Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas desmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 4. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Labvakar, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām izskatīt šā gada 28. janvāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 11 158 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" turpmāko virzību".

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties!

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru!

Neviens nav pieteicies. Tātad deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.) Tagad... jā, lūdzu.

Jā. Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labvakar, ļoti cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Augsti godātie deputāti! Saeima 2020. gada 21. decembrī saņēma 11 158 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem".

Šā gada 20. janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, kurā tiek aicināts:

pirmkārt, paaugstināt līdz 1000 eiro minimālo piemērojamo administratīvo sodu par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā;

otrkārt, aizliegt sodītajām personām turēt dzīvniekus, kā arī izveidot sodīto personu reģistru, kas pieejams plašākai sabiedrībai;

treškārt, piešķirt kontroles tiesības dzīvnieku labturības jomā dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvjus, kuri vērsa komisijas uzmanību uz iesniegtās iniciatīvas aktualitāti, norādot, ka samērā reti tiek piemēroti sodi par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā.

Iesniedzēju pārstāvju ieskatā, visiedarbīgākā metode uzlabojumu panākšanai ir nevis sabiedrības izglītošana, bet gan sodīšana.

Tāpat iesniedzēji informēja komisiju par veikto sabiedrības aptauju... par pašu veikto sabiedrības aptauju, kurā iesaistījās gandrīz simts... atvainojos, tūkstoš respondentu, kā arī par saziņu ar dzīvnieku patversmēm, kas arī ir paudušas bažas par biežajiem pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā.

Komisija uzklausīja Zemkopības ministrijas, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjus, kuri norādīja, ka jau tagad ikvienai privātpersonai pastāv iespēja iesaistīties dzīvnieku labturības uzraudzībā, tomēr 2021. gadā neviena persona šo sabiedrisko līgumu nav pagarinājusi.

Pārtikas un veterinārā dienesta ieskatā, būtu stiprināma dienesta kapacitāte, lai uzlabotu dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

Savukārt Tieslietu ministrija akcentēja to, ka soda piemērotājiem ir jābūt iespējai piespriežamo sodu individualizēt, līdz ar to soda minimālā robeža nebūtu paaugstināma. Tāpat Tieslietu ministrija informēja, ka sabiedriskajām organizācijām nav nododamas sodīšanas funkcijas, kas ir valsts ekskluzīva kompetence.

Uzklausot iniciatīvas pārstāvjus, kā arī uzaicinātos ekspertus, komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja lēmuma projektu "Par 11 158 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" turpmāko virzību".

Lūdzu atbalstīt nodošanu tālākai skatīšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11 158 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījuma izskatīšana". Par saņemto deputātu pieprasījumu.

Pieprasījums tieslietu ministram Jānim Bordānam "Par nepietiekamu rīcību ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu ieslodzījumu vietās Latvijā".

Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa iesniegumu, ar kuru viņš atsauc savu parakstu par pieprasījumu "Par nepietiekamu rīcību ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu ieslodzījumu vietās Latvijā", līdz ar to šo pieprasījumu parakstījušo deputātu skaits ir mazāks nekā nepieciešamais.

Līdz ar to pieprasījums nav nododams Pieprasījumu komisijai. Un debates par šādu jautājumu nav iespējamas.

Valaiņa kungs, jūs esat pieteicies motivācijai?

V. Valainis. Motivācijai. Jā, motivācijai, tieši tā!

Sēdes vadītāja. Par procedūru? Tātad – sadaļu par procedūru...

Lūdzu, Valaiņa kungs, jums vārds.

V. Valainis (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Ņemot vērā to, ka šonedēļ Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šis jautājums tika skatīts un tika saņemtas atbildes uz lielu daļu no jautājumiem par situāciju ieslodzījumu vietās, es esmu atsaucis savu parakstu no šī pieprasījuma.

Pieprasījumu komisijā šobrīd ir gana daudz darba. Es domāju, ka tuvākajā laikā būs arī citas iespējas Bordāna kungam ierasties Pieprasījumu komisijā, tāpēc no šī pieprasījuma es savu parakstu esmu atsaucis. Un, kā jau minēju, atbildes mēs savā ziņā esam saņēmuši.

Prieks, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs seko līdzi iesniegtajiem pieprasījumiem un savlaicīgi tos izskata atbildīgajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījums nav nododams Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" (Nr. 873/Lp13).

Likumprojekts paredz aizstāt Autopārvadājumu likumā vārdus "republikas pilsētas pašvaldība", "republikas pilsētas dome" un "republikas pilsēta" ar vārdiem "valstspilsētas pašvaldība", nodrošinot likuma atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam teritoriālajam iedalījumam.

Atbilstoši likumprojektā paredzētajam ar likuma spēkā stāšanos Jēkabpils un Valmieras pašvaldības speciālās atļaujas un licences kartītes vairs neizsniegs.

Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdus "republikas pilsētas pašvaldība" un "republikas pilsētas dome" ar vārdiem "valstspilsētas pašvaldība". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt vārdus "republikas pilsētas administratīvā teritorija" ar vārdiem "valstspilsētas administratīvā teritorija". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz uzskaitīt valstspilsētas, kuras izdod speciālās atļaujas un licences kartītes taksometru komercpārvadājumu veikšanai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz veikt redakcionālus labojumus. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz redakcionālus labojumus 35. panta otrajā daļā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionālus labojumus. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. Un 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz redakcionālus labojumus 35.¹ panta ceturtajā daļā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā".

Uz otro lasījumu priekšlikumi komisijā netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Zemkopības ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz tehniski precizēt likuma 98. panta otro daļu, jo 2018. gadā spēkā stājies Fizisko personu datu apstrādes likums, kas noteic, ka datu apstrādē tiek ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas.

Savukārt pārejas noteikumu 24. punkts tiek izslēgts, jo tas zaudējis aktualitāti, tāpēc ka pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību un kooperāciju ir iespējams, pamatojoties uz jau spēkā esošajiem citiem likumiem.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā".

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, un komisijā tas ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Kolēģi! Tie arī ir visi priekšlikumi uz trešo lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (Nr. 344/Lp13) trešajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz trešo lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

Pirms sākam izskatīt priekšlikumus, vēlos atgādināt būtiskāko par likumprojektu. Darbs pie likumprojekta sagatavošanas un izstrādes notika Finanšu... Tieslietu... un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopīgajās darba sanāksmēs... jau aptuveni trīs gadu garumā – ar garām un plašām diskusijām par nepieciešamību mainīt procesu.

Līdzšinējā normatīvā bāze tika izstrādāta un ieviesta neatkarīgās Latvijas valsts pirmsākumos. Plānotie aizmetņi izmaiņām izriet no 2015. gada... no OECD darba grupas rekomendācijām par informācijas iegūšanu no revidentiem... saistībā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanas ierobežošanu.

Šis likumprojekts paredz noregulēt sadarbības nosacījumus un pienākumus zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām... sadarbībai ar tiesību aizsardzības iestādēm. Tie nosaka, ka, uzsākot kriminālprocesus, tiesību aizsardzības... atbildīgās amatpersonas ir tiesīgas pieprasīt revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā iegūto informāciju un revīzijas darba dokumentus, lai varētu noskaidrot un gūt apstiprinājumu, vai ir notikusi materiālo vērtību... mantiska vai citāda rakstura labumu došana valsts amatpersonai kukuļa veidā vai starpniecība. Jau šobrīd zvērinātiem revidentiem ir pienākums sekot starptautiskajiem ētikas kodeksiem un vadlīnijām, tomēr tiem nav likuma spēka.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie Juridiskā biroja priekšlikumi paredz juridiskās tehnikas pilnveidi un terminoloģijas saskaņojumu ar Kriminālprocesa likumu.

Skaidrības labad jāpiemin arī tas, ka Kriminālprocesa likums tika grozīts, lai konkrēti atrunātu, ka turpmāk no zvērināta revidenta informāciju kriminālprocesā varēs iegūt tikai un vienīgi ar uzraugošā prokurora atļauju. Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas paredz minēto kārtību, jau ir spēkā ar šā gada janvāri. Lai neradītu atšķirīgu interpretāciju tiesību normām, kas ir savstarpēji saistītas, tika salāgota attiecīgās tiesību normas redakcija ar Kriminālprocesa likumu.

Tagad – par komisijā saņemtajiem priekšlikumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz likuma redakciju salāgot ar terminoloģiju... ar Kriminālprocesa likumā lietoto. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamās dāmas un godātie kungi! 1. priekšlikums (25. pantam), kā arī 2. priekšlikums (27. pantam)... kaut gan tie ir redakcionālas dabas priekšlikumi, tiem tomēr ir liels saturisks slogs, jo tie faktiski apkalpo (Nav saklausāms.)... pirmajā lasījumā Saeimas atbalstīto grozījumu par atļauju pieprasīt no zvērināta revidenta ziņas un paskaidrojumus (citāts), "ja ir uzsākts kriminālprocess". (Citāta beigas.)

Tas grozījums jau izraisīja lielu deputātu neapmierinātību. Redakcionāli precizēts priekšlikums ļauj procesa virzītājam Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt ziņas par faktiem, kas zvērinātam revidentam kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus.

Savukārt atgādināšu, ka šāda kārtība, 2020. gada 19. novembrī Kriminālprocesa likumā ietvertā, paredzot ziņu pieprasīšanu no zvērinātiem revidentiem, jau apšaubījusi regulējumu, kas noteica zvērinātu revidentu neatkarību jeb procesuālo imunitāti.

Bet ar izskatāmā likumprojekta 25. pantā un 27. pantā otrajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem zvērinātu revidentu procesuālā imunitāte tiks noplicināta galīgi un ziņu iegūšana no revidentiem kļūs vēl vienkāršāka nekā no kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Kaut gan juridiskās tehnikas ziņā 1. priekšlikums un 2. priekšlikums uzlabo otrajā lasījumā pieņemto redakciju, proti, saskaņo likumprojekta normu ar spēkā esošo Kriminālprocesa likumu, tas nostiprina kritizējamo normu, tāpēc no šā 1. priekšlikuma atbalsta, kā arī no 2. priekšlikuma (27. pantam) atbalsta aicinu norobežoties vai neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labvakar, kolēģi! Šis priekšlikums ir tikai kā turpinājums visam šim likumprojektam, kurā būtiski tiek paplašinātas, varētu teikt, procesa virzītāja pilnvaras un iespējas iegūt informāciju no zvērinātiem revidentiem, tādējādi būtībā izmainot viņu procesuālo neatkarību un arī, varētu teikt, viņu profesionālo noslēpumu glabāšanu.

Šis priekšlikums būtiski paplašina tiesības tieši virzienā, ka par jebko, ko viņš kā zvērināts revidents ir ieguvis, sniedzot savu profesionālo pakalpojumu, tagad procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā varēs šīs ziņas no viņa prasīt un iegūt... un faktus...

Iepriekš atbalstītajā redakcijā bija precizēts, ka tikai par to klientu, kurš ir iesaistīts šajā kriminālprocesā... faktiski, par kuru šis kriminālprocess notiek. Tagad, šajā brīdī, – par jebko, kas ir arī blakus vai netīšām, vai vienkārši tuvumā kriminālprocesam. Un tas būtiski paplašina šo pirmo, kā saka, atbalstīto redakciju.

Aicinu neatbalstīt ne 1., ne arī 2. priekšlikumu.

Kopumā šis likumprojekts arī būtiski, varētu teikt, samazina zvērinātu revidentu neatkarību. Manuprāt, jau spēkā esošajā redakcijā, ka ar tiesas nolēmumu varēja iegūt, kā saka, papildu informāciju no zvērināta revidenta, tas bija pilnīgi pietiekami.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Es gribētu pievienoties jau izteiktajām bažām un paskaidrot mazliet vairāk, plašākā kontekstā, notiekošo.

Lai gan šis priekšlikums, konkrētais, tik tiešām ir vienkārši redakcionāla rakstura priekšlikums, tas ir par 25. pantu, kur ir visa šī likumprojekta sāls.

Un būtībā, ja mēs šodien, kolēģi, pieņemam šādu likumprojektu un leģitimizējam to, ko ir iecerējis šis likumprojekts, mēs izdarām vienkārši draudošu, graujošu ietekmi uz Latvijai nozīmīgu investīciju vidi un tautsaimniecības nozari, tas ir, revīzijas... šiem revidentu pakalpojumiem. Proti, ar šādu grozījumu pēc būtības mēs sagraujam pašu galveno, kā dēļ vispār šī nozare ir bijusi vajadzīga, – tas ir, lai būtu neatkarīgs, kompetents (Skaņas pārrāvums.)... kuram šī pakalpojuma ņēmējs var uzticēt savu sensitīvo komercinformāciju, un lai savukārt tie, kuriem ir nepieciešamība pārliecināties par to, ka viss ir kārtībā, varētu saņemt šādu pakalpojumu.

Tagad mēs ar šādiem grozījumiem sagraujam – fundamentāli! – šo zvērināto revidentu institūciju. Vairs nebūs nekādu zvērināto revidentu. Tagad (Nav saklausāms.)... nevarēs droši uzticēt savu informāciju, ja mēs pieņemsim šādu redakciju.

Tas, kas mani tiešām mulsina un satrauc, – tas, ar kādu kompetenci tiek ziņots vispār par šo likumprojektu. Ir tāda sajūta, ka tie, kas šinī komisijā ir strādājuši ar šo likumprojektu, vispār nesajēdz, ko viņi pieņem, jo tas, par ko tika runāts, – par šīm kukuļdošanām, šo amatpersonu kukuļošanu... to šis likums jau sen paredz. Par to jau revidentiem ir jāatskaitās.

Tālāk. Ja mēs runājam par šīm OECD un FATF rekomendācijām, par to, ko viņi prasīja... Runa tiešām bija par šo starptautisko... korupcijas lietām, par šo naudas atmazgāšanu. Un tagad šīs prasības... tas, ka pašlaik tās ir ieviestas... šinī likumprojektā ir vienkārši nesamērojamas, nesamērīgas. Uz to norādīja arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija. Tomēr tās debates komisijā bija vienkārši... debašu nebija, tas bija kā runāt tukšā akā. Tika teikti argumenti, uz kuriem vispār no komisijas netika saņemtas atbildes. Un revidenti uzskatāmi, ar argumentiem pierādīja, cik neadekvāti ir šie likumprojekta... likuma grozījumi, cik tie ir neatbilstoši tam mērķim, par ko tiek runāts. Vēl vairāk. Revidenti piedāvāja konkrētus, konstruktīvus risinājumus, kā tik tiešām varētu to izpildīt, ja tik tiešām mērķis ir iestrādāt šīs OECD un FATF rekomendācijas.

Šis likumprojekts pārkāpj... vienkārši nesamērojami... visu to, kas būtu jādara. Un, ņemot vērā, kādā valstī un kādā tiesiskumā mēs pašlaik dzīvojam, tas rada tiešām ļoti nopietnus riskus, lai kāds nopietns investors nāktu šeit iekšā. Jo tagad... pēc šāda regulējuma, ja mēs to pieņemam un ja pieņemam arī to, kas jau ir bijis atbalstīts ar Kriminālprocesa likumu, tad mēs panākam situāciju, ka principā jebkurš investors kļūst ievainojams, ja viņš šeit ienāk, – viņam var... attiecībā uz viņu sataisīt kriminālprocesu un no viņa izvilkt visu komercinformāciju. Un tāpēc neviens... investors, kurš nāks šeit iekšā, rūpīgi padomās, vai viņš vēlas šeit ieguldīt līdzekļus, atklāt savus komercnoslēpumus, savus know-how, lai būtu ievainojams, jo, uz viņu sataisot kriminālprocesu, varēs vienkārši šo informāciju izvilkt laukā.

To, ka tik tiešām tāda iespēja pastāv un ka ar šiem kriminālprocesiem viņi tiešām var būt manipulējami, – to uzskatāmi apliecināja... Es gribētu šeit atgādināt visiem tiem, kuri šodien kaismīgi iestājās par deputāta Kaimiņa neizdošanu, runāja par argumentiem, par manipulējamiem, politiski pasūtāmiem kriminālprocesiem, – šis ir tieši tas gadījums, kurš attiecas nevis uz vienu cilvēku, bet attiecas uz visu nozari. Attiecas uz visu Latvijas tautsaimniecību, uz Latviju kā investīciju vidi.

Kolēģi! Šādus grozījumus nekādā gadījumā nedrīkst pieņemt. Es aicinu... pret šo likumprojektu (Nav saklausāms.)... arī šo priekšlikumu... Pat nav būtiski, kā jūs balsosiet par šo priekšlikumu, bet galvenais, ka attiecībā uz šo likumprojektu mēs balsojam "pret". Tas ir jāpārstrādā un jāuztaisa jēdzīgs un kompetents. Un ir jābūt debatēm ar nozari, kura jums kompetenti un pamatoti iedos konstruktīvu risinājumu... risinājumu, kurš vispār netika uzklausīts. Jo tāda sajūta, ka tie, kas strādā komisijā, – vai nu viņiem nav sajēgas, vai viņi vispār nebija pieslēgušies šim jautājumam. Paši nesaprot, ko viņi dara.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz arī šo likumprojektu. Savukārt tie, kuri gatavojas to atbalstīt un kuri tik karsti runāja un aizstāvēja Kaimiņu... tajā gadījumā... par šīm kriminālprocesa manipulācijām... lūdzu, nāciet un pastāstiet, kāpēc šajā gadījumā jūsu viedoklis ir pilnīgi pretējs un jūs esat gatavi aizstāvēt šādu milzīgu manipulāciju, kas var dot graujošu iespaidu... graujoši ietekmēt... dot graujošu triecienu Latvijai kā investīcijām pievilcīgai vietai! Ja tas nav vienkārši politiskais pasūtījums (Skaņas pārrāvums.)... jūs citādākā veidā vienkārši nespējat izpildīt savus politiskos pasūtījumus, kā dabūt cauri konkrētos projektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, godātie kolēģi! Nu, pēc šīs runas kolēģim Zariņa kungam tā būtu vienkārši goda lieta – nākt un strādāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kaut kā citādāk tas nav iespējams.

Var daudzējādā ziņā piekrist kolēģa teiktajam, izņemot to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija nekādu debašu. Par šo likumprojektu diezgan karstas debates bija gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā, gan arī attiecībā uz trešo lasījumu.

Šeit, kolēģi, varbūt nav, ko daudz piebilst pēc kolēģu teiktā.

Mums diemžēl tā jau kļuvusi par tādu regularitāti, ka savus mēģinājumus izdarīt visu, lai vēl kaut kā apmierinātu, padarītu laimīgus ekspertus no FATF un... no OECD, FATF un Moneyval, un tā tālāk... Diemžēl ierēdniecība jau nu piedāvā lietas, nedomājot rūpīgi par to, kādas ir šo priekšlikumu sekas vispār tautsaimniecībai. Un par šo konkrēto viņu dāvanu, ar ko viņi cer apmierināt FATF ekspertus, – par šo jau bija runāts diezgan daudz. Arī es par to jau runāju, kad strādājām pie šā likumprojekta gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Atkārtošu – jā, tas tiešām var ļoti būtiski samazināt mūsu uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mūsu pievilcību ārvalstu investoriem, ja mēs šādi sačakarēsim šo revidentu institūtu.

Kolēģi! Diskusijas, kuras ir bijušas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... ir radušās aizdomas, ka tiesībsargājošām iestādēm šis priekšlikums – aiz Moneyval aizsega – radies lielā mērā tikai tādēļ, lai vienkāršotu savu dzīvi, lai izmeklēšanas gaitā viņiem nevajadzētu prasīt atļauju no izmeklējošā tiesneša. Un arī tādēļ, lai... kā izskanējis debašu laikā, ir iespējams šādi saņemt bezmaksas konsultāciju no revidentiem, ja izmeklētāji paši neorientējas tajos finanšu jautājumos. Iespējams, ka vienā nesenajā skaļajā tiesvedībā, kurā tiesībsargājošās iestādes ir smagi izgāzušās... iespējams, ka tas noticis tā dēļ, ka tika pieļauti ļoti smagi procesuālie pārkāpumi, piemēram, netika saņemta atļauja no tiesneša. Līdz ar to mēs pēdējā laikā redzam... īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs diezgan bieži redzam gadījumus, kad tiesībsargājošās iestādes nāk ar faktiski vienu prasību – ļaut viņiem darīt procesuālās lietas bez tiesneša atļaujas. Darīt, neprasot tiesneša atļauju.

Es atceros, ka arī šodien sēdē, kad bija diskusija, neliela diskusija, viena kolēģa uzstāšanās saistībā ar likumu "Par grāmatvedību"... Man šķiet, ka tas bija Feldmana kungs, kurš aicināja... tajā skaitā – arī revidentus... Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nākt ar priekšlikumiem konkrēti pie Jaunās konservatīvās partijas deputātiem... Es nezinu, vai jautājumā par šo likumu revidenti bija pie Jaunās konservatīvās partijas, bet tad, kad revidenti apelēja... kad Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs apelēja pie deputātiem, to skaitā – pie Jaunās konservatīvās partijas deputātiem, nekādu atsaucību es diemžēl neredzēju.

Tāpēc, Feldmana kungs un Feldmana kunga kolēģi, ja jūs esat nopietni attiecībā uz šo aicinājumu zvērinātiem revidentiem nākt pie jums un būt sadzirdētiem, tad tā ir tā iespēja viņus sadzirdēt.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz nākamo, nedz arī likumprojektu kā tādu un nosūtīt Finanšu ministrijas ierēdņus atpakaļ pie tāfeles, tā teikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, reaģējot uz kolēģa Vjačeslava Dombrovska teikto... es saprotu, ka man ir jāprecizē savi izteikumi par šīm debatēm saistībā ar šo likumprojektu. Tik tiešām bija deputāti, kas bija kompetenti un orientējās šajos jautājumos, un pauda savu viedokli.

Runājot par to, ka netika... Kad es minēju par to, ka debates bija kā tukšā akā, bija konkrēti domātas šīs debates starp revidentu pārstāvjiem, kuri pauda savu viedokli un deva savus priekšlikumus, un šī likumprojekta virzītājiem, kuri vispār nespēja neko izskaidrot un neko pamatot viņiem... un attiecībā uz viņu dotajiem priekšlikumiem.

Un tas ir tas, ko... Es aicinātu tagad šī likumprojekta virzītājus un ziņotājus nākt un paskaidrot, kāpēc jūs ignorējāt tos priekšlikumus un tos iebildumus, ko sniedza zvērināti revidenti, viņu pārstāvji, un nespējāt vispār neko uz to atbildēt. Es ceru, ka jūs tagad spēsiet to paskaidrot. Es aicinu, lai tas būtu protokolā piefiksēts. Tāpēc, lūdzu, nāciet un pastāstiet to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Nu, diena ir bijusi interesanta. Daudzi visvisādi notikumi notikuši. Debates bijušas.

Bondars pieteicies. Ļoti jauki.

Bondara kungs, kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam es lūgšu jums... arī cilvēktiesību... ziniet, nu, tā kā pārkāpumu... pa lielam, jo... ne komisijas vārdā, bet savā vārdā... vairs nekad nedeleģēt Ivetu Benhenu-Bēkenu referēt jebko no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, jo nav saprotams pilnīgi nekas. Tas ir punkts viens. Un šī nav pirmā reize, kad es šo aizrādu. Tā ir sistemātiska... vai nu pilnīga "laukuma" nesaprašana, vai nu mūs visus uztver par pilnīgiem idiotiem. Un vienkārši jūs kā komisijas priekšsēdētājs ļaujat šai te personai, kas arī ir deputāte... deleģējat šitik svarīgu jautājumu.

Zariņa kungs, aizmirsu jums pateikt svarīgu lietu. Aizmirsu jums pateikt paldies par to, ka jūs bijāt ass deputāts, kurš iedeva man advokāta numuru 2018. gada 20. jūnijā, kad es īsti nesapratu... ne pa kreisi, ne pa labi... uz kuru pusi kura puse ir, tad, kad atnāca man pakaļ KNAB darbinieki. Paldies jums, Zariņa kungs, par to, ka jūs tā izpalīdzējāt man un nācāt man pretī, jo sapratāt situācijas absurdumu.

Par šo pašu likumprojektu un visiem trim priekšlikumiem. Ir kategoriski, manuprāt, visi trīs priekšlikumi jānoraida.

Referentam, ja ir kaut cik kaut kāda sajēga, ir jāsaka tas, ka nav bijušas debates, kāpēc nav bijušas debates, kad būs debates.

Un, ja, Zariņa kungs, arī jūs varat pateikt, ka ārvalstu investoriem var "uz klikšķi" uztaisīt krimināllietu un tad caur šīs krimināllietas ietvaru tu vari dabūt da jebkādus materiālus, to skaitā – no zvērinātajiem revidentiem, tad jūs ar to tikai un vienīgi pasvītrojat un vēl joprojām apstiprināt iepriekš runāto, kas bija konkrēti par mani, – ka... būs tev deputāts – uztaisīsim lietu. Nu, to jūs, Zariņa kungs, tikko arī pateicāt. Rekur, ir investors, – uztaisīsim lietu! Tas nozīmē – par visu situāciju kopumā... Kas tad ir tie lietu taisītāji? Tie ir, nu, kaut kādi izpildorgāni, bet – kas tad ir tie pasūtītāji? Un aizmirstam par mani, tā ir tagad jau pagātne, tas jau ir aizgājis, un balsojums ir noticis, un katrs ir nobalsojis pēc savas apziņas, tā es saprotu.

Likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" trešajā lasījumā, kolēģi, ja es balsoju pret 1., 2., 3. priekšlikumu, es balsošu pret visu likumprojektu.

Es ceru... Un paldies arī par to, ka man tika norādīts uz to, ka tas ir nekavējoties jādara... un nedrīkst kaut kādā veidā vispār palaist šādu neizdiskutētu, kaut kādu ierēdņu neizdarītu mājasdarbu ar Saeimas deputātu balsīm.

Nu beidziet! Aizmirstam šo visu!

Lūdzu tātad šo noraidīt... 2. – noraidīt, 3. ... un arī likumprojektu kopumā noraidīt.

Un, Bondara kungs, vēlreiz es jums cilvēcīgi... nu, visādi... esmu mēģinājis arī lūgt, arī budžeta laikā, kad mēs izskatījām šos priekšlikumus... Iveta Benhena-Bēkena... nepārkāpjot nevienu ētikas... Kārtības ruļļa punktu... nu es redzu, ka nav spējīga referēt par tēmu.

Un tas ir ļoti svarīgi, jo referentam ir jāizstāsta visi "par" un "pret" – kurā vietā mēs esam likuši šo uzmanības akcentu vai – tieši pretēji – kur lika citi uzmanības akcentu. Šo visu mēs nedzirdam nekur, nekad, kad runā Iveta Benhena-Bēkena kā referente.

Līdz ar to... Bondara kungs, nu glābiet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas seju! Jūs esat nākamais runātājs.

Un es vēlreiz aicinu... kolēģi, lūdzu neatbalstīt neko no šī likumprojekta, kas ir šeit uz trešo lasījumu.

Paldies. Lai visiem jauks vakars!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi, vēlētos jūs informēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija visus trīs priekšlikumus ir atbalstījusi, atbalstījusi likumprojektu.

Patiešām, kā jau mans kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis minēja, bija daudz debašu gan par šiem jautājumiem, gan arī par citiem, tā ka es varu tikai noraidīt... noraidīt tos, kuri mēģina teikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav bijušas debates. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija pietiekoši nopietnas debates, un, neskatoties uz visiem argumentiem, deputāti ir atbalstījuši priekšlikumus.

Tiem deputātiem, kuri saka, ka man vajadzētu citādāk vadīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, es gribētu teikt tā: jūs man nemāciet, kā vadīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un es jums nemācīšu, kā būt par labiem grāmatvežiem... nē, labiem deputātiem, es atvainojos! Kaut kā tā.

Nu, visi trīs priekšlikumi ir atbalstīti, un arī likumprojekts – atbalstīts, un aicinu arī jūs atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Manuprāt, tā problēma ziņotājas ziņojumā par šo priekšlikumu, par likumprojektu kopumā vairāk ir tā, ka šis ziņojums bija ļoti vienpusējs no ziņotājas puses, un tikai, manuprāt, Dombrovska kungs ar Zariņa kungu un arī Nacionālās apvienības... mūsu kolēģi izstāstīja arī šo... Indriksones kundze... arī šo otru pusi detalizētāk – kādas riska puses šādu normu iekļaušanai likumprojektos ir.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien nebalsos par 1., 2., 3. priekšlikumu un balsos pret likumprojektu kopumā – līdzīgi, kā to aicināja darīt Kaimiņa kungs. Varam tikai pievienoties šim aicinājumam.

Bet, kolēģi, tā tendence, kas mums ir attiecībā uz dažādu normatīvu iestrādāšanu mūsu likumprojektos...

Es atceros... Savulaik darbojos Ekonomikas ministrijā, biju parlamentārais sekretārs – ne pārāk ilgu laiku, bet tomēr. Tur arī bija iniciatīvas ar šādiem grozījumiem, līdzīga rakstura, kas pēc būtības dod tiesības, teiksim tā, spēka struktūrām izmantot tādu metodi – vērsties pie cilvēka pēc viena pārkāpuma un uz tā pamata meklēt citus pārkāpumus, par kuru esību viņiem ir tikai aizdomas, ir tikai tādas vēlmes kaut ko atrast, bet pēc būtības pamatojuma uzsākt kaut kādas pārbaudes nav. Un šādu normu iestrādāšana dod tādas iespējas, respektīvi, uzsākt kaut ko vienu, bet beigt ar kaut ko citu. Taču tāda pieeja vispār Eiropas Savienībā īsti nav atļauta. Tas ir savdabīgs uzņēmēju aizsardzības mehānisms – ka nevar doties pie uzņēmēja kaut kāda sīka pārkāpuma dēļ un meklēt kaut kādus lielākus pārkāpumus, skatīties viņa komercnoslēpumus un šo sensitīvo informāciju iegūt.

Tāpēc šādu grozījumu apstiprināšanas rezultātā, protams, būs kādas sekas – līdzīgi, kā mums ir ar visām šīm tirgus "kapitālā remonta" sekām.

Mēs lielā mērā... pārmērīgi esam iestrādājuši savos likumos dažādas normas, kur... gluži vienkārši bizness pasaka savu viedokli, mainot valsti... tepat Eiropas Savienībā... pie mūsu kaimiņiem, varbūt tuvākiem vai tālākiem kaimiņiem, bet tepat Eiropas Savienībā vien paliek – pārvācas uz citām valstīm, kur viņiem šādas prasības neuzliek, kur nav šādu riska elementu, ka var kādā brīdī kāda no institūcijām vērsties pret viņiem.

Es šādus grozījumus, šādas pieejas pats arī iepriekš neesmu atbalstījis un arī šobrīd uzskatu, ka šāda pieeja nav pareiza. Un, kā jau minēju, mēs ar kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas aicinām neatbalstīt šos priekšlikumus, 1., 2. un 3., un balsot pret likumprojektu kopumā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šādu pieeju – šos visus Moneyval jautājumus... mums Saeimā ir attiecīga apakškomisija, mums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un var jau... nu, teiksim... lietosim precīzos vārdus – dzīt cauri dažādus likumprojektus, bet vajadzētu padomāt, kādā veidā mēs Saeimā tomēr panākam šo jautājumu tādu tautsaimniecisko izvērtējumu – kādu ietekmi šie lēmumi atstās uz mūsu tautsaimniecību, jo, nu, arī šim jautājumam anotācijās, protams... tur noteikti nekas nav... neesmu skatījies, bet pieļauju, ka tur ir nullītes... Un tas ir tas, par ko es aicinātu visus padomāt, jo virkne šo pieņemto lēmumu, kas it kā, teiksim, "uzlabo" (pēdiņās) mūsu drošību un cīņu pret dažādiem ļaunajiem spēkiem... tā vietā... mēs redzam, ka tepat Lietuvā, Igaunijā, Polijā cilvēki turpina strādāt pēc citiem normatīviem regulējumiem un viņiem ar to nav nekādu problēmu, bet konkurētspējā mēs zaudējam. Un tie nav daži miljoni, tie ir desmitiem un pat simtiem miljonu, ko mūsu ekonomika zaudē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Jā, paldies.

Kolēģi! Jā, bija ļoti liela diskusija par šo likumprojektu un par šiem grozījumiem, un arī es šajās diskusijās pirmajā... otrajā lasījumā – īpaši... biju ļoti skeptisks par šo ierēdņu, teiksim tā, piedāvājumu, jo nu ir skaidrs, ka šis ir no tā paša stāsta, kas ir finanšu sektora "kapitālais remonts". Un, jāsaka, šis vārdu salikums jau sāk palikt par tādu kā lamu vārdu vai tādu kā slikto toni, jo mēs redzam, ka daudz kur tiešām mēs esam pārspīlējuši. Un šī tātad ir kārtējā ierēdņu, teiksim tā, pārcenšanās, jo OECD un Moneyval nav šādu prasību. Un to es jums saku kā Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs, kurš ir atbildīgs par šo Moneyval prasību uzraudzību un ievērošanu. Tāpēc šeit jābūt tiešām ļoti uzmanīgiem, jo revīzijas pakalpojumu sniedzēji – tas ir universāls, teiksim tā, amats, profesija, kura ir – tieši tā! – aizsargāta ar to, ka šie pakalpojumu sniedzēji... Viņiem tiek nodota sensitīva komerciāla informācija, un tas ir visā pasaulē... universāls princips, līdzīgi kā advokātiem, ka viņi nedrīkst brīvi dalīties, teiksim tā, ar šo informāciju, tā ir sensitīva.

Un tas, kas mums jau ir spēkā, ir tas, ka revidentiem ir pienākums sadarboties, piemēram, tiesas procesā, ja ir pieprasījums, un tur nekad nav bijušas problēmas, cik es zinu. Tātad visa informācija tiek sniegta un tā tālāk.

Bet šeit tiešām tie vārti pavērti pārāk plaši – dot tikai uzraudzību, teiksim... nu, kad ir prokuratūras līmenī... Jo tā problēma ir, ka bieži vien tie prokurori, uzraugošie prokurori, tā kā štempelē, vai ne, tos... teiksim, tās atļaujas. To mēs redzam arī attiecībā uz naudas iesaldēšanas gadījumiem. Ļoti daudz mums ir tagad gadījumu, kur FID, teiksim... ja aizsūta prokuratūrai rīkojumu, lūgumu, tad tur neviens īsti pat neizlasa to un neiedziļinās būtībā, un saka: "Okay, viss kārtībā!"

Tā ka mēs nevarēsim atbalstīt nedz šos grozījumus, nedz šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar visiem! Pirmkārt, es gribētu teikt to, ka es ceru, ka kādreiz tiešām notiks tā, ka visi tie, kas veica šo "kapitālo remontu" un faktiski izdzina finanses no Latvijas, un sagrāva Latvijas finanšu sistēmu, tiks saukti pie atbildības – visi strīpā! Jo – kur tad tās finanses palika? Tās aizgāja uz citām Eiropas valstīm. Mēs vienkārši iztukšojām savu valsti no naudas, atdevām citām Eiropas valstīm lielāko daļu. Un par to ir atbildīgi politiķi, kas šobrīd ir pie varas un kas lielās, ka viņi vada arī kaut kādas komisijas, kas uzrauga šos "kapitālos remontus".

Otrkārt. Normālā demokrātiskā valstī policijas vai kādas... funkcijas neuzliek ne revidentiem, ne advokātiem, ne notāriem, ne bankām, ne... vienalga, kam. To pārbauda policija. Un, ja reģistrē kādu uzņēmumu, to pārbauda valsts institūcija, Uzņēmumu reģistrs, piemēram, piereģistrējot kompāniju, un tamlīdzīgi.

Mūsu valstī valsts pati neko nav spējīga un tad uzliek uz privātajiem, pēc tam viņus soda un dzen visus ārā no Latvijas. Visu laiku dzen ārā. Visu komercdarbību dzen vienkārši ārā no Latvijas. To taču visi uzņēmēji saprot un redz, un zina. Desmitiem, iespējams, pat simtiem uzņēmumu no Latvijas pārceļas projām.

Par finansēm vispār nerunāsim, finanses vienkārši varam aizmirst. Paši ņēmām un sagrāvām. Nevienā citā valstī nav tādu "kapitālo remontu", tādi ir tikai Latvijā. Un, es domāju, par to ir jātiesā. Un, es domāju, pienāks diena, kad par to tiesās tos, kas ir atbildīgi, jo, ja visa šī it kā nelegālā nauda būtu tik ļoti it kā nelegāla, tā neatrastos Eiropā, tā neatrastos Amerikā, – ļoti iespējams, tā atrastos kaut kādās mistiskās ārzonās varbūt vai vēl kaut kur, bet ne tur, kur es nosaucu. Un par to ir atbildīgs premjers Kariņš, par to ir atbildīgi visi deputāti, kas ir balsojuši par šādām normām.

Tāpēc nevaru atbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem, ir jābalso "pret". Un jāsāk beidzot aizstāvēt mūsu valsts cilvēkus. Un jāsāk skaļi runāt par to, ka visi "kapitālie remonti", strukturālās reformas, veiksmes stāsti, čempionu tituli un kas tur vēl... tagad ir arī luksofora principi...

Šī valdība ir kā luksofors. Kā luksofors! Runā vienu... nē, domā vienu, runā otru un dara trešo, un beigās – nulle! Beigās viss ir tikai sliktāk! Jebkuru tēmu paņemsim – tranzīts, ostas, finanses... jebkuru, jebkuru, jebkuru tēmu. Tagad vēl grib līdz galam sabojāt arī revīzijas pakalpojumus.

Lūdzu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otru reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Šajā vēlajā stundā es tomēr lūdzu drusku jūsu uzmanības.

Pirmais. Padomājiet par to – vai varētu būt tā, ka patiesībā aiz tām ļoti vispārīgajām Moneyval rekomendācijām slēpjas vienkārši ierēdņu (tiesībsargājošo iestāžu – šajā konkrētajā gadījumā) vēlme atvieglot sev dzīvi? Viņi taču zina, ka daudzi deputāti ir gatavi vienkārši dzīt uz priekšu, atbalstīt visu, kas ir saistīts ar vārdu Moneyval.

Šo priekšlikumu būtība ir darīt lietas, veikt procesuālās darbības bez tiesneša atļaujas. Tas nav tā, ka tas nebija iespējams; tas bija iespējams, bet – ar tiesneša atļauju. Taču tiesībsargājošās iestādes vēlas to darīt bez tiesneša atļaujas.

Otrais. Es vēlos tiešām pozitīvi atzīmēt kolēģi Eglīša kungu, laikam vienīgo koalīcijas deputātu, kurš... nu, vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā redz, saprot un kaut ko dara, vēršas pret visām šīm ar finanšu "kapitālo remontu" saistītajām nejēdzībām, un šī ir kārtējā šāda nejēdzība.

Trešais. Kolēģi, šeit šodien daudzi runāja par Krievijā notiekošo un tā tālāk. Zināt, kādas ir pēdējās ziņas no Krievijas? Ka tur tiesībsargājošās iestādes vēlas tagad mainīt Krievijas likumdošanu, lai dabūtu cilvēku ģeolokāciju bez tiesneša atļaujas. Vai jums tas neko neatgādina, kolēģi? Šeit taču ir tas pats – tiesībsargājošās iestādes vēlas dabūt... darīt procesuālas darbības bez tiesneša atļaujas.

Aicinu neatbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Adamoviča, Kalniņa, Ašeradena un Čakšas lūgumu izsludināt pārtraukumu šā gada 28. janvāra pirmās attālinātās sēdes turpinājumam šā gada 4. februārī – proti, pārtraukumu no 4. februāra pulksten 19.00 līdz 2021. gada 11. februāra pulksten 9.00.

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru.

Kolēģi, tātad par to mums ir jābalso – par sēdes pārtraukuma izsludināšanu. Pārtraukums būtu līdz 11. februāra pulksten 9.00.

Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Tātad deputāti ir atbalstījuši pārtraukuma izsludināšanu.

Līdz ar to debates par likumprojekta 1. priekšlikumu turpināsim 11. februārī.

Vēl dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Izsludinu pārtraukumu līdz 2021. gada 11. februāra pulksten 9.00. Uz redzēšanos!

(Pārtraukums.)

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem