Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas divdesmit ceturtās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 23. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Turpinām darbu pie likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

187. priekšlikums... Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Labrīt, visiem kolēģiem! 187. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Ja būs nepieciešams, lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Nē – vai nu apvienot, vai neapvienot.

J. Jurašs. Apvienot.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

J. Jurašs. Budžeta korekcijas ietvaros minētais priekšlikums ir tapis, lai atbalstītu valstiski nozīmīgu iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunot Latvijas nacionālo partizānu bruņotās pretošanās kustības vienu no visspilgtākajiem simboliem Latvijā – Stompaku nacionālo partizānu apmetni.

Stompaku purvā bija izveidota grandioza nocietināta apmetne. Tā bija lielākā visā Baltijā. Šobrīd no šīs apmetnes pāri palikušas vien aizaugušas bedres, bet toreiz tā bija vesela pilsētiņa, cietoksnis. Bruņoti priekšposteņi, 24 zemnīcas, zirgu staļļi, pārtikas noliktava, pat sava maizes ceptuve un baznīca. Stompaku purva apmetnē mita ap 350 partizānu, tajā skaitā sievietes un bērni.

1945. gada 2. martā Stompakos norisinājās lielākā nacionālo partizānu kauja ar NKVD karaspēku Baltijā, un šajā kaujā krita 28 nacionālie partizāni, bet pretinieki zaudēja 46 cilvēkus.

Kolēģi! Atgādināšu, ka šī gada 16. jūnijā esam balsojuši un atbalstījuši priekšlikumu 2. martu noteikt par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu. Nākamais solis, kas mums būtu jāsper, godinot nacionālo partizānu piemiņu, ir atjaunot nometni pilnā apmērā, padarot to par unikālu tūrisma objektu Baltijas un Ziemeļeiropas līmenī.

Kopējais nepieciešamais finansējums Stompaku nacionālo partizānu apmetnes atjaunošanai ir aptuveni 750 tūkstoši eiro. Ja šobrīd nav iespējams nodrošināt visu nepieciešamo finansējumu apmetnes rekonstrukcijai, tad būtu jāsāk vismaz ar kaut ko. Par priekšlikumā minēto finansējumu būs iespēja atjaunot daļu no kopējās projekta ieceres.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es būšu kategoriski pret šī priekšlikuma atbalstu un paskaidrošu, kāpēc.

Mēs strādājam pie valsts budžeta nākamajam gadam. Lūdzu jūs ieskatīties skaitļos, kā arī turpmākajos priekšlikumos, kuri seko šim priekšlikumam, it īpaši 189., 190. un 200. priekšlikumā.

Manas kolēģes Ingas Goldbergas priekšlikumi netika atbalstīti, lai gan tur ir prasīta Daugavpils slimnīcas staru terapijas iekārtas atjaunošana un multifunkcionālas angiogrāfijas iekārtas iegāde. Jūs nedomājat par dzīviem cilvēkiem, jūs vēlaties atjaunot Stompaku purvā partizānu nometni. Viena bunkura... divu bunkuru izmaksas pēc jūsu aplēsēm ir 85 tūkstoši. Jā, tiesa gan, tikko Juraša kungs teica, ka...

Lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Ločmele. Paldies.

Juraša kungs tikko teica, ka, pēc viņu aplēsēm – nesaprotam, kas ir "viņi"? –, visas nometnes atjaunošana ir 750 tūkstoši eiro. Pēc manām aplēsēm, ja jūs tūlīt nobalsosiet par 85 tūkstošu izdali divu bunkuru atjaunošanai, šīs nometnes izmaksas būs pāri vienam miljonam eiro.

Un tagad vienkārši lūdzu jūs aizdomāties, jo runa ir tikai par naudu, nevis par vēsturi, – vai tiešām partizānu nometnes atjaunošana varētu izmaksāt tādu summu? Es vēlētos redzēt tāmi arī par divu pazemes bunkuru atjaunošanu, jo tie nebija nekādi akmens bunkuri.

Jūs varētu mēģināt mani pārliecināt, ka es nezinu vēsturi, nezinu, ko... taču es zinu lieliski visu šo vēsturi, bet es neticu šīm tāmēm un nekad nebalsošu par to, lai šādu naudu izdalītu, neiedalot to medicīnisko iekārtu atjaunošanai un iegādei, lai glābtu cilvēku dzīvības.

Lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo iepriekšējo partizānu taku par savām dividendēm lieliski atjaunoja "Latvijas valsts meži". Kaut kā man neticas, ka šogad "Latvijas valsts mežiem" nebūs dividenžu, par kurām viņi nevarētu ar saviem materiāliem atjaunot divus pazemes bunkurus ar koka sienām... it īpaši ar koksni, jūs zināt, kas mūsu valstī notika pierobežā, kad tika izcirsti lieliski koki, kurus varēja izmantot Latgalē, divu partizānu nometņu atjaunošanai...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 187. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 188. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 189. – deputātes Goldbergas priekšlikums, kas paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem novirzīt uz pašvaldībām. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums, kurā paredzēts piešķirt finansējumu staru terapijas iekārtas modernizācijai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, paredz nevis jaunas iekārtas iegādi, bet visu pamata rezerves daļu nomaiņu un specializētās programmatūras atjaunošanu.

Priekšlikums tapis pēc slimnīcas lūguma, pamatojoties uz slimnīcas izvirzītajām prioritātēm, un apspriests un atbalstīts Veselības ministrijas darba grupā par efektīvu un drošu medicīnisko tehnoloģiju racionālas pieejamības nodrošināšanu.

Atbalsts no Veselības ministrijas darba grupas par jaunas iekārtas iegādi ir, bet, kad tas varētu notikt, nav skaidrs. Finansējums pārsniegtu vairākus miljonus, un uz tā iegādi tuvākajā laikā cerēt nevar.

Taču, lai turpinātu sniegt pakalpojumus, novērstu dīkstāves, kas apdraud neatliekamās medicīniskās vai specializētās onkoloģiskās palīdzības sniegšanas nepārtrauktību, nepieciešams šis finansējums.

Šobrīd slimnīcā tiek izmantots lineārais paātrinātājs, kurš tiek ļoti intensīvi ekspluatēts jau vairāk nekā 12 gadu. Un šeit ir arī emocionālā sadaļa. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstām arī visu Daugavpils slimnīcas kolektīvu un, iespējams, motivējam ne tikai ikdienas darbam ļoti sarežģītos apstākļos, bet veicinām arī uzticēšanos valdības lēmumiem.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Labrīt, kolēģi! Es atbalstīšu šo priekšlikumu un gribu paskaidrot, ka, izskatot šo un nākamo priekšlikumu, un arī aiznākamo priekšlikumu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diemžēl neatbalstīja šo priekšlikumu un arī nākamo priekšlikumu, kas attiecas uz veselību un veselības problēmu atrisinājumu, bet atbalstīja priekšlikumu, kas paredz tuvu miljonam eiro ieguldīt būvniecībā, remontā. Saucas "Ieguldījums Stacijas ielas posma pārbūvē".

Es nesaku, ka stacijas posmu nevajadzētu pārbūvēt, es tikai saku – ja nebūs cilvēku, veselo cilvēku, tad nebūs, kam staigāt pa tām alejām. Es uzskatu, ka šajā gadījumā būtu pareizi atbalstīt veselības problēmas risinošos priekšlikumus un naudas piešķīrumu, nevis ieguldīt papildu resursus infrastruktūrā, kura nav pirmās nepieciešamības infrastruktūra un kura nenodrošina, ka nākotnē būs cilvēki, kas pa šo ceļu un aleju varēs staigāt. Tās ir tās prioritātes, kuras atbalsta vai neatbalsta Saeimas deputāti. Šoreiz jūs atbalstītu, ja atbalstītu šo priekšlikumu dzīvības glābšanai. Tiešām dzīvības glābšana cilvēkiem ir svarīgāk nekā alejas uzbūvēšana vai remontdarbi, ceļa remontdarbi alejā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi un kolēģes, un cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Jā, šis priekšlikums tiešām ir stāsts par prioritātēm. Vai prioritāte ir cilvēku veselība, kas šajā gadījumā visā pasaulē tiek nosaukta, un arī Latvijā, šķiet, amatpersonas par to formāli runā? Vai tie ir kaut kādi citi pasākumi, piemēram, mazi rotaļu laukumi kādā noteiktā pilsētā, kas ir saistīta ar kādu noteiktu koalīcijas partiju? Tas ir stāsts par prioritātēm. Vai tie ir cilvēki, kuriem jāpalīdz, vai tie ir jūsu aprēķini par kaut kādu īpašu, speciālu politisku darbību? Katrā gadījumā tas nav politisku amatvīru darbs nepalīdzēt cilvēkiem.

Saprotams, ka Daugavpils pilsēta... tas ir arī stāsts par onkoloģiju, atbalsts onkoloģijai, onkoloģijas plāna īstenošana, par ko mēs debatējām vakardien ļoti gari, un tomēr jūs nesadzirdējāt cilvēku vajadzības.

Tas ir stāsts par to, ka Daugavpilij jau šobrīd tika sniegta palīdzība medicīnas jomā, uzrunāti cilvēki – ne tikai brīvprātīgie, bet arī studenti. Tas ir stāsts, godīgi sakot, par jums kā varasvīriem un attieksmi pret pierobežas valstspilsētu, kas arī attieksmes ziņā ir ļoti atšķirīga no tā, kā mūsu kaimiņvalsts Igaunija vērtē, piemēram, pierobežas pilsētu Narvu, kurā tiek ieguldīti pamatlīdzekļi, lieli valsts līdzekļi un arī veidota pozitīva attieksme, neskatoties uz to, kāds ir iedzīvotāju sastāvs attiecīgajā pilsētā.

Mums derētu mācīties arī politiskajā jomā no saviem kolēģiem Igaunijā un atbalstīt Daugavpili kā pierobežas pilsētu, apzinoties, ka tā ir mūsu Latvijas valsts drošība, arī cilvēku attieksmes ziņā pret mūsu valsti.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tā pieeja un tas priekšlikums, ko ir iesniegusi Goldbergas kundze, konsultējoties, visticamāk, ar Daugavpils domi un slimnīcu, ir pareizs.

Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc šo salīdzinājumā ar citiem priekšlikumiem, kurus pirms pavisam īsa brīža atbalstījām, vajadzētu neatbalstīt, jo šis tik tiešām ir iesniegts ar mērķi kaut kādā veidā uzlabot situāciju veselības aprūpē konkrētā slimnīcā, kur mēs jau vakardien klausījāmies šos datus, cik uz vienu iedzīvotāju tiek ieguldīts Daugavpilī un cik ieguldīts Rīgā, – tā starpība bija divas reizes. Vairāk nekā divas reizes.

Manuprāt, pie tādiem apstākļiem, ka Daugavpilī ir vienīgā onkoloģijas slimnīca, kura kaut ko dara šajā jomā reģionā... Mums Latvijā vispār trīs pilsētās tādas lietas notiek – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī. Manuprāt, tas ir pilnīgi normāli, ka mēs, ja ir šāda vajadzība... Labi, varbūt izskatās nepieņemami, ka tas notiek budžetā šādā veidā, kas ļoti atgādina tā sauktās budžeta kvotas. Bet, kolēģi, budžeta kvotās šajā budžetā tiek sadalīti vairāk nekā divi miljoni, varētu pat teikt, vairāk – pie trim miljoniem eiro. Un uz tā fona mēs nevaram atrast... Manuprāt, ļoti svarīgu jautājumu parisināt Daugavpils slimnīcā, kā jau Goldbergas kundze minēja, tas kolektīvam ir svarīgi, tas ir svarīgi vispār slimnīcas mikroklimatam, slimnīcas attīstībai.

Manuprāt, kolēģi, tas būtu atbalstāms priekšlikums. Es no savas puses arī aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Es, protams, neesmu mediķis, es nezinu daudz par Daugavpils slimnīcu, izņemot to, ka šajā slimnīcā šodien ir viena no smagākajām situācijām valstī, tur trūkst personāla, tur mirst cilvēki. Šī slimnīca ir pārpildīta ar kovida slimniekiem, kas nozīmē, ka visi Daugavpils iedzīvotāji un, visticamāk, arī reģionu, kas ir apkārt, iedzīvotāji nevar saņemt un kādu laiku vēl nevarēs saņemt plānveida medicīnisko palīdzību, un viņu slimības pavisam noteikti tiks ielaistas, tas viss tiks atlikts uz kādu vēlāku laiku.

Tas, ko es zinu, ir tas, ka Veselības ministrijas pārstāvis – parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis –, kurš, es zinu, piedalās šajā sēdē un tas ir viņa tiešais darba pienākums, neuzskata par vajadzīgu atbildēt uz jautājumiem attiecībā uz šo priekšlikumu, attiecībā uz to, kas notiek vai nenotiek Daugavpils slimnīcā, vai šādas iekārtas Daugavpils slimnīcai ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Ja Veselības ministrija uzskata, ka tās nav vajadzīgas, tad kāpēc nav vajadzīgas. Tas nozīmē, ka Dūrīša kungs kopā ar daudziem citiem, gandrīz visiem parlamentārajiem sekretāriem, izņemot Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru, ne šodien, ne vakar visās šajās dienās vienkārši nedara savu darbu, nepilda savus pienākumus.

Tas, ko es arī zinu, ir, kad valdība pieņēma lēmumu par to, lai piešķirtu Latvijas slimnīcām 86 miljonus eiro cīņai pret kovidu, tad, es zinu, Daugavpils slimnīcai tika piešķirts drusku vairāk nekā viens miljons eiro, bet Rēzeknes slimnīcai – četri miljoni eiro. Kāpēc šāda matemātika? Jo, ja mēs rēķinām uz vienu iedzīvotāju, tad sanāk, ka Veselības ministrija uz vienu Rēzeknes iedzīvotāju piešķīra 151 eiro, uz vienu Daugavpils iedzīvotāju – 14 eiro jeb 10 reizes mazāk. Kādēļ tāda situācija Daugavpilī, ka, Veselības ministrijas ieskatā, tai vajadzēja četrreiz mazāk nekā Rēzeknei un vairākas reizes mazāk nekā valstij? Varbūt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs varētu paskaidrot? Tas šodien būtu viņa tiešais darba pienākums.

Es ceru, ka jūs tomēr atradīsiet drosmi to izpildīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Jā, Inga Goldberga tiešām ir iesniegusi ļoti labu priekšlikumu. Un šīs staru terapijas iekārtas nav jau jaunas. Kā viņa minēja, tās ir rezerves daļu nomaiņa un arī specializētās programmas atjaunošana.

Bet es vēlreiz atgādinu, ko jau arī kolēģi atgādinājuši, ka reģionālā slimnīca apkalpo ļoti lielu reģionu, it īpaši onkoloģijā, – visu Latgali, bet atcerēsimies, ka blakus esošajos novados arī tās slimnīcas nav tādā līmenī kā Daugavpils reģionālā slimnīca, jo tā veic tomēr reģionālās slimnīcas funkcijas.

Un neatbalstīt šo priekšlikumu... godīgi sakot, es varbūt būšu emocionāla, bet tas ir ļoti, ļoti slikti, jo tā saucamajās deputātu kvotās tika atbalstīti daudzi bērnu rotaļu laukumi un tā tālāk, labi zinot, kāda situācija šodien onkoloģijā, cik daudz cilvēku slimo ar onkoloģijas slimībām, pat varbūt vairāk nekā ar kovidu, un arī šodien cilvēki mirst. Neatbalstīt Daugavpils reģionālo slimnīcu, draugi, tas ir ļoti slikti.

Aicinu, it īpaši no Daugavpilis, no Latgales ievēlētos deputātus nobalsot "par" šo priekšlikumu. Nevis atturēties, bet nobalsot "par" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Jā, manuprāt, šis priekšlikums palīdzēt Daugavpils slimnīcai, patiesībā cilvēkiem, kas dzīvo Latgalē, ir ļoti svarīgs un ļoti zīmīgs. Un Saeimas balsojums par šo arī būs ļoti zīmīgs, tas lielā mērā jums sniegs atbildi, kāpēc Latgalē cilvēki nejūtas piederīgi šai valstij un netic šai varai, jo vara ar savu attieksmi to ir radījusi. Nevis tāpēc, ka šie cilvēki būtu slikti vai nepareizi, bet tāpēc, ka vara mērķtiecīgi ar savām rīcībām šādu situāciju ir radījusi, jo tai ir nepieciešama šī sabiedrības sašķeltība, šī atsvešinātība, lai viena daļa sabiedrības būtu aizvainota, otra nobaidījusies, un tādā veidā, īstenojot "skaldi un valdi" principu, varētu turpināt atrasties pie varas. Un tas nekas, ka tas prasīs cilvēku dzīvības. Vienalga, galvenais – īstenot šo politiku un palikt pie varas.

Un, ja jūs šodien neatbalstāt šo priekšlikumu, tad neuzdodiet vairāk jautājumu, kāpēc Latgalē cilvēki jums netic. Manuprāt, atbalstīt šo priekšlikumu, tas ir ne tikai jautājums par rūpēm par cilvēku veselību, par cilvēku dzīvībām, bet arī par mūsu valsts drošību un mūsu valsts integritāti, jo sevišķi, ja mēs runājam par notiekošo pie mūsu valsts robežām, pie robežām, pie kurām mēs, iespējams, drīz sagaidīsim ļoti dramatiskus notikumus.

Manuprāt, tas būs ļoti tuvredzīgi, nepārdomāti, savtīgi, ja šāds priekšlikums netiks atbalstīts.

Es aicinu varas pārstāvjus aizdomāties, ko jūs darāt, jo jūs ar šo dosiet ļoti skaidru signālu ļoti daudziem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, ja mēs paskatāmies, kas tad Latgalei tiek, tad tie ir kultūras pasākumi, noteikti neapšaubāmi svarīgi daži infrastruktūras pasākumi. Es runāju šobrīd par tā sauktajām deputātu kvotām.

Būtībā diezgan liela summa tiek novirzīta, ja mēs paskatāmies kopumā, no deputātu kvotām Latgalei, bet vai tas ir tas, kas šobrīd Latgalei ir pats svarīgākais, ņemot vērā situāciju Daugavpilī, kur arī šī poliklīnika pirms kāda laika bija slēgta, nezinu, varbūt tā tagad jau vaļā, bet nu tas, ka to slēdza, jau bija briesmīgi.

Kolēģi, parlamentārais sekretār Dūrīša kungs, ja jums ir kādi citi risinājumi, kādā veidā šo problēmu risināt, tad, lūdzu, nāciet, piesakieties debatēs, jo šobrīd izskatās tā, ka bērnu rotaļu laukumu deputāti ir gatavi atbalstīt, bet onkoloģijas slimniekiem sakārtot staru iekārtu nav gatavi atbalstīt.

Nu īsti normāli tas nav, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Pirms dažām dienām mēs nosvinējām 103. Latvijas valsts neatkarības pastāvēšanas gadadienu. Simtu trešo. Un vēl arvien jūsu lēmumos, tai skaitā deputātu kvotās, jūs vairāk uzmanības veltāt mirušajiem un mirušo piemiņai, nevis iedodat papildu finansējumu dzīvajiem cilvēkiem, lai cilvēki dzīvotu. Kas jums ir svarīgāk – piemiņa vai tomēr to cilvēku dzīvības, tai skaitā Latgalē, tai skaitā Daugavpilī, kā pierobežas valstij, un atbalstīt šo cilvēku dzīvību vai tiesības uz dzīvību? 103 gadi, 30 – mūsu laikā. Kas mums ir svarīgāki – dzīvi cilvēki vai mirušie?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Labdien, godātā Saeima!

Sēdes vadītāja. Ribakova kungs, mēs jūs neredzam.

I. Ribakovs. Tā. Nezinu, kur vaina? Labi, tad mēģināšu vēlāk.

Sēdes vadītāja. Varbūt vēlreiz var mēģināt, Ribakova kungs, pieslēgties. Jā, nu redz, viss kārtībā.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs. Labdien, godātā Saeima! Pirmo reizi mēs budžeta likumprojektu skatām nu jau praktiski divas nedēļas. Pa vidu bija brīvdienas, un bija iespējams tikties ar cilvēkiem Latgalē. Man grūti atbildēt uz tiem jautājumiem, kurus man uzdod.

Protams, es tagad lūgšu atbalstīt šo priekšlikumu, bet es gribētu pateikt dažus teikumus kopumā.

Vispār cilvēki man jautāja: "Ribakova kungs, kas notiek Latvijā? Kas notiek Saeimā? Kāpēc valdība, valdošā koalīcija dala mūsu nodokļu maksātāju naudu tik negodīgi?" Atbildes man nav. Tieši... Es nevaru saprast, kas notiek? Protams, bija otrais jautājums: "Kā jūs vispār kopumā balsosiet par budžetu – par trim gadiem un par 2022. gadu?" Viennozīmīgi – es un mani kolēģi neatbalstīsim šos likumprojektus.

Tagad lūdzu atbalstīt vismaz šo Ingas priekšlikumu.

Paldies. Jauku...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 189. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. – deputātes Goldbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 190. – arī deputātes Goldbergas priekšlikums. Saistīts ar, teiksim tā, mērķdotāciju pašvaldībām, un tā mērķdotācija pašvaldībām ir domāta Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Līdzekļi tiktu rasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Līdzīga situācija ir arī ar šo priekšlikumu, kurā ir paredzēts piešķirt finansējumu angiogrāfijas iekārtas modernizācijai Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Priekšlikums arī paredz nevis jaunas iekārtas iegādi, bet visu pamata rezerves daļu nomaiņu un specializētās programmas atjaunošanu.

Arī attiecībā uz šo iekārtu slimnīca ir izvēlējusies šādu pieticīgu pieeju. Iekārta, par kuru ir šis priekšlikums, slimnīcā tiek izmantota no 2006. gada. Iekārtas modernizēšana ļaus turpināt sniegt kvalitatīvu pakalpojumu un nodrošināt laboratorijas pakalpojumus visu diennakti – ko tikai nesen slimnīca sāka darīt.

Citēšu Denisu Vasiļjevu, Daugavpils reģionālās slimnīcas izglītības un zinātnes direktoru, invazīvo kardiologu: "Mēs veicam 1000 operāciju gadā, tādējādi atbilstam Eiropas lielam invazīvās kardioloģijas centram, un šādā centrā būt vienam angiogrāfam ir bīstami, jo angiogrāfs ir augsto tehnoloģiju iekārta, kuru nevar uzreiz salabot, ja rodas bojājumi. Ņemot vērā nopietnu, dārgu detaļu piegādi, bojājums parasti tiek novērsts ne ātrāk kā pēc trīs četrām dienām. Kopumā dīkstāve ilgst aptuveni nedēļu. Tas nozīmē, ka tiek pārtraukta aprūpes sniegšana akūtiem pacientiem ar sirdslēkmi un insultu."

Ļoti ceru uz jūsu atbalstu – ja neatbalstot šo priekšlikumu, tad vismaz pievēršot uzmanību situācijai, kāda izveidojas reģionālajās slimnīcās.

Nobeigumā, protams, skumji, ka koalīcijas prioritātes Latgalē ir baznīcas teritorija un stāvvieta pie kapsētas. Bet laikam jau loģiski – ja neatbalsta ārstēšanu, tad jāatbalsta baznīcas un kapsētas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, šis priekšlikums uzskatāmi rāda, ka... Dūrīša kungs, varbūt jūs varat atbildēt, kaut īsi ieskicējot... uzskatāmi rāda, ka īsti nav plānu vai taktikas par slimnīcu tīkla attīstību Latvijā.

Mēs redzam, ka ļoti nozīmīgus un, jā, jāatzīst, arī vajadzīgus finanšu līdzekļus iegulda Rīgas universitāšu slimnīcās, tur pērk jaunas iekārtas, bet šeit, valsts nozīmes pilsētā, cilvēki, profesionāļi, runā par, iespējams, jau ilgi kalpojušas tehnikas detaļu nomaiņu. 21. gadsimtā, 30 gadus pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, Eiropas Savienības valstī cilvēki, kas atrodas diezgan tālu no Rīgas, lūdz atbalstu nomainīt medicīnas tehnikai detaļas. Dūrīša kungs, es lūdzu atbildi – kad Daugavpils slimnīca saņems atbalstu un varēs iegādāties jaunas iekārtas?

Jā, mēs jau esam presē un medijos dzirdējuši par šo situāciju. Šajā brīdī patiešām, atbalstot valstspilsētas lūgumu, palīdzēt saviem cilvēkiem, īpaši tad, kad medicīna un veselības nozare ir atzīta Latvijā par prioritāti, palīdzēt atbalstīt šo priekšlikumu nomainīt, iespējams, jau sevi nokalpojušajai tehnikai detaļas... Nomainīt detaļas... Neatkarības 30 gadu laikā rūpes par cilvēku nav kļuvušas par svarīgāko – arī tad, kad veselības nozare ir prioritāte.

Atbalstiet šo priekšlikumu, un tad arī mirušo piemiņas vietas varēs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, šis priekšlikums arī attiecas uz veselības pakalpojumu nodrošināšanu. Jūs redzat, ka svarīgi atbalstīt ne tikai parku, celiņu, aleju, piemiņas vietu sakopšanu, bet primāri un svarīgākais būtu atbalstīt cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanu un drošību, un tiesības uz savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu saņemšanu.

Kā mēs redzam, valsts nespēj to nodrošināt, vismaz valsts nespēj to nodrošināt kvalitatīvi un savlaicīgi Latgales pilsētā Daugavpilī. Bet deputāti no pozīcijas ļoti droši, ļoti dāsni sadala deputātu kvotas: divus miljonus citiem pasākumiem – celtniecībai, labiekārtošanai, gaismekļiem, bērnu rotaļu laukumiem. Bet, ja cilvēki mirst un mirst no tā, ka arī dzīve ir nekvalitatīva, jo viņi nespēj griezties pie ārstiem, tad – kurš te staigās pa tiem ceļiem? Kādā stāvoklī veselība būs tiem cilvēkiem, kas, es atvainojos, sēdēs parkos vai, iespējams, brauks pa tiem celiņiem, ko jūs plānojat ar turpmākajām deputātu kvotām pārdalīt un nodrošināt. Tā nav politiski pareiza izvēle. Izvēlei jābūt balstītai uz iedzīvotāju veselības stāvokļa nodrošināšanu, un šis priekšlikums tieši paredz šādu iespēju – glābt dzīvības.

Es balsošu "par" dzīvību glābšanu. Un kā jūs balsosiet, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, ņemot vērā, ka finanšu ministrs nav atradis laiku pieslēgties –vismaz šajā brīdī – šai sēdei un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Dūrīša kungs arī neuzskata par vajadzīgu piedalīties šajās debatēs, es jums mazliet pacitēšu mūsu finanšu ministru.

Viņš ir paudis pārliecību, ka Saeimas deputātiem ir pienākums un tiesības ne tikai balsot par budžetu, bet arī tiesības iesniegt priekšlikumus, kurus izskata Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Viņš arī piebilda, ka koalīcijas sadarbības sanāksmē puses vienojas, ka galalēmumu pieņems Saeima. Tātad, kolēģi, viss ir mūsu rokās.

Un te – pats interesantākais. Finanšu ministram liekas, ka priekšlikumi no sadarbības partneriem ir fiskāli neitrāli, tas nozīmē, ka nākotnē nebūs jāceļ nodokļi vai jāveic budžeta konsolidācija. Šie priekšlikumi esot izdiskutēti un pārdomāti, un katrs deputāts par tiem uzņemas atbildību.

Kolēģi, ar šiem tekstiem mūsu finanšu ministrs skaidri un gaiši pasaka to, ka par šo priekšlikumu var balsot, tā ir mūsu kopējā atbildība. Koalīcijas padomē nekas par šo vispār nav runāts. Galalēmumi jāpieņem Saeimai. Nu tad es aicinu kolēģus arī pieņemt šo galalēmumu, jo pēc finanšu ministra teiktā, visticamāk, arī šis priekšlikums ir fiskāli neitrāls, avoti ir īstie, avoti ir tieši tādi paši kā iepriekšējie. Man ir tiešām žēl, ka neatbalstīja iepriekšējo un vēl vairāk man ir žēl par to, ka tik tiešām neviens no koalīcijas un atbildīgās ministrijas... Manuprāt, šobrīd Dūrīša kungam vai pat pašam Pavļuta kungam būtu aktīvi jāpiedalās šajās debatēs un jāaizstāv nozare, jo citādi jau jūs uzticību savai jomai nekādi nevarat iegūt. Skaidrojiet, kādā veidā šis jautājums tiks risināts, pretējā gadījumā jūs pasakāt veselam reģionam, visai Latgalei: "Jūsu kaites valdībai un Saeimai nav svarīgas."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis – 2. – Ingas Goldbergas priekšlikums par angiogrāfu arī ir... nav jau jauna angiogrāfa iegāde, bet tikai visu pamata rezerves daļu nomaiņa un programmatūras atjaunošana.

Ļoti žēl, ka iepriekšējais priekšlikums par staru terapiju nebija atbalstīts un šeit ir jautājums par to, ka šo priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāti.

Bet man arī ir jautājums Dūrīša kungam, parlamentārajam sekretāram, vai tiešām šie divi priekšlikumi Veselības ministrijā netika izvērtēti. Vai tiešām šie divi priekšlikumi – gan par angiogrāfu, gan par staru terapijas iekārtu – Daugavpils reģionālai slimnīcai nav vajadzīgi un netika aizstāvēti?

Ja Dūrīša kungs šodien mums visiem izskaidrotu, varbūt nākošajā gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šīs divas... palīdzēt šīm divām iekārtām varētu. Varbūt mēs te visi arī tā daudz nerunātu un nepārliecinātu viens otru, galvenokārt opozīcijas deputāti opozīcijas deputātus, jo pozīcijas deputāti šodien neieklausās opozīcijas deputātos.

Es par šo priekšlikumu griezīšos arī pie deputātiem, kas ievēlēti no Latgales vēlēšanu apgabala, jo iepriekšējā balsojumā ļoti daudzi atturējās, bet, ja mēs atturamies, nav "par" balsojuma par šiem priekšlikumiem. Tā ka atbalstīsim Daugavpils reģionālās slimnīcas angiogrāfa rezerves daļu iegādi un nobalsosim par Latgales cilvēku veselību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Godātie kolēģi! Ne pirmo gadu esmu politikā, bet, pašam par pārsteigumu, šis laikam ir zemākais punkts. Koalīcijas kolēģi, nu tiešām ir kauns!

Uz visa notiekošā fona veselības aprūpē – un konkrēti Daugavpils reģionālā slimnīca... Es jums atgādināšu, ka šī valdība, piešķirot tos slavenos 86 miljonus slimnīcām cīņai ar kovidu, Daugavpils reģionālajai slimnīcai, ja mēs rēķinām uz vienu iedzīvotāju, piešķīra astoņas reizes mazāk nekā Rīgai. Par to mēs neesam dzirdējuši nekādu skaidrojumu no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Dūrīša kunga, kurš piedalās šajā sēdē. Nekādu skaidrojumu mēs neesam dzirdējuši.

Kā tā, kolēģi?! Budžets ar izdevumu daļu – 12 miljardi eiro... Jūs pat ar nevēlēšanos palielināt deficītu nevarat aizbildināties, jo budžeta deficīts ir – cik? Pusotrs miljards? Miljards 700 miljoni? Un te jūs noraidāt bez jebkāda pamatojuma priekšlikumu piešķirt – cik? Drusku vairāk nekā 200 tūkstošus Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Te, Saeimā, ir vismaz divi trīs profesionāli ārsti: Skrides kungs, Čakšas kundze, Dūrīša kungs. Jūs taču ļoti labi saprotat, ka cilvēkiem Daugavpilī arī mēdz būt onkoloģijas problēmas, vai arī jūs uzskatāt, ka Latgalē tas nenotiek ar cilvēkiem? Acu problēmu arī nevar būt?

Jūs savas... Kā tas varēja būt, ka jūs savas deputātu kvotas... Es neesmu redzējis nevienu kvotu, kura piešķirtu naudu medicīnai, nevienu, nevienu deputātu kvotu, kura piešķirtu naudu medicīnai.

Daugavpils pilsēta... Daugavpils pašvaldība sasauc civilās aizsardzības ārkārtas sēdi, jo Daugavpils reģionālajā slimnīcā nav, kam strādāt, nav puses no personāla. Un jūs nevienu – nevienu! – deputātu kvotu neesat piešķīruši ne Daugavpils reģionālajai slimnīcai, ne mediķiem vispār. Tas ir vislabākais atspoguļojums, kolēģi, jūsu prioritāšu izpratnei.

Kauns, kolēģi, kauns!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es domātu, ka jākaunas mums šodien būtu visiem par šiem priekšlikumiem, ko mēs noraidām, jo staru terapijas aparāts sen dzīvo Daugavpilī savu dzīvi... un cilvēkiem tas nav noslēpums, nevienam dakterim Latgalē, ka nodara arī ļaunumu.

Dažādi mēdz būt, notiek cilvēkiem nelaimes, ka diemžēl viņus nevar aizvest līdz Rīgai. Daugavpils – tā ir liela slimnīca, kur var paspēt atbraukt un vēl cilvēku glābt. Šodien mirst ne jau tikai veci cilvēki, mirst arī jauni cilvēki. Nu, padomājiet, ko mēs darām!

Žēl, ka no kvotām nevienam neatradās nauda šādām lietām, bet es ceru, ka varbūt tomēr jūs sapratīsiet, ka arī budžetā kaut kas jāpamaina un tā nauda tur ir jāatrod. Vienkārši mēs palīdzam cilvēkiem nokļūt tur, kur viņu vairs nebūs... Es ļoti ceru, ka tomēr apdomāsieties.

Balsosim pareizi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Gribētos jau cerēt, ka viss, ko kolēģi ir teikuši, tiks sadzirdēts Veselības ministrijā un patiešām varbūt ne šīs ciniskās kvotas, bet absolūti loģisks risinājums Veselības ministrijas budžetā arī atradīsies, kaut gan uzreiz jāpiebilst, ka tik tikko, pagājušajā nedēļā, sanāca Latgales apakškomisija, un, kā smejies, kāda likumsakarība, kāds paradokss – tieši Mārtiņš Bondars bija tas, kas iesniedza pēdējo no šiem priekšlikumiem. Tas bija saistīts tieši ar Stacijas ielu Rēzeknes pusē. Ar to miljonu, par ko kolēģi arī runā.

Nez kāpēc Mārtiņš Bondars nepamanīja vai Dūrīša kungs nebija pastāstījis, ka šai brīdī patiešām akūtas ir veselības problēmas un ka viens no racionālākajiem priekšlikumiem, kas varētu tikt atbalstīts, ir saistīts tieši ar šīs nepieciešamās aparatūras modernizēšanu. Bet, jāsaka, tā ir šī rūgtā realitāte 30 neatkarības gados. Koalīcijā neko citu kā pakāpties uz citu pleciem, kā principā meklēt sev elektorātu, kā absolūti... dalot savējo un svešo smilšukasti... jūs visi kāpjat uz valsts pleciem.

Un, ziniet, var jau nebaidīties ne no kā, bet, ticiet man, tas atmaksājas, tas nāk, un katram tas nāks atpakaļ. Mēs ticam zinātnei, mēs neticam, ka tas nāks atpakaļ, bet psihoemocionālā Latvijas situācija ir vienkārši traģiska. Tāpēc esiet saprātīgi un vismaz budžeta ietvaros ļaujiet cilvēkiem strādāt, bet to jau jūs arī nevarat, jo kovida ierobežojumi un simtprocentīgā vakcinācija pierāda to, ka nevar eksistēt normāla dzīve Latvijā.

Tomēr – meklējam sevī spēku!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es domāju, katrs no mums varētu mēģināt atbildēt uz jautājumu, kur tieši ir aizgājis šis miljarda finansējums, kas ir iztērēts, teiksim, divu gadu laikā. Mums noteikti jau vajadzētu būt uzceltām jaunām, modernām slimnīcām vai arī algām jau vajadzētu būt attiecīgā līmenī, lai mēs varētu uzskatīt, ka medicīnas personāls saņem pietiekami, lai varētu ar pilnu atdevi strādāt.

Bet es kā piemēru jums varu minēt... Bieži notiek deputātu sarakstes ar Veselības ministriju. Un arī manā rīcībā ir šie Excel faili no Pavļuta kunga par piešķirto finansējumu un sadalījumu, un mērķiem, un tā izlietojumu uz 2021. gada 28. septembri.

Tad ir otrs jautājums – kur ir šie miljardi? Ja mēs šobrīd paskatāmies uz reģionālajām slimnīcām, piemēram, Liepājas reģionālajai slimnīcai ir kopā piešķirti miljons 400 tūkstoši, Rēzeknei visvairāk – ir piešķirti četri miljoni, Jēkabpilij – divi miljoni 900. Ja mēs skatāmies uz Daugavpili, tad septembrī Daugavpilij tika piešķirti viens miljons 163 tūkstoši un izlietoti no tiem tikai 693 tūkstoši. Kopējais finansējums, kas sastāda šīm Veselības ministrijas... arī kapitālsabiedrībām... Par piemēru varam minēt Cēsis, Tukumu, Krāslavu – kopā sastāda 13 miljonus, kas ir piešķirti šobrīd.

Bet, mēs zinām, ir iztērēti vairāk nekā pieci miljardi un pat būs vēl vairāk nākamajā gadā. Tad paliek jautājums – kur šī nauda iztērēta?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Veselības ministrija sadzird gan reģionālo slimnīcu, tostarp Daugavpils reģionālās slimnīcas teikto, gan arī jūsu teikto. Jāsaka, ka nav tā, ka struktūrfondu līdzekļi nebūtu pieejami reģionālajām slimnīcām, ka tie būtu pieejami tikai Rīgā esošajām slimnīcām, kā varbūt pēc šīm debatēm var noprast.

Veselības ministrija ir informēta un ir apzinājusi... un, kā jau arī te tika minēts, ir skatīti jautājumi atbilstīgajās darba grupās par lineāro paātrinātāju un angiogrāfijas iekārtu. Daugavpils reģionālajai slimnīcai pašai, protams, ir jāizvērtē, kas ir viņu augstākā prioritāte. Ja tiešām šo iekārtu iegāde ir augstākā prioritāte, lai varētu turpināt sniegt pakalpojumus slimnīcā, tad, protams, arī struktūrfondu līdzekļus šo iekārtu iegādei vai atjaunošanai var izmantot un varēs izmantot tuvākajos gados.

Tā ka es aicinātu arī deputātus izprast to, ka uz šo infrastruktūras attīstību ikvienā slimnīcā ir jāskatās sistēmiski un pašai slimnīcai tas ir sistēmiski jāplāno. Jūs iedomājieties, kolēģi, – ļoti daudz mums ir slimnīcu, un visām slimnīcām iekārtas ar deputātu kvotām, ja tā var teikt (jo arī šis priekšlikums faktiski jau nav nekas cits kā tikai kvota), nodrošināt tāpat nevarēs.

Tātad uz šīm lietām ir jāskatās sistēmiski, un es aicinātu deputātus arī tā raudzīties uz to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pēc Dūrīša kunga teiktā, sistēmiski šajā budžetā koalīcijas deputāti par galveno prioritāti uzskata pagalmu remontēšanu, dažādus kultūras pasākumus, bet palīdzēt slimnīcai cīnīties ar izaicinājumiem, kas ir saistīti tieši ar veselības jomu... sakārtot pamatbāzes infrastruktūru, – tā budžeta kvotu kontekstā nav prioritāte. Un, kā kolēģi minēja jau, Reira kungs ir teicis, šis ir fiskāli neitrāls pasākums.

Šajā gadījumā tas, ko Dūrīša kungs nepasaka līdz galam, ir – struktūrfondu investīcijas 84 procenti ir Rīgā un tikai 16 procenti reģionos. Nākamais gads reģionu slimnīcām, kā jau minēju pie iepriekšējiem priekšlikumiem, būs ļoti, ļoti grūts saistībā ar energoresursu izmaksu celšanos.

Ja jūs šobrīd sakāt, ka tas ir pašas slimnīcas ziņā, tad diemžēl jūs tiešā veidā pateicāt, ka šīs iekārtas, visticamāk, tuvākajos gados netiks atjaunotas, jo gluži vienkārši slimnīcām nebūs naudas, no kā to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi, es ļoti lūgšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un varbūt uz brītiņu aizmirst to, ka jūs ar deputātu kvotām pašlaik apkalpojat savu elektorātu. Ja jums vēl nav skaidrs, paskaidrošu.

Uz Daugavpils reģionālo slimnīcu ved cilvēkus no visas Latgales, un tur būs arī jūsu vēlētāji, un jums pēc tam būs jāstāsta tiem, ka, lūk, mums bija viens plāns, bet sanāca tā, kā sanāca. Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš iesaka slimnīcas vadītājam paskatīties uz struktūrfondiem, tas nozīmē vienu – jūs lieliski zināt, kas ir struktūrfondi un kad būs tā nauda no struktūrfondiem, bet tā aparatūra ir nepieciešama jau pašlaik.

Jūs laikam nedzirdējāt, ko teica Krišāna kungs, ka jau pašlaik staru terapijas iekārta darbojas tā, ka arī kaitē cilvēku veselībai tieši tādēļ, ka ir novecojusi. Nemaz nerunājot par angiogrāfu... Jūs saprotat, kas tā vispār ir par iekārtu (ka katetrs tiek ievadīts asinsvadā) un kādas slimības ārstē, pateicoties tāda veida diagnostikai.

Es jūs ļoti lūdzu – padomājiet par visiem cilvēkiem, nevis tikai par saviem vēlētājiem. Tie, kas pašlaik nobalsos "pret" šo priekšlikumu... Es domāju, jūs piezvaniet saviem draugiem un radiem Latgalē un pasakiet godīgi – lūdzu, nebrauc uz Daugavpils slimnīcu. Brauciet... es nezinu, kur viņiem braukt, lai izārstētos, ja viss ir tā, kā pašlaik notiek.

Jā, slimnīcas tiek sadzirdētas tikai tad, kad opozīcijas deputāti saceļ traci ap to.

Lūdzu, lūdzu, nobalsojiet "par" šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Paldies, Dūrīša kungs, par atbildēm. Mani mazliet samulsināja jūsu pieeja, ka vainīgi ir citi. Tas nav jums raksturīgi, tas ir citai partijai raksturīgi.

Otrs, kas mani samulsināja. Šī nav deputātu kvota, jo, ja tā būtu deputātu kvota, tā tiktu atbalstīta.

Šajā gadījumā droši vien runāt, ka Latvijā ir daudz slimnīcu, arī nebūs vietā. Bet es saprotu, ka rūpes ir, un tiešām paldies par atbildi.

Bet tai pašā laikā, iespējams, ka šis priekšlikums ir svarīgs, jo cilvēki saņemtu palīdzību tūlīt. Fondos... Es ceru un zinu, ka Veselības ministrija skatīsies, kā iegādājas jaunas... jaunas lietas. Jūs droši vien paskatīsieties, kā to sadala arī uz reģionālajām slimnīcām, jo šis jauno lietu saraksts vai... pārklājums Latvijā, protams, ir Veselības ministrijas atbildībā, lai būtu pārklājums, bet palīdzība ir vajadzīga šobrīd.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi un klausītāji! Laikam patiesība slēpjas tanī faktā, ka daļa vēža slimnieku nomirst un nevarēs balsot. Iespējams, tieši tāpēc naudas trūkums onkoloģijai un aparatūrai ir tas patiesais iemesls, kāpēc vairākums no Saeimas pozīcijas deputātiem nebalsos par šo un nebalsoja arī par iepriekšējo priekšlikumu "par"’.

Tā ka būsim reālisti un būsim arī objektīvi, izvērtēsim balsojumus! Tas, kas balso par dzīvības glābšanu un par dzīvības saglabāšanu, balsos "par" šo priekšlikumu. Tas, kas nesaskata slimo cilvēku problēmas un neredz tajā savu elektorātu, tie balsos "pret", jo vēža slimnieki, iespējams, neizdzīvos līdz nākamajām vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos pateikties Goldbergas kundzei par iesniegto priekšlikumu, Dūrīša kungam – par to, ka viņš gan komisijā, gan šeit, Saeimas sēdē, atbildēja uz kolēģu bažām un jautājumiem. Ņemot vērā to, ka Veselības ministrija teicās, ka skatīsies, lai šo problēmu risinātu, komisija pieņēma lēmumu 190. priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. – deputātes Goldbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 41, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 191. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, vispirms es vēlējos pateikt, ka Līvānu novada pašvaldība ļoti veiksmīgi attīstās, un ar katru gadu mēs varam redzēt, ka pilsēta kļūst skaistāka un sakoptāka. Šeit tiešām jāsaka liels paldies šī novada priekšsēdētājam.

Bet mana runa būs saistīta ar mazliet citu tēmu. Es pieminēšu atgadījumu, kas notika vasarā ar labklājības ministru Gati Eglīti... par šo naudas sadali savām pašvaldībām. Mēs redzam, ka šis finansējums ir paredzēts tieši iesniedzēja... Iesniedzējs pārstāv konkrētu partiju, un arī novada priekšsēdētājs pārstāv tieši to pašu partiju, kam būs paredzēts šis finansējums.

Es citēšu Eglīša pārpratumu... kuri cīnās par tiesiskumu. Tātad: "Jā, nu šeit es vairāk gribētu norādīt uz to praksi, kas bija laikā, kad pie varas bija Zaļo un Zemnieku savienība, kad tiešām projektus bieži dalīja pēc tā, kura pašvaldība, ja tā var teikt, pieder konkrētam politiskajam spēkam. Es gribēju uzsvērt vēlreiz un vēlreiz, ka mūsu koalīcijā šādas naudas sadales pēc partijas piederības nav pieļaujamas."

Tad jautājums ir... Juraša kungs, jūs arī esat parakstījies pie šī priekšlikuma. Jūsu frakcija neatbalsta šādas naudas sadales savām partijām, savām pašvaldībām. Lūdzu, komentējiet, kur tad ir tas jūsu tiesiskums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Arī es no sākuma gribētu pateikt paldies Dūrīša kungam par drosmi un uzstāšanos pie iepriekšējā priekšlikuma un aicinu arī citus to darīt.

Bet par šo priekšlikumu. Kolēģi, saprotiet, tā amorālā situācija... Šobrīd jūs piedāvājat... Cik te bija? Te 50 tūkstoši, manuprāt. 50 tūkstoši veloceliņa izbūvei Līvānos, kas, neapšaubāmi, ir svarīgi, bet vakardien jūs noraidījāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu pašvaldību ielām, un no tā izveidojusies situācija ir daudz dramatiskāka.

Butāna kungs runāja par jauno veidu, kā pašvaldībām tiks piemērota nauda ielu remontiem, bet tas jau šobrīd ir satracinājis vairākas pašvaldības, kur ir skaidri redzams tas, ka no plānotā, kas ir primāri nepieciešamie darbi, nākamgad to nevarēs izdarīt. Tā vietā, lai kaut kā pēc būtības mēģinātu risināt situācijas, mēs redzam to, ka vienai pašvaldībai ir notikusi ārkārtēja situācija un viņu cilvēkiem nav, kur braukt ar velosipēdiem, viņiem vajag sakārtot veloceliņu. Tas ir absolūti izrauts no kopējā konteksta.

Protams, neapšaubu, Līvānos noteikti tas ir nepieciešams un iedzīvotāji, vēl jo vairāk Latgalē, ir noteikti to pelnījuši, bet tai pašā laikā, kolēģi, tas parāda tikai to, cik šī sistēma ir nepareiza attiecībā uz kopējiem sistēmiskajiem priekšlikumiem. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, pat esot opozīcijā, nesniedzam šogad deputātu kvotu priekšlikumus, kaut gan, ticiet man, mums tādi pieprasījumi bija ne viens vien. Mēs iesniedzām sistēmiskus risinājumus, kādā veidā palīdzēt pašvaldībām tikt galā ar ielām, kādā veidā palīdzēt pašvaldībām tikt galā arī ar tiem pašiem veloceliņiem, bet šobrīd koalīcija parāda, kas ir viņu prioritātes – veloceliņš, nevis onkoloģijas sistēmas sakārtošanas instrumenti Latgalē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šī ir deputātu kvota, kura patiesībā nav deputātu kvota, bet pozīcijas deputātu politisks lēmums. 50 tūkstoši eiro tiek piešķirti Līvānu novada pašvaldībai apvienotā velo un gājēju celiņa izbūvei no Rīgas ielas 2F līdz Grīvas meža funkcionālajai trasei. Līvāni ir ļoti maza, skaista pilsētiņa, arī ļoti, ļoti sakopta. Tā atšķiras ar to, ka patiešām ļoti skaisti un daudz tiek remontēta un ir izbūvēti daudzi infrastruktūras objekti.

Un kāda pārsteidzoša fakta īpašība varbūt. Pašvaldību vēlēšanās Līvānos uzvarēja tieši ar "Attīstībai/Par!" saistītais politiskais spēks. Ja šie 50 tūkstoši nekādā gadījumā nav kvota un tas ir noteikti sistēmisks risinājums problēmām Līvānu infrastruktūrā, un ja noteikti tā gājēju celiņa un veloceliņa izbūve glābs dzīvības, kā to varēja izdarīt ar iepriekšējo Ingas Goldbergas priekšlikumu, atjaunojot speciālo medicīnisko aparatūru... Arī balsojums par šo priekšlikumu parādīs, kādas ir prioritātes valdošās koalīcijas deputātiem, jo katrs no tiem cilvēkiem, kas tagad balsos "par" veloceliņu, nesaglabās kāda cilvēka dzīvību, ko varēja glābt Daugavpilī, piešķirot finansējumu medicīnas aparatūrai.

Es balsošu "pret" šo priekšlikumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nenoliegsim, ka veloinfrastruktūra, veloinfrastruktūras attīstība ir Latvijai nepieciešama un jēgpilna, un gudra, un tiešām roku rokā ar pašvaldību un īpaši ar vietām, kur tas visvairāk ir nepieciešams... Bet, ņemot vērā, ka šis ir koalīcijas iesniegtais... un acīmredzot tikai un vienīgi pēc politiskā principa izvēlēts kritērijs, izvēlēta pašvaldība... Es paralēli Satiksmes ministrijas mājaslapā lasu, kas publicēts pirms nepilnām trīs nedēļām, ka "aicinām piedalīties mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģijas apspriešanā".

Un citstarp ir citāts: ""Pirmo reizi Latvijā izstrādāta valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija, kam būs nozīmīga loma valsts un pašvaldību satiksmes infrastruktūras sakārtošanā, īpašu uzmanību pievēršot gājēju un velosipēdistu interesēm," saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, aicinot ikvienu interesentu iepazīties ar ministrijā sagatavoto stratēģiju un izteikt savu viedokli."

Tas, ko es tiešām vēlētos dzirdēt, – konkrētais projekts par 50 tūkstošiem, kas šobrīd ir iesniegts, kādā kontekstā tas ietver tiem plānošanas dokumentiem, ko paralēli izstrādā valdība, Satiksmes ministrija...? Un vai Līvānu gadījums ir tiešām pāri visiem gadījumiem, kur ir viskritiskāk, un pirmām kārtām ir nepieciešams veikt šo veloinfrastruktūras attīstību par valsts kopējiem budžeta – nodokļu – līdzekļiem? Vai ir bijuši kādi citi gadījumi? Kā tas ir izvērtēts kopējā kontekstā?

Es tiešām aicinātu Butāna kungu, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru no Jaunās konservatīvās partijas, pieteikties un izstāstīt, jo paralēli valdība organizē dažādus pasākumus, dažādas aptaujas un...

Lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

E. Tavars. ... organizē tiešām un analizē, kur tas ir visvairāk nepieciešams, mēra tā saucamo satiksmes intensitāti, uz kurieni cilvēki pārvietojas, viņu paradumus, izmantojot arī mobilo datu plūsmas un citus datus, melnos punktus, lai glābtu cilvēku dzīvības, lai šī infrastruktūra būtu droša. Tērējam tam resursus, ierēdņu resursus, maksājam par to milzīgas algas, bet paralēli no tā mēs ik pa laikam kaut ko darām pilnīgi savādāk.

Tāpēc es tiešām aicinātu Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru pieteikties un izstāstīt...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es gribētu teikt, piekrist Švecovas kundzei – Līvāni tiešām ir ļoti sakārtots novads, un prieks skatīties, kā tas ir attīstījies, bet tā pamatā ir bijusi sistēmiska pieeja, kā Līvāni ir tikuši vienmēr atbalstīti. Tur liels darbs ir izdarīts tieši no Zaļo un Zemnieku savienības puses un tieši no viena konkrēta deputāta puses. Tas bija Jānis Klaužs, kas visu veidu sarunās vienmēr par Līvāniem ir iestājies. Un tik tiešām ar ļoti labiem rezultātiem – arī ar to, kā tika nodrošinātas struktūrfondu investīcijas, Līvāni tik tiešām bija īpaši, skatoties Latvijas mērogā. Tie rezultāti, kā ir attīstīts attīstības centrs, ir fantastiski.

Tomēr šobrīd Līvāniem, aizejot par attīstības centru, es gribētu teikt, šī latiņa ir ļoti degradēta un tas viss ir fokusējies tikai uz vienu veloceliņu. Manuprāt, tas ir ļoti liels kritums Līvānu novadam un iedzīvotāji no tā ir tikai zaudējuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Es sākotnēji varbūt tikai netieši par priekšlikumu. Es ļoti augstu vērtēju to, ka Dūrīša kungs tagad ir ceturtais parlamentārais sekretārs, kurš ir ceturtajā... debašu ceturtajā dienā tomēr atradis drosmi uzstāties un atbildēt uz jautājumiem. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti augstu vērtējams, protams, nerunājot saturiski.

Tagad kopumā, kolēģi, par priekšlikumiem, par deputātu kvotām un arī par šo konkrēto priekšlikumu... protams, pirmām kārtām šo konkrēto priekšlikumu.

Lūk, kolēģi, tas kaut ko saka: situācijā, kur valstī galvenā problēma, galvenā prioritāte ir tas, kas notiek veselības aprūpē, tas, kas notiek slimnīcās, ir ļoti uzskatāmi, ka neviena deputātu kvota neparedz piešķirt finansējumu veselības aprūpes jomai – ne mediķiem, ne slimnīcām. Neviena deputātu kvota!

Es varētu teikt, ka tas ir īpaši dīvaini attiecībā uz partiju, kura ir politiski atbildīga par Veselības ministriju. Un arī sūdzas par to, ka valdība veselības aprūpes jomai nav piešķīrusi pietiekamu finansējumu. Ir ļoti savdabīgi, kolēģi, ka jūs savas atvēlētās deputātu kvotas (ja tās kvotas tika sadalītas vienādi, tad tie bija apmēram 500 tūkstoši eiro), šo summu, neesat piešķīruši nevienai slimnīcai vai veselības aprūpes jomai kopumā. Tas ir ļoti dīvaini, kolēģi!

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu. Nu, tā, protams, arī ir investīcija, ilgtermiņa investīcija, var teikt, arī veselības aprūpē. Protams, ja cilvēki izmanto šo veloceliņu, tad tas padarīs viņus par veselīgākiem cilvēkiem un tas kaut kad nākotnē varētu samazināt mūsu veselības aprūpes rēķinus.

Bet tomēr šodien, kolēģi, tā prioritāte, tā akūtā vajadzība, ir cita, un neviena deputātu kvota, kā es jau teicu, šo jomu neskar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Lūdzu apvienot man laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

M. Kučinskis. Šī acīmredzot būs vienīgā reize, kad es runāšu par kvotām. Arī nevaru nerunāt. Kad es reiz runāju un vērsos pie premjera Kariņa, es teicu, ka neviens no bijušajiem premjeriem neapskauž Kariņa kungu, jo patiešām šis pandēmijas laiks, kovida laiks, ir tāds izaicinājums, kāds nekad nav bijis Latvijai neatkarības laikā. Bet attiecībā uz šo budžetu es savukārt gribu teikt, ka arī jebkurš bijušais premjers apskaustu... jo te dod visiem un visi, kas prasa, arī kaut ko dabū.

Tātad par kvotām. Šī un nākamā... Es gribu vērsties pie Kaimiņa kunga, vērsties pie visiem tiem, kas toreiz bija ārpus parlamenta un nosodīja kvotas. Savi partneri... Mēs toreiz, 2016. gada vēlā rudenī... Kaimiņa kungs, kā mēs... Man patiešām bija kauns un neērti par to, ka tāda ir bijusi tā izšķiršanās, tāda ir bijusi tradīcija, ka mēs to dalām. Toreiz visi tai naktī vienojāmies – nu, nebūs vairāk. Un tagad mēs atgriežamies. Mēs atkal esam visus standartus nolikuši atpakaļ vecajās sliedēs, un tas, par ko kādreiz kaunējāmies... Es varu ieteikt vēl dažas receptes varbūt, ko man, kad kā jauns politiķis atnācu uz parlamentu, jau stāstīja. Tuvojas... vasarā būs kapu svētki, tas ir daudz svarīgāk aiziet arī uz turieni, aiziet visur, visur, visur un parādīt tās trīs bumbas, ko kādam iedāvina. Ir jāiet un jāatgādina.

Šeit aiz katras kvotas slēpjas kāds... nu, kāds deputāts, kurš pēc tam ar to ies lepoties. Protams, ir labi. Es nevaru balsot "pret" kaut kādiem priekšlikumiem, jo ir jāpriecājas, ka kāda pašvaldība, kādi iedzīvotāji kaut ko iegūs. Tas ir tāds efektīgs instruments. Bet, no otras puses, kā teicām, kā mēs runājām tajā gadā, kad mēs pēdējo reizi visi kopā nolēmām, ka šādu kvotu vairāk nebūs...

Tas patiesībā ir diezgan, diezgan... nu, nezinu, nevaru atrast vārdu, bet mums paliek neredzētas daudzas lielas lietas. Mums paliek lietas, kam mēs atsakām, kas ir varbūt daudzreiz svarīgākas. Katra pašvaldība jau arī bez tā tiktu galā.

Tāpēc – lai veicas ar šo budžetu, bet es ceru, ka šis būs izņēmums, nākamreiz vismaz darīsim visu, lai kvotu atkal nebūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi deputāti! Kučinska kungs, jums ir absolūta taisnība. Man nav pieņemamas šīs deputātu kvotas, un beidzot jau pie 190. priekšlikuma visiem viss ir skaidrs, ka tās ir deputātu kvotas.

Es jau teicu budžeta izskatīšanas sākumā, ka tās ir iedalītas... Tā teikt, ir cilvēkiem paredzētas, pašvaldībām paredzētas, kaut kādiem remontiem. Un vismazāk šeit ir cilvēku remontiem. Ja veloceliņiem un citiem remontiem ir, tad cilvēku remontiem nav.

Es zinu, ka deputāti arī spiež uz jūtām un stāsta par to, ka... nu, te arī bija par Daugavpils slimnīcu... Man kā ne ārstam, ne kā no Daugavpils vai no Latgales... man jau nav šīs informācijas. Arī budžeta sastādīšanas laikā, Kučinska kungs, es neesmu stāvējis klāt, es saņēmu šo budžetu tāpat kā jūs, proti, es domāju, pat jums bija vairāk informācijas kā bijušajam premjeram.

Savukārt mūsu premjeram es tā arī teicu vienā no sadarbības sanāksmēm... Es lūdzu Kariņa kungu lūgt atcelt šīs kvotas, lai to nav, jo mums bija vienošanās, tieši tā, kā jūs to runājāt. Diemžēl mani neviens nedzirdēja vai vismaz izlikās nedzirdam, un tā tas arī te ir palicis.

Es, Kučinska kungs, neatbalstu kvotas, un, ja ir izskaidrojums par kvotām, kā, piemēram, tas bija par šiem... pašā budžeta pirmajā dienā mēs runājām par to, ka... Raivis Dzintars pieskārās un pats arī sāka skaidrot... un arī par tiem TechHub un tā tālāk, ka vienkārši... Ja paskaidro, tad ir skaidrs, tad to var darīt.

Apvienot laikus, Mūrnieces kundze, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Kaimiņš. Līdz ar to šeit ir tā, ka šis... Es, Kučinska kungs, tādā... Es vēlreiz saku – ir tāda sajūta, ka tu esi skrūvspīlēs saspiests un ne tu cilvēkiem, ne tu... Ne ta labi, ne ta slikti. Visiem vajag i to veloceļu, i to aparātu tajā Daugavpils slimnīcā. Nu tad tu pārtiec no tās informācijas, ko vari saklausīt šeit, šajā ekrānā, un tad tu arī nevari zināt, kam ticēt.

Šajā gadījumā es, Kučinska kungs... Jūs jau teicāt, ka visi ir paēduši un visiem ir šeit ļoti labi, viss ir iedots, un es jums piekrītu. Man personīgi nav pieņemamas šādas kvotas, ko mēs grūžam betonā... vai arī nākamie priekšlikumi, kur visi ir vienojušies un kur visiem viss ir labi, kas notiks ar Rēzekni. Man tas neliekas okay, man liekas, tam jābūt citam ceļam, kā to darīt, kā to dara profesionāli budžeta sastādīšanas laikā, un es gribētu dzirdēt šeit varbūt kaut reizīti Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra skaidrojumus. Tā ka – tā lūk, Kučinska kungs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam. (Pauze.)

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 191. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 3, atturas – nav. 191. priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 192. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubova Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, šī arī ir deputātu kvota... kuras nav deputātu kvotas. Un es arī balsošu pret šo kvotu, jo tiek piešķirta mērķdotācija 20 tūkstoši eiro Ogres novada pašvaldībai. Tas arī ir acīmredzams variants, kad deputāti panāk, ka maziņa summiņa skaistumam... un patiešām Kučinska kungs ļoti pareizi apzīmēja to tradīciju vai to tehnoloģiju, to varētu nosaukt – PR tehnoloģija, ko izmanto politiķi, lai uzturētu diskursu un savu pozitīvo tēlu, kad ar maziņām, it kā ne pārāk dārgām lietiņām tiek pievērsta sev uzmanība un tiek pateikts vēlētājiem, ka, jā, mēs pildām savus amata pienākumus kā deputāti ļoti labi, jo, redziet, mēs jums 20 tūkstošus eiro nodrošinājām tādai vietiņas sakārtošanai vai 50 tūkstošus veloceliņu nodrošināšanai, bet šie deputāti nepateiks, ka šis veloceliņš un šis piemineklis ir uz citu cilvēku dzīvības rēķina uzbūvēts. Un to citu cilvēku dzīve un veselība ir tā samaksa, ko viņi samaksāja par šo skaisto deputātu kvotu.

Tie, kas balsos par šīm deputātu kvotām, atcerieties, ka jūs panācāt šo, upurējot citu cilvēku dzīvību un veselību! Es balsošu "pret". Un par šīm deputātu kvotām atkārtošu, atgādināšu un informēšu sabiedrību, jo sabiedrībai jāzina savi varoņi, kuri izvēlas ieguldīt pieminekļos, nevis dzīvībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es gan balsošu "par" šo priekšlikumu, bet tomēr, ja mēs skatāmies, kam ir šis piešķīrums... Nu viss ir ļoti labi – Pumpura pieminekļa atjaunošanai un Ogres novada pašvaldībai tiek piešķirta šī mērķdotācija, tomēr Ogres novada pašvaldība tiešām, manuprāt, nav tā pašvaldība, par kuru varētu teikt, ka tai nav izdevies piesaistīt finanšu līdzekļus. Manuprāt, šī pašvaldība diezgan veiksmīgi to dara.

Bet tai pašā laikā dotācija pašvaldībai... uz fona, kad pašvaldībām tiek noņemti kopumā šīs valdības laikā 300 miljoni eiro (tas ir minimālais, es domāju, mēs varētu vēl vairāk tur saskaitīt, bet nu tie 300 miljoni – tas ir tas absolūti minimālais), tiek piedāvāts pašvaldībai caur deputātu kvotu atgriezt 20 tūkstošus mērķētam pasākumam... nu, manuprāt, tas īsti nerisina to problēmu. Es domāju, ja pašvaldības pamatbāzē būtu tas finansējums, kam tur bija jābūt, tad arī pašas pašvaldības varētu (un daudzas pašvaldības jau to dara, esmu pārliecināts, ka Ogres novads arī ar to nodarbojas) tieši šiem kultūrvēsturiskajiem jautājumiem... varētu arī daudz veiksmīgāk īstenot šos pasākumus, un viņiem nebūtu nepieciešams šāds valsts atbalsts, kas patiesībā ir tāds, salīdzinot ar to kopējo fonu – 300 miljoni... pret 20 tūkstošiem – nu tas ir tāds ļoti sīks pasākums.

Tā ka, kolēģi, atbalstīsim šo, bet kopumā tā sistēma... labāk jau būtu bijis – kā Kučinska kungs strādāja – domāt par lielām lietām, nevis par šādām mazām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 192. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 193. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Latgales apakškomisija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu jā, kolēģi, šī arī ir deputātu kvota, kura pārtapa par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu komisijas sēdes laikā.

Šis ir tāds piedāvājums, ko varētu nosaukt par ķirsīti uz deputātu kvotu tortītes, jo šī kvota paredz 955 tūkstošus piešķirt alejas pārbūvei Rēzeknē. Un man gribas pateikt – tad, kad visi deputāti balsos par šo kvotu, kas pārtapa par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu un priekšlikumu, lai atceras, staigājot pa to aleju, Rēzeknes iedzīvotāji, ka slimniekus, kas slimo vai kam nepieciešama palīdzība no Rēzeknes, no Rēzeknes novada, no Līvāniem, no Preiļiem, no citām Latgales pilsētām, iespējams, varēja glābt Daugavpils slimnīca, kurai nepiešķīra nepieciešamo finansējumu ārstniecības aparatūras atjaunošanai.

Tā ka staigājiet droši pa skaisto aleju, tie, kas dzīvo, jo vēža slimnieki diemžēl, iespējams, nomirs un nevarēs balsot. Un šī aleja būs uzbūvēta uz citu cilvēku dzīvības un veselības rēķina.

Lai jums laba pastaiga šajā alejā, Bondara kungs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šo priekšlikumu mēs skatām uz visai īpatnēja fona. Tātad kopumā ceļu infrastruktūrai samazinājums nākamā gada budžetā ir par 50 miljoniem, ielām, pašvaldību ielām, samazinājums ir pieci miljoni.

Piemēram, lai to ilustrētu, ir starptautiskās maģistrāles, tātad tranzīta ielas, kas iet caur pilsētām... Piemēram, Jelgavas pilsētā šobrīd uz A klases šosejas, kas nodrošina starptautiskos savienojumus vienā posmā, būs jātaisa ātruma ierobežojumi – vismaz dotajā brīdī varēs tikt galā ar ātruma ierobežojumiem, nu turpmāk varētu būt arī citi ierobežojumi, varbūt pat šī ceļa vispār tālākas izmantošanas ierobežojumu... aizliegums. Tas ir uz ceļa, kas ir tāda kārtīga asinsrites dzīsla visai Latvijas ekonomikai.

Tai pašā laikā man bija iespēja nule kā braukt Igaunijas virzienā. Salacgrīvā... tur ir šis tilts, kas arī, manuprāt, ir viens ļoti nopietns Latvijas TEN-T tīkla savienojums, kur šobrīd nenotiek nekādi remontdarbi, vienkārši ir izvietots luksofors un tiek... protams, ka jaunajam Limbažu novadam nav nekādu (kaut teorētisku) iespēju šo tiltu saremontēt. Nākamā gada budžetā es neredzu nekāda veida risinājumu šiem jautājumiem.

Tātad mēs... TEN-T tīkla ceļi... tranzīta ielām šobrīd resursi neatrodas, un tā vietā mēs... valdības koalīcija redz to, ka var sakārtot vienu konkrētu ceļu – aleju. Paldies par to. Tas ir vismaz solis pareizā virzienā, bet nu kopumā šī sistēma ļoti buksē un mēs novirzāmies no īstajām prioritātēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es vēlos reflektēt par Valaiņa kunga teikto, ka nav finansējuma tranzītielu sakārtošanai. Satiksmes ministrijas budžetā tam ir paredzēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Arī pieminētais Salacgrīvas tilts šajā programmā (tranzītielu sakārtošanas programmā) ir atbalstīts, un Salacgrīvas pašvaldība jau par valsts piešķirto finansējumu nākamgad varēs uzsākt būvprojekta sagatavošanas darbus. Tā ka lūdzu nemaldināt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Paldies Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram par piedalīšanos debatēs. Žēl gan, ka nepiedalījās pie veloinfrastruktūras.

Bet, ja mēs runājam... ir finansējums vai nav finansējuma tranzītielu sakārtošanai, tad nule kā mēs dzirdējām: ja alejai, vienai alejai, pašvaldībai – gandrīz miljons, tad visā valstī visām tranzītielām ir divi miljoni. Piedodiet, kolēģi, nu mēs zinām, cik izmaksā izbūvēt vienu ceļa kilometru ar visām drošības zīmēm un drošības barjerām.

Tā ka principā, ja kāds saka, ka tranzītceļiem naudas nav, zinot to, ka ir piešķirti divi miljoni, tad tas nebūs melots, tad tiešām uz mūsu Latvijas tranzītceļu kopējā garuma tie divi miljoni tiešām nav uzskatāmi par finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi, ja tas... protams, ja ir sākušies kaut kādi plānošanas darbi, tas nebūt nenozīmē, ka būs arī uzreiz remontdarbi. Bet tas, ko es minēju, un arī piekrītot Tavara kungam, ka, ja divi miljoni Latvijā tranzītielām, tad nu es šaubos, vai par to varēs kaut kādā veidā uzlabot to situāciju, kaut vai šos divus piemērus atrisināt, kurus es minēju. Bet tie pavisam noteikti nav vienīgie piemēri par vietām, kur ir nepieciešami kaut kāda veida uzlabojumi.

Šobrīd tik tiešām tas, kā es to redzu... es redzu to, ka valdības neizdarību mēs kompensējam ar šādiem priekšlikumiem, cerot, ka tas kaut kādā veidā uzlabos kopējo situāciju. Tas uzlabos kopējo situāciju vienā konkrētā pašvaldībā (un ir labi, ka vismaz vienā pašvaldībā ir konkrēts, skaidrs risinājums), bet kopumā valstī tā problēma paliek, un ar šiem diviem miljoniem diemžēl tur risinājuma līdz galam nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Tātad šie divi miljoni, lai arī summa nav liela (un, protams, vēlētos, lai Latvijas valsts būtu bagātāka un mēs varētu visus atbalstīt), šajā gadā tranzītielu sakārtošanas programmā uz finansējumu pieteicās astoņas pašvaldības. Un sešas no tām tika atbalstītas – tātad sešās pašvaldībās vai nu tiks sakārtotas jau esošās tranzītielas, vai arī tiks sagatavots būvprojekts, lai turpmāk varētu sakārtot, arī piesakoties šai pašā programmā.

Tā ka, manuprāt, programma ir laba – un laba tieši trūcīgākajām pašvaldībām, kurām šis finansējums ir visvairāk nepieciešams. Savukārt tās pašvaldības, kuras ir bagātākas, manuprāt, varētu arī par saviem līdzekļiem sakārtot šīs ielas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Neticiet saldiem vārdiem – skatieties uz darbiem! Un skatieties uz to, ka 955 tūkstoši eiro ir prioritāte alejas būvniecībai. Un skatieties uz to, ka būvniecībā ir visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Skatieties uz to, ka no būvniecības... ir būvniecības karteļu lieta, kura nav vēl līdz galam izmeklēta un atklāta. Un korupcijas līmenis būvniecības sektorā ir ļoti, ļoti augsts. Tā ka skatieties uz darbiem, jo no būvniecības darbiem ir iespējams dabūt gan skaidru naudu... gan arī politiskas uzpirkšanas notiek.

Bet diemžēl no veselības jomas atbalsta, no onkoloģiskās slimnīcas nepieciešamā aparatūras remonta droši vien nekādu tādu iespēju saņemt citas lietas, kas varētu būt saistītas ar politisku korupciju... nav iespējams.

Tāpēc skatieties uz darbiem, nevis vārdiem!

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums plānots 30 minūtes, jo pārtraukumā paredzēta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Tātad, godātie kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00. Pēc tam plānojam strādāt līdz pulksten 12.00. Un pārtraukums no pulksten 12.00 līdz 13.30, jo plānotas Eiropas lietu komisijas un citu komisiju sēdes un ir lūgums pēc ilgāka pārtraukuma, lai varētu kvalitatīvi noturēt šīs sēdes.

Tātad pirmais pārtraukums līdz pulksten 11.00, otrais pārtraukums no pulksten 12.00 līdz 13.30.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi. Skatām likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un esam palikuši pie 193. priekšlikuma.

Debatēs bija pieteicies deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, bet viņa zālē nav, līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai, kolēģi, jums atgādināt, ka šo, 193., priekšlikumu atbalsta Latgales apakškomisija, jo saprata, ka šī iela ir ļoti būtiska Rēzeknei – tā ir ekonomiskā dzīsla.

Vēlos arī atgādināt, ka, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatot šo priekšlikumu... mēs ļoti labi saprotam, ka valdībā šis priekšlikums atbalstu neguva. Savukārt 193. priekšlikums tika atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 194. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums arī ir deputātu kvotas, kuras nav deputātu kvotas. Un tie ir 50 tūkstoši eiro, ko piešķirs Rēzeknes novada pašvaldībai stāvlaukuma izbūvei Rēzeknes ielā Viļānos. Nezinu, kādas sajūtas būs cilvēkiem Viļānos, staigājot pa šo stāvlaukumu vai novietojot tur mašīnas, ja viņi zinās, ka šī nauda varētu būt izlietota cilvēku dzīvības un veselības glābšanai. Un aiz katra no šiem naudas piešķīrumiem stāv cilvēku dzīvības – neizglābtas dzīvības. Aiz katras no šitām deputātu kvotām stāv bērnudārza audzēkņi, bērni, pedagogi, kas attiecīgi nesaņem atbilstošu atalgojumu. Aiz katra no šiem deputātu piešķīrumiem ir kādas akūtas vajadzības, kuras valstī, no sistēmiskuma un no horizontālas pieejas skatoties, netika realizētas. Deputātu kvotas ceļ prestižu un atpazīstamību, un popularitāti kādam atsevišķam deputātam vai deputātu grupai, bet kopumā valstij, kopumā valstiskuma izpratnē, deputātu kvotas ne prestižu, ne arī reputāciju neceļ. Es domāju, ka sabiedrība nav akla un kurla un tā redzēs, ka aiz šī 50 tūkstošu piešķīruma slēpjas tajā skaitā arī neizglābtas dzīvības, neiegūta kvalitatīva izglītība un mūsu bērnu nākotne.

Es neatbalstīšu deputātu kvotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gribētu parunāt par Rēzeknes novadu un šo, manuprāt, visnotaļ tipisko novada... pašu funkciju... stāvlaukuma izbūvi. Te tā kā novadam būtu jātiek galā pašam, bet šajā situācijā mēs redzam, ka tas tā nenotiek, ir nepieciešama Saeimas palīdzība, un tam ir visai loģisks izskaidrojums, jo, ja mēs skatāmies pēdējo piecu gadu laikā, pašvaldības budžeti pretstatā valsts budžetam ir pieauguši trīs reizes mazāk... divreiz mazāk nekā valsts budžets pieaudzis – tikai par 12 procentiem, bet valsts budžets pieaudzis par 26 procentiem. Ja mēs skatāmies izdevumu sadaļu, tad, protams, patēriņa cenu kāpums vien ir 10 procentu griezumā, iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās pieaudzis par 26 procentiem, un tad, protams, neatņemama sastāvdaļa ir pašvaldību faktiskie izdevumi, kas saistās ar algu: tātad minimālās algas pieaugums par 32 procentiem, vidējā darba samaksa par 40 procentiem pieaugusi.

Visas šīs lietas skar tai skaitā arī Rēzeknes novadu, un pie šiem apstākļiem, protams, arī Rēzeknes novadā nauda attīstībai gluži vienkārši nepaliek. Šis budžets pašvaldībai piedāvā tikai un vienīgi aizņemties attīstībai naudu no pašu investīcijām. Šis slogs, kas veidojas uz algām, ir pārāk liels, un tāds jau nav tikai Rēzeknes novadā, tāds ir arī visās citās pašvaldībās... un šobrīd pašvaldībām ir noņemti nost 300 miljoni eiro šī sasaukuma laikā. Nākamajā gadā ļoti būtisks finansējuma samazinājums, neskatoties uz to, ka ir trīs procentu pieaugums – tas tomēr pret četru procentu inflāciju... jūs paši saprotat, ka tas dienas beigās būs faktiskajās izmaksās samazinājums. Un pašvaldību... un te koalīcija tam redz risinājumu, iedodot stāvlaukuma izbūvei vienai konkrētai pašvaldībai.

Kolēģi, šāda pieeja īsti nav atbalstāma, bet...

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jā, jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Valainis. Paldies jums liels. Šāda pieeja kopumā, manuprāt, nav pareiza. Pareizāk būtu pašvaldībām nodrošināt viņu ieņēmumus vismaz 19,6 procentu apmērā no kopējā īpatsvara... no budžeta, kā tas bija laikā, kad tika pieņemta nodokļu reforma, tāda vienošanās ar pašvaldībām tika panākta, jo bija skaidrs, ka nodokļu reformas rezultātā cilvēkiem... vairāk šie nodokļu ieņēmumi paliks pašu cilvēku kabatās. Līdz ar to pašvaldībām ienākumi kritīsies.

Arī šobrīd piedāvātie nodokļu grozījumi atstās būtisku iespaidu uz pašvaldību budžetiem, bet tai pašā laikā pašvaldībām šis spiediens nemazinās un attīstībai nauda ir nepieciešama. Ja šī attīstības nauda tiek... Šobrīd kādā veidā tas tiek risināts? Tātad tas tiek risināts tikai un vienīgi uz investīciju programmām. Šīs investīciju programmas pretstatā tam, kas ir noņemts nost pašvaldībām, ir diezgan smieklīgas, respektīvi, jūs noņemat pašvaldībām bāzes izdevumus. Ja pašvaldībām būtu bāzes izdevumi saglabāti tādā apmērā, kādā...

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs, jūsu laiks beidzies, paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 194. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. – deputātu Pūces, Latkovska un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 195. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas aicina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu mērķdotāciju pašvaldībām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti nopietns priekšlikums, un tas balstās uz Sēlijas 10. kongresa rezolūciju (paldies visiem tiem kolēģiem, kuri bija klāt šā kongresa norisē). Šā kongresa rezolūcijā ir norādītas konkrētas lietas, ko kongresa delegāti prasīja valdībai un Saeimai, – tās lietas, kuras būtu jāizdara.

Un to skaitā arī – izveidot deputātu sadarbības grupu saistībā ar Sēlijas jautājumu. Liels prieks, ka tāda ir izveidota.

Taču tur ir arī ļoti konkrēti jautājumi, kas iekļaujas valsts budžetā. Un šobrīd nav... Manuprāt, kāda jēga ir no šādas deputātu darba grupas, ja netiek risināti valsts budžetā jautājumi, uz kuriem viņi norāda?!

Veidot Sēliju par plānošanas reģionu – tas, protams, nav budžeta jautājums, bet veidot Sēliju kā attīstības centru un veikt investīcijas konkrētās teritorijās, sakārtojot konkrētus ceļu posmus, lai tam visam būtu pamats, – tas gan, manuprāt, ir budžeta jautājums. Un to mēs šobrīd piedāvājam ar šo priekšlikumu, īstenojot Sēlijas attīstības programmu.

Sēlijas atbalsta instrumentiem nepieciešamais finansējums, mūsu ieskatā, – 10 miljoni; tas būtu pietiekams, lai dotu kārtīgu atspērienu Sēlijas turpmākajam ceļam uz reģionālās nozīmes attīstības centra izveidi – Sēlija. Un ir, manuprāt, ļoti konkrēts attīstības scenārijs, kas būtu atbalstāms.

Tā ka, manā ieskatā, ne tikai deputātu grupa jāveido, bet arī jāatbalsta priekšlikumi un jāīsteno tas, ko Sēlijas novadu apvienība ir vēlējusies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Kolēģi un kolēģes! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Lai arī summa, iespējams, izskatās gana apjomīga, uz kopējā budžeta deficīta fona, protams, tas ir piliens jūrā. Atbalsts būtu ļoti svarīgs.

Runājot par vakardienas debatēm, Kultūras ministrija sargāja latvju zemes likuma... direkcijas algas, to cilvēku algas. Nu ko šajā brīdī dos latvju zemes... direkcija, ja nebūs Sēlija kā vēsturisks novads, ko attīstīt un atbalstīt?

Šis priekšlikums būtu uzskatāms kā pirmais solis. Arī attiecīgi reģionā ir atbalstāmas darbības, lai tiešām Sēlijas reģions var veidoties, attīstīties un būt Latvijā.

Aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu arī tāpēc, ka, ja jau mēs šobrīd atbalstām Latgales reģionu un, kā tikko redzējām, ar kvotu sistēmu gandrīz miljonu piešķīrām, tad tikpat būtiski ir attīstīt arī citus šajā Latvijas teritorijā esošos reģionus.

Sēlijai šajā brīdī atbalsts noderētu arī, ja skatāmies uz izglītības iestāžu tīklu, īpaši, ja skatāmies uz profesionālās izglītības attīstību vai nodrošinājumu tieši šajā reģionā, un ar to es domāju Sēliju.

Profesionālā izglītība, arī spēcīga augstākā izglītība... nu, lai tas būtu arī pirmā līmeņa, bet tomēr augstākās izglītības esamība šajā reģionā noteikti ir svarīga un dotu labu impulsu. Jācer, ka šie soļi palīdzētu attīstīties arī izglītībai... tai skaitā, kā jau minēju, augstākās izglītības centram un profesionālās izglītības centram.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un... tomēr skatīties perspektīvā nākotnē, atbalstot cilvēkus...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Nu redziet, kolēģi, šis ir tas gadījums, kad tiešām mums Saeimā ir izveidotas dažādas deputātu sadarbības grupas, šeit ir arī Sēlijas atbalsta grupa, vadītājs – Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), vadītāja vietnieks – Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija).

Esmu diezgan drošs, ka jūs ar šo rezolūciju arī esat iepazinušies, jo kaut kā jau jūs nonācāt pie tā, ka šāda deputātu grupa ir jāveido. Taču es domāju, ka Sēlijas novada iedzīvotāji cer no Saeimas deputātiem sagaidīt kaut ko vairāk nekā tikai deputātu grupas izveidi.

Es aicinu šīs grupas locekļus paskatīties uz citām grupām. Paskatieties, cik aktīvi Latgales grupa strādā, kā viņiem izdodas aizstāvēt savas intereses.

Un šajā gadījumā... ja mēs spriežam par budžetu, tad tās ir finansiālas intereses, kuras arī būtu jāaizstāv. Un, manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja šādus priekšlikumus mēs atbalstītu vai vismaz jēgpilni par tiem debatētu.

Tāpēc, deputātu grupas vadība, nu tad, lūdzu, sniedziet skaidrību, kā šajā...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies.

Kāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu? Lai nenosauktu to par "deputātu kvotas priekšlikumu", jo šis priekšlikums paredz sistēmisku risinājumu un paredz palielināt mērķdotāciju pašvaldībai, lai nodrošinātu Sēlijas reģiona mērķtiecīgu attīstību.

Ir jāsaprot, ka līdzekļu ieguldīšana konkrētā veloceliņā, konkrētā auto stāvlaukumā, bērnu laukumā vai alejas izveidošanā nerisina sistēmiskas problēmas. Šis priekšlikums nodrošinātu sistēmisku pieeju problēmu risināšanai Sēlijas reģionā.

Jā, Sēlijas reģionā arī ir valsts reģionālo autoceļu problemātika. Viņi norādījuši, ka viņiem ir nepieciešama rekonstrukcija tādiem ceļu posmiem kā Svente–Lietuvas robeža, Ilūkste–Bebrene, Ilūkste–Bebrene–Birži, Siliņi–Aknīste–Lietuvas robeža... un arī valsts vietējiem autoceļiem: Rubeņi–Dunava, Slate–Dominieki–Auziņas, Vilkupe–Bebrene, Vilkupe–Gārsene–Lietuvas robeža.

Sēlijas iedzīvotāji vēlas arī attīstīt reģionu... pie robežas ar Lietuvu esošo, lai nodrošinātu ekonomisko attīstību un kohēziju, un dzīves līmeņa uzlabošanos. Diemžēl viņu balsis... deputātu kvotas... no pozīcijas viedokļa, netika sadzirdētas. Un šie ceļi – Daudzeva–Viesīte–Apserde... netiek nodrošināta rekonstrukcija... atšķirībā no Rēzeknes alejas gandrīz par miljonu...

Ar ko gan Sēlijas iedzīvotāji ir nogrēkojušies vairāk nekā, piemēram, Rēzeknes iedzīvotāji? Kāpēc Sēlijas iedzīvotājiem netiek nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, lai viņi varētu kvalitatīvāk dzīvot, ceļot un attīstīt savu biznesu? Kāpēc bizness Sēlijā ir mazāk svarīgs nekā bizness Rēzeknē?

Vai tiešām šajā gadījumā tika izvērtēta sistēmiska pieeja, lemjot par deputātu kvotām un piešķirot gandrīz miljonu eiro alejai? Kas ir svarīgāks – aleja vai pārrobežu tirdzniecība, pārrobežu ekonomiskā sadarbība Sēlijā? Nu, droši vien manās acīs Sēlijas pierobežas attīstība ņemtu virsroku, bet, protams, tikai pēc veselības problēmu atrisināšanas.

Tā ka es atbalstīšu šo priekšlikumu. Lūdzu citus deputātus darīt tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu faktiski, atbalstot šo priekšlikumu, jūs atbalstītu arī Valsts prezidenta ieceri par Latviešu vēsturisko zemju likumu, ne tikai direkcijas atalgojumu.

Gribu uzsvērt, ka, atbalstot šo priekšlikumu, jūs dotu atbalstu arī stipriem izglītības un kultūras centriem, kas būtu ne tikai attiecīgā reģiona valstspilsētā, bet arī kopumā Sēlijas reģionā.

Viesojoties Sēlijas novadā, zināmā mērā bija iespēja arī paskatīties dažas skolas, to skaitā arī Aknīstes vidusskolu, kas rāda labu piemēru, ir stipra skola, stipra arī Sēlijas novada kultūras tradīciju uzturēšanā un pārzināšanā.

Ar to es gribu teikt, ka ieguldījums būtu ne tikai pilsētā, bet arī apkārtnē. Un gribu atgādināt, ka Sēlija vēsturiski ir bijusi varonīgs un kareivīgs novads, un gan jau arī tur kādu piemiņas vietu varētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 195. priekšlikums, ko iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 196. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, 20 tūkstoši eiro – Siguldas novada pašvaldībai. Vai tas ir maz vai daudz? Un vai Siguldas pašvaldībai tie 20 tūkstoši eiro, kas piešķirti, ir dzīvības vai nāves jautājums?

Droši vien mēs visi zinām – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina –, ka Sigulda ir ļoti bagāta pašvaldība, kurā dzīvo ļoti turīgi cilvēki, kuri nu droši vien varētu arī atrast savā budžetā 20 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu nepieciešamās darbības programmā.

Uz ko tas norāda atkal? Ka 20 tūkstoši Siguldas pašvaldībai tiek iedalīti kā deputātu kvotas. Noteikti tas norāda uz to, ka sistēmiska pieeja budžeta plānošanā neeksistē. Noteikti tas norāda uz to, ka patiesībā plānošanu neņem nopietni vērā vairākums Saeimas deputātu. Tiek uzskatīts, ka Saeimas deputāti var vienkārši dāļāt pa labi un pa kreisi budžeta naudu – tātad arī aizņemto naudu! –, nodrošinot īslaicīgas vajadzības un neskatoties uz dziļāku, nopietnāku problēmu risinājumiem.

Jā, lai jau Siguldas pašvaldības iedzīvotāji atceras, ka par 20 tūkstošiem varēja tiešām glābt kāda cilvēka dzīvību un veselību, bet vairākums Saeimas deputātu izvēlējās sadalīt to naudu kā deputātu kvotu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Neapšaubot šo mērķi, kam šī nauda ir paredzēta (mērķis visnotaļ apsveicams, un noteikti vajag atbalstīt šo priekšlikumu), tomēr šeit vēlreiz un vēlreiz jānorāda tas, ka tomēr tā mērķdotācija ir pašvaldībai: no vienas puses, mēs dodam mērķdotāciju pašvaldībai, bet, no otras puses, mēs pašvaldībām ļoti būtiskus finanšu resursus esam noņēmuši nost.

Ja mēs vadāmies no tādas sistēmiskas pieejas, nu kas liedz pašvaldībām runāt arī par šādiem jautājumiem? Ir ikgadējas sarunas pašvaldībām un valdībai par visdažādākajiem jautājumiem. Principā katrai ministrijai tiek iziets cauri – neatkarīgi no tā, vai tā ir Kultūras ministrija vai Aizsardzības ministrija, vai Satiksmes ministrija, vai Ekonomikas ministrija. Par katras ministrijas jautājumiem notiek sarunas ar pašvaldībām, ar Latvijas Pašvaldību savienību un tiek meklēti risinājumi; pašvaldības iezīmē savas prioritātes, valdība – savas prioritātes, tiek meklēti kopsaucēji, un šiem kopsaucējiem tiek meklēti arī finansējuma avoti.

Man negribētos... Nu diezgan skumīgi, ka šādā veidā – caur deputātu kvotām – ir jāmeklē tik svarīgiem jautājumiem finansējums; ka to nevar atrast normālā budžeta veidošanas procesā. Un tas neko labu neliecina par šo valdību. Tas liecina tikai par to, ka šī valdība nav spējusi atrast sistemātiskus risinājumus šo problēmjautājumu risināšanai, ko šajā ziņā... budžetā deputāti ir centušies novērst... Nacionālās apvienības deputāti, un ir pareizi un labi, es arī to visu atbalstu, bet tajā pašā laikā... Tas parāda valdības vājumu... šos jautājumus risināt budžeta izstrādes procesā... vai arī, gluži otrādi, deputātu absolūtu neieinteresētību... un nedarbošanos... nav bijusi līdzdarbība budžeta izveidošanas procesā. Un arī tā nav nekāda labā zīme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Acīmredzot Švecovas kundzei būtu nepieciešams atsvaidzināt vēstures zināšanas attiecībā uz šīm kaujām Mores teritorijā.

Es vēlos atgādināt, ka tās ir bijušas vienas no asiņainākajām kaujām, kurās ir piedalījušies latviešu leģionāri. Faktiski šī ir tāda unikāla vieta Latvijas mērogā, tur katru gadu notiek valsts līmeņa pasākumi, kurus organizē Aizsardzības ministrija. Un tā nu ir sagadījies, ka šis objekts atrodas Siguldas pašvaldības teritorijā, līdzīgi kā... mēs izskatījām arī jautājumu par Stompaku purvu, kurš arī atrodas konkrētā pašvaldībā – Balvu pašvaldībā.

Šajā gadījumā es tiešām uzskatu, ka mērķis ir ļoti pareizs, šie labiekārtošanas darbi ir nepieciešami, tāpat arī – jauniešu dalība šajos pasākumos. Te ir svarīgi atgādināt, ka šajos pasākumos piedalās ne tikai Siguldas bērni, jaunieši, bet jaunieši un jaunsargi no dažādām Latvijas skolām, no visas Vidzemes, nereti no Rīgas; arī viņi piedalās šajos vēsturiskajos, izglītojošajos pasākumos. Un tāpēc, protams, es piekrītu, ka būtu labi kā pastāvīgu finansējumu to iestrādāt budžeta likumā, bet ir labi, ka arī šādā veidā ir iespējams sasniegt mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mani argumenti saistīti ar sistēmiskas pieejas neesamību, nodrošinot attiecīgo saimniecisko jautājumu risināšanu.

Jā, par vēsturiskiem aspektiem ir jārūpējas, taču tam ir jābūt paredzētai sistēmai, jābūt sistēmiskam finansējumam un tas jānodrošina attiecīgajai ministrijai – vai nu tā ir Kultūras ministrija, vai Izglītības un zinātnes ministrija, vai Aizsardzības ministrija.

Ministriem jāuzņemas konsekventa horizontāla sadarbība... savstarpējā sadarbība horizontālā līmenī un jānodrošina finansējuma pieejamība. Bet deputātu kvotas degradē pašu par sevi budžeta izskatīšanas gaitu, objektivitāti... un pamatotību, kā tiek tērēti budžeta līdzekļi.

Un vēl viena lieta. Kas ir dārgāks – šodien dzīvojoša cilvēka dzīve vai arī deputātu kvotas, kas masveidā diemžēl šogad tiek izdalītas budžeta ietvaros...

Sēdes vadītāja. Paldies. Laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, mums ir svarīgas lietas, un mēs redzam jautājumus, kuri, deputātu ieskatā, nav tikuši atrisināti budžeta izstrādes procesā, bet tiem caur deputātu priekšlikumiem ir rasti finansējuma avoti. Un traģiski jau ir tas, ka šādi labi priekšlikumi...

Bet nu kopumā, ja paskatāmies šajās debatēs par deputātu kvotām... kolēģi, mēs nevaram atrast naudu staru iekārtas nevis iegādei, bet atjaunošanai Daugavpils slimnīcā, turpretim Latgalē... mēs nobalsojām par stāvlaukuma ierīkošanu pie kapiem. Nu, tas nav pareizais signāls, ko mēs raidām sabiedrībai!

Atceres pasākumi, kas ir ieplānoti šajos Nacionālās apvienības priekšlikumos, arī ir svarīgi, neapšaubāmi, bet, kolēģi, atcerieties arī par tiem citiem priekšlikumiem, ko opozīcija šajā gadījumā rosina.

Aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 196. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 197. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, 20 tūkstošu eiro piešķīrums – lai nodrošinātu Tukuma novada pašvaldībai mērķdotāciju projektēšanas darbiem.

Nu gribas uzdot jautājumu... Okay, jā, Tukuma novada pašvaldībai ir nepieciešami projektēšanas darbi, bet varbūt ne mazāk svarīgi ir projektēšanas darbi, kas nepieciešami Sēlijas vietējo autoceļu remonta darbu nodrošināšanai? Sēlijas ceļu pieejamība vietējiem iedzīvotājiem un to kvalitāte – arī tas būtu izsverams pasākums, kuram būtu nepieciešams nodrošināt finansējumu.

Diemžēl deputātu kvotas parāda izkropļoto izpratni par to, kā tiek pārdalīti kopējā budžetā naudas līdzekļi.

Es vēlreiz gribu pateikt: nodokļus maksā visi iedzīvotāji – Sēlijas, Daugavpils, Tukuma, Talsu un Siguldas –, taču nez kāpēc daļa deputātu nolēma, ka, vot, tieši 20 tūkstoši ir svarīgāki un vajadzīgi projektēšanas darbiem Tukumā, bet Sēlijai un Sēlijas autoceļiem šie 20 tūkstoši nav nepieciešami. Kādi apsvērumi bija par pamatu tādiem lēmumiem? Nu droši vien politiskie apsvērumi un lētas popularitātes meklēšana savu vēlētāju acīs, bet valsts no tā neiegūst. Valsts kopumā no tā tikai zaudē diemžēl.

Sistēma izkropļota, un izkropļota arī izpratne, kā tērēt visus budžeta naudas līdzekļus un kurš tos tērē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Šis priekšlikums nebūt nav jāuztver kā kaut kāds atsevišķs izņēmums vai izrāvums un nebūt nav salīdzināms ar citiem reģioniem, jo Lestenes baznīca – kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – jau agrāk ir dabūjusi valsts budžeta atbalstu, lai Lestenes baznīcu mēs redzētu daļēji atjaunotu, tādu, kādu mēs to redzam tagad.

Tukuma novada pašvaldība ir arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē ar priekšlikumu piešķirt valsts nozīmes pieminekļa statusu Lestenes Brāļu kapiem, kuri arī ir zināms simbols Latvijas vēsturē, it sevišķi Otrā pasaules kara vēsturē. Un tikai loģiski ir tas, ka, ņemot vērā visu šo kompleksa attīstību, Tukuma novada pašvaldība attīstīs tur šo muzeju – ekspozīciju, kas stāstīs par Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kuri skar visu Latviju; stāstīs tātad arī par latviešu leģionāriem, kuru kapi atrodas tieši pie muzeja un baznīcas.

Un šis muzejs, šī baznīca – tā ir lieliska iespēja...

Lūdzu apvienot man abus runāšanas laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

R. Jansons. ... tā ir liela un lieliska iespēja šeit veikt gan militāri patriotiskās audzināšanas darbu Jaunsardzei, gan vietējā bataljona zemessargiem bruņoto spēku sastāvā un līdz ar to attīstīt šo kompleksu ne tikai kā kultūras kompleksu, bet arī kā militārās un Latvijas vēstures informatīvo avotu.

Ja kāds meklē šeit kaut kādu politisko interesi, tad jāuzsver, ka Tukuma novada pašvaldībā valda partija, kura nemaz nav Saeimā pārstāvēta, bet viens no domes... vietniekiem ir opozīcijas pārstāvis – tas, kas šobrīd Saeimā ir opozīcijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Paldies, cienītā sēdes vadītāja. Kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka šovasar notika vērienīgi ceļu remonti Sēlijā. Tas, kas brauc no Jaunjelgavas uz Neretu un Viesīti, par to varētu pārliecināties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Lejiņa kungs! Protams, es domāju, ka te... arī rezolūcijas autori noteikti ir informēti par to, kādi ceļu remonta darbi notiek Sēlijā, bez šaubām. Un tāpēc vajag lasīt rezolūciju. Tur ir ļoti skaidri parādīti tie ceļi, kurus diemžēl nav... kuru saremontēšanai nav atraduši laiku. Tāpēc arī bija šis priekšlikums.

Attiecībā uz šo priekšlikumu, kolēģi, es gribu teikt, ka par Lestenes jautājumu tiek runāts, manuprāt, ikkatra budžeta sakarā, un tas ir pilnīgi pareizi, ka par to tiek runāts. Protams, manuprāt, pienācis pēdējais laiks rast kaut kādu normālu risinājumu šim jautājumam, lai tas nav jādara caur kvotām. Šī nav pirmā reize, kad šī palīdzība tiek sniegta caur kvotām. Ir bijuši gadi, kad tas notiek daudz lielākos apjomos – ne tikai 20 tūkstošu eiro apmērā, bet par daudz lielākām summām. Un īsti pareizi jau tas nav.

Es neņemšos runāt par šīs vietas vēsturisko nozīmīgumu, ne arī par to, cik tā ir svarīga īpaši šodien, bet kopumā šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms.

Un, kā jau Jansona kungs pareizi minēja, arī Zaļo un Zemnieku savienība ir Tukuma novada vadībā. Un mēs šo jautājumu regulāri arī pirms tam... neskatoties, kāda bijusi valdība...

Vienmēr šis jautājums ir aktualizējies uz budžeta sagatavošanas laiku. Taču normāli būtu, ja mēs atrastu normālu veidu, kā ministriju budžetos ieplānot šo atbalstu, jo pēc būtības atbalsts Lestenei tiek sniegts ik gadu; prioritātes ir dažādas, varbūt ir bijuši pat pārtraukumi, bet principā tas atbalsts tiek sniegts regulāri. Un, manuprāt, šim atbalstam būtu jābūt vēl lielākam. Tam nav jāaprobežojas ar šiem 20 tūkstošiem, tam būtu jābūt vēl lielākam. Jāpalīdz šo vietu sakārtot. Tur ir vēl diezgan daudz darba, ko darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. 197. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 198. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Nu dāsni tie pozīcijas deputāti, dāsni uz deputātu kvotām...

Tiek 48 tūkstoši piešķirti Valkas novada pašvaldībai... arī mērķdotācijai... Valkas stadiona skrejceļa, vieglatlētikas sektora un trenažieru zāles inventāra atjaunošanai. Nu labs mērķis... un cēls arī.

Bet – vai tikai šādā veidā nepieciešams risināt problēmas, kas saistītas ar Valkas novada pašvaldību?

Atkal uzdošu to pašu jautājumu – ar ko gan Sēlija ir nogrēkojusies, ka Sēlijai netiek pienācīgā kārtā nodrošināts finansējums, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu... pat mājokļa politikas īstenošanu, veicinot jaunu mājokļu būvniecību un esošo ēku rekonstrukciju reģionā?

Nu tad jāizvērtē, kādas ir tās pieejas un kādiem mērķiem tie budžeta līdzekļi tiek tērēti. Nevar tā būt, ka valdība aizņemas, šī aizņēmuma nauda tiek uzkrauta uz visu nodokļu maksātāju pleciem, uz to, kuri dzīvo gan Valkā, gan arī, piemēram, Rubeņos Sēlijas novadā, un Valka dabū 48 tūkstošus stadiona un inventāra atjaunošanai, bet Sēlijas vajadzības netiek apmierinātas ar šajā budžeta finansējumā paredzētajiem tēriņiem.

Kur ir tā jēga tam visam? Kāpēc tad ir valdība nepieciešama, kāpēc ir nepieciešams tāds valsts aparāts, valsts pārvalde? Kāpēc tad nepieciešams tēlot kaut kādu sistēmu un arī loģiku piešķīrumos?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es teiktu, ka varbūt nav pareizs tas veids, kādā tiek atbalstīta pierobežas pilsēta, bet domājams, ka latvju zemju teritoriju likums varētu izveidot zināmā mērā valsts atbalsta programmu pierobežas apdzīvotajām vietām un pilsētām.

Ir skaidrs, ka pierobeža... mēs zinām arī no masu medijiem, kādas problēmas ir bijušas Valkai kā pilsētai gan finanšu dēļ, gan iedzīvotāju deklarēšanās vietas izvēles dēļ, un ir saprotams, ka pierobežas pilsēta ir jāatbalsta, ir jāatbalsta papildus, lai arī tik tālu...

Kā jau vienreiz teicu, robeža ir mūsu drošība... un arī – mazlietiņ konkurence ar kaimiņpilsētu Valgu... Mēs zinām, ka Valka nav vienkārši tikai pierobežas pilsēta, bet ir uz robežas un ir sadarbības pilsēta – sadarbojas ar Igaunijas pilsētu Valgu.

Izskatās, ka ir nepieciešama tiešām tāda valstiska pieeja, valsts kopēja stratēģiska programma, lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri dzīvo pierobežā. Latvija no tā tikai iegūtu. Trīsdesmit gadus neatkarībā dzīvojot, šāda veida politika būtu tiešām svarīga.

Atkārtošu – mūsu kaimiņi igauņi ļoti nopietni domā par pierobežu, par pierobežā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un īpaši atbalsta tos.

Ja šī nebūtu deputātu kvota, droši vien tik daudz kritikas neizskanētu. Katrā ziņā es atbalstīšu šo priekšlikumu, tāpēc ka uzskatu to par vienu no soļiem, lai atbalstītu cilvēkus, kuri dzīvo pierobežā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī esmu starp tiem cilvēkiem, kuri atbalstīs šo konkrēto priekšlikumu, jo es uzskatu, ka vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatu pamats. Bet – ir viens "bet".

Tiešām – kas būtu nepieciešams šajās budžeta debatēs? Jau kuro reizi mēs pie tā faktiski nonākam un atkārtojam, ka vai nu izglītības un zinātnes ministrei, vai Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram būtu jānāk ar skaidru ziņojumu:

kādās stadijās ir citi Latvijā esošie vieglatlētikas stadioni, kur ir nepieciešamas investīcijas;

kādas pēc administratīvi teritoriālās reformas ir paredzētas potenciālās izmaiņas novados saistībā ar jaunajiem administratīvajiem centriem;

kur un kā plānojas skolu tuvums; vai kaut ko tiek plānots slēgt vai ne; respektīvi, kādai būtu jābūt mērķtiecīgai šo reģionālo vieglatlētikas stadionu sakārtošanai.

Es pat nerunāju par galvaspilsētu, kur vieglatlētikas manēža ir, nu, zem katras kritikas, bet jaunie projekti nezin kāpēc mums velkas garumā jau gadu gadiem; tas ir kauns visas Baltijas līmenī.

Prieks par reģionālajām manēžām.

Ja mēs runājam par stadioniem, vieglatlētikas skrejceļiem, tad: punkts viens – potenciālās investīcijas visā Latvijā (kādā apmērā?), un punkts divi – protams, lai šobrīd, pandēmijas laikā, šie stadioni un šī infrastruktūra būtu pieejama mūsu bērniem (bet tas jau ir cits stāsts – saistībā ar ierobežojumiem).

Tiešām es aicinu kolēģus atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Vienlaikus aicinu vai nu izglītības un zinātnes ministri, vai Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Sandi Riekstiņu (no Jaunās konservatīvās partijas) saņemties un pieteikties debatēs un tiešām izstāstīt par sporta infrastruktūras attīstību Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Atļaušos tikai atkārtot un atgādināt kolēģiem, ka daļa Valkas iedzīvotāju deklarējas Valgā, strādā un saņem atalgojumu Igaunijā.

Valkas iedzīvotāji gūst labumu arī no alkohola tirdzniecības vietām, kuras nodrošina papildu ienākumus gan Valkai, gan arī attiecīgi Latvijas valsts budžetam.

Taču pieeja, ka budžeta pārdales mehānismi tiek izkropļoti ar deputātu kvotām, ka nepasaka un neizvērtē problemātiku kontekstā ar citu pilsētu vajadzībām, ir nepamatota, ir kroplīga un neatbilst krietna un rūpīga saimnieka pieejai, pārvaldot valsts budžeta līdzekļus. Tāpēc kvotas kā tādas, kā suga, nav atbalstāmas, pārdalot kopējos valsts budžeta līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, piekrītu – arī es jau teicu, ka kvotu pieeja nav atbalstāma principa ziņā. Taču arī tie piemēri, ka Valkas iedzīvotāji atrod darbu kaimiņvalstī, ir vērtējami divējādi: ir labi, ka viņi atrod darbu valstī, bet ir jābēdājas, ka cilvēki izvēlas deklarēties kaimiņvalstī. Bet nu... Eiropas Savienība ir Eiropas Savienība.

Un tāpēc atkārtoju – šo soli varu uzskatīt kā mazu, mazu, mazu pilienu... vienu no veidiem, kā atbalstīt Latvijas iedzīvotājus pierobežas pilsētā, lai viņi novērtētu, ka dzīvot Valkā... deklarēties Valgā un, iespējams, tur arī strādāt – tā ir cilvēka brīva izvēle, bet dzīvot savā pilsētā ir ērti, patīkami un arī atbildīgi, tāpēc ka Latvijas valsts par viņiem rūpējas, valsts izrāda arī papildu interesi par sportu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Kolēģes un kolēģi, 198. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 199. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, 54 878 eiro – kvota, kur... tas nav it kā politiskajā izšķiršanā – piešķirt Varakļānu novada pašvaldībai mērķdotāciju Varakļānu novada pansionāta "Varavīksne" inventāra atjaunošanai.

Ir jāsaprot, ka katra no kvotām, katra no šīm nelielām vai lielākām (gandrīz miljons – Rēzeknes alejai) summām... kādam nav nodrošināta nauda. Vai nu tas ir mediķu atalgojums, vai mediķu pieejamība tajos pašos Varakļānos, medicīnisko pakalpojumu pieejamība (nepieejamība) tiem pašiem varakļāniešiem, izglītības un pirmsskolas pedagogu kvalitatīva materiāla pieejamība (nepieejamība) bērnudārzos Varakļānos.

Ir jāsaprot arī tas, ka šāda pieeja, plānojot publisko resursu izlietojumu, ir savā būtībā nepieņemama un tādai tai nevajadzētu būt. Problēmas jārisina sistēmiski, savstarpējā sadarbībā starp ministrijām. Deputātu kvotas – tas ir kroplīgs instruments, ar ko tiek zvejotas vēlētāju balsis. Tiek uzskatīts, ka šāda veida maziņas lietiņas un mazas naudiņas...

Lūdzu apvienot debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies.

Tiek uzskatīts, ka šādā veidā izzvejotas naudiņas, maziņas naudiņas, rada vietējiem iedzīvotājiem, vēlētājiem, papildu komfortu, viņi to ļoti labi atceras, viņi to ļoti pozitīvi novērtē, un tad viņi balso par tiem deputātiem.

Taču ir jāsaprot, ka ir arī nopietnākas un lielākas problēmas, arī tādas, kuras netiek atrisinātas un kuru risinājumi netiek meklēti šī budžeta ietvaros. Tās problēmas ir kliedzošas, tie ir ļoti būtiski izaicinājumi, kuri stāv sabiedrības priekšā.

Covid-19 izgaismoja virkni problēmu veselības aprūpes jomā, uz cīņas pirmo līniju izveda arī pirmsskolas pedagogus, audzinātājus, skolotājus. Vai viņiem ir atrasts pietiekošs finansējums, konkurētspējīgs finansējums? Vai skolām tiek nodrošināti attiecīgi digitāli materiāli, kuri parāda arī visu šo problemātiku? Nē, tam līdzekļu nav! Bet deputātu kvotās kopumā tiek sadalīti gandrīz divi miljoni eiro: pa maziņiem gabaliņiem tas viss tiek it kā saraustīts, un katrs no tiem tiek piešķirts savējiem – saviem vēlētājiem, savam reģionam. Nav tas taisnīgi arī pret citu reģionu iedzīvotājiem, nedz arī pret visu valsti, kurai jāsastopas ar visām šīm globālajām problēmām, ar visiem šiem izaicinājumiem, un tas nenodrošina patiešām valstisku domāšanu un valstisku pieeju, tērējot valsts budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Par konkrēto mērķdotāciju Varakļānu novada pansionātam "Varavīksne". Faktiski līdzīga situācija kā ar Valkas stadiona atjaunošanu.

Faktiski tas būtu viens no pašvaldības uzdevumiem – sadarbībā ar valsti, bet mēs sistemātiski, arī šajā budžetā, esam darījuši visu, lai pašvaldību ieņēmumi kristos, lai pašvaldības savu sociālo pakalpojumu grozu vairs... katrā ziņā būtu nopietnas problēmas to izpildīt līdzšinējā apmērā, tāpēc ka pašvaldībām finansējums ir samazināts.

Tad nu šeit būtu – kā minimums – nepieciešams, lai Labklājības ministrijas pārstāvji, sadarbojoties vai nu ar Latvijas Pašvaldību savienību, vai ar Latvijas pašvaldībām, būtu apzinājuši šo situāciju Latvijas pansionātos, lai saprastu, kur un kam visvairāk ir nepieciešams, un lemtu par šīm prioritātēm. Jo šeit mēs izdalām vienu pansionātu, padarām īpašāku par pārējiem, kuriem inventāra nolietojums, iespējams, ir daudz kritiskākā stāvoklī nekā Varakļānos.

Tiešām – šeit būtu cilvēcīgi paskaidrojams, kāpēc tieši Varakļānu novadam; ar ko konkrētais pansionāts ir kritiskākā stāvoklī nekā citi Latvijas attālo reģionu pansionāti.

Es noteikti balsošu "par" šo priekšlikumu, jo tas ir izskanējis un cilvēkiem mēs nedrīkstam likt vilties. Bet – mums ir jādomā arī par visu valsti vienmērīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 199. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 200. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Tas ir saistīts ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem novirzīšanu uz mērķdotāciju pašvaldībām, kura savukārt ir saistīta ar skābekļa piegādēm slimnīcās.

Paldies, bet priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis mans priekšlikums bija piemērs opozīcijas nozīmei.

Kā jūs redzējāt, man bija divi priekšlikumi. Pirmais – lai apgādātu ar skābekli visam nākamajam gadam divas lielas slimnīcas – Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.

Un šis, otrais, priekšlikums – lai sagādātu skābekli visam gadam astoņām Latvijas reģionālajām slimnīcām. Summa, salīdzinot ar kopējo budžeta ietvaru, ir ļoti neliela – 184 tūkstoši eiro –, bet tā spētu nodrošināt jebkurai Latvijas reģionālajai slimnīcai – vienalga, kur tā atrastos, Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Sēlijā, vienalga, kur, – skābekli visam gadam.

Paskaidrošu, kas notiek. Lai nodrošinātu skābekļa terapiju Covid-19 slimniekiem, ir jānomā skābekļa baloni – dažādu tilpumu baloni. Un...

Lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

R. Ločmele. Lūk, un to tilpums dalās: lielajām universitātes slimnīcām ir iespēja pieslēgt un tām der liela tilpuma skābekļa baloni, turpretim mazajām slimnīcām der tikai mazāka tilpuma baloni. Taču, tā kā lielās slimnīcas bija prioritāte, lielā tilpuma baloni tika piegādāti uzreiz lielajām slimnīcām, nevis reģionālajām. Un tāpēc tieši reģionālajās slimnīcās veidojas tas neliela tilpuma skābekļa balonu deficīts.

Šī summa... jūs varētu paskatīties manā priekšlikumā (tur ir tāme – atšķirībā no citiem deputātu kvotu priekšlikumiem!), kur precīzi var saskaitīt, kādiem mērķiem katra no šīs summas daļām ir nepieciešama.

Pateicoties tam... Es personīgi pateicos deputātam Ilmāram Dūrītim, kurš ir Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un kurš piedalījās mana otrā priekšlikuma izskatīšanas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, – jau nākamajā dienā tika apzinātas visas reģionālās slimnīcas un to vajadzības attiecībā uz aktuālo Covid-19 ārstēšanu.

Pašlaik, pēc informācijas, stāvoklis ar skābekli reģionālajās slimnīcās ir stabilizējies, bet – zināmā mērā tikai tāpēc, ka ir samazinājies kovidslimnieku skaits. Ņemot vērā to, ka nākamgad ir iespējams vēl viens Covid-19 pandēmijas vilnis, uzskatu, ka nepieciešams saglabāt budžeta ailē šo summu, lai nebūtu nākamgad...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Debates slēdzu.

Bondara kungs, lūdzu!

M. Bondars. 200. priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Dūrīša kungs – kā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs – izstāstīja, ka šeit līdzekļi tiek ņemti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ja ir tāda nepieciešamība. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 200. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 201. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš paredz, ka līdzekļus no ieņēmumiem no ēnu ekonomikas apkarošanas pārdalītu par labu pašvaldībām. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis konkrētais priekšlikums ir sagatavots kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Priekšlikuma būtība ir paredzēt finansējumu pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem, kuri veic skolotāja mentora pienākumus.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka arī atbilstoši jau pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" 5.¹ punktam, kurš stājās spēkā jau 2020. gada, pagājušā gada, 1. decembrī, faktiski šo kārtību paredz, bet neparedz finansējumu.

Ir tiešām liela problēma ar to trūkstošo finansējumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau vairākkārt Izglītības un zinātnes ministrijai ir norādījusi uz to un aicinājusi rast risinājumu, bet vienmēr ir saņēmusi atbildi, ka turpinās darbs pie pedagogu darba samaksas modeļa pilnveides, kas nākotnē varētu ietekmēt arī skolotāja mentora pienākumus un darba samaksas aprēķināšanas kārtību un apmēru. Respektīvi, saņem regulāri solījumus, solījumus.

Taču, ja runājam par pirmsskolas izglītības un citu izglītības iestāžu pedagogiem, mums jāsaprot – es domāju, ka mēs to jau labi saprotam –, ka taisni pirmsskolas izglītības iestāde ir pamats visam tam, kā bērni tiek sagatavoti sākumskolai, pamatskolai, vidusskolai un visam pārējam izglītības procesam; ka tā ir pamatu pamats Latvijas izglītības sistēmai.

Un tāpēc... Nepietiekoši atbalstīt pedagogus, lai gan viņi lūdz... īpaši šajā gadījumā, ja runājam par skolotājiem, kuri pilda mentora pienākumus, – tas, mūsuprāt, nav taisnīgi.

Tāpēc lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates par 201. priekšlikumu mēs turpināsim pēc garāka pārtraukuma.

Mēs ejam pārtraukumā no pulksten 12.00 līdz 13.30 sakarā ar Eiropas lietu komisijas sēdi.

Deputātu reģistrācija ir notikusi.

Es atgādinu vēlreiz – mēs atgriežamies pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Izskatām gadskārtējā valsts budžeta... un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam".

Izskatām 201. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

S. Dolgopolovs. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un gribu parunāt par trijām lietām. Visas trīs lietas ir saistītas tieši ar šo priekšlikumu.

Pirmā lieta ir par to, ka ļoti pozitīvi, ka mēs esam atteikušies no nakts maiņām, apspriežot budžeta projektu. Tas dod iespēju paplašināti izdebatēt visus priekšlikumus un arī atsevišķas budžeta pozīcijas. Es esmu pārliecināts, ka tas ir tikai pirmais solis pēc ilgiem gadiem, kas būtu nostiprināms arī Kārtības rullī, paredzot īpašu budžeta izskatīšanas procedūru, varbūt pat paredzot divus otros lasījumus, jo ir svarīgi atdalīt programmu mērķus, finansēšanas avotus un piešķiramo finansējumu.

Otrā lieta ir tā, ka budžets, kā vienmēr, ir ceļa karte, kas rāda, kā dzīvos valsts, kā dzīvos cilvēki, ko viņi var sagaidīt tuvākajos gados. Līdz ar to ļoti svarīgi ievērot visus viedokļus, jo mēs visi – pozīcija, opozīcija – esam vienādi ieinteresēti, lai ceļš būtu ejams efektīvi, lai rezultāti būtu sasniedzami labāk. Un šinī gadījumā man liekas, ka vajag atteikties no principa, kas diemžēl tiek lietots ne tikai pie budžeta izskatīšanas, – "es esmu priekšnieks – tu esi muļķis", jo tas ir ļoti tālu no parlamentārisma principiem – laba parlamentārisma principiem.

Un trešā lieta. Katrā budžetā ir vairāki sasniedzamie mērķi. Šodien galvenais mērķis, kas ir sasniedzams un kas būtu jāsasniedz, ir uzvara cīņā ar pandēmiju, jo tam būtu jāpakļauj visi resursi, visi paņēmieni, visas metodes –viss, ieskaitot arī finansēšanu. Diemžēl šis budžets ir diezgan tālu no šā mērķa sasniegšanas, kaut gan, runājot par vairākiem priekšlikumiem, tai skaitā arī par šo iesniegto priekšlikumu, tas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu bērnu dzīvību un veselību. Līdz ar to tas būtu jāatbalsta.

Jāteic, ka ļoti svarīgi, runājot par tiem uzvaru ceļiem, ko uzskata par nepieciešamu... budžetā nospraust pozīcija un koalīcijas deputāti, būtu ļoti svarīgi atcerēties to veco dziesmiņu... un, nedod dievs, lai tie principi tur būtu īstenoti...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs... laiks.

S. Dolgopolovs. ... par Džonu Braunu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu un par vidēja termiņa budžetu kopumā.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet es nevaru atbalstīt šo vidēja termiņa budžetu kopumā, jo, pirmkārt, valsts ārējais parāds šī budžeta laikā ir vājprātīgi palielināts bez redzējuma to atdot.

Otrkārt. Prezidenta Levita, ministru un Saeimas deputātu algas un to pielikumi ir kosmiski lieli, ko nevar teikt ne par mediķu, ne par pedagogu, ne arī par iekšlietu struktūru darbinieku algu pielikumiem.

Trešais. Atbalsta kovida un enerģētikas radītās krīzes skartajām mājsaimniecībām praktiski nav.

Ceturtais. Pat politiķu dotie solījumi iepriekšējos gados likvidēt deputātu kvotas ir nekrietni pārkāpti. Šīs kvotas ir atjaunotas.

Un visbeidzot. Atcerieties – ja jūs domājat, ka šis mūsu priekšvēlēšanu budžets nesīs rezultātus, es domāju, ka tā nebūs, šis budžets var izrādīties kā akmens kaklā Latvijas sabiedrībai.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 201. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Un visbeidzot – 202. priekšlikums. Tas nāk no Ministru kabineta. Komisijā tas ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jāpiekrīt, ka, runājot arī par šo priekšlikumu, dīvaini, ka tas ir šādā veidā formulēts, lai palīdzētu tām pašvaldībām, kur, iespējams, ir vissliktākā iedzīvotāju sociāli ekonomiskā situācija.

Tomēr, skatoties arī uz budžetu kopumā – vidēja termiņa budžetu kopumā –, ir skaidrs, ka tas tiks koriģēts, tā tas ir vienmēr. Tādēļ vērtējums par šo vidēja termiņa budžeta ietvaru – tas ir valdības un koalīcijas redzējums savu vajadzību apmierināšanai. Ļoti labi, ka tas tiks koriģēts, un droši vien nopietni. Teorētiski tā ir spēle. Vismaz veselības jomā tiek runāts par prioritāti, un tomēr – izmantojot tādas iespējas, kad naudas ir tik daudz kā nekad, koalīcija jau nu varēja atrisināt vismaz vienu lielu problēmu, un tā būtu veselības sistēma, kura patiešām nebija laba un kur kovida situācija parādīja ļoti daudzus aspektus. Ne tikai to, ka tā ir slikta sistēma, bet arī to, ka kraha gadījumā faktiski pietiek ar vienu, arī nelielu, vēja pūsmu.

Šis budžets neatrisina nevienu no lielajām prioritātēm. Ja atrisinātu veselību, varētu nerunāt par izglītību, cerot, ka nākamajā vidēja termiņa budžetā nākamā Saeima iestrādās atbalstu izglītībai un zinātnei, jo tad Latvija būtu parādījusi, kā pragmātiski risināt problēmas. Nākamajos budžetos zināmā mērā atkal būs jārisina veselības problēmas, arī onkoloģijas problēmas. Un, cerams, tā ir mācība nākamajiem deputātiem – risināsim vienu problēmu, kā iesaka speciālisti, un tad pakāpeniski varēsim atrisināt daudzas lielās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Jā, mēs tiešām tuvojamies likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" apstiprināšanai. Ir izskatīti visi priekšlikumi, un, protams, šie priekšlikumi bija deputātu kvotas... deputātu kvotas – velo un gājēju celiņi; laukumi biedrībām, piemiņas vietām, bērnu rotaļu laukumiem; datortehnikas aprīkojuma iegāde un tā tālāk, un tā tālāk.

Protams, ir jautājums, vai tas ir labi vai slikti. Slikti, ka koalīcija atgriezās pie deputātu kvotām. Slikti ir tas, ka netika atbalstīti ļoti labi priekšlikumi, kas skar medicīnas jomu. Slikti, ka pašvaldības tiek dalītas savējās un svešās, un apdalītajām pašvaldībām, protams, ir liels rūgtums par šo budžetu.

Ilgstoši strādājot pašvaldībā, vienmēr esmu bijusi pret šīm kvotām, jo tas vienkārši... es neteikšu, ka sanaido pašvaldības, bet vienmēr no pašvaldībām ir pārmetumi, kāpēc vienām pašvaldībām ir šīs deputātu kvotas un otrām to nav. Bet labi ir tas, ka šie līdzekļi, šīs deputātu kvotas, ir nonākušas pašvaldību teritorijās... nonāks pašvaldību teritorijās, nonāks reģionos. Un tāpēc arī par visām šīm deputātu kvotām, kas skar reģionus, es balsoju "par".

Ja runājam par šo Ministru kabineta – 202. – priekšlikumu, protams, šeit ir jāsaka labāk kaut kas nekā nekas, jo šī izlīdzināšana, kad ieņēmumi ir zemāki par 800 eiro uz vienu iedzīvotāju...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 202. priekšlikums tika atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, esam izskatījuši visus 202 priekšlikumus likumprojektam "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam", tāpēc mums ir jābalso par likumprojektu kopumā.

Aicinu to atbalstīt, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 52, pret – 33, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā – "Par valsts budžetu 2022. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Kā jau minēja sēdes vadītāja, mums ir steidzams likumprojekts otrajam lasījumam – "Par valsts budžetu 2022. gadam". Ir laikam... 232 priekšlikumi, jā.

1. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. – deputāta Alda Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, mīļie cilvēki! Labdien, kolēģi! Labdien, visas Latvijas pašvaldības! Šis mans priekšlikums ir saistīts ar budžeta līdzekļu pārdali pašvaldībām.

Es piedāvāju novirzīt atpakaļ vairāk nekā 100 miljonus pašvaldībām ar vienu loģisku mērķi. Šajā ziemā daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs nesamaksājami komunālo maksājumu rēķini, "pateicoties" sadārdzinātajai elektrībai, gāzei, tam, ka komunālo maksājumu rēķini vienkārši objektīvi... nesamērīgi palielināsies neatceltā OIK dēļ un tamlīdzīgi.

Tā vietā, lai dotu iespēju palīdzēt cilvēkiem, pašvaldībām faktiski ir noņemti līdzekļi. Aptuveni puse (ja ne vairāk) Latvijas iedzīvotāju dzīvo ne tikai galvaspilsētā Rīgā un ne tikai pārtiek no valsts budžeta, bet saņem atbalstu no pašvaldībām visā Latvijā.

Tāpēc šis priekšlikums ir absolūti loģisks, tas ir palīdzošs ne tikai pašvaldību pārstāvjiem, tas ir palīdzošs visai Latvijas sabiedrībai kopumā, un finansējums attiecīgi nekur tālu nav jāmeklē.

Lūdzu atbalstīt, mīļie cilvēki. Lūdzu atbalstīt, koalīcijas deputāti, šo priekšlikumu, un, ja jūs neatbalstāt, tad paskaidrojiet (ko jūs, protams, nedarāt), kāpēc jūs noraidāt palīdzību Latvijas iedzīvotājiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 4. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 25, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 5. – deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena un Pucena priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 6. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arīdzan balsojams, jo ir vienāds ar nule kā neatbalstīto 5. priekšlikumu.

M. Bondars. 7. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 8. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 8. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 12. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 30, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 16. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 17. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 19. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 22. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 23. – kolēģes Ločmeles priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 24. – kolēģa Pimenova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es iesniedzu sešus priekšlikumus gadskārtējā budžeta projektam. Tie nav priekšlikumi par ieplānoto budžeta līdzekļu pārdali un jauniem izdevumiem, bet satur uzdevumus pašam Ministru kabinetam šādus priekšlikumus izstrādāt vai veikt pasākumus, tai skaitā izmaiņas nodokļu politikā, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Ar šo, 24., priekšlikumu es ierosinu uzdot Ministru kabinetam līdz 2022. gada 15. jūlijam... ka regulāri – reizi gadā – tiek pārskatīts minimālās mēneša darba algas apmērs, izvērtēt tās atbilstību Eiropas Komisijas priekšlikumam direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kā arī šā apmēra atbilstību Latvijas nacionālajai pozīcijai un noteikt minimālo mēneša algu 2023. gadam atbilstoši šādam kritērijam: 60 procenti no medianālās bruto algas un 50 procenti no vidējās bruto algas.

Protams, ir svarīgi sistēmiski ievērot minimālās algas palielināšanas ekonomiskās sekas. Par to ir atsevišķs stāsts. Tomēr minimālās algas noteikšanai ir nopietni iemesli. Uzņēmumi, lai mazinātu savas izmaksas, ir ieinteresēti turēt algas pēc iespējas zemākā līmenī, tāpēc algotie strādnieki pret to ir vienmēr cīnījušies, jo, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi uz vismazāk aizsargāto darbinieku rēķina, nostumj viņus nabadzībā.

Tieši tāpēc Eiropas Komisijai iesniedza un Latvija principiāli atbalsta priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā. Šogad minimālā mēnešalga ir 500 eiro. Pamatojoties uz datiem par mēneša bruto darba samaksas mediānu 2020. gadā, varam aprēķināt minimālo algu 2022. gadam – tai jābūt vismaz 536 eiro, bet gadu vēlāk – vēl lielākai.

Tomēr minimālā mēneša alga Latvijā šogad ir mazāka nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā tā ir 584 eiro, Lietuvā – 642 eiro. Citās Eiropas valstīs – vēl lielāka. Tāpēc ir saprotams Saeimā iesniegtais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Minimālo algu 630 eiro apmērā". Saeima nolēma nodot iesniegumu izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet tā iniciatīvu neatbalstīja. Tikai iesnieguma mērķis pilnībā sakrīt ar Eiropas Komisijas priekšlikumu un Latvijas pozīcijas mērķi un atbilst tās argumentācijai.

Lūdzu, ievērojot arī Latvijas pilsoņu kolektīvo iniciatīvu, atbalstiet manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies kolēģim Pimenovam, bet 24. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 21, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 25. – arī kolēģa Pimenova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Vadītāja, lūdzu arī apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Pimenovs. Cienījamie kolēģi! Pirms pieciem gadiem Saeimā bija iesniegts 10 213 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos". Pa šo laiku dažas pašvaldības jau pašas ir pieņēmušas lēmumus par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, kā apliecināja Latvijas pašvaldību pārstāve Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, tomēr no viņas uzstāšanās, kaut visai optimistiskas, varēja secināt, ka arī tagad ne visas pašvaldības var nodrošināt bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos. Turklāt 2021. gada budžetā, kā labi zinām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetiem tika samazināti par pieciem procentpunktiem – līdz 65 procentiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kopsummas.

Publisks finansiālais atbalsts ģimenēm ir viens no ģimenes stabilitātes pamatiem. Bezmaksas un garantēta ēdināšana bērnudārzos ir viens no svarīgākajiem šī atbalsta veidiem, un, jo vairāk bērnu ģimenē, jo vairāk bezmaksas ēdināšanas atbalsts atvieglo ģimenes spējas uzturēt mājsaimniecību, tas var pat pamudināt vecākus atgriezties darba tirgū. Tas arī motivētu ģimenes, kas domā par ģimenes pieaugumu. Nepieļaujama situācija, ka daļā pašvaldību jau tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana bērnudārzos, bet citur ne. Tas būtiski palielina nevienlīdzību starp dažādos reģionos dzīvojošām ģimenēm.

Vienīgais prātīgais risinājums garantētai bezmaksas ēdināšanai bērnudārzos visās pašvaldībās ir valsts mērķdotācija. Bērnu bezmaksas ēdināšanai ir jābūt valstī nodrošinātai ikvienā pilsētā un novadā jebkādos apstākļos. Iespējams, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti un valdības politiķi atradīs citu risinājumu, kā piešķirt finansējumu Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma izpildei, tāpēc es nenosaucu konkrētus budžeta izdevumus, bet ar šo priekšlikumu ierosinu uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniegt Saeimā risinājumu par finansējuma piešķiršanu Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos" (Nr. 529/Lm13) izpildei.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 25. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 26, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 26. – arī kolēģa Pimenova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Šis, 26., priekšlikums nav par budžeta tērēšanu, bet gan par pasākumu, kurš nodrošinātu budžeta ieņēmumu palielināšanu.

Lai palielinātu nodokļu izpildi, ir nepieciešams grūdiens ekonomikas attīstības paātrināšanai, kopējo investīciju kāpums. Ik gadu kopējām investīcijām jāsasniedz 32 procenti no iekšzemes kopprodukta, taču Latvijas prognoze nākamajam gadam ir 24 procenti. Tieši publiskās investīcijas ir nepieciešamas, jo tās ir investīciju drošuma rādītājs. Privātās investīcijas vienmēr labprāt seko publiskajām. Un es uzsveru – par publisko investīciju nodrošinātāju ir jākļūst valsts dibinātai attīstības bankai valsts atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai – līdzīgi kā strādā Vācijas attīstības banka KfW.

Attīstības bankām Eiropas Savienības likumdošanā nav principiālu aizliegumu, tādēļ attīstības banka jeb "Attīstības finanšu institūcija Altum" jau ir. Altum var aizņemties un aizdot naudu, bet bez multiplikatora, jo tai nav bankas licences. Valstij piederošai attīstības bankai ir iespējas aizņemties kapitāla tirgū ne tikai ar valsts garantijām, bet arī bez tām. Savukārt Altum garantētu komercbanku kredītus, tādējādi arvien vairāk veicinot komercbanku kredītu izsniegšanu.

Mana priekšlikuma izpildei nevajag naudu no budžeta. Es ierosinu uzdot Ministru kabinetam tā kompetences ietvaros izvērtēt valsts attīstības bankas dibināšanas iespēju un iesniegt Saeimā argumentētu ziņojumu par izvērtēšanas rezultātiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies.

26. – kolēģa Pimenova priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 21, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 27. – arī kolēģa Igora Pimenova priekšlikums. Arī šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Pimenovs. Nākamie trīs priekšlikumi nav par ieplānoto budžeta līdzekļu pārdali un jauniem izdevumiem, bet par sistēmiskām izmaiņām, kuras ir nepieciešamas nodokļu politikā, lai palielinātu ieņēmumus un mazinātu sociālo nevienlīdzību.

Tagad par iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu. Diferencētais neapliekamais minimums ir tikai bāla ēna no tā, ko vajag izdarīt, lai izvestu Latviju no valstu kluba ar lielāko sociālo nevienlīdzību. Un cēlonis ir tas, ka sociālā nevienlīdzība (lai gan Latvijā atzīta par problēmu) ikdienu tiek atražota tirgus iekārtas ietvaros un mierīgi sadzīvo ar pasākumiem, kuri esot veikti nevienlīdzības izskaušanai.

Diferencētais neapliekamais minimums kā šīs cīņas imitācijas līdzeklis ir īpaši izaicinošs. Nepietiek ar to, ka diferencēto neapliekamo minimumu ir grūti administrēt, grūti paskaidrot un vēl grūtāk izprast nodokļu maksātājiem. Tas ir ļoti vājš līdzeklis sociālās nevienlīdzības mazināšanai, jo skars visus darba ņēmējus, kuru darba alga mēnesī nepārsniegs 1800 eiro, bet nemaz neattieksies uz tiem, kam ienākumi lielāki. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc diferencētais neapliekamais minimums ir bezspēcīgs nevienlīdzības samazināšanā.

Kā nodokļu politikas instruments tas bija iecerēts vecajās Rietumu demokrātijās, lai aizsargātu to milzīgo ienākuma saņēmēju intereses, kuri savas algas un peļņas gūst, lielā mērā pateicoties brīvā tirgus konkurencei un brīvajai naudas kustībai, nevis tikai saviem talantiem un uzņēmīgumam, un nemaz negrib pakļaut ienākumus aplikšanai ar progresīvo nodokli, kurš ir nesalīdzināmi efektīvāks rīks sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Šāds nodokļu politikas atavisms – patiesā progresīvā nodokļa liekulīgs aizstājējs – joprojām darbojas.

Es ierosinu spert soli īstās progresivitātes nostiprināšanai aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un diferencētā neapliekamā minimuma vietā ieviest nulles likmi ienākumiem, kuru apmērs vienāds ar minimālās gada algas apmēru, un ar šo mērķi noteikt, ka Ministru kabinets līdz aiznākamā gada budžeta iesniegšanas pēdējam datumam iesniedz Saeimā likumprojektu par attiecīgiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 27. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 20, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 28. – arī kolēģa Pimenova priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirms četriem gadiem (Skaņas pārrāvums.)... Kučinska valdība ieviesa progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Lai gan likmes savā starpā maz atšķiras, salīdzinājumā ar Pasaules Bankas darba grupas ieteikto nodokļa likmes skalu un OECD jeb ESAO (latviešu valodā) valstu labāko praksi tas tomēr ir progresīvais nodoklis.

Ienākumu lielumi, kurus pārsniedzot likmes mainās, ir divi, proti, gada ienākumi – 20 004 eiro jeb 1667 eiro mēnesī un gada ienākumi obligāto iemaksu objektu maksimālā apmērā – šogad 62 800 eiro jeb 5233 eiro mēnesī. Kopš progresīvā nodokļa likmju ieviešanas mēneša vidējā darba samaksa ir palielinājusies par nepilniem 24 procentiem. Attiecīgi daļai nodokļu maksātāju mēneša alga ir pārsniegusi 1667 eiro un nodokļa likme palielinājusies no 20 procentiem uz 23 procentiem.

Tolaik – kad 2017. gadā tika ieviesta progresīvā skala – nodokļus atbilstoši likmei 20 procenti maksāja ļoti liela maksātāju daļa – ap 90 procentiem. Tāpēc var pieļaut, ka nodokļu slogs nepilnu četru gadu laikā ir izaudzis lielai nodokļu maksātāju daļai. Lai tas nenotiktu, progresivitāte aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir jāpiemēro adaptīvi darba samaksas izmaiņām, ienākumu sliekšņi, kurus pārsniedzot likmes mainās, ir jānosaka atbilstoši gada vidējās darba samaksas apmēru skaitam, nevis fiksētām summām. Ienākumu intervālu robežām ir jābūt saskaņā ar ESAO valstīs piemērojamu praksi.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Pimenovs. Lūdzu apvienot manus laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

I. Pimenovs. Šī prakse ir pierādījusi savu efektivitāti. Likmes nosakāmas šādiem ienākumu intervāliem: līdz pusotram gada vidējās darba samaksas apmēram; pārsniedz pusotru gada vidējās darba samaksas apmēru, bet nepārsniedz četrus gada vidējās darba samaksas apmērus; treškārt, pārsniedz četrus gada vidējās darba samaksas apmērus.

Es ierosinu uzdot Ministru kabinetam iesniegt Saeimā likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka gada apliekamo ienākumu apliek atbilstoši gada vidējās darba samaksas apmēru skaitam. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 28. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 20, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Un visbeidzot 29. – noslēdzošais kolēģa Pimenova priekšlikums. Komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Sēdes vadītāja, es lūdzu apvienot laikus arī.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

I. Pimenovs. Man žēl, ka komisijas vadītājs neatrada nekādus vārdus, lai kaut kā raksturotu manu priekšlikumu, tomēr varbūt es pamēģināšu izdarīt... viens pats. Tas ir mans pēdējais priekšlikums.

Mēs tuvojamies budžeta debašu maratona beigām, tas ir īss brīdis epilogā secināt par galvenajām problēmām valsts priekšā, kuras pandēmijā īpaši saasinājušās. Tās ir divas: kur dabūt naudu investīcijām, un kā mazināt sociālo nevienlīdzību.

Cilvēki necieš nevienlīdzību. Tās dēļ bija sākušies visi nemieri un revolūcijas. Vīlušos cilvēku dusmas rod izejas dažādās formās: studentu demonstrācijās un streikos Francijā 1968. gadā, arī pēkšņā Trampa uzvara, arī mūsdienu antivakseru protestu sakne ir vīlušos cilvēku dusmas.

Progresīvais nodoklis ir ne vien taisnīguma, bet arī valsts stabilitātes pamats. Tikmēr progresivitātes piemērošana Latvijā ir kūtra un nekonsekventa, cenšoties neaizskart lielo algu saņēmējus. Progresivitātes princips tiek piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm. Ja uzņēmuma peļņa ir sadalīta dividendēs, tās tiek apliktas ar 20 procentu ienākuma nodokli, un šī likme neprogresē, tā ir līdzena likme un sakrīt ar viszemāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Latvija joprojām ir valsts, kur ir lēti būt bagātam. Un te ir arī atbilde, kur ņemt naudu skolotāju un mediķu algām: dividendes apliekot ar ienākuma nodokli, ir jāpiemēro progresivitātes princips. Sistēma ir jāreformē, un jāsāk ar diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokļa atcelšanu. Visa šī konstrukcija ir jānomaina ar vienotu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Es aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un noteikt, ka Ministru kabinets pirms 2023. gada budžeta iesniegšanas datuma iesniegs Saeimā likumprojektu par Solidaritātes nodokļa likuma atcelšanu vienlaikus ar likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumprojektu par grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ar kuriem no 2023. gada 1. janvāra nodrošinātu progresivitātes principa piemērošanu visu veidu fizisko personu ienākumu, tai skaitā kapitāla pieauguma un kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Grūti saprast, kāpēc šie priekšlikumi ir noraidāmi. Vai nu koalīcija baidās pārslogot Ministru kabinetu, vai uzskatāt, ka ministru IQ ir pietiekami zems, lai saprastu Pimenova kunga priekšlikumus.

Es aicinu atbalstīt šo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Paldies Pimenova kungam par ļoti rūpīgo skaidrojumu par visiem saviem priekšlikumiem. Komisijā 29. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 33. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 34. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 37. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 39. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 40. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 41. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 42. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 43. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 44. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 23, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 45. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 46. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 19, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 47. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki! Es te mēģināju piespiest... debatēt iepriekšējā reizē... izmisīgi, nekādi nesanāca, neļāva man pieteikties. Nodebatēšu pie šī punkta. Proti, situācija ir tāda. Tikko Saeima nobalsoja, burtiski tikko... pie iepriekšējā priekšlikuma – lai jūs saprastu, cilvēki, – par to, ka prezidentam Levitam būs flīģelis par 180 tūkstošiem. Tas, ko presē saka – ka nebūs –, nav taisnība. Tikko budžetā otrajā lasījumā nobalsoja par flīģeli un Satversmes tiesas ballīti, un kam tur vēl ne... Trīs jūru... padomei un tamlīdzīgi.

Tas pats attiecas uz visiem manis... Mēs jau, izskatot budžetu, šos jautājumus vienreiz izrunājām, tagad tie, sanāk... ņemot vērā, ka divos likumos tie faktiski ir (šajā "Par valsts budžetu 2022. gadam" un tajā iepriekšējā par trīsgadu budžetu)... tur faktiski tie atkārtojas.

Līdz ar to šoreiz es debatēs gari neizplūdīšu par šo jautājumu, bet lai jūs saprastu, mīļie cilvēki: Saeima nobalsoja par to, ka Levitam būs flīģelis par 180 tūkstošiem eiro. Flīģelis! Diez kas tur spēlēs? Pavļuts? Un Kariņš dziedās? Un ko, diez, darīs Levits uz tā flīģeļa – tas mani interesē visvairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 47. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 17, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 48. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 48. priekšlikumu.

Gobzema kungs arī vēlas debatēt.

Lūdzu, vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki! Ārlietu ministrija, diplomātiskās misijas un viss pārējais. Es lūdzu samazināt attiecīgi šos izdevumus un netērēt tik daudz, kā saka, neaizņemties tik daudz, jo Rinkēvičam nav jālido biznesa klasē no Somijas uz Rīgu un nav jāņem tas VIP transfērs no Rīgas lidostas lidmašīnas, lai ar Audi A8 aizbrauktu līdz terminālim, – nu tas nav vajadzīgs. Var palidot ekonomiskajā klasē. Numur viens, ja.

Diplomātiskais korpuss divus gadus ir nosēdējis apakšbiksēs mājās. Viņiem nevajag papildus. Viņi neko nav izdarījuši... kā reiz ir tikai sabojājuši attiecības un līdz ar to samazinājuši ekonomiskās iespējas Latvijai.

Un otra lieta, kas ir ļoti būtiska šajā sakarā. Ārlietu ministrijā ir iebudžetēts tas pats, kas Valsts prezidenta kancelejā, – tas Trīs jūru... samits. Par to jau es runāju iepriekšējā reizē. Pusmiljons tur, pusmiljons tur – vienkārši, lai notrallinātu jūsu naudu, mīļie cilvēki, tā vieglu roku. Un tikai tāpēc, ka jūs neceļaties. Pēdējais laiks celties un beigt dusmoties un sūdzēties internetā.

Vienīgais, no kā viņi baidās, ir cilvēku reāla iziešana ielās. No tā viņi tiešām baidās. Ne no kā cita viņi nebaidās, bet no tā viņi baidās. Tāpēc viņi jūs biedē ar sodiem, biedē ar to, ka jūs tur bez QR kodiem iespundēs un tamlīdzīgi. Tas ir tas, no kā viņi baidās, nevis no tā, ka jūs nošērosiet to un piecreiz apsaukāsiet Kariņu. Tas viņiem ir vienalga.

Atcerieties to, mīļie cilvēki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 48. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. – deputāta Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 49. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 50. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, Lībiņas-Egneres kundze, man jums ir lūgums – varbūt neskrieniet ratiem pa priekšu, tāpēc ka...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, ar sēdes vadītāju sarunāties nav atļauts.

A. Gobzems. ... jā, tīri tehniski paspēt nospiest "Pieprasīt balsojumu" un pieteikties debatēm tad, kad jūs...

Sēdes vadītāja. Jūs varat pieteikties debatēm iepriekš.

A. Gobzems. Tā ka to atcerieties, ja, lūdzu... es saprotu, ka jūs gribat izdzīt cauri visu, bet, vienvārdsakot, atcerieties...

Fiskālās disciplīnas padome... Fiskālā disciplīna vispār nav jāievēro, var aizņemties, cik grib. Cik grib! Viņi arī aizņemas, cik grib – septiņus miljardus vai cik –, daudzās, ļoti daudzās naudas, kuras... nepietiek, lai ārstētu kovida slimniekus, nepietiek medmāsām, nepietiek ugunsdzēsējiem, nepietiek policistiem, žogam nepietiek, policistiem... Nekam nepietiek, vispār nekam! Septiņus miljardus jau būs aizņēmušies, bet nekam nepietiek.

Kam pietiek? Slimnīcas vadītājam – jaunam amatam pietiek. Tātad slimnīcā tāda noslodze, ka šis augstas raudzes speciālists varēs tagad strādāt citā vēl papildu amatā, jo tāda noslodze slimnīcās, ka vajag vēl kādu valdes locekļa amatu ieņemt. Zināt, kāpēc? Droši vien, ka visi tie lielie iepirkumi slimnīcās ir beigušies. Tagad lielā fendere būs tajos mežos.

Un Fiskālās disciplīnas padome šos divus gadus klusē, klusē... Tā ir bezjēdzīga, bezjēdzīga birokrātiska iestāde. Tā ir jālikvidē. No tās nav pilnīgi nekādas jēgas. Tur sēž tādi birokrāti, kas ar kaut kādām Excel tabulām kaut ko darbojas, neviens to vērā neņem. Priekš kam? Tā tāpat ir atkarīga no valdības. Ko valdība pateiks, to viņi tur uzrakstīs tajos papīros. Bezjēdzīga institūcija, kas tērē jūsu naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 50. priekšlikums komijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 18, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 51. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, es laikam varu runāt, ko es gribu. 51. priekšlikums ir par Fiskālās disciplīnas padomi, par kur jau es norunāju pie 50. priekšlikuma, jo tas bija par budžeta līdzekļu pārdali no Ekonomikas ministrijas, kas nelikvidē līdz galam OIK, ko sen vajadzēja jau likvidēt, ja.

Bet nu, runājot par Fiskālās disciplīnas padomi... Parunāsim tā, nu, no tāda sabiedrības viedokļa. Mīļā sabiedrība, mīļas omes, kas klausās Latvijas Radio, kur 90 procentus jums slavina Kariņu un 10... deviņus procentus iedod opozīcijai parunāt... īstenībā viņi nezina, kas ir vārds "opozīcija"... vai Latvijas Televīzijā – līdzīgi tā, tas sadalījums aptuveni tāds.

Mīļās omes, jūs kaut vienu reizi esat tur dzirdējušas to, ka Fiskālās disciplīnas padome būtu kliegusi par vienu nesamērīgu tēriņu? Par vienu nesamērīgi aizņemtu eiro? Mēs pa šitiem dažiem gadiem esam aizņēmušies vairāk nekā Igaunija pa 30 gadiem. Un mūsu ekonomiskais stāvoklis ir daudz sliktāks nekā Igaunijā. Sliktāks nekā Lietuvā. Un mūs, man liekas, drīz vairs pat ar Rumāniju nesalīdzinās.

Bet mums ir Fiskālās disciplīnas padome, kura neko nesaka, jo nekādas fiskālās disciplīnas vienkārši nav. Un droši vien arī nevajag. Ir jāļauj nozagt visu līdz pēdējam – visu nozagt! Var būt, ka tad arī tās omes un tie opji, kas klausās Latvijas Radio un skatās LTV1, kur skalo smadzenes no rīta līdz vakaram, arī pamodīsies, redzot, kā viņu bērni un mazbērni aizbrauc no Latvijas vienā virzienā. Nu varbūt beidzot pamodīsies tie, kuriem ir izskalotas smadzenes. Jūs neredzat, ka Latvija izmirst, "pateicoties" tādām fiskālās disciplīnas padomēm, kuras neko nedara?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 51. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 15, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 52. – arī deputāta Gobzema priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nu es skatos pēc tiem balsojumiem... es skatos, ka ZZS tā kā taisās uz to VIENOTĪBAS valdību. Viņi balso kaut kā līdzīgi tai varai, nevis tā, kā opozīcijai vajadzētu balsot. Nu SASKAŅA arī tur daļēji... tur tā sistēmas opozīcija tāda ir, kāda ir. Tas jau parādījās īstenībā – ja būtu īsta opozīcija, tad šitā vara jau sen būtu nomesta, bet, tā kā mums ir tikai tāda sistēmas opozīcija, kas tur kaut kā flirtē visu laiku ar šito zaglīgo, korumpēto varu, tad arī mēs dzīvojam tādā valstī, kas ir pēdējā vietā visos ekonomiskajos rādītājos. Un Zemkopības ministrijā, starp citu, par ko zemniekiem vajadzētu kliegt visvairāk... nevis tāpēc, ka... dodiet tikai naudu, mēs tur kaut ko iztērēsim, atdosim kaut kādiem lielzemniekiem vai vēl kaut ko... Paskatīties pēc budžeta, kur tad tā tiek tērēta. Visā Latvijā laikam tādi plūdi ir vai tādas dabas katastrofas – 50 miljoni tagad papildus ir, nu... ka tur meliorēs visu Latviju, vai ko tur darīs... bebriem dos, vai kas tur būs? Īsti nevar saprast, ja. Tāpēc, ka nekas tāds jau Latvijā nav noticis, nekāda tāda dabas kataklizma nav notikusi. Tā vienkārši atkal nodokļu maksātāju līdzekļu brutāla izzagšana. Nu, Nacionālajai apvienībai vajag, tur Gerhards ministrs laikam, reizēm viņš tur ir, nu vismaz formāli skaitās, ka ir... Nu tad iedod 50 vai cik tur tos miljonus, nu gan jau... gan jau izdomās, kur iztērēt.

Aptuveni tā tas budžets tiek sagatavots, un tad, kad jābalso ir, – nu tad stāv nevis tā kā pingvīni viens pie otra, bet tā, nu... varbūt, ka paņem šajā valdībā pie tiem zaglīgajiem korumpantiem. Tāda ir tā mūsu opozīcija. Un tas ir godīgi – tā pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 52. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 19, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 53. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gobzems ir rakstveidā pieteicies debatēs par priekšlikumiem no 51. līdz 60. priekšlikumam (ieskaitot).

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā. Tas ir par Satiksmes ministriju tātad... no Satiksmes ministrijas... Skaidrs, ka ceļi jālabo, par to nav nekādu šaubu, bet ir viens maziņš, maziņš "bet". Šajā konkrētajā gadījumā, tad, kad nav precīza skaidrojuma, kur tiks tērēti līdzekļi, tad dot Linkaitam un tam parlamentārajam sekretāram, kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā stāstīja par to, ka autobusā var pa ziemu braukt tad, kad ir izsists priekšējais stikls... satiksmes autobusā varot braukt ar izsistu priekšējo stiklu, ja... šādas personas vada Satiksmes ministriju... tad ir ļoti apšaubāma jebkura budžeta pozīcija, par kuru mēs vispār runājam satiksmes nozarē. Un būtiski ir uzsvērt šajā kontekstā to, ka satiksmes nozarei piešķirt līdzekļus vispār vajadzētu tikai pēc tam, kad šis ministrs sāk parādīt kaut kādus rezultātus tranzīta sakārtošanā, dzelzceļa sakārtošanā, kravu pieplūdumā Latvijai, nevis (Nav saklausāms.)... Un tādā garā. Un tad, kad būtu tie rezultāti, tad arī būtu jēga dot naudu, pretējā gadījumā jebkādu līdzekļu došana šiem analfabētiem ir vienkārši... nu, reāli tā ir noziedzīga rīcība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Butāna kungs, vārds jums. Lūdzu pieteikties savlaicīgi!

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, vēlējos vien pateikt to, ka Alda Gobzema priekšlikums paredz ne tikai atņemt finansējumu... lai sakārtotu valsts autoceļus, bet principā ļoti daudz cilvēku šī priekšlikuma dēļ zaudētu darbu, jo viņiem vairs nebūtu iespējas strādāt būvniecībā un autoceļu sakārtošanā, līdz ar to neatbalstu Alda Gobzema priekšlikumu, jo uzskatu, ka valstij ir arī jārūpējas par cilvēkiem, dodot viņiem darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā!

M. Bondars. 53. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 15, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Atvainojos! Cienījamās deputātes...! Lūdzu ieslēgt sēdes vadītāja skatu...

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Možvillo, Petravičas, Sprūdes, Nemiro, Krapānes, Stepaņenko, Švecovas, Gobzema, Pucena un Tavara lūgumu Saeimas 2021. gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumā noteikt debašu laiku – piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi.

Par šo lūgumu mums ir jābalso.

Lūdzu ieslēgt "Par procedūru".

Ir pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Gobzema kungs, vai jūs runāsiet "par" vai "pret"?

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es runāšu "par".

Sēdes vadītāja. Vārds "par" – deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems. Tātad es lūdzu noteikt piecas minūtes, lai apspriestu valsts budžetu 2022. gadam. Ir palikuši 150 priekšlikumi, un ir pilnīgi skaidrs, ka neko nemainīs tas, vai budžetu pieņem šodien, šonakt, bez debatēm, vai budžetu pieņem, piemēram, piektdienā ar debatēm, sabiedrībai skaidri izskaidrojot katru pozīciju.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmais un būtiskākais iemesls ir tāds, ka budžetu Saeimā... tas ir no gada uz gadu, un kas ir absolūti nepareizi, un nav runa par pozīciju vai opozīciju, bet... normālā valstī, kur visi cilvēki gribētu, lai valstij būtu labāk... savlaicīgi budžetu iedotu deputātiem, lai būtu tāda īsta diskusija, nevis tā, kā mums ir, – tur ir kaut kāda pus diena, kad var iesniegt priekšlikumus, un tad ir aptuveni trīs minūtes, kad par tiem var padiskutēt komisijās, un viss. Un neviens neko nesaprot – žurnālisti neko nesaprot, sabiedrība neko nesaprot, ir kaut kāds budžets, ir kaut kādas tabulas un tamlīdzīgi.

Un tad paliek Saeimas debates, kurās deputātiem nedod laiku runāt pēc būtības. Un budžets ir tas dokuments, kur lielāko tiesu ikviens deputāts no ikvienas, nu, pamatā opozīcijas, partijas (kaut vai tā ir formāla vai sistēmas opozīcija) runā pēc būtības par katru budžeta priekšlikumu, nevis runā kādus savus politiskos uzstādījumus, bet pēc būtības par katru priekšlikumu. To ir pierādījuši visi gadi, izskatot budžetu.

Un laikā, kad Latvija aizņemas faktiski visvairāk, kad visvairāk mūsu tauta tiek dzīta parādos, salīdzinot ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm, nedodot nekādu skaidru risinājumu, redzējumu, kā mēs panāksim kaimiņvalstis, kā mēs tās apdzīsim – par to vispār nav, kā mēs pelnīsim – par to vispār nekas nav. Ir tikai par to, kā aizņemties, kā sadalīt, pārdalīt, nevis kā pelnīt, kā kļūt bagātiem, neatkarīgiem galu galā – par to vispār diskusijas nav.

Faktiski Saeima ir kļuvusi par tādu jau sen – jau sen! –, bet tas tikai apliecinās katru gadu arvien vairāk (Skaņas defekts.)... birokrātisku iestādi, līdzīgi kā Fiskālās disciplīnas padome, no kuras nav nekādas jēgas. Ja nebūtu Saeimas kā tādas, mēs ne tikai ietaupītu budžeta līdzekļus par visām deputātu algām, par visām darbinieku algām un visu pārējo, bet mēs laiku arī ietaupītu, jo faktiski nekādas debates nenotiek.

Parlamenta galvenais uzdevums, deputātu galvenais uzdevums ir debatēt – sarunāties, kritizēt, jo, kā mēs zinām, strīdos dzimst patiesība, un attiecīgi arī sabiedrība daudz vairāk tiek informēta. Arī tās omes, kurām izskalo smadzenes Latvijas Radio 1, daudz vairāk tiktu informētas, un viņām daudz vairāk tiktu paskaidrots, kā ir. Un viņas varētu daudz vairāk vērtēt. Un pie tādas atklātas diskusijas arī pozīcija būtu spiesta iesaistīties kvalitatīvā budžeta apspriešanā, jo kvalitatīvs budžets nozīmētu valsts attīstību.

Nav jau svarīgi... jo man personīgi nebūtu žēl, ka arī pozīcijas partijas izdara kaut ko pareizu un labu. Ne jau tā, ka nu jūs tur iedevāt naudu kaut kam un tas ir slikti. Tā nē. Bet, ja jūs vienkārši zogat brutāli naudu... Jūs sakāt, ka jūs 500 miljonus iztērējat kovida slimnieku ārstēšanai, bet īstenībā nozogat, tad par to ir jārunā. Bet, ja jūs iedotu 40 miljonus medmāsiņām, tad viss kārtībā. Taču nekādu problēmu! Kuram tad žēl būtu? Nevienam nebūtu žēl!

Tā ir tā problēma, kas pastāv parlamentā. Un pozīcija domā, ka... Nu vispār šis dalījums – pozīcija, opozīcija –, it īpaši pie budžeta pieņemšanas, – tas ir pretvalstiski, tas ir pretlikumīgi pēc savas būtības. Visa tā domāšana... Cilvēkiem jāsaprot, ka domāt... pozīcija... Kā var būt tā, ka ir deputāti, kuri izslēdz no lēmuma pieņemšanas trešdaļu vai pat bišķiņ vairāk deputātu un pilnīgi ignorē lielas sabiedrības... vēlētāju daļas intereses? Tas nav normāli, tas ir pretlikumīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Možvillo, Petravičas, Sprūdes, Nemiro, Krapānes, Stepaņenko, Švecovas, Gobzema, Pucena un Tavara iesniegto lūgumu Saeimas 2021. gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumā noteikt debašu laiku – piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Tātad šis ierosinājums ir noraidīts, un Saeima ir lēmusi turēties pie iepriekš pieņemtā lēmuma, runājot debatēs trīs... tātad divas minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi, tātad kopā nepārsniedzot trīs minūtes.

Pirms mēs turpinām debates par iesniegtajiem priekšlikumiem, vēlos jūs arī informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu dot vārdu par procedūru deputātei Ramonai Petravičai.

Petravičas kundze, lūdzu, piesakieties.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Lūdzu tomēr ņemt vērā, ka mēs strādājam attālināti, un samazināt tempu, dodot vismaz pāris sekundes, lai būtu iespēja pieprasīt balsojumu.

Es saprotu, ka ir vēlme pēc iespējas ātrāk izstumt cauri budžetu, bet tā jau ir samazināts debašu laiks, nu tad, lūdzu, ļaujiet vismaz pieteikties debatēm vai pieprasīt balsojumu, jo man vairākas reizes ir bijis, ka es nospiežu "Pieprasīt balsojumu", bet jūs jau esat pie nākamā jautājuma. Arī interneta sakariem noteikti ir nepieciešamas pāris sekundes, līdz jūsu ekrānos parādās pieprasījums par balsojumu.

Galu galā kāpēc mēs vispār nevaram strādāt klātienē, lai būtu pilnvērtīgas debates un kvalitatīvs darbs? Mēs visi esam vakcinēti. Nevakcinētajiem netiek dota iespēja pat attālināti strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēlos vēlreiz visiem atgādināt, ka darbs attālinātajā režīmā un sekošana līdzi sēdei prasa lielu koncentrēšanos, tādēļ tiešām lūgums visiem mums koncentrēties uz izskatāmajiem priekšlikumiem, taču, ja nepieciešams, varat arī iepriekš pieteikties gan debatēm, gan prasīt balsojumus. Par kārtību, kā tas ir izdarāms, jums visiem ir bijis paziņots. Turklāt šī nav pirmā attālinātā sēde.

Es no savas puses apliecinu, ka turpināšu, vadot sēdi, sekot līdzi informācijai, kas man ir šeit monitorā, es nogaidu šīs sekundes un to arī turpināšu darīt. Es ceru uz jūsu sapratni, taču, ja jūs noteikti vēlaties debatēt vai pieprasīt balsojumu un zināt... par kādu priekšlikumu, tad aicinu arīdzan iesniegt to iepriekš, kā Gobzema kungs arī šobrīd ir iesniedzis un pieteicies par saviem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Gobzema kungs, ja jūs vēlaties runāt par procedūru, jums ir jāpiesakās e-pastā.

Tātad turpinām runāt par iesniegtajiem priekšlikumiem, debatēt par priekšlikumiem. Mēs esam pie 54. priekšlikuma.

Vārds Bondara kungam komisijas vārdā.

M. Bondars. 54. – deputāta Gobzema priekšlikums, kurš komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Tas, ko teica mana kolēģe Ramona Petraviča, ir pilnīga taisnība. Nevar vienkārši tehniski paspēt nospiest tās pogas, lai aiziet signāls pie jums. Tas vienkārši nav iespējams.

Par visu pārējo. Jūs jau negribat debatēt. Jums jau demokrātija ir tāda... jūs jau to esat piesmējuši, piespļāvuši. Kāda jēga debatēt? Par ko? Nu tad ejiet ratā! Nu tad nevajag debatēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 54. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 17, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 55. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Gobzema kungs, jūs pieteicāties rakstveidā, bet jums ir jānospiež vēl poga "Pieteikties". Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Nu, es pie katra priekšlikuma tagad to pateikšu. Nav jēgas Latvijas parlamentā debatēt. Latvijas parlaments ir bezjēdzīga institūcija. Bezjēdzīga, antidemokrātiska institūcija. Nav jēgas debatēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vārds deputātam Bondaram par priekšlikumu komisijas vārdā.

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 14, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 56. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

56. priekšlikums par Valsts kontroli. Par Valsts kontroli, kas ir ļāvusi divos gados nozagt miljardus. Miljardus! Tikai tāpēc, ka valsts kontrolieris faktiski ir saistīts ar VIENOTĪBU.

Es ceru, ka kādreiz arī Valsts kontroli sauks pie atbildības par to, ka tā ļauj vienkārši izzagt mūsu valsti. Viņiem budžeta līdzekļus? Par ko? Tieši kāpēc? Visas tās pozīcijas, kur ir vienkārši bezjēdzīgi tēriņi, visas deputātu kvotas, viss. Kur ir valsts kontrolieris? Viņam katru vakaru bija jābūt Latvijas Televīzijā un "Panorāmā", Latvijas Radio. Kur viņš ir? Dzer vīnu ar VIENOTĪBAS augstākā ranga politiķiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 56. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 15, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 57. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

57. priekšlikums par Satversmes tiesu. Es atgādināšu, ka Satversmes tiesai, tur kaut kādai simtgades ballītei kopumā budžetā ir iebudžetēts... kaut kādi aptuveni pārsimts... līdz pusmiljonam. Ballītei! Plenēram vasarā. Par godu Satversmes tiesas 100 gadiem. Tieši kāpēc? Satversmes tiesa ar gleznošanu nodarbojas... vai ar pirts procedūrām?

Satversmes tiesas priekšsēdētājai Osipovai vajadzēja piekliegt pilnu to presi, to nopirkto no varas presi, ka cilvēktiesības Latvijā ir atceltas, ka cilvēkus atlaiž no darba par to, ka viņi vienkārši neļauj manipulēt ar savu ķermeni. Ka cilvēkus sāk dalīt tā, kā pirms Otrā pasaules kara. Ka Saeimas deputātiem neļauj balsot. Kur ir tā Satversmes tiesas priekšsēdētāja?

Satversmes tiesa nav paredzēta, lai tikai aizstāvētu geju ģimenē mazus bērnus. Satversmes tiesa ir paredzēta, lai aizsargātu visus Latvijas iedzīvotājus – visus! – es uzsveru. Arī tos opozīcijas deputātus, kurus neielaiž Saeimā. Jā, arī no manas partijas aizgājušo Jūliju Stepaņenko. Kāpēc viņa nevarētu piedalīties budžeta izskatīšanā? Ar kādām tiesībām jūs viņu izslēdzāt? Demokrātija? Kur jūs esat, Osipovas kundze?

Apvienojiet man šo laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Sanita Osipova, jūs bijāt mana pasniedzēja Latvijas Universitātē. Diezgan aroganta, jāatzīst, jau tajā laikā. Bet tagad kur jūs esat? Pierādiet, ka jūs esat par visiem Latvijas cilvēkiem, ka jūs esat par demokrātiju, ka jūs esat par Satversmi. Pierādiet, nevis taisiet plenērus, nevis taisiet ballītes, nevis tērējiet mūsu bērnu naudu, jo tā būs jāatdod mūsu bērniem, šī aizņemtā nauda. Sanita Osipova, šovakar "Panorāmā" jums ir jākliedz par tādu budžetu. Par tā pieņemšanas procedūru jums ir jākliedz, ja jūs sargājat Satversmi. Bet jūs nesargājat, jūs neesat Satversmes sargs, Sanita Osipova. Tāda pati ieliktene.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 57. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 14, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 58. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, šis ir... Arī apvienojiet uzreiz laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Tātad šis ir par mediju pirkšanu. Medijiem tur tos papildu miljonus, Delfiem, tur visiem šitiem... Spriņģēm un kam tur vēl, lai Kaimiņš ar to savu zelta balsi varētu...

Mīļā Spriņģe, medijiem šis ir... jums būtu jākliedz šodien pilnā balsī, jākliedz par to, kādā antidemokrātijā nonāca parlaments, bet ko jūs darāt? Jūs apzvanāt pazīstamus cilvēkus – tas reāli ir fakts –, apzvanāt un skaitāt, cik man ir zeķu pāri. Šodienas apstākļos. Jūs nevis atrodat to, kā Kariņš ofšoriem Skolas ielu tirgoja, mazgāja naudu, bet jums vienīgais drauds ir opozīcija, tāpēc ka vara jūs ir nopirkusi līdz pēdējai plombai. Līdz pēdējām apakšbiksēm jūs esat nopirkti, mediji. Jums samaksā, un jūs tikai par varu...

Latvijas Radio – vislabākais piemērs – 90 procenti laika, no rīta līdz vakaram, tās smadzenes borē par to, cik tur Kariņš labs vai vēl kaut kas... Māk angļu valodu. Brīnums – Amerikā dzimis cilvēks māk angļu valodu, it kā tas būtu kaut kāds milzīgs sasniegums dzīvē.

Tas, ka mums ir nabadzīgākā Baltijas valsts, – par to jūs nerunājat. Tas, ka mums nav demokrātijas, kā normālā pasaulē, – par to jūs nerunājat. Jūs vispār nerunājat par to brutālo varas zagšanu. Nu ierakstāt formāli... iznāca valdības tās slepenās sarunas, nokopāt, desmitos no rīta viss jau bija pazudis. Jums bija nedēļu par to jārunā, jākladzina, kamēr tā valdība nokrīt. Nokopāt, tāpēc ka jums maksā par to.

Labā ziņa ir tāda – kad nomainīsies vara, jūs kladzināsiet par nākamajiem, jo tie jums maksās. Tagad Gobzems jums ir pretinieks, bet tad, kad Gobzems jums maksās, viņš būs labais, jo, ja nemaksās, tad neko, tad maizītes nebūs. Tādi jūs esat, un jūs runājat par mediju neatkarību? Kādu neatkarību? Kurš no jums ir neatkarīgs? Visi jūs tur nopirkti esat. Cenas jums nosaukt, kā medijos dabūt laukumus, kā Delfos dabūt laukumus vai kā televīzijās dabūt kaut kādus raidlaikus? Visiem taču ir zināms, kā to dara. Un te – papildu miljoni uz parādu rēķina. Tā nav? Tā ir. Es runāju pilnīgu taisnību. Tā ir. Un es nebaidos runāt taisnību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. – deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 10, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par valsts budžetu 2022. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. 59. – deputāta Gobzema priekšlikums. Un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Gobzema kungs, jūs esat rakstveidā pieteicies, ja vēlaties runāt debatēs... Tātad jā.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, 59. – mans – priekšlikums ir nedot tik daudz naudas radio un televīzijas regulatoram, jo nav jēgas nekādas. Ja būtu normāls regulators, tad regulators saprastu, ka Latvijas Radio 1. kanālā faktiski visu raidlaiku noklāj tikai viens politiskais viedoklis, nevis tas ir sabiedriskais medijs, kas pārstāv visas sabiedrības, turklāt lielas sabiedrības daļas, viedokli, kas ir opozīcijā, un tad regulators būtu iejaucies, bet regulators neko nedara. Regulators faktiski ir atkarīgs no varas. Kāda vara... tagad ir šī vara, tad strādā šai varai, nāks nākamā – tad strādās nākamajai varai. Pēc idejas arī pilnīgi bezjēdzīga institūcija.

Nekādus darba augļus mēs neredzam, ka tas uzlabotu objektīvas, patiesas informācijas esamību Latvijas, teiksim, publiskajā, sabiedriskajā... mediju telpā. Nu tā jau nav... mediji mums ir nopirkti. Tātad vai nu pieder kaut kādiem tur lielbagātniekiem, vai nu varas nopirkti, bet tādu neatkarīgu mediju gandrīz nav – daži, daži, ļoti, ļoti maz. Un tā noteikti nav Inga Spriņģe. Un tas noteikti nav Latvijas Radio 1. kanāls. Un tā noteikti nav "Panorāma".

Es domāju, ka nav jātērē valsts budžeta līdzekļi, nav jāaizņemas nauda, lai papildus dotu regulatoram. Tāds ir mans priekšlikums. Es par to garāk skaidroju iepriekš, tad, kad varēja vēl piecas minūtes runāt, tad es jau izskaidroju šī priekšlikuma būtību, izskatot iepriekšējo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 59. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 60. – kolēģa Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Šī priekšlikuma būtība, mīļie cilvēki... priekšlikumu arī noraidīs tūlīt balsojumā, jo mums te balsošanas mašīna, kura nedebatē. Četrus miljonus piešķīra Parādniekam – Imantam Parādniekam demogrāfijas jautājumu risināšanai. Kādi demogrāfijas jautājumi? Kas uzraudzīs? Kur tērēs? Latviešu skaits samazinās pēdējo 30 gadu laikā, bet būs demogrāfijai Imantam Parādniekam, lai būtu tas attiecīgais amats.

Tā ir visa priekšlikuma būtība. Vienkārši notriekt četrus miljonus, lai uzturētu Parādnieku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 60. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 61. – kolēģu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 62. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 63. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 64. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 54, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 65. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 66. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 67. – kolēģu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Varu apliecināt tiešām, ka nepaspēju pieteikties uz iepriekšējo priekšlikumu, bet principā es gribēju runāt gan par 66., gan 67., gan 68., gan 69. priekšlikumu, jo tie visi ir priekšlikumi, kas saistīti ar inovatīvās ekonomikas veicināšanu. Vienīgi skumji tas, ka varbūt tie ir veidoti kā deputātu kvotas, bet es no savas pieredzes varu apliecināt, ka šis virziens un šīs iniciatīvas gan par TechChill, gan par TechHub, gan tālāk par Latvijas Biznesa eņģeļu biedrības atbalstu, tas viss ir tas, kas lielā mērā veido inovatīvās ekonomikas vidi Latvijā. Un tas, ka tādas lietas tiek atbalstītas arī no Ekonomikas ministrijas puses, ka tas netiek atstāts tikai atbilstošiem nodibinājumiem, tas ir pozitīvi. Mazlietiņ skumji tikai par to, ka tas tiešām ir iedalīts caur kvotām.

Aicinu atbalstīt šo un arī divus nākamos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 67. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsojums ir pieprasīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 68. – kolēģu Dzintara, Latkovska, Juraša, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 69. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 70. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 71. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 72. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 73. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 74. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 75. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 76. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 77. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nelūdz balsojumu.

Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 78. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 79. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 80. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 81. – deputātu Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – deputātu Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 82. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 83. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 84. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 85. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 86. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 87. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 88. – Ministru kabineta priekšlikums. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 89. – deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 90. – frakcijas "Neatkarīgie" priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – frakcijas "Neatkarīgie" priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 91. – deputāta Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Šī priekšlikuma jēga ir šāda. Tātad 10 miljonus paņemt no aizsardzības budžeta, jo Pabriks tāpat neko nedara, kā tikai pīārējas, un ieguldīt izglītībā, proti, skolotāju asistentiem. Normālā pasaulē ir tā, ka klasē ir divi pieauguši cilvēki – skolotājs un skolotāja asistents. Tie 10 miljoni tur būtu daudz vērtīgāki, jo ir ļoti liels brīnums, ka mums ir Aizsardzības ministrija, kas ir viena no bagātākajām ministrijām, un Pabrikam nav, ar ko palielīties.

Veci hlami tiek iepirkti, robežas nav, "Linezers" ir nolaists līdz kliņķim, lai gan ir Aizsardzības ministrijas pārziņā, jālūdz atkal kaut kāda palīdzība no Eiropas Savienības un tamlīdzīgi. Nu lielās, ka Ādažos ir 500 vai cik tur tie karavīri. Un viss. Tāpēc daudz vērtīgāk un daudz drošāk Latvijas sabiedrība jutīsies, kad mums būs izglītota jaunatne, nevis tāda, kuru audzinās pēc principa... lai viņi būtu stulbi kā zābaki.

Tā notiek modernā pasaulē – skolotājs un skolotāja asistents. Tie 10 miljoni kā reiz šai pozīcijā ir visatbilstošākie.

Tā ka es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā..?

M. Bondars. Komisijā 91. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 92. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 93. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 94. – deputātu Zakatistova, Indriksones, Latkovska un Juraša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 95. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 96. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Par – 18, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 97. – deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 99. – kolēģu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 100. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 101. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 102. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 103. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 104. – deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. – deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 105. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 106. – frakcijas "Neatkarīgie" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 107. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 5, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 108. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 109. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 111. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 112. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 113. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 114. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 115. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 116. – deputātes Petravičas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz palielināt atalgojumu sociālās aprūpes institūcijās strādājošajiem.

No darbiniekiem tiešām lielā mērā ir atkarīga dzīves kvalitāte tiem cilvēkiem, kuri savu mūža nogali pavada pansionātos. Un darbs nebūt nav viegls. Un atalgojums ir ļoti niecīgs. Pansionātos nedzīvo sprigani seniori, bet gan cilvēki ar ļoti smagām slimībām, valsts sociālās aprūpes centros – cilvēki ar smagām garīgām saslimšanām un invaliditāti.

Darbinieku atalgojums pēdējo reizi tika celts 2019. gadā. Atkārtošu: šobrīd tas sasniedz 608 eiro uz papīra (aprūpētājiem ar trīs gadu darba stāžu).

Arī tad, ja mums izdotos uzcelt jaunus, ģimeniskai videi pietuvinātus pansionātus par Eiropas fondu līdzekļiem, tas būtiski neizmainīs situāciju, ja mums nebūs kvalificēta, labi motivēta darbaspēka.

Valsts pārvaldē mums ir nepieciešami kvalificēti darbinieki, bet kāpēc sociālās aprūpes centros, kas... strādā ar cilvēkiem, kuriem varbūt katra diena viņu dzīvē ir atkarīga no tā, kādu aprūpi viņi saņems, cik kvalitatīvi pavadīs savu brīvo laiku – vai tie cilvēki visu dienu tikai pavadīs gultā, vai tomēr viņiem palīdzēs kāds iziet pastaigāties, iziet ārā, palasīs grāmatu. Un tam ir nepieciešami līdzekļi, lai varētu piesaistīt motivētu darbaspēku.

Ar šo balsojumu parādiet savu attieksmi pret senioriem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 116. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 117. – kolēģu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 118. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. – deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 119. – kolēģu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 120. – deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 121. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 122. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 123. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 124. – kolēģes Petravičas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir, lai palielinātu sociālo iemaksu veikšanu pensiju apdrošināšanai 20 procentu apmērā no bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta – 313 eiro.

Šobrīd tās tiek veiktas no 71 eiro; tā tas tika pieņemts 2001. gadā, un pa šiem 20 gadiem absolūti it nekas nav mainījies. Un tas nozīmē tikai to, ka šie vecāki, kas ir spiesti rūpēties par savu bērnu ar smagu invaliditāti visu mūžu (un tā tas arī notiek), sasniedzot pensijas vecumu, ir pakļauti nabadzībai, jo viņi nav nopelnījuši pat minimālo pensiju.

Un tas, ko vēl šobrīd ir izdarījusi valdība... Nereti mātes ir arī asistenti saviem smagi slimajiem bērniem, un, ja māte ir asistents savam bērnam un nav vakcinējusies, tad viņa nesaņem atalgojumu par asistenta sniegtajiem pakalpojumiem, lai gan, protams, viņa to dara un viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā, un tas absolūti nekādā veidā nav saistīts ar pandēmijas apkarošanu. Bīstamāk ir droši vien, ja tur atnāks asistents, kurš ir vakcinējies, un saskarsies ar tik bīstamiem nevakcinētajiem.

Tāda ir attieksme pret tiem cilvēkiem, pret tām ģimenēm, kas audzina bērnus ar smagu invaliditāti. Tas nav daudz budžetam, tas ir nepilns pusmiljons, cik ir nepieciešams līdzekļu, bet noteikti to novērtēs ģimenes, kurām jau tā šobrīd ir smagi izaicinājumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 124. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 125. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Komisijā tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Atgādināšu, ka šis priekšlikums ir par to, lai labotu netaisnību, kas pieļauta.

Šogad pavasarī katrs Latvijas bērns saņēmis 500 eiro – vienreizēju pabalstu –, bet sakarā ar to, ka šī pabalsta izmaksa tika piesaistīta ģimenes pabalsta izmaksām, aiz borta šai kompensācijā palika jaunieši vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kuri studē augstskolās, tātad 1., 2. kursa studenti.

Tā ir netaisnība, salīdzinot ar tiem jauniešiem šajā vecumā – no 18 līdz 20 gadiem –, kuri studē tehnikumos un arodskolās.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 125. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 126. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz palielināt pensiju indeksāciju, nediferencējot pēc darba stāža.

Ņemot vērā, ka šobrīd tiešām ir ļoti pieauguši rēķini elektroenerģijai, gāzei, apkurei un ceļas pārtikas cenas, valdībai ir jānāk ar kādu risinājumu, kādā veidā šiem cilvēkiem, senioriem, palīdzēt.

Un, ja netiek plānota pensiju indeksācija divreiz gadā, kā tas būtu nepieciešams un ko atbalsta jau arī Latvijas Pensionāru federācija, tad šis varētu būt kā risinājums, vismaz uz kādu laiku, piemērojot 100 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Indeksācija, kas bija 1. oktobrī, protams, ne tuvu nenosedz tos izdevumus, kādi šobrīd rodas senioriem.

Tā kā nav paredzēti nekādi papildu pabalsta apmēri, ne arī izmaksas, kas varētu segt radušos izdevumus (vismaz nav plānots visiem senioriem), lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 126. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 127. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 128. – deputātes Petravičas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Šā priekšlikuma mērķis ir novērst netaisnību, kāda ir izveidojusies sakarā ar pensiju piemaksām. Proti, seniori, kas ir pensionējušies līdz 2012. gadam, saņem piemaksas par padomju laikos nostrādāto... iegūto darba stāžu, savukārt tie, kas ir pensionējušies vēlāk, šādas piemaksas vairs nesaņem. Iepriekš tas tika pamatots ar to, ka sociālais budžets samazinās un nav pietiekošu līdzekļu, taču šobrīd mēs redzam, ka tomēr sociālajā budžetā līdzekļi uzkrājas.

Un... tas noteikti nebūtu jādara uz senioru rēķina, dalot "pareizajos" un "nepareizajos" – pēc dzimšanas gada un pensionēšanās dienas.

Lūdzu novērst šo netaisnību un piešķirt piemaksas pie pensijām visiem senioriem, kuriem tādas pienāktos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 128. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 129. – kolēģes Petravičas priekšlikums. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Šajā budžetā netiek domāts par senioriem, netiek domāts par nabadzības mazināšanu. Šajā budžetā pat netiek domāts, kā palīdzēt tiem senioriem, kuriem būs jāizvēlas – paēst vai samaksāt rēķinus.

Tāpēc ir radies šis priekšlikums – izmaksāt vienreizēju pabalstu 500 eiro apmērā senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, lai kompensētu dzīves sadārdzinājumu.

Kāpēc tieši 500 eiro? Pieņemot, ka vidēji sadārdzinājums varētu būt apmēram 40 eiro mēnesī, un ņemot vērā, ka tik augsta inflācija varētu saglabāties līdz nākamā gada rudenim... Tāpēc arī šāds piedāvājums.

Ja neatbalstīs šo piedāvājumu (protams, tas netiks atbalstīts), tik un tā valdībai būs jāmeklē iespējas kaut kādā veidā šos cilvēkus atbalstīt, un te nepietiks ar 20 eiro vakcinētiem senioriem, jo tas to vien dara, kā šķeļ sabiedrību un sanaido.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 129. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 130. – deputātes Petravičas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Šis priekšlikums paredz finanšu līdzekļus, lai pašvaldībām būtu iespējams turpināt uzsākto ģimenes asistenta pakalpojumu.

Šis pakalpojums tiešām ir ļoti nepieciešams, ja mēs gribam tomēr strādāt preventīvi, nevis tikai cīnīties ar sekām. Un ģimenēm dažkārt tas ir ļoti noderīgi, ja ir blakus cilvēks, kas palīdz, apmāca, kaut vai iemāca pirmās nepieciešamās prasmes, kā apieties ar bērnu. Vai arī, ja ģimenē ir alkohola problēmas vai kā citādāk, tad blakus ir asistents; tad nenotiek vis tā, ka bērns uzreiz tiek izņemts no ģimenes, atdots bērnunamā un tālāk – audžuģimenei. Ir svarīgi, lai bērns varētu augt kopā ar saviem vecākiem, un ļoti daudzos gadījumos šāda iespēja ir, ja vien blakus ir kāda palīdzīga roka, cilvēks, kas dod padomu un palīdz.

Labklājības ministrija ir jau uzsākusi šādu projektu, bet, protams, projekts beigsies, un, ja pašvaldībām netiks palīdzēts, tad liela daļa var arī atteikties un neturpināt šo pakalpojumu, bet tiešām ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu turpināts.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs izvairītos no gadījumiem, kad bērni ir jāizņem no ģimenēm.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 131. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 132. – kolēģu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 133. – deputātu Juraša un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 134. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 135. – deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Pūces un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 136. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 137. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 138. – deputātu Zakatistova, Latkovska, Juraša un Dzintara priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 139. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 140. – deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 141. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 142. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 143. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 144. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 145. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 146. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 147. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 148. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 149. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 150. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 151. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 152. – deputātu Dombrovska, Papules, Ģirģena un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 153. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Priekšlikums paredz beidzot izpildīt savas saistības pret mediķiem. Šobrīd izskatās, ka tas tiks atstāts nākamajai Saeimai. Protams, mediķi nāks... un gaidīs, kad beidzot viņu solījumi tiks izpildīti.

Ko mēs varam gaidīt no veselības aprūpes, ja mums pietrūkst tik daudz māsiņu! Vai jūs tiešām domājat, ka kāds izvēlēsies strādāt par medmāsiņu, ja var strādāt valsts pārvaldē, kur atalgojums ir bagātīgi celts? Kādu veselības aprūpi cilvēki saņems, ja viņiem ir jāgaida rindā pusgadu, lai vispār tiktu uz pakalpojumu... ja mūsu jaunie ārsti izvēlas pamest valsti! Un īstenībā pareizi jau dara.

Saprotams arī, kāpēc deputātu kvotās tiek piešķirti līdzekļi stāvlaukumu iekārtošanai pie baznīcām un kapsētām. Loģiska darbība tomēr, jo medicīnai jau līdzekļi neatrodas. Ne tikai iekārtām, iekārtu remontam, bet arī atalgojumam.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. – deputātes Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 154. – kolēģa Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. – deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 155. – deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. – deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 156. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 157. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 158. – deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 159. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 160. – deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 161. – deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 162. – deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 163. – deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. – deputātu Ģirģena, Papules, Pucena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 21, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 164. – frakcijas "Neatkarīgie" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 165. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. – deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 166. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 167. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 168. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 169. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 170. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 171. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 172. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 173. – kolēģu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 174. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 175. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 176. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 177. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 178. – kolēģa Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. – deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 179. – deputātu Dombrovska, Ģirģena, Papules un Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 180. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 181. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 182. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 183. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 184. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 185. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 186. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 187. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 188. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 190. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā. 189., ja?

M. Bondars. 189. ... Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 190. – deputātu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 191. – kolēģu Pucena, Ģirģena, Papules un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 192. – deputātu Papules, Ģirģena, Pucena un Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 192.

Sēdes vadītāja. Trešais.

M. Bondars. 193. – deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 194. – deputātu Čakšas, Latkovska, Pūces, Judina un Ašeradena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 195. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 196. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 197. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 198. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 199. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 200. – deputāta Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 201. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 202. – deputāta Možvillo priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 203. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 204. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 205. – deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 206. – deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 207. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 208. – deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 209. – deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 210. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 211. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pieteicos pie šī priekšlikuma... Manuprāt, tas ir zīmīgs, un es aicinu ikvienu Saeimas deputātu šobrīd mazliet padomāt un paskatīties, kas ir šī priekšlikuma iesniedzēji.

Iesniedzējas ir deputātes Ļubova Švecova un Jūlija Stepaņenko. Stepaņenko kundze šodien nevarēja... arī šajās piecās dienās... Saeimas lēmuma dēļ nevarēja piedalīties šajās debatēs. Un te man ir jautājums jums, kolēģi. Viņa ir viena no aktīvākajām debatētājām Saeimā, viena no aktīvākajām opozīcijas pārstāvēm. Man tik tiešām liekas dīvaini, kāpēc šajā attālinātajā režīmā viņa nevar piedalīties šajās sēdēs, kāpēc mēs spērām šādu soli un – pats galvenais – ko mēs dienas beigās no tā vispār ieguvām. Vai mēs kļuvām stiprāki ar to, ka valsts svarīgākā dokumenta izstrādes procesā mēs nedzirdējām vienu savu kolēģi, kura bija iesniegusi virkni priekšlikumu šajā likumā, un viņas viedoklis palika nesadzirdēts? Kas no tā ieguva? Vai Stepaņenko kundze šobrīd ir aizgājusi un dabūjusi šo vakcinācijas sertifikātu? Šaubos. Es domāju, ka viņa pilnīgi noteikti gatavojas tiesvedībai Satversmes tiesā. Vēl viena tiesvedība – vai tas ir tas, ko mums šobrīd vajadzēja? Kāpēc šāds lēmums tika pieņemts, es nezinu, bet šis ir ļoti simbolisks priekšlikums, kas savā ziņā arī parāda to aplamību.

Mēs šobrīd attālinātajā režīmā pēc būtības piecu dienu garumā bijām izslēguši vienu no mūsu aktīvākajām kolēģēm. Var patikt vai nepatikt viņas viedoklis, var patikt vai nepatikt 211. priekšlikums, bet, kolēģi, tas ir fakts, un, manuprāt, līdz galam pareizi... Es saprotu par klātienes sēdēm, bet nu attālināti... Vēlu veiksmi Satversmes tiesā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Es tomēr aicinātu pie šī priekšlikuma runāt par priekšlikuma būtību un tik ļoti nenovirzīties no tēmas.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

Ļ. Švecova. Paldies. Es pateicos kolēģim no opozīcijas Valaiņa kungam par morālu atbalstu un gribu pateikt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar jau iepriekš pieņemtā... likumprojekta priekšlikumu, kas netika atbalstīts un kas paredzēja attiecīgi novirzīt 34 miljonus no Saeimas ēkas rekonstrukcijai paredzētās naudas līdzekļus pedagogu atalgojumam – pirmsskolas pedagogu atalgojumam.

Es uzskatu, ka tas ir svarīgs pasākums, kuru nepieciešams nodrošināt, un attiecīgi kopā ar kolēģi Jūliju Stepaņenko iesniedzām šo priekšlikumu budžeta pakotnē. Jā, man arī ļoti žēl, ka mūsu priekšlikumus, ko mēs izstrādājām un gatavojām kopā ar Stepaņenko kundzi, es pārstāvu un aizstāvu vienatnē. Nedomāju, ka tieši tāda ir demokrātija un tāda ir cena par demokrātiju vai demokrātijas nihilismu, kas pašlaik diemžēl notiek.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu – no tāda viedokļa, ka priekšlikums ir labs. Tas vienkārši paredz un pasaka, kādas ir prioritātes vai kādām būtu jābūt prioritātēm valstī, lemjot par budžeta nodokļu naudas pārdali.

Skola, pedagogi un bērni – tas ir primāri, kas jānodrošina, pārējās izklaides, kā Saeimas ēkas remonts, kā ekstras attiecībā uz darba apstākļiem, tie ir sekundāri un pakārtoti jautājumi un tikai pie nosacījuma, ja Saeimas deputāti spēj nodrošināt, ka cilvēkiem ir pienācīgs atalgojums un pienācīga dzīves kvalitāte. Diemžēl mūsu Saeima nav spējīga nodrošināt iedzīvotājiem tādu dzīves kvalitāti, kādu viņi ir pelnījuši, bet sev gan grib nodrošināt izcilus darba apstākļus un ekstras attiecībā uz telpu aprīkojumu.

Tāpēc es uzskatu, ka 34 miljonus būtu vērtīgi labāk novirzīt izglītības kvalitātei un pedagogu algām, nevis Saeimas ēkas remontam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 211. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 212. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 213. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 213. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 214. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 215. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 216. – deputātu Latkovska, Pūces, Dzintara, Juraša un Čakšas priekšlikums. Komisijā to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 217. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 218. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 219. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 219. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 220. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Komisijā to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 220. – deputātes Goldbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 221. – mūsu kolēģu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 222. – mūsu kolēģu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es vēlējos runāt pie šī priekšlikuma vairāku iemeslu pēc.

Pirmais no tiem ir pats saturs. Andrejs Pumpurs. Zinu vienu no Saeimas kolēģēm deputātēm, kas ilgi ir rūpējusies, lai šajā vietā parādītos arī kāda stabila piemiņas zīme. Nacionālā apvienība, visu cieņu, bet kopš 1991. gada šajā vietā īsti vairs nav zīmes. Un jūs 2021. gadā Andrejam Pumpuram (kuru, šķiet, zina katrs Latvijas iedzīvotājs, es nemaz nerunāju par skolēniem) beidzot ar deputātu kvotām esat nolēmuši iedot... Ogres novadam tiesības uzstādīt piemiņas zīmi. Ļoti labi. Ar deputātu kvotām, līdzīgi kā vairākas citas piemiņas zīmes ar deputātu kvotām, vietām, kas ir svarīgas latviešu kultūrai. Es domāju, ka šis risinājums izsaka visu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā... lūdzu!

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt, ka 222. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 223. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 224. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 225. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlējās balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 226. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 227. – deputātu Dzintara, Pūces, Juraša, Latkovska un Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 228. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 229. – deputātu Pūces, Latkovska, Juraša un Indriksones priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 230. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Es atvainojos, deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 231. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums uzskatāmi parāda šī budžeta pieņemšanas gaitu, šī budžeta prioritātes, kad mēs neskaitāmas reizes esam runājuši par veselības aprūpi, tāpat mēs neskaitāmas reizes esam runājuši un argumentējuši, kāpēc mums ir jāatbalsta pirmsizglītības pedagogi, kāpēc mums ir jāatbalsta izglītības sistēma kopumā, īpaši šajā laikā ar mērķdotācijām Latvijas pašvaldībām, kurām šajā budžetā ir īpaši daudz negatīvisma veltīts, respektīvi, samazināts to finansējums, aizmirstot, ka Latvijā pašvaldības ir galvenie pakalpojumu sniedzēji valstī.

Bet vēlreiz. Līdzīgi kā par vidēja termiņa budžetu, tāpat arī kopumā par valsts budžetu 2022. gadam, es to nevaru atbalstīt, jo, kā jau iepriekš minēju, pirmkārt, tas ir neadekvāti strauji palielinātais – vājprātīgi strauji palielinātais! – valsts ārējais parāds.

Otrkārt, tas ir mūsu Valsts prezidenta Levita, ministru un Saeimas deputātu straujais algu pieaugums, kas ir pilnīgi pretstatā trešajam solītajam, respektīvi, nav izpildīts atalgojums mediķiem, policistiem un citām amatpersonām, kam iepriekš bija solīts.

Ceturtkārt, nav atbalstītas šobrīd skartās kovidkrīzes nozares, enerģētikas skartās nozares un mājsaimniecības.

Un piektkārt, kas, manuprāt, ir pats nekrietnākais, – visu politiķu publiskie solījumi iepriekš un apņemšanās neturpināt deputātu kvotas budžeta sakarā. Šīs kvotas ir atgriezušās, un tas nav krietni, tas nav taisnīgi.

Visbeidzot... nobeigumā. Kolēģi, šis budžets nav attīstības budžets, šis budžets mūsu sabiedrībai ilgtermiņā var izrādīties kā viens liels dzirnakmens kaklā.

Tāpēc, kolēģi, kopumā par šo budžetu es noteikti balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es redzu arī ministri ir... jau piesekojuši šai sēdei, arī Ministru prezidenta kungs. Es pie šī priekšlikuma, kas no Zaļo un Zemnieku savienības ir noslēdzošais šajā budžeta... izskatīšanas laikā, gribu teikt, ka mēs centāmies, mēs tiešām centāmies šajā budžetā radīt kādu prioritāti, jo, kā jau minējām, – kad mēs saņēmām šo budžetu, mūsu ieskatā, šim budžetam pietrūka prioritāšu. Neskatoties uz to, ka veselības jomai kā topa prioritātei bija piešķirts visvairāk naudas, tomēr kopumā tā neiezīmējās kā prioritāte, jo pat mediķiem dotie solījumi... ar visu šo naudas apjomu mēs tos nevarējām izpildīt. Līdz ar to mēs piedāvājām gan resursus, gan Saeimai tomēr izpildīt vienprātībā dotos solījumus medicīnas jomai.

Tāpat arī šis budžets nekādā veidā nerespektē... Lai vai kā mēs censtos piešķirt papildu finansējumu, lai kaut kādā veidā mazinātu slogu energoresursu cenu kāpuma dēļ gan iedzīvotājiem, gan (jo īpaši svarīgi tieši veselības jomā) slimnīcām, arī te mēs palikām nesadzirdēti. Un tie, manuprāt, ir vieni no lielākajiem šā budžeta mīnusiem. Tāpat arī nevienlīdzība, kas attiecas uz pedagogu algām starp pirmsskolas un vispārējo... pedagogu slodzēm.

Šīs ir tās lietas, kas, manuprāt, bija jāatrisina Saeimai, un, manuprāt, Saeimai bija jāatrisina arī... attiecībā uz senioriem, neskatoties uz to, ka neapliekamā minimuma pieaugums. Tie ir simti, tūkstoši senioru, kas šajā budžetā šo pieaugumu nejutīs, četru procentu inflācija tiem nesīs vairāk izdevumus nekā ienākumus šajā budžetā.

Kolēģi, es domāju, ka šis budžets varēja būt veselības un izaugsmes budžets. Vajadzēja vairāk likt fokusu uz veselības jomu un tomēr palīdzēt pašvaldībām... nevis tām noņemot nost naudu, bet arī paredzot kaut kādu naudu izaugsmei.

Es aicinu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Valainis. Jā, paldies. Šajā izaugsmes sadaļā tieši pašvaldībām... neskatoties uz to, ka nākamais priekšlikums arī ir par trīs procentu nodrošināšanu... atceramies – šī četru procentu inflācija un šis nesamērīgais izmaksu pieaugums, kas ir pašvaldībām pēdējos gados... mīnus 300 miljoni pašvaldībām... kolēģi, tas ir fakts, un nākamajos gados šis īpatsvars arvien vairāk un vairāk samazināsies.

Pašvaldībām šobrīd (vienalga – koalīcijas, opozīcijas)... prasām, kuram gribam... pašvaldībām... neviens nevar pateikt, ka tas būs attīstības gads – nākamais. Es nezinu nevienu pašvaldību, kas to droši varētu... Tas būs izaicinājumu gads. Tieši sociālā spriedze, kas radīsies, un šī ignorance, kas bija no valdības un koalīcijas šajā budžeta pieņemšanas procesā, ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc es nevarēšu atbalstīt šo budžetu... un, protams, salāgot 4,4 procentus mediķiem ar 42 procentiem Ministru prezidentam nav īsti pareizi un nav arī ētiski šajos apstākļos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu arī apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies. Godātie kolēģi! Es domāju, ka nav vērts runāt par to, kāpēc es neatbalstīšu šo budžetu. Es domāju, ka jebkuram, kurš sekoja debatēm gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā, vajadzētu būt skaidrai bildei, kāpēc.

Tas, ko es, kolēģi, vēlētos izcelt par nākamā gada budžetu, ar ko tas tiešām izceļas pat – pat! – uz šā 13. Saeimas fona, ir tas, ka šo piecu dienu laikā par šo budžetu uz 99 procentiem debatēja tikai opozīcijas deputāti. Mēs šeit neesam redzējuši vai dzirdējuši pa lielam (ar ļoti retiem izņēmumiem) ne koalīcijas deputātus... ar ļoti retiem izņēmumiem mēs neesam dzirdējuši vai redzējuši pat ministriju parlamentāros sekretārus, kuru tiešais darba pienākums ir skaidrot savas ministrijas pozīciju. Tiešām vienīgais izņēmums ir Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, par ko viņam – visu cieņu, kurš uzstājās faktiski pie katra jautājuma, kas skar Kultūras ministriju. Pārējie... Dažreiz uzstājās Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa, un vienu reizi, man šķiet, uzstājās Dūrīša kungs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs... arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Butāna kungs dažas reizes uzstājās. Tas arī ir absolūti viss.

Tātad, godātie koalīcijas kolēģi, mēs redzējām, ka jūs debatējāt tikai pie savām deputātu kvotām. Visiem bija redzams, ka tie ir vienīgie priekšlikumi, ar kuriem jūs jūtat kaut kādu emocionālo sasaisti.

Šī valdība nevarēja strādāt visus šos trīs gadus bez ciešas sasaistes ar Saeimu, jo jebkurš liels solis valdībai – jāgroza likumi – jāsaskaņo ar Saeimu. Jums, dārgie koalīcijas kolēģi, uz šo brīdi vajadzēja būt (ja jūs strādājāt tiešām visus šos trīs gadus) ļoti labai izpratnei par to, kas un kāpēc ir šajā budžetā. Jums bija jābūt spējīgiem aizstāvēt savas valdības pozīciju – šo budžeta projektu. Jūs izvēlējāties to nedarīt, radot iespaidu, ka šis budžets it kā ir nokritis no Marsa, it kā tas ir kaut kādas okupācijas varas budžets, par kuru jūs neesat gatavi runāt. Tāpēc ka jums pašiem par to ir kauns! Tieši šādu bildi jūs rādāt visu šo piecu dienu laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir ļoti zīmīgi, ka es runāju tieši pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikuma, jo arī viņiem būs paldies. Bet sākumā es vēlējos pateikt paldies Krišjānim Kariņam, Jānim Reiram, visam Ministru kabinetam par to, ka jūs spējāt šajā sarežģītajā un reti grūtajā laikā nākt klajā ar savu redzējumu par 2022. gadu un savā starpā nesakauties... bet vienoti to prezentēt Saeimai. Paldies jums par to.

Otrkārt, es vēlētos pateikt paldies saviem kolēģiem Saeimā – saviem kolēģiem Saeimā par izturību, jo šis ir bijis nevienkāršs laiks un mēs esam izgājuši cauri diezgan nopietnam procesam.

Opozīcijas pārstāvjiem milzīgs paldies par debatēm, tas zināmā mērā mums ir devis ieskatu par to, kas tad jūs esat, jo mums bija iespēja ne tikai klausīties un skatīties par konkrētiem priekšlikumiem, bet arī par to, kā jūs redzat Latviju nākotnē un kas jūs esat par sadarbības partneriem... mums nākotnē. Tas ir svarīgi.

Milzīgs arī paldies Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei un Jolantai Plūmei, kuras ar savām komandām faktiski iznesa to ikdienas smagumu šī budžeta gatavošanā un šī budžeta tapšanā. Paldies jums.

Paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ļaudīm, kuru priekšgalā ir Gita Strautiņa un kuri arī šajā saspringtajā laikā bez čīkstēšanas un pīkstēšanas izdarīju visu, kā vajag. Paldies jums.

Un visbeidzot. Es nezinu, varbūt mums tomēr vajadzētu pieķerties pie sarunas par to, kā budžeta procesam būtu jānotiek Saeimā, un tad varbūt būtu pilnvērtīgāks process priekš sabiedrības kopumā.

Paldies jums, un visu to labāko!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es piekrītu Bondara kungam. Tiešām ir ļoti svarīgi nodrošināt reālu sadarbību starp visiem deputātiem, starp frakcijām neatkarīgi no tā, vai tā ir opozīcija vai pozīcija, jo tas ir nākotnes redzējums un nākotnes iespējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Otra lieta. Es piekrītu arī tam, ka jāpārskata budžeta pieņemšanas procedūra, ko Mārtiņš minēja, es uzskatu, ka tas tiešām ir svarīgi, īpaši priekš nākamās Saeimas.

Bet, runājot par pašu budžeta projektu, jāsaka, ka diemžēl tas neatbilst prasībām – ārkārtējās situācijas prasībām –, ko piedzīvo ne vien Latvija, bet visa pasaule. Līdz ar to tās prioritātes un izšķērdīgie tēriņi vairākās lietās, kam nav īpaša pamatojuma, nevar padarīt šo budžetu tādu, kas būtu "sagremojams" un pieņemams visiem. Personīgi es balsošu "pret" šo budžetu, tāpēc ka tas nerisina... un nedod atbildes uz galvenajiem jautājumiem – kā mēs tiksim galā ar pandēmiju, un kā mēs tiksim galā ar nepārdomātiem un liekiem tēriņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Šis budžets ieies vēsturē kā "flīģeļa" budžets. Tas ieies vēsturē kā budžets, kur tiek celti atalgojumi augstākajām valsts amatpersonām, tai skaitā Valsts prezidentam.

Netiek domāts par sociālo atbalstu cilvēkiem. Vienkāršiem cilvēkiem. Tiek noraidīti priekšlikumi par atbalsta sniegšanu ģimenēm, kas audzina bērnus ar smagu invaliditāti. Tiek noraidīti priekšlikumi par atbalstu senioriem, un netiek pildīti solījumi veselības aprūpē strādājošajiem. Šī bija pēdējā iespēja, lai šo savu kādreiz doto solījumu izpildītu. Bet medicīnā mēs aicinām pieteikties strādāt brīvprātīgos, pensionārus cerībā, ka viņi izvilks grūstošo veselības aprūpes sistēmu. Tā vietā ar deputātu kvotām tiek bruģēts ceļš uz kapsētu. Arī šis budžets ir ceļš uz kapsētu. Tādēļ es to atbalstīt nevarēšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un arī cienījamais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāj Mārtiņ Bondar! Paldies par veltītajiem labajiem vārdiem opozīcijai. Jūsu vērtējums droši vien ir svarīgs. Jautājums ir par to, vai no vērtējuma... būs arī tālākās darbības. Vēl jau šī 13. Saeima nebeidz savu darbu.

Mums vēl ir palicis gandrīz gads, ko strādāt kopā. Un tad ir jautājums: vai jūsu novērtējums un jūsu novēlējums citādi sadarboties ar opozīciju iegūs realitāti... ne tikai, kā vienmēr, vārdos, bet iegūs realitāti arī darbos? Bet kopumā gribu teikt paldies par to, ka pamanījāt, lai arī tikai kā trešos, bet nu tomēr pamanījāt. Arī ierēdņus ir vērts pamanīt, kaut gan tas ir viņu tiešais darbs, un mūsu diskusijas un debates par budžetu daudz vairāk iegūtu, ja tās notiktu komisijā ar profesionāļiem, ar ierēdņiem un ar tiem, kas tiešām saprot, kas budžetā ir ielikts.

Bet tajā pašā laikā, nobeidzot šīs debates, lai arī tas gluži nav 231. priekšlikums, tomēr es saglabāšu savu uzdoto jautājumu par simbolu, kas mums ir Valsts prezidents, vismaz manuprāt. Un šis jautājums būs šāds: vai Latvijas Valsts prezidents, apstiprinot un izsludinot šo likumu jau kā likumu, atteiksies no papildus piešķirtā finansējuma par labu veselības nozarei kaut vai, piemēram, par labu reto slimību un onkoloģijas zāļu kompensācijai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis budžets arī ieies... ar tādu parādību, ka ar deputātu vairākumu tika atstādināts cits deputāts – Jūlija Stepaņenko... ar deputātu, kuram liedza piedalīties diskusijās, liedza aizstāvēt priekšlikumus, liedza izteikt vērtējumu par budžeta pieņemšanas procesu... un viņam piešķirto mandātu no vēlētājiem un no tautas Saeimas vairākums – pozīcijas deputāti – nolēma ierobežot.

Šis budžets tāds arī paliks – kā kroplīgu kvotu budžets, netaisnīgas, necaurspīdīgas budžeta pārdales budžets un arī cilvēka pamattiesības ierobežojošs budžets, kas pārkāpj, manā skatījumā, demokrātijas pamatprincipu.

Es arī neatbalstīšu šo budžetu, bet atbalstīšu šo zaļzemnieku priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Finita la commedia. Tieši tādi vārdi nejauši izskanēja no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara mutes pirms viena no pārtraukumiem, izskatot trīs gadu budžeta ietvaru. Viņš nevēlējās, lai tas izskan publiski, tas izskanēja no viņa mutes nejauši, bet ļoti likumsakarīgi. Jo viss, kas notika šajās dienās, kad notika debates par valsts budžetu, tieši tā arī koalīcijai tas ir – komēdija. Komēdija, kurā opozīcijai tiek atvēlēta muļķa loma un līdz ar opozīciju – arī opozīciju atbalstošajiem cilvēkiem.

Diemžēl pati valdošā koalīcija neapzinās, kādas sekas būs šādai lomu sadalei. Bet galu galā pienāks brīdis, kad tauta norādīs katram no šīs komēdijas spēlētājiem un režisoriem savu vietu, jo, protams, katrs no šī budžeta punktiem tiks novērtēts – gan flīģeļi, gan paaugstinātās algas prezidentam, premjeram, ministriem un pārējiem, gan tas, ka netiek pildīti solījumi, bet tiek atvēlēta nauda savējiem caur ciniskām kvotām ar cerību, ka pēc gada jūs tiksiet atbalstīti Saeimas vēlēšanās.

Tā ka varu teikt, ka šis budžets būs pēdējais ne tikai šim sasaukumam, bet arī varbūt vairākiem no jums, koalīcijas kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, par šo priekšlikumu, ko iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, debates ir bijušas ļoti plašas... un faktiski ne par šo priekšlikumu. Tomēr deputāti ir lūguši balsojumu tieši par šo priekšlikumu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...!

M. Bondars. Komisijā 231. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 232. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debatēs rakstveidā ir pieteicies Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, un tiem, kuri debatēm ir pieteikušies rakstveidā, dodama priekšroka.

Vārds Ministru prezidentam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ministri! Kolēģi!

No šīm debatēm ir skaidrs, ka mēs esam dažādi. Mums individuāli ir dažādas pārliecības. Arī kā politiķi mēs pārstāvam dažādas mūsu sabiedrības grupas, bet es esmu pārliecināts, ka kopā... mēs visi esam ļoti dedzīgi mūsu valsts patrioti. Reizēm mēs strīdamies par mazām lietām, bet parasti pie lielām lietām mēs visā valstī spējam apvienot savus spēkus un beigu beigās atcerēties, kas ir tas svarīgais, kas, protams, ir mūsu brīvība, demokrātija un spēja un tiesības pašiem noteikt savu likteni un pašiem lemt arī savus likumus.

Valstī, man liekas, mums visiem ir mērķis celt mūsu iedzīvotāju labklājību. Man liekas, tas ir jebkuram politiķim. Un tas ir ne mazāk man, mūsu valdībai un valdības koalīcijai. Mēs to redzam caur aizvien straujāku eksporta pieaugumu, kas arī šobrīd notiek, un caur aizvien lielākām un vairākām investīcijām mūsu ekonomikā, kas arī šobrīd notiek. Tādā ziņā – ļoti pozitīvi.

Es ļoti labi apzinos, ka tā izaugsme, kas ir vērojama daļā tautsaimniecības, nav vienmērīga visos tautsaimniecības sektoros, ne visā valsts teritorijā šī attīstība notiek pilnīgi vienmērīgi. Šis ir mūsu visu izaicinājums – strādāt pie tā, lai labklājība, pēc kā mēs tiecamies, nebūtu ierobežota tikai dažu cilvēku aprindās, bet lai tā būtu plaši visā sabiedrībā.

Šis budžets, par ko jūs, kolēģi, esat debatējuši jau veselu nedēļu (un tiešām paldies par debatēm un ļoti daudzajiem viedokļiem, kas ir pausti!), ir vērsts tieši uz kopējās labklājības celšanu. Es atgādināšu: tas ir veidots uz trim lielajiem balstiem – valsts konkurētspējas palielināšanu, valsts pakalpojumu pieejamību un to kvalitātes stiprināšanu un mūsu nacionālās identitātes stiprināšanu.

Par valsts konkurētspējas celšanu. No valdības puses mēs apsolījām, ka šajā posmā, Saeimas četru gadu posmā, mēs necelsim nodokļus, un mēs pie tā esam turējušies. Tātad nākamā gada budžeta projektā mēs ne tikai neceļam nodokļus, bet paredzam turpināt nodokļu sloga samazināšanu strādājošajiem. Gribu atgādināt, ka tas ir paredzēts kā neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro jau no 1. janvāra, bet no vasaras vidus – līdz 500 eiro. Tas nāks par labu tieši tiem cilvēkiem, kuriem atalgojums ir mazāks.

Zinātnei šajā budžetā ir piedāvāts ļoti būtisks bāzes finansējuma palielinājums – par 32 procentiem. Tas ir, ja nemaldos, lielākais viena gada... pielikums, kāds ir bijis iespējams vispār kopš mūsu neatkarības atgūšanas.

Reģionālajai attīstībai ir paredzētas 100 miljonu investīcijas tieši mūsu pašvaldībām.

Valsts pakalpojumu pieejamība un stiprināšana. Šis ir arī ļoti svarīgs balsts. Tam ir veltīta lauvas tiesa no paredzētajiem līdzekļiem. Tātad no aptuveni 300 miljoniem, kas ir bāzes finansējuma palielinājums, vairāk nekā viena trešā daļa iet tieši veselības aprūpei.

Protams, paredzēta nauda arī izglītībai. Pedagogu algu palielinājumi pilnībā atbilstoši visiem grafikiem un solījumiem.

Un, protams, šoreiz ir veltīti nozīmīgi līdzekļi tieši iekšlietu sistēmas stiprināšanai. Mēs redzam iekšlietu sistēmas ļoti svarīgo lomu mūsu valsts stabilitātes un attīstības ziņā.

Un visbeidzot – nacionālās identitātes stiprināšana. Kura valsts vēl stiprinās mūsu identitāti, ja ne mēs paši? Neviena cita.

Šogad ir paredzēta vesela virkne pasākumu – PVN medijiem... un grāmatām – PVN samazinājums līdz 5 procentiem, Mediju atbalsta fonda finansēšana... Un arī Dziesmu svētku tradīcijas stiprināšanai ir paredzēti nozīmīgi naudas līdzekļi.

Es gribu vēlreiz teikt visiem deputātiem – gan pozīcijas, gan it īpaši opozīcijas deputātiem – sirsnīgu paldies par debatēm. Jums, opozīcijas deputāti, varbūt liekas, ka neviens negrib sadzirdēt jūsu argumentus, taču tie tiek sadzirdēti, un, protams, mēs meklējam, kā risināt tos izaicinājumus, kurus jūs uzsverat. Jūsu ziņā, protams, ir vērtēt, kā tas izdodas vai neizdodas. Mums viedokļi var būt dažādi, bet tas ir demokrātijas skaistums, ka mēs varam runāt viens ar otru un censties viens otru pārliecināt.

Protams, man ir arī jāizsaka milzīgs paldies mūsu koalīcijas deputātiem par ieguldīto milzu darbu. Paldies jums visiem!

Paldies Bondara kungam par viņa ļoti lielo izturību, vadot ne tikai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bet arī visu šo procesu. Tātad – visu cieņu! Paldies, Mārtiņ, par to!

Un, protams, paldies finanšu ministram Jānim Reiram un visai Finanšu ministrijai par budžeta sagatavošanu.

Protams, paldies arī visiem maniem kolēģiem ministriem un viņu ministrijām par ieguldīto milzu darbu, lai mēs visu budžeta piedāvājumu varētu savilkt kopā.

Es... tātad par šo konkrēto priekšlikumu, kas nāk no Ministru kabineta... Es aicinu jūs visus to atbalstīt.

Un, protams, es aicinu pēc tam atbalstīt šo budžeta projektu kopumā.

Lai mums visiem izdodas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Atļaušos jums nepiekrist attiecībā uz nodokļiem. Jūs taču pats labi zināt, ka tieši šīs valdības laikā 270 tūkstošiem Latvijas nodokļu maksātāju ļoti būtiski pieaug nodokļu slogs, jo principā atsakāmies no visiem speciālajiem nodokļu režīmiem. Un tas, manuprāt, nebija tas pareizākais.

Tāpat... nu, ir tās būtiskās lietas... ir grūti tām nepievērst uzmanību... vēl un vēl... Šis solījums mediķiem par 4,4 procentiem pacelt algas šajā budžetā... Tur vajadzēja būt 10 procentiem.

Un tā bija šī valdība, kas vienojās par to, ka par 10 procentiem cels šos nodokļus...

Un par pedagogu algām jūs arī minējāt, bet... nu, mēs par to esam ļoti daudz debatējuši šī budžeta izskatīšanas gaitā, šajās piecās dienās.

Un es no savas puses gribu pateikt milzīgu paldies visiem saviem opozīcijas kolēģiem par, manuprāt, tiešām ļoti sakarīgām un tiešām ļoti kvalitatīvām debatēm. Šis jau ir kārtējais gads, kad opozīcija, manā ieskatā, ir parādījusi un noturējusi to augsto latiņu, ko pati šī opozīcija bija arī uzlikusi tieši budžeta debatēm.

Budžeta debatēs, tāpat kā pagājušogad, tāpat arī šogad, diemžēl koalīcijas deputāti... ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem... nevis no savas puses... Gan Feldmana kungam, kas tomēr piedalījās debatēs sākumā, gan Jansona kungam... visiem, kas visā šo debašu ciklā aizstāvēja savas nozares prioritātes, saku lielu paldies. Un ikvienam, arī koalīcijas deputātiem, kas piedalījās šajā procesā. Manuprāt, tieši budžeta debates ir tās, no kurām ikviens sabiedrības loceklis var iegūt skaidrību par to, kas šajā budžetā ir un kāpēc viena vai otra prioritāte tiek vai netiek atbalstīta. Opozīcija savu darbu izdarīja godam – visu cieņu! Cepuri nost ikviena opozīcijas deputāta priekšā, kurš aktīvi gatavojās šīm debatēm un, pats galvenais, kvalitatīvi piedalījās tajās!

Paldies mums visiem!

Sēdes vadītāja. Vēl jau būs jābalso.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labvakar, godājamie kolēģi un cienītās kolēģes! Jā, var teikt, ka šis ir bijis interesants budžeta maratons – piecas dienas (pa vidu arī bija mūsu valsts svētki, kas šo maratonu nedaudz pārtrauca). Taču labi, ka, lai gan ir tikai otrdiena, esam jau tikuši līdz finiša līnijai.

Kaut gan šim budžetam, kā jau visiem budžetiem, ir arī vājās vietas, es domāju, ka kopumā... es runāšu arī jauno konservatīvo vārdā, sakot, ka kopumā šis budžets ir vērtējams stipri pozitīvi – ar tādu lielu plusa zīmi.

Un, protams, īpašs prieks, ka jāsaka paldies koalīcijas kolēģiem, kuri šajā budžetā piekrita izpildīt mūsu slavenāko priekšvēlēšanu solījumu – plānu "3 × 500". Godīgi sakot, man likās, ka tas nenotiks, bet šoreiz tas notika. Līdz ar to man ir jāsaka paldies, protams, arī citām partijām.

Koalīcijas partijām ir bijušas augstas prasības šajā budžetā... procesā, un es ceru, ka budžets kopumā – tāds, kāds tas ir izdevies, – visus politiskos spēkus arī apmierina tādā vai citādā politiskā gaismā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies tiem, kas novērtē arī pozīcijas dalību debatēs, piemēram, Viktoram Valainim.

Un tad balsojam arī visi kopā par budžetu... pēc tam – aiznākamajā balsojumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais premjera kungs! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikt paldies Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par viņa noslēdzošajiem vārdiem. Gan es, gan, es domāju, visi pārējie deputāti – gan opozīcija, gan pozīcija – to ļoti novērtēja.

Taču, premjera kungs, es arī otrreiz gribētu paust savu nožēlu, ka jūs esat faktiski vienīgais, kurš šajā, otrajā, lasījumā aizstāv un slavē šo valdības budžetu; ka jūs esat vientuļš šā budžeta aizstāvēšanā un ka nedz 56 vai cik tur pozīcijas deputāti, nedz padsmit parlamentārie sekretāri nedz šodien, nedz visās šajās piecās dienās nav uzskatījuši par vajadzīgu aizstāvēt šo budžetu, šā budžeta pozīcijas aizstāvēt pret opozīcijas priekšlikumiem. Es domāju, ka neviens premjers kaut ko tādu nav pelnījis – šādi stāvēt vienam, un jūs to noteikti neesat pelnījis. Par to man cilvēciski ir ļoti žēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Var piekrist cienījamam premjera kungam, ka tiešām ir ļoti svarīgi uzklausīt arī opozīciju. Runājot par šo uzklausīšanu, par sadarbību, par mēģinājumiem optimizēt visas lietas, kas saistītas ar budžetu, ir jāsaka divas lietas.

Pirmā lieta ir tā, ka nevienā pasaules valstī nevienā laikā nav bijusi tāda situācija, ka budžets, valsts budžets, būtu mīļš un pieņemams visiem. Tā tas nemēdz būt, nekad tā nekas nenotiek.

Šinī gadījumā budžeta projektā ir ļoti daudzas iekšējās pretrunas, uz kurām šodien un vakar, un visās šajās dienās norādīja opozīcija.

Un otra lieta. Opozīcija norādīja vairākas problēmas, aicināja arī sadarboties, bet sadarbība vienmēr paredz dialogu. Dialogs nav divi monologi. Dialogs ir saruna. Un šinī gadījumā lielākais mūsu budžeta apspriešanas procesa trūkums ir tas, ka pietrūka dialoga.

Šodien jūs, premjera kungs, pirmo reizi uzsākāt šo, bet – tikai pašā procesa noslēgumā. Līdz ar to diezgan grūti šodien būt opozīcijas deputātiem, piekrist, ka tas ir nākotnes sākums un ka tas turpināsies šādā veidā un šādā garā arī tālāk. Un tāpēc diez vai kāds no opozīcijas deputātiem atbalstīs šo budžeta projektu, kurā tiešām ir iestrādātas vairākas problēmas un ielikti vairāki klupšanas akmeņi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Paldies. Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Godātie kolēģi ministri un parlamentārie sekretāri! Es gribētu pateikt lielu paldies par šī budžeta projekta izskatīšanas gaitu, par diskusijām – paldies gan pozīcijas pārstāvjiem, kuri budžeta projektu Saeimā sagatavoja otrajam lasījumam, gan opozīcijai – par izteiktajiem priekšlikumiem, dažkārt arī kritiku.

Gribētu pateikt paldies arī ministriem un ministriju komandām, budžeta komandām, kas palīdzēja veidot šo budžetu. Tiešām šis process kopš augusta bija samērā saraustīts laika grafika ziņā, jo dažreiz nācās risināt dažādus jautājumus.

Lielu paldies gribu pateikt arī sociālajiem partneriem, kuri piedalījās katrā no budžeta veidošanas procesiem. Protams, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem, daudziem dažādiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem – gan sporta jomas, gan sociālā atbalsta jomas, gan, teiksim, politikas vai valsts dzīves –, kuri no nevalstiskā sektora sniedza atbalstu.

Īpašu paldies gribētu pateikt Latvijas Pašvaldību savienībai. Šī diskusija... šis ir sestais budžets manā karjerā, un šī diskusija ar Latvijas Pašvaldību savienību bija viena no produktīvākajām un viena no profesionālākajām. Tas liecina, ka pašvaldību reforma tiešām ir vainagojusies ar labiem panākumiem un jaukām... par nākotni, tālāko sadarbību pašvaldībām un valstij. Es redzu ļoti labi to.

Mums palika domstarpības sešos jautājumos. Ir bijuši gadi, kad ir bijuši divdesmit, trīsdesmit jautājumi... Šinī gadījumā šīs diskusijas nebija vieglas no valsts puses. Taču no pašvaldību puses tās bija tiešām argumentētas un tiešām ļoti labi sagatavotas. Tā ka paldies arī par šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, ministr Jāni Reir! Labdien, premjer! Mēs te piecas dienas, ja godīgi, tiešām no rīta līdz vakaram... izskatījām kopumā vairāk nekā 450 priekšlikumus... Tagad esam nonākuši pie paša pēdējā priekšlikuma – 232. –, kurš ir likumprojektā "Par valsts budžetu 2022. gadam", un tagad ministri sāk nākt un runāt.

Es pateicos jums, Reira kungs, ka jūs atradāt laiku un atnācāt un izskaidrojāt, vismaz paldies pateicāt. Bet teikšu atklāti, ka, manuprāt, tā te nav vēl bijis – ka budžeta izskatīšanā ministru nav klāt.

Labi, mēs esam attālinātā režīmā, tas ir skaidrs. Bet, kad ir attālinātais režīms, tad var pieslēgties jebkurš ministrs. Neviens ministrs nav runājis! Šeit to jautājumu ir bijis tik daudz, ka... man nav bijusi... pat nebija, kam pajautāt!

Reira kungs, uzminiet, cik reižu jūsu ministrijas parlamentārais sekretārs uzkāpa tribīnē piecu dienu laikā? Pareizi – nevienu! Un šie jautājumi ir par valsts galveno dokumentu – galveno, kas visā gadā ir. Taču nekāpj tribīnē ministri, neaizstāv...

Parasti mēs jau esam budžeta apspriešanā klāt, tad ministri kāpj tribīnē, stāsta... Opozīcija norāda kļūdas... Šīs norādītās kļūdas... un es nevaru saprast, vai tā ir kļūda vai nav kļūda, melo tas deputāts vai nemelo. Es nevaru saprast. Tāpēc ir debates. Un šajā gadījumā šīs debates... ļoti man pašam arī pietrūka. Es arī nu to atklāti saku, it sevišķi tas attiecas uz ministru iesaisti šā budžeta pieņemšanas laikā.

Piecas dienas! Paldies dievam, ka mēs to nedarījām pa nakti. Tiešām. Un mēs varam arī divas nedēļas skatīt, ja vajag, bet tad lai ir dialogs!

Tagad mēs esam pabeiguši to visu, un es ceru, ka tā sapratne tiek arī šeit... uzklausīta.

Premjera kungs... atvainojiet, Mūrnieces kundze, es gribētu sev vēl minūti... pēdējo šajā gadā...

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Kaimiņš. Paldies jums.

Dialogs ir nepieciešams. Es arī sajutos kā tāds buldozers (šajā gadījumā – sliktā nozīmē) – ka tu nevari saprast... Atbalstot budžetu, atbalstot priekšlikumus, nav bijusi... nu nav jau, kam pajautāt, jo mēs jau sēžam šeit katrs pie sava datora...

Jā, principā es izsaku aizrādījumu ministriem, kas visu šo piecu dienu laikā neieradās un neaizstāvēja savas nozares... visas šīs lietas... gan par visiem šiem jautājumiem, kas bija ar cilvēkiem saistīti, ar veselību saistīti...

Tā ka... līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Pirmkārt, par pašu procesu...

Lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Nemiro. Pateicos.

Pirmkārt, par pašu procesu runājot, – tas ir bijis tāds ļoti kompakts, un brīžiem deputāti, kas ir debatējuši par priekšlikumiem, tos aizstāvot, nav spējuši to izdarīt laika trūkuma dēļ. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Runājot par šo budžetu, – protams, tas ir aizņemšanās budžets, un lepoties ar aizņemšanos, manuprāt, nevajadzētu. Jebkurš māk aizņemties. Nopelnīt gan ne visi māk. Tā ka... Tas – kontekstā ar izaugsmi un tā tālāk.

Runājot par tiešajiem darba pienākumiem, – parlamentārais sekretārs pēc savas būtības nodrošina saiti starp Saeimu un ministriju, kurā viņš ir parlamentārais sekretārs. Tikai daži no parlamentārajiem sekretāriem nāca šeit un runāja, bet tieši viņiem šajā budžetā ir paredzēta ļoti strauja algas celšana.

Ļoti daudzi deputāti runāja par to, ka nevienlīdzīga ir šī attieksme, it īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad mēs izstumjam pirmajās rindās mediķus, skolotājus un citus, kam šobrīd pienāktos papildu maksājums. Bet nē! Četri procenti mediķiem – četri procenti! Parlamentārajiem sekretāriem – milzu algu kāpums procentuālā apmērā, reprezentācijas izdevumu kāpums ministriem, Ministru prezidentam!

Šie ir tie simboli, par kuriem mēs runājam. Vai tas ir taisnīgi? Es nekādā ziņā neatbalstīšu šo budžetu tieši šī simbolisma dēļ. Mēs esam centušies pacelt algas tiem, kam šobrīd nebūtu pirmām kārtām jāpaceļ. Tas noteikti bija jāskata pavisam citā veidā. Protams, process ir ļoti straujš, un, godīgi sakot, šis milzu aizņemšanās drudžainais veids neliecina ne par ko labu.

Kolēģi no pozīcijas, jūs tiešām bijāt balsošanas mašīna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjera kungs, ja vēl klausāties! Jā, paldies, ka vismaz beigās esat bijuši klāt un dzirdējuši tikai pateicības vārdus, kurus saka jūsu kolēģi. Taču es gribētu mazliet iebilst un lūgtu nestāstīt, ka šis budžets – gan 2022. gada budžets, gan vidēja termiņa budžets – ir attīstības budžets. Attīstības budžets nevar būt uz parāda ņemts. Attīstības budžets nevar būt tāds, kas nerūpējas par savas valsts iedzīvotājiem.

Un solījumus skolotājiem... jūs tiešām esat izpildījuši tos, ko ir devuši citi premjeri un citi ministri...

Līdz ar to mazlietiņ pietrūka... nevis prieks par to, ka kāds ir kaut ko dabūjis – 500, 500, 500 –, bet... būtu prieks par to, ka jūs būtu cilvēkiem iedevuši kādu labumu, bet jūsu runā mēs nedzirdējām rūpes par cilvēkiem un nedzirdējām cilvēku ieguvumus.

Varu tikai atkārtot: es ļoti ceru, ka papildus iegūtos budžeta līdzekļus attiecīgā kanceleja neizmantos un tādējādi parādīs sirsnību un arī simbolisku attieksmi pret savu tautu, kas nav gluži apmierināta. Un jūs to labi zināt.

Līdz ar to – mazlietiņ paškritikas un mazlietiņ sevis nepārvērtēšanas! Tad būtu daudz objektīvāk, profesionālāk un patīkamāk.

Bet paldies, ka bijāt šeit vismaz nobeigumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates... vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Paldies kolēģiem par dažādajiem vārdiem.

Es izteikšos no Satiksmes ministrijas skatpunkta. Kā ministrijas parlamentārais sekretārs mēģināju aizstāvēt un skaidrot pilnīgi visus priekšlikumus, kuri saistīti ar Satiksmes ministriju. No Satiksmes ministrijas skatpunkta, šis budžets... attiecībā uz Satiksmes ministriju tas ir veidots konstruktīvs un labi saprotams. Manuprāt, tas ir vērsts gan uz attīstību, gan uz iepriekšējo vairāku gadu kļūdu labošanu, cik nu tas bija iespējams šī budžeta ietvaros.

Arī es gribu teikt paldies gan opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem, tiem, kuri izteicās konstruktīvi. Bija gan konstruktīva kritika, gan konstruktīvi priekšlikumi. Un ceru, ka arī turpmāk mēs strādāsim vairāk konstruktīvi, nevis vairāk savu spalvu spodrināšanas nolūkos.

Paldies visiem. Visu labu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tā... Godātie kolēģi, arī pie šī priekšlikuma... debatētāji ir runājuši vairāk par budžetu kopumā, bet mazāk – par konkrēto priekšlikumu. Jāteic, tā ir zināma tradīcija parlamentā.

Redzu, ka ir lūgts balsojums arī par šo priekšlikumu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 232. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 232. – Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus 232 priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par valsts budžetu 2022. gadam" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – 37, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tātad šā gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Pie tiem daudzajiem paldies, kuri šodien tika teikti, es gribētu pievienot lielu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas konsultantēm, mūsu Juridiskajam birojam, Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļai, Saeimas Administrācijai un visiem, visiem tiem Saeimas darbiniekiem, kuri ir bijuši iesaistīti Saeimas sēžu nodrošināšanā. Darbs bija vēlās vakara stundās, darbs bija ļoti saspringts. Liels paldies par Saeimas sēžu nevainojamo norisi, kuras bija veltītas valsts budžeta izskatīšanai.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgsies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 15. novembra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Arlabvakaru!