Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas četrpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 4. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 4. februāra trešo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Sergeja Dolgopolova, Igora Pimenova, Viktora Valaiņa un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti ir pieteikušies debatēs.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tātad... Saeimas kolēģi! Es vēlējos, kā saka, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis konkrētais likumprojekts ir potenciāli antikonstitucionāls. Un šajā sakarā man jāatzīmē, ka Satversmes 32. pants pieļauj, ka ministri vienlaikus var būt arī Saeimas locekļi. Šāda pieeja balstās senās parlamentārisma tradīcijās, kā to ir norādījuši konstitucionālo tiesību eksperti.

Tādēļ likuma līmenī noteikt pretēju normu, respektīvi, konfliktējošu normu, kas radītu faktiski tādu juridisko kolīziju ar Satversmi, būtu acīmredzami nepareizi. Te arī jāsaka, ka nevar jau noliegt, ka deputāta un ministra amati potenciāli ir ļoti grūti savietojami, bet jāatceras, ka par tiem maksā vienu algu, nevis divas. Un arī tur viena cita lieta ir, ka, ņemot vērā... izrietoši no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nevajadzētu potenciāli maksāt arī kompensācijas tiem ministriem, kas ir izvēlējušies saglabāt deputāta mandātu. Šobrīd tas arvien ir atļauts, un tam pamatoti sabiedrība ir pievērsusi uzmanību. Tātad drīzāk šajā lietā būtu labojums veicams, vai arī attiecīgi tad būtu nepieciešams veikt Satversmes grozījumus.

Bet te ir arī jautājums par politiskajām tradīcijām, kādas ir Latvijā. Mani ļoti samulsināja tas, ka šo likumprojektu ir parakstījis Viktors Valainis. Nu, goda vārds, es biju ļoti samulsis, jo jāatceras, ka tieši ZZS ministrs Belēviča kungs savulaik, ja mani atmiņa neviļ, bija tieši tas, kurš arī nenolika deputāta mandātu un par to arī saņēma atbilstošu sabiedrības nosodījumu. Tad jautājums – kas ir mainījies? Vai šeit ir mainījusies attieksme? Kas ir pamudinājis Valaiņa kungu iesniegt šādu... parakstīt antikonstitucionālu likumprojektu? Un vai tad arī viņa partija tagad izvairīsies no šādām situācijām? Nu, es labprāt dzirdētu skaidrojumu.

Kopumā man ir jāsaka tā, ka vēlētājiem ir tiesības un faktiski pienākums sniegt savu vērtējumu visās nākamajās vēlēšanās par tādām situācijām. Var būt, ka ir tādi vēlētāji, kas par kāda deputāta amata apvienošanu ar ministra amatu viņu vienkārši slavē un saka: "Nu, kur var būt vēl spējīgāks cilvēks, kas var tos divus darbus reizē izdarīt – sēdēt, piemēram, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un ministrēt krīzes laikā!" Bet var būt, ka ir citi vēlētāji. Un viņi saka: "Nu, klau, šobrīd vai vispār situācija ir traka, un vajadzētu darīt savu pamatdarbu daudz kvalitatīvāk." Tā ka tas vērtējums tomēr sabiedrībai ir jāizdara... un visam pilsoņu kopumam.

Tas nekādā gadījumā nav... teiksim, šīs tiesības kaut kā atņemamas, potenciāli sniedzot antikonstitucionālu likumprojektu. Pie tam vēl arī tāda divkosība, jo, kā jau es teicu, Valaiņa kungam ir pieredze partijā tieši ar šādiem gadījumiem, tāpēc, nu, mani izbrīna. Un tūliņ te nāks Klementjeva kungs un stāstīs: "Nē, Satversme... Vienalga... mums vienalga, ka ir antikonstitucionāls likumprojekts, tikai nododiet. Mēs... Lūdzu, lūdzu, citādāk tur nevar... Rekur, kā mums ar labklājības ministri gadījās, un nevar tur krīzē strādāt." Nu, tomēr Satversme būtu jārespektē šajā gadījumā.

Tāpēc es aicinu balsot "pret" un kopumā iesniegt varbūt likumprojektu vai arī jau atvērtajā Saeimas kārtības rullī grozīt to jautājumu par kompensācijām attiecībā uz tiem deputātiem, kas pilda arī ministra pienākumus. Tas būtu, man liekas, korekti pret sabiedrību un arī ekonomētu nodokļu maksātāju līdzekļus.

Paldies par uzmanību.

Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs. Lūdzu!

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Man prieks, ka kolēģis iedziļinājās likumprojektā. Mums katram ir uz galda Satversme – opozīcija vai deputāts... vai atbalsta valdību... Bet mēs zinām... un es palīdzēšu kolēģiem arī ar to, ka tas ir ne tikai 32., bet arī 63. pants.

Mēs ļoti iedziļinājāmies tajā procesā, un mēs uzskatām, ka, ja šodien būs atbalstīts mūsu priekšlikums, tad, protams, nākamajā nedēļā mēs iesniegsim arī labojumus Satversmē. Tā ir Juridiskā komisija, kura ir atbildīga par abiem diviem likumprojektiem, varēs sabalansēt, un tas nav nekas jauns.

Bet mēs parunāsim par principiem. Un mums ir trīs varas dalīšanas principi. Konkrētajā situācijā es nevaru saprast, kā viena persona var būt gan pārstāvis no izpildvaras, gan no likumdošanas varas, – tas ir pārkāpums. Jūs saprotiet – tas ir ne tikai par algu, par naudu, par kompensāciju, bet par principiem. Speciāli sadalītas šīs varas, lai varētu viens ar otru konkurēt un sabalansēt to labāko produktu. Un sakarā ar to es uzskatu, ka šajā konkrētajā priekšlikumā mēs iziesim no situācijas, ka konkrēta persona nesaprot, ka vara jādala.

Bet, ja runājam par šo situāciju ar konkrēto personu... kas ir arī aprakstīts ļoti precīzi anotācijā. Mums ir problēmas ar deputāti Ramonu Petraviču un ministri Ramonu Petraviču. Es jums pateikšu, kādas. Pieņemsim, budžets – ļoti svarīgs dokuments, galvenais finansiālais dokuments uz nākamo gadu. Ramona Petraviča sēdēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un nepiedalījās Sociālo un darba lietu komisijā, kur prezentēja visu to lielo sociālo drošības bloku, pierādot, ka viņu modelis ir labāks un pilnīgi atbilst Satversmes tiesas spriedumiem.

Šodien mēs jau redzam problēmas. Šodien darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Likumu, kuru mēs pieņēmām decembrī un kas stājās spēkā 1. janvārī, mēs jau labojam – nepagāja ne mēnesis. Tas nozīmē, ka no Labklājības ministrijas bija prezentēts brāķis un labklājības ministres nepiedalīšanās tajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē arī ir pierādījums tam, ka viņa nevarēja paskaidrot mums un nevarēja prezentēt šo konkrēto likumprojektu. Un šodien, pēc 32 dienām, mēs mēģinām jau kaut ko izlabot – tas nav labi! Tāpēc mēs pilnīgi... šodien redzam šo problēmu. Es nezinu, kāda ZZS ir tradīcija, bet viņi atbalstīs šo likumprojektu, zinot, ka deputāts nevar savienot šos amatus. Viens.

Otrs. Jūs saprotiet, pieņemsim, šajā konkrētajā situācijā Ramona Petraviča pēc mūsu iesniegtā likumprojekta... pēc divām stundām nolika mandātu. Momentāli parādījās rezultāts – pēc divām trijām dienām viņa pieteicās uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi. Vakar bija sēde, vairāk par 100 minūtēm mums bija iespēja parunāt ar viņu par tiem aktuālajiem jautājumiem, kuri ir nozarē. Mēs gandrīz pusotru stundu, vairāk, runājām par to, cik svarīga ir viņas piedalīšanās Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs nebijām redzējuši šo ministri vairāk nekā gadu. Jūs padomājiet – nozares komisija, kura atbild par tādiem sarežģītiem jautājumiem, pandēmijas laikā nav redzējusi ministri gadu. Un vakar, pēc tam, kad viņa nolika savu mandātu, viņa varēja piedalīties sēdē.

Es domāju, ka uzlabosies arī kvalitāte likumos, tāpēc ka likumdevēji sēž ne tikai, lai saņemtu algu vai kompensācijas, bet arī, lai dotu savas idejas un transformētu tās caur likumprojektiem, un palīdzētu nozarei.

Tāpēc es domāju, ka šodien nav runa par kompensācijām, par Ramonu Petraviču vai par deputātu, kurš nevar izvēlēties, uz kura krēsla lai sēž, bet par kvalitāti. Šodien mēs redzam ar visiem tiem pierādījumiem... to, ko mēs darīsim tālāk šodien darba kārtībā... ka nevar neviens cilvēks apvienot divus amatus.

Esmu gatavs diskutēt un iesniegt Satversmes labojumus, ja jūs atbalstīsiet šodien manu priekšlikumu. Un tā nav nekāda politiskās greizsirdības lieta... vai to iesniedza ZZS, SASKAŅA vai Jauno konservatīvo frakcija. Galvenais – ka vēlētāji šodien pieprasa no mums, lai mēs strādātu uz visiem 100 procentiem, ne 50 – par ministru un 50 – par deputātu.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "pret", viens "par".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Klementjeva, Sergeja Dolgopolova, Igora Pimenova, Viktora Valaiņa un Vitālija Orlova iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 56, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kurš referēs? Lūdzu!

Šo likumprojektu mēs ierosinām nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi?

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu! Jūs runāsiet "par" vai "pret"?

R. Nemiro (KPV LV).

Jā, cienījamā sēdes vadītāja! Tātad...

Sēdes vadītāja. Nemiro kungs, vai jūs runāsiet "par" vai "pret"?

R. Nemiro. Es runāšu "par".

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

R. Nemiro. Tātad šis jautājums – "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" – ir saistīts ar pavisam nesen izskatītu likumprojektu, kas tādā vienkāršākā veidā varētu būt paskaidrojams kā akciju opciju jautājums. Un šis jautājums... šajā likumprojektā, izskatot... tādu ļoti labu regulējumu izveidojot, tomēr ir vēl viena precizitāte jāizdara. Un tā ir saistīta ar bankas un finanšu sektora darbiniekiem, kas šajā gadījumā arī ir tiesīgi saņemt akciju opcijas, un šis regulējums ir jāprecizē.

Tāpēc man būtu aicinājums šo likumprojektu nodot komisijai un arī noteikt attiecīgi steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisija ir atzinusi šo likumprojektu par steidzamu. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (Starpsauciens: "Nē!") likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" ierosina (Starpsauciens.)...

Es atvainojos. Kolēģi, lūdzu, atvainojiet! Mēs sākam skatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Jā, cienījamā sēdes vadītāja! Es jau tātad iepriekš ieskicēju tieši šī likumprojekta saturu. Likums kopumā par akciju opcijām jau ir stājies spēkā. Šobrīd mēs precizējam būtiskas un tādas izmaiņas, kas tiešām nebija ņemtas vērā tobrīd, kad mēs skatījām likumprojektu komisijā. Šobrīd šis jautājums ir saskaņots arī ar Finanšu ministriju, komisijā mēs, tā saucamajā nulltajā lasījumā spriežot par šo likumprojektu, arī uzklausījām Finanšu nozares asociāciju, un šos precizējumus tātad komisija atbalstīja.

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! (Skaņas pārrāvums.)... nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Likumprojekts tātad tiek skatīts pirmajā lasījumā.

R. Nemiro. Jā, līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Cienījamā sēdes vadītāja! Tā kā mēs likumprojekta ietvarā esam uzklausījuši finanšu nozari, kas ir runājusi arī ar Finanšu ministriju, un šajā gadījumā nav bijuši iebildumi, faktiski mēs vairāk šobrīd strādājam pie jau esošo akciju opciju likumprojektu kopuma un paketes izskatīšanas, kur šīs pāris nianses nav ņemtas vērā. Iebildumu arī šobrīd nav.

Es lūgšu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" ar ierosinājumu nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Skatām likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā".

Vārds Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu! Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Nr. 913/Lp13).

Atgādinu, ka 2020. gada 11. jūnijā stājās spēkā Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 47. punkts, kas paredz Ministru kabinetam izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu un anulēšanu. Vienlaikus šis punkts paredz, ka, lai nodrošinātu valsts ģimnāzijas darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konstatēja, ka, pieņemot Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 47. punktu, kad nebija zināmi 2019./2020. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti, ir radusies tiesību normu kolīzija ar spēkā esošo Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 29. punktu, kurš paredz, ka pašvaldības ģimnāzijas statuss izglītības iestādēm pašvaldībās vēl varēs būt līdz 2021. gada 1. septembrim. Tiesību normu kolīzija liedz iespēju izglītības iestādēm iegūt valsts ģimnāzijas statusu, kuras to bija plānojušas veikt, pamatojoties uz iepriekšējo kārtību un kritērijiem.

Ievērojot minēto, ir izstrādāts Vispārējās izglītības likuma 48. un 49. punkts, kas paredz izņēmumu no pārejas noteikumu 47. punkta otrajā teikumā ietvertā ierobežojuma. Priekšlikums paredz iespēju izglītības iestādei arī 2021. gadā pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, ja izglītības iestāde līdz 2020. gada 10. jūnijam bija uzsākusi darbības valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai. Tas nozīmē to, ka izglītības iestāde ir tiesīga saskaņot ar izglītības iestādes dibinātāju līdz 2021. gada 31. maijam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu, ja tā ir atbildusi piedāvātajā pārejas noteikumu 48. punktā norādītajām prasībām.

Savukārt pārejas noteikumu 49. punktā norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā pēc minētā dokumenta saņemšanas izvērtē izglītības iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Ja izglītības iestāde atbilst šā likuma pārejas noteikumu 48. pantā noteiktajām prasībām, valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts budžetā paredzēto finansējumu.

Likumprojekts sagatavots sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Kucins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Kucins. Kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Vai kādam ir iebildumi?") Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmo daļu un 179. panta pirmās daļas 2. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2020. gada 16. decembra, arī šā gada 19. janvāra un 27. janvāra sēdē izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kuram izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 217. panta "Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana" pirmo daļu.

Uzklausījuši Ģenerālprokuratūras pārstāvi, kā arī 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa advokātu, komisijas deputāti, balsojot 10 – par, diviem – pret un diviem deputātiem atturoties, atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu".

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Es vēlētos izmantot Saeimas kārtības rullī noteikto 64. panta trešo daļu, un es lūdzu pagarināt savu runas laiku līdz 13 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Kaimiņa runas laika pagarināšanu? Lūdzu pieteikties, ja deputātiem ir iebildumi. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu! Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš. Un nebija arī iebildumi par šo. Kā jau referents Raivis Dzintars tikko kā minēja – par grāmatvedības un statistikas dokumentu pārkāpumiem. Šī 217. panta pirmā daļa to no sevis izsaka.

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Saeimas šobrīd skatītāji, vērotāji, klausītāji! Nav tiesu praksē šāds pants vispār skatīts. Nav praksē. Nav bijis tāds, it sevišķi Krimināllikumā. Tas tā – zināšanai.

Es prasīju vairāk laika, lai man pašam būtu tāda mierīgāka tā saruna un runa, jo man ir jārunā pašam par sevi un par sevi runāt vienmēr ir visgrūtāk.

Bet tad sākums ir aptuveni tāds, ka pirmais, ko es gribētu iezīmēt, kolēģi... Es izmantoju savas Satversmē noteiktās tiesības un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pieaicināju klāt savu advokātu Normundu Duļevski.

Mēs saņēmām šeit, Saeimā, 2020. gada 29. oktobrī no Stukāna kunga, Latvijas jaunā ģenerālprokurora, lūgumu par manis izdošanu sakarā ar 217. panta pirmo daļu. Un tad šobrīd ir 2021. gada 4. februāris. Uzreiz gribētu pateikt, kāpēc tik ilgi tas gāja. Tāpēc, ka prokurors, kurš ir sevišķi svarīgu lietu prokurors, viņam vārds Māris Urbāns, ļoti bieži nevarēja tikt uz mūsu komisijas sēdēm, jo viņam bija jātiesājas citās tiesās ar deputātu Juri Jurašu. Bet vēl citās tiesās Urbāna kungam ir jātiesājas ar Ati Zakatistovu. Urbāna kungs ir pieprasīts prokurors, es tā skatos.

Es uzskatu, un mēs arī konstatējām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ka šie Urbāna kunga... principā gan nestās lietas uz Saeimu, šie dokumenti, gan arī 2018. gada 20. janvārī... jūnijā, kad es tiku izdots kratīšanai... prokurors ir melojis, un viņš ir melojis Saeimai. Un, ja prokurors ir melojis vienu reizi šajā izdošanas gadījumā par nelikumīgu partijas finansēšanu, par ko es arī tiku izdots bez jebkādas prasīšanas – deputāti mani izdeva... Patiesībā uz tablo pat neparādījās deputāta vārds, nezināja pat, ko izdod – vai tas ir vispār vīrietis vai sieviete –, jo vienkārši deputāta izdošanu krimināl... šai kratīšanai... Proti, Satversmes 29. pants – tas ir par kratīšanu. Satversmes 30. pants ir par to, ka Saeima lemj par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.

Kā mums gāja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā? Mums bija, manuprāt, trīs vai četras sēdes, kur mēs ar advokātu pierādījām deputātiem, ka prokurors ir atnesis uz Saeimu ļoti selektīvi piedāvātus pierādījumus, kas ir par labu viņam, bet šie pierādījumi, kas ir manā labā, – tie pat nav iesniegti. Tos mēs iesniedzām atsevišķi. Un tas bija ļoti liels pārsteigums, kāpēc tā.

Šī lieta jau no laika gala ir bijusi sagatavota pa galvu pa kaklu, un šī ir absolūta politiskā pasūtījuma lieta. Es uzskatu, ka politiskais pasūtījums ir nācis no Aivara Lemberga un viņa pārstāvētās ZZS... partijas vai partiju apvienības. Katrā ziņā es nekad neesmu slēpis savas antipātijas pret šo pilsoni. Nu, negribējās domāt, ka KNAB varētu būt pasūtījumu galds, kur jebkāda ietekmīga persona var pasūtīt krimināllietu pret kādu skaļu deputātu Saeimā. Bet diemžēl, izrādās, manuprāt, tā tas ir noticis.

Tātad, kad mani izdeva vajāšanai... nē, bet, atvainojiet, kratīšanai, tad to visu dienu es pavadīju, braukājot pa vairākām mājām, respektīvi, gan savās mājās man bija kratīšana, gan pie manas vecmammas bija kratīšana, pie manas mammas gribēja taisīt kratīšanu, bet tur bija nepareizi norādīta adrese. Jo tādā steigā viss tika darīts, ka pat adrese nebija pareizi uzrakstīta, un likums aizliedz svešās adresēs bez ordera veikt kratīšanu, vismaz pagaidām. Tātad netika apskatīta mana darba vieta – Saeimā man ir kabinets –, nekas tur netika atvērts, pat durvis netika atvērtas, netika apskatīts mans automobilis, nekas tamlīdzīgs, jo patiesībā bija vajadzīgs iebiedēšanas... tāds terora akts, ka mēs tev parādīsim tavu vietu, puisīt, mēs tev parādīsim! Nu un tā es dzīvoju gadu ar šo pantu – 217. panta trešo daļu, laikam tā... Smagos noziegumos apsūdzēta persona es kļuvu un gadu ar šādu bļembu es arī staigāju apkārt.

Nu, nav viegli būt par grīdas lupatu Latvijas mediju telpā, kur a priori tu esi nozākāts jau kā noziedznieks bez jebkāda veida pamatojumiem, pierādījumiem un tā tālāk. To var izturēt, bet nav viegli, to jums neiesaku – nevienam no deputātiem.

Bet aizvakar, 2. februārī, ģenerālprokurors atradās, pieslēdzās sapulcei mūsu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un es citēju, ko viņš sacīja: "Tāpat Stukāns KNAB veltīja kritiku par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietu: "Nevis šovs, un pēc tam trīs gadus nevaram izdomāt, kādu Kaimiņam apsūdzību uzrādīt. Sēž trīs KNAB izmeklētāji, pieci prokurori un sapņo, kuru apsūdzību noformulēt. Uztaisīja šovu. Rekur, tādi ir tie darba rezultāti."" Cienījamie deputāti! To ir teicis ģenerālprokurors aizvakar. Medijos tas ir pieejams.

Bet par ko ir runa? Saeimā ir 100 deputāti. Ar šo lietu es vakardien iepazinos Sevišķajā lietvedībā, ir mums Saeimā tāda. No visiem 100 deputātiem ar šo lietu ir iepazinies tieši 21 cilvēks. Desmit no tiem ir obligāti jāiepazīstas, un tie ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, bet pārējie ir 11. Nu, iespējams, rezolūcija bija jāparaksta Saeimas priekšsēdētājai, jāiepazīstas tātad, nu, un tagad vēl desmit, kas ir vēl mēģinājuši iepazīties. Pārējie 79 ar šo lietu... materiāliem nav iepazinušies.

Neiešu stāstīt lietas materiālus, jo varu jums pateikt tikai tādu vienu lietu, ka, nu, ļoti dīvaini ir tas, ka tev trīs reizes maina apsūdzību. Tā ir, kā Stukāna kungs jau bija savā citātā teicis... No sākuma smagos noziegumos apsūdzēta persona – partiju nelikumīgi puisis ir finansējis. Pēc tam saprot, ka tur neko nevar atrast, tika nopratināti entie cilvēki, visas iespējamās grāmatvedes, uzņēmumi un kas tik vēl ne, kas man apkārt kādreiz... vai ko es neesmu paspējis pamanīt vai pazīt... vienalga, kas, – pilnīgi visi tiek nopratināti. Gadu pratina.

Tad viņi saprot, ka tas nesanāk, un es medijos izlasu ziņu, ka šī lieta ir izbeigta. Tālāk iet darbība par manu personīgo uzņēmumu SIA "Suņu būda". Tur grāmatvedību pārbaudīs. Tā. To pirmo met nost, vairs neesmu smagos noziegumos apsūdzēts. Labi. Dzīvoju jau gadu ar šādu, ka tagad esmu grāmatvedību savā uzņēmumā... jo es esmu patiesais labuma guvējs uzņēmumā SIA "Suņu būda". Tur arī nekas nesanāk. Prokuroram KNAB sūta šo lietu, prokuratūra sūta atpakaļ, jo nepietiek pierādījumu. Atkal pratina gan tos pašus cilvēkus, gan vēl citus. Meklē kaut ko. Meklē, meklē, meklē, un – šeku reku! Cienījamie 79 deputāti, kas nav iepazinušies ar šo lietu, šī lieta ir balstīta uz grāmatvedības statistikas dokumentu viltošanu svešā uzņēmumā. Uzņēmums, ar kuru man... nu, kura grāmatvedību man paģēr, ka es esmu vadījis, ka es esmu skaitījis algas tiem cilvēkiem, ka es esmu vadījis viņu dokumentāciju un ko tik ne. Un tas ir bijis 2015. gadā un līdz 2016. gadam. Šobrīd ir 2021. gads.

Tad sanāk tā, ka būs tev cilvēks, pantu mēs tev atradīsim. Šāds pants tiesas praksē nav vispār skatīts, 217. panta pirmā daļa nav bijusi, tam vispār jābūt administratīvajam procesam, ja vispār kaut kas tāds ir. Tie, kam kādreiz ir bijusi saistība ar uzņēmumiem vispār kā tādiem, ļoti labi zina, ka grāmatvedības kaut kāda veida kļūdas tā vai tā eksistē, manuprāt, jebkurā uzņēmumā... Tā vai tā. Bet ne par to ir runa.

Par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, par komandu, par to, kur es atrodos, ar ko es esmu. Pirmais tāds dzinējspēks bija Raivis Dzintars, šis pats arī mans komandas biedrs – tātad esmu koalīcijā – pieteicās referēt šo jautājumu, kas ir ļoti skaļš un sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi. Un Raivim Dzintaram bija nepatīkams pārsteigums, ja es pareizi atminos, par to, ka šis lēmums ir izraisījis 65 procentu deputātu nomaiņu 13. Saeimā – jo, nu... jo tā bija, iekļuva daudz jaunas partijas iekšā: gan manis pārstāvētā, gan Attīstībai/Par!, JKP, un šī nomaiņa tiešām bija liela –, vai šis atkal ir politiskais bonuss Kaimiņam, ja mēs viņu izdosim?

Tad Raivis... Nu, Raivi Dzintar, uz "jūs" šoreiz.

Nu, pirms gada guļu slimnīcā, notikusi man tā nelaime, esmu apdedzis, un jūs man sūtāt savu šoferi, savu mašīnu pakaļ, lai es braucu uz Saeimu balsot, un es saku, ka tas tā ir jādara. Tas bija pareizs lēmums braukt un nobalsot par to, lai Rīgas domi atlaistu. Šī viena balss bija vajadzīga. Es nobalsoju, es to nenožēloju. Es atbraucu ar katetru kājā no slimnīcas palātas un aizbraucu atpakaļ. Paldies par šoferi.

Paiet gads, Raivi Dzintar, un jūs pats esat tas gāzētājs arī tajā komisijā, ka ātrāk izskatām: "Mēs neesam tiesa. Mēs neesam tiesa." Un arī vēl pats par referentu piesakāties.

Ainars Latkovskis, frakcijas JAUNĀ Vienotība vadītājs, pateica divus teikumus, ka šis viss atgādina 2011. gada notikumus, kad Šleseru neizdeva kratīšanai un pēc tam nāca Zatlera ziņojums... nē, bet rīkojums Nr. 2, un atlaida Saeimu. Tātad Latkovskis mani vispār salīdzina ar Šleseru. Nezinu – priecāties vai raudāt.

Tad, pieņemsim, "Attīstībai/Par!" pārstāvji, Skrides kungs. Es prasu Skrides kungam, kāpēc tad jūs tā balsojāt? Nu, par ko... kas...? Jums taču uz paplātes ar advokātu mēs noliekam – politisks pasūtījums! –, redzat šos te pierādījumus? Jūs man sakāt personīgi: "Jā, Artus, es esmu tavā pusē, es zinu, tas tiešām tā ir, bet es nevaru balsot savādāk. Man frakcijas lēmums tāds ir."

Un tad man ir jautājums. Skrides kungs, Šteina kungs, Dūrīša kungs, nu, ja jums būs frakcijas lēmums, pieņemsim, Golubevas kundze jums teiks lēkt ārā pa frakcijas logu, jūs lēksiet? Kam tad jūs devāt to zvērestu šajā tribīnē – frakcijai pildīt savus deputāta pienākumus pēc labākās apziņas, vai jūs to devāt Latvijas tautai kā deputāts, kā indivīds?

Es pielikšu klāt, ja drīkst, savu otro debašu laiku, sēdes vadītāja, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Jūsu debašu laiks ir apvienots.

A. Kaimiņš. Nu lūk. Un tas ir tas jautājums par to, ka frakcijas jau sen ir izlēmušas, kā balsot, ko balsot, un es nemaz te netaisos nevienu pārliecināt.

Bet, kas arī ir par to komandu, es domāju, tā, ka nu... Pirmo reizi, kad es saņēmu šo, es aizsūtīju e-pastā visu to absurdu – jo es pirmo reizi pa diviem gadiem saņēmu apsūdzību – Andrejam Judinam kā juristam, kuram, manuprāt, ir izpratne par juridiskiem jautājumiem. Un es saku: "Andrej, ko tu domā par to?" Nu, Andrejs man raksta... zvana, un mēs sarunājamies, un viņš saka, ka tas ir ļoti tāds ēnains pasākums – tas, kas tur ir rakstīts –, ka prokuratūrai tas godu nedara un nerada un ka šī pantu mainīšana un tā tālāk, ka tas viss izskatās slikti. Tā ka fifty-fifty, 50 pret 50. Andrejs bija arī pārsteigts par šo te. Nu labi, man bija kaut kāds juridisks ieskats no jurista. Es pats neesmu jurists.

Tad viss izdodas... šī te... Respektīvi, notiek balsojums Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, deputāti nobalso, paldies tiem četriem deputātiem, kas nobalsoja "pret" vai nebalsoja. Tie bija gan JKP, gan SASKAŅAS pārstāvji. Un Andrejs pirmais, manuprāt, zvana deputātiem un sāk vākt balsis, lai tam Kaimiņam pietiek tās balsis, lai viņu izdotu. Nu, Andrej! Vai tad komanda tā dara?!

Ziniet, ar ko atšķiras, teiksim, koalīcija no opozīcijas? Ar to, ka opozīcija visu laiku stāv viens par visiem, visi par vienu. Viņi stāv šitā te. Savukārt tad, kad ir koalīcija, ir tā, ka tevi visu laiku... tev saka, nu, mēs tā kā tagad ziedojam... mēs tevi liekam uz šīm... mēs tev dunčus saduram šeit, pakaram tevi uz altāra... saucamā... ziedojumu, nu, un te jau ir nākamais sagatavots tavā vietā, kas te ies. Šausmīgi jocīga...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks beidzies. (Dep. A. Kaimiņš: "Man vēl...")

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

A. Gobzems. Dārgā sabiedrība! Dārgie kolēģi! Es mēģināšu restaurēt to, ko es teicu attiecīgi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Jūs visi zināt, ko es domāju par Artusu Kaimiņu. Jūs visi zināt to, ka Artuss Kaimiņš nodeva mani, nodeva mani ne tikai kā kolēģi partijā, bet arī kā draugu, kā viņš mani sauca. Viņš nodeva visus jūs, kas balsoja par viņu. Un man ir pamats viņu saukt par nodevēju.

Pieejot emocionāli, man būtu šodien jāsaka: nodevējam ir jāsaņem sods, un viņš ir jāizdod. Bet vienlaikus es esmu solījies sabiedrībai būt taisnīgs ikvienā situācijā, par kuru es runāju. Arī šajā situācijā, lai kā es to negribētu, man ir jābūt taisnīgam.

Un taisnīgi ir juridiskā puse. Juridiski Artuss Kaimiņš tika aizturēts par partijas nelikumīgu finansēšanu, lai gan Artuss Kaimiņš nekad nav ne nelikumīgi, ne likumīgi finansējis partiju, viņš pats bija jāfinansē dažādos veidos. Ļoti iespējams, viņu... To es nezinu, bet, ņemot viņa ciešās saites ar Meroni cilvēkiem, ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas jau tur ir bijis, bet tam nav bijis nekāda sakara ar partiju. Un ir pilnīgi skaidrs, ka 2018. gadā bija šovs, kura mērķis bija iznīcināt vienu politisko spēku, kurš iekļuva parlamentā, un tam ar pierādījumu bāzi tajā laikā nebija pilnīgi nekāda sakara.

Šodienas rezultāts ir tāds, ka... un tā ir jurisprudences problēma, ka Latvijā var mainīt tos pantus, kā iegribas, kas īsti... faktiski droši vien nebūtu... Ņemot vērā šīs lietas izcelšanos, ir skaidrs, ka Kaimiņa kungs nebūtu izdodams un būtu jābalso "pret", neskatoties uz to, ka Kaimiņš ir nodevis savus vēlētājus, sabiedrību, arī savus draugus.

Es aicinātu, ja mēs pieejam juridiski, balsot "pret", jo tas būtu taisnīgi. Un ceļavārdiem – jo zinu, ka nobalsos "par" koalīcija par Artusa Kaimiņa izdošanu, Kaimiņa, kurš ilgstoši ir turējis zelta balsi šai koalīcijai un pateicoties kuram vispār ir Kariņa valdība un visi tie lēmumi, kas pret tautu ir pieņemti, – es vēlos vērsties pie deputāta Artusa Kaimiņa un teikt: Artus, šodien ir tā diena, kad tev būs jāizbauda tās zāles, kuras pats tu ļāvi izbaudīt savam vēlētājam, kuras tu ļāvi izbaudīt visiem cilvēkiem, kuri tev ticēja. Šodien tevi nodos tie, kuriem tu iedevi varu, pirms vēlēšanām solot, ka tu viņiem to atņemsi. Šodien tevi nodos tie, kuri ir vērsušies pret tautu ilgstoši un uz kuriem tu esi paļāvies, jo tas tev ir radījis attiecīgu amatvietu un tamlīdzīgi. Jā, tas būs juridiski netaisnīgi, jo tevi juridiski nav pamats izdot. Emocionāli tev jāpiedzīvo šis mirklis, jo tas, ļoti iespējams, tev nākotnē dos zināmu mācību, kā ir būt nodevējam un kā pret nodevēju izturas arī tie, kas tevi nodos. Atceries to, Artus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz, Saeimas kolēģi! Nu, es esmu... šajā sasaukumā... pirmo reizi Saeimas deputāts, bet man jau sāk raisīties jautājums, vai būs tāds Saeimas sasaukums, kad kāds neprasīs Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Artuss Kaimiņš, protams, bija ļoti nevēlama persona 12. Saeimā, jo atļāvās ar savu minivideokameru filmēt tos deputātus, kuri objektīvu iemeslu dēļ vairs nav šajā – 13. – Saeimas sasaukumā. Un te man, pievēršoties lietas saturam, tiešām šīs lietas... arī šis jaunais formulējums, ar kuru, es saprotu, 80 procenti Saeimas deputātu vispār nav iepazinušies, jo tas viņiem šķitis mazsvarīgi, ir, teiksim tā, man kā privātajā biznesā strādājošajam diezgan komisks, jo, piemēram, tur tiek teikts, ka Kaimiņš ir faktiski vadījis uzņēmumu un viņam bijis jāatbild par grāmatvedību, kaut gan labi zināms, ka Komerclikums nosaka, ka valde atbild par uzņēmuma grāmatvedību. Tātad tur dažādas lietas... nu, diezgan smieklīgi.

Tālāk ir man jāsaka tā: mēs, Jaunie konservatīvie, balsojām arī par Zakatistova izdošanu, jo arī tā lieta man kā privātajā sektorā strādājošajam likās, nu, ziniet, ļoti sazīmēta, teiksim tā. Un tur tādi dokumenti bija... Nu tad tādā gadījumā tur bija daudz... starp citu, varbūt pat spēcīgāka tā lieta zināmā mērā.

Un vēl, runājot par politisko situāciju. Nu, man jāsaka, ka nav nekāds brīnums, ka 12. Saeimā izdeva Kaimiņu, jo toreiz jau viņš tam vienam "hūtem" "Rīga TV 24" ēterā objektīvi patraucēja raidījuma norisi, tādēļ droši vien arī tas viss aizsākās... viņa nedienas ar kriminālvajāšanām.

Mani izbrīna JAUNĀS VIENOTĪBAS liekulība, salīdzinot Artusu Kaimiņu ar Šleseru. Tas ir komiski. Es domāju, ka šai nepatikai pret Artusu Kaimiņu saknes vairāk ir meklējamas tajā, ka viņš ar to kameru 12. Saeimā skraidīja un kaitināja Solvitu Āboltiņu. Man... tiešām tā ir, bet JAUNĀ VIENOTĪBA ir liekuļi, tas tā vienmēr ir bijis.

Tad man tiešām komisks šķiet "Attīstībai/Par!" potenciālais balsojums, atbalstot šo izdošanu, jo tikko viņi skaļi debatēja pret Navaļniju... sankcijām pret Navaļniju, kas ir opozicionārs Krievijā. Nu, man liekas, tā ir tāda izteikta liekulība, divkosība faktiski, kas arī "Attīstībai/Par!" ir ļoti, ļoti tāda aktuāla parādība. Un kurš tad vēl bija tas lielākais opozicionārs? Nu, iedomāsimies, ja Navaļnijs būtu... ja Krievijā šobrīd būtu balsojums par izdošanu, droši vien Saeima arī balsotu par lēmumu aizstāvēt viņu. Bet, nē, ja Artusu Kaimiņu izdod, tad viņu vajag izdot, un nekāds Saeimas lēmums pretējs tur nebūs. Nu, tā ir tāda liekulība.

Tad mani ļoti izbrīnīs, ja KPV LV balsos par izdošanu, tāpēc ka tad faktiski netieši tiek norādīts, ka arī viņi neuzskata, ka šī lieta ir politisks pasūtījums, bet – ka ir kaut kāds pamats un, visticamāk, visi viņi ir iekļuvuši Saeimā kaut kādu netīru finansiālu darījumu rezultātā. Tas mani vienkārši ļoti izbrīnīs, ja tāds balsojums būs.

Tad mani arī izbrīna Nacionālās apvienības nostāja un īpaši Raivja Dzintara aktivitāte, jo, kaut gan Raivis Dzintars vienmēr mēģinājis būt pragmatisks politiķis, man jāatgādina, ka tiešām tā arī bija – Artuss brauca atlaist Rīgas domi uz Saeimu, lai ar degunu nospiestu pogu par korumpantu izdzīšanu no Rīgas domes. Toreiz viņam tika sūtīta mašīna pakaļ, viņš ar uztūkušām rokām brauca, viņam bija sadegušas drēbes, un es biju gatavs atdot viņam savu žaketi, lai viņš var solīdi iet debatēt par šo jautājumu. Toreiz man to nevajadzēja darīt, bet tāda situācija bija. Un tagad Raivis Dzintars ir referents un aktīvists par Artusa Kaimiņa izdošanu.

Mans secinājums ir tikai tāds: droši vien, tā kā Artusu Kaimiņu izdeva 12. Saeimā, izdos arī 13. Saeimā un gan jau arī 14. Saeimā atradīs kaut ko, par ko viņu izdot.

Es neatbalstīšu šādu, teiksim tā, procesu un arī aicinu citus tomēr atskārsties un neatbalstīt, un kopumā tātad noraidīt šo lēmuma projektu.

Paldies par darbu... par veltīto uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Es klausos debates, un man ir sajūta, ka te ir brīvais mikrofons un katram ir iespēja pastāstīt par savām sāpēm. Protams, kaut kādā veidā saistībā ar uzdoto jautājumu, bet, nu, katrs stāsta visu, kas nāk prātā.

Man gribētos atgādināt, ka jautājums ir par piekrišanu kriminālvajāšanai... par izdošanu kriminālvajāšanai. Man bija interesanti klausīties argumentus, un, kā Kaimiņa kungs pareizi norādīja, man bija iespēja arī iepazīties ar lietas materiāliem. Es varu tiešām teikt, ka man ir jautājumi prokuroram un man ir arī iespēja norādīt Kaimiņa kungam uz juridiskām lietām, ko viņš nesaprot līdz galam.

Bet jautājums – vai man tas ir jādara? Vai šeit ir tiesa? Vai deputāti tagad pieņems lēmumu, ka ir vainīgs – sodīsim, nav vainīgs – attaisnojam. Nu, tas nav tāds jautājums. Šis jautājums ir tiesas kompetencē. Tiesa var pateikt – ir vainīgs vai nav. Un visu to runu, ko, piemēram, Kaimiņa kungs sagatavojis, manuprāt, viņš varēs pastāstīt, pasniegt tiesā. Par to visu būs iespēja runāt tad, kad būs galīgais lēmums pieņemts, un analizējot mēs redzēsim, vai prokurors rīkojies pareizi, saskaņā ar likumu.

Ko nozīmē balsojums par izdošanu? Ko nozīmē balsojums pret izdošanu? Ja mēs izdodam kriminālvajāšanai, tad lietu ir iespējams izskatīt pirmās instances tiesā, otrās instances tiesā, kasācijas tiesa var pateikt savu vārdu, nu, un, protams, arī prokurors, kas virza apsūdzību, pasaka, ko viņš domā. Četras institūcijas.

Ko nozīmē balsojums pret izdošanu? Tas nozīmē, ka deputāti nolēma, ka šeit nav noziedzīga nodarījuma sastāva un kriminālvajāšana nav pamatota. Nu, vai deputāti var attaisnot? Es tikko dzirdēju, apmēram 20 cilvēki izlasīja lietas materiālus. Cik no tiem, teiksim, saprata visas nianses, par kurām ir rakstīts materiālos?

Bet mēs esam gatavi tomēr izlemt, ka nav vainīgs. Nu, daži vismaz gatavi. Viņi balsos "pret", jo viņiem viss ir skaidrs. Viņi nav juristi, viņi nav redzējuši materiālus, viņi nesaprot, kādi ir pierādījumi, bet viņiem ir skaidrs.

Kolēģi! Mūsu pienākums ir ļaut tiesu varai izpildīt savu darbu, bet, kad darbs būs pabeigts, mums nopietni jāpaskatās, kas te izdarīts pareizi un kas – nepareizi.

Ja mēs neizdodam kriminālvajāšanai, turpinājuma nebūs. Nu vienkārši mēs pieliekam punktu, jautājums paliks gaisā... neizlemts. Tas nav labi. Tas nav pareizi. Ir jāsaprot arī konsekvences, jo būtībā – ko mēs dzirdējām no tiem cilvēkiem, kas apgalvo, ka nevajadzētu pieņemt lēmumu par izdošanu... Ka prokuratūra strādā nepareizi, ka ir pasūtījumi, ka tiesu vara strādā nepareizi. Nu, ja ir tāda neuzticēšanās tiesu varai, tad es... Jums ir jāsaprot, tie, kas balso "pret", – jums ir jādomā par to, kā atlaist no darba visus tos prokurorus, kas tur strādā, pieņem tādus lēmumus, jādomā par tiem tiesnešiem. Tas viss jādara. Un tas ir nu... citādāk nevar būt.

Jautājums, ko es vēlreiz gribu jums atgādināt, – mēs neesam tiesneši. Mums jādod iespēja strādāt tiem, kuriem ir šīs tiesības. Un es redzu saistībā ar šo lietu un arī ar citām lietām vienu būtisku problēmu. 2014. gadā mēs grozījām Kriminālprocesa likumu un ierakstījām normu, ka, ja ir apsūdzība pret amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, proti, Saeimas deputātu, ministru, tad lieta jāizskata ātri. Tas ir ierakstīts 14. pantā. Mēs to ierakstījām. Citiem vārdiem – jautājums ir pilnīgi skaidrs. Un ko es redzu... Viena no tām lietām, kas bija aktīva 2014. gadā, joprojām nav pabeigta. Mēs izdevām vairākus deputātus, un joprojām procesi kaut kur kaut kādās stadijās notiek. Es nesaprotu prokuratūru, kas nāk ar lūgumu izdot personu kriminālvajāšanai un pēc tam tad mēnešiem ilgi to krimināl... to apsūdzību nevar uzrādīt. Man ir daudz, daudz jautājumu. Bet, lai es varētu savus jautājumus uzdot, lai es varētu analizēt materiālus, ir svarīgi, lai lieta būtu izskatīta un pabeigta.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu, ļaujiet prokuroram izdarīt to, ko viņš ir ieplānojis, jo viņam ir pārliecība un viņam ir tiesības izvirzīt apsūdzību. Ļausim strādāt tiesai un pēc tam domāsim, ko darīt tālāk.

Es uzskatu, ka šis ierosinājums ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Šim jautājumam, par kuru mēs šobrīd lemsim, ir divas daļas. Viena ir juridiskā daļa, un otra ir tāda emocionālā daļa.

Runājot par juridisko daļu, faktiski pats lēmuma projekts šajā brīdī ir par kriminālvajāšanas uzsākšanu, nevis par Kaimiņa atzīšanu par vainīgu vai par nevainīgu. Šādas tiesības mums kā Saeimas deputātiem nemaz nav, jo Satversme ir nodalījusi trīs varas mūsu valstī: tā ir likumdošanas vara, kurā esam mēs, izpildvara un tiesu vara.

Šajā brīdī tie argumenti, par kuriem tiek runāts... un Kaimiņa kungs jau izteicās, ka prokurors ir melojis vai vēl kaut ko darījis... Mēs nemaz nevaram īsti izspriest. Un tas ir noteikti jādara tiesai. Pēc tāda sacensības principa gan prokuratūras pārstāvji, gan aizstāvības pārstāvji sniegs savus argumentus, un tiesa pieņems lēmumu. Turklāt taisnība ir, ka tas nav galējs lēmums, uzreiz ir pirmā instance, otrā instance un vēl iespējas šo jautājumu risināt.

Kaimiņa kungs nav ne pirmais, iespējams, arī ne pēdējais, kā tas izskanēja arī komisijas laikā debatēs. Šādi jautājumi arvien un arvien būs jārisina Saeimai. Tas ir acīmredzot loģisks un pareizs virziens.

Bet, ja mēs pieskaramies emocionālajai daļai, tad, neapšaubāmi, Kaimiņa kungs priekšvēlēšanu laikā ļoti daudzus cilvēkus apsaukāja par zagļiem, par noziedzniekiem, komunistiem, atļāvās arī, teiksim, tiešajā ēterā televīzijas raidījumu vadītājiem paskaidrot, ar ko viņi guļ, ar ko viņi neguļ. Nu lūk, tagad ir tāda pati situācija, ka faktiski cilvēks, kurš vēl nav notiesāts un acīmredzot būs izdots kriminālvajāšanas uzsākšanai, nonāks tieši tajā pašā statusā un par viņu varēs arī attiecīgi cilvēki izteikties līdzīgi, ja viņi līdz tik zemam līmenim nolaidīsies.

Ja mēs skatāmies uz juridisko vai pierādījumu kopuma analīzi, tad mani mazliet pārsteidz, ka šādas analīzes dod cilvēki, kam nemaz nav juridiskās izglītības, un tas savukārt netieši liek domāt, vai vispār deputātiem šāda jautājuma lemšanai, kas ir dziļi juridisks šajā gadījumā, kas ir saistīts ar pierādījumu pārbaudi, ar argumentāciju, ir vispār spējas izanalizēt tīri no profesionālā viedokļa. Es domāju, ka faktiski tas tā nav.

Un atgriežoties – par pašu lēmuma projektu. Tātad es vēlreiz saku, – tas ir par kriminālvajāšanas uzsākšanu, kuras laikā Artusam Kaimiņam ar savu pārstāvju palīdzību būs iespējas pierādīt savu nevainīgumu un prokuratūrai savukārt – pierādīt, ka savāktie pierādījumi ir pietiekami.

Tā ka faktiski, ja mēs noejam no šīs juridiskās sadaļas pie emocionālās, tad jāsaka: Artus, tā ir karma tev par to, ko tu priekšvēlēšanu laikā darīji. Un šobrīd, ja kāds izvēlēsies tieši tādā veidā runāt par personu, kura ir vēl bez notiesājoša sprieduma, – runājot par tieši tevi –, tad šajā gadījumā tas būs nepamatoti. Bet, nu, tev ir iespējas, protams, to izbaudīt.

Līdz ar to es uzskatu, ka mēs šeit nelemjam – un tas ir lēmuma projektā minēts – par vainu vai nevainīgumu, vai kaut kādu apstākļu pārbaudīšanu. Mēs lemjam tikai par to, vai šo jautājumu var lemt tiesa. Ja savukārt mēs šādu jautājumu tiesai neļautu nolemt, tad kādu gan sabiedrībai piemēru mēs rādītu?

Tā ka es aicinu, protams, šo jautājumu ļaut tiesai izlemt un attiecīgi katram apsūdzētajam šajā gadījumā pierādīt arī savu nevainīgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Jā, tātad es esmu iepazinies ar šīs lietas materiāliem, bet es neesmu jurists, tāpēc varbūt neiešu, teiksim, kaut kādās juridiskās niansēs, bet runāšu kā ekonomists un vairāk pieskaršos jautājumam par prokuratūras resursu izlietojumu. Te man ir vairāki jautājumi, ko es... trīs jautājumi, ko es gribētu iezīmēt.

Tātad pirmais. Pavisam nesen, pirms dažām dienām, tika publicēts korupcijas uztveres indekss, un diemžēl Latvija ir atkal pēdējā vietā Baltijā. Tātad Latvijai – 57 punkti, Igaunijai – 75 punkti, Lietuvai – 60 punkti šajā mērījumā, ja tā var teikt. Nu, Igaunija ir krietni, krietni, krietni priekšā, būtībā tā ir Skandināvijas valsts, Ziemeļvalsts, ja tā varētu teikt, attiecībā uz korupcijas novēršanas jautājumiem. Latvijā šis rādītājs ilgstoši stagnē. Un tad man ir, protams, jautājums – kā tad tas vispār var uzlaboties, ja prokuratūras resursi ir nodarbināti ar šādām, es teiktu tā, baltiem diegiem šūtām lietām gan pret Kaimiņa kungu, gan pret Jurašu, gan pret Zakatistovu, arī pret Adamoviču tagad, nevis, teiksim, lai tos resursus izmantotu, lai vērstos pret tiešām nopietniem finanšu un korupcijas noziegumiem. Tas ir pirmais.

Otrais. Ir pagājis gads, kopš Moneyval mums iedeva labu atzīmi attiecībā uz naudas atmazgāšanas novēršanas regulējumu un cīņu. Martā ir kārtējā atskaitīšanās Moneyval. Ir tā, ka Znotiņas birojs, tātad Finanšu izlūkošanas dienests, tagad ir uztaisījis gada laikā aptuveni 200 kriminālprocesus saistībā ar naudas atmazgāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu. Tātad prokuratūrai tagad ir vienkārši jābūt, man liekas, visiem resursiem tur, lai vismaz kādu daļu no tiem kriminālprocesiem novestu līdz tiesai un tālāk jau līdz reālam sodam. Bet atkal – kur tad būs tie resursi, ja ir jādzenā te deputāti un jātaisa kaut kādas, es atvainojos, fake lietas. Tātad jautājums – ko mēs teiksim tam mūsu Moneyval, ko mēs teiksim mūsu amerikāņu sabiedrotajam, ko mēs esam izdarījuši un ko mēs neesam izdarījuši (Nav saklausāms.)... Moneyval. Tas bija otrais punkts.

Trešais. Es kā ekonomists... Man svarīgi, protams, lai gan ierēdņiem, gan tiesu sistēmas darbiniekiem maksā algu par labi padarītu darbu, par efektivitāti. Nu, Urbāna kungs, pagājušogad... 2019. gada laikā ir saņēmis no nodokļu maksātājiem 47 tūkstošu eiro algu. Es nezinu, tiešām, es nezinu, vai tā ir labi iztērēta nodokļu maksātāju nauda, es ļoti šaubos. Vienkārši, redzot Urbāna kunga aktivitātes dažādajās šajās lietās, tā ir naudas, es teikšu tā, izpļekarēšana, atvainojiet par tiešo runu.

Paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Godātie kolēģi! Darbu atsāksim pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam 4. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Turpinām izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu".

Turpinām debates.

Nākamais debatēs – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Esiet sveicināti, dāmas un kungi! Kolēģi! Teikšu tā, ja cilvēks tiek apsūdzēts zādzībā, tad apsūdzība operatīvi konstatē faktu, sniedz pierādījumus un nosaka sodu. Loģiski. Bet, ja pēc apsūdzības zādzībā faktu īsti nekonstatē, pierādījumus nesniedz vismaz gada garumā, tad tas nav loģiski.

Un tas savukārt liek man teikt, ka es esmu pret šī procesa tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jā, es esmu neatkarīgais deputāts, un mani balsojumi bieži vien ir tādi, kas atbalsta koalīcijas balsojumus, ja šie priekšlikumi ir loģiski un svarīgi, bet šodien, klausoties šīs uzrunas, kas nāk no koalīcijas deputātiem, ir radusies tāda sajūta, ka koalīcija ir ne pa jokam sašķobījusies, jo ļoti lielas pretrunas šodien ir jādzird.

Piemēram, Judina kungs, jūs sakāt – jā, deputāti komisijā nav tiesa, lai izlemj tālāk tiesa šos jautājumus, kas saistīti ar deputātu pārkāpumiem, kriminālpārkāpumu arī šajā konkrētajā gadījumā. Tomēr man gribas teikt, ka šāda veida jautājumu izskatīšana Saeimā vairāk vai mazāk tomēr ir svarīga, lemjot un domājot par to, vai lieta pret konkrēto deputātu ir politiska, safabricēta... politiska izrēķināšanās vai tomēr tur pamatā ir tiešām kāda krimināllieta, kriminālnoziegums.

Lai es arī neesmu jūsmotājs par Kaimiņa kunga bieži vien izteiktajām replikām, tomēr šodien, klausoties viņa uzrunu, man tiešām radās iespaids, ka tas ir vairāk politiska rakstura pasūtījums, izrēķināšanās, un es personīgi nevaru atbalstīt šāda veida lēmumu, it sevišķi tamdēļ, ka pats Kaimiņa kungs aicina deputātus nebalsot "par" šo lēmumu, neizdot, teiksim, kriminālvajāšanai viņu.

Ja, teiksim, mēs arī nolemjam par Kaimiņa izdošanu, tad tomēr, manā skatījumā, frakcijas KPV LV deputātiem, minimums, būtu jāatturas šajā balsojumā, jo pastāv arī tāds iekšējais godīgums saistībā ar to, ka tomēr katrs no KPV LV deputātiem vairāk vai mazāk ir pateicīgs tam, ka Kaimiņa kungs nodibināja šo partiju, protams, kopā ar visiem, bet panāca, ka šī partija... jūs, deputāti, esat šeit, Saeimā. Es, protams, nevaru jūs piespiest, bet loģika saka, ka jums būtu tomēr jāatturas.

Es ceru, ka tās nav mūsu koalīcijai, šī brīža koalīcijai, beigas. It sevišķi Judina kungam un JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātiem tomēr būtu jāatceras: ja gadījumā tiešām šī koalīcija jūk, es šaubos, ka jūsu partijas kāds pārstāvis turpmāk šajā sasaukumā vairs tiks nominēts un vadīs valdību. Jums tās izredzes būs ļoti mazas. Tāpēc arī jums vajadzētu padomāt par balsojumu attiecībā uz Kaimiņu. Viņš ir koalīcijā. Es neredzu, kāpēc, ja Kaimiņš aicina nebalsot... ir pret šo lēmumu, kāpēc jūs esat pretējās domās? Es tomēr uzskatu, ka šis lēmums pretēji, piemēram, Alda Adamoviča lēmumam, kur viņš pats piekrita, lai tiek iztiesāta šī lieta... Šis ir pretējs lēmums.

Es atbalstu šajā gadījumā to, ka Kaimiņa kungs tomēr nav pelnījis tāda veida politisku izrēķināšanos, jo jāatceras, ka vienalga, vai būs pozitīvs vai negatīvs lēmums krimināllietā, tas ir traips politiķim, tas ir traips CV, un diez vai viņš atgriezīsies vairs politikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šīs debates ļoti interesanti iet pa divām taciņām. Pirmā ir izdot kriminālvajāšanai vai neizdot. Otrā – vainīgs vai nevainīgs.

Es biju starp tiem deputātiem pagājušajā Saeimas sasaukumā, kas neatbalstīja Kaimiņa kunga izdošanu vajāšanai. Kāpēc? Jo toreiz bija acīmredzamas, manāmas pasūtījuma pazīmes, pirmkārt, un, otrkārt, tas dokuments, kas bija sagatavots, tā kā Kaimiņš jau minēja, tur pat nebija uzrādīts izdodamās personas vārds un uzvārds. Tāpēc arī es nevarēju balsot par šāda veida dokumentu. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Mūsu uzdevums šodien ir runāt par lēmuma projektu un nevis par to – vainīgs vai nav vainīgs Kaimiņa kungs. Par to – labi vai slikti strādā prokuratūra un citi tiesībsargājošie orgāni un institūcijas. Šodien ir runa par to, vai ir politiskais pasūtījums Kaimiņa lietā vai nav.

Spriežot pēc tiem gadiem, ko viņš strādā valdošajā koalīcijā, es stipri šaubos, ka valdošā koalīcija vai kāda no partijām būtu pasūtījusi šāda veida vajāšanu. Bet tas arī nav tik svarīgi. Svarīgi ir cits. Ir izvirzītas apsūdzības. Vienīgā institūcija, kas var pateikt, vai tās ir pareizi izvirzītas, tās ir taisnīgas vai tās ir netaisnīgas un nepareizas, ir tiesa. Tikai tiesa un vienīgi tiesa var pateikt – vainīgs Kaimiņa kungs vai nav vainīgs. Es būšu priecīgs, ja tiesa parādīs savā nolēmumā, ka Kaimiņa kungs nav vainīgs, jo tas būs arī zināms nopelns viņa reputācijai, viņš varēs mierīgi gulēt. Tas būs liecinājums sabiedrībai par to, ka arī starp Saeimas deputātiem var būt godīgi cilvēki. Tas būs gadījums, kad viņš varēs pieprasīt, kaut tas arī no nodokļu maksātāju kabatām, kompensāciju par morālo zaudējumu, tas arī ir ļoti svarīgi, kaut tas būtu viena eiro apmērā, kas būtu nosūtāms bērnunamam. Bet tas ir svarīgi, lai to punktu pieliktu nevis mēs, runājot par to, vai viņš ir koalīcijas biedrs vai nav koalīcijas biedrs, bet tiesa. Tikai tiesa var pateikt – vainīgs vai nevainīgs.

Tāpēc, es domāju, Kaimiņa kungam būtu svarīgi arī savas reputācijas dēļ iziet šo procesu, jo tiesas process nav apvainojums un nav traips reputācijā, kā to saka Kazinovska kungs. Tā ir patiesības meklēšana un atrašana. Un, tā kā mēs jau šodien pirmajā mūsu debašu daļā faktiski runājām par to, ka mūsu tiesu sistēma ir labākā pasaulē, es ceru, ka tāda veida punkts būs pielikts arī šinī lietā. Bet, lai to izdarītu, vajag pieņemt lēmumu izdot Kaimiņa kungu kriminālvajāšanai.

Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Noklausoties Judina kunga teikto, nevar, kā saka, palikt nerunājot, jo šādu manipulēšanu, man liekas, Saeima reti kad ir pieredzējusi.

Jāatzīmē, ka šajā... ar šo balsojumu netiek likts kaut kāds punkts, bet deputātiem jāizšķiras atbilstoši Satversmē noteiktajam "vai un pēc būtības", vai pēc būtības demokrātiskais process iegūst, izdodot Kaimiņu kriminālvajāšanai, vai gluži otrādāk – zaudē.

Un šajā gadījumā nav tā, kā Judina kungs saka: ja nobalsotu "pret", tad Saeima paustu attieksmi pret lietu, faktiski spriestu tiesu, ka lietai nav pamata. Tā tas nebūt nav, jo faktiski šī tiesa vienkārši tiktu atlikta līdz Saeimas sasaukuma beigām. Un gadījumā, ja Kaimiņa kungam beidzas šī imunitāte, tad faktiski prokurors var izrīkoties ar lietu, kā vien viņam ienāk prātā, tai skaitā sūtīt uz tiesu. Ir runa par to, vai šajā brīdī tas ir nepieciešams vai arī to vajag pagaidīt pusotru gadu. No tiesas jau aizbēgt nevar šajā gadījumā.

Tāpēc no manas puses būtu aicinājums Judina kungam nemanipulēt. Vienreiz viņš saka, ka Saeima nespriež tiesu, un tad debašu runā saka, ka tomēr spriež tiesu.

Arī Dolgopolova kungs pēkšņi sāka... "ieslēdza" to, ka mēs te spriedīsim – vainīgs vai nevainīgs. Nē, to noskaidros tiesa, bet tad, kad Kaimiņa kungs būs beidzis savu parlamentārieša darbu, vēlētāji būs devuši savu vērtējumu. Tad arī varēs iziet šo tiesas procesu, nevis traumējot viņa parlamentāro darbu un demokrātisko procesu Latvijā, kā to, piemēram, arī dara Krievijā, pret ko, piemēram, arī "Attīstībai/Par!" ļoti aktīvi iestājas.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es esmu viens no tiem retajiem deputātiem, kurš ir iepazinies ar šiem materiāliem, tāpēc centīšos runāt uzmanīgi, jo, nu, man ar to lietu... var sazīmēt... ņemot vērā, kā šī lieta ir radusies.

Es gribētu dažas lietas tomēr pateikt. Es klausos, kā kolēģi stāsta par to, ka mēs neesam juristi, mēs neesam tiesneši, mums nav jālemj tiesa. Tieši tā! Mums nav jālemj, mums arī neprasa neviens lemt tiesu. Mums prasa saprast tikai vienu, vai šeit ir kaut kāda vairāk politiska izrēķināšanās vai nav. Mums nav jātiesā, mums te runa pat nav par Kaimiņa kungu pēc būtības. Runa ir par to, ka tāda situācija var principā būt jebkuram. Ja mēs izlasām tos materiālus, jebkurš uzņēmējs principā var šādā veidā dabūt sev lietu. Ļoti vienkārši.

Tāpēc, kolēģi, šis nav arguments, ka tur... mēs esam tiesneši, neesam... Mums arī nav jābūt tiem tiesnešiem.

Nākamais, ko es gribētu pieminēt. Mēs visi labi atceramies, es domāju, cik tie gadi jau ir pagājuši, kā tika aizturēts bezmaz vai smags noziedznieks Saeimā. Ir pagājuši cik gadi, nu tas smagais noziedznieks ir izčabējis, ir palicis kaut kāds, teikšu, mazais žuļiks, mazais kaut kāds noziedznieciņš – pārtulkosim.

Tad man ir jautājums – ar ko visus šos gadus nodarbojās iestādes, kuras ar tādu pompu veica visus šos procesus, ka beigu beigās tomēr čaš no tā visa ir sanācis. Un tagad mums kā deputātiem – tagad nu lemiet!

Viena lieta, ko jau kolēģis Feldmana kungs pieminēja. Es skatos uz šo mazliet savādāk – vai sabiedrība kaut ko iegūst vai sabiedrība kaut ko zaudē no tā, ka mēs šodien izdosim vai neizdosim Kaimiņa kungu? Manuprāt, pilnīgi neko. Tāpēc, es domāju, cik nu Saeimai ir atlicis tas laiks, Kaimiņa kungs var nostrādāt un pēc tam viņu var tiesāt. Protams, pretī ir arguments – bet ir noilgums, un, ja mēs to tagad neizlemsim, lieta būs jāslēdz. A kurš ir vainīgs pie tā noilguma? Kurš nostiepa? Kāpēc deputāti ir jānoliek šādā situācijā, pēdējā brīža situācijā, – tagad nu lemiet! Nu, atvainojiet, šis viss izskatās tā, kā tas izskatās!

Plus, ko es vēl gribētu pieminēt, – es esmu arī pārsteigts par dažiem bijušajiem Kaimiņa kunga partijas biedriem. Lielākoties pateicoties Kaimiņa kungam, jūs te visi baudāt šo statusu, bet tas arī drīz beigsies. Un man tiešām liekas mazliet dīvaini klausīties kaut kādus pārmetumus, tas man... Es varu piekrist par karmu – tur gan ir taisnība! Ne velti Nemiro kungs arī pazaudēja ministra amatu, gan jau kaut kas ar karmu tur ir saistīts. Ne velti arī jūs nosaukumu maināt, tur arī gan jau kaut kas ar karmu. Nu, tur gan es varētu piekrist kolēģiem.

Un es tiešām, kolēģi, aicinu mazliet... mazliet tomēr aizdomāties – un ne par Kaimiņa kungu –, aizdomāties par to, kas notiek patiesībā. Šādu lietu principā, lasot, kas tur ir rakstīts, var uzradīt par jebkuru no jums, kolēģi. Jautājums tikai, kurā brīdī to vajadzēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Paldies.

Kā es sapratu, Feldmana kungam nebija iespēju ar kolēģiem no savas frakcijas pakonsultēties un saprast juridiskās nianses. Nu, man ir iespēja runāt un palīdzēt viņiem izprast.

Es lūdzu ņemt vērā, ka ir tiešām tāds jēdziens kā "noilgums", un stāsts par to, ka pēc pusotra gada krimināllietu varēs turpināt, neatbilst patiesībai.

Runājot par to – vai mēs esam tiesa vai ne. Es uzskatu, ka deputāti nav tiesneši. Mūsu pienākums ir nelikt šķēršļus institūcijām strādāt – prokuroram un tiesai. Savukārt tie, kas balso "pret", viņi ir... konstatē, ka lieta ir politiski angažēta, nepareiza un kriminālnodarījuma nav. Nu, tad jūs jau izdarījāt secinājumu. Jūsuprāt, izlasot to informāciju, kas bija nosūtīta uz Saeimu, jūs varat spriest tiesu – nu, tā ir jūsu izvēle, tā ir jūsu attieksme. Es domāju, ka tas ir absolūti nepareizi. Mūsu pienākums – netraucēt tiesai izpildīt savu darbu.

Gribu arī atgādināt, ka tieši JKP divi pārstāvji, jūsu partijas divi pārstāvji, strādā Tieslietu padomē. Mēs redzam, ka prokurori strādā lēni, sūta materiālus, nu, ne pēdējā brīdī, bet tomēr ne uzreiz, tad tiesa izskata ļoti lēni materiālus. Lūdzu, aktualizējiet šo jautājumu Tieslietu padomē, diskutējiet par to, domājiet, kā panākt, lai lietas būtu skatītas ātri. Kā es jau stāstīju, tāda iespēja... nevis iespēja, bet pienākums faktiski ir paredzēts Kriminālprocesa likuma 14. pantā, bet, nu, es saprotu, dažiem cilvēkiem vieglāk šeit no tribīnes stāstīt, ka lieta ir politiski angažēta, ka jums ir tiesības balsot, kā gribas. Bet es jūs varbūt sarūgtināšu, ka šajā gadījumā jums nav tādas iespējas balsot, kā gribas – jums ir jāizpilda funkcija, proti, jādod iespēja tiem, kuri ir kompetenti, izlemt jautājumu pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas lietas.

Pirmā. Kāda ir atšķirība, ja "cilvēkam no ielas" būs uzstādīti tādi paši apvainojumi? Viņš arī varēs atlikt to tiesas procesu... izskatīšanu tiesā vai citādi... līdz tam brīdim, kad viņš beigs savu uzņēmējdarbību vai kā savādāk...? Man šķiet, ka šinī gadījumā tas ir ārkārtīgi svarīgi – parādīt, ka deputāti ir tādi paši cilvēki kā cilvēki, kas viņus ir ievēlējuši, un ka tās tiesības un pienākumi arī ir vienādi. Tāpēc īpaši svarīgi, lai tā lieta nonāktu līdz tiesai.

Es vēlreiz saku: tiesas nolēmums ir galīgais šinī gadījumā. Un es ļoti ceru, ka attaisnos tas nolēmums Kaimiņa kungu. Un tas arī attīrīs viņa reputāciju, tas arī dos viņam mierīgi gulēt.

Un otra lieta. Tur, kur bija runa par prokuratūras lēmumu vai kādu citu darbību... Tā nu gan ir viena no Saeimas funkcijām – uzraudzīt šos procesus un pieņemt attiecīgus mērus, lai uzlabotu šo darbību. Ja mēs nodarbojamies ar muļķīgām runām (tā, kā tas bija šodien – pirmajā mūsu sēdes daļā) un nedomāsim par to, kāda ir situācija mūsu valstī, un par to, ka mūsu valstī ir jāuzlabo šīs lietas... Un tas ir jādara, nevis jārunā par to, tas ir fakts.

Un tāpēc, man šķiet, tas, ko teica Judina kungs šodien, – tā ir patiesība... un tā ir skaidrība. Un šinī gadījumā tiešām deputāta pienākums ir parādīt sabiedrībai, ka mēs esam tādi paši un ka starp mums arī var parādīties godīgi cilvēki.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Neatkārtošu to, ko jau teica mūsu frakcijas deputāti Feldmans un Riekstiņš. Es pavisam noteikti vēlos oponēt Judina kungam. Cienu viņa pieredzi, bet vēlos oponēt tai tēzei, ka Saeima nav tiesneši.

Jā, mēs neesam tiesneši, un mēs nespriežam par to, vai Kaimiņš vainīgs vai nevainīgs, bet ne velti mums, deputātiem, ir Satversmē paredzētas šīs tiesības – izšķirties, vadoties no savas pieredzes, no sirdsapziņas, no argumentiem, par to, vai kāda lieta nav politiski motivēta vai kā citādi... negodprātīgā veidā motivēta, vēršoties pret leģitīmi ievēlētu tautas pārstāvi.

Un šajā gadījumā arī es iepazinos ar materiāliem. Man ir – salīdzinoši neliela, bet ir – pieredze uzņēmējdarbībā, un es absolūti nesaskatu pamatu izdošanai.

Tieši tāpat ļoti interesanti parādījās šīs divas sejas, kur... Tikko otrajā savā debašu runā Judina kungs mēģināja norādīt... par to, kā būtu tagad jāiejaucas Saeimas deputātiem un tiem, kas pārstāv Tieslietu padomē... ir pārstāvēti Tieslietu padomē. Lai gan vēl pirms brīža, kad tieslietu ministrs norādīja uz kādām, viņaprāt, uzlabojamām lietām tiesu sistēmas darbā, tad, manuprāt, tieši JAUNĀ VIENOTĪBA bija tā, kas ļoti asi vērsās... ka tā nu galīgi nedrīkst. Un te ir tā dubultmorāle.

Ja mums ir šīs tiesības lemt, domāt, spriest par to, vai šādu apsūdzību virzīšana nav ar citiem mērķiem, tad mums tas ir jādara, bet tas nenozīmē to, ka mēs spriežam par to, vai Kaimiņš ir vainīgs vai nav.

Un vēl viens piemērs, kas kalpo par iemeslu tam, kāpēc es šo lēmuma projektu neatbalstīšu, ir tas, ka nu jau tūlīt būs divi gadi, kopš mēs izdevām vienu deputātu. Kā zināms, šī steidzīgā rīcība nesekoja, lai gan bija solījumi, ka jau pāris mēnešu laikā lieta tiks izskatīta. Rezultāta nav vēl arvien. Tieši tas pats ir ar Zakatistova kungu.

Un man nav šobrīd pārliecības, ka izdošanas gadījumā Kaimiņa lieta tiks ļoti steidzami izskatīta un ka viņš netiks turpmāko pusotru, divus... iespējams, vēl ilgāku laiku, piedodiet, vazāts pa medijiem ar birku – "krimināli apsūdzēts".

Tā ka es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es varu piekrist Muižnieces kundzei, ka principā šajā sasaukumā ir izdoti vairāki deputāti kriminālvajāšanai, bet virzība līdz tiesai ir ļoti gausa.

Runājot par Kaimiņa kungu, ir tā, ka, ja vēsturiski mēs paskatāmies... Kad viņu aizturēja 2017. gadā, Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturē tas bija vienīgais precedents, ka kādu parlamentārieti no Saeimas nama aizved ar operatīvo transportu.

Un faktiski šajā lietā... ja tiešām KNAB amatpersonas uzskatīja, ka Kaimiņš ir jāaiztur gandrīz vai Sēžu zālē, tad bija jābūt nostiprinātiem, pārliecinošiem pierādījumiem par to, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums pēc tiem Krimināllikuma pantiem, pēc kuriem Kaimiņš tika aizturēts. Un jābūt ļoti nopietnam tam iemeslam.

Skaidrs, ka Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka parlaments var izdot kriminālvajāšanai deputātus, ja prokuratūra vai tiesa lūdz, bet... nu, ir jābūt arī vienlīdzības principam, jo vēsturē Kaimiņš nav bijis pirmais deputāts, kuru izdod kriminālvajāšanai. Tad jau būtu bijis nepieciešams arī iepriekšējos... tos deputātus, kurus iepriekš izdeva, līdzvērtīgi arestēt Saeimas namā.

Kriminālprocesa likuma 8. pants "Vienlīdzības princips" noteic: "Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem."

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jau tanī brīdī vienlīdzības princips netika ievērots un ka cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai. Šinī gadījumā nebija nekādas bīstamības, ka Kaimiņa kungs varētu neierasties pie prokurora un kavēt lietas izmeklēšanu.

Vēl ko atgādinu. Es esmu saskāries arī ar prokuratūras darbu, tāpat ar tiesu darbu. Ir viena būtiska nianse, kas būtu jāuzlabo. Tieslietu ministrijai jādomā par vienotas sistēmas izveidi, jo par procesuālo darbību uzsākšanu pret noteiktām personām var izlemt gan prokuratūra, gan tiesa. Un šinī gadījumā... ja prokurors uzņemas atbildību, tad viņš vienpersoniski uzņemas atbildību. Un īsti jau nav zināmi tie apstākļi, pie kādiem šis lēmums tiek pieņemts. Turpretim tiesa – tā, kas ir koleģiāla institūcija, kur tiek pieņemti koleģiāli lēmumi... tad būtu korektāk, tad faktiski... nu, ja pieņem to lēmumu par izdošanu vai par procesuālo darbību uzsākšanu pret personām... Un būtu tāpēc jānoņem atbildība no prokuroriem. Kā šobrīd... tiek viena prokurora vārds skandināts, jo, loģiski, ir prokurora paraksts, un viņš vienpersoniski ir šo lēmumu pieņēmis.

Un mēs kā deputāti drīkstam... Es izsaku šaubas par mūsu valsts tiesu varas darbu, jo Latvijas valstij korupcijas indekss, kā mēs redzam nesenajos reitingos, nav mazinājies, un tagad apgalvot, ka visi tiesneši un prokurori strādā godprātīgi, es gan atturētos. Un tāpēc šinī gadījumā...

Protams, tāpat izdots tika Juris Jurašs, Atis Zakatistovs. Un es neredzu tagad nekādas motivācijas, lai mēs atturētos no šīs sistēmas, ka mēs izdodam arī citus deputātus. Tāpēc es balsošu "par", bet... nu, ja tiešām... Bet tad ir jāstrādā, lai tā tiesa notiktu ātri un Kaimiņa kungs varētu sevi attaisnot.

Un vēl ko es gribu atgādināt – ka šinī gadījumā noteikti... ka KNAB izmeklētājiem, kuri procesa laikā nomainīja pantus... tad ir jānāk kādām atbildīgajām personām, jāskaidro sabiedrībai, kas bija par problēmām, kādi bija tie pierādījumi, vai tie bija pietiekami vai nebija pietiekami. Un kādam ir jāuzņemas atbildība, jo... Nu, tik ilgi, kamēr Latvijā amatpersonas neuzņemsies atbildību par saviem pieņemtajiem lēmumiem, tikmēr tas bardaks turpināsies... un OECD rekomendācijas, kur ir norādīts, ka nu ļoti lielas problēmas Latvijā tiešām šajās institūcijās... atsevišķās.

Es uzskatu, ka pie tā būtu mums visiem kopā arī jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Žunnam.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Kā jau vairākkārt ir izskanējis... Arī es esmu guvis pārliecību, ka viss šis process pret Kaimiņa kungu (nu jau gandrīz trīs gadu garumā) ir politiski motivēts.

Un, manuprāt, procesa gaitā turklāt ir pieļautas vairākas nelikumības no apsūdzības puses.

2018. gadā 12. Saeimas deputāti labā ticībā, paļaujoties uz to, ka pierādījumu kopums ir pietiekams, Kaimiņa kungu izdeva kriminālvajāšanai. Tikko tika pieminēts, kā notika šī aizturēšana un kā tas tika pasniegts.

Kā izrādījās, pierādījumu nepietika, lai uzturētu kriminālprocesu apsūdzībā par partiju nelikumīgu finansēšanu. Lai gan Kaimiņa kungs tika izdots kriminālvajāšanai un prokuratūra varēja realizēt visas nepieciešamās procesuālās darbības, nebija iespējams uzturēt sākotnējo apsūdzību. Apsūdzība tika pārkvalificēta. Tātad jau sākotnēji 12. Saeimas deputāti tika maldināti. Šī ir pirmā nelikumība.

Nelikumīgi, bez Saeimas akcepta, Kaimiņa kungam tika piemērots drošības līdzeklis. Nelikumīgā drošības līdzekļa piemērošana netika atcelta no prokurora puses. Šī ir otrā nelikumība.

Nelikumīgi lieta netika nodota pēc piekritības citai izmeklēšanas iestādei, kaut apsūdzība tika pārkvalificēta un... nebija piekritīga KNAB. Šī ir trešā nelikumība.

Pēc tam apsūdzība tika pārkvalificēta vēlreiz.

Bet, neskatoties ne uz ko, šodien prokurors prasa atkārtoti izdot Kaimiņa kungu – uz nesaprotamu juridisku konstrukciju pamata.

Aicinu kolēģus apsvērt, vai mēs varam uzticēties arī šoreiz. Un aicinu jūs izvērtēt izdošanas pieprasījuma pamatotību, jo, kā jau teicu, uzskatu, ka kriminālprocess ir politiski motivēts un ka pieprasījums Kaimiņa kungu izdot kriminālvajāšanai, ņemot vērā arī procesā pieļautās nelikumības, nav pamatots.

Kolēģi, nebūsim marionetes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man ir vēlēšanās tomēr pateikt savu viedokli saistībā ar Dolgopolova kunga teikto.

Ar ko tad atšķiras parastais cilvēks, "cilvēks uz ielas", no Saeimas deputāta? Ļoti vienkārši. Saeimas deputāts – tā ir augsta ranga politiska persona. Un, ja izdara pārkāpumu, kriminālpārkāpumu, parasts cilvēks, tad tas ir, teiksim, pārkāpums, kas tiešām tiek skatīts kā konkrēts pārkāpums, kriminālpārkāpums. Politiskai personai vienmēr var nākt līdzi arī šī politiskā izrēķināšanās. Un tur ir tad jāatšķir, vai šī politiskā izrēķināšanās ir arī šajā gadījumā, vai tiešām tur ir pārkāpums vai kriminālpārkāpums.

Un, jo vairāk runātāji runā, jo lielāka pārliecība ir, ka tā ir tomēr politiska izrēķināšanās.

Par to, ka prokurori slikti strādā, velk garumā lietas, jāuzņemas atbildība tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas ierēdņiem. Varbūt. Bet tad jau vairāk šī atbildība jāuzņemas iepriekšējo Saeimu... varbūt arī deputātiem, kas bija ievēlējuši augstākās amatpersonas, iepriekšējos – ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Šobrīd arī šī Saeima, arī mēs...

Arī es esmu balsojis par citu mūsu prokuratūras vadītāju, ģenerālprokuroru, par citu Saeimas priekšsēdētāju...

Un tagad ir cita situācija.

Tagad ir jāgaida rezultāti, mēs ceram uz tiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

J. Jurašs. Parlamentārā imunitāte nav katra deputāta personiskā privilēģija. Tā nodrošina to, ka Saeimas deputāts var brīvi pildīt savas pilnvaras, nevar tikt pakļauts patvaļīgai politiskai vajāšanai, un pasargā viņu no nepamatotām un politiski motivētām apsūdzībām. Tā nodrošina arī visa parlamenta neatkarību. Demokrātiskā un tiesiskā valstī, kurā pastāv neatkarīga tiesu vara un efektīva tiesību aizsardzība, nevajadzētu būt bažām par kriminālvajāšanas izmantošanu, lai prettiesiski ietekmētu parlamenta darbību.

Uzdodiet godīgi sev jautājumu – vai pie mums uz šo brīdi tiešām tā ir?

2018. gadā deputāts Kaimiņš, kurš no Jēkaba Straumes vadītā KNAB puses demonstratīvi tika aizturēts Saeimā, sākotnēji tika turēts aizdomās pēc viena panta, bet šobrīd, izrādās, tas nav bijis īstais. Toreiz kriminālprocess pret Kaimiņu tika pretlikumīgi uzsākts tikai viena iemesla dēļ – lai izpildītu kāda ietekmīga oligarha vēlmi ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus un Saeimas darbu. Un viņa tik ļoti nīstais Artuss Kaimiņš tika noņemts no politiskās skatuves, zaudējot tiesības piedalīties parlamenta un komisijas sēdēs.

Zinot, pie kādiem apstākļiem KNAB vadība uzstājīgi mēģināja panākt nepamatotā kriminālprocesa uzsākšanu pret Kaimiņu, zinot to, ka vairāki izmeklētāji atteicās to darīt, ņemot vērā to, ka, iepazīstoties ar materiāliem, nepārprotami bija skaidrs, ka tajos nebija informācijas par notikušu noziedzīgu nodarījumu, ko skaidri apliecina KNAB izmeklētāja lēmums pēc pusotra gada, bet kriminālprocess tika pārkvalificēts uz citu Krimināllikuma pantu, bet, kā mēs zinām, arī tā nebija kriminālprocesa pēdējā pārkvalifikācija. Taču tā laika politiskās lietas safabricētāji neparedzēja, ka Satversmes tiesa 2019. gada nogalē mainīs deputātu darbības ierobežojumus un ļaus deputātiem pildīt savu darbu arī pēc izdošanas kriminālvajāšanai.

Jau vairāku valstu konstitucionālās tiesas atzinušas, ka deputātu neaizskaramība ir formālas dabas prerogatīva, kura sargā priekšstāvju personīgo brīvību pret aizturēšanu un tiesu procesiem, kas var novest pie brīvības ierobežošanas. Šādi tiek novērsta iespēja, ka politisku manipulāciju dēļ parlamentārietis nespētu apmeklēt parlamenta sanāksmes un ka tādējādi nelikumīgi izmainītos parlamenta sastāvs un darbība.

Zinot, kāda ir deputātu imunitātes un Saeimas lemšanas par deputātu izdošanu kriminālvajāšanai jēga, padomāsim: kādā procesā mēs visi tagad piedalāmies? Kas ir tas, kas mums ir jāvērtē?

Mums ar savu balsojumu nav jādod juridisks novērtējums lietā esošajiem pierādījumiem, bet gan jāizvērtē, vai pats process... vai process pats par sevi nav politiski motivēts – tāds, kura mērķis ir ietekmēt konkrēta deputāta un Saeimas darbu kopumā.

Ja likums nosaka, ka deputāts nevar tikt pakļauts patvaļīgai politiskai vajāšanai, mēs šobrīd, piedaloties šajā procesā, atbalstām politiski motivētas apsūdzības, kas nāk no KNAB un konkrēta prokurora puses.

Vēlos atgādināt, ka prokurors Urbāns, ar kura rokām viss šis process tiek virzīts uz priekšu, labi apzinās savas rīcības sekas un jau kuro reizi nāk uz Saeimu ar, manuprāt, safabricētu kriminālprocesu. Uzskatu, ka prokurors Urbāns ir kļuvis jau par vairāku politiski motivētu kriminālprocesu virzītāju un ka visu šo uzsākto kriminālprocesu mērķis ir bijis ietekmēt Saeimas un konkrētu deputātu darbu. Tas tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams.

Labā ziņa ir tā, ka situācija Latvijā tiesiskuma jomā uzlabojas. Un kā galvenais faktors tam ir ģenerālprokurora nomaiņa. Šobrīd nedz KNAB, nedz prokuroram Urbānam nav citu variantu kā nogrūst šo sakompilēto kriminālprocesu pret Kaimiņu tiesai, argumentējot savu rīcību ar to, ka... lai tiesa lemj – tas viss it kā tiesiskuma vārdā. KNAB un prokurors apzinās, ka šobrīd izbeigt savulaik nepamatoti uzsākto kriminālprocesu nemaz nevar atļauties, jo tādā gadījumā var nākties atbildēt par savām nepamatotajām un prettiesiskajām darbībām 2018. gada jūnijā, pretlikumīgi ierosinot kriminālprocesu, maldinot Saeimas deputātus, pieprasot atļauju Artusa Kaimiņa un viņa radinieku dzīvesvietu kratīšanai, nepamatoti aizturot un ievietojot deputātu izolatorā.

Kurš no mums vēlētos kaut ko tādu piedzīvot? Kuram no mums pietrūkst tieši šādas dzīves pieredzes?

Kādēļ lai deputātiem, kuri jau vienreiz ir piemānīti no prokurora Urbāna puses, savulaik neiedziļinoties kriminālprocesa būtībā, nevērtējot, vai tas nav politiski motivēts, būtu arī šoreiz jāuzticas? Kas mums liek domāt, ka šoreiz gan viss ir tiesiski un pamatoti?

Prokuratūrai – papildus izmeklēšanas un uzraudzības funkcijai – likumā ir noteikts aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses.

Vai kāds no jums gribētu, lai viņu apsūdz tāds prokurors, kurš savā darbībā nav neatkarīgs un ir politiski angažēts, nepakļaujas likumam un jūtas neaizskarams savā patvaļā?

Ar patvaļu parasti tiek saprasta cilvēka rīcība, kas ir pretēja likumu normu vai likumu jēgas prasībām. Tieši tāds ir pret Kaimiņu safabricētais kriminālprocess, kas tapis ar iztapīgu KNAB darboņu un prokurora Urbāna rokām. Viņi to dara tāpēc, ka var tā darīt, tāpēc, ka piemīt vara un nebaidās no soda. Cēlonis visbiežāk ir bezatbildība, reizēm – aprobežotība. Nav nekādas personiskās atbildības.

Demokrātiskā valstī persona nedrīkst būt padarāma par valsts patvaļīgas izrīcības objektu. Patvaļas aizlieguma princips aizliedz tādu valsts rīcību, kurai nav attaisnojuma, kura izpaužas kā acīmredzams likuma pārkāpums, tādu, kur tiesību piemērotājs rīkojas ārpus savas kompetences ietvariem.

Prokuratūrai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildības un nesodāmības sajūtas mazināšanā – tā 2021. gada revīzijā par prokuratūru raksta Valsts kontrole. Taču mūsu valstī līdz tādai prokuratūrai vēl diezgan tāls ceļš ejams.

Deputāti, šis nav balsojums par deputāta izdošanu, nē. Šis ir balsojums par to, kāda ir mūsu valsts un kādi esam mēs. Mūsu lielā kaimiņvalsts ir spilgts pierādījums tam, kā darbojas varas patvaļa. Šodien mēs debatējām par Krievijas varas visatļautību attiecībā pret Alekseju Navaļniju, viņa domubiedriem un atbalstītājiem, asi nosodījām to, bet notiekošais pie mums, mājās, atsevišķos gadījumos ne ar ko neatšķiras no antidemokrātiskajiem un prettiesiskajiem procesiem kaimiņvalstī.

Aicinu katru aizdomāties pirms balsojuma par deputāta Artusa Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai. Balsojums nav tehnisks un bezpersonisks. Tas ir balsojums, kas ietekmē konkrēto cilvēku, viņa ģimeni un turpmāko nākotni.

Tieši tiesiskuma vārdā aicinu kolēģus balsot pret politiski motivēto deputāta Artusa Kaimiņa izdošanas kriminālvajāšanai pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Manuprāt, Saeimas šīsdienas, proti, 4. februāra, sēdes debates tiešām varētu uzskatīt par liekulības, divkosības un dubultstandartu spilgtākajiem piemēriem.

Klausāmies Jaunās konservatīvās partijas deputātu kaismīgās uzstāšanās par politiski motivētu apsūdzību, par safabricētām krimināllietām, par to, kā notiek demonstratīvas kratīšanas... ar informācijas noplūdi žurnālistiem... un tā tālāk.

Ziniet, pamēģiniet savās runās Kaimiņa kunga uzvārdu nomainīt pret citu uzvārdu. Un šis uzvārds būtu – Ušakovs. Vai jums neliekas, ka visas jūsu runas varētu būt adresētas arī... attiecināmas arī uz Ušakova krimināllietu, kura jau ir izgāzusies?

Ir izgāzusies "Rīgas satiksmes" krimināllieta, apsūdzība attiecībā uz bijušo Latvijas galvaspilsētas mēru – vairāk nekā 140 tūkstošu cilvēku ievēlēto likumīgo mēru! –, kurš tika noņemts no amata tikai tādēļ, ka, lūk, tika ierosināta kaut kāda krimināllieta, tikai tādēļ, ka tika veikta publiskā kratīšana gandrīz tiešraidē – žurnālistu klātbūtnē.

Un Pūces kungs, kuru, es uzskatu, jau ir sasniegusi līdzīga karma – šodien tika pieminēta Kaimiņa kunga karma – un pret kuru arī ir jau ierosināta krimināllieta no KNAB puses, bet par tik niecīgu un tik... es neteiktu – smieklīgu... bet tiešām... cēlonis ir tāds, kurš pats par sevi varētu būt kauna traips cilvēkam uz visu mūžu, pat ja izgāzīsies šī apsūdzība.

Politiski motivēta apsūdzība, safabricēta krimināllieta – tā jūs uzskatāt par Kaimiņa krimināllietu, bet vai par Ušakova lietu jūs tā nedomājat?

Jūs visi uzskatāt, ka Navaļnijam ir safabricēta krimināllieta un politiski motivēta apsūdzība, pat nemaz neredzēdami viņa krimināllietas materiālus, pat neiepazīdamies ar tiem, jo tas viss atrodas Krievijā, jums pat pieejas nav.

Tie nav dubultstandarti? Tā nav liekulības paraugstunda? Bet paldies šodienas debatēm, paldies par to, ka mēs beidzot uzzinājām... rīdzinieki zinās, kam viņiem ir "jāpateicas" par to, ka tika atlaista likumīgi ievēlētā Rīgas dome.

Par to, kas vēl ir jānoskaidro. Uz kāda pamata bija pasūtījis dienesta automašīnu par budžeta naudu? Lai atvestu vienu deputātu, lai pietiktu balsu atlaist likumīgi ievēlēto Rīgas domi.

Tā ka iesaku jums – pirms gatavot, rakstīt savas runas, padomāt, vai tiešām jūsu domas, kuras varbūt arī ir labas, ļoti spilgtas, nav attiecināmas arī uz jūsu politiskajiem pretiniekiem, jo mums arī ir ausis, mums ir acis un, galvenais, – mums ir smadzenes. Un acis, ausis un smadzenes ir arī visiem citiem cilvēkiem Latvijā – vēlētājiem.

Tā ka liels paldies par debatēm, un novēlu šodien nobalsot par to, lai Latvijā īstenotos varas dalīšanas princips un lai tiesa – kā tiesu vara – varētu izlemt, vai Kaimiņa kungs ir vainīgs vai nav. Protams, mums ir nevainības prezumpcija, bet par to daži no mums ļoti veiksmīgi aizmirsa tad, kad īstenoja savus gluži politiskos mērķus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dzintara kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

R. Dzintars. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Pirmām kārtām es vēlos informēt, ka debatēs izskanēja maldinoša informācija. Raivis Dzintars pavisam noteikti pats nepieteicās referēt par šo jautājumu. Protams, tas varbūt tiešā veidā neattiecas uz lietas būtību, bet tas bija diezgan aizvainojošs apgalvojums, lai izskanētu atspēkojums.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tiešām nav tiesa, kas var detalizēti izvērtēt apsūdzības pamatotību. Komisijas un patiesībā arī Saeimas uzdevums ir vērtēt, vai ir pierādījumi vai ļoti pamatoti argumenti, lai uzskatītu, ka kriminālvajāšana ir politiski motivēta un safabricēta. Komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka šādu argumentu vai pierādījumu nav un ka vienīgi tiesa var atbildēt, vai prokuratūras pārmetumi ir vai nav pamatoti, un tas arī ir vienīgais veids, kā Artuss Kaimiņš var pierādīt savu nevainīgumu. Vairākums uzskatīja, ka neizdošana atstātu faktiski neizdzēšamu aizdomu ēnu gan uz konkrēto deputātu, gan arī uz parlamentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" pirmajā lasījumā.

Izskatāmais likumprojekts paredz virkni grozījumu.

Pirmkārt – papildināt Ministru kabineta pilnvarojumu ar tiesībām noteikt izdevumus, kurus neieskaita personas vai mājsaimniecības vidējo ienākumu aprēķinā; nodrošināt noteikumu atbilstību likuma pilnvarojumam un vienlaikus novērst personu interešu aizskārumu.

Otrkārt – noteikt, ka izņēmuma gadījumā pamata sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanas, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas termiņu iespējams noteikt īsāku laika periodu – vienu mēnesi – pie noteiktām situācijām, kad personai ir īpaši apstākļi.

Un treškārt – pārcelt mājokļa pabalsta ieviešanas termiņu no 2021. gada 1. aprīļa uz 2021. gada 1. jūliju.

Likuma grozījumi novērsīs noteikumu un likuma neatbilstības, novērsīs personu interešu iespējamu aizskārumu, kā arī ļaus pašvaldībām labāk sagatavoties mājokļa pabalsta aprēķināšanai un piešķiršanai pēc vienotiem principiem.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 72, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Krapāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 12. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grāmatvedības likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā esam izskatījuši un atbalstījuši jauna likuma – Grāmatvedības likuma – projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai atbilstoši dotajam uzdevumam uzlabotu likumā "Par grāmatvedību" ietverto regulējumu, lai atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām ietvertu lietoto terminu skaidrojumu, kā arī noteiktu likuma mērķi un darbības jomu. Tas paredz pārskatīt un pilnveidot uz likuma "Par grāmatvedību" pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus.

Likumprojektā iekļauts likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" (Nr. 583/Lp13) regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu.

Ar jauno Grāmatvedības likumu plānots aizstāt līdzšinējo likumu "Par grāmatvedību", kurš ir spēkā kopš 1993. gada.

Jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.

Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Ar šo likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā.

Tāpat precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanai un finanšu pārskatu sagatavošanai, kā arī uzņēmumu vadītāju pienākumi un tiesības.

Jaunajā regulējumā ir ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti. Paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Likumprojektā plānots iekļaut arī ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas kārtību, kā arī noteikt, ka ārpakalpojumu grāmatvežu publiska reģistra vešanu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Likumprojektā ietverta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā. Paredzēts, ka administratīvo sodu, tāpat kā līdz šim, varēs piemērot Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Plānots, ka jaunais likums – Grāmatvedības likums – attieksies uz visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Likumprojekta izstrādes gaitā ir notikušas konsultācijas ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kuras izteica priekšlikumus un pauda viedokli darba grupas sēdēs, kā arī sniedza rakstiskus komentārus un priekšlikumus.

Ziņoju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi likumprojektu "Grāmatvedības likums" un aicina par to balsot Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

1993. gada 1. janvāris – tas bija datums, kad stājās spēkā šobrīd spēkā esošais likums "Par grāmatvedību". Tas laika posmā līdz šim brīdim ir mainīts, grozīts jau 22 reizes.

Es domāju, ja nu ir kāda lieta, ko šī Saeima varētu izdarīt un kas būtu par labu uzņēmējdarbībai, mūsdienīgai grāmatvedībai, mazinot administratīvo slogu, mazinot papīra dokumentācijas reliktus likumā, tad tā ir Grāmatvedības likuma pieņemšana. Grāmatvedības likums ir tieši tas, ko ir nepieciešams šajā Saeimas sasaukumā paspēt pieņemt. Tādēļ kopumā es esmu pateicīgs likumprojekta izstrādātājiem.

Un šajā gadījumā, lai cik smieklīgi tas būtu... tas ir arī... nu, tur ir Finanšu ministrija pielikusi savu roku, un tas, protams, netipiski viņiem, bet es aicinu visas nevalstiskās organizācijas, piemēram, revidentus, Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju, kā arī dažādas citas organizācijas, kas ir iesaistītas ikdienas darbā un ir spiestas sekot šim 1993. gada likumam līdz šim brīdim, aktīvi iesaistīties priekšlikumu sagatavošanas procesā likumprojekta otrajam lasījumam, tai skaitā... vajadzības gadījumā... uzrunājot Jauno konservatīvo frakciju, es labprāt... un es esmu pārliecināts, ka arī mūsu deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir gatavi atbalstīt dažādus labus priekšlikumus, kas ir saistīti ar birokrātijas mazināšanu, ar administratīvā sloga mazināšanu, ar dažādu reliktu, dažādu tādu nejēdzību mazināšanu, ar ko privātie uzņēmēji spiesti saskarties, sekojot pašreiz esošajam samudžinātajam grāmatvedības regulējumam. Sistēmai ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai.

Tā ka es ar šiem vārdiem vēlos stiprināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu šo likumprojektu visos trīs lasījumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Šteina kungs, vēlaties ko piebilst?

M. Šteins. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grāmatvedības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir viens mēnesis – šī gada 4. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 4. marts.

Nākamais jautājums darba kārtībā ir likumprojekts "Segto obligāciju likums", pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzējs – Ministru kabinets.

Un ir arī alternatīvais likumprojekts "Segto obligāciju likums", kuru ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien atkal! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Segto obligāciju likums". Es ātri izstāstīšu to stāstu. Ir tā, ka mums ir jānoraida pirmais likumprojekts – likumprojekts Nr. 796/Lp13, jo likumprojekta izstrādes gaitā tika saņemti diezgan daudzi norādījumi no Juridiskā dienesta, precizējumi, vairāk – tehniski precizējumi, bet apjoms bija tik liels, ka tika pieņemts lēmums, ka komisija virza savu alternatīvo likumprojektu "Segto obligāciju likums". Tas būs pēc šī balsojuma.

Tāpēc aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Es tikai vēlējos izmantot šo kā vienīgo iespēju kaut kādā veidā pieteikties debatēm, jo pirms tam, piemēram, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, nebija iespējas man nemaz, nekādā veidā pieteikties un piedāvāt varbūt īsāku termiņu. Lūdzu sēdes vadītāju ņemt to vērā.

Par konkrēto likumprojektu. Protams, ļoti labi, ka beidzot visa šī pakete ir nonākusi Saeimā uz balsošanu. Segtās obligācijas ir ļoti būtisks vērtspapīru veids, ko vajadzētu arī Latvijā sākt izmantot aktīvāk.

Aicinu tātad attiecīgi balsot – šo likumprojektu noraidīt un pieņemt alternatīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi! Strādājam platformā e-Saeima. Ja jūs vēlaties lūgt vārdu par kādu no procedūras jautājumiem, kas aptver arīdzan jautājumu par iespējamu citu termiņu priekšlikumu iesniegšanai... citu termiņu, nevis to, par ko iepriekš ir lēmusi komisija, jums ir jāsūta e-pasts. E-platforma neparedz šim jautājumam šobrīd atsevišķu tehnisku regulējumu, to mēs visi, jau kādu laiku strādājot šajā platformā, zinām.

Tātad debates ir slēgtas.

Vai Eglīša kungs komisijas vārdā vēl vēlas ko piebilst?

G. Eglītis. Noraidām šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Segto obligāciju likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Komisija šo likumprojektu aicina noraidīt. Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 77, atturas – 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Segto obligāciju likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas – šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Prezidijā šobrīd nav informācijas, ka kāds būtu pieteicies runāt par citu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir šā gada 18. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā es gribētu mazliet izstāstīt... Šī ir sešu likumprojektu pakotne: viens, par kuru mēs jau nobalsojām, likumprojekts "Segto obligāciju likums" un pieci nākamie likumprojekti. Būtība ir viena – tiek piedāvāts veidot jaunu finanšu instrumentu, kas būtu pieejams bankām, un to sauc "segtās obligācijas". Un tā doma ir vienkārša – uz izsniegto kredītu bāzes veidot obligācijas, proti, parādzīmes, kuras, teiksim, pārdod starptautiskajā tirgū, un iegūtos līdzekļus bankas var izmantot, lai atkal izsniegtu jaunus kredītus.

Šis ir ļoti svarīgs finanšu instruments, lai beidzot arī Latvijā varētu to kreditēšanu pacelt vismaz līdz Lietuvas, Igaunijas līmenim. Tas pēdējo gadu laikā ir ļoti lēni gājis.

Un visi šie likumprojekti ir vajadzīgi, lai nodibinātu šo likumisko, juridisko rāmi, lai šis finanšu instruments varētu darboties. Igaunijā tas jau pirms vairāk nekā pusotra gada tika palaists.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citi priekšlikumi attiecībā uz termiņu nav saņemti. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi arī šo likumprojektu – "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nav pieteikušies debatētāji.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Noguldījumu garantiju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi attiecībā uz termiņu nav saņemti. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 18. februāris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Kredītu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Kredītu reģistra likumā".

Arī šo likumprojektu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītu reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Jā, arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Jā, arī šo saistīto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatētāji nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam citu priekšlikumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu Prezidija rīcībā nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi arī šo saistīto likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā". Komisija atbalstīja.

Tātad aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatētāji nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 18. februāris.

Nākamais likumprojekts darba kārtībā – "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Skatām Juridiskajā komisijā pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr. 757/Lp13). Likuma grozījumu mērķis ir turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar attiecīgā īpašuma kadastrālo vērtību un attiecīgajām situācijām. Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu, kā arī citu maksājumu slogu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, kadastrālo vērtību pieaugums nav pieļaujams.

Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību nozīmes mazināšanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā un nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam – izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa un kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei, un iesniegt likumprojektu, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēru pārvērtēšanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Varbūt kāds atceras – šis likumprojekts izraisīja plašas debates laika periodā pirms Rīgas domes vēlēšanām, jo toreiz Jaunie konservatīvie... Pēc tam, kad bijām sapratuši, apmēram kādas nu tās tendences ir... no kādām zināmām ministrijām... attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa... nu, iespējamo vēlmi celt nodokļu slogu, tad nu nebija nekādu citu variantu kā vien iesniegt šādu likumprojektu.

Kas mani izbrīnīja? Komisijas sēdes... nu, divas bija vismaz, kur es piedalījos... Juridiskajā komisijā... par tieši šo likumprojektu. Mani izbrīnīja, ka šo status quo saglabāšanu, kur... tātad faktiski novērš to varbūtību, ka tuvākajos gados tiek celts nekustamā īpašuma nodoklis... nu, zinot, ka ir grūti atrast Saeimā atbalstu, lai to samazinātu, tad vismaz tiek saglabāts status quo... ka šo neatbalstīja opozīcija, kas pirms tam bija skaļi iestājusies par to, ka ir... nedrīkst... nu, ka tās kadastrālās vērtības jāiesaldē un tā tālāk. Nedrīkst tās tur pārskatīt. Un es zināmā mērā arī piekrītu tam, ka, pirms nav nodokļa likmes sarēķinātas, nevar stāties spēkā jaunās kadastrālās vērtības. Vienmēr esmu tam piekritis un atbalstījis.

Bet šajā gadījumā ZZS atturējās, SASKAŅA nebalsoja. Man bija šoks.

Man jāatgādina, ka šajā likumprojektā ir paredzēta ne tikai kadastrālo vērtību iesaldēšana, ko, protams, var atsaldēt, ja ir vietā normāla sistēma ar likumiem par... piemēram, atbrīvo primāro mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa, bet paredz arī uzdevumu... tur, protams, termiņu gan vajadzēs pārcelt, jo tas jau gandrīz ir pienācis... paredz uzdevumu Ministru kabinetam – nākt uz Saeimu ar savu redzējumu, piedāvājumu (tā var būt arī likumprojektu pakete), kas paredzētu primārā mājokļa atbrīvošanu... un arī citām grupām, teiksim tā, nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazinājumu.

Un es nezinu, kāpēc bija tāda liela pretestība no opozīcijas puses jautājumā par šo, jo īstenībā jau pati opozīcija vienmēr... gadiem būdama pie varas, īpaši ZZS, nekad nav centusies samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Un tas, protams, ir nožēlojami, ka tad, kad bļauj, cik viss ir slikti... ka Jaunie konservatīvie pēkšņi tagad ar kaut ko sliktu... jo mēs vienkārši cīnāmies... bet tad, kad ir jāatbalsta ar reāliem balsojumiem komisijā, – tad balso "pret" vai atturas, vai nebalso. Tas, protams, ir nožēlojami.

Un te man jāsaka paldies koalīcijas partijām, jo, lai vai kā ir šajā jautājumā gājis... un... nu, es domāju, ka visi jau labi zina, kas ir par NĪN celšanu, kas ir par samazināšanu... varbūt kāds ir par status quo arī kopumā... nu tomēr, teiksim, vēloties rast kompromisu, vismaz saglabāt šo status quo, lai novērstu kaut kādu varbūt mazu ierēdņu grupas vēlmi celt to nodokli, tomēr visa koalīcija nobalsoja "par" šo likumprojektu, lai vai kādi tur katram būtu tie personiskie uzskati. Man liekas, ka tas ir solis pareizā virzienā.

Un tas bija īstenībā smieklīgi, ka, redzot tieši šo, ka koalīcija nobalsoja par šo status quo saglabāšanu, jo vienkārši ir acīmredzams, ka diezin vai varēs panākt vienošanos par kustību kādā virzienā, tai skaitā – samazināšanas, vismaz šajā Saeimas sasaukumā... ka opozīcija tā kā ļoti negatīvi vērsās... un pat vērsās praktiski pret uzdevumu Ministru kabinetam – izstrādāt šo likumprojektu paketi par primārā mājokļa atbrīvošanu no NĪN vai... nu, sloga samazināšanu... tajā skaitā – arī komercsabiedrībām... un tamlīdzīgi... pārskatīšanu atbilstoši tai varbūt jaunajai kadastrālo vērtību metodikai, kas jau sen, man liekas, marinējas. Nu, tas bija ļoti, ļoti izbrīnu raisoši.

Un vispār bija prieks, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība atbalstīja šo likumprojektu.

Man bija brīnums, ka, teiksim, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, šķiet, izpilddirektors Valainis, kurš runās pēc manis, neatbalstīja... viņš atturējās, manuprāt. Viņš pats pastāstīja, kā viņš balsoja par šo likumprojektu. Bet viņš neatbalstīja pašvaldības... kurš arī saka, ka tad, ja nevar, teiksim, vienoties par par to likmju reformu, tad ir jāsaglabā status quo uz pietiekami ilgu laiku, lai netracinātu sabiedrību ar šo jautājumu.

Un es pilnībā šo pašvaldības pozīciju saprotu, bet es nesaprotu, kāpēc Valaiņa kungs, kurš arī vienā pašvaldību organizācijā, kas tagad... ilgus gadus ir saņēmis lielu algu, – kāpēc viņš, piemēram, neatbalsta šo. Man tas ir grūti saprotams.

Un kopumā man jāsaka, ka Finanšu ministrija... ja es pirms tam, par grāmatvedības likumprojektu runājot, varēju paslavēt, ka tur arī, kā saka, roka labi pielikta (protams, likumprojektā "Grāmatvedības likums" vēl būs priekšlikumi, droši vien daudz), tad šajā gadījumā, runājot par šo nekustamā īpašuma nodokļa reformu... Informēja arī komisijas sēdē... tur bija šī sarakste, ko visi varēja lasīt... ka šīs sēdes, sapulces principā, gandrīz... nu, var teikt, nenotiek... tur darba grupai varbūt pie šīs reformas jāstrādā... un tas mani zināmā mērā uztrauc, bet nav arī pārsteigums... nav arī pārsteigums, jo, protams, tas ir pret šo ierēdņu, nu, teiksim tā, ideoloģisko pārliecību. Viņi uzskata, ka, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis ir tas, ko vajag pieckāršot, desmitkāršot, jo tas ir tas, no kura nevar izvairīties. Tur tā māja, piemēram, stāv, un tāpēc tai jāliek kārtīgs nodoklis virsū, lai to iekasē, un, ja nevari maksāt, nu tad pārvācies uz laukiem, pats esi vainīgs, ka uzcēli māju pārāk tuvu, teiksim, infrastruktūrai, kuras kadastrālā vērtība pieaug, pats esi vainīgs.

Nu, par šādu Finanšu ministrijas... protams, tāda pasivitāte mani izbrīnīja. Un tagad tur solīja, ka... tagad laikam ir kāda sapulce notikusi vai vēl notiks. Bet nu ļoti lēni viņiem iet. Es tagad domāju, ka tiem, kas atbildīgi par Finanšu ministrijas ierēdņu darbu, viņus visādā veidā vajadzētu pastimulēt, lai ar šo reformu nekustamā īpašuma nodokļa jomā tiešām nodarbotos kāds.

Es labprāt uzklausīšu skaidrojumu, kādēļ opozīcija vērsās pret šo... teiksim, primārā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa, kaut gan pirms tam paši bija iesnieguši daudzkārt priekšlikumus par tā saucamo vienīgo mājokli. Es esmu gan daudzkārt uzsvēris, cik nepareizs ir tas termins, jo mēs jau zinām, ka daudziem pilsētniekiem, piemēram, rīdziniekiem, ir mantotas mājas laukos, un, ja būtu šis vienīgā mājokļa formulējums, tad veidotos tāda situācija, ka viņš ne par vienu nevar izmantot šo... kaut kādu samazināto... nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

Tas ir pilnīgi nepareizi. Un tāpēc, protams, es labprāt uzklausīšu gan Valaiņa kunga, gan visu citu argumentus, kāpēc tāda pretestība.

Bet kopumā – vēlreiz paldies koalīcijai, kas vienprātīgi atbalstīja. Un tas nozīmē, ka nu šis status quo... varbūt tur vēl būs priekšlikumi... varbūt, ka tas beidzas gadu ātrāk... nu, lai būtu motivācija kādam nākt ar to reformu varbūt straujāk. Nu, var būt arī, ka tikai nākamajā Saeimas sasaukumā... ka tomēr ir šis kopējais atbalsts... tur bija...

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

Valaiņa kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm?

V. Valainis (ZZS).

Nē, augsti godātā sēdes vadītāja. Man diemžēl pēc Feldmana kunga uzrunas nepietiks ar sešām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Sapratām.

Līdz ar to ir pienācis laiks pārtraukumam sēdē.

Vēl dalībnieku klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Izsludinu sēdē pārtraukumu līdz pulksten 15.30. Tātad turpināsim pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 4. februāra trešo attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pēc iepriekšējā runātāja uzstāšanās, es domāju, būtu korekti, ja mēs izstāstītu visus lietas apstākļus – kā tie ir norisinājušies un kā tad mēs vispār esam nonākuši līdz šādam likumprojektam.

Un te ir jāatskatās tādā plašākā pagātnē. Ne pirmo reizi šāda veida grozījumi Saeimā ir iesniegti, un ne pirmo reizi tie ir bijuši atbalstīti. Arī iepriekš tā tas ir noticis. Un te man tas būtu būtiski – uzsvērt, kādas ir bijušas motivācijas, to darot. Un iepriekšējā reizē, kad... vēl pirms šī balsojuma... jau tad, kad iepriekšējā valdībā tika skatīts šis jautājums par kadastrālajām vērtībām, par metodikām, arī Tieslietu ministrija nāca klajā ar sava veida metodiku, kas, mūsu ieskatā... un toreiz arī ZZS ministri norādīja uz to, ka šī metodika nav pilnīga un ka šī metodika ir jāpārstrādā, lai novērstu tās problēmas, kas pastāv jau šodien un vēl joprojām pastāv – reālajā situācijā, kur ir tie lielie brāķi, kur ir ļoti netaisnīgi pret sabiedrību noteiktas kadastrālās vērtības. Un tieši ar tādu motivāciju, cik es atceros, vienreiz jau tika atliktas šīs kadastrālās vērtības. Un toreiz tas bija cits ministrs, tas nebija Bordāna kungs; jūs paši varat pavērtēt, kurš tas bija, bet tajā brīdī, kad šis jautājums nonāca pie Bordāna kunga, Bordāna kungs ļoti aktīvi uzņēmās ministrijas vadību.

Un, protams, arī politiskajā retorikā... atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa... vienalga, kādā formā... kā nu tas kuram ienāca prātā – šo jautājumu definēt... vienmēr tas jautājums ir bijis politiskajā retorikā. Bet tas, ko es vēlētos uzsvērt, – atbrīvošana no šī maksājuma, vienalga, kādā formātā to kāds ir iedomājies, nav savietojama un nav iedomājama, ja netiek sakārtotas pašas pamatlietas. Un pamatlieta ir kadastrālās vērtēšanas metodika, uz ko mēs arī ar saviem kolēģiem mēģinām vērst uzmanību... ne tikai šobrīd no opozīcijas puses, bet, jau esot valdībā, mēs uz to esam vērsuši uzmanību.

Un tagad mēs skatāmies, kā tad ir gājis augsti godātajam, ļoti cienītajam, godīgajam un paštaisnajam ministram Bordāna kungam, kurš, protams, noteikti profesionālus viedokļus vērtē augstāk... vērtē ļoti augstu. Un tad nu pagājušās vasaras sākumā ministrs Bordāns sagatavoja un valdībai un sabiedrībai... nonāca atklātībā viņa sagatavotā kadastrālās vērtēšanas metodika... jaunā kadastrālās vērtēšanas metodika. Es domāju, kolēģi, mēs paši atceramies... un, es domāju, ļoti lielai sabiedrības daļai tas bija liels pārsteigums – tas, ko mēs tur ieraudzījām.

Pirmām kārtām jāteic, ka pēc būtības tās problēmas, kuras pastāv šodien, par kurām es vēl runāšu, tur risinātas netika. Tā vietā tika piedāvāts ļoti, ļoti augsts kadastrālo vērtību pieaugums sērijveida mājām, jaunajiem projektiem, nesamērīgi augsts pieaugums tieši tajās vietās, kur dzīvokļa vai mājas patiesā vērtība absolūti neatbilda reālajai tirgus vērtībai. Tika piedāvāts tāds liels, vienmērīgs, tāds blokveida... kadastrālās vērtēšanas metodikas sistēma, kas pēc būtības ļoti sadārdzinātu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Tajā pašā laikā tas arī paaugstinātu zemes nomas nodokli tur, kur ir dalītā īpašuma nodokļa... dalītā īpašuma maksājumus nepieciešams veikt... un daudzus citus maksājumus, kas pakļaujas tieši kadastrālās vērtēšanas sistēmai.

Tas, ko Bordāns piedāvāja, bija absolūti nepieņemami ne tikai opozīcijas deputātiem, bet lielam vairumam sabiedrības locekļu. Un tas bija pavisam dīvaini, ka tieši Bordāna kunga iesniegto piedāvājumu pēc tam (un es vēlētos uzsvērt – pēc tam!), kad opozīcija iesniedza likumprojektam savu piedāvājumu atlikt šo nejēdzību vismaz par vienu gadu, pēc tam tikai iesniedza arī koalīcijas deputāti, kas apjauta (tajā brīdī tikai apjauta), kādu patiesībā neprātu viņu pašu ministrs virza pieņemšanai valdībā un Saeimā un kādas graujošas sekas tas atstās.

Kolēģi! Un kur tad ir tās problēmas šodien, kādas pastāv problēmas, kas visu šo ministra ministrēšanas laiku absolūti nav mainītas? Un piemērs. Piemēram, mēs zinām... arī Saeimā no tribīnes ir pieminēta tāda ēka "Villa Marta" – ēka, kura ir Jūrmalā un kuras kadastrālā vērtība šobrīd ir 1,2 miljoni. Kadastrālā vērtība, kurai būtu jābūt pielīdzinātai tirgus vērtībai.

Es domāju, ka hektāra zemes lielums, kas pielīdzināms vienam hektāram ēkas ar četrus piecus metrus augstiem griestiem vienā no prestižākajiem Jūrmalas rajoniem, pilnīgi noteikti nemaksā vienu miljonu. Tirgus vērtība šādam nekustamajam īpašumam ir daudzkārt lielāka.

Toties tiem dzīvokļu īpašumiem, kas ir mikrorajonos, kur starp 20 mājām tiek uzbūvēts viens jaunais projekts, visām šīm 20 mājām, kuras ir celtas sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, kurām šobrīd nepieciešami kapitālie ieguldījumi, – tām pieaug kadastrālā vērtība. Tām pieaug kadastrālā vērtība, jo notiek darījumi šajā jaunajā dzīvokļu projektā. Un tur no šīs problemātikas nekas nav mainījies, vēl joprojām tur ir šie gadījumi. Un tā tas ir gan Rīgas, gan citu pilsētu mikrorajonos; šīs vērtības pieaug, un tās nav, manuprāt, taisnīgas, un tās neatspoguļo nekustamo īpašumu patieso cenu.

Bet ko tad darīja ministrs Bordāns, lai nonāktu līdz jaunām kadastrālajām vērtībām? Ministrs Bordāns pilnīgi... visu cieņu, viņš ņēma šo jautājumu uz sevi. Viņš ņēma un pats ar saviem ministrijas ierēdņiem pēc labākās apziņas sagatavoja vēl drausmīgāku piedāvājumu. Un kāpēc es to saku? Jo mēs visi atceramies – vasarā vairākas profesionālas... profesionāļu organizācijas, kas specializējas tieši šajos jautājumos... profesionāļi – nozares profesionāļi... Īpaši es gribētu uzteikt Latvijas nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītāju Artūru Žuromski, kas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā atzīts nekustamā īpašuma vērtētājs, godalgots nekustamā īpašuma vērtētājs, nozares profesionālis, akadēmiskais darbinieks. Viņš publiski pauda to, ka neviens no viņiem nav pat tuvumā stāvējis šīs jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas izstrādei. Principā nekādas organizācijas pat tuvumā nebija stāvējušas tam darbam, ko prezentēja vasarā Bordāns.

Un pēc tā mēs, opozīcija, iesniedzām savu piedāvājumu likumprojektam, un šis likumprojekts bija ļoti skaidrs. Tas bija skaidri pateicis to, ka mēs gribam uz vienu gadu atlikt... un ka pēc gada mēs gribam redzēt jaunu kadastrālās vērtēšanas metodiku, izstrādātu sistēmu, kur jau būtu atrisinātas visas tās problēmas, kas šobrīd pastāv esošajā kadastrālo vērtību sistēmā. Šobrīd šī sistēma ir netaisnīga vairāku iemeslu dēļ. Gan šie jaunie projekti, gan industriālās teritorijas, gan benzīntanki, kuri... divtūkstošajos gados noticis darījums, un pa visiem šiem gadiem... tiek pieņemts, ka šī benzīntanka vērtība vispār nav mainījusies.

Kolēģi, tādi gadījumi mums pastāv. Industriālās teritorijas, kas ir attīstījušās... un tur šie uzņēmēji izmanto šo sistēmas brāķi vēl šodien. Rīgas centrā tādi gadījumi ir. Marijas ielā šodien ir rūpnīca... kolēģi, rūpnīca Marijas ielā! Vai kāds var aiziet un tur to atrast? Tieši tādu rūpnīcu dēļ, tieši tādu industriālo teritoriju dēļ, tieši tādu kroplību dēļ, kas šobrīd esošajā sistēmā ir, ļoti liela daļa iedzīvotāju ir spiesti maksāt papildus... nekustamā īpašuma nodokli, lai kaut kādā veidā to balansētu.

Kolēģi, brāķis ir šodien. Un tas, ko jūs piedāvājat šajā likumprojektā, manuprāt, ir nepieņemami – tas, ka šis termiņš ir pārāk garš. Pēc būtības jūs piedāvājat to, ka nākamā Saeima ar šo jautājumu strādās, un tas pēc būtības nozīmē nevis problēmas risināšanu, bet atbildības noņemšanu. Tas man nav pieņemami, kolēģi. Un šādu grozījumu apstiprināšanas gadījumā... es arī šodien balsošu "par" šiem grozījumiem – un es balsošu "par" tikai tādēļ, lai iesniegtu priekšlikumus samazināt šos termiņus, daudz ātrāk rīkoties un pārstāt nodarboties ar populismu (kolēģi, tas ir tas, ko jūs darāt).

Man neizpratni rada tas, kāpēc nevarēja apvienot šos likumprojektus, – abi divi jau lielā mērā runā par vienu un to pašu, tikai problēma ir tā, ka viens likumprojekts, kas šobrīd ir deputātiem dienaskārtībā, paredz šo problēmu atlikt pēc būtības uz nākamo Saeimu, kolēģi.

Un tas ir tas, kāpēc mēs... Balsojumā, kad šie likumprojekti tika nodoti Saeimai nulltajā lasījumā, viens likumprojekts ieguva visu Saeimas deputātu balsis, bet šis likumprojekts opozīcijas balsis neieguva, jo problēma jau pastāv šodien, un tā ir bezatbildīga rīcība... nerīcība no jūsu puses, ka jūs to negribat risināt, bet atliekat uz vairākiem gadiem, piepušķojat vēl ar dažādiem vēlēšanu solījumiem, ka tagad mājokļi būs atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa sloga.

Kad tas viss būs, kolēģi? Jūs par budžetu balsojāt. Kur tad ir šie solījumi? Kur ir to solījumu izpilde jau tagad? Kas jums liedz to darīt jau tagad, ja reiz tā ir tāda jūsu prioritāte?

Un jūs varat paskatīties Zaļo un Zemnieku savienības... pašvaldības Pierīgā, kur ir šāda problemātika, jo tieši Rīgas areālā ir vislielākie nodokļa maksājumi tieši šo augsto kadastrālo vērtību dēļ.

Kāda šī sistēma ir Jūrmalā ieviesta? Kāda šī sistēma ir ieviesta Carnikavā? Tur par vienīgo mājokli cilvēki tiek atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma un tiek veidotas gudras... pie šīs ļoti sarežģītās sistēmas, kas šodien mums ir, tomēr ir spējīgi izveidot gudras nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodikas, lai kaut kādā veidā balansētu šos esošās sistēmas brāķus.

Un, ja Krišjānis Feldmans kādam pārmet to, ka kāds par kaut ko nav balsojis, tad paskatieties spogulī, paskatieties uz sevi un uzdodiet jautājumu – kurš ir tieslietu ministrs, kurš pusotru gadu neko nav darījis, lai risinātu tās problēmas, kas pastāv šodien? Kuri ir tie deputāti, kuri ir tukši muldējuši no šīs tribīnes par kaut kādiem nekustamā īpašuma atbrīvojumiem vienīgajam mājoklim? Simts tūkstoši atbrīvojumu... Kādas tik muļķības nav dzirdētas!

Pusotra gada laikā jūs neesat izdarījuši neko. Šis bija jūsu galvenais pienākums, jūs esat izgāzušies šajā jomā. Un, ja šobrīd šādu likumu virzītu tālāk, vienīgais, kas notiktu... tas ir – skaidri pateikt sabiedrībai, ka nebūs nekādu atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa mājoklim šī Saeimas sasaukuma laikā, ka jūs neko neizdarīsiet, neizpildīsiet neko no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

Bet, ja jūs tomēr gribat kaut ko izdarīt... Jūs šobrīd esat pie varas Latvijas galvaspilsētā. Viss ir jūsu rokās. Paskatieties, kāda ir nekustamā īpašuma nodokļa politika Jūrmalā, Carnikavā, un ņemiet par piemēru! Mācīsimies no labākajiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Šis likumprojekts ir kārtējais valdošās koalīcijas likumprojekts ar nosaukumu "minimālais ļaunums".

Viss, uz ko valdība ir spējīga uz šo dienu, risinot mājokļu nepieejamības jautājumu, ir tikai kaut ko iesaldēt, jo neko labāku savai tautai valdošā koalīcija šajā jautājumā piedāvāt nevar. Iesaldēt, jo impotence – tāda ir diagnoze šai valdībai mājokļu pieejamības jautājumā.

Šodien Feldmana kungs pārmeta opozīcijai par to, ka, lūk, komisija kaut ko nav atbalstījusi. Es nerunāšu par Feldmana kunga uzvedību komisijā, to lai vērtē koalīcijas partneri... gan par viņa attieksmi attiecībā pret saviem valdības partneriem, VIENOTĪBAS vadīto Finanšu ministriju... un tā tālāk. Runāsim par lietas būtību.

Valaiņa kungs jau visu ļoti detalizēti aprakstīja. Tas, ka kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodika ir absolūti netaisnīga, ir absolūti metodiski nepareiza un kaitē gan Latvijas ekonomikai, gan katra Latvijas iedzīvotāja labklājībai, – tas jebkuram normālam, gudram cilvēkam ir skaidrs. Pietiek ar vienkāršu iedziļināšanos tajā formulā, kura tiek pielietota, lai aprēķinātu konkrētam nekustamajam īpašumam... vienalga, vai tā būtu māja vai zeme, vai dzīvoklis...

Tagad koalīcija piedāvā iesaldēt šo netaisnīgo, nepareizo situāciju līdz 2025. gadam. Viņi vēlas šo karsto kartupeli uzdāvināt nākamajai – 14. Saeimai, pilnīgi noņemot, kā pareizi teica Valaiņa kungs, no sevis atbildību par šī jautājuma nerisināšanu.

Un tagad pāriesim pie solījumiem. Cienījamā JKP! Vai tas nav jūsu ministrs, kurš vada Tieslietu ministriju? Vai tas nav ministrs, kurš solīja no sākuma ar 2020. gada 1. janvāri, pēc tam ar 2021. gada 1. janvāri rast risinājumu sasāpējušajai problēmai ar piespiedu nomu? Vai tas nebija Bordāna kungs, kurš tieši solīja dalītā īpašuma tiesisko reformu? Kur? Pasakiet man, ko lai mēs atbildam cilvēkiem? Tad, kad pirmo reizi mūžā es teicu: "Wow! Tas ir labi. Tieslietu ministrija – bravo! – ieklausījās biedrības "Tauta pret zemes baroniem" priekšlikumos un iniciatīvās." Jā, viņi teica, ka varbūt, bet tas "varbūt", izrādās, nekad neiestāsies, jo 2025. gads ir tik tālu no mūsu realitātes, ka par to varētu vienkārši fantastikas romānu uzrakstīt "Kas būs Latvijā 2025. gadā".

Mēs iesaldēsim tagad šo situāciju, kura pašreizējos ar Covid-19 pandēmiju saistītās ekonomiskās krīzes apstākļos novedīs simtus un tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parādu jūgā, kas liks bankrotēt uzņēmumiem, kas liks bankrotēt individuāli cilvēkiem, kas atstās ģimenes bez ienākumiem. Jo droša sajūta par to, ka vismaz mājoklis man ir, – tā varbūt ir pēdējā cerība, kas ir palikusi mūsu cilvēkiem situācijā, kad valdība neuzdrošinās padomāt par to, ka varbūt tomēr atbrīvot cilvēkus no komunālajiem maksājumiem krīzes apstākļos, ka varbūt tomēr atbalstīt jebkuru cilvēku, kuram ir liegts strādāt ārkārtas situācijas laikā, kura ir pagarināta līdz 6. aprīlim. Es domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka valdība šodien to izdarīs, un ka Lieldienas latvieši pavadīs mājsēdē ar visiem tiem pašiem aizliegumiem.

Iesaldēt mēs, protams, varam, tas tiešām ir minimālais ļaunums, jo nekādu cerību, ka kaut ko labāku šī valdība mums piedāvās, vienkārši nav. SASKAŅA balsos "par" šo likumprojektu tieši kā par mazāko ļaunumu, par to, ka cerību nav, un ar vienīgo cerību, ka koalīcija, apvienojot savus spēkus, piedāvās tādus priekšlikumus un grozījumus šim likumprojektam, ka valdošajai koalīcijai nekas neatliks kā pateikt: "Jā, mēs tieši tā arī domājam." Būs tie priekšlikumi, un tad redzēsim, kas liekuļo, kas melo un kas saka patiesību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ir ļoti labi pieņemt šo lēmumu, es domāju, jo, kadastrālajai vērtībai pieaugot, protams, ka ļoti daudziem rastos problēmas ar jau tā grūti nomaksājamo nekustamā īpašuma nodokli. Un te tika pieminēts, ka vajadzētu strādāt arī paralēli un to varētu darīt, respektīvi, celt kadastrālo vērtību varētu tikai tad, kad būtu skaidrība par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

Bet es tikai gribu nedaudz iebilst pret izskanējušo domu, ka varētu atcelt nodokli pirmajam mājoklim... savam, jo loģisks jautājums – un otrajam, un divdesmit otrajam? Kāda atšķirība? Ja mēs parēķinām, cik nodokļu kopā jau mājokļa īpašnieks maksā valstij un pašvaldībai, nu, tur tas skaitlis variējas. Teiksim, kaut kādā Ķengaraga divistabu dzīvoklītī nodokļi noteikti ir mazāki nekā privātmājā dzīvojošam. Bet es saskaitīju, ka es maksāju 12 tiešos nodokļus valstij – PVN un akcīze. Respektīvi, ūdens, kanalizācija, elektrība, gāze, kur ir divi nodokļi – gan PVN, gan akcīzes nodoklis –, divas televīzijas man ir. Nu, protams, var iztikt ar vienu. Internets, ielas apsaimniekošana, atkritumu aizvešana, apsardze un vēl tur ir vairāki, un tad ir vēl netiešie nodokļi. Ja jūs, piemēram, dzīvojat privātmājā, jums tā ir jāuztur. Jums ir jāpļauj zāle, jums ir jāpērk degviela, jums katru reizi jāmaksā gan akcīze, gan remonta izdevumi. Lai ēku uzturētu, labojot jumtu vai, teiksim, krāsojot, jūs atkal maksājat PVN, jūs atkal tērējat degvielu, jūs maksājat akcīzi gan par transportu, gan par visu pārējo.

Un tad ir interesanta situācija. Es atcerējos par Džemmu Skulmi. Viņa nomaksā, teiksim, dzīvodama privātmājā, valstij mēnesī – katru mēnesi –pārsimts eiro, kādus 12 nodokļus. Tad atnāk tiesu izpildītājs un saka: "Redziet, jums ir parāds te palicis – 200 eiro. Vārdu sakot, gatavojieties: vai nu jūs to māju pārdodat, vai mēs jūs izliksim ārā, jo šis parāds uzkrājas."

Tātad nav atšķirības, vai cilvēkam ir viens nodoklis, respektīvi, vai viņš maksā nodokli par vienu mājokli vai maksā par diviem, vai viņš maksā par divdesmit diviem. Un es domāju, ka tieši otrādi, ja kādam ir 22 mājokļi un viņš maksā 400 nodokļus, teiksim, vai 200 nodokļus... atkarībā, nu, tiešie un netiešie... vai viņš dzīvo privātmājā, vai tā ir daudzdzīvokļu māja...

Tad vēl vajadzētu atcerēties, ka ir milzīga nevienlīdzība starp cilvēkiem, kas paši šo mājokli ir uzbūvējuši, un tiem, kas ir saņēmuši no valsts. Jo, ja jūs esat iegādājies mājokli, paņemot bankā hipotekāro kredītu, tad atcerieties, ka bankai ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko viņi iekasē no jūsu maksājuma katru mēnesi par hipotekāro kredītu. Tātad jūs maksājat arī bankai, kas savukārt maksā valstij. Un tādā gadījumā, es domāju, valsts jebkurā gadījumā iekasēs daudz vairāk, ja cilvēks būs uzbūvējis nevis tikai vienu māju vai viņam piederēs viena, bet viņš būs, piemēram, paņēmis kredītus vai viņam ir uzņēmums, viņš arī maksās, protams, uzņēmuma peļņas nodokli, un viņš uzbūvēs 20 mājas un visas izīrēs.

Līdz ar to, manuprāt, mēs nevaram celt kadastrālo vērtību līdz brīdim, kamēr mums nav skaidri pateikts, ka par mājokli vispār mēs nemaksājam nekādu nekustamā īpašuma nodokli, bet maksājam tikai par zemi. Zeme ir kopējs resurss, un tas ir savādāk... teiksim, tas princips. Kamēr mēs neesam ieņēmuši kaut kādu līdzvērtīgu vietu ar Skandināvijas valstīm pēc platības uz vienu iedzīvotāju... Jo es pateikšu pēc Eurostat dažiem datiem rādītājus. Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc cilvēku skaita, kas dzīvo privātmājās un rindu mājās. Katram ir skaidrs, ka ģimene ar bērniem, kas dzīvo privātmājā, – šie bērni saņem daudz savādāku audzināšanu nekā kaut kādā komunālajā dzīvoklī vai mazā istabiņā, jo tad bērniem jau ir jāpierod gan tīrīt sniegu, gan pļaut zāli, gan veikt citus darbus, un viņi tiek nodarbināti. Nu vismaz viņi tik daudz saprot, par ko viņiem ir jāmaksā nodokļi.

Tātad, ja Latvija ieņem pēdējo vietu pēc labiekārtotu mājokļu skaita, ja Latvija ieņem pēdējo vietu pēc platības uz vienu iedzīvotāju un ja Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām pēc IKP procenta, kas tiek tērēts jaunu mājokļu būvniecībai, es domāju, jebkurā gadījumā mums jau ir jāsāk tagad runāt par pilnīgu šī nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu gan pirmajam, gan 21. mājoklim. Tad, kad mēs pietuvosimies Skandināvijas valstīm... Teiksim, tie teicieni, ka mēs te kļūsim, kā Rīgas mērs Staķis paziņoja, par pirmo klimata neitrālo pilsētu pie Baltijas jūras vai... vai vēl kaut kādi paziņojumi mums atskan. Es domāju, ka būtu labi, ja mēs sasniegtu pat 70 procentus no tiem rādītājiem, kas ir attīstīto valstu iedzīvotājiem Baltijas jūras reģionā, un tad mēs varētu fantazēt, kādu nekustamā īpašuma nodokli uzlikt par otro mājokli, kādu nodokli uzlikt par trešo mājokli.

Tāpēc es domāju, ka paralēli tam, ka mēs tagad iesaldēsim šo kadastrālās vērtības... Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā tātad šo aprēķināšanas kārtību un palielinājumu un atbalstīsim – protams, aicinu visus balsot "par" šo likumprojektu. Jau tagad ir jāsāk diskusijas par to, ka nav jābūt nekustamā īpašuma nodoklim par mājokli, bet tikai par zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nu, tas, ka Valaiņa kungs bieži no mušas uzpūš ziloni vai runā puspatiesības – tas nu gan ir fakts. Tātad, runājot par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, lai sabiedrībai būtu skaidrs, ka šobrīd nekustamā īpašuma nodokļa likmes ir noteiktas... valsts nosaka no 0,2 līdz trīs procentu robežās un katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos izstrādā un nosaka, kāda būs tā kārtība, kā šīs nodokļa likmes piemēros.

Tā problēma ir tajā, ka pašvaldībām ir dota ļoti brīva izvēle, jo, ja mēs paskatāmies no 0,2 līdz trīs procentu apmērā, tad no 1,5 līdz trīs procentiem iet nesakārtotam īpašumam, bet vienalga tā progresija ir milzīga, ja mēs skatāmies. No 0,2 līdz 1,5 procentu amplitūdā var pašvaldības regulēt to, kāds tas īpašuma nodoklis būs.

Problēma ir tajā, ka – ko Valaiņa kungs nepastāstīja – tajās pašvaldībās, kur ilgstoši saimnieko Zaļo un Zemnieku savienība, ir novērotas tendences, ka nez kāpēc atsevišķiem, teiksim, iedzīvotājiem jāmaksā ir 1,5 procenti no kadastrālās vērtības, bet pietuvinātām personām ir jāmaksā 0,2 procenti.

Šī sistēma un kārtība būtu jāmaina, kas neļautu pašvaldībām tik daudz manipulēt ar nodokļa likmi, tāpat par vienu mājokli šo nodokli vispār varētu atcelt, bet jau no otrā varētu sākt iedzīvotāji maksāt, un tad tās kadastrālās vērtības, tās likmes ir jānosaka korektas, kā ir arī noteikts, ka dzīvojamām mājām – 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kuriem nepārsniedz 56 915 eiro.

Tāpēc ir jāskatās no tā punkta, ka jāierobežo pašvaldību iespējas noteikt likmes, lai tās būtu samaksājamas. Skaidrs, kamēr nav noteikta cita kārtība, tad, nu, šobrīd pārskatīt un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību iekļaut tirgus vērtībā... Tad skaidrs, ka ļoti daudzi īpašnieki, kas ir Jūrmalā, Baltezerā, kur šīs mājas, kas ir mantotas, nu, cilvēks saņēmis mantojumā, un viņam nav tik liela rocība, tad faktiski šis nekustamā īpašuma nodoklis nebūs samaksājams arī ar šīm mazajām procentu likmēm. Tāpēc ir jāskatās, kā var... varbūt tur ir kaut kāda īpaša norma jāiestrādā, lai tiešām tiem iedzīvotājiem, kuri ir saņēmuši mantojumā, bet viņiem tas nav bizness, piemērotu samazinātas likmes. Es tā redzu to jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Man ļoti žēl, ka Geidāna kungs ļoti slikti orientējas nodokļu politikā. Nekustamā īpašuma nodoklis simtprocentīgi ir pašvaldību nodoklis, kas iet pašvaldību budžetos, tāpēc katru reizi, piešķirot jebkuru atlaidi nodokļa nomaksā, pašvaldības rēķina arī to, ka nodokļa bāzē, nu, ieņemamais nodoklis ir skaitāms bez atvieglojumiem. Līdz ar to, prognozējot, kādi būs ienākumi, ieņēmumi pašvaldību budžetā, tie tiek rēķināti ar simtprocentīgi iekasētu nekustamā īpašuma nodokli, bet tas ir tā – à propos.

Runājot par kadastrālajām vērtībām un to noteikšanu. Dabīgi, ja tās nebūtu saistītas ar nekustamā īpašuma nodokli, varētu nospļauties un teikt: "Kā gribat, tā rēķiniet!" Bet kadastrālā vērtība ir tā bāze, no kuras tiek aprēķināts un iekasēts arī nekustamā īpašuma nodoklis, kur šodien, pēc esošās metodikas rēķinot kadastrālo vērtību, pēc būtības, es teiktu, tas ir sods tiem cilvēkiem, kas iegulda līdzekļus, lai uzlabotu savu nekustamo īpašumu. Jo vairāk tu ieguldi nekustamajā īpašumā, jo vairāk pieaug tā kadastrālā vērtība. Un līdz ar to šeit ir paradokss, ka cilvēki... un ne tikai fiziskās personas, bet arī juridiskās personas nav īpaši ieinteresētas no nodokļu maksāšanas viedokļa uzlabot savu nekustamo īpašumu, pat saglabāt to, jo – jo lētāks ir īpašums, jo mazāks ir nodoklis.

Tāpēc kadastrālā vērtība... nosakot kadastrālo vērtību, bija jārunā vienlaikus arī par to, kādai būtu jābūt arī nekustamā īpašuma nodokļu sistēmai. Un šeit ir svarīgi atcerēties, ka principā kadastrālās... nekustamā īpašuma nodoklis pēc savas būtības ir infrastruktūras nodoklis. Un tam būtu jābūt saistītam nevis ar to, kādi ir ieguldījumi pašā īpašumā, bet to, cik tas īpašums patērē no sabiedriskā labuma daļas, ja var tā teikt. Tāpēc jābūt pavisam citai aprēķināšanas metodikai. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Sen jau ir pienācis laiks, lai noteiktu, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir tīrs pašvaldību nodoklis. Līdz ar to, vadoties no likumā noteiktajām likmēm, pašvaldības varētu to robežās noteikt nevis atlaides, bet pašu likmi, veidojot un plānojot savu budžetu. Tas ir ļoti svarīgs moments, runājot par pašvaldību neatkarību arī no finansiālā viedokļa. Tāpēc atlikšana, šīs problēmas iesaldēšana nedod nekādus labus signālus sabiedrībai par to, ka, lūk, tomēr kāds ķersies klāt pie šīs problēmas principiālas risināšanas.

Tāpēc, atbalstot šo likumprojektu... Man liekas, ka te ir tā bāze, kad var atvērt plašu publisku diskusiju, piesaistot arī speciālistus šai jomā. Bet diemžēl mēs, deputāti, neesam īpaši lieli speciālisti, kā noteikt kadastrālo vērtību un kādus faktorus ņemt vērā. Bet, ka tai diskusijai jābūt, – tas ir viennozīmīgi un saprotami, un tas ir atbalstāmi.

Tāpēc SASKAŅA atbalstīs šo likumprojektu, cerot uz to, ka likumprojekta apspriešanas laikā parādīsies arī jaunas idejas, kas varbūt arī palīdzēs sakārtot šo ļoti smago, sarežģīto jomu, kura skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar Geidāna kunga izteikumiem, replikām – manuprāt, Dolgopolova kungs ļoti precīzi atbildēja, tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es izlēmu pieteikties debatēs. Atbildot arī uz Feldmana kunga teikto, ka opozīcija nav atbalstījusi... Es domāju, ka nav sarežģīti ieiet Saeimas mājaslapā un stenogrammās pārbaudīt visas debates, kas ir notikušas parlamentā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli un ar šo iniciatīvu (kas sākotnēji nāca no Ministru kabineta, taisni no Tieslietu ministrijas, ko vada Jaunā konservatīvā partija), kas paredzēja absolūtu nevienlīdzību faktiski jauno kadastrālo vērtību noteikšanas metodikā, sistemātikā.

Bet tas, ko es tiešām aicinātu, – aicinātu kolēģus uz turpmākajiem lasījumiem noteikt vismaz kā līdzatbildīgo kompetentāko komisiju, kas šajos jautājumos ir Saeimā un kur sākotnēji visas frakcijas deleģēja cilvēkus, kas ir saistīti ar pašvaldību jautājumiem. Tā būtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai mēs izvairītos no tukšām runām un par nekustamā īpašuma nodokli, par kadastrālās metodikas noteikšanu varētu runāt pietiekoši kompetentā līmenī, ekspertu līmenī. Lai mēs izvairītos no situācijas, kas šobrīd tiek piedāvāta, – šīs bezatbildības vienkārši iesaldēt jautājumu uz nākamo Saeimu.

Un vēl es vēlos norādīt Feldmana kungam, kolēģim Feldmanam, ka Jaunā konservatīvā partija pārstāvēta arī Rīgas domes koalīcijā. Un Rīgas dome – tā ir faktiski pārvaldība pār aptuveni vienu trešo daļu Latvijas iedzīvotāju. Un, ja Rīgas dome samazinātu šo savu nekustamā īpašuma nodokļa koeficientu, rīdziniekiem šobrīd, krīzes laikā, tas būtu bijis viens liels, labs darbs... vismaz vienas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju labā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šoreiz atbalstīt šo likumprojektu (neskatoties uz to, ka mūsu komisijām iesniegtais alternatīvais projekts bija noraidīts), lai mēs strādātu uz nākamajiem lasījumiem un tiešām arī lemtu par to, ka līdzatbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Jā, paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi, no grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā mēs esam novirzījušies uz sarunām par nekustamā īpašuma nodokli, kas šī likuma kontekstā tieši nav saistāms, bet ir tieši saistāms kontekstā ar citiem normatīvajiem aktiem. Šajā gadījumā diskusijai par kadastrālo vērtību izmaiņām ir jābūt tagad, jo – kāpēc? Tāpēc, ka tiešām, paskatoties kaut Kadastrs.lv, ļoti daudzas kadastrālās vērtības ir zaudējušas aktualitāti, ir absolūti disproporcionālas ar tirgus vērtību. Un līdz ar to rada nevienlīdzību, rada dažādu izpratni par to, kāpēc man ir jāmaksā vairāk. Iedzīvotājs var šādu jautājumu uzdot – kāpēc vienam ir jāmaksā mazāk?

Līdz ar to, ja skatāmies uz Latvijas Bankas pētījumiem, kas ir saistīti ar dažādiem pabalstiem, atvieglojumiem, to piemērošanu, tad jāsaka, ka Latvijas Banka arī norāda, ka šiem atvieglojumiem, dažādiem pabalstiem ir jābūt daudz mērķtiecīgākiem. Tas attiecas arī uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. Lineāri piemērot šādas atlaides kādā no pašvaldībām nav īsti pareizs lēmums, jo principā var būt blakus dzīvojoši cilvēki ar ļoti dažādiem ieņēmumiem, bet ļoti līdzīgu īpašuma kadastrālo vērtību.

Līdz ar to, ja pašvaldības pienākums ir parūpēties par iedzīvotājiem, kas varētu tādā veidā vairāk maksāt vai – tieši pretēji – nevar segt tik lielus kadastrālās vērtības... lielu nekustamo īpašuma nodokli... piemērot atlaides daudz mērķtiecīgāk.

Tāpēc, ja mēs runājam (un šobrīd diskusija liecina, ka nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības mēs ļoti cieši sasaistām ar nekustamā īpašuma nodokļa likmēm), tad, manuprāt, tiešām Juridiskajai komisijai būtu šis darbs jāveic kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisiju, un tā būtu jānosaka kā līdzatbildīgā. Tas būtu diezgan loģisks risinājums, jo tieši kadastrālās vērtības jau arī ir saistītas... un tas ir likumā arī norādīts... nepieciešamas, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli.

Tā ka priekšlikums būtu par līdzatbildīgo komisiju noteikt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamie kolēģi! Neliela piezīme pie tā, ko teica Dolgopolova kungs, jo nekāds pašvaldību ienākumu kritums, teiksim, pieaugums vai nodokļu samazinājums nebūs, jo nekustamais nodoklis jau kā tāds būs, tas būs par zemi.

Bet es aizmirsu pateikt tikai vienu lietu, varbūt iebilstot tagad Dolgopolova kungam, – jo pašvaldības jau pelna arī no apsaimniekošanas. Daudzām pašvaldībām ir ūdens, kanalizācijas, atkritumu izvešanas un ielu apsaimniekošanas uzņēmumi, par kuriem pašvaldība saņem naudu. Un tā saņem arī iedzīvotāju ienākuma nodokli. Es domāju, ka tieši iedzīvotāji pārcelsies vairāk uz tām pašvaldībām, kurās varbūt būs labāka attieksme, teiksim, pret to pašu mājokļu būvniecību.

Un pēdējais. Es domāju, ka saistība ir vistiešākā jau tagad: aprēķinot kadastrālo... nodokli, ņem vērā, kā te pareizi pateica, teiksim, arī labiekārtojumu, visu pārējo, un, ja kāds miljonārs uzceļ blakus zvejnieku būdiņai māju, tad viņš it kā paceļ visas apkārtnes kadastrālo vērtību. Es domāju, ka tādā gadījumā, ja mums šis nekustamā īpašuma nodoklis būtu piesiets tikai zemei, tad nebūtu pamats celt šādā veidā šos nodokļus, tā aprēķināšanas sistēma, man liekas, varētu būt daudz objektīvāka. Nu, piemēram, zemes gabali, kas atrodas pie ūdens vai pie golfa laukuma, – tie visi būtu vērtīgāki, un zemes gabali, kas atrodas, teiksim, kaut kur tālākā vietā no transporta vai sliktākā vietā, – to vērtība būtu zemāka, bet netiktu izrauti atsevišķi gabali tikai tāpēc... un neceltos to kadastrālā vērtība, respektīvi, nekustamā īpašuma vērtība, tikai tāpēc, ka kāds tur ir uzcēlis māju.

Tai pašā laikā valsts un arī pašvaldība jau nepaliks bez nodokļiem, jo tā kompensācija notiks ar to... Ja kāds būs uzcēlis lielāku māju, viņš vairāk maksās varbūt tam pašam pašvaldības uzņēmumam, kas nodrošina centralizēto apkuri. Nu, ja tur ir viņa paša apkure, tad jebkurā gadījumā tāpat būs gan apdrošināšana, gan apsaimniekošana, gan atkritumu izvešana, gan visi pārējie nodokļi – PVN, kas būs iekšā šajos maksājumos. Nekādā gadījumā pašvaldība vai kāds cits, arī valsts, nesaņems mazāk tikai tāpēc, ka netiks maksāts nodoklis par mājokli – par pirmo vai otro, vai, kā es teicu, par divdesmito.

Tā ka pašvaldībai, man liekas, daudz būtiskāk būtu iekasēt gan no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan no zemes nodokļa. Un atcerēsimies – kad beigsies 2025. gads, neizbēgami kadastrālā vērtība būs pietuvināta tirgus vērtībai, un maksājumi par šo zemi jau būs daudz lielāki, nekustamā īpašuma nodoklis jau būs krietni lielāks. Es gan domāju, ka tam būtu jābūt kaut kur pa vidu starp tagadējo... tam būtu jābūt drusku lielākam nekā tagadējam zemes nodoklim, bet mazākam nekā kopējam nodoklim par māju. Kaut kāds optimāls risinājums ir jāatrod.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļais Kiršteina kungs! Es gribētu jums atgādināt, ka, pirmkārt, es nerunāju par to: palielināsies vai samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pašvaldībā. Es runāju par to, ka pašvaldībām nekustamā īpašuma nodoklis ieņem otro vietu pēc ieņēmumiem. Katrai pašvaldībai, starp citu. Es runāju par to, ka tam ir jābūt pašvaldības fiziski un juridiski noteiktam nodoklim, jo tie, kas nodarbojas ar finansēm, zina, par ko es runāju.

Otrkārt. Es, godīgi sakot, negaidīju no jums, ka jūs teiksiet par atkritumu izvešanu kā vienu no pašvaldību ieņēmumu avotiem. Ar šādām lietām – visu, ko jūs minējāt, – retos gadījumos nodarbojas pašvaldības kā tādas vai pašvaldību uzņēmumi, ar to nodarbojas privātfirmas un privātkapitāls. Pašvaldības šeit saņem tikai to nodokļu daļu, kas ir noteikta citos nodokļu likumos un no citiem nodokļiem. Tāpēc tas nav pašvaldības ieņēmumu avots nekādā gadījumā, bet vienmēr bija un ir pašvaldību... jebkuras pašvaldības galvassāpes, kā to organizēt.

Starp citu, Rīgas piemērs, kur jūs... starp citu, jūsu pārstāvētā partija arī ļoti aktīvi iesaistījās tieši par atkritumu izvešanu, ka, lūk, te nepareizi organizēts process, kas, godīgi sakot, gandrīz izraisīja situāciju, ka Rīga iegrimtu atkritumos. Un šodien vēl tur nav pilnībā sakārtotas visas šīs lietas pēc tā haosa, ko Saeima bija ieviesusi tieši šinī jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Klausos es šīs debates un saprotu, ka Latvijas sabiedrībai, visdrīzāk, tuvākajā laikā atkal būs vēl viena iespēja pārliecināties par šīs koalīcijas rīcībspēju un kompetenci.

Tikai uz debašu beigām debatētāji sāk saprast, ka patiesībā likumprojekta priekšmets ir nevis nekustamā īpašuma vērtības, bet gan kadastrālās vērtības, kuras tālāk tiek izmantotas nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai. Šeit šī ir ļoti svarīga nianse. Tātad, kolēģi, ja jūs tik tiešām vēlaties sakārtot šo jautājumu un atrast šeit loģisku un sociāli taisnīgu risinājumu, tad to nav iespējams atrast tādā šaurā ietvarā, kā jūs to pašlaik mēģināt darīt, proti, ir jāsaprot, ka tas, kas pašlaik notiek, kas jau arī vairākas reizes tika piefiksēts, – netiek meklēts risinājums, bet tiek vienkārši atlikta problēma, lai pārliktu uz citu pleciem un pašlaik nerisinātu. Tāda pašlaik ir šī likumprojekta galvenā doma un jēga – noslēpt to sastrādāto šmuci, savu kārtējo nekompetenci, vienkārši to atlikt uz dažiem gadiem, lai tā neiestātos.

Kas būtu jādara, lai reāli atrisinātu šo lietu? Pirmām kārtām, jāsaprot, ka tā jārisina plašākā kontekstā. Tātad, runājot par kadastrālajām vērtībām, pašlaik tā, kā izveidota ir sistēma, tās nopietni ietekmēs nekustamā īpašuma nodokli – tas būs jāmaksā katrai mājsaimniecībai vai šiem īpašuma turētājiem. Tātad viena lieta ir šī sasaite ar nekustamā īpašuma nodokli.

Otra lieta, pie kā mēs tādējādi nonākam, – pie pašas nodokļu politikas. Tātad, ja jūs gribat sakārtot šo jautājumu... Šo jautājumu nav iespējams jēdzīgi sakārtot, ja neskata visa nodokļu politikas konteksta tvērumā, tas ir, pirmām kārtām jums pašiem ir jāatbild, kā veidosies šī nodokļu maksājumu bāze.

Saprotot no tā, kā šeit pareizi tika norādīts, ka no šī nekustamā īpašuma var paņemt visdažādākos nodokļus gan tiešā, gan netiešā veidā – caur pakalpojumu, kas tiek sniegts šī īpašuma uzturēšanai, caur to, kā šis īpašums tiek uzlabots un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi, pirmām kārtām jums, tiem, kuri veidos šo nodokļu politiku, ir jādod sev atbilde – kādu mēs redzam šī nekustamā īpašuma nodokļa vietu visā šinī kopējā nodokļu politikas kontekstā.

Kas ir raksturīgi, ko ir norādījuši jau ne reizi eksperti – gan mūsmāju, gan starptautiskie, – nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no visvienkāršāk administrējamiem, ievācamiem nodokļiem. Tāpēc vara ļoti bieži to izmanto, jo tik tiešām ir ļoti vienkārši, bez problēmām iekasēt šo nodokli. Ļoti skaidra bāze, ļoti vienkārši to izdarīt. Šeit tad ir jāizšķiras un jāpieņem lēmums – vai un kā mēs to darām, kā mēs sadalām šo nodokļu slogu starp dažādiem nodokļiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko jau pareizi šeit norādīja, – ir svarīgi saprast, ka šis nodoklis aiziet pilnībā simtprocentīgi pašvaldībām, ne valstij. Un tā ir vēl viena lieta, kur es paredzu, kāpēc var sanākt atkal uzskatāmas (pēdiņās) "jautrības" ap šo nodokļa tālāko veidošanu, kad tie, kas ir pie varas valstī, vieglprātīgi izrīkosies atkal ar pašvaldību likteņiem, nerēķinoties ar to, kādā veidā šis nodoklis tālāk var ietekmēt konkrēto pašvaldību budžetus.

To arī ļoti svarīgi saprast. Tikai saprotot šo plašāko tvērumu, šo plašāko kontekstu, tad ir pareizi tālāk ķerties pie visu šo jautājumu risināšanas, jo, kā tas arī tika pareizi norādīts, šīs kadastrālas vērtības var svārstīties tā, kā pašlaik ir nolemts tās veidot, un var būtiski ietekmēt šo tālāko nodokļu maksājumu slogu neatkarīgi no tā, kas patiesībā ar šo nekustamo īpašumu ir noticis.

Šeit atkal parādās principiāla lieta. Viena lieta, ja šis īpašums joprojām atrodas kāda... īpašnieku nemaina, tad mēs varam runāt par šo sociāli netaisnīgo situāciju, kas tiek bieži pieminēta, teiksim, Jūrmalas gadījumos, kad pēkšņi ir kāds bagātnieks blakus uzcēlis sev lepnu māju un līdz ar to visiem blakus esošajiem, kuri dzīvo tanīs pašās savās vecajās koka būdiņās, būtiski izmainās nekustamā īpašuma nodoklis. Un tas ir netaisnīgi.

Savukārt situācijā, ja viņi pārdos šo savu mazo būdiņu, lai tā vietā kāds cits bagātnieks varētu uzcelt savu lielo ēku, visdrīzāk, viņi labi nopelnīs, pateicoties tam bagātniekam, kurš blakus uzcēla ēku un pacēla šīs zemes vērtību. Tāpēc šeit atkal ir jāmeklē reāls, pareizs mehānisms. Es šo mehānismu jau varētu piedāvāt, bet...

Uz ko es gribētu aicināt, lai būtu racionālas mums debates par to un tiešām racionāli lēmumi, – skatīties uz to visu plašākā kontekstā, saprast, kāda tad būtu šī nodokļa... vispār nodokļu, nekustamā nodokļa loma un īpatsvars kopējā nodokļu politikā. Tālāk tad domāt, kā to sasaistīt kopā ar kadastrālajām vērtībām, un tad jūs pareizi varat arī izdomāt, ko darīt ar šīm kadastrālajām vērtībām.

Savukārt, runājot par nekustamā īpašuma nodokli, tiešām šeit būtu pamatoti padomāt par diferenciācijas progresivitātes veidošanu, proti, tiešām palīdzot līdz kaut kādam apmēram, teiksim, 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši eiro – šī nodokļa likme ir viena vai vispār netiek piemērota, savukārt pēc tam tā tālāk pieaug, panākot to, ka tiešām tikai par ekskluzīviem, dārgiem īpašumiem šī nodokļa likme kļūst augstāka. Tādā veidā mēs varam panākt kaut kādu sociālo līdzvērtību, tas ir ar nosacījumu, ja mēs vispār izvēlamies to, ka ir jāliek principiāls akcents mūsu nodokļu politikā uz nekustamā īpašuma nodokli.

Tas ir tas, kā es redzu šīs debates, kas būtu jāveic, ja jūs tiešām gribat sakārtot šo jautājumu, nevis uztaisīt atkal vīģes lapu, ar ko piesegt savu nekompetenci un mazspēju. Pirmām kārtām būtu jāsāk ar nodokļu politikas debatēm, saprotot, kādu nozīmi katram nodoklim mēs atstājam.

Tāpēc es pilnīgi piekrītu tam, ka šī komisija, Juridiskā komisija, absolūti nav tā komisija – nav tā kompetence –, kurai par to būtu jālemj. Komisija būtu jānomaina. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir – es aicinātu tiešām padomāt plašāk.

No manas puses pagaidām tas ir viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad pie šīm debatēm, pie šī likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" tiešām izskanēja daudzas prātīgas lietas, kas atbilst faktiskajai situācijai un ir racionālas, bet tajā pašā laikā izskanēja arī daudz dažādu melu, nepatiesību.

Es īsumā gribu iezīmēt, kāds tad ir šis laukums, kā faktiski... vispār kāpēc mēs šodien par šo konkrēto likumprojektu debatējam.

Tātad es vienkārši atgādināšu, ka vēl iepriekšējā valdība, Kučinska valdība, savulaik ir devusi uzdevumu Tieslietu ministrijai izstrādāt jaunu kadastrālās vērtības aprēķina metodiku, kas būtu maksimāli pietuvināta faktiskajai tirgus vērtībai. Diemžēl, ņemot vērā to, ka nespēja acīmredzot vai nebija dūšas šo darbu paveikt un baidījās no sabiedrības neapmierinātības (ņemot vērā to, ka, ja metodika tiek pakārtota tirgus vērtībām, šīs kadastrālās vērtības neizbēgami pieaug un automātiski pieaugtu arī nekustamā īpašuma nodoklī maksājamā summa iedzīvotājiem), šis uzdevums faktiski tika atlikts, tas netika izpildīts.

Tas, ko izdarīja šobrīd tieslietu ministrs Bordāns, – viņš šo uzdevumu ir izpildījis. Viņš tātad ir izstrādājis jaunu kadastrālās vērtības aprēķina metodiku, bet apzinoties to, ka, ieviešot šo metodiku un paralēli nerisinot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu kopumā, tas ir absolūti nepieņemami. Mēs ļoti labi visi saprotam, un, es ceru, visi piekrīt, ka nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst būt konfiscējošs. Nedrīkst būt situācija, ka cilvēkiem atņem nekustamo īpašumu tikai tāpēc, ka viņš nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Tāpēc, lai izvairītos no šādas negatīvas situācijas, un es vēlos atgādināt, ka šobrīd tiesu izpildītājiem Rīgā ir vismaz aptuveni pieci tūkstoši izpildu lietas, kuras ir tieši balstītas uz to, ka iedzīvotāji nespēj samaksāt par savu nekustamo īpašumu tiem piestādītos rēķinus... Tāpēc tas, kas ir neatliekami jārisina, – ir jāmaina nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība, sistēma. Ir jādomā par to, lai šis nekustamā īpašuma nodoklis būtu samaksājams, lai tas būtu taisnīgs, tāpēc savulaik piedāvātais risinājums par nekustamā īpašuma nodokļa faktiski neapliekamo minimumu, no kura neaprēķina šo nodokli par primāro mājokli, vēlos uzsvērt – tieši primāro, nevis vienīgo mājokli –, tas diemžēl pagaidām nav guvis atbalstu koalīcijas partiju vidū, neskatoties uz to, ka visur citur civilizētajā pasaulē, Eiropā, mūsu kaimiņvalstīs, šāda sistēma vai līdzīgas sistēmas tiek īstenotas.

Šobrīd, kā jau izteicās iepriekšējie runātāji, kuriem, manuprāt, ir tāda padziļināta izpratne par šo jautājumu, šis kadastra vērtību aprēķina metodikas jautājums ir jāskata tieši kontekstā ar visu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodiku. Ja tas netiek darīts, tad šāda metodika nedrīkst tikt apstiprināta, pretējā gadījumā tā nesīs ļoti smagas sekas Latvijas iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma īpašniekiem. Tāpēc šobrīd šis process tiek zināmā mērā iesaldēts līdz brīdim, kamēr Finanšu ministrija, finanšu ministrs daudz aktīvāk, nekā tas ir bijis līdz šim, iesaistīsies, lai kopīgi strādātu ar visām iesaistītajām pusēm – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar Tieslietu ministriju –, lai kopīgi izstrādātu tādu sistēmu, kas būtu taisnīga visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Sabiedrība! Mazliet šizofrēniski man izklausījās tie Jaunās konservatīvās partijas centieni iedzīvotāju labā... Nu, mazliet atmiņu jāmēģina, kā saka, atsvaidzināt JKP deputātiem.

Tieši ministrs Bordāns un tieši Tieslietu ministrija sagatavoja projektu, kas izraisīja sašutumu sabiedrībā par drastisku nekustamā īpašuma nodokļa faktisku celšanu, pārskatot kadastrālās vērtības. Un gan uzņēmēji, gan cilvēki vienkārši masveidā ne tikai bija neizpratnē, bet bija pilnīgi skaidrs, ka šāda sistēma, paceļot kadastrālās vērtības, iznīcinātu Latviju pilnībā. Pēc tam JKP attapās, ka ir pāršāvuši pār strīpu, un tad, protams, savā klasiskajā manierē, domājot, ka visi iedzīvotāji ir diezgan neizglītoti un neko nesaprot, sāka runāt par to, ka viņi kaut ko grib tur samazināt. No sākuma piedāvā drastiski paaugstināt un tad mēģina karināt sev ordeņus pie krūtīm. Tā ir pirmā šizofrēniskā sadaļa, ko šīs sēdes klausītājiem arī vajadzētu atcerēties.

Otrā sadaļa, kas arī ir mazliet šizofrēniska, ir par to, ka mēs runājam par nodokļiem, faktiski par nodokļiem, lai gan, sanākot šai Saeimai, bija tāda tēze no koalīcijas, ka visus nodokļus mainīs vienreiz un kopā to visu darīs un viss būs pārskatāmi un visiem loģiski saprotami. Mēs jau esam piedzīvojuši neskaitāmas reizes, ka katrs (Nav saklausāms.)... iet atsevišķi un nekas nevienam nav saprotams. Normālā valstī, ja gribētu veikt zināmas nodokļu reformas, tad attiecīgi būtu jāskatās pilnīgi visi nodokļi kopumā, kā tas varētu palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības attīstībai un visiem pārējiem, nevis atsevišķi.

Trešā sadaļa, kas arī saistīta tiešā mērā ar tādu šizofrēnisku, manuprāt, izpratni, ir tas, ka vārdos jau, protams, ir skaisti, ka nekustamā īpašuma nodoklis nedrīkst būt tāds, lai ar to atņemtu cilvēkiem īpašumus, kuros viņi dzīvo vai nedzīvo – nav svarīgi šobrīd. Tajā pašā laikā tieslietu ministra Bordāna uzraudzītie tiesu izpildītāji pēc pieprasījumiem no Rīgas domes (kuru pārvalda, piemēram, Attīstībai/Par!, Jaunā VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība, kas ir šajā pašā koalīcijā un kas rūpējas par demogrāfijas uzlabošanu, par cilvēku atgriešanu Latvijā) masveidā izsūta šos faktiski izpildīšanas rīkojumus, lai atņemtu faktiski iedzīvotājiem līdzekļus un visu pārējo.

Šajā kontekstā man ir jāsaka tā: ja mēs gribam uzlabot demogrāfiju valstī un ja gribam uzlabot komercdarbības vidi, tad mums būtu jāskata visi nodokļi kopumā. Skatot visus nodokļus kopumā, vienīgais pareizais risinājums, kā sajūta man saka, ka par mājokli, ko cilvēki paši ir cēluši par savu naudu un maksājuši nodokļus, pirmām kārtām saņemot ienākumus, par ko uzcelt māju, pēc tam maksājot par būvmateriāliem, maksājot celtniekiem un maksājot nodokļus... Par mājokli un par vides labiekārtošanu, ko cilvēks pats izdara, lai paceltu vērtību, valstī kopumā nodokļi nav jāmaksā.

Mums nevajag tālu skatīties. Mēs varam paņemt Lietuvu kā piemēru. Ja mēs gribam attīstīt... lai mums komercdarbība attīstās, lai mums šeit investīcijas ieplūst un tamlīdzīgi, es domāju, ka tos aptuveni, cik nekustamā īpašuma nodoklī iekasēti, – aptuveni pie 200 miljoniem – mēs noteikti varam atrast citās pozīcijās.

Es pieļauju, ka nekustamā īpašuma nodoklis būtu tas nodoklis, kas vispār būtu jāatceļ. Tas palīdzētu atgriezt cilvēkus Latvijā, tas palīdzētu komercdarbībai, un tad pēc kāda laika mēs varētu skatīties, pārskatīt un tamlīdzīgi. Bet, ja mēs gribam uzrāvienu, arī tajā skaitā ekonomisko uzrāvienu, tad tas būtu līdzeklis, kādā veidā vajadzētu rīkoties.

Es saprotu, tur sāks kliegt varbūt pašvaldības vai kaut kā tamlīdzīgi, tāpēc es saku: visa nodokļu reforma (un diemžēl Latvijā vārdi "nodokļu reforma" vienmēr saistīti ar nodokļu paaugstināšanu, nevis samazināšanu) būtu jāskata kompleksi kopumā pa visām nodokļu pozīcijām. Nav saprotams, tas vispār ir arī prātam neaptverami – jo tu vairāk un labāk iekārto vidi, teiksim, savu nekustamo īpašumu, jo tas kļūst vērtīgāks un tev par to ir vairāk jāmaksā. Tev ir lielāks sods par to, ka tu esi kvalitatīvāk un labāk sakopis latvju zemi. Tas ir absurds, pilnīgs un galīgs absurds! Tad sanāk tā, ka labāk mēs visi dzīvojam koka būdelēs, neko neattīstām, jo tad mums būs mazāks nodoklis. Pilnīgs absurds!

Nobeigumā. Arī tā birokrātiskā spēlēšanās ar vārdiem – vienīgais mājoklis, primārais mājoklis. Nu, es atvainojos. Pēc būtības viens un tas pats. Un radīt situāciju, ka cilvēkiem būtu tikai viens mājoklis... Dievs dod, lai katram Latvijas iedzīvotājam būtu vairāk īpašumu, Dievs dod, ka viņam būtu mazāk jāmaksā par šiem īpašumiem nodoklī un ka mums būtu nodokļu sistēma, kurā ar maziem nodokļiem mēs saņemtu vairāk tieši uz tā rēķina, ka mums būtu valstij lielāks apgrozījums komercdarbībā un dažādās komercdarbības jomās. Tas būtu tas pareizais virziens, kurā vajadzētu skatīties.

Un pavisam, pavisam nobeidzot. Par kādu cilvēku aizsardzību mēs varam runāt, ja Jaunās konservatīvās partijas tieslietu ministrs faktiski piesedz tiesu izpildītāju un nomuļļā izpildu lietas disciplināro vai kādu tur to izskatīšanu tikai tāpēc, ka Jaunās konservatīvās partijas biedrs Berga kungs pārstāv tiesu izpildītāju kaut kādā strīdā, kur ir sūdzība par tiesu izpildītāju bijusi. Par kādu cilvēku aizsardzību mēs te varam runāt?! Mēs varam runāt tikai par divkosību. Kārtējo reizi iedzīvotāju muļķošana, tieši tāda pati muļķošana kā par "3 × 500" vai jebko citu, par ko runā JKP. JKP, manuprāt, tikai un vienīgi ar to nodarbojas – muļķo cilvēkus un cenšas iedzīvoties uz cietumu būvniecību, nevis uz izglītību un tamlīdzīgi. Nekas JKP darbībās nav vērsts cilvēku interesēs, un to vienmēr vajag atcerēties un paturēt prātā.

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā ir jāatceļ! Ja jūs gribat, lai latvieši atgriežas Latvijā, tas ir jāatceļ!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pilnībā pievienojoties Valaiņa kunga sacītajam, es vēlos vēlreiz varbūt norādīt dažiem kolēģiem: nu, tiešām, beidziet, lūdzu, meklēt vainīgos Saeimā.

Jaunā konservatīvā partija strādā jau divus gadus, un pa šo laiku, man liekas, tā atruna, ka ar koalīcijas kolēģiem jums nav izdevies panākt vienošanos, ir nedaudz bērnišķīga, jo patiesībā šis atbrīvojums no vienīgā vai primārā, kā jūs to sauksiet, nekustamā īpašuma nodokļa bija viena no vislielākajām jūsu partijas programmas sastāvdaļām. Tieši pateicoties šim solījumam (nerunājam par "3 × 500"), cilvēki arī gāja un par jums balsoja. Arī pie mums šobrīd vēršas ļoti daudzi jūsu vēlētāji, kuri vīlās jūsos un kuri vienkārši nevar sagaidīt, kad beidzot jūs nāksiet klajā ar šo priekšlikumu īstenošanu.

Mums ir bijuši arī... mums ir bijusi domnīca kopā ar šiem aktīvistiem, kuri strādā pie nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanas un kuri ir vākuši arī parakstus ManaBalss.lv, un principā neatkarīgie deputāti bija tie, kas panāca beidzot, ka šie kolektīvie iesniegumi ir iesniedzami vairākas reizes, ja tie ir nonākuši līdz... pārsnieguši atkārtoti šo 10 tūkstošu parakstu... limitu. Tātad mēs izdarījām to, ko jūs neizdarījāt, vismaz to mazumiņu, panācām, ka šis jautājums atkal ir aktualizēts Saeimā, neskatoties uz to, ka jau 12. Saeimā šis uzdevums bija, bet nekas ar to netika darīts. Tagad nekas netiek darīts arī ar šo pašu jautājumu. Nu, droši vien nāks trešā reize, un trešo reizi jums arī būs jātaisnojas savu vēlētāju un visas Latvijas sabiedrības priekšā.

Es vēlos atgādināt, godātie kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas! Pirms kāda laika, pavisam nesen, man liekas, ka pat mazāk nekā mēnesi pirms šīs sēdes, mēs kopā ar kolēģi Švecovas kundzi iesniedzām priekšlikumus kovida likumā (vienā no tiem) par to, ka mums būtu jāpadomā, kā atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa soda naudām Latvijas iedzīvotājus. Uz to mums atbildēja Feldmana kungs, ka viņš netic, ka mēs jau tagad nevaram atbrīvot no sodiem.

Bet mēs nevaram, un mēs to noskaidrojām un apstiprinājām šīs bažas. Tik tiešām, kamēr likumdevējs šo elementāro solīti uz priekšu nevar paiet pretim nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem, tikmēr pašvaldības tāpat turpinās iekasēt soda naudas, neskatoties uz to, ka tas samaksas termiņš ir pārcelts. Tas jau nevienam nepalīdz, no tā jau summa nekļūst mazāka. Un sāk krāties soda naudas maksājumi, soda naudas procentiņi.

Par to jums pilnīgi šobrīd nav nekāda uztraukuma, lai gan jūs esat Rīgas domē un jūs bijāt tie, kuri varēja šajā budžetā jau paredzēt samazinājumu nekustamā īpašuma nodoklim. Tāpat kā jūs pārmetāt iepriekš citiem, kuri bija Rīgas domē pirms jums, ka viņi neko nav darījuši. Tagad jūs esat tie, no kuriem tiek prasīts un sagaidīts, lai jūs ne tikai tīrītu beidzot ielas no sniega, bet arī sāktu domāt par rīdziniekiem un viņu interesēm, jo, protams, nākt un stāstīt ar plakātiem un feisbukā runāt – tā ir viena lieta, bet reāli izdarīt un īstenot šo jautājumu jūs, kā mēs redzam, vispār nevarat. Jums ir visa vara, jums ir Tieslietu ministrija, jums ir Rīgas dome. Lūdzu, rīkojieties, mēs gaidām no jums palīdzību. Jūs beidzot varbūt tiešām nāksiet un atrisināsiet šo gadiem samilzušo problēmu. Bet, kā mēs redzam, jūs varat tikai runāt, jūs neko nevarat izdarīt.

Tāpēc, protams, es aicinu... Kopā ar kolēģiem mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, bet jebkurā gadījumā mēs turpināsim arī strādāt pie tā, lai šī nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim būtu dienaskārtībā, lai šis jautājums būtu aktuāls un lai tas beidzot, beidzot pa visiem gadiem tiktu atrisināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu atbildēt Geidāna kungam, bet, manuprāt, atbildēt Geidāna kungam būs diezgan neiespējami. Ir nepieciešams mazliet vairāk izprast nodokļu politikas sistēmu un saprast to, ka šis likumprojekts vairāk runā par pašām bāzēm. Tas, kāds ir šis koeficients – 0,2 vai 1,5. Ja tava bāze ir augsta un netaisnīga, tad var piemērot, kādu koeficientu tu gribi, nekas tur iedzīvotājiem tāpat nepalīdzēs. Tādus piemērus mēs zinām – pat piemērojot 90 procentu atlaidi, atsevišķos gadījumos tik un tā iedzīvotājiem šis slogs ir nesamaksājams.

Bet tas, kāpēc es pieteicos, vairāk bija atbildēt Juraša kungam par pieeju attiecībā uz to, kas notika Kučinska valdībā. Kučinska valdībā tika dots... netika apstiprinātas kadastrālās vērtības, un tika dots uzdevums tās labot. Ja jūs man gribat teikt, ka šis uzdevums ir izpildīts, es jums varu pateikt – nē, šis uzdevums nav izpildīts. Jo tās kļūdas... pašas pamatkļūdas, kuru dēļ vispār pamatā vajadzēja veikt izmaiņas... Nav izdarīts.

Bet liela vienprātība ir tajā, ka ir nepieciešama nekustamā īpašuma nodokļa reforma. Varbūt šobrīd ir dalīta atbildība savā ziņā. Pats nekustamā īpašuma nodoklis ir nodots pilnā administrēšanā pašvaldībām, pašvaldību ieņēmums. Mēs tikko, budžetu balsojot, redzējām, ka pašvaldībām var noņemt teju 100 miljonus nodokļu ieņēmumu nost.

Un varbūt vajag... Padomājiet, varbūt ir vērts paņemt pilnā kontrolē šo nodokli valdības pusē. Ja reiz visiem ir tik daudz ideju, kādā veidā vajadzētu šim nodoklim tālāk attīstīties, nu, paņemiet to valsts pusē, atgrieziet atpakaļ proporciju, piemēram, 85 procentu ienākuma nodokli pašvaldībām, un paņemiet šo nodokli pilnībā savā kontrolē. Tad varēsim paskatīties, kā nu izdosies, cik labi bija, kad šo nodokli menedžēja pašvaldības, un cik labi veiksies, ja šo nodokli mēģinās iekasēt valsts un noteikt atsevišķās likmes. Tas ir par pamatbāzēm.

Tomēr, šo jautājumu skatot, vienu lietu gribas vēl akcentēt: ir pilnīgi pareizi, ja mēs runājam par jebkāda veida atbrīvojumu iedzīvotājiem no nekustamā īpašuma nodokļa, ka to nevar skatīt (un tas nebūs iespējams ne pie vienas valdības – vai pie šīs vai pie jebkuras citas) atrauti no kopējās nodokļu sistēmas. Principā tas nozīmē nodokļu reformu.

Es gribu visiem atgādināt, ka nodokļu reforma, manā ieskatā, jau ir notikusi šīs koalīcijas ietvaros, un tas notika dažus mēnešus atpakaļ visu mūsu acu priekšā vairāk nekā nedēļas garumā. Ja kāds domā, ka būs vēl kaut viena nopietna nodokļu reforma, nu, tad es domāju, ka tā ir sevis maldināšana vai arī citu cilvēku muļķošana. Jo, visticamāk, nekādas nodokļu reformas šai valdībai vairs nebūs pa spēkam. Tas viss jau ir noticis. Ja es kļūdos, kolēģi, pierādiet to darbos! Es esmu gatavs atbalstīt jebkāda veida iniciatīvas, kas ir iekļautas gan šajā likumā par atbrīvošanu no nekustamā īpašuma sloga, jebkāda veida jautājumus, nodokļu izmaiņas, kas būs, lai kaut kādā veidā vērstu šo jautājumu... tiešām pietuvinātu reālajai dzīvei, īstenošanai, un pat no savas puses esmu gatavs rakstīt likumprojektus kaut vai katru nedēļu, lai motivētu jūs sākt kustēties.

Kolēģi, Jaunā konservatīvā partija, parādiet, ka no jums valdībā ir kaut kāda jēga. Ja jūsu iniciatīvas neatbalsta, tad jautājums – ko jūs tur vispār darāt vai kāda no jums jēga? Kas tad ir tas, par ko jūs cīnāties? Un šī ir tā viena lieta, ko jūs solījāt vēlētājiem. Nu, cīnieties! Varbūt mēs jums palīdzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Juraša kungs, lūdzu, vai komisijas vārdā gribat ko bilst?

J. Jurašs. Komisijas vārdā nav nekas papildus piebilstams.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem otrajam lasījumam.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. februāris.

Paldies.

Tālāk darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu"".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu"".

Kolēģi, īsumā par konkrēto grozījumu un tā tapšanas iemesliem. 2003. gada 12. martā Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Latvijas vārdā parakstīja Latvijas un ASV līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu. Līgums tika pieņemts un apstiprināts saskaņā ar 2006. gada 15. jūnija likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu".

Likumprojekts, kuru skatām, ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt Latvijas un ASV līgumā par šīs privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu noteikto saistību izpildi. Līgumā noteiktās Latvijas puses saistības neatbilst Eiropas Savienības regulām attiecībā uz atbrīvojumiem no muitas maksājumiem, pēc likumprojekta paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā privātajai izglītības iestādei "Latvijas Starptautiskā skola" tiks veikta muitas maksājumu un dabas resursu nodokļa atmaksa par Latvijas un ASV līguma par izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu 3. panta 2. punktā noteiktajām precēm.

Kolēģi, vēlos vērst arī uzmanību, ka šis likumprojekts Ārlietu komisijā nonāca jau 2019. gada septembrī. Jautājums – kādēļ tik ilgi tiek skatīts? Tātad 2019. gada septembra sēdē no Juridiskā biroja izskanēja iebildumi, vai ir nepieciešami šādi atsevišķi... par atvieglojumiem nodokļos atrunāt Ministru kabineta noteikumos, ja ir vispārējais regulējums likumā "Par nodokļiem un nodevām". Līdz ar to komisija lēma... bez virzības atstāja, kamēr šis jautājums tiek atrisināts. Nesen Ārlietu komisija no Izglītības un zinātnes ministrijas saņēma atzinumu ar atbilstību Eiropas Savienības prasībām, jo viens ir mums divpusējais līgums, starptautisks līgums starp ASV un Latviju, bet tajā pašā laikā Latvijai ir konkrētas saistības kā Eiropas Savienības dalībvalstij, līdz ar to redakcionāls risinājums, lai nebūtu pretrunas, tiks iesniegts otrajā lasījumā.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes "Latvijas Starptautiskā skola" darbības nodrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 9. februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 9. februāris.

Paldies.

Skatām pēdējo likumprojektu šajā darba kārtībā – "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums. 39 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Šodien otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 574/Lp13).

Atgādināšu īsumā, ka likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un tā mērķis ir noteikt skaidru atbildības sadalījumu būvniecības procesā starp būvniecības procesa dalībniekiem, definēt pasūtītāja atbildību, stiprināt vietējās pašvaldības būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši 39 priekšlikumus. Un tad secībā.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz precizēt terminu "būvprojekts". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz precizēt terminu "būvniecības dokumenti". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – deputāta Riekstiņa priekšlikums paredz papildināt būvniecības procesa dalībniekus ar inženierkonsultantu... Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Jā, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Es izteikšos par 3., 4. un 5. priekšlikumu. Šie priekšlikumi ir cieši saistīti. Lai gan komisijā daļēji atbalstīts ir 3. un 4. priekšlikums, iekļaujot 5. priekšlikumā, tas tomēr bija ilga likumprojekta izskatīšanas gaitā... nu, teiksim, arī izmainīta likumprojekta izskatīšana.

Es ar to gribu teikt, ka faktiski jēdziens "inženierkonsultants" un tā definīcija... Turpmāk Ekonomikas ministrija ir apņēmusies ar nozari tikties, pieaicināt šī jautājuma risināšanā arī ieinteresētos deputātus. Līdz ar to šobrīd inženierkonsultanta... šī atruna gan 3., gan 4., gan arī 5. priekšlikumā nav īsti loģiska, jo tātad Ekonomikas ministrija ar nozari vienosies par redakcionālu izmaiņu un priekšlikumu, kas mums komisijā attiecīgi uz trešo lasījumu tiks piedāvāts.

Līdz ar to šobrīd es aicinu gan 3., gan 4., gan 5. priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Sanda Riekstiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 36, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz papildināt būvniecības procesa dalībniekus... ar būvprojekta izstrādātāju. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsojums nav pieprasīts. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums paredz papildināt būvniecības procesa dalībniekus... ar inženierkonsultantu un būvprojektu izstrādātāju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasījuši balsojumu. Lūdzu... Ā, debates, piedodiet. Redzu – debates, jā.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es tikai vēlējos vērst uzmanību – ja jau reiz komisija ir atbalstījusi, tad droši vien, ka jāatbalsta ir, ko tur daudz. Tādi ātri pavērsieni varbūt dažreiz arī var samulsināt deputātus, tāpēc es iesaku turēties stingri pēc tabulas.

Atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpinām.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Precizitātes labad – 3., 4. un 5. priekšlikums tieši arī runā par šo inženierkonsultanta definīciju, kura pēc tam komisijā uz trešo lasījumu mums tiks piedāvāta. Un loģiski ir nešķirot pēc priekšlikuma iesniedzēja, bet pēc tā satura.

Līdz ar to arī šo priekšlikumu es aicinu neatbalstīt, jo turpmāk komisijā būs redakcionāls precizējums gan par definīciju, gan, iespējams, arī par inženierkonsultantu un citu iesaistīto atbildību būvniecības procesā. Tas likumprojektu padarīs skaidrāku, un nozare arī varēs piedalīties šī likumprojekta izstrādē.

Paldies.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā kas piebilstams?

S. Riekstiņš. Es tikai varu atgādināt, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 46, pret – 25, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00. Mēs dodamies pusstundas pārtraukumā līdz pulksten 17.30.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā ir noslēgusies. Kvorums ir konstatēts.

Tiekamies pulksten 17.30, lai turpinātu skatīt šo likumprojektu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam Saeimas 2021. gada 4. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Jā, kolēģi. Turpināsim.

6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums un paredz precizēt terminu "būvprojekta izstrādātājs". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – deputāta Riekstiņa priekšlikums paredz papildināt likumu ar terminu "inženierkonsultants". Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Sanda Riekstiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 14, pret – 28, atturas – 1. Kolēģi, nav kvoruma. Jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Sanda Riekstiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 14, pret – 36, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz papildināt likumu ar terminu "inženierkonsultants". Priekšlikums komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz aizstāt visā likumā vārdus "būvniecības ieceres dokumentācija" ar vārdu "būvprojekts". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar būvvaldes arhitekta pienākumu aprakstu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Arī redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz 9. panta trešajā daļā aizstāt vārdus "būvprojektā minimālajā sastāvā vai būvprojektā" ar vārdu "būvprojektā". Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 11. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 19. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Aizstāj terminus 12. panta otrajā daļā, nosaka, ka būvprojekta izstrādātājs un būvniecības ierosinātājs vienojas par detalizācijas līmeni, kādā izstrādā būvprojektu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 21. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 12. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 13. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 23. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 24. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz izslēgt 19. panta pirmo daļu un mainīt atbilstoši secīgo daļu numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 26. – deputāta Riekstiņa priekšlikums, kas paredz papildināt būvniecības ierosinātāja pienākumus un atbildību, būvniecības procesā piesaistot atbilstošu būvspeciālistu vai būvkomersantu (inženierkonsultantu). Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

S. Riekstiņš. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz papildināt būvniecības ierosinātāja pienākumus un atbildību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 28. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz papildināt būvprojekta izstrādātāja pienākumus un atbildību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 29. – deputāta Riekstiņa priekšlikums paredz būvprojekta izstrādātāja tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja būvniecības ierosinātājs nepilda šā likuma 19.¹ panta trešajā daļā noteiktos pienākumus. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad šis priekšlikums nav balsojams, jo Saeima nav atbalstījusi arī 26. – deputāta Riekstiņa priekšlikumu.

S. Riekstiņš. 30. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz būvprojekta izstrādātāja tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja būvniecības ierosinātājs nepilda šā likuma 19.¹ panta otrajā daļā noteiktos pienākumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 31. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz, ka autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 33. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz būvdarbu veicēja atbildību par būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi un izstrādes nodrošināšanu un sekām. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 34. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 35. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 36. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz tiesības būvniecības procesa dalībniekiem būvniecības pakalpojumu līgumā noteikt papildu pienākumus un atbildību, nemainot pamatpienākumus un likumisko atbildību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 37. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz būvspeciālista pienākumu rīkoties tā, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, ja ir konstatējis normatīvo aktu prasību acīmredzamus pārkāpumus cita būvspeciālista profesionālajā darbībā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 38. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums paredz precizēt... būvprojektu, no kura atkāpjoties tiek paredzēta administratīvā atbildība par patvaļīgu būvniecību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 39. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums ir redakcionāls un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 39. priekšlikumu.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 11. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad citi priekšlikumi nav izskanējuši. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 11. marts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Līdz ar to esam izskatījuši 4. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis virkni deputātu jautājumu.

Deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Valērijs Agešins un Jānis Tutins ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā uzdevuma izpildi attiecībā uz Saeimai iesniedzamo ziņojumu par OIK staciju darbības uzraudzību". Minētais jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Tāpat deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Valērijs Agešins un Jānis Tutins ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu".

Deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis vārdu jautājuma motivācijai. Lūdzu!

Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties!

Vārds deputātam Ivaram Zariņam jautājuma motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kā jau visa Latvijas sabiedrība ir ievērojusi, šīs valdības rīcība aizvien vairāk sāk atgādināt mazu bērnu darbošanos, kuri nejauši ir nokļuvuši pie automašīnas stūres un tad, kad mašīna ir sākusi kustēties, nesaprot, ko ar to darīt, kā vien skaļi, nesakarīgi kaut ko kliegt un arī dārgi un bezsakarīgi spaidīt visus iespējamos pedāļus, lai šis auto neietriektos kārtējā šķūnītī vai stabā un automašīna, tas ir, valsts, netiktu sadragāta.

Mēs esam sagatavojuši šo jautājumu Krišjānim Kariņam, lai palīdzētu viņam saprast, cik bezjēdzīga ir viņa rīcība saistībā ar kovidkrīzi. Un, iespējams, tas palīdzēs viņam pieņemt jēdzīgus un pārdomātus lēmumus.

Tas arī ir mūsu galvenais jautājuma mērķis. Ceram arī saņemt atbildi par bezjēdzīgajiem pasākumiem, ko viņš ir īstenojis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tātad tiks nodots Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Nākamais ir deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Valērija Agešina un Ivana Klementjeva iesniegtais jautājums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par Elektroenerģijas tirgus likumā valdībai paredzētā uzdevuma izpildi attiecībā uz OIK staciju pārkompensācijas novēršanu un vienotā tehnoloģiskā principa ieviešanu".

Deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis vārdu jautājuma motivācijai.

Lūdzu, piesakieties, Zariņa kungs! (Pauze.)

Vārds deputātam Ivaram Zariņam jautājuma motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad runa ir par pārkompensācijas novēršanu. Kā jūs zināt, kolēģi, mēs jau pagājušā gada sākumā pieņēmām likumu, kurš paredzēja konkrētu pienākumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt jaunus noteikumus, lai novērstu šo pārkompensācijas mehānismu. Un tas bija jāizdara. Šie noteikumi bija jāpieņem līdz 31. augustam. To noteica likums. Joprojām nav zināms, vai šādi noteikumi ir izstrādāti. Vismaz pagājušogad, vēl pašā, pašā gada izskaņā, kad mēs to skatījām, šādi noteikumi joprojām nebija izstrādāti.

Likums arī nosaka, ka līdz marta beigām ir jābūt pārvērtētām visām stacijām. Runa ir par entajiem miljoniem, kuri tādā veidā... par šo pārkompensāciju, kas joprojām tiek nodrošināta.

Mēs prasām Ekonomikas ministrijai skaidrojumu un pamatojumu, kā tad īsti mums tagad ir ar to pārkompensācijas novēršanu, vai tiek likums pildīts vai ne. Tas arī attiecas uz politiskajiem spēkiem, kuri solīja cīnīties ar OIK afēru. Pašlaik ir tieši otrādi – turpinās tās piesegšana.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam atbildes sniegšanai.

Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par infekcijas slimību izplatību Latvijā". Jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Veselības ministrijas dokumentu "Izvērtējums par prasību izglītojamajiem 1.–4. klasē mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegus"". Šis jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Regīna Ločmele un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par dienesta pārbaudes rezultātiem patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumu".

Motivācijai vārdu ir lūdzis deputāts Ivars Zariņš.

Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties sistēmā!

Vārds deputātam Ivaram Zariņam deputātu jautājuma motivācijai. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es aicinātu visiem iepazīties ar publicēto Veselības ministrijas dienesta pārbaudes ziņojumu saistībā ar šo nu jau leģendāro kovida vakcīnu iepirkumu. Un es pieņemu, ka jums tieši tāpat kā man radīsies sajūta, ka šī pārbaude ir tikusi veikta, nevis lai izmeklētu šo iespējamo noziegumu, bet gan lai piesegtu to.

Ziņojumā ir minēti (Skaņas pārrāvums.)... apgalvojumi par kopējo viedokli, kurš ir ticis pausts šajās sanāksmēs un lēmumā, par kuru vispār nav zināms, vai tas galu galā ir pieņemts. Šāda rakstura informācija liecina vai nu par paviršu pārbaudes veikšanu, vai arī par mēģinājumu slēpt informāciju par iespējamā nozieguma patiesajiem apstākļiem un atbildīgajiem par šo nodarījumu.

Velns kā vienmēr slēpjas detaļās, un šīs detaļas tiek slēptas no mums. Un tāpēc mēs palīdzēsim šķetināt šo situāciju un esam uzdevuši konkrētus jautājumus par konkrētām lietām, par kurām lūdzam, lai ministrs sniegtu atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputātu jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam atbildes sniegšanai.

Deputāti Ļubova Švecova, Andris Kazinovskis, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde un Aldis Gobzems ir iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam "Par obligātu vakcinēšanos studējošajiem Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā". Jautājums tiks nodots aizsardzības ministram Artim Pabrikam atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi deputātu jautājumi jums ir nolasīti.

Kolēģi, atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ir izsludinājis šā gada 28. janvāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas turpināšanu 15 minūtes pēc šīs 4. februāra trešās sēdes darba kārtības izskatīšanas.

Tātad vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Līdz ar to šo sēdi slēdzu.

Un 28. janvāra sēdes turpinājums sāksies pulksten 18.05.

Paldies.