Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 12. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 12. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes skatītāji un klausītāji! Tātad otrajā, galīgajā, lasījumā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģiska un redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizētas normas par īpašumtiesību īstenošanu, īpašumtiesību apgrūtinājuma noteikšanu, servitūtu noteikšanu. Esam precizējuši vēl dažas normas. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Komisija, uzklausot visas puses, veica precizējumu 3. priekšlikumā... izveidojot 3. priekšlikumu. 3. panta otrā daļa ir papildināta arī ar šādu teikumu: "Strīds par servitūta noteikšanu neietekmē ārējās robežas izbūvēšanai nepieciešamo darbu uzsākšanu." Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta norma, redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģisks precizējums, taču šo tehniska rakstura precizējumu, par kuru komisijā bija diskusijas, komisijas vairākums tomēr neatbalstīja, ņemot vērā robežas izbūvē iesaistīto pušu skaidrojumus. Priekšlikums tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam... Atvainojos, deputāte Evija Papule vēlas debatēt par 6. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pateicos, sēdes vadītāja, par iespēju runāt. Un līdztekus droši vien izpelnīšos aizrādījumu. Gribu teikt sirsnīgu paldies par sveicieniem dzimšanas dienā.

Un papildinoši – aicinu vienmēr atbalstīt Juridiskā (Skaņas pārrāvums.)... kopumā atbild par likumdošanas kvalitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Papules kundze debatēs neteica, vai priekšlikumam lūdz balsojumu.

Debates slēdzu, bet sapratu, ka lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 25, pret – 34, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Es aicinu Saeimu otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt likumprojektu "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā tika saņemti 24 priekšlikumi. Vakar ilgā un gana strīdīgā sēdē mēs izskatījām visus šos priekšlikumus un pieņēmām par tiem lēmumu.

Tātad 1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Paredz grozīt likuma nosaukumu, paredzot tajā arī prasības noteikt pašvaldības deputātu darbu. Šis priekšlikums, izdiskutējot komisijā, tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

J. Rancāns. 2. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Arī saistīts ar likuma nosaukuma maiņu, paredzot, ka likums sauksies "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimā". Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Saeimas frakcijas, kopskaitā četras, ir iesniegušas veselu priekšlikumu kopu, kas likumprojekta... tabulā atrodami ar numuru 2., 5., 9., 14., 17. un 20. Paldies komisijai par to, ka tā pēc būtības visus šos priekšlikumus arī atbalstīja, un es aicināšu šodien arī jūs to darīt.

Minēto priekšlikumu kopa precizē un maina likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju. Pirmajā lasījumā, atgādināšu, mēs pieņēmām... paredzējām papildu prasības Saeimas deputātiem dalībai Saeimas un komisiju klātienes sēdēs. Šo prasību ieviešanas mērķis bija īstenot rīcību, kas atbilst sabiedrības veselības un drošības interesēm.

Tomēr apstākļos, kad Covid-19 infekcija turpina izplatīties – jau gandrīz divu gadu garumā – un šobrīd valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija (šim faktam, ka ir izsludināta ārkārtējā situācija, ir piekritusi arī Saeima), likumprojekta izvirzītais mērķis ir vērtējams kā nepilnīgs. Tāpēc mēs esam iesnieguši priekšlikumu precizēt likumprojekta izvirzīto mērķi un papildus prasīt (Nav saklausāms.)... pamatā ir jābūt ne tikai sabiedrības veselības un drošības interesēm, bet arī citiem apsvērumiem, kuri ir nozīmīgi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldībai.

Tādējādi likumprojekta mērķim ir jābūt izvērstākam, domājot gan par sabiedrības veselības un drošības interesēm, gan par veselības iestāžu pārslodzes mazināšanu, gan par infekcijas izplatības mazināšanu, arī par vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret valsts un pašvaldību institūciju, tai skaitā kapitālsabiedrību, amatpersonām un darbiniekiem, par uzticības vairošanu valsts un pašvaldību institūciju darbam un valsts īstenotajai Covid-19 infekcijas pārvaldības politikai.

Šābrīža epidemioloģiskā situācija (tā ir arī plaši aprakstīta likumprojekta anotācijā) pieprasa noteikt un sasniegt plašāku mērķi, kas ir ietverts arī mūsu iesniegtajos priekšlikumos. Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu kā mērķis izvirzīts Covid-19 infekcijas straujās izplatības apturēšana, veselības nozares pārslodzes un novēršamās mirstības apturēšana.

Vienlaikus ar ieviestajiem pārslodzes, pulcēšanās un citiem darbības ierobežojumiem, papildu prasībām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā Ministru kabineta rīkojumā paredzēta arī īpaša prasība, kas attiecas uz visiem publiskā sektora darbiniekiem. Tā noteic, ka no šā gada 15. novembra publiskā sektora darbinieki savus darba vai amata pienākumus var veikt tikai tad, ja to rīcībā ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Ja publiskā sektora darbinieka rīcībā šāda sertifikāta nav, viņš ir atstādināms no darba vai amata pienākumu pildīšanas uz laiku līdz trīs mēnešiem bez darba algas saglabāšanas. Turklāt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā mēs nostiprinājām (principā pavisam nesen Saeimā), ka atbilstoša sertifikāta neesamība ir vērtējama kā nodarbinātā neatbilstība veicamajam darbam vai amatam, savukārt neatbilstība veicamajam darbam vai amatam ir pamats darba vai dienesta attiecību izbeigšanai.

Tā kā Saeima ar savu lēmumu ir akceptējusi Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējo situāciju, akceptējusi šīs likuma izmaiņas, ierobežojumus, tādā veidā nosakot ierobežojumus citām valsts un pašvaldību amatpersonām, no vienlīdzības principa viedokļa nebūtu taisnīgi, ja Saeima tādu pašu ierobežojumu neattiecinātu pati uz sevi. Sabiedrības veselības un drošības interesēs Saeimas deputāti atrodas salīdzināmos apstākļos ar pārējiem publiskā sektora darbiniekiem.

Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātos tiesiskas un demokrātiskas valsts principus – vienlīdzību, solidaritāti, taisnīgumu kā vērtības –, priekšlikumos paredzēta papildu prasība Saeimas deputātu dalībai Saeimas darbā laikā, kamēr vien pastāv sarežģīta epidemioloģiskā situācija. Papildu prasība ietver gan pienākumu uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, gan tiesiskās sekas, ja šāds sertifikāts netiek uzrādīts.

Saprotams, ka šāda prasība nav attiecināma uz Saeimas deputātiem, kuru rīcībā ir kompetentas ārstniecības personas atzinums par vakcinēšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Tādā gadījumā deputāts dalībai Saeimas darbā uzrāda gan atzinumu, gan sertifikātu ar negatīvu veiktā testa rezultātu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams paplašināt likumprojekta sasniedzamo mērķi un ir pamatoti prasīt sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta uzrādīšanu attiecināt uz visu Saeimas deputātu darbu Saeimā.

Es aicinu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

J. Pūce. Jāatzīst, ka attālināta darba veikšana bez prasības uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nav bijis pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanos un sabiedrības veselības un drošības interešu ievērošanu. Par to liecina gan pieņemtais Ministru kabineta rīkojums, gan vēlāk izdarītie grozījumi tajā, kā arī likumprojekta anotācijā atspoguļotā saslimstības un mirstības statistika. Tāpēc mēs esam aicinājuši paplašināt likumprojekta mērķi. Šis atainojas arī aicinājumā paplašināt likumprojekta nosaukumu.

Izvirzot prasību Saeimas deputātiem dalībai Saeimas darbā uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, sabiedrības ieguvums ir daudz lielāks nekā deputātam noteiktais ierobežojums. Pieņemot priekšlikumos piedāvāto regulējumu, tiktu veicināta Satversmē nostiprināto principu un vērtību sasniegšana, vairota sabiedrības uzticēšanās valsts un pašvaldību institūciju darbam un valsts īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, uzticēšanās veicināt sabiedrības paļaušanos uz Latvijas zinātnieku, mediķu un politiķu pausto par vakcināciju kā efektīvāko līdzekli cīņai ar pandēmiju.

Vakcīnu drošums un ieguvumi, ko tās sniedz sabiedrībai veselības aizsardzības nolūkā, ir daudz nozīmīgāki nekā paredzamās papildu prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas darbā. Iesniegtie priekšlikumi citstarp veicinātu vakcinācijas aptveri sabiedrībā, kas ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības veselības aizsardzībai un valsts ekonomiskās attīstības un ilgtspējas stiprināšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka tas ir paša deputāta ziņā – izvairīties no šī ierobežojuma –, jo jebkuram deputātam pastāv iespēja jebkurā laikā vakcinēties. Turklāt vakcinācijas pienākums ir arī tautas priekšstāvju pienākums, lai varētu pildīt savas no mandāta izrietošās pilnvaras.

Izdarītās papildu prasības Saeimas deputātiem būtu atbilstošas sasniedzamajam mērķim un samērīgas arī tādēļ, ka tām ir pagaidu raksturs. Tās ir noteiktas uz laiku līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Tāpat likumprojektā ir ietverts uzdevums Saeimas Prezidijam regulāri sekot līdzi epidemioloģiskajai situācijai valstī un izvērtēt Saeimas deputātiem likumā noteikto papildu prasību turpmāku saglabāšanu.

Aicinu atbalstīt likumprojektā ietvertos priekšlikumus.

Šajā gadījumā... 2. priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Aicinu atbalstīt 3. – komisijas priekšlikumu un atbalstīt arī 5., 9., 14., 17. un 20. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ir pieprasīts balsojums par 2. priekšlikumu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka, tā kā ir izveidots 3. – komisijas priekšlikums un šis ir atbalstīts daļēji, aicinu šo noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 1, pret – 36, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tiek precizēts likuma nosaukums, likums tātad sauksies "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam". Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Lūdzu!

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Vakar mēs ilgi runājām un apspriedām šo likumprojektu, kas strauji valdības... deputātiem izmainīja viedokli, pievienoja klāt pašvaldības deputātus, bet pirms tam... anotācijā nav neviena vārda par pašvaldībām, nebija arī mums iesniegts nekāds Latvijas Pašvaldību savienības atzinums par šo problēmu. Jā, bija zināms, ka četri procenti no pašvaldību deputātiem nav vakcinējušies, bet tajā pašā laikā visas pašvaldības sēdes notika iespējamajā online režīmā.

Tā ka ir drusciņ nesaprotami, kāpēc vajadzēja sasteigt šo likumprojektu. Ja gribēja pielikt klāt pašvaldības deputātus, tad vajadzēja uzreiz izstrādāt normālu likumprojektu ar visiem ieteikumiem, ar visu, arī ar ziņām no Latvijas Pašvaldību savienības. Tad tas būtu vērtīgs dokuments.

Protams, mēs nevaram pretoties tam, ka taisīs izņēmumu kādam pašvaldības deputātam, bet faktiski, kā es vakar jau teicu, likums arī prasa pildīt likumus Saeimas deputātam, tāpat arī pašvaldības deputātam, tā ka šeit nav nekādu pretrunu.

Otra lieta ir tā, kā mēs strādājam... tā, kā jūs strādājat, cienījamie pozīcijas deputāti, – haotiski strādājat – ne tikai pa nakti, bet arī šodien jūs paši nezināt, ko jūs darīsiet rīt. Tas mani samulsina šajos grūtajos laikos Latvijai, īpaši svētkos vai pirms svētkiem... arī noskaņa... vismaz kaut ko jūs varētu... tā kā drusciņ padomāt ar prātu, galvu un rīkoties valstiskā līmenī, bet, nu, politiskā partija... SASKAŅA atbalsta šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai pateikšu, ka vakar no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem piedalījās Ilze Oša un parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs, bija arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju viedoklis. Komisijas lēmums bija tāds, ka... mēs konceptuāli atbalstījām gan nosaukuma maiņu, gan arī turpmāk runa būs par priekšlikumiem par mērķa maiņu.

Tā ka aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsošanas režīmu! Par – 60, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 4. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Tas arī attiecas uz šo konceptu un piedāvā paplašināt likuma mērķi un attiecināt pagaidu prasības arī uz pašvaldību deputātiem. Līdzīgi kā iepriekš, arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Nākamais – 5. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Arī attiecas uz likuma mērķa paplašināšanu, kurā šobrīd ir krietni vairāk uzskaitīts nekā sākotnējā konceptā. Es pieminēšu tātad.

Likums nosaka papildu prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju, apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju padomes, Saeimas Prezidija sēdēs un citos Saeimas struktūrvienību un organizētos pasākumos, kā arī Saeimas ārpolitiskajā darbībā. Tātad ir precizētas konkrētas lietas.

Šīs papildu prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas apstākļos, sekmētu uzticēšanos valsts īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību institūcijām, tai skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanā, mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tai skaitā Saeimas, darbībai.

Šis priekšlikums komisijā tika izdiskutēts. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā, jo komisijas priekšlikums paredz iekļaut šajā konstrukcijā arī pašvaldības līmeņa deputātus.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 5. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 5, pret – 30, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 6. – deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Precizē šā likuma mērķi un paredz, ka vakcinēšanās un testēšana ir efektīvs pasākums, kā arī paredz testēšanu... pieminēt likuma mērķī vārdu "testēšanās". Komisijā izdiskutējot, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 6. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kaspara Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 3, pret – 46, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz paplašināt likuma mērķi ar pašvaldības līmeņa deputātiem. Šis priekšlikums komisijā ir izveidots un atbalstīts.

Aicinu balsot "par", ja kāds prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 8. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Deputāte vēlas, lai no 2021. gada 15. novembra Saeimas deputātiem pirms Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēm būtu pienākums veikt Covid-19 testēšanu Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā. Komisijā šis priekšlikums tika izdiskutēts un netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt, ja kāds prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 8. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 15, pret – 45, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 9. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" priekšlikums. Paredz, ka no 2021. gada 15. novembra Saeimas darbā ir tiesīgi piedalīties tikai tie deputāti, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Protams, arī deputāti, kuri var uzrādīt konsilija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu un negatīvu testēšanas testu. Tāds ir šis priekšlikums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasījuši balsojumu par 9. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 59, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 10. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tiek piedāvāts, ka Saeimas darbā varētu piedalīties arī ar testēšanu, regulāru testēšanu. Komisijā izdiskutējot, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Ja kāds prasa balsojumu, aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs informē, ka 10. priekšlikums nav balsojams. Ir pieprasīts balsojums, bet nav balsojams.

J. Rancāns. Paldies.

Tātad ejam tālāk. 11. – deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Arī ļoti līdzīgs. Runa ir par to, ka klātienes sēdē varētu piedalīties ar testiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, droši vien nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, tik tiešām, sekojot... Juridiskā biroja viedoklim, 11. priekšlikums nav balsojams, jo esam atbalstījuši 9. priekšlikumu. Tātad, kaut arī ir pieprasīts balsojums, tas nav balsojams.

J. Rancāns. Labi, tālāk. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī bija par... mazliet savādāks, tas ir pretrunā ar jau pieņemto konceptu, proti, šeit arī bija runa par negatīva testa iespējamību... uzrādīšanu un piedalīšanos klātienes sēdēs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs ir norādījis, ka arī šis priekšlikums nav balsojams, taču debates ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Jāteic, ka šis bija tomēr ļoti svarīgs Juridiskā biroja priekšlikums. Žēl, ka tas vairs nav balsojams, tāpēc ka situācija ir būtiski mainījusies. Problēma ir tā, ka trešo un ceturto vīrusa paveidu vakcinētie pašreiz izplata tikpat plaši kā nevakcinētie. Atšķirība vienīgi tā, ka vakcinētie nenonāk tik lielā skaitā slimnīcās vai arī nomirst varbūt vēlāk nekā nevakcinētie.

Starptautiskā prakse pašreiz sakarā ar kārtējo uzliesmojumu, ko tieši vakcinētajās... valstīs jau mēs redzam... tātad kārtējo uzliesmojumu... parlamentos tiek ieviesta prakse testēt pirms katras sēdes. Nesenajā NATO Parlamentārās asamblejas pasākumā, neraugoties uz vakcinācijas sertifikātiem, visiem bija obligāti jāveic testi. Paralēli notika Māršala fonda sanāksme, šiem deputātiem bija vēlreiz jāveic testi.

Tā kā katru dienu šajā parlamenta ēkā ir iespēja ienākt arī vakcinētajiem ar attiecīgo vīrusu, šis priekšlikums faktiski ir ļoti svarīgs, ja to nepieņem, šis likumprojekts faktiski zaudē jēgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

12. priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. 13. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Piedāvā izslēgt likumprojekta 3. un 4. pantu, kuri konceptuāli ir atbalstīti pirmajā lasījumā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 14. – minēto frakciju (frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas) priekšlikums. Priekšlikums ir par to, ka deputātam ir pienākums uzrādīt (es domāju – Saeimas deputātam, par pašvaldību deputātiem mēs pēc tam vēl runāsim) sadarbspējīgu sertifikātu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai līdz 2021. gada 15. novembrim, ja vien deputāts informāciju par sertifikātu nav iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tuvākajā Saeimas sēdē ziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši šo sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā. Komisijā šis priekšlikums ir izdiskutēts un atbalstīts.

Aicinu atbalstīt, ja kāds prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 14. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 15. – deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Tiek piedāvāts sertifikātu uzrādīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, savukārt, ja būtu bijis atbalstīts, ka ir iespēja Saeimā strādāt ar negatīviem testiem, tad šie testi būtu jāuzrāda apsardzes pakalpojumu sniedzējam pie ieejas. Komisijā priekšlikums tika izdiskutēts un noraidīts.

Ja kāds prasa balsojumu, aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs ir norādījis, ka 15. priekšlikums nav balsojams, jo Saeima ir atbalstījusi 14. priekšlikumu. Tātad, kaut arī pieprasīts balsojums šeit, Saeimas sēdē, 15. priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta 3. pantā piedāvā izslēgt vārdus un skaitļus "līdz 2021. gada 15. novembrim"... tātad apsvērt šo izslēgšanu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams, jo ir saistīts ar 12. – neatbalstīto priekšlikumu.

J. Rancāns. 17. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas Jaunā Vienotība, Jauno konservatīvo frakcijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Likumprojekta 4. pantā paredz izslēgt vārdu "klātienes". Runa ir par to, ka, ja deputāts sertifikātu ir ieguvis un uzrādījis pēc 2021. gada 15. novembra, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par to ziņo tuvākajā Saeimas klātienes sēdē. Tātad vārds "klātienes" ir izslēgts, tas nozīmē, ka ziņo arī attālinātajā sēdē. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 18. – deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Tiek piedāvāts, ka, ja deputāts sertifikātu ir ieguvis un uzrādījis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pēc 2021. gada 15. novembra, komisija par to ziņo apsardzes pakalpojumu subjektam, tādējādi šis darbs tiek organizēts. Komisijā priekšlikums noraidīts.

Ja kāds prasa balsojumu, aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt vārdus un skaitļus "Ja deputāts sertifikātu ir ieguvis un uzrādījis pēc 2021. gada 15. novembra" ar vārdiem un skaitli "Ja Saeimas deputāts sertifikātu ir ieguvis un uzrādījis pēc šā likuma 3. pantā minētās ziņojuma sniegšanas". Tas ir apsvēruma priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, droši vien nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, kā norādījis Juridiskais birojs, 19. priekšlikums nav balsojams, jo saistīts ar 20. – neatbalstīto priekšlikumu. Tātad, kaut arī deputāti pieprasa balsojumu, šāds balsojums nav iespējams.

J. Rancāns. 20. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas Jaunā Vienotība, Jauno konservatīvo frakcijas un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Tā būtība ir tāda, ka tiek mainīts likumprojekta 5. pants, kas paredz, ka deputātam, kurš saskaņā ar šā likuma 2. pantu nav tiesīgs piedalīties Saeimas sēdēs, tiek pārtraukta mēnešalgas un kompensāciju izmaksa. Algas un kompensāciju izmaksa tiek atjaunota ar dienu, kad deputāts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrādīs sadarbspējīgu sertifikātu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 20. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – frakcijas "Attīstībai/Par!", frakcijas Jaunā Vienotība, Jauno konservatīvo frakcijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Apsvēruma priekšlikums par šiem... vai nevajadzētu izslēgt vārdus "par to, ka tiek pārtraukta kompensāciju izmaksa". Komisijā netika atbalstīts. Šis priekšlikums acīmredzot arī nebūs balsojams.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs ir norādījis, ka 21. priekšlikums nav balsojams, jo ir atbalstīts 20. priekšlikums.

J. Rancāns. 22. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 7., 8. un 9. pantu, kuros nosacījumi par darbu, par vakcinācijas sertifikātiem attiecas arī uz pašvaldības deputātiem. Paredz, ka pašvaldības domes deputāta pilnvaras īstenot ir tiesīgs tikai tāds deputāts, kurš līdz 2021. gada 15. novembrim ir ieguvis un uzrādījis pašvaldību vēlēšanu komisijai šo sertifikātu, un pašvaldību vēlēšanu komisija tuvākajā domes sēdē ziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu.

8. un 9. pants savukārt regulē rīcību, kas notiek, ja neuzrāda šo sertifikātu, proti, tādā gadījumā deputāts netiek pielaists pie amata pienākumu pildīšanas, viņa mandāts tiek apturēts, vietā nāk nākamais deputāts. Savukārt, ja deputāts, kurš šādā veidā netika pielaists pie pienākumu pildīšanas, vakcinējas, tad, protams, viņam ir tiesības atgriezties. Šī prakse esot aprobēta arī citos gadījumos, kad deputāti ir bijuši saslimuši, un tas problēmas nerada.

Komisijā šis priekšlikums ar visiem šiem papildinātajiem jaunajiem pantiem tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 23. – deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Attiecas uz iepriekšējo konceptu, proti, ja būtu bijusi spēkā tā redakcija, ka deputātam, kurš nav iesniedzis šo sertifikātu, tiek atskaitīti ieturējumi (20 procenti) par katru kavēto sēdi, viņam būtu tiesības strādāt citu algotu darbu privātajā sektorā, attiecīgajā periodā neattiecinot uz viņu interešu konflikta likuma normas. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts un, visticamāk, nav arī balsojams, ņemot vērā iepriekšējo konceptu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mēs taču nevaram būt tik cietsirdīgi. Es domāju, ka šis Krauzes kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, jo iedomāsimies, ja deputātam, piemēram, ir kaut kādi hipotekārie kredīti vai viņam ir līzinga automašīnas, tad, ja viņš nevar apmeklēt sēdes un ja tās visas notiek klātienē, un par katru atskaita, viņam paliek kaut kāds noteiktais minimums, ko nedrīkst... aizturēt. Tātad viņu var izlikt arī no dzīvokļa, ja viņam tāds ir, vai no mājas. Es saprotu, ka visiem deputātiem taču ir kaut kādi dzīvokļi vai īpašumi, vai vismaz daļa... uz kaut kādiem kredītiem. Un mēs nevarētu... Bet galvenais, man liekas, kāpēc tas ir jāatbalsta, – mēs nedotu vēl vienu iemeslu Satversmes tiesai, tāpēc ka ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā šis likumprojekts... likums, ja to Saeima pieņems, nonāks Satversmes tiesā, un šis būs vēl viens no argumentiem.

Savukārt nepieņemt vai neatbalstīt šo priekšlikumu nav nekādas loģikas, tāpēc ka atstādināts deputāts nekādā veidā nevar... viņam nevar būt interešu konflikta, viņš jau nevar balsot – viņš nevar balsot komisijas sēdēs, viņš nevar balsot plenārsēdēs –, līdz ar to viņš nekādā veidā nevar ietekmēt, teiksim, rezultātu sev par labu vai kādam radiniekam par labu, līdz ar to.... tiešā veidā nevar ietekmēt balsojot, protams, aizkulisēs viņš var tikties, tāpat kā jebkurš var tikties.

Tātad likumprojektā... šī priekšlikuma jēga, manuprāt, tomēr ir atbalstāma. Kā jau teicu, galvenais iemesls, kāpēc es aicinu to atbalstīt, – lai Satversmes tiesai nebūtu jāizskata, piemēram, vēl kaut kāds priekšlikums, ka Saeima ir nobalsojusi "par" to, ka atstāj nevakcinētus deputātus bez iztikas līdzekļiem un bērnus varbūt bez vitamīniem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs ir sniedzis atzinumu, ka šis – 23. –deputāta Armanda Krauzes priekšlikums nav balsojams, jo ir atbalstīts 20. priekšlikums. Tātad priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. Paldies.

Es tikai piebildīšu, ka par to ir runāts, – Saeimas deputātam ir ļoti vienkārši izvairīties no šiem ierobežojumiem un turpināt saņemt algu, aizejot savakcinēties vai atnesot konsilija izziņu par to, ka viņam šī vakcinēšanās medicīnisku iemeslu dēļ ir atlikta.

Nākamais – 24. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikums. Par to, ka ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, lai pārliecinātos par viņu veselībai drošas vides esamību, var rosināt visu Saeimas deputātu testēšanu pret Covid-19, bet vienlaikus arī pret – tur ir uzskaitīta vesela virkne – adenovīrusiem, Ebolas vīrusslimību, enterovīrusu... Vārdu sakot, Karina Sprūde mums ir iesniegusi priekšlikumu, kas rosina paplašināt testēšanos pret dažādiem vīrusiem. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts un ir noraidīts.

Aicinu noraidīt, ja gadījumā kāds prasa balsojumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es tikai vēlos jums atgādināt, ka Saeimas deputāta darba devējs nav ne Saeimas Prezidijs, ne koalīcijas... parlamentārais vairākums, bet tikai un vienīgi Latvijas tauta, kas viņam ir iedevusi šo deputāta mandātu. Līdz ar to tas nav ne Saeimas Prezidijam, ne Saeimas deputātiem... lemt par to, vai liegt kādiem Saeimas deputātiem, lai kādi antivakseri viņi nebūtu, iespēju pārstāvēt savu vēlētāju un piedalīties Saeimas sēdēs. Kolēģi, šis ir 13. Saeimas kauna traips – viss šis likumprojekts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Rancāna kungs?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tātad vēlreiz – par priekšlikumu tika diskutēts, tas tika noraidīts.

Ja kāds prasa balsojumu, aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 24. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātes Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 1, pret – 46, atturas – nav. Kolēģi, balsojumā nav kvoruma.

Balsosim par šo priekšlikumu vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātes Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 2, pret – 46, atturas – 1. Tātad balsojumā nav kvoruma.

Izsludinu tehnisko pārtraukumu uz piecām minūtēm – līdz pulksten 12.05.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Atsākam sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.

Tātad mums ir jābalso par 24. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. – deputātes Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 48, atturas – 1. Kvoruma nav, un es varu tikai un vienīgi izsludināt pārtraukumu sēdē, jo ir jāsanāk arīdzan Eiropas lietu komisijai. Bija lūgums no komisijas, kaut arī sākām pulksten 11.10, nemainīt mūsu garākā pārtraukuma laiku.

Ir jau pulksten 12 un 11 minūtes. Līdz ar to izsludinu pārtraukumu, lai komisija var sanākt, līdz pulksten 13.30.

Uz redzēšanos!

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt likumprojektu "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs". Un atgriežamies pie balsojuma par 24. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputātes Karinas Sprūdes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Jā, paldies.

Kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rancāna kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs"! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 7, atturas – 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši pirmo darba kārtības sadaļu.

Otrā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts, ko ir iesnieguši deputāti Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Anda Čakša, Kārlis Šadurskis, Iveta Benhena-Bēkena, Juris Pūce, Gatis Zamurs, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars un Jānis Dūklavs, – "Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu".

Delegācijas vadītājs ir deputāts Atis Lejiņš.

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu"! Un tas ir Atis Lejiņš. Lūdzu, balsosim!

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā sadaļa – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 800, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tas ir rīkojums, par kuru es jau vakar noziņoju kļūdas pēc, bet šodien tātad vēlreiz par to runāsim.

Kā jau minēju, šajā otrdienā, tātad 9. novembrī, izskatījām rīkojumu Nr. 800, ar kuru grozīts rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Un, kā jau arī minēju, nosaukšu būtiskākās lietas.

Rīkojums precizē, ka pulcēšanās ierobežojumi personām (līdz 10 personām – iekštelpās, un līdz 20 personām – ārtelpās) attiecas arī uz vakcinētām personām.

Tālāk. Vakcinācijas aptveres palielināšanai ir noteikts, ka Nacionālajam veselības dienestam pēc pašvaldību lūguma ir tiesības nodot attiecīgajām pašvaldībām fizisko personu datus – par nevakcinētām personām no 60 gadu vecuma. Mērķis šai datu nodošanai – veicināt vakcinācijas aptveri šo personu vidū, šīs personas apzinot un sazvanot, un motivējot vakcinēties.

Tālāk. Rīkojuma grozījumi paredz arī to, ka ārstniecības iestādēm, tātad valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus stacionāros, slimnīcās, turpmāk ir atļauts organizēt brīvprātīgo darbu atbilstoši Brīvprātīgā darba likumā noteiktajai kārtībai.

Tālāk. Paredzēts, ka darba devējam, kas ir ārstniecības iestādes vadītājs, ir tiesības nosūtīt darbinieku uz to ārstniecības iestādi, kur šajā brīdī viņa palīdzība ir visvairāk nepieciešama.

Noteikts arī, ka medicīniskais skābeklis un tā sistēmu instalācijas un apkopes darbi tiek iepirkti, piemērojot atsevišķus Publisko iepirkumu likuma noteiktus izņēmumus, bet ilgākā laika posmā tiem tomēr būs jāpiemēro vispārīgās šā likuma – Publisko iepirkumu likuma – normas.

Ir precizēti arī jautājumi par medicīniskā personāla veselības pārbaudēm. Un ir noteikts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir tiesīgs izveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Tādējādi šis regulējums atšķirtos no Ministru kabineta līdzšinējiem noteikumiem.

Ir arī noteikts, ka par dienesta pienākumu izpildi, kurus paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārstniecības iestādēs veic Nacionālo bruņoto spēku karavīri, kas nosūtīti palīgā šīm slimnīcām, šiem karavīriem papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu 100 procentu apmērā no viņiem noteiktās mēnešalgas, savukārt zemessargam par katru šāda uzdevuma izpildes dienu izmaksā "dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju [..], to reizinot ar koeficientu 2".

Tāpat ir paredzēts, ka, ņemot vērā, ka zemessargiem ir savs pamatdarbs un viņi ir nodarbināti pie darba devējiem, Nacionālie bruņotie spēki, kuri iesaista arī zemessargus visos šajos pasākumos, no sava budžeta kompensē šiem darba devējiem izmaksas, kuras radušās saistībā ar zemessarga prombūtni no viņa darba un saistībā ar šo aizvietošanu.

Visus papildu izdevumus, kuri faktiski rodas no šādas aizvietošanas un kompensāciju izmaksām, finansē no Aizsardzības ministrijas budžeta, bet, ja ar to nepietiek, – tad no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komisijā, uzklausot ministrijas, iestāžu pārstāvjus un Tiesībsarga biroju, konkrētie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" tika atzīti par nepieciešamiem, esošajā situācijā samērīgiem un atbalstāmiem.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kāpēc es pieteicos šodien runāt tieši par šo rīkojumu, kaut gan mēs, frakcija, vakar nepiedalījāmies balsojumā par citiem Ministru kabineta rīkojumiem, kuri groza rīkojumu Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"?

Šajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos redzam: pēc tik ilga laika beidzot ir apjautuši, kas ir nepieciešams, lai mēs ātrāk pārvarētu... Tikai šodien, pēc 20 mēnešiem, mēs saprotam, ka ir jābūt iesaistītām pašvaldībām. Par pašvaldību iesaistes lietderību liecina daudzu valstu pieredze; to pierādījušas jau entās valstis, strādājot un uzticoties tiem, kuri ir vistuvāk cilvēkiem. Taču mēs... tikai pēc 20 mēnešiem... tikai tagad mēs esam atrisinājuši, kā var nodot šos datus par riska grupā esošo cilvēku vakcināciju.

Nu, es nezinu, vai tā ir laba pārvaldība un krīzes vadība, bet esmu priecīgs, ka beidzot mēs to esam izdarījuši. Pēc 20 mēnešiem mēs esam attapušies, ka mums var būt brīvprātīgie, cilvēki, kas, līdzīgi kā zemessargi un daudzu citu profesiju cilvēki, ir gatavi brīvprātīgi palīdzēt valstij šajā grūtajā brīdī. Beidzot mēs esam sapratuši, kas vajadzīgs, un tikai tagad mēs labojam kaut ko. Vai tad tas tiešām nebija izprotams, ka krīzes situācijā būs...?

Protams, man kā Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājam ir prieks par to, ka mēs sākam izprast, kā būtu jārīkojas un jāvada valsts krīzes situācijā. Diemžēl – diemžēl! – saprotam to tikai pēc ļoti sāpīgas pieredzes.

Es ceru, ka mums izdosies... un arī apakškomisijā es esmu saskāries ar ļoti daudzām institūcijām, kuras ir izpratušas un spējušas izdarīt ļoti daudz, lai krīzes situācijā, jebkurā krīzes situācijā, mēs spētu palīdzēt saviem cilvēkiem. Un – kvalitatīvi palīdzēt, lai nebūtu tik sāpīgi.

Mēs dzirdam, ka šodien jau ir sasaukts Daugavpilī... civilās aizsardzības sanāksme... komisija... par to, kas sāksies 15. novembrī, kad viņu reģionālajā poliklīnikā nebūs, kas strādā. Tā būs vēl viena krīze. Un, iespējams, šie labojumi ļaus šo krīzi arī kaut kādā veidā mazināt. Taču par to, manuprāt, bija jādomā varbūt... ātrāk, daudz, daudz ātrāk un bija jāstrādā pie tā, lai mums nebūtu šādas sajūtas, ka 15. datumā atkal būs kaut kāds krīzes padziļinājums.

Mēs redzam to, ka šobrīd daudzas pašvaldības pieņem lēmumu neuzsākt mācību procesu, apzinādamās visu to, kas, iespējams, var notikt tajā nedēļā – trīs darba dienas un četras brīvas dienas – un par ko brīdina medicīnas darbinieki, medicīnas sistēma.

Šis rīkojums ir būtisks ikvienam no tiem cilvēkiem, kas ir iesaistīti šo krīžu pārvarēšanā. Šis tiešām ir... pēc tik ilga laika... Es redzu, ka beidzot ir padomāts par to, kā mēs varam tiešām jēgpilni palīdzēt šajā krīzē. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šā rīkojuma sagatavošanā. Es tiešām ceru, ka tādā veidā mēs spēsim izglābt daudzas dzīvības.

Protams, tas būs papildu slogs daudziem šiem cilvēkiem, par kuriem ir runāts šajā rīkojumā, to skaitā arī zemessargiem, karavīriem, policistiem, veselības aprūpes darbiniekiem, – ikvienam, kas šobrīd palīdz šo krīzi pārvarēt.

Man prieks, ka arī mūsu komisijas sēdes laikā... sarunā ar Aizsardzības ministriju... tika aizdomāts un, iespējams, šobrīd ir arī... tiek pārrunāts, ka mainīs šos koeficientus arī tiem cilvēkiem... ka zemessargi ir iesaistīti gandrīz ikvienā tādā grūtā brīdī... Bija nepieciešamība pēc papildu spēkiem gan vakcinācijas centros, gan loģistikas nodrošināšanā attiecībā uz vakcināciju, gan mobilajos vakcinācijas centros; šobrīd viņi slimnīcās palīdz, palīdz arī uz robežas; palīdz arī tās pašas komandantstundas nodrošināšanā. Tāpēc, es domāju, būtu ļoti, ļoti labi, ja mēs spētu saprast un novērtēt to.

Es domāju, ka šajā brīdī, kad mēs dzirdam no valdības puses, ka šie līdzekļi ir... ka ir iespējams tos atrast... es domāju, ka tie cilvēki ir pelnījuši to. Tāpēc prieks, ka mēs spējam kaut kādā veidā... jēgpilni iesaistīties šīs krīzes pārvarēšanā.

Tāpēc šajā gadījumā... Es atbalstīšu šo rīkojumu, un to es atbalstīju arī komisijā, jo es redzu, ka tiešām ir izvērtēts tas, kāds varētu būt tas pienesums... un par ko droši vien ir jautājuši tie cilvēki, kas ir iesaistījušies šīs krīzes....

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, atvainojiet, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Man bija iespēja šonedēļ... un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šonedēļ tikās ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājiem un iepazīstināja ar situāciju, kāda ir šobrīd Latvijas slimnīcās.

Un, kolēģi, tā situācija... protams, mēs redzam un dzirdam arī no medijiem par to, cik sarežģīta tā ir; arī ik dienu mēs sazināmies... Taču šobrīd es gribētu... pie šī lēmuma projekta...

Bergmaņa kungs jau minēja daudzas labas lietas, kuras gaidījām 20 mēnešus, tāpat arī pašvaldības gaidīja šo informāciju. Tagad jau tā informācija ir, vismaz ir pirmais solis sperts, bet nevarētu teikt, ka tā informācija, kas būs pašvaldību rīcībā, būs pilnīga. Turklāt tas nerisinās problēmu, jo tajā pašā Latgalē ir vesela virkne cilvēku, kuri uzskata, ka viņi var runāt tikai ar ģimenes ārstu un ka neviens cits... viņi negrib runāt ne ar vienu citu par šo vakcināciju – vajag vakcinēties vai nevajag. Tāda ir realitāte, tā tas šodien ir. Un jau praksē esam par to pārliecinājušies.

Tāpat arī citur... Un šī kapacitāte veselības aprūpes iestādēm, piemēram, kad ir vesela virkne šo senioru, kuri nevēlas iet uz kaut kādiem tur autobusiem vai vēl kaut kur... Pat tad, kad pie viņiem piebrauc klāt, pie pašām mājām, viņi nevēlas to darīt, viņi grib iet uz veselības aprūpes iestādi, bet...

Atcerēsimies, kas notiek šobrīd, šodien, Latgalē! Vienu no Daugavpils lielākajām poliklīnikām taisās vērt ciet. Nu vispār tur tā situācija ļoti sarežģīta izveidojusies, un, manuprāt, pārlieku maza uzmanība tam tiek šobrīd pievērsta, nemaz nesākot meklēt vainīgos.

Bet, manuprāt, tas, kurš rīkojas visbezatbildīgāk šajā situācijā, – tā ir valdība un, protams, tās vadītājs Kariņa kungs. Un arī Valsts prezidents Levita kungs. Stāsta – jau no šīs nedēļas sākuma stāsta – to, ka no 15. datuma ierobežojumi būs atcelti, būs vaļā...

Paskatieties, kas šobrīd notiek valstspilsētās... vairākās valstspilsētās (ieskaitot galvaspilsētu)! Galvaspilsēta jau pieņem lēmumu nelaist bērnus uz skolu, saglabāt attālinātās mācības, jo pastāv epidemioloģiskie riski.

Nākamajā nedēļā ir trīs darba dienas, pēc tām ir četras brīvdienas... Un valdība izdara ļoti "pārdomātu" soli: solījām – izpildīsim! Tas nekas, ka slimnīcās vēl joprojām ir pārslodze. Tas nekas, ka slimnīcās vēl joprojām ir trīsreiz vairāk kovidpacientu, nekā tam vajadzētu būt, lai mēs varētu kaut kādā veidā... domāt par plānveida operāciju atsākšanu. Mēs no 15. datuma, balstoties uz politiskiem solījumiem, mainām ierobežojumus, mīkstinot tos.

Un šobrīd pašvaldības... Par laimi, pašvaldībām ir kaut kādi instrumenti... Un arī es personīgi esmu vairākas pašvaldības mudinājis pārdomāt šos lēmumus – laist vai nelaist bērnus uz skolu... un tieši šajās trīs dienās... vidusskolas grupā...

Tas, manuprāt, parāda valdības pieeju šim jautājumam. Neskatoties uz to, ka epidemiologi, dažādi eksperti saka to, ka šajā jautājumā nedrīkst pieņemt lēmumus, balstoties uz politiskiem solījumiem un uz solīto datumu (tā saka viena no valsts galvenajiem ekspertiem šajā jautājumā!), un neskatoties uz to, ka... valdība vēl joprojām nav atjaunojusi sadarbību ar šo ekspertu grupu, kur tiešām ir eksperti, kuri var dot padomus, kā rīkoties. Turpina pieņemt politiskos lēmumus, kuri jau šodien mums ir parādījuši... Kur mūs ir noveduši šie politiskie lēmumi, politiskās sajūtās balstītie politiskie lēmumi!

Kolēģi! Visa šī situācija un šībrīža... jau pieļautās kļūdas septembrī, oktobrī... tas viss turpinās arī tagad, novembrī, un tas viss beigsies ar to, ka mums būs gari, gari Ziemassvētki, kurus mēs pavadīsim mājās... tikai tāpēc, ka valdība nespēj stratēģiski padomāt, paskatīties un varbūt pārkāpt mazliet pāri tam, ko viņi kādam apsolījuši. Bet – mēģināt veidot dialogu ar sabiedrību, skaidrot!

Man personīgi šobrīd nav saprotams, kāpēc mēs visu raujam vaļā, redzot to, ka priekšā četras brīvdienas, kuras visnotaļ cilvēki noteikti arī izmantos. Pie situācijas, ka saslimstības izplatības ziņā mēs esam vēl joprojām vieni no līderiem Eiropā... un arī pasaulē.

Šo lēmuma projektu aicinu atbalstīt, bet kopumā valdībai ir, par ko padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Piekrītot iepriekšējiem runātājiem, gribu teikt, ka situācija izglītības jomā parāda... ne tikai prasa, bet jau realitātē parāda, ka izglītībai, īpaši Rīgā... Rīgā, kur ir faktiski gandrīz lielākā daļa skolēnu un lielākā daļa izglītības iestāžu, dažādu izglītības iestāžu... prasa citus risinājumus. Es nerunāju par nekādu reģionālo principu, es nerunāju par to, ka būtu nepieciešams paskatīties uz pieciem reģioniem atšķirīgi, nē, bet izglītībā gan...

Tātad... šobrīd jau izglītības iestāžu vadītāji raksta... nu jau raksta, ka, pirmkārt, esošie nosacījumi nav realitātē izpildāmi.

Un, otrkārt (un to es arī atbalstu), Rīgas lēmums ir pareizs. Acīmredzot pašvaldība, kur, kā jau teicu, ir lielākais skolēnu skaits un lielākais izglītības iestāžu skaits, ja mēs skatāmies uz pašvaldībām, pieņem atšķirīgu lēmumu... kā nosaka viena princese, kas ir izdomājusi, ka visa pasaule viņu klausīs. Nē.

Mums ir šobrīd jāskatās uz izglītības nozari, atbalstot mediķus un pieņemot dzīves praksei atbilstošus un reāli īstenojamus lēmumus.

Ar to es aicinu šobrīd koalīciju un politisko totalitāro valdību izlemt, ka tām pašvaldībām, kurās ir ļoti liels skolēnu skaits, īpaši atzīmējot Rīgu, ļaut... vai izveidot citu specifisku pieeju... ar specifiskākiem nosacījumiem. Nu nav taču noslēpums, ka tieši Rīgā ir lielākais iedzīvotāju skaits. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo vai strādā galvaspilsētā.

Līdz ar to aicinu, pirmkārt, padomāt par šāda veida grozījumiem, lai atbalstītu mediķus; lai tiešām darītu visu, lai nepalielinātos slimnīcās nonākušo cilvēku skaits, un, otrkārt, ļaut Rīgai... nu, iespējams, balstoties arī uz sadarbību ar valdību, jo tā nav problēma šobrīd... Rīgai pieņemt specifiskus lēmumus, tai skaitā – attiecībā uz izglītību.

Atkārtoju: Rīgas lēmums ir pragmatisks; Rīgas... departamenta pieņemtās... veiktā darbība ir pareiza, skatoties uz situāciju Rīgā, jo lielākā daļa... lielā noslodze taču ir tieši Rīgas medicīnas iestādēs.

Tātad lūdzu un aicinu tos, kuri var grozīt, papildināt vai kā citādi nodarboties ar ārkārtas situācijas... ar Ministru kabineta noteikumu grozīšanu, ņemt to vērā un izveidot tādus nosacījumus, kurus tiešām cilvēki, pirmkārt, realitātē atbalsta, otrkārt, realitātē var izpildīt.

Un vēlreiz atkārtoju: Rīgas lēmums ir pareizs. Un šajā brīdī droši vien ministrei ir jāpiekāpjas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim otro reizi. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Paldies. Mums šajā attālinātā darba sistēmā ne vienmēr veicas ar tehniku, bet es ceru, ka šoreiz man izdosies noslēgt savu runu.

Es gribētu vēl tikai nedaudz piebilst par to, ka bieži esam pieminējuši, ka tiecamies sekot Ziemeļvalstīm. Ziemeļvalstīs līdzīgi rīkojušās tieši tās pašvaldības... tai skaitā... ļoti reti pieminēta ir mūsu argumentācijā... Zviedrijas valstī... ir tās, kas spēj glābt dzīvības.

Un šie koncepti, tādi kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir ieviesta gan Somijā... un totālās aizsardzības sistēmas Norvēģijā un citās Skandināvijas valstīs... ir devušas to rezultātu, ka tās spēj pārvarēt krīzi daudz, daudz veiksmīgāk.

Varbūt tāpēc arī mums vajadzētu aizdomāties... līdzīgi kā to ir darījuši lietuvieši. Viņi ir izveidojuši... sapratuši pēc šīs ļoti smagās krīzes, ka ir vajadzīgs šāds krīzes monitoringa centrs, kas varētu sniegt šo informāciju un palīdzēt valdībai pieņemt šādus lēmumus.

Un tas nemaz dārgi nemaksā, un par to tik daudz runāts. Tas ik dienu varētu sniegt informāciju par to, kas notiek uz robežas, kas notiek pašvaldībās, kas notiek enerģētikā, kas notiek slimnīcās. Un tad varbūt šie lēmumi būtu daudz, daudz jēgpilnāki. Tad jums būtu pilna informācija.

Tieši šī nedalīšanās ar informāciju un informācijas nesniegšana ir radījusi šo situāciju, jūs šobrīd paši arī atzīstat, – gan sadarbībā ar ģimenes ārstiem, gan sadarbībā starp pašvaldībām. Tie cilvēki, kuri visvairāk zina par situāciju...

Mums tad būtu daudz, daudz labāks rezultāts un mēs varbūt nepieņemtu tādus lēmumus, kādus esam pieņēmuši, un... kļuvuši par pirmo Eiropas Savienības valsti... ar tādu lēmumu, kādu pieņēmām pirms pāris minūtēm.

Es novēlu, lai jums pietiek drosmes un izpratnes par to, kā jūs varat pārvarēt šo krīzi un pieņemt lēmumus, kas dotu daudz lielāku...

Bet šo lēmuma projektu es atbalstu un aicinu arī citus atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī esmu starp tiem, kuri atsaucās uz aicinājumu atbalstīt konkrēto rīkojumu... būtībā tāpēc, ka... zināmā mērā sāk mazināt valdības lēmumu ietekmi uz kovidkrīzes vadību nākotnē.

Starp citu, es vēlos atgādināt, ka jau pagājušā gada pavasarī mūsu frakcija vērsās gan pie Valsts prezidenta, gan pie Ministru prezidenta – valdības vadītāja – ar aicinājumu, lūgumu izveidot profesionālu krīzes vadības centru, kur tiešām profesionāļi varētu lemt par to, kā vislabāk vadīt šo krīzi.

Un, ja mēs pie šī likumprojekta debatēs arī runājām, pieskārāmies... par izglītību, tad jautājums ir ne tikai par ģimenēm, kuras daudzas šobrīd nostādītas neveiklā situācijā, jo ir notestējušas savus bērnus, lai nākamnedēļ Rīgā varētu bērni atsākt mācības klātienē, bet...

Starp citu, arī citas pašvaldības saņēmušas šo voluntāro uzsaukumu no Izglītības un zinātnes ministrijas... ar aicinājumu noteikt viņu prasības, kādām tām, viņuprāt, būtu jābūt. Un daudzas skolas, ļoti apzinīgas skolas, valstiski domājošas skolas (kā, piemēram, Jūrmalas pilsētas skolas; skolu direktori parakstīja publisku vēstuli – aicinājumu –, tiešām vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar aicinājumu precizēt, koriģēt... ieviest loģiskas prasības, izpildāmas), nāk ar saviem priekšlikumiem, ir uz sadarbību vērstas. Ir uz sadarbību vērstas!

Skolu direktori ir ilgu laiku pavadījuši individuālās sarunās, lai panāktu, ka 97 procenti (nu jau vairāk nekā 97 procenti!) pedagogu konkrētajā pilsētā būtu vakcinēti, lai bērni nezaudētu izglītības iemaņas, kvalitātes un savas prasmes, lai varētu atsākties normālas mācības. Viņi dara visu iespējamo. Saprot un pieņem arī to, ka, ja cilvēks nav vakcinēts, tad, iespējams, nāksies viņam uzteikt darbu. Norij daudzus krupjus. Motivē, runā ar savu kolektīvu, ir gatavi sadarboties. Bet viņiem atsūta voluntāru uzsaukumu, kā ir jādara!

Viņi atbild, ka ir problēmas to ievērot, viņi nevar desmitiem klašu nodrošināt pusdienas; tad pirmās maltītes jāsāk astoņos no rīta un pēdējās ir ap pusnakti. Un viņi nāk ar priekšlikumiem. Bet sapratnes vietā viņi šajās dienās saņem no Izglītības kvalitātes dienesta pārbaudes pēc pilnas programmas: "Jūs atļāvāties mums pretim runāt, publiski apšaubīt Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu?! Nu tad jūs dabūsiet kārtīgi pretī."

Tas šobrīd notiek ar tām skolām, kuras atļaujas iebilst, pat ar tām, kuras līdz šim ir ļoti aktīvi aicinājušas uz konstruktīvu sadarbību, bet norādījušas uz kādām nepilnībām; viņi dabū nevis dialogu un savstarpēju sapratni, un risinājumu, bet dabū brāzienu. Vai tas ir normāli? Vai tas veicina kopīgu izeju no krīzes? Nē, tas nekādā gadījumā neveicina mums kopīgu izeju no krīzes. Tas tikai padziļina krīzi. Tas padziļina plaisu starp saprātu un to ekstrēmu, kas šobrīd valda valdībā.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu (es ceru, ka dzird arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji): nu atzīstam kļūdas! Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Labojam kļūdas, sēžamies pie viena galda ar pašvaldībām, ar skolu direktoriem, ieklausāmies, lai tiešām, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu atsākties normālas klātienes mācības un tās netiktu pārtrauktas jau pēc nedēļas vai divām, kad atkal pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Atrodam kompromisu tiešām... ar gudrākiem un gaišākiem prātiem. Ja pašiem pietrūkst zināšanu, pieaicinām ekspertus, nekautrējamies!

Mēs nevaram būt kompetentākie katrā jomā, nevajag mums tēlot kompetentākos, jo tajā brīdī, kad jūs saprotat, ka jūs esat pats gudrākais telpā, jūs saprotat, ka jums apkārt ir mazāk gudri cilvēki. Taisni otrādi, pieaiciniet profesionāļus, konsultējieties, vadiet dialogu, sarunas no rīta līdz vakaram!

Neuzspiežam nevienam tikai un vienīgi savu viedokli, nākam ar risinājumiem, lai mēs kopā izietu no šīs krīzes ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem, lai mūsu bērniem nebūtu milzīgu kritumu izglītībā, sekmēs, viņu prasmēs. Bērni – tā ir mūsu nākotne, kurai mēs šobrīd atņemam iespēju. Mēs reāli samazinām mūsu valsts konkurētspēju, jo pēc 10–20 gadiem... Tikmēr citas valstis pret izglītības jomu izturas ar milzīgu, milzīgu pietāti.

Tāpēc es tiešām, kolēģi... Koalīcijas kolēģi, es aicinu būt ar sapratni un uz sadarbību vērstiem – uz sadarbību ar cilvēkiem, ar pašvaldībām, ar skolu direktoriem –, lai nebūtu tāda situācija, ka galvaspilsētā ir viens stāvoklis, bet citur – cits stāvoklis.

Tiešām sēžamies pie galda un dodam tās pilnvaras, un tiešām skatāmies uz jautājumiem individuāli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs esam situācijā, kad Veselības ministrija slimnīcās sauc palīgā brīvprātīgos.

Un, ja jūs būtu lasījuši šā lēmuma projekta anotāciju, tad jūs redzētu, piemēram, to, ka anotācijā ir tāds, nu, varbūt samērā... tā teikt, "mazs sīkums" attiecībā uz tiem brīvprātīgajiem, kurus...

Saskaņā ar likumu brīvprātīgā darba organizatora pienākums ir apdrošināt brīvprātīgā darba veicēju, taču anotācijā ir tāds teksts: "Slimnīcām nav ne resursu, ne finanšu līdzekļu, lai to nodrošinātu."

Atgādināšu, kolēģi, – valdības iesniegtajā anotācijā pateikts, ka slimnīcām nav ne resursu, ne finanšu līdzekļu, lai to nodrošinātu.

Kā gan, kolēģi, tas varēja notikt situācijā, kad mēs jau pavisam drīz, jau pirmdien, skatīsim otrajā lasījumā valsts budžeta projektu (otrajā lasījumā – valsts budžeta projektu!), kurā izdevumu daļa ir 12 miljardu eiro apmērā?! Budžeta deficīts ir vairāk nekā pusotrs miljards eiro.

Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts es jums varu pateikt, ka no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas puses katru reizi, kad Veselības ministrija nāca ar pieprasījumu pēc apropriācijām, pēc līdzekļiem, kas ir mērāmi vairākos simtos miljonu eiro... Kā tas varēja notikt, ka mēs šodien lasām tādus vārdus, ka slimnīcām nav ne resursu, ne finanšu līdzekļu, lai nodrošinātu pat brīvprātīgā darba veicēju apdrošināšanu? Es te pat nemaz nerunāju par to, vai apdrošināt vai nodrošināt jaunas medmāsas un ārstus.

Kāpēc pie šādas situācijas slimnīcās mums uz galda ir budžeta projekts, kurā nav paredzēti papildu finanšu līdzekļi jauniem ārstiem un māsām? Kāpēc šajā situācijā slimnīcām vajag saukt palīgā brīvprātīgos? Vai tiešām esmu vienīgais, kuram tas šķiet kaut kā absurdi?

Kolēģi! Es jūs aicinu pirmdien atcerēties šos vārdus no valdības lēmuma anotācijas – par tām slimnīcām, kurām nav ne resursu, ne finanšu līdzekļu pat tam, lai atļautos brīvprātīgajiem samaksāt par apdrošināšanu. Aicinu to atcerēties tad, kad mēs skatīsim konkrētus priekšlikumus, kas piedāvās piešķirt vairāk līdzekļu veselības aprūpei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, vai komisijas vārdā ko komentēsiet?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2021. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 800, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 2, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši 12. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Lūdzu, atļaujiet jūs iepazīstināt ar deputātu jautājumiem.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Māris Možvillo un Ieva Krapāne ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Kariņam "Par KNAB veikto iepirkumu "Par pirmās sabiedrības informēšanas kampaņas organizēšanu"".

Un deputāti Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Ieva Krapāne un Ļubova Švecova ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par Covid-19 pacientu statistikas datiem".

Abi deputātu jautājumi tiek nodoti atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi, vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Godātie kolēģi! Pēc minūtēm 15, respektīvi, pulksten 14.23 vai 14.20... pulksten 14.23 mēs atgriežamies un turpinām ar 4. novembra darba kārtības izskatīšanu.

Tātad pēc 15 minūtēm turpinām darbu ar 4. novembra darba kārtību.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem