Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trīsdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 16. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 16. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Tavara un Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1264/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatot valsts budžeta projektu 2022. gadam, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcija iesniedza priekšlikumu noteikt līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai 50 procentu apmērā. Diemžēl minētais priekšlikums neguva Saeimas vairākuma atbalstu un problēmas risinājums šobrīd vēl joprojām nav rasts. Ja mēs skatāmies uz labklājības ministra publiskajā telpā pausto un arī uz Labklājības ministrijas valsts sekretāra publiskajā telpā pausto, viņi viennozīmīgi atbalsta šāda pabalsta izmaksāšanu un šādas palīdzības sniegšanu pašvaldībām.

Mēs pirms nedēļas iesniedzām likumprojektu, paredzot 30 procentu līdzmaksājumu, bet, dzirdot, ka labklājības ministrs publiskajā telpā pauž, ka viņi ir gatavi izmaksāt 50 procentus pašvaldībām šā līdzfinansējumu segšanai, mēs sagatavojām un iesniedzām šādu likumprojektu un aicinām arī jūs, kolēģi, balsot "par" šī likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau šobrīd var sākt strādāt, lai var apzināt visus nepieciešamās naudas apjomus... kas būs nepieciešami, lai šo likumprojektu varētu līdz galam pieņemt.

Ja ministrs un augstākā ministrijas vadība pauž, ka šāds jautājums no 2022. gada pašvaldībām... tiks atbalstīts un viņš ir "par" to... tad šobrīd ir jau 16. decembris. Mums, kolēģi, vairs nav diez cik daudz sēžu palicis, kurās mēs šo jautājumu varētu izskatīt un panākt šo atbalstu.

Ļoti daudzas pašvaldības gaida šo risinājumu. Ir izveidojusies situācija, kad mēs redzam, – sākotnējie prognožu dati rādīja, ka sociālajai palīdzībai izmaksu pieaugums pašvaldībās būs no 15 līdz 60 procentiem. Šobrīd – pēc gāzes, elektrības un citu izmaksu pieauguma – mēs redzam, ka pilnīgi noteikti šis skaitlis būs 60 procenti un vairāk... kas pašvaldībām būs jāpalīdz. Mums ir bijušas diezgan lielas izmaiņas sociālās palīdzības sniegšanas jautājumos, par kuriem Sociālo un darba lietu komisijā ir runāts jau septembrī, oktobrī. Deputāti par šo problemātiku ir lietas kursā, bet diemžēl Saeimā nekas vairāk par runāšanu nenotiek, netiek pieņemti vajadzīgie lēmumi, lai šo problēmu pēc būtības risinātu. Sociālo un darba lietu komisijā tika spriests, ka par šo jautājumu runās novembrī, novembris ir pagājis, decembris tūlīt beigsies, 1. janvāris tuvojas, rēķini jau šobrīd iedzīvotājiem nāk... iedzīvotāju grupas un... ļoti lielas grupas vēl joprojām... Šobrīd ļoti saspīlēta situācija ir pašvaldībās, kur ļoti daudziem cilvēkiem diemžēl nākas atteikt šo pabalstu, kuriem tas būtu jāpiešķir. Kopējais cilvēku skaits, kuriem pabalsts pienākas, no 26 tūkstošiem pieaudzis līdz 40 tūkstošiem, plus ir vēl vesela virkne, kuri šiem pabalstiem vairs nekvalificējas dažādu iemeslu dēļ, kur arī pašvaldībām jāmeklē cits risinājums, lai šīm personām, kurām objektīvi ir nepieciešama palīdzība, to sniegtu.

Valstij šajā brīdī, es domāju... Man grūti saprast, kas tā par iedzīvotāju pāraudzināšanas akciju šobrīd notiek, bet pilnīgi noteikti tas nav iedzīvotāju interesēs – stāstīt, ka šis mājokļa atbalsts no valsts puses tiks sniegts 2023. gadā, pagaidiet vēl gadu. Rēķini ir šodien! Kolēģi, jūs taču saprotat – tas neizklausās loģiski. Ministrs runā par to visos formātos – ka no 2022. gada 1. janvāra tam ir jābūt.

Es, kolēģi, aicinu šo jautājumu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, sākt šo jautājumu skatīt Saeimā un izdarīt maksimāli lielu spiedienu uz Finanšu ministriju, kas acīmredzami negrib šādu risinājumu. Es nezinu, kāpēc Reira kungam šis nepatīk, kāpēc viņš nav pamanījis to situāciju, kas šobrīd notiek pašvaldībās. Arī viņam pašvaldības to ir norādījušas. Manuprāt, šis jautājums savās rokās ir jāpārņem Saeimai un jāsāk risināt Saeimā, izdarot maksimālu spiedienu uz Finanšu ministriju, lai šis jautājums beidzot pazustu no darba kārtības, lai arī pašvaldības varētu mierīgi strādāt un daudz brīvākām rokām sniegt šo atbalstu iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Es jau esmu pieradis, ka Valaiņa kungs ir viens no lielākajiem jauno konservatīvo dažādu iniciatīvu aizstāvjiem. Paldies viņam par to!

Attiecībā uz šo mājokļa pabalsta līdzfinansēšanu, es saprotu, lēmumi valdībā (es, protams, esmu tikai Saeimas deputāts)... lēmumi valdībā varētu būt jau nākamnedēļ. Ir konceptuāla vienošanās. Un tieši šim jautājumam Finanšu ministrija nav iebildusi un uzskata to par ļoti labu risinājumu. Tāpēc vismaz no manas puses, cik man ir saskare bijusi, jāteic, ka neviena partija neiebilst un negatavojas bloķēt šo Labklājības ministrijas virzīto iniciatīvu. Skaidrs, ka varbūt kaut kādi normatīvie akti vēl būtu jāgroza, bet, pirmkārt, es gribētu saprast, vai tiešām.

Attiecībā uz šo likumprojektu man jāatgādina, ka jautājumi, kas skar enerģētikas krīzi... tā ir tīri tā... juridiski uztverama, tā tomēr ir atsevišķa krīze... no kovidkrīzes, un šis likumprojekts ir par kovidsekām, nevis par kaut kādām enerģētikas sekām. Attiecīgi šeit tāds kāzuss varētu izveidoties. Es aicinu nesaistīt enerģētikas krīzi tiešā veidā ar kovidkrīzi, kas ir atsevišķs liels un diezgan būtisks notikums, kas šobrīd norisinās.

Tā ka šis, protams, nav atbalstāms, bet katrā ziņā paldies par lielo atbalstu gan budžeta izskatīšanas gaitā... vispār tādu morālo atbalstu opozīcijai... jaunajiem konservatīvajiem. Mēs to ļoti novērtējam un ceram uz to, ka tad, kad Saeimā būs konkrēti likumprojekti no valdības jāpieņem... ceram, ka visi ieradīsies uz sēdēm, visās sēdēs būs kvorums un varēsim ātri arī darboties šajā enerģētikas krīzes pārvarēšanas procesā.

Paldies, Valaiņa kungs. Paldies visai opozīcijai, kas aktīvi mūs atbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka paldies tika pateikts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1264/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 47, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šteina, Pūces, Dzintara, Juraša un Latkovska iesniegto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1265/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Esam sagatavojuši un iesnieguši likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", papildinot to ar normu, kas paredz, ka personai, uzrādot sadarbspējīgu sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu: transportlīdzekļa vadītāja apliecību, skolēna apliecību, studenta apliecību, pensionāra apliecību vai izdienas pensijas saņēmēja apliecību. Priekšlikums paplašina dokumentu loku, ar kuru varētu identificēt sadarbspējīga sertifikāta turētāju un novērstu konfliktsituācijas sadarbspējīga sertifikāta pārbaudes procesā.

Arī sabiedrībā ir izskanējis aicinājums lemt par attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos, nosakot, ka sadarbspējīga sertifikāta turētāja identifikācijai var izmantot arī citus dokumentus, ar kuru palīdzību var identificēt personu.

Lūgums šo likumprojektu nodot komisijai un atbalstīt arī Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Petravičas, Krapānes, Možvillo, Nemiro un Gobzema iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1267/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien jau divas reizes tika noraidīts likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli gāzei un elektroenerģijai. Jārunā vēlreiz un vēlreiz, līdz koalīcija sadzirdēs to, ka elektrības cenas ir cēlušās par 100 procentiem. Līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu pieaug izmaksas arī apkurei, to jūs varat redzēt, kaut vai ieskatoties savos komunālo pakalpojumu rēķinos.

Līdz ar elektrības cenām strauji pieaug arī pārtikas produktu un pakalpojumu cenas, jo, lai izceptu maizi, vajag elektrību, lai pārstrādātu pienu un aizgādātu to uz veikalu, vajag elektrību un degvielu, kam arī ievērojami ir cēlusies cena. Uzņēmēji nevar ilgstoši nodarboties ar labdarību, tāpēc cenas pieaug.

Bet kā cilvēkiem segt strauji pieaugošās izmaksas? Citas valstis jau labu laiku atpakaļ pieņēma lēmumu samazināt pievienotās vērtības nodokli elektroenerģijai. Bet ko gaida mūsu valdība? 62 tūkstoši cilvēku vakar palika bez darba un ienākumiem. Ko viņiem darīt? Vai kravāt koferus un doties ceļā? Kā samaksāt rēķinus zemo algu saņēmējiem un senioriem?

Tiešām pārsteidzoši, ka šodien Nacionālā apvienība aicināja noraidīt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu elektrībai, jo esot pieejami visādi instrumenti. Tas ir tas atbalsts – tie 10 eiro trūcīgām personām –, un tas esot vairāk nekā pieaugums rēķinos. Te gan jāatzīmē, ka trūcīgas personas saņem mājokļa pabalstu, bet ko darīt tiem, kam ir tie daži eiro (Skaņas pārrāvums.)... nekā lai iegūtu trūcīgas personas statusu.

Atbalsts esot senioriem. Kāds atbalsts? Vai tie ir domāti tie 20 eiro, tas vakcinācijas pabalsts? Vai tad tas vakcinācijas pabalsts tagad ir kļuvis par elektrības pabalstu? Tad jau sanāk, ka nevakcinētie seniori – tie nav cilvēki. Viņiem elektrības cenas nekāpj? Kādu atbalstu viņi saņem?

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Man ir déjà vu sajūta, jo man likās, ka par šādiem... līdzīgiem likumprojektiem mēs jau šodien pirmajā sēdē runājām, vai ne. Un Ekonomikas ministrijas... es tikai tā, nu... Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, man liekas, diezgan labi izskaidroja, ar ko nodarbojas izpildvara, un mums, deputātiem, tas ir jāņem vērā – ko izpildvara... nāk un mums stāsta par šiem jautājumiem.

Manas kā ekonomista pazemīgās domas ir tādas, ka... Tātad es nesaprotu, kāpēc tiek šķiroti un diskriminēti Latvijas – vietējās izcelsmes – atjaunojamie resursi; kāpēc, piemēram, granulām netiek piedāvāts samazināt PVN, kam šobrīd, protams, teorētiski ir samazinātā likme – 12 procenti; kāpēc runa ir tieši par Krievijas izcelsmes gāzi, kaut gan ir labi zināms, ka, piemēram, uzņēmumi visu savu PVN ieskaita priekšnodoklī un faktiski uzņēmumiem no PVN nav nekāda labuma. Lai kā man dažreiz nepatiktu Finanšu ministrijas un ministra pozīcija, tādā ziņā viņam ir taisnība. Tas mans tāds, kā saka, viedoklis, skats no malas.

Attiecībā uz mājokļa pabalstiem, protams, jāskatās, kādu izpildvara mums atnesīs to piedāvājumu, kas tiks komunicēts un ko valdība beigās pieņems, bet ir paredzēts celt arī tā saucamos ienākuma koeficientus, lai paplašinātu to mājsaimniecību loku, kuras var pretendēt uz šiem mājokļa pabalstiem. Tad attiecīgi valsts arī piedalītos ar kaut kādu līdzfinansējumu pašvaldībām, atbalstītu, lai pašvaldības varētu labāk nodrošināt šo savu sociālo funkciju, kas ir tā pamatfunkcija, ar ko pašvaldībām vispār jānodarbojas.

Bet šajā gadījumā... Šis likumprojekts, atvainojiet, kur ir ignorēta šķelda, granulas, malka, ar ko... Man tā kā jāatgādina, ka reģionos varbūt vairāk izmanto malku. Varbūt Rīgas kungi vairs nekurina ar malku, bet laukos tomēr to vēl izmanto. Kāpēc tāda šķirošana un diskriminācija, nav saprotams. Tāpēc šis likumprojekts ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1267/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam ziņojumam par balsošanas motīviem. Zariņa kungs, jums jāpiesakās.

Lūdzu, vārds deputātam Ivaram Zariņam par balsošanas motīviem.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Kā kļuvis zināms no plašsaziņas līdzekļiem un kā redzams no balsojumiem Saeimā, valdības koalīcija neatbalsta PVN samazinājumu elektroenerģijai un gāzei, atrunājoties ar to, ka tam būšot labāks risinājums – samazinot "Sadales tīkla" tarifu. Tiek piesaukts pat 50 procentu samazinājums. Taču ir pamatotas bažas, vai tie nebūs kārtējie tukšie šīs varas solījumi, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šī gada 14. decembra (tas ir pavisam nesen) sēdē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs pauda neizpratni un izbrīnu par šādu iespējamo valdības lēmumu, norādot, ka uzņēmums tam nav gatavs un tam nav tādu iespēju veikt šādu būtisku tarifa samazinājumu bez valsts atbalsta.

Šajā sakarā joprojām neatbildēti ir būtiski jautājumi, bez kuriem šāds lēmums vispār nav iespējams: cik lielu izmaksu samazinājumu ir paredzēts iegūt, samazinot "Sadales tīkla" tarifu; cik daudz un kā ir paredzēts samazināt šo "Sadales tīkla" tarifu; vai ir jelkādas aplēses, kādus darbības un sistēmu drošuma riskus sadales sistēmai un tās lietotājiem var radīt šāds "Sadales tīkla" tarifa samazinājums.

Kā finansēšanas avots "Sadales tīkla" tarifa samazinājumam tiek piedāvāti ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības. Šeit pamatoti ir jautājumi: kam bija paredzēts izmantot šīs kvotas, pirms tās tika uzlūkotas šajā iepriekš minētajā "Sadales tīkla" tarifa samazināšanas mērķa izmantošanai? Cik lielus ieņēmumus bija paredzēts gūt no to pārdošanas, un saskaņā ar kādu normatīvo regulējumu bija paredzēts izmantot šos ieņēmumus, kādiem pasākumiem? Ja tie ir tādi pasākumi, kuri nav svarīgi un kurus tagad var neīstenot, kāpēc šos kvotu ieņēmumus nevarēja novirzīt solītajam mediķu algu pieaugumam? Tam nauda neatradās.

Jo sevišķi mulsinoša ir šāda lieta – "Sadales tīkla" tarifa izmaksu samazinājums Latvijas uzņēmējiem, izmantojot valsts līdzekļus, atbilst valsts atbalsta pazīmēm. Saskaņā ar tiesību normām ar Eiropas Komisiju nesaskaņots valsts atbalsts Eiropas Savienībā nav atļauts. Šis aspekts vispār tiek noklusēts un netiek vērtēts, vai vara vienkārši to neapzinās, jo nekur netiek skaidrots, vai un kā ir paredzēts šo atbalstu saskaņot ar Eiropas Komisiju un kad šāds saskaņojums var tikt iegūts no Eiropas Komisijas. Iespējams, ziema jau būs beigusies.

Ir pamatotas bažas, ka ar šo solīto sadales tarifa samazinājumu var sanākt tāpat, kā tas ir sanācis teju ar visu, ko dara šī vara. Tāpēc uzskatu par nepieciešamu atbalstīt šo PVN samazināšanas priekšlikumu jau tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi, esam uzklausījuši ziņojumu par balsošanas motīviem.

Zariņa kungs, vēlos tomēr jums aizrādīt, ka ziņojums par balsošanas motīviem ir nolasāms tā, kā tas ir iesniegts, bez dažādām papildu interpretācijām.

Turpināsim darbu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tavara, Valaiņa, Auguļa, Jalinskas un Dūklava iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1268/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis... Tātad Valaiņa kungs acīmredzot nerunās.

"Pret" deputāti nerunās... Tomēr runās.

Kolēģi! Jūs, tā teikt, izdomājiet, runāsiet vai nerunāsiet.

Valaiņa kungs, tad beidzot – runāsiet "par" vai tomēr ne, atkal pārdomāsiet?

V. Valainis (ZZS).

Nē, nē, kolēģi, es...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim "par".

V. Valainis. Paldies. Es gribēju dot Feldmana kungam priekšroku šajā ziņā. Bet par šo konkrēto piedāvājumu... ko mēs piedāvājam. Šis ir jautājums, par ko iepriekš runāja Feldmana kungs, – par diskrimināciju, par reģioniem un par cilvēkiem, kuri vēl joprojām kurina ar malku. Šeit ir gan par šķeldu, gan par zāģskaidām, koksnes atlikumiem, pagaļu, zaru, žagaru saišķu... visdažādākajiem malkas veidiem, un arī šeit mēs piedāvājam likmi samazināt uz pieciem procentiem.

Lai saprastu mazliet šo kontekstu. Tas, ka mēs iesniedzām šos priekšlikumus... Jā, mēs arī sekojam līdzi un dzirdam šobrīd ļoti daudz publiskajā telpā dažādus risinājumus par to, kādā veidā samazināt elektroenerģijas cenas, kādā veidā samazināt siltuma izmaksas, bet viens ir tas, ko valdība runā, otrs ir tas, ko mēs redzam iedzīvotāju vēstulēs, ko mēs redzam un dzirdam, tiekoties ar iedzīvotājiem, ko mēs redzam viņu rēķinos. Un viņu rēķinos nekas no tā, ko šobrīd stāsta valdība, diemžēl neatspoguļojas. Rēķini turpina pieaugt. Ir ļoti lielas iedzīvotāju grupas, kuras šie rēķini neskar. Un ziema jau ir ieskrējusies, ziema jau rit pilnā sparā, cilvēkiem rēķini jau nāk, dzīves dārdzība palielinās, un samaksāt kļūst grūtāk... un dienas beigās valdība sola, ka būs kaut kādi jauni risinājumi, būs pieņemti lēmumi. Tas viss kaut kad būs.

Jāpievienojas Zariņa kungam, kurš pirms brīža minēja to, ka ir vēl dažādi izaicinājumi ar Eiropas Komisijas saskaņojumiem. Tas, ko jūs runājat, vēl nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem rēķini tiešām samazināsies. Es šeit nerunāju pat par samazināšanos, es šeit runāju par gluži vienkārši izmaksu nepieaugumu, lai vismaz paliek tā, kā ir.

Mēs redzam, ka mūsu kaimiņvalstis daudz veiksmīgāk ar šiem jautājumiem tiek galā, tai skaitā ir virkne piemēru, kur izmanto nodokļu risinājumus.

Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, piedāvāsim ne tikai šādus, bet arī citus risinājumus, par kuriem jau esam uzdevuši deputātu jautājumus, kur arī ne tikai, nu... es domāju, arī Latvijā ir jāsāk domāt par citiem, daudz agresīvākiem, risinājumiem, kādā veidā pārvarēt energokrīzi.

Tas, ka mēs iesniedzam grozījumus nodokļu izmaiņās, tai skaitā, pieliekot klāt arī malkas... redzot, ka cilvēkiem arī malkas iegāde paliek arvien sarežģītāka... Cenas pieaug visās jomās, nu, mums ir jāsniedz atbalsts arī nodokļu veidā, jo valdības piedāvātie risinājumi mērķi sasniedz tikai daļēji un daudzos gadījumos tas vairāk palīdz tām iedzīvotāju grupām, kurām tas atbalsts tik liels nav nepieciešams, kurām ir citi atbalsta instrumenti Covid-19 pārvarēšanai. Lielie uzņēmumi, kuriem ir pavisam cita atbalsta veida instrumentu pieeja... un ar viņiem varbūt arī savādāk jāstrādā.

Tāpēc valdības risinājumi var izveidoties tādi, ka šo atbalstu saņem liela daļa iedzīvotāju grupu, uzņēmēju grupu, kurām varbūt šis atbalsts nemaz tik ļoti nav vajadzīgs. Mums ir jāstrādā mērķtiecīgāk. Mums ir jāstrādā pārdomātāk. Šobrīd visi nodokļu samazinājuma instrumenti, mūsuprāt, ir gana efektīvi, un šajā brīdī tie ir jāizmanto. Par tiem runāja ne tikai opozīcija, bet arī ekonomikas ministrs – līdz brīdim, kad viņš nonāca koalīcijas padomē. Tad koalīcijas padomē sākās dažnedažādākās variācijas... un iznāk ārā ar atbalsta instrumentiem, kuri, mūsuprāt, kā jau minēju, līdz galam nenostrādās.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu pievienoties manam un kolēģu iesniegtajam... vismaz šajā brīdī sākt runāt arī par nodokļu samazinājumu un 2022. gadā samazināt nodokļus malkai un... šim apkures veidam.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1268/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 48, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Tālāk – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots, un sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un Juridiskais birojs mums norādīja uz problēmu attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Tātad Varakļānu novads, kas pēc administratīvi teritoriālas reformas un tai sekojošā Satversmes tiesas sprieduma tika saglabāts uz kādu laiku kā atsevišķs novads... un arī mēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteicām... pagarinājām šo pārejas periodu Varakļānu novadam, līdz izlems jautājumu par to, kur Varakļānu novadam piederēt – pie Vidzemes vai pie Latgales.

Komisijā Centrālā vēlēšanu komisija norādīja to, ka šī problēma nevar tā palikt, Varakļāniem ir jāpievienojas kādam novadam... Saeimas vēlēšanu kontekstā. Saeimas komisija pēc garām diskusijām pašā komisijā un pēc tam izveidotajā komisijas darba grupā, kurā piedalījās Tieslietu ministrija, Centrālā vēlēšanu komisija, Juridiskais birojs, vienprātībā panāca vienošanos, ka ejam uz to, ka Varakļānu novads turpina... iedzīvotāji Saeimas vēlēšanās balso tā, kā to ir darījuši teju 30 gadus, un šo kārtību saglabā līdz brīdim, kad Saeima pieņem lēmumu par Varakļānu novada tālāko likteni.

Pēc tam kad mēs skatījām komisijā, Tieslietu ministrija bija mainījusi viedokli, atsaucoties uz Latviešu vēsturisko zemju likumu... kur izvērtās debates starp likumprojekta "Latviešu vēsturisko zemju likums" atbildīgo referentu no Administratīvi teritoriālās reformas komisijas puses un Tieslietu ministrijas pārstāvi... kur pēc garām diskusijām komisija nolēma saglabāt darba grupas izstrādāto priekšlikumu, kuru atbalstīja arī Juridiskais birojs, Centrālā vēlēšanu komisija, un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, virzīt steidzamības kārtā Saeimā izskatīšanai, saglabājot to kārtību, kāda ir bijusi līdz šim, neko nemainot līdz brīdim, kad Saeima pieņems galīgo lēmumu par Varakļānu novada tālāko likteni administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Valainis. Kolēģi, aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Īstenībā tikai divi akcenti.

Par pirmo jau Valaiņa kungs ir sācis runāt. Tātad, protams, ir absolūti redzama likumsakarība starp Saeimas vēlēšanu likumu un nesen Saeimā skatīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Atkārtošu tikai to pašu, ko teicu arī tajā reizē: tāpat kā toreiz, tā arī šobrīd likuma grozījumi netiek skatīti pēc būtības. Mēģināšu pamatot, kādēļ tas tā ir noticis.

Skatoties šībrīža anotāciju un arī piedāvāto likumprojekta grozījumu, principā darbojas Saeimā ierastā, es teiktu, jau stereotipiski atzītā likuma nerisināšana pēc būtības. Anotācijā ir teikts, ka šis grozījums ir nepieciešams, lai organizētu 14. Saeimas vēlēšanas, ja nepieciešams, arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas, savukārt pašā likuma grozījuma pantā principā nav nosaukts šis termiņš, bet ir nosaukts tikai, jāsaka, raksturojošais kritērijs – tik ilgi, kamēr pastāv Varakļānu novads.

Kā var interpretēt šo likuma grozījumu? Tieši tāpat, kā ir noticis ar Satversmes tiesā skatīto norādījumu par attīstības centru neesību virknē, jāsaka, novadu. Un kas notika? Iepriekš mēs esam nobalsojuši, ka principā gan Rēzeknes, gan Ventspils, gan Jelgavas, gan citi novadi... netiek risināti tai aspektā, kā nosaka Satversmes tiesa, līdz pat 2029. gadam. Tas nozīmē, ka arī šāda likuma grozījuma piedāvāšana neparedz to, ka tas tiks realizēts tuvākajā laikā, proti, tur nepastāv šis laika ierobežojums.

Un otrs akcents. Patiešām ‒ līdz ar Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanu tur ir ierakstīta arī, jāsaka, norma, kas paredz, ka jelkādas ‒ arī ar pārvaldi un arī ar šo vēlēšanu procedūru saistītās ‒ lietas ir respektējamas saistībā ar vēsturisko zemju teritoriju. Tur es varu tikai apliecināt šo debašu, jāsaka, atbilstību pieņemtajam likumam saistībā ar to, ka Varakļāni ir vēsturiskā zeme, kas piederējusi... ir ietilpusi Latgales teritorijā. Tieši tāpēc arī šī likuma grozījuma izstrādes laikā... ir nepieciešams laiks, lai precizētu, ka konkrētais grozījums attiecas uz ļoti terminētu laika posmu, bet tas neparedz kārtējo atlikšanas posmu vai kārtējo, jāsaka, pagarinājumu, kā tas nereti gadās ar virkni Saeimā izskatītajiem likuma grozījumiem.

Paldies. Līdz ar to arī uzskatu, ka ir nepieciešams noteikt arī šī konkrētā likuma grozījuma otrajam lasījumam priekšlikumu laiku... par izskatīšanu komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Valainis. Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Par debatēm, kas nupat kā bija, komisijas vārdā varu teikt: jā, sākotnējā versijā bija terminēts piedāvājums, tomēr pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas tas tika mainīts... bez tā, jo, ieliekot termiņu, mēs varam nonākt pie situācijas, ka nākamā Saeima, kas būs šī lēmuma galējā pieņēmēja... Mēs nevaram paredzēt, vai viņi šo lēmumu pieņems vai nepieņems, un pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma un konsultācijām ar Juridisko biroju šis jautājums tika izanalizēts un pieņemts šāds redakcionāls risinājums, kas atbilstu un noņemtu šķēršļus, lai mums nebūtu pēc kāda laika jāatgriežas un atkal jāmaina šis regulējums.

Šis regulējums zaudēs spēku tajā brīdī, kad administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota līdz galam, kad Varakļānu liktenis tiks izlemts. Tāpēc arī šāds regulējums par termiņiem.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Valainis. Kolēģi, sākotnēji mēs komisijā... Vēlamies aicināt Saeimu pieņemt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputāti Budriķis un Šuplinska iebilst.

Līdz ar to lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Valainis. Jā, to mēs jau paredzējām. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, izskatīšana otrajā lasījumā – 20. janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad piecas dienas – līdz šā gada 21. decembrim.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 21. decembris. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

V. Valainis. 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada... 20. janvāris. 20., pareizi? 20. Jā, paldies, tātad 20. janvāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Labdien, ļoti cienītās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! 1. janvārī stājas spēkā grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Tā ir tā sauktā piespiedu nomas reforma.

Šis likums paredz dalītā īpašuma gadījumos nomas regulējumu aizstāt ar likumiskās zemes lietošanas tiesībām par maksu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija virza Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", kā arī kopējā paketē likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā".

Tad likumprojekts tieši... Tieši šis likumprojekts ir "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā". Grozījumi nepieciešami, lai nepieļautu pretrunīgu tiesību normu pastāvēšanu saistītajos likumos, arī jumta likumā, kas saistīts ar piespiedu nomas reformas stāšanos spēkā.

Grozījumi paredz noteikt obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību, proti, nodrošināt zemes gabalu uzturēšanu obligāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, kā arī noteikt par pārvaldnieka kompetenci darbības, kas saistītas ar likumiskās maksas iekasēšanu.

Ņemot vērā, ka otram likumprojektam "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" ir termiņš (un šis termiņš ir jau tūlīt) un arī jumta likums stājas spēkā 1. janvārī, komisija aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

U. Budriķis. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

U. Budriķis. Ņemot vērā, ka šis ir komisijas izstrādāts likumprojekts, saskaņots gan ar atbildīgo nozares ministriju, gan Tieslietu ministrijas sociālajiem partneriem, kā arī redakcijas tika izstrādātas darba grupā cieši kopā ar Juridisko biroju, komisijā tika lūgts atbalstīt un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tātad, ja kolēģiem nav iebildumu, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajam likumprojektam.

Šis likumprojekts, kā minēju, ir saistīts ar Dzīvokļa īpašuma likumu. Grozījumi paredz arī salāgot terminoloģiju ar galveno reformas likumprojektu, kā arī paredz atsevišķos gadījumos paredzēt likumiskās lietošanas maksu par nākamā gada pirmo ceturksni samaksāt līdz nākamā gada 31. martam, ja nav panākta cita vienošanās, pēc būtības izveidojot tādu kā pārejas periodu.

Ņemot vērā minētos termiņus, komisija arī lūdza atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

U. Budriķis. (Skaņas pārrāvums.)... atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

U. Budriķis. Arī šis likumprojekts tika izstrādāts cieši kopā ar Juridisko biroju un atbildīgajām ministrijām. Komisijā tika gūts atbalsts izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputāti nav pieteikušies. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un augsti godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 16. decembrī izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Lēmuma projekts paredz pārdalīt finanšu resursus no Saeimas budžeta programmas 01.00.00 "Saeimas darbības nodrošināšana" uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām kopējā apjomā – 2 350 000 eiro. Finansējums tiek pārdalīts uz šādām Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām: budžeta apakšprogrammai 33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde" – 1 042 869 eiro, paredzot vakcīnu iegādi 2021. gadā pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju un garo klepu, un budžeta apakšprogrammai 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" – 1 307 131 eiro valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" jaunu tehnoloģiju ieviešanai un aprīkojuma iegādei.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja finanšu resursu pārdali, un komisijas vārdā aicinu to darīt arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu".

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija šā gada 16. decembra sēdē, ievērojot to, ka komisija ir ieguvusi liela apjoma informāciju un nesen noslēgusi uz komisiju aicināmo personu iztaujāšanu, un to, ka pašlaik komisijā notiek aktīvas diskusijas par galaziņojuma saturiskajiem jautājumiem, kā arī lai dotu iespēju deputātiem rakstveidā iesniegt savus secinājumus, priekšlikumus, iespējams, arī sagatavot atsevišķos viedokļus, vienojās, ka komisijas darbības laiks būtu pagarināms.

Un, ņemot vērā arī to, ka Saeimas darbībā būs pārtraukums no šā gada 23. decembra līdz nākamā gada 6. janvārim, komisijas deputāti vienbalsīgi nolēma lūgt Saeimu pagarināt komisijas darbības laiku līdz 2022. gada 28. janvārim.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz visiem! Es arī aicinātu atbalstīt šīs komisijas darbības laiku. Vismaz, lai dotu iespēju komisijai saņemties un atbildēt uz manis uzdotajiem jautājumiem.

Kā jūs zināt, kolēģi, es jau pirms šīs komisijas darbības sāku izmeklēt aizdomīgos varas darījumus, kas notikuši kovida ārkārtējās situācijas piesegā gan attiecībā uz vakcīnu iepirkumiem, kur, es saprotu, Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi savu izmeklēšanu, gan uz citām epizodēm, jo sevišķi viena no spilgtākajām epizodēm, kas bija saistīta ar tā saucamo SIA "TITLED" respiratoru iepirkumu, kur no reklāmas aģentūras par ļoti augstām cenām – augstākām, nekā piedāvāja citi – tika piegādāti gandrīz miljons, kā vēlāk izrādījās, nederīgu respiratoru. Tas, ka šis ir aizdomīgs darījums, jau bija zināms, uz to norādīja vairākas pazīmes jau no paša sākuma: gan tas, kādi bija šie dokumenti, gan – kā notika šī iepirkuma organizēšanas shēma. Un arī vēlāk, kad izrādījās, ka tiešām bažas par to, ka šie dokumenti ir viltoti, neatbilstoši, par to, ka preces pieņemšana ir notikusi, apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību un ka nav skaidri zināms vispār, kurš par ko ir atbildīgs... un joprojām tas nav bijis skaidri zināms.

Kā izrādījās vēlāk, šie respiratori tiešām bija nederīgi. Pēc tam, iegūstot informāciju, izrādījās, ka ir bijuši citi, uzticamāki, piegādātāji ar izdevīgākiem nosacījumiem, un pamatoti parādījās jautājums, kāpēc bija jāpērk no šī piegādātāja, kurš vispār ar šo biznesu nenodarbojas. Kāpēc bija jāpērk tik daudz respiratoru, ja pēc pusgada gandrīz puse respiratoru joprojām bija neizmantoti? Visa šī virkne jautājumu... Skatot pieprasījumus, tika teikts, ka atbildēts uz to tiks izmeklēšanas komisijā, ka to veiks izmeklēšanas komisija un, Kozlovska kungs, jūs, kurš piedalījāties Pieprasījumu komisijā... piedalāties un vadāt šo izmeklēšanas komisiju.

Pagājis jau pietiekami garš laika sprīdis – jau kādu laiku atpakaļ pie jums es vērsos ar šiem konkrētajiem jautājumiem, un es gribētu saņemt uz tiem atbildes. Ļoti konkrēti jautājumi. Ja jūs uz šiem jautājumiem sniegsiet atbildes vai nebaidīsieties uzdot šos jautājumus tiem, kas ir atbildīgi (es nebaidos nosaukt to par afēras iepirkumu), tad mēs uzzināsim lietas patiesos apstākļus – kas patiesībā ir noticis, ar kādām interesēm, kādu mērķu dēļ ir ticis īstenots šis dīvainais iepirkums... kā arī ļoti konkrētas lietas, kas ir uzdotas šajos jautājumos, uz kuriem es gaidu jūsu tālāku rīcību.

Tas ir saistīts ar naudas plūsmām par šo darījumu, jo šīs naudas plūsmas varētu parādīt, kas patiesībā ir stāvējis aiz šī darījuma un kā interesēs tas ir ticis veikts. Proti, ja jūs, izmantojot savas tiesības, vērsīsieties pie Finanšu izlūkošanas dienesta un uzdosiet vienkāršus jautājumus, piemēram, noskaidrot naudas plūsmas... Kā tad šo darījumu varēja finansēt šī organizācija, šis komersants, kuram visa iepriekšējā biznesa pieredze, kopā ņemot, nekādi neatbilstu šim vienam darījumam? Jo darījuma apjomi bija nesamērīgi lieli šim komersantam. Pēc tam tālāk noskaidrot, kāpēc šīs amatpersonas, kuras, kad konstatēja, ka respiratori ir piegādāti nederīgi, nevis izmantoja līgumā paredzēto iespēju, lai vērstos pret komersantu, bet, tieši otrādi, piemēroja viņam ļoti saudzīgus, ļoti draudzīgus nosacījumus, proti, nevērsās ne ar kādām sankcijām, bet – jūs tagad iedomājieties! – piedāvāja, piekrita apmainīt šos nederīgos respiratorus pret derīgiem respiratoriem par to cenu, kāda bija uz iepirkuma brīdi. Tā bija nenormāli augsta!

Tālāk. Neskatoties uz to, ka ir radīti reāli zaudējumi valstij šādas rīcības dēļ, atbildīgās amatpersonas neko nedarīja, viņas gaidīja, kamēr šī kompānija darījumā iegūto peļņu izmaksās dividendēs, lai šīs naudas tur vairs nebūtu. Nu, lūk, un ļoti vienkārši būtu pārliecināties, vai tiešām šī nav bijusi afēra, pajautāt mūsu Finanšu izlūkošanas dienestam un viņu partneriem noskaidrot šīs naudas plūsmas... uz kurieni tad šī naudiņa ir aizgājusi. Es domāju, mēs varētu iegūt ļoti interesantus faktus par to. Katrā ziņā pārliecinātos – bija vai nebija šis darījums tik tiešām veikts valsts interesēs un sabiedrības interesēs.

Kozlovska kungs, tas ir jūsu kā komisijas vadītāja pienākums, un es to no jums prasīšu.

Aicinu visus sekot līdzi – tas tiks noskaidrots vai netiks noskaidrots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Arī es aicināšu atbalstīt šo lēmuma projektu. Un arī Zariņa kungam... Viņa iesniegumu es arī esmu saņēmis un gribētu teikt, ka tā ir tikai ļoti, ļoti neliela daļa no komisijas darba, ko mēs tur darām, un šis jautājums tiešām nav tas pats būtiskākais, bet tas ļoti nelielu daļu aizņem no kopējā apjoma, kas būs šajā komisijas ziņojumā vai vismaz manās atsevišķajās domās, ja mēs līdz tādām nonāksim.

Es domāju, ka pagarinājums... vismaz man personīgi šāds pagarinājums nebija nepieciešams, un tas, ka mēs šobrīd to esam spiesti darīt, ir vistīrākais darba organizācijas jautājums, un tas ir tieši no komisijas vadības, manuprāt, ne līdz galam pareizi saliktais darba plāns, kādā veidā mēs ejam uz to, bet gan jau arī noteiktajā termiņā mēs būtu pie kaut kā nonākuši. Vismaz mums frakcijā viedoklis par šīs komisijas galasecinājumiem jau ir noformulēts. Laikā, kad mēs gājām pie šiem galasecinājumiem, ir atklājušās vēl vairākas lietas, un, manā ieskatā, ne tikai galadarba sagatavošanai ir nepieciešams papildu laiks. Ir nepieciešams vēl aicināt uz komisijas sēdi amatpersonas, jo šobrīd, iepazīstoties ar visiem protokoliem, ko nu kura amatpersona ir teikusi, un liekot šo visu secinājumu kopu kopā, mēs skaidri redzam to, ka Ministru prezidents nonāk tiešās pretrunās ar to, ko ir teicis viņa valdības veselības ministrs – gan tagadējais, gan iepriekšējais. Šādā gadījumā, es domāju, komisijai būtu jāpasauc abi divi vienlaikus un kaut kādā veidā jātiek skaidrībā.

Tajā pašā laikā mēs redzam (kur mēs arī ar deputātu jautājumiem esam vērsušies): arī šobrīd valdības darbs, apzināti – es uzsveru! – apzināti, manuprāt, iznīcinot audioierakstus, lai tie nenonāktu sabiedrības rīcībā, par to, kā tiek pieņemti lēmumi... Kolēģi! Mūsu komisijās pat darba grupas audioieraksti stāv (un neviens tos neplāno iznīcināt), lai kādā brīdī, ja kādam vajag, varētu apskatīties. Valdībā šobrīd Covid-19 krīzes pārvarēšanas jautājumu – izšķirošos brīžos pieņemtu jautājumu – audioieraksti tiek iznīcināti. Tie vienkārši pazūd. Nu, manuprāt, kaut kas te nav tīrs, bet arī tie jautājumi, kas pēdējās dienās nākuši gaismā, prasa papildu analīzi.

Kopumā, es domāju, komisijai ir ne tikai ļoti aktīvi jāstrādā pie šī galaziņojuma, bet arī būs vēl papildus jāuzaicina cilvēki, vēl jāiztaujā viņi, lai mēs saprotam un kaut kādā veidā varam nonākt pie vienas patiesības. Man negribētos, ka mēs esam spiesti galaziņojumā rakstīt: "Viņķele teica, ka premjers nebija ieinteresēts. Premjers saka, ka viņš ar visām četrām ir bijis iekšā visos procesos un visu darījis." Kurš no šiem abiem politiķiem – bijušais vai esošais... kurš no viņiem melo? Viens katrā ziņā melo. Tāpēc, manā ieskatā, ir jāaicina viņi visi kopā, lai tad viņi tiek galā, kuram ir taisnība, lai mēs varētu sagatavot pēc iespējas objektīvāku galaziņojumu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu rūpīgi plānot laiku un arī deputātiem – ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas deputātiem – laikus šos slēdzienus izsūtīt, lai mēs varam sagatavoties, jo, kā es minēju komisijā, mēs šeit pārstāvam ne tikai paši sevi, mēs šajā komisijā pārstāvam savas frakcijas. Frakcijās mēs pārrunājām šos jautājumus, lai arī frakciju viedoklis tiktu pausts.

Aicinu atbalstīt šo pagarinājumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā man nebūs nekas piebilstams. Komisijas vārdā argumenti jau izskanēja, tā ka lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu"! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izsludināt 30 minūšu pārtraukumu. Acīmredzot komisija plāno darbu un lūdz pārtraukumu.

Lūdzu procedūras sadaļu.

Deputāti nav pieteikušies runāt "par" vai "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu – 30 minūtes! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 2, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts. Pārtraukums – 30 minūtes.

Godātie kolēģi! Tātad darbu turpināsim pulksten 15.05.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma. Turpinām darbu pie šā gada 16. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības.

Darba kārtībā – paziņojuma izskatīšana.

"Par Valsts policijas sniegto informāciju par 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvo aizturēšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas uzdevumā esmu pilnvarots iepazīstināt jūs ar paziņojumu "Par Valsts policijas sniegto informāciju par 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvo aizturēšanu".

Saeima šā gada 7. decembrī saņēma Valsts policijas iesniegumu, kas sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 29. pantu. Valsts policijas iesniegumā aprakstīti 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvās aizturēšanas apstākļi šā gada 6. decembrī.

Saeimas Prezidija uzdevumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 15. decembra sēdē izskatīja Valsts policijas iesniegumu saistībā ar 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvo aizturēšanu. Komisija uzklausīja Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru, kā arī Juridisko biroju. Pēc 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema lūguma viņa viedokli komisijas sēdē pauda advokāts Jānis Dzanuškāns.

Uzklausot uzaicinātās personas un izskatot minēto dokumentu, komisija sniedz Saeimai šādu informāciju par 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvo aizturēšanu.

2021. gada 6. decembrī, reaģējot uz saņemto informāciju, ka Tukumā, degvielas uzpildes stacijas "Neste" teritorijā, pie degvielas uzpildes sūkņa ir apstājies pasažieru autobuss, kas neveic uzpildi, kā arī nedodas prom, līdz ar ko traucē degvielas uzpildes stacijas darbu, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa amatpersonas ieradās notikuma vietā un konstatēja, ka degvielas uzpildes stacijas teritorijā norisinās Alda Gobzema organizēts pasākums, kas izpaužas kā vēlētāju uzrunāšana. Pasākuma norises vietā atradās aptuveni 40 cilvēku, kuri atbalstīja Alda Gobzema rīkoto pasākumu, izkliedzot saukļus un uzrunājot Aldi Gobzemu.

Tā kā Aldis Gobzems nevarēja uzrādīt degvielas uzpildes stacijas teritorijas īpašnieka rakstveida atļauju rīkot pasākumu, saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 9. panta trešo daļu nebija iesniedzis pieteikumu Tukuma novada pašvaldībai par pasākumu norisi un vairākkārt nepakļāvās Valsts policijas rīkojumiem par pasākuma pārtraukšanu, tad Valsts policijas amatpersona Aldim Gobzemam pulksten 10.50 paziņoja, ka viņš ir administratīvi aizturēts un viņam jādodas līdzi uz dienesta transportlīdzekli.

Aldis Gobzems ignorēja arī šo Valsts policijas likumīgo prasību, pēc kā viņam tika vairākkārt paziņots, ka pret viņu Valsts policijas amatpersonas būs spiestas pielietot fizisku spēku. Tā kā Aldis Gobzems turpināja ignorēt Valsts policijas likumīgās prasības, pret Aldi Gobzemu tika pielietots fizisks līdzeklis – satverot aiz rokām, lai personu pavadītu līdz dienesta transportlīdzeklim. Pie dienesta transportlīdzekļa Aldis Gobzems pretojās iekāpšanai dienesta transportlīdzeklī, cenšoties izrauties no satvēriena. Lai nodrošinātu apkārtējo personu drošību, tika pieņemts lēmums pielietot speciālo līdzekli – rokudzelžus, kas tika uzlikti Aldim Gobzemam. Pēc rokudzelžu uzlikšanas persona tika ievietota dienesta transportlīdzekļa speciālajā īslaicīgās aizturēšanas nodalījumā un nogādāta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī tālāko procesuālo darbību veikšanai.

Pēc procesuālo darbību pabeigšanas pulksten 13.21 Aldis Gobzems tika atbrīvots un pameta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkni.

Tajā paša dienā Valsts policija konstatēja, ka Aldis Gobzems aicina pulcēties uz pasākumu Ventspils valstspilsētas iedzīvotājus. No Ventspils valstspilsētas pašvaldības tika saņemtas ziņas, ka minētais pasākums nav saskaņots. Notikuma vietā Aldis Gobzems nepakļāvās Valsts policijas darbinieku likumīgajai prasībai pārtraukt nesankcionētā pasākuma vadīšanu un iedzīvotāju aicināšanu uz pretlikumīgu, epidemioloģiski nedrošu pulcēšanos. Aldis Gobzems tika brīdināts, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts un nepieciešamības gadījumā tiks pielietots fizisks spēks un speciālie līdzekļi.

Aldis Gobzems uz vairākkārtējiem aicinājumiem nereaģēja, bet tieši pretēji – aicināja nepakļauties arī sanākušos iedzīvotājus, ar necenzētiem vārdiem draudēja Valsts policijas darbiniekiem, līdz ar to, lai pārtrauktu minēto pasākumu un Alda Gobzema darbības, tika pieņemts lēmums Aldi Gobzemu aizturēt.

Aizturēšanas laikā Aldis Gobzems aicināja apkārt esošās personas to nepieļaut un traucēt Valsts policijas darbinieku darbībām. Apkārt esošās personas, pielietojot fizisku spēku, neļāva Valsts policijas darbiniekiem aizvest Aldi Gobzemu no notikuma vietas, ievietot dienesta automašīnā un dienesta automašīnām pārvietoties. Apkārt esošās personas faktiski turēja, grūda Valsts policijas amatpersonas, rāva aiz formastērpiem, izdarīja mērķtiecīgus sitienus. Lai nodrošinātu uzdevumu izpildi, kā arī pasargātu Valsts policijas amatpersonu veselību un dzīvību, tika pielietots fizisks spēks, lai pārvietotu Aldi Gobzemu uz dienesta automašīnu.

Aldis Gobzems saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un turpināšanu ap pulksten 16.50 saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 71. pantu tika aizturēts un nogādāts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirknī tālāko procesuālo darbību veikšanai. Pēc procesuālo darbību pabeigšanas pulksten 20.45 Aldis Gobzems tika atbrīvots un pameta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkni.

Vēlāk tajā pašā dienā Valsts policijas un Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas amatpersonas devās uz Rožu laukumu Liepājā, pamatojoties uz Alda Gobzema aicinājumu cilvēkiem pulcēties tur.

Ap pulksten 23.00 Rožu laukumā jau bija sapulcējušies aptuveni 200 cilvēki. Īsi pēc pulksten 23.00 Liepājā ieradās Aldis Gobzems. Viņš pārvietojās pa pilsētas ielām un iegāja viesnīcā "Līva", lai rezervētu numuru. Valsts policijas amatpersonas un Liepājas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas nobloķēja ieeju viesnīcā, lai netiktu traucēta sabiedriskā kārtība un naktsmiers viesnīcā, jo Alda Gobzema atbalstītāji ar varu centās izlauzties cauri policistu ķēdei un iekļūt viesnīcā.

Pēc kāda laika Aldis Gobzems iznāca no viesnīcas un aicināja visus klātesošos viņa atbalstītājus sekot viņam līdzi gājienā pa pilsētas ielām, kura laikā skandēja, cik slikta ir valdība, kas apspiež tautu un atņem tautai brīvību, kā arī gājiena laikā norādīja, ka pastaigāties pa pilsētu viņam neesot aizliegts.

Tā kā Liepājas pašvaldībā 2021. gada 6. decembrī nebija pieteikts ne gājiens, ne sapulce, ne pikets, šis viņa aicinājums tika traktēts kā likumpārkāpums un Valsts policijas amatpersona devās pie Alda Gobzema un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības. Tāpat kā iepriekšējos šīs dienas protesta akcijas pieturas punktos Alda Gobzema rīcība bija provokatīva, un viņš neplānoja savas pretlikumīgās darbības pārtraukt.

Ņemot vērā, ka Aldis Gobzems nepildīja policijas darbinieku likumīgās prasības pārtraukt pretlikumīgu sapulci vai gājienu, tika pieņemts lēmums viņu administratīvi aizturēt, lai nepieļautu pretlikumīgo darbību turpināšanu. Aizturēšanas laikā Aldis Gobzems nepakļāvās un pretojās, kā arī viņa atbalstītāji nostājās pret policijas darbiniekiem un sāka fizisku pretošanos. Neskatoties uz iedzīvotāju pretestību, pulksten 23.36 Aldis Gobzems tika nogādāts uz Valsts policijas dienesta transportlīdzekli un ievietots speciālajā īslaicīgās aizturēšanas nodalījumā.

Tālāk Aldis Gobzems tika nogādāts Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē, kur tika veiktas procesuālās darbības ar aizturēto par viņa izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem – par nesankcionētas sapulces un gājiena organizēšanu Liepājas pilsētā, par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpšanu un par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām pārtraukt likumpārkāpumu. Pulksten 00.55 Aldis Gobzems tika atbrīvots un pameta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkni.

Kopumā Valsts policija Alda Gobzema darbībā konstatēja vairākus likumpārkāpumus gan saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. pantu, gan Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4. un 11. pantu.

Valsts policijas ieskatā, Aldis Gobzems veicis mērķtiecīgas darbības, lai sapulcinātu cilvēkus, tādējādi radot paaugstinātas epidemioloģiskās drošības riskus, pārkāpjot 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" prasības.

Valsts policija konstatēja, ka deputāts pēc policijas darbinieku lūguma pārtraukt savas pretlikumīgās darbības kategoriski ignorēja policijas likumīgās prasības, kā arī vairākkārt izteicās necenzēti.

Ievērojot, ka Alda Gobzema likumpārkāpums tika fiksēts tā izdarīšanas laikā, tad, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 29. pantā noteikto, pret viņu trīs reizes tika pieņemts procesuālais piespiedu līdzeklis – administratīvā aizturēšana – saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 71. panta pirmo un piekto daļu.

Lēmums par administratīvo aizturēšanu tika pieņemts, tāpēc ka persona nereaģēja uz policijas darbinieku likumīgajām prasībām pārtraukt pārkāpumus.

Atsaucoties uz Saeimas Prezidija aicinājumu, šā gada 9. decembrī tika saņemts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docenta Jāņa Plepa un zvērināta advokāta Edgara Pastara viedoklis par Latvijas Republikas Satversmes 29. panta piemērošanas tvērumu.

Komisija konstatēja, ka gadījumā, kad Saeima ir saņēmusi informāciju par deputāta brīvības ierobežojumu, no Satversmes 29. panta izriet Saeimas tiesības lemt par to, vai Saeimas deputāta brīvības aprobežojums ir bijis leģitīms. Ja Saeimas deputāts pēc administratīvās aizturēšanas ir ticis atbrīvots, Saeima var pieņemt zināšanai, ka Saeimas deputāts ir atbrīvots un pret viņa brīvības ierobežošanu Saeimai nav iebildumu, vai arī tieši pretēji – pieņemt zināšanai, ka deputāts ir atbrīvots, bet paust Saeimas nostāju, ka notikušajai brīvības aprobežošanai Saeima nepiekrīt.

Izvērtējot sniegto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka pret Saeimas deputātu veiktā administratīvā aizturēšana tikusi īstenota, lai pārtrauktu administratīvo pārkāpumu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nekonstatēja, ka 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema brīvības aprobežošana bijusi politiski motivēta vai vērsta uz nepamatotu iejaukšanos Saeimas darbībā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam komisijas vārdā.

Līdz ar to esam uzklausījuši paziņojumu "Par Valsts policijas sniegto informāciju par 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema administratīvo aizturēšanu".

Ar to arī 16. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Deputātu reģistrācija ir notikusi.

Pēc 15 minūtēm, kolēģi, tātad pulksten 15. ... nu, lai iet pulksten 15.40... turpināsim ar 16. decembra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Tātad darbu atsākam pulksten 15.40.

Sēdi slēdzu.