Ministru kabineta rīkojums Nr. 841

Rīgā 2021. gada 16. novembrī (prot. Nr. 75 37. §)

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam

1. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam.

2. Finanšu ministrijai turpināt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un pēc konceptuālas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai precizēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

 

(Ministru kabineta
2021. gada 16. novembra
rīkojums Nr. 841)

 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2021

CCI Nr.	Piešķirs SFC2021 sistēma
Nosaukums angļu valodā	European Union Cohesion Policy programme 2021-2027
Nosaukums valsts valodā(-ās)	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
Versija	1.versija
Pirmais gads	2021
Pēdējais gads	2027
Atbalsttiesīgums no	01.01.2021.
Atbalsttiesīgums līdz	31.12.2027.
Komisijas lēmuma numurs
Komisijas lēmuma datums
Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs	N/A
Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums	N/A
Nebūtiski pārvedumi (KNR 24. panta 5. punkts)	Nē
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF)	LV
Attiecīgais fonds	■ Eiropas Reģionālās attīstības fonds
	■ Kohēzijas fonds
	■ Eiropas Sociālais fonds plus

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

1.4. Mobilitāte

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

1.6. Integrēti risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem

1.7. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

2.tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

4.tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

5.tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

6.tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji

7.tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

8.tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

9.tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

10.tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

11.tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

3. Finanšu plāns

3.1 Finanšu pārvedumi

3.2 Finanšu apropriācijas pa gadiem

3.2. Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

5. Programmā iesaistītās iestādes

6. Partnerība

7. Publicitāte un redzamība

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

3. papildinājums: Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

Izmantotie saīsinājumi un termini

ADTP	Aktīvā darba tirgus politika
AER	Atjaunojamie energoresursi
AII	Augstākās izglītības institūcijas
AF	Atveseļošanās fonds
AF plāns	Atveseļošanās fonda plāns
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ASV	Amerikas Savienotās Valstis
ATR	Administratīvi teritoriālā reforma
BI	Biznesa Inteliģences rīks, kas balstīts uz Microsoft Power BI, Qlik Sense vai ekvivalentas platformas (Business Intelligence)
BNA	Bioloģiski noārdāmie atkritumi
ALTUM	AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
CE	Cilvēku ekvivalents
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DESI indekss	Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DIC	Digitālais Inovāciju centrs
Programma	Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
EEZ	Eiropas Ekonomiskā zona
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EJZAF	Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds
EK	Eiropas Komisija
EM	Ekonomikas ministrija
EP	Eiropas Padome
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF/ KF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) priekšlikums par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu
ERASMUS	Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
E-pārvaldība	Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
ES	Eiropas Savienība
ESSBJR	Eiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam
ESAO	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESCO	Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills/Competences, Qualifications and Occupations)
ESCOs	Energoservisa kompānija (Energy Service Companies)
ESF+	Eiropas Sociālais fonds
ESF+ regula	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) priekšlikums par Eiropas Sociālo fondu Plus
ESI fondi	ESF+; ERAF; KF; EJZAF
ES Padomes rekomendācijas	Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013.gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.–2016.gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014.gada stabilitātes programmu.
ETL	Elektrotransportlīdzekļi
ETS	Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR	Eiropas Savienības euro
EURES	Eiropas nodarbinātības dienestu (European Employment Services) sadarbības tīkls
Eurostat	Eiropas Savienības Statistikas birojs
FM	Finanšu ministrija
GNU	Grūtībās nonācis uzņēmums
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS	Informācijas sistēmas
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
IT	Informācijas tehnoloģijas
ITI	Integrētās teritoriālās investīcijas
ITU	Starptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union)
IUB	Iepirkumu uzraudzības birojs
ĪADT	Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
JNI	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
KAKL	Komercdarbības atbalsta kontroles likums
KF	Kohēzijas fonds
KM	Kultūras ministrija
KNR	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) priekšlikums, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
KP	kohēzijas politika
KP fondi	ESF+, ERAF, KF
LBAS	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LIAA	Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LIKTA	Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LM	Labklājības ministrija
LR	Latvijas Republika
MP	Minesotas programma
MK	Ministru kabinets
MVU	Mazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)
M2M	"mašīna – mašīna"
NAIP 21–27	Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam
NAP 2027	Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam
NEET	Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKP	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
NIP	Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021–2027.gadam
NĪVK	Nekustamā īpašuma valsts kadastrs
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskās organizācijas
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A	Pētniecība un attīstība
P&I	Pētniecība un inovācijas
PISA	Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PIL	Publisko iepirkumu likums
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
PL	Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027.gada plānošanas periodam
Projektu dati	Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
RB	Rail Baltica projekts
ReactEU	Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijāmd>
RIS3	Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RPP	Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam1
Sadarbības partneri	Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SAM	Specifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SEG	Siltumnīcefekta gāze
SIA	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SM	Satiksmes ministrija
Sociālie partneri	Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
SPSIL	Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
SPS	Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs
STEM	Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika
Stratēģija "Latvija 2030"	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SU	Sociālais uzņēmums
TALIS	Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TAP2027	Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
TEN-T	Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TM	Tieslietu ministrija
TUA	Termiņuzturēšanās atļaujas
UK	ES fondu uzraudzības komiteja
VAS	Valsts akciju sabiedrība
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VDI	Valsts darba inspekcija
Vietējās nodarbinātības iniciatīvas	Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā2
VSIA	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VM	Veselības ministrija
VK	Valsts kanceleja
VPD	Valsts probācijas dienests
VZD	Valsts zemes dienests
ZM	Zemkopības ministrija
ZTAIP	Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

(1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu krīzi 2007.–2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā³. Tomēr pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi.

(3) Investīciju līmenis 2014.–2020.gada periodā nav būtiski audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni, pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību tirgos.⁴ Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei.

(4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru un pakalpojumus.

(5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni.

(6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus Rīgas⁵. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.⁶

(7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī piekļuvi veselības aprūpei, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai.

(8) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

(9) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.–2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā⁷; līdzšinējais inovācijas sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai un produktivitātes kāpināšanai.

(10) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:

- P&A intensīvo nozaru  zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā;

- zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema produktivitāte;

- apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares;

- tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts un reģionu konkurētspēju⁸.

(11) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

(12) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz 2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis, nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana⁹.

(13) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem, kas 2014.–2020.gada plānošanas periodā bija robežās no 0,44–0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa – 1,5% no IKP.

(14) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa.

(15) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs.

(16) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 30,3% (2014.–2016.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam.

(17) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz 50%¹⁰ no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES vidēji – 56,7%).

(18) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos.

(19) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi, faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis. Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%), nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte (16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%).

(20) Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm¹¹, lielie uzņēmumi, kas sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek īstenoti.

(21) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie Latgalē.

(22) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības veikšanai)¹². Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

(23) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu, kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama.¹³

(24) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro gadā;

- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

(25) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas 1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšana, kuras pamatā irt strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

(26) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

(27) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus¹⁴, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta uzņēmumu digitalizāciju.

(28) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)¹⁵.

(29) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām. Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana (vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes celšanai.

(30) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa.

(31) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.–3.klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs.

(32) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

(33) Pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem..

(34) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības jautājumiem, kā arī plānoti digitāli un citi atbalsta risinājumi iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020.gada 1.septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam plānotais speciālās izglītības iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm 2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums.

(35) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai. Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām.Tāpat kā nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa.

(36) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas, ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām grupām – bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm, reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c., veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un piederība.

(37) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas, t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi, socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai.

(38) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei.

(39) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā.

(40) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas AII.¹⁶ Lai mazinātu augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu, investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas investīciju ietvaros.

(41) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā, kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm¹⁷. Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40–50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

(42) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem, nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību.

(43) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

(44) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk. veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

(45) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU – gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, .kā arī REACT-EU un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un "Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām.

(46) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā.

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

(47) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas (jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu. Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti. Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam" un "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030.gadam" nosaka rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks ievērots klimatdrošināšanas princips¹⁸, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās.

(48) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%, nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas (siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana. Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības nodrošināšanā.

(49) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai 22,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports (37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%). Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju.

(50) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10% AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai 4,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi; ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%. Lai gan ETL uzlādes punktu skaits būtiski pieaug, tie joprojām reģionos nenosedz nepieciešamos attālumus.

(51) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus.

(52) 2018.gadā autotransports veidoja 93,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots. Vislielākais potenciāls autotransporta radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu videi draudzīgu sabiedrisko transportu. No visiem pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu¹⁹ izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu velosipēdus²⁰. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits, ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)²¹, līdz ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras.

(53) Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai.

(54) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā.

(55) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus – jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus. Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 km garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

(56) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars, kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku energoefektivitāte ir zema²². Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto²³ lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m² gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m² gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m² gadā. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti²⁴. Attiecībā uz energoefektivitātes mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 2017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegta 9,7% (ES – 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 11,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 7,5% (ES – 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām²⁵. Tāpat, ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus, tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota 11.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā sektora izdevumus.

(57) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi. Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam – 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma samazināšana – 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam – 35%)²⁶. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg 2018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā.

(58) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās noteikto priekšnosacījumu un ūdenssaimniecības direktīvu mērķu sasniegšanu, jo Latvijā tikai 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī²⁷ un 2019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis²⁸. Tāpat atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides izglītības pasākumiem.

(59) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu, ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku novēršanas un pielāgošanās pasākumus – attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās infrastruktūras risinājumus.

(60) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. un 2.3.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī 6.1.1.SAM, t.sk. iespēju robežās izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu. Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments u.c.).

1.4. Mobilitāte

(61) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu, sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi turpmāki pasākumi un pārdomāta politika.

(62) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu. Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora 4. darba plānu²⁹ Latvijas autoceļi koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz 2030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem), līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve.

(63) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu caurlaides spēju.

(64) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz reģionāliem ceļiem³⁰. Pamats lielajam negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz pārvietošanos pa divām joslām– viena josla katrā virzienā, tādēļ satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās SEG emisijas no autotransporta³¹. Emisiju samazinājums ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu") kartes³². Kravu pārvadājumi ar autotransportu iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi apdzīvotām teritorijām. 2021.–2027.gada plānošanas periodā ir paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu izbūvi.

(65) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. 2017.–2019.gadā novērojams pasažieru pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika ietaupījums, savukārt vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli, tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams, efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.–2030.gadam. Saskaņā ar koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls, paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem, modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties.

(66) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību³³. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem³⁴. Pēdējos piecos gados automašīnu skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties. Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam³⁵, Rīgas attīstības programmai 2021.–2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem.

(67) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu infrastruktūras sasaistei ar TEN-T, paredzot nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu³⁶ izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros. Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās.

(68) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām. Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu pieejamību.

(69) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G infrastruktūras attīstību.

(70) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"³⁷, secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus.

(71) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu³⁸.

(72) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības uzlabošana.

(73) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT infrastruktūru.

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

(74) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem, ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis, nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no zemākajām Eiropā.

(75) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka gan Stratēģija "Latvija 2030" – "investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti", gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā darbības programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros.

(76) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm.

(77) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.gadā – 26%, nabadzības riska indekss – 21,7%. Pēc vecuma un mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma – 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo vieni – 71,7%, vienas personas mājsaimniecības – 49,1%, kā arī mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus, 2019.gadā – 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem.

(78) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts nabadzības risks bija bezdarbniekiem – 52,1%, personām ar invaliditāti – 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība – 42,2%.

(79) Attiecībā uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012.gadā līdz 29% 2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013.gadā darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25 pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus pakalapojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pamatā orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā 2020.gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023.gada beigām, 19 no 43 pašvaldībām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejami mazāk par trīs veidu pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta. Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilēkiem ar ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām, tajā skaitā cilvēkiem ar demenci. Visi ieguldījumi sociālo pakalpojumu attīstībā tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto.

(80) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES (2016.gadā – 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā – 7,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem, t.sk. garīga rakstura traucējumiem, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras trūkums.

(81) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES – 8%.

(82) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie.

(83) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,8%³⁹, arī veselības aprūpes kvalitātes rādītāji vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES⁴⁰. Lai uzlabotu situāciju, būtisks izaicinājums ir kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana visiem Latvijas iedzīvotājiem, atbilstoši iedzīvotāju izvietojumam un pakalpojumu pieprasījumam, ņemot vērā kartējumu, pamatojoties uz 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros veikto Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijām, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam un veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, t.sk. nodrošinot nepieciešamos resursus un mūsdienīgu, drošu visu līmeņu veselības aprūpes infrastruktūru.

(84) Esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, 33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, radot nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji – 363,6.

(85) Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā – no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā – onkoloģiskās slimības.³³ Būtiska loma neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām tehnoloģijām.  

(86) 2014.–2020.gada plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā, pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža gadi⁴¹; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ svarīgi turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas, paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu.

(87) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

(88) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem, kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts, kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā zems.⁴² Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējām⁴³.

(89) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma⁴⁴ ietvaros secināts, ka kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55–74 gadīgie, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme – noteiktas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides produktiem.

(90) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai.

(91) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas plānotas 4.3.1., 4.3.3., 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.2., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF un ESF+ investīcijas.

(92) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (izstrādes stadijā), Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (saskaņošanas stadijā) un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (saskaņošanas stadijā) un attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi, pasākumi un plānotie rezultāti.

1.6. Integrēti risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem

(93) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits krities par 20%.⁴⁵

(94) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.

(95) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām⁴⁶ un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas.

(96) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot līdzdalības principu – visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas. Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips – teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(97) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi, tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās.

1.7. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai

(98) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, it īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai stiprināšana, it īpaši uzņēmēju vidū.

(99) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to īstenot efektīvi.

(100) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas, digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts kontroles revīzija – pašvaldībās nereti nav to funkcijām atbilstoši speciālisti⁴⁷.

(101) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot nozīmīgākās mērķa grupas – finansējuma saņēmējus, publiskās pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros, tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības finansējumu.

(102) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un nodrošina labu atbalstu.

1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam

(103) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu" un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus, programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana.

(104) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos.

(105) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros, īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji.

(106) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR⁴⁸ īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanas pasākumi.

(107) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena "Inovācijas" mērķu sasniegšanā – šādās jomās "Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" un "Kopradītas inovācijas".

(108) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus, identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.

1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

Politikas mērķis	SAM	Pamatojums (kopsavilkums)
1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību	1.1.1. SAM Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā / 1.2.1. SAM Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem	Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas ir tiešā veidā saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem (kopējie – 0,63% no IKP49; uz 1 zinātnisko darbinieku ~30 000 euro gadā50) un zemo P&A nodarbināto skaitu (tikai ~50% no ES vidējā līmeņa). P&A&I sektora galvenie izaicinājumi (2027) ir P&A cilvēkkapitāla kvantitatīvās un kvalitatīvās jaudas palielināšana, pētniecības kvalitātes paaugstināšana un starptautiskās sadarbības veicināšana, zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana, t.sk. radošo industriju un prasmju attīstība. Latvijas uzņēmumu integrācijas līmenis globālajās vērtību ķēdēs ir viens no zemākajiem ES51, tāpēc būtiski jāveicina uzņēmumu un pētnieku starptautiskā sadarbība, t.sk dalība "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. programmās, piesaistot papildus ES investīcijas . Lai veicinātu Latvijas ekonomikas transformāciju un sasniegtu RIS3 u tautsaimniecības transformācijas mērķus, t.sk. Latvijas reģionos, investīcijas nacionālā un reģionālā mērogā tiks koncentrētas pētniecības cilvēkkapitāla attīstībā, P&A darbībām zinātniskās darbības rezultātu kvalitātes palielināšanai un uzņēmumu un pētnieku starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai atbilstoši RIS3 prioritātēm, primāri atbalstot jaunu produktu izstrādi un kopsadarbības projektus ar zinātniekiem,praktiskas ievirzes pētījumos, P&I sadarbības centru RIS3 jomās attīstībai un izveidei, zinātnes digitalizācijai un digitālajai transformācijai. Dalība Eiropas partnerībās ir plānota Lielākas starptautiskās perspektīvas nodrošināšanai, kopēju Eiropas prioritāro jomu attīstībai, kā arī, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku un digitālo pāreju , proti, klasteros, kuri ir ciešā sasaistē ar RIS3 jomām , piemēram, Digitālo tehnoloģiju, klimata, aprites ekonomikas un bioekonomikas, kosmosa tehnoloģiju, enerģijas un mobilitātes, veselības jomā u.c. Iesaistei Apvārsnis Eiropa darbībās, plānots izmantot gan līdzfinansēšanu, gan resursu transfēru un pārfinansēšanu. SAM aktivitāšu ietvaros plānota gan grantu, gan finanšu instrumentu izmantošana, ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību uzņēmumu finansējuma pieejamībai. Tiks sniegti tādi valsts atbalsta instrumenti, kas paredz P&A aktivitātes stiprināšanu privātajā sektorā, tādējādi kāpinot kopējo tautsaimniecības produktivitāti un produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, kas saistītas ar augsta riska investīciju projektu īstenošanu.
	1.2.2. SAM Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai/ 1.3.1. SAM Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm	Lai sekmētu digitālo transformāciju Latvijā un risinātu tās izaicinājumus, ir plānoti ieguldījumi 1.2.2.SAM ietvaros, kas cels privātā sektora darbaspēka specializētas digitālās līmeņa prasmes, kā uzņēmumu tiešsaistes tirdzniecības platformu izveide/e-komercija, datu analītika, darbības jomas specifisku lietojumprogrammu apguve un citas, kā arī tiks veikti ieguldījumi 1.3.1.SAM ietvaros, kas veicinās digitālo tehnoloģiju pielietošanu dažādos uzņēmējdarbības procesos (automatizācija, robotizācija, mākslīgā intelekta, mākoņpakalpojumu un citu rīku plašāka pielietošana), veicināta inovatīvu tehnoloģiju izmantošana platformu attīstībā, kā arī tiks veikta publisko informācijas sistēmu atvēršana izmantošanai privātajam sektoram jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanai, t.sk. ņemot vērā ES fondu IKT jomas izvērtējumā52 rekomendēto. Tā kā uzņēmējiem trūkst iespēju, kur izvietot savus izstrādātos risinājumus, veikt to testēšanu, trūkst platformas, ko izmantot kā bāzi pakalpojumu izvietošanai un pilnveidei53, nolūkā stiprināt valsts, pašvaldību un uzņēmumu sadarbību IKT jomā un veicināt efektivitāti, investīcijas tiks veiktas ar mērķi attīstīt valsts, t.sk. pašvaldību digitālo infrastruktūru kā platformu, piemērojot inovatīvu pieeju – radot uzņēmējiem iespēju izmantot platformu risinājumu tālākai inovatīvai integrācijai un pilnveidošanai, jaunu un inovatīvus IKT risinājumu attīstīšanai un vienlaicīgi vienkāršojot un transformējot dažādu pārvaldes līmeņu pakalpojumu procedūras proaktīvā un klientorientētā veidā. Tas kopumā ļaus uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti, sistēmu savietojamību un atvērto datu pieejamību un izmantošanu un tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas nacionālā pozīciju DESI indeksā, jo tas ir būtisks investīciju piesaistes aspekts54. Ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību komercbanku kreditēšanā uzņēmēju investīciju projektu attīstīšanai, svarīgi ir sniegt tādus valsts atbalsta instrumentus, kas paredz digitalizācijas aktivitātes stiprināšanu privātajā sektorā, tādējādi kāpinot kopējo tautsaimniecības produktivitāti un produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, kas nereti uzņēmumiem saistās ar augsta riska investīciju projektu īstenošanu. Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.–2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai, kā rezultātā ir paredzēts Latvijas valsts līdzfinansējums Eiropas Digitālo inovāciju centru programmas īstenošanai un grants Latvijas uzņēmēju starptautiska līmeņa programmu pieteikumu rezultātā ieguvušo "Seal of Excellence" zīmoga atbalstam.
	1.2.3. SAM Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tai skaitā ar produktīvām investīcijām	Lai adresētu Latvijas galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti un ar to saistītais zemais privāto investīciju P&A īpatsvars, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, augstas resursu intensitātes un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs, turpmāk Latvijas konkurētspējas priekšrocības balstītāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos. Attiecīgi nepieciešams veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību (nefinansiāls atbalsts uzņēmumiem). Nodrošināt jaunradītu tehnoloģiki intensīvu uzņēmumu inkubāciju, to ietvaros akcentējot P&A&I komponenti (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts). Nepieciešams stiprināt un pilnveidot zināšanu pārneses sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kuras galvenais mērķis ir pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbības veidošana un uzturēšana, zinātniskās darbības ciešāka sasaiste ar pieprasījumu no uzņēmējdarbības sektora puses, investējot kopīgos projektos jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai, sekmētu pētniecības ideju komercializāciju (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts), kā arī stiprināt zināšanu pārneses procesus. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakapojumu radīšanu, nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem (nefinansiāls atbalsts un atbalsts grantu veidā). Ļoti būtiski ir nodrošināt atbalstu pilna uzņēmējdarbības attīstības cikla ietvaros, vienlaicīgi valsts intervenci fokusējot tieši RIS3 sfērās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, t.sk. reģionos, kas bremzē P&A&I attīstību, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi. Plānots turpināt sniegt un izstrādāt jaunus valsts atbalsta instrumentus produktivitātes kāpināšanai un ar augstāku risku investīciju projektu atbalstīšana visos uzņēmumu attīstības līmeņos - gan MVU (t.sk.jaunuzņēmumiem), gan mazas vidējas un vidējas kapitālizācija sabiedrībām, un lieliem saimnieciskās darbības veicējiem (tikai atbalstam, kas Kopīgo noteikumu regulas izpratnē atbilst atbalstam 1.2.1.SAM ietvaros, kā arī finanšu instrumentu gadījumā - mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējas kapitalizācijas sabiedrības). Vienlaikus tiks turpinātas iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās aktivitātes riska kapitāla instrumentu veidā un MVU iesaistei kapitāla tirgū to konkurētspējas veicināšanai.
	1.1.2. SAM Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai.	ES Padomes rekomendācijas (2019)55 iesaka Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai. EK 2019.gada ziņojumā par Latviju56 uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. EK 2020.gada ziņojumā57 par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes. Ņemot vērā prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, investīcijas tiks veiktas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci IT jomā un attīstot industrijas attīstībai, t.sk. reģionos, nepieciešamās prasmes akadēmiskajam personālam un saimnieciskās darbības veicējiem, lai veicinātu augstāko digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu uzņēmējdarbības veicināšanai. Investīcijas tiks veiktas arī prasmju attīstībai inovāciju vadībā veicināšanai saimnieciskās darbības veicējiem, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām.
	1.4.1. SAM Uzlabot digitālo savienojamību	Esošās tendences rāda, ka elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji aizvien vairāk izvēlas mobilo sakaru pakalpojumus, pieaug mākoņdatošanas iespēju izmantošana uzņēmumos un mājsaimniecībās, audio un video satura patērēšana internetā un M2M savienojumu skaits. Tas paaugstinās slodzi elektronisko sakaru tīkliem. Vienlaikus lauku teritorijās ir zems iedzīvotāju blīvums un maksātspēja58, un elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst tajās ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus59. Kvalitatīvas "pēdējās jūdzes" pieejamības problēma bieži pastāv arī pilsētām pieguļošās teritorijās. Kvalitatīvi elektronisko sakaru pakalpojumi ir būtiski tautsaimniecības attīstībai. ITU pētījums rāda, ka platjoslas pieslēgumu pieejamības paaugstināšana par 10% dod ~1.4% IKP pieaugumu valstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 22 000 ASV dolārus, t.sk. Latvija.60 ES stratēģiskie mērķi61 paredz veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tānodrošinot ES digitālā vienotā tirgus priekšrocības un pārrobežu sadarbspēju. Šo mērķu izpilde tiks veikta tehnoloģiski neitrāli, izmantojot jebkuru tehnoloģiju kombināciju, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un bezvadu savienojamību Valsts atbalsts platjoslas tīklu attīstībai plānots ar mērķi novērst tirgus nepilnības platjoslas pakalpojumu pieejamībā(identificētas pēc SM pasūtījuma 2020.gadā veiktā izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām. Valsts atbalsta pasākumus ir plānots veikt sadarbībā ar elektronisko sakaru uzņēmumiem, tā piesaistot privātās investīcijas. Platjoslas infrastruktūras attīstībā ir paredzēts veikt papildinošus pasākumus arī ar AF finansējumu, kā arī, atkarībā no uzņēmumu ieinteresētības, izmantojot citus avotus, t.sk. CEF. Digitālizācijas nozīmes palielināšanās aktulizē nepieciešamību turpināt attīstīt centralizēti kiberdrošības IKT infrastruktūru, tādejādi nodrošinot vienlīdz augstu drošības līmeni visai valsts pārvaldei kopumā.
2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs	2.1.1. SAM Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana	Dzīvojamo ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 30%, savukārt ražošanas sektorā 23% no visas enerģētikas jomas, tādēļ šie sektori ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, ņemot vērā, ka vairums šo ēku tiks ekspluatētas ievērojamu laika periodu, attiecīgi aktuāla šo ēku pakāpeniska energoefektivitātes uzlabošana. Atbilstoši VZD sniegtajiem datiem, vidējais ēku nolietojums procentos ir 40% un tas ir līdzīgs visos ēku tipos, bet vienlaikus prognozējams ievērojams ekspluatācijas laiks (atbilstoši VZD datiem dzīvojamo māju kopējais nolietojums ir 38,9%). Salīdzinot 2018.gadu ar 2005.gadu, rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas ir pieaugušas par 140,8%. Kā iemeslu emisiju kāpumam šajā laikā var minēt straujo Latvijas rūpniecības attīstību, kad palielinājās būvniecības apjoms, kā arī palielinājās būvmateriālu rūpnieciskā ražošana62. Latvijas 2030.gada atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķis NEKP ir par 25% lielāks nekā 2020.gada mērķis (noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvu Nr.2018/2001 (50% atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā)). Latvijā uzņēmumi salīdzinoši maz investē attīstības projektos, jo šādas investīcijas prasa salīdzinoši lielus ilgtermiņa kapitālieguldījumus un to atmaksāšanās termiņš ir garš. Tāpat komercbankas Latvijā nepietiekami izsniedz aizdevumus ar garu atmaksāšanās termiņu un bieži vien uzņēmumu rentabilitātes rādītāji nav tik augsti, lai iekļautos komercbanku risku profilos. Rezultātā Latvijā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi ilgtermiņa ieguldījumiem to efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgas saimniekošanas virzienā. Ieguldījumi rūpniecības un uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju. Investīcijas tieši veicinās virzību ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstības virzienā. Valsts ēku sektorā Direktīvas 2012/27/ES noteiktajā sarakstā, no kā aprēķināma ikgadējā 3% renovācijas norma, ietilpst 863 ēkas ar vidējo apkures enerģijas patēriņu 140 kWh/m2 gadā, no kurām ES fondu 2014.–2020.g.plānošanas periodā plānots atjaunot vairāk kā 100 ēkas.63 Demogrāfiskās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits reģionos turpinās samazināties, attiecīgi nepieciešams pārskatīt un samazināt pašvaldību izdevumus. NĪVK IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj. m2 platībā, t.sk., izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no pašvaldību ēkām ir uzbūvētas pirms 2003.gada un prioritāri ir nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot stabilu iekštelpu mikrovidi. Ņemot to vērā noteikti šādi energoefektivitātes mērķi64: 1) valsts ēkās – katru gadu renovētas 3% no tiešās pārvaldes ēku energo-neefektīvās platības; 2) dzīvojamās ēkās – atjaunotas vismaz 2000 daudzīvokļu dzīvojamās ēkas un uzstādītas ne-emsiju tehnoloģijas; 3) pašvaldību publiskajās ēkās – primārās enerģijas gada samazinājums ~68 GWh/gadā; 4) nodrošināt, ka īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei ir atbilstošs spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem 5) privātmājās vai neliela skaita ēku kompleksos- atjaunotas vismaz 7500 privātmājas vai ēkas neliela skaita ēku kompleksos un uzstādītas ne-emisiju tehnoloģijas; 6) energoefektivtātes uzlabošanu rūpniecībā un uzņēmumos- veicinot Latvijas noteikto AER mērķu sasniegšanu, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atbalstītu pāreju uz AER. Lai ilgtermiņā palielinātu AER īpatsvaru, ir jāveicina energoefektivitāte centralizētajā, individuālajā un lokālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem, t.sk. inženiertehnisko tīklu un inženiertehnisko komunikāciju modernizēšanu.
	2.1.2. SAM Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns	ES dalībvalstīm kopējs saistošs mērķis 2030.gadam ir noteikts Direktīvā 2018/200165 – 32% AER no ES kopējā enerģijas gala patēriņa. Visām ES dalībvalstīm ir jānosaka savi nacionālie devumi kopējā ES mērķa izpildei. Latvija nosaka, ka minimālais sasniedzamais ikgadējais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2021.–2030.gada periodam nav mazāks kā 40%. Atbilstoši NAP 2027 Latvijas noteiktais mērķis līdz 2027.gadam ir 47,5% AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā; 5,85% AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā66. Latvija plāno līdz 2030.gadam palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijā, lai tas sasniegtu vismaz 60%. Saskaņā ar 2019.gada Ziņojumu par politikām, pasākumiem un prognozēm lauksaimniecības sektorā informācija liecina, ka kūtsmēslu apsaimniekošanas CH4 emisijas palielināsies par 36,9% 2030.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu. Kūtsmēslu radītais SEG jau šobrīd palielinās, tomēr veicot investīcijas tādu tehnoloģisko procesu attīstībā, kā biometāna ražošana, ir iespējams radīt jaunu produktu, kas nodrošinās AER izmantošanas veicināšanu un vides piesārņojuma samazināšanu. Biometāna iegūšana no biogāzes dod iespēju maksimāli efektīvi izlietot iegūto biogāzi, savukārt biometāna izmantošana transportā, jo īpaši sabiedriskajā un komunālajā transportā, dod iespēju aizvietot fosilo degvielu ar atjaunojamo enerģiju. Daļā Latvijas pašvaldību sākot ar 2021.gadu ir uzsākta bioloģisko atkritumu dalītā vākšana, kopumā Latvijas teritorijā to ieviesīs 2023.gadā. Šim bioloģisko, kā arī no kopējās sadzīves atkritumu masas atdalīto bioloģiski noārdāmo atkritumu, arī notekūdeņu dūņu, apjomam, kas pēc statistikas veido aptuveni 300 tūkstoši tonnu 2019.gadā, ir nepieciešama pārstrāde, lai novirzītu to no apglabāšanas poligonos. Anaerobās pārstrādes rezultātā rodas biogāze, kuru lietderīgi izmantot biometāna ražošanai.
	2.1.3. SAM Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām	Arī Latvijā novērotas klimata pārmaiņas – vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kopējās atmosfēras nokrišņu summas un dienu skaita ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, sala dienu skaita samazināšanās, garāka augšanas sezona, sniega segas samazināšanās u.c. Veicinot Latvijas klimatnoturību, plānota pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošana, t.sk. Pielāgošanās plānā67 paredzēto. Nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju analīze liecina, ka klimata pārmaiņu tendences turpināsies visa gadsimta laikā. Visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības – nākotnē biežāk saskarsimies ar neraksturīgiem, ekstremāliem laikapstākļiem, kā arī paaugstināsies jūras līmenis68. Plūdi, krasta erozija, kā arī ugunsgrēki, intensificējoties klimata pārmaiņu ietekmē, var radīt bīstamus postījumus un zaudējumus tautsaimniecībai un sabiedrībai, var ciest arī vēsturiskās un kultūras vērtības. Vieni no nozīmīgākajiem klimata pārmaiņu riskiem Latvijai ir upju, ezeru, jūras krastu erozija un plūdi, tostarp vējuzplūdi69. Vienlaikus pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus nepieciešams integrēt arī pašvaldību līmenī, nodrošinot sociālekonomiskos ieguvumus. Ir paredzēti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem un krastu eroziju, lai pasargātu apdzīvotās vietas, infrastruktūru, piesārņotās teritorijas, u.c. svarīgus objektus, kā arī citi pasākumi, kas paredzēti vietējā līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņu stratēģijās (pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa). Pasākumu ieviešanā tiks izmantoti zaļie un zilie risinājumi, jo tie mazinās "siltuma salas" efektu, mazinās plūdus, krastu eroziju u.c. klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Ņemot vērā esošās un nākotnē prognozētos ekstremālos laikapstākļus, to atkārtošanās biežumu un radītās sekas, plānots uzlabot katastrofu pārvaldīšanas (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) kapacitāti.
	2.1.4. SAM Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija	ES dalībvalstīm kopējs saistošs mērķis 2030.gadam ir noteikts Direktīvā 2018/200170 – 32% AER no ES kopējā enerģijas gala patēriņa. Visām ES dalībvalstīm ir jānosaka savi nacionālie devumi kopējā ES mērķa izpildei. Latvija nosaka, ka minimālais sasniedzamais ikgadējais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2021.–2030.gada periodam nav mazāks kā 40%. Atbilstoši NAP 2027 Latvijas noteiktais mērķis līdz 2027.gadam ir 47,5% AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā; 5,85% AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā71. Latvija plāno līdz 2030.gadam palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijā, lai tas sasniegtu vismaz 60%. Šobrīd elektroenerģijas pārvades sistēma spēj uzņemt līdz 800 MW papildu jaunas AE jaudas, kas ir aptuveni trešā daļa no visas pašreiz Latvijā uzstādītās kopējās elektriskās jaudas. Šobrīd nav attīstīta lielas jaudas elektroenerģijas ražošana no saules enerģijas, kam Latvijā varētu būt līdzīgs potenciāls kā citās Eiropas valstīs, kur šāda ražošana ir attīstīta. Sniedzot atbalstu šādām aktivitātēm, t.sk., paredzot atbalstu energokopienām tiktu sniegts ieguldījums Latvijai noteiktā AER mērķa sasniegšanai 2030.gadam, kā arī SEG emisiju samazinājuma mērķu sasniegšanai72.
	2.2.1. SAM Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību	Lai nodrošinātu notekūdeņu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, ņemot vērā virzību uz "nulles piesārņojumu" (zero pollution) un uz klimatneitralitātes mērķiem, atbilstoši NAIP 21–27 plānots uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu. Minētās prioritātes izvēlētas, jo klimata pārmaiņu radītie intensīvie nokrišņi lietus ūdeņu un gruntsūdeņu veidā rada būtisku papildu slodzi novecojušajām, energoneefektīvajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI), kā arī NAI jaudas, attīrīšanas efektivitāte un izlaides atsevišķos gadījumos nav atbilstošas aktuālajai aglomerācijas notekūdeņu slodzei un saņemošās teritorijas vai ūdensobjekta stāvoklim. Turklāt notekūdeņu attīrīšanas procesā rodas daudz notekūdeņu dūņu, tām ir ierobežota pielietojamība, bet neatbilstoša to uzglabāšana un apsaimniekošana, kā konstatēts nacionālajos ziņojumos, rada vides piesārņojuma risku. Lai dūņu apsaimniekošanā veicinātu pāreju uz aprites ekonomikas principiem, atbilstoši Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijai tiks investēts atbilstošas dūņu apstrādes infrastruktūras izveidē, t.sk. nodrošinot atbilstošu dūņu uzglabāšanu un atūdeņošanu. Savukārt sausuma periodos novecojušo un korodējušo kanalizācijas tīklu dēļ var rasties notekūdeņu eksfiltrācija vidē, radot piesārņojumu. Tādēļ 2.2.1.SAM ietvaros piesārņojuma samazināšanai tiek paredzētas iespējas gan tīklu atjaunošanai, gan paplašināšanai, lai pēc iespējas vairāk mājsaimniecību var pieslēgties centralizētajai sistēmai.
	2.2.2. SAM Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana	Saskaņā ar ESAO73 un EK Ziņojumu74 Latvijā jāpalielina atkritumu pārstrāde, jāuzlabo dalītas atkritumu savākšanas efektivitāte un šķirošanas kvalitāte, kā arī jāveicina aprites ekonomikas pamata radīšana, lai noteiktā apjomā un termiņā sasniegtu atkritumu direktīvās75 un Latvijas tiesību aktos76 izvirzītos mērķus. Nepietiekamas pārstrādes dēļ pastāv risks, ka Latvija var nesasniegt 2025.–2035.gadam izvirzītos pārstrādes mērķus vairākām atkritumu plūsmām, kā arī nodrošināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu ne vairāk kā 10% apmērā. Tāpat ir jānodrošina ES Direktīvas 2018/85177 prasības attiecībā uz dalītu atkritumu savākšanu no 2023.gada bioloģiski noārdāmajiem, no 2025.gada tekstila un bīstamajiem sadzīves atkritumiem. Eiropas Zaļā kursa un aprites ekonomikas pakotnes ieviešanai un pārstrādes mērķu sasniegšanai plānots nodrošināt visaptverošu aprites ekonomikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu ievērošanu radīto un apglabāto atkritumu apjoma samazināšanai, otrreizējo izvielu izmantošanas palielināšanai, pārstrādes attīstībai. Steidzami nepieciešama aprites ekonomikas principu ieviešana, jo dabas resursu izmantošana tautsaimniecībā nav pietiekami efektīva un nav panākta materiālo resursu patēriņa atsaiste no ekonomiskās attīstības. Resursu produktivitāte svārstās ap 0,9 euro/kg, kamēr ES vidējā vērtība ir 2 euro/kg78. Savukārt materiālo resursu patēriņa līmenis valstī arvien palielinās – vidējais resursu patēriņš sasniedzis 12 t/iedz., līdzīgi kā ES vidēji 13 t/iedz. ES mērogā Latvijas MVU attiecībā uz resursu efektivitātes pasākumu ieviešanu ierindojas pēdējā desmitniekā. 2019.gadā otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā sastādīja 4,7% no kopējā izejvielu apjoma, salīdzinājumā - ES vidējais rādītājs ir 11,9%79.
	2.2.3. SAM Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu	Dabisku ekosistēmu saglabāšana un atjaunošana ir galvenie nosacījumi, lai palielinātu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām un mazinātu bioloģiskus riskus sabiedrības un vides veselībai. Latvijai jāturpina ĪADT apsaimniekošanas plānu izstrāde un īstenošana, arī ārpus ĪADT, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzlabotu sugu un biotopu aizsardzības statusu. Sociāli ekonomiskajā novērtējumā80 ir pamatots, ka pasākumi dzīvotņu atjaunošanā ir lietderīgi un izmaksu efektīvi. Saskaņā ar ESAO56 ir jāpaātrina vēsturiski piesārņoto vietu sanācija. Latvijā reģistrētas vairāk nekā 3500 piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas. Sanācijas pasākumu īstenošana nodrošinās vides kvalitātes uzlabošanos, teritoriju atgriešanu saimnieciskajā apritē, mazinās risku veselībai, ievērojot piesārņojuma migrācijas pastiprināšanos klimata pārmaiņu ietekmē u.tml. Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, ekosistēmas, palielina veselības aprūpes izmaksas, var izraisīt elpceļu, sirds un asinsvadu slimības, tā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES81. Gaisa kvalitātes jautājumi jāskata integratīvi ar klimata aspektiem. Atbilstoši Plānam82 paredzētas investīcijas gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, mazinot piesārņojuma normatīvu pārsniegumus. EK vērtējumā gaisa monitoringa tīkls Latvijā ir viens no mazākajiem ES83, ir jāuzlabo virszemes ūdens ķīmiskās kvalitātes monitorings84 un dzeramā ūdens monitoringa programma. Viena no ESAO56 rekomendācijām Latvijai nosaka, ka ir jāpaplašina sabiedrības līdzdalība un informētība vides jautājumos. Socioloģiskās aptaujas un pētījumi85 apliecina vides jautājumu nozīmi, vienlaikus parādot sabiedrības nepietiekamo informētību.
	2.3.1. SAM Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās	Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG emisijām86. Transports ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu87. Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas. Viens no Eiropas Zaļā kursa88 uzstādījumiem ir radīt spēcīgu stimulu multimodālajam transportam, kas uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti. Lai mazinātu sastrēgumus un piesārņojumu, t.sk., gaisa piesārņojumu, īpaši pilsētu teritorijās, svarīga ir multimodālo punktu attīstība, vienlaikus veicinot veloinfrastruktūras attīstību. ES fondu 2014.–2020.g. plānošanas perioda ietvaros tiek īstenots videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstības pasākums, kas paredz nacionālas nozīmes attīstības centros līdz 2023.gadam nomainīt vairāk kā 60 autobusus, nodrošinot autobusu parku atbilstību videi draudzīgā sabiedriskā transporta kritērijiem. Turpmāka šādu investīciju nepieciešamība vērtējama atbilstoši jaunajām EK rekomendācijām un stratēģijām klimatneitralitātes nodrošināšanai. Tāpat ES fondu 2014.–2020.g. plānošanas perioda ietvaros plānots izveidot 139 ETL uzlādes stacijas, bet turpmāku ETL uzlādes infrastruktūras attīstību nodrošinās privātais sektors, ko veicina nacionālā likumdošana un tirgus attīstības tendences. Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām. Eiropas Zaļais kurss norāda, ka arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, kā arī viedām satiksmes vadības sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem, ko nodrošinās digitalizācijas risinājumu ieviešana. ES transporta sistēmu un infrastruktūru plānots sagatavot jauniem ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumiem, kas var samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās. NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi un citi pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), kā arī viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027 noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un paaugstināta transporta drošība un drošums, 2.3.1.SAM ietvaros paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park & ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai.
3. Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti	3.1.1. SAM Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru	Transporta nozares būtiskākie izaicinājumi no infrastruktūras viedokļa ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, uzlabojot gan savienojamību, gan drošību. Dzelzceļa tīkla infrastruktūras modernizācija ir būtiska konkurētspējas un ilgtspējas nodrošinātāja. Nepieciešams to attīstīt, nodrošinot pieprasījuma apmierināšanu segmentos, kur vērojams pieaugums – pasažieru pārvadājumu segmentā. Vienlaikus jānodrošina arī dzelzceļa infrastruktūras atbilstība dzelzceļa kravu tirgus attīstības tendencēm (kravas segmentu dažādošana, kravu pārvadājumu piesaistīšana jauniem tirgiem, jaunu pakalpojumu attīstība). TEN-T dzelzceļa tīklā šobrīd iztrūkst RB savienojums. Tas tiek risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros. To projektēšanu plānots pabeigt līdz 2023.gada novembrim. Dzelzceļa būvniecība tika uzsākta 2020.gada novembrī un tā tiks turpināta pa posmiem, masīvu būvniecību uzsākot 2023.gadā; reģionālo staciju būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Lēmumi par reģionālo staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB dzelzceļa trases projektēšanas gaitā. Tādejādi visu 17 reģionālo staciju atrašanās vietas būs zināmas līdz 2023.gada beigām. Šos būvdarbus nav plānots veikt no KF līdzekļiem. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējuma ietvaros. Autoceļu apakšnozares būtiskākais izaicinājums ir uzlabot kvalitāti un drošību. Iemesls joprojām lielajam negadījumu skaitam uz autoceļiem ir mūsdienu satiksmes intensitātei un vajadzībām neatbilstoša kapacitāte. Pēdējo gadu laikā valsts galveno autoceļu tehniskais stāvoklis ir uzlabojies, tomēr 95% no tiem ir ar vienu brauktuvi, kuru dalot ar tranzīta satiksmes plūsmu, tie neatbilst ekonomiskas, drošas, ērtas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām89. Tehniskajiem parametriem neatbilstoši ceļi katru gadu tautsaimniecībai nodara apjomīgus zaudējumus – pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums, degvielas patēriņš un CO2 emisijas. 2021. gada 29. jūnijā Ministru kabinets akceptēja Informatīvo ziņojumu par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam, kas paredz autoceļu pārbūvi par divu joslu ceļiem – ātrummaģistrālēm, uzlabojot braukšanas apstākļu kvalitāti, satiksmes plūsmu un apvedceļu izbūvi, kas savieno ātrummaģistrāles un atslogo pilsētas centrus no automašīnu plūsmām. Stratēģijā "Latvija 2030" kā viena no nacionālo interešu telpām definēta Rīgas metropoles areāla teritorija, kur tieši transporta infrastruktūra rada priekšnosacījumus metropoles areāla funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai. AF plāna ietvaros tiks īstenota reforma Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, tādējādi nodrošinot papildinātību ar programmu paredzētajām investīcijām. Lai nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, jāturpina nacionālo nozīmes centru transporta infrastruktūras attīstība. Jāturpina ostu publiskās infrastruktūras attīstība, sekmējot TEN-T koridora drošu sasniedzamību, videi draudzīgu un efektīvu izmantošanu. Investīcijas ostās tiek rūpīgi izvērtētas, nodrošinot, ka tiek atbalstītas investīcijas publiskas infrastruktūras attīstībā, kas ir vitāli svarīgas ostas darbības nodrošināšanai (investīcijas komercdarbības attīstībai netiek atbalstītas). Atbilstoši Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora 4.darba plānam ostas ir daudzu pilsētu neatņemama pilsētvides daļa un efektīvi ostu savienojumi ar iekšzemi, jo īpaši pa dzelzceļu, ir galvenā Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora prioritāte. Lai mazinātu ostu ietekmi uz pilsētvidi, klimatu un uzlabotu ostu drošību un drošumu, Latvijas ostu infrastruktūra ir jāpilnveido, risinot jautājumu par alternatīvo degvielu pieejamību ostās, elektrotīkla pieslēgumus pie piestātnēm, kā arī modernizējot hidrotehniskās būves. Atbilstoši Jūras maģistrāļu detalizētajam ieviešanas plānam90 jūras nozarei kā tirdzniecības veicinātājai strauji mainīgajā pasaulē ir jānodrošina, lai tā savlaicīgi ieviestu jaunākās tehnoloģijas, tādējādi saglabājot konkurētspēju un pievilcību uzņēmumiem un pasažieriem. Digitalizācijas nepieciešamība uzsvērta arī ES ilgtermiņa stratēģijā "Zilā izaugsme"91, kuras mērķis ir panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ņemot vērā minēto un lai sekmētu TAP 2027 noteikto politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas, samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa kvalitāte, 3.1.1.SAM ietvaros paredzēts pārbūvēt valsts galvenos autoceļus TEN-T tīklā, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, izbūvēt jaunus valsts galveno autoceļu posmus, modernizēt/izveidot jaunu TEN-T tīkla dzelzceļa infrastruktūru, modernizēt dzelzceļa pasažieru infrastruktūru, izbūvēt/pārbūvēt/atjaunot Rīgas pilsētas transporta infrastruktūru, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, kā arī attīstīt nacionālās nozīmes centru maģistrālās ielas un esošos maršrutus, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, izbūvēt/pārbūvēt/modernizēt alternatīvus kravas ceļus, attīstīt lielo ostu publisko infrastruktūru, t.sk., attīstīt videi draudzīgas ostas infrastruktūru.
	3.1.2. SAM Attīstīt un uzlabot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu un intermodālu mobilitāti nacionālā, reģionālā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti	RPP kā vienu no uzdevumiem izvirza reģionālās sasniedzamības nodrošināšanu, kas jārisina ieviešot TAP2027. TAP2027 uzdevumi paredz būvdarbus uz valsts reģionāliem autoceļiem, kā arī reģionālās nozīmes centru savienošanu ar TEN-T tīklu, kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas attīstības centru sasniegšanai, sabiedriskā transporta kustību. 3.1.2.SAM ietvaros paredzētie pasākumi uzlabos reģionālo autoceļu kvalitāti, attīstot mobilitātes iespējas,, uzlabojot reģionālās nozīmes centru transporta infrastruktūru piekļuvei TEN-T un sasaistot to ar reģionālās satiksmes mobilitātes punktu attīstību, tādējādi nodrošinot ērtu pārsēšanos no viena transporta veida otrā. TAP2027 koncentrējas uz sasniedzamības un mobilitātes iespēju uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Teritoriālās sasniedzamības uzlabošana tiek paredzēta veicot ieguldījumus autoceļu kvalitātes paaugstināšanā, par pamatu izvirzot drošu pārvietošanos. Ceļu tīkla attīstība ir svarīga prioritāte darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Aktivitāte, kas paredz valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu ATR kontekstā, iekļauta RPP un arī TAP2027. Lai efektīvāk plānotu valsts autoceļu tīkla attīstību ilgtermiņā un pamatotu papildu finansējuma avotu piesaisti autoceļiem, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā, savukārt Rīgas aglomerācijā apvedceļu varētu sasniegt pusstundas laikā. Efektīvas investīcijas transporta infrastruktūrā reģionos, ne tikai nodrošinās ērtu un drošu sasaisti ar TEN-T, bet arī samazinās sastrēgumus un piesārņojumu. Ņemot vērā minēto un lai sekmētu TAP 2027 mērķi – uzlabotas mobilitātes iespējas un nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma, 3.1.2.SAM ietvaros paredzēts pārbūvēt valsts reģionālos autoceļus, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, attīstīt reģionālās nozīmes centru maģistrālās ielas un esošos maršrutus, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu. Programmā plānotās investīcijas valsts reģionālo autoceļu pābūvē tiks papildinātas ar ieguldījumiem no valsts budžeta un AF finansējuma, veicot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas attīstības centru sasniegšanai. Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem vairākās jomās, t.sk. tīra un droša kuģošana, labi satiksmes apstākļi utt. Ieguldījumi muitas kontroles punktos ļaus samazināt pārrobežu caurlaidspējas nepietiekamību, uzlabos infrastruktūru un vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem, sekmējot TEN-T tīkla izveides pamatnostādņu īstenošanu.
4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru	4.1.1. SAM Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību, un sekmēt pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi.	Būtiskākie izaicinājumi veselības nozarē, lai nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu efektīvus pakalpojumus, gatavību iespējamām sabiedrības veselības krīzēm nākotnē, tādus darba vides apstākļus, kas veicina efektīvāku ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu valsts apmaksātajā veselības aprūpes sektorā, kā arī datos balstītu veselības politikas plānošanu un novērtēšanu, efektīvu valsts pārvaldes procesu nodrošināšanu un nozares datu pieejamību pētniecībai – mūsdienīga un droša veselības aprūpes infrastruktūra, mūsdienu prasībām atbilstoši IKT risinājumi un nozares datu pieejamība elektroniskā un strukturētā veidā. Lai nodrošinātu investīciju pēctecību un piekļuves uzlabošanu kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, nepieciešami tālāki būtiski ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanā neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, īpaši lielajās universitātes slimnīcās. Lai nodrošinātu ieguldījumu koncentrāciju, prioritāri atbalstu primārajā, sekundārajā un terciārajā veselības aprūpē nepieciešams novirzīt jomām, kurām ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, kā arī rehabilitācijā un hronisko pacientu aprūpē, ņemot vērā nepieciešamību primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumus nodrošināt iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai, savukārt, augstāka līmeņa pakalpojumus, kā arī integretus dažādu līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinot veselības aprūpes cilvēkresursu un pamata infrastruktūras pieejamības vietās. Vienlaicīgi, īstenojot pasākumus 4.1.2. SAM ietvaros, uzlabojot veselības stāvokli iedzīvotājiem, tiks mazināts slogs uz veselības aprūpes sistēmu. Lai novērstu neatbilstību starp pieaugošo IKT lomu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanā veselības nozarē un VM resora iestāžu nepietiekamo IKT spēju (gan no kapacitātes, gan kompetenču, gan finansējuma viedokļa) efektīva un droša IKT atbalsta nodrošināšanā, nepieciešams veikt IKT resursu un to pārvaldības centralizāciju VM resorā.
	4.1.2. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.	Lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju, nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā, kā arī veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā: 1) Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, kas ir arī svarīgs darba spēka nodrošināšanas aspekts, būtiski uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību visos vecumposmos un pagarināt labā veselībā nodzīvotos mūža gadus un novērst priekšlaicīgu mirstību.Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir būtiski palielinājies kopš 2000.gada, tomēr tas aizvien ir otrs mazākais ES. Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā – no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā ir onkoloģiskās slimības92. Būtiska loma neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem, piem. kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām tehnoloģijām. Visi iepriekš minētie dzīvesveida riska faktori var novest pie dažādām slimībām, piem. pie psihiskām saslimšanām, liekās ķermeņa masas, paaugstināta arteriāla asinsspiediena, paaugstināta holesterīna un cukura līmeņa asinīs un pat pie letāla iznākuma.Attiecīgi prioritāri tiek paredzētas veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes visiem Latvijas iedzīvotājiem, t.sk. paredzot pasākumus saistībā ar sabiedrības veselības apdraudējumu ierobežošanu, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīvesveida paradumus un ilgtermiņā uzlabotu iedzīvotāju veselības stāvokli. Tādējādi tiktu ne tikai mazināta veselības nevienlīdzība (health inequality), bet arī palielināsies darbaspējīgo iedzīvotāju skaits, paaugstinot nodarbinātību un veicinot ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pietuvināšanos vidējam ES rādītājam, kas ļautu nodrošināt arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa tuvināšanos ES vidējiem rādītājiem. 2) Esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, 33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, radot nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiek prognozēsts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji – 363,6. Mūsdienās ir vērojama strauja ārstniecības iespēju attīstība, kas ļauj palielināt izārstēšanas vai dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas, vienlaikus medicīna kļūst sarežģītāka ne tikai pielietoto tehnoloģiju un nepieciešamo zināšanu dēļ – sarežģītāka ir resursu plānošana, pakalpojumu koordinēšana, intensitātes vadīšana, sadarbība starp dažādām disciplīnām, kā arī komunikācija starp visiem ārstniecības procesā iesaistītajiem, tādējādi pieaugot riskam nodarīt pacientam kaitējumu. Tāpat nepieciešams nodrošināt ārstniecības iestāžu gatavību un rīcībspēju potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai. Līdz ar to nepieciešami būtiski ieguldījumi cilvēkresursu piesaistei veselības nozarei, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu izglītošanai, kvalifikācijai un pārkvalifikācijai. Latvijā veselības aprūpes kvalitātes rādītāji ir vieni no sliktākajiem ES. Profilaktiski un medicīniski novēršamā mirstība ir viena no augstākajām ES, kas liecina par plašām iespējām uzlabot veselības aprūpes kvalitāti. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, svarīgi turpināt attīstīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, t.sk. uzlabojot pacientu drošības aspektus. Veselības aprūpes kvalitāti un ārstēšanas rezultātu ietekmē arī pacienta zināšanas par veselības aprūpes sistēmu, pakalpojumu saņemšanas iespējām, kā arī savas slimības izpratne. Pietiekoši informēts un izglītots pacients labāk rūpēsies par savu veselību, gan savlaicīgi vēršoties pie ārsta, gan esot līdzestīgs ārstniecības procesā, tāpēc nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par aktualitātēm nozarē, veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un citiem veselības aprūpes aspektiem, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu.
	4.2.1. SAM Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā	Līdzšinējie ieguldījumi infrastruktūrā un mācību satura pilnveidošanā būtiski cēluši profesionālās izglītības atpazīstamību un prestižu. Lai nostiprinātu profesionālās izglītības iestādes un koledžas kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, nepieciešamas investīcijas inovāciju, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstīšanai, atbalstot reģionu attīstības iespējas, kā arī pilnveidojot priekšnosacījumus iegūtās izglītības un prasmju atbilstībai darba tirgus prasībām, izglītības turpināšanai vai iesaistei darba tirgū un profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanai Savukārt augstākajā izglītībā nepieciešams investēt studiju vides attīstībā, lai nostiprinātu augstskolas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei. Kopējā rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2020.gada oktobrī bija 10 000 bērni, atsevišķās pašvaldībās rindās ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem un veidojas pirmssskolas izglītības nepieejamības risks, t.sk. mazāk aizsargāto grupu bērniem. Visaktuālākā problēma ir Rīgā un Pierīgā, kur ir nepietiekams pirmsskolas izglītības iestāžu skaits un kapacitāte. No 2010. līdz 2019.gadam pirmsskolas vecuma bērnu skaits pieaudzis par 18 728 bērniem, tādēļ nepieciešams investēt pirmsskolas izglītības pieejamības nodrošināšanā. Būtiskas investīcijas veiktas pilnveidotā vispārējās izglītības satura prasībām atbilstošas mācību vides modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā, t.sk. iekļaujošas izglītības īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs. Pilnveidotā satura ieviešanas attīstībai, t.sk. veicinot izglītības iestāžu spēju reaģēt uz krīzes situācijām un izglītības digitalizāciju, nepieciešami mūsdienīgi IKT resursi un izglītības tehnoloģijas – IT risinājumi, datortehnika, audiovizuālie mācību rīki, u.c., kā arī aprīkojums. Pēdējo gadu laikā samazinājies speciālās izglītības iestāžu skaits un izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits tajās (2020./21.m.g. 44/27%; 2014./15.m.g. 60/51%). Turpinoties speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, nepieciešamas investīcijas ilgtspējīgu speciālās izglītības iestāžu stiprināšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu speciālo izglītību, modernu mācību vidi un atbilstošu infrastruktūru izglītojamajiem, kuru iekļaušana vispārizglītojošās skolās nav iespējama speciālo vajadzību smaguma pakāpes dēļ.
	4.2.2. SAM Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu.	Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem, izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem saglabājas augstā līmenī – 22,4% lasītprasmē, 17,3% matemātikā un 18,5% dabaszinātnēs (OECD PISA 2018). Profesionālās izglītības pievilcīgums joprojām ir nepietiekams, mazāk nekā 40% izglītojamo izvēlas profesionālās izglītības programmas, neseno absolventu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā rādītāja (75,8% salīdzinājumā ar 79,5% ES 2018.gadā). Darba tirgū nepieciešamās prasmes mainās, tāpēc būtiska ir kvalitatīva prasmju apguves iespēju un piedāvājuma nodrošināšana. 2020.gadā publicētajā Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā "Nākotnes skola" kā viena no svarīgākajām pamatprasmēm norādīta inovāciju un radošās prasmes. Tāpat būtiska STEM un digitālo prasmju apguve, kā arī izglītības iespēju dažādošana atbilstoši izglītojamo vajadzībām. Ieguldījumi plānoti izglītības kvalitātes, atbilstības, pieejamības un atbalsta stiprināšanai, t.sk., paredzot pedagogu un vadības komandu profesionālās kompetences pilnveidi, izglītības iestāžu atbalsta sistēmas un iekļaujošas izglītības attīstību, mācību izcilības, attīstības un atbalsta iniciatīvas, stiprinot darba vidē balstītas mācības, veicinot profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības digitālizāciju, stiprinot pārmaiņu vadību, virzību un izglītības personalizāciju pārvaldības nodrošināšanā un izglītības piedāvājuma plānošanā, veicinot pāreju uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā, ieviešot akadēmiskās karjeras sistēmas reformu, digitalizējot studiju procesu, nodrošinot viedāku pārvaldību, izglītības kvalitātes monitoringu, kā arī stiprinot izglītības pētniecību. Tiks veicināta izglītojamo sasniegumu paaugstināšanās OECD PISA mērījumos lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Tiks sekmēta izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, t.sk. reģionālā griezumā, palielināta līdzdalība profesionālajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, t.sk. veicinātas elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.
	4.2.3. SAM Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti.	2019.gadā 8,7% jauniešu (18–24 gadi) priekšlaicīgi pārtrauc izglītības ieguvi, t.sk. 10,5% vīrieši, 6,8% sievietes; pilsētās 6,2%, bet laukos 13,4%. OECD PISA 2018 pētījuma secinājumi liecina, ka viens no faktoriem, kas visvairāk ietekmē nevienlīdzīgu pieeju labai izglītībai, ir ģimenes sociāli-ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības līmenis, kas ietekmē arī mobinga risku un tālākās karjeras izvēli. Lai mazinātu sociālo atstumtību un COVID-19 krīzes ietekmi uz izglītības pieejamību, plānots paplašināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp attīstot neformālās, t.sk., interešu, izglītības iespējas, īpaši bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām: ar speciālām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām, nabadzības riskam pakļautajiem, ilgstoši slimojošajiem, remigrantiem, imigrantiem u.c., mazinot priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un NEET risku. Plānots atbalsts pilsoniskās iniciatīvas attīstībai, skolas kā kopienas centra stiprināšanai, sadarbībai ar vecākiem un sabiedrības izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību. Zems izglītības līmenis ir būtisks riska faktors jauniešiem nokļūt NEET situācijā. 2018.gadā Latvijā 12,7% jauniešu vecumā no 15–34 gadiem (11,6% 15–29 gadi) atradās NEET situācijā un nesniedza ieguldījumu valsts ekonomikā. Latvijā ir augsts tādu jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis un kuri neturpina mācības. Lai veicinātu iekļaujošu izglītību, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mazinātu COVID-19 krīzes ietekmi, paredzēts īstenot preventīvus pasākumus izglītības pārtraukšanas riska mazināšanai, kā arī sociālās iekļaušanas, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Specifisks atbalsts paredzēts NEET jauniešiem un personām ar invaliditāti, veicinot arī neformālās izglītības ieguvi. Minētie pasākumi sekmēs līdzdalību izglītībā, kā arī sniegs ieguldījumu jauniešu kopējai labbūtībai, mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē, sekmējot jauniešu palikšanu reģionos.
	4.2.4. SAM Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.	Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2019.gadā – 7,4%) un vairāk nekā divas reizes atpaliek no noteiktā mērķa līdz 2020.gadam sasniegt 15% iedzīvotāju vecumā no 25–64 gadiem iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos. Vienlaikus darba tirgū trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, un mazkvalificētu darba ņēmēju piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tāpat tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (ES vidēji 58%), kas ir būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju sekmīgai iekļaušanai sabiedrības pamatprocesos, kas arvien plašākā mērā notiek tikai digitālā vidē. Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada konkurenci un nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, pēc kvalificēta darbaspēka, kas iedzīvotājiem nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību – gan celt personiskās prasmes, gan profesionālās kompetences. Plānots atbalstīt nozaru un nodarbināto individuālajās vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību, t.sk. sasaistē ar reģionu darba tirgus specifiku, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti, digitālo prasmju attīstību (piem., digitālo prasmju mācību programmas īstenošana), nodrošinot digitālo aģentu un mentoru atbalstu digitālo prasmju kompetenču attīstībai, uz sabiedrību un uzņēmējiem orientēto digitālo iespēju un platformu izmantošanas veicināšanu, tādējādi paaugstinot IKT iespēju izmantošanu un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā. Ieguldījumi uzlabos darba spēka kvalitāti, efektivitāti un arī produktivitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, tādejādi nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību darba tirgū. Mācību veicināšana starp mazkvalificētiem darba ņēmējiem palīdzēs sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1.principu, tādejādi arī veicinot virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības 4. un 8. mērķi93.
	4.3.1. SAM Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus.	Neraugoties uz uzsākto pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi kopienā, liels skaits personu joprojām dzīvo institucionālajā vidē – 5010 (2019.gadā). Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumu formai, tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem, un daudzveidīgu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai. Atbalsts palielinās pakalpojuma pieejamību, kvalitāti un efektivitāti. Gan Eiropas Komisijas, gan OECD savos izvērtējumos norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs, trūkst sociālo mājokļu, kas būtu piemēroti dzīvošanai un izvietoti tuvu darbavietām. Personas, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai 2018.gadā ir 7215. Ieguldījumi plānoti jaunu sociālo vai pašvaldības īres mājokļu veidošanai, teritorijās ar nodarbinātības iespējām un sliktā tehniskā stāvoklī esošo sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai, ņemot vērā dažādu vecuma grupu un sociālo grupu mājokļu vajadzības. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un likumam "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Paredzams, ka šāds atbalsts prioritāri tiktu sniegts pašvaldībām, kuru teritorijā tiek nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana. Cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas kavē tiesību uz patstāvīgu dzīvi īstenošanu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Ieguldījumi plānoti LM infrastruktūras fiziskās piekļuves nodrošināšanai, mājokļu piemērošanai cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto, lai cilvēki ar invaliditāti varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicinot tām piemītošās cieņas ievērošanu.
	4.3.2. SAM Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās	Kultūras nozarē kopumā strādā 45 244 nodokļu maksātāji (t.sk. pašnodarbinātās personas un saimnieciskā darba veicēji), tāpat kultūras jomā darbojas 3 397 NVO, kuru mērķis ir dažādu nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana. Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari, kas rada risku augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšana no nozares. Publiskās pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu organizēšanu un norisi, savukārt slēgto valsts robežu dēļ cietis arī kultūrtūrisms, kurā kultūras patēriņš ir tūrisma mērķis. Atbilstoši publiskajā vidē izskanējušām prognozēm, nozare paredz, ka Latvijā 2020.gada ieņēmumu kritums varētu būt – 75% pret 2019.gada rādītājiem. Lai risinātu identificētos jautājumus, plānoti pasākumi kultūras organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ļaujot saglabāt darba vietas, t.sk., tiem, kurus skārusi COVID-19 krīze, un sektora ekonomisko aktivitāti, kā arī mazinot darba spēka aizplūšanas risku, vienlaikus attīstot kultūras organizāciju nozīmi kopienas centra funkciju īstenošanā. Nepieciešams stiprināt kultūras resursu nozīmi inovāciju, labbūtības, veselības, mūžizglītības un sociālā kapitāla veicināšanā. Lai to panāktu, atbalstāma kultūras līdzdalība, veidojot jaunus kultūras produktus un pakalpojumus, vienlaikus, kuru attīstīšana ļautu veidot arī jaunas darba vietas.Izmantojot radošo nozaru, kultūras kapitāla, inovāciju un tehnoloģiju sniegtās iespējas, plānots attīstīt jaunus satura virzienus un pakalpojumus, tādejādi nodrošinot kultūras pakalpojumu auditorijas attīstību, t.sk., nodrošinot dialogu ar mazākaizsargāto sabiedrības daļu. Minētie ieguldījumi, iesaistot uzņēmējus un nevalstisko sektoru, nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, sabiedrībai radot jaunus sociālus apstākļus (mazinot izolāciju, stiprinot elastību un noturību pret dažādām krīzēm), attīstot radošumu, veicinot sociālo iekļaušanos un stiprinot demokrātiskās vērtības un veicinot tautsaimniecības attīstību un veikto ieguldījumu ilgtspēju. Tiks veidots sabiedrības priekšstats par kultūras telpu kā atvērtu, daudzveidīgu, starpdisciplināru platformu, kur tiek īstenotas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, vienlaikus esot atvērtiem arī radošiem eksperimentiem un inovatīvām idejām.
	4.3.3. SAM Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku	Pirms COVID-19 nodarbinātības līmenis bija augsts un palielinājās, bet nodarbināto skaitu ietekmēja nelabvēlīga demogrāfiskā attīstība un emigrācija. Bezdarba līmenis audzis no 6,3% 2019.gadā līdz 8,1% 2020.gadā. Tomēr samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits (2020.g. 21,5 tūkst.), kā arī īpatsvars līdz 27,3 % 2020.gadā. 2020.gadā 30,1 % iedzīvotāju vecumā 15–74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi. Pret 2019.gadu, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkst. Jauniešu bezdarbs 2020.gadā pieaudzis līdz 14,9 %. Nodarbinātības līmenis atšķīrās dažādos reģionos (Pierīgas -67,5%, Rīgas – 66,7%, Latgales – 5 =6,6%). Vecāka gadagājuma cilvēki ar novecojušām prasmēm saskaras ar vairāk grūtībām. Pieaugušo līdzdalība izglītībā un bezdarbnieku iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos zemāka nekā vidēji ES. 2019.gadā veikts arī OECD pētījums94, kur sniegta analīze un rekomendācijas darba tirgus politikas pilnveidei. Plānotie ieguldījumi veicinās bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju darba tirgū ar aktīvo nodarbinātības pasākumu atbalstu (t.sk. gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanai un nodarbinātībai), nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošinot vienlīdzību un kvalitatīvas darbavietas. Lai palielinātu nodarbinātību, plānots sniegt atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un ilgtspējīgai attīstībai, EURES tīkla darbības nodrošināšanai, kā arī darba tirgus institūciju veiktspējas stiprināšanai, sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un darba aizsardzības jomā sekmēšanai, t.sk. attīstot mūsdienīgas uz IT risinājumiem balstītas darba metodes.
	4.3.4. SAM Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.	Latvijā joprojām viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. 2019.gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti bieži saskaras ar sociālo atstumtību un diskrimināciju un tām ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā no 18-24 gadiem (33%), ir pakļauti augstam nabadzības riskam. 49% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir izplatīta diskriminācija pēc vecuma, īpaši personām virs 55 gadiem. Ilgstoša bezdarba un neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50 un vairāk gadu vecumā rada nomāktības un bezcerības sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju. Nepietiekamas latviešu valodas zināšanas ir viens no šķēršļiem trešo valstu pilsoņiem aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs95, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējam. Nepieciešams nodrošināt informāciju par dažādiem pakalpojumiem. Nepietiekama pilsoniskās sabiedrības sadarbība ar publiskās pārvaldes institūcijām, trūkst konstruktīvas diskusijas un atgriezeniskās saites, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Plānoti pasākumi, lai radītu dažādām sabiedrības grupām pieejamus līdzvērtīgus produktus un pakalpojumus, kas uzlabos pilsonisko izglītību, veicinās dažādu sociālo un profesionālo grupu pārstāvniecības nostiprināšanos, jaunu līdzdalības metožu un rīku izstrādi, nodrošinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, kvalitatīvi uzlabojot sabiedrības iesaisti teritorijas attīstībā un lēmumu pieņemšanā. Plānoti pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, kā arī atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās, veicinātu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu un īstenošanu dažādās sabiedrības grupās. Tiks arī nodrošināti informatīvi, izglītojoši un metodiskā atbalsta pasākumi politikas veidotājiem, darba devējiem un sabiedrībai, veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju.
	4.3.5. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.	Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā 7,9% iedzīvotāju). Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Sociālās aizsardzības izdevumi 2016.gadā 15,2% no IKP (ES 28,2%). Vienlaikus joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. 2019.gadā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 6512 bērniem. Lai attīstītu sociālās aizsardzības sistēmu, plānots palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, t.sk. ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti, pensijas vecuma cilvēkiem, cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no atkarību izraisošām vielām un procesiem un citām visvairāk sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām. Plānots arī attīstīt aprūpes tīklu, integrējot veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, dažādojot un nodrošinot atbalstu cilvēka dzīvesvietā, t.sk. ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, nodrošināt efektīvu atbalstu un starpnozaru aprūpi paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem. Plānots atbalsts, lai attīstītu jomas darbinieku, pakalpojumu sniedzēju motivāciju un profesionālo kompetenci, informācijas sistēmu pilnveidei sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, pieejas tiesiskumam nodrošināšanai, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas un kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, neierobežotu darbspējas vecuma cilvēku, nodarbinātības un produktivitātes izredzes neatkarīgi no dzīvesvietas.
	4.3.6. SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.	Latvijā teju katrs piektais bērns ir pakļauts nabadzības riskam (2019.gadā – 15.8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem ). Visbiežāk nabadzības riskam pakļautas mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus (30,6%). Ņemot to vērā, Latvijas viens no stratēģiskiem mērķiem paredz līdz minimumam mazināt nabadzības risku bērniem, darot visu, lai pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs un, lai neatkarīgi no ģimenes ienākumiem, sociālā statusa vai speciālām vajadzībām, nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem viņu pieaugšanas ceļā. Nabadzība un sociālā atstumtība bieži saistīta ar pārciestām krīzēm, kuras ietekmē ikviena emocionālo un psiholoģisko veselību, kā rezultātā cieš darbspējas, produktivitāte, ienākumi, attiecības un spēja iekļauties sabiedrībā, plānots būtiski paplašināt ģimenēm pieejamo pakalpojumu klāstu, t.sk. attīstot universālo, agrīno un selektīvo prevenciju, veidojot pierādījumos balstītus inovatīvus pakalpojumus, īpaši bērnu un jauniešu emocionālās un psiholoģiskās veselības stiprināšanai. Mūsdienu sabiedrībā šobrīd notiek vērienīgas pārmaiņas praktiski visās sistēmās – tautsaimniecībā, ekonomikā, inženiertehnoloģijās, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, izglītības sistēmā, valsts demogrāfiskajā situācijā u.c. sistēmās. Pastāvošā mainība objektīvi ietekmē katru Latvijas ģimeni, kā arī rada pilnīgi jaunus riskus un izaicinājumus bērnu attīstības procesa norisēs un bērnu iekļaujošai integrācijai sabiedrībā. Kā galvenie riski uzskatāmi – bērnu sociālā stratifikācija, ģimenes kā vērtības nozīmes mazināšanās, bērnu un pusaudžu psihiskās attīstības līmeņu polarizācija, pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšana un socializācijas grūtības. Prevencijas pakalpojumu trūkums, iepriekšminēto risku un citu apstākļu mijiedarbība rada negatīvas sekas sabiedrībā, piem., ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita pieaugums vai disfunkcionālu ģimeņu skaita pieaugums. Aktivitātes pozitīvi ietekmēs iekļaujošas izglītības nostiprināšanos, uzlabos bērnu sasniegumus, dzīves kvalitāti un veselību, kā arī mazinās sociālās atstumtības, priekšlaicīgas skolas pamešanas riskus. Plānots arī attīstīt bērnu labklājības sistēmā iesaistīto speciālistu motivāciju un profesionālo kompetenci, sniegt psihoemocionālo, psiholoģisko un sociālo atbalstu ģimenēm, t.sk. bērniem ar smagu diagnozi un to likumiskajiem pārstāvjiem, veikt atbalsta instrumentu izstrādi un ieviešanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, t.sk., atbalsta pakalpojumu attīstībai ģimenēm ar bērniem, īstenot prevencijas, diagnostikas un sociālās rehabilitācijas atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšanai, sniegt atbalstu prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes noteikšanas institūcijas veiktspējas stiprināšanai, kā arī veidot informatīvo platformu informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas svarīga preventīvā darba ar bērniem organizēšanai. Risinot pirmsskolas izglītības iestāžu nepietiekamību, papildus pašvaldību nodrošinātajiem pakalpojumiem, paredzēts atbalsts bērnu pieskatīšanas un pirmsskolas izglītības pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā, sniedzot vienlīdzīgas iespējas iekļauties darba tirgū, sabalansējot ģimenes un darba dzīvi, kā arī pozitīvi ietekmējot sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas un reemigrāciju.
	4.4.1. SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas	Sociālās inovācijas Latvijas sabiedrībai un politikas veidotājiem ir salīdzinoši jauns jēdziens, taču uzskatāms par būtisku instrumentu Eiropa 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanā. Arī "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam"96 runā par jēdzienu "sabiedriskās inovācijas", kura jēdzieniskā izpratne ir sociālās inovācijas. Lai efektīvāk risinātu problēmas sociālo lietu jomās un meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām, ir paredzēts veicināt sociālo inovāciju, īstenojot noteiktas intervences, izmantojot novatoriskus un efektīvus pakalpojumus un risinājumus, uz individuāliem pakalpojumiem vērstus novatoriskus pakalpojumu sniegšanas modeļus. Sociālo pakalpojumu pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, un iedzīvotāju pieaugošās sociālās vajadzības mudina meklēt jaunus un efektīvākus veidus, kā uz tiem reaģēt. Tāpēc plānots stiprināt sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot inovācijās sociālajos pakalpojumos, kas palielina pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. lai palielinātu piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības.
5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību	5.1.1. SAM Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana	Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm, IKP uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem atšķiroties līdz pat 3 reizēm. Augsto ekonomisko atšķirību rezultātā Pierīgā pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 1%; Latgales reģionā par 20%. Atšķirības reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes – augstākie rādītāji uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie ir Latgalē. Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī – 76%. Tāpēc nepieciešamas integrētas investīcijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, lai ar teritoriāli specifiskiem, pielāgotiem risinājumiem attīstītu pakalpojumus, infrastruktūru, uzlabotu dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi. Kultūras komponente ir būtiska vietējās attīstības veicināšanā, darbavietu, eksporta un ienākumu radīšanā, piesaistot iedzīvotājus un tūristus, reģionu kultūrvēsturiskās atšķirības, dažādība un pieejamā infrastruktūra ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu un biznesa iespējas97. Stiprinot ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju un nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību un kultūras infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība un pieejamība nākotnē būs viens no galvenajiem dzīves vides augstas kvalitātes rādītājiem, kas sekmēs dzīves vietas izvēli. Nepieciešams arī visaptveroši paaugstināt attīstības plānošanas kapacitāti plānošanas reģioniem un ATR rezultātā izveidotajām pašvaldībām efektīvai un mērķtiecīgai resursu plānošanai, ņemot vērā, ka no pašvaldību kopbudžeta faktiskajiem izdevumiem 18,8% ir kapitālie izdevumi, bet 81,2% ir uzturēšanas izdevumi. Lai risinātu NAP un RPP identificētos izaicinājumus, plānots atbalsts integrētajās teritoriālajās stratēģijās (reģionu attīstības programmās) definētajām funkcionālajām pilsētu teritorijām, vienlaikus nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām.98 Ieguldījumi SAM tiks veikti tikai pilsētās un to funkcionālajās teritorijās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls. Pilsētās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, dzīvo 62% Latvijas iedzīvotāju99. Integrēto teritoriālo stratēģiju ieviešanā ES fondu atbalstu plānots fokusēt, primāri attīstot pašvaldību uzņēmējdarbības un pakalpojumu atbalsta infrastruktūru, t.sk., stiprinot ilgtspējīgas attīstības kultūras dimensiju, nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību un kultūras infrastruktūras izveidi atbilstoši reģionu un pašvaldību prioritātēm un aktuālajam speciālistu, iedzīvotāju, uzņēmumu pieprasījumam, ievērojot teritoriju sociāli ekonomiskās situācijas specifiku. Plānots atbalsts arī publisko pakalpojumu uzlabošanai atbilstoši iedzīvotāju skaita dinamikai, ieviešot viedos risinājumus pašvaldību funkciju un pakalpojumu efektīvai īstenošanai, vietējo teritoriju attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes un administratīvo procesu uzlabošanai, kā arī publiskās ārtelpas attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai.

1. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

1.1. prioritāte "Pētniecība un prasmes"

1.1.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā"

(109) Atbalstāmās darbības:

(110) Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā:

a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei, kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas zinātnisko institūciju stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem;

b) zinātnieku un doktorantu mobilitātes, pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes, kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku piesaisti darbam Latvijas zinātnē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās;

c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi, lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei.

(111) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana:

a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, tostarp līdzfinansējuma nodrošināšanu, resursu pārvietošanu, investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm, kā arī ar "Apvārsnis Eiropa" sinerģiskas un papildinošas aktivitātes projektu mērogošanai un rezultātu ietekmes, aptveres paplašināšanai.

b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību;

c) RIS3 P&I centru attīstībai un izveidei¹⁰⁰, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā (līdzīgi kā 2014.-2020.gadu plānošanas periodā tika izveidoti BBEC un CAMART2), investējot zinātnisko institūciju P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmeņī konkurētspēījģā zinātnē un starptautiskos pētniecības un inovāciju sadarbības tīklos. RIS3 P&I centri veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas.

(112) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos¹⁰¹, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā.

(113) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī, attālināto pakalpojumu iegādē, kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos, kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos.

(114) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, pētniecības un inovācijas izcilības centri, pētniecībā un inovācijās strādājošās personas, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās iestādes.

(115) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(116) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības institūcijām gan ES mērogā, gan pasaules mērogā.

(117) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama  sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un augstākās izglītības institūcijām ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā.

(118) Finanšu instrumenti: N/A

1.1.2. SAM "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai"

(119) Atbalstāmās darbības:

(120) Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās - mācību atbalsts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tostarp bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, starptautiska līmeņa datorzinātņu studiju programmās akadēmiskajam un zinātniskajam personālam kopsadarbībā ar industriju, kā arī īsāka cikla specializēto digitālo prasmju apguves moduļos uzņēmējiem u.c. speciālistiem. 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām. Uzņēmumi ar zemāku digitālo briedumu mācību atbalstu saņems 1.2.2.SAM ietvaros, savukārt 1.1.2.SAMaugsta līmeņa digitālo prasmju apmācības plānotas uzņēmumiem ar augstu vai vidēju digitalizācijas brieduma pakāpi. Digitālā brieduma testu veikšana uzņēmumiem plānota 1.2.2.SAM ietvaros, līdz ar to 1.1.2.SAM investīcijām būs savstarpēji papildinoša ietekme arī ar 1.2.2.SAM investīcijām. 1.1.2.SAM investīcijas veicinās arī sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot iespējas attīstīt augsta līmeņa digitālās prasmes un to pielietošanu praksē. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves iniciatīva sagatavos izcilus speciālistus un līdz ar to palielinās gan Digitālās inovācijas centru, gan Eiropas Digitālās inovācijas centru cilvēkresursu kapacitāti, uzlabos Latvijas spējas veiksmīgi piedalīties programmā "Digitālā Eiropa" u.c. programmās. Vienlaikus šī iniciatīva nodrošinās arī tālāku augstskolu mācībspēku augsta līmeņa digitālo prasmju pārnesi izglītības sistēmā, mācot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogus, kā arī integrējot digitālās kompetences visu kvalifikāciju studiju programmās.

(121) Inovāciju vadība RIS3 jomās: investīcijas prasmju attīstībai inovāciju vadībā specializētu mācību veidā saimnieciskās darbības veicējiem, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju.

(122) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, zinātniskais personāls, akadēmiskais personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji.

(123) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(124) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. 

(125) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(126) Finanšu instrumenti: N/A

1.2. prioritāte "Atbalsts uzņēmējdarbībai"

1.2.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem"

(127) Atbalstāmās darbības: Ekosistēmu stratēģiskā vadība RIS3 jomās: Pilnvērtīgas pētniecības un inovāciju pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk – triple-helix)¹⁰² saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA būs šo procesu nodrošinātājs, t.sk. sadarbībā ar plānošanas reģioniem. RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas pētniecībā un attīstībā RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.

(128) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā.

(129) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām¹⁰³.Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām.

(130) Tāpat atbalsts pieminētajām aktivitātēm ir nepieciešams, ņemot vērā Latvijas uzņēmumu rādītājus, kuri attiecās uz internacionalizācijas kapacitāti – Latvijas uzņēmumu integrācijas līmenis globālajās vērtību ķēdēs ir viens no zemākajiem ES¹⁰⁴, savukārt dalība ES līmeņa pētniecības programmās ir ļoti zema. Kā, piem., programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros no visiem projektiem, kuros dalību ņēma Latvijas organizācijas, tikai 19,8% gadījumu to darīja uzņēmumi (ES vidējais rādītājs – 29,0%; Igaunijai – 32,6%; Lietuvai – 37%)¹⁰⁵.

(131) Internacionalizācijas kapacitātes stiprināšana uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos).

(132) Atbalsts uzņēmumu pētniecības un inovācijas aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt finanšu instrumentus uzņēmumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībai. Finanšu instrumentu pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(133) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteri, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību ar MVU pētniecības un inovācijas aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu finanšu instrumentu veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības.

(134) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi finanšu instrumenti un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(135) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos.

(136) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa.

(137) Finanšu instrumenti: Lai nodrošinātu uzņēmumu P&A projektu īstenošanu, tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai un tehnoloģiju pārnešanai, kombinētie aizdevumi inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnešanai. Inovatīvu iekārtu ieviešanas projektiem plānots sniegt kombinēto aizdevumu, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas vai % likmju subsīdiju (risinājums tiks lemts atbalsta programmas izstrādes stadijā). Finanšu instrumentu pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. Finanšu instrumentu valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.

1.2.2. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai"

(138) Atbalstāmās darbības: Atbalsts uzņēmumiem dažādās digitālā brieduma pakāpēs, kas iekļauj aktivitātēs kā:

• Nefinansiālais atbalsts digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu kursu apguvei pārstāvētajā nozarē, programmatūras un sistēmu apguvei, tiešsaistes apmācību pieejamība;

• Granta atbalsts jaunu digitālu produktu un pakalpojumu izstrādei, kā arī dalības atbalstam Eiropas līmeņa projektu uzsaukumos, kā piem., dalībai "Digitālā Eiropa" programmā;

• Eiropas digitālo inovācijas centru (EDIC) darbības nodrošināšanai un uzņēmumu atbalstam kā, digitālās transformācijas mentorings, digitālā brieduma līmeņa noteikšana, pārraudzīta risinājumu pilotēšana un testēšana, Eiropas mēroga pieredzes apmaiņa un tīklošanās.

(139) Lai 2027.gadā sasniegtu izvirzīto mērķi 17.vieta DESI indeksa rādītājā "Digitālo tehnoloģiju integrācija", ir nepieciešams koncentrēties uz uzņēmumu, īpaši MVU, izpratnes veicināšanu par digitalizācijas pozitīvo ietekmi uz uzņēmuma ilgtspēju un produktivitāti, konsultāciju pieejamību visā Latvijas teritorijā un tehnoloģiju testēšanu un ieviešanas vadību uzņēmumiem ar dažādu digitalizācijas līmeni, kas ir ticis izvirzīts, kā viens no galvenajiem EDIC uzdevumiem.

(140) ES tikai katrs piektais MVU ir ar augstu digitalizācijas brieduma pakāpi, Latvijā ir 99.4% MVU un viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā attiecībā uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos (DESI indekss, 24.vieta). Līdz ar to, tiks veidota komunikācijas stratēģija ar ikgadēju aktivitāšu plānu, ietverot tādās aktivitātes kā mārketings, izglītojoši pasākumi, sociālo tīklu satura veidošana, labās prakses pārneses veicināšana.

(141) Lai nodrošinātu jebkādu investīciju (piem., apmācību nodrošināšana, granti jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem) efektīvu un jēgpilnu izmantošanu, uzņēmumiem tiks piedāvāts veikt digitālā brieduma novērtējumu, kā pieejamība tiks nodrošināta visā Latvijas teritorijā uzņēmumam griežoties pie EDIC vai reģionu uzņēmējdarbības centru un LIAA biznesa inkubatoru ekspertiem. EDIC nodrošinās digitālo prasmju apmācību satura sagatavošanu un piegādi gala labuma guvējiem – uzņēmumiem un to nodarbinātajiem. EDIC pamatmērķis ir veikt pirmreizējo uzņēmumu novērtējumu, kā rezultātā tiks piedāvāti standartizēti risinājumi, vai sniegta iespēja izstrādāt personalizētu digitālās transformācijas ceļa karti ar EDIC konsorcija mentoru palīdzību, kas būs atkarīga no uzņēmuma izmēra, darbības jomas un digitālā brieduma līmeņa. Piedāvātie risinājumi (personalizēti vai standarta) nodrošinās mērķtiecīgu rīcības plānu, iekļaujot apmācību un sadarbību ar vietēja mēroga jomas ekspertiem, tālākas sadarbības procesā ar EDIC un tā pieejamajiem ekspertiem.

(142) EDIC izveide nacionālā mērogā ar reģionālo tvērumu spēs:

• Paaugstināt uzņēmumu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām konkurētspējas veicināšanai;

• Nodrošināt digitālās transformācijas procesu katrā uzņēmumā visā Latvijā ar kontaktpersonu un infrastruktūras ieviešanu nacionālā mērogā;

• Nodrošināt Latvijas uzņēmumiem iespēju:

o Veikt digitālās attīstības stadijas pašnovērtējumu (digitālā brieduma tests);

o Koordinēt un sniegt nepieciešamās apmācības uzņēmuma vadībai un tā darbiniekiem;

o Nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu;

o Veicināt tālāko starptautisko atpazīstamību, risinājumu testēšanu un specializētu prasmju apmācību;

o Testēt un veicināt jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģisko risinājumu radīšanu.

(143) Balstoties uz uzņēmuma digitālā brieduma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumiem un to darbiniekiem tiks nodrošinātas specializētas digitālo prasmju apmācības, kas ietver zināšanu apguvi ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā, kā piem., uzņēmuma specifisku lietojumprogrammu apguve, datu analītikas kursi, e-komercijas prasmes, digitālais mārketings u.c.

(144) Lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, Izglītības un zinātnes ministrija papildinās Ekonomikas ministrijas atbalsta instrumentus un veidos digitālās ekselences starpnozaru apmācības programmu, koncentrējoties uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmuma pārvaldības procesos, nodrošinot augsta līmeņa digitālo prasmju apmācības vadošajiem darbiniekiem uzņēmumos ar augstu vai vidēju digitalizācijas brieduma pakāpi.

(145) Lai veicinātu jaunu digitālo produktu un pakalpojumu rašanos uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmumā, kā arī ES pētniecības un inovācijas programmas "Digitālā Eiropa" projektu īstenošanai. Programma "Digitālā Eiropa" sniegs finansējumu projektiem piecās būtiskās jomās, t.i. – augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un plašas digitālo spēju izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā. Ņemot vērā, ka atbalsts Latvijas uzņēmumiem tiks sniegts projektu ietvaros, kuri atbilst kādai no piecām ES prioritārajām jomām 2021.–2027.gada plānošanas periodā, tiks veicināta Latvijas uzņēmumu iesaiste Eiropas digitālo inovāciju ekosistēmā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums – ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros.

(146) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt finanšu instrumentus un apmācību grantus uzņēmumu digitalizācijai. Finanšu instrumentu pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(147) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji - mazie un vidējie uzņēmumi, augstskolas, publiskais sektors, plānošanas reģioni un pašvaldības, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499) un vidējas kapitalizācijas sabiedrības finanšu instrumentu gadījumā.

(148) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi finanšu instrumenti un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(149) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem.

(150) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EDIC programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana, un iespēju kvalificēties vienotos projektos "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. programmu ietvaros. Finanšu instrumentu programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām, vienlaikus minētās aktivitātes veicinās uzņēmumu digitalizāciju, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbības iespējas un konkurētspējas pozīcijas starptautiskajos tirgos.

(151) Finanšu instrumenti: Individuālās garantijas gan MVU, gan vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Individuālās garantijas plānots sniegt aizdevumiem investīciju veikšanai, tostarp jaunu tehnoloģiju ieviešanai un procesu digitalizācijai, tāpat neizslēdz iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, līzingam un faktoringam u.c. kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem, kas veicina saimnieciskās darbības veicēja izaugsmi, konkurētspēju un produktivitātes uzlabošanu. Finanšu instrumentu pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. Finanšu instrumentu valsts atbalsta pasākumus līdzīgi kā 2014.–2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētos pasākumus.

1.2.3. SAM "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām"

(152) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, mārketinga aktivitātes un jaunrades viecināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās.

(153) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) – sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, tādējādi sekmējot produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, nodrošināts augstāko izglītības iestāžu atbalsts prototipu izstrādē biznesa inkubācijas klientam, atbalsts prototipa komercializācijai, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā. Pateicoties augstāko izglītības iestāžu un to pārstāvniecību iesaistei tiks nodrošināt arī reģionālais pārklājums. Vienlaikus, ņemot vērā augstāko izglītības iestāžu iesaisti atbalsta instrumenta ieviešanā, tiks veicināta uzņēmumu un zinātniskā sektora sadarbība, kopīgu projektu īstenošana, kā arī tiks veicināta inovatīvu uzņēmumu rašanās.

(154) Jaunu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstīšana un komercializācija – sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei), (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību. Komercializācijas projektu sagaidāmais rezultāts ir komercializēta tehnoloģija (prototipu izstrāde, patentu piešķiršana , licences līgumu slēgšanu un ieņēmumu gūšana). Atbalsta instrumenta ieviešanas modelis plānots atbilstoši iepriekšējā perioda ietvaros īstenotam pasākumam "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Atbalsts plānots grantu veidā, nodrošinot, komercializācijas stratēģijas izstrādi, komercializācijas piedāvājuma izstrādi un virzīšanu tirgū, tehniski ekonomisko priekšizpēti, prototipēšanu, rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi, jaunu produktu un tehnoloģiju sertificēšanu, rūpnieciskā dizaina izstrādi, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu u.c. darbības. Tāpat svarīgi ir turpināt sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju (t.i., veicināšanu, stimulēšanu, attīstīšanos, paātrināšanos), un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus, tāpēc plānots turpināt nodrošināt akselerācijas pakalpojumus.

(155) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos – plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmēs biržā kotēto uzņēmumu skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties.

(156) Visaptverošs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai – atbalsts finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju izveidei, investīcijām dzīvotspējīgu projektu īstenošanai un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī eksporta darījumiem.

(157) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai – izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās.

(158) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pētniecības organizācijas, fiziskas personas, jaunuzņēmumi, zinātniskās institūcijas, reģionālās institūcijas (piem., plānošanas reģioni, tūrisma informācijas centri, punkti, biroji, muzeji. u.c.) un organizācijas; Mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499) pētniecības un inovāciju aktivitāšu gadījumā. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000). Atbalstu finanšu instrumentu veidā var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības.

(159) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi finanšu instrumenti un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(160) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts finanšu instrumentu veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju.

(161) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Finanšu instrumentu programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. Iespējama pārrobežu sadarbība pasākuma MVU dalībai Baltijas kapitāla tirgū.

(162) Finanšu instrumenti: Riska kapitāls, sēklas un izaugsmes stadijas riska kapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju riska kapitāla fondi, tostarp investīcijām MVU dalībai kapitāla tirgū aizdevumi produktivitātes kāpināšanai un starta aizdevumi, kas t.sk., paredz sadarbībā ar kvalificētiem riska kapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Inovatīvu ideju un uzņēmumu attīstībai plānots akcelerācijas fonds. Esošo uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu būs pieejami sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījums, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi tiks sniegti jaunu uzņēmumu izveidei un esošu saimnieciskās darbības veicēju attīstībai investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem. Projektiem un nozarēm ar augstāku riska pakāpi, kā arī, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem finansējumu starp riska kapitāla investīciju piesaistes cikliem (bridge finansējumu), tiks nodrošināti aizdevumi. Aizdevumu garantijas plānots sniegt aizdevumiem investīciju veikšanai, tostarp uzņēmējdarbības uzsākšanai un produktivitātes celšanai, kā arī apgrozāmiem līdzekļiem, finanšu līzingam, banku garantijām. Plānots sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem eksporta kredītu garantiju veidā. Finanšu instrumentu pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā (ex-ante 4.sadaļa). Finanšu instrumentu valsts atbalsta pasākumus līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM.

1.3. prioritāte "Digitalizācija"

1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm"

(163) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu jaunu, inovatīvu privātā sektora, tai skaitā biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu, plānota publisko informācijas sistēmu atvēršana izmantošanai privātajam sektoram. Ekonomikas digitalizācijas veicināšana valsts pārvaldei un pašvaldībām attīstot inovatīvas mākoņpakalpojumu platformas, kas nodrošina koplietošanas datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, pakalpojumu automatizācijas risinājumu attīstība, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai. Valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas sistēmu jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu izveide un datu apmaiņas un pakalpojumu saskarņu atvēršana integrācijai privātā sektora risinājumos. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinās iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai (piem., sabiedriskā transporta, ēdināšanas skolās u.c. pakalpojumu sniegšanu ar diferencētām atlaidēm – subsīdijām dažādām sabiedrības grupām), kā arī atbalstīs arī uzņēmumu atlaižu (t.sk. lojalitātes programmu) risinājumus. Digitālo risinājumu un koplietošanas platformu atvēršana, t.sk. labklājības un veselības jomā dos iespēju uzņēmumiem izmantot digitalizācijas priekšrocības un datu pieejamību pēc vienreizes ievades principa. Savukārt, datu pārvaldības platforma kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un darba procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Papildus tam, ka uzņēmumi varēs izmantot platformu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu iegūšanas atļauju saņemšanai no privātpersonām, tā būs izmantojama arī datu apstrādes atļauju pārvaldībai arī bez tiešas saistības ar valsts pārvaldes datiem. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi būs orientēti uz konkrētu nozaru uzņēmumiem, prognozējot būtisku ietekmi uz būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozarēm, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Risinājumi paredzēti dažādās politikas jomās, valsts nodokļu politikas īstenošanas nodrošināšanai, elektroniskās muitas vides attīstībai, Eiropas Savienības vienotā jūrniecības loga ieviešanai un starpvalstu pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī, piemēram, bezpilota gaisa kuģu pārvaldības sistēmas attīstība. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā. Papildus stimulu uzņēmumiem radīs 1.2 prioritātes 1.2.2.SAM uzņēmējdarbības digitālās integrācijas stimulēšanas atbalsta pasākums, ar kuru tiks nodrošināta sinerģija (saskaņoti ieviešanas nosacījumi un projektu iesniegumu atlases kritēriji), lai maksimizētu kopējo ietekmi.

(164) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru – saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu atvēršana un pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, t.sk. izmantojot valsts pārvaldes rīcībā esošos datus.. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana.

(165) Vienota personas profila izveide uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu, proaktīvu un adaptīvu digitālo pakalpojumu sniegšanai un personas datu pārvaldībai un aizsardzībai.

(166) Lai nodrošinātu efektīvu tautsaimniecības digitālās transformācijas īstenošanu, tiks atbalstīta pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju prosesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem.

(167) Programmas ietvaros plānoto IKT projektu vienotas IKT arhitektūras pārvaldības īstenošana, digitālās transformācijas projektu attīstības koordinācija un programmu pārvaldība, nodrošinot efektīvu, komercsektora vajadzībām atbilstošā pakalpojumu kvalitātes līmenī funkcionējošu koplietošanas platformu izveidi un attīstību.

(168) Vienotas integrētas, sadarbspējīgas, vienotās digitālās vārtejas prasībām un pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstošas tautsaimniecības digitālo tranformāciju veicinošas pakalpojumu digitalizācijas atbalsta vides attīstīšana un paplašināšana. Atbalsts valsts pārvaldes pakalpojumu pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, piekļūstamībai un procedūru vienkāršošanai un klientcentrētai transformēšanai. Pakalpojumu lietojamības/piekļūstamības pilnveide.

(169) Dzīves situācijās balstītu, proaktīvu, integrētu un tautsaimniecības digitālo trasformāciju veicinošu pakalpojumu vides un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot valsts pārvaldes koplietošanas platformas.

(170) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācija platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās. Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība.

(171) Drošu uzticamības pakalpojumu, jaunu funkcionalitāšu attīstība komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam.

(172) Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un adminstratoru apmācība.

(173) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē.

(174) Pasākumi digitālās transformācijas politikas un moderno tehnoloģiju ieviešanai, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā, t.sk. skaitā pakalpojumu un IKT infrastruktūras pārvaldības, datu pratības, IKT risinājumu drošības un uzraudzības ietvara izveidei, pārmaiņu vadības ieviešanai, komunikācijai un monitoringam valstī, kā arī darbības, kas vērstas uz IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju.

(175) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. pašvaldību pakalpojumu un to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide, lai to saņemšanai varētu izmantot "vienas pieturas aģentūras" un vienreizes principus.

(176) Eiropas digitālās inovācijas centra/-u darbības nodrošināšana, lai stiprinātu uzņēmumu zināšanu un tehnoloģisko iespēju paplašināšanu. Valsts pārvaldes atvērtā arhitektūras attīstība sasaistē ar Eiropas digitālās inovācijas centru vienoto tīklu ES, sniegs iespēju uzņēmumiem testēt un pilnveidot izstrādātos risinājumus, lai sekmīgāk iekļautos tirgū, stiprinātu sadarbspēju nacionālā un ES mērogā, veicinātu finanšu resursu piesaisti risinājumu izstrādei un plašākai izmantošanai, veicinot tautsaimniecības attīstību.Eiropas digitālās inovācijas centru atbalstam līdzfinansējums līdz 2026.gada jūnijam tiek plānots AF plāna ietvaros, sākot ar 2026.gada jūliju – 1.3.1.SAM ietvaros kā turpinājums AF plāna ietvaros veiktajām investīcijām.

(177) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt tikai tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros.

(178) Galvenās mērķgrupas: Privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), plānošanas reģioni.

(179) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība – gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem.

(180) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.

(181) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm.

(182) Finanšu instrumenti: N/A

1.4. Prioritāte "Digitālā savienojamība" (speciālā prioritāte, kas veltīta IKT savienojamībai)

1.4.1. SAM "Uzlabot digitālo savienojamību"

(183) Atbalstāmās darbības: Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveide elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), izmantojot tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un pavadoņu sakaru savienojamību, kā arī atvilces maršrutēšanas ("vidējās jūdzes" ) tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem.

(184) Elektronisko sakaru tīklu pasīvās infrastruktūras izveide, kā arī infrastruktūras nodrošināšana ar nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru 5G savienojamības izvēršanai gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem5G

(185) Valsts vienotā kiberdrošības risinājuma izveide.

(186) Galvenās mērķgrupas: elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji – iedzīvotāji (mājsaimniecības), uzņēmumi, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un uzņēmumi, kas intensīvi izmanto digitālos resursus, iestādes un sociālekonomiskie virzītājspēki (piem., skolas, bibliotēkas, pētniecības centri, biznesa centri, dzelzceļa stacijas, ostas, lidostas, ārstu prakses, slimnīcas, stadioni).

(187) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot elektronisko sakaru pakalpojumu infrastruktūru, tiks nodrošināta to piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi plaša patēriņa produktiem un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām

(188) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(189) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(190) Finanšu instrumenti: N/A.

2.tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji¹⁰⁶

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	113	472
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	165	3 083
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	207	1 652
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 02	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	0	78
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 02	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	63	1 273
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 02	Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	59	595
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	6	60
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	15	60
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 03	Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	85	635
1.2.prioritāte	1.2.1.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	107	334
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	87	1 750
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 04	Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	63	422
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 05	Atbalstītie jaunie uzņēmumi	Uzņēmumu skaits	57	327
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 06	Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki	Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)	0	440
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 07	Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos	Pētniecības institūciju skaits	10	20
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 08	Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība	EUR	0	48 375 000
1.1.prioritāte	1.1.1. SAM	ERAF	RCO 10	Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām	Saimnieciskās darbības veicēju skaits	10	32
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCO 13	Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība	EUR	0	89 424 995
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCO 14	Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei	Iestāžu skaits	0	21
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCO 15	Radītā inkubācijas kapacitāte	Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija)	48	384
1.1.prioritāte	1.1.2. SAM	ERAF	RCO 101	MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai	Saimnieciskās darbības veicēju skaits	0	513
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCO 41	Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam	Mājsaimniecību skaits	0	16 000
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCO 42	Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam	Uzņēmumu skaits	0	5000

3.tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji¹⁰⁷

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
1.1. prioritāte	1.1.1.SAM	ERAF	RCR 102	Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas	Pētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)	0	2020	107	Projektu dokumentācija
1.1. prioritāte	1.1.1.SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	14 036 640	Projektu dokumentācija
1.1. prioritāte	1.1.2.SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	IZM: 2020	2 080 000	Projektu dokumentācija
1.2. prioritāte	1.2.1. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	99 420 089	Projektu dokumentācija
1.2. prioritāte	1.2.2. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	31 700 000	Projektu dokumentācija
1.2. prioritāte	1.2.3. SAM	ERAF	RCR 02	Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)	euro	0	2020	166 741 937	Projektu dokumentācija
1.3.prioritāte	1.3.1.SAM	ERAF	RCR 11	Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus.	0	2020	1000	Projektu dati. Informācija no institūcijām (t.sk. kapitālsabiedrībām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas), kas attīstījušas digitālas platformas, kuras savu digitālo produktu attīstībai izmanto uzņēmumi.
1.2.prioritāte	1.2.2.SAM	ERAF	RCR 13	Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti	Uzņēmumu skaits	0	2020	3 023	VID finanšu pārskati; CSP; UR; projektu dati; provizoriskais aizdevumu skaits
1.2.prioritāte	1.2.3.SAM	ERAF	RCR 17	Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū	Uzņēmumu skaits	0	2020	192	Projektu dati
1.1.prioritāte	1.1.2.SAM	ERAF	RCR 98	MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes)	MVU darbinieku skaits	0	2020	1539	Projektu dati
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCR 53	Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam	Mājsaimniecību skaits	0	2020	8000	informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora, kas izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati
1.4.prioritāte	1.4.1.SAM	ERAF	RCR 54	Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam	Uzņēmumu skaits	0	2020	2 500	informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora, kas izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati

2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

2.1.Prioritāte "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām"

2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"

(191) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

(192) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā.

(193) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no atjaunojamiem resursiem, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās.

(194) Esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ražošanas ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts finanšu instrumenta (t.sk. aizdevuma) veidā.

(195) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām.

(196) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Individuālajā un lokālajā siltumapgādē izmantojamo kurināmo koksni patērējošo iekārtu vecums pārsniedz 25 gadus un daudzos gadījumos to īpašnieki plāno šo iekārtu nomaiņu ar jaunākām, efektīvākām iekārtām. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina individuālās un lokālās siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem – siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas – siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās.

(197) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki, dzīvojamo māju īpašnieku biedrības, energopakalpojumu sniedzēji (ESCO)¹⁰⁸, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas un tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās, lokālās siltumapgādes patērētāji, individuālās siltumapgādes patērētāji, kā arī privātā sektora , kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības, rūpniecības uzņēmumi.

(198) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā to, ka enerģētikas nabadzības riskam pakļautajām personām ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināts pieejamāks atbalsta (kompensējošie pasākumi), personām, kas ir pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām.

(199) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, attiecībā uz ieguldījumiem pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai paredzēts pielietot teritoriālo rīku, balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.

(200) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus finanšu instrumentu programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā.

(201) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām.

(202) Finanšu instrumenti: tiks vērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentu un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESCO).

2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns"

(203) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās atjaunojamo energoresursu ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina.

(204) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem.

(205) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas, biogāzes ražotāji.

(206) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(207) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(208) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(209) Finanšu instrumenti: Tiks izvērtēta iespēja pasākuma īstenošanai, izmantot finanšu instrumentus kombinācijā ar dotāciju.

2.1.3.SAM "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"

(210) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām.

(211) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) un citu pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa)¹⁰⁹, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās reģionālai attīstībai būtiskās jomās kā vietējās ekonomikas attīstība un pakalpojumu efektivitāte (izņemot tās aktivitātes, ko paredz plūdu riska pārvaldības plāni nacionālas nozīmes pasākumu plūdu un krasta erozijas risku novēršanai). Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Papildus tiks izskatīta iespēja noteikt arī nacionālu rezultāta rādītāju, kas vērtēs arī pozitīvo ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., atbalsta rezultātā atbrīvotie pašvaldības budžeta līdzekļi, kas novirzīti investīcijām privātā sektora darbības veicināšanā vai pakalpojumu efektivitātē.

(212) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās¹¹⁰, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem¹¹¹:

a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.);

b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami;

c) citi pasākumi, kas noteikti nacionālajos plūdu riska pārvaldības dokumentos.

(213) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku.

(214) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami.

(215) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā:

a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē;

b) specializēto transportlīdzekļu remonta bāzes būvniecībā;

c) katastrofu zaudējumu datubāzes izveidē un ieviešanā;

d) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā;

e) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases).

(216) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā.

(217) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi.

(218) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot teritoriālo pieeju (šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem).

(219) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā.

(220) Finanšu instrumenti: N/A

2.1.4.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija"

(221) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās elektroenerģijas ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. Tā, piem., izvērtējams, vai neto sistēmu varētu piemērot arī juridiskām personām, ņemot vērā pieslēguma nodrošināšanas izmaksas / izmaksas par infrastruktūras lietošanu. Tāpat atbilstoši ES regulējumam izstrādājami nosacījumi, lai atvieglotu procedūras pašpatērētājiem darbojoties kopīgi (piem., daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji), kā arī nepieciešams izstrādāt regulējumu atjaunojamās enerģijas kopienām. Sekojoši, izstrādājot dažādus atbalsta pasākumus, atbilstoši izvērtējams, kur starp atbalsta saņēmējiem iekļaujamas arī atjaunojamās enerģijas kopienas;

(222) Saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu (vismaz 1 MW), akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšana.

(223) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, kooperatīvi, energokopienas, mājsaimniecības.

(224) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(225) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(226) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(227) Finanšu instrumenti: Tiks izvērtēta iespēja pasākuma īstenošanai, izmantot finanšu instrumentus kombinācijā ar dotāciju.

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība"

2.2.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību"

(228) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021–2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu:

a) Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas pasākumi;

b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība;

c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras objektu atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.–2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus).

(229) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji.

(230) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(231) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā.

(232) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru".

(233) Finanšu instrumenti: N/A.

2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana"

(234) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas ieviešanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu:

a) Aprites ekonomikas principu ieviešana privātajā sektorā (īpaši MVU) – pakalpojumos un ražošanā – atbalstot patreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai:

i. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā;

ii. samazinātu atkritumu apjomu;

iii. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību;

iv. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu;

v. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos ("safe by design");

vi. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju;

vii. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu;

b) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība;

c) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi);

d) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas – īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām);

e) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2021.–2028.gadam paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai, investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pārveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, tādejādi saistībā ar atkritumu apglabāšanas funkciju izbeigšanu attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumu attīstību. Ievērojot to, ka atbalstāmās darbības ir saistītas ar atkritumu poligonu skaita samazināšanu, lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos;

f) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes;

g) Atbalstāmas ir arī darbības, kas paredzētas industriālās simbiozes veicināšanai, kā arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atbalsta sniegšanai aprites ekonomikas principu ieviešanai un atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai.

(235) Atbalstāmās darbības plānotas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028.gadam¹¹², saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028.gadam izstrādei"¹¹³, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027.gadam¹¹⁴.

(236) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā.

(237) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(238) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(239) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Atbalstot aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā un pakalpojumos, iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu.

(240) Finanšu instrumenti: Aprites ekonomikas principu ieviešanai paredzētie pasākumi tiks atbalstīti gan ar finanšu instrumentiem, gan grantu shēmu.

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu"

(241) Atbalstāmās darbības:

a) Lai samazinātu vispārēju vides stāvokļa pasliktināšanos noteiktā apvidū un potenciālu apdraudējumu augsnes un dzeramā pazemes ūdeņu kvalitātei, ko rada piesārņojuma migrācija klimata pārmaiņu ietekmē, ir atbalstāma vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas projektu realizācija (izpētes veikšana, piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotā areāla sanācija), sanēto teritoriju rekultivācija un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšana, vides, tostarp augšņu, monitorings piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju uzraudzībai un kontrolei. Minētās aktivitātes ļautu samazināt vēsturiskā piesārņojuma sekas, nodrošinot piesārņoto vietu atgriešanu ekonomikā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

b) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni¹¹⁵, lai nodrošinātu Dabas direktīvās¹¹⁶ ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana.

c) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu¹¹⁷, novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem¹¹⁸ ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām.

d) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar Eiropas Zaļā Kursa principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, pārkvalificēšanai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, patēriņa un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši aprites ekonomikas, dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana.

e) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides informācijas centru izveide iekļauj esošo ēku uzlabošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1. SAM).

f) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Saistībā ar paredzētajām izmaiņām dzeramā ūdens direktīvas¹¹⁹ prasību izpildē par riska izvērtējumu visos dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas, piegādes posmos¹²⁰, kā arī ūdens drošības plānu adaptāciju Latvijai sabiedrībai prioritārajās ēkās (ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības, sporta un rekreācijas iestādes u.c.), sabiedrības veselības nodrošināšanai tiks turpināta veselību ietekmējošo vides faktoru izvērtēšana un monitorings, kā arī veikta savlaicīga sabiedrības informēšana par iespējamu ūdens (t.sk. dzeramā ūdens) negatīvo ietekmi uz veselību. Atbalsts ir paredzēts dzeramā ūdens auditmonitoringa veikšana, atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām mazajās ūdensapgādes sistēmās, kas piegādā vidēji līdz 100 m³ ūdens diennaktī un aptver ap 20% Latvijas iedzīvotāju, un mācības ūdensapgādes sistēmu uzturētājiem par riska novērtēšanu un riska pārvaldību ūdensapgādes sistēmās, izvērtējot monitoringa parametru sarakstu un parametru izslēgšanas gadījumā samazinot turpmākās izmaksas par monitoringa veikšanu. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām¹²¹, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030.gadam".

g) Lai atbilstoši Plānam¹²² samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.

h) Lai samazinātu PM_2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams;

i) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām).

(242) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, dzeramo ūdensapgādes sistēmu uzturētāji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, ikviens dzeramā (krāna) ūdens lietotājs, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās.

(243) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(244) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(245) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas, gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

(246) Finanšu instrumenti: N/A

2.3.Prioritāte "Ilgtspējīga mobilitāte" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei)

2.3.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās"

(247) Atbalstāmās darbības: Viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot multimodālos mobilitātes punktus, "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem.

(248) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(249) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(250) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(251) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(252) Finanšu instrumenti: N/A.

4.tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji¹²³

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
2.2.prioritāte	2.2.1.SAM	ERAF	RCO 01	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	0	16
2.2.prioritāte	2.2.2.SAM	KF	r.2.2.2.a	Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)	Uzņēmumu skaits	3	25
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	RCO 18	Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti	Mājokļi	2000	13 450
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	i.2.1.1.a	Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas	Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas	100	1 008
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	RCO 19	Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti	m2	EM: 50 000 IZM: 0 VARAM: 0	EM:  522 313 IZM: 22 966 VARAM: 93 308
2.1.prioritāte	2.1.2.SAM	KF	RCO 22	Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns)	megavati	1	16
2.1.prirotāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 24	Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām	euro	51 744 197	64 986 326
2.1.prirotāte	2.1.4.SAM	ERAF	RCO 22	Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija)	megavati	1	13
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 24	Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām	euro	1 181 9 30	11 819 308
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 25	Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem	km	0	15
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 26	Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.	ha	0	91
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCO 27	Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām	Stratēģijas	0	15
2.2.prioritāte	2.2.2.SAM	KF	RCO 34	Papildu jauda atkritumu pārstrādei	Tonnas/gadā	0	95 000
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 37	Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi	ha	3480	43 754
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 38	Atbalstītā sanētās zemes platība	ha	0	2,3
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 39	Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas	Gaisa kvalitātes zonas	0	2
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCO 58	Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra	km	0	60
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCO 60	Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām	Pilsētu skaits	0	1
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	4

5.tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji¹²⁴

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCR11	Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (juridiskas personas) skaits	0	2020	50	Projekta dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCR11	Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji	Lietotāju (fiziskas personas) skaits	0	2020	1 411 679	Projekta dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.1.SAM	ERAF	RCR 26	Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi)	MWh/gadā	EM: 294 611 VARAM: 213 860 IZM: 57 012	EM: 2019 VARAM: 2019 IZM: 2019	EM: 206 227 VARAM: 212 908 IZM: 55 244	EM: VARAM/IZM: Projektu dati
2.1.prioritāte	2.1.2.SAM	KF	r.2.1.2.a	Moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā	%	0	2020	3	NEKP ziņojumi un atskaites
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCR29	Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas	CO2 tonnas/gadā	IEM: *	2020	IEM:*	Pētījuma dati	Bāzes (2020) un plānotā vērtība (2029) atbilstoši pases aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCR 35	Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	187 000	2020	207 272	Projektu dati	Bāzes vērtība – 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektu sniegums. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.4.SAM	ERAF	RCR 31	Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģijas)	MWh/gadā	0	2020	13 100	Projektu dati
2.2.prioritāte	2.2.1.SAM	ERAF	r.2.2.1.a	Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte	Iedzīvotāju skaits	656 710	2021	713 510	Projektu dati	Programmas specifiskais rādītājs Bāzes vērtība – 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektu sniegums. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.2.prioritāte	2.2.2.SAM	KF	RCR 47	Pārstrādāto atkritumu apjoms	Tonnas/gadā	355 050	2018	622 050	projektu dati	Bāzes vērtība, noteikta atbisltoši pārstrādāto un kompostēto atkritumu apjomam pieskaitot iepakojuma, NTL un EEIA pārstrāde apjomus 2018.g., kā arī ievērojot 2014.–2020.gada plānošanas perioda izpildi (172 000) un plānoto projektu apmēru. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.2.prioritāte	2.2.2. SAM	KF	RCR 103	Šķiroti savākti atkritumi	tonnas/gadā	188 807 (tikai iepakojums)	2018	198 807	projektu dati	Bāzes vērtība noteikta atbilstoši LVĢMC datu bāzes datiem 2018.gadā. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCR 50	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	0	2021	138 735	projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.1.prioritāte	2.1.3.SAM	ERAF	RCR 95	Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai "zaļā " infrastruktūra i	Iedzīvotāju skaits (2 km rādiusā)	0	2020	20 006	Projektu dati	Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	r.2.2.3.a	Atjaunotas degradētas ekosistēmas	ha	2546	2021	11 061	Projektu dati	Programmas specifiskais rādītājs
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCR 52	Atjaunotā zeme, ko izmanto apzaļumotām teritorijām, sociālajiem mājokļiem un ekonomiskām vai citām vajadzībām	ha	5,076	2021	12,576	Projekti	Par bāzes vērtību pieņemta 2014.-2020. plānošanas periodā sasniegtā iznākuma rādītāja vērtība. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	r.2.2.3.b	Nodrošinātais klimata un vides monitorings	Vietu skaits	184	2021	242	Projektu dati	Programmas specifiskais rādītājs
2.3.prioritāte	2.3.1.SAM	ERAF	RCR 64	Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā	Lietotāji	0	2020	5 820	Pētījuma dati	CSP neapkopo datus par veloinfrastruktūras lietotāju skaitu, līdz ar to, plānošanas perioda beigās būs nepieciešams veikt jaunu pētījumu, lai noteikti faktiski sasniegto vērtību.
2.2.prioritāte	2.2.3.SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji	Apmeklētāji/ gadā	15 500	2020	201 000	Projektu dati	Bāzes vērtība atbilstoši reģionālo dabas izglītības centru aptaujai. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju pases aprēķiniem.

3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra"

3.1.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru"

(253) Atbalstāmās darbības: Valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, jauna valsts galvenā autoceļa posma izbūve. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) pārbūve, autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) pārbūve, apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība.

(254) TEN-T tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide (indikatīvi plānota dzelzceļa līnijā Rīga – Krustpils (elektrifikācija); secīgi 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām – indikatīvi dzelzceļa līnijās Rīga – Cēsis un Krustpils – Rēzekne (dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu ātruma paaugstināšanai)); dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi plānota dzelzceļa tīkla iecirkņos Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rēzekne-Zilupe–valsts robeža, Jelgava–Liepāja, Tukums 2-Ventspils, Pļaviņas-Gulbene); drošības un digitalizācijas pasākumu īstenošana.

(255) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība.

(256) Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija.

(257) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana.

(258) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(259) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(260) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(261) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana".

(262) Finanšu instrumenti: N/A.

3.1.2.SAM "Attīstīt un uzlabot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu un intermodālu mobilitāti nacionālā, reģionālā līmenī, ietverot uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti"

(263) Atbalstāmās darbības: To valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu, veicinot sabiedriskā transporta kustību, mobilitātes iespējas.

(264) Reģionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu.

(265) Autoceļu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras attīstība, viedu muitas kontroles tehnoloģiju un automatizētu risinājumu transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai muitas kontroles punktos ieviešana, efektivizējot kontroli, palielinot drošības līmeni un samazinot robežas šķērsošanai nepieciešamo laiku.

(266) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(267) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Attīstot transporta publisko infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(268) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(269) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., Rail Baltica. Savukārt, valsts autoceļu rekonstrukcijas projekti Igaunijas pierobežā tiks īstenoti ETS INTERREG Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, ja valstis savstarpēji par to vienosies.

(270) Finanšu instrumenti: N/A.

6.tabula (2) 3. Politikas mērķa iznākuma rādītāji¹²⁵

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 47	Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-T	km	0	130
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 43	Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T	km	0	40
3.1.prioritāte	3.1.2.SAM	KF	RCO 46	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu garums ārpus TEN-T	km	0	50
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCO 53	Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas	Staciju/pieturu skaits	0	40

7.tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji¹²⁶

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCR 56	Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras	Dienas / gadā	0	2020	6 dienas / gadā	Projektu dati
3.1.prioritāte	3.1.2.SAM	KF	RCR 56	Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras	Dienas / gadā	0	2020	3 dienas / gadā	Projektu dati
3.1.prioritāte	3.1.1.SAM	KF	RCR 101	Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras	Dienas/gadā	0	2020	5 dienas/ gadā (1 vilcienu pārim)	Valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskats 2021Dzelzceļa tīklu pārskats 2020*

4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

4.1.Prioritāte "Veselības veicināšana un aprūpe"

4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību, un sekmēt pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi"

(271) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu sniedzēju kartējumam, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.

(272) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz Eiropas Semestra rekomendācijām Latvijai 2019.gadā veselības jomā¹²⁷.

(273) Attiecībā uz veselības aprūpes (t.sk. ilgtermiņa veselības aprūpes) vajadzību apzināšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem tiks izstrādāts stratēģijas dokuments¹²⁸, atspoguļojot ārstniecības iestāžu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos ārstniecības iestāžu attīstības virzienus.

(274) Attiecībā uz sekundāro ambulatoro veselības aprūpes (SAVA) pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu¹²⁹. Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.gadam.

(275) Ieguldījumi veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai veicami visaptverošu sistēmisku pasākumu attīstībai, t.sk. prioritāri turpinot iesākto ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstīšanu, primārās aprūpes centru attīstību, nodrošinot infrastruktūras attīstīšanu specifisko pakalpojumu koncentrēšanai augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs (universitāšu slimnīcās un slimnīcās reģionos) un ambulatorās (t.sk. primārās) aprūpes pakalpojumu tuvināšanai iedzīvotājiem. Svarīgi stiprināt primārās veselības aprūpes lomu veselības aprūpē, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību.

(276) Ieguldījumi centralizētas pacienta elektroniskās veselības kartes attīstīšanā un integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām integrētas veselības aprūpes veicināšanai. Aktivitātes ietver arī ieguldījumus infrastruktūrā.

(277) Lai mērķtiecīgi īstenotu digitālās veselības ieviešanu, attīstāmi slimību reģistri, kuros centralizēti tiek uzkrāti dati dažādās slimību jomās, nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamo datu un datu apmaiņas procesu pārskatīšana, veselības nozares valsts informāciju sistēmu attīstīšana, tai skaitā datu analīzes iespēju attīstīšana, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī jaunu datu apstrādes platformu izveide.

(278) Veselības nozares valsts informācijas sistēmu pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts informācijas sistēmām vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attistīšana, biznesa inteliģences risinājumu ieviešana un kiberdrošības stiprināšana, attālināto veselības aprūpes pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde, nenosodošas ziņošanas un mācīšanās sistēmas par pacientu drošību ieviešana un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana un attīstīšana, t.sk. pilnveidojot pārrobežu datu apmaiņas iespējas.

(279) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību.

(280) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2021.gada beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus.

(281) Attīstot visaptverošu un integrētu veselības aprūpes sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa būvniecība, kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošanās investīcijas tiks veiktas ar ERAF atbalstu, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Lielajās universitātes slimnīcās primāri tiek nodrošināta sekundārā un terciārā līmeņa ambulatorā un stacionārā ārstniecība (neatliekamā un plānveida), kā arī dažādu sabiedrības veselības krīžu rezultātā iepriekš neplānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, studentu un rezidentu apmācība, veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība, kā arī zinātniskā un pētnieciskā darbība. Šīs slimnīcas sniedz pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, piem., VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", aptuveni 40% no sekundārās veselības aprūpes pacientiem un 50% no terciārās veselības aprūpes pacientiem nāk no teritorijām ārpus Rīgas, un šīs slimnīcas sniedz palīdzību citām ārstniecības iestādēm pacientu diagnostikā un ārstēšanā. Viena no būtiskākajām problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, piem., telpu platība, griestu augstums, ugunsdrošība, strāvas padeve, gaisa apmaiņa u.c., un daļa no vecajām slimnīcu ēkām ir kultūras pieminekļi, un to būtiska pārbūve un piemērošana mūsdienu prasībām nav atļauta un iespējama, kas apdraud veselības aprūpi nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstnienības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem.

(282) Attīstot visaptverošu un integrētu veselības aprūpes sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, piem., telpu platība, griestu augstums, ugunsdrošība, strāvas padeve, gaisa apmaiņa, epidemioloģisko prasību nodrošināšana, pacientu plūsmu nodalīšana u.c., kas apdraud veselības aprūpi nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

(283) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei (ēku energoefektivitātes paaugstināšana, pārbūve, būvniecība, telpu aprīkošana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde, t.sk. vides pieejamības nodrošināšana). Ņemot vērā ierobežotos cilvēkresursus veselības aprūpē, būtiski nodrošināt atbilstošu infrastruktūru nepieciešamajai mācību un zināšanu pilnveidošanas bāzei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus.

(284) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta aprīkojuma un specializētā autotransporta, t.sk. saistītās infrastruktūras, nodrošināšanā.

(285) Ņemot vērā iepriekšminēto, lai īstenotu prioritāri noteikto pasākumu ieviešanu, ieguldījumi nepieciešami visaptversošas veselības aprūpes infrastruktūras, t.sk. materiāltehniskās bāzes, attīstībai noteiktajās jomās, lai visu līmeņu pakalpojumi būtu pieejami mūsdienīgā un drošā veselības aprūpes infrastruktūrā stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs Rīgā un reģionos, t.sk. ārstniecības iestāžu sadarbības attīstīšanai, kas būtiski, lai sniegtie pakalpojumi pacientiem būtu pieejami un izmaksu ziņā efektīvi, kā arī lai nodrošinātu tādus darba vides apstākļus, kas veicina efektīvāku ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu valsts apmaksātajā veselības aprūpes sektorā. Ņemot vērā, ka 58% no visiem ambulatorajiem pakalpojumiem tiek sniegti dažādu līmeņu slimnīcās (turklāt 43% no šiem ambulatorajiem pakalpojumiem tiek sniegti universitātes un reģionālajās slimnīcās) svarīgi attīstīt ne tikai ārpusslimnīcu ambulatoro infrastruktūru, bet arī slimnīcas, lai nodrošinātu pacientiem ērti pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpes infrastruktūru. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums.

(286) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

(287) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūrā, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Piemēram, tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c.

(288) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā.

(289) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(290) Finanšu instrumenti: N/A.

4.1.2.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju"

(291) Atbalstāmās darbības:

a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā;

b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā.

(292) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar LR iedzīvotājus – proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori – aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju – Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 gadu vecumā). Runājot par pieaugušajiem – bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus LR ir lielāks alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13–15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas.¹³⁰ Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem ir pamēģinājuši narkotikas.¹³¹ Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajās grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū.

(293) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2019. gadā 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. ES nāves cēloņu struktūrā galvenā cēloņu grupa arī ir SAS – 36%. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.gadā bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. LR ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.gadā – 5924). 2019.gadā 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.gadā bija ļaundabīgie audzēji.

(294) Ņemot vērā visu iepriekšminēto, tiks nodrošināti dažādām iedzīvotāju mērķgrupām, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautiem iedzīvotājiem, pielāgoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan lokālā, gan nacionālā līmenī, piem., nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas mērķētas dažādām mērķa grupām u.tml. Pasākumi tiks plānoti par veselīgu uzturu, regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi, smēķēšanas, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī par atkarību izraisošo procesu ietekmi uz veselību, vienlaikus pilnveidojot un stiprinot iedzīvotāju zināšanas arī par psihisko un emocionālo, seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī par slimību profilaksi kopumā. Kā atbalstāmās darbība būs iekļauti arī pasākumi par bērnu drošību un aprūpi, kā arī iedzīvotāju izglītošana pirmās palīdzības sniegšanā, veselības monitorings un pētījumi dažādās jomās, jaunu ar sabiedrības veselību saistītu IT risinājumu izstrāde, kā arī veselības saglabāšana un uzlabošanas pasākumu īstenošana, kā rezultātā būs palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas veselības dēļ ir mainījusi dzīvesveida paradumus, ļaujot iedzīvotājiem ilgāk saglabāt veselību un novērst iespējamu slimību attīstību.

(295) Papildu minētajiem, ar mērķi palielināt iedzīvotāju veselībpratību ir paredzēts izstrādāt un ieviest seksuālās un reproduktīvās veselības pasākumus pašvaldībās, tostarp apmācot dažādu jomu speciālistus (piem., psihologus, sabiedrības veselības speciālistus, pusaudžu, bērnu aprūpes centru, sociālo iestāžu un krīžu centru darbiniekus), kā arī citas atbalsta personas.

(296) Tāpat plānots īstenot pierādījumos balstītas narkotiku lietošanas profilakses programmas, kas vienlaikus vērstas uz drošas vides veidošanu un likumpārkāpumu novēršanu, vienlaikus sitprinot kapacitāti un kvalitāti narkotiku profilakses jomā. Programmas vērstas uz sociālās uzvedības veidošanu, lai novērstu agresivitāti, mobingu, vardarbību u.c. deviantas uzvedības, kas vienlaikus ir arī riska faktori atkarību izraisošo vielu lietošanai vēlākos gados, kā arī izveidotu stabilu sadarbības un atbalsta sistēmu darbam ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem.

(297) Lai nodrošinātu no azartspēlēm un izlozēm atkarīgo personu atgriešanos darba tirgū, plānots izstrādāt azartspēļu atkarības līmeņa un uzvedības monitoringa analītisko rīku, kas ļauj identificēt riskantos spēlētājus, kuriem vēl nav diagnosticēta procesu atkarība, tādējādi veicinot augstāku nodarbinātību, uzlabojot darba kvalitāti un ražīgumu. Veikt regulāros pētījumus par indicētās profilakses īstenotām programmām, procesu atkarības (it īpaši azartspēļu atkarībai interaktīvajā vidē) novēršanai citās valstīs, kas atbilst labās prakses principiem, piedāvājot ieviešanai Latvijā strukturētu, teorijā balstītu un empīriski pamatotu (novērtētu) programmu (turpmāk – interaktīvās intervences programmu). Tāpat ir plānots izglītot sabiedrību par procesu atkarības riskiem un pieejamo palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no procesu atkarības, vienlaikus izstrādājot un ieviešot arī profilakses programmu izglītības iestādēs par procesu atkarības riskiem, kā arī īstenojot iedzīvotāju paradumu monitoringu, veicot regulārus pētījumus par atkarības izraisošo procesu lietošanas tendencēm un paradumiem valstī. Tā kā Latvijā no azartspēlēm atkarīgo personu skaits ir liels salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir nepieciešams meklēt iespējas kā uzlabot esošo situāciju un nepieļaut atkarīgo personu skaita palielināšanos. Veselības ministrijas veiktajā pētījumā¹³² par procesu atkarību secināts, ka personu loks, kuras varētu skart problemātiska azartspēļu, t.sk. loteriju, spēlēšana visu pētījuma respondentu vidū ir 6,4% (salīdzinājumam Lielbritānijā 4,7%, Čehijā 5,7%). No iepriekš minētā procentu apmēra 2,6% respondentu varētu būt zema līmeņa problēmas ar maz vai neidentificētam negatīvām sekām, 2,5% - vidēja līmeņa problēmas ar dažām negatīvām sekām, bet 1,3% - problēmas ar azartspēļu spēlēšanas negatīvam sekām un iespējamu kontroles trūkumu.

(298) Ņemot vērā iepriekš minēto, tiks uzsākts kompleksu pasākumu ieviešanas process atkarības profilaksei un prevencijai. Pasākumi vērsti uz no azartspēlēm atkarīgo personu uzvedības monitoringa īstenošanu un atkarības prevencijas pasākumu īstenošanu attiecībā uz problemātiskajiem spēlētājiem. Papildu minētajiem, ar mērķi samazināt no azartspēlēm atkarīgo personu skaitu, ir paredzēts informēt iedzīvotājus par procesu atkarībām veidojošo negatīvo ietekmi uz personu, ievietojot dažādās informācijas platformās informatīvos materiālus, tostarp informējot par iespējām saņemt atbalstu no dažādu jomu speciālistiem (piem., sociālo iestāžu un krīžu centru darbinieki) un nevalstiskajām organizācijām, kā arī citām atbalsta personām. Tāpat paredzēts realizēt pasākumu kopumu, lai atturētu no azartspēlēm atkarīgo personu un riska grupas personu dalību spēlē un veicinātu iesaisti atbalsta pasākumos.

(299) Plānots efektivizēt procesu no azartspēlēm atkarīgo spēlētāju skaita mazināšanai un atgriešanai pilnvērtīgā darba un privātajā dzīvē. Ieviešot riskanta spēlētāja pazīmju noteikšanu, metodes riskanta spēlētāja identificēšanai, papildu prasības noteikšana azartspēļu organizētājiem attiecībā uz riska spēlētāju atturēšanu no azartspēlēm mazinātu iespējamības risku par riska spēlētāja nokļūšanu atkarīgo spēlētāja grupā. Šādu pazīmju ieviešana savlaicīgi noteiks iespējamos azartspēļu riskus, kas var ietekmēt personas, kuras vēl nav pietiekoši spējīgas pašas atteikties.

(300) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu veselības aprūpē (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem.

(301) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan neformālajā izglītībā pilnveidojamas caurviju kompetences, tajā skaitā, pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.

(302) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās veselības aprūpes jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu veselības aprūpes sistēmā izstrāde.

(303) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši).

(304) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. Veselības aprūpes jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti – dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas informācijas tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams.

(305) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(306) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā.

(307) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.Prioritāte "Izglītība, prasmes un mūžizglītība"

4.2.1.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā"

(308) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu paplašināšanai, tostarp pirmsskolas izglītības iestādēm to nodrošināšanai ar kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) un aprīkojumu, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību – datu bāzēm, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu un izglītības tehnoloģijām, kā arī IT skolvadības un mācību procesa risinājumiem, lai nodrošinātu mācību līdzekļu un aprīkojuma atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām.

(309) Atbalsts profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības, iestāžu un koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai.

(310) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu augstākās izglītības, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei.

(311) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās.

(312) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību, izglītības iestāžu mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai.

(313) Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai, nodrošinot savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā.

(314) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izglītības iestādēm izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

(315) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības.

(316) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Programmas ieviešanas rezultātā tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība darba tirgū, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

(317) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, attiecībā uz profesionālās izglītības attīstību paredzēts piemērot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu – Rīgas metropoles areāls un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(318) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(319) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.2.SAM "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu"

(320) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību iniciatīvām kompetenču satura kvalitatīvai ieviešanai un talantu attīstībai, paredzot starpdisciplinārus pasākumus, kas saistīti ar mācību un audzināšanas darba saturu, izglītības tehnoloģijām un karjeras attīstības atbalstu, tostarp pasākumus vecākiem un metodisko atbalstu vadības komandām un pedagogiem; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, pilotprojektus mācību izcilības attīstībai un izplatīšanai, tostarp izglītības izaicinājumu risināšanai mazapdzīvotās vietās un izmantojot digitālo risinājumu, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību, kā arī paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem.

(321) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves probēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties, tostarp pasākumu (kultūras, zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē.

(322) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizāciajai (e-NKS), kas dotu iespēju viegli un ātri piemērot izstrādāto saturu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī augstākās izglītības pakāpē, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu darba tirgus prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.

(323) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un metodiskā atbalsta sniegšana pedagogiem, tostarp nodrošinot ikvienam pedagogam pieejamu, regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās pilnveides sistēmu, nodrošinot profesionālajā pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu profesionālās pilnveides aktivitāšu īstenošanu un metodisko atbalstu, un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no studiju programmas un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos.

(324) Atbalsts pilotprojektu īstenošanā profesoru vietu izveidei, tostarp jaunos pētnieciskos virzienos un jomās, kurās izveidoti RIS3 P&I centri, un akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei, sekmējot akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanu un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanu, palielinot zinātnes un inovāciju lomu augstskolās.

(325) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas augstākās izglītības telpā konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju.

(326) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes – izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem., OECD, PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei.

(327) Galvenās mērķgrupas: Pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra.

(328) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību darba tirgus prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā.

(329) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(330) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā.

(331) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.3.SAM "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti"

(332) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar remigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi.

(333) Atbalsts neformālās izglītības (t.sk. interešu izglītības) mērķtiecīgai nodrošināšanai izglītības iestādē, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. Brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana, t.sk. īstenojot interešu izglītību pie citiem īstenotājiem ārpus izglītības iestādes, sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, primāri atbalstot mazāk nodrošinātos un sociālā riska grupas (t.sk. ilgstoši slimojošos, dienas aprūpes iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai ieslodzījumu vietās nonākušos, atkarību riskam pakļautos, remigrantus, imigrantus, bēgļus u.c.), kam piekļuve interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem ir apgrūtināta.

(334) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 gadiem atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas.

(335) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības riskam pakļauti izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 gadiem, valsts pārvaldes iestādes, NVO.

(336) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem, u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības riskam pakļautu izglītojamo iekļaušanu izglītībā. Vienlaikus, uzlabojot interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicināta līdzsvarota dzimumu līdzdalība darba tirgū, kā arī labāks darba un privātās dzīves līdzsvars.

(337) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, attiecībā uz atbalstu interešu izglītībai paredzēts piemērot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem.

(338) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā.

(339) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.4.SAM "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti"

(340) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapaciāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu.

(341) Atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju komunikācijas un mācību pasākumus, veicinot atvērto datu, atvērto digitālo risinājumu un platformu plašāku izmantošanu. Atbalsts digitālo aģentu un mentoru tīkla un kompetenču attīstībai un pamatprasmju nodošanas aktivitātēm. Atbalsts nodrošinās savstarpēja papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

(342) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai: atbalsts uzņēmumu izaugsmes vajadzībās balstītai, mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona darba tirgus attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas komersantam atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru.

(343) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās¹³³, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(344) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt.

(345) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem.

(346) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(347) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.Prioritāte "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana"

4.3.1.SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus"

(348) Atbalstāmās darības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 120 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 24 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem, un daudzveidīgu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, atelpas brīža un aprūpes mājās ("aprūpes centrs uz riteņiem", asistīvās tehnoloģijas, u.c.) pakalpojumu sniegšanai. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti, t.sk. ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēkiem pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļiem/neformālajiem aprūpētājiem.

(349) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties darba tirgū un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā.

(350) Plānots atbalsts LM infrastruktūras pieejamības nodrošināšanai, īstenojot pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai un materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei. Pielāgojot LM infrastruktūru, tiks sekmētas iespējas iedzīvotājiem (t.sk. personām ar invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem, funkcionāliem ierobežojumiem, kā arī, piem., vecākiem ar bērnu ratiņiem, personām ar veselības problēmām u.c.) būt nodarbinātiem un iesaistīties politikas izstrādē un īstenošanā.

(351) Uzlabojot vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem paredzēts atbalsts mājokļu piemērošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru. Mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinātu šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Programmas ietvaros plānotās investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, būs papildinošas AF ietvaros plānotajām investīcijām individuālo mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem.

(352) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās – valsts sociālās aprūpes centros) esoši bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un jaunieši pēc 18 gadu sasniegšanas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un invaliditāti, t.sk. ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji.

(353) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus vai iekļautos darba tirgū.

(354) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki.

(355) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi paredz nodrošināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Veicot ieguldījumus LM infrastruktūrā, plānots nodrošināt infrastruktūras pieejamību (t.sk. atbilstoši pieejamības prasībām cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem). Plānota lifta izbūve, kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšana, taktilās IS izveidošana un cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamā aprīkojuma iegāde.

(356) Tiks nodrošināta brīva pārvietošanās ēkā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, izbūvējot liftu, vai uzbrauktuvi, vai pandusu u.c., tiks veikta kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšanas pasākumi, izveidota taktilās IS un nepieciešamā aprīkojuma iegāde u.c.

(357) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.).

(358) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(359) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās"

(360) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, tai skaitā mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arīprofesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.

(361) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem – pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem.

(362) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(363) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(364) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(365) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.3.SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku"

(366) Atbalstāmās darbības¹³⁴: Lai veicinātu bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, neformālās izglītības programmas; transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācības; apmācības pie darba devēja; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specifisks atbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); nepieciešamās darbības mācību vajadzību apzināšanai (darba devēju aptaujas, darba tirgus prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei un īstenošanai attālinātām mācībām. Minētais atbalsts būs papildinošs AF atbalstam bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, kuru ietvaros, t.sk., plānots reformēt un pilnveidot prasmju novērtēšanas un profilēšanas rīkus ar uzsvaru uz digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. Programmas investīciju atbalsts bezdarbnieku mācībām pēc 2026.gada turpināsies atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un AF plāna ietvaros ieviestajiem prasmju novērtēšanas rīkiem, tomēr atšķirīgi no AF plāna programmu piedāvājuma, tajā paredzama krīzes ietekmes mazināšanās uz atsevišķām nozarēm, kurās COVID-19 pandēmija radīja darbaspēka pārpalikumu. AF plāna un programmas atbalsta pēctecīgie īstenošanas termiņi sniegs iespēju atbalstīt pasākumus, lai veicinātu iekļaujošu nodarbinātību, nodrošinot prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību.

(367) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku (personu ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā, ilgstošo bezdarbnieku, bēgļu vai alternatīvās personas statusu ieguvušo personu u.c.) iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, t.sk. algas dotācijas, darba vietu pielāgošana, reģionālā mobilitāte, speciālistu piesaiste (ergoterapeits, surdotulks, u.c.), konsultatīvais atbalsts darba devējiem personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un darba vides pielāgošanai; darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumi (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem bezdarbniekiem ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); nodarbinātību veicinošie konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumi, atbalsta personas pakalpojumi personām ar invaliditāti, pasākumi bezdarba riskam pakļautām personām darba vietu saglabāšanai. Minētais atbalsts būs papildinošs AF atbalstam bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei.

(368) Atbalsts SU (t.sk. darba integrācijas): mācības un biznesa ideju konkursi, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., par sadarbības starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām u.c. iesaistītajām pusēm veicināšanu, atbalsts finanšu dotācijas un aizdevumu formā un atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai un tās veicināšanai, t.sk, mentoringa u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. nodrošinot algu subsīdijas, tā palielinot nodarbinātības iespējas. Plānota SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana un darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nozīmi, un informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, kā arī darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidošanai un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai.

(369) Lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos ES u.c. Eiropas valstīs, konsultācijas un informāciju darba meklētājiem par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropā, bet darba devējiem atbalstu jaunu darbinieku meklēšanā, ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un Eiropas darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu darba devējiem, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, kā arī darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, darba meklētājiem un bezdarbniekiem, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla LR un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm.

(370) Atbalsts darba tirgus institūcijas, kura sekmē bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātību, veiktspējas stiprināšanai un sniegto pakalpojumu kvalitātes palielināšanai, paredzēta darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, bezdarbnieku un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana, darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās LR pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus darba meklētājiem un darba devējiem, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar darba devējiem pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Plānoti darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, kā arī atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām darba tirgus dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Plānoti publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk., ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, darba tirgus analīzes/uzraudzības, ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi.

(371) Plānota darba tirgus institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, veiktspējas stiprināšana, veicinot kompetences attīstību un pilnveidojot nodarbināto un darba devēju zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību un kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Plānoti publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, un ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e -apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, virtuālais asistents, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai.

(372) Drošas darba vides un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai paredzēts atbalsts cilvēkresursu, darba vides un darba vietu izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši pievēršot uzmanību pasākumiem darba vides risku ietekmes un muskuļu – skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. darba vides uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī darba devēju, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas aktivitātes darba devējiem, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, un sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem).

(373) Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši - bezdarbnieki 18–29 gadi u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, darba tirgus institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un darba aizsardzības jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un LR darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā.

(374) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu darba tirgū, tiks veikta darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju.

(375) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES dalībvalstīs.

(376) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalstam, drošas darba vides un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(377) Finanšu instrumenti: 4.3.3.SAM ietvaros, lai sniegtu atbalstu esošajiem sociālajiem uzņēmumiem, tiks vērtēta iespēja izmantot kombinēto finanšu instrumentu (ar aizdevuma un granta elementiem).

4.3.4.SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām"

(378) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un darba tirgū, personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

(379) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto izglītošanas/informēšanas pasākumi par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas plānošanas un īstenošanas procesos, sabiedrībai – savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai; kā arī atbalsta pasākumi darba devējiem iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumos.

(380) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. Skolas vecuma bērnu pieskatīšanai vasaras periodā tiks organizētas nometnes.

(381) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos – tādējādi stiprinot uzticēšanos valstij. Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāte stiprināma, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, tai skaitā koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos, nolūkā stiprināt labu pārvaldību; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c.

(382) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru – it īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un vēlmi palīdzēt, jeb solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, tostarp, veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Vienlaikus 4.3.4.SAM īstenošanā kontekstā ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas būs piemērojami pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.

(383) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "vienas pieturas aģentūrā". Tās ietvaros tiks nodrošinātas iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām un ar to saistīto dokumentāciju, informāciju par nodarbinātības iespējām, juridiskās konsultācijas, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar veselības aprūpi, izglītību, informāciju par iespējām saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, kā arī saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "Vienas pieturas aģentūras" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet.

(384) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu nodarbinātībai, paredzot Valsts probācijas dienesta darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu un jaunu instrumentu izstrādi/ieguvi/ieviešanu, ieskaitot instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu, atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu resocializācijas vajadzībām, jaunieviesto un pilnveidoto resocializācijas instrumentu un darba metožu ieviešanu e-vidē, t. sk. e-mācību attīstīšana; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; dienesta brīvprātīgo darba programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumu brīvprātīgo kopienas attīstībai un saliedēšanai īstenošana; atbalsta pasākumus izstrāde un īstenošana probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, t.sk. atbalsta personām, pasākumu īstenošanas ģimenes saišu stiprināšanai; ikgadējās konferences dienesta nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumus un apmācības iesaistīto institūciju un brīvprātīgo pārstāvjiem, t.sk. NVO pārstāvjiem; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumu notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai; publicitātes pasākumus, t.sk. konferences u.c. pasākumus dienesta nodarbinātajiem, sadarbības partneriem no valsts un nevalstiskā sektora, lai informētu par projekta īstenošanas rezultātiem un resocializācijas sistēmas attīstības perspektīvām; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu.

(385) Nodarbinātības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot šādas darbības: specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un resocializācijas programmu (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, instrumentu un programmu aprobēšanu un validizēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un resocializācijas programmu efektivitātes izpēti, validizāciju un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem (t.sk. atbalsta personām), resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un profesionālās noturības veicināšanas pasākumus, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumus un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšanu, izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, par kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība.

(386) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, darba devēji un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem.

(387) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un darba devēju apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Darba devējiem dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums.

(388) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā.

(389) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(390) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.5.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju"

(391) Atbalstāmās darbības: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā, t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās. Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem – aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci – aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši sociālie pakalpojumi un atbalsts personas dzīvesvietā. Atbalsta pasākumi aprūpes tīkla attīstībai – ģimenes locekļiem, kuri aprūpē ilgstoši slimojošus tuviniekus, neformālajiem aprūpētājiem, ģimenēm ar ierobežotu atbalsta tīklu, piem., vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. konsultācijas, individuāls atbalsts, mācības, rokasgrāmata atbalsta sniegšanai, atbalsta grupas, brīvprātīgā darba veicēju iesaiste atbalsta sniegšanā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, jaunu pakalpojumu ieviešanu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai informācijas sistēmās. Programmā plānoti ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai dažādām sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei pensijas vecuma personām, kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, savukārt AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm.

(392) Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidi, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacientiem) un nodrošinot atbalstu viņu ģimenes locekļiem, paredzēta multidisciplināras un starpnozaru paliatīvās aprūpes dzīvesvietā sistēmas izveide/ieviešana, t.sk. aprūpes mājās, atelpas brīža un multidisciplināras komandas pakalpojuma izveide/aprobēšana, psiholoģiskā un sociālā atbalsta sniegšana ģimenes locekļiem, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem, kovīzijas un supervīzijas sociālo pakalpojumu speciālistiem, brīvprātīgo darbinieku iesaiste.

(393) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānoti informatīvi pasākumi sabiedrībai, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ģimenes asistentiem, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšanai kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Paredzēta profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālo darbinieku un atbalsta personāla profesionālās kompetences pilnveides un tālākizglītības mācību programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ģimenes asistentu un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba studiju programmās, stipendiju nodrošināšana sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. sociālais darbs ar likumpārkāpējiem, kuri atgriezušies no ieslodzījuma vietas, un sociālais darbs ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, izstrāde un aprobācija. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana un īstenošana. Finansiāls atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ģimenes asistentiem, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem.

(394) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu informācijas tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai.

(395) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacienti) un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., veselības aprūpes speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c.

(396) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c.

(397) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(398) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(399) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju"

(400) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti gan makro, gan mikro līmenī.

(401) Bērnu labklājības sistēmā viena no visaktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijai ilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes, kas sekmē ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanu.

(402) Ņemot vērā to, ka trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas būtu svarīga preventīvā darba organizēšanai un atbilstošu pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora sistēmu modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informatīvo platformu tādas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas svarīga preventīvā darba organizēšanai – bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgai identificēšanai un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanai. Informācijas sistēma ļaus efektīvāk plānot ģimenei un bērnam nepieciešamo atbalstu, savlaicīgi novērtēt iespējamos riskus, kā arī izvairīties no sniegtā atbalsta fragmentētības, sadrumstalotības vai dublēšanās.

(403) Lai monitorētu īstenoto aktivitāšu ietekmi un turpinātu nākotnē veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā.

(404) Individuālā līmenī atbalstu plānots virzīt tādu darbību īstenošanai, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās – (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē.

(405) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz visām ģimenēm, jo atbilstoši Izglītības likumam pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē un iekļaujošus nodarbinātības apstākļus. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojuma nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu iegādei atklāta, caurspīdīga konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un pakalpojumu sniegšanā dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Lai nodrošinātu skolas vecuma bērnu pieskatīšanu vasaras periodā, tiks organizēti arī citi bērnu pieskatīšanas pasākumi. Plānots nodrošināt latviešu valodas apguves un integrācijas (adaptācijas) kursus reemigrantu ģimenēm (bērniem un pieaugušajiem).

(406) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un ģimenes locekļiem, paredzot holistisku psihoemocionālo atbalstu diagnozes noteikšanas un akūtās terapijas periodā ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas tālāku nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Tādējādi plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un veselības aprūpes pieeju ģimenei kopumā. Plānots pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku, t.sk. ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. Invaliditātes informatīvās sistēmas, attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Papildu ieguldījumi nepieciešami bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. Invaliditātes informatīvās sistēmas, pilnveidei.

(407) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, integrēta, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības, praktiski treniņi pedagogiem un citiem ikdienas darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem, agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem, bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplekta izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostikas instrumentu izstrādi multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības un uzvedības traucējumu veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai, sociālo prasmju pilnveide riska grupām, vecāku prasmju pilnveides programmas, programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē, atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuri zaudējuši tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas, uzlabojot ģimenes psiholoģisko un emocionālo noturīgumu. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes.

(408) Lai mazinātu bērnu uzvedības un atkarības problēmu risku tālāku attīstību, nodrošinot savlaicīgu intervenci, kā arī sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu riska ģimenēm ar bērniem, jo īpaši bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām, plānoti sekundārās prevencijas, diagnostikas un sociālās rehabiliācijas atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai. Uzvedības traucējumu un atkarības problēmu risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai nepilngadīgajiem plānoti atbalsta pakalpojumi sociālo prasmju pilnveidei un jaunu pakalpojumu ieviešana riska ģimenēm atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām; pierādījumos balstītas rokasgrāmatas izstrāde speciālistiem, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar darbu ar bērniem, kā arī atbalsta pakalpojumu attīstība atbilstoši riska ģimenes un bērnu individuālajām vajadzībām pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Plānota visaptverošas, integrētas, uz riska ģimenes vajadzībām orientētas diagnostikas attīstība, tādējādi nodrošinot savlaicīgu ģimenes un bērna problemātikas atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu. Vienlaikus plānota ģimenes atbalsta tīkla izveide un efektivitātes mērīšana, kā arī multimodālas, pierādījumos balstītas sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde bērniem ar psihosociāliem traucējumiem, uzvedības un atkarības problēmām, t.sk. starptautiskās pieredzes un prakses izpēte, speciālistu apmācības, jaunu sociālo rehabilitācijas programmu izstrāde bērniem un ģimenes locekļiem, starpprofesionāļu komandas modeļa izstrāde, apraksta un ieviešanas metodes (sadarbības shēma) izstrāde.

(409) Atbalsta instrumentu izstrādei un ieviešanai ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, t.sk. atbalsta pakalpojumu attīstībai ģimenēm ar bērniem, plānoti pasākumi individuālā līmenī, sniedzot atbalstu ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Vienlaikus plānota profilaktisku un preventīvu pasākumu vecākiem ieviešana ar mērķi uzlabot vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā, izmantojot nevardarbīgas audzināšanas metodes. Plānota atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide vardarbības ģimenē jomā, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Paredzēta jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām: jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām (seniori, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ar invaliditāti, ar iepriekšējo sodāmību, personas pēc ieslodzījuma, probācijas klienti) aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos attīstība un nodrošināšana, jaunās pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.

(410) Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, kvalifikācijas un zināšanu pilnveidei un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanai plānota izglītības programmu satura izstrāde un pielāgošana atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un speciālistu apmācība, bāriņtiesas darbinieku sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesu darbiniekiem, kā arī informatīvie pasākumi speciālistiem un sabiedrībai kopumā bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

(411) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esoši bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk aizgādņi un aizbildņi), ārpusģimenes aprūpē esošie bērni un viņu aizgādņi un aizbildņi, pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c.

(412) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem.

(413) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība darba tirgū, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

(414) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(415) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(416) Finanšu instrumenti: N/A

4.4.Prioritāte "Sociālās inovācijas" (speciālā prioritāte, kas veltīta sociālām inovācijām)

4.4.1.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas"

(417) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde/aprobēšana, rezultātu novērtēšana, apmācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Sekmējot atbalsta nodrošināšanu nemotivētiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, plānota jauna un inovatīva pakalpojuma attīstīšana, izstrādājot starpprofesionāļu komandas atbalsta sniegšanas modeli un to aprobējot izmēģinājumprojektā. Sociālo pakalpojumu sniegšanā paredzēta integrēta veselības, izglītības un iekšlietu jomas speciālistu sadarbība. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai.

(418) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, nemotivēti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas.

(419) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā.

(420) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī.

(421) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(422) Finanšu instrumenti: N/A.

8.tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji¹³⁵

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	RCO 65	Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte	Personu skaits	200	1865
4.2.prioritāte	4.2.1.SAM	ERAF	RCO 67	Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība	Personu skaits	IZM: 1288 VARAM: 0	IZM: 15 492 VARAM: 1903
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	RCO 69	Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte	Personas / gadā	0	1 746 604
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	i.4.1.1.a	Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos	%	10%	100%
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	RKI 70	Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte	Personas / gadā	0	2 046
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO02	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Personu skaits	690	45 658
4.2.prioritāte	4.2.4.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	IZM: 8131 VARAM: 200	IZM: 46 088 VARAM:2000
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	LM: 511	LM: 2641
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	LM: 935 TM – 50 Kopā: 985	LM: 3099 TM – 500 Kopā: 3599
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECO05	Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas	Personu skaits	LM: 1302 VK/PKC: 750	LM: 5988 VK/PKC: 3 750
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	i.4.2.3.a.	NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros	Dalībnieku skaits	1000	2415
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	EECO06	Bērni vecumā līdz 18 gadiem	Dalībnieku skaits	3 870	10 320
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECO06	Bērni vecumā līdz 18 gadiem	Dalībnieku skaits	LM: 2 275   VK/PKC: 4 530 VARAM: 0	LM: 4 550   VK/PKC: 22 650 VARAM: 3190
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO10	Personas ar vidējo izglītību	Dalībnieku skaits	31	1 610
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO11	Personas ar augstāko izglītību	Dalībnieku skaits	280	14 687
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	47	47
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	i.4.1.2.a	Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē	Personas	50	735
4.2.prioritāte	4.2.2.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	98	109
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	38	38
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	3	3
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	LM: 71 TM: 2 KM /SIF: 7	LM: 212 TM: 2 KM/ SIF: 7
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	LM: 12 TM: 0	LM: 44 TM: 1
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	LM:2 PKC: 280	LM:2 PKC: 843
4.4.prioritāte	4.4.1.SAM	ESF	EECO18	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu	Iestāžu skaits	12	30
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECO19	Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši atbalstu	Uzņēmumu skaits	42	140
4.3.prioritāte	4.3.2.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	29
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.a	Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu	Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits	228	624
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.b	Nevalstiskās organizācijas (NVO), kas saņēmušas atbalstu	NVO skaits	60	250
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.c	Sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu	Organizāciju skaits	2	2
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.d	Probācijas klienti	Personu skaits	525	2655
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	i.4.3.4.e	Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas	Personu skaits	300	3000
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	i.4.3.5.a	Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu	Biedrību un nodibinājumu skaits	9	34
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	i.4.3.6.a	Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu	Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits	10	13
4.3.prioritāte	4.4.1.SAM	ESF	i.4.4.1.a	Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu	Biedrību un nodibinājumu skaits	13	30

9.tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji¹³⁶

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
4.2.prioritāte	4.2.1.SAM	ERAF	RCR 71	Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā	Lietotāji/ gadā	0	2020	IZM: 20 116 VARAM: 1808	Projektu dati
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	RCR 72	Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadā	Lietotāji/ gadā	351 648	2020	667 686	Projektu dati	Dati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem attīstītos e-veselības pakalpojumus projektu ietvaros attīstītajā digitālajā infrastruktūrā
4.1.prioritāte	4.1.1.SAM	ERAF	RCR 73	Personu skaits, kas izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, gadā	Lietotāji/ gadā	0	2021	1 746 604	Projektu dati	Dati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem veselības pakalpojumus projektu ietvaros uzbūvētajās vai modernizētajās veselības aprūpes iestādēs
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	RCR 67	Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits	Personu skaits	0	2021	1 865	Projektu dati
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ERAF	RKR 74	Personu skaits, kas izmantot jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā.	Lietotāji/ gadā	0	2021	2 046	Projektu dati
4.2.prioritāte	4.2.2.SAM	ESF	r.4.2.2.a	Iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum	Iestāžu skaits	0	2020	109	Projektu dati	Programmas specifiskais rezultāta rādītājs
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	r.4.2.3.a	Iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem	Iestāžu skaits	0	2020	38	Projektu dati	Programmas specifiskais rezultāta rādītājs
4.2.prioritāte	4.2.3.SAM	ESF	EECR02	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās	Dalībnieku skaits	378	2021	579	Projekta dati	IZM: veidlapas "Noslēguma ziņojums par individuālās pasākumu programmas ietekmi uz mērķa grupas dalībnieku" dati (aizpilda jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu)
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	r.4.1.2.a	Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus	Iedzīvotāju skaits	0	2018	50 000	SPKC dati	Dati tiks iegūti no Latvijas iedzīvotāju un veselības ietekmējošo paradumu pētījumiem. Iegūtie dati tiks attiecināti un populāciju (aprēķinus veiks SPKC), lai iegūtu rezultāta rādītāja vērtību.
4.1.prioritāte	4.1.2.SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	0	2020	15 494	Projektu dati
4.2.prioritāte	4.2.4.SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	IZM: 38 102	2020	IZM: 37 912	Projektu dati
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECR03	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju	Dalībnieku skaits	1 234	2019	3064	Projektu dati
4.3.prioritāte	4.3.3.SAM	ESF	EECR04	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie	Dalībnieku skaits	2 151	2019	6418	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	EECR04	Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātās personas	Dalībnieku skaits	0	2020	1595	Projekta dati
4.2.prioritāte	4.2.4.SAM	ESF	EECR06	Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā	Dalībnieku skaits	0	2020	1784	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.1.SAM	ESF	r.4.3.1.a	Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās izbūvējot liftu	Ēku (kāpņutelpu) skaits	0	2020	85	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	r.4.3.4.a	NVO skaita pieaugums, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās	NVO skaits	5	2021	50	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	r.4.3.4.b	Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros	Organizāciju skaits	2	2021	2	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.4.SAM	ESF	r.4.3.4.c	Ģimenes, kurām veicināta darba un ģimenes dzīves saskaņošana (vidēji gadā)	Ģimeņu skaits (vidēji gadā)	0	2021	921	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	r.4.3.5.a	Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kurām veicināta pieejamība sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem	Personu skaits	0	2020	1 132	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.5.SAM	ESF	r.4.3.5.b	Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā	Sertifikātu skaits	0	2020	215	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	r.4.3.6.a	Invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums	Dienu skaits	28,92	2019	22,92	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	r.4.3.6.b	Bērnu ar smagu invaliditāti skaits, kuri saņem psihoemocionālu atbalstu diagnozes noteikšanai, gadā	Personu skaits/gadā	0	2021	900	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	r.4.3.6.c	Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija	Bērnu skaits	51	2020	22 650	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.6.SAM	ESF	r.4.3.6.d	Iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai	Iestāžu skaits	0	2020	1 090	Projekta dati
4.4.prioritāte	4.4.1.SAM	ESF	r.4.4.1.a	Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugums	Pakalpojumu skaits	899	2021	60	Projekta dati
4.3.prioritāte	4.3.2.SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji skaits	Apmeklētāji/ gadā	14 000	2020	25 500	Projektu dati

5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

5.1.Prioritāte "Reģionu līdzsvarota attīstība"

5.1.1.SAM "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās"

(423) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk. ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai, publiskās ārtelpas attīstība, pašvaldību kapacitātes veicināšana un viedie risinājumi publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai.

(424) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm – ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietei, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. Atbalsts pašvaldību infrastruktūras attīstībai tiks plānots sadarbībā ar uzņēmumiem, ņemot vērā to plānotās investīcijas pamatlīdzekļos esošo vai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai, kā arī uzņēmumu un publiskā sektora investīcijas darbaspēka piesaistei reģionos, ievērojot komersantu pieprasījumu.

(425) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, tādejādi paplašinot kultūras un dabas mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Investīciju projekti iespēju robežās (cik to atļauj kultūrvēsturisko objektu specifika) īstenojami, izmantojot klimatneitrālas būvniecības metodes, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus digitālos risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu. Īstenojot investīciju projektus, tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbībasdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. 5.1.1.SAM ietvaros īstenotās investīcijas var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros, 5.1.1.SAM projektu ietvaros izveidotajā infrastruktūrā attīstot inovatīvus, sociāli iekļaujošus un uz vietējo kopienu attīstību vērstus kultūras pakalpojumus. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli.

(426) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)¹³⁷. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(427) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi, par kuriem diskusijas turpinās. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās.

(428) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, 5.1.1.SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana, (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Tāpat plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus.

(429) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU).

(430) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām.

(431) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar funkcionāliem traucējumiem. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu.

(432) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas.

(433) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos, piemērojot ilgtspējīgas pilsētvides ieviešanas mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas" (Functional urban area). Funkcionālā pilsētas teritorija ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri atbilstoši Stratēģijā "Latvija 2030"¹³⁸ noteiktajam un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darba spēka migrācija un  kopīgs pakalpojumu tīkls. Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā, balstoties uz vienotu definīciju,¹³⁹ funkcionālās pilsētu teritorijas tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmās). Stratēģijas izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un tās apstiprina reģiona attīstības padome, kuru ATR rezultātā galvenokārt veidos nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, jo novadu pašvaldības tiek veidotas ap šiem centriem. Teritoriju attīstības stratēģijas ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrēto pieeju izaicinājumu pārvarēšanai un attiecīgās teritorijas attīstīšanai, kā arī aprakstu par pašvaldību u.c. iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības partneru un sociālo partneru loks. 5.1.1.SAM ietvaros investīcijas tiks veiktas atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem, tādējādi atbalstot uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, viedos risinājumus pakalpojumu sniegšanā, publiskās ārtelpas attīstību un kapacitātes paaugstināšanu pašvaldībās un plānošanas reģionos, kas īpaši nepieciešama saistībā ar ATR. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, reģiona kopējo sociāli ekonomisko attīstību, reģiona uzņēmējdarbības un inovāciju vides attīstību, atbalstāmi reģionāla mēroga risinājumi. Integrētās teritoriju attīstības stratēģijas iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem. Integrēti teritoriālās attīstības plānošanas dokumenti reģionālā un vietējā līmenī tiek izstrādāti un aktualizēti, pamatojoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz VARAM sagatavotu metodiku. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP noteiktajam), attiecīgi lielāku finansējumu paredzot reģioniem ar zemākiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, izņemot atbalstāmās darbības viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai un kapacitātes paaugstināšanai.

(434) Lai nodrošinātu integrēto teritoriju attīstības stratēģiju (reģionu attīstības programmu) izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, katra plānošanas reģiona pārstāvji piedalīsies sadarbības iestādes izveidotajā pašvaldību projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības var vienoties par prioritāro projektu sarakstu arī teritoriju attīstības stratēģiju izstrādes laikā un pievienot to stratēģijai (reģiona attīstības programmai), vienlaikus nodrošinot atbilstību arī pašvaldību attīstības programmām un tajās noteiktajām ilgtspējīgas pilsētvides attīstības vajadzībām.

(435) Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu funkcionālajām pilsētu teritorijām, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu attīstības programmu) ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Lai gan pēc būtības tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu, Latvija nav izvēlējusies piemērot ITI mehānismu, ņemot vērā nepieciešamību koncentrēt atbalstu funkcionālām pilsētu teritorijām, kā arī mazināt administratīvo slogu pašvaldībām. Šādu izvēli pamato veiktais iepriekšējo plānošanas periodu ieguldījumu izvērtējums¹⁴⁰. Savukārt lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi, paredzot atbalstu sabiedrības virzītas vietējas attīstības (SVVA) stratēģiju īstenošanai, t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvām, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām, kā arī zaļā publiskā iepirkuma nodrošināšanai un veicināšanai.

(436) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Lai nodrošinātu teritoriālo pieeju plānošanā un starp-pašvaldību integrēto pieeju, funkcionālās pilsētu teritorijas tiks noteiktas integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās, balstoties uz vienotu definīciju. Atbilstoši reģionālā līmeņa teritorijas attīstības stratēģijā (reģiona attīstības programmā) noteiktajām funkcionālajām pilsētu teritorijām pašvaldības savu attīstības plānošanas dokumentu ietvaros iekļaus funkcionālās pilsētu teritorijas, nodrošinot atbilstību hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem.

(437) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa¹⁴¹ aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir raksturīgi specifiski izaicinājumi un attīstības iespējas, kas iet pāri vienas pašvaldības robežām. Tāpat dažādu prioritāšu un aspektu saskaņošanu stratēģiskā līmenī paredz plānošanas reģiona attīstības programma, kurā pēc integrētas pieejas ir izvērtētas un saskaņotas ekonomiskās, kultūras, sociālās un vides aspektu komponentes. Šāda pieeja paredz nozaru interešu saskaņošanu, teritorijas attīstības prioritāšu saskaņošanu vairākos plānošanas līmeņos, kā arī tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām. Tādējādi plānošanas reģiona attīstības programma ietver ieguldījumus dažādās nozarēs (mobilitāte saskaņā ar TAP 2027 noteiktajiem uzdevumiem ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanai, klimata pārmaiņas, vides jautājumi utt.) ārpus 5.politikas mērķa, un attiecīgo SAM aprakstos norādīts, ka investīcijas tiks pamatotas ar reģionālajām attīstības programmām (integrētajām teritoriālajām stratēģijām). 5.1.1.SAM uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām plānota sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, kas plānotas 1.politikas mērķī, t.sk. ar 1.2.3.SAM ietvaros plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, atbalstu 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM ietvaros pētniecības un inovācijas kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem, lai to vecāki varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū, kā arī ar 3.1.1.SAM un 3.1.2.SAM plānotajām investīcijām, kas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. 5.1.1.SAM publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM paredzētajām pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Savukārt viedo pašvaldību risinājumiem un kapacitātes paaugstināšanai plānota sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, kuru rezultātā samazināsies izmaksas, atbrīvojot pašvaldību budžeta līdzekļus citu būtisku funkciju veikšanai. Tāpat viedo risinājumu ieguldījumi plānoti sinerģijā ar atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai 1.1.1. un 1.2.3.SAM ietvaros. 5.1.1.SAM ievaros paredzētie integrētie ieguldījumi teritorijās uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves veitei un pašvaldību kapacitātes paaugstināšanai ir papildinoši 6.1.1.SAM ietvaros plānotajiem ieguldījumiem, kas vērsti uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu ("zaļās" teritorijas, kurās veic uzņēmējdarību un tiek radītas "zaļās" darba vietas). Sinerģija starp ieguldījumiem dažādu SAM ietvaros tiks nodrošināta reģionu attīstības plānošanas dokumentu līmenī, definējot teritoriāli specifiskus izaicinājumus un tematiski un teritoriāli papildinošus risinājumus. Savukārt AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt 4 nacionāla mēroga industriālos parkus, piesaistītu industriālo parku operatorus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, attīstītu inovatīvu un augstas vērtības produktus viedās specializācijas stratēģijas nozarēs u.tml.

(438) 5.1.1.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā, kā arī programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(439) Finanšu instrumenti: N/A.

10.tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji¹⁴²

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Starpposma vērtība (2024)	Plānotā vērtība (2029)
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 75	Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas	Skaits	0	5
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits	Skaits	0	26
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCO 114	Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas teritorijas) pilsētvidē	m2	0	117 666
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.a	Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos	%	10	100

11.tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji¹⁴³

Prioritāte	SAM	Fonds	ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2029)	Datu avots	Komentāri
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.b	Darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos	euro	0	2020	78 300 000	Projektu dokumentācija	Programmas specifiskais rādītājs
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	r.5.1.1.c	Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos	euro	0	2020	88 740 000	Projektu dokumentācija	Programmas specifiskais rādītājs
5.1.prioritāte	5.1.1.SAM	ERAF	RCR 77	Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji	Apmeklētāji/ gadā	720 000	2019	902 000	Projektu dati

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

12.tabula (4) Dimensija 1 – intervences laukums¹⁴⁴

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	4	1.1.1.	33 660 001
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	8	1.1.1.	33 660 000
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	9	1.1.1.	25 448 044
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	1.1.1.	33 967 084
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	11	1.1.1.	33 967 084
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	12	1.1.1.	58 013 584
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	28	1.1.1.	18 826 924
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	29	1.1.1.	4 560 164
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	30	1.1.1.	2 530 384
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	9	1.2.1.	6 649 191
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	1.2.1.	28 259 059
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	11	1.2.1.	28 259 059
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	21	1.2.1.	23 328 691
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	13	1.2.2.	9 520 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	14	1.2.2.	9 520 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.2.2.	1 848 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	18	1.2.2.	11 092 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	23	1.2.2.	1 848 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	145	1.2.2.	3 697 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	10	1.2.3.	24 417 950
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	13	1.2.3.	665 550
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	21	1.2.3.	182 575 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	24	1.2.3.	4 250 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	25	1.2.3.	33 447 500
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	13	1.3.1.	5 000 000
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	16	1.3.1.	134 272 490
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	36	1.3.1.	3 187 500
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	37	1.3.1.	9 562 500
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	32	1.4.1.	21 815 250
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	34	1.4.1.	7 395 000
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	36	1.4.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	40	2.1.1.	29 580 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	42	2.1.1.	103 518 742
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	2.1.1.	26 868 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	45	2.1.1.	79 654 715
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	52	2.1.1.	77 149 596
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	53	2.1.1.	32 784 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	55	2.1.1.	48 067 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	75	2.1.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	76	2.1.1.	3 697 500
2.1.prioritāte	KF	N/A	49	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	58	2.1.3.	49 230 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	59	2.1.3.	55 238 378
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	60	2.1.3.	44 300 000
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	48	2.1.4.	11 979 900
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	52	2.1.4.	3 993 300
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	53	2.1.4.	3 993 300
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	64	2.2.1.	58 853 529
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	69	2.2.1.	15 306 471
2.2.prioritāte	KF	N/A	67	2.2.2.	54 483 430
2.2.prioritāte	KF	N/A	69	2.2.2.	32 046 570
2.2.prioritāte	KF	N/A	72	2.2.2.	7 000 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	75	2.2.2.	7 000 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	76	2.2.2.	3 000 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	59	2.2.3.	1 515 125
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	60	2.2.3.	5 339 063
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	61	2.2.3.	1 066 162
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	73	2.2.3.	9 243 750
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	77	2.2.3.	23 109 378
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	78	2.2.3.	23 882 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	79	2.2.3.	13 176 563
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	83	2.3.1.	17 207 554
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	108	2.3.1.	57 681 000
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	119	2.3.1.	3 697 500
3.1.prioritāte	KF	N/A	87	3.1.1.	285 117 584
3.1.prioritāte	KF	N/A	93	3.1.1.	110 925 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	100	3.1.1.	307 354 688
3.1.prioritāte	KF	N/A	111	3.1.1.	14 790 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	16	3.1.2.	18 487 500
3.1.prioritāte	KF	N/A	36	3.1.2.	47 000 000
3.1.prioritāte	KF	N/A	93	3.1.2.	76 194 768
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.1.1.	152 516 374
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	128	4.1.1.	38 129 092
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	129	4.1.1.	61 615 732
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	131	4.1.1.	22 185 000
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.1.2.	443 700
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	147	4.1.2.	22 206 298
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	160	4.1.2.	28 153 652
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	37	4.2.1.	26 670 774
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.2.1.	10 353 000
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	121	4.2.1.	18 809 458
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	122	4.2.1.	66 301 483
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	123	4.2.1.	47 425 043
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	124	4.2.1.	12 512 340
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	128	4.2.1.	739 500
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	148	4.2.1.	1 232 500
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	149	4.2.1.	1 232 500
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	152	4.2.1.	1 232 500
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	148	4.2.2.	5 205 488
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.2.2.	91 190 965
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	150	4.2.2.	45 636 005
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	151	4.2.2.	8 393 575
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	136	4.2.3.	5 546 250
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.2.3.	39 563 250
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.2.3.	1 775 148
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	145	4.2.4.	3 948 930
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	151	4.2.4.	47 740 873
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	44	4.3.1.	941 583
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	126	4.3.1.	51 765 000
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	127	4.3.1.	77 837 942
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	152	4.3.2.	20 040 102
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.3.3.	83 916 979
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	136	4.3.3.	13 455 421
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	138	4.3.3.	10 200 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	139	4.3.3.	11 049 999
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	144	4.3.3.	11 647 125
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	134	4.3.4.	5 731 125
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.3.4.	21 166 700
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	157	4.3.4.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.3.5.	16 719 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.3.5.	26 957 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	160	4.3.5.	5 950 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	162	4.3.5.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	143	4.3.6.	4 753 929
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	148	4.3.6.	26 074 851
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	149	4.3.6.	11 813 064
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	152	4.3.6.	11 522 546
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.3.6.	27 875 636
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.3.6.	3 697 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	162	4.3.6.	6 840 375
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	158	4.4.1.	17 850 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	159	4.4.1.	3 400 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	20	5.1.1.	133 110 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	166	5.1.1.	50 840 625
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	168	5.1.1.	39 193 500
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	169	5.1.1.	377 295

13.tabula (5) Dimensija 2 – Finansējuma veids¹⁴⁵

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.1.1.	249 694 037
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.1.	86 496 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.2.	18 763 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	1.2.2.	18 763 750
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	02	1.2.3.	78 172 375
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.3.	1 774 800
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	04	1.2.3.	1 109 250
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	1.2.3.	998 325
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.2.3.	163 302 000
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.3.1.	152 022 490
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	05	2.1.1.	147 883 838
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.1.1.	257 134 715
2.1.prioritāte	KF	N/A	01	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.1.3.	148 768 378
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	01	2.2.2.	101 030 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	03	2.2.2.	2 500 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	2.3.1.	78 586 054
3.1.prioritāte	KF	N/A	01	3.1.1.	718 187 272
3.1.prioritāte	KF	N/A	01	3.1.2.	141 682 268
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.1.1.	274 446 198
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.1.2.	50 803 650
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.2.1.	186 509 098
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.2.	150 426 033
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.3.1.	130 544 525
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	4.3.2.	20 040 102
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	05	4.3.3.	1 912 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.3.3.	1 912 500
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.3.	126 444 524
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.4.	28 007 075
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.5.	50 736 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	01	5.1.1.	223 521 420

14.tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi¹⁴⁶

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.1.1.	249 694 037
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.2.1.	86 496 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	18	1.2.2.	37 527 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.2.3.	245 356 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.3.1.	152 022 490
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.1.	405 018 553
2.1.prioritāte	KF	N/A	33	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.3.	148 768 378
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	33	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	2.3.1.	78 586 054
3.1.prioritāte	KF	N/A	33	3.1.1.	718 187 272
3.1.prioritāte	KF	N/A	33	3.1.2.	141 682 268
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.1.1.	274 446 198
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.1.2.	50 803 650
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.2.1.	186 509 098
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.2.	150 426 033
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.3.1.	130 544 525
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	4.3.2.	20 040 102
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.3.	130 269 524
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.4.	28 007 075
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.5.	50 736 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	33	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	19	5.1.1.	172 680 795
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	33	5.1.1.	50 840 625

15.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas¹⁴⁷

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.1.1.	249 694 037
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.1.	86 496 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.2.	37 527 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.2.3.	245 356 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	02	1.3.1.	7 143 570
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.3.1.	144 878 920
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.1.	405 018 553
2.1.prioritāte	KF	N/A	09	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.3.	148 768 378
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	09	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	2.3.1.	78 586 054
3.1.prioritāte	KF	N/A	09	3.1.1.	718 187 272
3.1.prioritāte	KF	N/A	09	3.1.2.	141 682 268
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.1.1.	274 446 198
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.1.2.	50 803 650
4.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.2.1.	186 509 098
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.2.2.	150 426 033
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.3.1.	130 544 525
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	4.3.2.	20 040 102
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	04	4.3.3.	10 200 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.3.	120 069 524
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	05	4.3.4.	12 175 825
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	07	4.3.4.	1 479 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	08	4.3.4.	1 479 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.4.	12 873 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	05	4.3.5.	1 109 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.5.	49 627 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	09	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	09	5.1.1.	223 521 420

16.tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība¹⁴⁸

Prioritātes Nr.	Fonds	Reģiona kategorija	Kods	SAM Nr.	Apjoms (EUR)
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.1.1.	249 694 037
1.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.1.2.	22 185 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.1.	86 496 000
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.2.	37 527 500
1.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.2.3.	245 356 750
1.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.3.1.	152 022 490
1.4.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	1.4.1.	32 907 750
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.1.	405 018 553
2.1.prioritāte	KF	N/A	03	2.1.2.	18 487 500
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.3.	148 768 378
2.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.1.4.	19 966 500
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.2.1.	74 160 000
2.2.prioritāte	KF	N/A	03	2.2.2.	103 530 000
2.2.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.2.3.	77 332 540
2.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	2.3.1.	78 586 054
3.1.prioritāte	KF	N/A	03	3.1.1.	718 187 272
3.1.prioritāte	KF	N/A	03	3.1.2.	141 682 268
4.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.1.1.	274 446 198
4.1.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.1.2.	50 803 650
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.2.1.	186 509 098
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.2.2.	150 426 033
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.2.3.	46 884 648
4.2.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.2.4.	51 689 803
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.3.1.	130 544 525
4.3.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	4.3.2.	20 040 102
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.3.3.	130 269 524
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	01	4.3.4.	1 700 000
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	02	4.3.4.	11 701 950
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.3.4.	14 605 125
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.3.5.	50 736 250
4.3.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.3.6.	92 577 901
4.4.prioritāte	ESF	Mazāk attīstīts	03	4.4.1.	21 250 000
5.1.prioritāte	ERAF	Mazāk attīstīts	03	5.1.1.	223 521 420

3. Finanšu plāns

3.1 Finanšu pārvedumi

17.tabula (17.A) Pārvedums starp ERAF, ESF+, KF vai uz citu fondu, vai fondiem (dalījumā pa gadiem)

Pārvedums no		Pārvedums uz		Dalījums pa gadiem
Fonds	Reģiona kategorija	Fonds	Reģiona kategorija	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
ERAF	Mazāk attīstīts
ESF+	Mazāk attīstīts	ERAF	Mazāk attīstīts	3 832 164	3 832 164	4 126 945	4 126 945	4 421 727	4 421 727	4 716 509	29 478 181
KF	N/A	ERAF	N/A	4 116 609	4 116 609	4 433 272	4 433 272	4 749 934	4 749 934	5 066 596	31 666 226
Kopā	N/A										61 144 407

18.tabula (17.B) Pārvedums starp ERAF, ESF+, KF vai uz citu fondu, vai fondiem (kopsavilkums)

Pārvedums uz /no	Reģiona kategorija	ERAF	ESF+	KF	Kopā
ERAF	Mazāk attīstīts
ESF+	Mazāk attīstīts	29 478 181			29 478 181
KF	N/A	31 666 226			31 666 226
Kopā		61 144 407		0	61 144 407

Pamatojums finanšu pārvedumiem

(440) Darbības programma izstrādāta, saskaņā ar nozaru stratēģijām un balstoties uz NAP 2027 paredzētajiem pasākumiem finansēšanai no ES fondiem¹⁴⁹, vienlaikus ievērojot ERAF/KF regulas priekšlikumā¹⁵⁰ paredzētos nosacījumus investīciju tematiskajai koncentrācijai. Programmas ietvaros nacionāli definētās prioritātes un mērķi plānoti, ņemot vērā Latvijai pieejamos ES fondu līdzekļu apjomu, kā arī ERAF/ KF regulā¹⁵¹ noteiktos nosacījumus virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu, D pielikuma rekomendācijas, CSR, Eiropas Zaļā kursa ambīcijas un NEKP izvirzītos mērķus.

(441) Attiecīgi, lai salāgotu Latvijas finanšu resursu aploksnes iespējas ar identificētajām vajadzībām ESF+, ERAF un KF finansējuma ietvaros, tiek rosinātas pārdales, daļu ESF+ un KF finansējuma novirzot ERAF daudzveidīgu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei deinstitucionalizācijas īstenošanai, kā arī, lai īstenotu pasākumus klimata mērķu sasniegšanai.

3.2 Finanšu apropriācijas pa gadiem

19.tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem

Fonds	Reģiona kategorija	2021	2022	2023	2024	2025	2026		2027		Kopā
							Finansējums bez elastības finansējuma	Elastības finansējums	Finansējums bez elastības finansējuma	Elastības finansējums
ERAF	Mazāk attīstīts	332 083 706	332 083 706	357 628 606	357 628 606	383 173 507	191 586 754	191 586 754	204 359 204	204 359 204	2 554 490 047
ESF+	Mazāk attīstīts	84 316 495	84 316 494	90 802 379	90 802 379	97 288 263	48 644 132	48 644 132	51 887 074	51 887 074	648 588 422
KF	N/A	130 918 272	130 918 272	140 988 908	140 988 908	151 059 545	75 529 773	75 529 773	80 565 090	80 565 090	1 007 063 631
Pavisam kopā		547 318 473	547 318 472	589 419 893	589 419 893	631 521 315	315 760 659	315 760 659	336 811 368	336 811 368	4 210 142 100

3.2. Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums

20.tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums

Prioritātes Nr.	ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāze	Fonds	Reģiona kategorija	ES fondu finansējums	ES fondu finansējums				Nacionālais ieguldījums	Valsts ieguldījuma indikatīvais sadalījums		Kopā	Līdz-finansējuma likme
					ES fondu finansējums		Elastības finansējums			publisks	privāts
									(d)=(e)+(f)	(e)	(f)	(g)=(a)+(d)**	(h)=(a)/(g)**
					ES fondu finansējums bez TP, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu	ES fondu TP finansējums, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu	Elastības finansējums bez TP, piemērojot NKNR 36.panta 5.puktu	TP finansējums elastības finansējuma daļai, piemērojot KNR 36. panta 5.punktu
				(a)=(b)+(c) + (i) + (j)	(b)	(c)	(i)	(j)
kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	698 130 151	25 320 783	128 059 376	4 644 641	151 086 168	75 543 084	75 543 084	1 007 241 119	698 130 151	0,85
1.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	229 737 786	8 332 459	42 141 251	1 528 439	49 718 812	24 859 406	24 859 406	331 458 747	229 737 786	0,85
1.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	312 126 312	11 320 643	57 253 938	2 076 568	67 548 964	33 774 482	33 774 482	450 326 425	312 126 312	0,85
1.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	128 459 004	4 659 135	23 563 486	854 634	27 800 516	13 900 258	13 900 258	185 336 775	128 459 004	0,85
1.4.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	27 807 049	1 008 546	5 100 701	185 000	6 017 876	3 008 938	3 008 938	40 119 172	27 807 049	0,85
kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	679 238 061	24 635 577	124 593 964	4 518 952	146 997 627	73 498 814	73 498 813	979 984 181	679 238 061	0,85
kopā	k	KF	N/A	103 104 787	2 643 713	18 912 713	484 941	22 084 615	11 042 308	11 042 307	147 230 769	103 104 787	0,85
2.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	484 821 649	17 584 205	88 931 782	3 225 505	104 922 907	52 461 454	52 461 453	699 486 048	484 821 649	0,85
2.1.	k	KF	N/A	15 621 937	400 563	2 865 563	73 476	3 346 154	1 673 077	1 673 077	22 307 693	15 621 937	0,85
2.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	128 011 196	4 642 893	23 481 344	851 655	27 703 604	13 851 802	13 851 802	184 690 692	128 011 196	0,85
2.2.	k	KF	N/A	87 482 850	2 243 150	16 047 150	411 465	18 738 461	9 369 231	9 369 230	124 923 076	87 482 850	0,85
2.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	66 405 216	2 408 479	12 180 838	441 792	14 371 116	7 185 558	7 185 558	95 807 441	66 405 216	0,85
kopā	k	KF	N/A	881 917 477	726 589 761	18 630 507	133 279 779	3 417 430	155 632 496	77 816 248	77 816 248	1 037 549 973	0,85
3.1.	k	KF	N/A	881 917 477	726 589 761	18 630 507	133 279 779	3 417 430	155 632 496	77 816 248	77 816 248	1 037 549 973	0,85
kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	633 720 128	516 751 235	18 742 273	94 788 688	3 437 932	111 832 963	55 916 483	55 916 480	745 553 091	0,85
kopā	k	ESF+	Mazāk attīstīts	648 588 422	526 134 927	21 922 289	96 509 957	4 021 249	114 456 780	57 228 390	57 228 390	763 045 202	0,85
4.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	284 400 205	231 907 037	8 411 136	42 539 161	1 542 871	50 188 271	25 094 136	25 094 135	334 588 476	0,85
4.1.	k	ESF	Mazāk attīstīts	52 920 469	42 929 084	1 788 712	7 874 566	328 107	9 338 906	4 669 453	4 669 453	62 259 375	0,85
4.2.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	193 273 677	157 600 188	5 716 069	28 908 910	1 048 510	34 107 119	17 053 560	17 053 559	227 380 796	0,85
4.2.	k	ESF	Mazāk attīstīts	259 375 504	210 405 409	8 766 892	38 595 075	1 608 128	45 772 148	22 886 074	22 886 074	305 147 652	0,85
4.3.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	156 046 246	127 244 010	4 615 068	23 340 617	846 551	27 537 573	13 768 787	13 768 786	183 583 819	0,85
4.3.	k	ESF	Mazāk attīstīts	314 157 032	254 844 184	10 618 508	46 746 566	1 947 774	55 439 476	27 719 738	27 719 738	369 596 508	0,85
4.4.	k	ESF	Mazāk attīstīts	22 135 417	17 956 250	748 177	3 293 750	137 240	3 906 250	1 953 125	1 953 125	26 041 667	0,85
kopā	k	ERAF	Mazāk attīstīts	231 628 414	188 875 600	6 850 410	34 645 820	1 256 584	40 875 602	20 437 801	20 437 801	272 504 016	0,85
5.1.	k	ERAF	Mazāk attīstīts	231 628 414	188 875 600	6 850 410	34 645 820	1 256 584	40 875 602	20 437 801	20 437 801	272 504 016	0,85
TP 32.pants				0	0	0	0		0	0	0	0	0
		ERAF	Mazāk attīstīts	2 554 490 047	2 082 995 047	75 549 043	382 087 848	13 858 109	450 792 360	225 396 182	225 396 178	3 005 282 407	0,85
		KF	N/A	1 007 063 631	829 694 548	21 274 220	152 192 492	3 902 371	177 717 111	88 858 556	88 858 555	1 184 780 742	0,85
		ESF+	Mazāk attīstīts	648 588 422	526 134 927	21 922 289	96 509 957	4 021 249	114 456 780	57 228 390	57 228 390	763 045 202	0,85
		Pavisam kopā		4 210 142 100	3 438 824 522	118 745 552	630 790 297	21 781 729	742 966 251	371 483 128	371 483 123	4 953 108 351	0,85

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

21.tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi

Nr. p.k.	Ieguldījumu priekšnosacījums	Fonds	SAM	Nosac. izpilde (Jā/Nē)	Kritēriji	Kritēriju izpilde (Jā/Nē)	Atsauce uz attiecīgajiem dokumentiem	Pamatojums
1.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismi	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Ir izveidoti uzraudzības mehānismi, kas aptver visas procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā un ietver: 1.Kārtību, kas nodrošina efektīvu, uzticamu datu un rādītāju ziņošanu atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 83. un 84. pantam un Direktīvas 2014/25/ES 99. un 100. pantam.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.), 3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība", 4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība", 5) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība", 6) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"	Publiskais iepirkums atbilstoši PIL un SPSIL noteikumiem, uzraudzības funkcijas nodrošina IUB. PIL 29.pants, SPSIL 38.pants nosaka paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sagatavošanas pienākumu pasūtītājiem un SPS. MK noteikumi Nr.103, MK noteikumi Nr.182 nosaka šī paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību. Saskaņā ar PIL 34.panta otro daļu, SPSIL 40.panta otro daļu šo paziņojumu pasūtītājs vai SPS ieniedz IUB Publikāciju vadības sistēmā, un IUB triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību PIL vai SPSIL prasībām un publicē to IUB tīmekļvietnē vai nosūta paziņojumu ES Publikāciju birojam publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī. PIL 40.panta otrā daļa, SPSIL 45.panta otrā daļa nosaka, ka attiecīgi pasūtītājs un SPS pēc lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem pieņemšanas pircēja profilā sagatavo un publicē iepirkuma procedūras ziņojumu. MK noteikumos Nr.107, MK Noteikumos Nr.187 ir noteikts minētā ziņojuma saturs attiecībā uz katru iepirkuma procedūras veidu.
2.					2.Uzkrātajiem datiem un rādītājiem jāietver vismaz šādi elementi: a. Konkurences kvalitāti un intensitāti: konkursa uzvarētāju pretendentu nosaukumi, sākotnējo pretendentu skaits, gadījumos, kad no nacionālām IS var iegūt šādu informāciju; b. Informāciju par līgumcenu un mazo un vidējo uzņēmēju kā tiešo pretendentu dalību, gadījumos, kad no nacionālām IS var iegūt šādu informāciju.	Jā	1) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 2) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība" 3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība", 4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība".	MK noteikumu Nr.107 un MK noteikumu Nr.187 noteic iepirkuma procedūras ziņojuma saturā iekļaut informāciju par pretendentu vai pretendentiem, kuriem ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un informāciju par piegādātājiem, kuri ir iesnieguši piedāvājumus un to piedāvātās cenas. MK noteikumu Nr.103 4.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu" un MK noteikumu Nr.182 10.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi)" paziņojumu saturos ir iestrādāta pozīcija, kurā jānorāda informācija par uzvarējušo pretendentu, līgumcenu, kā arī informācija par iesniegto piedāvājumu skaitu. MK noteikumu Nr. 103 un MK noteikumu Nr. 182 paziņojumu saturā ir paredzēts sniegt informāciju par saņemto MVU piedāvājumu skaitu.
3.					3. Pasākumi, kas nodrošina kompetento valsts iestāžu veikto datu uzraudzību un analīzi saskaņā ar Direktīvas 2014/24 / ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25 / ES 99. panta 2. punktu.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.)	PIL VIII, IX, XIV un SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās noteiktas IUB funkcijas attiecībā uz iepirkuma procedūru uzraudzīšanu, iesniegumu izskatīšanu par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, kā arī noteikti administratīvie parkāpumi publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā  un IUB funkcijas un kompetence attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un sodu piemērošanu.
4.					4. Veiktie pasākumi, lai analīzes rezultātus padarītu pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2003/83 / EK 83. Panta 3. Punktu 6180/21 ADD 1 AFG / MP / sh 37 PIELIKUMS ECOMP.2 LV 2014/24 / ES un Direktīvas 2014/25 / ES 99. panta 3. punktu.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.)	PIL 66.panta pirmās daļas 2.punkta noteiktās funkcijas ietvaros IUB atbilstoši PIL 68.panta sestajai daļai vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, pasūtītāju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, un atbilstoši PIL 71.panta septītajai daļai ievieto pieņemto lēmumu IUB tīmekļvietnē, tādējādi gan sākotnējo informāciju, gan rezultātus padarot pieejamus ikvienam. Analoģisks regulējums iekļauts arī SPSIL 72.panta sestajā daļā un SPSIL 75.panta septītajā daļā. IUB kopsavilkuma veidā sniedz informāciju iekļaušanai pārraudzības ziņojumā.
5.					5. Pasākumi, lai nodrošinātu, ka visa informācija, kas norāda uz iespējamām cenu noteikšanas situācijām, tiek paziņota kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu.	Jā	1) PIL (01.03.2017.), 2) SPSIL (01.04.2017.)	PIL VIII, IX, XIV un SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās paredzētas IUB funkcijas attiecībā uz iepirkuma procedūru uzraudzīšanu, iesniegumu izskatīšanu par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, kā arī noteikti administratīvie pārkāpumi publisko iepirkumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā  un IUB funkcijas un kompetence attiecībā uz administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu un sodu piemērošanu.
6.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.2 - Rīki un instrumenti valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanai	ERAF, ESF+, KF	Visi	Jā	Vadošajai iestādei ir mehānismi un spējas, lai pārliecinātos par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu, izmantojot: 1. informāciju par uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās un pret kuriem piemēro atgūšanas prasības.	Jā	1) Attiecīgās atbalsta programmas vai individuālo atbalstu projekti (MK noteikumi, nolikums), 2) FM reglaments, 3) MK 29.04.2003. noteikumi Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" 4) Informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas (neizpildīts) līdzekļu atgūšanas lēmums: (publicēta FM tīmekļvietnē).	Katrā atbalsta programmā, kur tas attiecināms, tiek ietverti nosacījumi par atbalsta pretendentu atbilstību prasībām, t.sk. aizliegums piešķirt atbalstu pretendentam, kurš ir GNU. Atbalsta pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka tas nav GNU. Atbalsta sniedzējs pārliecinās, ka atbalsts netiks piešķirts GNU, pārbaudot šādos veidos: maksātnespējas reģistrā, uzņēmuma reģistrā, kā arī var pieprasīt gada pārskatus. FM tīmekļvietnē ir informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas lēmums. Atbilstoši KAKL FM KAKD un ZM ir nacionālās kontroles institūcijas komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tās veic plānoto atbalsta pasākumu sākotnējo izvērtēšanu un nodrošina arī procesuālo normu ievērošanu. Latvijā ir tikai nacionāla līmeņa komercdarbības atbalsta kontroles institūcijas. Atbilstoši KAKL atbalsta sniedzējiem ir pienākums tām iesniegt plānotos atbalsta pasākumus sākotnējai izvērtēšanai.
7.					2.piekļuvi tādām ekspertu konsultācijām un vadlīnijām valsts atbalsta jautājumos, ko nodrošina vietēja vai valsts līmeņa ekspertu centrs.	Jā	1) Komercdarbības atbalsta kontroles likums (KAKL); 2) MK 29.04.2003. noteikumi Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums"; Finanšu ministrijas reglaments.	FM KAKD eksperti pēc nepieciešamības sagatavo un publicē skaidrojošus materiālus par dažādiem valsts atbalsta jautājumiem, kā arī organizē gan apmācību seminārus, gan informatīvus pasākumus par komercdarbības atbalsta jautājumiem (gan par vispārīgiem, gan specifiskiem) gan valsts, gan pašvaldības iestāžu darbiniekiem (atbalsta sniedzējinstitūcijām), lai nodrošinātu korektu izpratni par komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanu.
8.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3 - ES Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošana	ERAF, ESF+, KF	Visi	Nē	Vadošā iestāde, Labklājības ministrija un citas nozaru ministrijas nodrošina: 1. Mehānismus, kas nodrošina programmu un to ieviešanas atbilstību ES Pamattiesību hartai;	Nē	1.kritērija izpilde: a) Satversme; b) MK 07.04.2009. noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"; c) MK 15.12.2009. instrukcija Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"; d) Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likums (projekts) un no tā izrietošie normatīvie akti, t.sk.: - MK noteikumi "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (projekts); - Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam (projekts); - Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas reglaments (projekts) – noteikts dalībnieku sastāvs; e) Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums; f) Iesniegumu likums; g) Tiesībsarga likums; h) Trauksmes celšanas likums.	1. Atbilstoši MK pieņemtajam konceptuālajam lēmumam 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros plānots turpināt līdzšinējo ES fondu ieviešanas mehānismu, attiecīgi Pamattiesību hartas principi tāpat kā līdz šim tiek ņemti vērā un integrēti ES fondu ieviešanas sistēmā jau plānošanas stadijā, izstrādājot attiecīgos katras nozares SAM MK noteikumus un ieviešanas kritērijus, kas tiek saskaņoti UK ietvaros, kur pārstāvētas gan attiecīgās atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas (TM, IeM, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), gan arī nevalstiskā sektora pārstāvji. Tāpat, papildus jau minētajam SAM kritēriju izstrādes mehānismam, spēkā esošajā ES fondu vadības likumā, gan arī jaunajā ES fondu plānošanas periodā – likumā plānots saglabāt ES fondu projekta iesnieguma izslēgšanas kritērijus, kas nosaka, ka ES fondu projekts ir noraidāms un tā vērtēšana netiek veikta, ja attiecīgā projekta iesniedzējs ir veicis prettiesiskas darbības, tai skaitā nelegālas nodarbinātības jomā. Tāpat likuma līmenī ir nostiprināts terminēts aizliegums uz laiku aizliegt piedalīties projektu iesniegumu atlasē, ja projekta iesniedzējs sniedzis apzināti maldinošu informāciju vai citādi apzināti ļaunprātīgi rīkojies ES fondu projekta īstenošanas ietvaros. Projekta īstenošanas fāzē kontroles funkcija pār projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir nostiprināta CFLA kā sadarbības iestādes atbildībā. Minētā institūcija ir kompetentā institūcija par ES fondu projektu īstenošanas līguma slēgšanu ar attiecīgo projekta īstenotāju. CFLA gan maksājumu pieprasījumu pārbaudes ietvaros (dokumentu pārbaudes), gan arī pārbaudes ietvaros projekta īstenošanas vietā veic visaptverošu pārbaudi par projekta īstenošanas nosacījumu ievērošanu un konstatējot atkāpes ir tiesīga piemērot finanšu korekcijas, atgūstot neatbilstoši veiktos izdevumus no finansējuma saņēmēja, vai atkāpties no turpmākas līguma īstenošanas. Atbilstoši Latvijā nostiprinātajiem nozares kompetences nosacījumiem CFLA šo secinājumu pamatotības pārbaudē sadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām institūcijām. Tāpat minētās pārbaudes neizslēdz un saglabā iespēju jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ar iesniegumu vērsties kompetentajās institūcijās arī nepastarpināti un tiešā veidā neesot saistītam ar ES fondu projekta īstenošanu, bet pastāvot aizdomām, vai bažām par kādu ar projekta īstenošanu saistītu nosacījumu nepietiekamu vai neatbilstošu ievērošanu, tai skaitā pie Tiesībsarga. 2)  HP VI koordinēšanas ietvarā LM eksperti pēc nepieciešamības sagatavos un publicēs skaidrojošus materiālus par dažādiem vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, kā arī organizēs apmācību seminārus un informatīvus pasākumus par vienlīdzīgu iespēju jautājumiem (gan par vispārīgiem, gan specifiskiem) valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, ES fondu finansējuma saņēmējiem u.c. mērķa grupām, lai nodrošinātu korektu izpratni par vienlīdzīgu iespēju principu  ievērošanu. Hartas principu pārkāpumi tiks skatīti HP VI ietvaros tiktāl, ciktāl tas saistīts ar ES fondu ieguldījumiem, sniedzot viedokli par projektā konstatētām iespējamām neatbilstībām.
9.					2.Ziņošanas kārtību uzraudzības komitejai par attiecīgajām lietām saistībā ar ES Pamattiesību hartas ievērošanu	Nē	2. kritērija izpilde: a) Vadības un kontroles sistēmas apraksts (projekts); b) Kārtība, kādā sūdzību izskatošās iestādes gadījumos, kad pārkāpumi saistīti ar ES fondu ieguldījumiem, ziņo LM un kādā LM sniedz informāciju uzraudzības komitejai par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību Pamattiesību hartā ietverto vienlīdzīgu iespēju principiem un sūdzības par ES Pamattiesību hartas pārkāpumiem.	LM sagatavos kārtību, kādā sūdzību izskatošās iestādes gadījumos, kad pārkāpumi saistīti ar ES fondu ieguldījumiem, ziņo LM par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību ES Pamattiesību hartā ietverto vienlīdzīgu iespēju principiem un sūdzības par ES Pamattiesību hartas pārkāpumiem (tiks iekļauta ES fondu vadības likumā, ES fondu īstenošanas horizontālajos noteikumos) un kārtību kādā LM sniedz informāciju Uzraudzības komitejai (tiks sagatavota LM iekšējā kārtība). Minētā kārtība tiks izstrādāta vienlaikus ar ES fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda normatīvo regulējumu, tostarp kārtība tiks ietverta LM kā par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinējošās institūcijas horizontālā principa ieviešanas metodoloģijā, paredzot kārtību, kā notiek ziņošana UK, sadarbība un sūdzību izskatīšana par  iespējamām neatbilstībām .
10.	Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK	ERAF, ESF+, KF	Visi	Nē	Ir sagatavots valsts regulējums ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai, tostarp: 1. Mērķi ar izmērāmiem sasniedzamiem rezultātiem, datu vākšanas un uzraudzības mehānisms;	Jā	1.kritērija izpilde: 1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar MK rīkojumu 17.08.2021., Nr.577 ); 2) MK 20.08.2019. noteikumi Nr.381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi"	1) 1. un 2.apakškritērija īstenošana veikta atbilstoši Plānā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai Latvijā 2021.– 2023.gadam noteiktajam. LM 2021.gada 17.augustā apstiprināts MK politikas plānošanas dokuments invaliditātes politikas attīstībai Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (turpmāk – Plāns), kas tostarp paredz ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto principu pakāpenisku ieviešanu. Plāns paredz dažādus pasākumus invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai, personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, atbalsta pasākumus invaliditātes seku mazināšanai (gan finansiālo, gan pakalpojumu) pilnveidošanu, pasākumus vides pieejamības veicināšanai un stereotipu mazināšanai, kā arī pasākumus starpnozaru līmenī vienlīdzīgu iespēju stiprināšanai. 2) 1. un 2.apakškritērija īstenošana tiek veikta atbilstoši MK noteikumos Nr.381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" noteiktajam. Invaliditātes informatīvās sistēmas mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas funkciju izpildi.
11.					2.Kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā.	Jā	2.kritērija izpilde: 1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (apstiprināts ar MK rīkojums 17.08.2021., Nr.577); 2) MK 20.08.2019. noteikumi Nr.381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi"	1) un 2) skat. informāciju augstāk.
12.					2.a Ziņojumu sniegšanas kārtība uzraudzības komitejai par fondu atbalstīto darbību neatbilstību ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un sūdzības par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pārkāpumiem, kas iesniegtas saskaņā ar pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar KNR 63. panta 6. punktu.	Nē	1) Ziņojumu sniegšanas kārtība uzraudzības komitejai par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un sūdzības par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pārkāpumiem; 2) Saskaņā ar 17.02.2010. likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" konvencijas ieviešanu koordinē LM, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs, tostarp izskata sūdzības par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pārkāpumiem.	Vienlaikus ar ES fondu 2021.–2027.g.p.p. normatīvo regulējumu LM kā par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinējošā institūcija izstrādās horizontālā principa ieviešanas metodoloģiju. Ziņojumu sniegšanas kārtība uzraudzības komitejai par ES fondu atbalstīto darbību neatbilstību ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām un sūdzības par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pārkāpumiem būs daļa no kopējās horizontālā principa ieviešanas metodoloģijas. 2014.–2020.periodā ir izstrādāta LM iekšējā kārtība, kā HP koordinējošā institūcija ziņo par iespējamām neatbilstībām CFLA.
13.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 Labas pārvaldības valsts vai reģionālā viedās specializācijas stratēģija	ERAF	Visi PO1 SAM	Jā	Viedās specializācijas stratēģiju (-as) jābalsta uz: 1. Izaicinājumu analīzi, tostarp trūkumiem inovāciju izplatīšanā;	Jā	1.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – NIP) (apstiprinātas 16.02.2021.); NIP ietver Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk – RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī šādās nozaru pamatnostādnēs: 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk-ZTAIP) (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246 ); 3) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - RPP (apstiprinātas 26.11.2019); 4) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (turpmāk – DTP) apstiprinātas ar MK 7.07.2021. rīkojumu Nr.490) 5)	Kritērija izpildi pamato šādi aspekti: - RIS3 (2021-2027) dokuments ir NIP (MK 10.03.2020. prot. Nr. 10 19. § 3. punkts). - NIP ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze, t.sk. izvērtēts digitālais aspekts (skat. 2.sadaļu). - DTP ir veikta digitālo izaicinājumu analīze, t.sk. ietverta analīze par digitālo prasmju attīstību, digitālās drošības jautājumiem, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamību, tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo transformāciju, kā arī IKT industrijas pilnveidi. (skat. sadaļas 3. un 4.) - zinātnes un inovāciju izaicinājumi analizēti ZTAIP (2.1.sadaļa) -
14.					2.Tādas reģionālās/nacionālās kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par viedās specializācijas stratēģijas pārvaldību;	Jā	2.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246)	Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprinātas NIP un ZTAIP, kuras izpilda šo kritēriju . 2. kritērija izpildi pamato šādi aspekti: - Atbildīgā iestāde par RIS3 ieviešanu t.sk., uzņēmējdarbības atklājuma principa īstenošanu (t.sk., sasniedzamo rezultātu noteikšanu), kā arī veicinot atbilstošu privāto investīciju piesaisti 2021.-2027.gadā, ir EM. Līdzatbildīgās iestādes RIS3 īstenošanā ir IZM un citas ministrijas atkarībā no to kompetences un attiecīgās RIS3 prioritārās jomas (piemēram, ZM iesaistīsies RIS3 procesā saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā, VM tiks iesaistīta Biomedicīnas jomā utt.) (skat. NIP 3.2.sadaļu RIS3 īstenošana un pārvaldība 2021.-2027.g. plānošanas periodā; ZTAIP 2.3.sadaļa, 6.sadaļas 1.2. un 1.4.rīcības virzieni). RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru tik nodrošināts 1.2.1.SAM ietvaros (atbildīgais EM), attiecībā uz zinātnes sektoru tiks nodrošināts 1.1.1.SAM ietvaros (atbildīgais IZM).
15.					3.Uzraudzības un novērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu;	Jā	3.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246.);	Kritērijs ir izpildīts: apstiprinātais NIP un ZTAIP, nosaka uzraudzības un novērtēšanas rīkus, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu (skat. NIP 3.sadaļu "Viedās specializācijas stratēģija", jo īpaši 3.3.sadaļu "RIS3 monitorings" attiecībā uz privāto sektoru; skat. ZTAI 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu "P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings" RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru tik nodrošināts 1.2.1.SAM ietvaros. RIS3 monitorings attiecībā uz zinātnes sektoru tiks nodrošināts 1.1.1.SAM ietvaros. Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa process, kas nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai, IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku, savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku. RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo IZM sadarbībā ar EM.
16.					4.Ieinteresēto personu/organizāciju sadarbību ("uzņēmējdarbības atklājuma princips");	Jā	4.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246)	Pamatojums 4. kritērija izpildei - EM NIP ietvaros īstenos pasākumus uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un starptautisko konkurētspēju. (skat., arī NIP 3.1.sadaļu un 3.2. sadaļu). - IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstībai . (skat. arī ZTAIP 2.2. Rīcības virziens). (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. § "Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" 3. punkts).
17.					5.Darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu nacionālās vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas, ja tas ir nepieciešams;	Jā	5.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -RP pamatnostādnes) (apstiprināts 26.11.2019.); 3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246);	Pamatojums 5. kritērija izpildei - ZTAIP un NIP savstarpēji salāgo zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, nosaka pasākumus cilvēkkapitāla attīstībai, P&A sistēmas digitālajai transformācijai un atvērtās zinātnes veicināšanai (skat. ZTAIP 2.1. un 4.sadaļa; 6.sadaļas Rīcības virzieni 1.1., 1.2., 2.2. ) - Papildus RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM attiecībā uz reģionu attīstību (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts, reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu reģionos esošo resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem izglītības, un pētniecības institūcijām), gan digitālās transformācijas īstenošanu (RP pamatnostādnes), ZM saistībā ar Bioekonomikas stratēģijas īstenošanu, (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §; NIP 3.2.sadaļa, 4.4.sadaļa, RP pamatnostādnes)
18.					6.Ja nepieciešams, rūpniecības restrukturizācijas darbībām;	Jā	6.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar MK 07.07.2021. rīkojumu Nr.490).	6. kritērija izpildi pamato šādi aspekti: Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta NIP 3.sadaļā "Viedās specializācijas stratēģija", bet pētniecības un inovāciju pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un uzdevumi". DTP 2021.–2027.gadam digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (skat. 4.sadaļu "Mērķis, attīstības virzieni un rīcība"). DTP 2021.–2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses.
19.					7.Starptautiskās sadarbības pasākumiem.	Jā	7.kritērija izpilde: 1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021); 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumsu14.04.2021., Nr.246 3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar MK 07.07.2021. rīkojumu Nr.490) 4	Pamatojums 7. kritērija izpildei : - Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā, (skat. NIP 3.2.1.sadaļu, 1.2.1.SAM īstenošana) - ZTAIP ietver uzdevumus attiecībā uz starptautisko mobilitāti, izcilības piesaisti un sadarbību (6.sadaļas 1.3.rīcības virziens). - DTP ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu izvēršanu un Latvijas digitalizācijas attīstību un salāgošanu ar ES vērtībām un standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot Eiropas DIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES (skat. DTP 4.3.1. Rīcības virzienu un 4.4.1.rīcības virzienu).
20.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai	ERAF	2.1.1.SAM	Jā	1. Saskaņā ar Direktīvas 2018/844 ar ko grozīta Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti noteikto, lai atbalstītu valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanu, ir pieņemta valsts ilgtermiņa ēku atjaunošanas stratēģija, kas: a. satur indikatīvus atskaites punktus attiecībā uz 2030. un 2040. gadu un mērķus 2050. gadam; b. sniedz indikatīvu finanšu resursu izklāstu stratēģijas īstenošanas atbalstam; c. nosaka efektīvus mehānismus, kas paredzēti, lai veicinātu investīcijas ēku energoefektivitātes paaugstināšanā.	Jā	1.kritērija izpilde: Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.	Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir pieņemta 10.11.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.70 25.§) un iesniegta EK. Stratēģijas 3.sadaļa satur prognozes un mērķus 2030., 2040., 2050.gadam. Stratēģijas 3.1.sadalā ir sniegts indikatīvs finanšu resursu izklāsts stratēģijas īstenošanas atbalstam. Stratēģijas 3.1.1.sadaļā ir norādīti atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.
21.					2.Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nepieciešamo enerģijas ietaupījumu panākšanai.	Jā	2.kritērija izpilde: Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts
22.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 Enerģētikas nozares pārvaldība	ERAF, KF	2.1.1.SAM; 2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	Ir pieņemts un iesniegts EK valsts Enerģētikas un Klimata plāns, atbilstoši regulas par Enerģētikas savienības pārvaldību152 3. pantam, un tas ietver 1. visus regulas par Enerģētikas savienības un Klimata pārmaiņu pārvaldību I pielikuma veidnē norādītos elementus;	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.
23.					2.mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvu izklāstu.	Jā	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam	NEKP 4.pielikumā ir sniegts mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
24.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 Efektīvi veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā ES	KF, ERAF	2.1.2.SAM; 2.1.4.SAM	Jā	Ir sagatavoti pasākumi, kas nodrošina: 1. Atbilstību 2020. gada saistošajam valsts atjaunojamās enerģijas mērķim un ar šo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 2030. gadam vai papildu pasākumu veikšanu gadījumā, ja bāzes vērtība netiek saglabāta nevienā gada periodā saskaņā ar  Direktīvu 2018/2001 un Regulu 2018/1999.	Jā	1.kritērijs Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam;	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
25.					2. Saskaņā ar Direktīvā 2018/2001 un Regulā 2018/1999 izvirzītajām prasībām atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu apkures un dzesēšanas nozarē saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 23. pantu. Direktīva 2018/2001.	Jā	2. kritērijs Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam	NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
26.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars	ERAF	2.1.3. SAM	Jā	Ir sagatavots valsts vai reģionālais katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta a) punktu, atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns	Civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi153 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veiktu katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.
27.					2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu apraksts, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/ spēju trūkumiem154, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns	Ar klimatu saistītie riski tika analizēti vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50 gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz 2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem, kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5. 2021.gadā VARAM ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, t.sk. paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm155. Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību156. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam.
28.					3.Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu.	Jā	Valsts civilās aizsardzības plāns	LR normatīvajos aktos ir noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei, atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā. Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā). Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu attiecībā uz finansēšanas resursiem un mehānismiem, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā identificētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem tiks norādīti provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi.157 Šāda pieeja tiek izmantota arī citos nozaru un starpnozaru plānos, kurs noteiktajiem īstenošanas pasākumiem vai mērķiem tiek norādīti iespējamie / indikatīvie finansēšanas avoti un mehānismi, bet netiek norādīti konkrēti finansējuma apjomi, piemēram, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadamun NEKP. Valsts civilās aizsardzības plānā provizoriskie finanšu resursi vai mehānismi netiks norādīti katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas attiecas uz reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā šie pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus īstenos savu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Līdztekus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
29.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs	ERAF	2.2.1.SAM	Jā	Katram no abiem sektoriem ir sagatavots nacionāls investīciju plāns, kas ietver: 1. Pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (UWWTD) 91/271/EEK [un dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējums].	Jā	1.kritērija izpilde: Attiecībā uz notekūdeņu un ūdenapgādes sektoru (nozari) Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam un Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam.	1.kritērija izpilde: Plāni aptiprināti un pieejami: https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK prasību izpildi Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā ir veikts par katru no 74 notekūdeņu aglomerācijām, kā arī valstī kopumā. Investīciju plāna 1.2.sadaļā "Situācija aglomerācijās saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sākotnēji sniegtajiem datiem" veikts aglomerāciju izvērtējums sadalījumā pa aglomerāciju grupām (I grupa CE > 100 00, II grupa CE > 10 000 < 100 000, III grupa CE >2000 <10 000) ievērojot pamatprasības: 1) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieejamība esošajā aglomerācijā, 2) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskā izmantošana, 3) notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, 4) aglomerācijas robežu paplašināšanas nepeiciešamība, 5) centralizēto kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas nepieciešamība. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Dzeramā ūdens direktīvas 98/83/EK prasību izpildi ir iekļauts Ūdensapgādes investīciju plāna 2.sadaļā "Ūdensapgādes pakalpojumu jomas investīciju novērtējums atbilstoši anketēšanas datiem", nodrošinot 74 apdzīvoto vietu ūdensapgādes apgādes zonu esošās centralizētās ūdensapgādes sistēmas pieejamības un izmantošanas izvērtējumu. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
30.					2. Jebkuru valsts ieguldījumu identificēšanu un plānošanu, tostarp indikatīvu finanšu novērtējumu: a. Nepieciešamība ieviest UWWTD, tostarp prioritāšu noteikšanu attiecībā uz aglomerāciju lielumu un ietekmi uz vidi, ieguldījumiem sadalot katru notekūdeņu aglomerāciju; a.  Nepieciešamību ieviest DWD Direktīvu 98/83/EK; c. Nepieciešamība nodrošināt atbilstību vajadzībām, kas izriet no ierosinātās pārstrādāšanas (COM (2017) 753 galīgā redakcija), jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes parametriem, kas izklāstīti I pielikumā].	Jā	2.kritērija izpilde: Attiecībā uz notekūdeņu un ūdenapgādes sektoru (nozari): Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam un Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam. Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam. Informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem. Informatīvais ziņojums apstiprināms un pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40490765	2.kritērija izpilde: Notekūdeņu apsaimniekošanas un ūdensapgādes investīciju plāni aptiprināti un pieejami: https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam Investīciju plānos ir ietverta informācija par visām nepieciešamām publiskām investīcijām un šādu investīciju plānu, tostarp indikatīvu izmaksu aprēķinu, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību direktīvas prasībām, iekļaujot prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas izmēra un ietekmes uz vidi, investīciju aprēķinu norādot par katru aglomerāciju. Detalizēti par katru aglomerāciju ieguldījumu vajadzības, īpaši ekonomiski pamatotās investīciju vajadzības ir norādītas: -Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.sadaļā "Aglomerāciju plānoto investīciju novērtējums"; -Ūdensapgādes investīciju plāna 2.5. sadaļā "Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas ūdensapgādes tīklu izbūvei esošajā pakalpojumu sniegšanas zonā". Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Zemkopības ministrijas sagatavotajā "Informatīvajā ziņojumā Par Eiropas Parlamenta un Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējumu" ir iekļauta 4.sadaļa "Priekšlikumā minētās jaunās prasības, pašreizējā situācija un iespējamie problēmjautājumi" veikts esošās situācijas izvērtējums katram pārskatītajam kvalitātes parametram, kā arī norādīti iespējamie īstenojamie pasākumi, t. sk., piemēram, paredzot jaunā riska izvērtēšanā balstītu pieeju visam ciklam no ieguves vietas līdz patērētājam, nekaitīgu materiālu izmantošanu tīklu izbūvei. Tāpat viscaur informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par aktuālajām citām no DwD un tās pārskatīšanas izrietošām prasībām.
31.					3. novērtējumu par ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai atjaunotu esošo notekūdeņu un ūdensapgādes infrastruktūru, tai skaitā tīklus, pamatojoties uz to vecumu un nolietojuma plāniem;	Jā	3.kritērija izpilde: Attiecībā uz notekūdeņu un ūdenapgādes sektoru (nozari): Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam un Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam.	Notekūdeņu apsaimniekošanas un ūdensapgādes investīciju plāni aptiprināti un pieejami: https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.5.sadaļā "Ieguldījumu novērtējums kanalizācijas tīklu rekonstrukcijā esošās aglomerācijas robežās" kā arī Ūdensapgādes investīciju plāna 2.8.sadaļā "Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas ūdensapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijai" ir iekļauta informācija par esošās ūdenssaimniecības infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem. Attiecībā uz dzeramo ūdeni, arī informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem, sniedz papildu informāciju sadaļā "Pašreizējā situācija un iespējamie pasākumi" par dzeramā ūdens tīklu materiāliem.
32.					4. norādi par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem, ja nepieciešams papildināt lietotājiem piemērotās maksas.	Jā	4.kritērija izpilde Attiecībā uz notekūdeņu un ūdenapgādes sektoru (nozari): Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam un Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam.	Notekūdeņu apsaimniekošanas un ūdensapgādes investīciju plāni aptiprināti un pieejami: https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam Informācija par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem (ja nepieciešams papildus lietotāju maksai) ir norādīta: -Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 6.nodaļā "Investīciju ieguldījumu novērtēšana un prioritizācija", īpaši 6.4.sadaļā "Ieguldījumu veidi infrastruktūras izbūves finansēšanā", - Ūdensapgādes investīciju ziņojuma 3.1.sadaļā "Iespējamie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu avoti". Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
33.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns	KF	2.2.2.SAM	Jā	Nodrošināt, ka atkritumu apsaimniekošanas plāns (-i) ir spēkā saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 28.pnatu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu ES 2018/851/ES un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju un ietver: 1.Analīze par pašreizējo atkritumu apsaimniekošanas situāciju attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, tostarp radīto atkritumu veidu, daudzumu un avotu, kā arī to turpmākās attīstības novērtējumu, ņemot vērā izstrādātajā (-ās) atkritumu rašanās novēršanas programmā (-ās) paredzēto pasākumu paredzamo ietekmi saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 29.pantu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2018/xx/ES.	Jā	1-4.kritērija izpilde: Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam izstrādei"	Dokumenti izstrādāti un apstiprināti: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6951(apstiprināts MK 21.01.2021.) Esošā situācija raksturota AAVP2028 2. nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums, iekļaujot tajā cita starpā apsaimniekošanas sistēmas darbības (savākšanu, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, atkritumu šķirošana, sagatavošana pārstrādei un apglabāšanai, blakusproduktus un atkritumu beigu statusu, kompostēšanu, reģenerāciju, biogāzes ieguvi sadzīves atkritumu poligonos, apglabāšanu poligonos un rekultivēto izgāztuvju izmantošanas ierobežojumus), sastāvu un plūsmu apsaimniekošanu, atkritumu ievešanu un izvešanu. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Turpmākās attīstības novērtējums ir iekļauts AAVP2028 3.nodaļā Atkritumu plūsmu nākotnes attīstības tendences, 4.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstība, 5.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni, 6.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzētie rīcības virzieni un pasākumi. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Atkritumu rašanās novēršanas programma ir iekļauta AAVP2028 9.nodaļā Atkritumu rašanās novēršanas valsts programma. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Esošā situācija ir raksturota IVZAAVP2028 2.nodaļā Izvērtējums par atkritumu apglabāšanas poligoniem, 3.1. apakšnodaļā Esošās situācijas novērtējums – apsaimniekotie atkritumu apjomi, 7.2.apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Turpmākās attīstības novērtējums sniegts 3.2. apakšnodaļā Atkritumu plūsmu nākotnes attīstības tendences, 4.nodaļā Atkritumu plūsmu modelēšana, 5.nodaļā novērtējums un priekšlikumu sagatavošana preču otrreizējas izmantošanas un labošanas pakalpojumu attīstībai, 6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanai, 7.2.apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti, 7.4.apakšnodaļā Rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Atkritumu rašanās novēršanas programma IVZ AAVP2028 nav iekļauta, taču atkritumu rašanās novēršanas faktors ir ievērtēts atkritumu prognozē 5.nodaļā Atkritumu plūsmu modelēšana un citur ziņojuma tekstā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
34.					2.Esošo atkritumu savākšanas shēmu novērtējums, tostarp atsevišķas savākšanas materiālais un teritoriālais segums un pasākumi tās darbības uzlabošanai, kā arī vajadzība pēc jaunām savākšanas shēmām.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"	Dokumenti izstrādāti un apstiprināti: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6951 (apstiprināts MK 21.01.2021.) Esošās savākšanas sistēmas novērtējums sniegts AAVP2028 2.5.1. apakšnodaļā Atkritumu savākšana. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta AAVP2028 3.nodaļā Atkritumu plūsmu nākotnes attīstības tendences, 4.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstība, 5.1.1. apakšnodaļā Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība, 6.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzētie rīcības virzieni un pasākumi. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Esošās savākšanas sistēmas novērtējums iekļauts IVZ AAVP2028 3.1 apakšnodaļā Esošās situācijas novērtējums – apsaimniekotie atkritumu apjomi Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta 7.4.2. apakšnodaļā Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība; 7.5. apakšnodaļā Kopsavilkums - atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izvietojums Latvijas teritorijā, esošās iekārtas un priekšlikumi jaunu iekārtu izvietojumam. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
35.					3.Ieguldījumu trūkuma novērtējums, kas pamato vajadzību slēgt esošās atkritumu iekārtas un papildu vai modernizētu atkritumu infrastruktūru, sniedzot informāciju par pieejamiem ieņēmumu avotiem, lai segtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"	Dokumenti izstrādāti un apstiprināti: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6951(apstiprināts MK 21.01.2021.) Ieguldījumu trūkums iekļauts AAVP2028 7.nodaļā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai sniegts 4.3. apakšnodaļā Poligonu infrastruktūras optimizācija. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Ieguldījumu trūkuma novērtējums sniegts IVZ AAVP2018 7.2. apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti, 8.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sektora investīciju prioritātes, potenciālie finansēšanas avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai iekļauts 6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās
36.					4.Informācija par to, kā tiks noteiktas nākotnes atkritumu apsaimniekošanas vietu atrašanās vietas, un par turpmāko atkritumu apstrādes iekārtu jaudu.	Jā	Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam izstrādei"	Dokumenti izstrādāti un apstiprināti: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6951 (apstiprināts MK 21.01.2021.) Atrašanās vietas un jaudas ir izskatītas AAVP2028 5.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Atrašanās vietas un jaudas iekļautas IVZ AAVP2028 7.4 apakšadaļā rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.
37.	Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma	ERAF	2.2.3.SAM	Jā	Ir sagatavota Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021. – 2027.gadam, saskaņā ar Direktīvas 92/43 / EEK 8. pantu, kas ietver: 1. visus elementus, kas iekļauti EK un ES dalībvalstu saskaņotajā prioritāšu rīcības programmas 2021. – 2027. gadam veidnē, tai skaitā prioritāro pasākumus un finansējuma vajadzību novērtējumu.	Jā	1.kritērija izpilde: Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam https://www.daba.gov.lv/lv/prioritaro-ricibu-programma-natura-2000-tiklam-latvija-2021-2027	Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmas 2021.-2027.gadam ir saskaņota un iesniegta EK 2021.gada aprīlī. Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam D sadaļā "Priority measures and financing needs for 2021 – 2027" ir iekļautas aplēses par prioritārajiem pasākumiem un to ieviešanai nepieciešamo finansējumu. PAF iesniegts EK 07.04.2021.
38.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 Valsts vai reģionālais platjoslas plāns	ERAF	1.4.1.SAM	Nē	Ir sagatavots valsts vai reģionālais platjoslas plāns, kas ietver: 1. novērtējumu par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES gigabitu savienojamības mērķus158, kuri balstīti uz: • aktuālu esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu159, izmantojot standarta platjoslas pārklājuma rādītājus; • konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem saskaņā ar valsts atbalsta prasībām;	Nē	1.kritērija izpilde: Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (projekts)	Progresā. Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam projekts (Plāna projekts) ir saskaņošanas procesā. SM pasūtītajā Pētījumā160 sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu modeļiem, tas ir, 1. un 2. kritērija izpilde. Pētījumā novērtējums par investīciju nepietiekamību tika balstīts uz aktuālu esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu un konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem. Plāna projektā 1.rīcības virziena "Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana" 1,1., 1.2. un 1.3. sadaļā iekļauti uz minēto pētījumu balstīti pasākumi. "pēdējās jūdzes", "vidējās jūdzes" un 5G atbalstošās infrastrukūras izvēršanai. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija līdz 957 milj. EUR, savukārt platjoslas infrastrukūras izbūvei Via Baltica koridorā" – 13.2 milj. EUR, bet Rail Baltica koridorā – 3.7 milj. EUR.
39.					2. Plānotās valsts intervences pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu modeļiem, kas: • uzlabo pieejamību un piekļuvi atvērtai, kvalitatīvai un nākotnē drošai infrastruktūrai un pakalpojumiem; • pielāgo finanšu palīdzības formas identificētajām tirgus nepilnībām; • ļautu papildus izmantot dažādus finansējuma veidus no ES, valstu vai reģionālajiem avotiem.	Nē	2.kritērija izpilde: Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (projekts – izsludināts VSS 20.05.2021.).	2.kritērija izpilde: skat. pamatojumu pie 38.p. Pētījumā tika piedāvāti 4 ieguldījumu modeļi "pēdējās jūdzes" un "vidējās jūdzes" intervencei, kā arī izdalīti atsevišķi ieguldījuma modeļi investīcijām "Rail Baltica" un "Via Baltica" koridoros. Tie paredz valsts atbalsta programmas izstrādi, līdz ar to Eiropas Komisijai līdz 2023.gadam plānots iesniegt valsts atbalsta programmu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. attiecībā uz "pēdējās jūdzes" investīcijām 82. – 85. punktā minēto.
40.					3.Pasākumus, ar ko atbalsta pieprasījumu pēc ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem un to izmantošanu, tostarp darbības, ar kurām veicina minēto tīklu izvēršanu, jo īpaši īstenojot ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvu161;	Nē	3.kritērija izpilde: Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (projekts - izsludināts VSS 20.05.2021.)	3.kritērija izpilde: skat. pamatojumu pie 38.p. SM pasūtītajā pētījumā162 tika aptverta 3., 4. un 5. kritērija izpilde. 3. kritērija izpildei plāna projektā 2.rīcības virzienā-"Sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana" ietverti atbilstošie pasākumi, tostarp balstīti uz pētījumu, kā arī konsultācijām ar sakaru nozari un pašvaldībām. Latvija īsteno pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus elektronisko sakaru tīklu uzņēmumiem, Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā (stājās spēkā 2017.gada 19.aprīlī) ir pārņemtas ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā noteiktās prasības, šogad virzīti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, kas atvieglo elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu. Tāpat ar mērķi atbalstīt 5G tīklu attīstību Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanas ietvaros jaunajā Elektronisko sakaru likumā iekļauts regulējums 5G bāzes staciju jeb "mazo šūnu"izvietošanai. Ņemot vērā ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas pārskatīšanu, plāna projekts paredz atbilstošu grozījumu iekļaušanu nacionālajā regulējumā.
41.					4. Uzraudzības mehānismus, kas balstīti uz standarta platjoslas pārklājuma rādītājiem.	Nē	4.kritērija izpilde: Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (projekts - izsludināts VSS 20.05.2021.)	4.kritērija izpilde: skat. pamatojumu pie 40.p. Attiecībā uz 4. kritērija izpildi plāna projektā ietverti galvenie secinājumi no pētījuma plāna projekta sadaļā "2. Esošās situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi"". Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās iespējams nodrošināt platjoslas internetu (Eiropas elektronisko sakaru kodeksa 22.pants). Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai (BoR (20) 42, "BEREC Guidelines on Geographical surveys of network deployments"). Balstoties uz augstāk minēto dokumentu prasībām, tiks izstrādāta Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, ietverot plāna projekta iepriekšminētajā 2. sadaļā noteiktos rādītājus.
42.					5.Tehniskās palīdzības mehānismus, tostarp platjoslas kompetences birojus, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus;	Nē	5.kritērija izpilde Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (projekts - izsludināts VSS 20.05.2021.)	5.kritērija izpildei (skat. Pamatojumu arī pie 40.p.) Plāna projektā ietverti pētījumā iegūtie secinājumi un ieteiktie pasākumi sadaļā "3.Plāna mērķi, rīcības virzieni un rezultāti" apakšsadaļā "1.4.Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus". Latvijā Platjoslas kompetences centra (PKC) funkcijas nodrošina SM saskaņā ar MK 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 5.2.3 apakšpunktu. PKC mērķis ir nodrošināt platjoslas politikas plānošanu, apkopot vienotā kontaktpunktā informāciju, kas saistīta ar platjoslas attīstību valstī, kartēšanas un citiem reglamentējošiem jautājumiem un sniegt nepieciešamo informāciju publiskā un privātā sektora personām saistībā ar platjoslas attīstību Latvijā. Pētījumā, analizējot citu valstu piemērus, secināts, ka to darbības joma un kapacitāte ir daudz plašāka, līdz ar to ieteikts Latvijas PKC iesaistīt 2 – 3 darbiniekus , kas veido izmaksas 70 000 EUR – 100 000 EUR gadā. Pasākums iekļauts Plāna projektā un tiks īstenots, ja tiks piešķirts finansējums.
43.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī	KF	2.3.1.SAM; 3.1.1.SAM; 3.1.2.SAM	Jā (līdz 2022.gadam)	Nodrošināt pastāvošās un plānotās infrastruktūru multimodālo kartēšanu, izņemot vietējo līmeni, līdz 2030. gadam: 1. Ietver plānoto ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, kas pamatots ar pieprasījuma analīzi un satiksmes modelēšanu, kurā jāņem vērā dzelzceļa liberalizācijas paredzamā ietekme;	Jā (līdz 2022.gadam)	1.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§)) Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. -2022. gadam. Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2022.-2026.gadam (izstrādē).	1.kritērija izpilde: Priekšnosacījums un 1.kritērijs papildinoši TAP2027 tiek izpildīti ar Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi rezultātiem. Ar pētījumu nodrošināts: - esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējums; - izstrādāta vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodika (Transports investīciju modelis - TIM) transporta politikas plānošanai. Pētījuma digitālā ģeogrāfiskā informācija (kartējums) ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, kartējums izpilda Priekšnosacījuma 2.,3.,4.,6.,8.,9.kritēriju. Pētījuma ietvaros izstrādāta Metodika (TIM) ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, tā ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.
44.					2. Atbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem;	Jā	2.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	2.kritērija izpilde: TAP2027 ir izstrādātas, ņemot vērā: -Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana transportā. TAP2027 izvirzīts mērķis līdz 2027.gadam par 19% (salīdzinot ar 2018.gadu) samazināt transporta radīto gaisa piesārņojumu. -NEKP, kur viens no rīcības virzieniem ir energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā. -Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam (Stratēģija), kur uzdots visiem transporta veidiem veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizāciju. Atbilstoši NEKP un Stratēģijai TAP2027 nosaka SEG emisiju samazinājumu kā vienu transporta nozares mērķiem. -Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam ar virsmērķi mazināt ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm. TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas.
45.					3. Ietver ieguldījumus TEN-T pamattīkla koridoros, kā noteikts [priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) 1316/2013] saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T tīkla koridoru darba plāniem;	Jā	3.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	3.kritārija izpilde: Ieguldījumiem TEN-T pamattīkla dzelzceļa koridoros atbilst TAP2027 uzdevumi "Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā", "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu", kā arī pasākums "Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai"; aviācijā: uzdevums Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu; autoceļu koridoros: uzdevums Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību; ostās: uzdevums Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru.
46.					4. Attiecībā uz ieguldījumiem ārpus TEN-T pamata nodrošina papildinātību, nodrošinot pietiekamu reģionu un vietējo kopienu savienojamību ar TEN-T un tās mezgliem;	Jā	4.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	4.kritārija izpilde: TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Tāpat savienojumus ar TEN-T nodrošinās pasākumi uzdevumā "Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem" un pasākums "Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru"
47.					5. Vajadzības gadījumā ziņojumi par ERTMS izvietošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas 2017. gada 5. janvāra Regulu ES 2017/6 par Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanas plānu;	Jā	5.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§)) Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ERTMS) Nacionālais ieviešanas plāns	5.kritērija izpilde: ERTMS ieviešanas plāni skatāmi dzelzceļa līnijas RB ietvaros (TAP2027 uzdevums "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu").
48.					6. Veicina vairākveidu pārvadājumus, identificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības;	Jā	6.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	6.kritērija izpilde: TAP2027 uzdevumi skar dzelzceļu, autotransportu, aviāciju un jūrniecību. TAP2027 uzdevums "Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību" paredz veidot mobilitātes punktus un attīstīt digitālas datu sistēmas. Paredzēts īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību. TAP2027 iekļauts pasākums līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšanai maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai. Aviācijas jomā plānota vairākveidu pārvadājumu attīstība (pasākumi "Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināļa 6.kārtu, t.sk. infrastruktūru, kas savieto termināli ar RB dzelzceļa staciju" un "Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru"). Rīcības virziena "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevumi nodrošinās jūras (papildina arī uzdevums "Nodrošināt drošu kuģošanas vidi") un dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību.
49.					7. Ietver pasākumus, kas attiecas uz infrastruktūras plānošanu, kuras mērķis ir veicināt alternatīvas degvielas izmantošanu, saskaņā ar attiecīgajām valsts politikas sistēmām;	Jā	7.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	7.kritērija izpilde: Alternatīvo degvielu attīstības jautājumi skatīti TAP2027 uzdevumu sadaļā "Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu" (par infrastruktūru – pasākums "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas)").
50.					8. nodrošina ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma kopsavilkumu saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, kā arī skarto ceļu un posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem;	Jā	8.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§)) Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam	8.kritērija izpilde: TAP2027 iekļauts pasākums par Ceļu satiksmes drošības plānu izstrādi un īstenošanu . Tāpat TAP2027 1.pielikumā iekļauts esošās situācijas raksturojums satiksmes drošības jomā.
51.					9. sniedz informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto infrastruktūru ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.	Jā	9.kritērija izpilde: Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.sēdē, prot.Nr.66 29.§))	9.kritērija izpilde: TAP 4.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Lai īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES fondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms MK, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvaru vai valsts budžetu n+1 gadam. Nepieciešamais finansējuma apjoms ietverto pasākumu īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību.
52.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai	ERAF, ESF+	4.3.3.SAM	Nē	Ir sagatavots stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, un tas ietver: 1. Kārtību, kādā veic darba meklētāju profilēšanu un to vajadzību novērtēšanu;	Jā	Kopīgā.kritērija izpilde: • Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"(apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436 ) 1.kritērijs 09.05.2002. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem".	Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm, savukārt ilgtermiņā plānots palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū. Pamatnostādņu Rīcības virziena ieviešanai ir noteikti vairāki uzdevumi. Aktīvās darba tirgus politikas attīstībai plānots paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, tai skaitā: • pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; • pilnveidojot individualizēta atbalsta sniegšanu darba meklētājiem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām pamatprasmēm; • pilnveidojot atbalstu reģionālās mobilitātes un reemigrācijas veicināšanai; • palielinot pieejamību karjeras konsultācijām un stiprinot karjeras konsultāciju lomu indivīda karjeras vadības prasmju attīstībā; • pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus; • palielinot nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū, pilnveidojot atbalsta pasākumus un uzlabojot starpinstitucionālo sadarbību efektīvākam mērķa grupu atbalstam; • pilnveidojot digitālos un mākslīgā intelekta risinājumus darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma efektīvākai salāgošanai. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ļaus īstenot kritēriju, jo kā viena no prioritātēm tiek saglabāta profilēšanas sistēma un tās turpmākā attīstība, balstoties uz 2015.-2020.gada perioda profilēšanas metodes attīstīšanu. 09.05.2002. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums163 nosaka darba meklēšanas atbalsta pasākumus, kur viena no komponentēm ir profilēšanas piemērošana, tādējādi kritērija izpilde valstiskā līmenī ir noteikta ar likumu. Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"164 nosaka, ka efektīvai un mērķtiecīgai NVA piedāvāto pakalpojumu piemērošana bezdarbniekiem tiek balstīta uz profilēšanas metodi, tādējādi paredzot aktīvās nodarbinātības pasākumu piemērošanu, balstoties uz profilēšanas kritēriju. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436)
53.					2. Informāciju par brīvajām darba vietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības;	Jā	2.kritērijs Ministru kabineta 28.03.2017. noteikumi Nr.172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi";	Ministru kabineta 28.03.2017. noteikumi Nr.172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi"165 sekmē kritērija izpildi, jo NVA, īstenojot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, izmanto un attīsta šo kritēriju jeb informācijas sistēmu.
54.					3. Kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām līdztiesības struktūrām, sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;	Jā	3., 4. un 5.kritērijs: Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"; Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"; Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2017.-2019.gadam, Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2021.-2023.gadam; Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.	Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"166 nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas ir būtiski kritērija izpildē, sadarbojoties ar citām institūcijām. Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"167 atrunā kritērija padziļinātu izpildi par sadarbību ar partneriem konkrētos pasākumos. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2017.-2019.gadam168 Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija paredz sadarbības tīkla veidošanu kritērija izpildē. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2021.-2023.gadam Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu169
55.					4. Aktīvas darba tirgus politikas uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību;	Jā	3., 4. un 5.kritērijs: Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"; Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"; Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2017.-2019.gadam, Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2021.-2023.gadam; Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.	Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"170 nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, līdz ar to paredzot kritēriju par pasākuma uzraudzību. Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"171 atrunā kritērija padziļinātu izpildi par uzraudzību konkrētos pasākumos. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2017.-2019.gadam172 Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija paredz sadarbības uzraudzības mehānisma stratēģisko izpildi. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2021.-2023.gadam Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu173
56.					5. Attiecībā uz jaunatnes nodarbinātības intervencēm – uz pierādījumiem balstītas un mērķorientētas pieejas jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, tostarp informēšanas pasākumi, un pieejas, kas balstītas uz kvalitātes prasībām, ņemot vērā kvalitatīvas māceklības un stažēšanās kritērijus, tostarp Garantijas jauniešiem shēmas īstenošanas kontekstā.	Nē	5.kritērija izpilde: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (izsludināts VSS 29.04.2021.)	5.kritērija izpilde: Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"174 nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, ieskaitot pasākumu mērķa grupas. Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"175 atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam jaunieši, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām, kurai jāsniedz komplekss atbalsts gan aktīvo nodarbinātības pasākumu veidā, gan piedāvājot piemērotās izglītības un apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2017.-2019.gadam176, Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija 2021.-2023.gadam Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu177 Nodarbinātības valsts aģentūras darbības stratēģija paredz rīcības plānu par mērķa grupas iesaisti nodarbinātības pasākumos. 5.kritērijs - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam -rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos" un rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr.3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei". Valsts Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021 -2027.gadam "Kultūrvalsts"" viens no apakšmērķiem ir Nr.4.3. "Kultūras nozares ilgtspējīga attīstība" un Nr.4.4. "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme". Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai, sekmējot kritērija izpildi. Atbalsts jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu tiks nodrošināts šādu SAM ietvaros: 4.2.3.SAM, 4.3.3.SAM un 4.3.4.SAM.
57.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.11 Valsts dzimumu līdztiesības stratēģiskais satvars	ERAF, ESF+	4.2.3.SAM 4.3.3.SAM 4.3.4.SAM	Nē	Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars dzimumu līdztiesības jomā, un tas ietver: 1. Uz pierādījumiem balstītu problēmu noteikšanu dzimumu līdztiesības jomā.	Nē	1. un 2.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616); Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam (apstiprināts ar MK rīkojumu 17.08.2021., Nr.578); Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (projekts saskaņošanā)	1. un 2.kritērijs Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurā kā viens no rīcības virzieniem plānots: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas horizontālie jautājumi. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts īstenot mērķtiecīgus pasākumus dažādās jomās vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības veicināšanai darba tirgū, mazinot dzimumu stereotipus un īstenojot mērķētus pasākumus, lai mazinātu dzimumu segregāciju darba tirgū, vienlaikus mazinot darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem un sniedzot atbalstu veiksmīgākai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai. Savukārt ilgtermiņā panākt, ka jebkuras politikas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajiem ir izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām. Pamatnostādņu Rīcības virziena ieviešanai ir noteikts uzdevums - Nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju integrētās pieejas īstenošanu nozaru politiku plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī īstenot pasākumus dažādu politiku jomās sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju stiprināšanai.
58.					2. Pasākumus nodarbinātības, atalgojuma un pensiju atšķirības starp dzimumiem novēršanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un mērķus, ievērojot nacionālos darba tirgus modeļus un sociālo partneru autonomiju.	Jā	2.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436)	1. un 2.kritērijs Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurā kā viens no rīcības virzieniem plānots: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas horizontālie jautājumi. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts īstenot mērķtiecīgus pasākumus dažādas jomās vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai, savukārt ilgtermiņā panākt, ka jebkuras politikas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistītajiem ir izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām. Pamatnostādņu Rīcības virziena ieviešanai ir noteikts uzdevums - Nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju integrētās pieejas īstenošanu nozaru politiku plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī īstenot pasākumus dažādās politiku jomās sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju stiprināšanai. 2.kritērijs - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam - rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr.2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru" un rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos". Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību.
59.					3. Stratēģiskās politikas satvara un datu vākšanas metožu, kas balstītas uz datiem sadalījumā pa dzimumiem, uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.	Jā	3.kritērijs Dzimumu līdztiesības rādītāji saskaņā ar LM un CSP vienošanos regulāri tiek apkopoti un publicēti CSP mājas lapā; Ministru kabineta 10.04.2018. instrukcija nr.2 "Instrukcija par valsts budžeta izpildes analīzi"	2. un 3.kritērijs Pasākuma īstenošanai ir izstrādāts Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam. Plāna ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz dzimumu stereotipu un aizspriedumu mazināšanu darba tirgū un izglītībā, t.sk., veicinot darba un privātās dzīves saskaņošanas iespēju nodrošināšanu, darba samaksas atšķirību novēršanu, darba tirgus segregācijas mazināšanu, darba devēju izpratni par dažādības vadību uzņēmumu vadībā, tāpat plānā tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz politikas veidošanā iesaistīto institūciju kapacitātes stiprināšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozaru politikās, kā arī ar dzimumu saistības vardarbības novēršanu Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 2.pielikums ietver situācijas aprakstu, kurā katrā no jomām identificēti izaicinājumi un problēmas, tostarp vērtējot vienlīdzīgu iespēju aspektus. Identificētās problēmas balstās faktos un pierādījumos, definējot konkrētus mērķus un pasākumus identificēto problēmu un izaicinājumu risināšanai. Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izvirzītajos rīcības virzienos plānots uzlabot pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību, sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt rīcības programmu bērnudārzu rindu problemātikas risināšanai 3.kritērijs Dzimumu līdztiesības rādītāji saskaņā ar LM un CSP vienošanos regulāri tiek apkopoti un publicēti CSP mājaslapā. Rādītāji dalījumā pēc dzimuma par dažādām jomām ļauj novērtēt sieviešu un vīriešu situāciju, kā arī identificēt izaicinājumus, kas ir aktuāli, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību praksē. Ministru kabineta 10.04.2018. instrukcija nr.2 "Instrukcija par valsts budžeta izpildes analīzi". Dzimumu līdztiesība ir horizontāls jautājums, kas skar ikvienu nozari un ikvienai ministrijai jāvērtē tās īstenotā politika un pasākumi arī dzimumu griezumā, lai novērtētu kāds ir sieviešu un vīriešu ieguvums no īstenotās politikas, kā arī to, cik efektīvi tiek izmantoti budžeta līdzekļi, lai abu dzimumu situācijas uzlabotu.
60.					4. Kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar līdztiesības struktūrām, sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.	Jā	4.kritērija izpilde: LM 10.05.2010. rīkojums nr.48 "Par Dzimumu līdztiesības komitejas izveidi" (pēdējie grozījumi – LM 21.03.2019. rīkojums nr.30); Dzimumu līdztiesības komitejas nolikums, apstiprināts 12.05.2021. komitejas sanāksmē. Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Profesionālās izglītības likums Augstskolu likums	4.kritērijs Dzimumu līdztiesības komitejai ir būtiska loma dzimumu līdztiesības politikas prioritāšu un rīcības virzienu noteikšanā, kā arī dzimumu līdztiesības principu īstenošanas uzraudzībā citu nozaru politikās. Komiteja sniedz priekšlikumus un iebildumus par dzimumu līdztiesības politikas plānošanas dokumentiem un rīcībpolitiku iniciatīvām, kā arī projektiem Komiteja ir konsultatīva institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas plānošanu, īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.
61.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un mācībām visos līmeņos.	ERAF, ESF+	4.2.1.SAM 4.2.2.SAM 4.2.3.SAM 4.2.4.SAM	Nē	Ir sagatavots valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un mācību sistēmai, un tas ietver: 1. Uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas sistēmas,	Jā	Augstskolu likums, MK 27.03.2007. noteikumi Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība", MK 26.06.2019. noteikumi Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436)	1.kritērijs Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Izglītības sistēmas tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t.sk. resursus izglītības sistēmas funkcionēšanai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam: paredz izglītības politikas sasniedzamos rezultātus līdz 2027.gadam un attiecīgus rezultatīvos rādītājus, to novērtēšanai, šo rezultātu starpposma vērtības 2024.gadam, šo rezultātu sasniegšanai veicamos uzdevumus un pasākumus, kā arī nosaka indikatīvo pamatnostādņu īstenošanai nepeiciešamo finansējuma apjomu.
62.					2. absolventu izsekošanas mehānismi un pakalpojumi kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu izglītojamajiem.	Jā	2.kritērijs Augstskolu likums, MK 27.03.2007. noteikumi Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība", MK 26.06.2019. noteikumi Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"	2.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam: Rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvjā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt vispatveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
63.					3. Pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai, atbilstošai un iekļaujošai izglītībaiun mācībām, to pabeigšanu, kā arī, lai apgūtu pamatprasmes.	Nē	3.kritērija izpilde Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Profesionālās izglītības likums Augstskolu likums, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436), Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (izsludinātas VSS 29.04.2021.)	3.kritērijs Iekļaujošas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošo normatīvo aktu kopumā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai vizglītības visos izglītības veidos un pakāpēs: Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus." Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3. "Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi un infrastruktūru"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3. "Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību"; Rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr.3.2.1. "Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēna izglītības mērķu sasniegšanai", uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei". Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.
64.					4.Koordinācijas mehānismus visos izglītības un mācību līmeņos un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.	Jā	Izglītības likums Vispārējās izglītības likums Profesionālās izglītības likums Augstskolu likums, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai".	4.kritērijs Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošo normatīvo aktu kopumā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: paredz prioritāri īstenojamos rīcības virzienus un devumus un pasākumus to tālākai pilnveidošanai un attīstībai, jo īpaši izglītības un tautsaimniecības struktūru sadarbības attīstībai un jauninājumu ieviešanai izglītības pārvaldībā: Rīcības virziena 2.3."Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.2. "Izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos"; Rīcības virziena 4.1. "Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana" uzdevums nr. 4.1.1. "Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai", uzdevums nr. 4.1.2. "Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībā, "mācīšanās organizācijas" pieejas īstenošanā un izglītības resursu koplietošanā".
65.					5. Stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.	Jā	Izglītības likums Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436)	5.kritērijs Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī IZM pienākuma nodrošināšanas pilnveidošana. Rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.1. "Attīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu pratības kapacitāti", uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu".
66.					6. Pasākumus un prasmju pilnveides veidus, kas vērsti uz zemu prasmju, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem ar nelabvēlīgu sociāli ekonomisko vidi.	Jā	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436); Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ((apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 )	6.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: ir noteikti prioritārie rīcībias virzieni, uzdevumi un pasākumi, kas ir īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un mazāk labvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tai skaitā to sasniedzamās vērtības IAP īstenošanas vidusposmam: Rīcības virziena 3.3. "Pieaugušo izglītības attīstība" uzdevums nr.3.3.1. "Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums" un uzdevums nr.3.3.2. "Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība". Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3.rīcības virziens "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" uzdevums 1. "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".
67.					7. Pasākumus skolotāju, pasniedzēju un akadēmiskā personāla atbalstam, kas ietver piemērotas mācīšanās metodes, pamatprasmju novērtēšanu un pārbaudi.	Nē	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar MK rīkojumu 22.06.2021., Nr.436) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (izsludināts VSS 29.04.2021.)	7.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam ir noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā. Rīcības virziena 1.1. "Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums nr.1.1.1. "Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu", uzdevums nr.1.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību", uzdevums nr. 1.1.3. "Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus"; rīcības virziena 1.2. "Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums Nr.1.2.1. "Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu" Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.
68.					8.Pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un mācību pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.	Jā	Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam") file://\\192.168.0.6\home\TARDEP\OFICIALI\A_TAPS_2021\PLĀNI, PROGRAMMAS\Aija\Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam") https:\likumi.lv\ta\id\324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam)	8.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam: nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos: Rīcības virziena 2.3. "Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.1. "Internacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai".
69.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā	ERAF, ESF+	4.1.2. SAM 4.2.1. SAM 4.3.1. SAM 4.3.3. SAM 4.3.4. SAM 4.3.5. SAM 4.3.6. SAM	Nē	Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, un tas ietver: 1. Uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par mazāk aizsargāto personu īpašajām vajadzībām visās vecuma grupās.	Nē	1.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ((apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 ); Konceptuālais ziņojums Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai (izskatīts MK 03.09.2019.) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam (projekts -izsludināts VSS 01.07.2021.); Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", apstiprinātas ar 22.06.2021. MK rīkojumu Nr.436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027gadam") Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.gadam (apstiprinātas ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr.72). MK 12.03.2019. rīkojums nr.113 "Par Plānu pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam"	1.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam identificētie izaicinājumi, risināmie uzdevumi nabadzības un sociālās atstumtības jomā ir balstīti gan uz starptautiski salīdzināmiem apsekojumu datiem (piemēram, EU-SILC, LFS), gan nacionāla līmeņa datiem un pētījumiem, kā arī izmantojot starptautiskus monitoringa instrumentus (skat.2.pielikumu un datu avotus, pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju tabulā norādīto saikni ar monitoringa ietvaru). Arī pieejamība sociālajiem pakalpojumiem ir analizēta balstoties uz EU-SILC ad-hoc datiem un administratīvo reģistru/ informācijas sistēmu datiem. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam - rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru"; rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", uzdevums nr.3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību"; rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei". Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā). Sabiedrības saliedētības pamatnostādņu 2021- 2027.gadam  2.rīcības virziena "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" 2.2.apakšpunkts paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Tā ietvaros paredzēts: 1) veikt publiskās infrastruktūras novērtējumu, plānot un vadīt pieejamības nodrošināšanu; 2) popularizēt un izglītot par universālā dizaina principiem; 3) uzsākt valsts un pašvaldību publisko ēku infrastruktūras pielāgošanu; 4) uzlabot sabiedriskā transporta un transporta būvju pieejamību; 5) uzabot e-pakalpojumu un informācijas pieejamību sabiedrībai.
70.					2. Pasākumus, kas novērš un apkaro nabadzību un sociālo atstumtību.	Nē	2.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 ); Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam; Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (apstiprināts ar MK 17.09.2021. rīkojumu Nr. 657)	1., 2., 3. kritērijs Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurā kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām. Pamatnostādņu Rīcības virziena ieviešanai ir noteikti vairāki uzdevumi, t.sk.: • palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, • nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot pašvaldībās nodrošināmo sociālo pakalpojumu "grozu", t.sk. minimālo sociālo pakalpojumu "grozu"; • uzlabot tehnisko palīglīdzekļu klāstu un pilnveidot to piešķiršanas kārtību; • stiprināt sociālā darba nozīmi un lomu citu saistīto nozaru vidū un sabiedrībā, t.sk. sekmēt izpratni par sociālā darba profesiju un veicināt tās novērtēšanu sabiedrībā, kā arī sociālā darba prakses pētniecību; nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanā un sociālajā darbā iesaistīto cilvēkresursu analīzi, piesaisti un prasmju pilnveidi, t.sk. veidojot valsts pasūtījumu sociālā darba speciālistu izglītības programmu saturam, pilnveidojot sociālā darba speciālistu izglītības programmas (pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības, tālākizglītības programmas), nodrošinot metodisku atbalstu, attīstot specializācijas iespējas un veicinot profesionālās kompetences pilnveidi, tostarp izmantojot darba vidē balstītu mācību elementus, nodrošinot metodiku darbam ar dažādām klientu mērķa grupām ilgtspējīgu ieviešanu praksē un savlaicīgi integrējot reformu un citu izmaiņu un jauninājumu saturu papildu kompetenču un jaunu speciālistu sagatavošanā, ieviešot motivējošus pasākumus profesionālu mācībspēku piesaistei un sagatavošanai sociālā darba jomā, nodrošinot mērķtiecīgu pāreju ar 2028.gadu pilnībā ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu; • uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītām formām, no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi; • attīstīt uz personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām mērķētu atbalsta pasākumu sistēmu (t.sk. starpnozaru līmenī), primāri tādās jomās kā nodarbinātība, veselība, izglītība, publiskās vides un sabiedriskā transporta pieejamība; • pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu; • izstrādāt priekšlikumus kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās mobilitātes veicināšanai; • attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem. Savukārt rīcības virziena "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas horizontālie jautājumi" viens no uzdevumiem paredz paaugstināt sabiedrības un visu iesaistīto pušu izpratni par sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas jautājumiem, t.sk., par personu ar invaliditāti, personu ar garīga rakstura traucējumiem, gados vecāku cilvēku iekļaušanu sabiedrībā un darba tirgū, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju nodrošināšanu, par personas iesaistīšanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Pamatnostādņu 2.pielikums ietver situācijas aprakstu, kurā identificēti uz pierādījumiem un datiem balstīti izaicinājumi un problēmas. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz veidot ģimenēm ar bērniem draudzīgu sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas un veicināt izglītības iestāžu, t.sk. pirmsskolu personāla informētību par bērnu uzvedības īpatnībām un piemērotāko rīcību dažādu saslimšanu un uzvedības traucējumu gadījumā, kā arī attīstīt atbalsta dienestu gan izglītības iestāžu personālam, gan bērniem un viņu vecākiem, kur vērsties pēc palīdzības, lai neatkarīgi no bērna īpašajām individuālajām vajadzībām nodrošinātu atbilstošas pirmsskolas izglītības pieejamību un sociālo iekļaušanos, kā arī pilnveidot speciālistu zināšanu un prasmes bērnu attīstības vajadzību jautājumos. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontāli un pārnozariski risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku, proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem, atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm 2.kritērijs Pamatnostādņu galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem.
71.					3. Pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi.	Jā	3.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 )	3.kritērijs Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kuru rīcības virzienā - Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū – paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām: • palielinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. garīga rakstura traucējumu vai multiplu traucējumu gadījumā, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniegt atbalstu viņu ģimenes locekļiem, veicinot starpnozaru un multidisciplināru pieeju sociālajā aprūpē; • paaugstinot pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidojot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem; • ieviešot individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā noteiktām mērķa grupām, īpaši bērniem; • attīstot sociālās inovācijas, t.sk., digitālus un tehnoloģiskus risinājumus, sociālo pakalpojumu sniegšanā. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai2021.-2024.gadam,
72.					4. Kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.	Jā	4.kritērijs LM 20.03.2014. rīkojums nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (pēdējie grozījumi – LM 05.07.2019. rīkojums nr.76); Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums, apstiprināts 21.05.2014. padomes sēdē (pēdējie grozījumi – apstiprināti 26.05.2017. padomes sēdē); LM 27.04.2016. rīkojums nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi" (pēdējie grozījumi – LM 18.12.2020. rīkojums Nr. 117) Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas nolikums, apstiprināts 23.03.2007. komitejas sanāksmē (pēdējie grozījumi - apstiprināti 03.11.2015.); LM 28.08.2006. rīkojums Nr. 128 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sastāvu". Augstākminētais rīkojums par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes (turpmāk – SDSSP) izveidi un sastāvu aktualizēts ar LM 14.02.2018. rīkojumu Nr.13 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomi" (pēdējie grozījumi 17.12.2020. LM rīkojums Nr.116). SDSSP nolikums apstiprināts SDSSP 17.10.2006. sēdē 2006. (protokols Nr.1) (grozījumi nolikumā apstiprināti 17.12.2014. SDSSP sēdē, protokols Nr.4/2014 un 27.06.2018. SDSSP sēdē, protokols Nr.2/2018)	4.kritērijs Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Padome izvērtē ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, sniedz atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām sociālo pakalpojumu attīstībā un deinstitucionalizācijas procesu īstenošanā atbilstoši savai darbības jomai (kompetencei), kā arī uzrauga deinstitucionalizācijas projektu ieviešanu, t.sk. apstiprina plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus. Padomes sēdēs ir vairākkārtīgi izskatīts projekts Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam, kā arī diskutēts par deinstitucionalizācijas ieviešanas progresu un problēmjautājumiem. Padome, apstiprinot plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus un to grozījumus, nodrošina pašvaldībās attīstāmo sociālo pakalpojumu infrastruktūras atbilstību DI īstenošanas pamatprincipiem. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās nozarēs, labās prakses piemēriem. Sociālie partneri un NVO tiek aicināti paust viedokli, priekšlikumus, iebildumus par konkrētiem politikas plānošanas dokumentiem un plānotām rīcībpolitiku iniciatīvām. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Papildus nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izvērtēšanai, tā konsultatīvi uzrauga arī Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros izstrādājamo: - nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu; - zinātnisko pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū; - metodoloģijas izstrādi iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijas īstenošanai. Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā178. Plāns vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības. Plāna izstrādes gaitā notika divas darba grupas sanāksmes un konsultācijas ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām (SM, VARAM, IZM, EM, BVKB), kā arī ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO. Plāna sabiedriskās apspriešanas ietvaros (no 21. jūnija līdz 5. jūlijam) visiem iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savu viedokli, sūtot komentārus tiešsaistē. Informācija par sabiedrisko apspriešanu tika nosūtīta uz NVO e-pastiem, aicinot sniegt priekšlikumus. Savukārt 2018. gada 2. jūlijā notika tikšanās ar tām NVO, kuras bija izteikušas priekšlikumus vai iebildumus un ar kurām LM ir visciešākā sadarbība invaliditātes jomas jautājumos - Salaspils Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība "Zelta atslēdziņa", Latvijas Nedzirdīgo savienība un Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". Diskusijas laikā NVO pauda viedokli, ka pārmaiņas vides pieejamības jomā notiek pārāk lēni un tās ir nepietiekamas. Pasākumi, kuri tika atbalstīti un kuri ir reāli īstenojami šī Plāna ietvaros, tika iekļauti Plānā. Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk – SDSSP) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā. SDSSP sastāvā ir plaši pārstāvētas sociālā darba jomas vadošās NVO, izglītības iestādes, kā arī ar jomu saistītās valsts un pašvaldību iestādes: Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, Latvijas Kristīgā akadēmija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments; Baltijas Starptautiskās akadēmija; Rīgas domes Labklājības departaments; Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija; Sociālo darbinieku biedrība; Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte; Rīgas 1.slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļa; Latvijas Pašvaldību savienība; Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte; Rīgas Stradiņa Universitātes Labklājības un sociālā darba katedra. SDSSP tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar sociālā darba attīstību, t.sk. sociālā darba izglītības attīstību, vienotas sociālā darba prakses veidošanu. Sēdēs tiek apskatītas LM aktualitātes un aktivitātes sociālā darba jomā, t.sk. LM ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" aktualitātes. Tiek pieņemti lēmumi, piemēram, par metodiku, kas tiks izstrādātas projekta ietvaros, tēmām un saturu. Tiek apspriesti ar sociālā darba attīstību saistītie plānošanas dokumenti, piemēram pamatnostādnes, kā arī sociālā darba profesiju reglamentējošie dokumenti, piemēram, sociālā darba profesijas standarts, ētikas kodekss, utml.
73.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.14 Romu integrācijas valsts stratēģija	ESF+	N/A	Nē	Ir sagatavota romu integrācijas valsts stratēģija, kas ietver: 1. Pasākumus romu integrācijas paātrināšanai, segregācijas novēršanai un izskaušanai, ņemot vērā dzimumu dimensiju un gados jauno romu stāvokli, kā arī sākotnējo vērtību, izmērāmu starpposma mērķu un galamērķus noteikšanu.	Nē	1., 2., 3., 4.kritērijs Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.gadam (apstiprinātas ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr.72). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (projekts, - izsludinātsVSS-134, 25.02.2021.) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021 .-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 ).	1.kritērijs - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam -rīcības virziens 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos". Saskaņā ar KM 2021.gada 10.marta rīkojumu Nr.2.5-1-21 "Par darba grupas izveidi Latvijas romu stratēģiskā ietvara izstrādei" ir plānots līdz 2021.gada 30.jūnijam izstrādāt nacionālo romu stratēģisko ietvaru, ņemot vērā EPSCO sanāksmē 2021.gada 15.martā apstiprinātajā Eiropas Savienības Padomes ieteikumā par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību iekļautās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nacionālajā romu stratēģiskajā ietvarā tiks iekļauti atbalsta pasākumi atbilstoši nozaru politiku pamatnostādnēm, kā arī ņemot vērā nacionālo situāciju, mērķa grupas specifiskās iezīmes un pieejamos resursus. No 2021.gada pasākumi, kas veicina Latvijas romu iekļaušanu, līdzdalību un līdztiesību, t.sk. atbalsta pasākumi romu mediatoru pakalpojumu nodrošināšanai, ir iekļauti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021- 2027.gadam īstenošanas plānā 2021.-2023.gadam (projekts) un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekts, VSS-134, 25.02.2021.) Romu iekļaušanas, līdzdalības un līdztiesības veicināšana ir sociālajam atstumtības riskam pakļauto sabiedrības grupu iekļaušanas politikas neatņemama sastāvdaļa.
74.					2. Romu integrācijas pasākumu uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.	Nē	Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.gadam (Apstiprinātas ar MK 05.02.2021.rīkojumu Nr.72). Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2021. – 2023.gadam (izstrādes stadijā).	Nacionālā romu stratēģiskā ietvara izveides darba grupas sēdēs ir plānots apspriest jautājumus par romu stratēģiskajā ietvarā iekļauto pasākumu uzraudzības, novērtēšanas un pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.
75.					3. Kārtību romu iekļaušanas pasākumu integrēšanai reģionālajā un vietējā līmenī.	Nē	Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.gadam (Apstiprinātas ar MK 05.02.2021.rīkojumu Nr.72). Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2021. – 2023.gadam (izstrādes stadijā ).	Nacionālā romu stratēģiskā ietvara izveides darba grupas sēdēs ir plānots apspriest jautājumu par pasākumiem, lai veicinātu romu iekļaušanu reģionālajā un vietējā līmenī, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.
76.					4. Kārtību, kādā nodrošina, ka tās izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar romu pilsonisko sabiedrību un visām citām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajā un vietējā līmenī.	Nē	Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.gadam (Apstiprinātas ar MK 05.02.2021.rīkojumu Nr.72). Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2021. – 2023.gadam (izstrādes stadijā)	Nacionālā romu stratēģiskā ietvara izveides darba grupas sēdēs ir plānots apspriest jautājumu par pasākumiem, lai veicinātu romu līdzdalību minētā ietvara īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā, kā arī sadarbības attīstību ar romu pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām pusēm.  Saskaņā ar KM 2021.gada 10.marta rīkojumu Nr.2.5-1-21 "Par darba grupas izveidi Latvijas romu stratēģiskā ietvara izstrādei" nacionālā romu stratēģiskā ietvara izstrādē ir iekļauti romu NVO pārstāvji un aktīvisti, kā arī to NVO, kas darbojas romu iekļaušanas jomā, pārstāvji.
77.	Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 Stratēģiskās politikas satvars veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā	ERAF, ESF+	4.1.1.SAM 4.1.2.SAM 4.3.5.SAM	Nē	Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā, un tas ietver: 1. Veselības un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus.	Nē	1., 2., 3.kritērijs 1) Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumi Nr. 555 Veselības aprūpes apalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība (MK noteikumi NR.555); 2) Investīciju statēģija (plānots sagatavot līdz 2021.gada beigām); 3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam; (projekts – izsludināts VSS 25.02.2021.)	1) stratēģiskais satvars veselības jomā nacionālā un reģionālā līmenī ir ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"179: o Primāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošana noteikta noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.sadaļā un 11.pielikumā nosakot ģimenes ārstu pakalpojumu klāsta pārklājuma teritorijas t.sk: o sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1.180, 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.11.sadaļās, kā arī 5. un 12.pielikumā noteiktas SAVA pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu veidu minimālais nodrošinājums, o stacionāro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1., 3.6., 3.9., 3.10., 3.11. un 3.12.sadaļās, kā arī 6.pielikumā noteikts katras ārstniecības iestādes sniedzamais pakalpojumu klāsts (kartējums) 2) Investīciju prioritātes attiecībā uz veselības jomas ilgtspējīgu attīstību tiks ietvertas Veselības nozares investīciju stratēģijā 2021.-2027.gada plānošanas periodam, nosakot infrastruktūras ieguldījumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (tiks ietverts slimnīcu kartējums, kas nodrošinās slimnīcu tīkla reformas turpinājumu, t.sk. ņemot vērā veikto slimnīcu līmeņu izvērtējumu). 3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver stratēģisko ietvaru attiecībā uz veselības nozares attīstību kopumā, definējot galvenās problēmas, risinājumus un veicamos uzdevumus Nosacījumu izpilde: • Veselības un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšana, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus. Izpilde: vajadzības attiecībā uz jomām, kurām plānots ES fondu atbalsts, noteiktas šādās pamatnostādņu sadaļās: a. Rīcības virziens: Veselīgs un aktīvs dzīvesveids b. Rīcības virziens: Infekciju izplatības mazināšana c. Rīcības virziens: Uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpe d. Rīcības virziens: Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide e. Rīcības virziens: Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana • Pasākumus veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām. Izpilde: Pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti šādos Pamatnostādņu uzdevumos: • 4.1.2. - Plānot un nodrošināt medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita pieaugumu (vismaz 250 rezidentūras vietas), prioritāri palielinot vietu skaitu profesijās ar novecojošu vecuma struktūru un atbilstoši iedzīvotāju un veselības nozares vajadzībām, kā arī veicinot medicīnas koledžu pāreju uz 100% nodrošinājumu pēc optimālajiem koeficientiem. • 4.1.6. - Stiprināt darba devēja lomu speciālistu piesaistē un noturēšanā valsts apmaksātajā veselības sektorā, t.sk., veicinot paaudžu nomaiņu (īpaši primārajā veselības aprūpē), • 4.2.2. - Izstrādāt181 un ieviest veselības nozares cilvēkresursu stratēģiju, t.sk., ilgtspējīgas tālākizglītības modeli, nodrošinot kompetenču centru attīstību klīniskajās universitātes slimnīcās un paredzot klīnisko universitāšu slimnīcu, augstskolu un citu izglītības iestāžu, specializēto slimnīcu, profesionālo organizāciju un citu iesaistīto pušu lomu un funkcijas ārstniecības personu izglītības un tālākizglītības sistēmā, pārskatot tālākizglītības rezultātu novērtēšanu (punkti par kursu apmeklējumu, to piešķiršanas principi) un sasaistot iegūtos tālākizglītības punktus ar tālākizglītības mērķi, paredzot finansējumu medicīnas simulāciju infrastruktūras attīstībai, • 5.1.1. - Pilnveidot veselības aprūpes personāla zināšanas un prasmes pacientu drošības un veselības kvalitātes vadības jautājumos, t.sk. pacienta drošības negadījuma analīzē ārstniecības iestādē, • 5.1.3. - Ieviest kvalitātes indikatorus, uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātus klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu ceļus veselības aprūpē, nodrošinot to pieejamību digitālā formātā gan ārstniecības personām, gan sabiedrībai un veikt klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu ieviešanas monitoringu, • 5.7.2. - Attīstīt VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" infrastruktūru, optimizējot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas (t.sk., veikt ēku atjaunošanu, pārbūvi, būvniecību, medicīnisko iekārtu, stratēģiski nozīmīgu jauno tehnoloģiju plānošanu, iegādi, nomaiņu, tostarp veicinot vides pieejamību, optimālu gultu skaitu, t.sk. izolācijas boksu un observācijas gultu skaitu, kā arī nodrošināt izcilības centru izveidi zināšanu pārnesē, • 5.7.3. - Attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei, t.sk. HOSPICE pakalpojumu nodrošināšanai (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde), • 5.7.4. - Attīstīt stacionāro ārstniecības iestāžu teritoriālo sadarbību, optimizējot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – ēku atjaunošana, pārbūve, vides pieejamības nodrošināšana, būvniecība, medicīnas ierīču, dārgo tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde un nomaiņa, • 5.7.5. - Attīstīt psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu infrastruktūru – ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde, • 5.7.6. - Nodrošināt operatīvā medicīniskā transportlīdzekļu parka un medicīnas iekārtu atjaunošanu NMPD, • 5.12.1. - Attīstīt digitālos risinājumus uz pacientu centrētas veselības aprūpes nodrošināšanai, tai skaitā telemedicīnu visos veselības aprūpes līmeņos, pacienta elektronisko veselības karti digitālās veselības platformā, pārrobežu veselības datu apmaiņu. • 5.12.2. - Veicināt efektīvu veselības nozares valsts pārvaldes funkciju izpildi un racionālu veselības aprūpes valsts budžeta izmantošanu, pārskatot datu apmaiņas procesus un pilnveidojot tos, attīstot veselības nozares valsts informācijas sistēmas, t.sk. datu analīzes risinājumus, turpinot uzsākto IKT resursu un to pārvaldības centralizāciju veselības nozarē, kā arī paredzot veselības un sociālās jomas datu savietojamību. • 5.12.3. - Attīstīt stacionāro ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas, • 5.12.4. - Veicināt mākslīgā intelekta izmantošana veselības aprūpē, piemēram, datu uzkrāšanas, analīzes un prognozēšanas risinājumu attīstībai veselības nozarē, personāla resursu efektīvākai izmantošanai, kvalifikācijas celšanai un izglītošanai • 3. Pasākumus, kas veicina sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Izpilde: Pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti šādos Pamatnostādņu uzdevumos: • 1.1. uzdevums - Veicināt veselīga un sabalansēta uztura lietošanu, īstenojot vienotu uztura politiku. Uzdevums ietver nepieciešamos pasākumi attiecībā uz sabiedrības veselības uzlabošanu veselīga uztura jomā; • 1.2.uzdevums - Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku, • 1.3. - Mazināt dažāda veida atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu atkarības, īstenojot vienotu atkarību mazināšanas politiku, • 1.4. - Uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā, • 1.5. - Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā, • 1.7. - Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem, • 2.1. - Palielināt vakcinācijas aptveri un novērst vakcīnu apgādes traucējumu ietekmi uz vakcināciju, • 3.3.2. - Veicināt veselības komunikācijas un iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošanu, tā paaugstinot iedzīvotāju rūpes par savu veselību, • 5.7.1. - Attīstīt ģimenes ārstu, zobārstniecības prakšu un primārās veselības aprūpes centru infrastruktūru (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība un aprīkošana, vides pieejamības nodrošināšana, automašīnu iegāde primārās veselības aprūpes centriem). • 5.7.3. - Attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei, t.sk., HOSPICE pakalpojumu nodrošināšanai (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde), • 5.7.5. - Attīstīt psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu infrastruktūru – ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde. • 5.10.2. Veikt Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida paradumu un ar veselību saistīto riska faktoru pētījumus un monitoringu, lai nodrošinātu nozari ar informāciju par veselības riska faktoru izplatību, tendencēm un potenciālo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību, kas dotu pamatu turpmākai politikas plānošanai un īstenošanai. Veicināt epidemioloģisku pētījumu norisi un integrāciju starptautiskās programmās.
78.					2. Pasākumus veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām.	Nē	Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 ) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (projekts – izsludināts VSS 25.02.2021.)	Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts • Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām; • Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus; • Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem; • Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Tiek plānots, ka obligāti ikvienā pašvaldībā samērīgā termiņā un veidā ir jānodrošina sociālais darbs dažādām mērķa grupām, kā arī šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām: Bērniem ar invaliditāti: • aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem); • dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā) pakalpojums; • atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā). Pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (t.sk. ar invaliditāti): • aprūpes mājās pakalpojums; • dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; • grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; • specializētās darbnīcas pakalpojums personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem; • atelpas brīža pakalpojums. Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci • aprūpes mājās pakalpojums. Augstākminētais obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Būtiskākais pamatprincips ir nodrošināt aprūpes mājas, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā esošā perioda DI projektu ieguldījumus 2023. gadā Latvijā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejami 82 dienas aprūpes centri 36 no 43 pašvaldībām, 39 specializētās darbnīcas 26 pašvaldībās, 71 grupu māja (dzīvoklis) 33 pašvaldībās. Lai nodrošinātu obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem papildus aprūpei mājās būs nepieciešami ieguldījumi 25 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzējos. Papildus tam būs nepieciešami specifiski uz cilvēku ar ļoti smagu un multiplu traucējumu vajadzībām orientēti dienas aprūepes centri un grupu mājas (dzīvokļi), kā arī dienas aprūpes centri cilēkiem ar demenci. Tāpat tiks attīstīts aprūpes mājās pakalpojums, tā sniegšanā paredzot gan tehnoloģiju pielietošanu, gan integrētu veselības un sociālo aprūpi. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns Sociālo pakalpojumu pilnveidošanai 2021.-2024.gadam. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam - pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti šādos Pamatnostādņu uzdevumos: • 4.1.2. - Plānot un nodrošināt medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita pieaugumu (vismaz 250 rezidentūras vietas), prioritāri palielinot vietu skaitu profesijās ar novecojošu vecuma struktūru un atbilstoši iedzīvotāju un veselības nozares vajadzībām, kā arī veicinot medicīnas koledžu pāreju uz 100% nodrošinājumu pēc optimālajiem koeficientiem • 4.1.6. - stiprināt darba devēja lomu speciālistu piesaistē un noturēšanā valsts apmaksātajā veselības sektorā, t.sk., veicinot paaudžu nomaiņu (īpaši primārajā veselības aprūpē); • 4.2.2. - Izstrādāt un ieviest veselības nozares cilvēkresursu stratēģiju, t.sk., ilgtspējīgas tālākizglītības modeli, nodrošinot kompetenču centru attīstību klīniskajās universitātes slimnīcās un paredzot klīnisko universitāšu slimnīcu, augstskolu un citu izglītības iestāžu, specializēto slimnīcu, profesionālo organizāciju un citu iesaistīto pušu lomu un funkcijas ārstniecības personu izglītības un tālākizglītības sistēmā, pārskatot tālākizglītības rezultātu novērtēšanu (punkti par kursu apmeklējumu, to piešķiršanas principi) un sasaistot iegūtos tālākizglītības punktus ar tālākizglītības mērķi, paredzot finansējumu medicīnas simulāciju infrastruktūras attīstībai • 5.1.1. - pilnveidot veselības aprūpes personāla zināšanas un prasmes pacientu drošības un veselības kvalitātes vadības jautājumos, t.sk. pacienta drošības negadījuma analīzē ārstniecības iestādē; • 5.1.3. - ieviest kvalitātes indikatorus, uz starptautiski atzītām vadlīnijām profesionāļu izstrādātus klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu ceļus veselības aprūpē, nodrošinot to pieejamību digitālā formātā gan ārstniecības personām, gan sabiedrībai un veikt klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu ieviešanas monitoringu; • 5.7.2. - attīstīt VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" infrastruktūru, optimizējot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas (t.sk., veikt ēku atjaunošanu, pārbūvi, būvniecību, medicīnisko iekārtu, stratēģiski nozīmīgu jauno tehnoloģiju plānošanu, iegādi, nomaiņu, tostarp veicinot vides pieejamību, optimālu gultu skaitu, t.sk. izolācijas boksu un observācijas gultu skaitu, kā arī nodrošināt izcilības centru izveidi zināšanu pārnesē, • 5.7.3. - attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei, t.sk. HOSPICE pakalpojumu nodrošināšanai (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde); • 5.7.4. - attīstīt stacionāro ārstniecības iestāžu teritoriālo sadarbību, optimizējot infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – ēku atjaunošana, pārbūve, vides pieejamības nodrošināšana, būvniecība, medicīnas ierīču, dārgo tehnoloģiju un aprīkojuma iegāde un nomaiņa; • 5.7.5. - attīstīt psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu infrastruktūru – ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde; • 5.7.6. - nodrošināt operatīvā medicīniskā transportlīdzekļu parka un medicīnas iekārtu atjaunošanu NMPD; • 5.12.1. - attīstīt digitālos risinājumus uz pacientu centrētas veselības aprūpes nodrošināšanai, tai skaitā telemedicīnu visos veselības aprūpes līmeņos, pacienta elektronisko veselības karti digitālās veselības platformā, pārrobežu veselības datu apmaiņu; • 5.12.2. - veicināt efektīvu veselības nozares valsts pārvaldes funkciju izpildi un racionālu veselības aprūpes valsts budžeta izmantošanu, pārskatot datu apmaiņas procesus un pilnveidojot tos, attīstot veselības nozares valsts informācijas sistēmas, t.sk. datu analīzes risinājumus, turpinot uzsākto IKT resursu un to pārvaldības centralizāciju veselības nozarē, kā arī paredzot veselības un sociālās jomas datu savietojamību; • 5.12.3. - attīstīt stacionāro ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas; • 5.12.4. - veicināt mākslīgā intelekta izmantošana veselības aprūpē, piemēram, datu uzkrāšanas, analīzes un prognozēšanas risinājumu attīstībai veselības nozarē, personāla resursu efektīvākai izmantošanai, kvalifikācijas celšanai un izglītošanai.
79.					3. Pasākumus, kas veicina sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un sabiedrībā balstītus pakalpojumus.	Nē	3.kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 ) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (projekts - izsludināts VSS 25.02.2021.)	3.kritērijs Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts: • nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām; • paaugstināt pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstīt atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2021.-2024.gadam. Izpilde: Veselības jomā pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti šādos Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzdevumos: • 1.1. uzdevums - Veicināt veselīga un sabalansēta uztura lietošanu, īstenojot vienotu uztura politiku. Uzdevums ietver nepieciešamos pasākumi attiecībā uz sabiedrības veselības uzlabošanu veselīga uztura jomā; • 1.2.uzdevums - Veicināt lielāku iedzīvotāju fizisko aktivitāti ikdienā, īstenojot vienotu fizisko aktivitāšu veicināšanas politiku, • 1.3. - Mazināt dažāda veida atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu atkarības, īstenojot vienotu atkarību mazināšanas politiku, • 1.4. - Uzlabot iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas politiku sabiedrībā, • 1.5. - Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā, • 1.7. - Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem, • 2.1. - Palielināt vakcinācijas aptveri un novērst vakcīnu apgādes traucējumu ietekmi uz vakcināciju, • 3.3.2. - Veicināt veselības komunikācijas un iedzīvotāju veselībpratības pilnveidošanu, tā paaugstinot iedzīvotāju rūpes par savu veselību, • 5.7.1. - Attīstīt ģimenes ārstu, zobārstniecības prakšu un primārās veselības aprūpes centru infrastruktūru (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība un aprīkošana, vides pieejamības nodrošināšana, automašīnu iegāde primārās veselības aprūpes centriem);5.7.3. - Attīstīt ārstniecības iestāžu infrastruktūru hroniski slimo un nedziedināmi slimo pacientu aprūpei, t.sk., HOSPICE pakalpojumu nodrošināšanai (ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde), • 5.7.5. - Attīstīt psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu infrastruktūru – ēku atjaunošana, pārbūve, būvniecība, vides pieejamības nodrošināšana, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegāde

5. Programmā iesaistītās iestādes

22.tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes

Programmā iesaistītās iestādes	Iestādes nosaukums	Kontaktpersonas vārds, uzvārds	E-pasts
Vadošā iestāde	Finanšu ministrija	Armands Eberhards, Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos	Armands.Eberhards@fm.gov.lv
Revīzijas iestāde	Finanšu ministrija	Nata Lasmane, ES fondu revīzijas departamenta direktore	Nata.Lasmane@fm.gov.lv
Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv
Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei	Valsts kase	Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks	Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

23.tabula (13bis) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu

30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)	Procentuālā daļu daļa
Valsts kase	ERAF 3,5% KF 2,5% ESF+ 4%

6. Partnerība

(442) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.–2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.–2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar Kopīgo noteikumu regulas fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu.

(443) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana¹⁸², kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām.

(444) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.gadā un 2021.gadā notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka – sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

(445) 2021.–2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(446) Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus.

(447) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.–2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim.

(448) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādus finanšu instrumentus kā, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no tādiem finanšu instrumentiem, kā, piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU,  kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(449) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā.

(450) Ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus.

(451) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu finanšu instrumentu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

(452) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem.

(453) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums¹⁸³, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(454) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju – Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam Vides pārskatu"¹⁸⁴. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam.

7. Publicitāte un redzamība

(455) KP fondu komunikācijas plānošana, uzraudzība un izvērtēšana. Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā¹⁸⁵ gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām.

(456) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, kuros paredzēti jau specifiski pasākumi mērķa grupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

(457) Tāpat lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks paplašināta un attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot stratēģisku un koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

(458) Arī jaunajā plānošanas periodā plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu. Vienlaicīgi plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu ieviesto komunikācijas aktivitāšu rezultatīvo rādītāju sasniegšanas izvērtēšanu. Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji tiek noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos.

(459) KP fondu komunikācijas mērķi. KP fondu komunikācijas virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie KP fondu komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

(460) KP fondu komunikācijas mērķauditorija. Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas trīs galvenās mērķauditorijas un specifiski izdalītas mērķauditoriju apakšgrupas:

a) Specifiskās mērķauditorijas:

- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

- Potenciālie ES fondu projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji;

- Sociālie un sadarbības partneri;

- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas;

b) Sabiedrība kopumā:

- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

- Cilvēki ar invaliditāti;

c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

(461) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. KP fondu stratēģijas un ikgadējo komunikācijas pasākumu plānu īstenošanā jāizmanto plašs komunikācijas kanālu klāsts, kas nodrošinās visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju un sniedz iespēju nodrošināt atgriezenisko saiti. Tiks izmantoti jau tradicionālie komunikācijas kanāli – vienotā programmas mājas lapa (jauno vienoto lapu/portālu plānots izstrādāt 2021.gadā) un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas, plašsaziņas līdzekļi, informatīvie pasākumi (semināri, konferences, apmācības, preses konferences), vides reklāma, drukātie materiāli, kā arī jau esošie un jaunie sociālie mediji, atbilstoši sasniedzamajai mērķauditorijai.

(462) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no kopējā programmās finansējuma, vai lielāks.

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

24. tabula. (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana	Jā	Nē
No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)	□	■
No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu)	□	■

3. papildinājums: Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

(463) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības, pie kurām norādīts indikatīvais attiecīgo projektu iesniegumu atlašu uzsākšanas datums¹⁸⁶:

1) 1.1.1.2.pasākuma "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" projekti (2024.g. IV cet.);

2) 1.3.1.1.pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts: "Datu pārvaldības attīstība, lai nodrošinātu efektīvu datu koplietošanu un nodošanu atkalizmantošanai (2023.g. IV cet.);

3) 1.4.1.1. pasākuma  "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" projekti (2023.g. I cet.);

4) 2.1.1.1.pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" projekti (2022.g. IV cet.);

5) 2.2.3.6.pasākuma "Individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošana mājsaimniecībām" projekti (2022.g. III cet.);

6) 2.3.1.2.pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" projekti (2022.g. II cet.);

7) 3.1.1.1.pasākuma "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" projekti (2023.g. II cet.);

8) 4.1.1.2.pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" projekts (2022.g. IV cet.);

9) 4.1.2.6.pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" projekti (2023.g. I cet.);

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2024.g. I cet.);

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.);

12) 4.3.1.5. pasākums "Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība" (2022.g. III cet.)

13) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2022.g. III cet.);

14) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2022.g. III cet.);

15) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. I cet.);

16) 5.1.1.4.pasākuma "Viedās pašvaldības" projekti (2023.g. I cet.);

17) 5.1.1.5.pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" projekti (2023.g. II cet.).

---

Finanšu ministrs J. Reirs