Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas četrdesmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2020. gada 18. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 17. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 864/Lp13). Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kolēģes! Sveicu arī kolēģi Aigaru Bikši ar mandātu!

Turpinām skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā".

Palikām pie 26. priekšlikuma, kas saistīts ar 25. priekšlikumu un ar droša elektroniskā paraksta ieviešanu attālinātās partijas... politiskās partijas dibināšanas procesā. Komisijā 26. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu laikus apvienot.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Šis priekšlikums pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs iepriekšējam. Tiek piedāvāts parakstīt partijas dibināšanas dokumentus ar drošu elektronisko parakstu.

Starp citu, mums ir tāds Elektronisko dokumentu likums, kas paredz drošu elektronisko parakstu kā oficiālu dokumentu parakstīšanas līdzekli, kas pēc būtības aizstāj notariālu apstiprinājumu uz paraksta. Un tas arī praksē pierādās, proti, lai iesniegtu Uzņēmumu reģistrā dokumentus, ir trīs versijas – viena versija ir attiecīgo dokumentu parakstīt pie notāra, otra ir ar elektronisko parakstu un trešā – iet uz vietas Uzņēmuma reģistrā to izdarīt. Tātad tehniski to ir iespējams šādā veidā arī izdarīt.

Bet absurds, protams, ir tāds, ka šodien parlaments ar drošu elektronisko parakstu noraidīs priekšlikumu, ka ar drošu elektronisko parakstu var parakstīt partijas dibināšanas dokumentus. Tam būs likuma spēks, kas ar drošu elektronisko parakstu pieņemts. Pēc tam parlaments ar drošu elektronisko parakstu apstiprinās amatā tiesnesi Satversmes tiesā, kam, visticamāk, būs jāizskata sūdzība, konstitucionāla sūdzība, par šo jautājumu. Nu jūs paši saprotat šo absurda situāciju.

Bet būtiskākais jautājums šajā visā stāstā ir tāds, ka faktiski valsts vara ir skaidri un gaiši parādījusi, ka drošs elektroniskais paraksts ir... pretēji tam, ko Valsts kontrole saka, ka nevis sabiedrībā tiek veicināta tā lietošana, bet to lieto salīdzinoši neliela sabiedrības daļa. Tas maksā ļoti dārgi līdz ar to visai valstij. Un attiecīgi tas būtu jāmaina.

Tāpat arī manis jau minētie epidemioloģiskie jautājumi, ka faktiski tagad 200 cilvēkiem būs jāiet pie notāra. No ārzemēm to nav iespējams izdarīt. Tātad vairāki simti tūkstošu Latvijas valstspiederīgo šobrīd politiskajā procesā piedalīties vispār nevar. Arī tiem, kas ir Latvijā, būs jāriskē ar savu veselību, ar notāra veselību un jāiet pie notāra.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šis balsojums "pret" drošu elektronisko parakstu ir balsojums, lai apgrūtinātu manas partijas dibināšanu. Šī partija tiks dibināta 8. janvārī – lūst vai plīst! Bet es, kolēģi, gribu tikai jūs aicināt saprast, ka ar šo balsojumu patiesībā jūs jau lejat uz manām popularitātes dzirnavām, nevis palīdzat sabiedrībai. Sabiedrībai jūs palīdzētu, ja izlasītu Elektronisko dokumentu likumu un šī likuma 1. panta 2. punktu. Tad jūs saprastu, kas ir drošs elektroniskais paraksts.

Un visi tie argumenti, kas attiecas uz to, ka tur pārbauda rīcībspēju... Es atvainojos, kā notārs var pārbaudīt rīcībspēju tajā pašā DigiNotārā, kad viņam parāda ekrānā pasi – tieši kā tas tiek pārbaudīts? Šie argumenti, protams, neiztur ne juridisku, ne emocionālu, ne kādu citādu kritiku, tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī... Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Papildus tiem argumentiem, kas jau izskanējuši vakardien un šodien, es atcerējos diskusiju pirms dažiem gadiem Saeimas Juridiskajā komisijā, kad notika debates par tautas nobalsošanas jeb referenduma ierosināšanas kārtību. Notika diskusija par to, vai ļaut iedzīvotājiem izmantot tikai drošu elektronisko parakstu vai arī uzticēties dažādām citām personas identifikācijas metodēm, tai skaitā banku kodiem un banku identifikatoriem. Tajā laikā LVRTC bija tie, kas ļoti spēcīgi argumentēja tikai par droša elektroniskā paraksta izmantošanu, faktiski mēģinot pierādīt, ka tas ir spēcīgākais, uzticamākais veids, kā apliecināt personas parakstu un identitāti atšķirībā no banku identifikatoriem.

Es nedomāju, ka šajā laikā kaut kas ir mainījies un ka drošs elektroniskais parakts ir mazinājis savu spēku, ja tā var teikt. Tieši otrādi, es pieņemu, ka šo nu jau daudzo gadu garumā ir vēl rasti papildrisinājumi, papilddrošības elementi, kā padarīt drošu elektronisko parakstu vēl uzticamāku personas identifikācijā.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai ievērotu konsekvenci. Un, kolēģi, mums vispār ir jāsaprot, ka krīzes laiks ir bīstams demokrātijas pamatiem. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pārlieku neierobežotu personu brīvību tur, kur tas nav nepieciešams. Šobrīd jau ir ārkārtīgi daudz citu ierobežojumu, tai skaitā pulcēšanās brīvība ir stipri ierobežota.

Ja mēs vēl ar šādiem, manuprāt, nepārdomātiem lēmumiem liegsim dibināt jaunas politiskās partijas, kas arī ir daļa no demokrātiskas valsts pamatiem un elementiem, tas nenāks par labu sabiedrībai.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt to, lai mums būtu iespējami ērti strādāt attālināti, arī politisko spēku dibinot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tāpēc jau tas ir drošs elektroniskais paraksts, ar atzīmi "drošs", ka mēs visi, to lietojot, saprotam, ka tam ir absolūti līdzvērtīgs spēks parakstam, kas ir apliecināts. Ja mēs šobrīd, izskatot šo likumprojektu, redzam, ka lielākā daļa Saeimas deputātu iebilst pret šādu precizējumu, kas piedāvā izvēlēties – vai nu drošs paraksts, vai notariāls apliecinājums, tad man tiešām ir jābrīnās par to, kāda kolēģiem ir izpratne par šiem procesiem.

Piemēram, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kura skata ļoti nopietnus jautājumus attiecībā uz personas izdošanu kriminālvajāšanai, Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Es tiešām neesmu pārliecināta par to, ka, balsojot, pieņemot šādus lēmumus vai arī, kā mēs redzējām šodien, pieņemot lēmumu par Aigara Bikšes virzīšanu apstiprināšanai Saeimas deputāta amatā, mēs tiešām zinājām, ka katrs dalībnieks no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ir izteicis savu brīvo gribu.

Vēl mēs varam runāt par to, ka vakardien mēs noskaidrojām, ka Saeimas deputāti, pieņemot šos lēmumus, it kā var pieteikties, ka viņi tiešām ir klāt. Šajā gadījumā Saeimas deputāti, strādājot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, var (ja es nemaldos, izlabojiet, ja es kļūdos)... viņiem nav prasīts atklāt kameras, viņi var arī ar izslēgtām kamerām runāt, pieņemt lēmumus un balsot, nekādā veidā neidentificējot sevi. Kā mēs atceramies, tad Saeimas komisiju sēdes notiek pat bez elektroniskā paraksta identifikatora, vienkārši piesakoties ZOOM, nosūtot deputātiem uz e-pastu vai arī WhatsApp čatā, kurš arī nav drošs teorētiski, šos ZOOM linkus.

Tas, kas notiek komisijas sēdēs, šie lēmumi, kuri tiek pieņemti arī ārpus Saeimas darba kārtības... jo ir vairāki lēmumi, kuri tiek nodrošināti, pat neizlemjot Saeimai tālāk, ir dažādas situācijas komisiju darbā... arī šie lēmumi vispār tiek pieņemti, neidentificējot Saeimas deputātus. Tagad aizliedzot šādu darbību, jūs tiešām esat sev iešāvuši kājā. Es nesaprotu, kāpēc tāda greizsirdība nepieciešama.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es arī aicinātu tos, kuri tagad balsos "pret" šo priekšlikumu, pieteikties debatēm un pamatot. Tas ir ļoti svarīgi, lai jūs to izdarītu. Ja jūs tagad to neizdarīsiet, tad nu nav citu argumentu, ka tā vienkārši ir vēršanās pret Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti, jo nav argumentu, kāpēc šinī gadījumā drošs elektroniskais e-paraksts neskaitīsies drošs elektroniskais paraksts, jo... un tas... Savukārt tas nozīmēs, ka šāds lēmums ir pamatoti apstrīdams Satversmes tiesā. Nekāda argumentācija nav pausta. Jūs būsiet apliecinājuši to, ka vienkārši esat aizmirsuši savus Latvijas tautai dotos zvērestus rūpēties par Latviju kā demokrātisku valsti un aizmirsuši savus solījumus par tiesiskumu.

Tas, ka kāds tagad mēģina pateikt – ziniet, tas nebūs īsti droši vai nebūs rīcībspējas... nu, atvainojiet, ja jau cilvēks ir spējīgs, ja jau cilvēkam vispār ir elektroniskais paraksts un viņš ar to ir spējīgs rīkoties, tad viņam caurmērā rīcībspēja ir augstāka nekā dažam labam Saeimas deputātam, kurš ir ne tikai politiskās partijas pārstāvis, bet arī ievēlēts Saeimā.

Kā mēs zinām, daudziem bija problēmas sākt lietot šo elektronisko parakstu. Tagad apšaubīt, ka kāds cits cilvēks, kuram jāveic krietni vienkāršākas darbības, nav rīcībspējīgs... Atvainojiet, jūs atkal veidojat Orvela fermu, kurā viens... kāds cits ir līdzīgāks par citiem.

Es aicinu, es speciāli turpinu runāt, lai būtu iespēja pieteikties kaut vienam no tiem, kuri vēlas īstenot šo politisko izrēķināšanos prettiesiskā, nedemokrātiskā veidā. Piesakieties un pamatojiet, ja tā nav. Jūs ar savu klusēšanu pašlaik apliecināt, ka jūs apzināties, ka rīkojaties nedemokrātiski, prettiesiski un nepamatoti.

Aicinu pieteikties debatēm. (Pauze.) Vēlreiz aicinu pieteikties debatēm. Un aicinu visai Latvijas sabiedrībai sekot līdzi, kas pašlaik notiek. Nožēlojami, ka šī vara savā mazspējīgajā, arogantajā veidā mēģina īstenot politisko izrēķināšanos. Lūdzu, visi to piefiksējiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. (Skaņas pārrāvums.)... par priekšlikumu, un arī šis, 26., priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 45, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 27. – Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 28. – deputāta Gobzema priekšlikums, saistīts ar 25. priekšlikumu par elektroniskā paraksta izmantošanu. Un komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot laikus uzreiz.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Tātad šis ir pēdējais, trešais priekšlikums. Tieši tāpat kā iepriekšējie divi. Tātad uz krīzes laiku, es uzsveru, nevis uz visiem laikiem, bet tikai uz ārkārtas stāvokļa laiku, uz laiku, kamēr darbojas ierobežojumi valstī, kamēr jūs arī tostarp runājat par epidemioloģisko drošību, es piedāvāju izmantot vai nu notāra pakalpojumus, vai parakstīt dokumentus ar elektronisko parakstu.

Priekšlikums pēc būtības ir principā analoģisks iepriekšējiem diviem, ko jūs noraidījāt, un tā ir politiska vēršanās pret mani kā pret opozīcijas deputātu, pret maniem vēlētājiem, arī visiem tiem, kas dzīvo ārzemēs, jo viņi objektīvi nevarēs piedalīties partijas dibināšanā.

Pie šiem apstākļiem es izstāstīšu arī juridiskās konsekvences. Ņemot vērā, ka jūs šodien apstiprinājāt ar drošu elektronisko parakstu Saeimas deputātu, jūs arī vēlat tiesnešus ar drošu elektronisko parakstu... Un tā ir daudz nopietnāka juridiska darbība nekā privātpersonu sanākšana kopā un organizācijas nodibināšana. Tā vēl nepieņem nekādus valstiskus lēmumus, tās ir vienkārši privātpersonu tiesības – nodibināt organizāciju. Tad pie šiem apstākļiem būs gan vēršanās Satversmes tiesā, gan arī attiecīgi vēršanās pret Latvijas valsti, ļoti iespējams, pret atsevišķām valsts amatpersonām, jo šī ir acīmredzama politiska izrēķināšanās bez jebkādiem juridiskiem argumentiem.

Kāpēc drošs elektroniskais paraksts Gobzema partijas dibināšanas sakarā? Jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka šis jautājums ir attiecināms tieši uz manu gadījumu, jo es esmu izteicis gribu dibināt politisko partiju šajā laikā. Kāpēc drošs elektroniskais paraksts šajā situācijā nedarbojas? Un es vēlreiz atkārtoju – vienīgais arguments, kas izskanējis no Tieslietu ministrijas, ir par rīcībspējas pārbaudi. Es atvainojos, rīcībspējas pārbaude, parādot ekrānā savu pasi, nav iespējama. Rīcībspējas pārbaude pēc savas būtības ir medicīnisks instruments, to nevar pārbaudīt šādā veidā.

Un pabeidzot... Šodien balsojumā piedalīsies 96 deputāti. Es nevienu pārējo no 96, tātad 95 deputātus... es neredzu, vai viņi fiziski paši balso ar drošu elektronisko parakstu. To nav iespējams pārbaudīt. Nav iespējams pārbaudīt, vai šajā mirklī visi šie deputāti ir pie skaidra saprāta, piemēram, nav alkohola reibumā vai kaut kādu zāļu vai narkotiku reibumā, vai viņu vietā nebalso kāds cits. Un mēs pieņemsim likumus ar drošu elektronisko parakstu visas šīs dienas garumā, tāpat kā visās iepriekšējās dienās. Un šis arguments būs salīdzinoši ļoti būtisks tiesvedības procesā.

Es aicinu tomēr pārdomāt, jo priekšlikums ir tikai par krīzes laiku, nevis par visu laiku, kamēr dibina politiskās partijas. Tikai tikmēr, kamēr ir attālinātais režīms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Droša elektroniskā paraksta definīcija. Divi faktori, kas to raksturo, ir elektroniski dati jeb unikāls personas identifikācijas apliecinājums, kas pievienots datorā sagatavotam dokumentam: vārds, uzvārds, personas kods un citi dati. Un otrs – personas individuāls paraksts elektroniskajā vidē, kuram ir juridisks spēks. Tāda ir droša elektroniskā paraksta funkcija.

Kāpēc vispār valsts ir izveidojusi tādu, kāpēc vispār valsts iegulda līdzekļus? Arī nākamā gada budžeta projektā mēs paredzējām papildu līdzekļus, lai varētu ID kartēs iestrādāt šo drošo elektronisko parakstu.

Ja mēs šādā situācijā nobalsosim "pret", neļaujot attālināti izmantot drošu elektronisko parakstu, lai varētu nodibināt politisko spēku, tad es vispār nesaprotu, kādēļ mums ir vajadzīgs šāds produkts. Tad izmantosim citas identifikācijas ierīces, kuru dēļ valstij nav ne eiro jāiztērē, – banku... banku identifikatori ir viens no piemēriem.

Mēs paši esam izveidojuši sistēmu, kas ļauj juridiski saistoši apliecināt personas identitāti elektroniskajā vidē, kas ir īpaši aktuāla šobrīd, kad ir ļoti stingri ierobežojumi kovida dēļ, kad valsts pati ar MK rīkojumu, ar likumu nosaka cilvēkiem pienākumu strādāt attālināti, bet ar otru roku aizliegs, pasakot – nē, jums praktiski nebūs iespēju izdarīt tās lietas, kas jums ir nepieciešamas savu personisko tiesību realizācijai attālināti. Padomājiet, kur ir loģika. Es domāju, ka patiešām arī Gobzema kungam taisnība. Ja mēs nobalsosim šobrīd pret šo priekšlikumu, es arī pati viņam ieteiktu taisnā ceļā doties uz tiesu un izcīnīt savas tiesības. Tas nav pareizi.

Es aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, paldies. Arī šajā portālā e-Saeima ir apliecinājums tam, ka šo drošo elektronisko parakstu var izmantot arī darījumu slēgšanai. Tas nozīmē, ka šis unikālais personas identifikators ir līdzvērtīgs paraksta apliecinājumam.

Un vēl es gribētu atgādināt jums, godātie kolēģi, ka pēc... saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, saskaņā ar tiem pakalpojumiem, kurus nodrošina Latvija.lv, pastāv iespēja, ka šie cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, var nobalsot, neidentificējot, kā jūs sakāt, sevi, tātad nepierādot savu rīcībspēju, bez notariāla apliecinājuma, izmantojot e-parakstu, var nobalsot, var savākt parakstus par to, lai ierosinātu referendumu par Saeimas atlaišanu. Un jūs to pieļaujat. Latvija.lv to pieļauj.

Tātad vai no Tieslietu ministrijas ierēdņu puses tas nav valsts apdraudējums? Ja jūs ļaujat izmantot e-parakstu šādām lietām, bet partijas... izveidot partijas, kurām būs jāpiedalās... lai piedalītos vēlēšanās... tām ir jāiziet ļoti stingra kontrole, arī amata kandidātiem ir jāiziet noteikta pārbaude. Viņiem ir jāuzraksta ļoti daudzi apliecinājumi. Un jebkurā gadījumā šādā veidā cilvēkus var arī nepielaist pie dalības vēlēšanās. Vakardien dzirdējām no Tieslietu ministrijas pārstāvja, ka, lūk, ir dažādi gadījumi bijuši, ka kaut kādi pretvalstiski spēki centušies izveidot kaut ko nesaprotamu. Tie cilvēki, kuri veido partijas, un tie cilvēki, kuri piesakās dalībai vēlēšanās... vai jūs domājat, ka tad pilnīgi nevienu cilvēku nepārbauda? Tā taču nav. Turklāt tas, ko mēs vakardien dzirdējām par partiju finansēšanu, arī, man liekas, ir smieklīgs arguments, jo partijas finansēšana nesākas uzreiz pēc partijas izveidošanas. Tas jau nu gan būtu jāzina, bet es saprotu, ka šodien mēs arī nedzirdēsim nevienu argumentu.

Paldies. Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es aicinātu gan politiskās partijas, gan Saeimas deputātus atvieglot iespēju vienam no mūsu kolēģiem dibināt partiju. Domāju, ka no konkurences nav jābaidās.

Un, ja mēs... ļoti labs piemērs ir Saeimas sēdes. Saeimas sēdes tomēr notiek ļoti interesantā formātā – šajā vebinārā. Es pats personīgi šādu pieeju ļoti neatbalstu, bet, ja tā ir nolemts, mums ir tādā jāpiedalās.

Bet politiskās partijas dibināšana... Ja šajā gadījumā viens deputāts, politiķis ir publiskajā telpā ļoti skaidri paudis tādu vēlmi un ļoti skaidri norāda, ka ir šķēršļi... es domāju – komentēt citiem politiķiem, kas jau ir nodibinājuši politisko partiju normālos apstākļos, un stāstīt, ka nav nemaz tik grūti to izdarīt... šeit jau otro dienu stāsta argumentus, ka... būs problēmas un ka varbūt... citiem no malas, kas to negrasās darīt, varbūt arī nesaprast... Tāpēc es aicinātu ņemt vērā argumentus, ko paudis Gobzema kungs, – ņemt vērā izņēmuma stāvokli, šos ārkārtas apstākļus. Es domāju, ja kādam gribēsies pārbaudīt to, vai cilvēks ir vai nav piedalījies, – mūsdienās tas ir tiešām tikai tāds tehnikas jautājums. Ja cilvēki būs parakstījušies, būs atraduši veidu, kā sanākt kopā, tad tas ir tikai apsveicami, un arī no politiskās konkurences nav ko baidīties. Ja cilvēki... labāk, lai nodibinās politiskā partija, tad redz, ka ir vēl cilvēki kopā, un var gatavoties Saeimas vēlēšanām un godīgi cīnīties par iespēju pārstāvēt Saeimā.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā es vēlreiz gribētu atkārtot galvenos argumentus kopumā. Tātad valdība ir piedāvājusi risinājumu – šajā ārkārtējā situācijā iespēju dibināt politisko partiju attālināti. Tas, ko valdība piedāvā šobrīd, ir atkāpšanās no augstajām prasībām, kas jāievēro politiskās partijas dibināšanas procesā. Kā arī komisijā minēja gan Tieslietu ministrija, gan arī vakar Tieslietu ministrijas pārstāvis, gan Saeimas Juridiskais birojs, tad partija... politiskā partija nav salīdzināma ar citām organizācijām un biedrībām, jo šeit ir svarīgi šie augstie standarti un augstās prasības, jo partija tiek veidota, lai īstenotu publisko varu. Un salīdzināt šo... es runāju tiešām par dibināšanu... šīm 200 personām... kad šobrīd ir rasts risinājums, lai varētu dibināt attālināti... šo nevar salīdzināt ar ikdienas pakalpojumiem un arī e-paraksta izmantošanu citādā veidā, jo šis salīdzinājums nav pamatots.

Kā jau es vakar arī minēju, šī notāra loma ir ieviesta drošības apsvērumu dēļ. Citus... pārējos argumentus es vairs neatkārtošu. 28. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 52, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Arī 28. ir deputāta Gobzema priekšlikums, kas paredz izmainīt...

Sēdes vadītāja. 29.

M. Šteins. Arī 29. ir deputāta Gobzema priekšlikums, tas paredz izmaiņas politiskās partijas dibināšanas regulējumā ārkārtējās situācijas laikā. Komisijā nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot laikus. Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Jā, tātad šī priekšlikuma būtība ir šāda. Ja valstī ir noteikti ierobežojumi, noteikts, cik cilvēku vispār drīkst pulcēties kopā, tad attiecīgi priekšlikuma būtība ir tāda, ka arī politisko partiju var nodibināt, sanākot kopā, tas cilvēku skaits, kas atbilst šiem ierobežojumiem. Tātad, ja valsts ir noteikusi, ka pulcēties drīkst mazāk par 200, nu, piemēram, 100 cilvēki, tad politisko partiju var nodibināt 100 cilvēki. Ja valsts ir noteikusi, ka var sanākt kopā 25 cilvēki, tad var nodibināt 25 cilvēki. Ja valsts nosaka – tikai divi var sanākt kopā, tad arī divi var nodibināt politisko partiju. Un paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka politiskās partijas dibināšana pati par sevi nerada šai partijai automātiskas iespējas startēt vēlēšanās. Ir jāizpilda vēl divi priekšnoteikumi. Viens ir – vismaz gadu iepriekš ir jābūt tādai dibinātai... gadu pirms vēlēšanām. Un otrs priekšnoteikums – vajag vismaz 500 biedrus.

Līdz ar to skaits... Cik cilvēku dibina politisko partiju – tam vispār nav nekādas nozīmes, jo – var nodibināt 201 biedrs un nevar piedalīties vēlēšanās... Līdz ar to tam nav nekādas juridiski izšķirošas nozīmes.

Un, ja skatāmies salīdzinoši uz lielajām demokrātijām, tad redzam, ka nevienā no lielajām demokrātijām – nedz Vācijā, nedz Anglijā, nedz Francijā (vienalga, sauksim jebkuru valsti) – nav tādu ierobežojumu (proporcionāli iedzīvotāju skaitam valstī), kādi ir noteikti mums. Ne par 500 biedriem, ne par 200 biedriem pie dibināšanas... un 500 – pie startēšanas vēlēšanās... Tie arī ir mākslīgi izveidoti antidemokrātiski šķēršļi, jo principā – kāda starpība, cik cilvēku dibina partiju? Pati partija ir ieinteresēta, lai tai būtu pēc iespējas vairāk biedru un līdz ar to arī lielāks elektorāts.

Bet šis jautājums ir attiecināms tieši uz ārkārtas stāvokļa laiku. Tagad jūs ierobežojat cilvēku skaitu, kas drīkst kopā sanākt un satikties, un darāt to it kā epidemioloģiskās drošības nolūkos, bet vienlaikus tagad jūs šos simtus cilvēku... pat tad, ja Gobzema partiju dibinās, piemēram, 500 vai 600 cilvēku (tas tikai kā piemērs!), jūs visus šos 500 un 600 cilvēkus tagad dzīsiet pie notāra – neatkarīgi no tā, ka būs notikusi attālināta sēde. Tas ir pretēji jebkādām epidemioloģiskās drošības prasībām, vispār pilnīgs absurds.

Es piedāvāju tātad: ja jūs pasakāt, ka drīkst kopā sanākt 25 cilvēki, nu tad 25 cilvēki arī sanāk kopā un nodibina politisko partiju. Diezgan loģiski.

Jūsu ierobežojumi attiecas uz jebkuru sociālu grupu, arī uz politiski aktīvu cilvēku grupu, sociālu grupu, kas grib piedalīties un var piedalīties politiskajā procesā. Kā kolēģis teica, nav jābaidās no tā, ka ir nodibināta partija, jo šī partija tāpat ir ieinteresēta, lai tajā būtu pēc tam pēc iespējas lielāks biedru skaits.

Tas, ko es dzirdēju kā vienīgo argumentu no viena kolēģa: "Nujā, nu tad, ja būs ar elektronisko parakstu, – tad būs vienkārši mazāk jāmaksā par to procesu." Tā ir tāda politiska greizsirdība, kas ir izskanējusi debatēs. Tātad jūs ierobežojat... jo tad sanāks maksāt nevis piecus vai 10 tūkstošus par dibināšanu, bet, ļoti iespējams, ļoti mazu summu sanāks maksāt.

Tas viss – tā ir tikai un vienīgi greizsirdība, nevis loģiski juridiski argumenti.

Tāpēc es aicinu atbalstīt un rūpēties par cilvēku drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, ļoti labi, ka mēs šinīs debatēs dzirdējām argumentāciju no šī priekšlikuma noliedzēja, kāpēc šāds priekšlikums nebūtu jāatbalsta. Proti, – ka elektroniskais paraksts nav gana drošs.

Elektroniskais paraksts... drošs elektroniskais paraksts, kurš ir drošs gan pēc būtības, gan juridiski... pēkšņi, izrādās, nav drošs tajos gadījumos, kad ir jālemj par politisko partiju dibināšanu. Tas jau pats par sevi ir absurds. Bet tas pamatojums, kas tālāk nāk... ir ļoti svarīgi, ka tas tiek pašlaik piefiksēts. Un kad... jo, redziet, šinī gadījumā runa ir par varu. Par to, ka politiskās partijas tiek dibinātas ar mērķi gūt varu.

Tas nozīmē... ja pie šādiem lēmumiem... tas, ko jūs tagad apgalvojat, – ka elektroniskais paraksts nav drošs... tas nozīmē, kolēģi, ka jūs būsiet konsekventi un tad, kad notiks gatavošanās pašvaldību vēlēšanām, kad notiks partiju kongresi, tie arī nedrīkstēs notikt elektroniski, pat ar drošu elektronisko parakstu nedrīkstēs izvirzīt kandidātus uz šīm vēlēšanām. Ja mēs esam konsekventi... Es vēlētos saņemt apstiprinājumu, ka tas tiešām tā arī ir.

Pretējā gadījumā tas viss, ko jūs stāstījāt, – tās atkal ir vienkārši politiskas manipulācijas, klajš tiesiskuma un demokrātijas pārkāpums. Un ļoti labi, ka tas tiek fiksēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Atkārtoti aicinot atbalstīt arī šo priekšlikumu, es vēlos tikai paturpināt tēmu par tām nejēdzībām, kuras principā šobrīd izgaismojas, jums aizliedzot drošo elektronisko parakstu pie partiju veidošanas.

Jā, mēs dzirdējām no ziņotāja argumentu par to, ka, lūk, ir pavisam citi standarti gadījumā, kad ir runa par partiju veidošanu. Tad kā mēs varam runāt par standartiem, par drošību, ja pavisam nopietni mums turpinās diskusijas par e-vēlēšanām?

Godātie kolēģi! Jūs saprotat, ka šobrīd jūs esat radījuši situāciju, ka, lai piedalītos šādās potenciālās e-vēlēšanās, kandidātiem nebūs atļauts noformēt savu dalību ar e-parakstu, bet vēlētājiem, kuri ievēlēs vai nu šos kandidātus, vai citus, būs šāda iespēja? Vai tas nav jautājums, kurā jūs šobrīd esat izgāzušies?

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka šis priekšlikums gan nav par e-paraksta izmantošanu, bet par sapulces izmēru. Un vēlos norādīt, ka komisijā... Komisijā arī netika minēts, ka e-paraksts nav drošs. Tas ir drošs, tikai politiskās partijas dibināšanas procesā ir jāievēro dubulta drošība.

Šis konkrētais, 29., priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 52, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Arī 30. priekšlikums paredz izmaiņas politiskās partijas dibināšanas regulējumā ārkārtējās situācijas laikā. Tas saistīts ar sapulces izmēru... jā, tātad daudzumu... Šis priekšlikums ir no deputāta Gobzema. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Pirmām kārtām teikšu, ka man, protams... Es vienkārši esmu šokā par deputāta Šteina teikto par dubulto drošību. Es atvainojos, likumdevējs ir juridiska institūcija. Nav tādas dubultās drošības. Likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi. Tas – pirmām kārtām.

Un, ja runājam par vienlīdzību, – šeit vienīgā juridiskā diskusija, kas ir bijusi par to... bija par to, vai elektroniskais paraksts ir vienlīdzīgs ar notāra paraksta apliecinājumu (un juridiski tas ir viens un tas pats), nevis par dubultu drošību. Politisko partiju likumā nemaz nav ierakstīts tas, ka ir kaut kāda dubulta drošība, jo tādas vienkārši objektīvi nevar būt. Nevis dubulta drošība, bet dubulti standarti, ja?

Un, ja runājam par šo dubulto drošību... es atvainojos... nodibinātām politiskajām partijām, – tikko vienai nesen bija kongress... vai divām bija. Tur bija notārs, kas pārbaudīja to personu rīcībspēju, kuras balsoja? Dubulta drošība?! Partija vēlēja valdes... vairākas valdes vēlēja... Nacionālajai apvienībai vēlēja... Raivi Dzintaru ievēlēja bez elektroniskā paraksta un bez notāra. Un politiskajai partijai "KPV LV" nosaukumu mainīja, izmeta Zakatistovu ārā... un tādā garā – bez notāriem. Un jūs runājat par dubultu drošību?!

Visi šie argumenti... juridiski vienkārši saliksies Satversmes tiesā. Vienkārši tā!

Bet šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka... Šobrīd, starp citu, tie ierobežojumi ir, ka pulcēties tuvāk par diviem metriem... drīkst konkrēts skaits cilvēku... Tātad, ja var nodrošināt, ka starp cilvēkiem ir divi metri... Piemēram, arēnā "Rīga" var nodrošināt – 500 cilvēkus var izsēdināt tā, ka viņu starpā ir stipri vairāk nekā divi metri un tiek ievērotas visas epidemioloģiskās drošības prasības. Vai arī pie jūras – var sastāties 500 vai pat tūkstoš cilvēku vairāk nekā divu metru atstatumā viens no otra un tādā veidā nodibināt politisko partiju klātienē... visiem.

Tas ir jautājums par klātieni, ja ir iespējams ievērot šīs divu metru distances. Ir vietas, kur to ir iespējams tehniski izdarīt.

Un tāpēc es aicinu šādu priekšlikumu atbalstīt un nepiekopt dubultus standartus, jo nav iespējams... arī juridiski, ja mēs runājam... nav iespējams, ka partijas nodibināšanas brīdī... ka partijai nav nekādas juridiskas teikšanas. Jums vajag notariālu apliecinājumu, kas... vienīgais mērķis ir tas, ka vienkārši tas dārgāk maksās, un viss, ja? Tiem, kas dibina, – tiem vienkārši tas dārgāk maksās – par katru parakstu, es nezinu, 25 vai cik tur eiro. Bet tad, kad ir nodibināta un jūs ievēlat Nacionālajai apvienībai priekšsēdētāju Raivi Dzintaru, tad nekāda notāra nav. Tad nav šīs dubultās drošības.

Šie svaru kausi skaidri un gaiši parāda, ka vienīgais mērķis ir cīnīties ar politisko opozīciju. Satversmes tiesas procesā... un arī publiski... Sabiedrībai tas ir redzams, ka principā šobrīd visa tā cīņa ir tikai un vienīgi pret Gobzemu.

Un man jāsaka pozīcijai liels paldies par to, ka jūs lejat uz manas popularitātes dzirnavām, ka jūs izgaismojat to, cik ļoti jūs baidāties, ka Gobzems nodibinās partiju. Paldies jums liels par to! Jūs tikai un tikai vienīgi manu politiķa reitingu šobrīd kāpināt ar visiem šiem balsojumiem "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jā, ar šādiem lēmumiem... faktiski jums būtu pēc šāda lēmuma pieņemšanas jānāk klajā ar citiem piedāvājumiem.

Es runāju ar kolēģiem no pozīcijas, kuriem ir izveidotas savas partijas, – kā tur, katrā partijā, iet. Es saprotu, ka mēs skatāmies uz "KPV LV" stāstu... Tad, visticamāk, arī šie kolēģi gribēs veidot kaut ko jaunu. Daļa no viņiem gribēs veidot jaunu partiju.

Tāpēc šajā gadījumā... Ja jūs nevēlaties atļaut veidot partiju, dibināt partiju ar e-parakstiem, tad jums noteikti tuvākajā laikā, pēc iespējas ātrāk, ir jāgroza vai nu vēlēšanu sistēma, vai jāgroza arī... jāsamazina izveidošanas termiņi, jo tā, kā šobrīd ir noteikts likumā... Un, ja jūs aizliedzat šo iespēju atvieglot partiju dibināšanu, jūs... jā, tieši tā, kā kolēģis Gobzems teica, – jūs tiešām esat radījuši, manuprāt, diezgan stingru pamatu tam, lai šāds lēmums tiktu apstrīdēts, jo tas vistiešākajā veidā apdraud demokrātiju un rada tiešām tādus... ļoti daudzus jautājumus attiecībā uz lēmuma pieņēmējiem.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā vēlos tikai norādīt, ka jau šobrīd politiskās partijas nav vienlīdzīgā pozīcijā ar citām organizācijām to dibināšanas procesā. Šajā ziņā ir augstākas prasības. Un Ministru kabinets un arī komisija ir atbalstījusi šo procesu, kā attālinātajā... laikā... partiju dibināt var. Un iespējas ir dotas.

Šis konkrētais priekšlikums par distances prasību regulējumu netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 31. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz termiņa pagarināšanu tiesiskās aizsardzības procesā, ja izpildās noteikti kritēriji. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 32. – deputātu Zakatistova, Nemiro, Eglīša, Znotiņa un Pavļuta priekšlikums. Ievieš regulējumu, lai nodrošinātu privāto investīciju apjoma pieaugumu.

Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 33. priekšlikums... Komisija nolēma veikt precizējumus iepriekšējā, 32., priekšlikumā un radīja 33. priekšlikumu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 34. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikums. Paredz noteikt piemaksas apmēru pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, profesionālās ievirzes pedagogiem un augstākās izglītības iestāžu, koledžu augstāko izglītību īstenojošajiem mācībspēkiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu valstī.

Komisijā 34. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Jā, kaut arī šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika faktiski noraidīts (zināmā mērā – bez argumentiem, tikai ar valdības pārstāves un Finanšu ministrijas pārstāves teikto, ka nozares ministrija un nozares ministre nav pieprasījušas šāda veida atbalstu, tādēļ valdība to nevar atbalstīt), es tomēr lieku cerības uz Saeimas kolēģiem, saprotot, ka attālinātā strādāšana pedagogiem, īpaši pirmsskolā, ir noteikta no valdības puses. Tā nav pašvaldību izvēle, tā nav pedagogu izvēle. Tā ir valdības noteikta stratēģija. Un tieši tāpēc valdībai būtu jāatbalsta arī pedagogi – kaut vai tādēļ, ka citas nozares atbalsta... Mēs redzam, ka, piemēram, Valsts probācijas dienesta cilvēki saņems naudas balvu par darbiem... par darbu epidemioloģiskajos apstākļos, bet skolotāji – ne! Tikai tādēļ, ka nozares ministre nav to pajautājusi, nav to pieprasījusi un nav par to rūpējusies.

Domāju, ka jums visiem ir bērni, draugu bērni, ir mazbērni, ir draugu mazbērni, ir kolēģu bērni, kuri iet gan bērnudārzā, gan skolā mācās, un jūs labi zināt, ka valdība tiešām arī šobrīd, nosakot stingrākus ierobežojumus, tieši pirmsskolu ir atstājusi kā iestādi, kura strādās. Tātad valdība uzņemas atbildību, ka šiem cilvēkiem ir jāstrādā arī kovida apstākļos. Ja šāds ir valdības lēmums, tad arī valdībai ir jādod atbalsts ar piemaksu par strādāšanu epidemioloģiskajos apstākļos – gluži tā, kā to dara šobrīd citās nozarēs, tai skaitā valsts pārvaldē.

Tālāk. Ir skaidrs, ka attālinātās mācības prasa papildu slodzi arī tādēļ, ka 1.–4. klasē tiek ieviests jauns mācību standarts, bet elektroniskie jeb digitālie materiāli šobrīd nav sagatavoti visām klasēm. Tātad ne tikai 1.–4. klasei līdz decembrim, bet arī 2. un 3., 5. un 6. klasei digitālo materiālu nav. Tas nozīmē, ka skolotāji papildus gatavo mācību materiālus, sarunājas... un arī vēl papildus konsultē.

Mēs redzam presē, ka ir jau paziņojums, ka janvārī Šuplinska aicina skolotājus strādāt divās maiņās. Tas arī liecina, ka tā ir papildu slodze un ka piemaksa par attālināto darbu ir vienkārši nepieciešama, jo to darbu nosaka valdība.

Vēlreiz atkārtoju – nav dota nedz skolotājiem, nedz skolām, nedz pašvaldībām brīva izvēle. Šajā brīdī valdība nosaka, kā pedagogiem strādāt, tai skaitā – pirmsskolā, kur atalgojumu nosaka pašvaldības... pareizāk sakot, nodrošina pašvaldības, nevis nosaka.

Līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu. Tādējādi jūs atbalstīsiet arī savus kolēģus, draugus, kuru bērni šobrīd mācās, lai arī ir brīvdienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Arī komisijā mēs ar kolēģiem tiešām nedzirdējām nevienu argumentu pret šo priekšlikumu.

Gan no mūsu puses bija, gan... Manuprāt, diezgan daudz tika pastāstīts par to, kādā veidā šobrīd skolotāji strādā (strādā attālināti!) un kā tas darbs tiek organizēts, un cik tiešām liela šobrīd slodze ir skolotājiem, strādājot attālināti, nodrošinot šīs mācību stundas.

Ļoti bieži ir situācijas, kad skolotājiem ir jāpielāgojas bērnu varbūt nepilnajām iespējām šajā stundā piedalīties un pildīt šos uzdevumus, kas ir elektroniski nosūtīti. Bieži rodas jautājumi gan vecākiem, gan skolēniem. Un skolotājam faktiski ir jāatbild, "24/7" režīmā jādežūrē, un skolotājs to dara, tāpēc ka tā ir viņa profesija, tas ir viņa sirdsdarbs. Viņš nevar atslēgties un ignorēt šos paziņojumus, šīs vēstules, viņš noteikti iesaistās, viņš atbild, viņš cenšas strādāt, cik vien var.

Un šajā situācijā mēs vispār pat nevaram runāt par kaut kādiem konkrētiem darba laikiem – ka, lūk, jāstrādā no pulksten 8.00 līdz 14.00 vai no 8.00 līdz 17.00. Kā es jau teicu – "24/7"! Gan sestdienās, gan svētdienās! Skolotājs visur piedalās – tad viņš nosūta tādu uzdevumu, tad viņš nosūta tādu plānu... Un pēc tam seko jautājumi, un tad skolēni sasūta skolotājam dažādu formātu atbildes – un ar to visu skolotājam jātiek galā, jo ne visiem ir vienāda programmatūra. Nav tā, kā pie mums, – katram Saeimas deputātam iedalīts vienāds dators, un mēs varam mierīgi strādāt ar šiem datoriem. Tur ir pavisam ir citādi.

Es tiešām... man ļoti, ļoti žēl, ka mums valdībā nav vecāku lobijs pārstāvēts. Mums ir tikai tādi, nu, cilvēki, kuri vispār neaizdomājas par to, kā dzīvo ģimenes ar bērniem, kā bērni mācās skolās. Ļoti, ļoti žēl, ka par to vispār netiek padomāts.

Tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt pedagogus šajā grūtajā laikā. Kā es jau teicu, viņi ir varoņi, viņi ir jāatbalsta, jo arī viņi šobrīd strādā pāri saviem spēkiem.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Pavienojoties gan Papules kundzei, gan Stepaņenko kundzei un viņu minētajiem argumentiem, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tālāk tabulā redzēsiet, ka esam arī sagatavojuši līdzīgus priekšlikumus.

Un viens papildu arguments, kolēģi, ir tas, ka šā gada 24. novembrī valdība ir pieņēmusi rīkojumu Nr. 680 "Par finansējuma sadalījumu atbalsta sniegšanai attālinātā mācību procesa nodrošināšanai vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem". Tas nozīmē, ka valdība jau nu vismaz par daļu no pedagogiem ir centusies domāt (kā redzam, šis rīkojums neattiecas uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem). Nu, es personiski uzskatu, ka nepietiekami. Finansējums, kas ir paredzēts papildu piemaksām par attālināto darbu, ir samērā niecīgs... kas ir ieplānots.

Bet kas ir sliktāk – tas, ka daļai pedagogu šīs piemaksas ir plānots nodrošināt, savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem, sākumskolu, profesionālās ievirzes, augstākās izglītības un koledžu... koledžās strādājošajiem pedagogiem šāds atbalsts paredzēts nav. Viņi ir tieši tādā pašā situācijā kā vispārējās izglītības iestādēs strādājošie pedagogi, viņiem visiem ir papildu darbs, viņiem... ļoti daudziem ir tā, ka ir jāstrādā gan ar tiem bērniem, kas ir skolā, gan ar tiem bērniem, kas attālināti mācās. Darbs faktiski patiešām ir dubultojies. Būtu tikai normāli, ja pa visu perimetru... visiem pedagogiem, kas strādā... īpaši pirmsskolas pedagogiem, kuri vispār strādā tādēļ, lai citās profesijās strādājošie varētu iet uz darbu; kaut vai tādēļ, lai medicīnas personāls, kam ir mazi bērni, varētu iet uz darbu un pildīt savas funkcijas šajā saspringtajā laikā... viņiem šādam atbalstam ir jābūt.

Mēs tālāk... savā priekšlikumā esam papildus vēl... esam papildinājuši to arī ar kārtību, kādā šīs piemaksas tiktu aprēķinātas, kādā tās tiktu sadalītas starp pedagogiem un kādā tiktu atskaites veidotas... līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos tas ir paredzēts attiecībā uz vispārējās izglītības pedagogiem.

Varat precizēt, varat arī kaut ko uzlabot, bet es ļoti aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs piedalās šodien Saeimas darbā, līdz ar to es aicinātu viņu atbildēt uz jautājumu, cik vispār no ārkārtas situācijā izmantotajiem līdzekļiem ir novirzīti atbalstam pedagogiem.

Tikko minētais – mazliet vairāk par vienu miljonu – nav uzskatāms par pietiekamu nozarē, kurā strādā daudz atbildīgu cilvēku, kaut vai tāpēc, ka šī piemaksa nosacīti ir šobrīd īstenojusies, sākot no 5 līdz 75 eiro skolotājam. Bet, ieskaitot pavasara darbu kovida situācijā, tas nav pieņemami, jo pavasarī bija viena situācija, šobrīd ir pilnīgi cita situācija un janvārī būs vēl cita.

Aicinu atbalstīt. Un lūdzu arī atbildēt uz jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Godātie kolēģi! Jautājums nav tikai par to, vai pedagogi objektīvu iemeslu dēļ ir vai nav pelnījuši piemaksas, kas ir saistītas ar darbu kovida apstākļos. Ir pelnījuši. Jautājums, es domāju, lielā mērā ir par to, vai mūsu valstī strādā princips "Viens likums – viena taisnība visiem". Jautājums ir par to, vai valdība tiešām rīkojas pēc šā principa.

Ja jau valdība nosaka, ka valsts publiskajā sektorā strādājošajiem ir piemaksas par šo pašaizliedzīgo darbu kovida pandēmijas apstākļos, tad... skaidrs, ka vajadzētu būt, lai tie principi, saskaņā ar kuriem tās piemaksas ir piešķirtas, ir vienādi. Un lai tās piemaksas... nu, ja nav vienādas, tad lai vismaz veidojas pēc vienādiem principiem un daudz neatšķiras skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un probācijas sistēmā strādājošajiem.

Bet, kolēģi, tas, ko mēs redzējām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, – ka vienas un tās pašas sēdes laikā... valdība piedāvāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atbalstīt apropriāciju, saskaņā ar kuru Valsts probācijas dienesta darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas, kas vidēji uz vienu darbinieku bija 1200... drusku vairāk nekā 1200 eiro apmērā uz vienu cilvēku. Nu, jautājums nav par to, vai šie cilvēki to ir vai nav pelnījuši, vai tās piemaksas ir vai nav bijušas adekvātas, bet par to, ka tajā pašā sēdē, kurā koalīcijas deputātu vairākums atbalsta piemaksas vienam probācijas dienesta darbiniekam 1200 eiro apmērā, – tajā pašā sēdē koalīcijas deputāti noraida priekšlikumu par to, lai piešķirtu piemaksas arī skolotājiem un pedagogiem. Un tajā pašā sēdē... mēs dzirdam no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, ka viss, ko valdība piešķīra piemaksās, ir 1,1 miljons eiro 24 tūkstošiem pedagogu; tas sanāk vidēji uz vienu pedagogu 46 eiro.

Tātad valdība vienā un tajā pašā dienā... pieņem lēmumu piešķirt piemaksas par darbu kovida apstākļos vienai grupai – 1200, vairāk nekā 1200 eiro uz cilvēku vidēji –, bet faktiski tajā pašā dienā noraida priekšlikumu piešķirt lielākas piemaksas nekā vidēji 46 eiro uz vienu cilvēku.

Tātad, pēc valdības loģikas, princips "Viens likums – viena taisnība visiem"... valdībai sanāk starpība starp Valsts probācijas dienesta darbiniekiem un pedagogiem – 27 reizes... Nu jautājums ir... Tagad Znotiņa kungs uzstāsies. Varbūt Znotiņa kungs paskaidros, kāpēc valdības acīs pedagogs ir 27 reizes... pedagoga darbs ir 27 reizes mazāk vērtīgs nekā probācijas dienesta darbinieka darbs kovida apstākļos? Kā tas iet kopā ar principu "Viens likums – viena taisnība visiem"?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu atgādināt par to finansējumu un to atbalstu, ko šobrīd mēs esam piešķīruši pedagogiem. Tas šobrīd ir 1 miljons 102 978 eiro, kas ir piešķirti gan 7.–12. klašu pedagogiem, gan profesionālās pamatizglītības, gan arodizglītības, gan profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogiem, arī 1.–6. klašu pedagogiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija ir nodrošinājusi vispārējās izglītības iestādēm datoru iegādi 3,9 miljonu eiro vērtībā, kurus līdz gada beigām daļa skolu jau ir saņēmušas, daļa vēl turpina saņemt. Un tas pienākas 425 skolām.

Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija seko līdzi situācijai un tam, kā izglītības iestādes nodrošina attālināto mācību procesu, un nepieciešamības gadījumā piedāvās risinājumus papildu atbalsta sniegšanai pedagogiem. Šajā saistībā jāņem vērā arī jau pieņemtie un tuvākajās dienās Ministru kabinetā vēl pieņemamie lēmumi attiecībā uz regulējumu izglītības procesa nodrošināšanai ārkārtējās situācijas laikā.

Un ir vēl viens būtisks aspekts, kas, protams, pie šī visa ir jāpiemin, – ka izglītības iestādes dibinātājiem – pārsvarā tās ir pašvaldības – ir tiesības, izvērtējot konkrēto situāciju izglītības iestādē, lemt par piemaksām pedagogiem, šim mērķim izmantojot izglītības iestādes budžeta līdzekļus. Un tātad – to skaitā arī mērķdotācijas veidā piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Un saistībā ar šo mēs noteikti vēl runāsim par citu opozīcijas priekšlikumu, par to, kā atļaut vai cik daudz atļaut šo pārpalikušo finansējumu pašvaldībām novirzīt šim mērķim. Jāteic, ka tādas iespējas jau ir, tādas tiesības jau ir, un mēs redzam, ka katru gadu no valsts mērķdotācijām skolām lielākoties paliek pāri finansējums, kas ir no viena līdz sešiem procentiem no kopējā piešķirtā finansējuma. Un nav skaidrs... Tas, kas tiešām nav skaidrs, – kāpēc šo finansējumu pašvaldības neizmanto arī mērķdotāciju izmaksai, ko drīkst darīt, un kāpēc šo finansējumu neizmanto, piemēram, skolotāju asistentu algošanai, ko arī drīkst ar šo finansējumu darīt. Bet nu daļa no šī finansējuma vienkārši paliek pāri.

Ņemot vērā arī visu iepriekš teikto, mēs turpināsim meklēt atbalsta mehānismus skolotājiem. Protams, viņi ir pelnījuši... Protams, viņi ir darījuši daudz šajos apstākļos un arī pielāgojušies esošajai situācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 34. priekšlikums nebija atbalstīts.

Un, kā jau minēja nozares pārstāvis, parlamentārais sekretārs, arī komisijā izskanēja informācija par visiem esošajiem atbalsta pasākumiem un programmām, kas palīdz šiem izglītības jomas mācībspēkiem. Un tika minētas gan piemaksas... jā, ne visiem... iespējams, nu, ne visiem... datortehnikas iespējas, pētījumu programmas... Un arī komisijā norādīja, ka ministrija meklē citas atbalsta iespējas.

Komisijā 34. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 46, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām 17. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Mēs uzsākām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu, izskatām to otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Sveicināta, sēdes vadītāja! Kolēģi! Turpinām ar šo likumprojektu.

35. – deputātes Švecovas priekšlikums. Vienāds ar 34. priekšlikumu, ko mēs jau noraidījām. Priekšlikums nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies jums, cienījamā sēdes vadītāja, un arī komisijas pārstāvim.

No vienas puses, jāsaka paldies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš vismaz mēģināja atbildēt uz jautājumu. Bet uz jautājumu, cik liels ir kopējais finansējums no kovida finansējuma... nevis no atrastām rezervēm vai kādiem citiem avotiem, bet tieši no kovida finansējuma sniegtais atbalsts pedagogiem... šajā brīdī ar to domāju nevis tehnoloģijas vai kādu citu atbalstu, bet atbalstu tieši atalgojuma ziņā, tātad piemaksas par darbu kovida apstākļos, epidemioloģiskajā situācijā... Cik tāds finansējums ir sniegts vai... ja Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir prasījusi kaut ko, tad – cik? Kāds ir bijis pieprasītais finansējums, un kādi ir bijuši pieprasītie pasākumi?

Tajā pašā laikā atbilde jau bija skaidra, un tā tiešām apliecināja arī Finanšu ministrijas pārstāves un valdības, premjera padomnieces, teikto, ka Izglītības un zinātnes ministrija īsti nav pieprasījusi atbalstu, vismaz šāda veida atbalstu skolotājiem. Un arī minētie skaitļi, proti, viens – mazliet vairāk par vienu miljonu, un otrs – trīs miljoni, rāda... faktiski rāda, Znotiņa kungs, jūsu un droši vien Šuplinskas attieksmi. Viens miljons – cilvēkiem, trīs miljoni – iepirkumiem.

Tas noteikti nav pieļaujami, jo cilvēki ir tie, kas strādā šobrīd, ne jau tehnika un tehnoloģijas, kas gan ir nepieciešamas, jāatzīst; paldies par to pašu, un viens dators šobrīd Valkas novadam, pašvaldībai, – tas noteikti rāda jūsu, tā teikt, sadalījuma principa pareizību, bet ne par to stāsts. Arī šāda tipa palīdzība ir vajadzīga, un jādomā, ka to ik pa mirklim pašvaldības vai tās personas, kas ir saņēmušas tehnoloģiju ziņā atbalstu, novērtē. Nenoliegsim to.

Un tomēr... Viens miljons – cilvēkiem, trīs miljoni – iepirkumiem... Vai tā ir tiešām tā attieksme, kuru šobrīd cer sagaidīt nozarē strādājošie, tā attieksme, ko cer sagaidīt pedagogi, to skaitā – īpaši pirmsskolā? Viņi, kuri turpinās strādāt, neskatoties, uz cik ilgu laiku jūs nolemsiet pagarināt brīvlaikus, un neskatoties uz to, kā jūs nolemsiet – ieviest vai neieviest jauno vērtēšanas sistēmu.

Otrs, ko jūs minējāt, – par regulējumu veidošanu. Nu, regulējumu rakstīšana noteikti nav tas, kas atspoguļojas atbalstā pedagogiem, ja tas nav regulējums par piemaksu piešķiršanu pedagogiem, kuri strādā kovida apstākļos.

Mēs, tajā skaitā arī neatkarīgie deputāti un opozīcijā esošie deputāti, ceram sagaidīt atbalstu pedagogiem, tādu regulējumu vai tādus priekšlikumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kuri dod atalgojumu piemaksu formātā pedagogiem, bet ne regulējumus, instrukcijas vai murgainus izteikumus presē – par divām maiņām, piecām maiņām... vai astoņiem veidiem, kā strādāt.

Ļaujiet to izlemt skolām. Ļaujiet to izlemt profesionāļiem. Iedodiet viņiem atalgojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atgādinu, ka debates par šo priekšlikumu bija iespējamas, bet tas nav balsojams.

M. Šteins. 36. priekšlikums.

36. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikums. Tas paredz valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, kura 2020. gadā netiek piešķirtajā apjomā izlietota... paredz atļaut izmantot pedagogu darba piemaksām par papildpienākumu veikšanu mācību procesa nodrošināšanai šajā ārkārtējās situācijas laikā.

Šis, 36., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja! Jā, šis priekšlikums (un es ceru, ka tas patiešām ir vieglāk īstenojams, jo to var noteikt ar Ministru kabineta noteikumiem, gan esošajiem, gan papildus izdotiem) ir par to, lai patiešām to mērķdotāciju, kas paliek kā atlikums gada beigās, būtu iespējams izmantot piemaksām pedagogiem... ne tikai atalgojuma ziņā, bet piemaksām pedagogiem.

Saprotu, ka to var vienkāršāk risināt, un priecātos, ja šāds priekšlikums tiktu izteikts vai arī šobrīd debatēs apgalvojums būtu apstiprināts, ka pašvaldības šo atlikumu, neapdraudot, protams, izmaksas janvārī, var nevis atskaitīt atpakaļ valsts kontā, bet izmantot piemaksām pedagogiem.

Šajā brīdī tas būtu kaut kāds daļējs risinājums esošo finanšu līdzekļu ietvaros, bet tas nav attaisnojums... tas nav pietiekams, lai atbalstītu pedagogus, kuri šobrīd strādā gan klātienē... strādāja līdz brīvdienām... un daži turpinās strādāt... kā mēs zinām, pirmsskolā arī pirms tam... kaut gan uz šo pedagogu grupu šis priekšlikums šajā brīdī neattiecas... tomēr piemaksāt pietiekamā apjomā... piemaksāt pedagogiem papildus par darbu kovida apstākļos.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu vai arī norādīt, kā valdība to izpildīs savās tālākajās darbībās, tai skaitā... iespējams, esošo likumu kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Es gribētu pateikt paldies opozīcijai par šo priekšlikumu. Šis tiešām ir jēdzīgs un tāds saprotams priekšlikums... uz ko tas ir vērsts vismaz...

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā mēs esam iedziļinājušies un tiešām pētījuši šo situāciju un arī statistikas datus par šo jautājumu.

Rezultātā ir jāsaka: jau šobrīd spēkā esošais regulējums par izglītības programmu finansēšanas kārtību paredz, ka novadu un republikas pilsētu pašvaldību pārskatos, kas iesniedzami līdz 20. janvārim, uzrādītais atlikums pārsniedz vienu procentu no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā.

Ministrija mazina mērķdotācijas pārsniegtās summas apmēru... laika periodam... un no kārtējā gada budžeta... 1. septembrim... līdz 31. decembrim... Principā šo finansējumu jau daļēji var izmantot šīm piemaksām, kā es arī iepriekš esmu minējis.

Iespējams, ka ir nepieciešami... analizējot tieši tiesisko situāciju precīzāk... konceptuāli mēs pat atbalstām šo... Iespējams, ka ir nepieciešami vairāki Ministru kabineta noteikumu grozījumi, ko tad mēs arī precīzāk izskatīsim, un pie tā arī domājam tūlīt pat ķerties un strādāt.

Tā ka konceptuāli šis priekšlikums ir atbalstāms – ne gluži šajā likuma formā, bet vispārīgi.

Tā ka paldies tiešām par saturīgu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Katrā gadījumā... ja mēs runājam par to, cik ātri valdība var darboties, cik Saeima var atbalstīt valdības ātru rīcību... ir šī likuma... pieeja... un grozījumi šajā likumā.

Var būt, ka pozīcija šajā brīdī, kad tā novērtē, ka ir iesniegti, necitēšu, kādi tur priekšlikumi, bet, nu, tādi, kurus kāds atzīst par derīgiem, – var būt, ka šajā brīdī to var atspoguļot arī balsojumā, tādēļ ka likums tiks pieņemts uzreiz, un tas nozīmē, ka pašvaldības varēs darboties un aprēķināt jau tagad.

Pataupiet cilvēkus! Cilvēki zināmā mērā ir izdeguši, strādājot attālināti. Pataupiet arī viņu darba stundas! Un ar likuma spēku... Likums stāsies spēkā uzreiz, tāpēc ka tas ir steidzams, un tad pašvaldību grāmatveži zinātu, ka var jau rēķināt attiecīgās piemaksas pedagogiem.

Aicinu tomēr paust šo jēdzīgo attieksmi pret priekšlikumu, kurš tagad tiek novērtēts kā pareizs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums nerada nekādas papildu finansiālas sekas. Kā jūs redzat, tā ir līdzekļu pārdale esošajos apjomos, tāpēc... Šobrīd mēs, operatīvi lemjot par šiem abu kovida likumu grozījumiem, tik tiešām varam sakārtot lietas, kuras nav vēl šobrīd sakārtotas, un tādu lietu ir ļoti daudz.

Mēs to varam izdarīt ļoti ātri, mēs to varam izdarīt šodien, nevis gaidīt, kad Ministru kabinets sanāks un kaut ko izdarīs. Turklāt tas tiešām... tas ir pilnvarojums Ministru kabinetam rīkoties.

Kolēģi, ja jūs tiešām uzskatāt, ka šis priekšlikums ir labs un vērā ņemams, tad tas arī būtu atbalstāms. Mēs aicinām jūs paust savu nostāju, attiecīgi balsojot  – balsojot "par" šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. 36. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 37. priekšlikums ir identisks 36. priekšlikumam. Tas ir no deputātes Švecovas. Ņemot vērā, ka 36. priekšlikums tika noraidīts, šis nav balsojams priekšlikums, taču debates iespējamas.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Turpinām ar 38. priekšlikumu.

M. Šteins. 38. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikums. Tas paredz piemaksas 30 procentu apmērā no algas pedagogiem, kuri strādā klātienē. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Par šo priekšlikumu, var uzskatīt, zināmā mērā bija debates Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un faktiski vismaz komisijas vadītāja izteikumos... lai viņš tagad piesakās un noliedz, ja kaut ko nepareizi citēju... vadītāja izteikumos izskanēja, ka kovida apstākļos šāda veida atbalsts – izmaksāt līdz 30 procentiem piemaksu tiem pedagogiem, kas strādā klātienē (īpaši ar to saprotot 1.–6. klašu pedagogus, kamēr tie strādāja klātienē, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus), – ir ļoti saprātīgs un, šķiet, izmantojams un ka valdībai būtu par to jādomā.

Ja nu atkal... Ja šāda ideja nav pieprasīta no izglītības un zinātnes ministres puses, tad... šobrīd mēs aicinām deputātus ar sapratni... apstiprināt to, ka saprotam, ka cilvēki, kas strādā klātienē, zināmā mērā šobrīd riskē ar savu dzīvību un ar savu veselību. Zinot pedagogu... demogrāfisko situāciju, lūdzam atbalstīt viņus un piemaksāt – līdzīgi, kā to dara citās nozarēs, – tiem cilvēkiem, kas strādā klātienē.

Ik pa mirklim saka, ka profesijas nedrīkst salīdzināt, īpaši – ar ārstiem, bet, domājams, pedagogi ir tiešām otra profesija, neskaitot veikalu darbiniekus un tos citus, kas strādā, nu, tādā cilvēku auditorijā... ar cilvēkiem, turklāt daudziem cilvēkiem... Pedagogi ir tie, kas strādā ar daudziem cilvēkiem, nezinot, vai ir apdraudējums tajā brīdī, vai ir infekcija jau atnesta vai izplatīta, vai kā citādi... Šie cilvēki strādā, jo valdība to liek. Līdz ar to... Katrā gadījumā šādam valdības lēmumam ir jāseko arī valdības atbalstam. Šobrīd mēs atkal runājam par atalgojumu kontā kā atbalstu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un līdz ar to parādīt arī mūsu visu izpratni  – ne tikai saukļu ziņā, ne tikai emocionālu uzsaukumu ziņā, bet arī darbību ziņā! – pedagogiem, kas strādā kovida apstākļos, zināmā mērā neskatīdamies uz to, vai viņu veselība tajā brīdī ir vai nav apdraudēta.

Un tādā gadījumā jūs, iespējams, nejustos bēdīgi, lasot sociālajos tīklos, profesionālajās grupās saraksti, un neieraudzītu to, cik daudz pedagogu šobrīd raksta, ka decembrī ir viņu pēdējā darba diena. Nevis pēdējā darba diena pirms brīvdienām, bet gan pēdējā diena pedagoga darbā, tāpēc ka pedagogi ir nolēmuši aiziet no izglītības iestādes. Un tas notiek gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan skolās. Jādomā, ka tas nav tikai tāpēc, ka patīk vai nepatīk, bet gan arī šī papildu stresa apstākļu dēļ.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai cilvēki zināmā mērā tiktu novērtēti un nepamestu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja nemaldos, mēs jau trešo ceturtdienu vērojam dīvainas pārmaiņas Prezidija locekļu... teiksim, šajās te maiņās.

Tas, ko mēs ar kolēģiem esam novērojuši, – kopš ir iznācis valdības rīkojums par pienākumu darba vietā, kurā ir vairāk par diviem cilvēkiem, nēsāt maskas, arī Prezidija locekļiem... sēdes vadītājam ir jāklausa valdības rīkojumam un jāvelk šī maska, jo zālē atrodas vairāk par vienu cilvēku.

Tas, ko mēs redzam, – ka faktiski sēdes vadītāja nevar strādāt ilgāk par pusotru stundu. Un sēdes vadītājas mainās vietām – Mūrnieces kundze, Lībiņas-Egneres kundze, Beitneres-Le Gallas kundze. Mēs to redzam katrā Saeimas sēdē, kopš ir stājies spēkā... kopš stājušies spēkā šie grozījumi rīkojumā.

Tādā veidā jūs, godātie Saeimas sēžu vadītāji – Mūrnieces kundze, Lībiņas-Egneres kundze un Beitneres-Le Gallas kundze –, jūs tādā veidā apliecināt to, ka jūs nevarat strādāt ilgāk par pusotru stundu maskā. Tas ir apgrūtinoši, un jums ir jānomaina kolēģi.

Tanī pašā laikā jūs uzskatāt, ka pedagogi ir veidoti no pavisam cita materiāla, viņi ir absolūti izturīgi pret jebko, viņi ir izturīgi gan pret vīrusiem, gan pret šiem darba apstākļiem paaugstināta stresa un lielāku sarežģījumu gaismā. Un kaut kādas piemaksas pedagogiem par viņu pašaizliedzīgo darbu jūs neplānojat paredzēt. Tas ir tiešām liekulīgi, jo, ja mēs atceramies... tad nu mēs nevaram salīdzināt nedz pedagogu algas ar deputātu algām, nedz pedagogu algas ar Prezidija locekļu algām. Kur nu!

Es varētu pastāstīt arī no savas pieredzes... Kā četru skolnieku mamma es zinu, kā šobrīd skolā strādā pedagogi, kuri strādā klātienē, cik daudz laika viņi velta bērniem – mazāko klašu skolēniem. Un arī bērnudārza audzinātājas un bērnudārza personāls... Viņi šodien... viņi šobrīd strādā ļoti, ļoti smagos apstākļos. Un viņiem bieži vien ir arī jāaizvieto savi kolēģi un jāstrādā ļoti ilgas darba stundas, un neviens – neviens! – nerūpējas par to, ka viņiem... viņiem būtu jāpalīdz kaut vai nodrošināties pret vīrusiem, jo skolotājiem ir jāiepērk maskas pašiem par saviem līdzekļiem, vismaz pagaidām tas tā ir.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Papildinot to, kādēļ šī piemaksa būtu nepieciešama, teikšu, ka faktiski Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd nav nekādā veidā reaģējusi uz to, kā tiek īstenotas jaunās prasības – prasības jauno standartu un jauno vadlīniju ieviešanā. Pirmsskolā to dara jau otro gadu, un, kā jau minēju, 1.–4., 7. un 12. ... 10. klase... labi, tas ir attālināti... Skolotāji īsteno jaunās prasības.

Izglītības un zinātnes ministrija nav izdevusi nekādas regulas vai jaunus nosacījumus attiecībā uz jauno saturu. Un, man šķiet, būtu jābūt diskusijai par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu, jo tie drīz dosies uz 1. klasi, un šiem bērniem mācības arī ir obligātas, un tās būtu jānodrošina. Skaidrs, ka šī jaunā satura ieviešana kovida apstākļos, attālināto mācību vai klātienes stresa apstākļos prasa papildu piemaksu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, laika trūkuma dēļ es nepaspēju jums pastāstīt par to, kādā veidā skolotāji šobrīd strādā skolās.

Kā mēs atceramies, mazās klasītes šobrīd ir sadalītas, lai nodrošinātu šos trīs kvadrātmetrus uz bērnu. Un, kā jūs ļoti labi saprotat, arī vecāko klašu pedagogi šobrīd ir spiesti strādāt skolā klātienē.

Konkrēti manā skolā ir 17 pedagogi no vecākajām klasēm, kuriem ir jāstrādā kopā ar maziem bērniem. Pēc tam viņiem vēl ir jādomā, kā novadīt attālinātās stundas tieši saviem bērniem...

Kolēģi, šī situācija ir jāatrisina, un pedagogi ir jāatbalsta. Es ļoti gribētu dzirdēt Znotiņa kunga komentāru, kādā veidā ir plānots atbalsts pedagogiem, kuriem šobrīd ir jāstrādā klātienē.

Mēs zinām, ka it kā tiek plānots iepirkt pedagogiem maskas. Mēs nezinām, kādas būs šīs maskas un kādi būs darba apstākļi, taču mēs ļoti labi zinām, ka deputātiem šobrīd maskas ir bez maksas nodrošinātas darbam klātienē Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie deputāti! Atbilde uz jautājumu par maskām.

Ministru kabinets 15. decembrī, tātad šajā mēnesī, precizēja individuālo aizsardzības līdzekļu sagādes sistēmu, lai 2021. gada janvārī skolēniem un pedagogiem, atgriežoties skolā, būtu pieejamas daudzkārt lietojamas sejas maskas. Tās tiek iepirktas centralizēti, to palīdz darīt Aizsardzības ministrija. Tiks piegādāts līdz pat astoņām maskām uz vienu skolēnu, un janvāra sākumā jau vismaz daļai no šīm maskām vajadzētu būt pieejamām pašvaldībām un skolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 44, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 39. – deputātes Švecovas priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējiem. Nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Labprāt sagaidītu atbildi... Ja jau ir atbildes... šobrīd vismaz veidojas... daļēji... dažādi vērtējamas... un tomēr atbildes ir... tad labprāt sagaidītu atbildi arī uz jautājumu par to, vai pedagogiem tomēr būs piešķirts papildu atbalsts... vai būs kādi citi nosacījumi... Kas atbildēs uz jautājumu – kā šobrīd tiek īstenots jaunais kompetenču standarts un arī vadlīnijas pirmsskolas izglītības iestādēs?

Citādi, ja jūs nedodat nekādas atbildes un... papildus... neredzat, kādas diskusijas ir par vērtēšanas sistēmu, tas nozīmē, ka... vai tas nozīmē, ka jaunā satura ieviešana ir fikcija?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šis priekšlikums tātad nav balsojams, bet debates bija iespējamas.

Pārejam pie 40. priekšlikuma.

M. Šteins. 40. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikums. Tas paredz Ministru kabinetam... kompensēt darbinieku izdevumus un noteikt apmēru, kādā aprēķināma un nodrošināma kompensācija pedagogiem, kuri īsteno attālināto mācību procesu valstī, kompensācijai nepārsniedzot 30 eiro mēnesī.

Komisijā vairākkārt izskanēja... bija arī diskusijas, un vairākkārt izskanēja, ka pašvaldībām arī šobrīd nav liegts lemt par šādām kompensācijām saviem, pašvaldību, pedagogiem. Pašvaldības to brīvi var darīt jau šobrīd, jo nav tā, ka finansējums ir samazināts tiktāl, lai to nevarētu darīt.

Komisija neatbalstīja šo, 40., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Sēdes vadītāja un kolēģi! Skaidrs, ka darbs attālināti... ja jūs kāds esat to iespēju izmantojuši un izbaudījuši... rada papildu izdevumus, kas varbūt nav paredzami, katrai mājsaimniecībai.

Skaidrs tas, ka darba devēji, īpaši privātajā sektorā, bet šur tur arī valsts pārvaldē sedz kādu noteiktu summu, kas ļautu cilvēkiem neieguldīt personiskos līdzekļus attālinātas strādāšanas nodrošināšanā, bet iedotu šo papildu atbalstu.

Ja skatāmies, cik daudz skolotāji, pedagogi tam tērē, – tā summa ir apmēram... no 15 eiro līdz... kā jau šeit minēts, līdz 30 eiro mēnesī. Nevis tā, ka papildu... no viena miljona... tur 7,70 eiro faktiski deviņu mēnešu garumā, bet 30 eiro vai līdz 30 eiro – katrā mēnesī!

Jebkurā gadījumā... arī tie deputāti, kas šobrīd strādā mājās, un, ja viņiem mājās ir vēl kāds, kas izmanto attālinātā darba, tā teikt, nosacījumus, ir skaidrs, ka pieaug gan interneta lietošanas nepieciešamība, gan arī elektrības izmaksas. Un, ja jūs, kolēģi, paskatītos savos elektrības skaitītājos, diez vai jums šie skaitļi patiktu.

Skaidrs, ka skolotāji ieslēdz savu datoru – līdz ar to arī elektrību – darba vajadzībām vismaz pulksten astoņos no rīta. Un ļoti bieži, kā mēs redzam, skolotāja darbs tiek pabeigts labākajā gadījumā astoņos vakarā, tādēļ ka klases... klašu grupas un klases strādā dažādos režīmos, konsultācijas ir individuālas, un tas viss prasa ne tikai papildu laiku, tātad papildu slodzi, bet arī papildu resursus.

Vēlreiz saku: valsts pārvaldē strādājošajiem vai citās nozarēs strādājošajiem ir iespēja saņemt šos 30 eiro atbalstam... darbam attālināti, bet pedagogiem kā reglamentētajai profesijai... tas šobrīd nav tik viennozīmīgi vērtējams. Līdzīgi... Kāds atbalsts ir mediķiem, tādam pašam atbalstam ir jābūt arī pedagogiem. Mediķi nevar strādāt attālināti (nerunāju par ģimenes ārstiem), bet pedagogi... šobrīd viena liela daļa strādā arī attālināti – ne tāpēc, ka paši to izvēlētos, bet tāpēc, ka ir likts to darīt.

Mūsu skolotāju algas, kā mēs zinām, ir vienas no zemākajām, ja ne pašas zemākās Eiropas Savienībā, un tas tātad nebūtu godīgi – no tiem 50 eiro, kas piešķirti saskaņā ar pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, likt segt izmaksas, kas veidojas, strādājot attālināti. Arī par šo jautājumu mazliet debatējām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un šķiet, ka tomēr šis atbalsts ir veicams no kovida sakarā piešķirtā finansējuma, jo tagad ir ārkārtas situācija, darbs ārkārtas situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu... vēl jo vairāk... papildus nosakot ļoti skaidri, ka finansējums, kas ir nepieciešams, lai kompensētu... šo 30 eiro kompensāciju attālinātā darba nodrošināšanai... tiek finansēts no valsts budžeta...

Jā, patiešām, – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika norādīts, ka jau šobrīd nav liegts pašvaldībām pašām šādus izdevumus kompensēt, bet pašvaldībām šādus izdevumus kompensēt... ļoti lielai daļai pašvaldību tas praktiski nav iespējams. Un, manuprāt, lieka ir šī ironija: sak’, pašvaldībām jau nav tik ļoti samazināti līdzekļi. Pašvaldībām ir ļoti stipri samazināti līdzekļi nākamā gada budžetā. Tik ļoti stipri, ka... Jūs redzējāt, kolēģi, ka vakardien pat bija jāķeras klāt pie deputātu kvotām, lai atmestu pašvaldībām piecus miljonus eiro, lai vismaz daļa no tām var savilkt galus nākamajā gadā. Tāpēc tā ironija par to, ka pašvaldības taču arī šo var no savas kabatas apmaksāt, manuprāt, ir pilnīgi nevietā.

Kolēģi! Es vēlos izmantot šo izdevību un aktualizēt vienu jautājumu, ko arī uzņēmēji jau pēc vakardienas valdības lēmumiem... saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem ir aktualizējuši. Viņi vērš uzmanību uz to, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumi, kuri paredz iespēju neaplikt ar nodokli šo 30 eiro kompensāciju darbiniekiem, kas strādā no mājām... praktiski vajadzētu  – un, manuprāt, tas ir diezgan loģiski – paredzēt jau no šī gada 21. decembra, no datuma, kad valdība faktiski ir noteikusi obligātu pienākumu visiem... nu, ar retiem izņēmumiem... visiem strādāt no mājām... Būtu loģiski tad arī ļaut šīs izmaksas darba devējam segt attiecībā uz darbiniekiem.

Es aicinu koalīcijas kolēģus deputātus –, lūdzu, padomājiet par šādu iespēju!

Es saprotu, ka mums ir Saeimas sesijas pēdējās sēdes, bet būtu derīgi atrast risinājumu un iestrādāt arī Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā šādu normu attiecībā uz darba devējiem, ka jau no 21. decembra ir iespēja ne tikai segt šos izdevumus, bet arī atbrīvot no nodokļa... no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... Un šo konkrēto priekšlikumu, protams, arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Gribu uzsvērt vēlreiz, ka no 2021. gada... budžeta likumprojektu paketē tika pieņemti grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuri paredz, ka no aplikšanas ar nodokli 2021. gadā, taksācijas gadā, atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Tātad arī pedagogiem, protams, būs iespēja pieteikties uz šādu atbalstu. Un darba devējam ir pienākums šādas izmaksas segt. Par to neviens... Tas nav apšaubāms jautājums, un tādā ziņā bažas šeit es absolūti varu novērst.

Otrs. Protams, ir jāatgādina vēlreiz, ka pašvaldībām pārsvarā paliek pāri līdzekļi, kurus var izmantot arī šādai lietai. Tātad arī no valsts mērķdotācijām, kas paliek pāri gandrīz katrai pašvaldībai, var šos izdevumus segt; tas nav aizliegts.

Tā ka, es domāju, nav pamatotas bažas, ka pedagogiem – salīdzinājumā ar citām profesijām – nebūs iespējas šos attaisnotos izdevumus iesniegt un saņemt naudu atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man prieks dzirdēt, ka ministrijas pārstāvim jau vairs nav šaubu par to, ka pedagogiem šādas izmaksas rodas, jo tad, kad mēs sākām šo diskusiju, vēl pirms laba laika, – tad bija tiešām dažādi šādi argumenti: nu, pedagogs jau var atbraukt uz skolu un no turienes vadīt stundu. Nē, patiesībā tiešām tā realitāte ir cita.

Arī komisijā mēs, prezentējot šos priekšlikumus, norādījām: ja, piemēram, pedagogam mājās līdz šim nav bijis nepieciešams tik jaudīgs interneta pieslēgums, tad tagad viņam, iespējams, ir pat jāpārslēdz līgums un jāveic dažādas citas tehniskas lietas, tehniski uzlabojumi, lai viņš varētu šo Zoom vai Microsoft Team stundu novadīt, jo tam ir nepieciešams atbilstošs pieslēgums, lai varētu tiešām katru bērnu kamerā ieraudzīt un katram bērnam arī izstāstīt šo vielu, un... lai nebūtu pārrāvumu. Jo arī mēs, te, Saeimā, strādājot, nereti sastopamies ar dažādām problēmām, kur nu vēl pedagogs ar visiem saviem audzēkņiem!

Znotiņa kungs pieminēja iespējamību, ka pašvaldības varētu... ka pašvaldībām neviens neliegtu to darīt... Nē, Znotiņa kungs, tas ir jāieraksta likumā! Ja likumā tas netiks ierakstīts, beigās sanāks tā, ka neviens nevienu... ka viens otru nesaprata, un pašvaldības nejutīsies, ka tām būtu šīs tiesības – pedagogiem atlīdzināt šos izdevumus.

Tāpēc es... kopā ar kolēģiem... mēs uzskatām, ka šādai normai ir jābūt likumā; tam ir jābūt likumā skaidri atrunātam, lai pedagogiem varētu pašvaldības vai arī... varbūt arī valsts varētu atlīdzināt pedagogiem šos izdevumus.

Atgādināšu jums, ka Saeimas deputāti joprojām ir tiesīgi iesniegt... saņemt kompensācijas par ceļa izdevumiem, kompensācijas par dzīvošanas izdevumiem; ir arī reprezentācijas izdevumi dažiem kolēģiem.

Tā ka liegt pedagogiem iespēju būt drošiem par to, ka viņiem tiks atlīdzināti šie izdevumi, – tas, es domāju, nav pareizi.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies sēdes vadītājai.

Znotiņa kungs! Darba devējs pedagogiem, jā, ir pašvaldība (formāli tas tā ir!), bet atgādināšu, ka pedagogs – tā ir viena no reglamentētajām profesijām un attiecībā uz šo profesiju prasības, atalgojuma apjomu un daudzas citas lietas nosaka tieši valsts.

Atruna, ka mērķdotāciju jau šobrīd var izmantot arī šādiem, teiksim, mērķiem, – no vienas puses, tā nav taisnība. Kamēr to nenosaka Ministru kabineta noteikumi vai kamēr to nenosaka likums, kas... būtu ātrāk un visiem skaidri saprotami un varētu rīkoties jau tagad...

No otras puses, nav arī pārāk godīga šī atruna. Jūs taču zināt, ka pašvaldībām... ir pašvaldības, kur nepaliek šis viens procents... ja nerunā par atalgojumu janvārim... Līdz ar to ir skaidrs, ka pašvaldībām pat tad, ja paliek pāri mērķdotācija, nav vienādas iespējas vienādi kompensēt šos izdevumus ne... gan piemaksām, gan arī šo izdevumu 30 eiro apjomā finansēšanai.

Nav godīgi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 40. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par  – 28, pret – 46, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 41. – deputātes Švecovas priekšlikums. Ir vienāds ar 40. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav arī balsojams. Taču debates iespējamas.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Varam turpināt ar 42. priekšlikumu.

M. Šteins. 42. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 64. punktu: "Ministru kabinets līdz 2020. gada 10. janvārim izstrādā vienotu COVID-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam."

Par šo jautājumu bija plašas debates komisijā. Tika secināts, ka esošais, Covid-19 sakarā jau izveidotais vienotais tālrunis šobrīd palīdz iedzīvotājiem un interesentiem, kuri vēršas pēc padomiem un palīdzības, un novirza zvanus atbilstošiem tālruņiem, kas var sniegt palīdzību. Arī vienotajā valsts izveidotajā mājaslapā Covid19.gov.lv ir atsevišķa sadaļa ar visiem tālruņu numuriem.

Komisijā uzzinājām arī to, ka vairākas valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas piedāvā šāda veida palīdzību un pakalpojumus, tālruņa numurus dažādās tēmās – palīdzību bērniem un pieaugušajiem dažādās situācijās.

Šo priekšlikumu Veselības ministrija atbalstīja, norādot, ka šāds fokusēts tālrunis varētu tikt ieviests, var būt vajadzīgs.

Labklājības ministrija un citi Ministru kabineta pārstāvji minēja šo informāciju, ko es jau minēju, – par esošajiem tālruņiem un pakalpojumiem.

Un jāmin arī tas, ka termiņš priekšlikumu izstrādei jau ir iestājies. Bet autori noteikti paskaidros vairāk.

Šobrīd komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi, labrīt! Patiesi – mums ir ieviesusies drukas kļūda. Bija plānots noteikt – 2021. gads 10. janvāris... izstrādāt vienota atbalsta tālruņa līniju...

Kāpēc tapa mūsu priekšlikums? Pēc analoģijas ar Lietuvu un Igauniju. Abas pārējās Baltijas valstis jau ir to izdarījušas – ieviesušas vienotu, skaidru un saprotamu komunikācijas veidu saistībā ar emocionāliem un psiholoģisku problēmu skartiem cilvēkiem dēļ Covid-19.

Valdība jau kopš oktobra spēlē ruleti – sludināt, nesludināt, sludināt, nesludināt ārkārtas stāvokli. Nekonsekventa rīcība un haotiski paziņojumi radīja sabiedrībā neuzticību. Novēlota rīcība norāda uz valdības atslābumu zemākas saslimstības laikā, kā arī izgaismoja ministru atšķirīgo nostāju jautājumā par ierobežojumiem, par atbalsta instrumentu savlaicīgu ieviešanu un atbildību. Bet Covid-19 turpināja izplatīties un skāra aizvien lielāku cilvēku skaitu. Un tā ietekme sabiedrībā ir skarba – pieaug spriedze, pieaug neziņa par nākotni, par valsti, par to, kas notiks tālāk. Cilvēki ir apjukumā, viņi nezina, kas ar viņiem notiks, vai viņi saņems vai nesaņems algu, vai viņiem būs vai nebūs ienākumi, vai viņiem būs vai nebūs darbs. Speciālisti norāda, ka sabiedrībā pieaug depresija un pašnāvību skaits. Skolās ir vērojamas tendences, kuras liecina par problēmām, kas prasa psihologu piesaistīšanu.

Kā viena no būtiskākajām prioritātēm Veselības ministrijas plānošanas dokumentos ir noteikta sabiedrības psihiskās veselības uzlabošana. Publiskajā vidē aizvien biežāk skan ekspertu bažas par iespējamu Covid-19 ietekmi ne tikai uz sabiedrības fizisko veselību un ārstniecības pakalpojumu pieejamību, bet arī uz sabiedrības psihisko un emocionālo veselību. Covid-19 ietekme ir skarba. Pašnāvību skaits pieaug, cilvēki uztraucas.

Es uzskatu, ka mūsu priekšlikums nodrošinātu skaidru, saprotamu, kvalitatīvu un pieejamu psiholoģiski emocionālo un informatīvo palīdzību, nodrošinātu skaidrību un daudzmaz palīdzētu novērst to noslodzi un to uztraukuma sajūtu, kas sabiedrībā rodas neprognozējamas rīcības, neizskaidrojamas situācijas, neziņas dēļ.

Tāpēc es ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt priekšlikumu, precizējot, ka 2021. gada 10. janvārī tas ir jāizdara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Arī man jāatvainojas par šo ieviesušos drukas kļūdu. Lūdzu, esiet saprotoši! Mums, neatkarīgajiem deputātiem, nav konsultantu, kas var (pēc četru acu principa) vēl uzmest acis dokumentam un... bet, protams, tas nav attaisnojums.

Mēs lūdzam Saeimas redaktorus, ja mums izdosies kopā ar kolēģiem šodien nobalsot "par" šo priekšlikumu, tiešām veikt attiecīgos labojumus, jo pēc būtības nav šobrīd strīda par to, kas tas ir par datumu. Ir saprotams, ka ir ieviesusies drukas kļūda, jo tiešām, kā jau Šteina kungs norādīja, šis datums jau bija iestājies, un līdz ar to... nepārprotami runa ir par 2021. gada 10. janvāri.

Es vēlos pateikt lielu paldies arī Veselības ministrijas pārstāvjiem, kuri komisijā skaidroja šī vienotā tālruņa nepieciešamību, jo... kā mēs noskaidrojām, šis īsais, saīsinātais... kovida... tālrunis var būt, jā, kad mēģina pāradresēt zvanītājus uz "Skalbēm" vai uz citu telefonu, taču mums nav pārliecības... un arī tie valdības pārstāvji, kuri iebilda pret šo vienoto telefonu, nespēja paskaidrot, vai viņi paši empīriskā veidā būtu mēģinājuši noskaidrot, kādā veidā... nu, iejūtoties tāda cilvēka ādā, kuram vajag palīdzību uzreiz... nevis gaidīt pāradresāciju vai, piemēram, meklēt no garā telefonu kataloga... piemeklēt atbilstoši situācijai, kādā... kā viņš šobrīd jūtas, tādu telefona numuru, kāds ir šobrīd šajā apkopojumā...

Tāpēc arī Veselības ministrija atbalstīja ideju, ka šim telefonam jābūt tātad vienotam, uzreiz pieejamam... jābūt uzreiz pieejamai līnijai ar atbilstošiem speciālistiem, kas būtu speciāli sagatavoti šai situācijai un rastu atbildi cilvēkiem, kuri jūtas šobrīd nedroši, kuri jūtas satraukti, un mēģinātu tiešām novērst šādus gadījumus, kuru skaits, mūsuprāt, palielinās. Gadījumi ir dažādi – gan kaut kādi paškaitējumi, gan arī psiholoģiskā izdegšana... un visas pārējās lietas, par kurām speciālisti noteikti varētu aprunāties ar cilvēkiem un sniegt viņiem atbilstošu palīdzību šajā grūtajā laikā.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Arī es, lai gan komisijas sēdē šis priekšlikums neguva atbalstu, tomēr atkārtoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī Veselības ministrijas speciālisti atzina, ka pilnvērtīgu palīdzību, tieši psiholoģisko palīdzību, vienkāršā veidā sasniegt šobrīd ir neiespējami, jo tā ir sadrumstalota un informācijas pieejamība ir, varētu teikt, apgrūtināta cilvēkam, kas ikdienā līdz šim nav šo pakalpojumu lietojis, bet kam krīzes situācijā tas varētu būt kļuvis ļoti nepieciešams.

Tāpēc, es domāju, mēs varētu kopīgi šo priekšlikumu atbalstīt un redakcionāli precizēt datumu.

Vēlreiz atgādinu, ka atbalsts, tieši psiholoģiskais atbalsts, šajā krīzes brīdī ir ļoti svarīgs un ka tā ir arī viena no veselības prioritātēm šogad – garīgā veselība.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.

I. Puga (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Kolēģi, ja mēs saprotamu iemeslu pēc nespējam finansiāli palīdzēt visiem, kam to patiešām vajag, tad mums jādara viss iespējamais, lai sniegtu morālu atbalstu. Tas ir mūsu spēkos. Tāpēc es arī lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Daudz kas jau tika pateikts par to, kāpēc tas atbalsts ir nepieciešams pēc būtības; es šeit neatkārtošu savu kolēģu sacīto.

Arī attiecībā uz, nu, diemžēl pieļauto kļūdu ar datumu... Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem būtu bijusi tāda vēlme, tad, protams, komisija būtu varējusi daļēji atbalstīt šo priekšlikumu un iesniegt savu, atbildīgās komisijas, priekšlikumu. Bet es aicinu – īpaši koalīcijas deputātus – tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai nu nenonāktu vēl lielākās auzās, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mēs redzējām, ka apjukums – nu, iespējams, sakarā ar to kovidkrīzi – ir ne tikai cilvēkiem, iedzīvotājiem, bet arī valdībai.

Proti, šajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mēs dzirdējām divus pilnīgi diametrālus viedokļus no divām ministrijām. Labklājības ministrija mums apgalvoja, ka šis priekšlikums ir noraidāms, nav atbalstāms, tāpēc ka šādas līnijas, šādi tālruņi jau pastāv – un turklāt jau vairāki – un nekas te vairs nav nepieciešams. Savukārt Veselības ministrijas pozīcija bija, ka šāda tālruņa līnija tomēr ir nepieciešama.

Un jo vairāk... Ja mēs... nu, vai ja jūs, kolēģi, ieskatīsieties valdības 8. decembrī izskatītajā un pieņemtajā stratēģijā cīņai ar kovida pandēmijas radītajām sekām, tad jūs tur ieraudzīsiet tādu formulējumu – aktualizēt sabiedrībā bezmaksas psiholoģiskās palīdzības iespējas vecākiem un iedzīvotājiem kopumā, lai mazinātu spriedzi, trauksmi, saņemtu atbalstu, ja tuvinieks ievietots ārstniecības iestādē vai tuvinieka nāves gadījumā. Piemēram... es uzsveru, kolēģi, – uzticības tālrunis, kas pieejams visu laiku (24/7), kā arī čata un viedierīču lietotnes veidā...

Tātad, kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mēs redzējām situāciju, kurā valdība pieņēma... izskatīja un pieņēma stratēģiju, un šajā... kurā saka, ka šāds tālrunis ir nepieciešams. Es pārbaudīju, ka Labklājības ministrijas ierēdņi, veseli trīs, piedalījās šīs stratēģijas rakstīšanā. Un tad Labklājības ministrijas pārstāvji Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē... izskatās, ka viņiem nekas nav zināms par to, ka šāda stratēģija vispār ir pieņemta, par to, ka tur ir paredzēti šādi pasākumi.

Tāpēc es aicinu koalīcijas deputātus tomēr ieviest šeit skaidrību šajā jautājumā, ja pašā valdībā šādas skaidrības acīmredzot nav.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, domājot arī par to, cik daudz šobrīd vecākiem ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība ne tikai tādēļ, ka jāpalīdz bērniem mācībās, bet arī tādēļ, ka ir pašiem jāstrādā un jānodrošina visi mācību apstākļi, tai skaitā mācību vide mājās.

Aicinu atbalstīt šo pasākumu arī pedagogu dēļ. Pedagogi, iespējams, nesūdzas; nu viņi vairs nesūdzas, ne par ko nesūdzas, un tas jau var kļūt bīstami arī mācību kvalitātei, jo bēdīgi pedagogi, protams, neveicina mācību prieku skolēniem jebkurā situācijā. Taču arī šie skolotāji varētu anonīmi izklāstīt savu psiholoģisko noskaņojumu, neapdraudot ne savu ģimeni... un arī nenododot šo bēdīgo noskaņojumu skolēniem un vecākiem. Jebkurā gadījumā šāda darbība palīdzētu sabiedrībai... nevis sūdzēties, nevis norādīt, kurš kādu pārkāpumu ir veicis... tātad neveicinot agresiju...

Šajā brīdī... Cilvēki, gūstot profesionālu atbalstu, profesionālu psihologa atbalstu, iespējams, varētu gan Ziemassvētkos, gan arī turpmākajā darbā, strādājot attālināti, saprast, ka problēma ir risināma, ka problēma ir pārejoša. Vēl jo vairāk tādēļ, ka...

Sociālajās vietnēs parādās pat brīvprātīgie... priekšlikumi no psihologu puses – daļu no konsultācijām, no atbalsta, sniegt arī bez maksas... vai arī... tieši papildinoši... ka viņi ir gatavi strādāt, lai sniegtu cilvēkiem šādu psiholoģisko atbalstu.

Visās kovida seku novēršanas programmās citās valstīs ir paredzēts šāds atbalsts un šāda palīdzība, visas valstis ir ļoti, ļoti... valstu vadītāji ir norūpējušies un rāda cilvēkiem – ar savu priekšzīmi –, ka atbalsta, saprot cilvēkus, nevis tikai sniedz diezgan muļķīgas uzrunas, muļķīgus izteikumus.

Kaut šajā brīdī valdība rādītu, ka tai patiešām rūp veselības jautājumi, to skaitā psiholoģiskās veselības jautājumi! Cilvēki šobrīd tiek arvien vairāk ielikti ierobežojumos, un tāpēc šī palīdzība ir vēl jo vairāk nepieciešama. Uzsveru, ka tā nepieciešama arī bērnu vecākiem, studentiem un tiem bērniem, kas mācās.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka lieka argumentācija šeit nav vajadzīga; šis priekšlikums tiešām ir ārkārtīgi vērtīgs. Un tas nemaina arī visa dokumenta būtību.

Viens moments, ko es gribētu pasvītrot. Arī tā drukas kļūda, kura ieviesusies priekšlikumā, nespēlē nekādu lomu, jo, godīgi sakot, neviens jau nepārmetīs valdībai, ka tā nav izpildījusi šo uzdevumu līdz 10. janvārim pagājušajā gadā vai šā gada 10. janvārim, jo mums ir vairāki Saeimas uzdevumi, ko valdība nav izpildījusi uz noteikto laiku. Ir daudz tādu uzdevumu, kurus Saeima ir devusi valdībai un kuri vispār nebija pildīti, un nekad neviena valdība netika saukta pie atbildības.

Līdz ar to... Šā formālā iegansta dēļ neatbalstīt šo priekšlikumu – tas ir, piedodiet, muļķīgi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Paldies par debatēm.

Tātad... es vēlētos minēt, ka, ņemot vērā priekšlikuma autoru minēto par tehnisko kļūdu... un, lai Saeimas sēdes stenogrammā tiktu nepārprotami fiksēta redakcija, es aicinu Saeimu balsot par priekšlikumu šādā redakcijā: Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu tādā redakcijā, kādā to tikko minēja komisijas ziņotājs! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 86, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 43. – deputātes Švecovas priekšlikums. Identisks 42. priekšlikumam un nebūtu arī balsojams, jo 42. priekšlikums jau atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, taču debates ir iespējamas.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā. Es pirmām kārtām pateicos kolēģiem par iepriekš sniegto atbalstu un par to, ka patiešām tiks nodrošināta skaidra, saprotama... konsultatīva, psiholoģiski informatīva tālruņa izveidošana Latvijas valsts iedzīvotājiem.

Es tikai gribētu papildus paskaidrot, ka šis priekšlikums tika izstrādāts kontekstā ar jau Igaunijā ieviesto modeli, kā arī ņemot vērā to, ka Lietuvā tūlīt... plāno to arī ievest... analogu.

Kāpēc? Tāpēc, ka publiski pieejamā informācija rāda, ka Igaunijā valdība nodrošināja bezmaksas psihologa konsultācijas trīs valodās – igauņu, krievu un angļu – videozvanu režīmā, nodrošinot vienotu un saprotamu sistēmu psiholoģiskas palīdzības saņemšanai Covid-19 ietekmes – stresa un spriedzes – mazināšanai. Psihologu prakses arī atzīmē, ka samazinājies klientu rotācijas īpatsvars.

Interesants fakts ir arī tas, ka šogad ievērojami palielinājies pieprasījums psiholoģijas studiju programmās universitātēs.

Esmu psiholoģijas piekritēja, un tāpēc īpaši atbalstu cilvēka psiholoģiskā stāvokļa svarīgumu sabiedrības kopējā veselībā.

Covid-19 izraisītās krīzes ietvaros ir īpaši svarīgi runāt par to, jo finansiālās problēmas, nestabilitāte, bažas par nākotni un bezizejas sajūta kopā ar izolāciju un ikdienas sloga palielinājumu gan vecākiem... gan pieaugušajiem, gan bērniem – tas viss ilgtermiņā izraisīs sabiedrības lielas daļas demoralizāciju. Valsts interesēs ir prognozēt šo aspektu un tam sagatavoties, un sniegt kvalitatīvu atbalstu.

Un piebilde. Universitātes paspārnē jau eksistē voluntieru organizācijas, kas sniedz bezmaksas psiholoģiskas, informatīvas, emocionālas konsultācijas.

Paldies liels vēlreiz, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Pavisam īsi.

Es gribu pateikt lielu paldies Švecovas kundzei par šīs idejas aktualizēšanu. Viņa bija tā, kura, izpētot Igaunijas pieredzi, rosināja šo priekšlikumu iekļaut. Kā mēs zinām, mums bija vairāki mēģinājumi šādu priekšlikumu piedāvāt Saeimai.

Es gribu pateikt paldies visiem deputātiem, kas nobalsoja "par".

Un arī liels paldies ziņotājam par to, ka viņš formulēja šo priekšlikumu tā, lai mēs varētu šo situāciju atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kā jau minēts, par šo priekšlikumu balsot nav iespējams.

Tātad izskatām 44. priekšlikumu.

M. Šteins. 44. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Tas paredz: "Noteikt, ka uz šī likuma darbības laiku, līdz kamēr Saeima nav lēmusi citādāk, ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot skaitļu izlozes un momentloterijas, gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību."

Komisijā 44. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Lai gan mēs esam dzirdējuši jau ļoti daudz par šo interaktīvo un klātienes spēļu aizliegumu, tas tiešām ir ļoti karsts un debatējams temats, un arī Satversmes tiesa ir izteikusi savu viedokli, ļoti ātri izskatījusi šo pieteikumu.

Man tomēr gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mums būtu jāiestrādā šajā likumā šis azartspēļu aizliegums. Mēs varam diskutēt, vai šim aizliegumam ir jābūt, jāattiecas arī uz interaktīvajām spēlēm, bet... tomēr...

Kā mēs redzam, pamatojoties uz šo likumu, Ministru kabinets jau ar 14. oktobri liedza strādāt atsevišķu interešu izglītības sfēru skolotājiem, nekādā veidā, starp citu, neatlīdzinot viņiem šos zaudējumus. Tanī pašā laikā – līdz pat ārkārtas situācijas izsludināšanai – valstī turpināja darboties klātienes azartspēļu vietas – šīs spēļu zāles. Manuprāt, šī ir kliedzoša netaisnība.

Ja mēs atstājam šo azartspēļu aizliegumu tikai uz valdības pleciem, valdības ziņā, tad mēs tiešām varam nonākt pie situācijas, kad, šķībi un greizi lemjot, liekot dažādos dokumentos šos aizliegumus... mēs nonāksim pie situācijas, ka tik tiešām būs liegti dažādi sporta pasākumi, izglītības pasākumi, bet cilvēki varēs turpināt tērēt savu naudu spēļu zālēs.

Par interaktīvajām spēlēm. Jā, es saprotu... Es esmu arī tikusi uzrunāta no vairākiem operatoriem, un ir bijis mēģinājums mani pārliecināt, ka šiem pakalpojumiem ir jāturpina darboties, taču mans viedoklis joprojām paliek stingrs, jo, neskatoties uz, to ka, jā, ir dažādi mēģinājumi ierobežot šos spēlētājus un veikt dažādus audzinoša rakstura pasākumus, joprojām... Mēs esam nonākuši šobrīd pie situācijas, ka ir trīs nedēļu lokdauns. Tā saucamais klusais periods veicinās, godātie kolēģi, šo spēļu attīstīšanos, veicinās cilvēku zaudējumus šajās interaktīvajās spēlēs, un mēs nonāksim atkal pie tā, ka cilvēkiem nebūs, ar ko samaksāt par pamatpakalpojumiem, un cilvēki nonāks sarežģītās situācijās.

Tāpēc es... neskatoties uz visu, neskatoties uz visām debatēm, kuras ir izskanējušas arī iepriekš, es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Ja ne, tad... Padomāsim par to, ka vismaz klātienes spēļu aizliegumam ir jābūt šajā likumā nofiksētam, kamēr Saeima nav lēmusi citādāk. Tas ir ļoti svarīgi.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Stepaņenko kundzes argumentam, ka situācijā, kad cilvēkiem krītas ieņēmumi... Un šobrīd ir atkal... ir otrais kovida vilnis – ar ierobežojumiem strādāt veselām sabiedrības grupām... un daļa no tiem cilvēkiem diemžēl nevarēs pretendēt uz tūlītēju, ātru un skaidru valsts atbalstu. Tādās reizēs... ja vispār cilvēkam ir tieksme vai nosliece uz azartspēļu izmantošanu, šis ir ārkārtīgi... tāds kairinājuma pilns brīdis – mēģināt spēļu ellē nopelnīt, lai varētu uzturēt savas ģimenes.

Interesanti, ka, lemjot par pavasarī noteiktajiem ierobežojumiem un argumentējot, kādēļ bija pamatoti klātienes spēļu ierobežojumi pavasarī, Satversmes tiesa nesenajā savā lēmumā ir argumentējusi, ka šāds liegums, nedodot iespēju spēlēt azartspēles, deva papildu labumu ar to, ka azartspēļu zāļu apmeklētāji tika pasargāti no pārmērīgiem finansiāliem izdevumiem. Tieši šis arguments tika izmantots no vairuma deputātu tajā brīdī, kad tika atbalstīts arī interaktīvo spēļu ierobežojums.

Kolēģi! Nav nekādas atšķirības, vai spēlē klātienē vai elektroniski. Ja mēs gribam pasargāt savus iedzīvotājus no naudas notriekšanas, no pēdējo ģimenes līdzekļu iztērēšanas azartspēlēs, tad tam ir jābūt kā būtiskam argumentam. Un es esmu ļoti pārsteigta, ka Satversmes tiesa ir atšķirīgi skatījusies uz interaktīvo azartspēļu ierobežošanu.

Saprotu, protams, ka tur nav fiziskās distances jautājuma, nav šāda veselības aprūpes sistēmas stabilizācijas argumenta, bet šis finansiālais arguments... manuprāt, īpaši krīzes laikā tam ir jābūt ārkārtīgi svarīgam.

Es arī nesaprotu Satversmes tiesas spriedumā minēto argumentu, ka psihoemocionālās sekas noteikti būtu bijušas ar inerci... un tādēļ nebija steidzamības fakta lēmuma pieņemšanā par interaktīvo azartspēļu ierobežošanu. Man tas nav saprotams.

Psihoemocionālais stāvoklis, iespējams, var būt stabils tiem, kuri strādā valsts pārvaldē, kuriem arī krīzes laikā nemazinās ieņēmumi un kuriem nav pašiem jādomā par to, kā nopelnīt naudu. Privātajā sektorā strādājošiem cilvēkiem sekas krīzes laikā iestājas uzreiz.

Tāpēc es... man ir ļoti daudz jautājumu par Satversmes tiesas lēmumu.

Taču es arī saprotu, ka diemžēl Stepaņenko kundzes priekšlikums šajā gadījumā nav atbalstāms, jo tas atkal, iespējams, dotu iespēju saņemt kādas konsultācijas azartspēļu organizētājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Es šajā gadījumā... nevarēšu piekrist tiem, kas saka, ka šis priekšlikums nav atbalstāms un ka tas kaut kādā mērā ir argumentējams ar neseno Satversmes tiesas spriedumu.

Tieši otrādi – ir īpaši jāuzsver un šajās debatēs arī skaidri un gaiši jāpasaka, ka šī priekšlikuma potenciālās atbalstīšanas mērķis nav tikai un vienīgi izolēti nodrošināt fizisku vīrusu izplatīšanās ierobežošanu.

Šī priekšlikuma iespējamās atbalstīšanas mērķis ir nodrošināt arī to, ka cilvēki, atrodoties izolācijā, vispārēji valstij virzoties uz karantīnas stāvokli, netiktu nekādā veidā pamudināti faktiski šķirties... dažādu psiholoģisku apsvērumu dēļ – varbūt ilūziju dēļ... šķirties no saviem naudas līdzekļiem, no kapitāla, kas būtu izmantojams citādā veidā  – pirmās nepieciešamības preču iegādei.

Pavasarī, kovida pandēmijai tikai sākoties, vēl nebija veikti zinātniski pētījumi par šo lietu. Man kā cilvēkam, kas politiskos lēmumus cenšas balstīt pierādījumos, ļoti palīdzēja tas, ka vasarā Austrālijas azartspēļu uzraudzības iestāde veica šādu pētījumu. Tieši jūnijā, jūlijā notika pētījums, un oktobrī tika publicēti tā rezultāti. Tas bija piecu pētnieku pētījums, un tajā tika atklāti satraucoši dati. Un šie dati bija tieši par interaktīvo azartspēļu faktiski pieaugumu kovida pandēmijas laikā.

Proti, tika konstatēts, ka par 9 procentiem... no 23 uz 39... 32 procentiem... tātad par 9 procentpunktiem pieaudzis ir to cilvēku skaits, kuri spēlē azartspēles četras un vairāk reizes nedēļā. Ir arī pieaudzis, īpaši vīriešu kategorijā, no 687 dolāriem līdz 1075 dolāriem (gandrīz vai divas reizes) tas naudas apjoms, kādu cilvēki 18–34 gadu vecuma diapazonā nospēlē azartspēlēs. Un kopumā arī... kaut gan sievietēm tas bija mazāk izteikti... sievietēm tieši, starp citu, samazinājās azartspēļu spēlēšana kovida laikā, bet vīriešiem ļoti izteikti pieauga.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

K. Feldmans. Ierakstot Google meklētājā... interneta meklētājā vārdus "Australia, gambling, Covid", kas tulkojumā tātad būtu "Austrālija, azartspēles, kovids", ir iespējams atrast attiecīgo pētījumu un ar to iepazīties; tas ir pieejams arī PDF formātā.

Un kopumā arī pati sabiedrība... pētījumā konstatēts, ka pati sabiedrība... sabiedrībai ir arvien negatīvāka attieksme pret azartspēlēm. Tur gan ir nianses, jo ir azartspēļu reklāma vēl... nu, ir tā kā Austrālijā pieļaujama, bet kopumā sabiedrība ir paudusi negatīvu nostāju un aicinājumus visādos veidos ierobežot azartspēles.

Un šajā gadījumā man jāsaka: interaktīvās azartspēles kovida laikā ir vēl kaitīgākas par fiziskajām azartspēlēm.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Es vēlos piebilst to, ka šis arī... Satversmes tiesas spriedums par šo aizliegumu nerunā par to, ka aizliegums bija likumā... un arī joprojām mēs piedāvājam šo aizliegumu ielikt likumā, kas nevis ierobežo infekciju, bet cīnās ar sekām. Un tā cīņa ar sekām ir tieši ekonomiski – ekonomiskā cīņa un atbalsta pasākumi.

Tāpēc arī es, pievienojoties Feldmana kungam, esmu pētījusi Austrālijas pieredzi; tieši tā ir bijusi iedvesmojoša.

Un, sazinoties ar kolēģiem un speciālistiem, kuri apsveica Latviju ar šādu drosmīgu lēmumu, es joprojām uzturu spēkā šo priekšlikumu – cīnīties ar šo sērgu un palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd jāsēž četrās sienās –, jo šis priekšlikums ir skatāms kontekstā ar nākamo priekšlikumu, ar kuru mēs paredzam cīnīties arī ar nelegālajām azartspēlēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds Mārtiņam Šteinam – komisijas vārdā.

M. Šteins. Komisijā 44. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 40, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 45. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 10. janvārim izstrādā priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai interneta vidē.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es vēlos pateikt lielu paldies komisijas deputātiem par šī priekšlikuma atbalstīšanu.

Es ticu tam, ka valdībai ir pietiekoši lieli resursi, lai minētajā laikā varētu izveidot jaunus priekšlikumus nelegālo azartspēļu apkarošanai. Kā vienu no variantiem arī komisijā es minēju šādu – tā saucamo hakatonu, kura laikā arī varētu pieaicināt cilvēkus, lietpratējus un dažādus speciālistus, kuri varētu empīriskā veidā arī sameklēt visas maksājumu taciņas uz šiem nelegālajiem... azartspēļu... šīm vietnēm... jo šo spoguļu bloķēšana, kā mēs visi saprotam un kā arī minējuši inspekcijas pārstāvji, īsti nestrādā. Liegt cilvēkiem skatīties, kā tās bumbiņas ripo vai kā griežas visas tās iekārtas, – tas jau nav tik ļoti svarīgi; lai jau viņi skatās. Lai viņi netērē naudu šajās interneta vietnēs – tas ir pats būtiskākais! Un tāpēc tieši šo kontu bloķēšana, šīs naudas plūsmas apturēšana, iesaistot FKTK un iesaistot varbūt arī Finanšu izlūkošanas dienestu, kurš varētu tik tiešām ar visu bardzību vērsties pret šādiem pasākumiem... Mēs varētu kopīgiem spēkiem, piesaistot valdības resursus un lielākos speciālistus... īpaši šajā... vēlreiz pasvītrošu – īpaši šajā smagajā, sensitīvajā laikā... pēc iespējas ātrāk... tad... ātrāk par norādīto datumu nodrošināt to, ka šis aizliegums... visi šie pasākumi attiecībā uz nelegālajām interneta vietnēm būtu maksimāli efektivizēti.

Es saprotu, ka simtprocentīgi mēs nevaram varbūt to aizliegt, bet šobrīd arī... kā minēja interneta spēļu organizatori, licencēto spēļu organizatori, 38 procenti šobrīd ir šis nelegālais tirgus. Un tas fakts, man liekas, liek aizdomāties par to, ka tie pasākumi, kas veikti līdz šim, būtu jāefektivizē un jārada jauni piedāvājumi, kādā veidā mēs varam ar šo sērgu cīnīties.

Kolēģi, nav noslēpums... jūs paši, visticamāk, internetā esat uzdūrušies dažādām reklāmām... nelegālajām... dažādām interneta vietnēm, un bērni diemžēl arī tam var piekļūt, bērni arī to var darīt tāpat kā pieaugušie.

Vēlreiz atkārtošu: šis ir lokdauna laiks, kad cilvēki notērē savu naudu.

Mums ir šobrīd jānodrošina vismaz attiecībā uz nelegālajām interneta vietnēm, ja jūs neesat piekrituši ierobežot legālās...

Es aicinu atbalstīt arī komisijas priekšlikumu... komisijas redakciju un komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu sekot komisijas priekšzīmei un atbalstīt šo priekšlikumu arī Saeimas sēdē, jo tas patiešām... tas ir arī kontekstā ar Stepaņenko kundzes priekšlikumu kopumā ierobežot interaktīvās azartspēles.

Kā viens no argumentiem parasti tiek minēts tas: ja jūs ierobežosiet legālo tirgu, tad plauks nelegālais tirgus. Un tajā ir liela daļa taisnības – ja nav pietiekamu kontroles un ierobežojošo pasākumu nelegālajā tirgū, tad šis risks pastāv.

Interaktīvo spēļu asociācijas pārstāvji iedeva mums datus par apgrozījuma izmaiņām (pēc mana lūguma arī komisijas sēdē šādu informāciju sniegt), un tajos ir redzams, ka patiešām arī šī gada laikā... 2019. un 2020. gadā... salīdzinot... kopumā interaktīvajā vidē apgrozījums ir audzis.

Tas ir vēl viens arguments, kāpēc mums ir jādomā nopietni par veidu, kā tomēr ierobežot arī interaktīvās azartspēles... vismaz – kovida krīzes laikā, kad cilvēkiem ieņēmumi krītas.

No 75 uz apmēram 80 miljoniem ir pieaudzis kopējais apgrozījums gada griezumā. Un ir īpaši slikti, ka diemžēl patiešām strauji ir pieaudzis, proti, par 33 procentiem ir pieaudzis, tieši nelegālais tirgus jeb nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju apgrozījums – no 36 miljoniem uz 45. Un tas ir ļoti, ļoti slikts signāls.

Ārkārtīgi daudz kas kontrolējošajām institūcijām vēl ir jādara, jākonsultējas arī ar interaktīvo azartspēļu organizētājiem. Viņi – tie, kas strādā legālajā tirgū, – pilnīgi noteikti ir ieinteresēti, lai nelegālos konkurentus maksimāli ierobežotu. Viņi var palīdzēt ar informāciju, ar piemēriem un praktisko pieredzi, kā tas tiek īstenots citās valstīs, bet es esmu pārliecināta, ka arī pati Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir gana prasmīga, lai gan mācītos no citiem, gan arī radītu savus risinājumus.

Tā ka atbalstīsim šo priekšlikumu – īpaši tagad, kad patiešām cilvēkiem ir milzu tendence pamēģināt laimi un laimēt arī interaktīvajās nelegālajās vietnēs! Mūsu kā politikas veidotāju pienākums ir nepieļaut šādu vietņu darbību Latvijā.

Nobalsojiet, lūdzu, arī jūs "par" deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Vispār ir izveidojusies tāda ļoti interesanta situācija attiecībā uz nelegālajām interaktīvajām spēlēm. Daudzi varbūt nezina, ka īstenībā šā gada laikā... organizēt nelegāli interaktīvās azartspēles... ka par to nav nekāds sods... nav nekāds sods – administratīvais sods...

Es paskaidrošu – kāpēc. Tātad: kā mēs zinām, notika dekodifikācija, un šie sodi bija jāpārnes... administratīvie sodi bija jāpārnes uz attiecīgo... uz attiecīgajiem nozaru likumiem. Attiecībā uz Azartspēļu un izložu likumu 15. jūlijā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kur... bija paredzēts noteikt, ka par nelegālo azartspēļu rīkošanu pienākas attiecīgs administratīvais sods. Bet toreiz bija tā, ka uz otro lasījumu bija iebalsoti Valaiņa priekšlikumi attiecībā uz to, ka pašvaldībām būtu daudz lielāka iespēja slēgt azartspēles savās teritorijās. Protams, tas nepatika atsevišķiem politiskajiem spēkiem, un šis likumprojekts tika "norauts" uz trešo lasījumu. Tas bija gatavs uz trešo lasījumu, bet tas tika "norauts".

15. jūlijs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – to var apskatīties.

Tā ka nu mums ir interesanta situācija: būtībā var nelegāli taisīt azartspēles... interaktīvās... Latvijā. Es uz to neaicinu, bet tāda ir tā situācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es gribēju tikai pateikt, ka es nelūdzu balsojumu, es aicinu jūs atbalstīt šo komisijas redakcionāli precizēto redakciju; es tai piekrītu. Un pateicos vēlreiz komisijas deputātiem par atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Vārds Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 45. priekšlikums ir komisijā atbalstīts, ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāte Dana Reizniece-Ozola debatēs lūdza balsot, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret – 5, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 46. – deputātes Ločmeles priekšlikums. Tas paredz: "Personai, kurai piešķirts bezdarbnieka pabalsts un tā izmaksa beidzas laikā, kad sakarā ar Covid-19 infekciju izsludināta ārkārtējā situācija, var pieprasīt bezdarbnieka pabalsta izmaksu arī devītajā mēnesī 45 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta."

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 47. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikums, kas paredz atbalsta regulējuma izmaiņas strādājošo darbinieku atlīdzības kompensēšanā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Vispirms, kolēģi, es vēlos izteikt atzinību, ka valdība vismaz daļēji ir mācījusies no savām kļūdām un rudens atbalstā... valsts atbalstā darba devējiem, darbiniekiem jau ir novērsusi dažas nepilnības, salīdzinot ar pavasara atbalsta programmu.

Atbalsta saņēmēju loks ir daudz plašāks (atbalsts tiek attiecināts arī uz patentmaksas maksātājiem, uz pašnodarbinātajiem), bet joprojām, manuprāt, ir ļoti daudz nepilnību, un atbalstam kopumā vajadzētu būt daudz plašākam.

Es domāju, ka jūs esat sekojuši līdzi nupat arī kaimiņvalsts piemēram... Piemēram, Lietuvā šobrīd, ja darba devējs saglabā darba vietas, tad valsts kompensē līdz pat 100 procentiem no maksātās darba algas.

Pie mums savukārt... Izskatās, ka arī šībrīža atbalsta pasākumu kopumā... pat pati Ekonomikas ministrija... un kur nu vēl runāt par Finanšu ministriju!... mēģina visvisādi atkal atrast veidus, kā iespējams sašaurināt atbalsta saņēmēju loku, to pamatojot ar to, ka mēs gribam novērst jebkāda veida blēdības un iespējami nepamatotu atbalsta izmaksāšanu.

Bet varbūt ne tik daudz raganu medības, cik varbūt tiešām izpratnes trūkums ir par pamatu tam, ka tajās dažādajās atbalsta formās... gan algas subsīdijai, gan dīkstāves pabalstam, gan arī apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai... par pamatu ir ņemti trīs mēneši – šī gada augusts, septembris un oktobris. Un uzņēmumam ir faktiski jāpierāda apgrozījuma kritums pret šo periodu.

Un šis konkrētais priekšlikums runā par atbalstu nepilnu laiku strādājošiem, to atlīdzības kompensēšanai... kur tieši šāds modelis ir paredzēts.

Un tas, uz ko mēs norādām, – konsultējoties ar uzņēmumiem, ir skaidri redzams, ka ļoti daudziem uzņēmumiem tas nav labs atskaites periods, jo tiem jau ir bijis liels apgrozījuma un ieņēmumu kritums tieši pirmajā kovida vilnī un viņi nav spējuši līdz šī gada rudenim atkopties. Tas nozīmē, ka tā bāze jau ir bijusi ļoti zema. Un tagad pierādīt, ka šajos trīs mēnešos... un novembrī vēl 20 procentu kritumu... ir ārkārtīgi grūti.

Es lūgšu apvienot debašu laiku, kolēģi, lai es varu izstāstīt līdz galam.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Un tas, ko mēs piedāvājam, – mēs ierosinām paplašināt šos kritērijus, paredzot, ka uzņēmums vai nu norāda šos trīs mēnešus  – augustu, septembri un oktobri – kā atskaites punktus, vai... ja tas ir kāds no uzņēmumiem, kam pirmais kovida vilnis ir bijis kritisks, tad – attiecīgie trīs mēneši pirms kovida pirmā viļņa jeb negatīvās ietekmes uz uzņēmuma ieņēmumiem. Tas būtu taisnīgāk, tas paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, un tas novērstu situāciju, kad jāvērtē ir uzņēmumi ar sezonālu raksturu

Nu, viens no piemēriem, puķu pārdevēji, kas arī vērsās pie manis, izmantojot sociālos tīklus, norāda, ka viņiem, piemēram, novembris ir labāks mēnesis nekā oktobris, jo novembrī ir valsts svētki un cilvēki ziedus tradicionāli iegādājas lielākos apjomos. Ja viņiem jāpierāda apgrozījuma kritums, to ir ārkārtīgi grūti izdarīt, bet ir daudzi citi uzņēmumi, daudzas citas nozares, kurām ir sezonāls raksturs un kurām kā atskaites punkts faktiski par pamatu būtu jāņem tieši šāds pats periods gadu iepriekš. Tā ir otra lieta, ko mēs piedāvājam, paplašinot šo atbalsta piešķiršanas saņēmēju loku. Vai nu trīs mēnešu periods pirms pirmā kovida viļņa, vai attiecīgs periods iepriekšējā gadā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un valdībai – faktiski arī savos noteikumos iestrādāt šādu regulējumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 48. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izmaiņas dīkstāves atbalsta regulējumā un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja iepriekšējais priekšlikums bija saistīts ar algas subsīdiju, tad šis savukārt paredz līdzīgu principu dīkstāves pabalstiem – atteikties no tik šaura ierobežojuma par pamatu ņemt trīs mēnešus, kuros uzņēmumam jāpierāda 20 procentu kritums, bet paredzot, ka gada laikā (jau no pirmā kovida viļņa ietekmes) uzņēmums var norādīt attiecīgu periodu kā atskaites punktu, lai parādītu, ka patiešām, salīdzinot ar normālu darbības laiku, tad, kad nebija krīzes ietekmes, šis brīdis viņiem bijis traumējošs un apgrozījums ir būtiski krities. Šādā veidā mēs paplašināsim uzņēmumu loku, kas var saņemt atbalstu. Ekonomikas ministrijas pārstāvis komisijas sēdē mums arī minēja, ka nav nekādu citu racionālu apsvērumu, kāpēc tieši šie trīs mēneši (augusts, septembris, oktobris) ir ņemti par pamatu, ka tas ir bijis politisks lēmums.

Kolēģi, es piedāvāju jums un mēs ar saviem kolēģiem piedāvājam jums arī pieņemt politisku lēmumu, manuprāt, daudz izsvērtāku, daudz labāku krīzes situācijā, – paplašināt uzņēmēju loku, kas var kandidēt uz valsts atbalstu.

Es domāju, tas arī jums kā politiķiem, īpaši koalīcijas kolēģiem, kas vada valdību, samazinās sociālo spriedzi, uzlabos viedokli par valdības patiesu vēlmi atbalstīt privāto sektoru, nodrošinās arī lielāku privāto patēriņu. Atceramies, ka daudz ir runāts par to, ka krīzes laikā patēriņš ir jāsilda, un, manuprāt, nav pareizi to darīt tikai uz tā rēķina, ka publiskajā sektorā tiek saglabāta algu un ieņēmumu stabilitāte. Arī privātajam sektoram tas ir jānodrošina. Turklāt dīkstāves pabalsti ir nauda, kas aiziet darbiniekam – katra cilvēka maciņā –, kas tad atkal var sildīt ekonomiku.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Šteina kungs, vai komisijas vārdā vēl vēlējāties ko piebilst? Nē? Balsosim par 48. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 29, pret – 47, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Līdz ar to pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 18. decembra sēdi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

Turpinām darbu pie likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā".

Lūdzu, Šteina kungs!

M. Šteins. Paldies, cienījamā vadītāja! Kolēģi, kolēģes! Sēdes skatītāji un klausītāji! Tātad 49. priekšlikums ir tas, pie kura mēs palikām. Tas ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa. Paredz regulējuma izmaiņas valsts atbalstā, kas saistīts ar apgrozāmo līdzekļu grantiem. Komisijā 49. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jā, tas pats princips, ko mēs piedāvājam, – paplašināt atbalsta saņēmēju loku, par atbalsta atskaites punktu skatot ne tikai šī gada trīs mēnešus  – augustu, septembri, oktobri –, bet attiecīgi periodu pirms apgrozījuma krišanās kovida pirmā viļņa dēļ vai arī iepriekšējā gadā, attiecīgi periodu gadu pret gadu skatoties.

Pie šī priekšlikuma patiesībā bija vēl viena interesanta diskusija, kas izgaismoja, mums šķita, iespējams, kļūdu Ministru kabineta noteikumos, atbalsta noteikumos, ko Ekonomikas ministrija tā kā... nebija pilnīgi precīzi tur izklāstījusi, bet tad, kad mēs sapratām, ka Ekonomikas ministrijas nolūks tāds ir bijis, tad jāsaka, ka tas secinājums bija diezgan bēdīgs.

Šeit par atbalsta piešķiršanas atskaites punktu ir divi kritēriji. Viens ir šī gada trīs mēneši – augusts, septembris, oktobris – vai iepriekšējā gada divi mēneši, norādot, ka apgrozījuma kritumam ir jābūt vismaz 30 procentiem. Loģiski šķita, ka izvēle ir starp vienu vai otru. Un vārdiņš šo abu kritēriju vidū ir "vai", bet izrādās, kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis arī komentēja, ka vārdiņš nav "vai", bet ir "un". Tas nozīmē, ka, lai šajā programmā uzņēmums saņemtu atbalstu, ir jāizpildās diviem kritērijiem. Tādā veidā tas cilvēku jeb uzņēmumu skaits, kas varēs pretendēt uz apgrozāmajiem līdzekļiem, būs mazāks, nekā mums vismaz sākotnēji šķita. Tas ir pilnīgi pretējais virziens. Un es vēl saprastu, ja Finanšu ministrija nāktu ar šādu priekšlikumu vai Finanšu ministrijai tas būtu svarīgi, bet es pilnīgi nevaru saprast, kolēģi, kāpēc Ekonomikas ministrija mēģina ierobežot atbalstu jau pēdējās dienās, kad uzņēmēji tiešām ir mēģinājuši startēt uz šo atbalsta programmu, sapratuši, ka ir šāds kritērijs. Ir acīmredzams, ka daudzi no tiem, kam šāds atbalsts ir vajadzīgs, šī kritērija dēļ to nesaņems.

Mēs piedāvājam ar savu priekšlikumu iet pretējo ceļu – nevis sašaurināt atbalsta loku, bet paplašināt, dodot maksimālu atbalstu uzņēmējiem tā, lai viņi var turpināt darbu, tā, lai viņiem ir tie apgrozāmie līdzekļi un viņi šo grūto periodu var kaut kā pārvilkt. Es nemaz nerunāju par attīstību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī tiešām Ekonomikas ministrija lūdza nelikt likumā šīs normas, sakot, ka, jā, kopumā labi priekšlikumi, bet tā nav likuma norma. Bet ir acīmredzams, ka Ekonomikas ministrija, es nezinu, vai nu nerosina, vai nespēj gūt atbalstu valdībā Ministru kabineta noteikumu līmenī pietiekama atbalsta nodrošināšanai uzņēmējiem. Tad mūsu pienākums ir to darīt Saeimā.

Varbūt tas būs mudinājums tomēr izdarīt darbu arī valdībai.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... debates ar ekonomikas ministra parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini. Lūdzu!

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Es saprotu varbūt nedaudz sašutumu un vēlmi atbalstīt pilnīgi visus (mūsu vēlmes sakrīt), maksimāli atbalstīt uzņēmumus, uzņēmējus šajā grūtajā laikā. Tomēr ir jāsaprot arī viena lieta – vajadzības ir neizmērojamas, un resursi ir izmērojami.

Šajā gadījumā pārmetumiem par to, ka atbalsts netiek iedots visiem vai ir pārāk šaurs, es līdz galam nevarētu piekrist, jo šie visi atbalsta mehānismi ir debatēti, diskutēti visos iespējamos formātos, darba grupās un ar sociālajiem un sadarbības partneriem un mēģināts atrast līdzsvarotāko risinājumu, kā iedot tēmētu atbalstu.

Papildus tam es vēlētos uzsvērt arī to, ka kopumā ir vairāk nekā 15 dažādi atbalsta instrumenti uzņēmumiem, ir vesela virkne atbalsta instrumentu, kas pieejami finanšu institūcijā Altum kā finanšu instrumenti. Ir vesela virkne atbalsta instrumentu, kas ir pieejami Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, un ir vesela virkne instrumentu, tai skaitā arī dažādi pasīvie instrumenti, Valsts ieņēmumu dienestā attiecībā uz nodokļu nomaksas atlikšanu, pārcelšanu, sadalīšanu.

Tā ka es nevarētu piekrist Reiznieces-Ozolas kundzei, ka Ekonomikas ministrija nevēlas atbalstīt. Mēs vēlamies atbalstīt, mēs atbalstām mums pieejamo resursu ietvarā, un mēs atbalstām, cik plaši vien varam. Un turpmāk, ja situācija nestabilizēsies, šādi atbalsta instrumenti mums jau arī tiek gatavoti uz priekšu lielākiem komersantiem, jo daudzi, piemēram, šobrīd ir sasnieguši atbalsta griestus. Ir dažādu veidu citi atbalsta mehānismi, kas nepārtraukti tiek pielāgoti šai situācijai un vajadzībām. Dīkstāves atbalsts, daļējās nodarbinātības atbalsts, atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem, par kuru šobrīd runāja Reiznieces-Ozolas kundze, – šie ir tie mehānismi, kas ir tādi plašāk zināmie, bet ir vēl virkne ar citiem atbalsta instrumentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpina debatēt deputāte Dana Reizniece-Ozola otro reizi. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es nešaubos, Miezaiņa kungs, ka Ekonomikas ministrijai vēlme atbalstīt uzņēmējus ir, bet acīmredzot enerģijas vai spēka patiešām panākt atbilstošu rezultātu gan ir par maz.

Jūs sakāt, jūs mēģināt atbalstīt esošo resursu ietvaros, jums ir jāizcīna valdības locekļu atbalsts par lielāku resursu piešķiršanu uzņēmēju atbalstam. Nedrīkst būt tā, ka mēs lepojamies ar to, ka mēs esam līderi vismazāk izsniegtā atbalsta apjomā pavasarī. Tā situācija nedrīkst atkārtoties.

Premjers pats uzsver, cik plašas mums ir aizņemšanās iespējas. Kā jūs, kolēģi, varēsiet atjaunot ekonomiku pēc krīzes, ja jūs tagad sēdēsiet uz naudas? Jūs nespēsiet konkurēt kaut vai ar kaimiņiem, ja Lietuva simtprocentīgu atbalstu dod atalgojumam, ja Nīderlande pavisam citam atbalstam sedz papildu 50 procentus fiksēto uzņēmumu izmaksu. Un es varētu minēt vēl daudzus tādus piemērus. Mūsu uzņēmumiem vienotā tirgū būs jākonkurē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi, es arī lūdzu atbalstīt Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu, jo tas, ko es nesadzirdēju arī Miezaiņa kunga pamatojumā uzstājoties, patiešām ir pārliecība, ka izmantoti visi iespējamie resursi, ka ministrija rīkojas proaktīvi, nevis reaktīvi, reaģējot uz esošo ekonomisko situāciju, ka proaktīvi tiks meklēti pārējie risinājumi, ka proaktīvi tiek nodrošināta nodokļu maksātāju uzņēmumu segmentācija, proaktīvi tiek nodrošināts un aprēķināts, kādi uzņēmumi, iespējams, neizies sietu, kādas viņiem ir problēmas, kāpēc tās ir.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē diskusijas laikā patiešām izskanēja viedoklis, ka netiek apsvērti arī pārējie iespējamie riski vai problēmas, kāpēc uzņēmumam pienāktos atbalsts un pienāktos palīdzība, taču tas neiziet caur tām prasībām un... caur to sietu, ko noteica Ekonomikas ministrijas prasības. Manuprāt, šis priekšlikums tieši paplašina sietu un dod iespēju noturēties tiem uzņēmumiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbilst jau izstrādātajiem kritērijiem. Un patiesi – mēs būsim konkurētspējīgi tikai tādā gadījumā, ja mēs saglabāsim uzņēmējdarbības vidi un ja mūsu uzņēmumi būs konkurētspējīgāki.

Gan Lietuva, gan Igaunija atbalsta savu uzņēmējdarbību, savus komersantus pietiekoši augstākā līmenī nekā Latvija. To arī Fiskālās disciplīnas padome vairākos savos ziņojumos ir atspoguļojusi. Latvijas atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmējdarbībai ir nedaudz zemāks kā kaimiņvalstī un krietni zemāks nekā Igaunijā, un pie tam Igaunija tagad ir paredzējusi plašu otro pakotni, kurā paredz ļoti nopietnus finanšu ieplūdumus no valsts puses, atbalstot uzņēmējdarbību.

Mēs jau neesam konkurētspējīgi mazā un vidējā biznesa nodokļu politikas jomā, nu tad vismaz nodrošināsim tos instrumentus, kas atbalstīs un, iespējams, atļaus noturēties virs ūdens uzņēmumiem ekonomiskās krīzes situācijā.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dodu vārdu ekonomikas ministra parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim otro reizi. Lūdzu!

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Liels paldies. Es nevarētu piekrist tam, ka mūsu uzņēmēji šobrīd nav konkurētspējīgi globālajā tirgū. Pagājušo mēnešu dati liecina to, ka eksporta apjomi Latvijā pieaug un eksportspējā mūsu uzņēmēji spēj sacensties. Lielā mērā tas ir, pateicoties šiem tēmētajiem atbalstiem, kas arī tika sniegti, tā teikt, miera periodā, kas bija šī gada vasaras beigas... līdz oktobrim... atbalsts eksportspējīgiem uzņēmumiem.

Tā ka šī argumentācija, ka Latvijas valsts neatbalsta savus uzņēmējus grūtā brīdī, nav... Latvijas valsts un Ekonomikas ministrija – mēs atbalstām mūsu uzņēmējus visos iespējamajos veidos, maksimāli tēmēti un ar maksimāli labāko rezultātu, ko mēs varam panākt. Ja mēs varam, mēs iedodam daudz plašākam lokam un daudz lielākam saņēmēju skaitam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Iespējams, ka manu uzstāšanos nedaudz pārprata. Es neteicu, ka valsts neatbalsta, es pasaku, ka valsts atbalstam jābūt mērķētam, tam jābūt proaktīvam un tas jāsaņem pēc iespējas vairāk uzņēmumiem, kurus skar ekonomiskā Covid-19 krīze.

Un es pasaku, ka tam atbalstam jābūt arī līdzvērtīgam kā kaimiņvalstī, kā Igaunijā. Eksportspējīgi uzņēmumi ir arī tajā skaitā ar mātesuzņēmumiem... ārvalstu kapitāla pieplūdumu un vēl kādām papildu finanšu iespējām, kas nodrošina viņu konkurētspēju, taču mazais un vidējais segments... ko arī īpaši savā atzinumā uzsvēra Fiskālās disciplīnas padome, ka tieši mazā un vidējā biznesā darbojošies uzņēmumi cieš vislielākos zaudējumus. Tie atrodas uz maksātnespējas un bankrota sliekšņa, un tieši tiem ir nepieciešams šis atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Debates slēgtas...

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu pieteikties savlaicīgi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Es paspēju uzspiest pogu, vēl kad Švecovas kundze bija runājusi, apspriežot 49. priekšlikumu.

Izskatās, ka šī īsā diskusija visai... trāpīja mērķī ļoti īstajā laikā. Es pilnībā uzticos Jurģa Miezaiņa kunga teiktajam, es zinu, ka Ekonomikas ministrijā, sākoties epidēmijai, vēl pavasarī sāka darboties darba grupa, kurā tika iekļauti izcili Latvijas ekonomisti un uzņēmēji, ar nolūku saprast tos virzienus un tos līdzekļus, kā var veicināt Latvijas eksportspējas palielināšanu un pastiprināšanu, kā izdarīt tā, lai šādos apstākļos varbūt arī gūtu iespēju izrauties priekšā salīdzinājumā ar mūsu konkurentiem, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vienlaikus... ciktāl... es uzticos, ka Miezaiņa kungs sapratīs, ka šis priekšlikums ir arī izvirzīts pareizā virzienā. Sakot godīgi, es nesadzirdēju viņa teiktajā, kāpēc tomēr nevar paņemt šo priekšlikumu kā pamatu... par turpmāko jūsu ministrijas attīstības virzienu, jo tik tiešām idejas ir ļoti sakarīgas un var kļūt par efektīvām idejām, lai attīstītu un uzturētu mūsu ekonomiku. Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums. Es aicinu jūs atbalstīt to kā jūsu darba grupas vai darba grupu iespējamo darba kārtības... palielināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Diezgan interesanti dzirdēt no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra par to, ka eksports aug, pateicoties Ekonomikas ministrijas eksporta atbalstam.

Es tad pieņemu, ka parlamentārais sekretārs ir gatavs šo arī balstīt kādos pierādījumos. Piemēram, ka visvairāk eksports aug tieši tajos uzņēmumos, kuriem Ekonomikas ministrija ir piešķīrusi atbalstu, palīdzību eksporta veicināšanai. Lai gan man ir aizdomas, ka, protams, nekādu tādu pierādījumu parlamentārajam sekretāram nav. Un viņam nav ne jausmas, kāpēc kādu periodu eksports aug, kādu periodu eksports neaug un citur varbūt pat krīt. Vienkārši ir izlasījis ziņas no centrālā statistikas biroja, ka eksports aug, un šeit mēģina mums visiem iestāstīt, ka eksports aug, pateicoties tam, ko dara Ekonomikas ministrija.

Attiecībā uz to, ko dara vai nedara Ekonomikas ministrija. Mēs pavisam nesen Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdēs bijām skatījuši Ekonomikas ministrijas industriālās politikas pamatnostādnes, kuras vismaz formāli, uz papīra, izskatījās ļoti ambiciozi, plānojot eksporta pieaugumu septiņu gadu laikā par 50 procentiem – līdz Igaunijas līmenim. Bet tad mēs saņēmām vēstuli no sešām galvenajām eksportējošām nozarēm, un vēstules būtība, īsi sakot, bija tāda, ka uz papīra ir visi skaisti uzstādītie mērķi, bet nekāda reāla finansējuma no Ekonomikas ministrijas šo mērķu sasniegšanai, eksporta mērķu sasniegšanai, vispār nav.

Un tad, cienījamais parlamentārais sekretār, par to, cik ļoti eksporta pieaugums ir dēļ tā, ko dara Ekonomikas ministrija. Es jums iesaku paskatīties arī tajā pašā centrālajā statistikas birojā par to, kurām precēm šis eksporta pieaugums ir bijis tāds vislielākais. Tātad divas... vairāk nekā divas reizes palielinājās graudaugu produktu eksports. Vai par to atbild Ekonomikas ministrija vai Zemkopības ministrija? Mēs varam iet tālāk. Eļļas augu sēklas un augļi – 2,2 reizes...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es tomēr gribu jums aizrādīt. Šis nav par priekšlikumu, jūsu debates... Jūs novirzāties no temata.

V. Dombrovskis. Šis ir pat ļoti par priekšlikumu. Un es domāju, ka es orientējos daudz labāk, kas ir par šo priekšlikumu vai ne, cienījamā sēdes vadītāja, nekā jūs konkrēti.

Koks un tā izstrādājumi arī nav Ekonomikas ministrijas atbildība. Es norādu uz to, ka Ekonomikas ministrija, manuprāt, nedara pienācīgi labi savu darbu attiecībā uz to, kas attiecas uz eksporta veicināšanu, bet mēģina mums iestāstīt, ka tas ir dēļ viņiem, ka eksports aug. Nē, tas nav dēļ Ekonomikas ministrijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 49. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par  – 31, pret – 47, atturas – 7. Priekšlikums noraidīts.

M. Šteins. 50. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava. Priekšlikums saistīts arī ar debatēto tēmu par piemaksām pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, profesionālās ievirzes pedagogiem un augstākās izglītības iestāžu, koledžu, augstāko izglītību īstenojošajiem mācībspēkiem un šo piemaksu izmaksu regulējumu. Komisijā 50. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Diezgan plašas diskusijas jau bija par iepriekšējiem līdzīgiem priekšlikumiem. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka 1,1 miljons eiro, kas paredzēts vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem piemaksai par papildu darbu attālinātā mācību procesa nodrošināšanai kovida ierobežojumu laikā, ir pārlieku maz. Tas neaptver citas pedagogu grupas, tādas kā pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, profesionālās izglītības iestāžu pedagogus un augstākās izglītības iestāžu un koledžu pasniedzējus.

Mēs savā priekšlikumā paredzam skaidru uzdevumu valstij nodrošināt šādu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, piedāvājam arī kārtību, kādā tiek aprēķinātas šīs piemaksas, kādā tiek sagatavotas atskaites... apmēram būtu jābūt līdzīgam kā vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, proporcionālam arī līdzšinējai atlīdzībai.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Paldies par šo ierosinājumu. Aicinu to atbalstīt vairāku apsvērumu pēc.

Pirmām kārtām tādēļ ka tiešām šis 1, komats... mazlietiņ vairāk par miljonu, kas tika piešķirts... skolotāju makos par deviņu mēnešu darbu attālināti, ir radījis tādu zināmu, nu, negāciju skolotāju vidū, jo bieži vien šī piemaksa ir tikai 10 eiro apmērā un par ilgāku laika posmu, kaut arī mēs aicinām to izdarīt katru mēnesi. Bet šis priekšlikums uzrāda divas lietas.

Pirmkārt, to, ka stiprina pašvaldības un skolu autonomiju, ļaujot pašiem lemt un pašiem izveidot savu atskaites sistēmu par to, kā piešķir šīs piemaksas, cik lielas tās ir un kādēļ tās piešķir.

Otrkārt. Šis priekšlikums ļauj runāt arī par skolotāju slodzes palielinājumu – nevis tādēļ, ka ir notarificētas, nu, tur attiecīgi... tai skaitā arī 40 stundas nedēļā, bet ļauj runāt par skolotāju darbu kā virsstundu darbu. Un tas ļautu piemaksām lietot citu aprēķināšanas kārtību, un skola to noteiktu, un skola to darītu. Tas nozīmē, ka skolotāji, līdzīgi kā mediķi, strādā virsstundas, lielāku slodzi, un to valsts arī pasaka, kaut vai minot, ka ir jāstrādā divās maiņās.

Un treškārt. Ir skaidrs: ja skolas pašas veidos šīs atskaites sistēmas (un, kā zināms, šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija prasa vienkāršotu atskaites sistēmu, un tas ir droši vien pozitīvi)... ja skolas pašas veidotu šīs atskaites sistēmas, tās būtu pārskatāmas, pašiem pedagogiem zināmas, saprotamas, un līdz ar to būtu skaidrs, kādēļ vienam vai otram pedagogam, īpaši par virsstundu darbu, šīs summas ir atšķirīgas.

Aicinu atbalstīt. Līdz ar to arī valsts iestādēs un privātās izglītības iestādēs būtu iespēja saņemt šāda tipa piemaksas, ne tikai pašvaldības dibinātajās skolās, bet arī šajās izglītības iestādēs tiktu šie kritēriji izveidoti. Un papildus zināmā mērā tomēr tiktu stiprināta arī kompetenču pieejā balstītā skolu autonomijas ideja, nu šajā brīdī – attiecībā uz finanšu līdzekļu sadali.

Par virsstundām – tas ir pašu skolotāju ierosinājums, un arī par to, ka skola var noteikt šos kritērijus. Būtu skaidrs, kādēļ tiek atskaites veidotas, kas arī prasa šobrīd papildu laiku (un to pierāda skolotāju teiktais), bet, nu, būtu skaidrs, kādēļ ir šāds darbs jāvelta arī atskaišu veidošanai. Līdz ar to būtu tas, par ko mēs parasti runājam, – būtu pārskatāmi, saprotami un pašu veidoti kritēriji, un arī tajā brīdī, ja Valsts kontrole vai kāda cita kontrole vēlētos skatīties uz finanšu līdzekļu izlietojumu, tai būtu skaidra atskaites sistēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Jā, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir pieminēts arī augstskolu pasniedzēju un koledžu pasniedzēju atalgojums un ar to saistītie jautājumi. Un, tā kā mēs diskutējam vairāk par vispārējā izglītībā strādājošiem pedagogiem, tad es gribētu šoreiz vairāk teikt par augstskolu un zinātniskā personāla finansējumu. Pirmām kārtām man jāatgādina, ka ministrija tiešā veidā nenosaka atlīdzību augstskolās. Augstskolas ir atvasinātas publiskas personas ar ievērojamu finanšu autonomiju. Valsts tikai nosaka minimālās atlīdzības likmes augstskolās.

Tāpat man arī jāsaka, ka ministrija ir būtiski... būtiski nodrošinājusi papildu finansējumu augstākās izglītības un zinātnes jomā dažādiem pasākumiem tieši kovida krīzes laikā. Kā vienu var nosaukt 5,1 miljonu eiro augstskolu un koledžu studējošo stipendijām, tas padarīja studējošo stipendijas par līdz šim... tik augstas nekad Latvijas vēsturē nav bijušas... tātad stipendijas ir paceltas no 99,60 eiro uz 200 eiro, un tāpat papildus tika radītas jaunas 750 studiju stipendiju vietas.

Tāpat ir astoņi miljoni paredzēti no fondu naudām augstskolu digitalizācijai, lai arī augstskolas var saviem pasniedzējiem piegādāt, nopirkt... un apmācīt viņus labāk izmantot digitālās prasmes... gan iegādāties datorus vai citas ierīces, kas ir nepieciešamas.

Tāpat arī zinātnē, protams, ir dažādi papildu finansējumi, kā, piemēram, kovida... valsts pētījumu programmai Covid-19 seku mazināšanai – pieci miljoni eiro papildus, tātad arī mūsu zinātniekiem bija iespēja iesaistīties, un to viņi arī darīja. Tāpat arī fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu tenūras ieviešanai – 11,2 miljoni eiro. Un varu minēt vēl arī citus.

Tā ka ir būtiski tomēr uzskaitīt un atcerēties visu to atbalstu un finansējumu, kas industrijai šajā laikā piešķirts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. (Pauze.)

Papules kundze, mēs jūs neredzam un nedzirdam. Vai visiem tā ir? (Starpsauciens: "Jā!") Diemžēl nav sakaru.

Debates slēdzu.

Lūdzu – komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 50. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

M. Šteins. 51. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikums. Priekšlikums saistīts ar jau debatēto tēmu par mērķdotācijas pedagogu darba samaksai izmantošanu piemaksām par papildu darbu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, patiešām idejiski atkārtots priekšlikums. Mēs arī aicinām ietaupītos līdzekļus, kas nav izmantoti šī gada atlīdzības nodrošināšanai, nevis novirzīt atpakaļ valsts budžetā, bet izmantot piemaksu nodrošināšanai pedagogiem par papildu pienākumu veikšanu mācību procesa nodrošināšanai kovida apstākļos. Īpaši svarīgi tas tiešām ir tādēļ, ka šis ir tāds gads, kad pedagogiem ne tikai jācīnās ar krīzi, bet arī jāievieš jaunais izglītības saturs. Tas nozīmē dubultu slodzi. Gan saturiski ir jāstrādā jau citādi, gan, nu, tādā piespiedu kārtā arī formas ziņā vēl jāmēģina saprast, kā to visu, ko varbūt arī rūpīgi pedagogi bija gatavojuši jau laikus, domājot par satura labāko pasniegšanas veidu... Visticamāk, reti kurš bija plānojis, ka tas viss saturs būs jāprezentē, jāmēģina iemācīt bērniem attālinātā režīmā. Īpaši mazākās klasēs tas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai viņi vēl rūpīgāk piestrādātu pie tā, kā to... kā to izglītību bērniem nodrošināt.

Man vispār šķiet, ka tiešām ilgstoši nodrošināt mācības attālināti – tas ir līdzīgi, kā mēģināt platformā Zoom uzbūvēt māju. Tos pamatus ieliek skolotājs... īpaši jaunākā vecumā. Tāpēc vienā vai otrā veidā – vai ar papildu piemaksu kā speciālu mērķdotāciju vai kā citādi – būtu jārod iespēja ne tikai vispārējā izglītībā strādājošajiem, bet arī pirmsskolā un citās skolās strādājošajiem pedagogiem nodrošināt lielāku, motivējošāku atlīdzību. Nu, šis ir tāds neliels, bet konkrēts priekšlikums.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, tātad, papildinot jau kolēģes teikto, ir skaidrs: ja jaunā kompetenču standarta ieviešana, tai skaitā attālinātā formā, nav fikcija, tad ministrijai, kura novērtēja, ka šāda tipa priekšlikums ir jēdzīgs (citēju, iespējams, mazlietiņ brīvākā... nekā varbūt Znotiņa kungam patiktu)... tad tomēr šis priekšlikums rāda, ka... likuma pieņemšana veicinātu ātrāku lēmuma apstiprināšanu, ātrākas iespējas pašvaldībām un arī pārējiem, tai skaitā augstskolās un valsts izglītības iestādēs, aprēķināt šīs piemaksas jau tagad, jo pārpalikums būs skaidrs un ir faktiski skaidrs jau tagad, decembrī, līdz ar to ministrija apstiprinātu, ka jaunā kompetenču satura ieviešana otro gadu pirmsskolā un pirmo gadu 1.–4., 7. un 10. klasē nav fikcija. Šobrīd rodas priekšstats, ka tā varētu būt arī fiktīva.

Tā kā priekšlikums skar arī augstāko izglītību, tad gribu teikt, ka, nu, augstākā izglītība jau šobrīd izmanto... augstskolas jau izmanto savus resursus, bet parlamentārā sekretāra pieminētā stipendiju paaugstināšana ir mazlietiņ tāda spēle ar skaitļiem un spēle ar faktu, kaut ko nepasakot līdz galam. Tātad šobrīd valsts paaugstinātās stipendijas nevar saņemt visi studējošie, bet var saņemt tikai tie, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tie studenti, kam šobrīd, kovida apstākļos, nav iespējas piestrādāt kā parasti tajās nozarēs, kur to studenti dara, jo tās šobrīd ir slēgtas vai daļēji apturētas... tiem studentiem, kas mācās par maksu, – tiem šāda stipendiju paaugstinājuma faktiski nav.

Un otrs. Nu, piebilde, ka augstskolu atalgojumu tiešā veidā nenosaka, bija gandrīz korekta. Jā, minimumu nosaka. Un tomēr Ministru kabineta noteikumi šobrīd attiecas arī uz augstākās izglītības atalgojumu, protams, minimālajā... minimālajā darba samaksā par likmi – un tomēr attiecas... un tur ir diezgan daudz nosacījumu arī attiecībā uz augstāko izglītību. Un otrs. Nu, profesionāli parlamentārais sekretārs iegūtu, ja piebilstu, ka šobrīd gan jāsaka – ministrijai nav un tā nepiedāvā jaunu mehānismu augstākās izglītības atalgojuma kontekstā. Vismaz būtu, nu, tā teikt, jēdzīgi dzirdēt, vai ministrija ir izstrādājusi un kādi būs jaunie pieteikumi, lai teiktu, ka, jā, tiešām arī augstākajā izglītībā autonomija atalgojuma ziņā ir, un vai kaut kādi skaitļi parādīsies.

Bet es vēlreiz aicinu nosaukt pilnus ciparus, cik no kovida naudas ir atvēlēts pedagogu atbalstam atalgojuma formātā, ne iepirkumu formātā, bet cik tieši pedagogiem gan augstākajā izglītībā... nu, tātad visās pakāpēs un visos līmeņos, no kovida naudas IZM ir pieprasījusi un cik ieguvusi atbalstam.

Paldies. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas bilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 51., priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 52. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava. Arī šis priekšlikums saistīts ar jau debatēto tēmu par piemaksu pedagogiem, kas strādā klātienē. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums idejiski ir līdzīgs iepriekš diskutētajam par 30 procentu piemaksu pedagogiem, bet atšķiras ar to, ka skaidri pasaka, ka šis finansējums ir jānodrošina no valsts budžeta, lai noņemtu visas bažas vai šaubas par to, ka pašvaldībām ir pienākums šos līdzekļus sagādāt. Tās idejas izskanēja gan komisijas sēdē, gan arī šeit, Saeimas sēdē, uzsverot, ka pašvaldībām tak nav liegts piemaksāt saviem pedagogiem. Bet, zinot, cik šobrīd saspringts ir budžeta stāvoklis pašvaldībās, mēs skaidri nosakām, ka pedagogi ir jāmotivē un tas ir jādara no valsts budžeta, nesamazinot jau tā plāno sviesta kārtiņu uz pašvaldību budžetu rupjmaizes šķēlītes.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, skaidrības ziņā: es esmu Evija Papule – lai parādītos pareizs ieraksts stenogrammās, bet paldies.

Jebkurā gadījumā... ierosinātāji vēlreiz minēja argumentus, un es varu tikai papildināt, ka šajā brīdī, ja valsts ir noteikusi, ka pirmsskolas strādā klātienē, arī pastiprinātajos ierobežojumos pirmsskola tiek atzīmēta kā vieta, kur strādās, nu, protams, nēsājot maskas.

Otrkārt. Attālināto darbu ir noteikusi valdība. Tā nav pašvaldības izvēle, kas būtu izdarīta kādu citu iemeslu pēc vai... tai skaitā kovida situācijas saasināšanās pēc. Tā ir valdības noteikta kārtība, kuru šobrīd pedagogi pilda, – neatkarīgi no tā, ka tiešie darba devēji ir pašvaldības un līdz ar to pedagogi ir uzskatāmi par pašvaldību darbiniekiem. Tas ir valdības noteikts punkts, valdības noteikta kārtība, kuru cilvēki pilda, strādājot attālināti vai strādājot klātienē, īpaši pirmsskolā.

Līdz ar to ir saprotams, līdzīgi kā debatēs ar Ekonomikas ministriju: ja Ekonomikas ministrija dod kādu atbalstu, lai, piemēram, eksports darbotos, tad šajā gadījumā valdībai viennozīmīgi Kariņa personā ir jādod atbalsts pedagogiem. Vēlreiz uzsveru: ja izglītība ir tieši saistīta arī ar ekonomiskās darbības iespējām, tātad ir cilvēki, kam jāstrādā klātienē, vai arī, turpinot strādāt attālināti, tomēr notiek ekonomiskā darbība, tad valdība saprot, ka izglītības iestādes ir tās, kuras zināmā mērā nodrošina cilvēkiem iespējas strādāt. Valdības lēmumam ir jābūt arī par atbalsta pasākumiem.

Ja Izglītības un zinātnes ministrija to neierosina, nerāda vai nesaka, tad tas ir jādara valdībai kopumā un īpaši valdības vadītājam, kurš šodien ir paudis atziņu, ka valdība strādā labāk. Atbalsts šādam priekšlikumam gan rādītu, ka valdība tiešām strādā labāk.

Aicinu atbalstīt un rādīt mūsu attieksmi par to, kāda nozīme vai sasaiste ir izglītībai šajā brīdī arī ar ekonomikas iespējām vai ar iespējām strādāt Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Šteins. Komisijā 52. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 53. priekšlikums ir no deputātiem Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava. Priekšlikums nosaka, ka no valsts budžeta jāsedz izdevumi, kas radušies valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, tātad par šo izdevumu kompensāciju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Priekšlikuma būtība precīzi atspoguļota jau ziņotāja komentārā. Es tikai vēlos uzsvērt, ka finansējums ir nepieciešams visplašākajam atbalsta veidam, ne tikai piemaksām par attālinātu darbu, ne tikai tehniskajam nodrošinājumam skolās, bet arī tam, lai varētu nodrošināt datorus attālinātam darbam un nodrošināt to visu pietiekamā apjomā.

Šodien, man šķiet, bija viens labs piemērs. Valkas mērs sociālajos tīklos teica milzīgu paldies Izglītības un zinātnes ministrijai par piešķirto vienu datoru visa Valkas novada attālinātās izglītības nodrošināšanai. Fantastisks piemērs, kur mēs redzam, cik patiesībā efektīvs, mērķtiecīgs un pārdomāts ir līdzšinējais valsts atbalsts!

Nu, katrā ziņā... nav jau pārmetumu Izglītības un zinātnes ministrijai; redzam, ka cenšas, bet... nu, tas ne vienmēr izdodas. Tāpēc ka jums arī regulējumā nav noteikts... Jums ir pienākums pilnībā segt šīs izmaksas tik lielā apmērā, cik vajag un nepieciešams, un to segt no valsts budžeta.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Jā, arī mēs esam ieskatījušies šajā Valkas pašvaldības gadījumā... un šī Valkas pašvaldības vadītāja, jāsaka, čīkstēšanā. Un man jāsaka, ka būtībā mēs esam skatījušies, vai mēs neesam tiešām palaiduši garām... jo acīmredzot tad Valkas novada domei būtu bijis jānāk ar kādu pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrijai par to, ka viņiem trūkst ierīču.

Diemžēl mēs konstatējām, ka šajā laikā nekas no Valkas novada domes... nekāda komunikācija... nav saņemts. Valkas novads, Valkas novada dome nav izteikusi... ne apkopojusi datus, ne prasījusi Izglītības un zinātnes ministrijai atbalstu, neko, un tad, kad viņiem šāds atbalsts tiek piešķirts, pēc... ņemot pēc algoritma, kas ir uz konkrētu skolēnu skaitu... Jāpiemin, ka Valkas novadā ir tikai trīs skolas un viena no tām jau bija saņēmusi nopietnu atbalstu no Eiropas fondiem tieši digitalizācijai un ierīču iegādei iepriekšējā periodā, tāpēc uz viņiem tas neattiecas. Un atlikušajās divās skolās bija ļoti mazs skolēnu skaits. Līdz ar to pēc algoritma, uz cik skolēniem mums pienākas... pienācās vai izdevās no šī konkrētā atbalsta mehānisma, no šī konkrētā datoru iepirkuma piegādāt... datoru skaitu... nu, tas... tad šobrīd viņiem iznāk tik, cik iznāk, bet visi datori vēl nav piegādāti. Iespējams, ka viņiem pienāksies vēl datori.

Bet es aicinātu tiešām novada vadītāju drusciņ, nu, sākt strādāt varbūt, apkopot datus savā pašvaldībā un, ja kaut kā trūkst, tad arī nākt... vērsties pie Izglītības un zinātnes ministrijas un prasīt atbalstu, nevis tikai sociālajos tīklos vairot "viss ir slikti" retoriku. Nu, tas absolūti nav valstsvīra cienīgs gājiens. Un es aicinātu viņu sazināties vispirms ar Izglītības un zinātnes ministriju, ja viņš tiešām grib risināt kaut kādas problēmas, nevis taisīt šovu vienkārši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Nu, tā kā debates pieļauj tiešām debatēt, tad man jāsaka, ka Valkas piemērs... tādi savdabīgi aizrādījumi par to, kurš ir labs vai neatbilstīgs pašvaldības vadītājs, nav deputātu kompetencē un nav saistībā ar priekšlikumu, man šķiet. Vai tas ir pieļaujami – tas būtu jautājums sēdes vadītājai.

Jebkurā gadījumā... Viens dators vai vairāki datori, algoritms vai ne algoritms, iepriekšējie ieguldījumu vai ne... Tas nav attaisnojums tam, ka šobrīd nepietiek viedierīču.

Jebkurā gadījumā... Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim ir paudusi, nu, tādu ļoti kareivīgu apņēmību un plātās ar lieliem miljoniem, kas iepirkumos ir ielikti, nemaz nerunā par zilās pogas procedūru un daudzām citām lietām, bet tajā pašā laikā... Protams, ir Latvijas Pašvaldību savienības dati, un tur šie pieprasījumi ir atspoguļoti diezgan plaši.

Zinu, ka ir sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, tad... katrā gadījumā, Znotiņa kungs, jūs iegūtu arī, mazlietiņ kritizējot sevi, nevis citus tikai, un es jums esmu vairākkārt lūgusi nerunāt kā dejotājam, kam traucē attiecīgi orgāni dejot, bet katrā gadījumā lietot faktus...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, lūdzu, esiet korekta savos izteikumos.

E. Papule. ...cik trūkst viedierīču un... vai...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jāpiekrīt – patiešām, ja pašvaldības vadītājs vai pašvaldība kopumā nav lūgusi atbalstu, tas nav labi. Un labi ir, ka vismaz tiek ieslēgts acīmredzot Izglītības un zinātnes ministrijas labās gribas algoritms, kura rezultātā ir milzīgs atbalsts – tiek piešķirts viens dators.

Nu, mans ieteikums būtu – nākamajā reizē piešķirt vēl vienu. Un tad jūs varēsiet sociālajos tīklos rakstīt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir simtprocentīgi palielinājusi atbalstu pašvaldībai izglītības procesa nodrošināšanai.

Nu, kolēģi, tas patiešām nemaz nav smieklīgi, jo arī tās pašvaldības, kuras savukārt norādīja nepieciešamo datoru skaitu, nav tos saņēmušas vai ir saņēmušas daudz mazāk, nekā ir reālā vajadzība, tāpēc ka ir bijis kāds projekts... tādēļ ka pašvaldības pašas jau ir iepriekš ieguldījušas... Taču ir acīmredzams, ka arī ar visiem jūsu labās gribas algoritmiem nav visiem pietiekamu līdzekļu.

Tāpēc ir šis priekšlikums, ka likumā skaidri nosaka – visas vajadzības ir jānodrošina un tās jāsedz no valsts...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad pabeigšu teikumu.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir dati par to, cik īsti ir nepieciešams ne tikai sociālekonomiskās situācijas dēļ, bet... cik principā būtu bērniem un arī skolotājiem nepieciešamas viedierīces, lai varētu produktīvi un kvalitatīvi strādāt attālināti.

Līdz ar to... var būt, ka šos datus var teikt, un tad mēs palīdzētu iegūt papildu finansējumu arī, nu, šādām aktivitātēm, lai patiešām process var notikt. Tad mūsu debates arī iegūtu.

Bet... es saprotu, ka Saeimas vadītājai... šābrīža sēdes vadītājai intelektuālās problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aizrādījumi par sēdes vadību nav pieļaujami. Papules kundze, lūdzu, to iegaumējiet turpmākajām reizēm.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Mīļā opozīcija! Mīļie cilvēki! Ziemassvētki ir piedošanas laiks, kā mēs to zinām. Ziemassvētki ir tas laiks, kurā mēs piedodam saviem parādniekiem.

Un tāpēc es aicinātu arī opozīciju piedot šai varai. Tāpat arī visu sabiedrību aicinātu piedot varai, jo viņi nezina, ko viņi dara.

Ir tāds bībelisks moments, es domāju, – tas, kas notiek šogad Latvijā... brīdis, kad šī prātam neaptveramā muļķība, ko pieļauj vara pret savu tautu... ir brīdis, kad mums viņiem ir jāpiedod, jo viņi nezina, ko viņi dara. Tas nav speciāli, viņi vienkārši nav kompetenti.

Un ir jāļauj tai nekompetencei izgaismoties visos iespējamos veidos, kādi tik vien ir. Ir jāļauj Latvijas sabiedrībai saprast, ka šī vara mūsu zemi, mūsu tautu, mūsu valsti iedzīs vēl lielākā nabadzībā.

Ar vienu datoru vai... strīdēsies, vai tur aizgājuši divi datori... vai vēl kaut kā...

Viņiem ir jāizgaismojas līdz pēdējam – tā, lai viņi... tā, lai zeme nepaliek pēc viņiem pāri, jo tas ir pēdējais viņu piegājiens dzīvē. Šeit vairs nebūs jautājums par to, vai viņi vinnēs... vai piedalīsies vēlēšanās... vai vēl kaut kas... bet citādi nav iespējamas izmaiņas, izmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja esi sasniedzis zemāko punktu. Un mēs esam tik tuvu šim zemākajam punktam, dārgā opozīcija un dārgā sabiedrība, ka mums ir jābeidz sašust par to. Mums ir jāpriecājas, ka mēs tuvojamies milzīgām izmaiņām valstī, jo viņi – vara – nezina, ko viņi dara. Un piedosim viņiem par to, jo ir Ziemassvētku laiks. Un izbaudīsim...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es ļoti pateicos, bet kā tas saskan ar 53. priekšlikumu, lūdzu?

A. Gobzems. Bet tieši tā tas arī saskan – ka, ja jūs aizsūtāt uz Valku vienu datoru, tad... tas ir... tas ir...

Sēdes vadītāja. Paskatieties uz 53. priekšlikumu!

A. Gobzems. Es uz to skatos ļoti uzmanīgi, un es jau redzu, ko jūs darīsiet,  – jūs vienmēr balsosiet pret to... 53. vai 57. priekšlikumu. Jums jau citas pogas nav, tikai "pret" – visu laiku balsojat pret tautu. Visu laiku! Vienalga, vai mēs runājam par 53. vai 108. priekšlikumu, – kāda starpība?! Tikai "pret"– un uz priekšu! Un tā arī izdariet, lai mēs ātrāk visu šito vājprātu varētu izbeigt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un es nepiekrītu tiem argumentiem, kuri šodien skanēja no Znotiņa kunga, tā kā noveļot visu vainu uz pašvaldību pleciem, pašvaldību vadītāju pleciem. Tur tomēr ir jābūt proaktīvai komunikācijai arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, jo, ja jūs protat pozēt pie datoru kastēm, runājot par to, ka IZM ir saņēmusi un novirza pašvaldībām datorus, tad jums ir arī jāprot apzvanīt bezmaz vai katru pašvaldību un pajautāt: "Vai tiešām tikai vienu datoru jūs gribējāt?"

Ir jābūt valstsvīram, Znotiņa kungs, nevis vienkārši izpildītājam vai vietas izpildītājam! Ir jābūt valstsvīram, ir jādeg šobrīd par saviem cilvēkiem, par saviem... par savā padotībā... savā kompetencē esošajiem jautājumiem un par visiem... un par visiem tiem, par kuriem jūs esat... par kuriem jums šobrīd ir uzlikts pienākums gādāt.

Ir vienkārši šobrīd jādeg darbā, ir jādara viss maksimāli, lai tiktu izpildīts pēc augstākās latiņas!

Un es vēlos norādīt to, ka mani kolēģi, aizstāvot šos priekšlikumus, manuprāt, izteicās gana korekti, lai nebūtu jāatceļ viņiem runas laiks un lai nebūtu tiešām viņiem jāliedz iespēja izteikties.

Manuprāt, ir citi veidi, kādos sēdes vadītājs... var aizrādīt, var pārtraukt, bet ne jau atņemt runas laiku.

Paldies. Kolēģi, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Šis priekšlikums ir atbalstāms divu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Rīkojot iepirkumu, Izglītības un zinātnes ministrija droši vien nebija līdz galam izpētījusi nepieciešamību, cik datoru un citas tehnikas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to prasību, ko noteica Ministru kabinets un nosaka Izglītības likums. Punkts viens.

Punkts divi. Ja šinī krīzes situācijā pašvaldības grib labot ministrijas kļūdu un panākt, lai katram skolēnam būtu iespējams attālināti mācīties un katram skolotājam – attālināti mācīt... līdz ar to šie izdevumi, ko... tas, ko pašvaldības veic šī procesa organizēšanā, ir jāsedz no valsts budžeta.

Tas ir priekšlikuma galvenais motīvs. Tāpēc tas ir atbalstāms neatkarīgi no tā, kādas skaistas ieceres ir Izglītības un zinātnes ministrijai.

Un pēdējais. Sēdes vadītājai ir jāzina ne tikai Kārtības rullis un tā prasības, bet arī ētikas normas un nav jāmāca pārējie deputāti, bet nebūtu slikti pamācīties pašai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu, ar šo priekšlikumu un ar to, kas šajās debatēs ir izskanējis, es domāju, mums visiem ir radies diezgan labs ieskats uz to, kā... uz to, kas notiek; uz tām attiecībām starp Izglītības un zinātnes ministriju, pašreizējo valdību un pašvaldībām... attiecībā uz nodrošinājumu attālinātajām mācībām.

Tātad – Izglītības un zinātnes ministrijā ir izstrādāts kaut kāds algoritms. Nu, šis algoritms ir acīmredzot kāds... Izglītības un zinātnes ministrijas kāds intelektuālais īpašums, par ko, protams, ministrei jāuzņemas atbildība... par to, kā šis algoritms strādā. Un tātad tai jāuzņemas arī politiskā atbildība.

Tātad... Nākamā sērija: mums Valkas mērs paziņo, ka – acīmredzot saskaņā ar šo algoritmu – viņiem... nu, veselam novadam ir piešķirts viens dators. Tātad tas, iespējams, norāda uz problēmām ar šo algoritmu. Taču – ko mēs dzirdam? Atbildot, reaģējot uz šo ziņu par to vienu datoru Valkas novadam, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs mums paziņo, ka Valkas mērs čīkstot un ka tas, ko viņam, mēram, būtu vajadzējis darīt, – vairāk vērsties pie ministrijas ar... nu, jāsaprot – ar kaut kādu lūgšanu, ar prasībām par to, cik viņiem datoru ir vajadzīgs.

Bet man te tomēr tāda neizpratne – tieši kas tiek pārmests Valkas mēram? Vai viņam tiek pārmests tas, ka viņš paļaujas uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir spējīga noformulēt tādu politiku, veikt tādus aprēķinus, uzzināt, cik daudz datoru ir nepieciešams katram novadam, un tad pieņemt kompetentus lēmumus – tā, ka neviena novada mēram nevajadzētu pēc tam čīkstēt, kā teica parlamentārais sekretārs? Vai mēram tas tika pārmests? Vai viņam tiek pārmests tas, ka viņš... Vai tad saskaņā ar Izglītības un zinātnes... pašreizējās vadības viedokli sanāk, ka pareiza rīcība no katra novada vadītāja puses ir uzreiz prezumēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga pieņemt nevienu kompetentu lēmumu un ka uzreiz vajag sūtīt pēc iespējas vairāk, maksimāli daudz, vēstuļu uz Izglītības un zinātnes ministriju, prasot un informējot, kas viņiem tiešām ir vajadzīgs? Vai tad saskaņā ar ministrijas pašreizējās vadības viedokli tā ir pareiza rīcība – balstīties uz šādu pieņēmumu?

Nu, es te pat nerunāju par kaut kādām elementārām uzvedības un ētikas normām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu (Starpsauciens: "Zariņš!")... Zariņš? Man rāda, ka jau runājis... Labi.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien! Reflektējot uz debatēm par šo priekšlikumu, es vēlos teikt, ka es nekādi nevaru piekrist sava kolēģa Alda Gobzema teiktajam, ka, risinot valstij svarīgas problēmas, mēs varam vadīties pēc principa, ka jāpiedod ir tiem, kas nesajēdz, ko viņi dara.

Jā, kā cilvēks es tam pilnīgi piekrītu, un es cenšos savā dzīvē šo principu īstenot, bet kā valstsvīrs, kuram ir jāpieņem atbildīgi lēmumi un jārūpējas par to, lai šādi lēmumi tiktu pieņemti, es šādu principu neatzīstu.

Es pilnībā piekrītu Gobzema kunga teiktajam – tam, ka tik tiešām mēs redzam, ka ir cilvēki, kas nesajēdz, ko viņi dara. Un redzam to arī šinī retorikā: Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs norāda, ka nedrīkst kritizēt to, kā vara strādā, nedrīkst norādīt uz tās neizdarīto, un pasaka, ka tā esot čīkstēšana, ka viss ir slikti.

Atvainojiet, bet vai jūs esat ievērojuši... vai esat lasījuši Satversmi, kura nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts? Un demokrātiskā valstī politiskā iekārta ir tāda, ka ir varas pozīcija un ir opozīcija un ka opozīcijas pienākums ir kritizēt varu un norādīt, kas nav kārtībā. Un šinī gadījumā mēs, opozīcija, savu darbu darām. Ja jūs darītu savu darbu, tad mums nevajadzētu stāstīt par to, kas ir slikti.

Tā kā jūs vēlaties panākt to, lai nebūtu šīs "viss ir slikti" retorikas, sāciet darīt savu darbu vai arī vienkārši nolieciet savu mandātu, atzīstot, ka jūs neesat spējīgi neko izdarīt!

Nu un arī pamēģiniet Valkas novadam vēl vienu datoru atrast, lai jūs varētu pēc tam lielīties, ka jūs esat dubultīgi pārpildījuši savu plānu un kādi jūs esat malači.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 53. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Evija Papule. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es šajā brīdī aicinu jūs kā sēdes vadītāju atsaukt aizrādījumu, jo, pirmkārt, jūs nebalstījāties uz Kārtības rulli, un, otrkārt, tas jums nedod iespējas likt man norādīt, kas man ir jāiegaumē. Kārtības rullis neparedz Saeimas sēdes vadītājai tiesības norādīt, kas deputātiem jādara vai jāiegaumē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Lūdzu! Komisijas vārdā – deputāts Šteins.

M. Šteins. Paldies. Tātad esam nonākuši pie 54. priekšlikuma, ko ir iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Kučinskis, Bergmanis un Dūklavs. Priekšlikums paredz, ka finansējums, kas valsts un pašvaldību izglītības iestādēm nepieciešams atbilstošas kvalitātes un kvantitātes masku nodrošināšanai pedagogu un skolēnu darbam klātienē, tiek nodrošināts no valsts budžeta.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir sagatavots tādēļ, lai vēlreiz uzsvērtu, cik svarīgi ir kombinēt ierobežojumus... jeb pašvaldību pienākumus ar pienācīgu atbalstu no valsts puses. Mēs nosakām ne tikai to, ka valstij ir pienākums nodrošināt un sagādāt finansējumu maskām, bet arī to, ka tām ir jābūt atbilstošas kvalitātes.

Es nezinu, kādas ir vislabākās maskas, lai gan pedagogi, gan jaunākā vecuma bērni varētu ar tām vairākas stundas pavadīt klasē, kvalitatīvi mācoties, jo pat šobrīd, tās praktiski izmantojot... Es jūtu, kā tas ir praksē... kā tas ir – strādāt maskā. Es diezgan labi jūtu, ka vienkārši sēdēt maskā un labi izskatīties  – tas ir viens. Bet, esot maskā, regulāri runāt (es pieņemu, ka pedagogam tas būs jādara visu dienu!) – tas ir kaut kas pavisam cits. Īpaši, ja es mēģinu ko enerģiskāk jums pastāstīt, tad, jāsaka, visu dienu izturēt nav tik vienkārši.

Es ceru, ka tās maskas, kuras pedagogi varēs izmantot skolās, būs ar labu ventilāciju un tādas, kas pēc būtības pasargās gan pedagogus, gan bērnus.

Vēlreiz atkārtoju: lai uzsvērtu tā apstākļa nozīmību, ka ierobežojumiem jābūt komplektā ar pienācīgu atbalstu, ir radīts arī šis priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs pirms kāda laika pētījām jautājumu par šo masku iegādi un atbilstību. Un mēs saprotam, ka šobrīd, kā jau laikam Znotiņa kungs grib mums pavēstīt, ir ideja iegādāties maskas pedagogiem un izglītojamiem, vadoties no tā: ko tad mēs varam atļauties vai kāds konkursiņš mums ir sagādāts. Bet mēs, protams, uzzināsim, kurš ir tas ieinteresētais tajā konkursā.

Šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka... tajos iekļautā anotācija... respektīvi, Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"... Tika izdoti grozījumi šajos noteikumos, un konkrēti par tiem es runāju, tātad – 2020. gada 9. jūnija noteikumu grozījumi. Un šo grozījumu anotācijā ir... nu, es domāju, droši vien ne jau aiz gara laika sastādītāji ir iekļāvuši prasības attiecībā uz higiēnisko masku, teiksim, iegādēm un lietošanu.

Un šīs prasības radās ne jau no zila gaisa, bet gan tās ir PVO rekomendācijas, kuras mēs šobrīd izpildām droši vien uz katra soļa. Un šīs PVO rekomendācijas nosaka, ka, lai šīs maskas... auduma maskas... par tām jau jūs, Znotiņa kungs, runāsiet, nevis par vienreiz lietojamām medicīniskajām sertificētajām maskām... lai šīs auduma maskas tiešām varētu pasargāt to nēsātājus no iespējamās inficēšanās, tām ir jābūt ar atbilstošu, teiksim, filtrācijas pakāpi. Respektīvi, šajā gadījumā tie ir trīs auduma slāņi. Un nekā vairāk šajās rekomendācijās nav. Tātad – auduma maskai ir jābūt no trim slāņiem.

Ko mēs esam noskaidrojuši attiecībā uz šo masku, daudzreiz lietojamo masku, iepirkumu attiecībā uz maznodrošinātajiem un trūcīgajiem? Mēs saņēmām atbildi no ministra Pabrika kunga, ka... jā, viņš atzīst, ka šīs maskas, kuras ir iegādātas, ir tikai no diviem slāņiem, un mēģina izlocīties, sakot, ka PVO rekomendācijas ir tikai rekomendācijas un mēs jau varam tās neņemt vērā. Ļoti interesanta pieeja.

Es tiešām ceru dzirdēt no Znotiņa kunga, ka tās maskas, kuras jūs plānojat tagad iegādāties, kuras jūs jau noteikti esat sarunājuši, tiešām būs atbilstošas PVO rekomendācijām attiecībā uz higiēniskajām, daudzreiz lietojamām maskām. Un es tiešām gribētu redzēt, kāda šī atbilstība ir, kāds ir šis testa... atbilstības pārskats; kas ir testējis šīs maskas, cik reižu tās var mazgāt.

Lūdzu, pastāstiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Man prieks, ka jūs pacēlāt šo jautājumu, kā mēs nodrošināsim šīs maskas.

Tad, kad Izglītības un zinātnes ministrijā mēs pacēlām jautājumu, ka skolas ir jāatbalsta ar maskām, pašvaldības ir jāatbalsta ar maskām un šīs maskas ir jāpiegādā, un sākām šo jautājumu apspriest Ministru kabineta līmenī, tad mums... ļoti labi, ka mums pieteicās palīgā Aizsardzības ministrija, kura norādīja uz savu lielo kompetenci šajā jautājumā, un piedāvājās palīdzēt to visu organizēt. Un mēs ar prieku uzņēmām šo iniciatīvu un atdevām viņiem šo lietu – noorganizēt šo masku iepirkumu un izdarīt to tiešām atbilstoši visām rekomendācijām, visām normām un visiem starptautiskajiem sertifikātiem.

Tā ka man nav nekādu šaubu, ka Aizsardzības ministrija to arī pēc labākās sirdsapziņas paveiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Jā, paldies par skaidrojumu. Es saprotu, ka Znotiņa kungs nezina, tieši kādas maskas tiks iegādātas, viss ir atdots Pabrika kunga ziņā. Jūs esat sadalījuši ietekmes sfēru, kā mēs redzam, ļoti labi.

Bet ir jautājums, uz kuru es joprojām neesmu saņēmusi atbildi.

Cienītā Saeimas sēdes vadītāja, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc jūs maināties vietām ik pa brīdim? Vai tas nav tāpēc, ka jūs nevarat nosēdēt un norunāt maskā ilgāk par pusotru stundu? Lūdzu, pastāstiet. Un tad pastāstiet, kāpēc jūs liekat to darīt skolotājiem un bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es pievienojos šīm debatēm viena iemesla dēļ – es atbalstu šo priekšlikumu katrā ziņā, jo līdzīgu priekšlikumu es esmu iesniedzis citam likumprojektam, proti, likumprojektam "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kuru mēs skatīsim uzreiz pēc šā izskatāmā... patlaban izskatāmā likumprojekta.

Bet kas ir svarīgi, manā ieskatā? Ir svarīgi, lai par masku iegādes finansēšanas avotu likumā tiktu nepārprotami nostiprināts valsts budžets, lai nākotnē nerastos kārdinājums uzdot šo finansējumu pašvaldībām. Tas ir gana svarīgi, tāpēc es gribētu pievērst uzmanību šai detaļai izskatāmajā priekšlikumā.

Un vēl. Par maskām un par masku kvalitāti. Es izmantoju šo iespēju, lai par to runātu. Varbūt tik tiešām mēs varam atrast tādu moderatoru, kurš varētu sniegt mums viedokli, zinātniski pamatot to... un likumiski arī pamatot to, kādas maskas tomēr ir labākas?

Es jau vairākkārt esmu dzirdējis, ka daudzkārt lietojamās sejas maskas nav higiēniskas, taču man liekas, ka, ja tās ir mazgājamas... ja tie ir mazgājami mutes un deguna aizsegi, tos var izmantot vairākkārt, un tie šā iemesla dēļ būs labāki nekā vienreiz lietojamās sejas maskas, jo vienreiz lietojamās maskas... šādi aizsegi skolas apstākļos praktiski nenovēršami kļūst... nu, ļoti slikta kvalitāte. Un pēc divām stundām tos mainīt vienkārši nav iespējams. Tādas maskas ātri kļūst par nederīgām un nehigiēniskām.

Tāpēc es nedomāju, kam... kādai ministrijai tas ir uzdots, bet... Man liekas, ka tas būtu uzdodams drīzāk Veselības ministrijai – tas būs tuvāk tās profilam –, lai mēs varētu precīzi zināt, kādu aizsegu tomēr ieteikt mūsu skolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Nu es reflektētu attiecībā uz Znotiņa kunga smaidu un prieku, ar kādu viņš paziņoja, ka masku iepirkums ir nodots Aizsardzības ministrijai, nevis izskaidroja, kā tiks nodrošinātas prasībām atbilstošas sertificētas maskas pedagogiem un skolēniem.

Man liekas, ka tā nav pietiekoši korekta komunikācija nedz ar kolēģiem Saeimas deputātiem... nedz arī ar sabiedrību.

Manuprāt, korekti būtu paskaidrot – tā diezgan nopietni un atbildīgi – par to, kas tiek darīts, kādā veidā un kad tas tiks viss nodrošināts skolās.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Nekas komisijas vārdā nav piebilstams.

54. priekšlikums netika atbalstīts, bet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Bergmaņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Vārds deputātei Evijai... Lūdzu pieteikties, lai runātu par procedūru.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es gribēju pajautāt... atbildi uz savu jautājumu, bet tas nav svarīgi.

Es gribēju pajautāt – kurā brīdī nenotika reakcija, kad, sēdes vadītāja, jūs pieteicāt, ka runās deputāts Šmits, bet runāja cits deputāts? Kurā brīdī būtu jānoreaģē sistēmai, ka tas neatbilst... attēls neatbilst uzvārdam?

Aicinu atbildēt uz šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Šteinam.

M. Šteins. Es piedodu sēdes vadītājai pārteikšanos.

Mēs esam nonākuši pie 55. priekšlikuma, kas ir sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Arī šis priekšlikums paredz piemaksas 30 procentu apmērā no algas pedagogiem, kuri strādā klātienē.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Par tāda paša satura priekšlikumiem debates jau noritējušas. Tomēr atļaušos nosaukt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sniegtās gluži vienkāršās patiesības, kuras mūs mudina uzturēt izskatāmo priekšlikumu.

Epidēmijas apstākļos pieaug spriedze izglītības iestādēs. Daļa pedagogu ir spiesti būt pašizolācijā un turpināt darbu attālināti, un tas rada lielāku slodzi pārējiem kolēģiem.

Pedagogiem, kontaktējoties ar skolēniem skolās, palielinās risks inficēties ar koronavīrusu.

Īpašu uzmanību pievēršam tam, ka ārkārtējās situācijas laikā ārkārtīgi svarīga sociālā funkcija ir pirmsskolas pedagogiem un darbiniekiem. Īstenojot mācības attālināti, viņi nodrošina, lai bērnu vecāki varētu pildīt savus pienākumus un viņu bērni tajā laikā tiktu izglītoti un pieskatīti.

Ņemot vērā, ka palielinās pedagogu darba apjoms, viņu saslimšanas riski un saslimstība, ierosinām atbalstīt arodbiedrības prasības un noteikt tiem, kuri strādā ar izglītojamajiem klātienē, papildu piemaksas līdz 30 procentiem no pedagogam tarifikācijā aprēķinātās darba algas.

Līdzīga satura priekšlikumi jau tika izskatīti – es par to labi atceros –, tomēr lūdzu Prezidiju izvērtēt, vai mūsu priekšlikums var būt nodots balsošanai.

Un lūdzu atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir līdzīgs tam, kādu mēs iesniedzām. Kā jūs noteikti to varat nojaust, ar šādiem priekšlikumiem ir nākusi klajā arodbiedrība, aicinot, klauvējot pie katras frakcijas un neatkarīgo deputātu durvīm. Tie, kuri ir atsaukušies, ir iesnieguši šādus... līdzīgus priekšlikumus.

Man tiešām ļoti žēl, ka nevienam kolēģim no koalīcijas neienāca prātā kaut ko līdzīgu iesniegt vai kaut vai rosināt valdībā diskusijas par šo.

Man gribētos arī dzirdēt Znotiņa kunga komentāru par to, vai viņš tiešām izprot to, kādos apstākļos šobrīd strādā skolotāji.

Ja mēs redzam, ka Saeimas sēdes tiek vadītas uz maiņām, ja mēs šodien esam redzējuši visus trīs šos sēdes vadītājus... ne tikai šodien, bet arī iepriekšējā... ceturtdienā, vakardien... vēl pirms divām nedēļām... Tātad... Ja jau mēs redzam, ka Saeimas sēdes vadītāji mainās vietām, jo viņiem ir jāvalkā maskas, tad, lūdzu, iedomājieties to, ka skolotājiem šajās maskās un arī paaugstināta stresa apstākļos un paaugstināta epidemioloģiskā riska apstākļos... nevis tā kā jums, Saeimas Sēžu zālē sēžot maksimāli tālu vienam no otra... Tātad skolotājiem šobrīd ir daudz, daudz lielāks risks, stress, izdegšanas risks.

Kāpēc mēs neierosinām, lai skolotāji, maskās strādājot, arī var, maksimums, tikai pusotru stundu nostrādāt un tad paņemt sev trīs stundu garu pārtraukumu, un tad varbūt atgriezties? Ierosinām to! Šobrīd, godātie kolēģi, izskatās tiešām ļoti, ļoti neglīta šī situācija attiecībā uz skolotājiem salīdzinājumā ar to situāciju, kāda ir Saeimas deputātiem, un salīdzinājumā ar to situāciju, kāda ir ar Saeimas sēžu vadīšanu. Mēs to redzam, mēs to esam piefiksējuši.

Nekāda cita izskaidrojuma tam, kāpēc Saeimas sēdes vadītāji mainās vietām, mums šobrīd nav, kā tikai tas, lai sēdes vadītājs varētu pilnvērtīgi vadīt sēdi un pēc tam arī pilnvērtīgi atpūsties, un atjaunot spēkus no tā, ka viņam trūka elpas, runājot maskā.

Mēs redzam, ka skolotājiem šādas iespējas nav un skolotāji tiešām ir nodzīti, strādājot uz vietas. Un kur nu vēl runāt par pirmsskolas pedagogiem! Tie jau, man liekas, ir īsti terminatori jūsu acīs... viņi ir jāsūta uz... es nezinu, uz misijām... Viņi jūsu acīs ir absolūti... nevienā brīdī... teiksim, nu, neaizskarami... nav vispār pakļauti nekādām briesmām.

Viņi turpinās strādāt šī lokdauna laikā. Jūs tikai iedomājieties, kam jūs viņus pakļaujat!

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Es pateicos deputātes Stepaņenko sniegumam, atbalstot mūsu priekšlikumu. Tas ir labs ieguldījums, lai tik tiešām pareizā virzienā attīstītos valsts atbalsts skolēniem un skolotājiem mūsu skolās.

Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka mūsu priekšlikuma būtība ir atbalstīt arodbiedrības prasības un noteikt tiem, kuri strādā ar izglītojamajiem klātienē, papildu piemaksas līdz 30 procentiem... lai tādas tiktu nodrošinātas. Tas ir svarīgi, lai tik tiešām novērstu to slogu un spriedzi, kas tagad ir skolās.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Šis priekšlikums ir ar papildinājumu, ka šī kārtība būtu jānosaka Ministru kabinetam, tāpēc tas būtu balsojams. Komisijā 55. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 56. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikums. Paredz to, ka Ministru kabinetam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir jānodrošina sadarbībā ar pašvaldībām mutes un deguna aizsegi izglītības iestādēm līdz 2021. gada 4. janvārim.

Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo pie šī priekšlikuma... tika minēts... bet tas būtu attiecināms arī uz 54., kā norādīja Ministru kabineta pārstāvji... komisijas sēdē norādīja, ka maskas tiks nodrošinātas. Tiek organizēti centralizētie valsts iepirkumi masku jautājumā, un tās tiks nodrošinātas.

Tāpēc arī 56. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! No teiktā mēs saprotam: tiks nodrošināts, bet neatbalstām priekšlikumu, jo tiks nodrošināts. Tiešām ļoti dīvaina loģika.

Tas, ko es vēlos piebilst pie visa šī stāsta par masku iepirkumu, kuru mēs pētīsim zem lupas, godātie kolēģi, ir tas, ka... arī izsakot vēlmi pēc valdības rīcības... uzliekot par pienākumu bērniem šīs maskas nēsāt... Tas joprojām ir strīdīgs jautājums. Ja mēs domājam, ka bērni skolā būtu jālaiž pie tādiem apstākļiem un pie tādiem saslimstības cipariem, tad man liekas, ka dažiem labiem valdībā nešķiet, ka bērni ir mūsu lielākā vērtība... Un maskas viņus varētu kaut kādā veidā pasargāt.

Tāpēc es arī uzstāju uz to, ka... Manā ieskatā, šajā gadījumā būtu visas materiālās intereses jānoliek nedaudz malā. Visi šie... Visa sarunāšana, visa draugu būšana šajā gadījumā arī jānoliek malā, godātie kolēģi, kuri tagad domā par masku iepirkumu. Ir jādomā pirmām kārtām par bērnu veselību, jo mums nav, godātie kolēģi, nekā dārgāka par bērniem un bērni nav kaut kāds atvietojams resurss, kuri... šodien ir... rīt uztaisīsim jaunus. Nē, kolēģi, bērnu veselība jāsargā ļoti rūpīgi.

Un Perevoščikova kungs pavisam nesen teica, ka bērni arī mēdz slimot un mēdz slimot smagi, un te nekādu izņēmumu nav.

Līdz ar to... Paredzēt bērniem nesaprotamas izcelsmes, nesaprotamas kvalitātes maskas, kuras... nevarēs neviens izsekot, kā tās tiks mazgātas, cik augstā temperatūrā, vai tās saglabās savas īpašības... Mēs nevaram riskēt. Tāpēc es uzstāju uz to, ka šim iepirkumam... ir jābūt atbilstoši sertificētām medicīniskām vienreizlietojamām maskām, lai bērni – ja tiešām jūs uzskatāt, ka viņiem šajā laikā ir jāiet skolā un... ir jāapmeklē skola, – varētu skolotājas vadībā reizi divās stundās higiēniski nomainīt maskas, izmetot tās tam paredzētā konteinerā, un turpināt mācīties, jo tikai šādās maskās (Skaņas pārrāvums.)... bērni var būt pasargāti no iespējamās inficēšanās, nevis kaut kādās lupatiņās vai sazin kādā citā izstrādājumā.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka šis izstrādājums... iepērkot šo izstrādājumu, jūs maksāsiet nevis 12 procentu PVN, bet visu – pilnu 21 procentu PVN, un tas nozīmē, ka tā nav medicīniska maska, bet tas ir izstrādājums, kurš ir interesants varbūt jūsu draugiem vai radiniekiem.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Ļoti pozitīvi ir tas, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan visa valdība jau ir apdomājusi nepieciešamību nodrošināt gan pašvaldībām, gan skolām, gan izglītības iestādēm... pirmsskolas izglītības iestādēm... nodrošināt ar maskām gan bērnus, gan arī tos pedagogus un mācību personālu, kas nodrošina mācību procesu klātienē, bet mūsu priekšlikums... tas tapa ilgākā laikā, diskusijā, un tas paredzēja patiešām mērķtiecīgi, proaktīvi reaģējot, nodrošināt šajā jomā strādājošos un bērnus ar maskām.

Tas ir tikai un vienīgi korekti: ja valdība ievieš ierobežojumus, tad valdība paredz arī kompensējošus instrumentus un nodrošina arī attiecīgus mehānismus, lai aizsargātu, konkrēti šajā gadījumā, pedagogu un skolēnu veselību un, iespējams, arī dzīvību.

Ir patiešām svarīgi, lai tie produkti, ko iegādāsies... nav svarīgi, vai tos iegādāsies Aizsardzības ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija, ir svarīgi, lai tie atbilstu drošības standartiem, veselības standartiem un lai tie būtu droši mūsu bērniem un mūsu pedagogiem. Tas ir vissvarīgākais.

Un vēl viena lieta. Kopumā, manuprāt, būtu arī labi, ja tiktu atbalstīts opozīcijas priekšlikums, attiecīgi paredzot šajā likumprojektā šo obligāto nodrošinājuma instrumentu... pedagogiem un skolēniem. Vienlaikus tas arī nodrošinās – papildus – parlamentāro atbildību un dalību procesā, rūpējoties par visas sabiedrības un par mūsu bērnu un pedagogu veselību un dzīvību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es mēģināšu bez emocijām.

Ja priekšlikuma noraidīšanas iemesls ir tas, ka tas jau tiks realizēts, tad, godīgi sakot, tas nav īpaši nopietns pamatojums. Vienīgais arguments, kas varētu būt, – ka valdība nevar realizēt šo priekšlikumu līdz tam laikam, kas ir norādīts pašā priekšlikuma tekstā. Bet, ja priekšlikums ir atbalstāms un realizējams, tādā gadījumā to vajadzēja iebalsot šinī likumprojektā... un atbalstīt arī debašu laikā.

Otrs moments. Redziet, visa tā diskusija, kas mums ir par šo likumprojektu, ir ļoti tuvu absurdam, jo iznākums var būt ļoti elementārs, proti, alternatīva ir ierobežota – šis likumprojekts tiks vai nu atbalstīts, vai noraidīts. Ja tas ir noraidīts, tas nozīmē, ka valdībai jāatkāpjas, jo tā ir vienlaikus neuzticības izteikšana valdībai. Ja tas ir akceptēts – un būs akceptēts ar visu to, kas ir ierakstīts tanī likumprojektā –, zūd jēga visai tai diskusijai, kas mums ir šodien, vakar un turpmāk vēl notiks.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... nē, vēl neslēdzu debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos piebilst, ka, ja ir jautājumi attiecībā uz līdzekļu avotu, tad... mēs esam, sastādot šo priekšlikumu, vadījušies no Šuplinskas kundzes atbildes uz mūsu jautājumiem par šo masku nodrošināšanu pedagogiem un izglītojamiem. Un šajā atbildes vēstulē ir konkrēti minēts, ka Ministru kabinets nodrošina šo iepirkumu no... konkrēti no... tātad no pozīcijas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tāpēc es atbalstu Dolgopolova kunga neizpratni... pievienojos šai neizpratnei, ka šajā gadījumā jau nu gan... par korekti sastādītu priekšlikumu, manuprāt, nevajadzētu balsot "pret". Man liekas, ka tad jūs valdībai dodat pavisam citu signālu – ka šāds iepirkums nav jāveic. Var būt, ka ir kaut kāds cits iepirkums, ko jūs esat ieplānojuši, es tiešām nezinu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijas vārdā atkārtoju: 56. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – deputātu Stepaņenko, Papules un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Ir noslēgusies deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Paldies par darbu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 864/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Palikām pie 57. priekšlikuma, kas ir vienāds ar 56. priekšlikumu, par kuru jau debatējām un lēmām. Šis priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies un piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 58. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 61. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Tapis, ņemot vērā, ka pārejas noteikumu punkts nav vairs vajadzīgs. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir vienāds ar 61. priekšlikumu. Ir komisijā atbalstīts – līdzīgi kā 61. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 63. – deputātu Zakatistova, Nemiro, Eglīša, Znotiņa un Pavļuta priekšlikums. Saistīts ar 32. priekšlikumu, precizē pārejas noteikumus par privāto investīciju veicināšanas regulējumu. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 64. – komisijas priekšlikums, kurā komisija uzlaboja 63. priekšlikumu. Un komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 65. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Tas paredz, ka "Ministru kabinets nodrošina piemaksas pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, profesionālās ievirzes pedagogiem un augstākās izglītības iestāžu, koledžu augstāko izglītību īstenojošajiem mācībspēkiem"... līdzīgi kā tie priekšlikumi, par kuriem mēs jau esam debatējuši.

Komisijā 65. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Tik tiešām – debašu laikā Saeimas uzmanība jau ir tikusi pievērsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības piezīmei par to, ka, atsaucoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 25. pantu, Ministru kabinets, pieņemot savu rīkojumu par atbalsta sniegšanu vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem attālināto mācību nodrošināšanā, ir izdarījis izņēmumu attiecībā uz pirmsskolu, sākumskolu un profesionālo skolu pedagogiem, augstskolu un koledžu mācībspēkiem.

Tikmēr attālināto mācību un studiju nodrošināšanai pedagogu un mācībspēku darba slodze ir palielinājusies, gan izstrādājot jauno mācību un studiju materiālus, gan integrējot jaunās darba metodes, gan attālināti uzturot saiti ar izglītojamajiem.

Ir arī ievērojami palielinājusies pedagogu un mācībspēku personīgo līdzekļu izmantošana attālināto mācību veikšanai no mājām.

Tāpēc, atbalstot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu, mēs ierosinām nodrošināt piemaksas pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu un profesionālās ievirzes skolu pedagogiem, kā arī augstskolu un koledžu mācībspēkiem, kuri īsteno attālinātās mācības.

Aicinām atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 65. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 66. – sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas priekšlikums. Arī tas ir... līdzīgi ar iepriekšējo, debatēto... par pedagogu darba piemaksām, kuru kārtību nosaka Ministru kabinets šajos apstākļos. Komisijā nav atbalstīts 66. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Savā vēstulē Saeimas deputātiem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nosauca arī pedagogu darba piemaksu iespējamo finanšu avotu, kurš jau tika pieminēts citos priekšlikumos šodien.

Proti, tas ir pašvaldību pārskatos uzrādītais iepriekšējā budžeta gadā piešķirtās mērķdotācijas atlikums, kurš pārsniedz vienu procentu no mērķdotācijas un par kuru – atbilstoši spēkā esošajam regulējumam – kārtējā budžeta gadā mērķdotācija ir samazināma.

Arodbiedrība uzsvēra, ka šī nauda var tikt piešķirta pedagogu papildu... algu piemaksām.

Mēs uzskatām, ka arodbiedrības ierosinājums ir prātīgs. Tāpēc, atbalstot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu, mēs ierosinām atļaut izmantot pedagogu darba piemaksām (par papildu pienākumu veikšanu mācību nodrošināšanai epidēmijas apstākļos!) tās mērķdotācijas daļu, kura no valsts budžeta bija piešķirta pedagogu darba samaksai pašvaldību skolās un valsts augstskolu... vispārējās vidējās izglītības iestādēs, bet 2020. gadā netika piešķirtajā apjomā izlietota izglītības iestāžu pedagogu algām.

Mēs aicinām atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 66. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 67. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot: "Šā likuma 4. panta pirmajā daļā paredzētais regulējums attiecas arī uz tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze un kuriem piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, taču kuri saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nespēj ievērot nodokļu administrācijas lēmumā noteiktos samaksas termiņus. Minētie nodokļu maksātāji līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu."

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums ļautu tiem uzņēmumiem, kuri vienojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu pirmā viļņa laikā, pirmā krīzes viļņa laikā, par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu... Tiem tika sastādīts attiecīgs grafiks.

Bet vairākiem šiem uzņēmumiem sanāca tā, ka tika aizliegts strādāt šajā pavasarī, tāpēc tiem tika pagarināts nodokļu samaksas termiņš; saskaņā ar šo grafiku tiem bija jāatsāk maksājumi šī gada novembrī. Taču šī gada novembrī valdība pieņem lēmumu atkal aizliegt noteiktas jomas uzņēmumu darbību. Un, protams, šiem uzņēmumiem nebija nekādas iespējas sākt pildīt Valsts ieņēmumu dienesta sastādīto grafiku.

Šis mans priekšlikums ļautu ar likumu nostiprināt šādu uzņēmumu tiesības iesniegt no jauna iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam un sākt visu šo procedūru ar trīs gadu... pagarināto grafiku no jauna, lai nesanāktu tā, ka uzņēmumi, kuri jau ir cietuši šī gada pavasarī, būtu neizdevīgākā stāvoklī, salīdzinot ar tiem uzņēmumiem, kuri pieteiksies nodokļu samaksas pagarinājumam – līdz trim gadiem – no jauna, sākot tikai ar šī gada rudeni.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt, tādā veidā atbalstot visus Latvijas uzņēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt Ločmeles kundzes priekšlikumu jautājuma aktualizēšanu.

Man arī... nu, esam jau izskatījuši mūsu priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokļa termiņa pagarināšanu, kas ir šobrīd ne tikai... mēs piedāvājam ne tikai vienkārši pagarināt termiņu, bet piedāvājam tātad neiekasēt soda naudu. Un tāpēc tas būtu ļoti aktuāli attiecībā arī uz pārējiem maksājumiem, kuri tiek sagaidīti no cilvēkiem. Kā mēs redzam, šis atbalsts, kuru uzņēmēji ļoti gaidīja, jau sākot ar 9., 10. datumu, joprojām vēl... joprojām vēl tiek sākts izmaksāt, līdz ar to ir tātad ļoti liela... nu, šis... ļoti liela, tā teikt, šķēre starp aizliedzošajām sankcijām un kaut kādiem pasākumiem, kas kaut cik atbalsta uzņēmējus. Pa šo laiku noteikti ļoti daudzi ir mēģinājuši varbūt meklēt palīdzību arī ātro kredītu kaut kādos pasākumos vai dažādos citos aizņēmumos, lai kaut kā savilktu galus kopā. Un tagad... un tagad, ja mēs runājam par nodokļu administrāciju, tad arī šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti, ļoti labs un ļoti vērtīgs un faktiski saudzē uzņēmējus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un vēlreiz paldies Ločmeles kundzei.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. 67. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – deputātes Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Atlikuši divi noslēdzošie priekšlikumi.

69. ir deputātes Stepaņenko priekšlikums, kas paredz: "Ministru kabinets līdz 2021. gada 20. decembrim pieņem lēmumu par atbalsta pasākumiem tām fiziskām un juridiskām personām, kurām daļēji vai pilnībā tika liegta iespēja gūt ienākumus Ministru kabineta noteikto ierobežojumu dēļ, sākot no 2020. gada 14. oktobra."

Komisijā bija plašas debates par šo jautājumu. Šībrīža atbalsta pasākumi pieejami visiem no 9. novembra. Valsts un... Kā tika minēts komisijā, valsts un pašvaldību dotācijas tika saglabātas. Komisijā izskanēja, ka, iespējams, ir grupa, kas ir privātie interešu izglītības pakalpojumu sniedzēji, kuriem laikā no 14. oktobra ierobežojumu dēļ būtu jāsniedz atbalsts, lai gan izskanēja arī tas, ka bija ierobežojumi, bet varēja daļēji turpināt darbu ārtelpās. Šis jautājums... kā arī komisijā izskanēja... bija arī Ministru kabineta pārstāvji... un, iespējams, būtu jāuzlabo Ministru kabineta noteikumu līmenī. Debašu rezultātā komisijā šis konkrētais priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! 68. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi, tiešām komisijā bija debates, un paldies – arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja pieslēdzās šajā jautājumā un vēlreiz ieviesa skaidrību tajā, kuri mūsu nodokļu maksātāji tad ir tiesīgi saņemt šo kompensāciju saistībā ar to, ka viņiem tika liegts gūt ienākumus. Un, jā, skaidrības labad tātad šīs sankcijas, kuras Ministru kabinets ieviesa, sākot ar 14. oktobri, kad vēl nebija sākusies ārkārtas situācija, un kuras attiecās uz interešu izglītības pasniedzējiem, netiks šobrīd, uz šo mirkli... mēs neredzam... tātad netiks atlīdzināti tie negūtie ienākumi, tie zaudējumi dažādu interešu pulciņu vadītājiem, kuri viņiem ir radušies no 14. oktobra līdz 9. novembrim. Tātad šīs divas nedēļas faktiski tika nozagtas šiem cilvēkiem, jo par kaut kādu palīdzību šobrīd nav runas.

Ja jūs uzskatāt, ka Ministru kabineta līmenī šis būtu precizējams, mēs gribētu redzēt, kā jūs to varat izdarīt. Mēs gribētu redzēt kaut vai projektu uz šo brīdi. Nekāda projekta nav. Kolēģi, 14. oktobris bija jau ļoti, ļoti sen atpakaļ. Tātad šis datums ir ļoti vecs. Pa šo laiku ir ļoti daudz kas noticis, un pa šo laiku tiešām, nu, cilvēki ir paspējuši vilties valdības pasākumos.

Tas, kas... tas, ko mēs dzirdējām arī komisijā attiecībā uz interešu izglītības skolotājiem, – tātad pilnīga neizpratne no IZM puses par to, ka ir arī... ir arī privātie interešu izglītības pasākumu organizētāji, kuri tiešām nekādā veidā nesaņem nekādu atbalstu no pašvaldības. Un ir arī tādi, kuri nevar organizēt ārtelpās nodarbības, tātad līdz ar to mums ir kategorija ar cilvēkiem, kuri šobrīd cenšas izdzīvot joprojām, nu, ar vecāku atbalstu, jo vecāki paši nevēlas pazaudēt šo interešu izglītības jomu, bet no valdības puses nav nekādas palīdzības, nav pat nekādu solījumu.

Vienīgais solījums, ko mēs šodien tikko izdzirdējām no varbūt... jā, no ziņotāja puses, ir, ka varbūt valdības līmenī kaut kādi grozījumi noteikumos var tikt izdarīti. Taču šobrīd diemžēl mums ir kārtējais atteikums komisijā. Un Indriksones kundze, starp citu, no Nacionālās apvienības tiešām vēlējās atbalstīt šo priekšlikumu un arī iesaistījās debatēs. Paldies viņai par to. Varbūt arī Indriksones kundze šobrīd var palīdzēt mums vēlreiz tā kā paklauvēt pie kolēģu durvīm un palūgt atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es gribu tikai nelielu ieskatu šī priekšlikuma tapšanā... paskaidrot.

Tātad mēs jau iepriekš... iesniedzām ar neatkarīgajiem deputātiem 2. novembrī priekšlikumus, kas paredzēja mehānismus... atbalsta mehānismus saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem no valdības puses, no Ministru kabineta puses, sākot ar 14. oktobri. Un, proti, tie ierobežojumi skāra interešu izglītību un sporta nodarbības. Līdz ar to daļa no privāti praktizējošiem... šajā jomā strādājošajiem... viņi nesaņēma iepriekš plānotos ienākumus, un viņu ienākumi samazinājās, dzīves līmenis pazeminājās, un nevis viņu rīcības vai gribas dēļ, bet valdības noteikto ierobežojumu dēļ.

Nav nepieciešams sasaukt daudzas PR ekspertu sanāksmes un sapulces, kas, piemēram, notika šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, lai prasītu viņiem, kā tad vajag komunicēt ar sabiedrību no valdības puses, no politiķu puses, no valdošās koalīcijas puses. Vienkārši ir nepieciešams parādīt, ka mums kā deputātiem un jums kā valdībai un koalīcijai patiesi rūp cilvēku likteņi, cilvēku ienākumi un cilvēku situācija.

Ir acīmredzams, ka šis segments... kas darbojas privātajā izglītības jomā un attiecīgi sporta nodarbības vadīja... no 14. oktobra viņu ienākumi bija samazinājušies... ienākumu apjoms. Un tātad arī valdībai vajadzēja paredzēt kaut kādus instrumentus, lai nodrošinātu kompensāciju, vai paredzēt drošības spilvenu, kas šiem cilvēkiem arī ļautu pārvarēt un... pārziemot vai ieziemot šo kritisko situāciju. Tas netika izdarīts. Tieši tāpēc mēs iesniedzām toreiz, 2. novembrī, to likumprojektu, ko diemžēl noraidīja, un noraidīja to, paziņojot, ka tūlīt taps jauni priekšlikumi. Un tieši šie... šis likumprojekts arī tapa. Un te būs attiecīgi visiem paredzēts arī atbalsts, kas ir nepieciešams, bet atbalsts ir paredzēts patiešām tikai no ārkārtas situācijas izsludināšanas brīža.

Tātad paliek šie cilvēki, kas izkrīt no šā sieta un kas nesaņem palīdzību un atbalstu. Tāpēc, man liekas, nav nepieciešams lūgt padomus no PR speciālistiem un sasaukt apmācību... Vienkārši vajag darīt savu darbu, rūpējoties par tiem, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība. Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ir vairākas interešu izglītības grupas, kurās, kā jau teicu, vecāki... principā viss turas šobrīd uz vecākiem. Un, kolēģi, jūs esat arī to uzkrāvuši atkal vecākiem, jo vecāki ir tie, kuri mēģina kopā ar grupu vadītājiem turēt pie dzīvības šo pasākumu.

Nu, iedomājieties, tas nav vienkārši... šobrīd nav pat runas par kaut kādu peļņas gūšanu. Šobrīd ir runa par to, lai varētu savilkt galus kopā, lai varētu īri nomaksāt, lai varētu aprīkojumu uzturēt, lai varētu vienkārši, teiksim, nu, neaiziet mīnusos tajā visā pasākumā, un daudzi jau ir aizgājuši mīnusos, daudzi maksā no savas kabatas – paši vadītāji. Cik vecāki var, tik viņi, teiksim, atbalsta, bet, kolēģi, ļoti daudzas izglītības... interešu izglītības nozares, pateicoties šim nihilismam, var aiziet bojā un nekad vairs neatjaunoties, piemēram, mēs runājam par capoeira nodarbībām – tās vienkārši pazudīs, viss, nebūs vairs.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 68. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 69. priekšlikums ir no deputātes Švecovas. Priekšlikums ir identisks 68., nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es paturpināšu cerībā, ka varbūt manis sacītais atnāks līdz jums un jūs arī valdībā mēģināsiet izlabot šo kļūdu.

Nākamais likums, kuru mēs skatīsim, ir tātad Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Un arī tajā es mēģināju ielikt priekšlikumu par to, ka visi ierobežojumi, kuri, pamatojoties uz šī likuma, tika izdoti pirms ārkārtas situācijas un kuri ir radījuši attiecīgas sekas cilvēkiem, – tie būtu atlīdzināmi.

Man komisijā atbildēja, ka šis priekšlikums īsti neiederas pie tā likuma, tas ir jāliek šajā likumā. Un, šajā likumā ieliekot, es, protams, dzirdu to, ka, nu, mēs neatbalstīsim, bet nesaprotam, kāpēc. Tas, kas ir nākamajā likumā, kuru mēs drīz laikam skatīsim, – ir pienākums ielikts tikai tagad... pienākums Ministru kabinetam atlīdzināt visus tos pasākumus, kuri visus tos zaudējumus, kurus Ministru kabinets rada ar saviem aizliegumiem.

Un, kā jūs domājat, – kā jūtas tie cilvēki, kuriem ir radīti zaudējumi, sākot ar 14. oktobri un kuriem netiks atlīdzināti tie zaudējumi, jo norma stājas spēkā tikai vēlāk?

Lūdzu, nebūsim tiešām... nu, neesiet, lūdzu, ciniski un atcerieties to, ka šie cilvēki, kurus jūs šobrīd mēģināt, tā teikt, aplaupīt... jūs neesat viņiem samaksājuši par tām divām nedēļām, ja. Viņi strādā ar bērniem... viņi strādā ar bērniem no visas sirds. Tas ir viņu sirdsdarbs. Viņi cenšas, viņi mēģina savilkt galus kopā, viņi nevar savilkt galus kopā, jo viņi, nez kāpēc, valdības ieskatā, ir neredzami.

Un vēlreiz atkārtošu: 14. oktobrī... no 14. oktobra līdz 9. novembrim mums joprojām bija vaļā spēļu zāles un viss bija kārtībā, bet interešu izglītība tika slēgta, un atlīdzība par to nav paredzēta.

Es aicinu, godātie kolēģi, – lūdzu, atcerieties to, ka jūs neesat izpildījuši šo mājasdarbu, kas jums bija jāizpilda. Tātad ir jāpalīdz šiem cilvēkiem, kuri ir atstāti aiz borta. Lūdzu, paredziet Ministru kabineta noteikumos, es nezinu, vienalga, kur... paredziet šo atlīdzību cilvēkiem, kuri ar 14. oktobri ir tātad... kuriem ir liegts saņemt ienākumus.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Es lasu Igaunijas valdības šodien publicēto un pieņemto lēmumu piešķirt kovidkrīzes problēmu risinājumam 5 023 355 eiro. Un mērķauditorija, kas saņem šo atbalstu, būs no krīzes visvairāk cietušie uzņēmumi, kā arī kultūra, sports, privātā izglītība un interešu izglītība, un arī privāto izglītības iestāžu attiecīgais segments. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Igaunijas valdība ir konstatējusi, ka šis segments nebija pietiekami nodrošināts ar valsts atbalstu, un piešķīra papildus pietiekami nopietnu summu jeb piecus miljonus eiro, kas ir pietiekami labs un konkrēts atbalsts, un arī konstatēja, ka tieši privātā izglītība un privātā interešu izglītība ir cietusi un tai arī ir nepieciešams pabalsts un atbalsts.

Tāpēc es tiešām lūdzu kolēģus pievērst tam uzmanību un nodrošināt arī šajā jomā pietiekamu drošības spilvenu un aizsardzības spilvenu, lai kompensētu tos ierobežojumus, ko ieviesa valdība un Ministru kabinets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, komentējot nedaudz varbūt par interešu izglītību, man tomēr jāsaka: dīkstāves pabalsts, tai skaitā pašnodarbinātajiem, kas bieži vien ir interešu izglītības sniedzēji, ir pieejams visu nozaru nodokļu maksātājiem par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada... 2021. gada 9. janvārim.

Mēs no IZM puses, protams, piekrītam, ka Ministru kabineta lēmumi, ieviešot papildu drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai, skāra interešu izglītībā, it īpaši privātajā sektorā, nodarbinātos pedagogus arī pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Tomēr pats būtiskākais ir atcerēties, ka valsts un pašvaldību atbalsts interešu izglītības pedagogiem tiek turpināts, tas nevienā brīdī netika pārtraukts. Tas ir punkts viens.

Punkts divi – interešu izglītības programmu bija iespējams īstenot attālināti vienas klases ietvaros vai individuāli. Tas arī nebija liegts. Tā ka tas arī ir jāņem vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Znotiņa kungs, mēs visu to dzirdējām komisijā. Par to, ka pašnodarbinātais var saņemt atbalstu no 9.  novembra, jā, bet, man liekas, mēs jau skaidri pateicām citu datumu – 14. oktobris. Un starp 14. oktobri un 9. novembri ir savs laiks, kurš ir vienkārši nozagts cilvēkiem. Un mēs runājām par atbalstu no pašvaldības, un, man liekas, jūs palaidāt garām diskusiju, jo atbalsts no pašvaldības ir tikai tām nozarēm, tikai tiem pulciņiem, kuri ir attiecīgi... kuriem ir sadarbība ar pašvaldībām, bet ir ļoti daudz privāto. Ja jūs runājat par online nodarbībām, jā, piemēram, capoeira nodarbība var notikt online, bet parēķiniet, lūdzu, godātie kolēģi, cik daudzi vecāki piekritīs turpināt šīs nodarbības online par tādu pašu cenu un cik daudzi vecāki padomās un pateiks, ka viņi labāk tomēr sagaidīs laiku, kad šī iespēja tiks sniegta klātienē. Lūdzu, beidziet liekuļot un melot, lūdzu, atbalstiet šos cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Punkts viens – pašvaldība var atbalstīt, taču to resursu ietvaros, kas viņiem ir pieejami, un tas nozīmē – ir virkne pašvaldību, kas nevar to atļauties, līdz ar to arī neatbalstīs patiešām privātajā sektorā darbojošos interešu izglītību.

Punkts divi arī attiecīgi – daļa no vecākiem un bērniem vienkārši vecuma dēļ vai kaut kādu arī citu iemeslu (psiholoģiski emocionālu) dēļ nevar un nespēj piedalīties šajos pulciņos attālināti un līdz ar to tad arī izmantot šo iespēju nevar, un tas samazina gan ienākumus, gan arī iespēju attiecīgi gūt atbalstu šai jomā. Tieši tāpēc arī tapa mūsu priekšlikums, un tāpēc mēs arī lūdzam pievērst tam uzmanību, pie tam savlaicīgi, lai saprastu, kurā segmentā... kas ir tie, kurus tas skāra, un kāds ir viņiem nepieciešamais, kaut minimālais, atbalsts vai pabalsts. Sanāk tā, ka netiek nodrošināta ne īres maksājumu atbalstīšana, ne arī kompensācija ierobežojumu dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, patiešām ļoti daudz jau kas ir pateikts, es vienīgi... reflektējot uz to, ko Znotiņa kungs minēja, ka visi tak var strādāt attālināti, nodrošinot interešu izglītību.

Nu pamēģiniet novadīt un arī pats piedalīties baleta nodarbībās, izmantojot attālinātas platformas. To patiešām arī dara. Arī mana meita katru nedēļu trenējas šādā veidā, bet es neteiktu, ka tās ir kvalitatīvas nodarbības, un arī pulciņu vadītāji saprot, ka, šādas un līdzīgas nodarbības pārceļot uz elektroniskajām platformām, daudziem vecākiem zūd motivācija maksāt salīdzinoši lielu summu par ikmēneša nodarbībām. Un vecāki atkrīt... vai pierunā savus bērnus pagaidīt labākus laikus. Loģiski, ka ieņēmumi krīt. Viņi gan cenšas visādus risinājumus atrast, samazinot dalības maksu, bet saprotot, ka arī viņiem pašiem rēķini, ikmēneša maksājumi nekrīt, nu tas ir milzīgs sitiens pa kabatu. Pat tiem, kas tiešām cenšas strādāt un atrod tādus radošus risinājumus kā mācīt baletu caur Zoom, – arī viņiem ir grūti, un tāpēc šis priekšlikums ir, nu, es teiktu, minimālā programma, kā var viņus atbalstīt.

Vienkārši man šķiet, ka dažkārt labāk ir paklusēt, nekā komentēt ar tādu diezgan lielu aroganci, varbūt neiedziļinoties praktiskajā dzīvē un tajos piemēros, kas visapkārt ir redzami.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums tātad nav balsojams, bet varbūt kas skaidrojams komisijas vārdā?

M. Šteins. Es tikai komisijas vārdā papildus jau minētajam gribēju vēl pieminēt, ka jau no vasaras darbojas atvieglojumi par nomas maksām, ko viena no kolēģēm minēja, un tie darbojas visā periodā, ne tikai no 9. novembra, un darbosies arī nākamajā gadā, kā likumā jau esam lēmuši.

Vairāk man nekas nav piebilstams, šis nav balsojams priekšlikums, jo 68. tika noraidīts. Un tie ir vienādi.

Sēdes vadītāja. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

M. Šteins. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 864/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 5, atturas – 16. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 861/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labvakar, kolēģi! Skatām grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts Nr. 861/Lp13.

Kopumā mums ir 38 priekšlikumi.

1. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Un tas ir par to, ka, ja valstī nav izsludināta ārkārtas situācija, tad Ministru kabinets varētu noteikt ierobežojumus, ja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nebūtu nolēmusi citādāk. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es jau sākotnēji iebildu pret to, ka Ministru kabinetam tika piešķirtas īpašas pilnvaras ārpus ārkārtas situācijas radīt šos aizliegumus. Kā mēs redzam, tikko no debatēm jau ir savārīta putra, jau ir aizskarti, pilnīgi nepamatoti aizskarti, interešu izglītības skolotāji, kuriem šobrīd nav cerību saņemt atlīdzību par viņiem radītajiem kaitējumiem un zaudējumiem no Ministru kabineta rīcības.

Tāpēc, manā ieskatā, šī Ministru kabineta rīcība būtu obligāti jāsaskaņo ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, tātad, līdzīgi kā mums ir likumā noteikts... šīs apropriācijas no finanšu ministra, kuras ir atbalstāmas tikai... kuras stājas spēkā tikai tad, kad tās ir atbalstītas... izskatītas un atbalstītas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Līdzīgi būtu jāparedz arī šajā gadījumā – tikai tad, ja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noteiktā, konkrētā laika sprīdī ir izskatījusi šos dažādos jaunos aizliegumus un nav iebildusi pret tiem, – tikai tad tiem būtu jāstājas spēkā, jo – ko mēs redzam? Mēs redzam to, ka šobrīd tātad likums paredz Ministru kabinetam radīt dažādus jaunus aizliegumus ne tikai ārpus ārkārtas situācijas, bet arī ārkārtas situācijas laikā. Tas nozīmē, ka tas, kas nonāks līdz Saeimai, – šis rīkojums par ārkārtas situāciju un tās pagarināšanu, kurā Saeima vismaz var, nu, teorētiski iejaukties un vismaz nobalsot "pret", ja šie rīkojumi ir aplami... Tad gadījumā, kad Ministru kabinets uz šī likuma pamata izdod Ministru kabineta noteikumus, tiem nav nekāda sakara ar Saeimu, Saeimai nav nekādu tiesību revidēt vai pārapstiprināt Ministru kabineta noteikumus, un tie sāk darboties tā, kā Ministru kabinets to ir iecerējis.

Vēlreiz atkārtošu. Tā kā mēs jau tikko saskārāmies ar situāciju, kad Ministru kabinets tātad, pamatojoties uz savām Saeimas piešķirtām pilnvarām, ir izpostījis izglītības... interešu izglītības privātos šos... uzņēmējus bez jebkādām sekām bez jebkādām saistībām – vienkārši ņēmis un izdarījis... Ja tas būtu jālaiž cauri Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, tad, visticamāk, vismaz viens vai divi deputāti tomēr pajautātu: "Bet kāda būs atlīdzība? Kā mēs tālāk varēsim ar šiem cilvēkiem strādāt?" Un tad tas varbūt arī radītu attiecīgi šo noteikumu uzlabošanu. Tāpēc ka šobrīd Ministru kabinets vienkārši rīkojas tā, kā pats vēlas.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, ka Ministru kabinetam tikai tajā laikā, kad tam šīs pilnvaras bija piešķirtas, un tikai saskaņojot ar komisiju – Aizsardzības... Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, komisijas vārdā tas, ko es gribēju piebilst, – par šo bija diskusija, un noraidīšanas motivācija bija tāda, ka Ministru kabinetam ir jāspēj reaģēt pietiekami ātri. Ja šis vēl nāktu uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un tiktu rīkotas sēdes, tad šī reaģēšanas ātruma nebūtu. Pazustu jēga tam visam.

Tā ka... tas ir viss, ko es gribēju piebilst komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Ejam tālāk. Es ceru, ka mani dzird labāk, man ir piezīmes, ka dzird ne visai labi.

Tātad 2. ir labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Un tas ir precizējums par 4. panta 18. punktu, kur paredzēta kārtība, kādā finansē... finansētu asistenta pakalpojumu pašvaldībās, augstskolās un koledžās... Šis priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Vucāna priekšlikums, kurš paredz mainīt 4. panta otro daļu un papildināt to ar atbilstošu atbalsta pasākumu paredzēšanu tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses skāra ierobežojumi. Komisijā tas tika izdiskutēts un netika atbalstīts, jo šie atbalsta pasākumi ir cita likuma, kuru tikko mēs skatījām... iepriekšējā pasākuma... jautājums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Rancāna kungam par ziņojumu. Es saprotu, ka komisijā par šo priekšlikumu balsis sadalījās precīzi uz pusēm – četri pret četri. Es tomēr ceru, ka Saeimas vairākums nobalsos "par" šo priekšlikumu, jo pēc būtības tas paredz ievērot principu, ka, ja valdība nosaka kādus ierobežojumus, kas aizskar kādu personu vai personu grupu tiesības vai likumiskās intereses, tad attiecīgi tiek nodrošināti atbilstoši atbalsta pasākumi tām personu grupām.

Valdība savā likumprojekta redakcijā ir paredzējusi, ka šādā gadījumā tā izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus. Tā ir tā vienīgā lieta, bet ļoti būtiska lieta, ko mēs piedāvājam mainīt, – ka nevis izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus, bet paredz atbilstošus atbalsta pasākumus. Šajā kontekstā, kolēģi, es domāju, jūs piekritīsiet, ka arguments, ka šis regulējums nav šī likuma objekts, neiztur kritiku, jo arī likumprojekts, ko valdība ir mums piedāvājusi nobalsot, faktiski paredz kārtību, ka, jā, šādā gadījumā valdība izvērtē nepieciešamību paredzēt atbalsta pasākumus. Vienīgais, kas mainās: mēs pasakām, ka tas ir saistoši valdībai – nevis vēl ko vērtēt, bet jau paredzēt atbilstošus atbalsta pasākumus.

Es domāju, ka tas ir loģisks priekšlikums, un es aicinu to arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Man arī šķiet, ka šī sākotnējā redakcija, kas nosaka, ka Ministru kabinets tikai izvērtē nepieciešamību, ir tiešām tāda ļoti ciniska redakcija, jo izvērtēt nepieciešamību var... un var vērtēt šo nepieciešamību bezgala ilgi, bet neko beigās nepielemt vai arī izvērtējot pateikt, ka nekāda pasākuma nebūs... kā, mēs zinām, ar interešu izglītības skolotājiem šobrīd... Taču tie iemesli, kāpēc komisijā šīs balsis sadalījās, arī man nav skaidri.

Es arī piedalījos ar saviem līdzīgiem priekšlikumiem. Šajā gadījumā, manuprāt, tā redakcija ir gana korekta, lai visi Saeimas deputāti varētu to atbalstīt, jo tā precizē no valdības saņemto redakciju, kura noteikti (es sapratu arī no debatēm) neapmierina arī koalīcijas deputātus. Es aicināšu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Jā, balsis dalījās uz pusēm.

Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, mēs jūs atkal slikti dzirdam.

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Bergmaņa, Daudzes, Valaiņa un Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 4. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tas saturiski ir ļoti līdzīgs – par šo atbalsta pasākumu noteikšanu –, tikai vēl paredz, ka tos nosaka saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā... ne vēlāk par septiņām kalendārām dienām kopš aizlieguma vai ierobežojuma. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā mēs redzam no tā, ka diemžēl mēs nevaram uzticēties Ministru kabinetam šajā jautājumā... tad mans priekšlikums bija varbūt daudz detalizētāks attiecībā uz atbalstu, jo mēs zinām, ka šie aizliegumi un ierobežojumi, kuri stājās spēkā pat ārpus šiem noteikumiem, arī ārkārtas situācijas laikā netika attiecīgi nosegti ar nepieciešamo atbalstu. Sākumā mēs saņēmām vēstuli, atbildes vēstuli, kurā stāstīts, ka visi šie atbalsta pasākumi esot jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, tad Ekonomikas ministrija mazliet pamainīja šo mehānismu un saprata, ka arī Latvijas robežās var tikt galā ar atbalsta saskaņošanu. Kamēr notika visi šie procesi, tikmēr cilvēki gaidīja atbalstu un pilnīgā neizpratnē dzīvoja tālāk, mēģinot savilkt galus kopā. Šajā gadījumā, ņemot vērā rūgto pieredzi attiecībā uz visiem aizliegumiem un ņemot vērā rūgto pieredzi ar piemānītiem interešu izglītības skolotājiem, manuprāt, mums ir jānosaka saprātīgs termiņš šiem atbalsta pasākumiem. Manā ieskatā, tās septiņas dienas varētu būt puslīdz ciešams termiņš, kura laikā cilvēks varbūt varētu mēģināt kaut kā izdzīvot, līdz parādās šis atbalsta pasākums, un tanī pašā laikā, protams, arī ministrijas varētu sakārtot lietas. Tam termiņam varbūt būtu jāiestājas pat ātrāk, bet mēs zinām, kāda ir kapacitāte, mēs zinām, ka noteikti mums teiks pretī, ka tas ir par maz, tāpēc arī tās septiņas dienas no manas puses tika izvēlētas, lai varētu cerēt uz šī priekšlikuma atbalstu no koalīcijas puses, lai cik naivi tas neizklausītos.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka iepriekšējais netika atbalstīts. Kaut gan patiesi prasītos kāds skaidrojums vismaz no Rancāna kunga kā no ziņotāja, kas mainījies kopš komisijas sēdes, jo gan Rancāna kungs, gan arī Žunnas kungs komisijas sēdē atbalstīja šo priekšlikumu, un tagad skatos balsojumu, ka ir "pret" vai kopumā nav balsots.

Man šķiet, ka ļoti svarīgi tomēr būtu dot skaidru apliecinājumu no Saeimas puses, ka ierobežojumu gadījumā būs nodrošināts atbilstošs atbalsts, citādi šobrīd, balsojot "pret" un atstājot tik vaļīgu vai tik maigu, vai tik neprecīzu un nesaistošu formulējumu, jūs dodat skaidru signālu sabiedrībai, ka, jā, ierobežojumi būs, bet atbilstoši atbalsta pasākumi nepavisam nav garantēti, par tiem mēs tikai domāsim un, iespējams, kādu darba grupu vēl noorganizēsim, bet, kolēģi, es domāju, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko valdības vadītājs, ko ministri pēc savas kārtējās sēdes parasti, kad iznāk arī pie sabiedrības, mēģina apliecināt, ka... un mēs ne reizi esam to dzirdējuši... ka ierobežojumiem ir jānāk kopā ar atbilstošiem atbalsta pasākumiem. Tas ir tikai loģiski. Es domāju, ka mums būs mazāka spriedze, mazāka pretestība no sabiedrības, ja sabiedrība zinās, ka valdībai un Saeimai ir labi nodomi un patiesas rūpes par to, lai tiešām tādi arī tiktu nodrošināti. Tagad, pasakot... un tas neprasa nedz naudu, nedz ko citu, vien apņemšanos, ka atbilstoši pasākumi tiks nodrošināti, kā tas ir daudzkārt solīts... pasakot nē ar savu iepriekšējo balsojumu, pasakot nē vēl ar šo balsojumu, jūs parādīsiet, ka neesat uzticams sadarbības partneris sabiedrībai.

Es tiešām aicinu ieklausīties un balsot "par". Tas nav grūti, un es domāju, ka arī šis priekšlikums ir loģiski sagatavots, argumentēts un atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mēs bieži dzirdam sūkstīšanos par to, ka sabiedrība jūs nesaprot, ka sabiedrība nesaprot jaunos aizliegumus, ka ir taču jāpaciešas un visiem kopā jāpārvar šī krīze. Taču, manuprāt, tas, ko mēs cenšamies jums jau kuro mēnesi pateikt, ka šī komunikācija ar sabiedrību ir steidzami, steidzami jāuzlabo un šāda apņemšanās – tas ir pirmais bāzes solis uz kaut kādas izpratnes veidošanos arī no sabiedrības puses, jo, aizliedzot un pasakot: ziniet, jūs vēl pagaidām neejiet prasīt naudu, jo mēs vēl neesam sakārtojuši lietas, bet jūs tikmēr slēdziet savus restorānus un klubus, un sporta klubus... tas nekur neder. Un tad jūs pēc tam dusmojaties, kāpēc cilvēki neklausa aizliegumus un skraida pa veikaliem vai, es nezinu, ko vēl dara. Jums ir jārīkojas kā gādīgiem valstsvīriem, bet diemžēl...

Sēdes vadītāja. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šobrīd mēs strīdamies lielā mērā tikai par vienu vārdu – "izvērtēt" vai "neizvērtēt", un mēs vienmēr valdībā, un arī no Ekonomikas ministrijas... tikko kā ir kaut kādi papildu ierobežojumi, arī ir bijušas sēdes, kur, ja tas ir bijis tāds pārsteidzošs, teiksim, kā slimības izplatība... ir tā, ka mēs tiešām uzreiz meklējam maksimāli ātrākos variantus, lai veidotu dažādus atbalsta mehānismus.

Atgādināšu arī to, ka valsts sociālā atbalsta sistēma kopumā ir ar vairākiem līmeņiem. Ir sociālais atbalsts, atbalsts uzņēmējiem, atbalsts uzņēmējdarbībai, tās uzsākšanai, pētniecībai, zinātnei un tā tālāk. Bet tas, kas mani pārsteidza šajā priekšlikumā un varbūt no opozīcijas deputātiem, iepriekšējo likumprojektu skatot, – jūs paši (Skaņas defekts.)... papildu ierobežojumus noteiktas nozares darbībai, pamatojot to ar visdažādākajām ietekmēm un citām lietām.

Jūs saprotat, ka tajā situācijā, ja būtu šāds regulējums, kā jūs piedāvājat, valdībai vajadzētu no publiskiem līdzekļiem atbalstīt azartspēļu nozari. Es domāju... un mēs arī visi saprotam šī priekšlikuma mērķi. Mēs tiešām strādājam pie tā, lai pie jebkuriem ierobežojumiem, kas ir radušies epidemioloģiskās situācijas dēļ, tiek sniegts atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Tai vienā vārdā, par ko mēs diskutējam (vai šinī gadījumā – divos trīs vārdos), ir milzīga atšķirība regulējumā. Es mēģināšu jums ar citu piemēru, pārnesot uz citu situāciju, to paskaidrot, varbūt labāk noklikšķēs, par ko ir runa.

Tātad ir liela atšķirība, vai es jums kā darba devējs saku – es jums maksāšu algu, un jums tā nākamā mēneša 10. datumā būs –, vai es jums teikšu – jūs tagad mēnesi strādājiet, un tad es izvērtēšu iespēju algu kaut kad jums samaksāt. Tā ir tā atšķirība, par ko mēs cīnāmies, lai jums ir skaidra ziņa sabiedrībai – ierobežojumi ir noteikti, tad arī atbalsts... atbilstošs atbalsts būs, nevis, ka valdība tikai tādā gadījumā vērtēs, vai kaut kas ir nepieciešams. Tas jums arī ļautu daudz vieglāk komunicēt ar sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Kolēģi! Komisijas vārdā gribu teikt, ka gan iepriekšējā, gan šī priekšlikuma noraidīšanas motivācija, kā jau minēju, bija tā, ka tas ir attiecināms uz iepriekšējo likumu, kurā runa ir par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanu.

Šis likums ir par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību, respektīvi, atbalsta pasākumi ir skatāmi tajā likumā, kurā tiek skatīta seku pārvarēšana. Ja ierobežojumu rezultātā tika noteikti... radās kaut kādas sekas, tad attiecīgi šīs sekas ir jāpārvar tajā iepriekšējā likumā, par kuru mēs tikko runājām. Tāda bija noraidīšanas motivācija, un tas bija komisijā dominējošais viedoklis.

Tāpēc šis priekšlikums arī nav atbalstīts komisijā. Kolēģi (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir... 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt no 4. panta trešās daļas vārdus "būtiskas" un "būtiski", kā arī aizstāt vārdu "kuras" ar vārdu "kuri". Šeit ir runa par to, ka iepriekšējā redakcijā bija paredzēts, ka Ministru kabinets Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju informē par ierobežojumiem, kuri būtiski aizskar personu tiesības, un Juridiskais birojs piedāvā izslēgt vārdu "būtiski", jo būtu vēlams, lai ziņo par visiem ierobežojumiem un Saeima būtu informēta par visiem.

Tāpēc komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, tiešām ļoti noderīgs un būtisks Juridiskā biroja priekšlikums.

Manuprāt, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai jebkurā gadījumā ir visas tiesības sniegt dažādus priekšlikumus pie šiem dažādiem pasākumiem. Taču, atsaucoties uz mūsu diskusiju par atbalsta pasākumiem, es gribētu piebilst, ka, ziniet, šāds futbols neder. Tad apvienojam šos likumus kopā! Taisām vienu likumu, kur ir gan sekas, gan arī cīņa ar kovidu, bet tādā veidā, teiksim, nu, futbolēt no viena likuma uz otru – tas neder, jo šajā likumā, es jums atgādināšu, tātad ir paredzētas pilnvaras Ministru kabinetam rīkoties pēc saviem ieskatiem ar personu brīvībām un tiesībām, nesaskaņojot ar Saeimu, un uz šī... tātad uz šī likuma pamata Ministru kabinets rada tos kaitējumus. Ministru kabinetam šajā likumā tīri loģiski būtu jāparedz arī kaut kāda nebūt atbildība par šo kaitējumu, par šo kaitniecisko, reizēm kaitniecisko, darbību, kuru mēs redzējām ar interešu izglītības skolotājiem.

Un Miezaiņa kungam es gribētu atbildēt, ka, ziniet, nu, ja jūs tiešām vadāties pēc principa "ka tik Zuzānam nekas netiktu", tad līdz ar to mēs vispār varbūt likvidējam visus atbalsta pasākumus, jo Zuzānam jūs šobrīd maksājat kompensāciju, bet capoeira skolotājiem jūs nemaksājat kompensāciju, tāpēc ka viņi, lūk, to nav pelnījuši, jo jūs neesat paredzējuši atbalstu tiem, kurus jūs esat skāruši ar saviem Ministru kabineta noteikumiem, aizliegumiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu?

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

6. ir deputāta Normunda Žunnas priekšlikums, kurš paredz iekļaut redakcijā, kas bija iepriekš no Ministru kabineta par to, ka Ministru kabinets informē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par noteiktajiem ierobežojumiem... Normunda Žunnas priekšlikums paredz, ka nevis vienu specifisku komisiju, bet Saeimu. Un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 7. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums papildināt, respektīvi, grozīt likumprojekta redakcijā iekļautā 4. panta trešo daļu, nosakot to, ka uz šī likuma pamata Ministru kabineta izdotie noteikumi par ierobežojumiem un aizliegumiem spēkā stājas tad, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija... piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas dienas ir tos izskatījusi un nav iebildusi. Komisijā šis priekšlikums ir noraidīts jau iepriekš minēto iemeslu dēļ, ka šādi šo ierobežojumu un noteikumu stāšanās spēkā varētu kavēt operatīvu reaģēšanu uz situāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šobrīd šajā situācijā operatīva reaģēšana uz notikumiem Ministru kabinetam ir iespējama ar ārkārtas situācijas instrumentu palīdzību. Un, kā mēs redzam, Ministru kabinets to ļoti naski izmanto dažādos veidos.

Tāpēc šie noteikumi... Mēs runājam šobrīd par Ministru kabineta noteikumiem, kas ir izdoti uz šī likuma pamata. Tātad īpašais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vēl citus aizliegumus ārpus ārkārtas situācijas regulējuma un ārkārtas situācijas laikā, kā mēs redzam... jo jūs neatbalstījāt manu priekšlikumu par to, ka nevajadzētu dublēt šos pasākumus. Pirmkārt, tas ir juceklis. Otrkārt, tās tiešām ir šobrīd nepamatotas dubulttiesības Ministru kabinetam radīt tādus aizliegumus, kuri Saeimā vispār nav redzami un nav apstiprināmi.

Tāpēc es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo... Tātad vēlreiz atkārtoju, ja mēs runājam par iebildumiem, kuri bija pret šo priekšlikumu, tāpēc ka tas tā kā bremzēs šo operatīvo atbildi uz notikumiem, tad – nē, tā tas nav. Uz notikumiem šobrīd Ministru kabinets var reaģēt operatīvi, pieņemot rīkojumus ar likuma spēku attiecībā uz ārkārtas situāciju.

Ja Ministru kabinets grib pa kluso vēl paralēli kaut kādus citus aizliegumus vai pienākumus personām uzlikt, kā mēs atceramies par veikalnieku pienākumiem kontrolēt masku nēsāšanas disciplīnu, tad šādi noteikumi, godātie kolēģi, manā ieskatā, ir tikai un vienīgi jālaiž cauri Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Un, ja komisija, piecu dienu laikā izskatot, neiebilst, tad tie stājas spēkā. Jo, nu, ir tiešām ļoti liels risks radīt jucekli, kuru jūs jau esat radījuši, bet to nevajadzētu turpināt.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā piebildīšu, ka turpmāk... kā jūs redzēsiet no turpmākajiem pantiem likumprojektā, tad būs iespēja Saeimai pašai noteikti reaģēt uz šādiem noteikumiem tajā brīdī, kad Ministru kabinets ziņos mums par noteiktajiem ierobežojumiem... kur ir attiecīgā norma. Tā ka, kolēģi, aicinu neatbalstīt un balsot kā komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais – 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tieši tas arī šajā redakcijā paredz iespēju, ka Ministru kabinets par personu ierobežojumiem informē Saeimu un Saeima tālāk jau nozīmē atbildīgo komisiju, kura ir tiesīga izskatīt un izteikt priekšlikumus par attiecīgiem noteikumiem un arī pasākumiem, kas būtu veicami vai labojami. Šis komisijā ir atbalstīts, protams.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 9. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 4. panta ceturto daļu, kas attiecas uz to, ka Ministru kabinets par atkāpšanos no atsevišķām cilvēktiesībām paziņo starptautiskajām organizācijām starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Turpmāk arī būs vēl priekšlikumi, un par šo tad es atsevišķi sniegšu skaidrojumu plašāk.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vēl neliela piebilde, pirms es skaidroju šo priekšlikumu. Es gribēju atgādināt, ka visus šos priekšlikumus uz komisiju mēs esam parakstījuši kopā ar Karinu Sprūdi. Man ir pierādījumi tam, ka Karina arī ir parakstījusi, taču tabulā tas neparādās. Es arī par to biju ziņojusi komisijai. No konsultanta es saņēmu atbildi, ka viss ir saņemts, bet, kā mēs redzam, tabulā neparādās, tāpēc lūdzu pārbaudīt vēlreiz informāciju. Tie ir priekšlikumi, kurus mēs esam abas kopā iesniegušas, bet Karinas vārds neparādās. Tas ir pārkāpums.

Par manu priekšlikumu, ar Karinu kopā sastādīto 9. priekšlikumu, es varētu teikt tā, ka principā nav nekāda pamata paredzēt likumā šīs īpašās tiesības atkāpties no cilvēktiesību saistībām, ja vien nav kāds ļauns nodoms paredzēt to, ka šādas tiesības ir piešķiramas arī ārpus ārkārtas situācijas. Jo, kā mēs zinām, tad Ministru kabinets bez jebkādiem liekiem instrumentiem varēja paziņot par atkāpšanos no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pavasarī – tad, kad bija pirmais kovida vilnis. Jo šī atkāpšanās bija nepieciešama saprātīgu iemeslu dēļ, tātad bija gan pulcēšanās ierobežojumi, gan dažādi privātās dzīves ierobežojumi un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 15. pants to attiecīgi atļauj, protams, ar atrunu, ja tā ir ārkārtas situācija vai karš.

Vai tā bija vēlme pārdefinēt ārkārtas situācijas izpratni no likumdevēja puses, vai tas bija kaut kas cits, vai tā bija kaut kāda neuzmanība – es neņemos spriest. Taču šāds priekšlikums, šāda redakcija, ar kuru mēs sastapāmies pirmajā lasījumā, manā ieskatā, ir nepieņemama, jo tā ir ļoti plaši traktējama, tā nav ielikta likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", tā ir ielikta likumā, kurš sākotnēji bija domāts, lai kalpotu par instrumentu Ministru kabinetam rīkoties ārpus ārkārtas situācijas. Tāpēc šis pants ir ļoti bīstams, šis pants nav vajadzīgs šajā likumā, un es...

Pirmais mans piedāvājums – es aicinātu šo pantu vispār izslēgt no likuma, jo, vēlreiz atkārtošu, Ministru kabinetam ir visas tiesības bez šī deleģējuma, bez šī pilnvarojuma, ārkārtas situācijas laikā attiecīgi ziņot atbildīgajām iestādēm par to, ka ir radusies nepieciešamība uz noteiktu laiku ierobežot noteiktas personu tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, kolēģi, komisijas vārdā... Pirmām kārtām gribēju pajautāt, vai mani labi dzird? Man pienāk WhatsApp sūdzības.

Sēdes vadītāja. Šobrīd var dzirdēt, bet laiku pa laikam ir traucējumi. Kolēģiem deputātiem iesaku, ja ir problēmas dzirdēt, tad noregulēt datorā skaļumu, ko var pagriezt lielāku.

J. Rancāns. Jā, labi, paldies. Es pie šī jautājuma mazliet vairāk gribu apstāties tieši komisijas vārdā kā ziņotājs par likumprojektu. Šāda norma patiesībā jau bija iekļauta ārkārtas situācijas rīkojumos gan pavasarī, gan arī tagad, bet es saprotu, ka atsevišķi deputāti to pamanīja tikai tagad šajā likumprojektā, un komisijā mēs arī jautājām Ārlietu ministrijai papildu skaidrojumu.

Ņemot vērā, ka ļoti daudziem deputātiem ļoti daudzas personas bija piesūtījušas pilnus e-pastus tieši par šo normu, lai to nepieņemtu, es gribētu speciāli atsevišķi atzīmēt un veltīt pāris minūtes laika, lai pamatotu šo normu, tās nepieciešamību un kā tas viss darbojas par šīm cilvēktiesībām. Tas ir ļoti svarīgi, un tāpēc es gribētu, lai arī klausītāji (un ja nu kāds skatās arī tiešraidi) uztvertu šo. Es ceru, ka tieši tās personas, kuras rakstīja e-pastus un lūdza nepieņemt šādu normu, dzirdēs skaidrojumu.

Tātad komisija nākamajā priekšlikumā atbalstīs sekojošu normu: "Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā."

Šāda norma ir nepieciešama, lai varētu efektīvi īstenot pasākumus, kas objektīvi ir nepieciešami Covid-19 izplatības novēršanai un sabiedrības veselības aizsardzībai. Daži no šiem pasākumiem ierobežo cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz biedrošanās brīvību, ciktāl tas attiecas uz pulcēšanos klātienē. Vairums cilvēktiesību nav absolūtas. Tam arī "ikdienišķā" (pēdiņās) situācijā ir pieļaujami ierobežojumi, piemēram, kāds konkrēts pasākums tiek aizliegts drošības apsvērumu dēļ. Respektīvi, tas var arī nebūt tieši kovida situācijā, taču Covid-19 pandēmijas laikā valstij var būt nepieciešamība ieviest radikālus pasākumus, kas ierobežo cilvēktiesības vairāk nekā ikdienišķās situācijās. Tādēļ starptautiskajos cilvēktiesību līgumos, tajā skaitā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām, to autori jau ir paredzējuši iespēju valstīm ārkārtas gadījumos uz laiku atkāpties no atsevišķām šo līgumu uzliktajām saistībām, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu, piemēram, sabiedrības veselību.

Atkāpes izdarīšana apliecina, ka valsts apzinās – ir patiešām bīstama situācija, pastāv reāli draudi sabiedrībai un pasākumi, kas objektīvi nepieciešami šo draudu novēršanai, rada lielākus cilvēktiesību ierobežojumus, nekā jau ir pieļauts atbilstošajos starptautiskajos līgumos ikdienišķām situācijām.

Šie ikdienišķās situācijās pieļaujamie ierobežojumi vienmēr ir jāinterpretē šauri. Un šaura interpretācija noteikti nepieļauj, piemēram, aizliegt pilnīgi visus pasākumus klātienē, kā tas bija pavasarī. Citiem vārdiem sakot, atkāpes izdarīšana ārkārtējās situācijas laikā, ja ieviesto pasākumu raksturs to prasa, ir sava veida apliecinājums likuma varai tajā nozīmē, ka darbojamies starptautiskos līgumos noteiktajā ietvarā, proti, ļoti īpašus un pat radikālus pasākumus nemēģinām ietilpināt šaurajos ikdienišķajos ierobežojumos.

Īpaši jāuzsver notikumu secība. Vispirms valstij ir jākonstatē draudi (apdraudējums sabiedrības veselībai un cilvēku dzīvībai), kuri ir jānovērš, un šī mērķa sasniegšanai Ministru kabinets lemj par dažādiem pasākumiem. Ar šiem pasākumiem var ierobežot cilvēktiesības, taču jautājums par iespējamām atkāpēm ir aktuāls tikai tad, ja šie ierobežojumi ir tik būtiski un tik visaptveroši, ka ir jau ārpus starptautisko cilvēktiesību līgumos pieļautajiem ierobežojumiem. Citiem vārdiem sakot, atkāpe ir tikai sekas nepieciešamībai rīkoties, lai novērstu draudus. Turklāt atkāpē ir ļoti konkrēti jānorāda, uz kādām cilvēktiesībām un kādā aspektā šī atkāpe attiecas. Bet pat tad, ja ir iesniegta atkāpe, Eiropas Cilvēktiesību tiesa joprojām var izskatīt visas sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir arī tiesīga vērtēt, vai pati atkāpe ir bijusi pamatota.

Tātad, kolēģi, šis ir tas skaidrojums, kāpēc ir tapusi norma, kura precizēta jau nākamajā priekšlikumā.

Tāpēc aicinu šajā situācijā rīkoties tā, kā rīkojusies komisija, uzklausot attiecīgo skaidrojumu, un neatbalstīt 9. – Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Turpinām.

Nākamais – 10. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Precizē tieši to daļu, ka... "Ja tas nepieciešams Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu novēršanas pasākumu efektīvai ieviešanai Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Ministru kabinets atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, paziņo starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no atsevišķām Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā."

Šo priekšlikumu, ja par to tiek prasīts balsojums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies Rancāna kungam par skaidrojumu. Nē, es nelūgšu balsojumu par šo priekšlikumu. Pateicos komisijai par izpratni, taču vēlos vēlreiz atgādināt, ka bez šī precizējuma šāda norma, manā ieskatā, bija gana bīstama, lai to atstātu tā, kā ir, dažādu interpretācijas risku dēļ.

Mēs visi saprotam, ka ārkārtas situācijas laikā un tikai ārkārtas situācijas laikā, nevis kaut kāda pseidostarpposma laikā, kad Ministru kabinetam joprojām ir piešķirtas īpašās pilnvaras dažādos veidos rīkoties ar personu tiesībām un brīvībām... tikai ārkārtas situācijas laikā Ministru kabinetam atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ir tiesības atkāpties no cilvēktiesībām un tikai attiecībā uz atsevišķām jomām, protams, nerunājot par pamattiesībām.

Tāpēc es, nu, vēlreiz skaidroju. Man liekas, šī norma vispār nebija nepieciešama likumā. Šī norma, ja tā bija nepieciešama kādu apsvērumu dēļ, bija jāliek citā likumā. Jums patīk, kolēģi, norādīt, ka mēs nepareizā likumā sniedzam priekšlikumus, tad, manā ieskatā, šis precizējums bija jāparedz likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", nevis likumā, kurā mēs Ministru kabinetam dodam pilnvaras rīkoties ārpus ārkārtas situācijas.

Pavasarī Ministru kabinets bez jebkādas likuma normas varēja paziņot par atkāpšanos... Tāpēc, lai tiešām neradītu absolūti nevajadzīgu interpretēšanas lauku, tāds precizējums bija nepieciešams, un es pateicos komisijas locekļiem par to, ka viņi iedziļinājās šajā jautājumā, izprata priekšlikumu un atbalstīja.

Paldies. Es nelūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.

11. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Vucāna priekšlikums. Ļoti līdzīgs abiem iepriekšējiem priekšlikumiem. Arī paredz redakciju par ziņošanu starptautiskajām organizācijām. Komisijā tas nav atbalstīts, jo ir atbalstīts iepriekšējais.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi, mēs nelūgsim balsojumu par šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka 10. jau ir atbalstīts un lielā mērā atrisina tās bažas, par kurām tika diskutēts arī iepriekš, precizējot normu, kuru bija sagatavojis Ministru kabinets.

Vien vēlos uzsvērt, ka mūsu priekšlikumā bija divas lietas īpaši uzsvērtas. Viens – ka šīs atkāpšanās no cilvēktiesībām un starptautiskajiem līgumiem ir iespējamas tikai uz ārkārtas situācijas laiku. To nosaka arī 10. priekšlikums, kas nupat ir atbalstīts. Otrs – pastiprināt to principu, ka atkāpšanās no cilvēktiesībām drīkst notikt tikai atbilstoši Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, tās 15. pantam, ja mēs runātu vēl precīzāk. Tas, manuprāt, būtu vēl skaidrāks regulējums.

Bet, kā es jau teicu, mēs neuzstājam uz balsojumu, jo lielā mērā jau iepriekš nobalsotais atrisina galvenās bažas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

12. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Paredz papildināt 6.¹ pantu ar trešo daļu: "Slimību profilakses un kontroles centrs informē pašvaldības par to teritorijās konstatētajām Covid-19 inficētajām personām un kontaktpersonām."

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo tika noskaidrots, ka jau šobrīd tām personām, kurām ir nepieciešams zināt šādu informāciju, piemēram, pašvaldības policijai, un tām personām, kurām ir uzlikts par pienākumu kontrolēt šīs personas, – tām jau šī informācija ir. Priekšlikums īsti nepasaka, kādēļ tas būtu jāzina atsevišķām pašvaldības domes amatpersonām, piemēram, priekšsēdētājam, deputātiem, vai kas ar to bija domāts. Tāpēc šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, godātie kolēģi! Es lūdzu "trīs plus vienu minūti", priekšsēdētāja!

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies.

Grozāmā likuma spēkā esošais 6. pants un 6.¹ pants ir par personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, kā arī par šādu personu uzraudzības informācijas sistēmu. Tāda sistēma pastāv. Kādas ziņas un kādā apjomā ir iekļaujamas sistēmā, kāda ir ziņu iekļaušanas kārtība un glabāšanas termiņš un kam piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

Tomēr nav skaidrs, kāda ir informācijas aprites kārtība starp institūcijām. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji pievērš uzmanību tam, ka bieži vien informācija nokļūst pašvaldībās pārāk vēlu. Kādas sekas var būt nesaskaņotas mijiedarbības rezultātā, apliecina nesens notikums kādā no novadiem. Un konkrēti – pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam svētdienā tika konstatēts kovids, taču par to pašvaldības atbildīgie dienesti uzzināja tikai otrdienā, līdz ar to visas personas, kas pirmdienā kontaktējās ar minēto pedagogu, – kolēģi, bērni un viņu vecāki – tika nosūtītas karantīnā, no kā būtu iespējams izvairīties, ja pašvaldības dienestiem būtu operatīva piekļuve šādai informācijai.

Lai nostiprinātu nododamo datu apjomu un noteiktu, cik ilgā laikā Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, kas ir personu uzraudzības informācijas sistēmas pārzinis, varētu sniegt attiecīgo informāciju, ir jāizstrādā starpinstitūciju Covid-19 informācijas aprites kārtība. Šādas kārtības mērķis būtu sekmēt valsts un pašvaldību struktūru darbības nepārtrauktību. Skaidrs, ka šāda informācija satur personu sensitīvos datus, taču citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošība un veselība motivē rast tiesisku pamatojumu šādas kārtības izstrādei.

Mans priekšlikums satur deleģējumu Ministru kabinetam papildināt jau likumā noteikto personu uzraudzības informācijas sistēmas uzturēšanu ar diviem pasākumiem, noformulētiem kā divām priekšlikuma daļām. Proti, pirmā – izstrādāt starpinstitūciju Covid-19 informācijas aprites kārtību. Otrā – uzdot Slimību profilakses un kontroles centram informēt pašvaldības par to teritorijās konstatētajām inficētajām personām un kontaktpersonām.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, bet, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 99. panta pirmo daļu, lūdzu, veikt balsošanu par katru priekšlikuma daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Pimenova kungs lūdz balsot par katru priekšlikuma daļu, respektīvi... Vai jūs varētu atsevišķi sadalīt un nolasīt? Pirmā daļa būtu – papildināt 6.¹ panta otro daļu ar vārdiem "izstrādā starpinstitūciju Covid-19 informācijas aprites kārtību". Un otrā daļa būtu tad – papildināt likuma 6.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Slimību profilakses un kontroles centrs informē pašvaldības par to teritorijās konstatētajām Covid-19 inficētajām personām un kontaktpersonām." Vai es esmu pareizi sapratusi priekšlikuma būtību?

I. Pimenovs. Pareizi.

Sēdes vadītāja. Var dalīt divās daļās. Paldies.

Godātie kolēģi, tātad ir izteikts priekšlikums balsot par šo 12. priekšlikumu pa daļām, to sadalot. Tā kā Pimenova kungs to apstiprināja, mums ir jābalso par Pimenova kunga izteikto priekšlikumu sadalīt 12. priekšlikumu divās daļās.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikuma, kuru iesniedzis deputāts Pimenovs, sadalīšanu divās daļās un balsošanu par katru daļu atsevišķi! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 47, atturas – 2. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Un 12. priekšlikumu mēs izskatīsim kopā tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts un ir tabulā.

Vai komisijas vārdā par 12.  priekšlikumu ir kas piebilstams?

J. Rancāns. Nē, paldies, kolēģi, par 12. priekšlikumu nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu tablo mainīt, lai būtu... Paldies.

Tātad balsosim par 12. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 13. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Vucāna priekšlikums. Paredz izteikt likuma 8. panta sesto daļu šādā redakcijā: "Iestāde izsniedz uzziņas par normatīvo aktu piemērošanu, kura nosaka dīkstāves atbalstu, atbalstu algu subsīdijām un Covid-19 infekcijas krīzes skartajam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai piešķiramo atbalstu regulējumu."

Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, saņemot iestāžu skaidrojumu, ka atbalsts var atnākt un atnāks ātrāk nekā šāda veida uzziņa, kura arī palielina birokrātisko slogu. Šādas uzziņas sagatavošanai būtu nepieciešams krietni garāks laiks nekā paša atbalsta saņemšanai. Tāpēc šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi deputāti! Arī tie, kas varbūt seko Saeimas sēdei! Valdība ir piedāvājusi priekšlikumu likumprojektā, īpaši uzsverot, ka iestāde, nu, šinī gadījumā pamatā Valsts ieņēmumu dienests, neizsniedz uzziņas par to normatīvo aktu piemērošanu, kuri (nu, tālāk es necitēšu precīzi) nosaka atbalsta nosacījumus.

Mēs savukārt uzskatām, ka Valsts ieņēmumu dienestam jeb iestādei šādas uzziņas ir jāizsniedz. Ja kāds runā par to, ka, jā, vispārējā kārtībā tas paredz, ka dažkārt Valsts ieņēmumu dienests varētu atbildēt un to uzziņu izsniegt vairāku mēnešu laikā, tas nozīmē, ka tas būtu pēc tam, kad jau atbalsts būtu saņemts vai arī noraidīts. Tad to arī ir diezgan vienkārši atrisināt. Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās kārtības noteikumos var pat noteikt prioritāru kārtību šādu uzziņu izsniegšanai, skatīt tās un izsniegt pirms citu, ne tik steidzamu, skaidrojumu sniegšanas uzņēmējiem.

Ja mēs runājam par to, cik daudz laika tas prasa, tad lieciet pretējā svaru kausā, cik daudz laika prasa gan uzņēmējiem, gan pašam Valsts ieņēmumu dienestam pēcāk rakstīt vēstules un dzenāt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu. Pavasaris nav tik sen, pirms dažiem mēnešiem, mēs atceramies, bija gadījumi, un ne viens vien, kad Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti izmaksāja atbalstu dīkstāves pabalsta veidā un pēc tam bija spiests... un, es pieņemu, vēl joprojām turpina cīņu ar uzņēmējiem, lai dzenātu tos dažus eiro – pat dažos gadījumos tiešām dažus eiro! – un to atmaksu valsts budžetā.

Ja uzņēmējiem būtu lielāka skaidrība par atbalsta programmu nosacījumiem, ja viņi laikus saprastu – kvalificējas viņi vai ne –, tad nebūtu šādu gadījumu. Un skaidrs, ka uzziņas... arī uzņēmumi... Viņi jau netērēs ne savu, ne Valsts ieņēmumu dienesta laiku vienkārši tāpat, prieka pēc, Ziemassvētku vēstules rakstot Valsts ieņēmumu dienestam. Viņi prasa uzziņu tikai tajos gadījumos, ja norma, kas ir pieņemta, nav skaidra un ir interpretējama, lai viņi saprastu patiešām tās piemērošanu un neiekristu peļu slazdā.

Es domāju, ka tikai loģiski ir sniegt šādas uzziņas, tas galu galā visiem nevis palielinās, bet samazinās administratīvo slogu. Citādi Valsts ieņēmumu dienests kādu brīdi jau izskatās pēc tādiem vēžu ķērājiem, kas saliek krītiņus ar garšīgu garnelīti un tad gaida, kad uzņēmējs tur iekritīs kā tāds vēzītis.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?

J. Rancāns. Komisijas vārdā es tikai piebildīšu, ka pavasarī bija situācija, ko pats Valsts ieņēmumu dienests teica, ka viņi ir pārslogoti šajā ārkārtas situācijā ar uzziņu pieprasīšanu, respektīvi, rodas pārslodzes. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nevajadzētu šādu speciālu normu, jo Administratīvā procesa likuma kārtībā joprojām šīs uzziņas var tikt prasītas.

Tā ka paldies, kolēģi.

Aicinu balsot kā komisija, proti, neatbalstīt šo priekšlikumu gadījumā, ja tiek prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Bergmaņa, Daudzes, Valaiņa un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam 17. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns. Jā, kolēģi! Turpinām ar priekšlikumu izskatīšanu.

Nākamais – 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums. Un ar vārdiem... respektīvi, vārdu (Nav saklausāms.)... Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tapis, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienību par to, ka bāriņtiesām 2021. gada 1. janvārī stājas spēkā jaunas kvalifikācijas prasības par izglītību, un viņi lūdza pārlikt šo termiņu vēl par pusgadu uz priekšu, lai varētu normāli nodrošināt šo prasību izpildi. Ņemot vērā ārkārtas situāciju, komisija uzklausīja un atbalstīja šādu risinājumu un izveidoja savu priekšlikumu, tāpēc šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Es gribētu vērst uzmanību, ka šis nosacījums par izmaiņām prasībās bāriņtiesu priekšsēdētājiem un vietniekiem tika apstiprināts 2015. gadā. Pieci gadi, es domāju, bija ļoti pietiekams laiks, lai visi, kas vēlas, varētu izpildīt šo prasību, jo, lai panāktu no iepriekš prasītā izglītības līmeņa jauno izglītības līmeni, ir nepieciešami, maksimums, divi gadi. Pārejas periods bija pieci gadi.

Es domāju, ka šis ir, varētu teikt, tāds sasāpējis jautājums varbūt piecu gadu laikā, bet ar kovida infekciju tam šobrīd nu tiešām nav nekāda sakara. Visas pašvaldības to zināja, rēķinājās un visas nepieciešamās darbības ir veikušas.

Tā ka, es domāju, nav pamata šādu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka, jā, šāds arguments arī izskanēja par to, ka esot bijis gana garš laiks. Tomēr, uzklausot Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, mēs secinājām, ka šis pusgads uz priekšu neko īsti nemainīs, toties ļaus efektīvāk strādāt šīm bāriņtiesām, un nevajadzīgi... nevajadzēs rotēt un meklēt palīdzību pie citiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot "par" gadījumā, ja tiek prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso. Indriksones kundze lūdza balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 57, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums ar numerācijas maiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar normu, kas paredz atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējiem no Juridiskās palīdzības administrācijas puses 75 eiro apmērā un arī attiecīgu likmi piecu eiro apmērā, ja palīdzība tiek sniegta personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums par to, ka šajā laikā ir nepieciešams nodrošināt ar oficiālo statistiku arī... Centrālo statistikas pārvaldi. Un iestādēm ir pienākums sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei attiecīgo informāciju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 19. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Paredz 25. pantā aizstāt vārdus "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs" (attiecīgā locījumā).

Kā arī priekšlikums paredz: "Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas vajadzībām ir tiesības pasūtītāja statusā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces ir iekļautas Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās." Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 20. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz iepriekšējo redakciju par Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoto spirtu, kas tiek konfiscēts un var tikt nodots iestādēm dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai publisko funkciju pildīšanas vajadzībām. Tas ir vienkārši precizēts, bet beigās izrādījās, ka tas ir vēl jāprecizē. Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts nākamajā – 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tieši par šo... Precizējumi par konfiscēto spirtu, un kā tas ir nododams citām iestādēm attiecīgi funkciju veikšanai un dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt atsevišķu redakciju... uzlabotu redakciju ar ārzemnieku uzturēšanās dokumentu reģistrāciju saistītos jautājumos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 23. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 32. panta sestajā daļā vārdus "kas saistīts ar uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu", respektīvi, tie ir redakcionāli labojumi, kas komisijā bija atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Nākamais – 24. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 33. panta izteikšanu attiecīgā redakcijā: "Ārzemnieks, kuram, uzturoties Latvijas Republikā, laikposmā pēc 2020. gada 12. marta beidzies ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrējot uzturēšanās atļauju, uzrāda minēto ceļošanas dokumentu. Šādā gadījumā ārzemniekam atkārtota uzturēšanās atļauja tiek izsniegta vai uzturēšanās atļauja tiek reģistrēta uz laiku līdz 2021. gada 30. jūnijam." Uzklausot Iekšlietu ministrijas pārstāvjus... un šīs normas nepieciešamību, priekšlikums komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Nākamais – 25. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 38. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdus un skaitli "ilgāk par 24 stundām" ar vārdiem un skaitli "ne ilgāk par 24,5 stundām". Runa ir par Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātajām amatpersonām. Komisijā šis priekšlikums bija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar akreditāciju vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un pārējiem eksaminācijas centriem – tiem, kam beidzas akreditācijas termiņš līdz 2021. gada 31. augustam. Pamatojoties uz izglītības iestādes Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegtu pamatotu iesniegumu, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. maijam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 27. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Saistīts ar izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas termiņiem. Ja tā ir veicama līdz 2021. gada 31. augustam, tad, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītāja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegtu iesniegumu, šis termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. maijam. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 28. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar pantu – izteikt likuma VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "VI nodaļa. Sociālo un veselības pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumi". Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 29. – arī labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz izteikt 47. pantu redakcijā: "Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu." Savukārt ir arī panta otrā daļa, tā ir arī garāka. Visu nelasīšu šajā... Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 30. – arī labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 49.¹ pantu: "Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā." Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 50. panta otro daļu un 51. panta otro daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 32. – deputāta Jura Rancāna priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 18. pantu un 19. pantu, kuri paredzēja, ka komersantam tiek piemērots administratīvais sods, ja tas ir ielaidis... ja tas nav izpildījis savu noteikto pienākumu neielaist telpās personas, kuras ir bez maskām un deguna aizsegiem. Tāpat kā ir paredzēts arī par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem... Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu deputāts Edvīns Šnore ir pieprasījis balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Jura Rancāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 60, pret – 8, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 33. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš arī paredzēja izslēgt 18. pantu. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs tikko atbalstījām 32. priekšlikumu, taču debates par šo priekšlikumu ir iespējamas.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies Rancāna kungam par šī priekšlikuma iesniegšanu, paldies kolēģiem par atbalstu. Es arī tādu pašu iesniedzu un tiešām priecājos, ka šajā gadījumā mūsu viedokļi sakrīt.

Tas, ko es vēlos norādīt, ir: manuprāt, tas, kas tika paredzēts Ministru kabineta noteikumos, kuri tika balstīti šajā likumā, proti, pienākums komersantiem regulēt... kā lai pasaka to labāk, sekot līdzi tam, lai viņu klienti velk maskas un ievēro distanci, un ievēro citas epidemioloģiskās prasības, – šie pienākumi tika uzlikti komersantiem tajā brīdī, kad šis likums darbojās... kad šim likumam nebija jādarbojas.

Es mēģināšu paskaidrot jums vēl precīzāk. Tad, kad iestājās ārkārtas situācija, šim likumam pēc būtības bija jāatpūšas, tā vienkārši sakot, jo tas, ko mēs redzam šī likuma mērķī... Tātad šī likuma mērķis bija sakārtot lietas, sakārtot situāciju ārpus ārkārtas situācijas tad, kad tā ir beigusies. Tātad laika rāmis tam likumam bija noteikts, ka nekādā gadījumā ārkārtas situācijā likumam nav jādarbojas, tam nav vajadzības.

Taču valdība, Ministru kabinets, manā ieskatā, pārkāpa savas pilnvaras un tāpat uz šī likuma pamata, neskatoties uz to, ka bija jau izsludināta ārkārtas situācija, pieņēma noteikumus, ar kuriem tika uzdots papildu pienākums komersantiem sekot līdzi tam, kādā veidā notiek šo prasību ievērošana.

Tagad mēs redzam, ka šajā likumā tiek veikti attiecīgi labojumi, jo droši vien kāds Brīvības ielā atcerējās un paskatījās, ka tiešām īsti pareizi tas nav. Šie labojumi attiecas uz likuma mērķi. Tas tagad tiek mainīts – tātad darboties ne tikai ārpus ārkārtas situācijas, bet arī jebkurā citā laikā, arī ārkārtas situācijas laikā. Līdz ar to es saprotu, ka arī tie noteikumi un pienākumi, kuri tika izdoti uz tā likuma pamata, kuram tajā brīdī nevajadzētu darboties, – tie faktiski nav īsti korekti. Tas, ko es arī...

Es lūdzu apvienot laikus... paskaidrojot.

Sēdes vadītāja. Debašu laiku apvienoti.

J. Stepaņenko. Paldies.

Tas, ko es arī atzīmēju komisijā, aizstāvot šo priekšlikumu, ir faktiski, ka komersantiem tiek uzlikti pienākumi, kuri komersantiem nav izpildāmi tā iemesla dēļ, ka pirmām kārtām apsardzes darbiniekiem Apsardzes darbības likumā nav šādu normu, šādu pienākumu. Un apsardzes darbiniekam nav arī šādas kvalifikācijas – sekot līdzi epidemioloģiskās drošības noteikumiem, ievērot... un aicināt ievērot citus, respektīvi, kā tur pareizi tā maska ir nēsājama vai kāda ir distance. Tas ir viens.

Otrs. Komersantiem, uzliekot šos papildu pienākumus, kuri ir faktiski... Tā ir valsts funkcija – sekot līdzi tiem noteikumiem –, tā ir policijas funkcija. Uzliekot par pienākumu komersantiem šo funkciju, pēc būtības valdībai bija jāparedz kompensējošie mehānismi, taču tādi netika paredzēti. Tika vienkārši palūgts sekot līdzi šiem noteikumiem. Un tika solīts, ka mēs jūs nesodīsim. Mēs jūs nesodīsim – nu, tas vienkārši ir tāpat likumā ierakstīts, lai būtu.

Pēc tādas loģikas tiešām tad sanāk, ka mums ir jāparedz, ka mēs arī gribam atbildību no valdības locekļiem par haosa radīšanu, bet mēs viņus nesodīsim.

Tāpēc paldies, kolēģi, par to, ka jūs izpratāt šo situāciju, un paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kā jau minēju, šis priekšlikums nav balsojams.

J. Rancāns. Jā, paldies, kolēģi.

Tātad nākamais – 34. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus atkal ar to, ka Ministru kabinetam ir pienākums lemt par atbalsta pasākumiem tām personām, uz kurām attiecas uz šī likuma pamata pieņemtie ierobežojumi un aizliegumi. Un attiecas arī uz tiem ierobežojumiem un aizliegumiem, kuri stājušies spēkā pirms šī likuma grozījumiem. Komisijā nav atbalstīts. Mēs par to jau esam runājuši.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es ļoti vēlētos, lai jūs tad, kad dosieties Ziemassvētku atvaļinājumā, tiešām paturētu prātā tos interešu izglītības skolotājus, kurus 14. oktobrī atstājāt bez iztikas līdzekļiem. Tostarp arī, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, jo priekšlikumā runāts arī par to, ka tie ierobežojumi, kuri tika pieņemti, pamatojoties uz šo likumu, ir jākompensē, ne tikai sākot ar grozījumu stāšanos spēkā, respektīvi, šī likuma stāšanos spēkā, bet arī ar to laiku, kad vēl netika paredzēts pienākums kompensēt šos aizliegumus.

Mēs runājam atkal... Mēs atkal atceramies 14. oktobra aizliegumu interešu izglītības skolotājiem. Un vēl tiem, kuri varbūt... Znotiņa kungam, kurš centās mums stāstīt, ka pilnīgi visas nodarbības var pārnest uz e-vidi un onlainā pasniegt dažādas nodarbības... Mēs atcerējāmies vēl vienu ļoti interesantu sporta veidu, kurš, visticamāk, Znotiņam bija paslīdējis garām. Tās ir peldēšanas apmācības. Tad, nu, peldēšanas apmācības droši vien, Znotiņa kungs, nevarētu īstenot attālināti, tāpat kā dažādus cīņas sporta veidus. Nu, ļoti, ļoti sarežģīti.

Man tiešām žēl, ka es saņēmu pārmetumus, ka šī norma šajā likumā neiederas, ka tai ir jābūt iepriekšējā likumā. Taču, kā mēs zinām, arī iepriekšējā likumā jūs neatbalstījāt pienākumu kompensēt tos zaudējumus, kuri cilvēkiem bija radīti vēl pirms ārkārtas situācijas stāšanās spēkā, tāpēc, manā ieskatā, šajā likumā mēs varam paredzēt tādu normu, ka tie aizliegumi, kuri, pamatojoties uz šo likumu, ir radījuši kaitējumu un zaudējumus, arī attiecīgi ir jākompensē.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 45, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Jā, paldies kolēģiem.

Nākamais – 35. – arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī saistīts ar atbalsta pasākumiem. Redakcionāli tas paredzēja, ka Ministru kabinets trīs darba dienu laikā no likuma stāšanās spēkā pieņem lēmumu par atbalsta pasākumiem personām, kuru darbību ir skāruši 2020. gada 13. oktobra grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo, kā jau iepriekš minēju, mēs esam runājuši – šis likums attiecas uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību, iestāžu darbu. Savukārt runa par atbalstiem ir likumā par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, respektīvi, tas ir cits likums, tāpēc šajā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, kuro reizi jau šodienas laikā mēs atkārtojam jums šo situāciju: atcerieties, lūdzu, 14. oktobra aizliegumu, kurš tika paredzēts 13. oktobra grozījumos, interešu izglītības skolotājiem.

Es ļoti ceru, ka vienreiz par visām reizēm, nu, tomēr mēs panāksim to, ka valdībā, vismaz varbūt Ministru kabinetā līmenī, tiks paredzēta šī kompensācija. Lūdzu, godātie kolēģi, nu, neceriet, ka, ja mēs... Nu, neceriet, ka ar laiku šis pāridarījums aizmirsīsies, laiks nolīdzinās visu un 14. oktobris ir gana tālu, lai to vēl kāds atcerētos. Nē, mēs to atcerēsimies ilgi, mēs to atgādināsim, kamēr jūs neatlīdzināsiet zaudējumus. Mēs, Karina Sprūde un es, aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Rancāna kungs?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 25, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, ejam tālāk.

36. – arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu: "Noteikt, ka spēku zaudē tie Ministru kabineta noteikumi, kuri tika izdoti uz šī likuma pamata Ministru kabineta izsludinātās ārkārtas situācijas laikā." Komisijā šis priekšlikums, izdiskutējot ar iestādēm, nav atbalstīts, jo tad praktiski pazūd ļoti daudz... pamats visiem šiem pasākumiem, respektīvi, šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vēlreiz atgādināšu jums šo neatbilstību, kura, manuprāt, ir radusies... Izsludinot ārkārtas situāciju ar 9. novembri uz šī likuma pamata, Ministru kabinets nevarēja izdot nekādus ierobežojošus pasākumus, nekādus noteikumus, jo šim likumam faktiski nebija jādarbojas. Tam likumam... Tas likums ir paredzēts situācijas sakārtošanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās.

Tā jūs to savulaik nobalsojāt. Tā tas bija spēkā brīdī, kad Ministru kabinets izdeva Ministru kabineta noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". 360. noteikumi. Nav nekādu problēmu Ministru kabinetam izdot šos noteikumus atkārtoti, jau pamatojoties uz spēkā esošo likumu šobrīd, kas nosaka, ka likuma mērķis ir pavisam savādāks.

Citādi sanāk tiešām tā, ka, izdodot šīs normas uz likuma pamata, ar kuru tas nebija paredzēts, jūs esat radījuši faktiski tādu situāciju, ka tie noteikumi, kuri ir izdoti uz šī likuma pamata, nav īsti vērtējami atbilstoši situācijai.

Es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka nebūtu saprātīgi šobrīd atcelt vienus noteikumus un šajā ārkārtas situācijas laikā, kad valdībai, manuprāt, ir gana, ko darīt...

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu, tāpat kā komisija to izdarīja, gadījumā, ja tiek prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 18, pret – 54, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais – 37. – arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu: "Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumus tādā lēmumā par ārkārtējo situāciju Saeima izskata ne vēlāk kā 48 stundu laikā no attiecīgā lēmuma vai grozījumu saņemšanas Saeimas Prezidijā."

Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts tieši tā iemesla dēļ, ka priekšlikums attiecas uz pavisam citu likumu, kas ir likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli". Turklāt, runājot par būtību, šīs 48 stundas, kas tiek it kā noteiktas un ierobežotas, īsti nebūtu arī korektas un adekvātas, tāpēc ka mēs redzējām, kā mums notika tajā situācijā, kad Saeimai nebija objektīvi iespējas izskatīt vēlreiz... Bija jāskata budžets, un bija citas prioritātes, un nebija iespējas tik steidzami pieķerties šim jautājumam.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu gadījumā, ja tiek prasīts balsojums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs visi bijām liecinieki tam, cik ļoti lielu neizpratni un sašutumu radīja Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu attiecībā uz dažādiem ierobežojumiem precēm. Un nav tiešām noslēpums – arī opozīcija sāka vākt balsis... sāka vākt parakstus, lai izsludinātu ārkārtas Saeimas sēdi, lai aicinātu noraidīt šo neloģisko lēmumu (kurš, kā mēs zinām, pēc kāda laika tika labots), jo šajā Ministru kabineta lēmumā bija arī tādas lietas kā, piemēram, e-talona tirdzniecības aizliegums, preses tirdzniecības aizliegums un arī autopreču tirdzniecības aizliegums, kas radīja tiešām dažādus jautājumus gan autobraucējiem, gan arī cilvēkiem, kuri ir pieraduši iegūt informāciju no drukātās preses un kuriem ir nepieciešams e-talons pārvietošanās dēļ.

Visa šī situācija principā ir izgaismojusi to, ka Saeimai vajadzētu rūpīgāk pieskatīt Ministru kabineta rīcību. Kā mēs zinām, Ministru kabinets... faktiski varbūt ministri paši to nelemj, varbūt ir kaut kāda kovida darba grupa, varbūt ir epidemiologi. Grūti pateikt, kurš šobrīd ir atbildīgs par šiem neloģiskajiem lēmumiem.

Mēs uzdevām jautājumu Kariņa kungam rakstiski, un šajās atbildēs nav neviena uzvārda, kurš tad konkrēti bija tas varonis, kurš izdomāja, piemēram, aizliegt tirgot autopreces vai preses izdevumus. To mēs tā arī neuzzinājām diemžēl. Bet tas nav būtiski; būtiski ir tas, ka šādi cilvēki joprojām darbojas valdībā, šādi cilvēki joprojām ir noteicēji pār mūsu, teiksim, ikdienas darba kārtību.

Saeimai šobrīd nav nekādas iespējas operatīvi reaģēt uz dažādām, es atvainojos, muļķībām, kuras nāk pie mums no Ministru kabineta. Tāpēc es uzskatu... un es turpināšu šo tēmu. Šis ir pirmais mēģinājums uzsākt debates šajā likumā. Es uzskatu, ka arī šajā likumā tas iederas, jo konkrēti šis likums runā par kovida situāciju. Līdz ar to par pārējām ārkārtas situācijām es tiešām neņemos spriest. Mums bija cūku mēris, kādreiz arī bija ārkārtas situācija, un tam nebija nepieciešams Saeimas pārapstiprinājums. Taču šajā gadījumā Saeimas pārapstiprinājums tam, kas nāk no valdības tādā haotiskā veidā, ir ļoti, ļoti nepieciešams... un operatīvi nepieciešams. Mums joprojām stāv rindā vesela virkne ārkārtas situācijas rīkojumu, kurus mēs nevaram noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Tas jautājums ir ļoti svarīgs, pat vitāli svarīgs. Jūs iedomājieties, kāda atstarpe ir starp to momentu, kad ir pieņemts Ministru kabinetā likumprojekts un iesniegts Saeimā, un to, kad Saeima likumprojektu izskata lēnā garā, neskatoties uz to, ka, ja mēs runājam tieši par ierobežojumiem, tie jau ir stājušies spēkā kopš pieņemšanas brīža. Līdz ar to Saeimas procedūra pārvēršas par ļoti formālu procedūru.

Te tas priekšlikums, kas ir formulēts, varbūt nav līdz galam pārdomāts, bet tā ir viela pārdomām mums visiem, jo kārtība, kādā mēs rīkojamies ārkārtas situācijā, jūs man piedodiet, ir neauglīga.

Nu, te jau bija runa par to, ka dažādu ierobežojumu autori nav zināmi. Es arī nevaru saprast, teiksim, kāds idiots bija iedomājies, ka ziedu tirdzniecības ierobežošana brīvdienās kaut kādā veidā palīdzēs apkarot kovida infekciju. To es nesaprotu. Man liekas, ka tādam priekšlikumam noteikti jāzina autori.

Bet šinī gadījumā mums jau ir arī ne precedenti, bet prakse. Kad valdība sagatavo un apstiprina pozīcijas Eiropas Savienībai, tur arī notiek operatīvas Eiropas lietu komisijas sēdes, kurās vai nu atbalsta, vai neatbalsta izstrādāto pozīciju, vai papildina, vai groza, vai kā savādāk rīkojas, bet ietekmē šo procesu. Līdzīgi var rīkoties arī ārkārtas situācijas gadījumos. Par to ir nopietni jādomā, un tāds lēmums būtu jāpieņem.

Bet šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt Stepaņenko kundzes iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, sabiedrība! Labvakar, kolēģi! Mēs tūlīt būsim izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā". Man jums jāsaka ļoti viennozīmīgi, ka tas, ko ir izdarījusi valdība un parlaments ar visiem šiem ierobežojumiem un visu to, kas ir noticis, faktiski līdzinās noziedzīgai darbībai.

Tā vietā, lai atbalstītu cilvēkus, un tā vietā, lai neradītu to haosu, kas ir, piemēram, šodien pilsētās (ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā) un kas īstenībā pastiprina risku inficēties un saslimt cilvēkiem, tā vietā, lai padarītu garākas darba stundas līdz svētkiem... diennakti... ka varētu strādāt visi veikali un mazināt drūzmēšanos sabiedriskajā transportā... Par atbalstu nerunāsim, par skolotājiem nerunāsim, par visu pārējo vispār nerunāsim. Es domāju, ka tas ir jāpiefiksē protokolam, ka pēc tam nākamā gada sākumā mums ir jāfiksē, kāda būs situācija. Ja situācija turpinās eskalēties, tad ir pilnīgi skaidrs, ka šī noziedzīgā darbība... Un es nebaidos tā teikt, jo šī darbība, kas šobrīd notiek, ir ārpus jebkuras kritikas, ārpus jebkura veselā saprāta.

Es nerunāšu par visiem ierobežojumiem, ko drīkst, ko nedrīkst pirkt. Es nerunāšu par to, ka tauta smejas vai vēl kaut ko. Labi, pasmietos, un miers, bet tās sekas, kuras ir radītas ar šo vājprāta nekompetenci, vājprāta nespēju iedziļināties lietas būtībā, ir dramatiskas. Un tās būs dramatiskas. Šodien mēs visu dienu lemjam jautājumus, kas atspoguļosies patiesībā kārtējo reizi ar mīnusa zīmi gan cilvēku maciņos, gan cilvēku veselībā.

Man ir kauns par 13. Saeimu, par cilvēkiem, kas ir šajā Saeimā. Viņi paši domā, ka ir kaut kādi superspējīgie un supergudrie, bet tā nav taisnība. Paskatieties, kā sabiedrībā...! Jūs tiešām domājat, ka tagad jūs tos gadus... vēl divus vai cik... un, nu, tad tur... nezinu, kas tur notiek, sazagās vai vienkārši, lai būtu kaut kāda ambīcija personiskā... tur tie amati un vizītkartes, un viss pārējais... Bet ko jūs darāt Latvijas tautai? Ko jūs darāt Latvijas valstij?

Es gribu apvienot laikus. Man vēl pēdējā minūte šajā Saeimas sēdē pirms Ziemassvētkiem, es gribu vēl minūti norunāt.

Sēdes vadītāja. Laiks apvienots.

A. Gobzems. Šodien pilns internets... fotogrāfijas ar pārbāztiem trolejbusiem, autobusiem, ar pārbāztiem lielveikaliem pirms svētkiem... par to, ka cilvēki nezina, ko drīkstēs, ko nedrīkstēs pirkt, un tādā garā. Labi, Dievs ar to pirkšanu, bet visi tie lēmumi... Aizmirst ierakstīt par skolotājiem, tad tur vēl kaut kas, vēl šis... Jums pašiem nav kauns par sevi, vara?

Pēc tam jūs lielīsieties... Par ko jūs lielīsieties? Tieši – par ko? Par tukšu, izmirušu Latviju? Par "veiksmes stāstu"? Pati nabadzīgākā... gandrīz... valsts Eiropā, viena no. Mēs Igauniju mūsu dzīvē vairs nesasniegsim, Lietuvu arī ne. Jūsu dēļ – jūsu dēļ! –, vara!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es negribētu piekrist argumentam, ka mums nav iespēju operatīvi sasaukt sēdes un nav iespēju izbrīvēt kaut mazliet laika ārkārtas situācijas rīkojumu apspriešanai. Nu tā nu gan nav! Ja mums būtu jālemj, tad mēs noteikti veiktu.

Kā mēs redzam, Prezidijs ļoti operatīvi maina darba kārtības, sasaucot sēdes vienu pēc otras un dažādā veidā izkārtojot to sēžu, teiksim, secību. Tāpēc arī budžeta pieņemšanas laikā mēs varējām tikpat labi lemt par ārkārtas situācijas apstiprināšanas lēmumiem. Šeit nebūtu nekādas problēmas. Arī e-Saeima, par kuru jūs visi ļoti priecājaties un kura ir saņēmusi godalgu, ļauj mums, nu, es domāju, ļoti ātrā laikā sasaukt un novadīt sēdi. Arī visas komisiju sēdes un Prezidija sēdes notiek attālināti. Šeit nebūtu nekādu problēmu to izdarīt.

Paldies, kolēģi. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Komisijas vārdā nekas nav piebilstams, izņemot to, ka, ja likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" tiks iesniegts šāds priekšlikums, protams, mēs par to varam diskutēt.

Paldies, kolēģi.

Nākamais priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso. Deputāte Papule ir pieprasījusi balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 52, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Nākamais un pēdējais šajā likumprojektā – 38. – deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu: "Ministru kabinets nodrošina mutes un deguna aizsegu izsniegšanu pedagogiem un skolēniem bez atlīdzības, sedzot izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem."

Komisijā, uzklausot iestādes, ministrijas, tika secināts, ka šis priekšlikums principā ir bez juridiskas slodzes, jo jau šobrīd Ministru kabinets ir izstrādājis noteikumus un bez maksas šīs maskas tiks izsniegtas gan pedagogiem, gan izglītojamajiem. Tāpēc komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar vēlreiz! Jā, likumprojekta izskatīšanas beigās – atkal par masku iegādi. Paskaidrošu – kāpēc. Tāpēc, ka ir gan juridiska slodze masku iegādē.

Tad no sākuma. Infekcijas izplatības apstākļos mutes un deguna aizsegu valkāšana kļūst par individuālās pedagoga drošības garantiju... par sociālo garantiju nosacīti. Tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vēršas ar aicinājumu nodrošināt sejas masku iegādi skolotājiem.

Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mums ziņoja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, sejas aizsegu iegāde skolotājiem un skolēniem tiek nodrošināta, savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības pārstāvis paziņojis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, ka Izglītības un zinātnes ministrija esot apkopojusi visu pašvaldību un citu dibinātāju vajadzības gan pedagogiem, gan skolēniem un atbilstoši nesen grozītajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 380 ir paredzēts iegādāties gandrīz trīs miljonus higiēnisko sejas masku.

Tātad pieprasījums izskatās izpildīts. Tomēr ir svarīgi, lai par masku iegādes finansēšanas avotu likumā tiktu nepārprotami nostiprināts valsts budžets, lai nākotnē nerastos kārdinājums uzdot šo finansējumu pašvaldībām.

Līdz ar to es ierosinu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurš paredz: "Ministru kabinets nodrošina mutes un deguna aizsegu izsniegšanu pedagogiem un skolēniem bez atlīdzības, sedzot izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem."

Es savu priekšlikumu tāpēc neatsaucu, uzturu un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 30, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 69, pret – 2, atturas – 15. Likums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām""". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais lēmuma projekts paredz noteikt, ka par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbildīgā komisija ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām""! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Regīnas Ločmeles, Edgara Kucina, Vitālija Orlova un Ivana Klementjeva pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Regīnas Ločmeles, Edgara Kucina, Vitālija Orlova un Ivana Klementjeva pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju" (Nr. 40/P13) un, balsojot trim "par", desmit "pret" un vienam deputātam atturoties, atzīst, ka deputātu pieprasījums noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Šis pieprasījums ir par vienu ļoti būtisku instrumentu, kas palīdzētu uzšķērst OIK afēru. Ja tik tiešām būtu politiskā griba tikt galā ar milzīgu virkni krāpniecību par daudziem, daudziem miljoniem eiro, kuras diemžēl joprojām lielākoties tiek turpinātas.

Normāli šim pieprasījumam būtu nepieciešams paredzētais 15 minūšu laiks, debašu 15 minūtes, kurās es varētu to izvērsti izstāstīt, bet jūs, koalīcijas deputāti, droši vien, lai slēptu iespēju no sabiedrības uzzināt, kā šīs afēras tiek īstenotas un kā tās varētu atklāt, esat samazinājuši debašu laiku. Un ļoti labi samazinājuši – līdz trijām minūtēm, cerot, ka šajās trijās minūtēs neko nevarēs izstāstīt.

Es ļoti labi saprotu kolēģus no Jaunās konservatīvās partijas, kuri katru reizi ir spiesti, balsojot par šiem pieprasījumiem, balsot "pret", jo tas nav tas, ko viņi solījuši saviem vēlētājiem, solot cīnīties ar šo OIK afēru, solot cīnīties par tiesiskumu. Un katru reizi šajos pieprasījumos, kuros tika pierādīts, kā šī afēra tiek turpināta, kā tiek piesegta, kā tiek īstenota ļoti bieži arī prettiesiskā veidā, tieši Jaunā konservatīvā partija ir tā, kas dod izšķirošās balsis, lai šie pieprasījumi tālāk netiktu skatīti šeit, Saeimā, un lai sabiedrība neuzzinātu patiesību... kas patiesībā notiek. Un patiesībā notiek, lūk, kas. Ir vienkārši politiskais kartelis, kurš ir sadalījis savas intereses. Un draudzīgi – lai katrs varētu īstenot savas ieceres: kas un kādā jomā, kam būs kādi īpatnēji iepirkumi, kam šī OIK afēra. Lai viens otru netraucētu, viņi atbalsta viens otra afēras, viņi spiesti tās piesegt.

Un tas ir tas, kas notiek ar šiem pieprasījumiem, lai gan pieprasījumos uzskatāmi, ar faktiem tiek pierādīta pamatotība, ka tiešām afēra notiek, tā tiek īstenota, afēru tiek turpināts piesegt.

Tās politiskās partijas, kuras sabiedrībā ar putām uz lūpām uz vēlēšanām solīja, ka cīnīsies ar šo afēru, piedalās tās piesegšanā. Un es saprotu, ka jums ir kauns un katru reizi, kad jums ir jābalso, jums varbūt vēl ir palikuši sirdsapziņas pārmetumi, to darot. Tāpēc šoreiz jūs esat saīsinājuši debašu laiku, lai par šo pieprasījumu mēs nevarētu saturīgi diskutēt.

Bet es varu iepriecināt tos, kuri cer, ka šai afērai tomēr vēders tiks uzšķērsts. Mēs esam sagatavojuši nākamos soļus, tie būs ļoti izšķiroši, tie būs šokējoši visiem OIK afēristiem, un šis brīdis tuvojas. Pavisam drīz jūs to sagaidīsiet.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

I. Puga. Komisijas vārdā atgādinu, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Regīnas Ločmeles, Edgara Kucina, Vitālija Orlova un Ivana Klementjeva pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 33, pret – 56, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi". Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Godātie kolēģi! Šis Saeimas lēmuma projekts "Par Saeimas 2020. gada rudens sesijas slēgšanu un 2021. gada ziemas sesijas sākšanu" paredz slēgt Saeimas rudens sesiju 2020. gada 23. decembrī un sākt ziemas sesiju 2021. gada 7. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2020. gada rudens sesijas slēgšanu un 2021. gada ziemas sesijas sākšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Paziņojumu izskatīšana". Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2020. gada 14. aprīļa līdz 2020. gada 2. septembrim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jūs mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā, Orlova kungs, mēs jūs dzirdam un redzam.

V. Orlovs. Lieliski.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no šā gada 14. aprīļa līdz 2. septembrim. Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:

Jānis Butāns. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pieņemts lēmums par šā gada 10. jūlijā izdarītu pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ panta (par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2020. gada 14. augustā.

Jānis Dūklavs. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums par šā gada 5. jūnijā izdarītu pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta septītās daļas (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 15. jūnijā.

Ilmārs Dūrītis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pieņemts lēmums par šā gada 7. jūlijā izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁸ pantu (par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 17. septembrī.

Aivars Geidāns. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotā pieņemts lēmums par šā gada 11. aprīlī izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 31. maijā.

Aldis Gobzems. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā pieņemts lēmums par šā gada 26. jūnijā izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. l "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" 48. punktu (par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, kuras nepieciešamību nosaka šie noteikumi, piemēro naudas sodu desmit naudas soda vienību apmērā. Pie administratīvās atbildības saucamo personu nosaka un administratīvo sodu piemēro, ievērojot Administratīvās atbildības likumā noteiktās administratīvā procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 28. jūlijā.

Vladimirs Nikonovs. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzes nodaļā pieņemts lēmums par šā gada 31. maijā izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.¹ panta pirmo daļu (par valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpšanu). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā šā gada 3. jūlijā.

Igors Pimenovs. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņēma lēmumu par diviem gadījumiem, tas ir, šā gada l. jūlijs un šā gada 2. jūlijs. Izdarīts pārkāpums saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" 48. pantu (par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, kuras nepieciešamību nosaka šie noteikumi, piemēro naudas sodu desmit naudas soda vienību apmērā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 20. augustā.

Sandis Riekstiņš. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Limbažu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums par šā gada 7. aprīlī izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta piecpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 18. maijā. Tas ir ļoti nopietns pārkāpums. Sods paredzēts līdz 620 eiro par šī panta pārkāpumu. Cienījamie kolēģi, ievērojiet braukšanas ātruma noteikumus, lūdzu!

Anda Vita Tērauda. Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē pieņemts lēmums par šā gada 22. aprīlī izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²³ panta otro daļu (par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā šā gada 22. aprīlī.

Jānis Urbanovičs. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums par šā gada 17. martā izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta sešpadsmito daļu (par šā panta piecpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai "Dzīvojamā zona"). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šā gada 19. aprīlī.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojums ir izskanējis. Par to mums nav jābalso.

Līdz ar to visi 2020. gada 17. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēl informācija par saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Vitālijs Orlovs un Artūrs Rubiks ir iesnieguši deputātu jautājumu "Par Ekonomikas ministrijas papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības uzraudzību un kontroli saistībā ar elektroenerģijas pašpatēriņu". Šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

Tāpat deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Regīna Ločmele un Edgars Kucins ir iesnieguši deputātu jautājumu "Par Veselības ministrijas "gatavo detalizēto plānu vakcinācijai pret Covid-19 Latvijā"". Un tātad šis Veselības ministrijai iesniegtais jautājums tiks nodots veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

Godātie kolēģi! Es arī vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir sasaucis trešo 17. decembra attālināto ārkārtas sēdi – 15 minūtes pēc šīs sēdes.

Tāpat vēlos informēt, ka vairākas Saeimas komisijas ir iesniegušas lūgumus un... sagatavotus likumprojektus un lēmumu projektus ar lūgumu sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi par minētajiem jautājumiem, par ko Saeimas Prezidijs tuvākajā laikā pieņems lēmumu, par ko jūs tiksiet informēti ar īsziņu.

Vēl dalībnieku reģistrācija. Tā ir sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

Atgādinu – turpmākās sēdes vēl šovakar.