Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit ceturtās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 17. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam".

Komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģes! Godātie kolēģi!

17. – deputāta Gobzema priekšlikums, kurā viņš... jā, minēja par to... salīdzināja Latvijas valsti ar Igauniju, runājot par... pie varas esošajiem. Un jāsaka, šis priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt, mīļie cilvēki! Labrīt, Saeimas deputāti! Labrīt, koalīcija, kas nobalsos pret visiem maniem un pret visiem opozīcijas priekšlikumiem un palielinās Ministru kabinetam, nabadzīgajam Ministru kabinetam, tā budžetiņu par 1,4 miljoniem, ja precīzi, tad par vienu miljonu 429 tūkstošiem.

Es tagad lasu to pamatojumu, kāpēc Ministru kabinetam vajadzētu palielinājumu. Tātad Ministru kabinets – valsts pārvaldes efektivitātes un kapacitātes stiprināšana, materiāltehniskās bāzes kapacitātes stiprināšana. Ko tas sevī ietver?

Tātad Kariņš pilnīgi skaidri ir pateicis, ka viņš šobrīd ir neefektīvs un viņam nav atbilstošas kapacitātes. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viņš skaidri un gaiši pasaka, ka viņa ministri, kas ir viņa valdībā, ir neefektīvi un neatbilstoši, tāpēc viņam vajag papildu 1,4 miljonus. Materiāltehniskās bāzes kapacitātes stiprināšana nozīmē algas – palielināt sev algas uz jūsu, mīļie cilvēki, rēķina, kamēr jums tur... ir bezdarbs 20 vai 30 procentu. Kamēr jūs raudat, ka viss ir slikti, tikmēr Kariņam viss ir pilnīgi kārtībā. Tā tas notiek.

Kur tas aizved? Tas aizved pie ļoti vienkāršas detaļas... Ar ko atšķiras bagāta valsts no nabadzīgas valsts? Bagātā valstī ļoti būtiska ir ienākumu izlīdzsvarošana sabiedrībā, jo būtiski, ka ir ļoti liels... salīdzinoši procentuāli liels tā saucamais vidusslānis – cilvēki ar (Nav saklausāms.)... augstiem ienākumiem sastāda lielāko daļu sabiedrības.

Kā ir pie mums? Pie mums ir ļoti liels nabadzīgu cilvēku slānis un ļoti mazs ļoti turīgu cilvēku slānis. Un, kā es lasu presē, šajā krīzes laikā mums ir palielinājies par... nebijušos apmēros turklāt... palielinājusies auto (Nav skaidri saklausāms.) tirdzniecība. Tātad, ņemot vērā, ka mūsu valsts vadītāji jau tā braukā ar lepnākajām mašīnām, es pieļauju, ka viņiem vienkārši pietrūkst materiāli tehniskās bāzes kapacitātes stiprināšanai, kāda jaudīgāka automobiļa vai kādas jaudīgākas piemaksas.

Vakardien, starp citu, klausoties debates, es sapratu, ka budžetā tiek apstiprinātas pat tādas piemaksas, ka, ja ģenerālprokurors iet uz darbu, tad viņam par to piemaksā, vienkārši tāpēc, ka tas ir tā normāli, – ja cilvēks atnāk uz darbu, viņam par to ir piemaksa. Vai Valsts kancelejas vadītājam – ir alga un tad vēl kaut kādi pieci tūkstoši (procentuāli visādās piemaksās sanāk), jo ar algu jau ir grūti iztikt valsts pārvaldē. Visi raujas uz privāto sektoru, kur nemaksā pabalstus, kur ir pārmērīgi augsti nodokļi... un tādā garā.

Kāpēc es tik optimistiski runāju par šo jautājumu? Es par šo jautājumu runāju optimistiski tā iemesla dēļ... kā mēs redzējām vakardien, izskatot pēdējo priekšlikumu, mīļie cilvēki, Ministru kabinets un šī koalīcija jūs uzskata par tādu neizglītotu masu. Vakardien Saeima nobalsoja "par" koncertflīģeļa iegādi Rīgas pils Svētku zāles vajadzībām. Viņi teica, ka tas tā nav, ka tas ir izņemts ārā, bet realitātē koalīcija nobalsoja "par", tāpat kā realitātē šodien nobalsos. Viņi teiks, ka, nē, viņiem ir tik grūti, nezinu, vecs dators vai vēl kaut kas, bet patiesībā tas ir vienkārši pašiem sev algu paaugstināt. Tā, lūk.

Mans priekšlikums ir šo naudu nevis aizņemties, bet šo naudu vienkārši neaizņemties, samazināt valsts budžeta izdevumus, lai mūsu bērniem un mazbērniem nebūtu jāmaksā par Kariņa labo dzīvi. Netērējam 1,4 miljonus Kariņam un neaizņemamies šo naudu! Es lūdzu neaizņemties vairāk kā 300 miljonus par visiem priekšlikumiem kopumā, 300 miljoni vienkārši izklakarēti savam priekam, savai labsajūtai. Par to ir šis priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šīs valdības prioritātes vienmēr gan ir bijušas... uzstādījumi ir bijuši nabadzības apkarošana un solidaritāte. Šajā budžetā mēs neko tamlīdzīgu neredzam. Šeit vispār nevar būt runa par solidaritāti brīdī, kad minimālā pensija ir nepilni 150 eiro, bet valsts augstākajām amatpersonām atalgojums pieaug pat par 40 procentiem. Nekas netiek darīts, lai mazinātu nabadzību. Ap 400 tūkstošiem cilvēku mums dzīvo uz nabadzības vai zem nabadzības robežas.

Valsts prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka nepieciešams palielināt ministru skaitu. Līdz ar to... tas ir saprotams, ka esošajiem ministriem darba apjoms samazināsies, jo viņiem tiks pielikti klāt vēl ministri. Tātad, ja viens ministrs netiek galā ar darbu, viņam pieliks klāt otru ministru. Un šajā brīdī tiek runāts par atalgojuma celšanu! Kā vispār tās lietas var salikt kopā! Tas ir ļoti nekrietni – brīdī, kad cilvēki dzīvo nabadzībā, kad cilvēki nezina, kā viņi samaksās jaunos komunālo pakalpojumu rēķinus, kā viņi samaksās par elektrību. Cilvēki jau šodien raksta vēstules, lai palīdz viņiem nomaksāt elektrības rēķinus. Mēs šai brīdī runājam par atalgojuma celšanu ministriem.

Lūdzu atbalstīt Gobzema kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai atgādināt, ka 17. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Gobzema priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 18. – arī deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Debašu laikā viņš runāja par to, ka vara papildus pērk sabiedriskās attiecības, un salīdzināja Latvijas Republikas medijus ar Krievijas medijiem. Gribu teikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Man jāsaka, ka Bondara kungs pārsteidzoši precīzi sniedza skaidrojumu par šo priekšlikumu... kā tas notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un tā arī ir taisnība. Šis mans priekšlikums nozīmē samazināt izdevumu sadaļu Sabiedrības integrācijas fondam par vienu miljonu 84 tūkstošiem 315 eiro.

Kas ir Sabiedrības integrācijas fonds? Lai jūs saprastu, mīļie cilvēki, Sabiedrības integrācijas fonds ir slavenā Jura Pūces dzīvesbiedres Pūces kundzes vadīts veidojums. Faktiski... Pēc būtības, manā ieskatā, tas ir izveidots tāpēc, lai Pūces sievai būtu, kur strādāt, jo ģimenei ir grūti, viņiem vajag autostāvvietu atļaujas dabūt, līdz ar to, kā saka, apetīte rodas ēdot. Tagad vajag papildu miljonu, nepietiek ar autostāvvietām, miljons papildus.

Protams, ir skaisti noformēts, piemēram, "nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība". Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to... Mēs ļoti labi zinām, ka mums nav saliedēta sabiedrība, 30 gadus nav bijusi un nebūs arī pēc tam, kad Pūces sieva būs vadījusi attiecīgo Sabiedrības integrācijas fondu. Bet kur tad viņi tērēs? Viņi tērēs modernas digitālās platformas izveidei, kā piemērs. Atkal izveidos kaut kādu interneta mājaslapu, no kuras nebūs pilnīgi nekādas jēgas, beigās konstatēs, ka nekāda saliedēta sabiedrība nav izveidojusies, un turpinās runāt, ņemot vērā, ka Pūces ģimene pārstāv tās vērtības, kuras ir ultraliberālas, – tikai savas partijas interesēs. Šie papildu līdzekļi tiek izmantoti, lai faktiski pirktu varu, lai pirktu varu caur medijiem, lai pirktu varu caur... piebarotu vajadzīgos cilvēkus, kas attiecīgi stāstīs labu: cik labi ir paristi, cik labs ir Pūce, cik labs ir Jaunupa kungs, cik laba ir valdība un tādā garā. Bet ar sabiedrības integrāciju tam būs maz sakara.

Kas par to liecina? Par to liecina sekojošais. Tātad šajā sadaļā ir arī tāds punkts: "Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm". Tātad no šī miljona, kuru prasa papildus, daudzbērnu ģimenēm viņi ir atraduši 24 tūkstošus. Tur ir mājaslapām, tur ir vēl nesaprotamiem viskautkādiem... autostāvvietu... laikam to caurlaižu iepirkumiem vai vēl kaut kam, bet daudzbērnu ģimenēm ir vismazākā summa. Tātad, lai veidotu spēcīgas ģimenes... lai veidotu saliedētas, spēcīgas ģimenes, Sabiedrības integrācijas fonds netērēs faktiski vispār neko.

Tāpēc mans priekšlikums ir samazināt šos izdevumus valsts budžetā un neaizņemties septiņus miljardus. Aizņemties bišķiņ mazāk. Pūces sievai nevajag šos līdzekļus. Viņi var pilnīgi mierīgi iztikt ar to, kas viņiem ir. Nav pati nabadzīgākā organizācija valstī. Šīs organizācijas vienīgais mērķis, kā jau teicu, ir uzpirkt varai lojālus cilvēkus, tāpēc tai tiek piešķirti līdzekļi, caur šo organizāciju tiek izpildīta šī funkcija un nekas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Runājot par Sabiedrības integrācijas fondu, zināmā mērā... tie, kas atceras vēsturi, saprot, ka tas tiešām ir izveidots reizē ar Latvijas neatkarības atgūšanu un ka tā uzdevumi ir bijuši krietni citi, nekā šobrīd tie izskatās... izpildījumā jau pēc 30 gadu pastāvēšanas.

Integrācija un sabiedrības integrācija, šķiet, nav vairs galvenais aspekts... kas būtu jādara, īpaši, ja mēs runājam par tām funkcijām, kuras šobrīd šā budžeta papildinājumā tiek uzsvērtas. Vai tiešām Sabiedrības integrācijas fonds integrēs daudzbērnu ģimenes, izsniedzot apliecības? Tas ir Sabiedrības integrācijas fonds? Tas ir sabiedrības integrācijas uzdevums? Vai tiešām Sabiedrības integrācijas fonds ir tas, kas uztur sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, būtībā sadalot finansējumu? Vai tas ir sabiedrības integrācijas uzdevums?

Šķiet, ka Sabiedrības integrācijas fonds pēc savas nu jau gandrīz 30 gadu pastāvēšanas būtu vērtējams kā atavisms un zināmā mērā likvidējams kā institūcija. Jā, iespējams, ka Kultūras ministrijas paspārnē ir jābūt kādai institūcijai, nodaļai vai kādai citai struktūrvienībai, kas sadarbojas ar nevalstisko sektoru. Tas ir ļoti būtiski, un atbalstīt nevalstiskās organizācijas ir svarīgi, taču ne jau sabiedrības integrācijai. Tad ko mēs integrējam? Sabiedrību sabiedrībā?

Līdz ar to, šobrīd runājot par šo priekšlikumu, tādā summas izpratnē, tas nebūtu atbalstāms, bet tomēr 264 944 eiro nebūtu atbalstāmi, jo tie ir vērtēti vai virzīti Sabiedrības integrācijas fonda kapacitātes attīstībai. Kādēļ? Vēlreiz jautāju. Vai tādēļ, lai daudzbērnu ģimenēm izsniegtu apliecības? Vai tādēļ, lai veiksmīgi dalītu finansējumu nevalstiskajām organizācijām? Droši vien Kultūras ministrijai būtu jāpārskata šī fonda esamība, funkcijas un, iespējams, arī nosaukums. Par to esmu runājusi ne tikai budžeta kontekstā šajā sasaukumā, bet arī tajā... pēc funkcijām.

Vēlreiz uzsveru, ka, jā, ir jābūt struktūrvienībai, kas veicina sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta tai skaitā mazākumtautību nevalstiskās organizācijas kultūras jomā un etniskās kultūras uzturēšanā, bet tam noteikti vairs nav jābūt ar nosaukumu "Sabiedrības integrācija", vēl jo vairāk, ja šī funkcija faktiski netiek veikta.

Vai mēs esam dzirdējuši – vēlreiz atkārtoju! –, ka Sabiedrības integrācijas fonds pēc sava nosaukuma un dibināšanas būtības būtu uzrunājis mazākumtautību seniorus? Taču nē! Mēs neesam dzirdējuši, ka Sabiedrības integrācijas fonds būtu uzrunājis vakcinācijas kontekstā seniorus, tai skaitā mazākumtautību seniorus. Tā gan zināmā mērā būtu fonda funkcija, un tam, iespējams, būtu nepieciešams papildu finansējums, bet to var pārdalīt no vakcinācijas biroja.

Droši vien... Es aicinātu tomēr Kultūras ministriju pārskatīt vismaz Sabiedrības integrācijas fonda nosaukumu, ja ne pastāvēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons ( NA).

Labdien, cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Tā kā daudz izskanēja arī Kultūras ministrijas... vārds, tad gan deputātiem, gan sabiedrībai atgādināšu, ka Sabiedrības integrācijas fonds nav Kultūras ministrijas struktūrvienība un nav padots Kultūras ministrijai. Ir speciāls Sabiedrības integrācijas fonda likums, kuru pieņēmusi Saeima, un tas veic likumā norādītās funkcijas, tādēļ arī Saeimas uzdevums ir nodrošināt finansējumu Sabiedrības integrācijas fondam. Protams, Kultūras ministrija, deputāti, sabiedrība var rosināt izmaiņas Sabiedrības integrācijas fonda darbībā, nosaukumā. Tas ir pilnīgi demokrātisks process, bet

tikai gribu pateikt, kāpēc Kultūras ministrija uzskata, ka fondam ir jābūt. Piemēram, tagad ļoti daudz cilvēku ir redzējuši jauno daudzsēriju seriālu "Emīlija" par Emīliju Benjamiņu – tur ļoti labi bija redzams, ka autoritāra vara... no ministrijas regulēja preses brīvību.

Kovida apstākļos it sevišķi ir nepieciešams atbalsts gan sabiedriskajiem medijiem, gan komercmedijiem, tāpēc ir speciālas valsts atbalsta programmas medijiem, it sevišķi komercmedijiem. Ja nebūtu Sabiedrības integrācijas fonda, kas administrē, taisa konkursus mediju atbalstam un novirza naudu konkrētiem medijiem, opozīcija būtu pirmā, kas kāptu Saeimas tribīnē un teiktu, ka Kultūras ministrijas ierēdņi paši ir dalījuši medijiem finansējumu pēc nezin kādiem principiem, grib tos uzpirkt un tamlīdzīgi.

Tanī momentā, kad šo naudas administrēšanu, konkursēšanu veic Sabiedrības integrācijas fonds, kuru pārrauga Sabiedrības integrācijas fonda padome, kurā ir sabiedrības pārstāvji, kurā ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, kurā ir vairāku ministriju pārstāvji, šis konkursējums, šī naudas dalīšana, šis atbalsts ir daudz caurskatāmāks, redzamāks. Loģiski – tikko ir kaut kādas diskusijas vai problēmjautājumi, tie nonāk sabiedrības lokā. Ja tas tiktu dalīts šauri, ierēdnieciski, vienas ministrijas lokā, būtu pavisam cita situācija, vienmēr tiktu pārmesti interešu konflikti un tamlīdzīgi.

Tas pats attiecas arī uz konkursu rīkošanu, naudas administrēšanu nevalstiskajām organizācijām, jo arī Sabiedrības integrācijas fonds veic šo nevalstisko organizāciju atbalstu konkursu veidā. Jāteic, ka Sabiedrības integrācijas fonds veic arī tās funkcijas, kuras valsts – ministriju izskatā – ne visai gribēja veikt, piemēram, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā jau gadiem mums ir bijušas garas diskusijas, kurš veiks bēgļu, patvēruma meklētāju un alternatīvā statusa gribētāju politikas koordināciju. Vienīgais, kurš tā pa īstam to gribēja veikt, bija Sabiedrības integrācijas fonds.

Tas pats attiecas uz brīvprātīgo darbu, kas nav kaut kādā vienas ministrijas resorā ietilpināms, jo brīvprātīgais darbs ir, nu, tāds pārresoru darbs, ko veicināt šādā kārtā, – iesaistot nevalstiskās organizācijas... un, šo darbu administrējot Sabiedrības integrācijas fondam, ir daudz labāks variants, nekā to darīt šauri, resoriski.

Tā ka Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstāms, par tā nākotni – tas ir...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Jūsu runas laiks beidzies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt! Paldies. Reflektējot uz Jansona kunga tikko teikto, ir acīmredzami, ka neviena no tām pozīcijām, ko viņš nosauca un atskaņoja, neatbilst Sabiedrības integrācijas fonda nosaukumam un būtībai... pēc tā jēgas.

Tad sanāk... Patiešām Papules kundzei bija simtprocentīga taisnība, jo nosaukums "Sabiedrības integrācijas fonds" neatbilst tām darbībām, ko realitātē veic šis nodibinājums. Kā mēs redzam un kā mums paskaidroja Kultūras ministrija, tā ir tāda kā... uzbūvēta, virsuzbūvēta specifiska organizācija, kas pašlaik nodarbojas ar to, ka veic administrēšanu un finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām, pārdala finansējumu komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem un šādi (iekavās... pēdiņās) "it kā" nodrošina mediju neatkarību. Pie tam mēs visi lieliski zinām, ka šī fonda darbību vada ar politisko spēku Attīstībai/Par! saistītā Saeimas deputāta Jura Pūces sieva. Par kādu objektivitāti, par kādu neatkarību mēs varam runāt sabiedriskajiem un neatkarīgajiem medijiem! Tie visi ir atkarīgi no tā, vai tie esošajā ekonomiskajā situācijā saņems vai nesaņems finansējumu un vai šo finansējumu saņems nepieciešamā daudzumā. Šajā gadījumā izskatās, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir pilnīgi pārveidojies un kļuvis par vēl vienu barotavu politiķiem pietuvinātam personāžam.

Šajā gadījumā es lūdzu kolēģus atbalstīt deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu, jo, ja pēc būtības netiek nodrošināta pamatfunkciju izpilde, finansējums attiecīgi ir pārvirzāms citu – akūtāku un nopietnāku – problēmu risināšanai, sabiedrības vajadzību apmierināšanai.

Vēl viens ļoti būtisks akcents šajā kontekstā... visa sakarā. Ja mēs redzam, ka pat tās nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv, piemēram, Kažokas kundze, stāsta, ka ar krievvalodīgo auditoriju būtu jārunā krievu valodā un ka tā ir pazaudēta, un ka vakcinācijas aptvere krievvalodīgo auditorijā ir mazāka nekā latviešu auditorijā, varbūt tas ir signāls – un ļoti būtisks signāls – tam, ka Sabiedrības integrācijas fonds degradē, ka tas nepilda savu pamatuzdevumu un nenodrošina nekādu sabiedrības integrāciju. Tad par ko mēs te runājam? Mēs vēl aizvien turpinām piešķirt milzīgu finansējumu, miljonus, kad cilvēki patiesībā nodarbojas tikai ar finanšu resursu pārdali, nosaucot to skaistos vārdos. Un vēl nodrošina to, ka mediju telpa (tajā skaitā) šādā veidā tiek ietekmēta un... manipulēta.

Es uzskatu, ka tas nav pieļaujami un patiešām ir jādomā... un sabiedrībai ir jāzina, ka ar integrācijas problemātiku šis fonds netiek galā. To parāda Covid-19 krīze – ar vakcinācijas procesu, ar aptveri tieši mazākumtautību kontekstā. Šis uzbūvētais, mākslīgi uzturētais... vēl viena ierēdņu barotava vienkārši... pēc būtības ir likvidējama.

Lūdzu kolēģus atbalstīt 18. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Piedodiet... Protams, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es pirmām kārtām gribētu izteikt savu novērtējumu – augstu novērtējumu – Jansona kungam, kurš šajā valdībā ir vienīgais parlamentārais sekretārs, kurš pilnvērtīgi dara savu darbu un konsekventi uzstājas par katru ar Kultūras ministriju saistītu... par katru jautājumu, kurš ir saistīts ar Kultūras ministriju.

Jansona kungs, es varu jums nepiekrist dažos jautājumos (ne daudzos), bet katrā ziņā visu cieņu jums par to, ka jūs, kā saka, pašaizliedzīgi darāt savu darbu, kamēr gandrīz visu citu ministriju parlamentārie sekretāri (ar retiem izņēmumiem – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre vienreiz uzstājās) budžeta debatēs klusē par savu ministru prioritātēm.

Bet tagad drusku... pie lietas. Kolēģi, es ceru, visi ir pamanījuši, ka Kultūras ministrija faktiski ir norobežojusies, distancējusies no Sabiedrības integrācijas fonda. Un te man jāpiekrīt daudziem iepriekšējiem runātājiem – mūsu arvien vairāk un vairāk sašķeltajā sabiedrībā mēs neredzam, mēs nedzirdam to, ka Sabiedrības integrācijas fonds darītu to darbu, kas atbilstu šā fonda nosaukumam. Mēs neredzam nekādus Sabiedrības integrācijas fonda sasniegumus sabiedrības integrācijā. Izskatās, ka Sabiedrības integrācijas fonds nodarbojas ar visu kaut ko, bet tikai ne ar sabiedrības integrāciju – vai tā būtu etniskās plaisas pārvarēšana, vai kādas citas pazīmes, pēc kā sabiedrība tiek šķelta. Mēs redzam, ka Latvijas sabiedrība kļūst arvien sašķeltāka, bet Sabiedrības integrācijas fonda budžets turpina pieaugt.

Varbūt šī problēma, kolēģi, ir risināma tā, ka Sabiedrības integrācijas fondam vajadzētu vienkārši nomainīt nosaukumu uz "Visādu projektu fonds" vai vienkārši "Mediju atbalsta fonds", vai kaut kā savādāk, jo diezgan skaidrs, ka sabiedrības integrācija šo vārdu īstajā nozīmē noteikti nav šā fonda pirmajā desmitniekā – tajos jautājumos, ar kuriem šis fonds nodarbojas.

Kas attiecas uz mediju finansēšanu, protams, no vienas puses, saprotot, ka visnotaļ tehnoloģiskā progresa dēļ (īpaši – digitālā progresa dēļ) pēdējos gados mūsu masu mediji piedzīvo ļoti grūtus un sarežģītus laikus un kaut kāds atbalsts no valsts puses ir nepieciešams, tajā pašā laikā ir jāuzdod jautājums, vai tas, ka valdība jeb valdības konkrētās iestādes, šajā konkrētajā gadījumā Sabiedrības integrācijas fonds, šo finansējumu medijiem izdala... vai tas līdzi nenes kaut kādu, tā teikt, quid pro quo no mediju puses. Vai tas, ka daži mediji saņem un daži nesaņem finansējumu, sevī neietver kaut kādas labvēlības garantijas no šo mediju puses? Šādi jautājumi, kolēģi, noteikti jāuzdod.

Bet savādāk – vai šajā laikā piešķirt finansējumu Sabiedrības integrācijas fondam? Es teiktu, labāk to piešķirt tam, lai pieņemtu darbā jaunas medmāsas un jaunus ārstus. Tas, kolēģi, vairāk atbilstu mūsu valsts šābrīža prioritātēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu jā, Jansona kungs, jums taisnība – Sabiedrības integrācijas fonds strādā pēc atsevišķa likuma, jo tas tika izveidots Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā tiešām kā neatkarīga institūcija, kura saņēma apjomīgus ārvalstu fondu palīdzības līdzekļus, un, protams, tai bija jābūt neatkarīgai.

Jā, protams, Sabiedrības integrācijas fonds ir tiešā Ministru prezidenta atbildībā un zināmā mērā atrodas Ministru prezidenta darbības... pakļautībā. Piekrītu, bet tai pašā laikā jūsu minētais par funkcijām – par mediju, par sabiedrības integrācijas politikas īstenošanu – ir Kultūras ministrijas nolikumā... vismaz rakstīta funkcija. Līdz ar to ir saprotams, ka šīs funkcijas varētu pildīt kāds no fondiem vai kāds strukturāls veidojums. Kā jūs, Jansona kungs, manuprāt, pareizi arī minējāt – finansējuma sadalījums nevalstiskajām organizācijām nevarētu būt ministrijas kompetence vai ministrijas tiešais (Ieklepojas.)... es atvainojos... uzdevums, bet ir skaidrs, ka... jūs savā runā arī noteikti parādījāt, ka Sabiedrības integrācijas fonds praktiski vairs nestrādā ar sabiedrības integrāciju, un, šķiet, šobrīd pēc tā veikuma to tomēr var dēvēt par atavismu – ne tādēļ, ka sabiedrība ir kļuvusi vienotāka, bet tieši pretēji – citu iemeslu dēļ nekā fonda dibināšanas laikā, bet fonda darbība šobrīd tomēr nav vērtējama ar tādu nosaukumu. Un droši vien jāpiekrīt, Jansona kungs, ka ne jau jūsu, Kultūras ministrijas, pārziņā ir mainīt fonda nosaukumu, bet tomēr koalīcijā jūs esat, un Sabiedrības integrācijas fonda pastāvēšanai būtu jāliek gals nosaukuma dēļ, un tas jāpārdēvē jēdzīgā un funkcijām atbilstīgā nosaukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es no savas puses arī izsaku lielu pateicību parlamentārajam sekretāram Jansona kungam, jo tik tiešām viņš ir viens no retajiem koalīcijas deputātiem, kas piedalās debatēs un, manuprāt, ļoti saturīgi piedalās debatēs, kas tiešām ir tāda pozitīva iezīme. Cerams, ka šodien būs arī kāds cits piemērs, un es apņemos pateikt paldies ikvienam koalīcijas deputātam, kas kāps šajā tribīnē, vienalga no kādas partijas viņš būtu, mēģinot aizstāvēt savus priekšlikumus. Īpašs paldies būs tad, ja aizstāvēs savus priekšlikumus... kuri drīzumā arī būs.

Bet šajā gadījumā es gribētu reflektēt tieši uz to, ko teica Jansona kungs. Savā ziņā, Jansona kungs, neviens jau jums neprasīja aizstāvēties par šiem mediju izdevumiem un par šīm mediju naudām – kā tiek dalītas šīs mediju naudas. Jūs to pats sākāt, un tas savā ziņā norāda uz to, ka, nu, kaut kas jau līdz galam tur tīrs nav.

Ja mēs skatāmies uz šo SIF, ko jūs, kā teicāt... norādījāt uz to, ka tā ir tā neatkarīgā institūcija, kurā konkursiem un tā tālāk šī nauda tiek neatkarīgi dalīta, es gribētu visiem, kolēģi, atgādināt – ne tikai Jansona kungam, bet arī visiem pārējiem kolēģiem –, jā, taisnība (nerunāsim par SIF vadītāju, to jau daudzi kolēģi ir pieteikuši), pats galvenais jautājums neatkarīgi no tā, kas vada SIF, ir par to, kas pēc būtības kontrolē šo SIF. Un tā ir SIF padome. Ja mēs paskatāmies, kas ir SIF padomē, – SIF padome sastāv no 10 locekļiem. Un kam gan te ir vairākums? Seši valdības pārstāvji – seši! – un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tātad absolūtais vairākums ir valdības pārstāvjiem un principā nav starpības, kas šo naudu dala, – vai nu valdība... tā pati valdība sadala, to nosaucot vienkārši par SIF, tas notiek caur SIF.

Es esmu piedalījies ne vienās vien debatēs par to, kāpēc vispār tāds SIF ir vajadzīgs, kāda ir tā jēga. Un tik tiešām – vai visas šīs funkcijas nebūtu prātīgāk... darīt Kultūras ministrijai? Pēc būtības, ja mēs tā godīgi paanalizējam šo institūciju, īpaši šobrīd, tā ir tāda varas pagarinātā roka, ar kuru sadalīt kaut kāda veida resursus, un šajā gadījumā ir izslēgti jebkādi demokrātiskie principi. Valdība principā nesavtīgi saglabājusi pilnu kontroli pār šo struktūru.

Agrāk tur bija kaut kādas demokrātijas iezīmes, kad bija plānošanas reģionu pārstāvji, bija pašvaldību pārstāvji, tiešā veidā piedalījās, tās bija dažādas politiskās partijas. Šobrīd ir tikai un vienīgi koalīcija. Koalīcijas veidojums, nekā savādāk to nevar nosaukt. Es apšaubu ikvienu konkursu, kas šobrīd caur šo struktūru tiek virzīts, ikvienu. Tāpēc ir vietā saruna par to, priekš kam vispār tāds ir vajadzīgs. Ja būtu vismaz balanss pārvaldības struktūrā, bet šeit nav pat balansa ar nevalstiskajām organizācijām, šeit ir stabils vairākums, un pēc būtības, kā koalīcijas padome lems, tā arī šī struktūra strādās, kā koalīcijas padome lems par naudas sadali, tā arī šī struktūra to darīs.

Var jau mums stāstīt par kaut kādiem konkursiem un vēl sazin kādām lietām. Kolēģi, šajā organizācijā ir absolūta koalīcijas dominance. Manā ieskatā, tās sarunas par to, ko šobrīd ir pacēlis Gobzema kungs, ir vietā. Šeit būtu jāpārdomā tas, ar ko šī struktūra vispār nodarbojas. Sanāk tā, ka koalīcija dod kaut kādu naudiņu, dala pēc sazin kādiem principiem. Ja būtu Kultūras ministrija, būtu vismaz skaidrs, no kā prasīt atbildību. Šobrīd tā ir kārtējā bezatbildības organizācija – redz, viņi dara, mēs neko, mēs stāvam tikai maliņā.

Tāpēc, kolēģi, aicinu ieklausīties ikvienu arī tajā, ko saka Gobzema kungs. Šī pārvaldības struktūras maiņa, ko veica šī pati Saeima – šī Saeima, ne jau kāda cita, šī Saeima bija tā, kas par to nobalsoja, veica šīs superorganizatoriskās izmaiņas –, manuprāt, ne pie kā laba šīs izmaiņas nav novedušas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jāsaka, šī diskusija ir ārkārtīgi interesanta, jo rezultātā mēs varam kārtējo reizi pārliecināties, cik svarīgas ir budžeta debates. Šeit ir runa varbūt ne tik daudz par naudu, bet par to, cik tā nauda, piešķirtā no budžeta, tas ir, no nodokļu maksājumiem, ir efektīvi izmantojama atsevišķu funkciju realizēšanai, cik efektīvas ir pašas funkcijas. Un te principā notiek arī darbības analīze, lai pieņemtu lēmumu par to, pietiekams vai nepietiekams finansējums ir atsevišķas funkcijas realizēšanā.

Konkrēti par SIF. Redziet, man palaimējās – es kādreiz biju SIF padomes loceklis, pārstāvot pašvaldību, Rīgas pašvaldību, tāpēc es bišķītiņ zinu, ar ko nodarbojās tad un ar ko nodarbojas šodien šis fonds. Tanī laikā (es ļoti labi atceros) tieši ar SIF piešķirto finansējumu mēs (un tā bija mana iniciatīva) atbalstījām latviešu diasporas kultūras pasākumu finansēšanu. Un tas bija ļoti svarīgs moments. Tas bija pirmo reizi Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas, ka tāds finansējums vispār parādījās, kas kaut pakārtoti – ne no valsts budžeta, bet no SIF budžeta –, bet tomēr tas bija.

Bet ar laiku, dabīgi, viss mainās. SIF ir ļoti birokratizējies un, godīgi sakot, kļuvis par atsevišķu programmu administratoru. Tāpēc šī saruna tiešām ir vietā, jo, teiksim, ja mēs runājam par tā piešķīruma jēgu, tas ir domāts nevis par rezultātu sasniegšanu (vienalga, par kādiem rezultātiem mēs runātu), bet tas runā par procesa nodrošinājumu. Teiksim, digitalizācija. Tā kā SIF atrodas Ministru kabineta paspārnē, dabīgi, tikko piešķirtais finansējums Ministru kabinetam kapacitātes celšanai tieši attiecas arī uz SIF darbības nodrošinājumu. Līdz ar to šī daļa ir lieka. Un tādēļ Gobzema kunga priekšlikums ir interesants, jēdzīgs un svarīgs.

Kas attiecas uz SIF darbības attīstību un nākotni, esmu pārliecināts, ka ir pienācis laiks atvērt SIF likumu un pārskatīt i tā funkcijas, i tā nepieciešamību, i nosaukuma maiņu. Neapšaubāmi, tas ir ļoti pareizs priekšlikums, bet tas nav budžeta jautājums.

Es domāju, ka Gobzema kunga priekšlikums ir atbalstāms, jo ir arī citi ceļi, kā atbalstīt un reorganizēt SIF darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! SIF funkcijas noteikti būtu jāpārskata, jo viena no tādām svarīgākajām un galvenajām funkcijām, ar ko SIF nodarbojas, ir pārtikas paku izdale trūcīgām personām, tātad Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām paku sadale, līgumu slēgšana ar nevalstiskajām organizācijām, kas organizē šo paku sadali.

Nabadzība skar, protams, ne tikai bezpajumtniekus, bet arī daudzbērnu ģimenes, viena vecāka ģimenes un pensionārus, cilvēkus ar invaliditāti un it īpaši Covid-19 pandēmijas laikā šī sociālā nevienlīdzība un atstumtība arvien vairāk saasinās. Arī šajā laikā, kad esam paaugstinājuši trūcīgās mājsaimniecības ienākumu līmeni līdz 272 eiro, protams, ir arvien vairāk personu, kuras kvalificējas trūcīgas personas statusam un līdz ar to tām ir tiesības pieprasīt pārtikas pakas. Bet, redziet, pārtikas paku izdali nekādā veidā nevar nosaukt par sociālo integrāciju – tā ir dzīvības funkciju uzturēšana, jo dažkārt tā pārtikas paka ir vienīgā pārtika, ko šiem cilvēkiem ir iespējams saņemt. Ar šādu funkciju noteikti ļoti veiksmīgi var tikt galā Labklājības ministrija, un, esot ministres amatā, es vairākkārt šo jautājumu pacēlu, jo īstenībā mēs stutējam SIF ar to milzīgo finansējumu, kas tiek dots attiecībā uz pārtikas pakām. Tā ka funkciju pārskatīšanas rezultātā šī funkcija noteikti būtu jānodod atpakaļ Labklājības ministrijai, jo tāpat sociālais dienests sniedz izziņas, izvērtē cilvēkus, kuriem šīs pakas būtu nepieciešamas, un tādā veidā... nekad nebūtu jādod vēl kāds finansējums SIF par šo funkciju veikšanu.

Lūdzu atbalstīt Gobzema kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt visiem! Ziniet, patiesībā ar šo Sabiedrības integrācijas fondu ir vēl amizantāk. Un, proti, es minēšu konkrētu piemēru. Pavisam negaidītā aspektā man ir sanācis saskarties ar šī fonda darbību. Savulaik izmeklējot OIK afēru, par kuru es ļoti daudz ko zinu un domāju, ka perfekti orientējos, kādā veidā tā tikusi radīta, pēkšņi vienā varu slavinošā medijā es ieraudzīju rakstu, kurā viss šis stāsts par OIK afēru tika pasniegts pavisam savādākā mērcē, mēģinot bezmaz vai cildināt tos, kuri patiesībā ir radījuši un gadiem pieseguši šo afēru.

Raksts bija ļoti izvērsts, un es ar izbrīnu beigās secināju, ka, ziniet, kas to ir finansējis? Sabiedrības integrācijas fonds! Par šī raksta finansēšanu... Mani tas, protams, ļoti ieinteresēja, kādā sakarā šeit ir sabiedrības integrācija – OIK afēra un sabiedrības integrācija. Tāpēc es vērsos pie premjera ar lūgumu skaidrot, kādā veidā šis fonds, kurš... iepazīstoties ar šī fonda darbību, es secināju, ka tā padome pamatā sastāv no koalīcijas padomes locekļiem, tātad varas koalīcija īstenībā menedžē šo fondu. Nezinu, varbūt kaut kas tagad ir mainījies, bet tas, ko mēģināja Jansona kungs stāstīt, ka tur ir iekļauti sabiedrības pārstāvji un tamlīdzīgi, – jā, viņi tur ir iekļauti, bet iekļauti tādā veidā (vismaz uz to brīdi, kad es sāku analizēt šī fonda darbību)... iekļauti tādā veidā, lai viņi nevis kaut ko varētu risināt, bet lai radītu piesegu sabiedrībai par to, ka šis fonds tiešām strādā sabiedrības interesēs.

Patiesībā tas, ko mēs reāli redzam ar šiem reālajiem faktiem, – šis fonds strādā kā instruments... kādā veidā vara var manipulēt ar medijiem un ar sabiedrības viedokli, proti, kaut vai arguments par to, ka šis fonds pilda svarīgu... instrumentu, lai finansētu medijus. Bet kāpēc tad jūs tiem medijiem normālā veidā neiedodat naudu? Kāpēc vajag uztaisīt tā, lai tie būtu varai pietuvināti cilvēki, kas lems, kuram medijam par ko dot šo naudu? Tādā veidā rodas šie amizantie raksti, tendenciozie raksti (es pat teiktu, maldinošie un melīgie raksti) par varas veikumiem. Kā uzskatāms piemērs ir par šo OIK afēru. Par to es varu pilnībā pierādīt savus apgalvojumus.

Tāpēc diemžēl jāsecina, ka pie mums pašlaik situācija veidojas tāda, kāda ir pie austrumu kaimiņiem, ka mediju neatkarība tiek grauta, sevišķi situācijā, kad medijiem nav iespējams pelnīt atbilstoši... no savas darbības ar reklāmas ieņēmumiem, tie paliek pastiprināti atkarīgi no tā, vai tie saņems šo papildu finansējumu. Un, ja šo papildu finansējuma piešķiršanu kontrolē vara, šī ķēdīte saslēdzas tādā veidā, ka šie mediji ir vienkārši spiesti ēst no pasniegtās varas rokas un darīt to, kas ir nepieciešams varai. Diemžēl tas ir tas, ko mēs redzam.

Kaut vai ja jūs paskatīsieties, cik objektīvi tiek atainotas šīs budžeta debates, jūs redzēsiet, ka kaut kādā veidā ļoti formāli tiek pasniegts opozīcijas viedoklis, bet pēc būtības tālāk netiek analizēti tie iebildumi, tās bažas, ko mēs šeit debatēs ceļam. Lai sabiedrībai tas nebūtu zināms, lai sabiedrība neuzzinātu, cik bezatbildīga, cik nekompetenta ir šī vara.

Tā ka diemžēl šinīs debatēs paustās bažas par Sabiedrības integrācijas fondu un veidu, kādā šī vara ar nodokļu maksātāju naudu uzpērk sev vajadzīgo viedokli, ir pamatotas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Te no kolēģiem ir izskanējuši daudzi jautājumi par to, kāda tad īsti ir Sabiedrības integrācijas fonda īstā funkcija.

Nu, protams, ne jau šajās Saeimas debatēs mēs spēsim sniegt izsmeļošu atbildi uz šo jautājumu, un patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu un nav tik vienkārša. Bet es, kolēģi un arī visi tie, kas klausās Saeimas debates, norādīšu uz tādiem diviem vienkāršiem faktiem.

Fakts numur viens. Ja mēs paskatīsimies uz Sabiedrības integrācijas fonda budžetu, tad mēs redzēsim, ka šā budžeta absolūtais maksimums ir tieši nākamais gads, 2022. gads. Kas ir tāds īpašs ar šo nākamo gadu? Nu varbūt viena īpaša lieta: tas ir tas gads, kad notiks Saeimas vēlēšanas. Nākamgad šā fonda budžets sasniegs pat vairāk nekā 18 – 18! – miljonus eiro, ieskaitot Eiropas fondus. Salīdzinājumam, kolēģi, 2024. gadam, kad vēlēšanas jau beigsies, plānotais fonda budžets ir vien nepilni seši miljoni eiro. Fakts numur viens – tieši vēlēšanu gadā fonda budžets ir maksimāls.

Un fakts numur divi, kolēģi, ir tas, ka no nākamā gada īstā finansējuma gandrīz pieci miljoni eiro ir paredzēti tieši mediju finansēšanai. Un tas, protams, sevī, kā jau es teicu, ietver jautājumu: vai tad kaut kas tiek saņemts pretī par šiem gandrīz pieciem miljoniem eiro? Lai šis jautājums, kolēģi... paliks, karājoties gaisā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Vēl strādājot nevalstiskajā organizācijā, es ļoti cieši piedalījos diskusijās un vēroju Sabiedrības integrācijas fonda dibināšanas procesu. Un patiešām jāatzīst, ka pirmajos gados, kad SIF ne tikai saņēma ļoti dāsnu finansējumu no ārvalstu donoriem, bet šie donori arī cieši sekoja tam, kādus projektus atbalsta integrācijas fonds, patiešām vairākas labas lietas tika izdarītas, bet diemžēl tas sen jau ir pagātnē.

Un es neatkārtošu to, ko jau citi deputāti teica, uzstājoties šajās debatēs, bet rūgtā patiesība ir tāda, ka SIF tika pārveidots par valdības papildu maciņu. Un no šī maciņa tiek ņemta nauda, lai lietotu, lai to izmantotu tiem mērķiem, ko valdība uzskata par vajadzīgu. Arī sevis slavināšanai un tā tālāk, un tam nav nekāda sakara ar integrāciju.

Jau no paša sākuma galvenais SIF uzdevums bija veicināt naturalizāciju. Vai jūs zināt, kādi tagad ir naturalizācijas rādītāji? Un vai to var uzskatīt par veiksmīgu darbu? Un vai ir patiešām daudz projektu, kas vērsti uz naturalizācijas veicināšanu? Tā nemaz nav.

Attiecībā uz mediju finansēšanu. Patiešām es vienkārši gribu atgādināt dažiem koalīcijas deputātiem un partijām, kas pievērsa lielu uzmanību godīgām vēlēšanām, partiju finansēšanas jautājumiem un tā tālāk. Vai jūs uzskatāt, ka veids, kādā šobrīd tiek dalīta nauda medijiem no SIF, atbilst šiem augstajiem kritērijiem? Faktiski šie konkursi ir absolūti necaurskatāmi, un nekādi pamatojumi nav... un faktiski tas tika pārveidots par vienu veidu, kā var faktiski kontrolēt medijus, jo – labiem dosim, nelabiem nedosim un paši lemsim, kas ir labs un kas nav labs.

Un attiecībā uz medijiem mazākumtautību valodās: vairākos konkursos tur vispār nekas netiek piešķirts, jo vienkārši pēc nolikuma, pat ja nolikums ir, kas arī ne vienmēr notiek... mediji mazākumtautību valodās vienkārši nevar piedalīties, jo tas jau ir paredzēts, ka tiks finansēti tikai mediji valsts valodā. Un vai tas atbilst paša integrācijas fonda kā tāda uzdevumiem? Pat ja daži mediji saņem to finansējumu mazākumtautību valodās, tad diemžēl ļoti bieži var ļoti skaidri izsekot, ar kādām konkrētām koalīcijas partijām vai ar konkrētiem reģionālajiem politiķiem, kas atbalsta koalīcijas partijas, šie mediji ir saistīti.

Izvērtēšanas process, cik veiksmīgi un lietderīgi tiek izmantota šī nauda, cik veiksmīgi bija projekti, arī paliek tāds diezgan miglains, un faktiski nekāda nopietna izvērtējuma nav. Tātad novērtēt, cik veiksmīgi SIF darbojas nevis pēc iztērētās naudas apjoma, bet pēc sasniegtajiem rezultātiem, arī ir diezgan grūti.

Es uzskatu, ka patiešām integrācija ir joprojām ļoti svarīgs uzdevums un tā jāveicina un patiešām tāda institūcija ir vajadzīga Latvijā, un fonds varbūt ir tiešām optimāls veids, bet jautājums ir par to, cik pašreizējā veidā, kad faktiski SIF vienkārši apkalpo koalīcijas partijas un ir kļuvis par tādu PR institūciju, lai koalīcijas partijām... vai tas pilda šādas funkcijas?

Tāpēc es pievienojos arī kolēģa izteiktajai kritikai. Un, kolēģi no koalīcijas, patiešām savu savtīgo un konjunktūras interešu dēļ jūs faktiski ziedojat ļoti nopietnus valstiskus uzdevumus, un tas, manā skatījumā, nav pareizi, un faktiski būtu ļoti nopietni jāpārdomā gan SIF uzdevumi, gan struktūra, gan finansējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Arī man ir radušies daudz un dažādi jautājumi par šo Sabiedrības integrācijas fondu, tieši: vai šis fonds pilda šos mērķus, kuri ir rakstīti tā nolikumā?

Un, ja mēs atceramies nesen piešķirto finansējumu kovida informatīvajai kampaņai, kur arī Valsts kontrole norādīja par to, ka šī nauda tika dalīta pa labi, pa kreisi, neizvērtējot pat šos atdeves rezultātus. Un arī, izvērtējot šos mērķus, kuriem tika piešķirts, radās daudz un dažādi jautājumi, bet, es domāju, vajadzētu... nepieciešams būtu plašāk skatīties šo jautājumu, kaut vai par piemēru paņemot 2017. gada Valsts kontroles ziņojumu par valsts iestādēm un par to reorganizācijas nepieciešamību.

Un 2017. gadā arī tika kā piemērs paņemtas 18 iestādes, kaut vai, piemēram, Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālais kino centrs, Datu valsts inspekcija, tāpat arī Uzturlīdzekļu garantiju fonds, un vēl pārējie daudz un dažādi valstiski veidojumi jeb barotavas, ko varētu nosaukt, kopumā 18 iestādes, kuras apsaimnieko kopā apmēram 700... 107 miljonus.

Kopumā, ja es nemaldos, pirms gada jau es biju pētījis šo jautājumu, un arī Saeimas sēdē biju informējis, ka nekas jau nemainās, arī pēc Valsts kontroles ziņojuma un ierosinājuma reorganizēt, likvidēt vai savādāk izvērtēt šīs iestādes nekas nav mainījies, izņemot to, ka Latvijas Institūts ir pievienots LIAA, bet arī visi šie paši darbinieki ir pārceļojuši uz LIAA telpām, un šī budžeta apgūšana notiek arī tā tālāk.

Tāpat arī varam runāt par Uzturlīdzekļu garantiju fondu, kur nesen mēs iepazināmies ar šiem datiem, cik, manā skatījumā, neveiksmīgi šobrīd darbojas un nespēj atgūt šos uzturlīdzekļus... un būtu nepieciešama arī šeit reorganizācija, tāpat kā arī visās pārējās iestādēs, ko ir uzskaitījusi Valsts kontrole.

Mēs no šī visa varam secināt, ka mums valstī nav vadītāja, kurš spētu ar stingru roku parādīt to virzienu, uz kurieni vajadzētu mums visiem kopā doties. Un īpaši ar šīm mazajām iestādēm, kuras noteikti būtu jāreorganizē vai jālikvidē, vai citādi efektīvāk ar tām jārīkojas, tieši tāpat kā ar Sabiedrības integrācijas fondu, kurš šobrīd nepilda tās funkcijas, kuras tam ir uzdotas.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Pēc tik garām un plašām debatēm vēlētos, kolēģi, jums atgādināt, ka par 18. priekšlikumu komisijā... 18. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 19. – arī deputāta Gobzema priekšlikums. Tas savukārt aicina pārdalīt naudu no diplomātiskā dienesta uz parāda dzēšanu. Un, iesniedzējaprāt, pēc būtības iepriekšējo divu gadu laikā nekādas aktivitātes ārlietu sektorā nav notikušas. Vēl vairāk – iesniedzējaprāt, Trīs jūru iniciatīvas samits, kas tiek plānots, ir lieks un nevajadzīgs. Tāpēc šī nauda ir pārdalāma no diplomātiskā dienesta uz parāda dzēšanu. Tādas aptuveni bija debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, Bondara kungs ir uzdevumu augstumos un diezgan precīzi atreferē to, kas bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad ideja – kāda? Ārlietu dienests divus gadus apakšbiksēs ir sēdējis mājās, faktiski nekas nav noticis un tagad papildus prasa atkal kārtējos līdzekļus, lai uzlabotu, nezinu, savus dzīves apstākļus.

Pēc būtības pats interesantākais pie ārlietu resora, kas, man liekas... ir tas Trīs jūru iniciatīvas samits. Tātad 394 817 eiro. Mēs vakardien vakarā skatījām priekšlikumu, kur es lūdzu svītrot no Valsts prezidenta kancelejas, kur arī ir šis Trīs jūru iniciatīvas samits, kur ir... 568 tūkstoši bija, tātad kopā jau 800 tūkstoši. Ir vēl divas ministrijas, vēl divas pozīcijas, valsts institūcijas, kur kopā šim Trīs jūru iniciatīvas samitam ir iebudžetēts kopā, ja es no galvas atceros, kaut kur pusotrs miljons. Vienkārši tā ir pozīcija, kurā zem mistiska, pilnīgi nevajadzīga pasākuma, kurš, visticamāk, es nezinu, pat nenotiks, jo kāds Latvijai labums no kaut kādas... šobrīd iztērēt pusotru miljonu ballītei, faktiski viena vakara, divu vakaru ballītei. Un likt to dažādu institūciju programmās. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man tas personīgi nav pieņemami, ka mūsu ārlietu dienests... tas ne tikai uz ārlietu dienestu, tas uz visiem ministriem attiecas... viņiem, nabadziņiem, ir jāpārvietojas tikai biznesa klasē. Tātad no Somijas Rinkēvičs nevar atlidot ekonomiskajā klasē. Daudzi cilvēki ir braukuši uz Skandināviju ar lidmašīnu un paši zina, cik ir tā biznesa klase liela un cik ir tā ekonomiskā klase liela.

Viņiem, nabadziņiem, jāsēž biznesa klasē, un pēc tam vēl ar transfēru viņi nevar iziet cauri lidostai, viņiem vēl pie trapa jāpiebrauc ar Audi A8 limuzīnu un jāved vēl caur transfēru, caur VIP zonu.

Tiešām? Mēs esam tik bagāta valsts? Sakiet, lūdzu, kādi ir mūsu ārlietu dienesta sasniegumi pēdējo gadu laikā? Norauts Baltkrievijas karogs, pazaudētas kravas, eksports, kura mums nav, tukšās ostas? Vai tas, ka Rinkēvičs varēs uz operu kaut kur aizbraukt biznesa klasē?

Es gribētu saprast, kas ir tas, kāpēc Ārlietu ministrijā šobrīd vēl vajag piemaksāt, tērēt uz parādu rēķina. Kaut vienu argumentu!

Un tad, kad tu uzdod jautājumu ārlietu resoram, atbildes nav. Šajā budžeta sēdē... izskatīšanā Rinkēvičs nerunās, neaizstāvēs šo savu priekšlikumu. Viņš nepaskaidros, kāpēc viņam ir jālido biznesa klasē no Somijas... 40 minūtes jālido. Viņš nevar pasēdēt ekonomiskajā klasē, jo ir pārāk smalks kundziņš. Un tas notiek laikā, kad frizierītes, mediķi saka, ka viņiem nav, par ko bērnus pabarot. Sabiedrības nevienlīdzība ir tik izteikta un šī vara ir tik atrāvusies no realitātes, ka tālāk vairs pat nav iespējams. Nu kur vēl tālāk?

Viņi domā, ka ir neaizvietojami. Un tas, ka mūsu mediji... viņi nopērk pie iepriekšējā priekšlikuma medijus, mūsu mediji par to neraksta, nekritizē, mūsu mediji pat to nekritizē. Parādās sarunas no slepenām valdības sēdēm, kur redz, ka nepieņem lēmumus, lai mazinātu pandēmiju, bet pieņem lēmumus tikai tā, nu lai nesāktos... mēs tagad nevaram pieņemt vienu lēmumu, jo tad mēs būsim nepopulārāki, nu tad to lēmumu pieņemsim bišķiņ vēlāk. Un tādā garā.

Rinkēvičs ir sabojājis visas mūsu ārlietas līdz pēdējam. Viņš ir aizsēdējies savus tos 10 gadus. Pateicoties Rinkēvičam, ekonomiskā situācija valstī ir pasliktinājusies.

Lūdzu, atbalstiet manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nenoliedzami, arī šābrīža situāciju vērtējot, Ārlietu ministrijai ir nozīme, ja mēs skatāmies kaut vai uz Baltkrievijas robežu jautājumiem. Cerams, tas paliks tikai Ārlietu ministrijā un nenonāks Aizsardzības ministrijā, bet tajā pašā laikā šie seši miljoni, gandrīz seši miljoni, kas ir papildus piešķirti Ārlietu ministrijai, lieti noderētu zinātnei. Jā, arī Ārlietu ministrija var šo to izdarīt zinātnes labā.

Otrkārt, skatoties, ka tiek izveidotas 10 jaunas amata vietas, trīs no tām būs terminētas... vai ja Trīs jūru iniciatīvas samitam tiek nozīmēta lieta, vai arī lobiju kampaņa ANO Drošības padomes vēlēšanām, lai varbūt tā arī ir pozitīva... ar rezultātu, un tomēr. Nu šīs summas ir jāizvērtē konkrētā situācijā, jo ir lietas, ko kovidsituācijā jau valdība, arī Ārlietu ministrijas darbu novērtējot... piemēram, atgriežot mūsu pilsoņus Latvijā attiecīgi pirmajā vilnī, atrisināja ar finanšu ieguldījumiem no citiem avotiem.

Un šajā brīdī, līdztekus skatoties, protams, arī uz Trīs jūru iniciatīvas samitu... trīs institūcijas – Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija –, jā, 1,5... gandrīz 1,5 miljoni tam tiek veltīti. Arī šī nauda krietni noderētu citām vajadzībām, kas tagad ir nepieciešamas Latvijai.

Manuprāt, augstu vērtējot Ārlietu ministrijas darbu, tomēr šie seši miljoni papildu finansējumam šogad varēja izpalikt, zinot, ka papildu nauda ir piešķirta gan no citiem avotiem, gan arī iepriekšējos gados.

Es tomēr aicinātu koalīcijas deputātus izvērtēt, kam un kurām aktuālām vajadzībām tagad dodam naudu, jo arī Latvijas Bankas prezidents ir teicis: labāk atrisināt vienu lielu problēmu, nekā ieguldīt naudu mazās devās citu problēmu risināšanā un kopā neatrisināt nevienu. Vēlreiz saku: šie seši miljoni labi noderētu zinātnei un arī onkoloģijas jautājumu risināšanai, kur piešķirtais finansējums nav pietiekams.

Šobrīd, skatoties uz Ārlietu ministrijas 10 jaunām amata vietām, Trīs jūru iniciatīvas samitu, kur trīs resori sadarbojas un tērē pusotra miljona, rodas jautājums, ar kādu efektu un ko tas dos Latvijas pilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā mediķu atalgojuma risinājumā, kā arī ANO Drošības padomes lobēšanai, lai arī tur varbūt ir rezultāts, un tomēr gandrīz miljonu – tas izskatās neprātīgi un nelietderīgi, redzot, kāda situācija ir šobrīd. Faktiski 2022. gada budžeta prioritātei tomēr būtu jābūt veselības jautājumiem, tai skaitā kovida seku pārvarēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Budžets tiek veidots pēc principa – nu kā var neprasīt? Ballītes, svētki, flīģeļi, dārza iekārtošana. Ko tad mēs svinam, un uz kurieni būtu jādodas?

Mēs tikko kā vēl bijām pirmajā vietā Eiropā ar Covid-19 saslimšanas gadījumiem. Mirstība mums ir viena no augstākajām. Valsts parāds tuvojas maksimumam. Finanšu ministrs ir brīdinājis, cik viena diena lokdaunā izmaksā. Un tas viss uz parāda rēķina.

Daudzas nozares pārdzīvo smagu krīzi. Gan pakalpojumu sniegšanas, gan viesmīlības, gan ēdināšanas nozare. Cilvēki bez darba tur paliek. Un nav zināms, kad vispār šīs nozares varēs atkopties un sākt strādāt. Un atkal tautai būs jāsavelk josta, bet tas jau nekas, ministrijas rīkos svētkus, dosies samitos. Varbūt tomēr vajadzētu būt vienreiz solidāriem – solidāriem ar tautu – un visai pasaulei pateikt, ka mums ir krīze, mums ir tiešām dziļa krīze, un līdz ar to mūsu prioritāte ir ekonomikas atkopšanās, mūsu prioritāte ir mūsu cilvēki, un mēs netaisīsim šogad, nākošgad samitus, nedosimies dārgos komandējumos, jo mums ir citas prioritātes un tās mūsu prioritātes ir cilvēks. Un tas būtu godīgi – godīgi pret tautu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Droši vien man kā Ārlietu komisijas vadītājam ir pienākums skaidrot vispār Trīs jūru iniciatīvas nozīmi un ko tā sevī ietver, jo no debatēs izskanējušā rodas iespaids, ka vispār ir maza izpratne.

Par pašu iniciatīvu pavisam īsi. Iniciatīva veidota jau 2015. gadā un apvieno 12 dalībvalstis, tajā skaitā trīs Baltijas valstis un Centrāleiropas valstis, lai mazinātu, kā saka, atšķirības, kas valda starp Rietumeiropu un Austrumeiropu tieši infrastruktūras jomā, izbūves jomā, attīstībā, jo arī pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem atšķirības novēršanai starp šiem reģioniem, lai mēs, Austrumeiropas un Centrāleiropas reģions, varētu pietuvoties līmenim, kas ir Rietumeiropā ar savienojamību, mobilitāti, nepieciešami aptuveni 600 miljardi investīciju.

Trīs jūru iniciatīva tieši ir veids, kā savienot ziemeļus ar dienvidiem, īstenojot kopīgus projektus, kur prioritāri tiek izvirzīts arī privātais sektors. Līdzdarbojoties tās ietvaros izveidots Trīs jūru... fonds, kurš identificē šo dalībvalstu iesniegtos, pieteiktos projektus, kā arī izvērtē tos. Atšķirība varbūt no citiem Eiropas fondiem ir tā, ka tie nav grantu formā, bet, tieši otrādi, fonds aktīvi iesaistās, uzņemas šo līdzatbildības risku ar privāto sektoru, īstenojot tiešām ļoti nozīmīgus reģionālos infrastruktūras projektus gan digitalizācijas, gan enerģētikas, gan drošības, gan arī infrastruktūras jomā, tajā skaitā ceļi, dzelzceļš, ostas.

Par pašu samitu. Tas nav pirmais samits Trīs jūru iniciatīvas ietvaros. Tas, ja nemaldos, būs septītais samits. Un šajā ziņā Latvija, jā, ir uzņēmusies iniciatīvu to organizēt.

Es domāju, tās summas, kas ir paredzētas samita organizēšanai, ir optimālas, jo pats samits veido trīs dimensijas... savā ziņā četras dimensijas. Ir politiskā dimensija, šo Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstu vadītāju līmenis – politiskās diskusijas. Otra dimensija ir biznesa forums, kas ne tikai dos iespēju mūsu vietējiem uzņēmējiem prezentēt gan savus projektus, gan tīkloties ar uzņēmējiem no Centrāleiropas, bet arī paplašinās to kopējo izpratni par lietām, kas reģionā kopumā jāveic. Trešā dimensija ir nevalstiskais sektors, pilsoniskā sabiedrība, un ceturtā, ko Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, runājot par Trīs jūru samitu... tātad arī parlamentārā dimensija.

Ja mēs paskatāmies uz šiem kopējiem paredzētajiem finanšu līdzekļiem, es domāju, tā ir pasaules prakse šāda līmeņa pasākumu organizēšanā saistībā ar izdevumiem, bet, protams, mēs jau arī varam paskatīties pēc tam – vērtēt, cik ieguvumu pašā tautsaimniecībā no šī samita rīkošanas, jo tomēr tie nebūs tikai Latvijas uzņēmēji, tie ir arī, kā es minēju, 12 dalībvalstu, tajā skaitā partnervalstu un stratēģisko partnervalstu, kā, pieņemsim, ASV, Vācijas, līdzdalība šajā samitā, kas ietver gan ceļošanas izmaksas, gan viesnīcas, un tie ir papildu ieņēmumi mūsu uzņēmējiem šī samita ietvaros.

Es domāju, ka droši vien ekonomisti varēs dot tādu aprēķinu, kā šis samits pastarpināti ir devis pienesumu mūsu ekonomikai, pretnostatot, pieņemsim, šos budžetā pašlaik apstiprinātos izdevumus paredzētajam samitam.

Bet kopumā es domāju, ka mums ir jāuzņemas arī reģionā no Baltijas valstīm gatavība virzīt Trīs jūru iniciatīvu, tas ir gan Latvijas nacionālajās interesēs, gan arī reģionālajās interesēs, un tieši caur šādiem pasākumiem veidojas ne tikai tīklošanās, bet arī plašāka izpratne par Trīs jūru iniciatīvas nozīmi. Tas nav vienkārši saistīts ar trīs jūrām, bet tās ir valstis, kas robežojas tieši ar šīm jūrām: Baltijas jūru, Adrijas jūru...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Kols. Un līdz ar to tas paver plašākas iespējas. Kopumā Trīs jūru iniciatīvā pašreiz jau ir identificēti 87 liela mēroga infrastruktūras projekti par dažādām attīstības pakāpēm Latvijas un Baltijas valstu kontekstā. Protams, lielākais projekts ir Rail Baltica, kas nav tikai šīs dzelzceļa līnijas izbūve, tam ir blakus saistoši arī efektīvi pakalpojumi, pieejamība. Un tādā veidā var ģenerēt daudz lielāku atspaidu ne tikai infrastruktūras izbūvē, bet arī ekonomikas attīstībā.

Līdz ar to es domāju, ka tas, kas ir pieprasīts gan no Valsts prezidenta kancelejas, gan no Ārlietu ministrijas, ir saprātīgs finanšu apjoms, lai varētu organizēt kvalitatīvu samitu, un līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām ļoti novērtēju kolēģa – Ārlietu komisijas priekšsēdētāja – Riharda Kola uzstāšanos. Rihards Kols... Kolēģi un visi tie, kas mūs klausās, šodien ir trešā diena, kad mums ir debates par nākamā gada budžetu. Debates ir no deviņiem rītā līdz septiņiem vakarā katru dienu. Šī ir trešā diena. Kola kungs, ja es nemaldos, ir ceturtais koalīcijas deputāts, kurš bija gatavs iesaistīties šajās debatēs. Par šo Kola kungam atkārtoti – visu cieņu!

Tātad, kolēģi, par priekšlikumu. Šeit, lai gan priekšlikums ir diezgan plašs šajā summā, tās debates galvenokārt izvērsušās par Trīs jūru iniciatīvu.

Nu pirmām kārtām, ņemot vērā to, ka šis Trīs jūru samits jau ir izsludināts un tiek plānots, tad, es domāju, no likumdevēja puses tieši šajā brīdī nebūtu prātīgi to atcelt, jo par to, vai šis samits ir pamatots, vai nav pamatots, vajadzēja lemt agrāk. Ņemot vērā to, ka šis samits tagad ir izsludināts, skaidrs, ka tad, ja mēs tam, tā teikt, noņemsim finansējumu, sekas mūsu valsts reputācijai būs vēl graujošākas, nekā tās sekas ir no visa tā, ko šī valdība ir panākusi pēdējo triju gadu laikā. Tā teikt, nepieliksim pie tā savu roku.

Tātad attiecībā uz šo samitu kā tādu un vispār dalību šajā Trīs jūru iniciatīvā. Varbūt šī dalība ir vajadzīga, varbūt tā nav vajadzīga. Es nepretendēšu uz to, ka man ir pietiekamas zināšanas, lai novērtētu, lai es izdarītu kvalificētu secinājumu, vai tas ir vai nav apriori vajadzīgs.

Tas, kas ir skaidrs, ir tas, ka tas maksās diezgan... Vispār tikai samita organizēšana kā tāda maksās ievērojamu naudu. Tas maksās gan no Ārlietu ministrijai, gan Valsts prezidenta kancelejai piešķirtā gandrīz miljonu eiro, ja es nemaldos. Var un vajag pacelt jautājumu, kāpēc mēs piešķiram gan Ārlietu ministrijai, ja nemaldos, gandrīz 400 tūkstošus, lai organizētu šo samitu, gan arī vēl papildus pusmiljonu Valsts prezidenta kancelejai, lai uztaisītu vēl vienu svinīgu pasākumu? Vai ar vienu svinīgu pasākumu šim samitam nebūtu pietiekami? Piemēram, tikai Ārlietu ministrijai, par ko jau izskanējuši viedokļi, bet... Un tās vēl nav visas izmaksas. Cik es saprotu, šai Trīs jūru iniciatīvai ir arī savs investīciju fonds, kurā valsts iegulda naudu. Piemēram, no Lietuvas puses, tas ieguldījums ir bijis 20 miljonu eiro apmērā.

Šeit Kola kungs nav teicis, cik liels ieguldījums šajā fondā tiek plānots vai varbūt jau veikts no Latvijas puses. Ja no šā investīciju fonda investīcijas būs lielā mērā Latvijā un tās investīcijas būs lielākas nekā tā nauda, ko Latvijas valsts ieguldīs šajā fondā, tad, protams, mēs secināsim, ka dalība šajā iniciatīvā bijusi diezgan rezultatīva un pareiza. Bet, ja mēs ieguldīsim naudu šajā fondā un šis fonds veiks investīcijas, ieguldīs citās valstīs, nu tad tā būs diezgan apšaubāma iniciatīva.

Tā problēma, kolēģi, ir tā, ka mums ļoti patīk rīkot samitus. Mums ir samits pēc samita. Mums ir politiska diskusija pēc politiskas diskusijas, bet mēs neuzdodam jautājumus pēc tam, ko šie samiti mums, Latvijas valstij, ir atnesuši. Kas tās bija – investīcijas? Kas?

Un es baidos, ka arī pēc šī Trīs jūru samita... samits beigsies, un tad neviens, izņemot mūs... un mani, protams, tā arī neuzdos jautājumus, kāds ir bijis pēc tam šā samita konkrētais rezultāts, ko Latvijas valsts un tautsaimniecība iegūst no šā samita. Tie ir tie jautājumi, kas mums jāuzdod par katru samitu, par katru politikas...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti īsi. Es absolūti piekrītu Dombrovska kungam, jo tas nav pirmais samits, un man liekas, argumentējot samita nepieciešamību, Ārlietu ministrijai un Ārlietu komisijai droši vien arī vajadzētu pateikt, ka kopš iepriekšējā samita rezultāts ir tāds, tāds un tāds, nevis vienkārši labas un skaistas sarunas un deklarācijas, un tā tālāk. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Runājot par samitu aktualizāciju vispār. Šeit es nevaru piekrist Dombrovska kungam, jo diemžēl pasaules praksē pēdējā laikā dažādu apsvērumu dēļ notiek samitu atcelšana un pārcelšana, mēs dzīvojam nevis vienkāršos, parastos apstākļos, mēs dzīvojam pandēmijas situācijā – pandēmijas situācijā! –, kura nav prognozējama. Tēriņus var paredzēt, tēriņus var veikt, bet rezultāts vispār var būt vienāds ar nulli.

Un pēdējais. Argumentācijai tiešām ir jābūt nopietnai. No Kola kunga – jūs mani atvainojiet! – es daudz ko jaunu uzzināju. Teiksim, es uzzināju, ka Rail Baltica projekts ļoti ietekmē Trīs jūru iniciatīvas valstis, ka pie Trīs jūru iniciatīvas valstīm pieder arī Vācija un ASV, kā arī daudz citu lietu, bet es neuzzināju galveno – ko mēs esam saņēmuši? Un tā nav Kola kunga problēma. Tā ir Ārlietu ministrijas problēma, jo aiz tukšvārdības bieži vien mēs nevaram formulēt mūsu nacionālo interešu atbilstošu politiku, jo Eiropas Savienības ietvarā ļoti grūti pieturēties pie nacionālās politikas. Tas ir jāapzinās un tam vai nu jāpiekrīt, vai jādomā, kā to mainīt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi. Es gribu lūgt kolēģus atbalstīt Gobzema kunga priekšlikumu un samazināt finansējumu Ārlietu ministrijai, jo saskatu ļoti daudzas un ļoti nopietnas problēmas Ārlietu ministrijas darba efektivitātē un mērķu sasniegšanā.

Proti, ja mēs paskatīsimies uz šo periodu, mēs redzēsim, ka Ārlietu ministrija organizēja Latvijas premjerministra vizīti Baltkrievijā pirms Baltkrievijas vēlēšanām. Respektīvi, sanāk tā, ka Ārlietu ministrija nesaskatīja riskus saistībā ar Baltkrievijas valsts līderi un nodrošināja politisko komunikāciju starp Latvijas premjerministru un Baltkrievijas prezidentu, taču gadu vēlāk notika ļoti nepatīkams pavērsiens un politika krasi nomainījās. Izrādījās, ka vizīte un pat hokeja čempionāts nevar notikt. Tad jautājums – cik kvalitatīvi Ārlietu ministrijas resors pilda savus pienākumus un dara savu darbu, ja pēc gada tik krasi pagriezieni ārpolitikā ir vērojami?

Nākamais moments. Lai cik asas būtu attiecības, taču karoga noņemšana sporta sacensību laikā arī ir rādītājs politiskai kultūrai vai izpratnei. Jā, es neatbalstu un nepiekrītu, teiksim, režīma glorifikācijai, bet vienlaikus es uzskatu, ka jebkuram pasākumam, kas notiek sporta sacensību laikā, kas kopš olimpiskajām spēlēm tiek uzskatīts par pamieru... bet mēs redzam, ka pašlaik ir hibrīdkara apstākļi un notiek hibrīdkarš. Tātad šo sporta sacensību laikā karoga noraušana nav vietā. Un tas neraksturo pozitīvi Ārlietu ministrijas resoru.

Vienlaikus ir ļoti interesantas parādības, piemēram, Baltkrievijas oligarha Aleksina neiekļaušana sankciju režīma sarakstā, kas arī tiek panākts, pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijai. Un tikai tad, kad Aleksins nomainīja sava īpašuma tiesības uz Latvijā piederošiem uzņēmumiem, notiek viņa iekļaušana attiecīgi šajā sarakstā. Tad rodas jautājums – kā tas varēja notikt? Kā varēja notikt, ka no sākuma Latvijas ārlietu resors organizē premjeru tikšanos, pēc tam paziņo, ka kaimiņos ir režīms, tad neiekļauj šā režīma pietuvināto oligarhu sarakstā, bet pēc tam viņu iekļauj sarakstā.

Un vēl nākamais jautājums, kas ir ļoti, ļoti komplicēts un attiecīgi arī sarežģīts – kamdēļ tad notiek visas peripetijas un problēmjautājumi? Tikai tādēļ, ka ir netālredzīga, nepārdomāta un, iespējams, pat pretēji Latvijas interesēm realizēta ārpolitika.

Kur vēl ir problēmas Ārlietu ministrijas resorā? 2019. gadā Latviju apmeklēja Pasaules Bankas eksperti. Viņi piedāvāja savu palīdzību un savu platformu Latvijas uzņēmumiem, lai nodrošinātu izeju uz Āzijas tirgiem. Bet 2020. gadā Latvija slēdza ekonomisko pārstāvniecību Kazahstānā, kas ir viena no valstīm, kura varētu būt interesanta Latvijas biznesa attīstībai un ko tieši arī rekomendēja Pasaules Bankas eksperti vizītes laikā Latvijā 2019. gadā.

Rodas jautājums, vai patiešām Ārlietu ministrija spēj nodrošināt pārdomātu, kvalitatīvu un Latvijas tautsaimniecību atbalstošu politiku? Vai patiesībā pavisam kaut kas cits slēpjas aiz tām skaļajām akcijām, karogu noraušanas un saspīlējumiem? Kad, no vienas puses, tiek noņemts karogs, bet, no otras puses, režīmam pietuvināts oligarhs, kas nodrošina, visticamāk, lielo kontrabandas cigarešu ieplūdumu Latvijas teritorijā un Eiropas Savienības teritorijā, netiek iekļauts Eiropas Savienībai nevēlamo personu sarakstā.

Tas viss rada ļoti daudz jautājumu, un tam, kurš domā un analizē norises, notikumus un personu teikto, un amatpersonu izdarītās darbības, radās jautājumi... man ir daudz jautājumu Ārlietu ministrijai un... attiecīgai rīcībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Un turpinām skatīt likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", otrais lasījums.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma bija garas un plašas diskusijas par Trīs jūru iniciatīvas samitu, kas varētu... kam nākamajā gadā ir ieplānotas diezgan lielas naudas summas, un es tieši par šo niansi gribēju arī paust Zaļo un Zemnieku savienības nostāju.

Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, šis samits, šī iniciatīva kā tāda, kas ir reģionu valstu prezidentu ierosināta ekonomiskās sadarbības forma, pavisam nesen dibināta, tomēr tai ir... tieši šie enerģētikas transporta savienojumu jautājumi, kas tiek pārrunāti prezidentu līmenī. Mūsu ieskatā, tā ir atbalstāma iniciatīva un to nevajadzētu izslēgt ārā no šī budžeta... nākamā budžeta, vēl jo vairāk, ja 2022. gadā šis samits plānots Latvijā. Un tas būs, manuprāt... un arī mūsu frakcijas ieskatā, tas būs ļoti liels notikums, ja uz šo samitu, kas notiktu Latvijā 2022. gadā, ierastos Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas valstu augstākās amatpersonas un apspriestu šos ekonomiskos jautājumus.

Tā, es domāju, būtu ne tikai lieliska iespēja Latvijai kaut kādā veidā gūt un nolobēt, noreklamēt, panākt kaut kādu projektu sadzirdēšanu, attīstību Latvijas valsts interesēs, parādīt Latviju un pievērst kaut kādas Eiropas daļas uzmanību, noreklamēt savu valsti, tā ir milzīga iespēja. Jautājums, vai mēs to izmantosim. Tā ir cita lieta, cik efektīvi mēs panāksim šo biznesa kontaktu attīstību, cik efektīvi mācēsim izmantot šo iespēju. Es to uzskatu par iespēju, kas Latvijai ir, kā jau minēju, ja šīs valstis, ja šo valstu augstākie vadītāji ar savām biznesa delegācijām ierastos. Tas ir mūsu mērķis un uzdevums panākt, lai viņi tiešām ierodas Latvijā, panākt... savest kopā ar savām biznesa organizācijām, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Lai veidojas ekonomiskās attiecības, attīstās. Lai mūsu ražotāji atrod jaunus noieta tirgus. Ikviena šāda iniciatīva un šāda iespēja ir jāizmanto. Pilnīgi taisnība ir arī opozīcijas pārstāvjiem, kas min to, ka īsti nav normāli, ja šāda iniciatīva ir ieplānota vairāku ministriju un prezidenta... ministriju budžetos, tur es piekrītu, tas īsti nav normāli. Būtu normāli, ja tā tomēr būtu viena atbildīgā institūcija, kas uzņemtos pilnu atbildību šo pasākumu koordinēt pilnīgi visos līmeņos, tai skaitā arī ar budžetu pilnībā par to atbildētu, lai šis samits noritētu veiksmīgi un tam būtu maksimāli augsta pievienotā vērtība.

Manuprāt, ir pilnīga taisnība, ka sadalīšana pa vairākiem budžetiem ir nevietā, bet samitam kā tādam... un naudai budžetā šim samitam pie nosacījuma, ka tas notiek Latvijā, ir jābūt. Bet šeit es vērsīšu uzmanību... un tiešām es aicinu visus atbildīgos neizdarīt tā, kā bija ar hokeja čempionātu. Kāda jēga, ka notiek hokeja čempionāts Latvijā, ka uz to nevar atbraukt fani.

Tāpat maza jēga būs no šī samita, ja šiem valstu vadītājiem, prezidentiem līdzi nevarēs doties biznesa delegācijas, nevalstiskās organizācijas, kas parasti dodas līdzi... šīs delegācijas veidojas un dodas kopā ar prezidentu. Būs maza jēga, ja ieradīsies tikai valstu līderi. Lielāka pievienotā vērtība – un tas ir mūsu uzdevums – nodrošināt, lai arī šī daļa, kas nāk tam visam līdzi, pievienojas un dod iespēju ne tikai attīstīt valstu ekonomiskos sadarbības projektus un panākt, lai Latvijas intereses tur ne tikai tiktu pārstāvētas, bet arī ekonomiskās biznesa intereses tiktu veicinātas un palīdzētu mūsu ražotājiem attīstīt savu projektu... produkciju ārpus Latvijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es labprāt saistībā ar šo samita jautājumu citētu publikāciju, kuru rakstīju 2014. gadā: "Satversmes preambulā ir noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Lai garantētu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, Latvijas valstij ir jāiegulda pūles, lai izveidotu spēku līdzsvaru reģionā. Tas būs sarežģīti, bet to ir iespējams izdarīt – tam ir bijis vēsturisks precedents.

No Baltijas valstu drošības viedokļa galvenais izaicinājums ir novērst apdraudējumu, ko mūsu valstu neatkarībai rada Krievija. No praktiskās puses mums ir jānovērš Krievijas iespēja īstenot Baltijas valstu izolācijas scenāriju. Konflikta gadījumā Krievija, visticamāk, censtos īstenot kontroli Baltijas jūras austrumu pusē, nodrošināt pilnīgu kontroli pār gaisa telpu un īstenot sauszemes ofensīvu caur Dienvidlietuvu vai Ziemeļaustrumpoliju līdz Kaļiņingradai.

NATO karaspēka pastāvīga klātesamība Baltijas valstīs mazina iespēju, ka šāds scenārijs varētu jebkad notikt, tomēr pilnībā to izslēgt nevar pat ar būtisku NATO bruņoto spēku klātesamību Baltijas valstīs. Es nešaubos par to, ka NATO un it īpaši ASV aktīvi rīkotos, ja Krievija censtos izspēlēt Austrumukrainas scenāriju kādā no NATO valstīm, tomēr ir jāatzīst, ka atkarība no Krievijas energoresursiem un salīdzinoši lielais attālums, kas šķir atsevišķas ES rietumu valstis no potenciāli apdraudētajām valstīm, ļauj izteikt minējumu, ka šo valstu rīcība krīzes situācijā var būt ļoti pasīva. Savukārt tuvāk esošo Eiropas valstu iespēja krīzes situācijā palīdzēt ir ierobežota.

Konflikts Ukrainā spilgti izgaismo, ka daudziem rietumos Ukraina ir tāla, eksotiska un nepazīstama valsts, neiedziļinoties, ka tieši Ukrainas nākotne noteiks, vai Krievijas imperiālās ambīcijas tiks apturētas tās pirmsākumos, vai arī tā varēs pārzīmēt Eiropas karti.

Latvijas ārpolitikas darbība būtu jāpakārto tam, lai mums nebūtu jādomā par šādu scenāriju iespējamību un risinājumiem, ja tāda iestājas. Baltijas valstu ārpolitikai būtu jābūt vērstai uz apdraudējuma cēloņu mazināšanu. Cēloņi ir līdzšinējā reģionu tautu sašķeltība un imperiālistiskas valsts ietekme pār kaimiņvalstīm. Redzu, ka kvalitatīvi šo apdraudējumu ir iespējams novērst tikai tad, ja notiek ģeopolitiskas izmaiņas Baltijas–Melnās jūras reģionā.

Līdzās līdzšinējiem sadarbības formātiem ar Eiropas Savienību un NATO būtu jāveido jauns sadarbības formāts starp Baltijas valstīm, Poliju, Ukrainu un, vēlams, arī Somiju un Baltkrieviju. Ar rietumvalstu atbalstu šīs valstis varētu kļūt par pretsvaru jaunveidotajai Krievijas impērijai.

Vēsturē ir bijis precedents, kad vairākas no valstīm ir cieši sadarbojušās, lai izcīnītu savu valstu neatkarību. 1918. gada nogalē un 1919. gada sākumā, kad Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu rietumu virzienā, tai pretī stājās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas bruņotie spēki, kā arī Vācijas militārās vienības, kuras nebija evakuējušās uz Vāciju. Karadarbībā atbalstu sniedza Sabiedroto valstu puses. Sarkanajai armijai izdevās sagraut neatkarīgo Ukrainas un Baltkrievijas valsti, bet Polijai un Baltijas valstīm izdevās apturēt Sarkanās armijas ofensīvu un uzvarēt karā pret Padomju Krieviju.

Ne identiska, bet līdzīga situācija ir arī šobrīd. Ja Ukraina, Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un pat Baltkrievija vēlas ilgtermiņā saglabāt neatkarību, tad šīm valstīm ir jābūt vienotām, lai mūsu reģionā izveidotos spēku līdzsvars. No ģeopolitiskā viedokļa ideāli būtu, ja Moldova nolemtu turpinātu virzību rietumu virzienā [..].

Par spēku līdzsvaru mēs varam runāt, salīdzinot dažādus rādītājus. Krievijas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 144 miljoni, Baltijas–Melnās jūras valstīm – 88,5 miljoni [..]."

Ja mēs ieskaitām šo Trīs jūru iniciatīvu, tad tie ir 110 miljoni iedzīvotāju bez Ukrainas, ja ieskaitām Ukrainu, – 150 miljoni. Baltijas–Melnās jūras valstīm aptuvenais budžets ir tuvu triljonam eiro. Krievijai tas ir arī līdzvērtīgs.

Es aicinātu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

J. Dombrava. "Pozitīvā ziņa ir tā, ka par ieguvējām no sadarbības varētu kļūt visas Baltijas–Melnās jūras reģiona valstis. Starpvalstu ekonomiskā sadarbība varētu dot plašu potenciālu, jo Eiropas austrumu pusē tiktu izveidota cieša sadarbība starp ziemeļu un dienvidu Eiropu. Jau šobrīd infrastruktūra to ļauj darīt, vien ir nepieciešams stimuls, lai tas notiktu citā līmenī. Savukārt politiskajā ziņā šo valstu vienotā pozīcija ļautu veidot simetriskas attiecības ar Krieviju.

Ir sagaidāms, ka Krievija varētu likt šķēršļus šādas sadarbības attīstībai, un ir maz ticams, ka Eiropas Savienība stingri atbalstītu šādas organizācijas attīstību. Par "lietussargu", zem kura Baltijas–Melnās jūras valstis uzsāktu plašu sadarbību, būtu jākļūst NATO kā pasaules spēcīgākajai militārajai aliansei, kurai esam piederīgi arī mēs.

Lai nosargātu savu neatkarību un ilgtermiņā nodrošinātu labklājību, Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir jāspēj ietekmēt ģeopolitisko attīstību mūsu reģionā mums vēlamā virzienā. Ja mēs to nespēsim izdarīt, tad Baltijas valstu nākotni veidos citas valstis."

Attiecībā uz šo Trīs jūru iniciatīvas samitu... šis ir ļoti nozīmīgs solis, lai nostiprinātu sadarbību starp šīm valstīm. Šajā samitā ir uzaicinātas arī Ukraina un Moldova, kurām tas ir ļoti būtiski – rauties ārā no Krievijas ietekmes sfēras.

Par samita izmaksām noteikti var diskutēt. Un es pieļauju, ka tālākā samita organizēšanas procesā arī, iespējams, izdosies izmaksas ietaupīt, bet es vēlreiz uzsveru: šādam samitam ir jānotiek, jo tas varētu būt ļoti nozīmīgi, it īpaši šajā ļoti sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kurā mēs šobrīd esam nonākuši, kur uz mūsu robežām ir faktiski pat militāri draudi mūsu valsts pastāvēšanai, tas ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Un es aicinātu arī opozīcijas deputātus, līdzīgi kā Zaļo un Zemnieku savienību, varbūt mazāk runāt par šo samitu kā tādu, var runāt par budžeta izdevumiem, cik tie ir pamatoti, bet kopumā samitu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Atgriežoties pie priekšlikuma. Tātad vispirms attiecībā uz šo Trīs jūru iniciatīvu. Tik tiešām pati par sevi šī iniciatīva, tai ir potenciāls un ir loģika, un tas tiešām dotu Latvijai iespējas. Cita lieta, vai šīs iespējas mēs spēsim izmantot. Un tas ir tas, ko es aicinātu šinīs debatēs: nejaukt mušas ar kotletēm kopā.

Runājam konkrēti par to, ko Latvija ir gatava darīt, lai šo iniciatīvu izmantotu. Es piedalījos tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika prezentēta šī iniciatīva saistībā ar to, kādas ir Latvijas iespējas, kādi ir Latvijas projekti, un es sagaidīju, ka mēs kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tālāk pielemsim kaut kādus lēmumus, ar kuriem mēs varētu palīdzēt Latvijai, mūsu uzņēmējiem kaut kā veiksmīgāk izmantot šo iniciatīvu. Bet rezultātā, uz ko viss tika noreducēts, šī sēde, uz to, ka tāpēc mēs gribam iztērēt apmēram miljonu, lai gan miljona summa netika nosaukta... bet tāpēc mēs gribam uztaisīt šeit samitu. Neviens nestāstīja par to, ka tas maksās miljonu... apmēram miljonu.

Savukārt uz manu ierosinājumu, ka varbūt tomēr būtu vērts, ka mēs runājam ne tikai par naudas tērēšanu, bet arī kā tad mēs šo iniciatīvu reāli izmantosim, šī iniciatīva palikusi vispār bez atbildes. Nekas tālāk nav darīts par to, kā mēs varētu reāli... lai izskatītu šos iespējamos projektus, ar kuriem Latvija varētu piedalīties, jo pa lielam visi šie projekti, tie, kas tika minēti, tie gatavākie, bija apmēram pasaku līmenī. Tas nozīmē reāli, ka mēs esam gatavi mest iekšā naudu, bet reāli, kā apgūt... kā iegūt kaut ko no šīs iniciatīvas, mēs neesam gatavi neko darīt. Viss, ko mēs esam gatavi: sarīkot šeit samitu. Nu kāda jēga rīkot šo samitu, un atbrauks šeit prezidenti... ja jūs kāds esat iepazinušies, kā šī iniciatīva strādā, kā šis fonds strādā, tad viņi te neko nelemj, viņi... Tas ir apmēram tāpat kā Levitu uzaicinātu kaut kur... kāda valsts, teiktu ar tādu domu, ka tas palīdzēs kaut kādā veidā apgūt viņiem šo fonda naudu. Nekāda pienesuma no tā nebūs! Bet par to mums būs vēl atsevišķs stāsts.

Runājot par šo priekšlikumu, kas mani reāli samulsināja, iepazīstoties ar Ārlietu ministrijas budžeta pieprasījumu, un radās pamatoti jautājumi... ir par to, ka Latvija reāli ir nolēmusi kandidēt uz vietu ANO Drošības padomē un gatava tam tērēt vairākus miljonus. Reāli tie ielikti budžetā un ir atbalstīti, tajā skaitā nākamgad gandrīz 900 tūkstoši. Un tad tas jautājums bija: kāpēc Ārlietu ministrija... kāpēc Latvijai tas ir nepieciešams? Un atbildes no Ārlietu ministrijas, citēju: "Dalība ANO Drošības padomē tiek uztverta kā valsts brieduma un starptautiskā prestiža apliecinājums." Tiešām mums jāatstāj kaut kādi entie miljoni kaut kādās lobija kampaņās, lai mēs kaut kādā veidā apliecinātu, ka mēs esam nobriedusi valsts? Tiešām tas ir tas efektīvākais veids?

Tālāk. Kad tika prasīts, kādi tad ir tie ieguvumi, kurus mēs savādāk nevarētu realizēt Latvijai? Tika pateikts, ka ANO Drošības padome ir vienīgā struktūra pasaulē, kas pieņem visām ANO dalībvalstīm saistošus lēmumus par miera un drošības nodrošināšanu visā pasaulē. Neesot padomē, nav iespējas tieši ietekmēt šo dienaskārtību un lēmumus. Johaidī! Mēs sapņojam ietekmēt kārtību visā pasaulē?! Varbūt vismaz sākam ar to, ka ievedam kārtību savā valstī no sākuma. Ja jūs to šeit nespējat, tad par kādu pasaules ietekmi jūs runājat?

Tālāk. Vēl viens ieguvums. Neviena cita starptautiska struktūra nevar nodrošināt Latvijai globālu atpazīstamību un iespējas parādīt sevi līdz šim mums mazāk tradicionālos pasaules reģionos. Tālāk tiek uzskaitīta Āfrika, Latīņamerika, Karību salas, vārdu sakot, visas šīs eksotiskās valstis.

Un tālāk tam arī tiek paredzēts tērēt šo summu, lidot komandējumos uz turieni, gatavot to visu. Kas ir amizanti, tanī visā skatoties, mēs atkal redzam šo pārklāšanos, kad, teiksim, pastāvīgai pārstāvniecībai ANO Ņujorkā tāpēc ir vairāk nekā 200 tūkstoši šinī ietvarā... tātad vēl klāt. Tālāk. Pārstāvniecībai Vīnē – 120 tūkstoši. Kas ir interesanti, tāda pozīcija – mērķdotācijas ANO struktūrās. Kas ar to tiek domāts? Ko mēs taisāmies tanīs ANO struktūrās ar šīm mērķdotācijām darīt? Un tie ir tikai atsevišķi konteksti.

Un tas ir vēl uz tā fona, ka šie izdevumi... mēs vēl zinām, ka paralēli šīm diplomātiskajām pārstāvniecībām ir palielināti apmēram par pusotru miljonu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tad ir jautājums: kāds ir pienesums no tā visa? Vai tiešām visus šos miljonus mums ir jēgpilni tērēt tā vietā, lai tos, teiksim, novirzītu zinātnei vai medicīnai?

Kolēģi, viela pārdomām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Un, pieskaroties šiem samitiem un visiem pārējiem augsta līmeņa pasākumiem, es varu tikai piekrist sava kolēģa teiktajam par to, ka samitus rīkojam samita pēc – smuki parunāties, smuki pagrozīties kameru priekšā, un sekas nav nekādas.

Es varu diezgan padziļināti runāt par Latvijas un Moldovas sadarbību. Man bija tas gods 2013. gadā piedalīties līguma slēgšanā starp Latvijas pašvaldībām un Moldovas pašvaldībām. Pa šo laiku es esmu novērojis, ka igauņu investori aktīvi darbojas Moldovā, igauņi ieviesa savu e‑paraksta sistēmu Moldovas valdībā. Lietuvas kompānijas aktīvi izplešas Moldovā, būvē savas rūpnīcas un tā tālāk. Arī Latvijas "MikroTik" ir investējis šo to Moldovas ekonomikā. Taču uz kopējā fona mēs tur neizskatāmies ļoti skaisti, jo mūsu palīdzība vairāk ir tāda, nu, naudas tērēšana parunāšanās līmenī. Jā, brauc nevalstiskās organizācijas, ja izdodas no ārvalstīm... no Ārlietu ministrijas konkursa kārtībā izdabūt kādu naudiņu, lai varētu to noorganizēt. Paldies tiem cilvēkiem, kas joprojām to mēģina darīt. Tie ir vairāki, tai skaitā arī ierēdņi, kuru vērtība ir ļoti augsta manās acīs, taču šāda biznesa vilkme šajā virzienā ir ļoti minimāla.

Tāpēc, manuprāt, šī nauda, kas tagad tiek paredzēta, godīgi sakot, lai pagorītos pretī kamerai, būtu izlietojama daudz praktiskāk. Reāli mēs gribam palīdzēt Moldovai, un viņi savukārt varētu palīdzēt mums. Tad ir jābūt reāliem priekšlikumiem, reāliem projektiem, kas iegūst turpinājumu un sasniedz rezultātus.

Latvija jau ir izslavēta ar savu sapulcīšu, sapulču un sanāksmju rīkošanu, kuras beidzas vienmēr ar to, ka nolemj, ka jārīko nākamā parunāšanās un pačivināšana bez rezultāta. Es vēlreiz pievienojos tiem kolēģiem, kas teica, ka, ja mēs rīkojam šādus pasākumus, mums jau tagad, pirms naudas tērēšanas, ir jāzina, ko mēs no šī gribam iegūt, nevis – piedalīsies augstas amatpersonas, viss būs skaisti, viss forši, paspiedīs roku, šķirsies. Un kas pēc tam? Kas notiks pēc tam? Jo šī nauda ir jāiegulda gudri. Naudas nav daudz, valstij tās nav daudz. Tas, ka valdībai šobrīd liekas, ka var aizņemties ārvalstu tirgos lielu naudu un nav jāatskaitās Saeimai par šiem aizņēmumiem, arī ir fakts. Bet mums ir jādomā par nākamo Saeimu un par nākamajiem deputātiem, kam arī būs jāsaskaras ar šo pieņemto lēmumu sekām.

Kolēģi, aicinu pārdomāt tomēr šo lielo tēriņu nepieļaušanu un šādus samitus un visu pārējo rīkot, bet ar prātu un saprātu, nevis – piešķirot naudu un tad mēģinot to iztērēt dažādās atrakcijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Paldies, kolēģi, par plašajām debatēm. Vēlējos tikai atgādināt, ka 19. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 20. – arī deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Saistīts ar programmas "Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība" un ar citu programmu... saistītiem jautājumiem... līdzekļu novirzīšanu uz deficīta segšanu. Pēc būtības Gobzema kungs savā uzstāšanās reizē komisijā teica, ka nauda tiek notrallināta bez pamatojuma. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Paldies par man doto vārdu.

Tātad lielākā daļa manu priekšlikumu ir saistīti ar to, ka mēs nevis pārdalām aizņemto naudu un no vienas kabatas ieliekam citā, bet samazinām budžeta deficītu, proti, neaizņemamies tik daudz, jo mums tik daudz nevajag aizņemties. Un arī šis priekšlikums ir par to.

Tātad Ekonomikas ministrijai nav nepieciešams aizņemties. Es lasu: "Konkurences padomes kapacitātes stiprināšana". Visur, mīļie cilvēki, kur jūs izlasāt "kapacitātes stiprināšana", tas nozīmē palielināt algas valsts pārvaldē. Mums tiešām vajag? Mums valsts pārvaldē bez tām prēmijām un bez visa tā šobrīd ir pārāk mazas algas vai par maz darbinieku? Mums ir visuzpūstākā, man liekas, valsts pārvalde Eiropā. Mūsu privātais sektors nespēj vairs uzturēt valsts sektoru, kurš ir pārblīdis. Un jūs vēl stiprināt kapacitāti!

Mums valstī iedzīvotāju skaits samazinās katru gadu. Tagad arī vienkārši aizbrauc uz lidostu... Vienīgās, man liekas, airBaltic lidmašīnas lido – vienā virzienā, prom no Latvijas visu laiku. Drīz pēdējais izslēgs gaismu lidostā. Droši vien es būšu pats pēdējais, kurš paliks šeit, jo Kariņš būs aizbēdzis jau uz Ameriku tad, kad te viss būs izzagts.

Un viņiem vajag stiprināt kapacitāti laikā, kad iedzīvotāju skaits samazinās. Mums ir jāpalielina valsts pārvalde. Kāpēc? Tad, kad tu uzdod jautājumu Ekonomikas ministrijai, atbildes nav. Ekonomikas ministrs, pirms kļuva par ekonomikas ministru, starp citu, runāja par to, ka mums ir uzblīdusi valsts pārvalde, viņš bija augļu krāvējs kaut kāds vai kaut kas ar augļiem saistīts, kaut ko tirgoja... banānus... Tad viņš runāja par to, ka valsts pārvalde ir pārāk uzblīdusi. Tagad viņš turpina uzblīdināt valsts pārvaldi, jo atrodas Nacionālajā apvienībā, kas vienmēr ir bijusi pret Latvijas iedzīvotājiem. Visus gadus, kamēr Nacionālā apvienība ir pie varas. Un Nacionālā apvienība pie varas ir bijusi pēdējos 30 gadus visās valdībās, visās valdībās izšķirošā balss ir bijusi Nacionālajai apvienībai. Arī šajā valdībā, kā jūs pamanījāt, Raivis Dzintars bija tas, kurš neļāva atlaist Pavļutu, jo tad būšot slikti, tad šī valdība kritīšot. Visās valdībās, kur ir bijusi Nacionālā apvienība, ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši latviešu, skaits Latvijā... jo ir jāstiprina valsts sektora kapacitāte, proti, jāpaceļ pašiem sev algas.

Tas pats attiecas arī uz jaunu digitālu... šito te kaut kādu datoru iepirkšanu, kur var papildu naudiņu... Nepietiek ar to, kas jau ir. Tas arī ir tas... Nu, es domāju, būtu atcēluši OIK, būtu pārskatījuši dažas citas pozīcijas, naudas mums attiecīgajā nozarē pietiktu.

Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un samazināt valsts budžeta tēriņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...!

M. Bondars. Vēlos tikai atgādināt, ka komisijā 20. priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 21. – arī deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Tas ir saistīts ar Fiskālās disciplīnas padomes darbības nodrošināšanu. Iesniedzējs faktiski liek priekšā šo finansējumu novirzīt uz fiskālā deficīta segšanas jautājumiem. Pēc būtības komisijā iesniedzējs uzdeva jautājumu – kam tāda padome ir vajadzīga? Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Tātad, mīļie cilvēki, – lai jūs saprastu. Finanšu ministrijā, kurā... Valsts sektorā vispār, manuprāt, ir vislielākās algas.

Mums ir tāda... kā piemērs ir Fiskālās disciplīnas padome. Pēdējos divus gadus Latvijā nav jāievēro vispār nekāda fiskālā disciplīna, var aizņemties, cik grib, var tērēt, cik grib. Jūs esat dzirdējuši pēdējo divu gadu laikā kaut vienu Fiskālās disciplīnas padomes tekstu par to, kur nepareizi tiek tērēts... kur vienkārši tiek izklakarēti līdzekļi un tamlīdzīgi? Esat kaut ko tādu dzirdējuši? Es neesmu. Man liekas, ka to nav dzirdējusi lielākā sabiedrības daļa.

Tāda Fiskālās disciplīnas padome pēc būtības Latvijā nav nepieciešama, un, pat pieņemot, ka tā būtu nepieciešama, padomei šobrīd nav, ko darīt, jo nav nekādas disciplīnas un nav jāievēro nekas, var aizņemties, cik grib, var tērēt, cik grib.

Ko viņi tur dara? Es esmu redzējis, starp citu, ko viņi dara. Man ir bijusi dzīvē vienu reizi saskarsme ar Fiskālās disciplīnas padomi. Atnāk ierēdnis un rāda kaut kādus ekseļus. Paši izdomā kaut kādus ekseļus, kaut ko tur rāda. Pilnīgi bezjēdzīga, birokrātiska nodarbe. Ar to arī viņi nodarbojas un saņem algas.

Te es lasu – tas papildu tēriņš ir "Fiskālās disciplīnas padomes kapacitātes stiprināšana". Visur, kur jūs lasāt budžetā "kapacitātes stiprināšana", ir algu palielināšana.

Kas tad vēl tur ir? "Latvijas iesaistes sekmēšana ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos" – 176 tūkstoši. Ko? "Latvijas iesaistes sekmēšana ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos". Tad kur Latvija iesaistīsies? Šeit ir kāds no Finanšu ministrijas? Nav? Neviens neko nepaskaidros, kā parasti. Kaut kādos projektos mistiskos, kas atkal ir droši vien kaut kādi polittūrisma braucieni un vairāk nekas.

Tālāk. "FM resora spēju stiprināšana, tai skaitā IUB, VK un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kapacitātes stiprināšana un muitas infrastruktūras pilnveidošana". Tātad atkal – algas IUB, algas Valsts kontrolei, algas Valsts ieņēmumu dienestam. Tātad finanšu resoru stiprināšanai. Viņiem jau tā ir lielākās algas vispār valsts pārvaldē, bet viņiem vēl vajag mazlietiņ, jo Jaunzemes kundzei droši vien nepietiek ar četriem vai pieciem tūkstošiem mēnesī tad, kad viņa ir izčakarējusi visu mazo biznesu Latvijā.

Tālāk. Lasām tālāk: "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome". Tai vajag līdzekļus. Mums vispār tādu padomi, man liekas, nevajag. Numur viens.

Numur divi. Tas atkal ir pirkt – pirkt! – tos uzraudzītājus, kas uzrauga medijus, jo varai mediji ir nevis mediju, bet PR (sabiedrisko attiecību) instruments. Tāpēc viņiem jādod līdzekļi.

Un kas tad tur vēl ir? "Ēku Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, un Cēsu ielā 28, Limbažos, pārbūves, telpu pielāgošanas un citu saistīto izdevumu segšanai Prokuratūras un Tieslietu ministrijas [..] vajadzībām". Tie ir kaut kādi remonti, kas ir vajadzīgi Prokuratūras mājai un kaut kam tamlīdzīgam. Pieņemsim, ka tur ir vajadzīgi remonti, pieņemsim. Bet tad varbūt nevajag mums iztērēt to milzīgo naudu un celt kaut kādus superdārgus cietumus, lai divām drošības iestādēm, katrai, kuras nevar būt... Tās nevar atrasties vienā mājā – divas drošības iestādes? Katrai sava māja jāceļ par 50 vai cik tur miljoniem? Un tagad īstais laiks. Satversmes aizsardzības birojam un Valsts drošības dienestam, kuri neaizsargā Satversmi un neaizsargā drošību... cilvēku drošību pret noziedzīgu, koruptīvu režīmu un ļauj šim režīmam būt.

Mūsu ģenerālprokurors aizsargā mūsu tautu šobrīd? Mūsu vara nepieņem lēmumus? Televīzijā parāda, kā nepieņem lēmumus. Kriminālprocess ierosināts? Nē, nav. Par ko ierosina kriminālprocesu? Par to, ka kāds neapmierināts cilvēks vienkārši pasaka, ka viņš cer, ka Pūci sodīs kādreiz dzīvē. Par to ir ņemšanās, un viss. Tā, lūk!

Lūdzu atbalstīt un nepiešķirt Finanšu ministrijai papildu līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es gribētu... Pieteicos šīm debatēm, galvenokārt pamatojoties uz Gobzema kunga sāktajām pārdomām par Fiskālās disciplīnas padomi. Te es gribētu teikt, ka arī šajā gadījumā man grūti iebilst pret Fiskālas disciplīnas padomes nepieciešamību. Es teiktu, ka tā viennozīmīgi ieņem ļoti būtisku lomu, un, ja mēs varam kaut kādā veidā stiprināt Fiskālās disciplīnas padomi, tas ir ļoti labi.

Bet kur ir tā sliktā lieta? Sliktā lieta ir tā, cik ļoti mēs ieklausāmies tajā, ko Fiskālās disciplīnas padome mēģina mums pateikt. Un te nu gan, kolēģi, ir diezgan daudz pārmetumu, es domāju, tieši jums attiecībā uz to, cik mēs ļoti ieklausāmies. Mēs tērējam milzu resursus Fiskālās disciplīnas padomei, lai viņi uzraudzītu mūsu budžetu, un šobrīd apstākļi ir tādi, ka mums tādu fiskālo griestu īsti nav. Tad pareizi rodas tas jautājums – kam mums tāda Fiskālās disciplīnas padome vajadzīga?

Tomēr, ja mēs paanalizējam, kādu atzinumu ir devusi Fiskālās disciplīnas padome par šo budžetu, tad tur gan parādās daudz atziņu un uzsvaru, ko Fiskālās disciplīnas padome ir veikusi, manuprāt, īstajā brīdī. Ir vērts aizdomāties un uzdot sev jautājumu, kāpēc mēs šos jautājumus neņemam vērā.

Atcerieties! Kad bija pirmie kovida viļņi, ja tā var teikt, saslimstības viļņi, Fiskālās disciplīnas padome bija tā, kas norādīja, ka šie atbalsta instrumenti ir nepietiekami. Mums bija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kas atļāvās Saeimas deputātiem uzdot retorisku jautājumu, vai mums tiešām šajā brīdī, kad ekonomika ir slēgta, vajadzētu atbalstīt visus, kas elpo. Nu, bija tāda situācija, kolēģi, jūs visi to atceraties, un tieši Fiskālās disciplīnas padome bija tā, es domāju, kas ar kārtīgu mietu iedeva pa pieri visai valdošajai koalīcijai un parādīja, ka tomēr šajā brīdī ir jāatbalsta uzņēmēji, un šis atbalsts sākās.

Bet, ja skatāmies uz šo budžetu, šo daudzgadu budžetu, tad, manuprāt, te arī ir vietā Fiskālās disciplīnas padomes atzinumi gan par investīciju politiku, ko tik ļoti patīk uzsvērt dažiem mūsu koalīcijas kolēģiem, ka ir, redziet, šī investīciju pakete un tagad te viss ies un attīstīsies. Šeit – arī pārdomu aizrādījums, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Šteinbukas kundze savas runas noslēgumā nepārprotami pateica, ka investīcijām, attīstībai jābūt tiešām tādām, kas palīdzēs ekonomikai atkopties pēc Covid-19, kad pandēmija mazināsies.

Ja jūs nesaprotat šo mājienu ar mietu, tad es jums pateikšu: kolēģi, šīs investīcijas, kas ir jūsu investīciju plānā, ir izteikti politiski motivētas un atbilst kaut kādam politisko partiju šauram redzējumam, bet, vai tas palīdzēs Latvijai atkopties no ekonomiskās krīzes, – ir liels jautājums. To saka ne tikai opozīcija, bet arī Fiskālās disciplīnas padome. Arī Fiskālās disciplīnas padome uz to norāda.

Tāpat Fiskālās disciplīnas padome norāda arī uz to, ka šīm ekonomiski skartajām jomām, nozarēm, ir jāsniedz būtisks atbalsts. Šajā gadījumā jau koalīcija pavadošajos likumprojektos ir noraidījusi veselu virkni opozīcijas priekšlikumu, kur mēs ar nodokļu politiku piedāvājām risinājumus, kā atbalstīt nozares – ne tikai kādus konkrētus uzņēmumus, bet nozares –, tai skaitā arī tos uzņēmumus, kas kaut kādā veidā mēģina cīnīties un nenāk pēc valsts atbalsta, bet cīnās paši. Arī tie uzņēmumi ir pelnījuši atbalstu, un nodokļu politika ir labākais veids, kā šo atbalstu sniegt. To bija savulaik teikusi arī pati valdība. Tikai tad, kad mēs nonācām pie budžeta izskatīšanas, kur tam arī ir jāatspoguļojas, tas viss pazūd. Līdz ar to arī šie Fiskālās disciplīnas padomes lēmumi ir kļuvuši par tādiem, ka vai nu tie atbalsta budžetu, vai neatbalsta, bet detaļās neviens neiet. Manuprāt, šīs detaļas šajos atzinumos ir pašas svarīgākās, kurās tad būtu arī vērts ieklausīties un kādreiz arī pasekot līdzi tām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es nevarēšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pirms desmit gadiem es radīju Fiskālās disciplīnas padomi, es uzrakstīju tai likumdošanu, es izveidoju to modeli, es pārliecināju Finanšu ministriju, koalīcijas partnerus un tā tālāk.

Manuprāt, šī Fiskālās disciplīnas padome visus šos desmit gadus ir strādājusi ļoti labi. Man ir liels prieks par šādu mantojumu.

Ja mēs, piemēram, paskatīsimies uz to, kā Fiskālās disciplīnas padome rīkojusies šo pēdējo dažu gadu laikā, šīs krīzes laikā, tad, protams, tā nav iebildusi pret fiskālā deficīta celšanu, jo, ja valdība... Ja mēs neveidotu budžetus ar deficītu pēdējos gados, tad mēs nekādi nespētu dot, piemēram, dīkstāves pabalstus tiem uzņēmumiem, kas cietuši no pandēmijas, tām pakalpojumu nozarēm un tā tālāk.

Es labi atceros, ka teju visi opozīcijas kolēģi pirms nu jau laikam pusotra gada, kad pandēmija bija sākusies... aicinājām valdību būt saprātīgākai un piešķirt lielākus pabalstus cietušajām nozarēm nekā tos pabalstus, ko valdība piešķīra tad. Tas viss, protams, bija iespējams tikai uz budžeta deficīta rēķina. Tas ir viens.

Tajā pašā laikā, protams, es nekādi neatbalstu to, ka valdība tos fiskālos... tā teikt, slūžas atvēra pilnībā un aizgāja otrā galējībā. Kā es jau vairākkārt atgādināju, šo četru gadu laikā valdība aizņēmusies vairāk naudas, nekā Igaunijas valdība aizņēmusies 30 gadu laikā. To es neatbalstu, un uz to arī norādīja Fiskālās disciplīnas padome, ka valdības fiskālie tēriņi ir bijuši pārmērīgi.

Fiskālās disciplīnas padome arī norādīja – lai gan būdama, protams, korekta un pietiekami pieklājīga, tomēr skaidri un nepārprotami norādīja – uz apšaubāmiem valdības soļiem – tādiem kā ieguldījumi airBaltic pamatkapitālā –, norādīja uz diezgan apšaubāmu, pārāk dāsnu politiku jaunās būvniecības jomā, diezgan savlaicīgi norādot uz būvniecības tirgus pārkaršanu.

Tātad Fiskālās disciplīnas padome ir bijusi, manuprāt, teju profesionāla visus šos gadus un, likvidējot Fiskālās disciplīnas padomi, es domāju, ka diez vai tas veicinās daudzos nākamajos gados budžeta deficīta samazināšanos, visticamāk – pretēji.

Un maza norāde – Fiskālās disciplīnas padomei nu nekādi nemaksā tos nepilnus piecus miljonus eiro gadā, kā ir norādīts priekšlikumā. Fiskālās disciplīnas padomei (precīzu skaitli neatceros) maksā mazāk nekā 300 tūkstošus eiro gadā, kas, manuprāt, ir diezgan adekvāta summa par visu to, ko dara Fiskālās disciplīnas padome.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka 21. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Arī 22. – deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Saistīts ar līdzekļu pārdali jeb novirzīšanu no pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku veselības valsts uzraudzības un kontroles uz... finansējuma novirzīšanu uz deficīta mazināšanu. Faktiski kolēģis Gobzems, debatējot par 22. priekšlikumu, uzdeva ļoti vienkāršu jautājumu: "Kur nauda tiks tērēta?" Un vēlos tikai teikt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es uzdevu vienkāršu jautājumu – kur Zemkopības ministrija tērēs 55 miljonus papildus? 55 miljonus! Mediķiem vajadzēja, cik tur – 40 miljonu? Un tad es paņemu to budžeta veidlapu, jo... Zemkopības ministrs Gerhards vispār pazudis. Viņš, starp citu, arī ir no Nacionālās apvienības. Viņa nav. Viņa vispār, man liekas, nav. Ja nebūtu tāds ministrs, mēs pat nejustu, vai Zemkopības ministrijā ir vai nav nomainījusies vadība. Pilnīgi vienalga, vai tur ir Gerhards, vai nav Gerharda.

Bet ko es lasu: 50 miljoni – "Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīcijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai". Es tagad tā sāku domāt, Latvijā kaut kā viss ir applūdis? Visa Latvija ir noplūdusi? 50 miljonus... Ko – mēs meliorāciju taisīsim pa visu Latviju? Ir bijusi kāda milzīga dabas kataklizma? Nu tāda acīmredzama. Vai ir plānota nākotnē kaut kāda milzīga dabas kataklizma?

Kas ir tas iemesls, kāpēc tieši tagad 50 miljoni? Un es varu pateikt atbildi. Atbilde ir tāda... Vienkārši tagad bija iespējas aizņemties uz jūsu, mīļie cilvēki, rēķina. Vienkārši iedot tā, lai būtu, un tad jau kaut kur iztērēs. Skaidrs, ka būs, kas teiks: "Nē, vajag laukiem, vajag!" Skaidrs, ka vajag, bet jautājums ir – kam vajag laukos?

Pirmkārt, izglītībai vajag laukos. Otrkārt, izglītībai vajag laukos. Treškārt, izglītībai vajag laukos. Ja mēs ejam tālāk, kam vēl vajag laukos? Man, starp citu, viens no priekšlikumiem ir tāds (pašvaldībām atņem finansējumu) – pašvaldības varētu palīdzēt šajā ziemā nosegt dārgos komunālos pakalpojumus. Bet, nē, tam – nē. Izdomā kaut kādas ieviest... kaut kādi zaļie kursi vai vēl kaut kā. Kādi zaļie kursi, es atvainojos, Latvijā?

Ķīnā vienā gadā saražo tikpat daudz to CO₂... tās emisijas (vai kā tās tur sauc), cik Latvijā spētu 3000 gados. Kāds zaļais kurss? Mēs lasām presi par to, ka viens vulkāna izvirdums vispār uztaisa 97 procentus no visas pasaules tām emisijām. Kā mēs, maza valsts... gandrīz jau tukša no cilvēkiem... mums vēl zaļais kurss tagad? Vienkārši 50 miljonus notrallinās, kā es te sēžu aiz šīm grāmatām... šī grāmatu plaukta priekšā!

Tāds ir šis jautājums. Un pats svarīgākais, ka neviens ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne Saeimā nenāk aizstāvēt to priekšlikumu, paskaidrot, kāpēc tas ir tik vitāli svarīgi šajā gadā, kāpēc ir tādam palielinājumam jābūt, ar ko Gerhards ir izpelnījies tādu labvēlību, vai tik nav tā, ka tas ir tādēļ, lai Nacionālā apvienība nenojauktu šo valdību. Vienkārši 50 miljonus laikā, kad mediķi raud, ka viņiem nav, vienkārši nokrāpj.

Par to ir šis priekšlikums – samazināt budžeta tēriņus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, kolēģi, šādu pieeju attiecībā uz to, ka ir jāiegulda nauda meliorācijas sistēmas uzlabošanā, atbalstām. Tas tomēr, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo mums jādomā ne tikai par izdevumu sadaļu, bet vēl vairāk ir jāpievērš uzmanība ienākumu sadaļai. Un ienākumu sadaļa jau... Mums ir jāsaprot tas, ka mēs runājam par mūsu zemniekiem, mūsu zemniekiem, kas šobrīd nodrošina 22 procentus no kopējā valsts eksporta. Es vēlreiz un vēlreiz atzīmēšu, ka šis ir labākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Tas, kas mums ir jāpanāk, – lai zemnieki ne tikai spētu izaudzēt labu ražu un, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, to eksportētu, bet arī to eksportētu ar augstāku pievienoto vērtību. Lai šī augstākā pievienotā vērtība būtu, ir nepieciešami ieguldījumi attīstībā. Mēs nevaram uz zemnieku pleciem uzlikt visas tās investīcijas, kas viņiem nepieciešamas.

Ja mēs skatāmies uz kopējo situāciju zemniecības jomā, tad zemniekiem nākamajā periodā robs attīstības budžetā ir 250 miljoni eiro. Tās ir tieši – tieši! – attīstības investīcijas. Tādas attīstības investīcijas, kur mēs redzam arī milzīgus uzņēmumus attīstoties Latvijā... Tās ir arī lielās saimniecības, ražojošie uzņēmumi, piemēram, tas pats "Dobeles dzirnavnieks" vai "Tukuma piena" ražotnes attīstība, par ko... Nu, ikvienam ir prieks par šādiem uzņēmumiem. Vai tie ir Jēkabpilī, šie ražojošie uzņēmumi, kas attīstās... Tas rada milzīgu pievienoto vērtību. Bet atceramies to, ka šie uzņēmumi konkurē ne tikai Eiropas tirgū ar savu produkciju, tie konkurē pasaules tirgū ar savu produkciju.

Ja mēs skatāmies, kādi Eiropā ir valsts papildus maksātie līdzmaksājumi šiem... subsīdijas, kas ir ne tikai Eiropas Savienības lauku atbalsta maksājumi, bet arī valsts budžeta dotācijas, kas nāk līdzi par katru hektāru gan mazajiem zemniekiem, gan lielajiem zemniekiem, – tas nav salīdzināms. Mēs esam ļoti tālu no tām valstīm, kas ir tā sauktās vecās Eiropas valstis, kas arī ražo, audzē, ražo... Un te šīs investīcijas... ikviena investīcija, kas iet lauksaimniecības sektorā, ir ar milzīgu pievienoto vērtību un pēc tam atgriezenisko saiti budžetā, lai pēc tam mēs varētu samaksāt arī tiem mediķiem, skolotājiem lielākas algas, lai mūsu zemnieki nezaudētu šajā konkurētspējas cīņā. Man tiešām gribas redzēt to, lai mūsu zemnieki attīstās, lai nepārdod savas zemes, lai šeit pēc iespējas vairāk ir mūsu pašu zemnieki, lai attīstās... attīsta savas ražotnes un lai viņiem būtu tādas iespējas.

Šajā brīdī situācija nav diez ko patīkama. Kā jau minēju, 250 miljoni eiro ir robs tieši attīstības investīcijās, un to ir norādījušas visas lauksaimniecības organizācijas, kas Latvijā šobrīd ir, neskatoties uz to – mazi vai lieli, pilnīgi vienalga. Nākamajā daudzgadu budžetā šis robs ir milzīgs.

Ja Zemkopības ministrija redz to, ka var palīdzēt ar meliorāciju, tad, kolēģi... Lauksaimniecības attīstībā meliorācija ir ļoti svarīga joma ne tikai lauku attīstībai, bet arī meža attīstībai. Ja mēs saliekam kopā laukus ar mežiem, tie ir 47 procenti no Latvijas kopējā eksporta. Tas ir milzu atsvars. Jautājums – kā mēs šo politiku vadīsim, vai spēsim ne tikai investēt naudu kaut kādas jomas attīstībā, vai spēsim sakombinēt šīs investīcijas tā, lai arī ražošana attīstītos pēc šīm investīcijām, lai mēs ne tikai eksportētu izejmateriālu, bet arī radītu piedāvājumu ar pievienoto vērtību. Tam šobrīd atbalsta instrumentu ir smagi par maz, arī šajā budžetā tie ir... īsti neparādās šie iedīgļi, ka tam varētu būt nākotnē kaut kādas investīcijas, bet šobrīd šis ir milzīgs atbalsts, lai mūsu lauksaimnieki varētu turpināt ražot un dot nodokļus atpakaļ budžetā. Tas ir ļoti svarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze, kolēģi un kolēģes! Nu, Reira kungs, kas ir šobrīd finanšu ministrs, saka – šis esot attīstības budžets. Man jau šķiet, ka svarīgāk ir paskatīties, kā koalīcija ir dalījusi finansējumu, tai skaitā papildu finansējumu saskaņā ar prioritātēm.

Piecdesmit piecu ar astīti miljonu pieaugums Zemkopības ministrijai ir gandrīz puse no tā jeb tikai divas reizes mazāk nekā iedots Veselības ministrijai, kas viennozīmīgi ir prioritāte. Taču tas ir divreiz lielāks nekā finanšu pieaugums izglītībai. Ja mēs paskatāmies, kam ir iedots izglītībai un kam ir iedots Zemkopības ministrijai, tad, visticamāk, tas tomēr nav saistīts ar attīstību.

Es neapšaubu meliorāciju un zaļo kursu, bet apšaubu... un neapšaubu arī ierēdņu atalgojumam trīs miljonu piešķīrumu papildus, bet apšaubu tādas pozīcijas kā "valsts pārvaldes uzdevumu pilnveidošana un transformācija atbilstoši jaunajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, ievērojot sabiedrības veselības un ilgtspējības virzību" un tā tālāk, un tā tālāk. Apšaubu lielas summas ielikšanu, lai nodrošinātu digitālo tehnoloģiju kaut kādiem integrācijas biznesa procesiem un tamlīdzīgi.

Tai pašā laikā, runājot par pandēmijas risinājumiem un par kovida seku pārvaldību, ļoti bieži jūs runājat par to, ka mūsu sabiedrība nav pietiekami izglītota. Tad divreiz mazākas summas piešķiršana papildus izglītībai, tai skaitā atalgojuma ziņā, arī neatbilst jūsu vārdiem par attīstību vai jūsu vārdiem par prioritāšu ievērošanu.

Atgādinu, Izglītības un zinātnes ministrijai praktiski finansējums ir papildus piešķirts divas reizes mazāk nekā Zemkopības ministrijai. Neapšaubot meliorāciju un neapšaubot zaļo kursu, tomēr – vai tas ir attīstības budžets? Un vai tāds finansējuma sadalījums ir saskaņā ar prioritātēm? Domāju, ka ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 23. – arī deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs... sākam debates... deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Par šo priekšlikumu es ļoti īsi runāšu.

Satiksmes ministriju vada pilnīgi profāni. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Butāna kungs komisijā, piemēram, stāstīja par to, ka nav nekāda vaina, ja satiksmes autobusā izdauza priekšējo logu, var braukt, un viss ir kārtībā. Tas bija kontekstā ar jautājumu, ka mašīnā, kurā brauc no vairākām mājsaimniecībām, jābūt atvērtiem logiem, – pēc jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tad pieteicās runāt Butāna kungs un sāka stāstīt: ja izdauza priekšējo logu lielajam autobusam, tad tas pa ziemu arī var tādā veidā pārvietoties. Tā ir izpratne par satiksmi Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram. Par ko mēs vēl varam runāt? Un tad mēs brīnāmies, ka mums ir tukšas ostas, ka mums tranzīts ir beidzies, "Latvijas dzelzceļš" faktiski bankrotējis un tādā garā.

Es šiem cilvēkiem nedotu ne centa, ne santīma vispār – neko vispār nedotu drošības pēc vienkārši, jo skaidrs, ka tā nauda aiziet Jaunajai konservatīvajai partijai. Tur vienkārši viss tiek nozagts līdz pēdējam santīmam. Labums no tā Latvijas Republikai ir nulle. Precīzi nekāds!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, cienītie kolēģi un kolēģes! Reflektējot uz Alda Gobzema teikto, es gribu pateikt vien to, ka tas bija atgadījums no manas dzīves, nevis tas, kā mēs vadām satiksmes nozari.

Bet, runājot par konkrēto priekšlikumu, vēlos pastāstīt, ka Satiksmes ministrijā esam sagatavojuši vairākas attīstības programmas, tas ir, attīstības programmu valsts galvenajiem autoceļiem līdz 2040. gadam. Mums ir sagatavota attīstības programma reģionālajiem ceļiem, izdalot prioritāros un sekundāros. Mums ir sagatavota programma vietējiem ceļiem, tāpat arī mikromobilitātes infrastruktūrai. Un katrs ieguldītais eiro zina, kur tiks ieguldīts.

Šeit es gribu minēt, ka ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā... katrs ieguldītais eiro ir ar noteiktu multiplikatoru, tas dod ne tikai labumu autobraucējiem, gājējiem, velobraucējiem, bet arī dod darba vietas, dod iespēju uzņēmējiem strādāt un ekonomikai attīstīties.

Ja runā par Alda Gobzema priekšlikumu noņemt finansējumu tieši autoceļu infrastruktūras attīstībai, šis finansējuma apmērs, ko paredzēts noņemt, būtu pielīdzināms aptuveni pusei no mērķdotācijām pašvaldībai autoceļu uzturēšanai vai pilnīgi viss finansējums vietējo autoceļu un valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai.

Ņemot vērā, ka visa informācija par paredzamajiem plāniem ir publiska, ir pieejama gan "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapā, gan Satiksmes ministrijas, Ministru kabineta mājaslapā, kā arī visi plānotie darbi un infrastruktūras objekti, kurus plānots sakārtot, ir publiski pieejami turpmākajiem gadiem uz priekšu un katrs par to var pārliecināties internetā, aicinu tomēr šo finansējumu valsts autoceļu infrastruktūrai nost neņemt, bet to atbalstīt, jo tas ir jautājums par mūsu valsts attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, manuprāt, Gobzema kunga paceltais jautājums ir vietā. Es nevaru piekrist Butāna kunga argumentiem par to, ka Satiksmes ministrija strādā labi, visi plāni ir izstrādāti un viss notiek. Galīgi nevar piekrist.

Mēs redzam: viens no Satiksmes ministrijas fundamentāliem jautājumiem ir mūsu tranzīta politika, un mūsu tranzīta politikā diemžēl galīgi neiet tā, kā gribētos. Par to visspilgtāk liecina tas, ka "Latvijas dzelzceļā" tiek atbrīvoti no darba tūkstošiem cilvēku, kamēr jūs vadāt šo ministriju. Tas, manuprāt, ir diezgan zīmīgs signāls. Tā vietā, lai satiksmes joma pati sev palīdzētu attīstīt gan tranzītceļus, gan vispārēju infrastruktūru, gan vispār lai satiksmes joma palīdzētu attīstīties valsts budžetam... Ko mēs redzam? Mēs redzam milzu investīcijas airBaltic no valsts budžeta līdzekļiem, kuras varēja būt arī ceļiem un citiem svarīgiem jautājumiem, ko jūs pats pieminējāt. Mēs redzam – tūkstošiem cilvēku atlaisti no "Latvijas dzelzceļa".

Nu, kolēģi, tie nav pārāk patīkami signāli. Es atceros laikus, kad mēs par "Latvijas dzelzceļa" dividendēm... nu tad bija liela spriešana valdībā. Cik atstās "Latvijas dzelzceļam", cik neatstās, cik attīstībai, cik valsts budžetam? Līdzīgi kā šobrīd ir ar citām kapitālsabiedrībām, kas diemžēl nav jūsu pārraudzībā. Varbūt labi ir, ka nav jūsu pārraudzībā, bet satiksmes jomā tā tiešām ir diezgan liela katastrofa, kas šobrīd notiek.

Rezultātā mēs redzam arī, ja runājam konkrēti par ceļiem... ir mīnus 50 miljoni kopējais apjoms ceļu infrastruktūrai. Pēc tam mēs runāsim tālāk pie ZZS priekšlikumiem par pašvaldību mērķdotācijām, kur arī netiek izpildīts likums un šis finansējums ir samazināts. Ar šādu budžetu valsts ceļiem mēs nepanākam kopējā ceļu stāvokļa uzlabošanos, tieši otrādi, turpinās pieaugt slikto un pavisam slikto ceļu skaits, īpatsvars mūsu infrastruktūrā.

Šajā budžetā diemžēl nav pietiekami līdzekļu ceļu infrastruktūras, es pat nerunāju, uzlabošanai, bet vienkārši saglabāšanai esošajā līmenī. Nav tā, ka es esmu to kaut kur izdomājis, tas ir no paša satiksmes ministra kunga prezentācijas, ko viņš prezentēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un kas bija pieejama pilnīgi visiem deputātiem, un kur skaidri un gaiši tas parādījās.

Tāpēc, kolēģi, šo priekšlikumu... Manuprāt, ceļu jomai šis budžets būtu nepieciešams un tas ir vietā, bet Butāna kungam, es domāju, būtu vietā pārdomāt un paskatīties, kā jūs vispār vadāt šo nozari.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Žēl, ka mēs nedzirdējām Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, kad diskutējām par ostām.

Ja mēs runājam par Satiksmes ministrijas uzdevumiem, citstarp arī funkciju nodrošināšanu, kas ir visas valsts funkcija, – tie ir valsts galvenie ceļi, vietējas nozīmes, reģionālas nozīmes ceļi, pašvaldību ceļi. Tas, kas notiek šobrīd ar pašreizējo valsts finansējuma apmēru, – nevaram salīdzināt ar 2018. vai 2019. gadu, kur izdevumi bija ap astoņiem miljardiem, tātad bija nesalīdzināmi lielāka izdevumu sadaļa, bet mēs redzam: ceļi atstāti absolūtā pabērna lomā. Jo īpaši, ko pieminēja mans kolēģis Valaiņa kungs, kad mēs runājām par pašvaldību, vietējas nozīmes pašvaldību ceļiem, tad pie iepriekšējiem likumiem mēs ar... precīzāk sakot, koalīcija ar vieglu roku atņem pašvaldībām naudu, bet tai pašā laikā, es domāju, Satiksmes ministrijas cilvēki ļoti labi redz, kādas investīcijas ir nepieciešamas pašvaldībām, lai savestu kārtībā visus pašvaldības ceļus, jo īpaši attālākos lauku reģionos, īpaši tos ceļus, kuri nav ar asfaltbetona segumu, kas ir grants ceļi un kur nepieciešami kapitālieguldījumi. Ļoti daudzus no tiem ir iespējams apstrādāt... ar tā saucamo dubultās virsmas apstrādi, veikt daļēju atjaunošanu, ne tikai virskārtas atjaunošanu.

Iepriekšējos gados mēs ļoti aktīvi strādājām, bija programma – valsts galveno autoceļu sakārtošanas programma. Zināmā mērā tas posms... lielus soļus ir spēris, bet vēl aizvien mums arī A2 šoseja nav visa pabeigta līdz galam, arī tur ir nepieciešamas ļoti nopietnas investīcijas... galvenajos valsts autoceļos. Respektīvi, investīcijas ceļos, kas ir faktiski mūsu valsts mugurkauls, infrastruktūras mugurkauls, ir zem katras kritikas šobrīd, tur nu ir jāpiekrīt.

Es nebūšu no tiem deputātiem, kas teiks, ka līdz ar to Satiksmes ministrijai ir jāņem nost finansējums, nē, tas finansējums objektīvi ir nepieciešams daudz lielāks, bet cits, kur gan es piekrītu kolēģiem, – par prioritāšu sadaļu. Tiešām stāvēt un krist par savu jomu un savu nozari. Es pat nerunāju par ostām, kur Jaunās konservatīvās partijas vadībā Satiksmes ministrija ar brīvu roku ir izdarījusi visu iespējamo, lai divas lielākās Latvijas ostas – Rīgas osta un Ventspils osta – piedzīvotu rekordlielus kravu kritumus, kamēr mēs redzam, ka citur pasaulē ostas, tepat arī mūsu reģiona ostas, attīstās.

Šobrīd notiek darbības, kas faktiski saistās ar ostu modeļu maiņu, kas jau var novest pie iespējamās privatizācijas. Un domājat, ka tas ir Latvijas nacionālajās interesēs? Es saku – nē, tas nav Latvijas nacionālajās interesēs. (Nav saklausāms.)... no pelnoša uzņēmuma ir padarīts teju par bankrotējušu uzņēmumu. "Latvijas dzelzceļš" – tieši tā pati situācija. Iepriekš... tā vietā, lai Satiksmes ministrija šobrīd cīnītos par to, lai nāktu jaunas kravas, videi draudzīgākas kravas uz Latviju, lai mēs tiešām šos cilvēkus, šīs ģimenes, kuras jau gadu desmitiem strādā tranzīta sektorā "Latvijas dzelzceļā", novirzītu, iespējams, no videi nedraudzīgākām kravām uz videi draudzīgākām kravām, nekas netiek darīts. Tiek paziņots iepriekš, ka dzelzceļš, faktiski tranzīts, nav šī politiskā spēka prioritāte. Vilciena posmus atjaunot uz Bolderāju, lai vilciens iet, bet aizvien mēs kaut kā nedzirdam, ka vilciens uz Bolderāju ietu. Bet ģimenes – tūkstošiem ģimeņu! – zaudē darbu. Pašā krīzes laikā ar brīvu roku tiek atbrīvoti no darba! Tas ir normāli? Nē, tas nav normāli.

Tā ka, ja mēs skatāmies satiksmes jomu kopumā, tad tiešām no vadības viedokļa es diemžēl neko labu pateikt nevaru. Bet, kas attiecas uz ceļiem un ceļu infrastruktūru, tad viens ir absolūti skaidrs – finansējums tur ir nepieciešams daudz būtiskāk, nekā tas ir šobrīd. Un ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, nevis politiski dalīt ceļa posmus – mēs taisīsim šo ceļa posmu, mēs netaisīsim... bet ar plānošanas reģioniem un ar pašvaldībām tiešām tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Lielas lietas parasti rodas no sīkām. Un te es gribētu pieminēt vienu būtisku un, jāsaka tā, ar ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem saistītu lietu. Un tā saistās ar autoceļu stāvokli.

Pagājušogad tika piešķirtas ātrā tempā kovida naudas šo ATR jautājumu risināšanai, lai varētu uzlabot atsevišķus reģionālos ceļus, kur izvēlētais remonta veids bija virsmas apstrāde. Par nožēlu akmeņi, kurus izmantoja šo ceļu remontam, pazuda no tā ceļa tikpat ātri kā iztērētā nauda.

Es pats personīgi vērsos pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita un jautāju: "Kurš būs tas brīdis, kad šos nekvalitatīvos ceļu posmus sakārtos?" Viņš man atbildēja: "Tas būs drīz." Nu faktiski pēc pusotra mēneša no mana jautājuma uzdošanas brīža. Tas bija pagājušā gada pavasarī. Līdz šim brīdim nekas nav mainījies. Ceļi kā ir šādi nekvalitatīvi (nosacīti saremontēti), tā arī joprojām tādi ir. Iedzīvotāji sastopas ar nepatikšanām izsisto stiklu dēļ, jo akmeņi joprojām turpina lidot nost no it kā pielīmētās virsmas.

Šādi piemēri ir visā Latvijā. Ir vietas, kur ir mēģināts salabot, bet tas darbs ir precīzi tikpat nekvalitatīvs, kāds bija darbs pirms tam. Un te mēs varam runāt tiešām par naudas pazušanu skurstenī: nauda tiek iedalīta, bet ceļu kvalitāte netiek kontrolēta.

Mēs varētu runāt par šīm ceļu lietām daudz un dikti. Kaut vai arī par tām neprātīgajām idejām, ka ceļu malās, kur bija vēsturiski iekārtotas autostāvvietas, kur varētu smagie automobiļi apstāties un atbilstoši šim braukšanas grafikam pagaidīt, kamēr iestājas atkal braukšanas periods, paņemt atpūtu... tie visi tiek aiztaisīti, jo Satiksmes ministrija uzskata, ka viņiem tas ir par dārgu – uzturēt šos stāvlaukumus.

Protams, ka par dārgu, jo vienkāršāk ir iekasēt no autobraucējiem – kravu šoferiem – sodu par to, ka ir pārbraukts šis atļautais laiks. Sodīt mēs mākam pa labi, pa kreisi, sodām visādos veidos – kaut vai neprātīgas ceļa zīmes, fotoradari salikti taisnos ceļa posmos, kur nekas netraucē braukt uz 90. Speciāli uzliek radaru, uzliek zīmi un tad lielās, ka mums ir ļoti liela iekasējamība naudas sodos.

Kā cilvēkiem, iedzīvotājiem, var rasties kaut kāda pietātes sajūta pret valdību, ja šādā veidā mēģina visādos variantos iekasēt, iekasēt un iekasēt – jo vairāk sodu, jo labāk, labākas atskaites, jo skaistāk izskatās, ka mēs kaut ko darām. Un to mēs varam... šādus piemērus par valsts policejisko attieksmi pret ceļu nozari, pret satiksmes nozari mēs varam uzskaitīt vēl un vēl.

Mēs audzinām ar naudu savējos autopārvadātājus, savukārt caurceļotāji brauc ar diezgan trakā stāvoklī esošiem auto, īpaši no Austrumu valstīm, un tos palaiž bez pārbaudes. Savukārt pašu pārvadātāji tiek izkratīti līdz bikšu vīlēm.

Varbūt Satiksmes ministrija reiz savām padotības iestādēm varētu ieskaidrot, ka šie ir mūsu iedzīvotāji, kas maksā nodokļus, un jākontrolē būtu tie, kas brauc cauri mūsu valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Kolēģi! Vēlējos atgādināt, ka esošais priekšlikums ir par finanšu samazināšanu valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai 28,85 miljonu apmērā.

Un, atsaucoties uz kolēģu runāto, es varu teikt, ka visi Satiksmes ministrijas sagatavotie plāni par valsts autoceļu – vai tie būtu galvenie valsts autoceļi, reģionālie, vietējie autoceļi – infrastruktūras attīstību ir pārrunāti, izrunāti, apspriesti ar visām Latvijas pašvaldībām. Pašvaldības šos plānus ir atzinušas par labiem esam, pilnībā piekrītot, ka šis ir tāds reālistisks un pareizs virziens, ko vajadzētu īstenot un ko nav īstenojušas līdz šim visas iepriekšējās valdības.

Tāpēc aicinu tomēr finansējumu tieši autoceļu infrastruktūras sakārtošanai nesamazināt un noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Man bija naiva cerība sagaidīt no opozīcijas konstruktīvas debates, bet es redzu, ka tomēr tā virzība vairāk tādā destrukcijas virzienā, kā, piemēram, šis priekšlikums atņemt apmēram pusi vai vairāk plānotā finansējuma Latvijas ceļu atjaunošanai un kopējās infrastruktūras uzlabošanai nākamajā gadā.

Nu droši vien visi būs pamanījuši, ka ceļi šajā Saeimas sasaukumā, šīs valdības darba laikā tiek remontēti, uzlaboti, arī grants ceļi tā vai citādi, bet tiek konvertēti par ceļiem ar cieto segumu tādos apmēros, kā tas nekad vēl līdz šim nav izdevies nevienai valdībai. Ir, protams, tie apmēri tik lieli, ka arī mūsu pašu uzņēmēji objektīvi ne vienmēr ir spējuši darbus izdarīt kvalitatīvi, līdz ar to šīs problēmas ir aicināti novērst un arī tās ir novērsuši.

Te gan arī izskanēja dažādas tādas manipulācijas, arī viltus ziņas, piemēram, par to, kā ostas ir plānots privatizēt. Tātad nu es, protams, saprotu, ka ne visa sabiedrība tā dziļi seko līdzi notikumiem Saeimā, Saeimas komisijās, bet varu apliecināt, ka tātad plānotajā ostu reformā ir paredzēta arī norma, ka kapitāldaļas... šīs kapitāldaļas no potenciālām komercsabiedrībām nav privatizējamas. Līdzīga norma ir paredzēta arī šābrīža regulējumā, starp citu, kas attiecas uz to vienu kapitālsabiedrību, kas jau ir uzsākusi darbu.

Tālāk. Nu man jāatgādina, ka tiešām satiksmes ministra prioritāte ir dzelzceļš kā mugurkauls. Tieši dzelzceļš, kas kalpo cilvēkiem, cilvēku mobilitātei, kas līdz šim nav bijis. Līdz šim vairāk ir bijis mēģinājums tātad ar šo, man jāsaka, akmeņogļu pārvadāšanu radīt iespaidu par Latvijas milzīgo tranzīta industriju, kaut gan turpat tas pats informācijas tehnoloģiju sektors jau sen ir šo nozari pārspējis un ar savu pievienoto vērtību rada valsts ekonomikai daudz lielāku pienesumu. Tas jau ir sen noticis.

Tāpat kategoriski noraidu kaut kādus apgalvojumus par to, ka mums ir problēmas ar eksportu vai tamlīdzīgi. Jāatgādina, ka eksports Latvijā aug. Tāpat Latvijā šobrīd, lai cik tas neintuitīvi būtu, lai tas... man jāsaka, ja kāds vēlas, var ieiet Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā un pavērot, ka šobrīd ir viens no zemākajiem bezdarbiem, kāds vispār neatkarīgās Latvijas vēsturē ir bijis (salīdzināms tas ir tikai ar periodu saucamajos treknajos gados ap 2007., 2008. gadu). Šobrīd ir tāda situācija, ka Rīgā ir... Rīgas uzņēmumi masveidīgi piesaista darbiniekus no apkārtējiem reģioniem, un pašā Rīgā bezdarbs ir samazinājies līdz aptuveni četriem procentiem. Atgādināšu, ka ekonomikas zinātnē uzskata, ka... gadījumā, ja bezdarba līmenis ir zem pieciem procentiem, tad tiek uzskatīts, ka ir pilnīga nodarbinātība, kas faktiski ir kaitīga ekonomikai, jo tātad nav iespējams attīstīties jauniem uzņēmumiem. Es domāju, tie, kam ir kaut kādas elementāras zināšanas ekonomikā, to droši vien neapstrīdēs.

Tālāk. Man jāsaka, ka lielā mērā, kādēļ arī pirms tam par debatēm... Trīs jūru iniciatīvu... kādēļ ir svarīgi runāt arī par tām lietām, kādēļ tas viss ir svarīgi... jo mums jāsaprot, ka šobrīd ģeopolitiskajā situācijā Kremļa politikas dēļ, tai skaitā kravu pārvirzīšanai uz savām iekšzemes ostām... jo, es domāju, neviens neapstrīdēs, ka ir neloģiski... Putinam kaut kādā veidā uzturēt Latvijas ostas ar savā pārraudzībā esošajām kravām.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

K. Feldmans. Tādēļ liela nozīme šeit būs tieši Rail Baltica attīstībai, kas potenciāli tātad veidos šo sinerģiju ar vienu no tiem paredzētajiem Trīs jūru iniciatīvas projektiem par multimodālu centru būvniecību, kas būtu varbūt šis centrs, kur varētu pārkraut kravas no... Tas ir tikai viens no projektiem, kas arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika prezentēts, un nezin kāpēc to apzināti opozīcija izvēlējās nepieminēt, ka ir, piemēram, iespēja pārkraut no Eiropas sliežu platuma uz šo Krievijas sliežu platumu, un tad attiecīgi arī ir iespējams nodrošināt mums... strādāt tiešām kā tranzītvalstij, arī gadījumā, ja ir kādas kravas no Eiropas uz Krieviju vai arī pretēji, nu, ja tā tas tiešām būtu, kaut gan es stipri šaubos, ka tā saucamā melnā industrija, piemēram, akmeņogles, šobrīd šajā situācijā, kad ir liels spiediens, lai tieši neradītu enerģiju, kas ir tā sauktā... ar lieliem CO₂ izmešiem un vispār uzskatīta par netīru enerģijas ieguves veidu, ka kaut kāds tāds akmeņogļu pārvadāšanas pieaugums jebkad atgriezīsies. Es domāju, ka tas ir vienkārši... tas nav, kā pasaulē šobrīd virzās. Un es saprotu, ka daudziem to ir grūti pieņemt.

Mums ir jāiet tieši šajā augstas pievienotās vērtības ekonomikas virzienā, jāatbalsta... Šodien arī varētu mēs daudz par to runāt, piemēram, jaunuzņēmumu virziens un tamlīdzīgi, kas potenciāli rada lielu pievienoto vērtību, kur cilvēki tiek nodarbināti, tiek maksātas lielas algas, cilvēki patērē pakalpojumus arī no citām industrijām, veidojot ekonomikā zināmu multiplikāciju. Tas ir no ekonomikas perspektīvas ļoti svarīgi.

Šobrīd šis konkrētais priekšlikums, kas aicina samazināt uz pusi autoceļu būvi Latvijā, ir kaitniecisks. Es aicinu to neatbalstīt nekādā gadījumā. Ceļi ir arī viena no būtiskām infrastruktūras sastāvdaļām Latvijā, kas visādos veidos ir jāatbalsta, tai skaitā papildus vēl arī šajā budžetā paredzēts zināmu līdzekļu daļu mikromobilitātes risinājumiem, kas kļūst arvien aktuālāki...

Aicinu noraidīt šo nekonstruktīvo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Aiz cieņas pret Feldmana kungu pieteicos vēlreiz. Feldmana kungs, jūs tiešām runājāt par šīm debatēm, un ļoti skaisti bija jūsos klausīties līdz brīdim, kad jūs runājāt par tranzītu un šīm ilūzijām, un tā tālāk.

Un var jau tā arī būt, un savā ziņā tas tā arī izklausās, un ikviens loģiski domājošs cilvēks jau to saprot, ka tai perspektīvai ir jāmainās. Ir slikti tas, ka mēs izvairāmies redzēt acīmredzamo, ka ir vesela virkne teritoriju, īpaši pilsētās – vai tā ir Liepāja, vai Ventspils –, bet arī vidienē, kaut vai Jelgava, kur mēs varam redzēt, kā šī ekonomika ir transformējusies mūsu acu priekšā un radījusi tiešām fantastiskas biznesa teritorijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanā, kur šī ekonomiskā transformācija jau šodien notiek, par kuru tik ļoti mīl runāt ikviens. Un tur ir skaidrs – nepieciešami risinājumi, kā to attīstīt.

Tomēr, ja mēs runājam par šo situāciju, ko jūs minējāt, – par tranzītu, viss ir skaisti līdz tam brīdim, kad mēs nepaņemam un nesalīdzināmies Baltijas valstu perspektīvā. Un, tiklīdz notiek salīdzinājums Baltijas valstu līmenī, tā mēs ieraugām, ka Lietuva un Igaunija gan tā nedomā, kā domājam mēs. Viņi kaut kur tās kravas atrod, un viņiem nav no dzelzceļa jāatlaiž tūkstošiem cilvēku. Viņiem kaut kā tomēr tas notiek. Mums nenotiek – viņiem notiek. Mums viss iet uz leju – viņiem nu stāv kaut kādā līmenī. Nu un tas apgāž šos jūsu argumentus par to, ka tā ir kaut kāda vēsture. Tā ir tagadne, un mūsu kaimiņvalstis to izmanto.

Bet, ja runājam par šo konkrēto priekšlikumu, kolēģi, daži skaitļi, kas man jums jāpasaka: 379,4 miljoni pagājušajā gadā, šogad... tas ir – šogad; nākamgad – 324 miljoni; vēl pēc gada – 267 miljoni. Kolēģi, ar šādu budžetu ceļu jomai mūsu ceļi paliks sliktākā stāvoklī ar katru gadu, tie pat nepaliks vienā līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Reflektējot par izcilo ekonomisko situāciju un augstiem sasniegumiem eksporta pieaugumā, neskatoties uz pandēmiju, gribu jums precizēt (jo statistika ir ļoti viltīga lieta un ar cipariem arī... jāmāk ne tikai vienkārši tos nolasīt, bet arī izprast, no kā tie rodas un ko patiesībā tie parāda)... tātad, jā, mums palielinājās preču eksporta salīdzināmās cenas par 5,5 procentiem, bet pakalpojumu eksports mums samazinājās par 21,4 procentiem. Un, ņemot vērā, ka Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta kritums bija straujāks nekā eksporta samazinājums, eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā palielinājās. Līdz ar to arī veidojas šie matemātiski it kā augstie sasniegumi.

Vēl viena lieta – ir arī palielinājies nevis eksporta apjoms, bet ir paaugstinājušās eksportējamās produkcijas cenas. Līdz ar to arī veidojas atkal matemātiskā parādība, kad eksporta apjoms ir lielākos ciparos.

Par Rail Baltica un tā ekonomisko pienesumu. Viennozīmīgi, jā, tā būvniecībai noteikti ir arī multiplicējošs efekts, taču ne velti iepriekšējā gadā Eiropas Revīzijas palātas eksperti norādīja uz riskiem un iespējamiem attīstības scenārijiem, kad no Rail Baltica reālajai ekonomikai nebūs ekonomiskā izdevīguma. Un arī ne velti Latvija attiecīgi speciāli rakstīja vēstuli kontekstā ar Eiropas Savienības daudzbudžeta programmu apstiprināšanu un apspriedi, uzstājot uz pienākumu Eiropas Savienībai garantēt, ka Rail Baltica projekts tiks finansēts un tiks realizēts.

Līdz ar to es nebūtu tik optimistiska, kā dažs labs te uzstājas un stāsta par perspektīvām. Jā, kādam būs perspektīvas – perspektīvas būs tiem, kas būvēs, kas saņems šo finansējumu. Bet, vai būs ekonomisks pienesums, vai būs pienesums labklājības līmeņa paaugstināšanai, ir vēl jautājums, kas ir miglā tīts.

Ja mēs runājam par bezdarba līmeni un tā samazinājumu, tad jāsaprot arī, ka Latvijā vispār ļoti strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Un tas samazinās, ņemot vērā gan negatīvo bilanci starp dzimušajiem un mirušajiem, gan arī izbraukušo cilvēku skaitu ārpus Latvijas robežām. Un jāsaprot arī, ka patiesībā Latvijas bezdarba problemātika bija saistīta un ir saistīta ar strukturālo bezdarbu, ar reģioniem, ar atalgojuma līmeni un darbaspēka kvalitāti, uz ko norāda arī vairāki ekonomisti un eksperti darba jomā.

Tā ka patiesībā... neskatoties uz to, ka mums patiešām ir ļoti nopietnas problēmas arī ar kvalitatīva darbaspēka esību, ar ekspertiem un speciālistiem savā jomā inženiertehniskajās specialitātēs... taču attiecīgi uz maz atalgotu darbaspēku mums ir problemātika, un it īpaši reģionos ir tā problemātika. Mums neizlīdzinājās nodarbinātība reģionālā līmenī, un arī attiecīgi visi projekti, tajā skaitā arī Rail Baltica, skars pamatā tikai centru, nevis reģionālo attīstību.

Un tas tikai norāda uz to, ka mēs turpināsim reģionālās atšķirības, mums turpināsies dzīves kvalitāte reģionālajā griezumā, un mums turpināsies plaisa starp tiem, kas dzīvo pilsētās un kas dzīvo ārpus pilsētas teritorijām. Un diemžēl Rail Baltica pamatā atbalstīs arī tikai centra vai Pierīgas teritorijas attīstību un ienākumu līmeni.

Diskutējams jautājums, bet es sliecos atbalstīt Gobzema kunga priekšlikumu principa pēc. Vienmēr var atrast liekus tēriņus un vienmēr var optimizēt struktūru un nodarbināt...

Tā ka, es uzskatu, Satiksmes ministrijai ir vēl, uz ko tiekties un kur samazināt štatus, atalgojumus un nelietderīgu finanšu resursu izmantošanu. Tāpēc lūdzu arī kolēģus atbalstīt Gobzema kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Un priekšlikums ir saistīts ar autoceļu uzturēšanu un būtību, un sūtību.

Un man jāsaka savā vārdā, ka es sāku ticēt pilnmēnesim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pusdienas pārtraukumam.

Deputātu klātbūtne ir reģistrēta.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2021. gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu 17. novembrī pēc pārtraukuma.

Sēdes darba kārtībā izskatāmais likumprojekts – "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs skatām 24. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Aldis Gobzems. Tas ir saistīts ar tiesu administrēšanas izdevumiem. Un Aldis Gobzems ir iesniedzis šo priekšlikumu, lai šos līdzekļus novirzītu deficīta segšanai.

Nu, kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izteicās Gobzema kungs – kāpēc ir nepieciešams papildu finansējums? Kaut kā tā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nu tā, mīļie cilvēki! Tātad Tieslietu ministrijai arī ir papildus cik tur tie miljoni kārtējo reizi piešķirti, bet visinteresantākā pozīcija, ja mēs uzmanīgi lasām, kam tad tiek piešķirts Tieslietu ministrijai papildus, ir Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšana 2022. gadā – 532 500 eiro.

Tie cilvēki, kuri ir sekojuši līdzi Saeimas darbam, vakardienas debatēm, debašu noslēgumam, kurā es runāju par Levitu, flīģeli un Valsts prezidenta kancelejas pieprasītajiem līdzekļiem, šodien Ārlietu ministrijas pieprasītajiem līdzekļiem... Tieslietu ministrija jau ir trešā ministrija, faktiski trešā valsts institūcija, kas vienam un tam pašam pasākumam prasa pusmiljonu. Trīs jūru iniciatīvas samits. Tātad Valsts prezidenta kanceleja kaut kur pie 400 tūkstošiem, Ārlietu ministrija kaut kur pāri pusmiljonam un Tieslietu ministrija arī pusmiljonu – kopā miljons un 400 tūkstoši stabili jau ir šajā pieprasījumā. Tā nu gan būs grandioza ballīte!

Es domāju, ka tur būs gan melnie ikri, gan labs šampanietis no ārzemēm, jo šiem smalkajiem kungiem, protams, nepietiek ar esošo. Bet kāds ieguvums Latvijai no tik dārga pasākuma – Trīs jūru iniciatīvas samita? Adrijas, Melnā un Baltijas jūra. Ko mēs iegūsim? Kāda ir gatavošanās? Kas tiks pārrunāts? Kas tad ir tas pasākums?

Es jums pastāstīšu vēsturi – kā tas vispār radās, kāpēc vispār tas ir. Tas Trīs jūru iniciatīvas samits radās tā, ka mums bija prezidents Vējonis savulaik, un Vējonis nebija kā Vaira, kas braukāja pa pasauli visu laiku. Un tad tika izdomāts, ka vajag kaut kādu pasākumu, kurā tā kā uzaicina kaut kādus ārvalstu pārstāvjus, nu, lai būtu labs PR, varētu parādīt televizorā. Un uztaisīja tādu Trīs jūru iniciatīvas samitu. Beigās sanāca, ka samits pat bija salīdzinoši... tā tikšanās bija salīdzinoši laba, bet mediji īpaši neatspoguļoja to pasākumu. Un beigās bija pa tukšo izmesta nauda ārā. Tas bija tāds mediju pasākums.

Tagad tas ir saglabāts budžetā, lai vairākas ministrijas (Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija), Valsts prezidenta kanceleja vienam un tam pašam pasākumam prasītu papildu finansējumu simtos tūkstošu, kopsummā jau pusotrs miljons gandrīz – vienam pasākumam! Faktiski vienai ballītei! Uz jūsu, mīļie cilvēki, aizņemto... uz jūsu, nodokļu maksātāju, rēķina aizņemto līdzekļu rēķina. Proti, valsts aizņemsies, lai jūsu bērniem un mazbērniem būtu jāatmaksā tas, ka būs viena ballīte par pusotru miljonu.

Tāpēc es lūdzu neaizņemties, kā Bondara kungs teica, novirzīt šo summu budžeta izdevumu segšanai, pareizāk sakot, parāda – valsts parāda – samazināšanai. Un netaisīt lielāku valsts ārējo parādu.

Lūdzu atbalstīt. Es zinu, ka nobalsos "pret", kā parasti – 49, 50, 51, 52, 53... kaut kur tajās robežās, es jau varu paredzēt, kāds būs balsojums, tāpēc ka... jums ir arī jāsaprot – Saeima, mīļie cilvēki, neko nelemj. Tas viss, kas šeit notiek, ir tikai teātris. Viss jau ir sen izlemts. Saeima ir pilnīgi lieka institūcija. Viss ir izlemts, es pat balsis jums varu pateikt – kā tās aptuveni sadalīsies. Visi opozīcijas priekšlikumi, lai cik tie būtu konstruktīvi un loģiski, un pareizi, – tie netiks atbalstīti. Vakar nobalsoja par flīģeli, tātad iebalsoja otrajā lasījumā budžetā. Flīģelis ir valsts budžeta dokumentos, lai arī jums saka, ka nav.

Un būs Trīs jūru iniciatīvas samits par pusotru miljonu uz tava rēķina, mans sekotāj.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka komisijā 24. priekšlikums netika atbalstīts.

Un, kolēģi, aicinu jūs lemt atbilstoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 15, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 25. – deputāta Gobzema priekšlikums. No VARAM... uz deficīta mazināšanas programmu. Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izteicās Gobzema kungs – vai tad mums ir notikusi kāda vides katastrofa? Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Tātad paturpinām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Es uzdevu jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur tad tiks tērēti attiecīgie līdzekļi. Un ko es te lasu? 2,5 miljoni, precīzāk, divi miljoni 550 tūkstoši – VARAM resora kapacitātes stiprināšanai.

Mīļie cilvēki, kā jūs izlasāt "kapacitātes stiprināšana", tā ir pilnīgi skaidrs, ka tajā ministrijā, kur galvenais īstenībā... ļoti interesanta ministrija, starp citu. VARAM ir ministrija, kurā ir ministrs, bet par ministru galvenāks ir Pūce, bet par Pūci galvenāks vēl ir Jaunups, ja. Tāda tur tā hierarhija tajā ministrijā. Ministrs ir tikai kaut kāda trešā vai ceturtā persona, kura ir atbildīga par to, kā tur viss notiek.

Bet VARAM resora kapacitātes stiprināšana nozīmē algas. Palielināsim atkal algas! Viņiem ir par maz, viņiem vajag vairāk. Lokdauns beigu galā, grūts laiks, jāsēž mājās apakšbiksēs, ir liela slodze – jāmaksā vairāk. Tas ir viens tāds būtisks jautājums, ko es te ieraudzīju.

Tālāk, ja mēs skatāmies tālāk. Tur bija tāds projekts, kas bija augstas... augstas kaut kādas raudzes investīciju projekti. Trīs. Un uzreiz radās jautājums, kuri ir tie trīs laimīgie. Kas tie par projektiem? Kaut kādi milzīgi svarīgi projekti, tur bija kaut kādi miljoni arī entie, kas papildus vajadzīgi. Tad, kad es uzdevu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šos jautājumus, man arī nespēja atbildēt, kas tie par projektiem. Kaut kādu māju siltināšana, kaut kas tamlīdzīgs. Tāda bija aptuvenā atbilde. Lai gan ar augstiem investīciju projektiem mēs pavisam noteikti nevaram saprast māju siltināšanu un tādas lietas.

Saprotiet, tā visa filozofija, kas ir valsts pārvaldē un vispār, visus šos pēdējos 30 gadus ir tāda – nu jā, aizņēmāmies līdzekļus, baigi forši, tikai tērēsim. Vienalga, ja? Ir ļoti populāri runāt par to, kā mēs tagad tērēsim uz aizņemtas naudas rēķina. Vienkārši aizņemsimies, lai palielinātu sev algas, ja. Kā atdosim? Tas jau vienalga! Aptuveni tā tiek veidots šis budžets.

Šis priekšlikums arī tiks noraidīts. Aptuveni 49 līdz 53 balsis balsos "pret". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī visu laiku tie astoņi deputāti balsoja "pret". Tā ka šī balsošanas mašīna pāries pāri pilnīgi visam, budžetu tādā veidā arī apstiprinās.

Mīļie cilvēki, jūs saprotiet – jūs sekojat līdzi Saeimas darbam, tas ir, institūcijai, kas neko nelemj. Kas ir nu tāda izkārtne tam, kas ir izlemts kaut kur citur – dažādās padomēs vai pirtī pie Raivja Dzintara Siguldā, kur pieņem, starp citu, ik pa laikam dažus lēmumus, un tādā garā. Tā tas notiek Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos aicināt jūs lemt un teikt, ka 25. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 13, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 26. – arī Alda Gobzema priekšlikums. Saistīts ar līdzekļu pārvirzīšanu no Valsts kontroles uz deficīta segšanu, un tas ir saistīts ar to, ka faktiski Gobzema kungs komisijā minēja to, ka Valsts kontrole, kad tika tērēti šie miljardi valstī, klusēja. Un tāpēc viņš aicina šāda veida priekšlikumu atbalstīt. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan šis priekšlikums atbalstīts netika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, Bondara kungs pilnīgi pareizi tātad ziņoja par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es skaidri un precīzi norādīju – Valsts kontrole pa šiem diviem gadiem faktiski neko nav izdarījusi. Mēs esam redzējuši pārmērīgus tēriņus, naudas zagšanu, izzagšanu, sev prēmijas, algas, kas tik tur vēl ne. Un kur tad ir tā mūsu Valsts kontrole? Mums ir valsts kontrolieris, kurš ar VIENOTĪBU ir saistīts. Un tāpēc arī klusē.

Un ko es lasu – tātad Valsts kontrolei kapacitātes stiprināšanai... publiskā sektora revīzijai. Kapacitātes stiprināšanai... Ko – pieņems jaunus cilvēkus? 410 tūkstoši, ja. Vai maksās vairāk algas? Vai labāk veiksies revīzijā, ja valsts kontrolierim būs lielāka alga? Kā tad tur ir – vai par maz cilvēku ir valsts sektorā? Es domāju, ka Valsts kontrolei kā reiz bija šie pēdējie divi gadi – īstais brīdis pierādīt, ka tā kaut ko ir spējīga izdarīt, bet – nē. Faktiski bija skaidrs tajā brīdī, kad apstiprināja jauno valsts kontrolieri, – bija skaidrs, ka tas tiek apstiprināts, lai piesegtu šo varu, lai piesegtu to, kā tiek notrallināti miljardi.

Es nosaukšu piemēru. Par to bija jārunā Valsts kontrolei, nevis Gobzemam, deputātam. Un tas piemērs ir tāds: mēs esam iztērējuši pa diviem gadiem 500 miljonus kovida slimnieku – tieši kovida slimnieku! – ārstēšanai. Uz papīra iztērējuši 500 miljonus. Igaunija par 500 miljoniem taisās uzbūvēt supermodernu megaslimnīcu. Mums vienkārši tie ir izgaisuši kaut kur, 500 miljonu nav, viss.

Ārsti mums raud, nepietiek personāla, slimnīcās nekas... ir kaut kādas simts vai cik gultas radītas par 500 miljoniem beigās. Kur ir tie 500 miljoni? Par to būtu bijis jārunā Valsts kontrolei. Mums cilvēkus atlaiž no darba, lokdauni... vienīgajiem, kam ir lokdauni, tāpēc ka mēs netiekam galā ar kovida slimniekiem laikā, kad mēs 500 miljonus esam iztērējuši šajā tematā... jeb, pareizāk sakot, mēs esam tos nozaguši.

Vai tad opozīcijas deputātiem ir jāpilda Valsts kontroles uzdevums? Man nevajag 410 tūkstošus manas kapacitātes stiprināšanai, lai es redzētu budžeta papīros, kā tērē naudu valsts – kur zog, kur nezog, kur ir absolūti dīvaini iepirkumi, kur ir nesamērīgi tēriņi. Tam taču nevajag tur kaut kādu... nu nezinu, izglītību kosmosa zinātnēs vai vēl nezin kur. Tas taču ir tik acīmredzams. Tie skaitļi ir tik uzkrītoši un tik acīmredzami, ka pat cilvēks bez jebkādas sapratnes grāmatvedībā redz, kā Latvijā vara zog naudu. Un to piesedz, faktiski to piesedz Valsts kontrole, un tad viņi – ko prasa? Sev lielākas algas. Par ko? Kapacitātes stiprināšanai.

Tas ir tas... kāpēc nevar uzrakstīt cilvēkam saprotamā valodā – algu paaugstināšana, nevis kapacitātes stiprināšana. Un tā tiek noslēptas tās algas, piemaksas, algas...

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 26. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 13, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Savukārt 27. – arī deputāta Gobzema priekšlikums, kurš nav vis par Valsts kontroli, bet ir par Satversmes tiesu. Līdzekļus novirzīt tāpat, kā iepriekšējam priekšlikumam – uz budžeta deficīta segšanu... segšanu, jā. Un budžeta debatēs iesniedzējs teica, ka varbūt ir vērts vispār padomāt par Satversmes tiesas likvidāciju. Šis priekšlikums netika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es pat esmu izbrīnīts, ka Bondara kungs ir tik uzmanīgi klausījies manu runu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet balsoja visu laiku "pret". Varēja balsot "par", būtu vismaz tautas interesēs nobalsojis.

Par Satversmes tiesu runājot – tātad 254 712 eiro papildus vajadzīgi. Es lasu, kam tad vajag papildus. Satversmes tiesas administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Administratīvā kapacitāte – ko tas nozīmē? Tās atkal papildu darba vietas vai papildus pie algas pielikt klāt? Tas ir numur viens.

Satversmes tiesas ēkas ekspluatācijas drošībai tur kaut kāda nauda ir. Un tad Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 100 gadu atzīmēšanai. Tā summa par to 100 gadu pieņemšanu bija arī Valsts prezidenta kancelejas papīros, par ko nobalsoja vakar vakarā pie budžeta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es stāstīju, ka es arī labprāt piedalītos (jo man tagad ir QR kods) tajā ballītē, kur tērēs par godu Satversmes tiesas 100 gadiem kaut kādu pusmiljonu – 300 vai 400, vai 500 tūkstošus kopā pa visām ministrijām, ja saskaita šito. Tur droši vien arī tos melnos ikrus dalīs.

Un tad pieteicās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā runāt Satversmes tiesas pārstāvis, kurš teica, ka tas nav ballītei, ka ir plānots vasarā plenērs – kaut ko gleznos. Es atvainojos, Satversmes tiesa nodarbojas ar tiesas spriešanu, konstitucionālu sūdzību izskatīšanu, nevis gleznošanu vasarā, kur tērēs 20 tūkstošus ballītei. Pilnīgi skaidrs, ka ballītei. Izbraukums kaut kur uz Latvijas viesu namiem, kur būs tāds rautiņš, tāds kaut kāds, nu un pie reizes kaut ko pagleznos. Aptuveni tā tas izskatīsies.

Mīļā Sanita Osipova (es gan negribēju lietot vārdu "mīļā"), Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, kur jūs esat? Latvijā... visi pasaules mediji runā par to, ka Latvijā demokrātija beigusies, deputātus nelaiž Saeimā, tautas ievēlētus deputātus nelaiž Saeimā. Kur jūs esat, Osipovas kundze? Es saprotu, ka tie deputāti nav geji, bet kur jūs esat? Jūs taču esat lielā cilvēktiesību aizstāve, tautas interešu aizstāve! Kaut kā neesmu jūs pamanījis pēdējo nedēļu laikā, iestājoties par cilvēktiesībām Latvijā. Cilvēkus – simtiem, tūkstošiem – no darba atlaiž. Kur jūs esat, Sanita Osipova? Ballīti jau gatavojat, plenēru gatavojat?

Redziet, tik mazā valstī kā Latvija tik dārga institūcija kā Satversmes tiesa īstenībā ir bezjēdzīga lieta. Un tā būtu likvidējama. Tā ir izveidojusies par institūciju, kurā ir tāda kā barotava savējiem, savējiem... nu faktiski tā ir... Ja godīgi, es arī esmu beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti... bet principā tā ir kļuvusi par savējo... tādu apmešanās vietu daļai no Juridiskās fakultātes.

Satversmes tiesas funkcijas mazā valstī var izpildīt Augstākā tiesa. Tas ir lētāk, un īstenībā tas ir daudz drošāk, jo ir pilnīgi skaidrs, ka esošajā sastāvā Satversmes tiesa nerūpējas par Satversmes ievērošanu Latvijā. Tā iztulko Satversmē to, kas tur nav rakstīts. Numur viens. Pārkāpj jebkādu savu kompetenci, un tad, kad vajag iztulkot... īstenībā pat nevajag iztulkot, vajag izlasīt Satversmes 1. pantu, kurā ir rakstīts, ka Latvija ir demokrātiska republika, un 5. pantu, kurā ir rakstīts, ka Saeima sastāv no 100 Saeimas locekļiem, kurus, starp citu, ievēlē tauta.

Sanitai Osipovai kā Satversmes tiesas priekšsēdētājai bija jāpiekliedz visi tie nopirktie meinstrīma mediji. Viss pilnībā bija jāpiekliedz par to, ka šeit nav demokrātisks process, ka šeit ir totalitārs režīms, ka šeit pat neļauj deputātiem, tautas vēlētiem priekšstāvjiem, strādāt, bet nekas... Bet nekas nav.

Un uz aizņemtu līdzekļu rēķina būs papildu tēriņi. Jūsu mazbērni, mīļie cilvēki, atmaksās to, lai varētu būt ballīte par godu 100 gadiem. Mēs vēl, es domāju, tuvākos 25 gadus šitā svinēsim visādas simtgades svinības un plenērus taisīsim, un aizņemsimies atkal kārtējai ballītei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 27. priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 16, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 28. – arī deputāta Gobzema priekšlikums. Tas skar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšanu. Un šos līdzekļus Gobzema kungs aicina novirzīt arī budžeta deficīta segšanai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā viņš minēja, ka šī nauda esot Kaimiņam, lai, tā teikt, noturētu koalīciju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja Gobzema kungu, bet 28. priekšlikumu neatbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, tagad paklausāmies. Tātad sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Tur divi miljoni 2022. gadā, 2,6 miljoni 2023. gadā, gandrīz divi miljoni 2024. gadā.

Es lasu, kam tas ir – Latvijas Radio kapacitātes stiprināšana, Latvijas Televīzijas kapacitātes stiprināšana, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un tādā garā.

Un tagad paklausāmies, kāpēc tā nauda tiek piešķirta. Tātad tie ir varas mediji. Jūs Latvijas Radio esat opozīciju dzirdējuši? Viņi nezina tādu latviešu valodas vārdu – opozīcija. Tur tiek slavēta vara no rīta līdz vakaram. Klausieties visus tomsonus, visus šos krauzes, kas tur ir – tur tikai varas viedoklis. Tur opozīciju vispār neintervē. Latvijas Televīzijā man bija tāda situācija, ka bija protests pret varu pie Saeimas. Un tur bija tiešraide no Latvijas Televīzijas. Mani kā šī protesta organizatoru nenointervēja, jo mani nedrīkst rādīt Latvijas Televīzijā. Tur arī ir tikai vara visos raidījumos, jūs skatieties, tur principā... Un no opozīcijas... tur tā feikā opozīcija, kas ir sistēmas opozīcija, kas piebalso visiem varas balsojumiem. Mums Saeimā arī, starp citu, ir tāda sistēmas opozīcija, kas patiesībā ir pozīcija un nav īsta opozīcija.

Trešā lieta. Tas ir Kaimiņam. Kaimiņam visu laiku bija tā zelta balss. Un tad viņam piešķīra to visu. Un tagad viņš tā mierīgi var sēdēt un nerūpēties par tautas, kā saka, interesēm, bet, kā saka, vairāk rūpēties par savu materiālo, emocionālo un citu labklājību. Vienu vārdu sakot, tas...

Es domāju, ka tādi... un vēl viens piemērs. Tātad šodien... kā piemēru nosaukšu, ka vara izdala medijiem naudu. Tas ir ļoti bīstami. Tātad mums ir tādi lielie meinstrīma mediji kā "Delfi", TVNET, kas pieder farmācijas oligarhiem, un tamlīdzīgi. Šodien "Delfos" bija intervija ar Latvijas Valsts prezidentu – vispār neviena kritiska jautājuma. Mums ir iekšpolitiska krīze, mums ir ārpolitiska krīze, mums ir problēmas uz robežas – neviena kritiska jautājuma vispār, pilnīgi jēla intervija. Tas ir tas iemesls, ka ir tātad opozīcija principā.

Paskatieties, ko dara mūsu mediji. Mūsu mediji uzbrūk opozīcijai. Viņi neuzbrūk varai. Viņi ir maigi, pieglaimīgi pret varu, tāpēc ka vara dod naudu. Un ļoti asi pret opozīciju – lamā, izķēmo... Gobzems vispār ir lielākais ļaunums visos meinstrīmos. Visiem, kam vara maksā, visiem "Delfiem", TVNET, Latvijas Radio un tamlīdzīgi, – tiem visiem Gobzems ir pilnīgs ļaunums, tāpēc ka opozīcija.

Bet pozīcija, kas medijiem dod naudu, – tie ir labie. Tas nekas, ka pozīcija ir nozagusi pusi valsts, ja. Tas nekas, ka cilvēki strīpām brauc prom, pamet Latviju. Tas nekas, ka te lielākā daļa cilvēku dzīvo nabadzībā. Tas nekas, ka iztērē 500 miljonus kovida slimnieku ārstēšanai, bet patiesībā neiztērē kovida slimnieku ārstēšanai 500 miljonus, bet nozog. Par to jau nerunā! Tas nekas, ka mums pa šiem diviem gadiem ir septiņi miljardi aizņemtas naudas. Jūs lasāt medijos kaut kur? Par to ir trauksmes zvani no rīta līdz vakaram? Nē, nav!

Nu tā mierīgi bija pagājušo nedēļu, jūs redzat – sabiedriskajos medijos parādījās tā ziņa, kur tās slepenās valdības sarunas, kas iznāca publiski, kur tur Rinkēvičs saukāja Baltkrievijas prezidentu par ēzeli un Kariņš teica, ka, ja mēs tagad nevienosimies, tad Levits mūs savukārt uzskatīs par ēzeļiem un tamlīdzīgi.

Paskatieties, kā reaģēja mediji, meinstrīma mediji, kas saņem no varas, PR. Pulksten desmitos vienpadsmitos no rīta viss jau bija nokopts, nu, lai tas šums ātri viss tā... nevis tika pacelts un turpināts... un kā vispār tādas sarunas var būt valdībā. Īstenībā pēc tādām sarunām bija jākrīt valdībai... Tas parāda valdības bezdarbības galvenos iemeslus, kāpēc valdība tā rīkojās. Tas ātri tika nokopts, lai klusiņām – čuk-čuk-čuk – viss ir, jo budžeta līdzekļi, cik tur miljoni entie, aiziet.

Tā tas strādā, mīļie cilvēki. Neviens par to atklāti nerunā. Ir tikai viens opozīcijas deputāts Gobzems, kurš nebaidās par to atklāti runāt. Tā Latvijā tas notiek. Latvijā vienkārši brutāli nopērk visus tos žurnālistus. Un nevajag izlikties, ka tā nav. Tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, budžeta sēžu skatītāji, klausītāji! Ja jau mans vārds tiek pieminēts pie šī priekšlikuma, man būtu jāizstāsta, lai iepriekšējais runātājs, melis šajā gadījumā, varētu mazliet pastāvēt pie ratiem.

Kolēģi, 28. priekšlikums ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes budžeta jautājums. Man ir jāsaka godīgi, ka padome ir jauna, īsti vēl lepoties ar tās paveikto nevaram. Savukārt budžetā mēs labojam pagājušā gada kļūdu, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kad vajadzēja izveidot šo padomi, kas nav tikai trīs cilvēku sastāvā... ar saviem atalgojumiem, bet tas ir viss birojs, sekretariāts, telpu noma un tā tālāk, kas arī sastāda šo summu.

Te man dzirdot par to, ka Aldis saka, ka tā ir nauda man... Nu tad Aldi uz KNAB vēlreiz jādodas tev ir steidzīgi! Tie ir meli, un nu, man paklausoties arī iepriekšējos priekšlikumus no deputāta Alda par to, ka Ārlietu ministrija ir jāklapē ciet, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, mediji tātad, tas arī nav vajadzīgs, tas ir jāklapē ciet, Satversmes tiesa jāklapē ciet, Latvijā ceļus mums arī nevajag, vispār nevajag nekādus, tur arī naudu nevajag dot... Un, ja mēs tā saskaitām, tad deputāts Aldis ir, manuprāt, ieskrējies par miljardiem – miljardiem! – trijiem šajos priekšlikumos. Par trīs miljardiem. Deputātam Aldim šo visu nevajag. Deputāts Aldis izpušķo tikai to, kas izklausās visbriesmīgāk un kur ļoti maza daļa patiesības ir, ko saka deputāts Aldis šajās debatēs.

Par šiem jautājumiem, kas ir SEPLP jādara, es negribu atklāt diskusiju, tā bija cita Saeimas sēde. SEPLP ir, pirmkārt, jāapvieno abi divi mediji – gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio. Rekur, deputāts Aldis palīdzēs noteikti to ar savām debatēm arī izdarīt. Un SEPLP ir jānodrošina šī sabiedriskā medija gan galvenā redaktora izveide, gan Latvijas Televīzijas nu jau arī galvenā vadītāja... valdes, tā teikt, vēlēšanas.

Un šobrīd ir tā, ka ir pagājušas simts dienas, kopš SEPLP ir sākusi strādāt. Nākamnedēļ, ja mēs iesim mazliet ātrākā tempā, arī komisija uzklausīs attiecīgos SEPLP locekļus, un nebūt tur viss tik rožaini, kā gribētos šajā gadījumā, bet katrā ziņā sēdes būs atklātas, un, deputāti, esiet laipni lūgti, žurnālisti tai skaitā.

Nu, lūk, tas ir par šo 28. priekšlikumu, kur deputāts Aldis vēlas izbeigt SEPLP. Mēs 20 gadus gājām uz to, lai šo padomi izveidotu, mēs 20 gadus dažnedažādu politisku negribēšanu pēc to nevarējām izdarīt, un tagad kapitāldaļu turētājs, sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājs, ir nošķirts no regulatora, proti, tas ir SEPLP redzējumā, un regulators ir NEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Līdz ar to šīs funkcijas nedublējas un nav arī interešu konflikta.

Es absolūti saku, ka šis priekšlikums ir jānoraida. Un tad runāsim arī tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nu deputātam Kaimiņam pavisam noteikti ir zelta zivtiņas atmiņas ietilpība, jo es, piemēram, atceros, ka 2018. gadā deputāts Kaimiņš braukāja pa visu Latviju un stāstīja cilvēkiem, ka Latvija ir padomju Latvija, ka te ir tik daudz padomju un tik daudz lieku padomju un padomes vajadzētu samazināt, un padome padomes galā un tādā garā, un pūderēja cilvēkiem smadzenes no rīta līdz vakaram.

Un tad viņš nonāk savā tajā zelta balss "Vienotības" atbalsta grupiņā un izveido – ko? Jaunu padomi, jo viņam beigās tomēr iepatīkas, ka ir vairāk padomju, jo tad... Latvijā ir, cik mums ir, divas televīzijas vai viena televīzija? Tad nu... Tas "Delfi" un TVNET, man liekas, tur viņi visi kopā ir, ja. Un tad ir Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, kas it kā ir atsevišķi, bet īstenībā nu tur arī stipri nosacīti tas viss ir, tos jau sen varēja apvienot, uztaisīt tā kā privātajā televīzijā – vienā mājā visus salikt, nevis visi ir tur izbārstīti pa puspilsētu, būtu daudz lētāk, labāk.

Bet padomes mums, lai uzraudzītu tos uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmos medijus, es atvainojos... mums ir kaut kāds SEPLP, tad ir NEPLP, tad ir vēl kaut kas, tad ir Kaimiņa komisija, arī droši vien kaut kāda padome vēl... un visiem vajag tur 500 tūkstošus, 600 tūkstošus un tādā garā. Kāpēc? Tāpēc, lai kontrolētu visu šito pasākumu un lai varas meinstrīma medijos, lai Latvijas Televīzijā un radio stāstītu, cik Kaimiņš ir labs, cik "Vienotība" ir laba, cik slikta ir opozīcija, kāds drauds Latvijai ir opozīcija.

Tas ir tas galvenais iemesls, citu iemeslu jau nav, mīļie cilvēki, lai pūderētu jums smadzenes. Mums nevajag padomi padomes galā, mums tik maza valsts, kāpēc mums ir vajadzīgas 17 padomes uz vienu kaut kādu jautājumu, kur ir trīs televīzijas kanāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi, īpaši Kaimiņa kungs, kas uzstājās pie šīm debatēm! Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību un pievērst vienam apstāklim, ja mēs runājam par šo SEPLP. Un arī mēs balsojām, un, es domāju, tiešām tur ir... šajā padomē darbojas, manuprāt, godprātīgi cilvēki. Un ir lietas, kurām ir jāpievērš uzmanība. Ja mēs runājam par šīs padomes stiprināšanu nākamajā gadā, tad šeit viena lieta attiecībā par sabiedriskajiem medijiem.

Ja mēs skatāmies uz sabiedriskajiem medijiem, tad ir būtiskas izmaiņas. Tātad sabiedriskie mediji vairs nedarbojas reklāmas tirgū. Sabiedriskie mediji... nu tad ir jāatspoguļo sabiedriskajiem medijiem visaptverošs viedoklis. Ja mēs runājam par politiskiem jautājumiem... tā, kā Gobzema kungs pieminēja, viņam kādu problēmsituāciju aprakstīja... bet mēs jau nevaram runāt par vienu Gobzema situāciju, mums jārunā par situāciju kopumā, kāda šobrīd ir mūsu sabiedriskajā medijā.

Tāpēc mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, veicām nelielu analīzi par šo jautājumu, un ir vērts apskatīties šīs analīzes rezultātus. Un tie analīzes rezultāti, manuprāt, ir diezgan kliedzoši. Ja mēs skatāmies attiecībā uz diskusiju raidījumiem vai raidījumiem, kuros politiķiem tiek dota iespēja paust viedokli, tad, ja mēs apskatāmies privātajā medijā (izlases kārtā), privātais medijs TV24... lielākā daļa no kolēģiem šajā medijā ir bijuši, es pats esmu bijis, un bijusi iespēja paust viedokli... balanss starp opozīcijas un koalīcijas politiķiem ir aptuveni puse uz pusi, mazliet par labu koalīcijai, kas ir likumsakarīgi, 50, pāri mazliet – koalīcija, 40 – opozīcija, nešķirojot, kādi politiskie spēki – vai tā ir "Vienotība" vai Kaimiņš... vienalga, kurš tur ir bijis, bet tātad koalīcija, opozīcija.

Un tas sabiedrībai, manuprāt, visiem ir skaidrs, ka tas normālā demokrātijā dod kaut kādu normālu, caurskatāmu viedokli. Tas ir privātajā medijā, kur citstarp, ja ir kāda liela, īpaša vēlme, politiķi var arī iet nopirkt reklāmu par naudu. Sabiedriskajā medijā šobrīd arī par naudu tas vairs nav iespējams, ir tikai sabiedriskais medijs, tāpēc īpaši jāpievērš tam uzmanība.

Mūsu dati rāda, ka sabiedriskajā medijā tādos raidījumos kā, piemēram, "Rīta Panorāma" (ir tāds raidījums) politiķu viedokli... Kolēģi, kā jūs domājat, kā dalās šī proporcija? Ja šī proporcija dalītos seši pret četri, būtu okay. Šībrīža situācijā šī proporcija ir 88 procenti koalīcija, 12 – opozīcija, nešķirojot, vai tas ir... kura partija, vienalga, SASKAŅA, ZZS... Gobzems, vienalga. Opozīcija – 12, koalīcija – 88. Tā šobrīd neatkarīgais medijs atspoguļo politiskos procesus par viedokļa paušanu.

Šāda analīze mūs ieinteresēja, un mēs veicām arī tālāk, apskatot, piemēram, diskusiju raidījumu "Krustpunktā". Latvijas Radio tāds raidījums ir, daudzi zina, ikviens ir bijis, arī es esmu bijis šajā raidījumā. Tur šī proporcija ir vēl mazāka. Tur šī proporcija – opozīcijas viedoklis šajā raidījumā tiek atspoguļots zem 10 procentiem. Pārsvarā tikai – tikai! – koalīcija. Tā ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, veiktā analīze par šo situāciju.

Un, manuprāt, šim jautājumam šai jaunajai padomei īpaši ir jāpievērš uzmanība, jo šim balansam apstākļos... sabiedriskie mediji... tā teikt, reklāmu nevar nopirkt ne koalīcija, ne opozīcija... tātad sabiedriskajam medijam jābūt īpaši objektīvam, atspoguļojot politiskos procesus, tai skaitā dažādos diskusiju raidījumos. Es teiktu, ka lielā mērā tas notiek objektīvi, bet ir dažas vietas, kur šie dati ir vienkārši kliedzoši un prasa kaut kādu skaidrojumu, prasa kaut kādu vadības analīzi par to, kā tas ir neatkarīgi no tā, kurš ir pie varas, kurš ir koalīcijā vai kurš ir opozīcijā. Šobrīd tas nav normāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam; redzam, bet nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es ceru, ka tagad – dzirdam.

Sēdes vadītāja. Burvīgi.

I. Zariņš. Tik tiešām – kvalitatīvs mediju uzraudzības process demokrātiskā valstī ir ļoti svarīgs. Un – lai mediji tiešām kalpotu sabiedrības interesēm, nevis politiskiem pasūtījumiem.

Es gribētu padalīties ar tādu interesantu pētījumu, ko savulaik... pāris gadus atpakaļ ir veicis Jeila Universitātes profesors Milans Svoliks par to, kādā veidā mūsdienās tiek degradēta, sagrauta demokrātija.

Viņš paņēma laika periodu, kas bija vairāk nekā 40 gadi, un šinī laika periodā izanalizēja apmēram 200 šādus gadījumus. Un tur bija interesantas iezīmes, interesantas kopsakarības, ko viņš atrada, kādā veidā demokrātija tiek degradēta. Viena tāda zīmīga iezīme bija, ka pēc aukstā kara laikiem katri četri no pieciem demokrātijas degradēšanās gadījumiem ir notikuši demokrātiskā veidā. Tātad nevis tā ir ārējā ļaunā vara vai militārs apvērsums, bet tas ir noticis tādā veidā, ka pie varas demokrātiski nākuši spēki ar demokrātiskiem instrumentiem īsteno varas degradāciju un demokrātijas degradēšanos.

Un visiem kopīgā iezīme, kāpēc to bija iespējams izdarīt... bija divas tādas ļoti zīmīgas lietas – viena bija, ka politiskie spēki speciāli polarizē sabiedrību par kādu jautājumu (vai jums tas nerada asociācijas ar mūsu valsti?), un otra lieta, ka mediji tiek okupēti tādā veidā, ka tie sāk strādāt, nevis lai objektīvi atainotu reālo situāciju, lai kalpotu sabiedrības interesēm, veidotu platformu, kur varētu viedokļus analizēt, saprast, kas patiesībā notiek, kas ne, lai nogrieztu iespēju opozīcijai šajos medijos paust savu viedokli... Un pēc iespējas proponēt varai vajadzīgos naratīvus.

Vai mēs šeit neredzam ļoti tiešu sakarību ar to, kas notiek Latvijā? Un arī rezultāts, ko mēs pašlaik redzam, ir ļoti uzskatāms. Manuprāt, Latvija varētu būt kā vēl viens uzskatāms piemērs tam, kā tiek degradēta demokrātija, tiek iznīcināta demokrātija valstī. Vēl viens uzskatāms piemērs.

Un tāpēc ir šis mehānisms – kvalitatīva uzraudzība, mediju uzraudzība. Tāda uzraudzība, kas ir nevis uzraudzība, lai uzraudzītu, ka medijs dara to, kas ir vajadzīgs varai, bet lai tas pildītu tik tiešām tam nepieciešamās funkcijas, ļoti svarīgas funkcijas Latvijas sabiedrībai vai demokrātijai, proti, lai būtu šī viedokļu dažādība; tas būtu ļoti svarīgi.

Diemžēl tas, ko mēs redzam, kā jau pareizi to piezīmēja Valaiņa kungs, ja mēs runājam par televīzijām, – te ir tikai viens medijs, kurš daudzmaz mēģina balansēt jeb paust visdažādākos viedokļus, par ko saņem no visiem kritiku un pārmetumus – kā var tā atļauties paust šādu viedokļu dažādību, ir jābūt tikai pareizajiem viedokļiem.

Par tiem pareizajiem viedokļiem runājot, ļoti interesanti. Es pieņemu, esmu pārliecināts par to, ka attiecībā uz OIK afēru es zinu vairāk nekā visi pārējie politiķi, kopā ņemti, bet nekad neesmu bijis uzaicināts uz sabiedrisko mediju debatēt par šiem jautājumiem. Nekad! Tanī pašā laikā ekonomikas ministri ir uzstājušies entās reizes. Un stāstījuši visādas muļķības, un nekad nav bijusi dota iespēja paust alternatīvo viedokli, pamatoti pierādīt vai vismaz izraisīt debates par to, kas patiesībā notiek. Es esmu uz to aicinājis, es esmu piedāvājis, esmu bijis gatavs viens pats pret jebkuru ierēdņu armiju un politiķu armiju iet un debatēt. Šādas debates ir izvairījušies veidot.

Un tas... mēs runājam šeit par mediju objektīvu darbu sabiedrības interesēs... tas vienkārši ir viens uzskatāms piemērs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu nenovērtēt par zemu nozīmi, kāda ir kvalitatīvam mediju uzraudzības procesam, kurš diemžēl netiek īstenots. Pašlaik tiek īstenots kvalitatīvs mediju uzraudzības process varas interesēs, lai piespiestu medijiem strādāt varas interesēs. Tas diemžēl ir tas, kas notiek. Rezultāts – tas ir zināms. Un tas jau ir pierādīts ar entajiem gadījumiem no pasaules vēstures. Mēs pašlaik ejam šo ceļu ar ļoti dramatiskām un drūmām beigām mūsu sabiedrībai un mūsu valstij, ja tā turpināsim.

Aicinu par to aizdomāties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, ļoti labi, ka mēs esam šo tēmu tagad aktualizējuši, kaut vai šī budžeta sakarā. Tātad priekšlikums ir par to, ka atņemt SEPLP piešķirto gada finansējumu principā uz visiem trijiem gadiem.

Valaiņa kungs, man jums ir jāpiekrīt, jūsu izteiktajam pārmetumam. Manuprāt, tā ir taisnība. Es ļoti labprāt iepazītos, ja vien tāda iespēja, protams, būtu. Es nezinu, kāda ir jūsu partijā nostāja, jo varbūt nav jātaisa vēl viens pētījums par kaut kādu milzu naudu, varbūt jūs varētu padalīties ar šo pētījumu, ko jūs teicāt. Un procentuālais sadalījums patiešām, ja tā ir taisnība... Nu kāpēc lai jūs te mānītos? Jūs jau neesat tā kā viens otrs, vai ne? Tad 88 pret 12... šie procenti – tie ir kliedzoši cipari un tā nedrīkst būt. Katru gadu, protams, ir aktualizēts tas, kā opozīcijai ļauj izteikties pret pozīciju, proti, ka vienmēr opozīcija ir mazākumā, bet šis ir pārāk slikti... tie cipari ir drastiski.

Cienījamie kolēģi, sausais atlikums ir tāds, ka šobrīd Latvijas Televīzija, mans uzskats ir tāds, dreifē tādā brīvā lidojumā, es nezinu, peldējumā... kosmosā, jo nav īsti, kas viņus varētu tā kā regulēt, nav tāda. SEPLP neko nevar regulēt, viņiem likums to aizliedz, deputāti neko nevar regulēt, nedrīkst ieiet šajā redakcionālajā neatkarībā. Un tāpēc pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgs ombuds, Valaiņa kungs. Un tam SEPLP tas ombuds ir jāievēlē. Tad uz to ombudu varēs rakstīt sūdzības, ka tur un tur ir bijis tas vai tas. Šobrīd nav, kam rakstīt. Un SEPLP sevi prezumē kā tautas priekšstāvis, nevis kā kapitāldaļu turētājs sabiedriskajā medijā.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, laiks.

A. Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Manu interesi pievērsa kolēģa Viktora Valaiņa izteiktais apgalvojums par to, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas aprēķiniem... tātad 88 procenti no tā raidlaika, kurā, cik es saprotu, piedalās kādi politiķi... atspoguļo kādu politiķi, ir ap 88 procentiem par labu valdošai koalīcijai un tikai pārējā raidlaikā kaut kā atspoguļo opozīcijas politiķu darbu.

Es te nevēlos izteikt nekādus apgalvojumus vai uzstādījumus par to, kādai šai proporcijai jābūt. Vai tai jābūt 50 uz 50 vai divas trešdaļas uz trešdaļu. Manuprāt, ir salīdzinoši loģiski, ja sabiedriskais medijs tomēr dod kaut kādu priekšroku, pirmām kārtām atspoguļo, protams, esošās – nu tomēr, patīk vai ne, bet demokrātiskā ceļā ievēlētās, – valdības viedokli, bet tad atspoguļo arī opozīcijas viedokli. Taču 88 procenti – tas gan izklausās... protams, es te piekrītu Kaimiņa kungam – tas izklausās diezgan ekstremāli.

Mēs, protams, varam pacelt tādus jautājumus vai uzdot jautājumus... Ja, piemēram, pēc nākamā gada vēlēšanām vara mainīsies... nu, padomāsim! Piemēram, nākamais premjers būs tieši Gobzema kungs, kurš iesniedzis šo priekšlikumu, un tie paši sabiedriskās televīzijas un Latvijas Radio žurnālisti uz 88 procentiem raidīs Gobzema kungu un viņa kolēģus. Nu tad šāds ir tas uzstādījums. Vai tomēr tā viņu izvēle, ko un kā rādīt, atspoguļo kaut kādu daudz dziļāku izpratni par to, kas ir vai kas nav pareizs?

Es nevēlos celt šādus jautājumus, tie ir pārāk sarežģīti, bet tas, ko es uzskatu, kas jādara, un, es domāju, attiecīgās komisijas vadītājs Kaimiņa kungs kā minimums pavisam noteikti varētu šo panākt varbūt līdz vēlēšanām... Ja jau ir izskanējuši tādi apgalvojumi par to, kāds procents no raidlaika ir veltīts vairāk valdošajai koalīcijai vai opozīcijai, vai kā. Es domāju, sabiedriskie mediji – gan LTV, gan Latvijas Radio – kā minimums varētu absolūti bezkaislīgi, tā teikt, vienkārši veikt savu aprēķinu un to publicēt, lai mēs vismaz redzētu, kādi ir tie fakti. Cik bieži tiek atspoguļoti valdošās koalīcijas viedokļi, un cik bieži vai cik reti ir atspoguļoti opozīcijas deputātu viedokļi. Bez jebkādiem, tā teikt, spriedumiem par to, vai tas ir vai nav pareizi, bet vienkārši fakti.

Iespējams, es domāju, pat ļoti iespējams, ka šādu statistiku sabiedriskajiem medijiem vajadzētu publicēt regulāri, bez kaut kādiem pārspriedumiem par to, kas pareizi vai nav pareizi. Vienkārši tiešām, cik, tā teikt, procentuāli veltīts laika koalīcijas deputātiem, cik procentuāli – opozīcijas deputātiem. Lai tad sabiedrība pati izdara secinājumus, balstoties uz šo statistiku, kas notiek vai nenotiek Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim debates, bet es aicinu debatēt par 28. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu, nevis par viedokļiem, ko citi deputāti ir izteikuši debatēs. Tātad, lūdzu, aicinu debatēt par konkrēto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es nupat to taisni grasījos teikt un atgādināt, ka šis priekšlikums ir par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes finansējumu. Tad, kad tika pieņemts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, šai padomei Saeima uzlika 13 funkciju izpildi. Jā, tieši 13 funkciju izpildi. Un par šo likumu nobalsoja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, un, ja mēs atņemam visu šo finansējumu, nekādas šīs 13 funkcijas netiks izpildītas, līdz ar to Saeimas pieņemtais likums, kopēji pieņemtais likums, tiks torpedēts.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nu ļoti labi, ka deputāts Aldis Gobzems šobrīd ir uzsācis diskusiju par šo jautājumu. Vai tas ir vietā vai nevietā, to ir grūti teikt, jo pagājušo nodokļu reformu mēs, piemēram, pieņēmām budžeta pieņemšanas laikā, daudzus citus jautājumus, piemēram, ierēdņu atalgojuma palielināšanu un vēlēto amatpersonu atalgojuma palielināšanu, arī mēs pieņemam budžeta pieņemšanas laikā, un tā ir slikta likumdošanas prakse, jo šos jautājumus mēs debatējam tikai divos lasījumos steidzamības kārtībā, un ļoti bieži priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nevis dienas, bet minūtes.

Šis priekšlikums runā par SEPLP jautājumu, un šajā kontekstā es gribu teikt divas lietas. Pirmām kārtām NEPLP arī ir padome, kura ir apveltāma ar papildu funkcijām, turklāt tā jau eksistē. Vēl viena sabiedrisko lietu, jautājumu risinātāja izveide bija kļūda, jo šos jautājumus, kas šobrīd ir aktualizējušies, varētu vienkārši risināt tā pati padome, kas jau bija izveidota, paplašinot tās funkcijas, iespējams, pievienojot papildu finansējumu, par ko budžeta laikā mēs te varētu debatēt. Tas ir viens.

Otra lieta, ja mēs atskatāmies uz tādu ombuda izveidi, par ko runāja deputāts Artuss K. Šajā gadījumā tā ir pavisam absurda ideja, tāpēc ka šobrīd mums jau ombuds eksistē – tā saucamais tiesībsargs. Tiesībsargam... bieži vien mēs dzirdam... daudz jautājumu, kas ir saistīti ar labklājību, ar bērnu tiesībām, iespējams, ar jautājumiem, kas saistīti ar personām ar invaliditāti un tā tālāk. Bet šajā likumā, kas ir saistīts ar tiesībsargu, ir noteikta viņam vēl viena papildfunkcija – nodrošināt labas pārvaldības principu.

Ja mēs tiesībsargam paplašinātu funkcijas un noteiktu, ka tam papildus ir tiesības nodarboties arī ar mediju jautājumiem, tad tas būtu tikai un vienīgi līdzekļu ekonomijas un resursu ekonomijas dēļ. Šobrīd deputātu piedāvātais priekšlikums ir radikāls, kontekstā ar jau iepriekš manis minēto priekšlikumu, kas šajā likumprojektā bija 5. priekšlikums. Mēs runājām par virzību uz bezdeficīta budžetu.

Nu kad tad vēl var virzīties uz bezdeficīta budžetu, ja ne sākot debates par to, kur tad šī nauda visu laiku aiziet. Es uzskatu, ka šis ir ļoti pareizs brīdis, lai šādu diskusiju aktualizētu. Un vēl vairāk. Šajā gadījumā patiešām ir pieteikušies runāt vairāki ar šo nozari saistīti deputāti, kas ir vienlaikus arī parlamentārie sekretāri. Tas ir ļoti pareizi. Šīs diskusijas kā reiz mums Saeimā ir arī jānotur.

Ļoti žēl, ka nepiedalās citi parlamentārie sekretāri, īpaši, kad bija runa par Zemkopības ministrijas jautājumiem. Tur šobrīd ir izcils jauns speciālists, parlamentārais sekretārs, kurš, visticamāk, nevis politiska tirdziņa, bet gan ļoti augstu spēju dēļ kā reiz tur ir nokļuvis. Varēja vismaz izteikties par šiem jautājumiem.

Bet attiecībā uz priekšlikumu – manuprāt, diskusija ir ļoti pareiza, ļoti būtiska, ļoti vietā. Un līdz ar to mēs šobrīd kā reiz runājam gan par nepieciešamību, gan par līdzekļu piešķiršanu vai to novirzīšanu, ja gadījumā šī padome nav spējīga strādāt pietiekamā darba kvalitātē.

Attiecībā uz demokrātiskas valsts pamatprincipu. Tiesības izteikties ir mums visiem un īpaši deputātiem, kas šajā gadījumā ir tautas ievēlēti, lai varētu paust savu pozīciju. Sabiedriskajos medijos, nacionālajos, nevienam no opozīcijas nav tādas tiesības kā no pozīcijas...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Nu šis jautājums nav jauns. Protams, ja jau Saeima pieņēma lēmumu izveidot jaunu institūciju – SEPLP –, mēs ievēlējām SEPLP locekļus, nu tad tas ir dabiski, ka jānodrošina arī finansējums.

No vienas puses, tas ir normāli, tā tam būtu jābūt, bet, godīgi sakot, es diezgan skeptiski skatos uz perspektīvu. Gribu atgādināt, ka jau šogad vasarā mēs steidzamības kārtā pieņēmām lēmumu būtiski palielināt toreiz jaunizveidotās SEPLP locekļu algas, nu un pie reizes arī būtiski paaugstinājām algu tai vecajai padomei – NEPLP.

Vai kas mainījies? Es negribu iedziļināties detaļās, bet tie kolēģi, kas strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ļoti labi zina, ka tur jau parādās diezgan nopietnas problēmas. Sabiedriskie mediji pieder visai sabiedrībai. Un tas ir ar likumu noteikts uzdevums – atspoguļot visu sabiedrības grupu (acīmredzot iekļaujot arī politiskās partijas) viedokļus, jo sabiedriskie mediji nav valdības mediji vai... koalīcijas viedokļi. Kā panākt šo mērķi un kā panākt, lai patiešām tie mediji būtu sabiedriskie mediji, nevis valdības mediji?

Šo jautājumu mēģina risināt visas demokrātiskās valstis, un ir uzkrāta zināma pieredze, piemēram, BBC ir diezgan bieži minēts, un, protams, kaut kāda uzskaite, kaut kādi dati ir vajadzīgi. Man jau uzkrājusies gadu garumā vesela virkne, vesela kolekcija atbilžu no NEPLP, no pašas televīzijas uz šo ļoti vienkāršo jautājumu – kā konkrēti jūs pārraugāt šīs visbūtiskākās likuma normas izpildi, lai būtu nodrošināta viedokļu daudzveidība sabiedriskajos medijos, kas tiek uzturēti par visu nodokļu maksātāju naudu? Un, protams, man ir ļoti īss laiks, lai izklāstītu tās atbildes, bet saturs nemainās. Un visās atbildēs ir teikts: nu, nē, tā aritmētiski tur nevar pieiet, rēķināt – tas nav pārāk labi, kaut gan, protams, tie dati ir, vienkārši tie netiek publicēti, tie nav zināmi ne mums, ne arī plašākai sabiedrībai.

Vienīgais izņēmums ir raidījums "Kas notiek Latvijā?". Es par to jau runāju kādreiz no Saeimas tribīnes. Ja jūs tagad apmeklēsiet to KNL interneta vietni, jūs tur atradīsiet pilnu statistiku, pilnu uzskaiti par visiem gadiem – kas piedalījās kurā raidījumā, tur ir par katru dienu, ir norādīta arī partijas piederība. Un līdz ar to var ļoti skaidri redzēt, cik, teiksim, Domburs bija objektīvs un cik bieži viņš aicināja vienas vai otras partijas pārstāvjus. Bet tas ir vienīgais izņēmums, kaut gan, protams, vēl pirms iziešanas no reklāmas tirgus šie dati tika vākti, un tie ir vajadzīgi, tie ir vajadzīgi reklāmdevējiem. Protams, tas ir komercnoslēpums, un tie nav publicēti, bet, ņemot vērā sabiedrisko mediju specifiku, es domāju, ka tomēr šiem datiem būtu jābūt pieejamiem plašai sabiedrībai. Tā ka tie kolēģi – Dombrovska kungs un tā tālāk –, kas atzīmē, ka sabiedriskajiem medijiem tas būtu jādara, tie to dara, bet vienkārši nerāda mums.

Tāpēc apgāzt kaut kā to statistiku, ko citēja Valaiņa kungs, vienkārši nav iespējams, jo... Patiešām, godīgi sakot, man ir maz cerību, ka ar jaunās padomes darbības sākumu situācija kardināli mainīsies. Tāpēc ne jau nauda ir vajadzīga, tas... Starp tiem 13 konkrētajiem uzdevumiem, par kuriem runāja Jansona kungs, diemžēl tas visbūtiskākais jautājums – nodrošināt to, lai mediji patiešām pildītu sabiedrisko mediju lomu, – tieši nav minēts.

Tā ka diez vai tikai ar naudu, tikai ar algu palielināšanu mēs varēsim atrisināt šo ļoti būtisko demokrātijas problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka viss, kas šodien ir teikts sakarā ar šo priekšlikumu, – viss, es pasvītroju! – ir saistīts ar priekšlikuma būtību, jo, ja mēs runājam par budžeta debatēm, budžeta debašu jautājums ir nevis dot vai nedot, piešķirt vai nepiešķirt attiecīgu summu, bet ir vismaz trīs jautājumi.

Pirmais jautājums: vai ir lietderīga funkcija, kurai ir paredzēta šī nauda? Otrais: nepieciešamais finansējums – dot vai nedot? Un tikai trešais ir nepieciešamā finansējuma apjoms. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Man liekas, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka ir jāmaina budžeta likumu izskatīšanas procedūra – tā, kā to teica arī viens no iepriekšējiem runātājiem. Nevar apvienot atbildes uz visiem šiem trim jautājumiem vienā lasījumā pēc būtības.

Un treškārt. Ja jūs paskatīsieties, kas formē pēc likuma SEPL padomes sastāvu, tad no tā ir atkarīgs arī tas, kādu politiku šis SEPLP realizēs. Es nedomāju, ka mums vajadzētu veidot vēl vienu institūciju, specializēto ombudu vai vēl kādu, jo tas ir atkal birokrātisks paņēmiens, kas prasa vēl papildu līdzekļus un tā tālāk, un tā joprojām.

Es domāju, ka tas jautājums ir nobriedis, jo sabiedrisko mediju loma ir pieaugusi, īpaši jaunajos apstākļos, kad tie ir zaudējuši ieņēmumu avotus un tiem it kā vajadzētu palielināt sabiedrības integratora lomu, kas diemžēl nenotiek. Diemžēl notiek tā, kā par to runāja vairāki runātāji šodien. Tāpēc tā ir problēma, kas ir risināma. Un risināma, dabiski, ne tikai un ne vienīgi budžeta lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es saprotu, ka neviens no esošās pozīcijas cilvēkiem tā īsti nav gatavs runāt ne par šīs padomes izveidi, ne arī, ja tā var teikt, par šīs padomes idejisko tēvu. Un idejiskais tēvs nupat kaislīgi uzstājās un pamatoja, kāpēc šis te ir ļoti vajadzīgs.

Būdams vēl koalīcijas rindās, Artuss Kaimiņš ar apsveicamu neatlaidību šo projektu dzina cauri, pat pārkāpjot visas procedūras, lēmumu pieņemšanas gaitu un arī visu procedūru. Precīzi tas pats tika uzspiests pārējiem kolēģiem, lai viņi piekristu izmainīt šo atalgojumu sistēmu, jo, viņaprāt, neviens par tik smieklīgu atalgojumu, kā pirms tam strādāja NEPLP cilvēki... neviens normāls, domājošs cilvēks šeit nenāks. Tāpēc arī šie abi – NEPLP un SEPLP – izkrīt laukā no amatpersonu atalgojuma sistēmas. Un ar savu uzstājību un zelta balsi to panāca Artuss Kaimiņš.

Es varbūt nebūtu runājis par šo tematu, ja SEPLP tiešām pildītu tās funkcijas, kuras tai ir uzliktas. Un konkrēti. Ir neskaitāmi raidījumi gan komerctelevīzijā, gan sabiedriskajos medijos, kur dažādos locījumos, dažādos sastāvos... arī Dombura raidījums, kas tikko atsācies... visādos veidos mēģina aprunāt, izrunāt partiju un partijas likteni tai partijai, kuru es šobrīd pārstāvu.

Līdz ar to rodas sajūta, ka ir veikts pasūtījums speciāli dažādos formātos mēģināt pazemot mūsu partijas biedrus, visādā veidā izplatot informāciju, kas nebūt neatbilst patiesībai. Nevienu brīdi neviens no šiem raidījumu vadītājiem vai producentiem (saucam, kā gribam) pat neatļāvās piezvanīt un pajautāt viedokli, vai kur nu vēl uzaicināt uz raidījumu arī pašu šo svinību vaininieku vai vaininiekus.

Tāpēc es uzskatu, ka šī padome, kas izveidota, ir Artusa Kaimiņa "kabatas veidojums". Un šis ir viņa bonusa punkts, lai mēģinātu iekļūt nākamajā Saeimā.

Aicinu atbalstīt šo Alda Gobzema priekšlikumu, jo es uzskatu, ka šis veidojums nav nepieciešams mediju videi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā, kolēģi, vēlos atgādināt, ka 28. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 17, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Juraša, Bondara, Jansona, Ašeradena, Pūces, Šadurska, Čakšas, Zakatistova un Zālītes‑Grosas lūgumu Saeimas 2021. gada 15. novembra ārkārtas sēdes turpinājumā noteikt debašu laiku divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi.

Par to Saeimai ir jāizšķiras balsojot.

Lūdzu ieslēgt režīmu "Par procedūru".

Feldmana kungs, vai jūs vēlaties runāt "par"?

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Jā, mēs jau trešo dienu... tuvojamies trešās dienas pēcpusdienai, kad skatām šo valsts budžetu, un tradicionāli, kā jau tas ir bijis katru gadu, kad paliek nedaudz jūtams, ka palielinās manipulāciju skaits, varbūt pat debašu laikā izskan viltus ziņas un tā tālāk, pat par spīti tam, ka ir arī koalīcijas deputāti, kas mēģina paust debatēs faktos balstītu, pierādījumos balstītu vai statistikā balstītu informāciju, tas vienalga kaut kādu iemeslu dēļ netiek saklausīts.

Un, ņemot vērā, ka arī šeit manāma pašmērķīga izrādīšanās un laika vilkšana, tuvojoties valsts svētku nu jau priekšvakaram, es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo acīmredzot, līdzīgi kā citus gadus, mana cerība uz konstruktīvām debatēm, uz statistikā balstītām debatēm diemžēl nav piepildījusies, tādēļ aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts var runāt "par", viens deputāts var pieteikties runāt "pret". Feldmana kungs runāja "par".

"Pret" ir pieteicies deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu, vārds deputātam Aldim Gobzemam!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, mīļā sabiedrība! Jūs redzējāt – šodien visu dienu mēs skatījām manus priekšlikumus, kā samazināt budžeta izdevumus, kā... kur tiek tērēts nelietderīgi, kas notika... Tātad pozīcijai sāk kļūt arvien bailīgāk. Viņi nobijās no tā, ka viņiem jādzird tik daudz, kur viņi tērē vienkārši pilnīgi bezjēdzīgi līdzekļus. Tāpēc viņi nolemj (tas ir galvenais iemesls) samazināt debašu laiku no piecām uz divām minūtēm, lai viņiem Gobzems nebūtu jādzird. Nu tā īsti izslēgt mikrofonu viņi nevar, tāpēc ka Gobzems runā par konkrētiem skaitļiem, par konkrētām budžeta pozīcijām, par Satversmes tiesas ballītēm, par Rinkēviča biznesa klasēm un tādā garā. Tas ir galvenais iemesls.

Tāpēc, ja viņi beigtu izlikties līdz galam... jo principā jau viņi iet uz to, principā mums jau ir totalitārs režīms, mums ir, kā saka, obligāta vakcinācija, mums deputātus vairs neielaiž Saeimā. Pēc idejas – nu ko tur vairs ākstīties, nogriež to laiku pavisam nost, un miers, jo budžets jau tāpat...

Sēdes vadītāja. Tātad "par" un "pret" var runāt vienu minūti, ir uzlikts nepareizs runas laiks – piecas minūtes.

A. Gobzems. Vienu minūti tikai "par" un "pret". "Pret", "pret", protams.

Sēdes vadītāja. Piecas minūtes "pret" jūs varat runāt. Jūs varat runāt, Gobzema kungs.

A. Gobzems. Es varu tomēr runāt, ja? Super! Paldies, jums, Lībiņas-Egneres kundze, ka jūs man devāt šo... pēdējo reizi šajā... līdz svētkiem pēdējo reizi piecas minūtes parunāt.

Nu vienvārdsakot jūs saprotat: šodien no rīta, kā Gobzems sāka atklāt visus tos budžeta izdevumus (patiesībā vakar vakarā sāka), kas ir visi nelietderīgie izdevumi, tā viņi saprata, ka valdība kritīs, un viņi saprata, ka nevar vairāk ļaut Gobzemam runāt. Tas ir galvenais un vienīgais iemesls aizvērt Gobzemam muti, lai Gobzems nepiedalītos budžeta debatēs, lai netiktu atspoguļota viņu faktiski naudas izzagšana un viss pārējais, jo viņi saprot – ja Gobzems runās pie katra priekšlikuma piecas minūtes, tad, šai valdībai krītot, faktiski pie varas nāks Gobzems un sabiedrotie, un viņiem būs jāatbild. Viņiem būs jāatbild likuma priekšā par naudas līdzekļu izzagšanu, izsaimniekošanu un visu pārējo. Nekādu citu iemeslu, kāpēc ir šis jautājums uzlikts dienas kārtībā par runas laika samazināšanu, nav.

Tas, kas mani mulsina šobrīd, – ka man ļauj neierobežoti runāt, jo arī Saeimas sēdē vairs neparādās laika atskaites grafiks, cik es drīkstu vēl runāt, jo parasti deputāti redz, cik viņiem laiks ir palicis, ko runāt. Tāpēc es aicināšu Saeimu balsot "pret". Skaidrs, ka ar 52, 53 vai 54 balsīm nobalsos "par", lai apklusinātu opozīciju un lai apklusinātu principā to opozīciju, kas ļoti precīzi un ļoti sāpīgi sit pa pozīcijas vājajām, merkantilajām rociņām un vēlmi, kā saka, iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Bet, mīļie cilvēki, tas nekas. Šī vara tuvojas beigām, ļausim viņiem vēl nozagt pašu pēdējo, kas ir, un tad, kad viņi būs nozaguši pašu pēdējo, kas ir, nu tad, visticamāk, šī gada beigās, nākamā gada sākumā šī vara kritīs, bēgs, kur nu kurais varēs aizbēgt. Viens uz Ameriku... Amerikas pilsonis droši vien laidīsies. Citi mēģinās kaut kur paslēpies tepat uz vietas, bet nekas neizdosies, mēs viņus visus atradīsim un sauksim pie likumā noteiktās atbildības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir bijusi tehniska kļūme tablo. Sākotnēji Feldmana kungam bija norādīta viena minūte, arī Feldmana kungam bija tiesības runāt piecas minūtes, tādēļ norādīju Gobzema kungam. Tātad katram bija tiesības runāt piecas minūtes. Jāteic tātad... šāda tehniska kļūme... es atvainojos to vārdā, kādēļ šāda tehniska kļūme radās. Tātad par šādu priekšlikumu viens deputāts var runāt "par" piecas minūtes, viens deputāts var runāt "pret" piecas minūtes. Paldies abiem runātājiem.

Abi deputāti ir runājuši, tagad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par debašu laiku – divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi! Lūdzu, balsosim! Par – 49, pret – 23, atturas – nav. Debašu laiks ir saīsināts. Tātad turpmāk debatēs par priekšlikumiem runātāji var runāt divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi.

Bondara kungs, jums vārds par nākamo priekšlikumu komisijas vārdā. 29. priekšlikums.

M. Bondars. Paldies.

29. priekšlikums ir ļoti līdzīgs 28. priekšlikumam. Tas ir saistīts ar radio un televīzijas regulatora līdzekļu pārdali uz budžeta deficīta segšanas jautājumiem. To arī ir iesniedzis deputāts Gobzems. Un tā argumentācija komisijā bija ļoti līdzīga kā iepriekšējā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, es tagad skatos pēc tiem priekšlikumiem. Radio un televīzijas regulators. Tas arī Kaimiņam faktiski tiek izdalīts, lai tur varētu, kā saka, pirkt tos medijus. Komerciālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai – pusmiljons.

Medijpratības veicināšana. Ko nozīmē medijpratība? Tas nozīmē, ka, lai cilvēki saprastu, ka tad, kad skalo smadzenes varas interesēs, lai viņi spētu atšķirt smadzeņu skalošanu, kas īstenībā notiek visos varas apmaksātajos medijos no rīta līdz vakaram – kā tādām aitām skalo smadzenes par to, kas ir attiecīgi varai izdevīgi.

Bet, paldies dievam, ka mediji, šie elektroniskie vai kādi, nav vienīgie. Tad ir vēl soctīkli, ir vēl cita... ir cilvēki, kas arī domā ar savu galvu, kuriem nevajag, ka viņiem paskaidro Spriņģe vai Latvijas Radio Tomsons vai Krauze paskaidro, kas ir pareizi un kas nepareizi... kas vēl prot domāt ar savu galvu. Un tā. Kas tur rāda feikas ziņas, piemēram, no rīta līdz vakaram tajos medijos.

Es domāju, ka tā nauda ir lieki iztērēta, it īpaši ņemot vērā, ka Latvijā... cik vispār ir televīzijas: Latvijas Televīzija, tad ir TV3, tad ir TV24, vairāk laikam nav. Skaidrs, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas televīzijas, bet regulatori, pat nezinu, padomes padomju galā, tur visiem vajag algas, kapacitāti stiprināt, algas pielikumus tātad un tādā garā. Un tad vēl vajag kaut kādus līdzekļus, ko maksāt žurnālistiem, lai viņi būtu motivēti par varu rakstīt tikai pozitīvi un varai uzdot tādus jēlus, vienkāršus jautājumus.

Un man patīk, ka šodien beidzot Saeimā par to sāk runāt. Man patīk, ka izgaismo Latvijas Radio, kas faktiski opozīciju neaicina vispār nemaz. Tas ir vienkārši tāds varas PR mehānisms, un viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos bilst, ka 29. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 16, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 30. priekšlikums ir faktiski saistīts ar demogrāfijas pasākumu... līdzekļus demogrāfijas pasākumiem novirzīt uz budžeta deficīta mazināšanas pasākumiem. Šis priekšlikums arī ir iesniegts no deputāta Gobzema. Runājot par šo pasākumu, deputāts Gobzems runāja par Pavļuta atlaišanu, runāja par naudas nozagšanu... Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, šis priekšlikums ir par to, ka Parādniekam iedod četrus miljonus. Vienkārši tā. Priekš kam? Nosauc – demogrāfijas pasākumi. Tā arī nevar saprast: Parādnieka bērniem vai visas Latvijas bērniem? Kur tērēs? Nekādu paskaidrojumu. Kas uzraudzīs? Nekādu paskaidrojumu. Tad, kad uzdod jautājumus, nekādu paskaidrojumu vispār nav. Vienkārši tāpēc, ka Parādniekam ir tas padomnieka amats pie Kariņa, un tāpēc, ka Nacionālā apvienība ir tā, kurai pateicoties vispār ir šī visu laiku nepopulārākā valdība.

Atcerieties, cilvēki, vislielākais ļaunums Latvijā ir Nacionālā apvienība. Viņi grib izdzīt no Latvijas visus latviešus savas korumpētības dēļ. Un caur Parādnieku viņi tagad demogrāfijas pasākumus... Latviešu skaits samazinās no laika, kad Latvijā ir Nacionālā apvienība un visi šie auseklīšu, prievīšu karinātāji. Nevis palielinās, bet samazinās latviešu skaits, pateicoties šiem fake patriotiem, kas īstenībā ir tikai naudas izzadzēji caur demogrāfijas pasākumiem.

Četrus miljonus notrieks atkal uz jūsu, mīļie cilvēki, nodokļu maksātāju, rēķina. Aizņemsies naudu, lai Parādniekam būtu tas amatiņš. Ko Parādnieks pa trīs gadiem ir izdarījis reāli? Cik latviešus atgriezis Latvijā? Kur ir atskaite? Nav! Nav vienkārši. Droši vien viens vai divi ir atbraukuši. Atbrauc, saprot, ka ir jābrauc atkal projām. Pilna lidosta vienā virzienā, to jau mēs izrunājām šodien.

Nu ko tad vēl? Un tas ir tas iemesls, kāpēc viņi samazināja runas laiku, jo šie priekšlikumi parāda, cik tas režīms ir koruptīvi noziedzīgs – noziedzīgs! Viņi ir noziedznieki, reāli noziedznieki, ļaundari mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Divas minūtes, tas ir... manuprāt, vēl nebija pienācis laiks, jo tuvojas, manuprāt, arī daudz svarīgāki priekšlikumi. Un, manuprāt, galvenie priekšlikumi vēl tikai priekšā.

Bet runājot par šiem – Alda Gobzema kunga priekšlikumiem. Tie ir vietā, un vietā ir debates par tiem.

Šis konkrētais priekšlikums – es nevaru atbalstīt. Manuprāt, demogrāfijas pasākumiem ir jārod finansējums, un tas atrasts budžetā – tas tikai ir pozitīvi vērtējams.

Bet, par iepriekšējo Alda Gobzema priekšlikumu runājot, kolēģi, es vēlreiz gribu jums atgādināt par šo statistiku, ko es teicu. Tas ir par šīm politiķu diskusijām, kur politiķi var diskutēt, tas nekādā gadījumā nav vērtējams... uz ziņu raidījumiem. Ziņu raidījumi, manuprāt, gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijā diezgan objektīvi atspoguļo gan "par", gan "pret", bet tas, kas notiek šajā raidījumā, ko minēja kā piemēru, "Krustpunktā", tas prasa analīzi. Mēs iedodam tikai faktus, ko mēs esam... veikuši analīzi, un tas tā parādās. Un tas arī prasa kaut kādu reakciju.

Un paldies Kaimiņa kungam, kas jau pateica to, ka viņu tas tiešām interesē, un arī mums prieks, ka izdarītais darbs nepaliks nekur... cerams, ka nepaliks karājoties kaut kur vienkārši tāpat gaisā, bet no tā tiks izdarīti kaut kādi secinājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 30. priekšlikums komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 17, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 31. – deputātu Jura Pūces, Ainara Latkovska, Jura Juraša un Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts. Komisijas debašu laikā šis priekšlikums tika apzīmēts kā deputātu kvotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies ziņotājam Bondara kungam par to, ka ir atgādinājis visiem, ka ar 31. priekšlikumu sākas deputātu kvotas.

Es arī esmu uzvarējis vienās, tā teikt, derībās, kur esmu saderējis ar kolēģi par to, ka, lūk, tuvojoties koalīcijas deputātu... tā saucamajām deputātu kvotām, koalīcija saīsinās debašu laiku, kas arī ir noticis, – precīzi pirms koalīcijas deputātu kvotu priekšlikumiem, neskatoties uz to, ka, godātie klausītāji, ir trešā diena, kad notiek tā saucamās budžeta debates.

Šajās budžeta debatēs uz 99 procentiem... piedalās tikai opozīcijas deputāti, koalīcijas deputāti klusē, atsakās pamatot savus priekšlikumus, arī šo priekšlikumu. Lai gan to ir iesnieguši pozīcijas deputāti, neviens pozīcijas deputāts nav gatavs pamatot šo priekšlikumu, kur tiek piedāvāts piešķirt 80 tūkstošus eiro tam pašam Sabiedrības integrācijas fondam.

Godātie kolēģi, 80 tūkstoši eiro ir pietiekama summa, lai pieņemtu darbā gandrīz uz vienu gadu trīs medmāsas. Trīs medmāsas. Ja mēs pieņemtu darbā trīs medmāsas, piemēram, Daugavpils slimnīcā, uz vienu gadu, nevis piešķirtu naudu Sabiedrības integrācijas fondam, tas palīdzētu izglābt dzīvības kādiem cilvēkiem.

Es aicinu neatbalstīt šo deputātu kvotu.

Sēdes vadītāja. Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Debates par 31. priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēlos jūs informēt, ka pārtraukums ir 15 minūtes, tātad līdz pulksten 15.15.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad turpinām debates par 31. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Visupirms es gribu pateikt lielu paldies Rihardam Kolam, Artusam Kaimiņam, Ritvaram Jansonam un īpaši uzteikt Krišjāni Feldmanu. Es domāju, ka viņš jau nu pilnīgi noteikti tuvojas tam, lai opozīcija viņam pasniegtu kādu goda rakstu, varbūt to jau ir nopelnījis. Tiešām no visas sirds saku paldies šiem deputātiem no koalīcijas, kas iesaistās debatēs, skaidrojot priekšlikumus.

Šajā gadījumā, kolēģi, es aicinu tomēr 31. priekšlikuma autorus, kas ir ļoti skaidri, – tātad Juris Pūce, Ainars Latkovskis, Juris Jurašs un Indriksones kundze –, vismaz kādu Saeimas sēdē pieteikties un paskaidrot Saeimas deputātiem, visiem, kas seko līdzi šai sēdei, kaut mazliet vairāk par to, ko Sabiedrības integrācijas fonds ar šo naudu darīs. Kāds ir jūsu cēlais mērķis? Kāpēc šim fondam šī nauda ir piešķirama? Kāpēc viņiem ar tiem daudzajiem miljoniem, par kuriem minēja Vjačeslavs Dombrovskis, vēlēšanu gadā tomēr ir par maz? Kas tieši ir noticis – kāpēc viņiem šī summa ir tik vitāli nepieciešama?

Es atceros, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... tiešām paldies Indriksones kundzei – ņēma un skaidroja, šis skaidrojums bija visai loģisks, un būtu tikai normāli, ja arī visi pārējie deputāti dzirdētu, kāpēc šī nauda ir paredzēta kaut kādam mērķim. Kaut kādā veidā arī... nezinu, Latkovska kungs vai Juraša kungs... kāds varētu kliedēt bažas, ir vai nav šī deputātu kvota. Komisijas vadītājs to tā nosauca, nu, man negribas ticēt, ka tas tā ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Lasu, kam šajā deputātu kvotā paredzēta nauda (Pūce, Latkovskis, Jurašs un Indriksone): brīvprātīgo metodisko materiālu izstrādei, brīvprātīgo mācībām un arī veicinošām aktivitātēm.

Es saprotu, ka fonda vadītājai pamatā ir pedagoģiskā izglītība un tā ir saistīta ar latviešu valodas mācīšanu, tai skaitā arī minoritātēm, bet nu ne jau tik ļoti, šobrīd vadot SIF, būtu jāveido metodiskie materiāli, ņemot vērā, ka brīvprātīgais darbs tomēr ir katra individuāla vēlme... katra cilvēka individuāla vēlme darīt šo brīvo darbu no brīva prāta. Vai tiešām pat brīvprātīgajā darbā būs jāseko metodiskajiem norādījumiem, metodiskajiem ieteikumiem pēc metodiskajiem materiāliem, un vēl jāiziet mācības, lai pēc tam varētu būt brīvprātīgais un strādāt brīvprātīgo darbu!

Kvotu piešķīrēji Pūce, Latkovskis, Jurašs un Indriksone – deputāti –, taču attopieties, tas ir brīvprātīgais darbs! Labāk būtu atbalstījuši deputātu darba grupu, kas veido Brīvprātīgā darba likumu, kur būtu vismaz skaidri noteikts, cik jēgpilni valsts atbalsta brīvprātīgo darbu, ņemot vērā, ka veselībā... šobrīd pietrūkst cilvēku un viena ārsta palīga izmaksa... par šiem 80 tūkstošiem eiro dotu 16 ārstu palīgu sagatavošanu Latvijas Universitātes Medicīnas koledžā, kam gan Pavļuta kungs naudu neatrada.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Demokrātijas, tā teikt, realizācija progresē. No sākuma samazināja uzstāšanās laiku opozīcijai, pirms tam opozīcijas deputāti, protams, nepiedalās un viņiem nav pieejama informācija par budžeta tapšanu, par prioritāšu apspriešanu, par tām diskusijām, kas notiek starp valdību un sadarbības partneriem, un tagad, samazinot debašu laiku, mums arī neļauj diskutēt attiecīgi par priekšlikumiem vai uzdot jautājumus.

Ko es gribu pateikt. Es gribu pateikt, ka neatbalstīšu šo priekšlikumu, jo tā ir acīmredzama kvota. Ja agrāk kvotas dalīja vismaz kaut kā proporcionāli, ierēķinot un ļaujot kaut kādu daļu no kvotām izdalīt arī opozīcijas deputātiem, tad tagad, pārveidojot nosaukumu, pasakot, ka tas ir pie varas esošo politiķu politisks lēmums, kvotas politisko spēku budžetā ir nosauktas "taisnīgs pārdalījums".

Esmu kategoriski pret jebkurām kvotām, kas patiesībā parāda neefektīvu attiecīgo ministriju darbu un to, ka ministrijas un atbildīgie neredz tās problēmas, kas patiesībā pastāv, līdz ar to visā šajā procesā – naudas finansējuma pārdalē – piedalās arī pozīcijas deputāti Saeimā otrajā lasījumā. Bez kārtīgas diskusijas, bez izvērtējuma, bet vienkārši divi miljoni tiek pārdalīti tam, kur atsevišķi finanšu resursi savas... resursu kvotu rezultātā nolemj tos virzīt.

Neuzskatu, ka šis ir kvalitatīvs Saeimas darbs, neuzskatu, ka šādā veidā ir pamats risināt nopietnas problēmas tautsaimniecībā, sabiedrībā vai ekonomikā. Līdz ar to kvotas neatbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Iepriekšējiem runātājiem es gribētu atgādināt, ka šeit nevienam neliedz runāt un var pieteikties debatēm un arī debatēt.

Mūrnieces kundze, es vēlētos apvienot abus savus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Kaimiņš. Pateicos. Kolēģi, es konsekventi esmu bijis pret šādiem naudas piešķīrumiem no deputātu puses, konsekventi jau vairāk nekā... septiņus gadus, un arī šoreiz es palieku pie sava – es neatbalstīšu deputātu vai frakciju apvienotos priekšlikumus, kas sanāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas tiek doti ar dažādām... Man jāsaka godīgi, ka šie kvotu priekšlikumi nav tik ļoti "toksiski", kādi tie bija 2016. gada 23. novembrī, kad mēs sēdējām līdz četriem rītā un pieņēmām budžetu.

Es šīs kvotas varu sadalīt tādā veidā, ja mēs tā liekam pa blokiem.

Viena lieta ir, pieņemsim... ir cilvēkiem. Un tur ir konkrēti. Konkrēti mēs zinām, ka tas aiziet cilvēkiem: tas aiziet bērniem invalīdiem, tas aiziet skolotājiem, tas aiziet karavīriem, tas aiziet aktieriem, tas aiziet vēža slimniekiem. Un šādi piedāvājumi šeit ir.

Tad ir dažnedažādai celtniecībai. Tie ir autoceļi visādās pašvaldībās, veloceļi, auto, atvainojiet, parkingi, tā saucamie, autostāvvietas, tad ir muzeji, protams... muzeji, reliģiskās organizācijas un dažādas remonta iestrādnes. Es to visu nevaru atbalstīt, jo, manuprāt, tas ir nepareizi.

Manuprāt, tas ir nepareizi attiecībā pret pārējām organizācijām, tas demotivē principā kaut kādā veidā... uz veselīgu, vienādu konkurenci, jo tu vari vienkārši piezvanīt vai uzrakstīt e-pastā kādam deputātam un viņš šajā budžetā ieliek iekšā šādu priekšlikumu, un nauda šai biedrībai tiek. Es nesaku, ka to nevajag, es saku, ka tas nav pareizs budžeta plānošanas process. Tas norāda uz to, ka... arī šis – 31. – priekšlikums par SIF, kuram ir vairāki miljoni... viņiem vajag 80 tūkstošus... Vai tiešām deputātiem bija par to šeit jālemj, vai to nevarēja izdarīt Ministru kabinets no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem?

Pārējie priekšlikumi, kas ir... es netaisos pie katra debatēt un runāt, es pasaku savu viedokli par to, ka es neatbalstīšu šīs lietas šajā budžetā. Līdz ar to, kolēģi... nu, diemžēl šīs kvotas atkal ir parādījušās. Tās nav – vēlreiz – tik drastiski "toksiskas", kādas tās bija kādreiz, vairs "siera grāmatām" mēs naudu nepiešķiram. Šeit šobrīd runa ir nu jau par to, ka... kā jau minēju, šī...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 31. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 32. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 33. – deputātu Raivja Dzintara, Jura Pūces, Jura Juraša, Ainara Latkovska un Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī šajā gadījumā, manuprāt, ļoti labs priekšlikums. Kāpēc gan neatbalstīt Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību? Manuprāt, tas būtu tiešām ļoti labi, bet būtu vietā... šajā gadījumā varbūt Raivis Dzintars varētu pieteikties un debatēs paskaidrot, kāpēc ir šāds priekšlikums. Kā viņi līdz šādam priekšlikumam nonāca? Es esmu piedalījies debatēs, kur jūsu partijas kolēģi publiskajā telpā diskusijās, manuprāt, to ļoti labi skaidro, un arī šī būtu tā vieta, kur tas būtu jāpaskaidro.

Tāpat varētu paskaidrot arī par ikvienu citu priekšlikumu, kas šajā budžeta izskatīšanas gaitā ir iesniegts, jo – vēlreiz atkārtošu – man bija iespēja un es atradu laiku pieslēgties, cik nu es to varēju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un par šo jautājumu diskutēt, un klausīties šos viedokļus. Man kā Saeimas deputātam, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esot, nebija tādas iespējas dzirdēt iesniedzēju pamatojumu par šiem priekšlikumiem. Vienīgais izņēmums bija Indriksones kundze, kas tiešām pamatoja attiecībā uz iepriekšējo, pēc tam bija klusums.

Vienkārši – balsojumi, kas, manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami... jo īpaši šie priekšlikumi, jau vesela virkne, ir tādi, kas tiešām ir atbalstāmi, tie ir vajadzīgi, bet diskusija par tiem nenotiek, tāpēc es aicinu iesniedzējus (un es redzu, ka Dzintara kungs ir pieteicies, paldies par to) skaidrot. Tāpat arī skaidrot... citus iesniedzējus – pie citiem priekšlikumiem, lai bažas par to, ka šis process ir necaurspīdīgs un ir maz saprotams, kādā veidā mēs esam nonākuši pie šiem priekšlikumiem, tiktu kliedētas.

Paldies, un aicinu balsot "par" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es izmantošu iespēju, ka Valaiņa kungs mani personīgi uzrunāja, un aicināšu Saeimas deputātus balsot par katru priekšlikumu pēc būtības. Tajā brīdī, kad mēs kaut ko pamatoti vai nepamatoti nosaucam par kvotām, nu, tā ir birku piekāršana.

Par konkrēto priekšlikumu. Es uzskatu, ka mums visiem tas ir goda jautājums – atbalstīt papildu līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālajai Karavīru biedrībai.

Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības vārds, es domāju, arī daudziem deputātiem asociējas ar vēsturisku personību Nikolaju Romanovski, latviešu leģionāru, kurš ilgus gadus vadīja šo organizāciju. Vēlāk, pēc viņa nāves, stafeti pārņēma Edgars Skreja, 19. divīzijas leģionārs, un, pateicoties šiem abiem vīriem, ir izveidots tāds objekts kā Lestenes Brāļu kapi.

Šobrīd Edgaram Skrejam ir 96 gadi un viņš joprojām aktīvi darbojas karavīru biedrībā. Gados jaunāki karavīri ir, teiksim, uzņēmušies to praktisko darbu vairāk darīt, bet šīs organizācijas simbols joprojām ir Edgars Skreja, un kopā ar viņu ir arī vēl citi 95–­96 gadus veci leģionāri, kas rīko piemiņas pasākumus, kultūras pasākumus, izglītojošus pasākumus. Šie cilvēki mūža lielāko daļu ir bijuši diskriminēti, okupācijas periodā un arī brīvvalsts laikā faktiski piedzīvojuši netaisnīgu attieksmi. Ja mums šobrīd jebkādā veidā ir iespēja viņiem palīdzēt, tad vismaz Nacionālajai apvienībai ir vienalga, vai kāds to dēvē par kvotām vai kā citādi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Šeit diskusija, es domāju, nav par to, vai ir nepieciešams atbalstīt šajā konkrētajā gadījumā Latviešu... nē, piedodiet, Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību vai – kā nākamajā priekšlikumā – Latviešu Virsnieku apvienību. Runa ir par metodi. Jautājums ir, kāpēc šāda veida atbalsts netiek sniegts, piemēram, caur Aizsardzības ministriju? Kāpēc šāds jautājums nav lemts tajos ietvaros, kas ir "viens likums – viena taisnība visiem"? Valsts nosaka vienotus kritērijus, noteikumus, kam, kā un kādā veidā tā sniedz atbalstu, un tas notiek caurskatāmā veidā, valdībai nosakot tos noteikumus, pēc kuriem lēmumi tiek pieņemti, un tad pieņemot caurskatāmā veidā attiecīgu lēmumu, nevis tā, kā tas notiek ar šīm deputātu kvotām, maigi izsakoties, – necaurskatāmā veidā.

Tāpēc, manuprāt, šis balsojums nav par to, palīdzēt vai nepalīdzēt – konkrēti kā šajā priekšlikumā – Latvijas Nacionālo Karavīru biedrībai vai – kā nākamajā priekšlikumā – Latviešu Virsnieku apvienībai, bet par principu, kā to darīt tiesiski, ja tā tomēr ir tiesiskuma koalīcija... vai nu šajā diezgan apšaubāmajā deputātu kvotu veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi un klausītāji, skatītāji, vēlētāji! Ir jāvērtē kontekstā ar atsevišķiem priekšlikumiem – pārdalīt papildu divus miljonus no budžeta naudas līdzekļiem īpašajos, savādāk nosauktajos... bet patiesībā reāli eksistējošās deputātu kvotas, manuprāt, ir... pretlikumīgs mehānisms.

Uz to, ka deputātu kvotas nav pieļaujamas, savos atzinumos norādīja Valsts kontrole, jo tas kropļo budžeta plānošanas procesu. Tas pēc būtības arī rada neuzticību budžeta plānošanas procesam kā tādam, tā caurskatāmībai un arī kopējo sabiedrības interešu aizstāvībai un ievērošanas nodrošināšanai. Tāpēc neatkarīgi no tā, kādam mērķim tiek nodrošināta kvotas izmantošana, ir svarīgs process, procedūra, lai tas būtu saprotams un lai to nodrošinātu attiecīgi no konkrēta resora finanšu līdzekļiem.

Mēs zinām, ka Nacionālās apvienības pārraudzībā atrodas Kultūras ministrija, mēs zinām, ka Sabiedrības integrācijas fonds pārdala miljonus, daudzus miljonus, mēs zinām, ka arī Aizsardzības ministrijai ir iebudžetēts un ieplānots pietiekoši nopietns pieaugums, lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas finansiālās vajadzības. Un te pēkšņi uz otro lasījumu parādās šādi priekšlikumi, kuru ir pietiekoši daudz un kur sadalīti apmēram... katram no politiskā spēka, kas ietilpst koalīcijā, 400 tūkstoši eiro, kas acīmredzami ir deputātu kvotas. Tās ir neētiskas un pretlikumīgas.

Tāpēc es neatbalstīšu nevienu no kvotām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Nu ir jau patīkami, un gan jau, cerams, prese, vienalga, kam tā atspoguļo opozīcijas vai pozīcijas deputātu izteikumus... presei būtu jāpamana, un medijiem būtu jāpamana, ka tieši pirms deputātu kvotām ir saīsināts laiks. Bet stāsts jau droši vien ir nevis par saīsināto laiku, bet par to, kā un kāpēc tiek dalīta papildu nauda, un arī kam.

Mēs šodien debatējām par Sabiedrības integrācijas fondu, kas zināmā mērā ir nevalstisko organizāciju atbalsta struktūrvienība. Tad kādēļ tieši SIF nevarētu to izdarīt un atbalstīt tās biedrības, kuras jūs šobrīd caur deputātu kvotām vēlaties atbalstīt īpaši, zinot, kas ir nākamais gads vai kas notiek nākamajā gadā.

Jebkurā gadījumā gan Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība, gan nākamajā priekšlikumā minētā Latviešu Virsnieku apvienība goda pēc būtu daudz priecīgāka, ja šo finansējumu, pirmkārt, saņemtu regulāri, otrkārt, saņemtu, zināmā mērā konkurējot ar citām nevalstiskajām biedrībām, nevis šādā veidā – īpaši. Vai, tieši pretēji, gods būtu, ja šāds finansējums, stabils katru gadu, būtu Aizsardzības ministrijas vai Kultūras ministrijas budžetā iestrādāts. Tas darītu godu gan iesniedzējiem, kvotu iesniedzējiem, gan arī izrādītu godu karavīriem, un tad šādu piešķīrumu atbalstītu jebkurš Latvijas patriots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms vēlos pateikt, ka samazināt debašu laiku pirms deputātu kvotām, koalīcijas deputātu kvotām, ir nekrietni.

Ja mēs runājam par Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību, tad es noteikti nevaru nobalsot pret šādu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka tas ir kvotu veidā šobrīd valsts svētku priekšvakarā, bet es uzskatu, ka šādā veidā izdalīt vienu biedrību, jā, ļoti būtisku biedrību, neskatoties kopumā uz citām nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, kuras citstarp tiešām veicina patriotisma sajūtu mūsu valstī, īpaši mūsu jauniešos, un piemin šo jautājumu bieži kopā ar senioriem un mūsu kareivjiem, tai skaitā cilvēkiem, kuri ir cīnījušies un aizstāvējuši mūsu valsti daudz un dažādās militārās situācijās, kad tas ir bijis nepieciešams, atdevuši arī dzīvības un zaudējuši savus draugus un tuviniekus... Un šobrīd, valsts svētku priekšvakarā, es domāju, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta, un es tiešām arī vēršu uzmanību uz to, ka veids, kā mēs nonākam situācijā, kad kādai organizācijai mēs iedodam... bet mēs ļoti daudzas organizācijas atstājam šobrīd bez izskatīšanas, kuras, iespējams, šādus līdzekļus varētu iztērēt arī ļoti adekvāti, kas nāktu par labu mūsu tautai kopumā. Tāpēc, kolēģi, veids, kad nav šeit tiešām izvērtējuma un konkursa, un objektīvu, visiem saprotamu kritēriju un tikai un vienīgi pēc politiskās piederības tiek piešķirta kādam nauda, ir nekrietns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. (Pauze.)

Feldmana kungs, nedzirdam jūs.

K. Feldmans (JK).

Atvainojos. Es gribēju teikt, ka budžeta process kopumā ir ļoti komplicēts un tiek veiktas arī dažādas korekcijas jau pēc tam, kad Ministru kabinets to ir atdevis uz Saeimu. Tai skaitā, mēs jau pieredzējām, ir visāda veida priekšlikumi, ir komisijas priekšlikumi, kuri pat nav vērtēti Ministru kabinetā, ir arī deputātu priekšlikumi, jau iepriekš izskatīti, piemēram, par zemesgrāmatu nodevu griestiem, kas nez kāpēc neizsauc šādas debates. Bet tieši no deputātiem, kurus pat SASKAŅA neredz savās rindās, par Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību, par simtgades pasākumu veidošanu ir visasākās debates.

Man, protams, arī ir jautājumi, kādēļ, piemēram, šis jautājums netika risināts Aizsardzības ministrijas budžetā. Tas jautājums no manas puses ir diezgan tāds leģitīms, tādēļ ka vismaz jauno konservatīvo pārvaldības nozarē nav aizsardzības joma. Protams, ka tam būtu jābūt, bet, ja atklājas, ka šāda lieta nav budžetā, kaut kādu iemeslu dēļ palaista garām, tad tā obligāti ir jāieliek. Un tas ir jādara Saeimas deputātiem, kas kaut kā ciena savu vēsturi. Ja gadījumā tas nākamgad kaut kādu iemeslu dēļ kaut kur netiks ielikts... un tieši šis jautājums... tad tas atkal būs jākoriģē un jāieliek. Un tā katru gadu. Un to mēs arī darīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šeit pēc visām tām runām būtu īpaši vietā, lai, piemēram, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre mums pateiktu, vai šāda prasība, piemēram, šāda vēstule, tika saņemta Aizsardzības ministrijā – lūgums pēc palīdzības par tiem 10 tūkstošiem... vai tā tika saņemta, un kāds un kāpēc bija lēmums to Aizsardzības ministrijā noraidīt, jo te ir divi varianti, kolēģi, – vai nu kaut kādu iemeslu dēļ šāda vēstule, šāda prasība netika izteikta Aizsardzības ministrijā, vai tā tika izteikta un acīmredzot Aizsardzības ministrija to vai nu atstāja bez uzmanības, vai izskatīja un pieņēma lēmumu noraidīt. Tad kāpēc ir tā, ka šodien te kolēģi no Nacionālās apvienības un citi iesniedz to kā deputātu priekšlikumu? Būtu labi dzirdēt skaidrojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pirmām kārtām jau paldies Dzintara kungam par skaidrojumu. Tas ir labs piemērs citiem kolēģiem, kā varbūt turpmāk... kad mēs izskatīsim šos priekšlikumus, un ceru, ka tas tā arī būs. Bet šajā gadījumā tik tiešām šis... Mēs šo jautājumu pārrunājām ar bijušo aizsardzības ministru Bergmaņa kungu, kura laikā šis jautājums tika risināts jau pašas Aizsardzības ministrijas budžetā. Neapšaubāmi, arī mūsu ieskatā, tā ir ļoti svarīga tēma, ļoti svarīgs jautājums... ko šobrīd uzrunājuši deputāti, bet par pieeju, par principu, kāpēc tā nav pamatbāzes budžetā, jautājumi paliek.

Un, ja mēs runājam par labu pārvaldību, par labas pārvaldības principiem, īpaši daudz šādu deputātu, kuriem tas jautājums sevišķi rūp un ir sevišķi svarīgs, ir frakcijā "Attīstībai/Par!"... šobrīd kaut kā ir apklusuši.

Šo priekšlikumu aicinu atbalstīt, bet par citiem priekšlikumiem tā būs jau cita saruna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Bondars. Vēlos teikt, ka 33. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 34. priekšlikums komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī par šo priekšlikumu – tik tiešām redzam mērķi. Tātad Latviešu Virsnieku apvienības simtgades pasākumu organizēšanai. Mūsu ieskatā, šādam priekšlikumam bija jābūt jau iestrādātam Aizsardzības ministrijas pamatbudžetā. Un šim jautājumam nebija jāparādās kā deputātu priekšlikumam, kas izriet no tā sauktajām deputātu kvotām. Nu, ja tāpēc...

Es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet pieeja, kā tas ir nonācis uz deputātu galda, manuprāt, nav tā pareizākā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Es daudz neiesaistīšos. Diskusijas ir acīmredzami ar tendenci atkārtoties, taču Tavara kungam es gribu atgādināt, ka politika nesastāv no četrgadēm.

Tavara kungs izteicās, ka veids, kā tiek piešķirti līdzekļi, ir nekrietns. Es gribu atgādināt, ka tajā laikā, kad Zaļo un Zemnieku savienība vadīja valdību, kad bija Zaļo un Zemnieku savienības premjers, tika izmantota šī pati forma. Un arī tad Nacionālā apvienība sniedza priekšlikumus un guva atbalstus, tai skaitā Latvijas Nacionālo Karavīru biedrības, tai skaitā Latviešu Virsnieku apvienības atbalstīšanai.

Mūsu skatījumā, budžeta izstrādes procesā par savām vērtībām politiķiem jāiestājas viscaur budžeta pieņemšanas laikā – vai tas notiek Ministru kabinetā, vai tas notiek Saeimā.

Un skaidrs, ka nekad netiks atbalstīts viss, ko gribētos atbalstīt, bet katrs šis posms ir jāizmanto, lai sasniegtu maksimumu. Un to mēs arī darām.

Papules kundze pieminēja konkurenci. Man šķiet, ka 95–96 gadu veciem vīriem prasīt piedalīties konkursos, konkurēt... man šķiet, ka viņi jau savā konkursā ir piedalījušies. Viņi jau savu ir izdarījuši.

Un, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, par atbalstu Latviešu Virsnieku apvienībai simtgades pasākumiem, tad runa ir par simtgades žurnāla "Kadets" speciālizdevumu izdošanu. Par Latviešu Virsnieku apvienības biedru vēsturisko atmiņu apkopošanu un publicēšanu, par piemiņas koku alejas veidošanu un par Latviešu Virsnieku apvienības biedru apbedījuma vietu apsekošanu, piemiņas plākšņu izgatavošanu un uzstādīšanu.

Ļoti aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Šo priekšlikumu, tieši tāpat kā iepriekšējo priekšlikumu, šai valsts svētku priekšvakarā es atbalstīšu.

Man nākas reflektēt Nacionālās apvienības līderim Raivim Dzintaram par šo tradīciju ar deputātu kvotām. Es vēlos atgādināt, ka tieši iepriekšējās valdības laikā pēc Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvas Nacionālā apvienība un Jaunā VIENOTĪBA... mēs džentlmeniski vienojāmies, ka šo ilggadējo procedūru – deputātu kvotas, kuras sākās jau pirms vairākām valdībām, – izbeidzam. Ka ar šiem priekšlikumiem par nodokļu maksātāju līdzekļiem mēs racionāli izejam caur Ministru kabinetu, izsveram caur kritērijiem, un, ja kādai nevalstiskai organizācijai ir problēmas sastādīt dokumentus, uzrakstīt pieteikumu, mēs jebkurš šai organizācijai, šiem vecajiem vīriem varam iet palīgā. Mēs jebkurš – Raivis Dzintars vai Edgars Tavars, vai Ināra Mūrniece. Mums ir iespēja šiem cilvēkiem palīdzēt. Mūsu amatu pienākumi mums neliedz šādu iespēju palīdzēt nevalstiskajām organizācijām par brīvu.

Tāpēc, kolēģi, par šo nekrietnumu es domāju to, ka, ja mēs pieturamies pie principa "vīrs un vārds", tad "vīrs un vārds" paliek kā 2018. gadā, tā arī 2021. gadā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Un arī Dzintara kungs! Jūs pieminējāt ļoti vērtīgu frāzi, ka deputātiem ir jāaizstāv savas vērtības. Bet piemirsāt pateikt, ka visiem 100 deputātiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir pozīcijā vai opozīcijā. Tātad arī opozīcijas deputātiem, ja koalīcija ir nolēmusi spēlēties ar deputātu kvotām, ir jādod tiesības aizstāvēt savas vērtības līdzvērtīgi tiem 50 līdz 54, kuri šobrīd spēlējas ar papildu diviem miljoniem, kas noteikti noderētu gan tiem, kam jūs šobrīd tos dodat, gan tiem, kas gaida rindā, īpaši veselības jomā.

Vērtības ir visiem deputātiem vienāda lieta. Arī opozīcijas deputātiem ir jābūt tādām tiesībām, pareizāk sakot, ir tādas pašas tiesības kā jums, esot pozīcijā.

Otrkārt. Kapu un piemiņas vietu sakopšana vai jaunu plākšņu veidošana nav karavīru, gados vecu karavīru, pienākums. Tas ir Latvijas valsts pienākums. Un tādām lietām ir jābūt iestrādātām Latvijas valsts budžetā, nevis 96 gadu vecumā cilvēkiem par to jārūpējas. Jūs it kā sadzirdat un iedodat pēkšņi papildu finansējumu – tā nav krietna attieksme pret bijušajiem karavīriem, latviešu bijušajiem karavīriem. Atkārtoju, tam ir jābūt valsts budžetā – Kultūras ministrijas budžetā vai Aizsardzības ministrijas budžetā –, nevis deputātu kvotās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man jāatzīst, ka kolēģis Raivis Dzintars ir diezgan pamatoti norādījis uz to, ka šajā konkrētajā gadījumā prasīt no šiem cilvēkiem, kas, tiesa, jā, savos konkursos jau piedalījušies... ļoti labi pateikts... dalību kādos konkursos, kas būtu balstīti uz MK noteikumiem vai kaut ko tamlīdzīgu... Bet, Dzintara kungs, tomēr jautājums paliek: kāpēc? Kāpēc Aizsardzības ministrija nav spējusi izdarīt to, kas šai ministrijai bija jāizdara?

Es domāju, ka šobrīd aizsardzības ministram būtu ļoti vietā paņemt vārdu un paskaidrot, kas tad īsti ir noticis, jo mēs varam tikai interpretēt, ka ir notikusi kļūda. Vai tā kļūda bija komunikācijā vai attieksmē? Labs jautājums. Un tagad jūs piedāvājat, jūs un tie citi deputāti, kas ir šā priekšlikuma iesniedzēji, šo kļūdu labot. Bet tad, es domāju, mūsu visu interesēs ir, lai šī kļūda nākamajos gados neatkārtotos... un šajā sakarā dzirdēt Aizsardzības ministrijas skaidrojumu par to, kā tad tā – tajā kopējā budžetā, kas ir, ja es nemaldos, kaut kur ap 700 miljoniem eiro gadā, neatradās tie desmit plus... 30 tūkstošiem Latvijas veterānu.

Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šī koalīcija nāca ar stāstu par to, ka ir jauna kārtība, tagad būs jaunā politika, nekādu kvotu, nekādas koalīcijas padomes, un vēl ko tik mums... labu pārvaldību... nesolīja un tā tālāk.

Un šobrīd man ir nesaprotami, kāpēc Dzintara kungs pārmet kaut ko iepriekšējai valdībai – iepriekšējai valdībai, kas šo praksi pēc būtības izbeidza. Un jūs arī bijāt tajā pašā valdībā iekšā... klāt, tāpat arī JAUNĀ VIENOTĪBA bija klāt, nebija klāt "Attīstībai/Par!", kura solīja labu pārvaldību, caurskatāmu politiku... un vēl sazin ko jūs tur nesolījāt. Dienas beigās mēs atgriežamies pie kvotām, un tas parāda tikai to, ka jūs nespējat organizēt darbu. Nespējat panākt to, lai svarīgās lietas būtu iestrādātas jau pamatbudžetā un deputātiem nebūtu jānodarbojas ar kvotu kaut kādiem... risinājumu īstenošanu.

Jūs šobrīd atgriežat šo kārtību, atmetat par gadiem atpakaļ, un būs nepieciešami gadi, lai to atkal sakārtotu tā, lai strādātu pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 34. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 36. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Un tā ir pārdale no neparedzētiem līdzekļiem uz Ekonomikas ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es redzu šeit, ka ir pieteicies Znotiņa kungs, lai paskaidrotu, kas tad ar šo ir domāts. Dīvaini ir tas, ka arī šis Ekonomikas ministrijas pamatprogrammā nav jau iestrādāts. Tātad atbalsts Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas aktivitātē, statistikas datu vākšana par jaunuzņēmumiem. Mums Ekonomikas ministrijā ir milzīga sadaļa attiecībā uz statistiku, dažādu veidu vākšanu un citiem jautājumiem. Nu ļoti plašs resors tur ir, un šobrīd mēs redzam to, ka ir nepieciešami 20 tūkstoši Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas aktivitātei.

Kolēģi, šis ir ļoti interesants priekšlikums, kāda no tā būs šī pievienotā vērtība... un, pats galvenais, saprast, kāpēc pašai šai, kā lai to nosauc... Ekonomikas ministrijai nav bijusi vēlme un iespējas to darīt šobrīd jau esošā budžeta ietvaros. Un tur ir milzīgs resurss apakšā Ekonomikas ministrijā, kas ar šīm lietām nodarbojas, veic dažādu veidu statistikas... vesela pārvalde tur.

Kāpēc tas nenotiek, cerams, Znotiņa kungs paskaidros, un jau iepriekš paldies par iesaisti debatēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izstāstīšu kopumā par 36., 37., 38. un 39. priekšlikumu – kāpēc šie priekšlikumi radušies un kāpēc tie ir vajadzīgi –, jo es domāju, ka daudzi no jums ir dzirdējuši un novērtē to, kā ir attīstījusies Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma.

Par spīti minimālai iesaistei no valsts mums ir izauguši tādi uzņēmumi kā Printful, Printify, Giraffe360 un citi, kuri ir spējuši piesaistīt no privātiem investoriem, pārsvarā ārzemju privātiem investoriem, bet arī vietējiem, simtus miljonus eiro, kas pārsvarā tiek ieguldīti cilvēku algošanā, kvalificētu cilvēku algošanā, un tiek arī radīta liela pievienotā vērtība, kas kopumā veicina Latvijas tautas labklājību un tiešām veicina arī... pārsvarā visi šie produkti, ko šie uzņēmumi saražo, arī iet eksportā... līdz ar to arī Latvijas konkurētspēju, eksportspēju un tā tālāk.

Tātad – kāpēc šie konkrētie priekšlikumi, kāpēc šī nauda nav atradusies, un arī par to, ko Valaiņa kungs par šo konkrēto priekšlikumu minēja. Nu diemžēl nav šādu atbalstu, teiksim, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai Ekonomikas ministrijas budžetā, tāpēc prieks, ka deputāti to pamanīja, un šis ir labots šeit. Un, teiksim, par tiem datiem, ja jūs paskatīsieties šobrīd uz Ekonomikas ministrijas datiem, ar ko viņi operē saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, tad tas ir 2019. gadā taisīts pētījums, kas principā ir par periodu vēl pirms tam. Tātad dati, kas ir vākti par 2018. gadu un tā tālāk, tur nav šie simti miljoni investīcijās, kas ir tieši pēdējā gada laikā ienākuši, un tā tālāk.

Lūdzu apvienot debašu laikus!

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Znotiņš. Jā, līdz ar to šajos priekšlikumos ir iekļauts atbalsts galvenajām nozares institūcijām, lai mēs audzētu tās saknes jaunuzņēmumu ekosistēmai, lai varētu rasties vēl mūsu printfuli, printifaji, skaipi un tā tālāk. Un tāpat šeit ir iekļauts atbalsts, piemēram, konferencēm, kas pulcē starptautiskos investorus. Piemēram, TechChill konference, kas ir principā vienīgā šāda veida Latvijā un katru reizi pulcē divus tūkstošus starptautisku uzņēmēju un investoru, kuri brauc uz Latviju, kuri iepazīstas ar šejienes uzņēmumiem, aizvien biežāk arī investē Latvijas uzņēmumos un tā tālāk.

Tāpat šajos priekšlikumos ir iekļauts atbalsts arī investoru, vietējo investoru, izglītošanai, lai viņi saprastu, kas ir jaunuzņēmumu ekosistēma un kā ieguldīt šajos uzņēmumos.

Un nu kopumā es gribu tikai teikt, ka es ceru, ka arī nākotnē šis tiks risināts Ekonomikas ministrijas pamatbudžetā kā pamatfinansējums, tātad jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai katru gadu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Lūdzu apvienot laikus!

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies. Proti... konkrēti par šo priekšlikumu. Jā, Znotiņa kungs specializējas, tieši lobējot Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas intereses, viņš vairākkārtīgi un gan horizontāli, gan vertikāli nodrošina pārstāvēšanu Saeimā gan ar finansiālu atbalstu, gan ar informatīvo... jaunuzņēmumus, taču jāsaprot viena cita lieta. Piemēram, šī finansējuma sadaļa par 20 tūkstošiem, par ko mēs tagad debatējam, ir paredzēta statistikas un datu vākšanai par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumu datubāzes attīstība un uzturēšana. Resursi ir nepieciešami datubāzes attīstībai un datubāzes uzturēšanai.

Kolēģi, vai jūs zināt, ka mums ir Centrālā statistikas pārvalde, kurā nodarbināto cilvēku skaits, ierēdņu un amatpersonu skaits, ir viens no lielākajiem, lai gan pēc būtības šai iestādei vajadzētu būt, izmantojot tehnoloģijas, sen jau modernizētai un tās darbam – efektivizētam? Bet diemžēl sanāk, ka Centrālā statistikas pārvalde neveic statistikas apkopošanu par šiem datiem.

Tad man rodas jautājums: kas ir atbildīgs par to, ka Centrālā statistikas pārvalde nenodrošina jaunuzņēmumu datu apstrādi, sagatavošanu un analīzi? Vai tas ir sarežģīti – veicot elementāras administratīvas vadīšanas pasākumus, nodrošināt šādas statistikas apkopošanu? Es uzskatu, ka nav. Esošo resursu ietvaros to varētu nodrošināt.

Vēl viena lieta, kas te parādās. Datubāze palīdzēs valsts pārvaldei gan iegūt informāciju par Latvijas jaunuzņēmumiem un par investoru piesaisti, gan arī darbā ar medijiem un Latvijas ekouzņēmumu sistēmas tēla popularizēšanā.

Kolēģi! Mums tēla popularizēšanai, attīstīšanai un izpētei jau ir paredzēti Ekonomikas ministrijā 500 tūkstoši eiro šogad, taču konkurss beidzās bez rezultātiem, tāpēc ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Tad cik reižu mēs pētīsim, analizēsim? Cik struktūras to darīs? Cik lietderīgi tiek izmantoti budžeta līdzekļi? Kāpēc nepieciešamas atsevišķas papildu struktūrvienības, papildu finansējums, kāpēc to nevar izdarīt jau esošajā ietvarā? Kāpēc nepieciešams 500 tūkstošus eiro pētījumam izknapināt un pēc tam vēl vienu pētījumu pasūtīt? Cik ilgi tas turpināsies?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Nu šeit jāuzdod tie paši jautājumi, kas ir pie katras šīs deputātu kvotas.

Vismaz man ir prieks... Es ļoti novērtēju, ka tie deputāti, kuri ir nu acīmredzami, tā teikt, šo kvotu autori, izvēlas uzstāties un paskaidrot gan mums, gan visai sabiedrībai, kāds ir bijis pamatojums tam, lai iesniegtu šādu priekšlikumu... un, protams, ne tikai iesniegtu, bet arī koalīcijas ietvaros vienotos par to, lai šim priekšlikumam būtu atbalsts.

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu, kurā tiek paredzēts piešķirt 20 tūkstošus eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas tam, lai Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija varētu savākt, izveidot – un ne tikai izveidot, bet arī uzturēt – jaunuzņēmumu datubāzi, pats pirmais jautājums, protams, ir šāds: ja mēs uzskatām, ka šādas datubāzes izveidošana ir laba un atbalstāma lieta (pieņemsim, ka tā tas ir), tad kāpēc mēs to neuzdodam Centrālajai statistikas pārvaldei, kuras uzturēšanai tērējam katru gadu 11 miljonus eiro? Kāpēc mēs to neuzticam tiem, kuri valsts pārvaldē ir profesionāļi? Ja mēs turpinām viņus finansēt, tas nozīmē, ka mēs viņus uzskatām par profesionāļiem. Nu tad kāpēc mēs to uzticam pašai asociācijai?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Paldies Znotiņa kungam par viņa skaidrojumu, bet tieši pēc šī skaidrojuma noklausīšanās man arī tomēr ir tādas pašas pārdomas kā Dombrovska kungam.

Manā ieskatā, šī nauda... Mērķis ir labs, bet tam nav jāparedz budžetā nauda. Tieši otrādi, ir jādod ļoti skaidrs un konkrēts uzdevums Ekonomikas ministrijai ar to nodarboties, to darīt, ja reiz tāds ir politiskais uzstādījums, un tur nav nekā slikta, ka Znotiņa kungs par šiem jautājumiem iestājas. Arī es savā ziņā uzskatu, ka jaunuzņēmumi ir jāatbalsta, cik nu labi valsts to var darīt. Un, ja ir nepieciešama šāda statistika, tā nav vajadzīga kaut kādai vienai asociācijai; valstij šāda statistika ir vajadzīga, un ir jādod tas uzdevums.

Tāpēc šo konkrēto priekšlikumu es nevaru atbalstīt, aicinu arī kolēģus to neatbalstīt, bet dot ļoti skaidru uzdevumu Ekonomikas ministrijai – 11 miljonu budžeta ietvarā tomēr atrast iespēju šo jautājumu risināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šie ir tikai divi miljoni deputātu kvotām... no tā finansējuma, kas ir nepieciešams, lai saturētu kopā koalīciju.

Un tik tiešam ir dīvaini, ka Ekonomikas ministrijai neatrodas 10 tūkstoši pētījumiem, bet šī gada martā tika ziņots, ka Ekonomikas ministrija plāno reklāmas kampaņai tērēt 120 tūkstošus. Un kampaņas mērķis tāds ļoti vienkāršs – kā droši iepirkties. Mācīt cilvēkus, kā iepirkties.

Turklāt Ekonomikas ministrija izlēma nerīkot iepirkuma konkursu, bet pati uzrunāja sešas reklāmas aģentūras, no kurām pieteicās tikai viena, kura bija atzīta par pietiekoši labu, lai veiktu šo reklāmas kampaņu. Un šeit arī var runāt par iepirkumu procedūru un tās caurskatāmību... Un, protams, kovidaizsegā tas viss ir ļoti viegli realizējams.

Un, ja tur ir 120 tūkstoši eiro reklāmas kampaņai un no tiem pat 10 tūkstoši neatodas, lai šādu ļoti svarīgu vajadzību nosegtu... ka ir jāiet caur deputātu kvotām...

Līdz ar to es arī to atbalstīt nevaru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 36. priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 6, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 37. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums, par kuru Vjačeslavs Dombrovskis uzdeva jautājumu, kāpēc nevarēja noorganizēt, ka šo konferenci atbalsta no ministrijas. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies. Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu šeit arī jautājums vietā – kāpēc to nevar atbalstīt no ministrijas? Tātad TechChill... atbalstām konferences TechChill 2022 organizēšanu.

Nu nav jau tā, ka valsts uzņēmumi šo konferenci līdz šim nav atbalstījuši, šeit ir arī valsts kapitālsabiedrību atbalsts. Šīs konferences ir arī... tai skaitā... tapušas... un šajā ziņā 10 tūkstoši eiro... Ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – nu, ne ar to mazāko budžetu... Ja tā ir prioritāte, tad kāpēc to nevar atbalstīt sistēmiski?

Manuprāt, šis nav tas gadījums, ka šie organizatori nebūtu spējīgi paši saņemties un pieteikties šādam atbalstam.

Varbūt tas arī ir tāds simbolisks... nu, kad valsts, redz, arī atbalsta šādus... vismaz ap 10 tūkstošiem... atbalsta šādus pasākumus, bet šis pasākums galīgi... šajā jomā nav vienīgais; ir arī citi, kas piedalās, organizē šāda paša tipa pasākumus Latvijā, arī cīnās kaut kādā veidā par finansējumu, un šeit būtu gan jābūt vienlīdzīgām iespējām šādu pasākumu organizēšanā, nevis tā, ka mēs tur konkrēti no paša budžeta... jau pasakām: tieši šim tagad... īpaši uzsverot to, ka... Nu nav jau tā, ka valsts pastarpināti... jau šajos pasākumos nepiedalās.

Tāpēc, kolēģi, arī šis priekšlikums gaida skaidrojumu no iesniedzējiem, un ceram, ka tāds būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, paskaidrojumi droši vien būtu vajadzīgi, īpaši, ja lasa, kam 10 tūkstoši šajā brīdī ir paredzēti.

Mēs redzam, ka tas ir ne tikai konferences organizēšanai, bet gan... Iekavās pasaka, ka tas īstais saturs – tā ir investoru auditorijas piesaiste. Vai tas nozīmētu, ka 10 tūkstoši būtu jātērē, lai piesaistītu tos cilvēkus, kas vispār piedalīsies šajā konferencē? Droši vien ne. Līdz ar to paskaidrojumi būtu nepieciešami.

Bet, ja paskatāmies uz Znotiņa kunga pieteiktajiem trīs priekšlikumiem (45 tūkstoši eiro), tad gribu tikai atgādināt, ka tas šajā brīdī, kad veselības aprūpe ir prioritāte un slimnīcās un veselības aprūpes un izglītības iestādēs trūkst cilvēku, kas strādā... Un mēs redzam – arī ģimenes ārstu drīz varētu sākt trūkt... Zinot viņu noslodzi, ārstu palīgu gatavošana ir svarīga, tā palīdzētu ārstiem un mazinātu resursu trūkumu gan slimnīcās, gan... nu, šajā brīdī – drīzāk jau ārstu praksēs; tad šī nauda būtu ļoti pragmatiski izlietota deviņu ārstu palīgu sagatavošanai. Un, ja mēs paskatāmies uz kvotu kontekstu, būtu jau 25 ārstu palīgi ieguvuši izglītību un varētu strādāt veselības aprūpē un palīdzēt pārvarēt kovidkrīzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, mēģināšu atbildēt uz jautājumiem un izstāstīt vēlreiz.

Tātad – par to, vai šī ir vienīgā konference. Jā, šobrīd varētu teikt, ka start-up jomā, jaunuzņēmumu jomā, šī palikusi vienīgā konference. Agrāk bija arī Digital Freedom Festival, bet tieši finansējuma trūkuma dēļ tāda konference tagad vairs nenotiek. Nu ir palikusi Latvijā viena – TechChill. Un, kā jau es minēju, iepriekšējo reizi runājot, atbrauc katru reizi (ir uzskaitīts!) vairāk nekā divi tūkstoši ārvalstu uzņēmēju un investoru.

Un, jā, Papules kundze, ir vajadzīgs arī budžets, lai tos investorus, kuri vēl nezina par šādu konferenci, uzrunātu. Lai viņi atbrauktu līdz Rīgai, lai viņi ieguldītu savu naudu Latvijas uzņēmumos un tādējādi palīdzētu attīstīties. Ja mēs šādas darbības neveicam, tad valsts budžets nespēs nopelnīt naudu, lai samaksātu lielākas algas mediķiem, lielākas algas skolotājiem un tā tālāk.

Jā, protams, ir šīs pozīcijas... bet kaut kā tā nauda arī ir jāpelna, un šie mani konkrētie priekšlikumi ir vērsti uz to, kā to naudu nopelnīt, kā valstij, valsts uzņēmējiem to naudu pelnīt un atstāt pēc tam budžetā, lai varētu segt citas nepieciešamības.

Līdz ar to... Katru reizi, runājot arī ar organizatoriem, gan šīs, gan citu konferenču, arī tās pašas Digital Freedom Festival, pastāv šī nenoteiktība.

Un tas, ko minēja Valaiņa kungs, – ka valsts kaut kādas organizācijas, kapitālsabiedrības jau mēdz atbalstīt... Jā, mēdz, bet tas nekad nav zināms līdz pēdējam brīdim. Organizatori ir stresā un panikā, vai viņi spēs nomaksāt savus rēķinus, jo nekad laikus šie priekšlikumi netiek pieņemti un šis atbalsts netiek... pieņemts.

Un līdz ar to... Tāpēc es arī... minēju jau pirmajā reizē... es ļoti ceru, ka šāds finansējums jaunuzņēmumu nozares attīstībai tiks iekļauts Ekonomikas ministrijas pamatbudžetā un būs stabils katru reizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies. Kolēģi! Znotiņa kungs! Lūdzu, saprotiet mani pareizi. Mana opozīcija šim konkrētajam un arī iepriekšējiem priekšlikumiem nav saturiski... Ja viss tas, ko jūs sakāt, tā arī ir – atbilst patiesībai –, tad šie priekšlikumi kā tādi ir atbalstāmi. Bet mani iebildumi ir par metodi.

Esmu gatavs atbalstīt tos priekšlikumus, kur... man veidojas pārliecība par to, ka nu tā tiešām ir bijusi vai nu kļūda no pārvaldes puses, to neatbalstot, vai nu kāda nolaidība, vai, gadās, notikusi kaut kāda citādāka kļūda... Bet, tā kā valsts pārvalde klusē, te esmu spiests uzdot atkal šādus jautājumus.

Lūk, skatījos uz to jūsu priekšlikumu. Te ir runa par konferenci, kura piesaistīs, kā jūs rakstāt, – cik? – divus tūkstošus starptautisko viesu. Tas, ka Ekonomikas ministrija vai nu neatbalstīja, vai nogulēja šo priekšlikumu, liecina tikai par Ekonomikas ministrijas, nu, es pat teiktu, noziedzīgu nolaidību. Jo divi tūkstoši ārvalstu viesu... Ja mēs padomāsim, uz cik daudz dienām ir tā konference... Pat tad, ja tā ir uz vienu dienu, cik daudz naudas viņi atstās Latvijas viesnīcās, restorānos un vēl arī citur! Ja to visu... ja var dabūt šurp divus tūkstošus cilvēku, ārvalstu viesu, – tas, nu, pat abstrahējoties no konferences tēmas... Par 10 tūkstošiem dabūt divus tūkstošus ārvalstu viesu, no kuriem katrs droši vien dienas laikā iztērēs vairāk nekā simt eiro, – tas, esmu pārliecināts, ir ļoti labs darījums. Ja Ekonomikas ministrija kaut ko tādu neatbalsta, tad, kā es jau teicu, tā ir noziedzīga nolaidība no Ekonomikas ministrijas puses.

Turklāt mēs runājam par konferenci, kas ir digitālajā jeb IT jomā! Tā kā mēs tērējam uz digitālo transformāciju vairākus desmitus miljonus eiro, ja ne simtus, tad... neatbalstīt šādu konferenci – tas arī liecina par milzīgu nolaidību no Ekonomikas ministrijas puses. Bet tad, lūdzu, pastāstiet... Kurš mums te ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs? Pastāstiet, kas tieši ir noticis, kāpēc tagad deputāti ir spiesti šādā...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Diemžēl, kā mēs redzam, ar atvēlēto laiku nepietiek, lai tiešām kvalitatīvi varētu par šiem priekšlikumiem debatēt.

Es arī vēlos norādīt, ka pasākums, kurš norisinās no 27. līdz 29. aprīlim, pēc savas būtības noteikti ir atbalstāms. Es pilnīgi pievienojos iepriekš teiktajam; mani arī zināmā mērā izbrīna, kāpēc valdība šādā gadījumā... Ir runa par 10 tūkstošiem eiro pasākumam, kurš tiešām... Nu labi, mēs nezinām, vai būs klātienē divi tūkstoši cilvēku vai... cik no viņiem būs online pieslēgušies šai konferencei, bet jebkurā gadījumā, pat tīri... skatoties ne no pievienotās vērtības, bet... Tiešie ieņēmumi pat varētu būt – no šiem dalībniekiem, no viesnīcām un no visa cita – mūsu tautsaimniecībai; rezultāts būtu tas, ka nodokļos atgrieztos daudz, daudz vairāk. Netiešie ieguvumi ir vēl daudz lielāks potenciāls.

Bet – kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka minētais priekšlikums attiecas... un vispār kopumā šī jautājuma... šī nauda tika novirzīta uz Ekonomikas ministriju – ārējās ekonomikas politikas ieviešanas... šo tā saucamo programmu, apakšprogrammu, kas... faktiski ir liela kļūda, jo pēc savas būtības šādi pasākumi bija drīzāk jāorganizē Ārlietu ministrijai, kas vienlaikus skatītos arī, ko un kā mēs runājam starptautiski un kādu tas iespaidu atstās vai neatstās uz mūsu ekonomiku.

Mēs varam organizēt daudzus dažādus pasākumus, rīkot ekonomiskās misijas, aicināt šurp potenciālos investorus un iepazīstināt ar mūsu jaunuzņēmumiem (un ne tikai ar jaunuzņēmumiem, bet arī ar investīciju iespējām Latvijā!) daudzos un dažādos forumos.

Mēs esam arī devušies... gan ministriju pārstāvji – misijās uz Ķīnu... starp citu, savulaik – arī uz Baltkrieviju, uz "Lielo akmeni", kur bija investīcijas gan no Vācijas, gan no Ķīnas un no daudzām citām pasaules valstīm.

Tā ka – ir lietas, kas šobrīd ir mums atvērtas, kas nav ģeopolitiski aizslēgtas, tāpēc mums šie jautājumi jāskata kompleksi – kopā ar mūsu ārlietu politiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tikai norādīšu... sniegšu papildu informāciju, lai pārējie kolēģi arī ir informēti.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir pievienots Latvijas Institūts – kopā ar četrām štata vietām, kopā ar finansējumu. Un tieši šim veidojumam, ieplūdinot viņu LIAA ietvaros, ir funkcionāli noteikts nodrošināt Latvijas tēla attīstību. Finansējums, kas paredzēts šo četru štata vietu, ierēdņu, uzturēšanai, ir krietni lielāks nekā, piemēram, 10 tūkstoši, ko pieprasa tagad jaunuzņēmumu konferences organizēšanai.

Vienlaikus arī pašas LIAA kā resora ietvaros ir ļoti daudz dažādu inovatīvu... departamentu, kuri arī atbild par inovāciju politiku, par jaunuzņēmumu politikas attīstību – un tā tālāk, un tā joprojām.

Tātad sanāk, ka Finanšu ministrijas resora padotībā esošā iestāde nepienācīgi pilda savus pienākumus, ierēdņi neredz problēmas un tagad ar deputātu kvotām tiek mēģināts pa gabaliņiem risināt jautājumu.

Vai šāda veida pieeja, risinot nopietnus problēmjautājumus, ir atbalstāma? Uzskatu, ka ne.

Lūdzu apvienot debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies. Ir jāsaprot arī, ka Latvijas sniegums inovāciju reitingā Eiropas Savienībā neparāda izcilus rezultātus vai sasniegumus, jo gada laikā tas ir pasliktinājies, kā liecina Eiropas Komisijas publicētais Eiropas inovāciju rezultātu pārskats 2021. gadā.

2020. gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23. vietā, taču šogad Latvija jau ir noslīdējusi uz 25. vietu. 2020. gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kuras tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

Un jūs, kolēģi, plānojat tagad šo problemātiku atrisināt ar deputātu kvotām par 10 tūkstošiem, ja problemātika ir patiesībā sistēmiskas pieejas neesamība Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajā resorā? Jārisina problēmas sistēmiski un kvalitatīvi, nevis pa gabaliņiem vai kaut kā izrauti. Un deputātu kvotas – tas nu gan nav tas instruments, kas palīdzēs mums tagad attīstīt inovācijas.

Es piekrītu Papules kundzei, kura pateica: ja mums nebūs vesela iedzīvotāja, tad nebūs Latvijā nekādu investīciju. Jūs varat rīkot, cik gribat, konferences un pētījumus, bet neviens investors neinvestēs savu naudu valstī, kura izmirst.

Piedodiet man, neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, pavisam īsi par šo konferenci. Nav tā, ka valsts neatbalsta šo konferenci. Es gribētu teikt, ka valsts to atbalsta. Proti, ja runājam tieši par 2022. gada konferenci, – kā jau minēju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir viens no partneriem... nu, visticamāk, arī finansiālajiem atbalstītājiem, tāpat – Rīgas dome. Un starp uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām, – "Latvijas Mobilais telefons", kur arī valsts ir akcionārs.

Jautājums – kāpēc ir nepieciešami vēl papildus šie 10 tūkstoši? Man ir tāda sajūta, ka šīs organizācijas ne tikai ar 10 tūkstošiem atbalsta šo pasākumu. Iespējams, ir vēl lielākas summas. Biļetes – no 50 līdz 200 eiro...

Bet neapšaubāmi šis ir ļoti labs pasākums. Aicinu ikvienu kolēģi to apmeklēt.

Znotiņa kungam: par viņa godīgumu es šo priekšlikumu atbalstīšu, jo viņš atzinās, ka tas ir viņa priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Nu ir skaidrs, ka... Ja lasa pieteikumu, tad... iekavās ir norāde, ka 10 tūkstoši ir plānoti investoru auditorijas piesaistei. Nav runa par organizāciju, bet par investoru piesaisti, un man šķiet, ka to arī debatētājs norādīja.

Tad man ir rosinājums. Varbūt var izmantot deputātu kvotu, kas bija piešķirta brīvprātīgo darbu apmācībām un metodisko materiālu veidošanai? Varbūt šie cilvēki, kas gatavojas piesaistīt investorus, var iziet brīvprātīgā darba apmācības, kļūt par brīvprātīgā darba veicējiem, droši vien sertificētiem vai kā citādi apliecinājumu saņēmušiem, un uzrunāt investorus jau ļoti prasmīgi? Un tad varētu teikt, ka... tad deputātu kvota būtu izmantota lietderīgāk.

Šajā brīdī, zinot, Znotiņa kungs, ka jūsu apakškomisijā jāuzņem ir jauni cilvēki, tas, šķiet, būtu labi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu es teiktu tā: tas ir tāds tīšs noziegums no Nacionālās apvienības, kura savā milzīgajā budžetā... Ekonomikas ministrijā nav spējusi atrast šos 10 tūkstošus.

Nu, ja atbrauks daudzi uzņēmēji, viņi varbūt atvedīs vēl vairāk investoru šeit. Nu tad – kur skatās Ekonomikas ministrija?

Kā mēs redzam, Znotiņa kungs ļoti labi pastāstīja, un varbūt Znotiņa kungam ir jākļūst par parlamentāro sekretāru Ekonomikas ministrijā, jo mēs redzam, ka no Nacionālās apvienības visi ir kā akmeni norijuši.

Un par deputātu kvotām. Es ļoti labi atceros, ka viens no iepriekšējiem runātājiem bija pirmais, kas uz sadarbības sanāksmi skrēja ar lapiņu... pats tas cilvēks arī tagad to sapratīs, tas, kurš bija pie pirmajām deputātu kvotām, runāja... Un deputātu kvotu šajā budžetā ir daudz. Un ir ļoti interesanti, ka ir no koalīcijas deputāti, kuri ir teikuši, ka neatbalsta deputātu kvotas, un kuri tagad nu sēž un nebalso, bet nespēj pārliecināt savus kolēģus nebalsot par deputātu kvotām.

Nu, ja šis priekšlikums ir tik labs un atvedīs šurp investorus, nu varbūt ir apsverams, ka varētu to arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 37. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 38. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Arī šis priekšlikums paredz pārdalīt finansējumu uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana", lai rastu finansiālu atbalstu nodibinājumam TechHub Riga – mentoru programmai jaunuzņēmumiem – un lai attīstītu jaunuzņēmumu vidi.

Kā es jau esmu minējusi, ārējās ekonomiskās politikas ieviešanai Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir ļoti liels gan budžets, gan štata sastāvs, gan arī attiecīgs finansējums. Lai tad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atsakās no valsts tēla pētījuma, kas acīmredzami ir nelietderīgs... naudas līdzekļu izšķērdēšanas veids, un iegulda šo pusmiljonu, šos naudas līdzekļus, tieši konkrētu jaunuzņēmumu attīstībā. Un tas arī radīs... dos to pievienoto vērtību.

Es uzskatu, ka šādiem pasākumiem jābūt sistēmiskiem, pārdomātiem un līdzekļiem ir jābūt Ekonomikas ministrijas padotībā esošā resora – LIAA – ietvaros. Tāpēc es neatbalstu kvotas, bet uzskatu, ka resursi jānodrošina un jāsameklē pašas LIAA iekšienē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Es varu tikai piekrist, ka šim atbalstam ir jābūt sistemātiskam. Ja tas būtu sistemātisks atbalsts, droši vien tas novestu pie daudz labākiem rezultātiem. Būtu kaut kāda skaidrība, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur katru gadu vairāki miljoni tiek veltīti jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai. Tā ka nu tādam sistemātiskam piegājienam droši vien vajadzētu būt.

Tas, ko es gribu pateikt par šo un arī attiecīgo nākamo priekšlikumu, – būtiska ekosistēmas sastāvdaļa ir tieši vietējo investoru izglītošana, jo mēs zinām, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju ir nopelnījuši savu naudu dažādu veidu biznesos, bet vēsturiski tie gandrīz nekad nav bijuši saistīti ar tehnoloģiju jomu un ar start­-up uzņēmējdarbību.

Šādus uzņēmējus, kuri... tagad rodas pirmie mums principā... kuri ar šāda veida uzņēmējdarbību nopelna naudu un iegulda tālāk, mēs jau redzam, un arī šie paši Printify, Printful dibinātāji jau ir ieguldījuši vairākos nākamajos jaunuzņēmumos, lai attīstītu to vidi.

Tāpat gribas iekustināt arī tos pārējos uzņēmējus, kas, teiksim, nāk no citiem sektoriem, no kādas ražošanas vai no citas kādas jomas. Tiešām saprast, kā strādā jaunuzņēmumi, kāds ir tas veids, kā ieguldīt. Saprast... izskaidrot šiem uzņēmējiem to, ka tas ir normāli, ka jaunuzņēmumi, piemēram, nenes uzreiz peļņu un paiet kāds laiks, bet, ja izdodas, tad tā peļņa varbūt ir daudzreiz lielāka nekā citos uzņēmumos.

Ir vajadzīgs mērķtiecīgs skaidrojošais darbs, un arī ar šiem priekšlikumiem... gan Latvijas Biznesa eņģeļu asociācijai, gan TechHub... šo izglītošanas darbu ir plānots veikt sistemātiski un regulāri, lai tiešām varētu iekustināt vairāk vietējos investorus, ieguldītu un redzētu potenciālu šajā vidē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es lūdzu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Nemiro. Paldies. Ir ļoti īsi šie debašu laiki, tāpēc, protams, ir ļoti grūti izteikties tādā īsā periodā, bet es tomēr mēģināšu to izdarīt.

Kad es biju ekonomikas ministrs, mēs tomēr atradām iespēju, kā varētu tieši šāda veida aktivitātes atbalstīt no Ekonomikas ministrijas budžeta. Un tas pamatprincips, pēc kura es vadījos, bija sekojošs. Brīdī, kad rodas šie jaunuzņēmumi... Bieži vien 90 procenti no tiem censoņiem, kas cenšas tiešām savas idejas virzīt uz priekšu, dabiskā veidā tomēr mirst, bet 10 procenti, kas tomēr veido šo veiksmīgo stāstu, ir milzīgs atsvērums tam visam.

Bieži vien tie cilvēki, kas šajās start-up asociācijās strādā pie savām idejām, beigu beigās pievēršas cita, veiksmīgāka, kolēģa idejai, to attīsta, savstarpēji strādājot. Un mēs līdz ar to redzam tādus pietiekoši strauji augošus uzņēmumus. Uzņēmumi tajā brīdī, kad sāk strauji augt – ar augstu pievienoto vērtību –, rada arī pievienotās vērtības nodokļa samaksu.

Šobrīd, kad mēs debatējam par valsts budžetu... un to mēs arī dzirdējām no ekspertiem... Bieži eksperti bija minējuši to, ka pēc iespējas vairāk ir jāiegulda nauda nākotnes potenciālās peļņas kontekstā.

Jaunuzņēmumu attīstība ir patiešām saistīta pirmām kārtām ar cilvēku iespējamo papildu nodarbinātību, augstas pievienotās vērtības uzņēmumu radīšanu, nodokļu ieņēmumu palielināšanu un līdz ar to – mūsu valsts uzplaukumu.

Turklāt mēs varam lepoties ar vairākiem uzņēmumiem, kuri tāpat vien nerodas, tie rodas tikai tad, kad pie tiem kopīgi strādā vairāki cilvēki – tieši jaunuzņēmumu kontekstā. Līdz ar to mēs nevaram knauzerēties, ja es tā varu izteikties.

Tiešām priekšlikums ir atbalstīt, kolēģi, šo priekšlikumu, nedalot: pozīcija un opozīcija. Vēl jo vairāk – tagad, kad mēs tiešām gļēvi un nožēlojami esam rīkojušies, paceļot Ministru prezidentam algu, vēl kādām amatpersonām algu. Turpretim šo priekšlikumu, kas tiešām nav fiskāli ļoti ietilpīgs, mēs... vēl domājam – atbalstīt vai ne.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet, citādi mēs esam divkoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Arī par šo priekšlikumu es domāju, ka, protams, būtībā tam vajadzēja būt pamatbudžetā.

Un šajā budžetā tomēr ir kopumā rasts finansējums arī... 11 miljoni papildus... biznesa inkubatoriem, kas, man liekas, arī ir tādi kā... viena no šīs jomas sastāvdaļām, kur... tā kā vajadzētu ar to nodarboties... un diezgan veiksmīgi arī nodarbojas. Nu vismaz man tā pirmšķietami liekas.

Ja mēs skatāmies uz... tur šis finansējums ir ļoti būtisks, bet šie priekšlikumi ir par ļoti, ļoti mazām summām. Bet mēs runājam par tik augstām matērijām! Nu piesaucam uzņēmumus Printify un... Nu, tie jau ir tādi mūsu topošie "vienradži". Un tie jau nav vienīgie "vienradži", ir jau arī citi "vienradži", un, ja pastaigā pa VEF kvartālu, tur atradīs ne vienu vien, kas ir tā kā ceļā uz to.

Man liekas, ka tomēr... Mēs runājam, piesaucam šīs augstās matērijas, runājot par šiem priekšlikumiem, – ka tas iedos baigo atspaidu un ka tagad nu tik būs. Es drīzāk tos uztveru kā tādus simboliskus priekšlikumus, kas pēc būtības maz ko ietekmēs šajā kopējā... un te būtu jābūt valsts politikai, un šie priekšlikumi nu galīgi nav vietā, tie drīzāk ir tā kā tādi uzdevumi valdībai, ko vajadzētu darīt, jo nu ar šādām summām... es šaubos, ka mēs kaut ko dižu varam mainīt šajā jomā. Ja mēs runājam par potenciāliem... ar miljardu kapitālu... lieliem uzņēmumiem, – es domāju, ka īsti ne.

Mums ir jau vesela virkne lietu, kas šajā budžetā ir iestrādātas.

Šo priekšlikumu, tāpat kā iepriekšējo, par godīgumu, par to, ka Znotiņa kungs atzīstas, ka tie ir viņa priekšlikumi, es aicinu atbalstīt, ja reiz tam budžetā ir rasti līdzekļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs vēl varam parēķināt, cik katrs ieguldītais eiro – tieši šīs nozares atbalstam ieguldītais eiro – dod atpakaļ visai ekonomikai un valstij.

Turklāt, šo tēmu skatot, nevar nepieminēt akciju opciju regulējumu, kur arī... varam pateikt ļoti lielu paldies Reinim Znotiņam par aktualizēšanu... ka no šiem habiem, runāju par TechHub, arī aug mūsu pašu uzņēmumi, tie paši Printify, visi pārējie. Šie ir tie uzņēmumi, kuri Latvijā var ieviest tā saucamo Skype efektu, jaunuzņēmumu sistēmas. Tie cilvēki investē tālāk un uztur un turpina to savu ekosistēmu.

Tomēr es vēlos pieminēt IT apakškomisijas sēdi, proti, Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdi, kurā bija saaicināti jaunuzņēmumu un ekosistēmas cilvēki, kā arī Ekonomikas ministrija. Nu izkristalizējās tas, ka jaunuzņēmumi un šī ekosistēma īsti nekad nav bijusi prioritāte Ekonomikas ministrijai. Cik gausi un slikti strādājošs un muļļains bija jaunuzņēmumu likums! Nesamērīgi augstās nodevas kapitālinvestīciju fondiem... un tā tālāk, un tā joprojām.

Tomēr... Vakardienas pārmetums bija par to, ka ir nepieciešams norādīt, kur līdzekļus rast un pelnīt. Šodien ir piedāvājums vismaz uzlikt akcentu uz vienu no prioritātēm, uz kurieni Ekonomikas ministrijai vajadzētu skatīties. Un es piekrītu arī Reinim un arī opozīcijas kolēģiem – šiem priekšlikumiem ir jābūt sistemātiskiem... sistēmiskiem un Ekonomikas ministrijai mazliet ir jāsamaina prioritātes.

Tāpēc es aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit tāpat – jautājums nav par saturu, bet jautājums ir – kāpēc tik acīmredzamas lietas netiek atbalstītas un tās finansē no Ekonomikas ministrijas programmas?

Ekonomikas ministrijai budžets, nākamā gada budžets, ir 203 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija tērēs divus miljonus eiro tam, kas tiek saukts par ekonomikas attīstības programmu. Ekonomikas ministrija iztērēs 54 miljonus eiro tam, ko sauc par valsts atbalsta programmu.

Taču, runājot par to pašu TechHub, – ne tik sen, pirms burtiski dažām dienām, esam lasījuši ziņas par to, ka valdība... ar vienu roku, kura ir, kā es varu pateikt, Kultūras ministrijas roka, izmet TechHub... nu, ne gluži izmet, bet izdara kaut ko tādu, ka pats TechHub aiziet no tām telpām, ko viņi īrējuši no Kultūras ministrijas, un tagad ar otru roku... pat tagad ne valdība pati piešķir, bet deputātu kvotu veidā tiek piešķirts finansējums TechHub. Nu, kolēģi, ir drusku bardaks tajā lēmumu pieņemšanā!

Jautājums tiešām ir par to, ka... nu diezgan pareizi pateica Budriķa kungs... un tas ir ļoti liels jautājums – kāpēc Ekonomikas ministrijai konkurētspējas veidošana šajā jomā, IT jomā, nu acīmredzot nav nekāda diža prioritāte. Kā mēs lasām šodien ziņās, galvenā ziņa ir tā, ka Ekonomikas ministrija runā par Ziemassvētku tirdziņiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, es arī, līdzīgi kā Vjačeslavs Dombrovskis, gribētu, starp citu, runāt par to, ko mēs lasām ziņās. Mēs lasām ziņās, ka nodibinājumam TechHub Riga ir jāpamet savas telpas, jo tas nav saņēmis cerēto atbalstu no Kultūras ministrijas un no Ministru kabineta.

Un, protams, – par kādu loģisku, racionālu Ministru kabineta lēmumu atbalstīt šo nodibinājumu mēs vispār varam runāt! Šeit, šajā priekšlikumā, minētā summa arī ir samērā neliela – uz budžeta fona neliela summa. Tie ir 15 tūkstoši eiro – nodibinājumam, kurš ir kā tāds pamatu pamats mūsu potenciālajiem "vienradžiem" – miljardu vērtām kompānijām, inovatīvām kompānijām, kuras var izšaut. Viņi var... tādi lēmumi... Tādas kompānijas var nebūt kādu gadu, divus, trīs, piecus, bet vienā brīdī tādas var būt pat vairākas, divas trīs, un nest nesalīdzināmi milzīgu ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai.

Tas ir tas, par ko es esmu runājis citstarp arī vakardien – par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumiem, kuri gan tiešām bija vairāk vērsti uz to mazo biznesu, ikdienišķo, kas strādā, kam varbūt nav tāda veida atbalsta.

Šajā priekšlikumā ir runa par nelielu summu. Priekšlikums noteikti ir atbalstāms. Un man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šādi priekšlikumi nenāk no Ministru kabineta, – tāpēc, ka ir kāda acīmredzama politiskā intriga vai politiskā greizsirdība: kurš tur kuram radinieks... Es domāju, jūs paši vislabāk zināt. Bet rezultāts? No tā cieš Latvijas ekonomika, Latvijas tautsaimniecība un viss, kas ir ar to saistīts.

Tāpēc es noteikti esmu par to, ka mēs atbalstām šo konkrēto priekšlikumu. Es uzskatu, ka tam atbalstam būtu bijis jābūt lielākam. Es būtu cerējis, ka... būtu bijis normāls izvērtējums no Ministru kabineta, godīgs izvērtējums, kādiem nodibinājumiem mēs palīdzam, kur mēs varam...

Lūdzu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

E. Tavars. ... kur un kādiem nodibinājumiem mēs varam palīdzēt, lai potenciālie jaunuzņēmumi, dažādu veidu jaunuzņēmumi, Latvijā tiktu atbalstīti, tiktu izvērtēti, tiem tiktu sniegta tiešām... vai nu tā ir mentoru, vai... jebkāda veida palīdzība, lai tie attīstītos, lai mēs izsijātu visu to un atrastu tos mūsu dimantus – mazos dimantus, kurus tiešām slīpēt un attīstīt, un atbalstīt, cik tas nepieciešams, līdzīgi kā to dara attīstītās valstis. Paraudzīsimies kaut vai uz Somiju, kur šādas līdzīgas organizācijas attīstās lielo universitāšu paspārnē – sākotnējā periodā, kamēr tās kļūst par daudzus miljonus vērtām kompānijām.

Tāpēc, kolēģi, es arī noteikti atbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Manuprāt, mēs šeit jūtamies kā ķīlnieki. Tā jūtas vismaz tie, kas nav piedalījušies visās tajās budžeta sarunās un šo priekšlikumu izstrādē. Nu ir sajūta... man ir tāda sajūta, ka es esmu tādās kā skrūvspīlēs iespiests.

Pirmkārt. Par iepriekšējiem priekšlikumiem, kas mums bija, – par Latvijas Nacionālo Karavīru biedrību, par Latviešu Virsnieku apvienības simtgades pasākumiem... Mani interesē, kāpēc Aizsardzības ministrija... un tas būtu tās tiešais pienākums... kāpēc tā nav izšāvusi, kā Tavara kungs izteicās? Kāpēc tas nav izdarīts, un kāpēc tagad nāk šādi priekšlikumi? Un kā tas no malas pēc tam izskatās?

Kad izskaidro, tad uzreiz... Nezināšana dara tādu uzmanīgu, un no nezināšanas cilvēkiem ir bail. Kad izskaidro, tad pavisam citādi tas ir. Tas ir tieši tas pats, kas notiek ar šiem priekšlikumiem, kas ir, – par visiem tiem... TechHub un par Ekonomikas ministriju. Kāpēc Ekonomikas ministrija nav izšāvusi, tā teikt, pa šo? Kāpēc tas nav bijis? Kāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra to nav izdarījusi? Manuprāt, tas ir viņu primārais uzdevums – ar šādām lietām nodarboties.

Un tad man ir jautājums. Ja bijušais ministrs Nemiro saka, ka viņš to ir atbalstījis, tas jau bijis iekšā tajā ministrijā, tagadējā... respektīvi, valsts politika Ekonomikas ministrijā ir nomainījusies, un tas tagad izņemts ārā. Un tagad mēs, deputāti, lāpām tā kā kara laukā... šobrīd mēs kā kara hospitālī lāpām šo budžetu, kur jābūt ir šīm lietām iekšā, jo tām patiešām ir jābūt iekšā.

Šis TechHub, visi šie jaunuzņēmumi – tā ir mūsu tagadne un mūsu nākotne. Bet kāpēc ar to ir jānodarbojas... ar 10 tūkstošiem eiro... 15 tūkstoši eiro tur, vēl šādi te cipari, kas... ir patiešām cilvēkiem un uz attīstību vērsti. Kāpēc tas notiek šeit šobrīd, budžeta projekta otrajā lasījumā? Tas ir nepareizi. Tas nav pareizi, ka mums tagad ir jārunā par karavīriem, veterāniem, par jaunuzņēmumiem, par gada skolotājiem un tā tālāk. Mēs lāpām...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 38. priekšlikums... pareizi jums, kolēģi, liekas... komisijā tika atbalstīts, jo ir labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Tavars, Bergmanis, Augulis, Jalinska, Dūklavs, Krauze, Valainis, Vucāns, Kučinskis, Sprūde un Daudze ir iesnieguši priekšlikumu, lūdzot šā gada 15. novembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē un tās darba kārtības turpinājumā šā gada 17. novembrī noteikt un... tātad arī tās turpinājumā noteikt debašu laiku: piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi... par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un... likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam". Nu, jā, šāds priekšlikums.

Deputāts Edgars Tavars pieteicies runāt "par" šo priekšlikumu.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu faktiski mēs redzam, kāpēc tika saīsināts debašu laiks tieši pirms.... nevis Gobzema uzstāšanās laikā, bet taisni pirms deputātu kvotām. Faktiski šajā brīdī mums sāka izgaismoties visas tās lietas, kāpēc daudzas šīs kvotas nav ietvertas Ministru kabinetā... Ministru kabineta lēmumos.

Izgaismot šo kvotu patieso... situāciju un informēt sabiedrību, un informēt viens otru un, iespējams, pārliecināt par labiem priekšlikumiem – to mēs varam tikai tad, ja varam kvalitatīvi debatēt.

Samazināt deputātu uzstāšanās laiku tieši pirms tam, kad jārunā par koalīcijas frakciju deputātu kvotām, – tas ir ļoti negodīgi attiecībā pret Saeimu, attiecībā pret mūsu kolēģiem un, kā mēs dzirdam, arī attiecībā pret koalīcijas kolēģiem, kuri nevar izteikties.

Lūdzu apvienot debašu laikus. Man nebija tādas nepieciešamības visa budžeta... arī laikā, kad runāja par pavadošajiem likumprojektiem, par saviem priekšlikumiem, – lūgt apvienot debašu laikus. Šoreiz mēs nevaram normāli izteikties, izstāstīt savu domu, lai kolēģi saprot.

Mēs dzirdējām arī nule kā... ko Artuss Kaimiņš runāja... ka debašu laikā mums daudziem nāk, pilnīgi iespējams, cita informācija, nekā mēs to esam izlasījuši presē.

Lietās, par kurām es iepriekš biju gatavs nebalsot, šobrīd esmu gatavs atsevišķas pozīcijas atbalstīt, tāpēc ka tas ir nepieciešams, tāpēc ka ir Ministru kabinetā... mēs redzam attiecīgas konkrētas problēmas ar dažiem politiskajiem spēkiem, un no tā cieš sabiedrība.

Ne jau pozīcija vai opozīcija cieš no tā, ka jūs samazināt debašu laikus. No tā cieš sabiedrība, Latvijas attīstība; mēs to redzējām arī jautājumā par šiem jaunuzņēmumiem.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu noteikti atgriezties pie darba kārtības normālas izskatīšanas, pie normāla debašu laika, tas ir, piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un, ja ir nepieciešams, tad divas minūtes otrajā reizē, lai mēs varam kvalitatīvi spriest par mūsu valsts... 2022. gada svarīgāko likumu – valsts budžetu. Un šajā gadījumā mēs runājam arī par vidēja termiņa budžetu, kas ir par nākamajiem gadiem.

Tāpēc, kolēģi, lūgums: atgriežamies pie normāla debašu laika, lai mēs varam izdiskutēt kārtīgi, tai skaitā – par deputātu kvotām, kas ir plus mīnus... Tas nenozīmē, ka mēs tās visas noraidīsim. Kā mēs redzam, mēs arī varam daudzas atbalstīt, gan pozīcija, gan opozīcija, lai mēs varam kvalitatīvi strādāt, lai mums ir godīga informācija vienam pret otru, lai parlaments sniedz absolūti godīgu un demokrātisku informāciju mūsu sabiedrībai.

Tāpēc lūdzu, kolēģi, atgriežamies pie normāla debatēšanas laika un secības.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies runātājam.

Kolēģi, mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Es aicinu jūs nebrīnīties, kad es šo priekšlikumu nolasīšu. Iespējams, ka tajā ir pieļauta kļūda, bet runātājs to arī... vai priekšlikuma prezentētājs to arī neizlaboja... Es atvainojos, Valaiņa kungs, jūs gribējāt runāt "pret" šo priekšlikumu?

V. Valainis (ZZS).

Jā, es runāšu "pret" šo priekšlikumu. (Pauze.) Es varu runāt "pret" šo priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Jūs esat priekšlikuma iesniedzējs un tātad aicināt šo priekšlikumu, saprotu, arī virzīt tālāk un atbalstīt. Jūs runāsiet "pret"?

V. Valainis. "Pret."

Sēdes vadītāja. Labi. Tad tā ir vēl viena dīvainība saistībā ar šo priekšlikumu.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis. Ņemot vērā to, ka ir kaut kāda veida dīvainības ap šo priekšlikumu, pēc Mūrnieces kundzes teiktā, varbūt arī ir, un tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šo priekšlikumu arī nevajadzētu atbalstīt.

Bet kā mans kolēģis Tavara kungs mēģināja pārliecināt visus pārējos kolēģus, arī es, klausoties šo Tavara kunga uzrunu, varu tikai pievienoties tam, ko minēja Tavara kungs, ka ir nepieciešamas debates pēc būtības, lai mēs varētu izrunāt šos jautājumus, kas saistās ar šiem konkrētajiem priekšlikumiem, kas jau veido nevis pavadošo likumu, šos tekstus, bet konkrētus ciparus. Ko tad konkrēti politiķi ir vēlējušies mainīt tieši šajā skaitliskajā sadaļā?

Kā mēs redzam, virkne deputātu neatkarīgi no tā, vai viņi ir no koalīcijas vai opozīcijas, nevar paspēt izteikties Saeimas pašas nolemtajā laikā. Respektīvi, šī laika ir nedaudz tā kā par maz. Turpmāk... izskatot budžeta likumprojektu, es domāju, mēs vēl tiem svarīgākajiem jautājumiem neesam pat pietuvojušies. Šajās trīs dienās mēs esam runājuši par pavadošajiem likumiem, bet mēs vēl neesam sākuši runāt, mēs tikai esam mazliet, mazliet pieskārušies mediķiem, kāds varbūt kādu medmāsu pieminējis, bet pēc būtības par mediķu atalgojumu, par slimnīcu budžetiem, par izglītības jomu, par senioriem, par to, kā šis budžets pēc būtības, šī nauda tiks dalīta, mēs vēl pat neesam tuvu tam tikuši, mēs vēl pat neesam sākuši par to debatēt.

Simboliski šis debašu samazināšanas laiks nāca tieši pirms deputātu kvotām. Un tas ir interesanti, varbūt tiešām kolēģiem īsti nav, ko teikt par šo jautājumu, bet tie pārējie jautājumi, kas tikai tuvojas, tie prasa nopietnas debates Saeimā, jo par tiem nebija debatēts Saeimas komisijā.

Tāpēc nevajag brīnīties, ka mēs prasām šo debašu laika pagarinājumu. Tas ir pilnīgi normāli, jo, ja šie jautājumi tiktu izdebatēti atbildīgajā komisijā, par šiem jautājumiem nebūtu nepieciešamas tādas garas debates Saeimas sēdē. Un šajā gadījumā iepriekšējās valdības laikā tomēr pēc būtības tika debatēts atbildīgajā komisijā.

Šobrīd cepuri nost Bondara kungam, viņš visiem deva vārdu, visiem, kas vēlējās, deva vārdu izteikties. Tikai tie, kas izteicās, viņi jau uzdeva jautājumus, nāca ar priekšlikumiem, viņi aicināja izteikties ministrijas, nozaru ministrijas, es pats to darīju, tikai viņu jau tur nebija. Viņi jau nebija tur klāt. Viņi pat tuvumā tur nebija, arī citās komisijās debates pēc būtības īsti nenotika, jo atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izteikties tu vari, bet sakarīgu atbildi uz taviem izteikumiem nevarēja sagaidīt. To jau nesaku tikai es, to jau saka arī citi. Neatkarīgi eksperti, kas vēroja šo procesu, žurnālisti, kas vēroja šo procesu, uz to norāda.

Bet, kolēģi, es esmu pieteicies runāt "pret", lai arī esmu šī priekšlikuma iesniedzējs. Tāpēc, kolēģi, ja jūs nevēlaties dzirdēt pēc būtības detalizētas debates par veselības jomu, par mediķu algām, par izglītības darbinieku atalgojumiem, par mūsu senioriem, par pensijām, ja jūs negribat dzirdēt pēc būtības šīs debates un ja jums nav pietiekami liela motivācija aizstāvēt savus priekšlikumus, lūdzu, balsojiet "pret" šo deputātu iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad viens deputāts runājis "par", viens deputāts runājis "pret".

Es vēlreiz aicināšu jūs nebrīnīties, jo man izskatās, ka, iespējams, priekšlikuma iesniedzēji ir mazliet kļūdījušies, bet nebrīnieties, man tajā pašā laikā ir jānolasa šis priekšlikums tieši tā, kā tas ir iesniegts.

Godātie kolēģi! Tātad deputāti lūdz noteikt debašu laiku: piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi... par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un... likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu noteikt debašu laiku piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi... par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un... likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam". Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 32, pret – 52, atturas – nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Un tātad paliekam pie debašu laika: pirmo reizi runājot, divas minūtes, otro reizi – viena minūte.

Bondara kungs, turpinām darbu ar nākamo priekšlikumu.

M. Bondars. Pārtraukuma nebūs?

Sēdes vadītāja. Nebūs gan.

M. Bondars. Labi. Nu tad strādāsim. 39. – Jura Juraša, Raivja Dzintara, Ainara Latkovska, Jura Pūces un Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Komisijā Vjačeslavs Dombrovskis uzdeva jautājumu, vai šī biedrība ir griezusies pie Ekonomikas ministrijas, nu... kā redzam, šeit tiek lūgts atbalsts šajā budžetā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Paskatoties uz budžeta pieaugumu, kas, protams, palielina mūsu kopējo deficītu, ir redzams, ka Ekonomikas ministrijai papildu piešķīrums ir vismaz ceturtais lielākais – 47,7 miljoni, un, neatbalstot pieteicēju lepošanos ar panākumiem, bet atbalstot to, ka tiešām jaunie uzņēmumi būtu jāatbalsta kā kustība Ekonomikas ministrijai, tiešām ir jautājums (un jādomā, ka šeit varētu saņemt atbildi): vai Ekonomikas ministrija no saviem 47,7 miljoniem, kas ir iedoti papildus, tiešām nevarēja atrast finansējumu attiecīgi jauno uzņēmumu kustības atbalstam? Tad kopā šie Znotiņa kunga atzītie 60 tūkstoši būtu, nu, pat deputātu kvotās, varētu tikt iedoti ārstu palīgu sagatavošanai, un tie būtu 12 ārstu palīgi, kas kopā ar deputātu kvotām, par kurām es esmu runājusi, iedotu jau finansējumu 27 ārstu palīgu sagatavošanai, kas tiešām palīdzētu risināt veselības sistēmas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, arī šis, 39., priekšlikums aicina piešķirt naudu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai. Es piekrītu tiem kolēģiem, kas teica jau iepriekš, ka kopā šie četri priekšlikumi... tās summas, kas ir šajos četros priekšlikumos, nav lielas, tās ir tomēr, jāsaka, šai... nu, teiksim, šim sektoram arī šī nauda ir ļoti būtiska, jo lielākā daļa no šiem cilvēkiem paralēli savam darbam, kur viņi strādā dienu un nakti, lai padarītu savus uzņēmumus veiksmīgākus, brīvprātīgi piestrādā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijā vai vēl kādā asociācijā un velta savu brīvprātīgo... laiku, par to nesaņemot nekādu atlīdzību.

Līdz ar to es vairāk šos visus priekšlikumus, protams, esmu domājis kā atbalstu, par ko ļoti priecājas šīs ekosistēmas pārstāvji, bet galvenais mērķis principā šiem priekšlikumiem ir tiešām vērst gan Saeimas deputātu, gan arī attiecīgo atbildīgo ministriju pārstāvju uzmanību uz to, ka šeit ir liels potenciāls, šis ir veids, kā Latvijas valsts var palikt turīgāka, kā tās iedzīvotāji var palikt turīgāki, kā mēs varam veicināt savu eksportspēju un sasniegt arī daudzas citas labas lietas.

Tieši tāpēc es aicinu to paturēt prātā un turpmāk novirzīt no attiecīgajām ministrijām šim finansējumu, lai jaunuzņēmumu attīstība mums tiešām ir aizvien redzamāka, skaļāka, ar labākiem rezultātiem un galu galā vērtīgāka visai Latvijas tautai, lai mēs varētu samaksāt ļoti labas algas ārstiem, lai mēs varētu samaksāt ļoti labas algas skolotājiem un arī citiem publiskajā sektorā strādājošajiem, kam tas ir nepieciešams.

Tā ka aicinu arī šo atbalstīt.

Un paldies, kolēģi, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Kolēģi! Man jautājums Znotiņa kungam. Klausoties jūsu argumentāciju, protams, neapšaubāmi ir pilnīgi skaidrs, ka šo priekšlikumu autors esat jūs kopā ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju un citām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas šajā jautājumā. Tāpēc man jums jautājums, kāpēc jūs pats neparakstījāt šos priekšlikumus? Kāpēc jūs pats neesat šo priekšlikumu iesniedzējs, bet jums jāslēpjas savā ziņā aiz Ainara Latkovska, Jura Pūces? Kāpēc tāda pieeja šajā budžetā, kas vismaz man raisa jautājumus. Un raisa arī jautājumus citiem kolēģiem, kuriem mēģina stāstīt, ka tie ir kaut kādi frakciju priekšlikumi, visu frakciju priekšlikumi. Tie nav visu frakciju, tie ir ļoti konkrēti... deputāts Reinis Znotiņš uzrunā par jautājumu, ko viņš visu laiku ir uzrunājis... nav nekāds pārsteigums, dīvaini, ka tas nav iekļauts Ekonomikas ministrijas pamatbudžetā. Tas var būt akmens arī jūsu paša lauciņā, ka jums nav izdevies pierunāt ekonomikas ministru veidot tādu politiku, lai šīs lietas jau pašā pamatā tiktu iekļautas un mēs varētu runāt jau par Ekonomikas ministrijas pamatbudžetu, kas varbūt varētu būt lielāks vai kā. Nu tā ir problēma.

Bet mēs šajā situācijā redzam, ka ir acīmredzams priekšlikuma autors, bet formāli, kā pasniegts šajā priekšlikumā, darbojās Latkovskis, Pūce, Zakatistovs, Dzintars un Jurašs. Nu Jurašu es vēl saprotu, bet tos pārējos kolēģus gan es nesaprotu, ko viņi dara, uzliekot šos... vienkārši pastnieki, nekas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Atbildot uz Valaiņa kunga jautājumu, es gribēju pateikt paldies koalīcijas deputātiem, frakciju vadītājiem, kuri redzēja jēgu šajos priekšlikumos un arī tos atbalstīja, kā arī pārējiem koalīcijas kolēģiem, kuri redzēja, ka tas ir jēdzīgs naudas izlietojums, un šos priekšlikumus ir atbalstījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Varbūt mēs mazliet... nemaldināsim viens otru. Šeit nebija runa par jēdzīgiem priekšlikumiem, ka pēkšņi tāpēc visi labprāt vēlētos no koalīcijas atbalstīt. Tā bija vienkārši kvotu sistēma.

Katrai koalīcijas partijai, kura šobrīd pārstāv šo valdību, bija iedalīta noteikta naudas summa, plus, par ko vēl nerunā neviens, arī žurnālists nav runājis, šajās kvotās, par ko mēs balsosim tālāk, ir arī tā saucamie Stabilitātes grupas jeb Kariņa atbalsta cilvēki, kuri saņem, uzrakstījuši kvotu. Un šīs kvotas ir atrodamas zem parakstiem, kur ir Zakatistovs, vajag tikai pameklēt; noteikti mēs līdz tam arī nonāksim.

Protams, šie visi cilvēki, kuri ir atbalstījuši Kariņu... vēl neesmu atradis, ko katrs no viņiem ir saņēmis, cik kvotas ir, tikai vismaz pagaidām vienu cilvēku es esmu atradis... bet man rodas jautājums, ko Ekonomikas ministrija ir darījusi, īpaši šogad? Es arī esmu uzsvēris to, ka šis kovida vilnis rudenī jau bija gaidāms un sagaidāms. Un Ekonomikas ministrija nav izdarījusi pilnīgi neko, lai uzņēmēji justos droši un zinātu, kāda atbalsta mehānismi viņiem pienāktos jau šobrīd tieši... 15. novembrī, kad tika atcelts lokdauns un kad daudzi uzņēmēji veselu mēnesi bija slēgti. Tad kā viņiem tālāk dzīvot?

Tieši tāpat arī nav atbildes uz jautājumu, no kādiem līdzekļiem cilvēki šobrīd saņems savu algu?

Es lūdzu apvienot vēl debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

K. Ģirģens. Ir ļoti daudz dažādu jautājumu, un arī to, ko patērē Ekonomikas ministrija... nespēj uzdot... tieši tāpat arī pats esmu zvanījis uz šo Ekonomikas ministrijas informatīvo tālruni, tieši precīzāk uz LIAA, un jautāju par uzņēmēju epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, zaļajām zonām, kas var strādāt, kādi ir ierobežojumi. Pat LIAA nespēja atbildēt uz daudziem jautājumiem. Tikai pēc pāris stundām atzvana, ka ir konsultējušies ar Ekonomikas ministriju. Tas ir haoss, kas tur šobrīd notiek. Nav noslēpums, un to arī var redzēt: kad ekonomikas ministram Vitenbergam uzdod kādu sasāpējušu jautājumu, viņš, protams, ir uzņēmēju pusē, cilvēku pusē, bet tā interese ar to beidzas, pasakot, ka nākamajā sadarbības sanāksmē par to tiks izrunāts, un šie jautājumi vienkārši tiek noraidīti.

Topa tēma šobrīd ir tirdziņi, vai Ziemassvētkos tie notiks vai nenotiks, bet es domāju, ka galvenā problēma, par ko mums šobrīd jārunā, – atbalsts uzņēmējiem, darbiniekiem un elektroenerģijas cenas, kas ir ļoti svarīgi, jo katrs mēs jutīsim šo cenu pieaugumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es Znotiņa kungam gribētu teikt, ka jūs īsti varbūt neizprotat situāciju. Es domāju, ka jūs varētu teikt paldies šiem kolēģiem pat tad, ja jūs būtu iesniedzis priekšlikumu atbalstīt tieši tādu pašu iniciatīvu, tikai šo biedrību vietā minēt Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociāciju... šīs asociācijas darbības nodrošināšanai... kas ir ļoti talantīga asociācija. Manuprāt, ļoti spēcīgi cilvēki šajā organizācijā ir milzu pievienotā vērtība, šīs organizācijas biedri veido ne tikai Jelgavas, bet arī visas Latvijas ekonomiku. Un arī viņi būtu pelnījuši savas darbības nodrošināšanai kaut kādu finansiālu atbalstu, bet vienīgais iemesls, kāpēc viņiem nav, bet šīm ir, ir tas, ka jūs esat koalīcijā, bet šīs organizācijas, teiksim tā, politiskie draugi nav šobrīd koalīcijā. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc šie priekšlikumi gūst atbalstu, bet citi priekšlikumi negūst atbalstu.

Tās diemžēl ir kvotas un nekas cits. Tieši tāpēc arī tās tiek atbalstītas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 39. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 4, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 40. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 41. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu par 41. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 42. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 43. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 44. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. (Pauze.)

Ģirģena kungs, mēs jūs neredzam un nedzirdam. (Pauze.)

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti atvainojos... Kolēģi, šis priekšlikums paredz piešķirt papildu finansējumu Iekšlietu ministrijai un... tieši lai nodrošinātu papildu finansējumu policistu algu palielinājumam. Nav noslēpums, ka šobrīd Iekšlietu ministrijā kopumā strādā vairāk nekā 15 tūkstoši darbinieku, kuri ir atbildīgi par mūsu drošību.

Pēdējo gadu laikā, īpaši šo pēdējo divu gadu laikā, kad ir iestājusies šī kovida krīze, viena no svarīgākajām – pat prioritārā – nozarēm ir veselības joma, kura bija atstāta jau vairākus gadus tādā kā bada stāvoklī. Un šobrīd ar visiem spēkiem tiek mēģināts atgūt iekavēto, ieguldot lielus finanšu resursus. Tomēr nav noslēpums – arī iekšlietu jomā šobrīd nav tie vieglākie laiki. Mēs varam apskatīties uz... arī šobrīd uz šo migrantu krīzi, kur vairāk tiek skarta, protams, Polija, bet mums jebkurā mirklī jābūt modriem. Un var pienākt viens mirklis, kad mēs arī par tiem pašiem robežsargiem... Robežsargu varbūt pat šis ekipējums, nodrošinājums nav tajā pašā labākajā stāvoklī. Un atalgojuma sistēma arī ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem nav tādā līmenī, lai mēs varētu prasīt kvalitatīvu darbu izpildi.

Es vispirms aicināšu laiku pagarināt, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks tiek apvienots.

K. Ģirģens. Un mums par visiem... ar visām iespējām ir jāmēģina palīdzēt šai nozarei, ko ir atzinis arī Valsts prezidents, arī Kariņš, tomēr šiem vārdiem nav sekojis ievērojams papildu finansējums, ko vajadzētu tieši šai ministrijai.

Es kā piemēru varu šobrīd paņemt Igauniju – Igaunijā kopējais budžets ir 634 miljoni eiro, kamēr Latvijā mums ir nedaudz virs 400 miljoniem. Mēs visi zinām to, ka Latvijā ir daudz lielāks iedzīvotāju skaits nekā Igaunijā, bet mūsu budžets ir daudzas reizes mazāks.

Tādēļ viens no šiem maniem priekšlikumiem ir pārdalīt finansējumu no kultūras jomas, jo kultūras jomā (skatoties uz Eiropas kopējā fona, cik tiek piešķirts finansējums) Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropā tieši ar šo finansējumu, kas tiek ieguldīts no kopējā izdevuma... un tāpat arī no iekšzemes kopprodukta.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien vēlreiz! Nu īsti nav saprotams...

Es lūdzu apvienot abus divus laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Jansons. Īsti nav saprotams šis priekšlikums – kāda ir tā jēga. Sanaidot kultūras nozares darbiniekus ar policistiem? Īstenot lielinieku principu – atņemt vieniem un iedot otriem? Opozīcija tik daudz ir runājusi par to, ka bezjēdzīga nauda ir ielikta dzelžos, betonā, nu tad būtu meklējuši programmas, kur atrast šo naudu, neatņemot konkrētiem darbiniekiem.

Un tādā gadījumā man ir jāpaskaidro par šo pārfinansēto kultūras finansējumu. Ja tas tiek rēķināts kopā budžetā – gan valsts, gan pašvaldību finansējums, gan Eiropas Savienības finansējums un vēl cits starptautisko fondu finansējums –, tad tas var likties ļoti milzīgs, bet, ja mēs skatāmies šo valsts budžeta finansējumu, tad tūlīt pateikšu, cik ir tās milzīgās algas šajā konkrētajā programmā, no kuras, kā izrādās, īstais priekšlikuma autors Ģirģena kungs nu taisās vilkt nost šiem kultūras darbiniekiem.

Tātad kultūras mantojuma programma – alga, pat palielinot šo piešķīrumu... vidējā alga ir 1431 eiro. Nu tad varat spriest, vai tas ir daudz vai maz.

Man tad ir vēl laiks, es saprotu?

Sēdes vadītāja. Jums vēl ir minūte laika.

R. Jansons. Jā. Tad rēķiniet to, ka tāpat, izpildot šo priekšlikumu, būtu jāatņem kopējais papildu piešķīrums, kas ir piešķirts, palielinot algu no 1237 uz 1431 eiro, tas ir uz papīra – uz papīra. Un tad jautājums: kurai no šīm iestādēm iesniedzēji tātad taisās atņemt – vai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vai Latvijas Neredzīgo bibliotēkai? Jo kādam tad būs jāatņem un kādam jāatstāj šis algas pielikums. Kas tas būs? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas vēstures...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jansona kungs, atkārtoti ļoti novērtēju jūsu gatavību runāt un, galvenais, iestāties par Kultūras ministrijas interesēm. Es ļoti labi saprotu jūsu sašutumu, bet principiāli nekādi nevaru jums piekrist tajā daļā, kur jūs aicināt nekādā veidā nepārdalīt, neatņemt vieniem, lai piešķirtu otriem, jo tas, Jansona kungs, ir precīzi tas, ko valsts un valdība dara un ko tai skaitā arī šī valdība ir darījusi.

Vai, piemēram, ja mēs runājam par visu to, uz kā uzbūvēta tā daļa, kas ir 12 miljardi eiro budžeta izdevumu daļa... Vai tas nav būvēts uz to, ka nodokļu veidā tas ir atņemts no Latvijas iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem? Tas nav darīts gluži brīvprātīgi, Jansona kungs. Par nodokļu nemaksāšanu ir paredzēta kriminālsodāmība.

Un arī budžeta veidošanas laikā tiek pieņemti lēmumi, kādus nodokļus pacelt. Tad, kad bija... piemēram, pirms gada, kad šī valdība pieņēma lēmumu palielināt nodokļus...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. ... palielināt nodokļus pašnodarbinātajiem, tai skaitā kultūras cilvēkiem, es neatceros, vai būtu kādi lieli iebildumi no jūsu puses, kad nauda tika atņemta šiem cilvēkiem. Tāpat tikai pirms gada šī valdība pieņēma lēmumu atņemt naudu pašvaldībām, un ļoti iespējams, ka šī nauda tagad ir pārdalīta arī Kultūras ministrijai. Tad līdz ar to nu, tā teikt, laipni lūgti reālajā pasaulē! Tas notiek visu laiku, Jansona kungs!

Tātad šeit, ja mēs runājam par Kultūras ministrijas budžetu... nu Kultūras ministrijas budžets ir 220 miljoni liels. Vai tas ir maz? Daudz? Nu tas, protams, ir atkarīgs no mūsu atskaites punkta. Kādam tas izskatīsies ne pietiekami daudz, kādam daudz, ja mēs to, piemēram, salīdzināsim ar sportu, tad sporta finansējums, nu es tagad tā no galvas... nu noteikti ir ļoti tālu no 220 miljoniem eiro gadā. Sporta finansējums ir drīzāk tuvāk 20–30 miljoniem eiro gadā, Jansona kungs. Un bija laiks, starp citu, kad sporta finansējums (ļoti sen) bija apmēram vienā līmenī ar kultūras finansējumu.

Līdz ar to mums jāpieņem lēmumi par prioritāti, par to, kas ir...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 44. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 45. – kolēģu Papules un Pucena priekšlikums. Arī attiecībā uz pārdali no Kultūras ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicināšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

K. Ģirģens. Es mēģināšu mazliet ar faktiem un datiem apliecināt to, ka kultūras joma šobrīd mums Latvijā ir pārfinansēta. Kaut vai par piemēru varu minēt to, ka katru gadu gandrīz vai automātiski notiek, ka 10 procenti no iepriekšējā budžeta tiek piešķirti papildus. Tas ir – vismaz 10 procenti. Un šogad papildus tiek piešķirti vēl 30 miljoni, ar ko nevar lepoties pat Iekšlietu ministrija. Un, ja mēs paskatāmies arī nākamos gadus, pat Iekšlietu ministrijā tiks samazināts finansējums, bet kultūras jomai pat vairāk...

Tātad 2,8 procenti ir finansējums kultūras pakalpojumiem no valsts kopējiem izdevumiem 2018. gadā. Šie bija pieejamie dati par 2018. gadu. Tātad naudas izteiksmē tie ir nepilni 316 miljoni eiro kopā ar pašvaldību finansējumu. To, ka Latvija bijusi stabila līdere ne tikai 2018. gadā, bet arī iepriekš, rāda Eurostat dati. Latvijā kopbudžeta izdevumi kultūrai pa gadiem svārstās no 2,5 līdz 3,2 procentiem no visiem izdevumiem. Eiropas Savienībā tas ir tikai no 0,9 līdz 1 procentam.

Ja kultūras izdevumus skata kā daļu no IKP, tad ar 1,1 procentu esam otrajā vietā aiz Ungārijas, kurai ir 1,3 procenti, kamēr Eiropas Savienībā tie ir apmēram 0,4 procenti no IKP.

Tātad, kā Vjačeslavs Dombrovskis minēja, šogad jau tiek piešķirts 221 miljons eiro. Un šeit vēl būtiski arī salīdzināt, kādas tās prioritātes kopumā Eiropā. Tātad būtiski mazāk, piemēram, tiek mums Latvijā veltīts sociālajai aizsardzībai, Eiropas Savienībā vidēji šim mērķim tiek novirzīti 40 procenti valsts izdevumu, savukārt Latvijai šeit ir par 10 procentiem mazāk. Un tāpat arī veselības aprūpē esam vienā no pēdējām vietām. 2018. gadā ieguldījumi bija 10,4 procenti visu valsts un pašvaldību izdevumu jeb par aptuveni pieciem procentiem mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Līdz ar to es vēlējos jums pateikt – mums ir jāsaprot, kādas ir mūsu prioritātes: veselības joma, iekšlietu joma vai kultūras joma. Vienmēr mums liksies, ka algas ir par mazu, bet tamdēļ ir domāts ministrs, kura uzdevums ir saprast šīs prioritātes un virzienus, kur vajadzētu ministrijai darboties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es... kaut gan... patiešām nebūtu tas cilvēks, kurš atbalstītu resursu pārdali no kultūras nozares, jo patiešām šī nozare arī ļoti būtiski cieta no ierobežojumiem. Šajā jomā strādājošiem autoratlīdzības saņēmējiem tika ieviests arī papildu nodokļu slogs, kurš arī padara viņu ienākumu līmeni, teiksim tā, mazāku un nekonkurētspējīgu.

Bet te ir viena būtiska lieta, jo kolēģi piedāvā nodrošināt arī finansējumu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai. Diemžēl... biedrība rakstīja vēstules un griezās pie visiem Saeimas deputātiem, bet sadzirdēja viņus kolēģi no "Republikas", kas ir ļoti atbalstāmi. Nesadzirdēja diemžēl Iekšlietu ministrijā šo biedrību un nesaprata tās vajadzības un nozīmīgumu.

Es domāju, ka diezgan daudz cilvēku iet bojā tieši ugunsgrēkos un ugunsnelaimēs. Un es domāju, ka tieši finansējums (lai nodrošinātu arī konkurētspējīgu finansējumu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai) ir tas instruments, kas varētu glābt cilvēku dzīvību.

Un tad rodas jautājums: vai patiešām mums prioritāte... jo es personīgi noteikti novirzītu resursus šo problēmu risināšanai – tieši brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vajadzību apmierināšanai – no Saeimas ēkas remonta, kas tiek plānots aptuveni 34 miljonu eiro apmērā, jo... Kas galu galā ir svarīgāks un nozīmīgāks – cilvēku dzīvības, glābjot viņus no ugunsgrēkiem un riskiem, kas saistīti tieši ar šo nelaimi, vai Saeimas deputātu komforts paaugstinātā līmenī un tik liela ieguldījuma veikšana tieši infrastruktūrā, pie tam Saeimas infrastruktūrā, kas diemžēl nav nodrošinājusi pienācīgu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem? Tāpēc es atbalstīšu šo kolēģu priekšlikumu, neskatoties uz...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jāsaka kultūras nozares aizstāvībai, ka, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kas arī tika minētas statistikā, Latvijā nav attīstīts tāds kultūras nozares mecenātisms. Tas ir bērna autiņos un arī tuvākajos laikos neattīstīsies.

Un, ņemot vērā tiešām šos kovida apstākļus, kad kultūra ir ļoti cietusi aizliegumu dēļ, tad ir tikai loģisks valsts atbalsts kultūrai un, kā jau Ģirģena kungs aicināja ministru rūpēties par algām, nu tad mūsu ministrs arī to dara, nevis, piemēram, rūpējas par brīvprātīgo ugunsdzēsēju algām... bet šajā gadījumā, atgriežoties pie konkrētā priekšlikuma, tātad tiek piedāvāts ņemt nost naudu programmai "Mākslas un literatūra".

Lūdzu apvienot abus laikus...

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Jansons. Tātad šī programma nodrošina mūsdienīgu mākslas radošo procesu Latvijā... un "veicināt profesionālās mākslas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt Latvijas profesionālās mākslas starptautisko apriti" – tāda ir tā būtība. Jāņem vērā, ka nākamajam gadam šī programma jau tā ir samazināta par trim miljoniem un 509 tūkstošiem eiro. Nu tad lūgtu arī, piemēram, to īsto parakstītāju Pucena kungu saviem Kurzemes vēlētājiem paskaidrot, kāpēc Liepājas Simfoniskajam orķestrim jāatņem alga. Vai mūzika par sarežģītu, vai slikti spēlē, vai galva no rīta sāp, šādu mūziku klausoties?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 45. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputātu Papules un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 46. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 47. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 48. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Pārdala no Kultūras ministrijas par labu Iekšlietu ministrijai... Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 49. – deputātu Evijas Papules un Ērika Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 50. – arī deputātu Evijas Papules un Ērika Pucena priekšlikums. Paredz pārdalīt finansējumu no Kultūras ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 51. – arī deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Paredz pārdalīt no Kultūras ministrijas uz Iekšlietu ministriju... Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, Vjačeslav Dombrovski, jūs esat partijas priekšsēdētājs un par šo priekšlikumu – 51., ko ir iesnieguši jūsu partijas biedri, varbūt jūs varat paskaidrot man? Es, goda vārds, vienkārši nesaprotu – vai nu ir vēlme iznīcināt Latvijas kultūru, jo šis jau ir entais priekšlikums no jūsu partijas biedriem, kas veicina to... nu, ja principā tie būtu atbalstīti... Nedod dievs, lai Latvijā kultūra netiktu... vispār nebūtu!

Tā ka – par ko ir runa, Dombrovska kungs? Es... paldies, ka jūs pieteicāties. Paskaidrojiet, lūdzu, jo, manuprāt, šis ir klaji pretvalstiski šādā veidā tādus priekšlikumus iesniegt – no šādiem līdzekļiem uz Iekšlietu ministriju. Es domāju, ka jūs sapratāt manu domu... ko es domāju.

Paldies.

Vjačeslav, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja (Skaņas defekts.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, vienu mirkli pagaidiet! Šeit ir tehniskas problēmas. Vienu mirkli. Austiņas ir iekšā datorā? Mēģināsim vēlreiz? (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis. Vai (Skaņas defekts.)...

Sēdes vadītāja. Nē, kolēģi, ir tehniskas problēmas. Nē, nē, ir tehniskas grūtības.

Kolēģi, tātad mūsu tehniskie speciālisti lūdz pārtraukumu 10 līdz 15 minūtes.

Bet deputāti Pūce, Baumane, Zamurs, Šteins un Liepkalns lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 15. novembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumā šā gada 17. novembrī – tātad izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 22. novembra pulksten 9.00.

Tātad, es saprotu, mums tik un tā ir nepieciešams laiks 10 līdz 15 minūtes, un tad mēs varētu strādāt pavisam neilgu laiku.

Kolēģi, par to mums ir jābalso! Tātad mēs balsosim par pārtraukumu līdz šā gada 22. novembra pulksten 9.00, kad turpināsim darbu pie budžeta likumprojektiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu līdz šā gada 22. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 5, atturas – nav.

Godātie kolēģi, tātad darbu turpināsim pirmdien – šā gada 22. novembrī pulksten 9.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)