Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 15. aprīļa otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Saeimas Prezidija paziņojumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu "Par praktisko apmācību un eksāmenu procesa organizēšanas un norises nosacījumu moto nozarē atbilstību Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipiem un piesardzības pasākumiem ārtelpās".

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto lēmuma projektu mēs izskatām šajā sēdē? Iebildumu nav.

Sākam izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Labvakar, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē mēs izskatījām moto apmācības industrijas un instruktoru, kā arī operatīvās vadības grupas nolemto. Tas ir kontekstā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vēl precīzāk – ar šo noteikumu 32.⁸ 1., 32.⁸ 3. un 32.⁸ 4. punktu.

Īsumā. 32.⁸ punkta trešā un ceturtā daļa noteic divus ierobežojumus:

pirmkārt, moto apmācību laukumā var atrasties tikai divi apmācāmie un instruktors (nenosakot nekādu raksturojošu laukuma platību);

otrkārt, faktiski 15 minūtes pēc apmācības ir nepieciešams pārtraukums.

Uzklausījuši operatīvās vadības grupas pārstāvi Citskovska kungu, komisijas deputāti neguva pārliecību par to, ka šādi ierobežojumi vispār palīdz ierobežot Covid-19 izplatību. Pie operatīvās vadības grupas lēmumiem netika pieaicināti arī moto industrijas pārstāvji. Līdz ar to komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Saeimu lemt par aicinājumu Ministru kabinetam izvērtēt šo noteikumu atbilstību Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipiem un par īstenoto izvērtējumu un pieņemto lēmumu informēt Saeimu līdz 2021. gada 22. aprīlim.

Kā jau teicu, komisijā šis lēmums tika vienbalsīgi apstiprināts – visi kolēģi piekrita. Pateicos visiem komisijas deputātiem par izrādīto iniciatīvu. Jāteic, ka šī iniciatīva ir nākusi no sabiedrības, tieši kontekstā ar moto apmācību veikšanu instruktori bija vērsušies komisijā.

Komisijā visi deputāti, izrādot iniciatīvu šajā gadījumā, šādu lēmuma projektu ir atbalstījuši. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Pirmām kārtām jāsaka paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, kurš ir aktīvi sekojis līdzi jautājumiem, kas skar dažādu transportlīdzekļu, to skaitā arī moto transportlīdzekļu... apmācības veikšanu tieši praktiskajā ziņā.

Šajā gadījumā... Varbūt kāds jau ir dzirdējis, ka ir arī sākta iniciatīva platformā ManaBalss.lv – parakstu vākšana attiecībā uz vienu no punktiem, kas ir minēts arī šajā lēmuma projektā, konkrētāk, attiecībā uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 attiecīgo punktu, proti, 32.⁸ 4. punktu.

Taču... īsumā... Šajā lēmuma projektā ir runa par trīs punktiem, kuros Ministru kabinetam būtu nepieciešams veikt... kurus vajadzētu potenciāli pat svītrot. Viens no tiem ir par tā saucamo attālināto saziņu starp apmācāmo personu un apmācību veicēju. Komisijas sēdē tika demonstrēti fotoattēli, kā praktiski notiek šī apmācība. Proti, persona moto laukumā ierodas savā individuālajā ekipējumā, tātad ar ķiveri, ar speciālo apģērbu un ar cimdiem. Saziņu nemaz nav iespējams veikt citādāk kā ar ķiverē iebūvēto rāciju; tā ir pārsvarā tātad, nu, standartizēta metode, kā šo saziņu veikt... vai arī kaut kāda cita veida rācijas, mehānismi. Bet... jā, ņemot vērā, ka šis ir standarta risinājums, tīri no juridiskās tehnikas viedokļa ir jāpārskata, vai šāds speciāls norādījums šajos noteikumos, proti, Ministru kabineta noteikumos Nr. 360,  vispār ir nepieciešams.

Tālāk. Šajā... 3. punkts runā par saucamo 15 minūšu... nepieciešamību ventilēt motociklu 15 minūtes pēc apmācību nodarbības beigām. Tas radīja jautājumus (tieši motociklu... apmācības gadījumā!) arī komisijas deputātiem. Vai tiešām motociklam, uz kura sēž persona pilnā apģērbā, ķiverē, ādas... respektīvi, cimdos, specializētos, un kurš atrodas jau ārtelpā... tātad nav kabīnē... Vai tiešām ir nepieciešams šim motociklam veikt ventilēšanu 15 minūtes? Šis ir tāds jautājums, kas arī būtu jāpārskata ekspertiem. Vai šeit nav kaut kas sajaukts ar parasto, tradicionālo, apmācību, kur vadītājs un... tātad instruktors un vadītājs atrodas kādā kabīnē iekšā?

Arī 4. punkts, kas izraisīja manis iepriekš pieminēto ManaBalss.lv iniciatīvu... Tur bija runa par to, ka neatkarīgi no laukuma izmēra, kādā notiek praktiskā moto apmācība... šajā gadījumā laukums nevar būt mazāks par diviem tūkstošiem kvadrātmetru, tas jau ir reglamentēts, bet teorētiski tas var būt arī daudz lielāks, kaut vai hektāru liels, 10 tūkstoš kvadrātmetru liels.

Faktiski nav veikts sadalījums šajā punktā, izdalīts... piemēram, kaut kādi kvadrātmetri, kuri būtu jāievēro šajā laukumā. Ir pateikts, ka pat tad, ja... Tātad, lasot šo punktu, ir tā, ka pat tad, ja laukums būtu 10 hektāru liels, 100 tūkstoš kvadrātmetru, tajā vienalga drīkstētu atrasties tikai instruktors ar diviem individuāli apmācāmajiem. Tātad – nu šāds regulējums ir. Deputātu ieskatā, tā ir kļūda. Iespējams, ir pieļauta kļūda, un tīri tehniski ir nepieciešams to labot. Kā mums stāstīja pieaicinātie valsts pārvaldes pārstāvji, jau ir sagatavoti iespējamie risinājumi, kā varētu šo jautājumu regulēt. Taču potenciāli arī šis punkts būtu vienkārši jāslēdz ārā, jo... Komisijas sēdē mums tika demonstrēti vizuālie materiāli par to, kā notiek apmācības parastajā situācijā... kā notika... un cik liels bija blīvums, tātad arī distance un intervāls starp apmācāmajiem... kā notika, piemēram, pagājušogad vasarā un kā ir, piemēram, tagad.

Līdz ar to daudziem komisijas deputātiem radās viedoklis, ka varētu būt, ka šis punkts vienkārši ir lieks un jāsvītro, jo tādu blīvumu, kas vienlaikus būtu arī satiksmes drošībai atbilstošs, nemaz nerunājot par daudz tuvāko... pieļaujamo blīvumu, daudz intensīvāku blīvumu... tieši infekcijas ierobežojumiem... kas būtu bīstamāks... nu, faktiski tādu nemaz nav iespējams sasniegt. Turpretī ir arī citi regulējumi, kur... Ir, piemēram, iespējami āra treniņi bez jebkādām ķiverēm, bez jebkādiem speciāliem apģērbiem, bez īpašiem cimdiem, kur faktiski... un persona var atrasties pat blakām... 10, 20 cilvēki... un trenēties, intensīvi arī elpojot.

Līdz ar to kopumā šis lēmuma projekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika vienbalsīgi... Arī izstrādāts, aicinot tātad Ministru kabinetu... Nu, principā tas aicinājums jau bija sākotnēji... izslēgt... bet, ņemot vērā Saeimas kārtības rullī noteiktos ierobežojumus, tad... Faktiski tā normatīvā valoda nav iekļauta lēmuma projektā, bet nu... Tātad vispār aicinājums bija izslēgt attiecīgi 1., 2. un 4. punktu.

Paldies visiem komisijas deputātiem par vienbalsīgo atbalstu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Neapšaubāmi atbalstot šīs kļūdas labojumu, man tomēr rodas viens jautājums. Kāpēc ir izvēlēts tik sarežģīts ceļš – pieņemt lēmumu par uzdevumu Ministru kabinetam? Šāds jautājums rodas, ņemot vērā, ka šāda veida lēmumi... šādi Saeimas lēmumi ļoti bieži tiek palaisti... godīgi sakot, netiek ņemti vērā... netiek ņemti nopietni vai vispār netiek ņemti vērā. Teiksim, tā, kā tas bija ar sporta nodarbībām jauniešiem. Vai nevajadzētu vienkāršāk koalīcijas padomei pieņemt uzdevumu Ministru kabinetam ieviest šāda veida labojumus? Man liekas, tas būtu daudz parastāk un, piedodiet, arī daudz lētāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto lēmuma projektu "Par praktisko apmācību un eksāmenu procesa organizēšanas un norises nosacījumu moto nozarē atbilstību Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipiem un piesardzības pasākumiem ārtelpās"! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labvakar, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1023/Lp13) un to sagatavoja pirmajam lasījumam. Ar šo likumprojektu tiek noteiktas sistēmiskas izmaiņas ģimenes valsts pabalstā, kas ieviests jau kopš 1992. gada un šobrīd ir vienīgais universālais pabalsts, kuru regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā, kuras tam ir pieteikušās.

Par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas līdz 15 gadu vecumam tiek piešķirts ģimenes valsts pabalsts. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, ģimenes valsts pabalstu turpina izmaksāt līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš nav stājies laulībā. Šobrīd ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, dzimušā bērna kārtas numura, un kopš 2018. gada 1. marta ir nodrošināta lielāka finansiāla atbalsta sniegšana ģimenēm, kurās ir ne mazāk kā divi bērni, un papildus esošajai valsts ģimenes pabalsta sistēmai darbojas jauns atbalsta mehānisms – piemaksa.

Lai sistēmiski sakārtotu universālā pabalsta jeb atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, arī palielinoties bērnu skaitam ģimenē, likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no faktiski audzināmo bērnu skaita, kuri ir vecumā līdz 20 gadiem un mācās, kā arī paredz turpmāko piemaksu... ģimenes valsts pabalsta izmaksai... iekļaujot pašā pabalsta apmērā.

Ģimenes valsts pabalsts tiks izmaksāts atbilstoši faktiski audzināmo bērnu skaitam vecumā līdz 20 gadiem arī tajās ģimenēs, kurās tiek kopīgi audzināti bērni no iepriekšējām attiecībām, ja ģimene savas attiecības ir nostiprinājusi laulībā. Jaunā ģimenes valsts pabalsta sistēma ir atzīta arī no ekspertu puses. Un, teiksim, ekspertu sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" ietvaros to ir izstrādājuši... šo reformu ir izstrādājuši kopā... sadarbojoties ar vairākiem sociālajiem pārstāvjiem. Jaunā ģimenes valsts pabalsta sistēmā ievērojami palielinājies atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras audzina divus un vairāk bērnus. Tādējādi tiek mazināts nabadzības risks ģimenēm ar bērniem, kā arī tiek veicināta dzimstības palielināšanās.

Likumprojekts paredz, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022. gada 1. janvāri par apgādībā esošu bērnu vai bērniem vecumā līdz 20 gadiem ir šādā apmērā:

par vienu bērnu – 25 eiro mēnesī;

par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī jeb attiecīgi 50 eiro par katru bērnu;

par trīs bērniem – 225 eiro mēnesī;

par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Atbildīgā komisija izvērtēja reformas nianses un uzklausīja sociālo lietu ekspertu viedokļus no Labklājības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī saņēma trīs lielāko Latvijas vecāku organizāciju atzinumus par visu ģimenes valsts pabalsta reformas kopumu... no Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības, vecāku organizācijas un sociālā uzņēmuma Mammamuntetiem.lv, kā arī vecāku apvienības un medija "Māmiņu klubs". Visi pauž vienprātīgu atbalstu šai reformai un aicina to pēc iespējas ātrāk pieņemt, jo īpaši tāpēc, ka tikai pēc šī, centrālā, likumprojekta pieņemšanas... atbilstoši 2020. gada 22. septembra pieņemtajam lēmumam... valdībā... lai kompensētu ģimenes valsts pabalsta samazinājumu tajos gadījumos, kur ģimenē ir palicis viens bērns ģimenes valsts pabalsta saņēmēju vecumā, bet divi vai vairāk šīs ģimenes bērni ir jau pieauguši, tas ir, vecāki par 20 gadiem.

Sekos nākamie soļi attiecībā uz sociālās stipendijas "Studētgods" ieviešanu jauniešiem no ģimenēm, kuras ir izaudzinājušas vai audzina trīs vai vairāk bērnus, studijām koledžā vai augstskolā pirmā līmeņa augstākās izglītības iegūšanai. Tas ir paredzēts kā reformas sastāvdaļa un ar uzviju kompensējošs mehānisms, nodrošinot kuplu ģimeņu jauniešiem atbalstu tieši tajā brīdī, kad tas ir visvairāk nepieciešams ģimenei, ļaujot iegūt augstāko izglītību. Šo Latvijā jauno, nozīmīgo atbalsta veidu paredz ieviest jau no jaunā mācību gada, tas ir, no 1. septembra. Stipendijas "Studētgods" pamatapmērs... tiek plānots, ka tas būs 160 eiro apmērā mēnesī jeb 1600 eiro gadā.

Likumprojektu atbalstījuši arī sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija –, kas snieguši reformai atbilstošu atzinumu. Ģimenes valsts pabalsta reforma detalizēti apspriesta arī Demogrāfisko lietu padomē šī gada 12. martā, kur arī tika pausts vienprātīgs atbalsts šai reformai. Atbildīgās komisijas sēdē tika apliecināts arī tiesībsarga un viņa biroja atzinīgs novērtējums šai reformai. Līdz ar to faktiski... Arī Tieslietu ministrija izvērtējusi tiesiskos aspektus šim likumprojektam un atzīst tos par atbilstošiem no Ministru kabineta nākušajiem grozījumiem...

Līdz ar to – sakarā ar visu izklāstīto – komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

E. Teirumnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Teirumnieks. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam – līdz šī gada 26. aprīlim, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas šī gada 6. maija ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – 26. aprīlis, un izskatīšana Saeimas sēdē – 6. maijā.

Godātie kolēģi! Mēs esam izskatījuši 15. aprīļa otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt par tikko iesniegto deputātu jautājumu.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Viktors Valainis, Edgars Tavars un Andris Kazinovskis ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par higiēniskām auduma maskām". Jautājums tiek nodots ministram.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Kvorums ir konstatēts.

Paldies. Otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem