Ministru kabineta noteikumi Nr. 851

Rīgā 2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 81 22. §)

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
13. pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) īstenošanas uzraudzības padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla uzraudzības institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu (nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija) īstenošanu.

II. Padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Padomes funkcijas:

2.1. veicināt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai;

2.2. veicināt valsts pārvaldes un citu iesaistīto institūciju sadarbību pamatnostādņu rīcības virzienu apakšmērķu sasniegšanā.

3. Lai īstenotu šo noteikumu 2. punktā minētās funkcijas, padome veic šādus uzdevumus:

3.1. uzrauga pamatnostādņu īstenošanu un iesaista to īstenošanā valsts institūcijas, pašvaldības, biedrības un nodibinājumus, augstākās izglītības un pētniecības institūcijas un ekspertus;

3.2. izskata Kultūras ministrijas sagatavoto ikgadējo progresa pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu, tostarp par pamatnostādņu īstenošanā izlietoto valsts budžeta finansējumu;

3.3. izskata Kultūras ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu īstenošanas plānu izpildi pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā;

3.4. identificē problēmas, kas kavē pamatnostādņu īstenošanu, un sniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus šo problēmu novēršanai un pamatnostādņu pasākumu aktualizēšanai;

3.5. sniedz priekšlikumus par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības politikas īstenošanai nepieciešamo finansējumu (tai skaitā valsts budžeta līdzekļiem);

3.6. apstiprina ikgadējo padomes darba plānu un nodrošina darba plāna izpildes kontroli.

4. Padomei ir tiesības:

4.1. sniegt Kultūras ministrijai priekšlikumus par pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi, grozījumiem spēkā esošajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos;

4.2. atbilstoši kompetencei pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm to rīcībā esošo padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

4.3. veidot darba grupas un iesaistīt padomes darbā neatkarīgus ekspertus;

4.4. sadarboties ar citām padomēm, komisijām un darba grupām, kuras izveidotas, lai īstenotu politiku atsevišķās pamatnostādnēs ietvertajās jomās.

III. Padomes sastāvs

5. Padomes sastāvā ir padomes vadītājs un 25 padomes locekļi. Padomes locekļi pārstāv:

5.1. Ministru prezidenta biroju;

5.2. Aizsardzības ministriju;

5.3. Ārlietu ministriju;

5.4. Iekšlietu ministriju;

5.5. Izglītības un zinātnes ministriju;

5.6. Kultūras ministriju;

5.7. Labklājības ministriju;

5.8. Pārresoru koordinācijas centru;

5.9. Satiksmes ministriju;

5.10. Tieslietu ministriju;

5.11. Veselības ministriju;

5.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

5.13. Valsts kanceleju;

5.14. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi;

5.15. Sabiedrības integrācijas fondu;

5.16. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi;

5.17. Latvijas Pašvaldību savienību;

5.18. divas augstākās izglītības un pētniecības institūcijas, kuras piedalās sabiedrības procesu analizēšanā un pētīšanā;

5.19. sešas nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kādu no pamatnostādņu rīcības virzieniem (nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija).

6. Padomes vadītājs ir kultūras ministrs.

7. Šo noteikumu 5.18. apakšpunktā minētos pārstāvjus darbam padomē izvirza Augstākās izglītības padome.

8. Šo noteikumu 5.19. apakšpunktā minētos pārstāvjus darbam padomē izvirza Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome saskaņā ar padomes apstiprināto kārtību.

9. Padomes personālsastāvu apstiprina kultūras ministrs, pamatojoties uz šo noteikumu 5. punktā minēto institūciju deleģējumu. Šo noteikumu 5. punktā minēto institūciju, biedrību un nodibinājumu pilnvarotā pārstāvja prombūtnes laikā attiecīgā institūcija, biedrība vai nodibinājums pilnvaro citu pārstāvi piedalīties padomes sēdēs.

10. Padomes locekļi atlīdzību par darbu padomē nesaņem.

IV. Padomes darba organizācija un lēmumu pieņemšana

11. Padomes vadītājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, sasauc un vada padomes sēdes, paraksta padomes lēmumus, sēdes protokolus un citus padomes dokumentus.

12. Padomes locekļi:

12.1. ierosina sasaukt padomes sēdes, piedalās padomes sēdēs, kā arī padomes lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;

12.2. ierosina uzaicināt ekspertus piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja vai novērotāja tiesībām;

12.3. sniedz priekšlikumus par padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem.

13. Padomes sēdes sasauc ne retāk kā trīs reizes gadā.

14. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

15. Padomes sēdes ir atklātas.

16. Padomes loceklis piedalās sēdē klātienē vai attālināti un ir tiesīgs piedalīties atklātā balsošanā, ja, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, viņam tehniski tiek nodrošināta šāda iespēja – attēla un skaņas vai skaņas pārraide sēdes norises reāllaikā.

17. Padomes sēžu starplaikos padomei ir tiesības pieņemt lēmumu elektroniskā rakstiskā procedūrā.

18. Padome lēmumus pieņem, koleģiāli vienojoties, bet domstarpību gadījumā – balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to ir nobalsojis vairākums no padomes sēdē klātesošajiem padomes locekļiem. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

19. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, sēdes dalībniekus un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Ja padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, viņam ir tiesības savu viedokli noformēt rakstveidā un pievienot sēdes protokolam.

20. Padomes darbu materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta funkcijas pilda Kultūras ministrija.

V. Noslēguma jautājums

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 13. novembra noteikumus Nr. 764 "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 181. nr.; 2013, 148. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis