Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 11. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas šā gada 11. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, godātie kolēģi, esam saņēmuši ziņu, ka no dzīves ir pāragri šķīries ilggadējais SAB direktors Jānis Maizītis. Godināsim viņa piemiņu ar klusuma brīdi! (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt sēdes darba kārtību.

Vispirms – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1222/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Sveicu visus Lāčplēša dienā! Sveicu visus Latvijas sargus un sardzes!

Ātra un efektīva ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve ir Iekšlietu ministrijas prioritāte. Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets atbalstījis likumprojektu "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums", kuru rosina nodot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un lūdz skatīt steidzamības kārtā, lai varētu straujāk virzīties uz priekšu austrumu robežas izbūvē.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, nosakot īpašu tiesisko regulējumu.

Latvijas Republikas valsts robežas, kura Latvijas Republiku norobežo no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un Šengenas līguma valstu ārējā robeža, garums ir 456,6 kilometri, no tiem ar Krievijas Federāciju – 283,6 kilometri un Baltkrievijas Republiku – 173 kilometri.

Pašreiz ir konstatējams robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu straujš pieaugums gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Polijā. Gan Lietuva, gan Polija ir lēmušas par ārējās robežas izbūvi.

Šis likumprojekts paredz Iekšlietu ministrijas, citu ministriju, valsts iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību atbildības sadali robežas izbūves sagatavošanā, projektēšanā, izbūvē un izbūves uzraudzībā. Likumprojekts paredzējis augstāku prioritāti ar robežas izbūvi saistīto lēmumu saskaņošanai visās valsts pārvaldes iestādēs un plašāku valsts iestāžu iesaisti un sadarbību.

Likumprojekts paredz atbildības sadalījumu ārējās sauszemes robežas izbūvē. Valsts robežsardze un Nodrošinājuma valsts aģentūra būs atbildīga par robežjoslas iezīmēšanu, uzmērīšanu, īpašuma jautājumu sakārtošanu. Nodrošinājuma valsts aģentūra būs atbildīga par lietotāju prasību noteikšanu tehniskās specifikācijas izstrādei. Valsts kapitālsabiedrība "Latvijas valsts meži" sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru atbildēs par atmežošanu. Valsts kapitālsabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" būs atbildīga par būvniecībai nepieciešamo darbu vadīšanu, organizēšanu, uzraudzību un iepirkumu veikšanu.

Lai pārraudzītu un vienoti koordinētu ārējās infrastruktūras izbūves gaitu, paredzēts izveidot ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteju, kuras darbu vadīs un organizēs Iekšlietu ministrija.

Lai novērstu draudus Latvijas Republikas valsts drošībai, ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, tāpēc nepieciešams uzsākt izbūves darbus nekavējoties, un līdz ar to ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un atbalstīt tā pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt "pret".

Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas sēdes priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi pirms otrā, galīgā, lasījuma likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā".

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.

Pirmais no tiem – 1. priekšlikums – ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu (attiecīgi mainot likumprojekta turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā: "Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "likums "Par grāmatvedību"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Grāmatvedības likums" (attiecīgā locījumā)."

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 6. pantā ietverto pārejas noteikumu 10. punktu šādā redakcijā: "10. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 97. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz 2021. gada 31. decembrim, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati un tiem pievienoto dokumentu kopijas elektroniskā veidā ir pieejamas Uzņēmumu reģistrā." Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to mēs esam izskatījuši saņemtos priekšlikumus.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto un atbalstīto, par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1211/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai noteiktu papildu regulējumu jau esošajām normām par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos, kā arī citai personai izsniegta sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu, ja lietotājs pats nav vakcinējies.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti divi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 275.² un 275.³ pantu.

275.² pants nosaka kriminālatbildību par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegūšanu un glabāšanu, sankcijā paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai sodīšanu ar piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt 275.³ pants paredz viltota sadarbspējīga sertifikāta ieguvēja, glabātāja un izmantotāja atbrīvošanu no kriminālatbildības...

Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Labrīt! Visnotaļ ir, protams, jāsauc pie atbildības cilvēki, kuri izmanto viltotus dokumentus, taču gribu uzsvērt vienu momentu, kas nav mazāk svarīgs un kas arī skar sabiedrības intereses. Proti, nedz Juridiskajā komisijā, nedz Krimināltiesību politikas apakškomisijā nav tikpat nopietni nobažījušies par to, ka cilvēkiem tiek izkrāpti ļoti lielos apmēros – krāpniecības ceļā! – naudas līdzekļi. Latvijā krāpnieki uzdarbojas jau vairāk nekā desmit mēnešus – tiek izmantoti bankas dati, tiek izmantotas plaši pazīstamas firmas –, bet deputāti Saeimā klusē, arī atbildīgās komisijas vadītāji nepievērš šai problēmai pietiekoši nopietnu uzmanību.

Ņemot vērā arī speciālistu vērtējumus, tad... kopumā vajadzētu pateikt tā, ka... spriežot pēc problemātikas... par viltota sertifikāta vai viltota dokumenta izmantošanu... varētu jau pateikt arī, ka... Pašlaik jau pastāv iespēja, izmantojot Krimināllikuma normas, izmantojot kriminālprocesu un administratīvo procesu, identificēt tādus gadījumus, konstatēt un saukt personas pie atbildības. Taču politiķi veido savu politisko kapitālu, veido sava nozīmīguma un svarīguma, teiksim tā, kapitālu un publicitāti – pievērš uzmanību tikai un vienīgi problemātikai, kura saistīta ar Covid-19 pandēmiju. Es uzskatu, ka atstāj novārtā citas būtiskas problēmas.

Jau 8,6 miljoni finanšu resursu ir izkrāpti no cilvēkiem, izmantojot viltus zvanus, izmantojot viltus identitātes un izmantojot arī plaši pazīstamu uzņēmumu, tādu kā Maxima, kā "Latvijas Pasts", datus, lai apkrāptu cilvēkus. Un par to klusē! Par to klusē Saeima, par to klusē atbildīgie politiķi.

Es noteikti atbalstīšu arī šo priekšlikumu, kaut gan domāju, ka tas ir deklaratīvs un patiesībā nerisinās to problemātiku. Taču vēlos akcentēt to, ka jāpievēršas arī citiem jautājumiem, kuri Latvijā pastāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Jurašs. Ņemot vērā to, ka deputāte Švecova faktiski... pēc būtības nerunāja par šo konkrēto priekšlikumu, es varu vēlreiz atkārtot: jā, priekšlikums tika vērtēts un tika atbalstīts gan no Tieslietu ministrijas puses (pašsaprotami!), gan no prokuratūras, no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Tā ka aicinu Juridiskajā komisijā atbalstīto priekšlikumu arī Saeimā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte nav lūgusi balsojumu.

Un deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J. Jurašs. 2., kas ir pēdējais, arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas nosaka likuma spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja pirms otrā lasījuma likumprojektu "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu".

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē pirms otrā lasījuma skatīja likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu".

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir no Juridiskā biroja – juridiski tehniski grozījumi, kas saistīti ar likuma piemērošanu, izsludināšanu un likuma spēkā stāšanās nosacījumiem.

Tātad sāksim izskatīt priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 953/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemts 41 priekšlikums. Vairums priekšlikumu ir tehniska rakstura un redakcionāli.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 8. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 11. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Geidāns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir par termiņu, kurā iespējamam atbildētājam un iespējamam prasītājam lēmums ir pieejams tiešsaistes sistēmā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 15. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 27. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 28. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 32. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 33. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 34. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 36. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 37. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 39. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. 41. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Geidāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā".

Ir saņemti 14 priekšlikumi.

1. – deputātu Možvillo un Sprūdes priekšlikums. Paredz papildināt 4. pantu, kurā ir runa par bērnu tiesību aizsardzības mērķiem, ar jaunu – 6. – punktu, paredzot, ka viens no mērķiem ir bērna orientācija uz viņa bioloģiskajam dzimumam atbilstošu pašidentifikāciju kā morāli atbalstāmu vērtību.

Faktiski priekšlikums turpina diskusiju, kas notika otrajā lasījumā. Otrajā lasījumā mēs neatbalstījām priekšlikumus, līdzīgus priekšlikumus, kas saistīti ar šādu ierosinājumu. Arī diskutējot pirms trešā lasījuma, tika norādīts uz to, ka 4. pantā nevajadzētu tādu formulējumu iekļaut. Par bērna pašidentifikāciju runa ir arī 8. pantā, un, pat ja likums būtu papildināts ar tādu normu, tā būtu neskaidra un grūti piemērojama, sarežģīti interpretējama.

Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Labrīt, pārējie, kas skatās un klausās! Eiropas Savienībā ir dažas valstis, kuras apzinās negatīvo ietekmi, kuru šobrīd dzīvē cenšas ieviest dažādu LGBT aktīvistu... darbības, kas aizsniegušās tik tālu, ka šī ideoloģija jau sasniedz arī bērnus un bērnudārzus, un skolas.

Vienā no Eiropas Savienības valstīm jau ir sperts ļoti plats solis, lai šo ideoloģiju attiecībā uz bērniem zināmā mērā ierobežotu. Konkrēti – Ungārijā jau 8. jūlijā stājās spēkā likums, kas aizliedz homoseksualitātes veicināšanu bērnu un jauniešu vidū. Ar šo priekšlikumu es gribu pievērst uzmanību tam, ka nav pieļaujams, ka šāda ideoloģija tiek izplatīta jau bērnudārzos, ka šīs lietas liek pārdomāt bērniem savu orientāciju jau agrā vecumā, kad šī lieta pašiem nav īsti skaidra.

Mēs esam redzējuši asu reakciju uz it kā pārkāptām seksuālo minoritāšu tiesībām. Vēlos pajautāt: vai kāds atceras arī par bērna tiesībām? Neaizmirsīsim, ka runa ir par bērnudārziem, jaunāko klašu skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši dzimumbrieduma vecumu. Bērna tiesībās ir punkts, ka bērna tiesības uz individualitāti... kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam, bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu. Tas nozīmē, ka bērnam ir tiesības apzināties, ka viņš ir zēns vai meitene, un nevienam nav dotas tiesības jelkādā veidā, piemēram, izmantojot dažādas psiholoģiskas manipulācijas, ietekmēt notiekošo bērna prātā.

Kolēģi, mums ir pieredze, ka ir mēģināts uzspiest bērnudārzos kā metodisko materiālu grāmatiņas "Diena, kad Kārlis bija Karlīna", "Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodisko materiālu pedagogiem bērnudārzos... kur ir vieta pepiju prinčiem un pirātu princesēm. Kā arguments tiek minēts – grāmatas un metodiskais materiāls pēc būtības rosina lauzt stereotipus par dzimumu lomām, stiprināt dzimumu līdztiesību. Vēlreiz atgādināšu, ka mēs runājam par mazgadīgiem bērniem. Kādus stereotipus viņu nenobriedušajos prātos jūs vēlaties lauzt? Vai to, ka viņiem ir tētis un mamma, nevis vecāks numur viens un vecāks numur divi? Manuprāt, noliegt tēva un mātes bioloģisko būtību ir vislielākā diskriminācija.

Minēšu vēl dažas bērna tiesības. Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. Tas nozīmē, ka bērnam ir tiesības attīstīties atbilstoši dabas likumiem un nevienam – nevienam! – nav tiesību to lauzt. Tāpat pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. Vai kāds var garantēt, ka šāda apmācība neiedragās bērna cieņu un godu? Vai kāds var ielīst bērna galvā un atbildēt, ko mazgadīgais bērns izjūt, kad viņam mēģina iestāstīt, ka viņš ir pretējā dzimuma pārstāvis? Šī ideoloģija šobrīd veicina to, ka bērnā rodas neizpratnes sajūta, kas tad viņš īsti ir.

Es tomēr aicinu kolēģus vairāk domāt par to, ka bērna tiesībās ir arī tāds teikums, ka bērnam ir tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem, nevis domāt par to, kā šādu – Latvijas tautai svešu – ideoloģiju mēģināt iedzīt galvās maziem bērniem, kuru psiholoģija vēl nav nobriedusi, kuru uztvere par dabas norisēm ir pavisam savādāka, nekā mēs to gribam.

Aicinu kolēģus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A. Judins. Es vēlos vien atgādināt, ka komisijā mēs diskutējām, apspriedām šo priekšlikumu un viens atzinums bija tāds, ka likumā runāt par morāli, stiprināt... kas ir morāli un amorāli, nav pareizi. Tāpat vēlos atgādināt, ka komisija norādīja, ka ir 8. pants, kas aizsargā bērna pašidentitāti, un arī komisijas sēdē izskanēja atzinums, ka bērni nav tikai bērnudārzā, mēs runājam par bērniem, tas ir, cilvēkiem vecumā līdz 18 gadiem... un bērniem... tieši tad... viņi dažādi var vērtēt savu... pašidentificēties, teiksim tā. Būtībā mēs riskējam, ka dažiem bērniem tiks radīts kaitējums, ierakstot šādu formulējumu, jo būtībā viņu pasaules uztvere, pašidentitāte var tikt vērtēta kā amorāla. Mēs negribam radīt kaitējumu bērniem.

Bija arī vairāki citi argumenti, bet otrajā lasījumā tas ir rūpīgi izvērtēts jautājums un nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Možvillo un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 44, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Paredz saskaņot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.² pantu ar Psihologu likumu. Runa ir par tiesībām sniegt atzinumu. Ja otrajā lasījumā mēs atbalstījām prasību, ka cilvēkam nepieciešama izglītība, tad tomēr uz trešo lasījumu mēs virzām precizējumu, ka jābūt sertificētam psihologam.

Mēs arī noskaidrojām, ka tādu cilvēku ir pietiekami daudz, kuri būs gatavi sniegt šādu atzinumu, plus, ilgi diskutējot, jā, mēs arī skaidri saprotam, ka runa nav par to, ka ar bērniem nedrīkst strādāt citi psihologi, runa ir par atzinumu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Precizē 6. pantu. 6. pantā mēs runājam par bērna tiesību aizsardzības principiem, un šeit ir redakcionāli precizējumi saistībā ar bērna labāko interešu noteikšanu.

Saistībā ar tikko diskutēto priekšlikumu, saistībā ar priekšlikumu, par kuru mēs diskutēsim, gribu arī vērst uzmanību, ka bērna identitātes saglabāšana 11. punktā ir šeit minēta.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 4. – deputāta Kučinska priekšlikums. Grozījumi 50. pantā, kur runa ir par bērnu... spēlēm un filmām... plašsaziņas līdzekļiem – "Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi". Arī šis priekšlikums faktiski atgriež mūs pie jautājuma, kas ir izdiskutēts otrajā lasījumā, ir apspriests. Pēc ilgām diskusijām nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 5. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Arī grozījumi 50. panta pirmajā daļā. Arī jautājums, kas otrajā lasījumā tika izvērtēts un netika atbalstīts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka otrajā lasījumā mans iesniegtais priekšlikums, kas ir gandrīz identisks ar šo, uz trešo lasījumu, iesniegto... bet tas ir attiecīgi piekoriģēts, uzklausot komisijas kolēģu ierosinājumus, izņemot ārā no šī priekšlikuma interneta resursus kā, dažu kolēģu ieskatā, pārlieku lielu darbības lauku, kas varētu radīt lielas problēmas arī uzraugošajām institūcijām... Mani tiešām ļoti izbrīna tās transformācijas, kuras ir notikušas komisijā attiecībā uz deputātu attieksmi pret šo lietu.

Ja mēs paskatāmies uz šīs problēmas sakni, atceramies, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vēl pirms šī priekšlikuma tika skatīts jautājums par Latvijas Televīzijas atbildību saistībā ar dažādiem raidījumiem, un, palūkojoties arī ziņās, atceroties to, kas notika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, redzam, ka par to pašu filmu "Uzticamais draugs Dūpijs" bija saņemtas vairākas vecāku sūdzības... no organizācijām un attiecīgi notika arī diskusija komisijā. Kolēģi, kuri izteicās komisijā, nepārprotami norādīja uz to, ka problēma pastāv un tiešām ir nepieciešams īpašs regulējums.

Konkrēti, deputāte Eva Mārtuža savulaik teica, ka likumā pietrūkst panta par bērnu un jauniešu ideoloģiskās zombēšanas aizliegumu, tostarp potenciālo genderisma propagandu. Likumu pieņēma Saeima, likuma pārkāpumi ir Latvijas Televīzijas tiešā atbildība, bet NEPLP atbildība ir šo pārkāpumu ignorance. Eva Mārtuža minēja arī citas filmas, ne tikai filmu "Uzticamais draugs Dūpijs", kura bija satraukusi vairākus simtus vecāku. Viņa norādīja, ka ir izpētījusi arī citas filmas, un pauda viedokli, ka likums būtu jāpapildina ar to, ka bērnus nedrīkst ideoloģiski nozombēt.

Izmantojot juridiskās tehnikas terminoloģiju, salāgojot šo priekšlikumu ar likuma garu, radās arī attiecīgais priekšlikums, kurš sākotnēji... Gandrīz... vairāk nekā puse kolēģu no šīs komisijas atbalstīja, idejiski tiešām atbalstīja to, ka bērna bioloģiskā dzimuma identitāte būtu sargājama attiecībā uz šo saturu, kurš, kā jau Možvillo kungs norādīja, tiek nepārdomāti raidīts mūsu bērniem. Attiecībā uz Dūpija filmu, mēs atceramies, tika saņemts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinums, ka patiesībā viss ir labi, tikai šī filma būtu jārāda pēc pulksten desmitiem.

Ja mēs esam nonākuši tādās pretrunās, ka tiek iepirktas filmas bērniem, bet tās būtu jārāda pēc pulksten desmitiem, tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Es nezinu, no kā nobijās kolēģi deputāti un pēkšņi mainīja savu viedokli... pēc vairākām sēdēm un atbalstīja pilnīgi neskaidro Tieslietu ministrijas rosinājumu par bērnu seksuālās orientācijas atbalstu, nomainot bērna bioloģiskā dzimuma identitāti uz vienkāršu identitāti, kura zem sevis, protams, paredz ļoti daudzas citas lietas (kuras pilnībā netiek ietekmētas no tā satura, par kuru mēs tikko runājām), piemēram, tautību vai valodu, vai reliģisko pārliecību.

Tāpēc es tiešām aicinu kolēģus – varbūt... tā divkosība, kuru mēs esam pieredzējuši, izskatot šos jautājumus, nebūtu vēlama vismaz šajā jautājumā. Es aicinu kolēģus no konservatīvā spārna, ja tā var teikt, rūpīgi aizdomāties par šī priekšlikuma... vispār par mūsu nākotni, jo mēs redzam, ka Ungārija ir gājusi šo ceļu un Ungārijas sabiedrība ir ļoti atbalstījusi šādus priekšlikumus. Mūsu priekšlikumi tapa gandrīz vienlaicīgi ar to cīņu, ko izcīnīja Ungārija. Jā, varbūt kādam no jums ir bail par to, ka Latvija saņems kaut kādu nosodījumu, bet jūs runājat šobrīd par jūsu bērniem, par jūsu mazbērniem.

Ja jūs nevēlaties... aizsargāt viņus no šī satura, kam patiesībā vieta būtu pavisam citur, nevis bērnu raidījumos vai ikdienas televīzijas pārraidēs... tad es tiešām aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A. Judins. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Kā es jau minēju, komisijā mēs daudz diskutējām un tika norādīts, ka identitāte ir aizsargājama.

Attiecībā uz piemēriem par audiovizuālo informāciju tika norādīts arī, ka panta, par kuru mēs runājam... 50. panta trešajā daļā ir jau rakstīts: "Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums." Tātad runa ir par bioloģisko identitāti. Tā ir daļa no identitātes, un izcelt to nav pamata, jo tas var radīt konsekvences, par kurām diemžēl deputāti negrib runāt, bet komisijā mēs par to diskutējām. Piemēram, tādu normu interpretējot, var sanākt tā, ka mums būtu jāaizliedz vairākas multiplikācijas filmas (jo tur varoņiem dzimums nav skaidrs), datorspēles (jo tur var mainīt identitāti – spēlējot datorspēli, cilvēks var izvēlēties citu identitāti) un tā tālāk. Tas ir ceļš uz cenzūru. Tas ir ceļš uz aizliegumiem.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 42, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 6. – komisijas redakcionāls priekšlikums. Mēs diskutējām par to, kā pareizi lasīt normu, ko nozīmē vārdi "tai skaitā". Skaidrības labad nolēmām aizstāt ar vārdu "vai". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 7. – deputātu Možvillo un Sprūdes priekšlikums. Attiecībā uz 50. panta otro daļu. Turpina to diskusiju, par kuru mēs jau runājām, – par identitāti. Šeit runāts par homoseksualitāti. Priekšlikums izvērtēts būtībā... izvērtēts arī otrajā lasījumā un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies. Vispirms tāda maza uzruna SASKAŅAS kolēģiem. Kolēģi, saņemiet dūšu un tomēr nobalsojiet. Nepiedalīšanās balsojumā – tas tāds partizānu gājiens. Lūdzu, tomēr demonstrējiet savu nostāju.

Par priekšlikumu. Pieminēšu vēl dažas būtiskas bērna tiesības. Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību. Tas nozīmē, ka bērnam ir tiesības attīstīties atbilstoši dabas likumiem atkarībā no tā, kāds dzimums ir šim bērnam. Mūsu pienākums ir palīdzēt viņam attīstīties, nevis radīt bērna prātā dilemmas par viņam nesaprotamām lietām, piemēram, seksuālo orientāciju.

Ir nožēlojami klausīties, ka Judina kungs saka, ka bērni 18 gados arī būtu jāievēro un jāaizsargā viņu intereses. Mēs runājam par mazajiem... mazgadīgajiem bērniem, kuriem prātā vēl nav noformulējies šis priekšstats par... LGBT un par informācijas telpu kā tādu. Mēs runājam nevis par kaut kādiem juridiskiem vingrinājumiem, bet par reālu lietu. Un šajā gadījumā par mazajiem bērniem. Pēc 14, 15, 16 gadu vecuma sasniegšanas viņi var pilnvērtīgi izanalizēt informāciju, var pilnīgi saprast, kas viņiem tiek pasniegts.

Šobrīd reducēt uz to, ka, nedod dievs, mēs aizskarsim astoņpadsmitgadīga bērna intereses un garīgo stāvokli vai informācijas uztveri... Judina kungs, šī jūsu iebilde ir pilnīgi nevietā. Pilnīgi nevietā.

Atgādināšu vēl, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. Vai kāds var garantēt, ka šāda apmācība neiedragās bērna cieņu un godu? Vai kāds var ielīst katra bērna galvā un atbildēt, ko mazgadīgs bērns jūt, kad viņam mēģina iestāstīt, ka viņš ir pretējā dzimuma pārstāvis?

Es vēlreiz atkārtoju no iepriekšējās uzstāšanās – bērnam ir tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas. Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkādā veidā viņam var kaitēt. Esmu pārliecināts, ka, uzspiežot bērnam šāda veida izglītību, tas nozīmē viņu ieprogrammēt pakļauties gan fiziski, gan garīgi, jo šādā veidā tiek grauti cilvēkam iekodētie... dabas likumi. Vēlreiz uzsveru – dabas likumi, jo no dzimšanas brīža bērns apzinās mātes esamību, zīdainis saprot, ka māte viņu baro, sasilda un dod viņam drošības sajūtu. Varbūt kāds uzskata, ka šādā veidā bērns diskriminē un pazemo LGBT kopienas tiesības? Es atvainojos, ir tomēr jāsaprot, kas ir bērns un kāda ir viņa apkārtējā dzīve, nevis kaut kādas pārprastas teorijas.

Dāmas un kungi! Šis ir ļoti būtisks jautājums, ko mēs tagad ieliekam likumā. Un mēs – kā partija "Par Cilvēcīgu Latviju" – katrā ziņā iestāsimies par to, lai šī tēma, īpaši LGBT tēma, tiktu izņemta no skolu programmām, netiktu atbalstīta, jo – tas nav normāli, ka šajā gan grūtajā periodā, gan ģimenēm svarīgajā periodā, kad jādomā, kā izdzīvot, kā pretoties visiem tiem apgrūtinājumiem, kuri šobrīd ir visapkārt... Katrā ziņā mēs esam kategoriski pret to, ka šīs nedabiskās teorijas ienāk bērnudārzos, tiek uzspiestas bērniem, tiek pasniegtas viņiem caur TV, caur dažādām spēlēm vai kā citādāk.

Es labāk izvēlos cenzūru nekā šādas ideoloģijas izplatīšanu maziem bērniem, kuriem tiešām psihe vēl nav nobriedusi un kuri nav gatavi saskarties ar šādu teoriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es vēlos arī parunāt mazliet par šiem balsojumiem un par to, kādā veidā šobrīd kolēģi Saeimā mēģina varbūt kaut kā pazust no savu vēlētāju acīm.

Mēs redzam balsojumu, un šis balsojums noteikti atkārtosies vēl un vēl, kamēr vien runa būs par šo... nu, dažiem tādu sensitīvu jautājumu.

Un es redzu, ka daži deputāti grib palikt sēdoši uz diviem krēsliem, jo it kā viņus vilina šī Eiropas tā saucamā mātes... partiju mātes... piemēram, Rainbow Rose apvienības... nu, tā vilkme un vienlaikus viņiem jādomā arī par saviem vēlētājiem, kurus viņi mēģinās šovasar atkal apvārdot. Un šeit es gribētu īpaši izcelt kolēģus – Ivans Ribakovs, Ivans Klementjevs...

Ivans Klementjevs... Es ļoti labi atceros – pagājušajās vēlēšanās viņam bija tāda atklātnīte par ģimenes vērtībām, īpaši uz šīs atklātnītes bija rakstīts šis uzsauciens visiem viņa atbalstītājiem. Un tāpat arī Artūrs Rubiks... Viņi visi savulaik saviem vēlētājiem teica, ka viņi tiešām atbalsta ģimenes vērtības, viņi ir par konservatīvām vērtībām, par to, lai bērni augtu drošā vidē (mēs runājam par ideoloģiski drošu vidi attiecībā uz viņu bioloģiskā dzimuma identitāti), un tā tālāk.

Tas, ko mēs novērojam šodien balsojumos, un tas, ko mēs novērosim arī turpmākajos balsojumos šā likuma sakarā, tiešām liek pārdomāt ļoti daudziem cilvēkiem, kuri varbūt...

Iespējams, kāds domā, ka Latgalē dzīvojošiem cilvēkiem nav pieejams nedz internets, nedz arī deputātu balsojumu saraksti un ka viņiem ir ļoti īsa atmiņa. Un tad, kad nākamreiz visi šie deputāti ies pie garīdzniekiem un stāstīs par to, ka viņi Saeimā cīnās par bērnu tiesībām, par konservatīvām vērtībām... mēs zinām, ka tie būs meli, un mēs zinām, ka tie cilvēki, kuri uzklausīs viņus, noteikti no savas somiņas izvilks ārā šo balsojumu sarakstu, atvērs vaļā un parādīs tiem liekuļiem, kuri šodien ir balsojuši, vienkārši nebalsojot.

Es tiešām neticu, ka visiem tiem kolēģiem, kuriem šodien ailītē parādās "Nebalso", ir salūzis internets vai ka viņiem šobrīd nav fiziskas iespējas piedalīties balsojumā. Mēs to redzam no iepriekšējiem balsojumiem.

Tāpat es, protams, uzrunāju arī Jauno konservatīvo (it kā – konservatīvo) partiju, kura vairs nemaz nav konservatīva, kā mēs redzam, jo Jaunā konservatīvā partija šodien balso "pret", neskatoties uz to, ka visos ierakstos un visās savās runās viņi mēģina it kā uzrunāt savu vēlētāju, sakot, ka viņi ir nu tiešām īstie konservatīvie, kuri vienmēr stāvēs dabisko vērtību sardzē. Mēs redzam, ka tas tā nav.

Kolēģi, šodien ir īsta divkosības paraugstunda!

Es aicinu atbalstīt deputātu Māra Možvillo un Karinas Sprūdes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es stingri iesaku neatbalstīt šos priekšlikumus – nedz to, ko Stepaņenko iesniegusi, nedz to, ko ir iesnieguši Možvillo un Sprūde.

Cienījamie kolēģi! Divus mēnešus mēs strādājam saistībā ar otro lasījumu, un referents jau arī stāsta, argumentējot, kas un kā. Šeit argumentācija... lai visiem viss ir skaidrs, lai nav tā, ka Jūlija pasaka, un tad tā arī ir. Kādreiz jau tā nemaz nebija...

Tātad – šis priekšlikums ir noraidīts.

Pirmkārt, tas ir noraidīts tāpēc, ka iesniedzēji pat neatrada laiku atnākt uz komisiju un aizstāvēt šo priekšlikumu. Nebija neviens no abiem iesniedzējiem.

Otra lieta, kāpēc šāda veida priekšlikumi ir noraidīti un... Šeit ir 7. priekšlikums par to, ka... Deputāti Možvillo un Sprūde vēlējās papildināt 50. panta otro daļu aiz vārda "attīstībai" ar vārdiem "vai var izraisīt novirzi no dzimuma identitātes, interesi par dzimuma maiņu un noslieci uz homoseksualitāti".

Retorisks jautājums – kas tam Možvillo raksta tās runas, kuras ir tik sarežģītas, ka nevar pat izlasīt? Lai nu raksta, kas raksta, vajag rakstīt varbūt vienkāršāk, un vienīgais te propagandētājs par attiecīgām kustībām ir pats Možvillo, bet... labi, dievs ar viņu.

Kāpēc, kolēģi, ir noraidīts šis? Tāpēc, ka patiesībā gluži vienkārši tajā likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tas jau iekšā ir, un problēma ir viena – ka tas īsti netiek piemērots. Tātad rakstīts likumā tas ir, jā, to var piemērot, bet patiesībā tam, kam tas būtu jāpiemēro... vai nu tā būtu regulatora lieta... šajā gadījumā – SEPLP, jo NEPLP vairs to nedara... vismaz attiecībā... par sabiedrisko mediju... un te tiešām ir pārmetumi sabiedriskajam medijam. Un sabiedrisko mediju šobrīd pārvalda – kā neatkarīgs regulators – SEPLP. Šeit būtu noteikti vairāk jādara pašai padomei, lai neatkārtotos šādi gadījumi, kādi ir bijuši, bet redzēsim, kā tad tālāk viņi strādās.

Runa ir par to, ka noraidīts jau tika tāpēc, ka likumā tas ir. Un, ja tu gribētu piemērot šādas lietas, tad tu tās arī piemēro. Jautājums – kāpēc tas netika piemērots? Varbūt nebija tāda... kaut kāda... griba, un te nav runa par politisko gribu, jo likumā tas jau ir ierakstīts.

Par to, kā dabā to visu saprast... nu, te nu gan tad aiziet kāzusi... Es varbūt uzrunāšu gados jaunākos kolēģus šeit, Saeimā, un klausītājus. Mēs ļoti labi saprotam, ka ir datorspēles, ja? Nu tad mums ir jāaizliedz jebkura PlayStation vai Xbox datorspēle, kas ir... es nezinu... Mortal Kombat, ja? Tur dažādus dzimumus var izvēlēties, ar ko cīnīties, kāds tu gribi būt. Super Mario... Super Mario – bija jautājums arī, vai tas ir homoseksuāls vīriņš, kas skraida un vāc tās sēnes un visas pārējās... Šādi triviālistiski jautājumi nu sāk parādīties.

Līdz ar to... Nevar būt tikumības policija... nevar eksistēt tādā veidā. Iesniedzēji vēlas šo tikumības policiju, bet tās vēlmes aug no tā, ka ir bijuši ļoti, manuprāt (nu, tas ir mans uzskats), tiešām klaji pārkāpumi no sabiedriskās televīzijas puses, pārraidot attiecīgās... kaut kādas programmas, raidījumus, filmas, multenes un tā tālāk... ka šī soda nav. Un šī redakcionālā neatkarība... ir tik ļoti neatkarīga, ka neviens nevar nekādā veidā iespaidot šo visu. Es ceru, ka tas tuvākajā nākotnē mainīsies un tā vairs nebūs.

Savukārt... Par šo konkrēto priekšlikumu. Kolēģi, lūdzu, noraidām!

Un paskaidrojums jau ir... es jau tikko kā to teicu...

Gribas zināt, ko teiks LGDP... nepareizi pateicu... LG... es pat nezinu šīs abreviatūras... kā tur tie cipari, bet... tagad runās laikam pārstāvis no šīs kopienas.

Paldies.

Lūdzu noraidīt šo.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es debatēs aicinu tomēr debatēt par priekšlikumu, nevis deputātiem citam par citu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo otro reizi.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Un, lai gan Saeimas priekšsēdētāja aicināja nerunāt par otru, tagad man tomēr jāreflektē (kā gudri saka) uz Artusa Kaimiņa uzrunu.

Šis priekšlikums un tās gudrās runas, kuras man kāds raksta. Jā, man palīdz šīs runas rakstīt, tāpat kā Artusam Kaimiņam to palīdzēja rakstīt. Un es nemaz nekaunos par to, ka es nemāku varbūt izteikties tik skaisti kā mācīts aktieris, bet es katrā ziņā neesmu tik veikls kažoku mainītājs kā tu, Artus, jo kopā mēs gājām uz vēlēšanām ar stāstu, ka mēs aizstāvēsim bērnus un viņu tiesības. Kas notiek tagad?

Šis priekšlikums ir bērnu tiesību aizsardzībai, ne jau kaut kādai izdabāšanai izlolotajiem mediju pārraugiem, kas kaut kad (varbūt kaut kad!) kaut ko skatīsies. Šī ideoloģija jau ir ienākusi ikdienas dzīvē. Tā jau tagad, jau gadus divus trīs bojā bērnus. Un nav jādomā, ka tas nenotiks turpmāk... neskatoties uz NEPLP, SEPLP un visādiem "vingrinājumiem". Un šie "vingrinājumi" ir nožēlojami diemžēl. Un šis televīzijas saturs nonāk ēterā. Tas nonāk! Un joprojām tiek iespaidoti bērnu prāti.

Tā ka, kolēģi, mani pilnīgi neinteresē juridiskās ekvilibristikas izgājieni šajā gadījumā. Aizsargāsim bērnus kaut ar šo priekšlikumu!

Kolēģi, lūdzu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, lai pasargātu bērnus, ir domāts arī nākamais – 8. – priekšlikums, kas ir komisijas priekšlikums, kurš nāca no NEPLP. Proti, NEPLP ir arī tas regulators vai soģis, kas skatās, kas tad tajā internetā, interneta pasaulē tiek publicēts. Un, proti, visas šīs lietas regulē – materiāli un tā tālāk – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Un nākamais priekšlikums tieši to arī ietver.

Proti, ja vēl šis, par ko es runāju, – 7. – varētu būt tā kā daļa no, iespējams, sabiedriskajiem medijiem, tad nākamais priekšlikums, kolēģi, – lūdzu, tas ir tieši tas, kas Možvillo kunga šaubas vēl vairāk noņem no laukuma, jo šeit tiek speciāli pat pierakstīts: pakalpojums uz pieprasījumu. Proti, tas ir tas pats YouTube vai jebkāds cits interneta... nesējs.

Proti, tas, kādā veidā mēs patērējam saturu... Es varu saukt daudzus un dažādus... Un tas ir Netflix vai, es nezinu, LMT platforma, Tet platforma... vienalga, kura... Tas nemaina lietas būtību.

Lūdzu noraidīt 7. priekšlikumu.

Un, ja iesniedzēji iesniedz kādu priekšlikumu, tad es aicinātu nākt uz komisiju un skaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? (Pauze.)

Vēlreiz... Kolēģi, tehniskais pārtraukums – trīs minūtes. Dosim iespēju komisijas ziņotājam novērst tehniskās grūtības.

Turpināsim darbu pēc trim minūtēm.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc tehniskā pārtraukuma.

Tātad debates par 7. priekšlikumu, kuru bija iesnieguši deputāti Možvillo un Sprūde, jau ir slēgtas.

Vārds ziņotājam komisijas vārdā.

A. Judins. Paldies. Es ceru, ka tagad viss ir kārtībā.

Un vēlos informēt, ka mēs priekšlikumu izvērtējām pēc būtības. Nu nebija tā, ka mēs neskatījām to priekšlikumu tādēļ, ka nav atnākuši iesniedzēji uz sēdi un... Mēs neatbalstījām.

Un gribu arī vērst uzmanību, ka deputāti, kuri strādā komisijā, skaidri apzinās, ka likumā ir runa par bērniem, un saskaņā ar likuma 3. pantu bērns ir cilvēks vecumā līdz 18 gadiem. Līdz ar to tie priekšlikumi attiecas ne tikai uz mazgadīgiem, bet arī uz bērniem citā vecumā.

Un, runājot par priekšlikuma būtību, – jā, tas ir vērsts uz cenzūras ieviešanu, jo, pieņemot tādus grozījumus, nākamais solis būtu aizliegt grāmatas, filmas un citus materiālus. Mēs negribam uz to iet, un mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Možvillo un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 43, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 8. – komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka, lai aizsargātu bērnu tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Bet papildus tam mēs gribam noteikt arī to, ka tādus ierobežojumus var attiecināt uz audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 9. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Nu, būtībā tas ir modificēts priekšlikums, ko mēs izskatījām otrajā lasījumā, un tas netika atbalstīts. Un arī šo priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Kaut kur arī ir pazudušas visas tās runas no pagājušās... no pirmā lasījuma, bet es saprotu, ka deputāti nav pastāvīgi savā viedoklī.

Mēs atceramies atkal, jā, vecāku satraukumu izraisošo aptauju, kurā tika iekļauti arī tādi jautājumi kā, piemēram, šie: "Cik tev daudz ir draugu, kuri ir biseksuāļi?", "Kurš no šiem apzīmējumiem vislabāk raksturo tavu pašreizējo seksuālo orientāciju?", "Vai uzskati, ka tava skola ir droša vieta zēniem, kuri nav tik vīrišķīgi kā citi zēni?", "Cik lielā mērā skolotāji tavā skolā pieņem meitenes, kuras nav tik sievišķīgas kā citas meitenes?", "Cik bieži tu dzirdi skolotājus izsakām negatīvas piezīmes par LGBTQ cilvēkiem?" Un šajā aptaujā tika iekļauti arī tādi jautājumi kā... piemēram, lūgums norādīt, ja bērns vēlas, savu skolu, savu pagastu, norādīt arī savas ģimenes materiālo stāvokli.

Un attiecīgi... kā jau mēs diskutējām otrajā lasījumā, kā jau mēs diskutējām komisijā... Manā ieskatā... un es saprotu, ka vairāki deputāti sākotnēji piekrita... Šādās aptaujās, kuras šobrīd netiek vispār regulētas ar likumu, tiek prasīti tādi dati no bērniem, kuri vēl nesaprot, vai viņi var šajos datos samelot, sakot, piemēram, "es neesmu no Rīgas" vai nenorādot savu skolas numuru un savas ģimenes materiālo stāvokli, jo bērni... bieži vien bērni – ne tā, kā varbūt kāds cits... mēs šobrīd runājam par šiem lēmumu pieņēmējiem... bērni nav pieraduši melot. Viņi ir pieraduši teikt taisnību, un, ja viņiem internetā tiek uzdoti jautājumi no it kā oficiāla avota, tad viņi, visticamāk, arī pateiks visu taisnību – gan savas skolas numuru, gan arī savu dzīvesvietu, savu vārdu un uzvārdu. Un tas ir ļoti bīstami. Un tam... es saprotu, ka piekrita atsevišķi deputāti.

Vienīgā problēma tajā priekšlikumā bija tāda, ka tas priekšlikums, deputātu ieskatā, bija par plašu. Šajā, trešajā lasījumā iesniegtajā, priekšlikumā es esmu ņēmusi vērā tās bažas un esmu norādījusi, ka vienīgais izņēmums šajās aptaujās... ja jūs tiešām uzskatāt, ka tiesībsargājošās iestādes un medicīnas iestādes nevarēs šo grozījumu dēļ bērnu izjautāt par šiem būtiskajiem jautājumiem... Nu, piemēram, bija bažas par to, ka pēc šiem grozījumiem bērns, kurš cietis vardarbībā, nevarēs vispār nekādu informāciju sniegt. Nu tā gan īsti nav.

Es šajā priekšlikumā paredzēju izņēmumu, ka bērnu tiesības sargājošās iestādes un ārstniecības iestādes var šādu aptauju veikt, ja ir tāda nepieciešamība. Bet citos gadījumos... Jebkurš, kam ienāk prātā vai nu kāda projekta ietvaros, vai vienkārši aiz gara laika laist internetā šādus bērniem, tieši bērniem, adresētus jautājumus... Šīs aptaujas, kā jau es sacīju, bija tiešām adresētas bērniem, fokusētas uz bērniem.

Un tas nav tikai par Judina kunga tādu diezgan demagoģisku atrunu par to, ka astoņpadsmitgadīgs... līdz 18 gadiem... septiņpadsmitgadīgs bērns arī ir bērns, un līdz ar to viss, kas der astoņpadsmitgadīgam, der arī sešgadīgam... un tā tālāk. Tā tiešām ir demagoģija! Mēs zinām, ka šādu paņēmienu ļoti bieži izmanto arī tie, kas vēlas, lai bērni ātrāk būtu pieauguši. Mēs runājam tādās kategorijās.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir attiecīgi pielabots, uzklausot visas deputātu debates, uzklausot deputātu pārdomas un bažas.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Judins. Komisijas vārdā es gribu informēt vēlreiz, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. pantā ir rakstīts: "Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu [..]." Un, ja priekšlikumā nav norādīts cits vecums, tas attiecas uz jebkādu personu vecumā līdz 18 gadiem.

Papildus tam es gribu vērst uzmanību, ka tagad mēs diskutējam par priekšlikumu 50. pantam. Un 50. panta nosaukums – "Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi". Diemžēl iesniedzēja nevarēja paskaidrot, kāda aptaujām saistība ar filmām, spēlēm un plašsaziņas līdzekļiem.

Tātad – jautājums ir izvērtēts komisijā vairākas reizes – pirms otrā un pirms trešā lasījuma –, un priekšlikums nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 10. – arī deputātes Stepaņenko priekšlikums. Savā būtībā modificēts priekšlikums, par kuru mēs runājām otrajā lasījumā. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šajā priekšlikumā (tieši tāpat kā manos iepriekšējos uz trešo lasījumu) ir ņemtas vērā deputātu debates un pārdomas saistībā ar to, kā to būtu iespējams uzlabot, lai deputāti varētu to atbalstīt, un šeit mēs runājam par klīniskajiem pētījumiem un eksperimentiem.

Vēlos norādīt uz to, ka Eiropas Zāļu aģentūras mājaslapā norādītie ziņojumi par vakcīnām, kuras ir apstiprinātas bērniem... ir norādītas vakcīnas... piemēram, par "Comirnaty" vakcīnu... tātad plānotie un pašreizējie pētījumi. (Tas ir skaidrs, ka pētījumi joprojām turpinās.) "Uzņēmums, kas reģistrējis vakcīnu "Comirnaty", turpmāk sniegs rezultātus no galvenā klīniskā pētījuma, kurš tiks pabeigts tuvāko divu gadu laikā. Uzņēmums veiks arī papildpētījumus vakcīnas drošuma un efektivitātes uzraudzībai, turpinot tās izmantošanu vakcinācijas kampaņās un cita veida klīniskajā praksē. Plānoto un pašreizējo "Comirnaty" drošuma pētījumu sarakstu skatīt sadaļā "Riska vadības plāns". "Comirnaty" ir apstiprināts pediatriskās izpētes plāns, tajā izklāstīts, ka uzņēmums apkopo datus par vakcīnas efektivitāti un drošumu tās izmantošanai bērniem."

Mēs redzam, ka attiecībā uz vakcīnām, vakcīnām pret Covid-19, pētījumi joprojām turpinās un pētījumi turpinās arī attiecībā uz bērniem. Mēs redzam par blakusparādībām, kuras... Es jau norādīju, ka Imunizācijas valsts padome ir nobažījusies par miokardīta un perikardīta gadījumiem... attiecībā uz bērniem pēc vakcīnām un ir runājusi par to, ka šādiem gadījumiem būtu nepieciešams zaļais koridors. Arī diskutējot ar ārstiem publiskajā telpā, bija skaidrs, ka ārsti uzskata, ka šī blakusparādība, ja to pamana savlaicīgi, būtu labi ārstējama, tā ka... piekrītot tam, ka diemžēl šādas blakusparādības ir. Par to neviens šobrīd nav... nemēģina atspēkot.

Bet tas, ko mēs redzam attiecībā uz bērniem, – faktiski arī bērniem šī vakcinācija ir teju obligāta, jo, lai bērni varētu turpināt savas nodarbības... gan attiecībā uz sporta nodarbībām, gan piemērs, spilgts piemērs, ir Latvijas... Jūrskola, kurā vidējo izglītību saņēmušiem... bērniem sākotnēji tika mēģināts arī uzspiest šo vakcināciju kā obligātu priekšnosacījumu vidējās izglītības saņemšanai, un es saprotu, ka šis stāsts vēl joprojām turpinās. Tas nozīmē, ka bērni savā ziņā tiešām tiek piespiesti veikt šo vakcināciju, lai gan mēs redzam, ka pētījumi attiecībā uz bērniem joprojām turpinās, un tas nav godīgi, tas nav taisnīgi attiecībā pret bērniem, pret viņu veselību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vēlos norādīt, ka... kā jau tika norādīts, bērns ir arī jaunais cilvēks vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Vēlos arī norādīt, ka saskaņā ar Pacientu tiesību likumu, sasniedzot 14 gadu vecumu, šis jaunais cilvēks... vecumā no 14 līdz 18 gadiem var pats pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu, par konkrētu medicīnisko manipulāciju.

Atliekot malā jautājumu par to, ka vispār var izstrādāt jebkuras zāles un glābt cilvēka dzīvību, par ko es norādīju iepriekšējās debatēs, pie otrā lasījuma, paliek jautājums, vai, runājot par bērnu tiesībām, mums ir jāaizliedz jaunajiem cilvēkiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem pašiem pieņemt lēmumu par to, potēties viņiem vai ne. No vienas puses, vai ir normāli, ka sabiedrība uzspiež kaut ko šai vecuma grupai, bet, no otras puses, vai bērnu tiesību kontekstā ir normāli, ka sabiedrība nerēķinās ar bērnu tiesībām vecumā no 14 līdz 18 gadiem pašiem pieņemt dažus lēmumus?

Tāpat kā bērniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem, piemēram, ir tiesības jau rīkoties ar bankas kredītkarti, ar naudu. Nav tā, ka viņi izaug vienā dienā, – iepriekšējā dienā jaunajam cilvēkam ir 17 gadi un viņš vēl ir bērns, bet dzimšanas dienā viņš uzreiz kļūst par pilnvērtīgu pilsoni, par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

Tas ir ļoti sensitīvs jautājums. Man ir ļoti žēl, ka daži deputāti šo likumu izmanto nevis lai aizsargātu bērnu tiesības, bet gan lai īstenotu savas klerikālās idejas, es atļaušos to nosaukt īstajā vārdā. Tā ir klerikāla ideoloģija, pret kuru es cīnīšos visiem spēkiem, lai mēs neietu to ceļu, pa kuru diemžēl aizgāja Polija. Es nevēlos, lai šīs idejas ar nosaukumu "konservatīvās" (zem karoga "ģimenes vērtības") pārvēršas vienkārši par cīņu pret civilizāciju, pret iespēju cilvēkiem saņemt mūsdienīgu medicīnisko palīdzību.

Protams, daži var uzskatīt, ka visu lemj dievs. Es cienu tādus cilvēkus. Es piederu pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka mūsdienās cilvēki tomēr nenomirst no apendicīta, no kā varēja nomirt, piemēram, 17., 18. gadsimtā. Pasaule mainās, un mēs nedrīkstam mūsu jaunatnei aizliegt būt patstāvīgiem dažos lēmumos... nemaz nerunājot par zinātni.

Vēlreiz. Lūdzu balsot "pret" šo priekšlikumu, jo, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi... pie otrā lasījuma... šajā jautājumā nevis aizsargā bērnu tiesības, bet dažiem bērniem liedz šīs tiesības īstenot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu tos kolēģus, kas balsoja "pret" iepriekšējiem priekšlikumiem, kas tā kā stingri mēģina ierobežot, teiksim... nodarboties ar smadzeņu skalošanu bērniem.

Mēs nepārtraukti redzam dažādās televīzijas programmās... tie, kam ir Apple TV vai vēl kaut kādas televīzijas, ko, protams, mēs nevaram izkontrolēt, ka, piemēram, tagad ļoti modē... bērnudārzos viesojas dažādas... jeb dažādi par sievietēm pārkrāsojušies vīrieši, ko sauc par drag queens, lasa bērniem pasaciņas par dzimuma maiņu un tā tālāk. Un šeit priekšlikums it kā neļauj iesaistīties medicīniskos eksperimentos, bet tie, kas to neatbalsta...

Saprotiet, mēs jau nevaram vērsties (un Jūlija jau to nesaprot), piemēram, pret transatlantiskām vērtībām. Prezidents Baidens pateica, ka viņš atbalsta bērna dzimuma maiņu. Tātad, ja sešgadīgs vai septiņgadīgs bērns, kas ir saskatījies dragkvīnu viesošanos kaut kur skolā vai bērnudārzā, grib būt tikpat krāsains, uzvilkt kleitu... un mēs redzam arī bērnu šovus, kur bērni ir pārģērbti... puikas ir pārģērbti par meitenēm, sakrāsoti, uzstājas... To var redzēt YouTube, visur kur. Latvija ir atpalikusi. Nu, mēs tāda pāķu, lauku, bijušo zemnieku zeme, mēs netiekam līdzi šai pamatstraumei. Un Jūlija galīgi to nesaprot, es redzu. Un, redziet, dzimuma maiņa (Skaņas pārrāvums.)... un terapijas kā tādas.

Agri vai vēlu Latvija, protams, pilnībā tiks iekļauta šajā pamatstraumē, tāpēc ka... piemēram, Kanādā... Jūs zināt, Kanādā ir likums, kas vecākiem atņem bērna... tiesības, ja viņi iebilst pret dzimuma maiņu. Kur tāds mazs bērns var kaut kādā veidā iegūt zināšanas par dzimuma maiņu? Skatoties, protams, šos šovus, visu pārējo. Tas ir gan Eiropas Savienības virziens, gan NATO valstu virziens. Gribam vai negribam, bet mēs no tā nekādā veidā ārā netiksim.

Es tikai gribu nolasīt vienu citātu no Maksa Horkheimera, viņš bija viens izcils Frankfurtes skolas profesors. Tie, kas zina, kas ir Frankfurtes skola un kultūrmarksims, noteikti ir lasījuši latviski vienu viņa grāmatu... ir iztulkota. Un citāts ir ļoti jauks. Speciāli Stepaņenko kundzei: "Revolūcija nenotiks ar šaujamieročiem, bet pakāpeniski – gadu no gada, paaudzi pēc paaudzes mēs pakāpeniski iefiltrēsimies viņu izglītībā un politikā, pakāpeniski darot tās marksistiskas un virzoties uz universālu egalitārismu." Tiem, kas nezina: egalitārisms – tā ir nevienlīdzības izskaušana, bet te nav domāts... ar nevienlīdzību saprot ne tikai nevienlīdzību, teiksim, labklājībā, materiālā ziņā, bet arī starp vīriešiem un sievietēm. Tā ka pamazām jau zūd atšķirība arī starp vīriešiem un sievietēm.

Un varbūt vēl paturpinot to, ko teica Kaimiņa kungs par kontrolējošām iestādēm. Mēs esam pieņēmuši Satversmes grozījumus, kur ir ierakstīts, ka laulība var būt tikai starp vīrieti un sievieti. Bet paņemiet "Rīgas Viļņus" (šīs nedēļas un pagājušās nedēļas) un paskatieties programmu, kur ir aprakstīta STV programma, kas tur vakaros notiek. Tur katru nedēļu tiek reklamēts kaut kāds... Kašera un viņa laulātā izdarības. Kas tad tā ir par laulību, kuru Satversme neatļauj, bet televīzija visu laiku reklamē? Acīmredzot uzraugošajām iestādēm nav nekāda vajadzība kaut ko te vispār uzraudzīt. Tur es pilnīgi piekrītu Kaimiņa kungam.

Bet, ņemot vērā šo Frankfurtes skolas Maksa Horkheimera, Adorno un citu ļoti cienījamu profesoru izteikumus, kas savā laikā pārņēma Amerikas universitātes, es domāju (lai arī es cienu Stepaņenko kundzi... un es, protams, balsošu "par"), ka tā cīņa ir pilnīgi bezcerīga, jo Latvija nevar atpalikt ne no Eiropas Savienības, ne no transatlantiskām vērtībām. Bērni agri vai vēlu mainīs dzimumu, tiks iesaistīti medicīniskos eksperimentos. Tas ir tikai laika jautājums, kad šie dragkvīni ar dažādiem piekārtiem vai nepiekārtiem, teiksim, dzimuma maiņas atribūtiem ciemosies pirmajās klasītēs un bērnudārzos. Tā ka es esmu diezgan pesimistisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

A. Judins. Jā, ņemot vērā, ka Saeimas priekšsēdētāja ļāva pēdējam debatētājam piecas minūtes runāt, nepasakot nevienu vārdu par priekšlikumu, man ir jāatgādina (tas ir mans pienākums), ka priekšlikums ir par tiesībām piedalīties eksperimentos un klīniskajos pētījumos.

Saistībā ar šo priekšlikumu es gribu norādīt, ka jautājums par dalību pētījumos ir regulēts Pacientu tiesību likumā. Tas nav Bērnu tiesību aizsardzības likuma jautājums. Kā jau šodien izskanēja – ja mēs gribam glābt bērnu dzīvības, ir svarīgi veikt pētījumus. Priekšlikums ir vērsts pret zinātni, pret pētījumiem, pret progresu. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 11. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 12. – labklājības ministra priekšlikums. Grozījumi 67. pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 13. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Paredz, ka personām, kuras ir sodītas, var būt tiesības strādāt ar bērniem gadījumā, ja notiek individuāls izvērtējums, individuāla pieeja. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Pēdējais – 14. – komisijas priekšlikums. Paredz, ka personām, kurām ir vajadzīgas zināšanas par bērnu tiesībām, būs iespēja tās apgūt ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim... tas jāizdara līdz 2023. gada 31. decembrim. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.05.

Pārtraukums, vēlreiz uzsveru, – līdz pulksten 11.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Es vēlos jūs sveikt Lāčplēša dienā. Un aicinu turpināt skatīt darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Medību likumā".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs. Lūdzu!

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" (Nr. 1027/Lp13). Likumprojekts sagatavots uz trešo lasījumu.

Komisijā esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. – deputātu Mārtiņa Šteina un Daces Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums. Viņi rosina papildināt likuma 1. pantu ar jaunu 16. punktu šādā redakcijā... kas attiecas uz... diennakts tumšais laiks tiek definēts, ka ir laiks "no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta krēslas izzušanai".

Komisija uzskatīja, ka tas ir tāds ļoti plūstošs jēdziens un ir vajadzīga precīzāka definīcija, bet daļēji šo priekšlikumu atbalstīja un iekļāva 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Lūdzu, pieņemiet lēmumu! Iesaku neatbalstīt, un tad pāriesim pie komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neiebilst. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. Paldies.

Kā jau minēju, 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Diennakts tumšā laika definīcija skan šādi: "Diennakts tumšais laiks – laikposms, kas sākas divas stundas pēc saulrieta un beidzas divas stundas pirms saullēkta." Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 3. – deputātu Evijas Papules un Kaspara Ģirģena priekšlikums. Papildināts, nedaudz paplašināts jau esošais priekšlikums attiecībā uz nacionālajiem parkiem, rezervātiem un tā tālāk. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Es arī, izmantojot iespēju, gribu sveikt mūsu... noteikti Eiropas Savienības... sadraudzības valsti Poliju šīs valsts neatkarības dienā... un, protams, arī Lāčplēša dienā! Tam nav sakara, protams, ar Medību likumu, un tomēr...

3. un 4. priekšlikums ir veidots sadarbībā ar dabas aizsardzības draugiem, un faktiski šo priekšlikumu mērķis ir vērtējams no diviem aspektiem.

Pirmkārt, pievērst VARAM jeb Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību dabas aizsardzības jautājumiem un būt noteiktākiem šajos aspektos, zināmā mērā sadarbojoties, protams, ar Zemkopības ministriju, lai dabas aizsardzības jautājumi nav skatāmi tikai vienpusēji – no Zemkopības ministrijas puses.

Otrkārt, mūsu priekšlikums ir vērsts uz to, ka... mēs vēršam uzmanību, ka attiecīgi... dabas aizsardzības aspektā ir teritorijas, par kurām var īpaši runāt arī Medību likuma kontekstā, – tie ir dabas nacionālie parki un dabas rezervāti, arī runājot par Ķemeru Nacionālo parku. Līdz ar to mēs aicinām tomēr izsvērt iespēju (Skaņas pārrāvums.)... kā atrunāt īpašu aizsardzību dabas nacionālajos parkos un rezervātos... kas ir saistīti ar dzīvnieku medīšanu.

Aicinu atbalstīt gan 3., gan 4. priekšlikumu un līdztekus atkārtoti vēršu uzmanību, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir arī dabas aizsardzības funkcija. Aicinām arvien vairāk pievērst uzmanību šiem jautājumiem. Komisijā bija diskusija par šo. Mēs cerējām, ka dabas aizsardzības cilvēki atradīs iespēju kompromisa risinājumiem ar medniekiem. Ja šos divus priekšlikumus noraidīs, tad šis kompromiss netiks meklēts, bet es nezaudēju cerību, ka uzsāktās diskusijas par dabas aizsardzības jautājumiem rezervātos un nacionālajos parkos turpināsies.

Bija arī diskusija par zaļo kursu, un jāteic, ka šis, neskatoties varbūt uz industrializācijas jautājumiem, ir Eiropas Savienības zaļā kursa jautājums, un agri vai vēlu arī tiem, kas rūpējas par Zemkopības ministrijas noteiktajiem nosacījumiem medniecības jomā, būs jānonāk pie secinājumiem, pie kompromisa meklējumiem, lai atbalstītu dabas aizsardzību nacionālajos parkos un rezervātos.

Aicinu atbalstīt gan 3., gan 4. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

J. Dūklavs. Es jau pastāstīju, arī Papules kundze pastāstīja... šo viedokli. Tiešām diskusijas bija, tikāmies arī ar pārstāvjiem no Ķemeru Nacionālā parka un izrunājām šos jautājumus. Gribu tikai piebilst, ka jau šobrīd (kā mēs visi noskaidrojām, piedaloties arī Zemkopības ministrijas atbildīgajiem meža nozares darbiniekiem) ir iespējas visu to darīt un regulēt, vienkārši tas ir jādara, jāraksta šie noteikumi.

Tā ka mēs komisijā izvērtējām un uzskatām, ka tādas tiesības ir, tāpēc arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 3. – deputātu Papules un Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 42, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Arī 4. priekšlikums ir deputātu Evijas Papules un Kaspara Ģirģena priekšlikums. Arī tas attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, līdzīgs 3. priekšlikumam. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Manuprāt, ja šis priekšlikums tiktu iesniegts no pozīcijas puses, tad, visticamāk, tas tiktu ņemts vērā, jo komisijas debatēs parādījās faktiski... juristu un zināmā mērā arī ministriju pārstāvju teiktais, ka, jā, šāda tipa... šābrīža... likumā esošais formulējums neietver, piemēram, putnu medību nosacījumus un vairākas citas lietas.

Līdz ar to šo es aicinātu atbalstīt gan tādēļ, ka tas būtu tehnisks labojums... tātad vispārīgāka frāze... un nosacījumi tiktu attiecināti ne tikai uz zīdītājiem, bet, piemēram, arī uz putniem. Tas tikai uzlabotu likuma un likumdevēja darba kvalitāti.

Bet tajā pašā laikā... Atkārtoju – jebkurā gadījumā aicināšu atgriezties pie diskusijām par dabas aizsardzības jautājumiem, striktāk nosakot to... tai skaitā arī likuma... un tai skaitā arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumu darbību dabas nacionālajos parkos un rezervātos.

Tā ka faktiski šoreiz... Lai arī komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, aicinu Saeimu un kolēģus paskatīties tiešām uz šī priekšlikuma būtību, izprotot, ka tā ir juridiski precīzāk definēta norma, neizslēdzot kādu no faunas dažādības elementiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, vai komentēsiet, lūdzu?

J. Dūklavs. Es varu komentēt tikai tā: tiešām arī par šo konkrēto priekšlikumu bija diskusijas. Un arī Papules kundze piedalījās šinīs diskusijās. Un mēs sapratām... un es varu arī atbalstīt Papules kundzes teikto, ka šeit uz priekšdienām, atgriežoties varbūt pie šī likuma vai kāda cita likuma, kas saistīts ar dabas aizsardzības jautājumiem, diskusija ir nepieciešama un... vērā ņemama.

Bet attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu... nu, šeit vienkārši Papules kundze nepateica, ka šeit ir paplašināts... Nav jau tik vienkārši, kā viņa minēja, tikai par putniem... Šeit tiek paplašināts... vispār par aizliegumiem medīt... un nosaka tātad tās aizsargājamās teritorijas. Atkal tas pats, kas iepriekšējā priekšlikumā, – visu to noteiks attiecīgo dabas parku un teritoriju administrācija. Nu, tādā veidā...

Tad deputāti nebija gatavi atbalstīt šo priekšlikumu.

Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Papules un Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 43, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas nosaka attiecīgā grozījuma spēkā stāšanos: 2023. gada 1. aprīlis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Un 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas nosaka likuma spēkā stāšanās kārtību: 2022. gada 1. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Līdz ar to visi seši priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi Medību likumā".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dūklava kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 2, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" (Nr. 887/Lp13), kurš tika izstrādāts, lai ieviestu e-lietu un Administratīvā procesa likuma regulējumu padarītu piemērojamu elektronizētam procesam tiesā. Tas ļaus administratīvajam procesam tiesā kļūt vienkāršākam, ātrākam un tātad arī efektīvākam.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti septiņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionāls. Precizē likumā lietotos terminus, proti, vārdus "personiskais kaitējums" aizstāj ar vārdiem "nemantiskais kaitējums". Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likuma 49. panta trešajā daļā vārdus "turklāt termiņa neievērošana jau pati par sevi uzskatāma par morālu kaitējumu šā likuma 92. panta izpratnē". Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Līdzīgi kā 1. priekšlikums, tas precizē likumā lietotos terminus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas 77. pantā aizstāj vārdus "pārkāpjot šā likuma 297. panta pirmajā daļā minētos apstākļus" ar vārdiem "neievērojot šā likuma 297. panta pirmajā daļā noteikto". Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 317. panta piekto daļu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt Administratīvā procesa likuma pārejas noteikumu 23. punktu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas precizē likuma pārejas noteikumu 27. punktu ar nosacījumu: "Līdz 2023. gada 30. novembrim tiesa nepiemēro šā likuma 112.² pantu, izņemot, ja lietvedības kārtošana e-lietas formā ir iespējama un lietderīga." Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"" pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu Nr. 1122/Lp13! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 21. novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. novembris.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1095/Lp13 – "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"".

Likumprojekta mērķis ir noteikt starptautisko līgumu latviešu valodas tulkojumu tekstu precizēšanas procedūru.

Ārlietu komisijā priekšlikumi netika saņemti, un komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem""! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10 dienas jeb 21. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21. novembris.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 1153/Lp13). Izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Papildina sociāli apdrošināmo personu sarakstu ar Nodarbinātības valsts aģentūrā organizētā pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" dalībniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Tas saistīts ar iepriekšējo un papildina 14. pantu ar Nodarbinātības valsts aģentūras organizētā pasākuma "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" dalībniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas 14.¹ panta trešo daļu papildina ar vārdiem "vai no ienākuma no intelektuālā īpašuma". Tas paredz papildināt pašnodarbināto kategoriju, kam jāmaksā no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai no ienākuma no intelektuālā īpašuma obligātās iemaksas 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu... un aprēķina gada laikā brīvi izraudzītu obligāto iemaksu objektu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Vēlos pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem par izpratni un atbalstu, veidojot un pieņemot 3. priekšlikumu un atbilstošus papildinājumus citos priekšlikumos, kas atbilst arī Kultūras ministrijas pozīcijai.

3. priekšlikumā ietvertais papildinājums nodrošinās iespēju pašnodarbinātajiem, kuri saņem ienākumu no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10 procentu apmērā pensiju apdrošināšanai veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī. Šo priekšlikumu atbalsta kultūras nozare, jo, kā vienkāršiem vārdiem izteicās mūsu kolēģis Bikšes kungs, tēlniekam lielas formas meistardarbs top ilgākā laikā nekā ceturksnī.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsojums nav pieprasīts, deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Tas paredz labot 19. pantu "Obligātās iemaksas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem", proti, ierosina to papildināt ar 14. punktu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Būtībā tas ir redakcionāli precizēts 4. – ministra Eglīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums?

R. Znotiņš. 5. priekšlikums, jā.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums. Deputāti atbalsta 5. priekšlikumu.

R. Znotiņš. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas papildina likumprojektu ar vārdiem "vai no ienākuma no intelektuālā īpašuma" un ir saistīts ar 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas jau iepriekš tika atbalstīts. Arī 6. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Tālāk. 7. priekšlikums papildina likumprojekta 9. pantā ietvertā 23. panta 2.²  daļu pēc vārdiem "lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu" ar vārdiem "vai ienākumu no intelektuālā īpašuma". Redakcionāli saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Tas papildina likumprojektu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā: "Papildināt 26.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Pieprasījumu valsts pensijas pārrēķināšanai sakarā apdrošināšanas iemaksu papildināšanu pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) persona var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.""

Atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. Un visbeidzot, kolēģi, 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 11. pantā iekļauto pārejas noteikumu 94. punktu pēc vārdiem "lauksaimnieciskās ražošanas ienākumu" ar vārdiem "vai ienākumu no intelektuālā īpašuma". Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 17. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. novembris.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Lūdzu pieteikties deputātu Pimenovu, kurš izteica vēlmi runāt saistībā ar šo likumprojektu. Balsošanas motivācija.

Lūdzu pieteikties, Pimenova kungs.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcija ir balsojusi "pret" likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (Nr. 1153/Lp13) pieņemšanu otrajā lasījumā šādu apsvērumu dēļ.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 85. punktu, ko mēs labi zinām, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1. jūlijam izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu no 2022. gada 1. janvāra. Tas bija Saeimas uzdevums Ministru kabinetam, lai novērstu kritiku, kura par spēkā esošo likumu tika pausta jau tā pieņemšanas laikā – 2020. gada novembrī –, un rastu pašnodarbināto personu sociālās aizsardzības risinājumus, vienlaikus saglabājot viņu motivāciju darbam un labprātīgai nodokļu maksāšanai.

Un ko Saeima saņēma? Vienīgie likumprojekta otrajā lasījumā atbalstītā grozījuma beneficiāri ir pašnodarbinātie, kuri gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas vai no intelektuālā īpašuma. Viņiem noteikti labvēlīgāki obligāto iemaksu aprēķina laika nosacījumi. Visiem pārējiem pašnodarbinātajiem valdība neatrada labāku risinājumu kā saglabāt sociālās apdrošināšanas pasākumu sistēmu, kura bija ieviesta uz periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim, arī pēc 2022. gada 1. janvāra un uz nenoteiktu laiku.

Pārsvarā pašnodarbinātie ir tie, kas gandrīz visu savu apgrozījumu tērē nepieciešamām precēm un pakalpojumiem. Tie ir santehniķi, dzīvokļu remonta veicēji, autoservisa meistari, maiznieki, konditori, fotogrāfi, arī mājskolotāji un repetitori. Tie ir arī kosmetologi un skaistumkopšanas salonu meistari, kuriem pandēmijas situācijā pavisam nesokas.

Šī nodokļu sistēma atstāja pašnodarbināto patēriņam un uzkrājumiem ap 60 procentu ienākuma. Turklāt, jo mazāki ir pašnodarbināto ienākumi, jo relatīvi lielāka ienākumu daļa ir obligātā sociālā iemaksa. Šādos apstākļos obligātās sociālās iemaksas kļūst nesamērīgi lielas.

Valsts, ieturot ap 40 procentu ienākumu sociālajai iemaksai, aizbildinās, ka nodrošina sociālo aizsardzību. Patiesībā ne valsts, bet paši pašnodarbinātie to nodrošina no savas naudas. Un kāds labums no šīs aizsardzības nākotnē, ja nauda pārtikai, drēbēm un komunālajiem maksājumiem ir jātērē šodien? Tie ir tēriņi, kurus nevar atlikt. Nauda, kuru vajag tūlīt.

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā un liek doties emigrācijā. Izskatās, ka valsts neatzīst, ka pašnodarbinātie ir individuālie uzņēmēji. Par saviem līdzekļiem viņi nodrošina nepieciešamos ražošanas līdzekļus, nepieciešamo savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Tikmēr salīdzinājumā ar privāto uzņēmumu īpašniekiem pašnodarbināto nodokļu slogs ir lielāks. Valdības nodokļu politika piespiež viņus kļūt par lētiem algotiem darbiniekiem darbaspēka tirgū un iekļauties konkurencē par darba vietām.

Izskatāmais likumprojekts ir tam apliecinājums. Tas sašaurina uzņēmējdarbības iespējas valstī, izskauž pašnodarbinātos kā sociālo šķiru un tādējādi veicina sociālo nevienlīdzību. Valdībai uzdotais mājasdarbs nav izpildīts.

Šādu likumprojektu sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcija neatbalsta un balsoja "pret".

Es pateicos visiem, kuri manī klausījās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši 11. novembra sēdes darba kārtības otro sadaļu.

Darba kārtības trešā sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 774, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Godātie klausītāji un skatītāji, kas seko šai Saeimas sēdei! Sveicu jūs visus Lāčplēša dienā un aicinu atcerēties mūsu senču varoņdarbus un to solidaritāti, kas viņiem bija tā laika krīžu pārvarēšanā! Aicinu arī mūs visus mobilizēties un solidarizēties Covid-19 krīzes pārvarēšanā!

Pārejam pie konkrētā lēmuma projekta. Kā jau jūs zināt, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 9. novembra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2021. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 800 par grozījumiem izsludinātajā ārkārtas situācijā.

Kā parasti, es ziņošu par būtiskākajām lietām, kas ir mainītas ārkārtas situācijas rīkojumā.

Tātad rīkojums precizē, ka pulcēšanās ierobežojumi 10 personām iekštelpās un 20 personām ārtelpās turpmāk attiecas arī uz vakcinētām personām.

Lai palielinātu vakcinācijas aptveri, ir noteikts, ka Nacionālajam veselības dienestam pēc pašvaldības lūguma ir tiesības nodot personu datus, ar to domājot vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, par konkrētajā pašvaldībā deklarētajām, bet pret Covid-19 vēl joprojām nevakcinētajām personām vecumā no 60 gadiem, lai pašvaldībām būtu iespēja sazināties ar šīm personām un motivēt tās veikt vakcinēšanos.

Paredzēts, ka ārstniecības iestādēm – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un kuras sniedz stacionāros veselības pakalpojumus Covid-19 pacientiem, turpmāk atļauts organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.

Tāpat paredzēts, ka darba devējam ir tiesības nosūtīt darbinieku uz to ārstniecības iestādi, kur viņa darbs ir visvairāk nepieciešams. Līdz ar to noteiktas darba devēja – ārstniecības iestādes – vadītāja tiesības norīkot darbinieku pildīt darba pienākumus uz citu ārstniecības iestādi, kur šis darbinieks būtu vairāk vajadzīgs.

Noteikts arī, ka medicīniskais skābeklis un tā sistēmu instalācijas un apkopes darbi tiek iepirkti, piemērojot atsevišķus Publisko iepirkumu likuma izņēmumus, tomēr ilgākā laika periodā būs nepieciešams piemērot arī atklāto iepirkuma procedūru.

Precizēti arī jautājumi par medicīnas personāla veselības pārbaudēm un noteikts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests var veidot no Ministru kabineta noteikumu prasībām atšķirīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pacientu pārvešanai uz sadarbības iestādēm.

Rīkojumā arī noteikts, ka par dienesta pienākumu izpildi paaugstinātos riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādē saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu, tā seku novēršanu Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas.

Savukārt zemessargiem, kuri arī ir iesaistīti slimnīcu darbā, par katru šādu uzdevuma izpildes dienu izmaksā kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu 2. Tā kā atbalsta sniegšanā iesaistītie zemessargi ir nodarbināti pie citiem darba devējiem un dienesta pienākumus zemessardzē veic brīvprātīgi, paredzēts, ka Nacionālie bruņotie spēki kompensē darba devējam izdevumus, kas radušies, izmaksājot darbiniekam atlīdzību, darba samaksu vai vidējo izpeļņu par darbinieka, kurš ir zemessargs, atrašanos dienesta uzdevumu izpildē ārkārtējās situācijas pārvarēšanai.

Šādā gadījumā (tātad lai piedalītos dotajā uzdevumā) zemessargs nevar veikt savus ikdienas darba pienākumus, kas rada apgrūtinājumu zemessarga darba devējam. Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par šo laiku un viņam ir radušies izdevumi sakarā ar šī darbinieka aizvietošanu, Nacionālie bruņotie spēki kompensē arī ar aizvietošanu saistītos izdevumus. Kopumā šāda veida izdevumus plāno finansēt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem līdzekļiem, tomēr, ja tie nav pietiekami, faktiskos izdevumus, ja nepieciešams, kompensē arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – atkarībā no šiem pieprasījumiem.

Komisijā, uzklausot visus ministriju pārstāvjus, iestāžu pārstāvjus un Tiesībsarga biroja pārstāvi... šie grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā tika atzīti par esošajā situācijā nepieciešamiem, samērīgiem un atbalstāmiem, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, vai jūs ziņojāt par rīkojumu Nr. 774?

J. Rancāns. Tā... Es ziņoju par rīkojumu Nr. 800, kuru mēs skatījām 9. novembra sēdē. Tur acīmredzot būs kļūda... 774. ... Es atvainojos komisijas vārdā. Tas ir iepriekšējais rīkojums, kas jau ir ticis skatīts. Tur būs mazliet sajaukti rīkojumu numuri.

Sēdes vadītāja. Man ziņo, ka šis rīkojums vēl nav skatīts. Vai jūs varētu ziņot par rīkojumu Nr. 774? Vai arī es izsludinu piecu minūšu tehnisko pārtraukumu, lai noskaidrotu šo jautājumu.

Piecu minūšu tehniskais pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir notikusi maza kļūme, mēs vēlreiz atgriežamies pie lēmuma projekta "Par Ministru kabineta 2021. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 774, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labi, paldies. Kolēģi! Tiešām ir notikusi kļūda. Es esmu pasteidzies, varbūt noziņojis par ātru – nav tieši tas rīkojums, bet tik un tā tas būs. Rīkojums Nr. 800 arī ir jāleģitimē.

Bet labi, es ziņošu par rīkojumu Nr. 774.

Tātad tas ir grozīts, un šis ārkārtas situācijas rīkojums ir papildināts ar Ministru kabineta 2021. gada 27. oktobra rīkojumu, kurā ir... papildināts ar pasākumiem tādējādi, ka sarkanajā režīmā realizējamo preču klāsts papildināts ar datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras pārdošanas iespējām, kā arī precizēti tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju veidi.

Tiek nostiprināts, ka tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās zaļajā režīmā tiek atsākta 15. novembrī.

Rīkojumā noteikts, ka attālināti iegādātās preces var izsniegt tikai ārtelpās.

Precizēta arī pārvietošanās kārtība privātajos transportlīdzekļos dienesta pienākumu veikšanai sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs, kā arī lai nokļūtu līdz darbavietai vai atgrieztos no tās darba devēja uzdevumā. Paredzēts, ka šajos gadījumos transportlīdzeklī var atrasties trīs personas vai arī vairāk par trim personām, ja transportlīdzekļa aizpildījums nepārsniedz 50 procentus.

Papildus iepriekš noteiktajam pašvaldībām paredzētas tiesības lemt par braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu vai faktiskās braukšanas maksas kompensēšanu noteiktām personu grupām, tātad konkrēti: izglītojamiem, kuriem mācību process norisinās klātienē, personām, kas ir iesaistītas ārstniecības procesā, strādājošajiem – izglītības iestāžu darbiniekiem, personām, kas iesaistītas sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī valsts un pašvaldību policijas darbiniekiem (amatpersonām).

Precizēts, ka virsstundu darbs, lai kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no pulksten 22.00 līdz pulksten 5.00, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiek kompensēts līdz šā gada 14. novembrim. Precizēju, ka pārvietošanās liegums ir no pulksten 20.00. Šeit pārrakstīšanās kļūda, tātad no 20.00 līdz pulksten 5.00.

Komisijā arī šis rīkojums tika skatīts un tika atbalstīts, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rancāna kungs, par detalizētu rīkojuma Nr. 774 skaidrojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Rancāna kungs! Tās nav tik daudz debates... cik man ir lūgums vai nu Rancāna kungam, vai kādam no kolēģiem, kas strādā šajā atbildīgajā komisijā, paskaidrot lēmuma punktu, kurš regulē to, kā cilvēki, darbinieki, pārvietosies, cik var saprast, uz darbu un atpakaļ... kur vienlaikus var pārvietoties trīs personas, bet, ja lielāks transportlīdzeklis, tad arī lielāks cilvēku skaits – līdz pat piecām personām –, bet ar diviem nosacījumiem (citēju): "Atrodoties transportlīdzeklī, visiem jālieto maskas, kā arī jābūt nodrošinātai dabiskai vēdināšanai."

Par maskām ir skaidrs. Kas domāts ar to, ka jānodrošina dabiskā vēdināšana? Ja es pareizi saprotu, automašīnā vienīgais veids, kā to var nodrošināt, ir atvērt logus. Tā kā ārā, kolēģi, ir novembris un, ja mēs runājam par cilvēku vešanu uz darbu un no darba, tas noteikti notiek vai nu agri no rīta, vai vēlu vakarā, kad temperatūra jau tagad ir tuvu nullei... ko ārsti saka par braukšanu automašīnā, iespējams, ar ātrumu 90 kilometri stundā pie atvērtiem logiem? Kāds būs efekts uz to cilvēku veselību, kuri atradīsies šajā automašīnā?

Man ir lūgums paskaidrot šo konkrēto punktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Atbildot uz Vjačeslava Dombrovska jautājumu, es izstāstīšu nelielu atgadījumu no savas dzīves. Savulaik, studējot augstskolā (tie bija deviņdesmitie gadi, un toreiz autobusi pasažieru pārvadājumiem nebija tik labi kā mūsdienās), braucot ziemā no augstskolas uz mājām, autobusam ne no šā, ne no tā izbira priekšējais stikls. Autobuss turpināja braukt, un pasažieri palika savās vietās. Un nevienam nekas nenotika. Visi mēs izdzīvojām un pārdzīvojām to, autobuss aizbrauca līdz galapunktam, neviens nenosala.

Domāju, ka līdzīgi arī automašīnā, ja atver nelielu spraugu logā... Ir taču rudens... vai, ja būtu arī ziema, ir taču atbilstošs apģērbs, kādā saģērbties, lai nekas traks nenotiktu, bet gaisa ventilāciju var nodrošināt, ne tikai atverot visus logus, pietiek atvērt kaut kādu... noteiktu... spraugu, pa kuru notiek ventilācija. Līdz ar to, manuprāt, šeit satraukumam nevajadzētu būt. Ja vien cilvēks ir atbilstoši saģērbies, viss būs kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Dombrovska kungs! Droši vien šīs debates... un arī jūsu uzdotais jautājums, es tā saprotu, droši vien paliks retorisks... liecina par kvalitāti, kādā tiek sagatavoti šie lēmumu projekti. Mēs redzam, ka vienīgais Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra skaidrojums ir atgadījums ar autobusu, kuram notika tehniska ķibele...

Es domāju, tas tiešām neliecina par lēmumu pieņemšanas kvalitāti, jo tieši tā, kā jūs arī norādījāt, – ja tiks apturēta automašīna, kurā būs cilvēki un kurai, es saprotu, nebūs pavērts lodziņš, tādējādi nodrošinot dabisko ventilāciju, tas attiecīgi nozīmēs to, ka personas pārkāpj šo Ministru kabineta rīkojumu.

Par pārējām lietām, protams, mēs arī varam runāt.

Paldies, kolēģi.

Es aicinu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Paldies, protams, Butāna kungam par skaidrojumu, no kā esam sapratuši, ka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs uzskata, ka autobusi var braukt bez priekšējā stikla (arī ziemas laikā) un visiem pasažieriem tas kopumā būs okay, nav, par ko uztraukties. Labi, atstāsim šo interesanto stāstu.

Bet šeit, kolēģi, arī... Labi, jautājums nav tikai par to, kā, piemēram, tā pati policija varēs nodrošināt šo noteikumu ievērošanu. Tad viņi – kā...? Viņi brauks un skatīsies, vai automašīnas brauc ar atvērtiem logiem vai drusku atvērtiem logiem, vai kādu atvērtu spraugu? Vai kā?

Ir diezgan skaidrs, ka, ja cilvēki šos noteikumus neievēros, tad... Kaut kāds vairāk vai mazāk tipisks brauciens ar aizvērtiem logiem dažiem cilvēkiem, ņemot vērā to, ka kovida vīruss izplatās kā aerosols... nav nekādas starpības, vai cilvēkiem ir vai nav maskas... viņi, protams, visi būs inficēti kādas pusstundas laikā. Ar pusstundu pietiks.

Daudz lielāks... jautājums, kolēģi, vai valdība un koalīcija saprot, ka tie, kas pārslogo slimnīcas, pārsvarā ir veci cilvēki, pensionāri. Viņi parasti nebrauc ar privātajām automašīnām, viņi brauc ar sabiedrisko transportu. Tad kā ‒ vai valdība uzskata, ka arī sabiedriskajā transportā jānodrošina dabiskā vēdināšana, tur vajag izņemt priekšējos logus, kā to iesaka Butāna kungs? Iespējams, iesaka. Kā tad tas... notiek?

Kā jau teicu – retoriski jautājumi, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates... Debates nav slēgtas.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Kā mēs esam secinājuši no šīm debatēm, acīmredzot pārbaudošajām institūcijām būtu nepieciešams izsniegt lineālu, lai viņi varētu pārbaudīt, par cik centimetriem ir atvērti logi braucošajās mašīnās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates bija slēgtas, es atvainojos.

Rancāna kungs, lūdzu, komisijas vārdā... skaidrojumu.

J. Rancāns. Komisijas vārdā... Es gribētu teikt, ka absolūti saprotu opozīcijas deputātu mēģinājumu interpretēt, piekasīties un atrast kaut kādu sīkumu, no kā varētu uzpūst lielu problēmu, kuras patiesībā nav.

Komisijas vārdā gribētu atgādināt, ka lēmumu... tātad vēlreiz nocitēt ‒ šīm personām "lietojot sejas maskas un nodrošinot dabisko vēdināšanu". Es nezinu, kāpēc kāds ir iedomājies, ka dabiskā vēdināšana nozīmē absolūti... simt procentu... visu logu turēšanu vaļā nepārtraukti, braucot ar 90 kilometriem stundā. Es domāju, ka tas ir saprātīgas piemērošanas jautājums. Šī norma ir vērsta uz to, lai automašīna pārāk ilgstoši nebūtu nevēdināta, atrodoties tajā vairākām personām. Ja kāds tiešām tiks sodīts par to, ka... kāds policists mēģinās ar lineālu mērīt un interpretēt, cik tad ir jābūt vaļā kādam logam un tā tālāk... un tiks piemērots sods, aicinu ziņot par to komisijai. Mēs tad attiecīgi skatīsimies, vai konkrētie sodi tiek piemēroti samērīgi.

Es gan stipri šaubos, vai kāds būs tik nesaprātīgs un mēģinās katrai mašīnai mērīt... katru mašīnu apturēt un teikt, ka jums logs nav vaļā. Diezin vai tā būs. Normas jēga ir tā, ka, ja jūs – daudzi – esat tajā transportlīdzeklī un ilgi braucat, nu izvēdiniet ik pa laikam automašīnu ar dabisko vēdināšanu, attaisiet tos logus! Pēc tam ieslēgsiet apkuri un sasildīsieties.

Neviens nav nesaprātīgs un nepiemēros tādā veidā, kā šobrīd opozīcija mēģina pasniegt šo... likumu. Tās būtu pilnīgas muļķības.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ar kuru tiek atbalstīti izsludinātie grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2021. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 774, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu, balsosim! Par – 51, pret – 20, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši 11. novembra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Gribu jūs brīdināt un informēt, ka Saeimas Prezidijs ir izsludinājis 11. novembra otro attālināto ārkārtas sēdi, kas ieplānota 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām. Tas varētu būt pulksten 12.18. Lūdzu, palieciet pie datoriem un sekojiet līdzi lietvedības informācijai, ko jūs saņemsiet mobilajos telefonos.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

2021. gada 11. novembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---

---

Pielikumi pieejami šeit:

PIELIKUMS

---

Pielikumi pieejami šeit:

PIELIKUMS

---