Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim darbu. Turpināsim ar šā gada 18. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes neizskatīto darba kārtību.

Tātad likumprojekts "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Šodien trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" (Nr. 829/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Likumprojektā tiek pārņemts arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktais spēkā esošais regulējums attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi vienā piegādes ķēdes posmā, tādējādi negodīgas tirdzniecības prakses regulējums tiks noteikts vienā tiesību aktā.

Uz trešo lasījumu tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz izslēgt terminu "iestāde" un labot numerāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz precizēt terminu "pircējs". Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz precizēt likuma darbības jomu, norādot, ka tas nav piemērojams degvielas, cigarešu un tabakas izstrādājumu, kā arī farmaceitisko izstrādājumu un medicīnisko iekārtu tirdzniecībā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Riekstiņš. 4. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz precizēt atbildību par šā likuma pārkāpumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz noteikt termiņu, kurā jānodrošina noslēgto lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumu atbilstība šim likumam. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Pēdējais – 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumos Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka personām, kurām ir sniegts atbalsts ārkārtas situācijas laikā, noteikto pabalstu periodus pielīdzina apdrošināšanas stāžam. Šis regulējums tiks attiecināts uz šo pabalstu saņemšanas periodiem, kurus paredzēts ieskaitīt apdrošināšanas stāžā, lai šīs personas nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Iemaksas par šiem periodiem netiek veiktas, tāpēc šos periodus ņems vērā tikai tiesību uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem noteikšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz no likuma izslēgt normu par brīvprātīgu iemaksu veikšanu minētajos periodos.

Sociālo un darba lietu komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 21. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 21. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā".

Šie grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību jaunajam Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Ievērojot minētās administratīvi teritoriālās izmaiņas, likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" paredz: pirmais – aizstāt priekšvēlēšanu aģitācijas likumā vārdus "republikas pilsētas dome vai novada dome" ar vārdiem "pašvaldības dome", neizdalot atsevišķi valstspilsētas un novada domi; otrais – aizstāt vārdus "republikas pilsēta un novads" ar vārdu "pašvaldība", neizdalot atsevišķi valstspilsētas un novadus, ņemot vērā, ka atbilstošajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir novadi, kuros ietilpst valstspilsētas, piemēram, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.

Likuma spēkā stāšanās laiks ir noteikts 2021. gada 1. jūlijs, ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 2. punktu, kas noteic, ka ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojekts ir izskatīts pirmajā lasījumā un atbalstīts.

Lūdzu Saeimu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, proti, līdz šī gada 14. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 14. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Juridiskā komisija pirms izskatīšanas otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 858/Lp13).

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izteikt likuma 56.¹ pantu attiecīgā redakcijā.

Man ļoti jāatvainojas, izslēdzās mana elektroniskā ierīce. Vienu sekundīti, lūdzu. Vienkārši tehniski kļūda kaut kāda notika. Burtiski vienu minūti, ja drīkst. Tā, es atvēru šeit... Varam turpināt.

Tātad 2. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izteikt likuma 56.¹ panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) valsts vai pašvaldības iestāde, tajā skaitā arī institūcija, kuras kompetencē ir nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām, vai tās pilnvarota persona, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz pilnvarotās personas likumiskais pārstāvis, izņemot nostiprinājuma lūgumu par valstij vai pašvaldībai piederošiem un piekrītošiem zemes gabaliem, uz kuriem atrodas publiskās lietošanas transporta infrastruktūras objekti, un zemes gabaliem, kuri atrodas ostas teritorijā;". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 4. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 26. un 27. punktu. Faktiski šī priekšlikuma būtība ir samazināt maksājamo nodevu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu juridiskajām personām. Par šo priekšlikumu komisijā bija karstas debates, bija viedoklis gan par to, ka minētās darbības ir jādara, ir jāsamazina attiecīgā nodeva, jo ir nekonkurētspējīgi apstākļi Latvijā, salīdzinot ar kaut vai kaimiņvalstīm. Bija arī Finanšu ministrijas pārstāvju viedoklis, ka šis jautājums šobrīd nav risināms un ir atliekams uz vēlāku laiku. Komisijā ir atbalstīts. Es pieļauju, ka par šo priekšlikumu varētu būt arī debates.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. Tādā gadījumā es lūdzu apstiprināt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret un atturas – nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. 13. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"".

Likumprojekta iesniegšanas un atbalstīšanas mērķis ir nodokļu atlaižu... tiešo nodokļu atlaižu piemērošana Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai par ieguldījumiem darbaspēkā līdzvērtīgi, kā tas šobrīd tiek īstenots Latgales un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā.

Komisijā ir saņemti 20 priekšlikumi, un tie arī komisijā tika izskatīti.

1. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz (kopumā visi ir ministra... gandrīz visi ir ministra priekšlikumi) līdzvērtīgus tiešo nodokļu atvieglojumus piemērot arī Ventspils brīvostai un Rīgas brīvostai, nenosakot ierobežojumus darbinieku deklarētajai dzīvesvietai. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Īsumā mēģināšu paskaidrot, par ko ir šis priekšlikums un pārējie priekšlikumi, kas ir saistīti ar 1. priekšlikumu.

Jāsaka, ka Latvijā kopumā ir trīs lielās ostas, tās atrodas Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Vienā ostā – konkrēti Liepājā – ir atšķirīgs nodokļu režīms, kur ir izveidota speciālā ekonomiskā zona, un uzņēmējiem, ieguldot šajā zonā, veicot investīcijas, tiek piešķirtas nodokļu atlaides. Šāda situācija faktiski rada nevienlīdzīgu konkurenci visu ostu starpā, un es paskaidrošu, kāpēc tas tā ir.

Visām Latvijas lielajām ostām viens... kā galvenā... viena no galvenajām kravām ir vietējo kravu pārkraušana. Pašreiz Liepājas ostā no visām kravām aptuveni 50 procenti tiek pārkrautas vietējās kravas. Rīgā tā ir aptuveni trešdaļa, un Ventspilī aptuveni ceturtā daļa no visām kravām, kas tiek pārkrautas, ir vietējas izcelsmes kravas. Šīs kravas, kuras tiek pārkrautas, bieži vien tiek ģenerētas tieši ostas teritorijā ražošanas uzņēmumos. Pateicoties nodokļu režīmam, kāds ir izveidots Liepājā, mēs redzam, ka šādi režīmi tiešām darbojas un strādā un šāds valsts atbalsts ostām ir nepieciešams ne tikai Liepājai, bet arī pārējām ostām.

Tātad, pateicoties valsts atbalstam Liepājas ostai, konkrēti Liepājas SEZ teritorijā ir izveidoti vairāki uzņēmumi, kas ražo dažāda rakstura produktus, preces. Tie pārsvarā ir lielgabarīta un smagāki produkti, kurus saražo uz vietas, teritorijā, tālāk krauj kuģos un ved uz konkrētu valsti, kur tas ir nepieciešams. Tādējādi tiek veicināts ostas apgrozījums.

Ņemot vērā to, ka valstī tranzīta kravas samazinās un arī nākotnes perspektīvā, visticamāk, tas kravu apjoms, tranzīta kravu apjoms, paliks līdzīgs, arī pārējām ostām, lai spētu vienlīdzīgi konkurēt tai skaitā ar Liepājas ostu, šim nodokļu regulējumam būtu jābūt līdzīgam. Tāpēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums ir par to, lai arī Ventspils un Rīgas ostas teritorijā uzņēmējiem, kuri veic ieguldījumus šajās teritorijās, paredzētu tieši tādus pašus nodokļu atvieglojumus, kādi tie ir uzņēmējiem Liepājas ostas teritorijā.

Balstoties uz šo, es aicinu atbalstīt šo satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu, kā arī pārējos satiksmes ministra priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Patiesībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot šo likumprojektu, bija detalizētas un asas diskusijas, un reāli vairākums no komisijas neatbalstīja satiksmes ministra Linkaita kunga piedāvātos priekšlikumus. Kāpēc? Tāpēc, ka pret šiem priekšlikumiem krasi un diezgan pamatoti, ar argumentiem un cipariem, iebilda arī Finanšu ministrija. Argumentācija bija saistīta ar to, ka attiecīgais atvieglojums skar darbaspēku un tas saskan arī ar paziņoto nacionālās industrializācijas politiku, un attiecīgi šie nodokļu atvieglojumi pārsvarā un pamatā skar Rēzeknes un Latgales ekonomisko brīvo zonu un arī to zonu Liepājas brīvostā, kura nodarbojas ar ražošanu, ar produktu izveidi, nevis ar brīvostu kā tādu un nevis ar brīvostas kā pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tieši kravu tranzītā. Tā ir ļoti būtiska atšķirība starp šiem subjektiem likumā, un tāpēc arī tas ir ļoti svarīgi, lai pieņemtie lēmumi būtu līdzsvaroti un mērķēti uz konkrētu segmentu.

Ja mēs runājam par valsts izvēlēto reindustrializācijas politiku, tad šajā gadījumā šai reindustrializācijai jābūt vērtētai un vērstai uz tiem reģioniem. Tas ir ļoti, ļoti nepieciešams arī attiecīgi no darbaspēka pieejamības, no darbaspēka kvalitātes, no ekonomisko aktivitāšu stimulēšanas viedokļa. Mēs redzam, ka tas patiešām ir nepieciešams Latgalē un noteikti tas ir nepieciešams arī Liepājā.

Par satiksmes ministra piedāvājumu. No sākuma, manuprāt, vajadzētu atgriezties pie Jaunās konservatīvās partijas iepriekšējā periodā realizētās politikas, kas tieši rezultējās ar Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārņemšanu, uzsākto reformu, kuru valdība, izskatās, pašlaik vēl nav akceptējusi, ņemot vērā Ministru kabinetā pieejamo informāciju un arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju. Līdz ar to visa atbildība par problēmām, par ekonomiskajām problēmām, jāuzņemas Jaunajai konservatīvajai partijai. Nedrīkst tagad vairākus segmentus, kas savstarpēji nav tiešā veidā sasaistīti, likt vienā likumprojektā. Lai Jaunā konservatīvā partija atbild par tiem zaudējumiem, ko nodarīja Rīgas brīvostai un Ventspils brīvostai. Šajā likumprojektā un paketē skatāmies tikai tos darbaspēka atvieglojumus, kas skar īpaši reindustrializācijas zonas Liepājā un Rēzeknē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Es gribēju papildināt Ļubovas Švecovas teikto par to, ka... viņas minēto par to, ka ostas nav atbildīgas par industrializāciju. Mēs esam tikušies ar vairākiem ostu uzņēmējiem dažādos formātos (respektīvi, es un satiksmes ministrs), kā arī dažādiem viņu pārstāvjiem par to, kā pašreiz risināt situāciju, kad samazinās tranzīta kravas.

Viens no galvenajiem nākotnes redzējumiem ir ostu industrializācija. Ostu industrializāciju ir iespējams panākt, ja ir kāds valsts stimulējošs efekts. Mēs redzam, ka Liepājas ostas gadījumā tiešām šis stimulējošais efekts strādā un uzņēmējiem šie nodokļu atvieglojumi ir svarīgi, un viņi iegulda. Attiecīgi, ja mēs līdzīgus atvieglojumus ieviešam Ventspils un Rīgas brīvostā, tad arī šeit parādīsies motivācija veikt lielākas investīcijas.

Šī industrializācija nepieciešama tieši tāpēc, ka pievienotā vērtība – saražotais ostas teritorijā – pēc tam pārsvarā tiek eksportēta caur šīm konkrētajām ostām, tādējādi kompensējot to kravu kritumu, kas ir radies tranzīta apsīkuma rezultātā.

Līdz ar to aicinu joprojām atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Aicinu vērtēt speciālo ekonomisko zonu kā atsevišķu un tomēr atšķirīgu no brīvostas segmentu. Speciālajai ekonomiskajai zonai ir būtiska atšķirība ar to, ka... pieņemsim, arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir vairāk nekā puse no pilsētas teritorijas, tā nav tikai osta. Ļoti būtiska daļa ir bijušā "Metalurga" teritorija, degradēta teritorija, kurai ir vajadzīgi tiešām, varētu teikt, reāli atbalsta instrumenti, lai to attīstītu, iedzīvinātu un tur nāktu investīcijas. Gribu vērtēt un uzsvērt arī to, ka šobrīd Liepājas speciālā ekonomiskā zona strādā ar tieši tādiem pašiem atbalsta mehānismiem kā Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta – pretēji Butāna kunga stāstītajam, ka jau šobrīd Liepājā ir kaut kas atšķirīgs un vairāk. Nē, tā nav.

Šis likumprojekts tiešām dos šo atšķirīgo iespēju darbaspēka ieguldījumiem piemērot tiešās nodokļu atlaides, kas gan tikai tā faktiski īstenojas parasti pēc diviem gadiem no ieguldījumu sākšanās brīža.

Manuprāt, ir ļoti būtiska atšķirība arī tajā, ka satiksmes ministra piedāvātajos priekšlikumos nav noteikta sasaiste darbaspēkam ar deklarētās dzīvesvietas teritoriju, kas ir gan Latgales, gan Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai. Šajā likumprojektā paredzēts Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai, kas... sasaista darbaspēku ar konkrēto reģionu. Turpretī satiksmes ministra sagatavotajos priekšlikumos šādu ierobežojumu nav.

Tas nozīmē, ka... tā idejiski... iedomājoties... mēs varam arī paredzēt, ka darbinieks var strādāt Rīgā, protams, varbūt Daugavpilī, bet tikpat labi varbūt Odesā, varbūt Sanktpēterburgā, varbūt Stokholmā un par šim darbiniekam izmaksātajām darba algām saņems atvieglojumus šajā brīvostā reģistrētais uzņēmums. Tas, manuprāt, nav atbilstoši. Tas ir tikai viens no, varētu teikt, iebildumiem, kas izskanēja arī komisijas sēdē.

Manuprāt, brīvostu pārvaldības reforma ir uzsākta. Es domāju, ka Ministru kabinets arī droši vien šo procesu turpinās un šajā pārvaldības reformas kontekstā noteikti ir jāvērtē dažādi atbalsta mehānismi – kā uzlabot brīvostās šo, varētu teikt, pievienotās vērtības radīšanu un iespēju attīstīties, bet šis konkrētais speciālo ekonomisko zonu modelis, kas šobrīd tiek izmantots Rēzeknei un Latgalei (un tagad likumprojekts paredz, ka tāds, līdzīgs, būs Liepājai), ir atšķirīgs un, varētu teikt, nav viens pret vienu piemērojams brīvostām.

Aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Man šķiet, ka mēs šodien te runājam par vienu ļoti svarīgu investīciju veicināšanas instrumentu, kas ir speciālās ekonomiskās (Skaņas pārrāvums.)... zonu jēga un būtība ir stimulēt ekonomisko izaugsmi tajās teritorijās, kur citādi būtu problemātiski ekonomikai attīstīties. Tāpēc valsts izveidoja šādas teritorijas. Tāda ir izveidota Liepājā, tāda ir izveidota Rēzeknē, un tāda ir izveidota Latgalē. Tas ir darīts ar mērķi stimulēt, paaugstināt ekonomisko aktivitāti vietās, kur citādi tā ir pazemināta.

Šis instruments ir līdzīgs tam, kas apmēram pirms gada tika pieņemts saistībā ar Latgales speciālo ekonomisko zonu un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu, kuru virzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kuras nolūks bija panākt pozitīvu... ekonomikas izaugsmes stimulu Latgales reģionā, Latvijā vismazāk attīstītajā reģionā, – situācijā, kur vēsturiskie, speciāli ekonomiskajai zonai piemērotie nodokļu stimuli vairs nestrādāja nodokļu politikas izmaiņu dēļ.

Šobrīd to attiecināt uz Liepāju... es priecājos, ka tas notiek, ka šāds priekšlikums Saeimā iet cauri un mēs esam tikuši līdz tam, lai šo likumprojektu izskatītu otrajā lasījumā. Arī Liepājā situācija ir analoga un ir jāparedz šāds atbalsts, taču attiecināt šādus pašus noteikumus uz Rīgu būtu pilnīgi aplami no speciālo ekonomisko zonu izveides principa.

Tātad – speciālo ekonomisko zonu veido reģionālo ekonomisko atšķirību mazināšanai. Dodot Rīgas pilsētā, ekonomiski visattīstītākajā Latvijas daļā, šādu privilēģiju, šādu nodokļu priekšrocību, mēs faktiski vēl pastiprinātu tās konkurences priekšrocības, kādas Rīgai ir attiecībā pret citām teritorijām Latvijā, un tas būtu ļoti nepareizi. Ja ir vienādi noteikumi investīcijām Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rīgā, tad kāpēc investēt Liepājā un Latgalē? Mūsu mērķis ir panākt vairāk investīciju visā Latvijas teritorijā, mazināt reģionālo nevienlīdzību.

Es atbalstu šo likumprojektu, šo ideju, un es neatbalstīšu šo satiksmes ministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es neatbalstu šos ministra iesniegtos priekšlikumus, to skaitā arī šo. Manā ieskatā, tomēr ir šīs starpības jānodrošina... starp Rīgu un pārējām Latvijas teritorijām.

Es gan domāju, ka... Pūces kungs pareizi minēja to, ka šīs speciālās ekonomiskās zonas... tie labumi, ko uzņēmējs var gūt no esības šajā zonā, ir būtiski izmainījušies, mums darbojas reinvestētās peļņas... šis mehānisms, kas būtiski maina spēles noteikumus. Ja ministram tiešām būtu vēlme atbalstīt šīs teritorijas, tad varētu arī iesniegt... arī valdībā, skatīties... iesniegt, pieņemsim, transporta jomā risinājumus, kas attiecas ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Ventspili, Liepāju... Latgalē – uz Daugavpili... arī tur, lai no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda, pieņemsim, būtu kādas investīcijas klimata jautājumu, izaicinājumu risināšanā. Šie ir tādi reāli piemēri, kur var tiešām palīdzēt. Šie priekšlikumi... Manuprāt, satiksmes ministrs šī likuma izpratnē ir tā viegli apmaldījies un ir īsti apjucis ostu jautājumos, lai neteiktu vairāk. Manuprāt, šie tiešām ir vairāk kaitnieciski nekā ar pievienoto vērtību veidoti priekšlikumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir viens būtisks jautājums – par to, kādā veidā turpmāk attīstīsies Latvijas lielo ostu saimniecība. Priekšlikums par to, ka Liepājā būs papildu nodokļu stimuli, ir pozitīvs un atbalstāms, bet ir jāuzdod jautājums – ar ko Ventspils, piemēram, atšķiras no Liepājas? Ja es kaut kādā mērā varētu piekrist Pūces kunga argumentam par Rīgu kā metropoli, kurā attīstība notiek, tad attiecībā uz Ventspili gan... Situācija ar Liepāju un Ventspili ir ļoti līdzīga.

Kā jūs atceraties, 2019. gada beigās, kad mēs pieņēmām Saeimā lēmumu par to, ka mainās ostu pārvaldība Rīgā un Ventspilī, mēs arī uzņēmāmies atbildību par to, kas šajās ostās notiek un kādi procesi būtu atbalstāmi un veicināmi. No Satiksmes ministrijas puses... mēs uzskatām, ka industrializācija un jaunu darba vietu radīšana ostas teritorijā ir viena no mūsu prioritātēm. Kā jau ministrijas parlamentārais sekretārs deputāts Butāna kungs debatēs teica, samazinoties tranzīta kravu plūsmai, viena no alternatīvām ir radīt šo ostu teritorijā tādus ražojošus uzņēmumus, kas pēc tam saražoto produkciju varētu eksportēt un kaut kādā mērā kompensēt tranzīta kravu kritumu.

Tāpēc es aicinātu Saeimas deputātus ieklausīties šajos priekšlikumos un atbalstīt tos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šajā likumprojektā satiksmes ministra piedāvātos priekšlikumus. Un uz jautājumu par atbildību... Par ostu attīstību, par to, ka tranzīts... un ka ostas atrodas šādā stāvoklī, kādā tās atrodas, ir pilnīgi atbildīga Jaunā konservatīvā partija un tātad arī satiksmes ministrs Linkaita kungs.

Jāskatās... Jādomā par to, ka mums jāatbalsta patiešām tie reģioni, kas atrodas sarežģītā situācijā attiecībā uz darbaspēku. Linkaita kungam būtu jāpiedāvā tādi risinājumi ostu sakārtošanai... un par tiem jautājumiem, kas iet kopā ar likumprojektu par ostām, par to pārvaldības modeli. Un tā ir likumdošanas pakotne – paredzēt attiecīgus iespējamos risinājumus, bet ne šajā likumdošanā... un ne šajā likumprojektā.

Lūdzu kolēģus neatbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, šis jautājums ir aktuāls, bet šajā gadījumā es piekrītu kolēģiem – Ļubovai Švecovai, Ilzei Indriksonei, Jurim Pūcem un Viktoram Valainim.

Ja priekšlikumā, ko iesniedzis satiksmes ministrs, nebūtu minēta Rīgas brīvostas kapitālsabiedrība, bet tikai Ventspils, šis priekšlikums būtu diskutējams un, iespējams, arī atbalstāms, bet man šķiet, ka joprojām politiķiem, diemžēl arī atsevišķiem ministriem nav izpratnes par tiem mehānismiem... par to, kā attīstās tās teritorijas, kuras ir atpalikušas, tātad arī tajās teritorijās esošās ostas. Gadījums, ka Rīgas brīvosta tiek salīdzināta ar Liepājas brīvostu, tomēr nav pieņemams.

Tāpēc es lūgtu arī neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

I. Indriksone. Komisija pēc garām diskusijām neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē – Juridiskā biroja atzinumā... Ja netiek atbalstīts 1. priekšlikums, tad nav balsojami visi... turpmākie priekšlikumi – 2., 3., 5., 6., 9., 11., 12., 13., 14., 15., 17. un 18. priekšlikums.

Turpinām darbu.

Tātad – 2. priekšlikums.

I. Indriksone. 2. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Saistīts ar paredzamo algu izmaksas... kā tiešo nodokļu atvieglojumu... piemērošanu...

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, es vēlējos paturpināt debates par šo pašu tēmu.

Tas, ko saklausīju no kolēģiem, ir, ka kopumā kolēģi iestājas pret nodokļu atvieglojumiem Rīgas teritorijā... brīvostās, savukārt Ventspils teritorija varētu būt pielīdzināta Liepājai, un šeit šādus nodokļu atvieglojumus faktiski varētu arī ieviest. Līdz ar to, lai plašāk... un, lai lieki daudz nerunātu, es domāju, ka viens no iespējamiem variantiem, skatot šo likumprojektu pirms trešā lasījuma, ir pārskatīt šos priekšlikumus un sagatavot tādus priekšlikumus – un atbalstīt! –, kuri paredz atbalsta mehānismus arī Ventspils reģionam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tas gan nebija par 2. priekšlikumu... acīmredzot.

Debates slēdzu.

Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 2. priekšlikumu? Tātad 2. priekšlikums nav balsojams.

Nākamais – 3. priekšlikums.

I. Indriksone. 3. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams. Un deputāti nav pieteikušies debatēt.

Ceturtais.

I. Indriksone. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina aizstāt likumprojekta tekstā vārdus "Liepājas pilsēta" ar "Liepājas valstspilsētas pašvaldība" (saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 5. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas paredz papildināt tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu... ar Ventspils un Rīgas brīvostām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I. Indriksone. 6. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

I. Indriksone. 7. – Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka ārzonās reģistrētajiem uzņēmumiem nepiemēro nodokļu atlaides speciālajās ekonomiskajās zonās. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums – 7. priekšlikums – ir ciešā mērā saistīts ar 8. un 19. – Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem.

Kā jau Indriksones kundze minēja, priekšlikuma būtība ir izslēgt ārzonās jeb ofšoros reģistrētus uzņēmumus... arī tos, kuri ir reģistrēti Latvijā un kuriem 25 procenti un vairāk kapitāla daļu ir... tātad uzņēmumiem, kas ir reģistrēti ārzonās vai ofšoros... izslēgt no to saraksta, kuri var saņemt nodokļu atvieglojumus brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Kā zināms, naudas plūsma caur zemu nodokļu un beznodokļu valstīm nav caurskatāma un bieži vien nav iespējams noskaidrot, kam pieder šīs ārzonās reģistrētās kompānijas vai kapitāla daļas, kas arī ir Latvijas reģistrētajos uzņēmumos. Lai arī pēc būtības un definīcijas ofšorkompānijas nav nekas nelegāls, nevaram ignorēt arī mūsu rīcībā esošās zināšanas, ka, piemēram, ja šīs kompānijas Latvijā veic saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, pastāv grūtības iekasēt nodokļus par šeit gūtajiem ienākumiem.

Izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – tā ir problēma visā pasaulē, piemēram, Eiropas Savienības valstīm tas ik gadu izmaksā simtiem miljardu eiro. Eiropas Parlamenta aprēķini liecina, ka Eiropas Savienības valstis ik gadu zaudē līdz pat 20 procentiem no iekasējamiem uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Eksperti gan Eiropas Savienībā, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, gan citās starptautiskajās organizācijās jau gadiem norāda uz nepārprotamu saikni starp ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, mazākiem nodokļu ieņēmumiem, starpvalstu sankciju apiešanu un pelēko ekonomiku, kā arī naudas atmazgāšanu un korupcijas riskiem. Un šie riski būtiski palielinās, ofšoriem darbojoties tieši brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Arī Latvijā pastāv iespēja, ka caur ofšoriem nauda tiek ieplūdināta Latvijas pelēkajā ekonomikā kā slēptie maksājumi privātpersonām vai uzņēmumiem. Jāatgādina, ka arī Latvijā gadu gaitā fiksēti dažādi gadījumi, kur caur sazarotiem, sarežģītiem ārzonu firmu tīkliem ir fiksēta saistība pat, pieņemsim, ar Dienvidamerikas narkokarteļiem. Ofšoru labumu, tādu kā nodokļa atvieglojumu brīvostās, ierobežošana ir arī saskaņā ar kopējo Eiropas Savienības nostāju pret zemo nodokļu valstīm, necaurspīdīgām investīcijām un negodīgiem ekonomikas dalībniekiem.

Vēlos pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kuri atbalstīja iniciatīvu turpināt iegrožot šāda veida uzņēmumu iespējas Latvijā, tā iestājoties par godīgākiem spēles noteikumiem visiem.

Aicinu deputātus atbalstīt 7. – Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu, kas savstarpēji saistīts ar 8. un 19. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad runātājs izteica atbalstu priekšlikumam.

Deputāti priekšlikumu atbalsta.

I. Indriksone. 8. – Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums, kas paredz jau konkrēti šos ierobežojumus ārzonu uzņēmumiem. Atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 9. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš noraidītiem priekšlikumiem. Šis arī nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

I. Indriksone. 10. – deputātes Indriksones priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar ierobežošanu... kas paredz papildināt likumprojektu ar nosacījumu, ka konkrētām nozarēm netiek piemērotas šīs tiešās nodokļu atlaides par ieguldījumiem darbaspēkā, līdzīgi kā tas šobrīd jau tiek īstenots arī Latgales un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 11. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas arī saistīts ar tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu algu izmaksām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 12. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

I. Indriksone. 13. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Indriksone. 14. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

I. Indriksone. 15. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

I. Indriksone. 16. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šis gan būtu balsojams, ja kāds no deputātiem to lūgtu.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I. Indriksone. 17. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

I. Indriksone. 18. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams.

I. Indriksone. 19. – Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem. Nosaka kārtību, kādā tiek piemērota šī likumprojekta norma. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas... izmaiņām, lai skaidri iezīmētu atbilstošās administratīvās teritorijas, kurās dzīvojošiem darbiniekiem ir jāpiemēro nodokļu atlaides par viņu... izmaksātajām darba algām.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Likumprojekts komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas... paskatīsimies, es atvainojos, kalendārā. Šodien mums ir septītais... plus piecas...

Sēdes vadītāja. 12. aprīlis.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 12. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Strādājam ar likumprojektu Nr. 892/Lp13.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirms otrā lasījuma un atbalstīja.

Ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Tiek precizēta terminoloģija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Arī te tiek precizēta terminoloģija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums, kas ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 12. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 13. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15. aprīlis.

Darba kārtībā – paziņojuma izskatīšana par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2020. gada 2. septembra līdz 2021. gada 6. janvārim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidijs! Godātie kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no pagājušā gada 2. septembra līdz šā gada 6. janvārim. Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi deputāti:

Ilmārs Dūrītis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pagājušā gada 16. jūlijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ pantu (par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā) un 166.²⁸ pantu (par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 17. septembrī.

Gatis Eglītis. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1. rotā pagājušā gada 5. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 21. oktobrī.

Ieva Krapāne. Maksātnespējas kontroles dienestā pagājušā gada 17. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁶ pantu (par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 25. decembrī.

Janīna Kursīte. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā pagājušā gada 20. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁷ pantu (par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 4. decembrī.

Regīna Ločmele. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 11. rotā pagājušā gada 11. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 27. oktobrī.

Vladimirs Nikonovs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā pagājušā gada 14. oktobrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 6. novembrī.

Jānis Urbanovičs. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pagājušā gada 4. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 533. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona"). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 23. novembrī.

Inese Voika. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā pagājušā gada 11. novembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturto daļu (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 30. novembrī.

Paziņojumā nav ietvertas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad paziņojumu mēs esam uzklausījuši.

Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Darbu turpināsim pulksten 17.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

25. marta sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 17.00.

Līdz ar to šā gada 18. marta otro attālināto sēdi slēdzu.