Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 22. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 22. aprīļa attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kazinovska, Kiršteina, Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Kazinovskis.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pieminot latviešu tautas pretošanos padomju okupācijas varai 50 gadu garumā, ir vienlīdz svarīgi atbilstoši novērtēt kā nevardarbīgo, tā arī bruņoto pretošanos. Gan padomju varas gados, kad to objektīvi pētīt vispār nebija iespējams, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas tieši bruņotā nacionālā pretošanās joprojām netiek pienācīgi novērtēta un pētīta.

Latvijas nacionālo partizānu karā, kurš ilga no 1944. gada līdz 1956. gadam un kurā piedalījās aptuveni 14 tūkstoši cīnītāju, ļoti nozīmīga loma bija Latgalei, kurā kā pirmajā padomju varas okupētajā Latvijas teritorijā jau 1944. gada vasaras nogalē sākās bruņotā pretošanās. Atzinība mūsu nacionālo partizānu varonīgajai cīņai nāca tik nepiedodami lēni un vēlu, ka tikai 2017. gada 3. maijā ar Viestura ordeni tika apbalvoti pirmie divi bruņotās nacionālās pretošanās dalībnieki no pāris desmitiem tad vēl dzīvajiem nacionālajiem partizāniem.

Latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā tieši mūsu nacionālo partizānu cīņas ir saglabājušās kā pretošanās simbols – nozīmīgākā nacionālās pretošanās forma, kas ilga 12 gadus. Īpaši asa bruņota pretošanās notika bijušā Abrenes apriņķa – vēlākā Viļakas apriņķa – teritorijā Ziemeļlatgalē. Iespējams, ka tas saistīts ar Abrenes apriņķa daļas pievienošanu Padomju Krievijai. Nepārprotami nozīmīgākā nacionālo partizānu kauja 1945. gada 2. un 3. martā notika Viļakas apriņķa Stompaku purva salās, kas ir lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē. Aptuveni 350 Latgales mežabrāļu komandiera Pētera Supes vadībā izcīnīja smagu kauju ar uzbrūkošā čekas karaspēka skaitlisko pārspēku, paliekot nesakauti, un, organizēti atkāpjoties, izvairījās no draudošā aplenkuma un papildu zaudējumiem.

Neatkarīgi no reliģiskās piederības un tautības daudzi bijušās Latvijas brīvvalsts pilsoņi pēc padomju karaspēka iebrukuma un Latvijas okupācijas izvērsa sīvu, bruņotu pretošanos. Piemēram, Stompaku kaujā piedalījās krievu tautības puiši no Bubnu ciema, Linavas pagasta. Šis pagasts, kā arī vēl pieci pagasti un Abrenes pilsēta tobrīd jau atradās Padomju Krievijā. Ar laiku čekas pārspēks darīja savu, tomēr patriotisma gars, ilgas pēc Latvijas valsts neatkarības mūsu tautai netika salauztas.

Pēc neatkarības atjaunošanas bijušā Abrenes apriņķa teritorijā, tagadējā Balvu un Viļakas pusē, tika uzstādītas vairākas piemiņas zīmes nacionālo partizānu bruņotās pretošanās vietās. Tādas piemiņas vietas ir Balvu un Viļakas pilsētā, Bērzpils, Tilžas, Rugāju, Lazdukalna un Vīksnas pagastā un, protams, Susāju pagasta Stompaku purvā. Ik gadu 2. un 3. martā Stompaku kaujas vietā tiek organizēti šo cīņu piemiņas pasākumi. Šajos pasākumos piedalās gan iedzīvotāji, gan skolu jaunieši, gan Zemessardzes un Jaunsardzes pārstāvji, gan daudzi citi. Tāpēc ierosinām Saeimai noteikt par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu Stompaku kaujas datumu – 2. martu – kā latviešu tautas neapstrīdamas varonības un nepārprotamas valstsgribas apliecinājumu.

Šis priekšlikums balstās arī uz Saeimas deputātiem adresēto vēstuli, kurā šo datumu, 2. martu, ir atbalstījuši vairāki svarīgi un pazīstami cilvēki, kas sabiedrībā ļoti pazīstami. Starp tiem var minēt sekojošos: Ainārs Bambals (Latvijas Valsts arhīva eksperts), Lidija Lasmane (nacionālās pretošanās kustības dalībniece), Ģirts Valdis Kristovskis, Leo Hiršsons, Dagnija Liepiņa, Pēteris Simsons (Bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas prezidija loceklis), Edgars Skreija (Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs), Vilnis Šmīdbergs (komponists), Jānis Vasiļevskis (novadpētnieks), Elita Veidemane (žurnāliste), Zigurds Vidiņš (režisors), Armands Zvirbulis.

Lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Labdien, kolēģi! Latgalē ir daudz sāpju, daudz karu tai pāri gāja. Vēsturē nav vieglu un vienkāršu risinājumu, un arī interpretācijas nav vienkāršas un vieglas. Latgalē ir arī vecticībnieku ciemati un arī vecticībnieku kapi... Un kāpēc es balsošu "pret"? Tāpēc, ka vecticībnieku kapos Latgalē, Kvedervecumos, ir apglabāta ģimene – māte, tēvs un septiņi bērni. Viņi tika sadedzināti. Viņus sadedzināja dzīvus. Tikai viens bērns palika dzīvs – māte viņu izmeta pa logu, un viņš aizskrēja mežā. Šo ģimeni sadedzināja tieši šīs, teiksim tā, partizānu kustības dalībnieki.

Ko es ar to gribu pateikt? Es gribu pateikt, ka karā un notikumos, kuri notika, nav ne vieglu risinājumu, ne arī vienkāršas interpretācijas, un es nevarēšu braukt uz kapiem pie vecticībniekiem un skatīties viņiem acīs, ja es zināšu, ka tur blakus ir kapiņš, kur ir apglabāta šī ģimene – māte, tēvs un septiņi bērni. Viņi, kas sadega dzīvi, tur ir apglabāti.

Tāpēc es balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas, Čakšas, Teirumnieka, Krapānes, Daudzes, Nemiro, Golubevas, Baumanes, Voikas, Bikšes, Zamura un Pūces iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klausītāji! Mazliet pastāstīšu par likumprojekta būtību... par plānoto likuma grozījumu būtību.

Katram pacientam ir iespēja atteikties no ārstēšanas tikmēr, kamēr viņš ir rīcībspējīgs, bet, nonākot situācijā, kad cilvēks nespēj pieņemt lēmumu, personas autonomija netiek ņemta vērā.

Attiecībā uz neplānotām situācijām... Latvijā nepastāv vienots mehānisms, kā vispārīgi... rakstveidā, juridiski saistoši noformulēt pacienta gribu attiecībā uz šādiem gadījumiem. Arī es ikdienā kā ārsts saskaros ar tādu lietu, ka pacients bieži vien nēsā sev līdzi, teiksim, rakstiski... uzrakstītu tādu zīmi, ka...

Nu, ja viņš ir jau galēji slims, piemēram, ar kādu smagu onkoloģisku saslimšanu vai smagu sirds mazspēju un ja pacienta sirdsdarbība apstājas, tad ārstam, kā vienmēr, pacients ir, teiksim, jāreanimē, jāslēdz klāt dzīvību uzturošām iekārtām, mākslīgajai plaušu ventilācijai (reizēm vēl sarežģītākas ierīces tiek pievienotas). Taču, jāsaka, šajos galēji smagu slimību gadījumos... Protams, pacients tiek pieslēgts šādām iekārtām, bet tas rezultāts tik un tā ir viens – ka sirds jau mums... kā saka, sirdsdarbība ir autonoma, sirdsdarbību atjaunot mēs varam, bet galvas smadzenes jau cieš... Un rezultāts pēc kādas nedēļas vai divām, kad pacients ir mākslīgi ventilēts, tāpat ir, kā saka, visiem zināms.

Tāpēc faktiski šādi grozījumi padarīs šo pacienta gribu... Tas attieksies tikai uz šādiem... jau termināli, smagi slimiem pacientiem. Protams, mēs turpināsim konkrēti trijos lasījumos diskutēt par šo likumprojektu, iesaistot gan Latvijas Ārstu biedrību, gan pacientu organizācijas, ar kurām mēs jau diskutējām likumprojekta izstrādes stadijā (arī pacientu organizācijas šādus grozījumus atbalstīja).

Tāpēc, kolēģi, es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām... komisijai, lai mēs jau varam strādāt.

Un vēlreiz atgādinu: tas attieksies uz tiem pacientiem, kuri ir jau termināli slimi, par kuriem mēs zinām, ka... okay, ja mēs pieslēdzam, teiksim, mākslīgajai ventilācijai, cilvēks vēl nedēļu... mēs varam vēl ventilēt, bet tā... Faktiski pacients varēs atteikties no šī posma, reģistrējot, piemēram, savu vēlmi elektroniskajā veselības sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 57, pret – 16, atturas – 2. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Tavara, Kučinska, Dūklava, Vucāna, Auguļa, Daudzes, Krauzes, Stepaņenko un Sprūdes iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā, cienītā Saeimas sēdes vadītāja – Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī grozījumu pakete ir savdabīgs atbalsta veids mūsu uzņēmējiem, kurus... Mēs varētu papildināt Saeimas jau atbalstītos un komisijām nodotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo tā ir tieši tā sadaļa, kas, pieņemot pagājušā gada budžetu... vistiešākajā veidā atstās ietekmi uz mazo uzņēmējdarbību. Šīs minimālās sociālās iemaksas... Jau šobrīd ir pirmie... mēs saņemam pirmos signālus par to, ka tas slogs ir pārāk liels, īpaši šajos apstākļos, kad no Covid-19 krīzes visvairāk cieš tieši mazais uzņēmējs. Un tieši mazie, šie pašnodarbinātie... frizieri, mākslinieki... vienalga kas... Šīs minimālās sociālās iemaksas, kas šobrīd... ar pagājušā gada budžetu ir noteiktas... būtu pareizi tās uz kādu laiku atlikt.

Mums bija konsultācijas arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kura arī piekrīt, ka tas būtu risinājums – kaut kādā veidā mazliet uzlabot vidi tieši mazajiem uzņēmējiem, kaut kādā veidā uzlabot viņu stāvokli, nedzīt viņus vēl vairāk ēnu ekonomikā, jo šobrīd jau... gan ar visiem grozījumiem, gan ar visiem ierobežojumiem un citiem valdības pieņemtajiem lēmumiem ir diezgan sarežģīta situācija mazajam biznesam, un šo minimālo sociālo iemaksu atlikšana būtu pilnīgi pareizs solis, lai kaut kādā veidā nāktu pretī mazajiem uzņēmumiem.

Ietekme uz budžetu, protams, ir, bet, ja mēs skatāmies, kādā veidā šobrīd tiek tērēta valsts nauda dažādiem atbalstiem, mēs skaidri saprotam... esam saņēmuši signālu, ka valstij nauda ir, un, ja valstij nauda ir, tad būtu pareizi palīdzēt arī tiem, kuriem šajos krīzes apstākļos šī palīdzība ir visvairāk vajadzīga.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 47, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par ostām" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Tātad runāšu "par" likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

2019. gada 9. decembrī – Starptautiskajā pretkorupcijas dienā – ASV paziņoja par sankciju noteikšanu Aivaram Lembergam un vairākām juridiskajām personām, to skaitā Ventspils brīvostas pārvaldei. Saeimai kopā ar valdību bija steidzami jāreaģē, lai netiktu paralizēta ostu darbība.

2019. gada 14. decembrī spēkā stājās grozījumi Likumā par ostām, kuri uzdeva valdībai izvērtēt Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības principiem un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimā likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu izstrādāja, uzklausot dažādu sociālo partneru, uzņēmēju, pašvaldību un valdības pārstāvju viedokļus, Satiksmes ministrija. Šī gada 13. aprīlī valdība nolēma to nodot Saeimai – pēc tam, kad tika panākts iespējami labākais kompromiss starp lēmuma pieņemšanā iesaistītajām pusēm. Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas arī konsultācijas ar Eiropas Komisiju un saņemts apstiprinājums, ka grozījumi Likumā par ostām un Latvijas ostu pārvaldības modeļa pārveide... ostu pārveide par kapitālsabiedrībām nerada bažas no valsts atbalsta viedokļa.

Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka, veidojot kapitālsabiedrības, valsts to pamatkapitālā ieguldīs līdzšinējo ostu pārvalžu mantu un aktīvus. Kapitālsabiedrību izveidē ir iespēja piedalīties arī pašvaldībām, ieguldot ostu pamatkapitālā pašvaldību īpašumus un aktīvus ostu teritorijā. Tādējādi tiek radīti priekšnoteikumi valsts un pašvaldību interešu sabalansēšanai un efektīvai sadarbībai un pašvaldības arī turpmāk saglabās aktīvu līdzdalību ostās, kontrolēs to īpašumu lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Likumprojekts paredz arī virkni citu būtisku uzlabojumu. Katrai ostai tiks veidota ostas sadarbības padome, lai ostā strādājošajiem uzņēmējiem būtu plašākas iespējas iesaistīties ar ostas attīstību saistītu jautājumu risināšanā. Ostu maksas noteikšana būs atklātāka, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības ostu regulas normu pārkāpumiem, par ostu pakalpojumiem deleģēta Satiksmes ministrijai un Konkurences padomei.

Grozījumi paredz atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā ostu pārvaldes var sniegt pakalpojumus un sekmēt ostu un ostās strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.

Vienlaikus likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības modeļa maiņa un grozījumi likumā par Liepājas speciālo ekonomisko zonu tiek atlikti, nosakot, ka vispirms (bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. martam) nepieciešams izvērtēt ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpildi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldībai.

Likumprojektā paredzēts, ka likuma grozījumu spēkā stāšanās... deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību akciju sabiedrībā "Ventas osta" – Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai. Pārvaldes modeļa maiņa nodrošinās politisko neatkarību ostas darbībā, valsts interešu ievērošanu, kā arī ostu darba profesionālu un caurskatāmu vadību. Ilgtermiņā ostu pārvaldības modeļa maiņa veicinās ostu kā Latvijas valsts stratēģiskā aktīva attīstību un konkurētspēju.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja – Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kad Tālis Linkaits stājās amatā, viņš minēja to, ka tranzīta joma viņam nekādā ziņā nebūs prioritāte un ka viņš darbosies citās jomās. Šobrīd tādus pašus tekstus jau runā Ministru prezidents. Diemžēl tam visam ir arī rezultāti, un tas atspoguļojas kravu kritumā ostās, kas Ventspilī un Liepājā... Ventspili un Rīgu ir ietekmējis visvairāk. Ja mēs paskatāmies... Baltijas valstu vidū... tur tomēr ir valdības, kas par šo jautājumu domā vairāk, un tur šie kritumi – neatkarīgi no starptautiskās situācijas – ir būtiski mazāki, tur ir izdevies tomēr saglabāt kravu apjomus. Mums tas diemžēl nav izdevies. Un tas lielā mērā ir tieši no... politisko signālu raidīšanas viedokļa...

Ja mēs skatāmies šo sagatavoto likumprojektu, ko piedāvā... es domāju... šajā krīzes laikā piedāvā valdība... tiek runāts par OECD principiem, tiek runāts par labu pārvaldību, bet kā mēs varam runāt par labu pārvaldību, ja pašos pamatos likumprojekts ir sagatavots neatbilstoši Saeimas pieņemtajiem likumiem! Un šeit es runāju par Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, kas paredz, ka ikvienai publiskai personai ļoti būtiski ir izvērtēt, pirms dibināt kapitālsabiedrību... Tur ir noteikti principi, kādā veidā ir jāvērtē tas... būt vai nebūt kaut kādai jaunai kapitālsabiedrībai, taču šajā gadījumā tas nav izdarīts. Un tas ir ļoti būtiski.

Ja mēs skatāmies Eiropas piemērus... tur, kur ir veidotas šīs kapitālsabiedrības... ir tikpat būtiskas lietas, kas būtu jāpiemin. Pirmām kārtām jau – Roterdamas osta... Tur ir daudz būtiskāka analīze, ar ko var iepazīties ikviens, apskatot uzņēmēju biedrības... ostu uzņēmēju biedrības sagatavoto juridisko analīzi par to, kā ir veidota Roterdamas osta un kādi tur ir pamatprincipi, ar ko šī kapitālsabiedrība nodarbojas, ar ko nenodarbojas un kā līdz tam vispār nonākuši... Šajā likumā nekā tamlīdzīga nav. Tieši otrādi – ir būtiski pārkāpts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants.

Šeit tika pieminētas pašvaldības, protams, bet tika noklusēts tas, ka šajā piedāvājumā valsts puse pārņem lielāko daļu, principā pārņem pilnā kontrolē un savā ziņā nacionalizē pašvaldības īpašumu. Piemēram, ja mēs skatāmies uz to pašu Ventspili – 42 procenti no Ventspils pašvaldības teritorijas ir Ventspils brīvosta, 54 procenti Ventspils brīvostas pārvaldes teritorijas pieder pašvaldībai. Tas pats attiecībā arī uz Rīgu – ļoti būtiska daļa šo īpašumu, šīs zemes pieder Rīgas pašvaldībai. Bet šeit, veidojot kapitālsabiedrību, tiek piedāvāts principā nacionalizēt pašvaldības zemi un to pārņemt jaunās kapitālsabiedrības īpašumā, kur pašvaldībai būs praktiski ļoti minimāla mažoritāra loma vispār kaut kādu lēmumu ietekmēšanā. Un tas, manuprāt, ir absolūti nepareizi.

Ja mēs skatāmies starptautiskos piemērus, tad Roterdamā 70 procenti šīs kapitālsabiedrības... pārvalda pašvaldība, un viņi arī virzās atpakaļ uz publiskās pārvaldes institūcijas modeli. Ja mēs skatāmies to, kāda ir efektivitāte, industrializācijas politika, ir būtiski paskatīties, kā tas ir noticis līdz šim. Ja mēs skatāmies to pašu Ventspils ostu, tad redzam, ka ir trīs tūkstoši jaunradītu darba vietu – kopš industrializācijas politikas uzsākšanas pašvaldībā... šajā brīvostas teritorijā. Protams, lielākā daļa no tā visa ir bijusi tieši uz pašvaldības iniciatīvu... Ja valsts ir gatava uzņemties šo darbu darīt, tad... Parādiet kaut vienu piemēru, kur valstij tas sekmīgi izdevies, organizējot šādus darbus centralizētā veidā!

Manuprāt, šobrīd viena no būtiskākajām lietām, kas šeit ir, – tas, ka, veidojot kapitālsabiedrību, to varēs kotēt biržā vai vienkārši privatizēt. Kolēģi, uzdodiet paši sev jautājumu: vai tiešām mēs esam gatavi iet pretēji tam ceļam, kāds ir iets visās attīstītajās ostās Eiropas Savienības ietvaros? Un arī kad plašāk mēs skatāmies... ka tomēr pašvaldība uzņemas šo būtiskāko lomu... Te mēs ejam šāda jauna eksperimenta ceļu... Tas ir turklāt vēl ļoti sliktas kvalitātes... slikti sagatavots.

Es aicinu neatbalstīt, atdot atpakaļ valdībai un izstrādāt kārtīgi šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 13, atturas – 14. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Basela Jakuba Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un sākam likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Libānas Republikas pilsoni Baselu Jakubu Vahbi par Latvijas pilsoni.

Vahbe Latvijā uzturas kopš 1999. gada, kad uzsāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. 2005. gadā viņš ieguva ārsta grādu, bet 2013. gadā – ārsta speciālista kvalifikāciju neiroķirurģijā. Savas rezidentūras laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam viņš strādāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā par ārstu stažieri. Līdz 2020. gadam strādāja Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā par neiroķirurgu. Pašreiz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ir Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurģijas virsārsts. Specializējies arī epilepsijas ārstniecībā.

Slimnīca raksturo Vahbi kā izcilu profesionāli, saprotošu un atbalstošu kolēģi, godīgu ārsta profesijas entuziastu, kurš ar savām personīgajām īpašībām iedvesmo arī jaunos rezidentus apgūt neiroķirurģiju. Vahbes ārsta darbības izcilību apliecina arī viņa vadībā Latvijā veiktās unikālās operācijas bērnu neiroķirurģijas jomā, kuras Baltijā un pasaulē tiek atzītas par vienām no sarežģītākajām operācijām neiroķirurģijā. Vahbe 2005. gadā Latvijā nodibināja ģimeni, patlaban audzina meitu.

2017. gadā viņš ir uzsācis Latvijas pilsonības iegūšanas procedūru, kā arī nokārtojis Pilsonības likumā noteiktos pārbaudījumus. Lai pabeigtu naturalizācijas procesu, viņam ir jāatsakās no savas dzimtenes – Libānas Republikas – pilsonības. To ir iespējams veikt, tikai personīgi ierodoties Libānā vai tās pārstāvniecībā ārvalstīs, kas šobrīd Covid-19 ierobežojumu dēļ ir apgrūtinoši.

Tāpat ārstam ilgstoša prombūtne nav vēlama – lai nodrošinātu nepārtrauktu neiroķirurģijas pakalpojumu pieejamību.

Komisijas sēdes laikā Vahbe ir atzinis, ka viņš ir gatavs to darīt – atteikties no Libānas pilsonības, lai kļūtu par Latvijas pilsoni. Vienlaikus viņš ir arī atzinis, ka tas viņam nav viegls lēmums, jo viņš piedzima Libānā, tā ir zeme, kur dzīvo viņa ģimenes locekļi, un gan Libāna, gan Latvija ir viņa sirdī.

Izvērtējot Vahbes individuālās situācijas apstākļus, izcilo ieguldījumu bērnu neiroķirurģijas un neiroloģijas attīstībā, nesavtīgo palīdzību jauno speciālistu apmācībā, bērnu neiroķirurģijas slimību pētniecībā, diagnostikā, ārstniecībā un profilaksē un ņemot vērā Vahbi raksturojošo informāciju, kā arī faktu, ka viņš ir nokārtojis naturalizācijas eksāmenus, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija vienbalsīgi atbalstīja viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni. Komisija uzskata, ka Vahbem ir izveidojusies laikā un telpā noturīga tiesiska saikne ar Latviju un ka pilsonības iegūšana atbilst gan Pilsonības likuma mērķiem, gan arī Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.

Atbalstu viņa vēlmei iegūt Latvijas pilsonību ir paudusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un tās valdes priekšsēdētājs Ābola kungs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Muciņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Paeglītis, Latvijas Bērnu neirologu biedrības prezidents Strautmanis un arī citas personas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai komisija šo likumprojektu lūdz atzīt par steidzamu?

A. Judins. Jā, protams, komisija lūdza to atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Basela Jakuba Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un komisija lūgusi atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Basela Jakuba Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Judins. Ņemot vērā tikko pausto atbalstu, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā tagad.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem nav iebildumu. Varam balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Basela Jakuba Vahbes atzīšanu par Latvijas pilsoni" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Apsveicam Latvijas pilsoni Baselu Jakubu Vahbi!

Darba kārtības izskatīšanu turpinām ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 700 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" turpmāko virzību".

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Lūdzu pieteikties, ja ir iebildumi.

Iebildumu nav. Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Tātad darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 700 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeima 2021. gada 15. martā saņēma 10 700 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos", kurā lūgts Augstskolu likumā neparedzēt universitātēm minimālo skaitlisko kritēriju – 4000 studējošo.

Šā gada 14. aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka Augstskolu likumā plānotais iekļaujamais kritērijs zinātnes universitātēm – 4000 studējošie – nav zinātniski pamatots. Tas attiektos uz Liepājas un Daugavpils universitātēm, kurās šobrīd nav un kurās, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, arī nav iespējams sasniegt šādu studējošo skaitu. Pārstāvis uzsvēra, ka šo universitāšu statusa maiņa vēl vairāk mazinātu studējošo skaitu reģionos, kā arī atstātu nelabvēlīgu iespaidu uz zinātnes attīstību Latvijā.

Komisija uzklausīja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus, kas informēja, ka atbildīgā komisija jau ir atteikusies no kvantitatīvā kritērija iekļaušanas Augstskolu likumā. Tomēr, ievērojot, ka kopumā diskusija par kritērijiem vēl... augstskolu tipu kritērijiem vēl turpinās, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai, un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 700 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" turpmāko virzību".

Kolēģi, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 700 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" turpmāko virzību"! Lūdzu, balsosim! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Anastasijas Pasjugas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Anastasijas Pasjugas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Anastasiju Pasjugu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Anastasijas Pasjugas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ritas Bruces atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ritas Bruces atbrīvošanu no tiesneša amata". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2021. gada 1. jūniju atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Ritu Bruci no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās – sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Liels paldies tiesnesei par ieguldīto darbu, par to, ka godprātīgi tika pildīti tiesneša amata pienākumi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ritas Bruces atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 930/Lp13. Šis likumprojekts paredz Dānijas pievienošanos NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centram.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja otrajam lasījumam.

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu Nr. 929/Lp13. Ar šo likumprojektu Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments pievienojas NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centram, kurš atrodas Rīgā.

Priekšlikumi nav saņemti, un jau priekšlaicīgi varu sveicināt Amerikas Savienotās Valstis ar pievienošanos šim NATO StratCom.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Šobrīd skatot likumprojektu "Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā" (Nr. 575/Lp13) trešajā lasījumā, gribu kolēģiem vienkārši atgādināt, ka šis likumprojekts ir tieši saistīts ar grozījumiem Būvniecības likumā.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kas ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, lai izslēgtu likumprojektā ietverto norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Tas ir tieši tādēļ, ka Saeima šā gada 15. aprīlī ir izskatījusi un pieņēmusi attiecīgus grozījumus Būvniecības likumā. Tā kā šiem likumiem būtu jāstājas spēkā vienā laikā, šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēm deputāti nav... Tātad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Meža likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" (Nr. 772/Lp13). Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus, četri ir komisijas izstrādāti priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Runā par īpašnieku savstarpējām attiecībām un Valsts meža dienesta un pašvaldību tiesībām un pienākumu dot informāciju par patiesajiem īpašniekiem, ja ir jāšķērso viņu teritorija kādos svarīgos darbos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Tīri tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Runā par meža zemju atsavināšanu, attiecīgi par piegulošām teritorijām. Tas bija arī ļoti svarīgs tāds papildinājums, lai būtu skaidrība, kā rīkoties šinīs jautājumos. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 4. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Runā par Ministru... jeb precīzāk būtu jāsaka, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. septembrim pieņem attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu skaidru regulējumu par meža inventarizācijas datu aktualizāciju. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Dūklavs. Un 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, ka "likuma grozījums par 4. panta papildināšanu ar 2.³ daļu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajā daļā (paredzot, ka Satiksmes ministrija var nodot koku ciršanas tiesības akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži")". Šis papildinājums bija nepieciešams, lai būtu skaidrība par privātajiem... attiecīgi meža zemēm... par koku ciršanu... kas nav valsts īpašums. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Paldies.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Meža likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Latvijas Bankas likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātās kolēģes un kolēģi! Cienījamie sēdes skatītāji un klausītāji! Ziņoju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu "Latvijas Bankas likums" (Nr. 983/Lp13) un apjomīgu pavadošo likumprojektu paketi. Šis likumprojekts padarītu mūsdienīgu mūsu centrālās bankas likumu, jo līdzšinējais likums "Par Latvijas Banku" ir spēkā kopš 1992. gada.

Likumprojekts arī nosaka Latvijas Bankas darbību pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas. Lai īstenotu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, Latvijas Bankas darbību regulējošais pamatlikums ir pārskatīts pēc būtības un lielā grozījumu apjoma dēļ izteikts jaunā likumprojektā. Paredzēts, ka jaunais likums – Latvijas Bankas likums – stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Atbildīgās institūcijas ilgstoši strādājušas pie šo grozījumu izstrādes. Centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Būtiskākie no tiem: efektīvāka iespēja veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, ņemot vērā plašāku zināšanu un prasmju apvienojumu un ātrāku informācijas apmaiņu, kā arī pilnvērtīgāku tās izmantošanu; vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī efektīvāka rīcība finanšu stabilitātes satricinājumu un krīzes situācijās; lielāka efektivitāte makrouzraudzības politikas un mikrouzraudzības īstenošanā; iespējas kompetentajā iestādē īstenot efektīvāku administratīvo procesu saistībā ar lēmumu pieņemšanu un to apstrīdēšanu; koordinētāka un efektīvāka finanšu sektora attīstības veicināšana; kā arī personāla, finanšu un materiāltehnisko resursu ietaupījums vidējā termiņā.

Jaunais likumprojekts noteic Latvijas Bankas darbības principus, tostarp bankas uzdevumus, pārvaldes uzbūvi, finanšu jautājumus, kā arī centrālās bankas lomu makrouzraudzības politikas īstenošanā. Likumprojekts noteic Latvijas Bankas kompetenci un nepieciešamos tiesiskos instrumentus finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanā un uzraudzībā, prasības bankas statistikas nodrošināšanā, kā arī ir paredzētas speciālas prasības bankas informācijas aizsardzībā. Institūciju apvienošanās izvērtējumā tika identificēti vairāki būtiski riski, kā, piemēram, lielāka ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā un potenciāla vēršanās pret centrālās bankas aktīviem saistībā ar mikrouzraudzības un noregulējuma lēmumiem, taču, kā komisijā vairākkārt izskanēja, tie visi ir vadāmi riski un noregulēti jaunajā regulējumā.

Pārstrādājot un apvienojot likumu "Par Latvijas Banku" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, likumprojekts iedalīts septiņās sadaļās, paredzot arī pārejas noteikumus uz jauno tiesisko regulējumu. Vienlaikus ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par Latvijas Banku" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Svarīgi minēt, ka izstrādātais normatīvais regulējums ir saskaņots ar Eiropas Centrālo banku.

Likumprojekts un visa pakete ir izskatīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā 13. aprīlī un atbalstīta, un likumprojektu "Latvijas Bankas likums" un pavadošo paketi Saeimā plānojam skatīt trīs lasījumos.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Latvijas Bankas likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 2018. gadā, kad 13. Saeima sāka darbu, Latvijas finanšu pārvaldības un pārraudzības sektors dega zilās liesmās. Viena no Latvijas lielākajām bankām tika nolikta uz lāpstiņām... un atņemta licence. Pret Latvijas centrālās bankas vadītāju tika izvirzīta kriminālapsūdzība, un, protams, tādā fonā vēlme no jums, kolēģi, bija, ka kaut kas ir jādara.

Kaut kādi soļi tika sperti uzreiz, bet paralēli Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sāka darbu pie mūsdienīga regulējuma, kas izpaužas gan likumprojektā "Latvijas Bankas likums", gan arī citos likumprojektos, kurus skatījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un tā pēc būtības šobrīd ir nodevusi savu darbu mums vērtēšanai. Svarīgi ir tas, ka šo iniciatīvu atbalsta arī Eiropas Centrālā banka un mēs kā, teiksim, atbildīgi eirozonas dalībnieki un Eiropas Centrālās bankas dalībnieki tā rīkojamies, jo to pieprasa mūsu saistības.

Tāpēc, kolēģi, es esmu pateicīgs gan Finanšu ministrijai, gan centrālajai bankai, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par ieguldīto darbu un aicinu jūs atbalstīt šo likumu pieņemšanu, lai varētu sākties jauna ēra Latvijas finanšu sektorā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Neiebilstot iepriekšējā runātāja teiktajam, tomēr es gribētu norādīt uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas diemžēl nav atrisināti šajā Finanšu ministrijas iesniegtajā likumprojektā. Un šie trūkumi ir tik būtiski, ka es domāju, ja uz otro lasījumu tie netiks novērsti, mēs likumprojektu vispār nevarēsim pieņemt.

Pirmais. Likumprojektā nav iestrādāta uzraudzības piesaistes intensitātes pakāpe. Apvienojot komisiju ar centrālo banku, rodas virkne problēmu, par kurām tika norādīts jau pagājušajā gadā Ministru kabineta sēdē, kad Ministru kabinets konceptuāli pieņēma lēmumu atbalstīt šo apvienošanu. Es domāju, ka ir diezgan likumsakarīgi, ka paši iesniedzēji anotācijā ir uzrakstījuši (citēju): "Nav panākta vienprātība par to, kāds būtu labākais centrālās bankas integrācijas līmenis uzraudzības jautājumos, jo nav iespējams kopumā, objektīvi un nemainīgi novērtēt katra konkrētā uzraudzības aspekta, ko nodod centrālajai bankai, priekšrocības un trūkumus." Citiem vārdiem sakot, nav iespējams secināt, ka viedoklis par labu uzraudzības integrācijai centrālajā bankā ir pārāks par viedokli par labu tam, ka šīs funkcijas ir nodalītas. Jautājums ir – ja tātad paši iesniedzēji nav pārliecināti, ka tas ir jādara... Un uz mūsu jautājumu komisijā arī tā atbilde bija apmēram tāda: "Nu, bet jūs Saeimā taču likāt mums apvienot šīs lietas."

Otrs jautājums, manuprāt, ir tas, ka likumprojektā nav iestrādāta uzraudzības piesaistes intensitātes pakāpe. Šī apvienošana rada diezgan lielas problēmas. Piemēram, mūsu kaimiņi – Somija un Igaunija – ir apvienojuši komisiju jeb uzraudzības iestādi ar centrālo banku, bet atstājot katras šīs sadaļas pilnīgu neatkarību, respektīvi, uzraudzības iestādes, kas ir integrētas gan Igaunijas, gan Somijas centrālajā bankā, ir pilnīgi neatkarīgas, un tiesvedības gadījumā nekādas prasības netiek vērstas pret banku pašu, tikai pret uzraudzības iestādi. Tātad šis ir būtiskākais, man liekas... Šī ir tā būtiskākā problēma un risks, kas būtu jānovērš un jāiestrādā šajā likumprojektā.

Jau pagājušajā gadā, skatot gan komisijā, gan arī valdībā šo likumprojektu, pati Finanšu ministrija norādīja, ka, iespējams, arī uzraudzības noregulējuma un aizsardzības sistēmas aktivizēšanas funkcijai ir potenciāli negatīva ietekme uz centrālās bankas reputāciju, kas ir būtisks priekšnoteikums monetārās un mikrouzraudzības politikas īstenošanā. Bet kā lielākais risks ir interešu konflikts. Tātad Latvijas Bankai lielākas ietekmes koncentrācija finanšu sistēmā rada konfliktu starp monetāro politiku, makrouzraudzību un mikrouzraudzību.

Es pateikšu vienu piemēru. Latvija ir maza, un arī privāto banku prezidenti bieži vien ļoti labi pazīst Latvijas Bankas prezidentu, un, piemēram, kādai privātajai bankai rodas problēmas... Varbūt tās problēmas ir nelielas, bet, nu, pietrūkst līdzekļu kapitalizācijai. Šīs privātās bankas prezidents zvana Latvijas Bankas prezidentam, protams, neoficiāli un saka: "Nu, aizdod man kādus 200 miljonus! Es izķepurošos, un man ir vērtīgi vērtspapīri, ko es varu ieķīlāt, – Moldovas valsts obligācijas..." Pēc gada banka, protams, bankrotē, izrādās, ka šiem vērtspapīriem ir nulles vērtība, un viss beidzas tā, kā parasti Latvijā ir beidzies, – ar visādām garantijām, aizdevumiem, jau sākot ar visiem... "Banku Baltija", "Parex" vai, teiksim, valsts iejaukšanos un palīdzību "Liepājas metalurgam", spirta brūžiem un tā tālāk. Nauda pazūd, un vainīgo jau nav, jo kurš tad varēja paredzēt, ka tādas N valsts obligācijas zaudēs vērtību... kas par blatu ir iedotas.

Kā tad tagad notiek? Šinī gadījumā pašreiz, ja ir komisijas neatkarība... Komisija raksta slēdzienu, notiek kārtīga ekspertīze, un, ja šis slēdziens ir negatīvs, tad nav nekāda lūguma no komisijas puses centrālajai bankai, teiksim, sniegt kaut kādu finansiālu palīdzību vai reanimēt šo banku, kura nogrims agri vai vēlu. Latvijā, man liekas, finanšu stabilitāte nav tik pamatīga, lai mēs apgalvotu, ka tuvākajos gados vairākas bankas, teiksim, nevērsīsies pēc palīdzības.

Šinī gadījumā, ja tiek apvienots, prasība tiek vērsta pret Latvijas... lūgums tiek iesniegts Latvijas Bankai. Tā pati izlemj, pati piešķir naudu, pati nolemj, kuru banku glābt, kuru neglābt. Tas ir būtisks interešu konflikts, manuprāt. Ja uzraudzības iestādei būtu sava neatkarība, tad jebkurā gadījumā tā lieta būtu drošāka.

Pēdējais, ko es gribu teikt, – pats būtiskākais. Protams, pastāv liels risks, ka tā banka, kura būs nolemta nogremdēšanai, sāks tiesvedību, jo, kā saka amerikāņu paruna vai sakāmvārds, "Ja likumus varētu traktēt viennozīmīgi, tad advokāti nebūtu vajadzīgi". Un advokātu ir pietiekami daudz, lai viņi ierosinātu veiksmīgas lietas. Tātad šinī gadījumā viņi lietu ierosinās nevis pret uzraudzības iestādi, bet pret Latvijas Banku kā tādu.

Ja šī banka būs starptautiska, kaut kāda liela... tā nebūs Latvijas, bet darbosies Latvijā un tai būs kaut kādas pretenzijas, piemēram... hipotētiski iedomāsimies – "Citadeles bankai" būs kaut kādas prasības un tā ierosinās tiesvedību, tad var tikt apķīlāti Latvijas Bankas aktīvi, kas ir simts miljoni. Mums saka, jā, likumā ir ierakstīts, ka Latvijas Bankas aktīvus nevar apķīlāt. Nu, piedodiet, starptautiskas tiesas lēmumam ārkārtīgi "svarīgs" būs tas, kas būs ierakstīts Latvijas Bankas likumā. Tas taču vienkārši ir smieklīgi!

Līdz ar to, ja mums bija tā, ka 11 bankas bija apvienotas un deviņās Eiropas valstīs nebija apvienotas... Eiropas Savienības valstīs nebija... faktiski tātad eirozonas valstīs nebija apvienota komisija ar banku... tad no šīm 11 apvienotajām divās tomēr ir saglabāta šī neatkarība – uzraudzības iestāde. Un tad šī proporcija ir otrādi – vairākumā uzraudzības iestādes Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā ir neatkarīgas, un mazākumā iznāk tās, kas ir apvienotas.

Ņemot vērā to, ka Somijas finanšu sistēma ir nesalīdzināmi stabilāka un tomēr viņi ir tālredzīgi nodalījuši uzraudzību no bankas darbības, es domāju, ka Latvijā tā būtu obligāta prasība, kas ir jāiestrādā. Otrajā lasījumā – noteikti. Citādi jau šim likumprojektam nav nekādas jēgas, un, kā es te nolasīju no anotācijas, kas ir vissmieklīgākais, – paši likuma iesniedzēji raksta, ka viņi nav pārliecināti, ka šī apvienošana ir labākā.

Pēdējais. Es domāju, ka acīmredzot būtu jāmaina arī saistošajos noteikumos... pārejas noteikumos likuma spēkā stāšanās termiņš. Tagad ir 2023. gada 1. janvāris. Es domāju, ka būtu jāraksta – 2023. gada 30. jūnijs. Kāpēc? Jo jaunā Saeima, kas sāks darbu 2022. gada novembrī... Labi, ja valdību izdosies sastādīt līdz jaunajam gadam. Es domāju, ka jaunajai Saeimai un jaunajai valdībai ir jādod iespēja arī izanalizēt šo likumu, un, ja viņi tiešām uzskatīs, ka tas ir ļoti labs un šī apvienošanās ir veiksmīga, tad 2023. gada 30. jūnijā šis likums varēs stāties spēkā.

Man liekas, tie ir tie galvenie punkti. Apvienojot tomēr ir jāpanāk uzraudzības iestādes pilnīga neatkarība, izslēdzot gan interešu konfliktu, gan jebkādu tiesvedību pret centrālo banku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Latvijas Bankas likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Latvijas Bankas likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Turpināsim ar paketes likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".

Deviņi grozījumi, pārsvarā tehniski. Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Banka turpmāk pildīs Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos uzdevumus, precizēta informācijas apmaiņas kārtība starp iestādēm. Likumprojekts saistīts ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai un paredz normas, kurās minēta administratīvā akta pārsūdzēšana atbilstoši administratīvajās tiesībās nostiprinātajam. Likumprojekts neparedz nekādas izmaiņas attiecībā uz šobrīd normatīvajos aktos noteikto finanšu tirgus dalībnieku veikto maksājumu kārtību, taču precizē esošās procedūras. Komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" mērķis ir nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Banka turpmāk pildīs Finanšu instrumentu tirgus likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos uzdevumus. Lielākoties tehniski grozījumi. Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" paredz, ka Latvijas Bankas pieņemto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Tas paredzēts situācijām, kad ir nepieciešams ātri un efektīvi rīkoties, uzliekot ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai veikt noteiktus pienākumus un ierobežot tās tiesības.

Likumprojekts paredz precizēt Latvijas Bankas finansējuma regulējumu, ņemot vērā, ka pamatprincipi un deleģējums Latvijas Bankai noteikt tās regulēto un uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku maksājumu apmēru, kā arī šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību un termiņus tiek noteikti likumprojektā "Latvijas Bankas likums". Likumprojekts neparedz nekādas izmaiņas attiecībā uz šobrīd normatīvajos aktos noteikto finanšu tirgus dalībnieku veikto maksājumu apmēru.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā" paredz vairākus grozījumus. Ar likumprojektu tiek izslēgts likuma 10. pants par kompensāciju izmaksas uzraudzību, ņemot vērā, ka deleģējums Latvijas Bankai nodrošināt finanšu tirgus dalībnieku ieguldījumu kompensāciju izmaksas uzraudzību būs noteikts Latvijas Bankas likumā. Tāpat arī paredzēts precizēt regulējumu, kas nosaka ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju pienākumu veikt iemaksas Latvijas Bankā ar mērķi nodrošināt kompensāciju izmaksu gadījumā, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnā apmērā un termiņos pildīt savas saistības pret ieguldītāju. Likumprojektā ir arī tehniski grozījumi. Komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" paredz vairākus grozījumus – gan tehniskus, gan pēc būtības. Mērķis – nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Banka turpmāk pildīs Kredītu reģistra likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos noteiktos uzdevumus. Šie grozījumi stāsies spēkā vienlaicīgi ar Latvijas Bankas likumu. Kredītu reģistra likumā noteiktā administratīvā procesa īstenošana pēc pārvaldības modeļa maiņas Latvijas Bankā tiek regulēta, tiek paplašinātas kredītu reģistrā iekļaujamo ziņu izmantošanas iespējas, kā arī grozījumi saistīti ar Eiropas Centrālās bankas regulu, kas paredz noteikta veida detalizētu datu kopā vākšanu un... par atsevišķiem eirozonas kredītiestāžu kredītiem. Komisijā šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Pirms pārtraukuma vēlos jūs informēt par divām lietām.

Vispirms – ir plānota Saeimas Prezidija sēde, kurā ir paredzēts lemt par šā gada 22. aprīļa otrās attālinātās ārkārtas sēdes sasaukšanu un darba kārtību. Provizoriskajā darba kārtībā ir divi likumprojekti – no Ministru kabineta virzītais likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1051/Lp13) un deputātu iesniegts likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1048/Lp13). Tātad Prezidijs lems par otrās attālinātās ārkārtas sēdes sasaukšanu, darba kārtību un laiku.

Otrs – paziņojums... citās intonācijās. Godātie kolēģi! 18. aprīlī pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Jānis Cielēns, un šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim deputātam Andrim Skridem, un mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Kolēģi! Tātad pirms pārtraukuma vēl reģistrācija. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Turpinām šodienas, 22. aprīļa, pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu. Tātad turpinām likumprojektu izskatīšanu no 26. darba kārtības punkta.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi, sēdes skatītāji, klausītāji! Tātad turpinām darbu ar likumprojekta "Latvijas Bankas likums" pavadošo likumprojektu paketi, kas saistīta ar mūsdienīgu Latvijas Bankas likumu un Latvijas Bankas darbību pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas.

Šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" ir vairāki grozījumi – gan tehniski, gan pēc būtības. Mērķis ir nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Banka turpmāk pildīs šajā likumā noteiktos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumus. Ar grozījumiem vienlaikus tiek paredzētas arī prasības, kas attiecas uz maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmām, paredzēts izslēgt normu par sistēmas noteikumos iekļaujamo informāciju, kā arī paredzēts izslēgt sistēmas uzturētāja pienākumu informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par sistēmas noteikumiem vai grozījumiem tajos.

Minēto likumprojektu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās""! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko lūdza komisija, ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" saistīts ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai un paredz, ka Latvijas Banka turpmāk pārvaldīs noguldījumu garantiju fondu.

Tiek precizēts pants par Latvijas Bankas tiesībām aizņemties trūkstošo summu Latvijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu tirgū vai no citas dalībvalsts, ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu garantētās atlīdzības izmaksām saskaņā ar šo likumu. Tiek paplašināts arī aizņemšanās iespēju loks, iekļaujot tajā ne tikai kredītiestādes, bet arī citus Latvijas, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu tirgus dalībniekus.

Komisijā likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" paredz, ka Latvijas Bankas pieņemto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Paredzēts situācijām, kad ir nepieciešams ātri un efektīvi rīkoties, uzliekot privātajam pensiju fondam veikt noteiktus pienākumus un ierobežojot tā tiesības. Paredzētas arī tiesības Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās laikam piemērot sankcijas par finanšu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgas atļaujas. Vienlaikus tiek arī precizēta informācijas apmaiņas kārtība starp institūcijām.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 27. maijam.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir saistīti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai. Paredz izslēgt no likuma 2. panta otrās daļas 9. punktu, tādējādi izslēdzot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju no to likumā minēto subjektu uzskaitījuma, kuri nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli.

Abi šie grozījumi ir tehniski un komisijā ir atbalstīti pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam šim likumprojektam ir šā gada 27. maijs.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" pārsvarā ir tehniski precizējumi. Tiek precizēta informācijas apmaiņas kārtība starp iestādēm.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam arīdzan ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojektā "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" visi grozījumi ir tehniska rakstura un saistīti ar institūciju apvienošanu.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam uz otro lasījumu ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" ir lielākoties tehniski grozījumi, saistīti ar institūciju apvienošanu, kā arī attiecīgi Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai paredzētas tiesības piemērot sankcijas par finanšu pakalpojumu sniegšanu bez attiecīgas licences saņemšanas. Likumprojektā paredzēta arī informācijas aizsardzības un ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas kārtība.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir noteikts šā gada 27. maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā". Pārsvarā tehniski grozījumi. Tiek precizēta informācijas apmaiņas kārtība starp iestādēm, tiek noteiktas tiesības piemērot sankcijas, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka krājaizdevu sabiedrības darbība tiek veikta bez speciālas atļaujas.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" paredz tehniskus precizējumus saistībā ar institūciju apvienošanu un paredz arī kārtību... tiek precizēta informācijas aizsardzības un ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas kārtība.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" ir saistīts... Šie grozījumi visi ir tehniski precizējumi saistībā ar institūciju apvienošanu.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir piecas nedēļas – šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" paredz dažādus tehniskus grozījumus, kā arī pēc būtības paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu papildināt ar regulējumu attiecībā uz ārvalstu valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrēšanu, to darbības uzraudzību un atbildību. Paredz arī ieviest valūtas maiņas punktu reģistrācijas un uzraudzības maksu.

Likumprojektā precizēta arī informācijas aizsardzības un ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņas kārtība.

Paredzēta Latvijas Bankas jauno uzdevumu finansēšanas kārtība – noteiktas uzraudzības iestādes tiesības piemērot sankcijas, ja tiek konstatēts, ka maksājumu sistēmas darbība vai elektroniskās naudas emisija tiek veikta vai maksājumu pakalpojumi tiek sniegti bez attiecīgas licences saņemšanas vai reģistrēšanas.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" paredz vairākus grozījumus par bankas padomes tiesībām veidot komitejas skaidrās naudas aprites un valūtas pirkšanas un pārdošanas jomā, veidot revīzijas komisiju par padomes un darbinieku atalgojumu, Latvijas Bankas struktūru. Ir arī regulēti pārejas noteikumi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apvienošanās procedūra... pievienošanas procedūra un arī tas, kādā veidā tiek pārcelti darbinieki darbā Latvijas Bankā – nosacījumi un garantijas.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas nedēļas – šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šim likumprojektam priekšlikumus otrajam lasījumam mēs varam iesniegt līdz šā gada 27. maijam.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" papildina šī likuma 20. pantu ar trešo daļu – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildību par amatpersonas, darbinieka vai pilnvarnieka rīcību, pildot amata pienākumus. Papildina arī pārejas noteikumus ar iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu... padomes atbildību par iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, lai nodrošinātu 2022. gada finanšu pārskatu sagatavošanu. Paredz pienākumu saglabāt... nodot dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Šis likumprojekts ir noslēdzošais likumprojektu paketē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču ir arī citi likumprojekti citās komisijās, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī par tiem ir devusi pozitīvu akceptu.

Arī šo likumprojektu komisija atbalstīja.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Es atvainojos, kamera ir ieslēgta.

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" pirmajā lasījumā.

Tātad, kolēģi, likumprojekts "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" tiek virzīts izskatīšanai vienlaicīgi... Kā jau mēs redzam, visi iepriekšējie likumprojekti ir saistībā ar likumprojektu "Latvijas Bankas likums". Kā zināms, šis likumprojekts saistīts ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka tiek saskaņota Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma atbilstība likumprojektam "Latvijas Bankas likums", regulējumā neveidojot atsauci uz Latvijas Bankas struktūru tās pārvalžu līmenī, bet attiecināt Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteikto regulējumu uz Latvijas Banku kā valsts iestādi kopumā.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbilstošs grozījums, likumā paredzot, ka speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm nav nepieciešama Latvijas Bankai kā iestādei, nevis atsevišķai tās struktūrvienībai. Likumā turpmāk netiktu nostiprināta konkrēta Latvijas Bankas struktūrvienība – Aizsardzības pārvalde.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 6. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš (Skaņas pārrāvums.)... Kolēģi, ar skaņu viss ir kārtībā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 6. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija, turpinot ar likumprojektam "Latvijas Bankas likums" nepieciešamajiem grozījumiem, arī skatīja likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā".

Tātad tiecamies nodrošināt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas rezultātā Latvijas Banka turpmāk pildīs Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un tam pakārtotajos tiesību aktos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai noteiktos uzdevumus. Šie grozījumi galvenokārt ir juridiskas tehnikas līmenī, veicot atbilstošus grozījumus citos finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošos likumos, kuros noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetence.

Ārlietu komisijā likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Grozījumi... atvainojos, priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 6. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 6. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Tātad, noslēdzot ar likumprojektu "Latvijas Bankas likums" saistīto Ārlietu komisijas atbalstīto grozījumu paketi, skatām likumprojektu "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā tiek izslēgtas normas attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas specializēto atašeju, kā arī atbilstoši Latvijas Bankas jaunajam pārvaldības modelim no likuma tiek izslēgta Latvijas Bankas valde.

Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības jomā specializētā atašeja amatā nav iecelta neviena speciāli pilnvarota amatpersona. Šādu specializēto atašeju nav paredzēts iecelt arī laika posmā līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai. Atbilstoši normas tiek izslēgtas no likuma.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 6. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 6. maijs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Kronbergs. Lūdzu!

E. Kronbergs (KPV LV).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā" (Nr. 960/Lp13).

Juridiskā komisija 14. aprīļa sēdē ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā" un atbalstījusi to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

"Grozījums Maksātnespējas likumā" ir paketē ar likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem" un grozījumiem trīs saistītajos likumos.

Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā" faktiski sastāv no atsauces uz likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem", lai Maksātnespējas likuma darbības jomā nodrošinātu izslēdzošo ieskaitu kvalificētajiem subjektiem un darījumiem atbilstoši jaunā institūta jumta likumā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Maksātnespējas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Kronbergs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņu Juridiskā komisija ierosina piecas dienas – līdz 27. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. aprīlis.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 14. aprīļa sēdē konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 971/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Direktīva nosaka noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu cīņā pret krāpšanu, viltošanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Savienības bezskaidras naudas plūsmu, lai stiprinātu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem.

Likumprojekts precizē Krimināllikumā noteikto tiesisko regulējumu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti debatēs par likumprojektu nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 27. aprīlis.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 896/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" paredz Satversmes tiesas 2020. gada 25. septembra sprieduma izpildi, nosakot, ka iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kam ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, turpmāk varēs pārsūdzēt tikai tiesā, nevis, kā tas bija iepriekš noteikts, ka šī pārsūdzība notiek ģenerālprokuroram. Likumprojekts arī paredz, ka minētajā iekšlietu ministra lēmumā būs jāiekļauj arī motivācija samērīgā apjomā. Komisijā, uzklausot iestādes, likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 896/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš (Skaņas pārrāvums.)... Tehniskā ķibele novērsta. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam otrajam lasījumam ir šā gada 29. aprīlis.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 901/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Spēkā esošais Imigrācijas likums paredz piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ārzemniekam, kurš Latvijā pieteicies uz bēgļa vai alternatīvo statusu, ja lēmums par šo statusu nav pieņemts sešu mēnešu laikā.

Šis likumprojekts piedāvā šo termiņu samazināt līdz trim mēnešiem, lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, veicinātu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanos. Grozījumi attiecas tikai uz patvēruma meklētājiem. Tie nepaplašina šobrīd esošā Imigrācijas likuma ietvaru ar jaunām grupām, taču ļauj cilvēkiem, kas nonākuši Latvijā un kuru pieteikumus izskata, pašiem parūpēties par sevi un savu ģimeni. Atgādinu, ka valsts piešķirtais pabalsts patvēruma meklētājam laika posmā, kamēr gaida pieteikuma izskatīšanu, ir trīs eiro dienā.

Šis priekšlikums izriet no valsts pienākuma pret patvēruma meklētājiem un patvēruma meklētāju tiesībām. Ja valstij ir nepieciešams ilgāks laika posms, lai izskatītu pieteikumu, valsts neliek šķēršļus patvēruma meklētājam uzsākt darba attiecības, lai sevi un savu ģimeni uzturētu gaidīšanas laikā. Ja patvēruma meklētājs saņem savu bēgļa vai alternatīvo statusu, viņam automātiski rodas tiesības uz nodarbinātību, bet, ja nesaņem, tad personai ir jāatstāj Latvija Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

2020. gadā Latvijā ir saņemti 92 patvēruma pieteikumi. Caurmērā pieteikumi tiek izskatīti četru mēnešu laikā, tādējādi šo grozījumu ietekme uz Latvijas darba tirgu ir niecīga. Identiska satura likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts Ministru kabinetā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes klausītāji! Šie varētu būt vieni no īsākajiem grozījumiem, ko 13. Saeima skata un ir skatījusi, bet tie ietekmēs vairāku cilvēku dzīvi, par kuriem Latvija ir uzņēmusies atbildību.

Likumprojektā mēs rosinām sešus mēnešus saīsināt uz trijiem attiecībā uz darba iespējām cilvēkiem, kas Latvijā lūguši patvērumu, jo savā valstī tiem ir radies apdraudējums dzīvībai un drošībai, un kas to dara atbilstoši starptautiskajām bēgļu tiesību normām.

Šīs izmaiņas īpaši aktuālas kļuva pēc 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā un tam sekojošajiem protestiem un mierīgo iedzīvotāju vajāšanas. Latvija bija viena no valstīm, kas aktīvi atbalstīja iespējas aktīvistiem bēgt no vajāšanas un rast patvērumu. Pēc veiksmīgas ierašanās Latvijā Baltkrievijas pilsoņi saskārās ar problēmu: kamēr izskata tavu pieteikumu, tu nevari strādāt, tu nevari neko darīt. Bieži cilvēki bija bēguši bez dokumentiem, un, pētot pamatojumu, lai piešķirtu patvēruma meklētāja statusu, Latvijas iestāžu darbs ievilkās.

Šobrīd darbu var uzsākt, kā jau mēs dzirdējām, ja pārbaudes ievelkas ilgāk par sešiem mēnešiem. Skaidrs, ka ar to naudu, ko piešķir patvēruma meklētājiem – trīs eiro dienā – tātad ap 90 eiro mēnesī –, nav viegli izdzīvot. Daudzi no šiem cilvēkiem ar savu profesionālo pienesumu var būt Latvijai noderīgi. Bet arī satraukuma par ietekmi uz darba tirgu nav, jo lēšams, ka likuma izmaiņas gada laikā varētu izmantot līdz 100 cilvēkiem.

Mēs apspriedām grozījumus sadarbībā arī ar nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošinājušas atbalstu Baltkrievijas aktīvistiem šajā laikā, un Ārlietu ministriju, kas aktīvi līdzdarbojusies, un apskatījām arī citu valstu pieredzi, Latvijas starptautiskās saistības. Man prieks, ka komisijā šo likumprojektu atbalstīja.

Mēs apspriedām arī drošības aspektu, un svarīgi, lai Latvijas iestādes varētu netraucēti izdarīt savu pārbaudes darbu, bet cilvēki tajā laikā ir jāatbalsta. Šie grozījumi neprasīs papildu izdevumus no budžeta, bet būs labs atbalsts cilvēkiem, kas cietuši un par kuriem Latvija šobrīd uzņēmusies atbildību, visiem patvēruma meklētājiem – gan no Baltkrievijas, gan citām konfliktu skartajām valstīm.

Kopš augusta šie grozījumi būtu attiekušies uz nedaudz vairāk nekā 50 cilvēkiem, un daudzi no tiem joprojām gaida šī likumprojekta pieņemšanu.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Tikko dzirdētajā uzrunā jūs varējāt dzirdēt tādu tipisku demagoģijas paņēmienu, kā jūs tiekat maldināti. Šie grozījumi neattieksies tikai ekskluzīvi uz Baltkrievijas pilsoņiem, kādiem godprātīgiem cilvēkiem, kas ir bēguši no represijām. Tas attieksies uz pilnīgi visiem patvēruma meklētājiem, kuri nāk no visām pasaules valstīm.

Ir zināms, ka starp šiem patvēruma meklētājiem tik tiešām ir cilvēki, kuri ir patvēruma meklētāji vārda tiešajā nozīmē un kuri arī vēlāk, izejot visas attiecīgās procedūras, var saņemt bēgļa vai alternatīvās personas statusu, bet ir arī ekonomiskie imigranti. Migranti, kuri apzināti maksā kontrabandistiem pietiekami lielas naudas summas, lai viņus cauri Krievijas Federācijai atvestu uz Latviju. Bieži vien pat par šīm naudas summām nav nekāds noslēpums. Daudzi, kas ir ceļojuši, respektīvi, caur šo kontrabandistu tīklu, ir saukuši summas, kas sniedzas līdz 10 tūkstošiem eiro.

Apzināti pirms ieceļošanas Latvijas Republikā viņi iznīcina savus personu apliecinošos dokumentus, sadedzina tos. Rietumvalstīs ir bijusi prakse, ka ne tikai sadedzina dokumentus, bet pat pirkstu nospiedumus sabojā apzinātā veidā – vai apdedzina vai citādi –, lai nevarētu noteikt šo personu identitāti.

Tas arī ir ļāvis daudzās Rietumeiropas valstīs ieceļot ne tikai godīgiem cilvēkiem, kuri bēg no kara un meklē patvērumu, bet noziedzniekiem, arī tādiem, kas vēlāk ir pastrādājuši teroraktus Rietumvalstīs.

Tomēr šis ir drošības jautājums, un es domāju, ka mums nevajag kaut kādā mākslīgā veidā mīkstināt tās procedūras, kas ir ļāvušas... nu, faktiski arī Latvijā pietiekami efektīvi strādā... kas ļauj drošības iestādēm izvērtēt, rūpīgi izvērtēt, kuras personas kvalificējas bēgļa vai alternatīvajam statusam un kuras personas rada draudus nacionālai drošībai vai arī ir uzskatāmas vienkārši par ekonomiskajiem migrantiem.

Tāpēc aicinu šo likumprojektu noraidīt un nemaz tālāk neskatīt.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu vairāku iemeslu pēc.

Pirmkārt, tādēļ, ka Latvijas īstenotā politika pret cilvēkiem, kuri gaida dažādas valsts institūciju lēmumu sekas, ir netaisnīga. Ļoti maz valstis visā pasaulē atļaujas kaut ko tik ļoti cilvēknecienīgu kā maksāt trīs eiro dienā un domāt, ka ar to ir pietiekami. Arī 90 eiro mēnesī nav pietiekami, lai Latvijā uzturētu vienu cilvēku, sevi, vai, ja arī summa palielinās, uzturētu ģimeni.

Nav noslēpums, ka bēgļu statuss un statusi Latvijā ir vairāki, līdzīgi kā pasaulē, bet nu šāda cilvēknecienīga rīcība nav pieņemama.

Līdz ar to aicinu atbalstīt priekšlikumu, ka cilvēki, kas dažādu iemeslu pēc meklē patvērumu Latvijā un, iespējams, arī izvēlēsies... Ja institūcijas būs pārbaudījušas dokumentus un secinājušas, ka tas ir godprātīgi, un personas būs izvēlējušās palikt un strādāt Latvijā, tad, protams, pēc iespējas ātrāk meklēs sev darbu, jo, kā zināms, arī atbalstu tālāk dzīves vietas nodrošināšanai vai atrašanai Latvijas valsts nesniedz ļoti... ļoti tādā, nu, pieņemsim, valsts apzinīgā līmenī, jo par to atbild Kultūras ministrija, un šobrīd kolēģis zināmā mērā jau arī pauda mazlietiņ, es atļaušos teikt, nicīgu attieksmi pret citiem cilvēkiem, kas nav Latvijas pilsoņi.

Šajā brīdī es aicinātu atbalstīt likumprojektu, diskutēt par to komisijā un būt draudzīgiem pret... tai skaitā Baltkrievijas cilvēkiem, kas meklē šobrīd, teiksim, brīvu valsti brīvai darbībai. Tie pamatā tiešām ir profesionāļi. Mēs esam šeit diskutējuši par to, kādā veidā atbalstīt uzņēmējus, lai viņiem būtu vieglāk savus uzņēmumus reģistrēt Latvijā, nevis izvēlēties mūsu kaimiņvalsti Lietuvu tikai tādēļ, ka ir kāda cilvēku grupa (tai skaitā Saeimā), kas domā, ka nevajag atbalstīt šādus godprātīgus cilvēkus.

Otrkārt. Nu, izskanējusī... zināmā mērā pat vērtējama kā neuzticība tām valsts institūcijām, kas pārbauda dokumentus... šķiet, ka nebūs attaisnojoša. Arī šajās institūcijās, imigrācijas dienestos, cilvēki maksimāli godprātīgi meklē... arī tajās situācijās, kad, iespējams, it kā ir nozaudēti dokumenti. Un tiešām ir tādi gadījumi, ko jūs, Dombravas kungs, minējāt. Ja mēs runājam par studējošajiem, kas grib studēt Latvijas augstskolās, – arī tur notiek ļoti rūpīga dokumentu pārbaude, kas gan nav pielīdzināma, protams, bēgļa vai patvēruma meklētāja statusa iegūšanai, tomēr šīs institūcijas darbinieki to tiešām dara profesionāli. Arī attiecīgajās komisijās, piemēram, Judina kunga vadītajā komisijā, ik pa mirklim var dzirdēt, cik ļoti nopietns darbs notiek.

Apšaubīt Latvijas profesionāļu darbu – man nebūtu pieņemami. Un vēl minēt to kā iemeslu, kādēļ nevajadzētu ļaut cilvēkiem, kas vēlas, iespējams, dzīvot un strādāt Latvijā, darīt to ātrāk, lai šie trīs eiro – zināmā mērā cilvēka necienīgs finansējums... būtu papildināms ar ko vairāk – tātad ar iespēju strādāt.

Treškārt. Droši vien būtu svarīgi paskatīties uz statistiku, cik tad īsti ir šādu cilvēku, kas izvēlas Latviju, kas meklē patvērumu un kas pēc tam paliek Latvijā, un tad par tām šaubām par valsts drošību, iespējams, būtu citi secinājumi.

Ceturtkārt. Es, protams, piekrītu, ka (un tas ir saistīts ar visu valstu pieredzi) ir cilvēki, kas citu iemeslu pēc, tai skaitā Dombravas kunga minēto iemeslu pēc, var vēlēties nokļūt Latvijā un kaut kādā veidā, atļaušos teikt, spēlēt citu spēli, bet – cik ir tādu cilvēku? Un tam ir (atkal atgriežos pie jau minētā) mums Latvijā stipras profesionālās institūcijas, kas gādā par valsts drošību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un būt modernai valstij 21. gadsimtā, tai skaitā skatoties, ka arī mūsu pilsoņi mēdz ceļot un nonākt kaut kur citur citu iemeslu pēc. Ekonomiskos bēgļus nevajadzētu šajā brīdī, nu, zināmā mērā aizvainot, jo tādi ir arī mūsu pilsoņi, nerunājot, protams, par patvēruma meklēšanu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un diskutēt komisijā un vēlāk arī Saeimas sēdēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai otro reizi.

I. Voika (AP!).

Cienījamais Dombravas kungs! Es gribētu jums ieteikt rūpīgāk klausīties tajā, ko saka jūsu kolēģi, pirms apvainot tos melos, bet, iespējams, jūs šo runu jau bijāt sacerējis, pirms dzirdējāt referentu un arī to, ko es teicu.

Mēs nerakstām likumu vienas valsts pilsoņiem. Mēs rakstām likumus visiem patvēruma meklētājiem... kas tādi ir. Jūsu runā izskanēja arī citi maldinoši priekšstati par to, kā Latvijā tiek īstenota patvēruma meklētāju politika.

Patvēruma meklētājs (un to likumprojekta referents rūpīgi izklāstīja) ir saistīts ar to... Patvēruma meklētājam, kamēr izskata viņa pieteikumu, ir vienas tiesības, un tad vai nu viņš saņem... meklētāja atļauju, vai patvērums nepienākas, un viņš tiek izraidīts no valsts.

Mēs runājam par to, ka mūsu valsts iestādēm nepieciešams rūpīgs darbs, lai nodrošinātu šo drošības aspektu, kas šajā brīdī notiek, un attiecīgi šajā kopējā ainā mums ir nepieciešams atbalstīt tos cilvēkus, par ko Latvija ir uzņēmusies atbildību, tai skaitā vajātos Baltkrievijas pilsoņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Līdz kārtējam pārtraukumam atlikušas piecas minūtes.

Dombrovska kungs, vai jums pietiks ar piecām minūtēm debatēs?

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, man pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Man šeit nav izprotama Nacionālās apvienības pozīcija par šo jautājumu.

No vienas puses, mēs redzam, ka Nacionālā apvienība tik ļoti principiāli iestājas pret šo, es teiktu, simbolisko soli. Šā soļa efekts ir mērāms... vismaz šobrīd tas varētu skart vien ap 100 personām, un tas neradīs nekādu būtisku efektu ne uz darbaspēka tirgu, ne uz ko tādu.

No otras puses, kā mēs visi zinām, Nacionālā apvienība ir politiski atbildīga par Ārlietu komisiju, un šī komisija diezgan regulāri piedāvā mums visiem rezolūcijas un paziņojumus, kas ir vērsti ar atbalsta vārdiem gan Baltkrievijas opozīcijai, gan tagad... es saprotu, ka drīz būs arī Ukrainas opozīcijai. Un tajā pašā laikā, no vienas puses, aicinot šos opozīcijas pārstāvjus Baltkrievijā, var teikt, turpināt demonstrācijas, sniedzot viņiem atbalstu vārdos šādi riskēt ar savu veselību, ar savu dzīvību, bet, no otras puses, ja dažiem vai varbūt pat vairākiem no šiem cilvēkiem nāksies meklēt patvērumu Latvijā, Nacionālā apvienība iestājas pret to, lai viņiem samazinātu šo termiņu no sešiem mēnešiem līdz trim mēnešiem.

Nu tad man Nacionālajai apvienībai būtu aicinājums – katru reizi, kad mēs ieraudzīsim šo kārtējo atbalsta vārdu rezolūciju no Ārlietu komisijas, vajadzētu pievienot tādu post scriptum, ka – gadījumā ja jums iestāsies kādas problēmas un jums nāksies meklēt patvērumu Latvijā, tad mēs, starp citu, esam pret to, lai jūs varētu strādāt pēc trim mēnešiem, nevis pēc sešiem mēnešiem. Es domāju, ka tas būtu tikai korekti. Tad šīs Ārlietu komisijas vadītājam, Nacionālās apvienības pārstāvim, arī savās sarunās ar opozīcijas pārstāvjiem (gan īstajiem, gan neīstajiem, cik es sapratu) no Baltkrievijas, Ukrainas vai Krievijas šādu pozīciju vajadzētu arī diezgan skaidri paust, ka mēs jūs atbalstām, bet šis atbalsts ir drīzāk vārdos – gadījumā ja iestāsies kādas, tā teikt, nopietnas ziepes, tad jūs īsti nevarat rēķināties, ka mēs jūs labprāt uzņemsim savā valstī kā bēgļus un dosim jums pilnvērtīgas iespējas arī kaut kā nopelnīt sev dzīvei un tā tālāk. Es domāju, ka tas būtu tikai korekti, ja jūs šādi darīsiet.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo pārtraukumā paredzētas vairākas Saeimas komisiju sēdes. Mums ir jābeidz laikā.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē – līdz pulksten 13.30.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 901/Lp13).

Un debates turpina... Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis ir tikai pirmais lasījums, sākotnēji varētu šķist, ka atbalstīt to arī varētu un turpmāk, diskutējot par iniciatīvu, padziļināti vērtēt dažādos neviennozīmības aspektus, ko pieminēja arī Dombravas kungs savā debašu runā. Tā būtu iespējams nodrošināties, ka, piemēram, drošības struktūras padziļināti uzmanītu šos indivīdus, mazinot riskus, ka norma varētu tikt izmantota ļaunprātīgi.

Bet, ja debatēs piesakās deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule un kaislīgi aizstāv šo patiesi neviennozīmīgo priekšlikumu... iniciatīvu, tas vien jau vismaz man ir signāls. Ziniet, tādas sarkanās lampiņas iedegas, kas liek ārkārtīgi uzmanīties, ņemot vērā šo deputātu līdzšinējā darbībā novērotās simpātijas pret, piemēram, divvalodību Latvijas valstī un citām, manuprāt, pretvalstiskām parādībām.

Tagad pavisam noteikti es balsošu "pret".

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Es pirmām kārtām vēlos informēt, ka par šo iniciatīvu mēs runājām Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Mums bija iespēja uzklausīt ekspertus. Es saprotu, ka dažiem kolēģiem ir bažas un varbūt kaut kādas bailes, varbūt šaubas, bet es atbalstīju šo priekšlikumu, un es arī šodien to atbalstīšu.

Kāds no debatētājiem pieminēja, ka stāsts ir par 100 cilvēkiem. Nē, tas nav jautājums par 100 cilvēkiem. Ja mums kopā gadā ir ap 80 cilvēku, kas meklē patvērumu, ir jāsaprot, ka strādāt no viņiem gribēs varbūt kādi padsmit. Nu, tur ir bērni, ir cilvēki, kas nav spējīgi integrēties darba tirgū, un būtībā uztraukumam, ka, teiksim, iespēja cilvēkiem strādāt var izkropļot mūsu darba tirgu... vai cilvēki brauc uz Latviju, lai shēmotu... Nu, piedodiet, cilvēki nebrauks uz Latviju, lai pelnītu lielu naudu. Ir citas valstis, kur var tieši dabūt pilnīgi citus, teiksim, ienākumus un pabalstus. Latvija nav pievilcīga zeme. Bet, ja cilvēki brauc, ja cilvēki meklē patvērumu un ja viņi ir šeit, ir jāsaprot, ka viņiem ir šis, teiksim, patvēruma meklētāja statuss neatkarīgi no tā, vai viņi strādā vai nestrādā. Viņi pieteicās, viņi paziņoja, ka meklē patvērumu, viņiem ir statuss.

Tātad jautājums ir cits – vai tie cilvēki, kas gaida jautājuma izlemšanu... vai viņi sēdēs un neko nedarīs, varbūt... protams, viņi var kaut kādos izglītojošos pasākumos piedalīties, bet viņi nestrādās, viņi nepelnīs naudu, viņi dzīvos no tiem dažiem eiro, ko valsts viņiem dod kā pabalstu, vai tomēr tie cilvēki varēs strādāt.

Es domāju: ja cilvēks nesēž, bet strādā, tas ir labi. Es domāju, ka mums nevajadzētu likt un radīt kaut kādus šķēršļus tam. Kas vēl svarīgi. Būtībā, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ātri var izskatīt jautājumu, tas nozīmē, ka lēmums tiks pieņemts un cilvēkam vai nu ir statuss un viņš legāli varēs strādāt, vai viņam būs jābrauc prom. Fakts, ka viņš pēc trim mēnešiem... ja jautājums nav izskatīts, viņam būs tiesības kaut ko darīt un pelnīt naudu, tas nekādā gadījumā neietekmēs jautājuma izskatīšanu pēc būtības. Tātad, neraugoties uz to, ka viņš sāks strādāt... Pēc mēneša vai diviem kopš tā brīža, kad viņš sāks strādāt, būs lēmums, un tad, ja būs nolemts, ka viņam jābrauc prom, viņš brauks prom. Tātad es domāju, ka uztraukumam nav pamata.

Ir jāsaprot, ka, runājot par šo jautājumu, tas ir vairāk jautājums par tādu empātiju, par to, kā mēs izprotam citu cilvēku sāpes. Nu jā, jau bija kāds no kolēģiem runājis par to, ka arī mūsu cilvēki brauc uz citām zemēm un droši vien viņi arī tur satiktu dažādus cilvēkus, un daži no viņiem baidās, bet citi mēģina palīdzēt. Es domāju, ka mums nevajadzētu baidīties.

Es aicinu balsot "par" šo priekšlikumu, atbalstīt un neuztraukties par to, ka tas var radīt kaut kādas negatīvas sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Klausoties šīs debates, kas ir saistītas ar citvalstniekiem, ar viņu iespējamo statusu, iespējām mūsu valstī, – principā mēs runājam ne tikai par... tas nav jautājums tikai par empātiju. Tas ir krietni plašāks jautājums, kas skar to problemātiku, kas būtu jārisina mūsu valstī, atrodoties globālā... globalizētā pasaulē, esot atvērtai ekonomikai... un esot atvērtai ekonomikai ne tikai naudas plūsmas kapitāla ziņā, bet arī darbaspēka ziņā.

Šodien es te daudz dzirdu tādus vīzdegunīgus un, manuprāt, ļoti nekompetentus apgalvojumus par to, ka šī problemātika jau vispār nav jārisina, vienkārši nogriezīsim to visu, un viss būs skaisti un labi. Tas man atgādina to anekdoti par kādu pircēju, kas veikalā izvēlas sev kurpes un saka: "Es gribētu tādas kurpes, lai no iekšpuses man tās būtu ļoti ērtas, bet no ārpuses ļoti skaisti izskatītos." Pārdevējs viņam tā saprotoši saka: "Jā, es saprotu! Jūs gribat tādas kurpes, kuras no iekšpuses ir lielas, bet no ārpuses ir mazas." Tas ir tas, kā es redzu, kā pašlaik ļoti daudzi skatās uz šo imigrācijas politikas... imigrācijas izaicinājumu risinājumu. Proti, ja mēs tos skatāmies kontekstā ar mūsu demogrāfiju, tad es ļoti gribētu, lai kāds no tiem, kuri vīzdegunīgi saka, ka mums šo jautājumu par imigrāciju nevajag risināt, kā mēs šeit varētu piesaistīt sev nepieciešamo darbaspēku, kvalitatīvu darbaspēku, tādu darbaspēku, kāds mums ir nepieciešams, tad (Nav saklausāms.)... lūdzu – kā jūs pēc gadiem 20 maksāsiet cilvēkiem pensijas, nodrošināsiet viņiem sociālo apdrošināšanu, visas tās lietas, uz ko viņi būs tiesīgi pretendēt? Kā jūs nodrošināsiet nepieciešamos darbaspēka resursus šai jaunajai ekonomikai, ko jūs veidojat?

Ja paņem vienkārši ciparus par mūsu demogrāfiju, par mūsu izglītības sistēmu, cik tur ir cilvēku, kādās specializācijās viņi profilējas, tad jūs ļoti vienkārši sapratīsiet, kāpēc atsevišķi cilvēki, kuri kaut ko saprot no ekonomikas, no izglītības, parasti pie šiem jautājumiem izsaka savas bažas un satraukumu.

Vēl mēs rīkojamies ļoti absurdi, ļoti netālredzīgi. Un tie, kuri šodien tā vīzdegunīgi uzskata, ka šis nav tas jautājums, ko vajadzētu vispār risināt un domāt, – atnāciet un atbildiet uz šo jautājumu – kā mēs maksāsim pensijas? Tie visi cilvēki, kas klausās... tā ir realitāte, nu, reāli, neviens no valdības... ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija tā arī uz šo jautājumu nav spējusi atbildēt. Tālāk par vispārējām frāzēm par pensiju sistēmas, sociālās sistēmas ilgtspēju nav tikuši. Tiklīdz sāk prasīt konkrētus ciparus, tie neiet kopā.

Tas ir nopietns stāsts. Paralēli – tad, ja mēs runājam par mūsu ekonomikas attīstību, tad pasakiet, kur būs šie cilvēki, šie IT speciālisti, inženieri, ārsti. Šodien, starp citu, mums bija ļoti lielisks, zīmīgs notikums. Mēs šodien uzņēmām mūsu valsts saimē... mums ir jauns pilsonis – ārsts, kas ir bijis citvalstnieks, no citas valsts. Viņam ir bijusi iespēja integrēties mūsu valstī, pateicoties tam, ka viņam bija iespēja šeit iegūt izglītību, iespēja šeit kaut ko darīt. Un tas ir tas, par ko mums būtu jāpadomā. Tas ir tas pareizais ceļš, par ko būtu laikus jāsāk domāt, lai aiztaisītu to milzīgo robu, kas mums veidojas ekonomikā, līdz ar to arī mūsu ne tikai valsts budžetā, bet arī sociālajā budžetā tas neglābjami izveidosies. Tas jau veidojas, tas uzkrājums, kas ir, – mēs ar to nevaram nosegt to robu... ar tām demogrāfijas tendencēm, ar to darba ražīgumu, kas mums ir.

Savukārt pacelt mūsu ekonomikas produktivitāti mēs nevaram paši ar savu resursu, jo mums vienkārši nav ne to smadzeņu, ne to cilvēku vairs palicis, kas tādā apjomā to varētu izdarīt. Un, ja par to netiek tagad sākts domāt plānveidīgi, ja mēs tagad par šiem padsmit cilvēkiem (vai arī pat ja tie būtu 100 vai 200 cilvēki) neesam gatavi pieņemt pārdomātus, atbildīgus risinājumus, tad, es atvainojos, jūs vienkārši gatavojat kapavietu mūsu valstij.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, tos, kuri tam nepiekrīt... Es skatos, Butāna kungs ir pieteicies, varbūt vēl kāds pieteiksies. No Nacionālās apvienības es ļoti gaidītu – izstāstiet jūsu ģeniālo, gudro domu. Es šodien paguvu izlasīt jūsu vienošanos ar Ekonomikas ministriju, kā jūs redzat ekonomikas attīstību. Nu, tas ir veids, kā Latviju padarīt par atpalikušu valsti. Nu, atnāciet, pastāstiet savas ģeniālās, gudrās domas! Jūs taču tagad gribat uzņemties atbildību par ekonomiku. Atnāciet, pastāstiet, kā jūs to risināsiet, kā jūs atrisināsiet darbaspēka jautājumu, produktivitātes jautājumu. Es gaidīšu. Piesakieties debatēm! Pretējā gadījumā jūs vienkārši tagad uzvedaties nelietīgi. Atkal spēlējat ar jums izdevīgām tēmām, nerūpējoties ne par valsts, ne par latviešu tautas likteni.

Aicinu pieteikties debatēs un atspēkot manus apgalvojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Nav jau runa par to – atteikt vai neatteikt cilvēkiem iebraukt un dzīvot Latvijā. Ir runa pavisam par kaut ko citu. Ir runa par to, lai katram, kas pretendē saņemt bēgļa vai alternatīvās personas statusu, tas gaidīšanas prieks būtu samazināts no sešiem līdz trijiem mēnešiem. Tā ir tā priekšlikuma būtība, kura neapšaubāmi ir atbalstāma, jo tas nozīmē, ka cilvēkam, jebkuram cilvēkam – tā ir dzīva būtne! –, samazinās šī gaidīšanas, nu, godīgi sakot, ne vienmēr labvēlīgā atmosfēra. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Pirmoreiz es dzirdu argumentus, dzīvojot eiropeiskā, demokrātiskā, tiesiskā valstī, ka, lūk, arguments par to, lai noraidītu jebkuru likumprojektu vai priekšlikumu, ir balstīts uz to, ka to savukārt atbalsta tādi nelieši kā Dombrovskis vai Papule. Godīgi sakot, tā ir mežoņu pieeja, kas raksturīga varbūt drīzāk Taliban, nevis eiropeiskai valstij, pie kuras viens otrs deputāts sevi arī pieskaita. Tas ir punkts divi.

Un punkts trīs. Šeit ir runa vēlreiz par to, ka ir par maz, teiksim, samazināt to izskatīšanas laiku. Šeit ir laiks arī padomāt par to, lai cilvēki, kas gaida sava likteņa izlemšanu, nebūtu pazemīgajā lomā, lai viņi varētu izdzīvot ar tiem pabalstiem, ko Latvija kā demokrātiska, tiesiska, eiropeiska valsts viņiem nodrošina kā cilvēkiem pirmām kārtām. Un tad runāsim arī par to – tas papildinās mūsu darbaspēka tirgu vai nepapildinās, vai tie ir kvalificēti speciālisti vai ne. Dzīve to rādīs.

Pašlaik es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Ja mēs atceramies un ieskatāmies pagātnē, kāpēc šāds likumprojekts vispār tapa, tad doma bija atbalstīt mūsu kaimiņvalsts pilsoņus, kuri cieš no varas vardarbības Baltkrievijā, lai viņi kā bēgļi, griežoties Latvijā, varētu sākt ātrāk darba gaitas.

Bet faktiski jau ir pagājis diezgan ilgs laiks, un mēs nezinām, kāda situācija pašreiz ir – vai ir pasliktinājusies vai uzlabojusies. Mēs redzam, ka mūsu imigrācijas dienests tiek ļoti labi galā ar šo pilsoņa statusa izvērtēšanu, un tās iespējas strādāt viņiem tiek dotas jau pietiekami ātri.

Šeit gan no kolēģiem es dzirdu pavisam kaut ko citu, jau vairs ne par baltkrieviem, jo likums ir par visiem pilsoņiem, ne tikai baltkrieviem. Piemēram, deputāts Ivars Zariņš jau sāk uztraukties par savu pensiju, jo, redz, nebūs, kas strādā un nopelna, un samaksā viņam pensiju, tāpēc ir nepieciešams ievest iespējami daudz viesstrādniekus.

Domāju, ka šis nav pareizais arguments, jo mums ir jāvadās nevis no tā, lai ievestu iespējami daudz viesstrādnieku, bet jāskatās, kā mēs varam celt valstī produktivitāti, jo pašreiz mūsu valstī iedzīvotāju algas, vidējās algas, ir vienas no viszemākajām. Un, ja mēs, ievedot... Atļaujot šeit strādāt, pieņemsim, mazkvalificētu darbu, mēs šīs vidējās algas nekādi nevarēsim pacelt; mēs joprojām Eiropā būsim vieni no pēdējiem – ar viszemākajām algām. Taču cita lieta, protams, ir kvalificētais darbaspēks; tie var braukt, var strādāt, un viņiem durvis ir vaļā. Tā kārtība, kāda ir pašreiz, manuprāt, ir diezgan labs kompromiss, un neredzu vajadzību to mainīt. Kāpēc tā kārtība būtu jāmaina, lai mēs veicinātu tieši šī darbaspēka, kas ir mazāk kvalificēts, ar mazāku algu, ievešanu?

Šis ir ne tikai ekonomiskais jautājums, bet arī drošības jautājums. Ja, piemēram, tagad šo bēgļu skaits ir, nu, aptuveni 100 (vairāk vai mazāk), tas skaits ir pārbaudāms un izsekojams, bet ko mēs darīsim, ja šeit sāks tūkstošiem braukt? Ja viņi brauks tūkstošiem, skaidrs, ka mūsu dienesti tik daudz cilvēku pārbaudīt nevarēs, viņiem visiem būs jāļauj strādāt un dzīvot Latvijā – pat tad, ja viņi būs mānījušies vai nelietīgi izmantojuši šo likuma nepilnību.

Līdz ar to es uzskatu, ka no pašreizējās kārtības atteikties nevajag, ka sešu mēnešu ilgs pārbaudes termiņš ir diezgan adekvāts, un, ja dienesti var pārbaudīt... pašreiz viņi var pārbaudīt ātrāk... tad tā arī saglabājam, lai mums saglabātos tas buferis valsts drošībai.

Paldies, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, vēlreiz! Manai runai būs divas daļas: viena – tāda nenopietna, un otra – varbūt nopietnāka.

Ja nenopietni, tad es tiešām ļoti, ļoti ceru, ka deputāti Dombrovskis un Papule piefiksēja savas bijušās frakcijas kolēģa Dolgopolova kunga izteikumu, nosaucot viņus par neliešiem. Manuprāt, šādi personiski uzbrukumi Saeimai nudien nepiestāv, bet tā, protams, ir attiecīgo deputātu izšķiršanās, kā rīkoties tālāk. Bet, ja nopietni, tad... Lai būtu godīgi, jāsaka paldies arī Zariņa kungam, kas, tā teikt, atklāja īstās kārtis – šīs iniciatīvas virzīšanas patieso iemeslu, proti, šis iemesls ir ievest lēto darbaspēku Latvijā, un tas nu galīgi nebūtu atbalstāms.

Kā jau Butāna kungs ļoti pareizi norādīja, neviens neliedz atbildīgajām iestādēm strādāt efektīvi, strādāt ātri, izvērtēt šos iesniegumus pāris nedēļu laikā, mēneša laikā. Ar Baltkrieviju, piemēram... Ja mēs tik ļoti gribam akcentēt šo vienu valsti, tad, manuprāt, problēmu jau nu būtu vismazāk, bet tāpēc, kolēģi, nav jāgroza likums. Gadījumiem, kur varētu būt vajadzīga šāda pastiprināta, padziļināta pārbaude, samazināt termiņu – tas nav pareizi.

Ja mērķis ir lētais darbaspēks, tad, kā jau Butāna kungs pareizi norādīja, tas tikai nositīs visas algas uz leju un nebūs te nekāda ekonomiskā izrāviena.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Vairāki Saeimas deputāti debatēs izteicās par šiem ekonomiskajiem aspektiem – cik ļoti viss ir slikti... un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi – un vairāk akcentēja to, ka visām personām, kuras ir pieteikušās patvēruma meklētāja statusam, vajadzētu nodrošināt arī lielāku sociālo atbalstu... un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Taču šie kolēģi aizmirst pateikt vienu patiesību – ka starp cilvēkiem, kas piesakās patvēruma meklētāja statusam, ir tādi, kas apzināti... mēģina patvēruma meklētāja statusu iegūt, neskatoties uz to, ka viņi ir ieceļojuši Eiropas Savienībā kā ekonomiskie imigranti, pārkāpjot valstu likumdošanu.

Šo personu, teiksim tā, datu apstrāde drošības iestādēm... sociālie darbinieki, kas ar viņiem strādā, tulki – tas viss maksā naudu, turklāt ļoti lielu naudu. Ja tiek konstatēts, ka persona nekvalificējas bēgļa vai alternatīvās personas statusam un ir jāizraida ārpus Latvijas Republikas un Eiropas Savienības, tad deportēšanas izmaksas bieži vien ir mērāmas nevis simtos, bet pat tūkstošos eiro. Tā ir nauda, kas tiek atņemta pensijām, tā ir nauda, kas tiek atņemta dažādām citām... citiem investīciju projektiem, kas varētu sildīt Latvijas tautsaimniecību. Kāpēc jūs nerunājat par to, ka šie tūkstoši eiro tiek iztērēti uz nelegālajiem imigrantiem, kas mēģina ieceļot Latvijā, un ka Latvijas drošības iestādes ar šīm personām strādā, lai novērstu kaitējumu ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī citu valstu ekonomikām?

Tāpēc – nu, tiešām nemēģināsim izdomāt riteni no jauna! Šobrīd Latvijā patvēruma meklētāju izskatīšanas sistēma strādā pietiekami labi. Tām personām, kuras tik tiešām ir tiesīgas kļūt par bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, nekādas būtiskas problēmas nerodas. Jā, varbūt citreiz tas termiņš ir garāks un būtu nepieciešams īsāks termiņš, bet tad ir jautājums – kas ir tie kavējošie apstākļi?

Ir gadījumi, kad tomēr nepieciešams novērst situācijas, ka šis ekonomiskais imigrants, kurš ir pieteicies patvēruma meklētāja statusam... nu, ja viņš, piemēram, sāk strādāt, es nezinu, kā kurjers, kuram vēl tiek izsniegts kāds transportlīdzeklis, tad nekas viņam netraucē pēc dažām dienām aizceļot uz Lietuvu, Vāciju vai jebkuru citu Eiropas valsti. Tā problēma ir milzīga – ka Latvija tiek izmantota kā tranzītvalsts, caur kuru ieceļo personas no dažādām Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm, lai tālāk ceļotu uz Rietumeiropu, uz Ziemeļeiropu.

Es tiešām aicinu atbildīgi izturēties pret mūsu valsts drošību, negraut sistēmu, kura strādā pietiekami sekmīgi, un tāpēc neatbalstīt šos, kā, šķiet, Tēraudas kundze izteicās, ļoti īsos... īsos priekšlikumus, kuri paredz aizstāt vārdu "seši" ar vārdu "trīs"... nemaz nemēģinot mainīt kaut kādas citas normas, lai varētu tad risināt daudzas problēmas, kas iezīmējas.

Tātad vēlreiz aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Runājot par šo likumprojektu, man jāsaka tā – esmu iedziļinājies. Un labā ziņa ir tā, ka arī publiski pieejamā informācija... piemēram, Latvijas valsts oficiālā medija portālā ir lasāmi veiksmes stāsti, kas attiecas uz bēgļiem no Baltkrievijas. Šie diktatoriskā režīma represētie, ja tā varētu izteikties, ir ne tikai ļoti ātros termiņos saņēmuši vīzas ieceļošanai Latvijā, bet arī – salīdzinājumā ar citu kontinentu, teiksim tā, ieceļotājiem – ļoti ātri tikuši, piemēram, pie alternatīvā statusa Latvijā.

Šādas liecības ir publicētas Latvijas medijos. Piemēram, konkrētā gadījumā bija runa, ka tātad baltkrievs... Krievijā... saņēma vīzu Latvijā ļoti ātri... arī atzīmē lielo pretimnākšanu no Latvijas valsts iestādēm, par ko, protams, paldies. Arī varēja... Jau aptuveni trīs mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas saņēma alternatīvo statusu; nekādā veidā netraucēja esošā likuma redakcija. Jā, atzīmēja vairākkārt, ka iestādes bija pretimnākošas.

Par ko gan sūdzējās? Nevis par to, ka ir kādas problēmas ar izskatīšanas termiņiem un tamlīdzīgi, bet par to, ka, piemēram, paiet samērā ilgs laiks... pēc tam, kad jau ir piešķirts statuss, par ko mēs šeit runājam... piemēram, personu apliecinošu dokumentu saņemšanā; tur vēl ir kāds laiks jāgaida, kamēr tiek līdz personu apliecinošam dokumentam.

Vai ir arī citas problēmas, piemēram, ir laba izglītība, bet ir nepieciešama iegūtās izglītības pielīdzināšana varbūt kādās specifiskākās nozarēs. Tiem, kam ir universālāka izglītība, piemēram, Eiropā vai ASV iegūta izglītība (arī tādi bēgļi ieceļo no Baltkrievijas), – tiem, protams, ir daudz mazāk problēmu, teiksim, ar darba atrašanu.

Tāpēc mans secinājums ir, ka diemžēl... nu, jāsaka tā: problēma nav šajā konkrētajā pantā, ko tiek piedāvāts grozīt; problēma ir vispār kaut kur citur – par personu apliecinošiem dokumentiem, izglītības pielīdzināšanu un tā tālāk, un ka... šeit ne velti ir mēģinājums grozīt pantu, kas attiecas uz visu pasaules valstu piederīgajiem vai pat bezvalstniekiem no jebkura kontinenta. Tas, manuprāt, nav īpaši korekti (nav īpaši korekti!) – manipulēt, sakot, ka tas attiecas uz baltkrieviem.

Ar baltkrieviem... ierakstiet interneta meklētājā... problēmu nav, un tas ir pilnīgi dabiski, ka Latvijas iestādes ir ļoti pretimnākošas, vēlas, lai pēc iespējas ātrāk... lai bēgļi, kuri bēg no objektīvi diktatoriska režīma, pēc iespējas ātrāk varētu kļūt saimnieciski patstāvīgi Latvijā, gaidot brīdi, kad viņu valstī nostiprināsies demokrātiskā iekārta. Līdz ar to mans secinājums ir, ka šādā veidā tiek mēģināts atvērt tādas aizmugures durvis, pa kurām varētu... kur varētu teikt, ka mēs atbalstām visu veidu, arī pseido... tātad šo visu veidu imigrāciju, tātad – nekontrolētā veidā. Un varbūt ne no šī – Eiropas kontinenta.

Tas, manuprāt, nav bīstami – ja to vēlas pateikt, to vajag atklāti teikt, par to vajag atklāti runāt, tad arī tā diskusija ir kvalitatīvāka beigu beigās un arī godīgāka pret visiem, arī pret deputātiem, arī pret sabiedrību, kas klausās, varbūt pat pret medijiem, kas klausās, nevis, teiksim, pieķerties tādam emocionālam, tādam viennozīmīgam tematam šeit un uz tā pamata it kā, zinot, ka neviens nelasīs un neiedziļināsies, grozīt kaut kādu vienu pantu. Un tad Judina kungs, protams, sāk runāt par cilvēkmīlestību pret citu kontinentu iedzīvotājiem un tamlīdzīgi... Nu, tad... par to man ļoti žēl.

Es esmu par atklātu sarunu. Es aicinu iesniegt grozījumus, kas, piemēram, nepamatoti neuzliek administratīvo slogu kaut vai personu apliecinošu dokumentu saņemšanai, kaut kādu, nezinu, izglītības, kaut vai elementāras... vidējās vai kādas... kāda ir nepieciešama... izglītības atzīšanai pēc iespējas dinamiskākā laikā, nevis mākslīgi radīt situāciju, ka par situācijas ķīlniekiem paliek valsts drošības iestādes, kurām tiek pateikts: nu, ja tagad jūs netiekat galā, paši esat vainīgi. Šobrīd, par laimi, viņi tiek galā, īpaši ar mūsu kaimiņvalsts bēgļiem. Tas ir ļoti labi, un tas ir apsveicami. Paldies viņiem.

Tāpēc šo konkrēto likumprojektu... Mēs atbalstījām nodošanu komisijai, lai ir šī diskusija. Diskusija ir bijusi, viss ir reducējies līdz tādiem ļoti vispārīgiem argumentiem... diemžēl – ne gluži par Baltkrieviju, bet par vispasaules cilvēkmīlestību. Līdz ar to... Šajā brīdī ir konstatējams, ka šī problēma nav aktuāla Baltkrievijas sakarā.

Likumprojekts ir noraidāms, un aicinu to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Paldies.

Labdien, godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Klausoties diskusiju, man liekas, ka ir ļoti pārprasta tā situācija. Šeit ir runa par to, ka patvēruma meklētājs ierodas Latvijā un pēc trim mēnešiem var sākt strādāt. Nevienā vietā nav teikts, ka drošības iestādēm ir jāpārtrauc izmeklēt to situāciju, kāda ar viņu ir, un ka viņš jāatzīst par labu esam jebkurā gadījumā. Drošības iestādes turpina strādāt ar nepieciešamajiem dokumentiem tikmēr, kamēr saņem atzinumu par to, vai valstij attiecīgais cilvēks ir pietiekoši labs vai nav.

Šeit drīzāk ir jautājums par to, ka mēs gribam, lai tas cilvēks sēž pie mājas uz soliņa, ēd semuškas, dzenā kaķus, nevis dodas kopā ar Latvijas uzņēmējiem strādāt pie Latvijas ekonomikas, un, ja kāds baltkrievs vai arī ne baltkrievs (tagad daži tik šausmīgi uztraucas, ka tas būs varbūt no pilnīgi cita kontinenta!) dosies un sāks strādāt latviešu uzņēmēja maiznīcā, cept maizīti, tad notiks milzīgas briesmas valstij. Es absolūti tā neuzskatu. Es domāju, ka cilvēks, radošs cilvēks, grib strādāt, grib darīt lietderīgu darbu – priekš sevis un sabiedrības. Nosēdināt viņu kaut kur uz soliņa grauzt nagus un semuškas – tas, es uzskatu, ir ļoti... nu, tas ir tāds aicinājums uz nedarīšanu.

It kā jau nav tik briesmīgi svarīga tā lieta, bet tajā pašā laikā mēs tomēr... mēs nevis virzām cilvēku doties uz garāžu un taisīt savu Microsoft, bet vienkārši sakām: sēdi un gaidi, sēdi un gaidi. Man liekas, tā ir absolūti nepareiza ziņa mūsu sabiedrībai un arī tiem cilvēkiem, kas ierodas pie mums glābties.

Un vēl. Es gribētu pateikt vēl tikai to: atcerēsimies, ka mēs, latvieši, esam tik daudzos kontinentos izmētāti, pa visu pasauli, vēlreiz un vēlreiz, un ka arī tā nauda, ko tās sabiedrības tērēja, lai noskaidrotu, vai mūsu cilvēki, kas dabūja bēgt no Latvijas projām, ir vai nav pienācīgi cilvēki, ir atbilstoši vai nav, – ka arī tā bija liela! Mēs tikai varam pateikt paldies, ka tur pieņēma tos cilvēkus, kas toreiz bēga, un ka nedzina viņus projām un nevajāja, ļāva viņiem strādāt, ļāva nopelnīt naudu, ļāva attīstīt ekonomiku un ļāva izpausties.

Tā ka es ļoti lūdzu – paskatāmies uz likumu, nevis izdomājam brīnumu lietas, kas tur notiks! Paskatāmies uz to, kas tur ir, un balsojam par to, kas tur ir!

Paldies liels, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Sākumā es arī tā drusku nenopietni. Katra Saeimā pavadītā diena bagātina deputātu pieredzi, profesionālās iemaņas, pat humora izjūtu. Diemžēl Muižnieces kundzei tas nedraud.

Tagad par priekšmetu. Mēs nerunājam ne par bēgļu plūsmām, kas apdraud Latvijas nākotni, ne par ko citu, mēs runājam tikai par to, kādai jābūt imigrācijas politikai. Tas tiešām ir nopietnas sarunas priekšmets, un tā stāv vēl priekšā, ņemot vērā tendences Eiropas Savienībā. Mēs runājam par tehnisko lietu, kuras skar imigrācijas lietas, pielietošanas praksi – samazināt pārbaudes termiņu no sešiem līdz trijiem mēnešiem. Cilvēkiem, kas grib iegūt šo uzturēšanās atļauju, tas dotu iespēju sākt nodarboties patstāvīgi šinī teritorijā. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Statistika liecina, ka diemžēl (vai – paldies Dievam!) nebija ne bēgļu plūsmas... Mēs nevienu reizi neizpildījām pat to kvotu, ko Latvija bija uzņēmusies Eiropas Savienībā. Ja es nemaldos, ir runa par 371 vai 372 personām. Parasti to bēgļu skaits, kas uzturas Latvijas teritorijā, nepārsniedz 100 cilvēkus, un to arī šodien debatēs varēja sadzirdēt.

Un trešais. Ja ir nelegālie bēgļi, tad ir runa nevis par deportācijas izmaksām, bet par to, ka vajadzētu nodrošināt, lai mūsu robeža tiešām būtu pasargāta no šāda veida... nelikumīgiem iesprūdumiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un tiešām ķerties klāt pie sarunas – nopietnas, profesionālas sarunas! – par imigrācijas problēmām un par darba tirgus nākotni Latvijā. Ceļi var būt ļoti dažādi – varētu būt deindustrializācija... ir reindustrializācija, velns viņu zina, kas vēl... bet tā ir diskusiju tēma, nevis šīsdienas jautājuma apspriešana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Es vēlējos reflektēt uz deputāta – "Attīstībai/Par!" deputāta – Aigara Bikšes teikto. Viņš nekorekti izturas gan pret bēgļiem, ilustrējot viņus kā nagu grauzējus un semušku ēdājus, gan pret pārējiem deputātiem, viennozīmīgi pasakot, ka, ja viņiem ļaus strādāt, šiem bēgļiem, tad viņi būs maizes cepēji un Latvijas tautsaimniecības cēlēji.

Man grūti izprast to, ka vienā gadījumā bēgļi ir nagu grauzēji un semušku ēdāji, bet nākamajā brīdī viņi jau pārvēršas par maizītes cepējiem. Manuprāt, šāda izturēšanās pret bēgļiem nav pieļaujama... un arī pret deputātiem. Šādi mēģināt pārdot savu ideju par darbaspēka ievešanu – arī tas nav akceptējami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jāsaka, kā ir. Arī mani pārsteidz tas, ka "Attīstībai/Par!" ilustrē bēgļus no Baltkrievijas kā semušku grauzējus, kas sēž uz soliņa. Nu, tā tas nav.

No Baltkrievijas ieceļo arī cilvēki ar ļoti labu izglītību, kas ir iegūta, kā es lasīju valsts oficiālajā medijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ka nu... Tātad nebūtu labi radīt tādu stereotipu par to, kādi ir bēgļi, kas labā ticībā, kā īsti bēgļi, bēg no diktatoriska režīma un nonāk Latvijā. Šie ir bēgļi, kas labā ticībā sadarbojas ar valsts drošības iestādēm un, protams, arī jau tiek... šīs liecības ir lasāmas publiski... šajā trīs mēnešu laikā ir jau pārbaudīti un tiek pie alternatīvā statusa. Līdz ar to šī nav problēma.

Taču ir cits gadījums: ja ierodas persona, kura sniedz konfliktējošu informāciju par sevi, maldina valsts drošības iestādes, nevar nekādā veidā, ne ar kādiem pārbaudāmiem faktiem... vai ir iznīcinājusi savus dokumentus, kas... tiešām tā varētu arī būt... tātad slēpj savu patieso identitāti vai savu izcelsmi... nu, tā, protams, ir problēma. Un ir skaidrs, ka šajā gadījumā izmeklēšana ir ilgāka un šis statuss netiek iegūts.

Taču attiecībā uz mums tuvajām kaimiņvalstīm, uz šiem augsti izglītotajiem cilvēkiem, kas arī nāk no... starp citu, no IT nozares... piemēram, Baltkrievijā šādu problēmu... es neesmu dzirdējis, ka tāda problēma būtu. Šie ir... Tur neviens negatavojas, Bikšes kungs, grauzt semuškas, kā jūs sakāt. Tas jums ir kaut kāds stereotips par bēgļiem. Tā tas nav.

Tāpēc es aicinu nestereotipizēt bēgļus ar šīm labajām izglītībām, kuri tiešām var piedalīties Latvijas tautsaimniecībā, un noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem otro reizi. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Paldies.

Cienījamie kolēģi, godājamie kolēģi! Es tikai gribēju teikt, ka es jau pats... es runāju ne jau par to, ko bēgļi dara; es runāju par to, ko es iedomājos – ko es pats darītu, ja man neļautu strādāt un man būtu jāsēž mājās, un man nebūtu ļauts normāli piedalīties procesos, kuri man liekas svarīgi. Man liekas, svarīgi ir strādāt, un man liekas, svarīgi ir radīt lietas, radīt notikumus. Un es arī gribētu, ka tie cilvēki, kas ieceļo valstī un kas gaida lēmumu, varētu to veikt.

Tā ka... paldies.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. Lūdzu!

Mēs jūs nedzirdam, Zariņa kungs.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šī ir tāda ļoti zīmīga diskusija, manuprāt. Tie, kuri seko līdzi, var kārtējo reizi pārliecināties, ar kādu izpratnes līmeni šinī diskusijā piedalās katrs no deputātiem. Manuprāt, tika ļoti uzskatāmi demonstrēts, kā citi deputāti saprot šeit debatēto. Piemēram, viens no deputātiem uzskata, ka, ja rūpes tiek paustas par Latvijas sociālo sistēmu, tad... viņš uzskata, ka tās ir rūpes par viņa paša personīgo pensiju.

Nu, Butāna kungs, ko es varu teikt? Ja jūs būtu šinī pasaulē nodzīvojis tik daudz, cik es, tad jūs būtu redzējis veselas paaudzes – cilvēkus, kuri ir sūri, grūti strādājuši... un pēc tam viņi piedzīvo traģēdiju, ka viņiem... pensija... tāpēc ka kāds politiķis nebija spējīgs sakārtot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu... Un tas ir tas, kas mani reāli uztrauc. Es esmu redzējis šīs traģēdijas, un to ir ļoti sāpīgi redzēt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man liekas ļoti zīmīgi, ka šeit cilvēki demonstrēja, kāda ir viņu izpratne par to visu, – ka tikai viņi ir gudrie un pareizie, un labie, savukārt visi tie, kas var braukt šeit, uz Latviju, būs vai nu muļķi, vai nelieši, vai vienkārši nabagi, ka neviens cits uz šo valsti nebrauks. Un, atvainojiet, tie, kas tā runāja, bija varas politiķi! Tātad jūs paši ar to devāt vērtējumu savam darbam – parādījāt, līdz kam jūs esat noveduši šo valsti, ja neviens cits jēdzīgs cilvēks nebūs gatavs braukt šurp.

Es savā uzrunā, tieši otrādi, stāstīju par to, kā es redzu, kā mēs varam šeit piesaistīt šos tiešām vērtīgos cilvēkus, un kā vienu piemēru es minēju mūsu šodien veikto balsojumu par vienu no šādiem cilvēkiem, jo mēs šodien pieņēmām, iedevām, atbalstījām viņam Latvijas pilsoņa statusu.

Šinī kontekstā... Un tas, ko mēs redzam šeit, – šīs debates parāda, nu, šo kultūras līmeni... to, līdz kam ir degradējies parlaments Latvijā. Ja mums nav ne mazākās empātijas, cieņas vienam pret otru šeit atlicis, mēs varam runāt tā, ka šeit... es pat šos vārdus neatkārtoju, man vienkārši šis tonis derdzas... derdzas to visu dzirdēt, tad nu ko mēs varam sagaidīt no šiem kolēģiem? Ka viņiem varētu būt šī līdzjūtība pret kādu citu – svešzemes pilsoni?

Vienīgais, ko es varu ieteikt. Mans ieteikums, kas tiešām varētu noderēt konservatīvās partijas dažiem deputātiem, – pirms jūs gatavojaties uzstāties, paskatieties kalendārā mēness fāzes. Manuprāt, tas ir vienīgais, kas jums var palīdzēt, lai jūsu uzstāšanās nebūtu kārtējā izgāšanās un nopietna viela pārdomām sabiedrībai, kas par jums ir balsojusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Paldies.

Komisijas vārdā es vēlētos atgādināt, ka grozījumi atstāj spēkā visu Imigrācijas likumu, kāds tas ir šobrīd, atskaitot vienu vārdu... grozot 9. panta piektās daļas 23. punktu... grozot vārdu "seši" uz vārdu "trīs".

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 901/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – 28, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 916/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Tā... Godātie kolēģi, vienu mirkli! Konkrētais likumprojekts paredz grozījumus atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 916/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. aprīlis.

Likumprojekts "Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu Nr. 1011/Lp13 pirmajā lasījumā.

Tagad, kolēģi, par pašu likumprojektu. Eiropas Komisija 2017. gadā publicēja priekšlikumus turpmākai Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai. To ietvaros Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas Valūtas fonda izveidošanu... kuras mērķis ir integrēt Eiropas Stabilitātes mehānismu Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā. Vienlaikus tika izteikti ierosinājumi Eiropas Stabilitātes mehānisma darbības un pārvaldības uzlabošanai, kā arī kopīgā atbalsta instrumenta, tas ir, kredītlīnijas, nodrošināšanai vienotā noregulējuma fondam ar Eiropas Stabilitātes mehānisma palīdzību.

Kā zināms, Eiropas Stabilitātes mehānisma mērķis ir mobilizēt finansēšanu un sniegt stabilitātes atbalstu, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam to Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieču labā, kuras piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kurām tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eirozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti.

Šis likumprojekts, ko skatām, ir izstrādāts saskaņā ar 2020. gada 13. martā Saeimā atbalstīto un 17. martā Ministru kabinetā apstiprināto Latvijas pozīciju Nr. 6 "Par Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas aspektiem – diskusijas Euro grupā".

Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Līguma projekta, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, parakstīšanu un virzīšanu ratifikācijai Saeimā un lai noslēgtu daudzpusēju līgumu ar Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstīm par grozījumiem Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu.

Minētie grozījumi paredz pilnveidot Eiropas Stabilitātes mehānisma piesardzības finansiālās palīdzības instrumentus, Eiropas Stabilitātes mehānisma lomas palielināšanu finansiālās palīdzības sniegšanā, kā arī to, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms nodrošinās kopīgā atbalsta instrumentu vienotā noregulējuma fondam.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu Nr. 1011/Lp13 pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šā gada 2. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. maijs.

Likumprojekts "Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu Nr. 1012/Lp13 pirmajā lasījumā.

Līdzīgi kā ar iepriekš skatīto un atbalstīto likumprojektu, šis ir saistīts... Tātad šis likumprojekts arī ir izstrādāts saskaņā ar 2020. gada 13. martā Saeimā atbalstīto un 17. martā Ministru kabinetā apstiprināto Latvijas pozīciju Nr. 6 "Par Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas aspektiem – diskusijas Euro grupā". Atbilstoši Euro grupas paziņojumam finanšu ministri ir vienojušies par kopīgā atbalsta mehānisma agrīno ieviešanu ne vēlāk kā līdz 2022. gada sākumam.

Vienlaikus vienošanās paredz, ka nolīguma projekta parakstīšana notiks kopā ar Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, parakstīšanu šī gada 27. janvārī, pēc kā dalībvalsts varēs uzsākt ratifikācijas procesu.

Ārlietu komisija likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu Nr. 1012/Lp13 pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šā gada 2. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kola kungs.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. maijs.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 977/Lp13.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 14. pantu apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Somijas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu. Likumprojekta mērķis ir ratificēt vienošanos, kas tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā. 2020. gada 1. septembrī Ārlietu ministrija saņēma Somijas Republikas Ārlietu ministrijas notu ar piedāvājumu par vienošanās noslēgšanu. Tālāk, 2021. gada 11. februārī, Ārlietu ministrija nosūtīja Somijas Ārlietu ministrijai notu, ar kuru Latvija pieņēma Somijas piedāvājumu noslēgt vienošanos.

Vienošanās paredz, pirmkārt, izbeigt Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un, otrkārt, izbeigt turpināmības klauzulu, tā saukto sunset clause. Tā ir ietverta Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību 11. panta trešajā daļā un pagarina pirms izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz 10 gadiem.

Likumprojekts Ārlietu komisijā ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Baumane. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – 10 dienas, tātad šā gada 2. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā šodien skatām likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr. 757/Lp13), kura mērķis ir turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vēl vairākus gadus.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 28 priekšlikumi.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 29. panta otro daļu ar nosacījumu, ka sertificēto personu darbības uzraudzību veic un sertificēto personu kvalifikācijas celšanu nodrošina Ministru kabineta pilnvarota sertificēšanas institūcija. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 29. pantu ar jaunu 2.¹ daļu, nosakot, ka sertificēšanas institūcijai deleģēto uzdevumu zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā uzraudzību veic Valsts zemes dienests, izvērtējot sertificēšanas institūcijas iesniegto pārskatu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Ierosina papildināt likuma 57. pantu ar ceturto punktu šādā redakcijā: "Valsts zemes dienests šajā likumā noteiktajos gadījumos iegūst ziņas par kadastra objektu." Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 57. pantu ar ceturto punktu: "šā likuma 57.² pantā minētajā gadījumā Valsts zemes dienests iegūst ziņas par kadastra objektu." Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt likumu ar 57.² pantu, nosakot, ka Valsts zemes dienests ir tiesīgs noteikt ēkas nolietojumu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais ēkas nolietojums noteikts pirms vairāk nekā 10 gadiem un tiek konstatēta tā iespējama neatbilstība aktuālajam stāvoklim apvidū. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 6. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Ierosina izteikt likuma 68. panta otro daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi piemēro no aiznākamā gada 1. janvāra. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Ierosina papildināt likuma 68. pantu ar trešo daļu, paredzot, ka Ministru kabinets pēc Finanšu ministrijas priekšlikuma var lemt par apstiprinātās kadastrālo vērtību bāzes nepiemērošanu nākamajam gadam attiecībā uz kadastrālās vērtības aprēķināšanu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 68. pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu, nosakot, ka Ministru kabinets, ņemot vērā ar jauno kadastrālo vērtību bāzi aprēķināto kadastrālo vērtību izmaiņas, var lemt par apstiprinātās kadastrālo vērtību bāzes nepiemērošanu nākamajam gadam. Ja Ministru kabinets nolēmis rīkoties atbilstoši panta trešajai daļai, Valsts zemes dienests konkrētā kalendārā gada 1. janvārī aprēķina kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, nodevām, kā arī citiem maksājumiem atbilstoši iepriekšējai kadastrālo vērtību bāzei. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 9 – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš rosina izteikt likuma 69. panta trešo daļu konkrētā redakcijā. Tas komisijā daļēji tika atbalstīts un iekļauts 10. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 69. pantu ar trešo daļu, kas nosaka, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 11. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt 69. pantu ar ceturto daļu, nosakot, ka Valsts zemes dienests kadastrālo vērtību bāzes izstrādes laikā un pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā publicē atbilstoši izstrādes procesā esošajai vai apstiprinātajai kadastrālo vērtību bāzei aprēķinātās kadastrālās vērtības, kādas tās varētu būt to spēkā stāšanās brīdī. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 12. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt 73. panta otro daļu ar nosacījumu, ka Kadastra informācijas sistēmā glabā objekta kadastrālās vērtības, kuras aprēķinātas atbilstoši sistēmā reģistrētajai aktuālajai kadastrālo vērtību bāzei vai atbilstoši iepriekšējai kadastrālo vērtību bāzei. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt 73. panta otro daļu, nosakot, ka Kadastra informācijas sistēmā glabā kadastra objekta kadastrālās vērtības, kuras aprēķinātas atbilstoši Kadastra informācijas sistēmā reģistrētai aktuālajai kadastrālo vērtību bāzei vai 68. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā atbilstoši iepriekšējai kadastrālo vērtību bāzei. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 14. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 73. pantu ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka spēkā esošās kadastrālās vērtības publisko, tai skaitā... nodrošinot visu īpašumu kadastrālo vērtību atspoguļošanu kadastrālo vērtību tematiskajās kartēs, uzrādot katra objekta viena kvadrātmetra vidējo kadastrālo vērtību. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 15. priekšlikums ir redakcionāls Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 16. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš piedāvā papildināt likumu ar 99.³ pantu konkrētā redakcijā. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina likumu ar 99.³ pantu šādā redakcijā: "Ja Valsts zemes dienests šā likuma 57.² pantā minētajā gadījumā ir noteicis ēkas nolietojumu un aktualizējis datus Kadastra informācijas sistēmā, Valsts zemes dienests pieņem lēmumu par to, ka ēkas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs trīs mēnešu laikā atmaksā paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas, ēkas nolietojuma noteikšanas, kadastra datu aktualizācijas un lēmuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā." Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 18. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz izteikt likuma pārejas noteikumu 33. punktu konkrētā redakcijā. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz izteikt likuma pārejas noteikumu 33. punktu jaunā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 20. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz aizstāt pārejas noteikumu 38. punktā skaitļus un vārdus "2020. gada un 2021. gada" ar skaitļiem un vārdu "2020.–2024. gada". Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz pārejas noteikumu 38. punktā skaitļus un vārdus "2020. gada un 2021. gada" aizstāt ar skaitļiem un vārdiem "2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gada", savukārt skaitļus iekavās "2020.–2023." aizstāt ar skaitļiem "2025.–2028.". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 22. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz aizstāt pārejas noteikumu 42. punktā skaitļus un vārdu "2018.–2021. gadam" ar skaitļiem un vārdu "2018.–2024. gadam". Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 23. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz aizstāt pārejas noteikumu 41. punktā skaitli "2021" ar skaitli "2024". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 24. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka Ministru kabinetam līdz 01.09.2021. ir jāiesniedz Saeimā grozījumi, kas nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamo īpašumu tirgus darījumu un piedāvājumu cenām attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot vidējo cenu līmeni noteiktā laika periodā. Projektētās kadastrālās vērtības ir jāpublisko sabiedriskajai apspriešanai. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 25. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir līdzīgs deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumam – 24. priekšlikumam. Komisijā tika daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 26. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma pārejas notiekumus ar 42. punktu, nosakot atsevišķu likuma pantu spēkā stāšanās datumu – 2021. gada 1. februāri. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 42., 43., 44., 45. un 46. punktu, nosakot, ka likuma 57. panta 4. punkts, 57.² pants un 99.³ pants stājas spēkā 2022. gada 1. februārī; nosakot, ka likuma 68. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības stājas spēkā ar kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam apstiprināšanas brīdi; nosakot uzdevumus Ministru kabinetam: līdz 2021. gada 1. novembrim izstrādāt nekustamā īpašuma nodokļa pilnveides risinājumus, līdz 2024. gada 31. janvārim – likumprojektu saistībā ar kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām, kura tiks izmantota aprēķiniem 2025. gadā, un līdz 2021. gada 1. decembrim izstrādāt citus saistītos normatīvos aktus kadastrālās vērtēšanas jomā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 28. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurš paredz papildināt pārejas noteikumus ar 42., 43., 44. punktu piedāvātajā redakcijā.

Komisijā izvērtās plašās diskusijas par pārejas noteikumu 43. punktu, jo Finanšu ministrijas viedoklis bija pretējs Tieslietu ministrijas viedoklim. Komisijā tika uzklausīti dažādu ekspertu viedokļi, un priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr. 757/Lp13) otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa, proti, šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Patentu likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi Patentu likumā" (Nr. 773/Lp13) otrajam lasījumam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā netika iesniegti.

Komisija savā 14. aprīļa sēdē ir atbalstījusi likumprojekta "Grozījumi Patentu likumā" virzību izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Patentu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Jansons. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – šā gada 27. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. aprīlis.

Likumprojekts "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums" (Nr. 1024/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir novērst un samazināt plastmasas izstrādājumu un to saturošo zvejas rīku ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību.

Ar šā likuma pieņemšanu tiks pārņemta direktīva par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Šī ietekme ir katastrofāla, to mēs zinām. Mēs jau dzeram ūdeni ar plastmasu, kuru mēs, tiesa, neredzam, bet tā tur ir. Trešdaļa okeānu jau ir nomirusi, un, kā mēs zinām, okeāni ir tie, kas visvairāk uzsūc CO₂.

Likumprojekts paredz aizliegt pārdot, laist tirgū noteiktus vienreizlietojamos plastmasu saturošus izstrādājumus. Piemēram, tirgū nedrīkstēs pārdot tādus plastmasas izstrādājumus kā vates kociņus, galda piederumus, šķīvjus, salmiņus, dzērienu maisāmkociņus, baloniem piestiprināmus un to turēšanai domātus kociņus.

Pasākumi plastmasas patēriņa samazināšanai.

Prasības attiecībā uz izstrādājumu dizainu, marķēšanu un pārstrādātas plastmasas apjomu tajos.

Prasības nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu, pircēju informēšanas pienākumu. Ražotājam paredzēts arī pienākums kā alternatīvu patērētājiem piedāvāt izstrādājumus, kas nesatur plastmasu.

Likumprojekts paredz noteikt arī administratīvo atbildību par aizliegta plastmasu saturoša izstrādājuma laišanu tirgū, alternatīvu nepiedāvāšanu un patērētāju neinformēšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Tā kā likumam jāstājas spēkā jau 3. jūlijā un uzņēmējiem ir laikus jāzina spēles noteikumi, komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums"! Jau jūlija sākumā visā Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, spēkā stāsies vienreizlietojamās plastmasas aizliegums, un mums jāpaspēj attiecīgi sakārtot un sagatavot savu nacionālo likumdošanu.

Atgādināšu, ka plastmasai ir liela ietekme uz mums visiem. Neskaitāmu sugu... dzīvnieku eksistence ir apdraudēta tikai tāpēc, ka tie norij kādus plastmasas atkritumu gabalus. Savukārt mikroplastmasa ir atrodama pat cilvēka asinīs un vēl nedzimušu bērnu placentā. Mani, piemēram, tas biedē un izraisa šausmas.

Kad plastmasu izgudroja, tas šķita milzīgs solis tehnoloģiju attīstībā, taču neviens toreiz neparedzēja sekas, ko tas nesīs, – milzīgo nekontrolējamo piesārņojumu. Arī mūsdienās neviens vēl īsti nezina, kā šis plastmasas piesārņojums ietekmē un ietekmēs mūsu veselību un reproduktīvās spējas. Iespējams, ka mēs burtiski aizrīsimies ar plastmasu. Tikpat iespējams, ka mums izdosies no tā paglābties, ja laikus rīkosimies. Vācot, šķirojot un pārstrādājot plastmasu, mēs jau esam spēruši soli uz tīrāku un veselīgāku dzīvi, bet ar to diemžēl ir daudz, daudz par maz. Šis likumprojekts... Šis likums ļaus mums virzīties uz to, lai ilgtermiņā samazinātu plastmasas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijā esam noturējuši diskusiju par aizlieguma ieviešanu, un jāsaka, ka jau labu laiku notiek nopietna gatavošanās tam gan nozares, gan ierēdņu līmenī. Man ir liels prieks, ka visas iesaistītās puses saprot situācijas nopietnību un ka pārmērīgi daudz diskusiju par šāda soļa nepieciešamību vairs nav.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paveikusi lielu darbu, skaidrojot, kā vienreizlietojamās plastmasas aizlieguma ieviešanu padarīt pakāpenisku, lai neradītu finansiālus zaudējumus. Tagad mums kā likumdevējiem jāsakārto pēdējās nianses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Kristai Baumanei. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Es atceros to sajūsmu, ar kādu astoņdesmitajos gados, savā bērnībā, mēs uzņēmām pirmos krāsaini apdrukātos plastmasas maisiņus (bija tādi īpaši smalki – par 60 kapeikām, ja nemaldos) un vīzdegunīgo atvieglojumu, ar kādu atteicāmies no pītajiem tīkliņiem un groziem, ar kādiem uz tirgu un veikalu gāja mūsu vecvecāki.

Kopš tā laika plastmasas izmantošana un tās radītais piesārņojums ir pieaudzis neprātīgā apjomā. Tas ir saistīts gan ar sabiedrības vērtībām, gan ar higiēnas, gan ar pieaugošās turības apsvērumiem. Plastmasa un citu veidu sintētiskais iepakojums nonāk vidē un burtiski cērt acīs zivīm, nogalina putnus un zvērus un maitā apkārtējo ainavu. Sadaloties mikrodaļiņās, iepakojums nonāk arī mūs vēderos un atstāj sliktu iespaidu uz veselību. Lielie kultūras pasākumi un vasaras festivāli parasti noslēdzas ar milzīgu atkritumu kalnu. Ja negribam noslīkt paši savos mēslos, ir jābeidz gatavot vienreizlietojamas lietas no mūžīgā materiāla, un to paredz Plastmasu saturošu izstrādājumu likums. Dažas lietas es vēlos izcelt īpaši.

Pirmkārt. Lai arī likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, tas nav vajadzīgs Eiropai vai kādam vagaram, kas mūs kontrolēs no Briseles, tas ir vajadzīgs mums, Latvijas sabiedrībai, un mūsu skaistajai zemei, ar ko mēs lepojamies un ko mēs mīlam. Tas ir vajadzīgs mūsu bērniem, lai mēs un mūsu bērni varētu dzīvot tīrā vidē.

Otrkārt. Likumprojekta izstrāde un pārliecinošā virzība ir vēl viena laba zīme, ka beidzot Saeimā un valdībā vides aizsardzību uztver nopietni, ka politiķu vidū visplašākajā spektrā beidzot ir politiskā griba pieņemt izšķirošus lēmumus, nevis bezgalīgi muļļāties, vilcināt un atlikt, kā tas, piemēram, 20 gadus darīts ar depozīta sistēmu. Es lepojos, ka esmu daļa no šīs politiskās gribas un varu pildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Un treškārt. Likumprojekts ir izstrādāts, cieši sadarbojoties ar uzņēmējiem, kuru komercdarbību tas ietekmēs. Man ir gandarījums par uzņēmēju izpratni un atsaucību, un konstruktīvajiem priekšlikumiem diskusiju gaitā. Īpašs prieks par visiem uzņēmumiem, kuri paši pēc savas iniciatīvas, negaidot nekādas direktīvas vai jauno likumu, ir jau atteikušies no dažādām... no dažādiem plastmasas iepakojumiem un piedāvā citus risinājumus – ilgtspējīgas alternatīvas. Prieks par pavāriem un ēdināšanas uzņēmumiem, kas savos soctīklu profilos liek bildes ar "Nē – plastmasai!".

Skaidrs, ka šīs izmaiņas prasīs pielāgošanos. Videi draudzīgs iepakojums dažreiz ir dārgāks, bet arī tam jautājumam var atrast risinājumu. Daži ierobežojumi ieviešami pakāpeniski, un uzņēmēji saviem klientiem jau tagad piedāvā motivāciju iepirkties ne tikai ar saviem auduma maisiņiem, bet arī nākt ar saviem traukiem, burkām, termokrūzēm. Tiem klientiem, kuri tā dara, sniedz atlaidi, un rezultāts ir tas, ka ieguvēji ir visi – gan pircējs, gan uzņēmējs, gan vide. Āgenskalna tirgū, piemēram, pirms diviem gadiem apkaimes aktīvisti sadarbībā ar tirgus apsaimniekotājiem ieviesa brīvā iepakojuma skapi, kur var gan nolikt, gan paņemt liekās kārbas un burkas. Es arī uz Saeimu ņemu līdzi savu termokrūzi.

Kolēģi! Plastmasas maisiņu ēra, kas astoņdesmitajos gados likās pat drusku romantiska, tagad ir beigusies. Nu mēs lepni ejam ikdienas gaitās un iepirkties ar smukiem groziem, koši apdrukātām tarbām un stilīgām ūdens pudelēm, ko uzpildām no krāna.

Plašais atbalsts šim likumam gan no uzņēmēju, gan NVO, gan sabiedrības puses un arī visplašākajā politiskajā spektrā nozīmē, ka sabiedrība ir mainījusies. Cilvēki grib dzīvot zaļi, un rūpes par kopīgo labumu – lielo bildi –, ne tikai savu personisko, ir ļoti pozitīva sabiedrības sprieduma pazīme.

Aicinu šīs izmaiņas atbalstīt, balsojot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jums pietiks ar piecām minūtēm debatēs?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es pacentīšos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Paldies.

Es redzu, ka šodien ir ļoti svinīga diena kādam, un šis svinīgais satraukums ir tik liels, ka tas mazliet biedē.

Ko es gribētu pateikt par šo likumprojektu un kopumā dzirdēto. Es saprotu, ka Saeimā ir kolēģi, kuri, kā tikko Baumanes kundze stāstīja, prot atzīt savas kļūdas, piemēram, par pagātnes sajūsmu par plastmasu. Es ļoti ceru, ka Baumanes kundze tieši tāpat atzīst savas kļūdas – sajūsmināšanos, piemēram, par biocīdus saturošām sejas maskām, kuras viņas kolēģis Pabrika kungs ir iepircis valsts iepirkuma ietvaros, proti, biocīdi arī nav līdz galam izpētīti, un arī tos mēs atrodam gan vēderos, gan visos maņu orgānos, un tie var nodarīt kaitējumu organismam. Visticamāk, drīzumā mēs nonāksim pie šāda secinājuma.

Tikpat dīvaini šķiet tas, ka Baumanes kundze tik ļoti sajūsminās par restoratoru akciju "Nē – plastmasai! Jā – terasēm!" un neizprot līdz galam, ka šī akcija ir vērsta nevis uz to, lai atbalstītu Baumanes kundzes sajūsmu par tarbām, bet uz to, lai beidzot izcīnītu savas tiesības apkalpot klientus āra terasēs. Un tieši šo vēlmi, ko tik ļoti plaši deklarē visi restoratori, neatbalsta Baumanes kundzes kolēģis Pavļuta kungs – pretēji tam, kā Saeima bija par šo jautājumu lēmusi, pretēji tam, ka deputāti bija izstrādājuši un iesnieguši priekšlikumus (un Saeimas vairākums bija atbalstījis šos priekšlikumus), lai ļautu restoratoriem ēdināt savus klientus terasēs.

Tāpēc man tiešām... Šī sajūsma, mazliet uzspēlētā sajūsma, un šī divkosība liek man pateikt to, ka es domāju, ka šeit varētu slēpties arī kaut kas cits. Iespējams, ka ir jau kāds ražotājs, kurš ražos cibiņas skolēnu pusdienām un kurš noteikti jau ir zināms Baumanes kundzei.

Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, kamēr mēs neesam atļāvuši kaut vai elementāro – restoratoriem ēdināt savus klientus normālos apstākļos. Es aicinu šo likumprojektu šobrīd neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Muižnieces kundze, vai ar divām minūtēm jums pietiktu?

A. Muižniece (JK).

Es domāju, ka pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece. Paldies.

Šī ir atkal tā retā reize, kurā man Stepaņenko kundze... viņa man gandrīz vārdus no mutes izrāva.

Es, protams, šo likumprojektu atbalstīšu, aicināšu arī citus, bet arī es gribētu norādīt uz šo pārspīlēto jūsmību un apjūsmošanu. Mani sarūgtina tieši tas, ka par šo... tieši frakcijas "Attīstībai/Par!" deputāti ir tie, kas briesmīgi uztraucas, ka plastmasa kaitē cilvēku veselībai, bet tad, kad mēs runājam, piemēram, par azartspēlēm, kuras kaitē ne tikai pašu spēlmaņu veselībai, bet arī viņu līdzcilvēku veselībai un sabiedrībai kopumā, tad gan jūs, mīļie, neesat tik aktīvi. Es ceru sagaidīt, ka tāpat, kā mēs spersim šo soli plastmasas... ierobežošanas virzienā... ka tikpat aktīvi būs arī kolēģi no "Attīstībai/Par!", ka viņi iestāsiet pret cilvēka psihiskās veselības kaitēm, ko nodara azartspēles, un ka mēs terases varēsim atvērt. To Stepaņenko kundze pilnīgi pareizi norādīja.

Taču aicinu atbalstīt šo likumprojektu un novēlu drosmi "Attīstībai/Par!" deputātiem turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 22. aprīļa pirmās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pirms pārtraukuma pie 52. darba kārtības jautājuma – likumprojekta "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", pirmais lasījums – tika pārtrauktas debates. Bija pieteicies deputāts Edgars Tavars. Tavara kungs, ja vēlaties debatēt, lūdzu, piesakieties! Jā, tātad Tavara kungs ir pieteicies.

Vārds debatēs deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par konkrēto likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", par šiem ierobežojumiem, īpaši par plastmasas izstrādājumiem vienreizējai lietošanai pārtikas jomā (plastmasas glāzes, plastmasas šķīvji, vienreizlietojami instrumenti, plastmasas salmiņi), es domāju, ka loģiski... saprotam – šis ir mazs solis, bet pareizajā virzienā. Noteikti likumprojekts kopumā ir atbalstāms, un ar zināmu tādu pat nožēlu ir jāatzīst: ja nebūtu šīs Eiropas Savienības direktīvas, tad diez vai mēs šodien šeit paātrināti... tādā ātrumā šo jautājumu skatītu.

Viennozīmīgi pozitīvi ir tas, ka arī nozare kopumā ir gatava šīm pārmaiņām, ņemot vērā, ka šīs direktīvas virzība Eiropas Savienībā jau zināmu laiku notiek un gatavība Latvijas ražotājiem pielāgoties šiem jaunajiem noteikumiem arī ir, respektīvi, mēs pandēmijas laikā neradām slogu tautsaimniecībai, bet pozitīvi attiecamies pret vidi. Mēs esam daudz dažādos formātos runājuši Eiropas Savienībā, valstī par mikroplastmasas radīto ietekmi uz cilvēku, uz akvakultūrām, uz to milzīgo mikroplastmasas apjomu, kas nonāk Baltijas jūrā caur upēm, ezeriem... dabā. Šis ir mazs solītis pareizajā virzienā.

Es tiešām, kolēģi, aicinātu bez īpaši garām debatēm likumprojektu šobrīd apstiprināt, lai mēs pieņemam likumprojektu un paralēli sākam domāt par citām grupām, kas satur plastmasu; par iepakojumu, kas nonāk mežos... dažādiem ēdieniem, kas ir paredzēti līdzņemšanai, uzkodām, tā saucamajiem snekiem, dzērieniem... Iespējams, perspektīvā daļa no dzērienu iepakojuma varētu nonākt depozītā, bet ne viss nonāks depozītā. Liela daļa tāpat nonāks dabā – mežā, ceļmalās, grāvjos.

Līdz ar to es aicinu deputātus padomāt un apdomāt, vai valstij nav vairāk jāatbalsta beziepakojuma tirdzniecība, vietējie – jo īpaši vietējie! – ražotāji, vietējie tirgotāji, tā saucamie Zero Waste veikali, ka mēs atnākam ar savu taru uz veikalu... vai tie ir saldumi... un mēs tos ieliekam savā daudzkārt lietojamā traukā līdzņemšanai. Tādējādi mēs tiešām, kolēģi, daudz vairāk samazinātu arī konfekšu papīru iepakojuma, dažādu cepumu, šokolādes batoniņu plastmasu saturošo vai ķīmiskas vielas saturošo iepakojuma, tetrapaku apjomu, lai kopumā mēs no atkritumu apjoma strauji virzītos prom.

Ja mēs atceramies savu bērnību, iepakojuma kādreiz bija nesalīdzināmi mazāk, nekā tas ir šobrīd. Mēs gājām ar tīkliņmaisiņu uz veikalu, nodevām savas piecas stikla piena pudeles un saņēmām trīs vietā, mēs nodevām savu limonādes pudeli, saņēmām pilnu vietā, mums iesvēra sviestu tik, cik vajag, un ietina sviestpapīrā... un tamlīdzīgi. Atkritumu bija nesalīdzināmi – nesalīdzināmi! – mazāk.

Tas tiešām mums, kolēģi, ir jādara... Mēs saprotam šo globālo biznesa ietekmi, globālo preču apriti, ka tās vajag iepakot, tāpat iepakojumu kādu laiku vēl vedīs uz Eiropas Savienību un tamlīdzīgi. Viņi bez šī divkāršā, trīskāršā iepakojuma nereti nevar, lai saglabātos šis produkts, bet mums ir jārod... Mēs to varam izdarīt kā valsts – nākt pretī mazajiem tirgotājiem, kas tirgo beziepakojuma produktus. Mēs viņiem varam nākt pretī vai nu ar pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu līdz nullei, vai rast kādu citu stimulu, ka viņu produkti ir konkurētspējīgi ar šiem globālajiem ražotājiem, lielajām ķēdēm. Mēs iegūtu nesalīdzināmi vairāk, mazais, vidējais uzņēmējs iegūtu nesalīdzināmi vairāk. Vairāk iegūtu arī vide, klimats, kopējā karbona pēdas nospiedums uz globālo pārvadājumu rēķina arī samazinātos.

Kolēģi, šis ir tiešām mazs solītis pareizajā virzienā. Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo konkrēto likumprojektu un domāt, kā mēs saprātīgi, gudri varam šo jautājumu... iepakojuma kopējo apjomu samazināt tā, lai ne tikai šīs grupas produkti jau drīzumā tiktu izņemti ārā no kopējās tirgus aprites, bet radīt apstākļus, stimulu, lai daudzi citi plastmasu saturoši iepakojumi tiktu izņemti ārā no kopējās aprites, lai mūsu meži būtu tīri, lai upes būtu tīras, lai ceļmalas būtu tīras, lai mūsu radītais atkritumu kopējais apjoms katru gadu samazinātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem vēlreiz! Ir viena satraucoša lieta saistībā ar šo likumprojektu, uz ko es gribētu vērst kolēģu uzmanību. Tas ir saistīts ne tik daudz pēc būtības konkrēti ar pašu likumprojektu, tajā pateikto, bet gan ar to, kādā veidā šis likumprojekts tika virzīts cauri un kādā veidā mums to tiek piedāvāts apstiprināt.

Personīgi es arī iestājos par to, ka mums vajadzētu pēc iespējas būt saudzīgākiem un saprātīgākiem savā attieksmē pret vidi. Un es pēc būtības atbalstu šo likumprojektu, bet kas man likās satraucoši un nepieņemami – tas, kādā veidā šis likumprojekts tiek bīdīts uz priekšu, proti, mēs runājam par nopietnām pārmaiņām, mēs runājam par tiešām nopietnu jautājumu, tas ir, par šo vides jautājumu, kuru principā būtu pareizi skatīt kompleksi, sistēmiski, taču tā vietā mēs to ne tikai skatām... nav šī sistēmiskā, kompleksā skatījuma, mums par šo vienu šauro, mazo aspektu piedāvā... par šo aspektu piedāvā lemt un pieņemt to steidzamības kārtībā, pēc būtības vispār nedodot iespēju pārliecināties, cik pārdomāts ir šis risinājums.

Pirmais, kas mani samulsināja, – kādā veidā vispār šis likumprojekts tika prezentēts Saeimas atbildīgajā komisijā. Mums kā maziem bērniem, kas neko nesaprot, kā pamuļķīšiem stāstīja par lietām, kuras vispār neattiecas uz šo likumprojektu, proti, par to, cik okeāni ir piemēsloti... un visām šīm globālajām lietām, lai gan runa šajā likumprojektā... Ja kāds ar to būtu iepazinies, redzētu, ka tam nav nekāda sakara. Runa ir par mūsu iekšējo tirgu, kurš nekādi neietekmēs šo piesārņojumu okeānā, ar kuru mums piedāvā cīnīties.

Tā vietā, lai runātu par citām būtiskām lietām, teiksim, paskaidrotu, uzaicinātu visas ieinteresētās puses... jo šeit no visiem, kurus tiešām tas reāli skars (mēs runājam par tautsaimniecību), bija tikai dzērienu nozare – dzērienu nozare, kura... un tirgotāji, kuriem pa lielam... viņu problemātika jau ir atrisināta ar depozītu sistēmu, savukārt kā ir ar visiem pārējiem – mēs to nedzirdējām, mums nebija iespējas šo viedokli vispār uzzināt, taču tas netraucēja pieņemt lēmumu, ka mēs tagad steidzami šo likumprojektu bīdīsim uz priekšu.

Kā es to redzu, ņemot vērā, ka šis pasākums daudziem sadārdzinās viņu biznesu, liks meklēt jaunus risinājumus (kas nav slikti – meklēt jaunus risinājumus), tad būtu bijis svarīgi mums saprast, vai šis risinājums, kas tiek piedāvāts, ir tiešām optimāls, kur ir iespējamie riski, ko, iespējams, varēja uzlabot. Nekas tamlīdzīgs netika darīts. Vēl vairāk – mums pasaka: steidzamības kārtībā tagad to vajadzēs pieņemt... tikai tāpēc, ka ierēdņi ilgi ir muļļājušies un šīs direktīvas nav ieviesuši.

Manuprāt, tā ir ļoti slikta un nepareiza likumdošanas prakse, kādu mēs ievazājam Saeimā, jo mūsu komisijā tas ir bezmaz vai regulāri – gandrīz katrā sēdē ir kāds likumprojekts, kuru pēkšņi tiek piedāvāts deputātiem steidzamības kārtībā pieņemt, jo, redziet, ierēdņi atkal ir kaut ko nomuļļājuši, kaut ko nav spējuši sagatavot. Parasti, ja komisija to steidzamības kārtībā pieņem, tad, protams, visa pārējā Saeima aiziet automātiski – uzticoties komisijai, pieņem šo likumprojektu, un tas tā arī aiziet.

Diemžēl tā mēs varam radīt nopietnus brāķus. Es ceru, ka šis likumprojekts tāds nebūs, lai gan, ja tas nebūtu brāķis, tad nebūtu bijis problēmu atbildīgajiem ierēdņiem, kas virza šo visu, iedot kopīgu skatījumu par to, jo tagad mēs runājam par plastmasas kociņiem, salmiņiem, šķīvīšiem, bet tā ir pavisam maza, niecīga daļa šinī visā stāstā. Ja mēs tagad katrai šai niecīgajai daļai veidosim atsevišķu risinājumu, kā mēs to izdarījām ar depozīta sistēmu, kuru mēs varējām izveidot kā plašu, sistēmisku risinājumu daudz plašākam atkritumu klāstam, bet mēs to vienkārši uztaisījām... Notika tas, par ko arī tika brīdināts debatēs, kad mēs debatējām savulaik par šo depozīta sistēmu, ka tas būs vecs, šaurs risinājums, kas atrisinās šauras biznesa grupas intereses. Tas arī ir noticis tagad, kā mēs to redzam, tā vietā, lai mēs būtu sistēmiski padomājuši un uztaisījuši sistēmu daudz plašāku un ar daudz lielākām iespējām.

Tagad man tā sajūta ir šāda: steidzami ejot, mēs uztaisīsim kārtējo šauro risinājumu kaut kam šauram, un beigās, tā steidzot izpildīt kaut kādas direktīvas prasības bez kopējas sistēmiskas sajēgas, mums būs kaudze šādu šauru risinājumu, kuri mums izmaksās ļoti dārgi, līdzīgi kā sanācis ar OIK. Tad arī viņi sāka ņemt konkrētas, kaut kādas šauras nišiņas. No sākuma likās, kas tur liels, beigās savācas jau nopietnas problēmas. Un tas ir tas, kas mani, kolēģi, visā šinī stāstā tiešām dara bažīgu.

Es aicinātu savus kolēģus no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, ka mēs tomēr uztaisām par to plašākas debates – ne tikai šī likumprojekta kontekstā, bet ņemot vērā tos visus izaicinājumus, kuri jau... mēs zinām... kurus Eiropa prasīs izpildīt attiecībā uz atkritumu apriti attiecībā uz vidi, – ka mēs sākam šeit veidot sistēmisku, pārdomātu risinājumu, nevis reaktīvi steigā un, iespējams, pavirši vienkārši mēģinām lāpīt kaut kādus caurumus.

No manas puses tas ir viss par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Lejiņa kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A. Lejiņš. Jā, noteikti. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

A. Lejiņš. Jā, labprāt. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13. maijs un izskatīšana Saeimas sēdē būtu 27. maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 13. maijs un izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 27. maijā.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" (Nr. 1013/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir sagatavots, balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojumu, ar kuru tika apstiprināts konceptuālais ziņojums par abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējām. Konceptuālais ziņojums nosaka, ka ar 2022. gada 1. janvāri abonētās preses piegādes tiek iekļautas universālajā pasta pakalpojumu grozā.

Likumprojekta grozījumi nosaka divas izmaiņas. Tiek precizēts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apraksts. Tas ir nepieciešams, lai konkursa dokumentācijā universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izvēlē noteiktu šī pakalpojuma kvalitātes prasības. Un tiek noteikti īpaši nosacījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīcībai gadījumā, ja konkursa vienīgais dalībnieks ir līdzšinējais universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, lai samazinātu konkursa administratīvo slogu.

Lai būtu iespējams kvalitatīvi organizēt konkursu par universālo pasta pakalpojumu un to īstenot uzdotajā laikā – līdz 2022. gada 1. janvārim –, komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G. Zamurs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 29. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek noteikts šā gada 26. aprīlis un izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 29. aprīlī.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Pašvaldību likums", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja un virza skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Pašvaldību likums" (Nr. 976/Lp13).

Likumprojekts "izstrādāts, lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un funkciju sadali", teikts likumprojekta anotācijā un paredzēts, ka likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Likumprojekts nosaka "pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, paredz sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā un pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī regulē pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām".

Kopumā piedāvātais likumprojekts neparedz veidot radikāli atšķirīgu pašvaldību darbības sistēmu, tas paredz pilnveidot pašreizējo regulējumu, precizējot normas un atsevišķos gadījumos ieviešot jauninājumus. Būtiskākās izmaiņas skars sekojošas jomas.

Pirmkārt. Tiek precizētas un papildinātas pašvaldību autonomās funkcijas. Piemēram, pašvaldībām būs jāpiedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp paredzot, ka līdz 2024. gada 1. janvārim pašvaldībām ir jāizveido un jāfinansē pašvaldības policija un jānodrošina atskurbināšanas pakalpojumu pieejamība. Tāpat pašvaldībām būs jānodrošina pasākumi civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tajā skaitā atbalstot brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu un darbību. Līdz šim brīvprātīgā iniciatīva – darbs ar jaunatni – turpmāk būs pašvaldību autonomā funkcija.

Otrkārt. Tiek noteikta skaidrāka pašvaldības darba organizācija, precizējot domes un komiteju darba organizācijas jautājumus, īpaši, kas skar sēžu rīkošanu un amatpersonu kompetenci.

Treškārt. Paredzēts, ka pašvaldības izpilddirektoru dome ieceļ uz pieciem gadiem, pirms tam rīkojot amata kandidātu atlasi atklātā konkursā. Tāpat paredzēts, ka nevarēs savienot deputāta amatu ar vadošu posteni pašvaldības iestādē vai kapitālsabiedrībā. Šī norma stāsies spēkā tikai 2025. gadā un neattieksies uz šajās pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem. Tāpat noteikts, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā, tai skaitā izveidotajās iestādēs, notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai.

Ceturtkārt. Likumprojekts paredz pašvaldības izpilddirektora pienākumu izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu. Paredzētas izmaiņas arī pašvaldības saistošo noteikumu kontrolē no ministrijas puses un pienākums saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Piektkārt. Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Tāpat noteikta iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu. Iedzīvotāju iesaisti paredzēts veicināt, arī veidojot līdzdalības budžetu.

Komisijas sēdes laikā tika uzklausīti ne tikai likumprojekta virzītāji, bet arī sadarbības partneri, kas cita starpā norādīja uz problēmām, kuras tie saskata iesniegtajā likumprojektā. Komisijas deputāti, apzinoties nepieciešamību turpināt diskusiju par identificētiem problēmjautājumiem, likumprojekta izskatīšanas laikā ar balsu vairākumu atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Pašvaldību likums" pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Par šo likumprojektu. Šeit gribētu pieskarties vairākām, manuprāt, svarīgām tēmām, kas saistās tieši ar nosacītām izmaiņām pārvaldes formā.

Bet vispirms gribu teikt tiešām paldies Goldbergas kundzei – ļoti precīzi noziņoja to, kā bija šajā komisijā un ko piedāvā likumprojekts. Tomēr no šīm labajām lietām es varu izcelt vienīgi tos jautājumus, kas ir par pašvaldības sēdes darbības organizēšanu un tieši šos kārtības jautājumus, kas pēc būtības tā arī bija jāsakārto. Līdz šim tie īsti nebija līdz galam atrunāti, un te šie uzlabojumi ir vietā.

Tomēr es gribētu pievērst uzmanību likumprojekta anotācijai un tām lietām, kas tur neparādās. Un tas, kas tur neparādās, – pirmām kārtām neparādās tas, kādas ir izmaksas šim jaunajam likumprojektam. Piemēram, tas, kas tika minēts par pašvaldību funkciju, jaunu funkciju, – par pašvaldības policijas izveidi. Ja tā ir jauna funkcija, tad atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai jābūt arī segtam... jāseko līdzi arī finansējumam. Diemžēl mēs radām funkciju, bet mēs neredzam... un anotācijā arī nevienā vārdā nav minēts tas, ka šī funkcija kaut kādā veidā būs jāfinansē un ka pašvaldībām vajag paredzēt tam kaut kādus līdzekļus. Tas, ka šī funkcija šobrīd tiek pildīta un vairumā pašvaldību tāda policija jau ir, nebūt nenozīmē, ka visi to dara. Ir lielas pilsētas, kur tas netiek darīts, un tā līdz šim ir bijusi pašvaldības autonoma, brīva izvēle – darīt to vai nedarīt.

Attiecībā uz šīm autonomajām funkcijām, kur it kā ir veikta analīze (un arī Saeima ir uzdevusi tādu uzdevumu – veikt analīzi, veidojot šo likumprojektu), – ar šo analīzi nekur nav iespējams iepazīties. Tā vietā mēs redzam ļoti labu iniciatīvu, kas ir ierakstīta, – rūpēties par jaunatni. Ļoti interesanti, un tas būs ļoti interesanti arī, kādā veidā pašvaldība šo funkciju interpretēs. Es pilnīgi pieļauju, ka uz likumprojekta nākamajiem lasījumiem parādīsies arī tādas funkcijas kā rūpēties par senioriem, rūpēties vēl par dažādām cilvēku grupām, kas varbūt nav līdz galam uzklausītas.

Tāpēc, manuprāt, ierakstīt ierakstīšanas pēc arī īsti... līdz galam pareizi nav, jo tad sākas dažādu veidu interpretācijas, un atcerēsimies to, ka viena no pašvaldības pamatfunkcijām ir izglītība. Tā ir viena no galvenajām funkcijām pašvaldībai un neapšaubāmi ir saistīta ar darbu ar jaunatni.

Ja mēs skatāmies uz jaunievedumiem, kas ir likumprojektā, es pirmām kārtām gribētu pieskarties amatu apvienošanas ierobežojumiem, kas, manuprāt, ir ļoti nepārdomāti. Jau šobrīd, ja mēs skatāmies uz pašvaldību vēlēšanām, kas tūlīt pat būs, mēs redzam, cik ļoti pašām partijām, pie varas esošajām politiskajām partijām, ir lieli izaicinājumi vispār nokomplektēt pilnus vēlēšanu sarakstus, lai startētu pašvaldībās. Tieši varas partijām tas ir, kā izrādās, bijis vislielākais izaicinājums, un, protams, šādos apstākļos es saprotu vēlmi radīt apstākļus, lai, ja kāds skolas direktors vai kāds cienīts ārsts izvēlas nevis par labu viņu sarakstam, bet izvēlas iet sarakstā pie konkurentiem, tad kaut kādā veidā radīt šos ierobežojumus. Bet te es gribētu vērst uzmanību, ka lēmumu pieņemšana šādos gadījumos ir visnotaļ labi atrunāta jau esošajos likumos – kādā veidā šādās situācijās lēmumu pieņemšanā piedalās personas, piemēram, slimnīcas vadītājs vai skolas vadītājs.

Vēršu uzmanību, ka pie komisijas materiāliem ir arī Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības atzinumi par to, ka viņi ir kategoriski pret šāda veida novitātēm likumā, respektīvi, ir jāļauj ikvienam pašvaldības iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kas ir viņa darbavieta, tomēr piedalīties vēlēšanās. Tā pieeja, kas šobrīd tiek piedāvāta likumprojektā, manuprāt, ir ļoti nepareiza.

Nu, protams, no jaunievedumiem – šis līdzdalības budžets. Manuprāt, tas arī... par to mums komisijā būs vēl jārunā, jo viens ir tas, ka tas labi skan, otrs ir tas, ka... par ko vismazāk runā, ka jau šobrīd pastāv virkne šādu instrumentu kā līdzdalības budžets, kuri ir savādākās formās, bet tie notiek. Un šur tur arī daudz lielākos apjomos, nekā tiek piedāvāts šajā likumprojektā. Manā ieskatā, būtu ļoti slikti, ja mēs ar šādu... šobrīd likumprojekta piedāvāto redakciju padarītu dzīvi sarežģītāku, birokrātiskāku tām vietām, kur jau veiksmīgi šādi instrumenti strādā, un tādas vietas šobrīd mums ir. Es gribētu teikt, ka nekāds baigais jaunums tas nav. Pie šīs novitātes vēl ir jāstrādā, jo tā šobrīd ir ļoti, ļoti vienkārši ierakstīta likumprojektā, kas var padarīt dzīvi sarežģītāku citām pašvaldībām, kur jau tas darbojas.

Tāpat būtiski ir pieminēt arī šīs zemāka līmeņa vēlētās pašvaldības. Šajā likumprojektā tiek piedāvāts tāds ļoti īpatnējs veidojums, kas nodarbosies ar, tā teikt, šīm... iedzīvotāju valdes... kaut kāds mistisks veidojums, kas patiesībā, kolēģi, ir administratīvi teritoriālās reformas sekas un ļoti, ļoti kropls piedāvājums. Šis piedāvājums ir kropls ar to, ka tas savā ziņā atzīst... politikas veidotāji, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un esošā koalīcija, atzīst to, ka šīs lielās teritorijas, kas šobrīd ir izveidotas, sametot kopā vairākas pašvaldības, ir pārāk lielas, jo tā pārvaldība šādās teritorijās veiksmīgi nevar norisināties, tāpēc vajag kaut kādu citu veidu, kā iedzīvotājiem tuvāk... nodot varu. Tādus veidus piedāvāja... Šādus veidus piedāvāja Valsts prezidents, uzstāja uz šādiem veidiem, Nacionālā apvienība uzstāja uz to, ka jābūt nulltā līmeņa pašvaldībām, un pat Ministru prezidents pēc tikšanās ar Valsts prezidentu minēja to, ka tas... tā nu ir tā kopīgā izpratne, kad vēlētās nulltā līmeņa pašvaldības... ka tām vajadzētu būt tajā likumā, bet šobrīd mēs redzam, ka to te nav. Atgādināšu arī, ka Valsts prezidents ļoti skaidri un nepārprotami minēja arī uzrunā Saeimā (tā bija pēdējā reize, kad vēl klātienē tas notika) tieši šo aspektu, tieši par nulltā līmeņa pašvaldībām.

Kas mums ir sanācis? Mums ir sanācis, ka komisijā bija iespēja no ekspertiem dzirdēt... no Latvijas Pašvaldību savienības, kura atsaucās, ka Krievijā kaut kas tāds esot attiecībā uz guberņām, kaut kāda... nu, kaut kādi veidojumi esot, kur ieceļ kaut kādu pagasta vecāko. Bet tas, kas šobrīd tiek piedāvāts šajā likumprojektā... Man ir izdevies atrast... tiešām Āfrikā ir valstis, kurās šādā veidā tiek pārvaldītas pašvaldības, kur iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties savus pārstāvjus, kuriem kaut kādu noteiktu funkciju apjomu uztic vai vispār...

Šajā gadījumā te pat nav funkciju apjoms, te vienkārši iedzīvotāji drīkst izvēlēties savu iedzīvotāju valdi, kura tad nāks kopā. Par ko viņi lems, Dievs vien zina. Ievēlētā dome būs tā, kas lems, vai tā valde ir... vai to apstiprināt vai neapstiprināt. Manuprāt, tas ir pilnīgi aplami un tāda kārtība nevar būt.

Atgādināšu, ka, balsojot par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu – šī ir tā saucamā administratīvi teritoriālā reforma –, bija priekšlikums. Tur bija konkrēts priekšlikums, par ko bija vienprātība gan komisijā, gan arī vēlāk Saeimas sēdē. Es personīgi kāpu Saeimas tribīnē un kolēģiem skaidroju. Tur nepārprotami bija ierakstīts – tās ir vēlētas pašvaldības. Un vēlētas nulltā līmeņa pašvaldības nevar būt tādas, kurām nav deleģētas funkcijas, kurām nav deleģēti ļoti konkrēti uzdevumi.

Šajā gadījumā šis ir tāda... tieši šī sadaļa – tā ir tāda ļoti liela fikcija, kas neatbilst nekādiem demokrātijas principiem, kas vienkārši ir sagatavota, manuprāt, lai mēģinātu kaut kādā veidā aizmālēt acis gan Valsts prezidentam (es ļoti ceru, ka viņš seko līdzi un saprot to, ka viņš šobrīd tiek klaji piemānīts gan no valdības, gan no Saeimas puses, piedāvājot šādu risinājumu nulltā līmeņa pašvaldībām), gan savā ziņā arī Nacionālajai apvienībai, kuras sākotnējā ideja... nu, es atļaušos teikt, tas galīgi nav tas, par ko savulaik vismaz komisijā runāja gan Jānis Dombrava, gan arī citi koalīcijas deputāti.

Tā ka, kolēģi, te vēl būs, manuprāt, ļoti interesants darbs uz otro lasījumu. Šādā veidā atbalstīt kaut ko tādu – tas ir ļoti tāds Padomju Savienības virziens, kurā mēs dodamies, ka mums ir centrālā vara, kas lems par pašvaldībām, un tāpēc padomju... Šīs sekas vecajā likumā bija, teiksim tā, savā ziņā tās vecās politikas atliekas.

Kā viens piemērs ir iespējas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atlaist domes priekšsēdētāju. Kolēģi, manuprāt, tas nav pareizi, jo tas... Nevienā brīdī mēs nevaram saprast, kad ministrs to izmanto politisku motīvu vadīts, kad ministrs to izmanto tiešām tāpēc, ka tas tā ir. Bieži vien šie jautājumi nonāk tiesā, un tagad arī tie ir nonākuši reāli... pēc būtības tiesā. Arī šobrīd... arī pēdējais... Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs arī ir apliecinājis, ka vērsīsies tiesā (vai jau ir vērsies)... bet tuvākajā laikā tas notiks. Šos jautājumus risinās tiesa, un, manuprāt, tas arī būtu pareizi, ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram dotu šā panta ietvaros iespēju apstrīdēt, nevis iespēju vienkārši atlaist domes priekšsēdētāju. Tas savā... Iespēja vērsties tiesā būtu daudz pareizāka, nekā tas ir šobrīd, jo tas katrā ziņā... Citam tas liekas pareizi, citam tas liekas nepareizi, bet nosaukt to visos gadījumos par tiesisku risinājumu – manuprāt, tas nav īsti pareizi.

Kā jau Goldbergas kundze minēja, likumprojekts kopumā... par 80 procentiem ir tieši tāds pats kā iepriekšējais likums, bet novitātes, kas nākušas klāt, manuprāt, līdz galam nav izdebatētas. Līdz galam nav atbildēts uz būtiskiem, ļoti būtiskiem jautājumiem, kā arī finanšu ietekmes trūkums parāda to, ka likumdevējs vienkārši grasās pieņemt jaunu likumu, neapzinoties to, kādas sekas un kādas finansiālās saistības tas var izraisīt pašvaldībai.

Šeit būtu vietā atcerēties to, ko Saeima uzdeva, un Saeima uzdeva šīs funkcijas izvērtēt, ar Saeimas lēmumu uzdodot darbu pie administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izstrādes. Tas diemžēl nav izdarīts. Es šo darbu kopumā vērtēju kā ļoti vāji sagatavotu un principā tādu ideju savārstījumu... kas ir savārstītas ap šo likumprojektu.

Protams, ir arī labas lietas, bet to ir pietiekoši maz, un tikai to dēļ nevajadzēja izstrādāt jaunu likumprojektu. Pareizākais būtu atdot šo likumprojektu atpakaļ valdībai un likt valdībai to pēc būtības pārstrādāt, ievērojot visus tos uzdevumus, ko ir uzdevusi Saeima, bet šobrīd tieši sadaļa par nulltā līmeņa pašvaldībām vismaz man personīgi ir sagādājusi vislielāko vilšanos. Tā ir ļoti liela izvairīšanās no atbildības un vēlme neatzīt savas kļūdas, kas tika pieļautas pēc būtības, veidojot administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Visu to kopā sasummējot, es aicinu, kolēģi, neatbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi un kolēģes, sēdes skatītāji un klausītāji, jaunieši un nevalstisko organizāciju aktīvisti Latvijas pašvaldībās! Manuprāt, likumprojekts "Pašvaldību likums" ir jauns iespēju likumprojekts jauniešiem un nevalstisko organizāciju sektoram. Beidzot likumprojektā "Pašvaldību likums" iekļauta darba ar jaunatni autonomā funkcija. Gandrīz pirms 13 gadiem 8. maijā tika pieņemts Jaunatnes likums, bet šobrīd joprojām ir virkne pašvaldību, kuras darbu ar jaunatni neuztver kā nopietni pildāmu uzdevumu, un es neminēšu, kurās pašvaldībās tas lielākoties ir.

Jau daudzus gadus jaunatnes darbā iesaistītie dažādos forumos, konferencēs, pieredzes apmaiņas pasākumos un mācībās pašvaldībās min priekšlikumu, ka normatīvajos aktos ir nepieciešams nostiprināt darba ar jaunatni funkciju kā obligātu, nevis rekomendējošu. Šie priekšlikumi ir ceļš uz to, ka mēs novērtējam darbā ar jaunatni iesaistīto ieguldījumu un skaidri pasakām, ka jaunatnes jomai nav nemitīgi sevi jāpierāda, lai panāktu pārmaiņas, lai gūtu atbalstu iniciatīvām.

Funkcija veikt darbu ar jaunatni pašvaldībās ir nozīmīga. Tā paredz to, ka pašvaldības veido institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni, nosaka atbildīgo institūciju, pieņem darbā jaunatnes lietu speciālistus un jaunatnes darbiniekus, kas ir vai kļūs par jauniešu uzticības personām dzīvesvietās.

Pašvaldības veido jauniešu centru vai jauniešu centrus, veido jauniešu domes, lai sekmētu jauniešu iniciatīvas, sadarbību, pieredzes apmaiņu un citas aktivitātes. Pašvaldības veicina jaunatnes organizāciju veidošanos un sniedz atbalstu visām tām organizācijām, kas strādā ar bērniem un jauniešiem. Lai veiktu darbu ar jaunatni, pašvaldība izstrādā jaunatnes politikas dokumentu un plānu politikas īstenošanai.

Šīs lietas nav nekas jauns, liela daļa pašvaldību tās veic. Lielais vairums pašvaldību arī paredz finansējumu šai funkcijai. Dažādu veidu finansējuma rīkus piedāvā arī Jaunatnes politikas valsts programma un citas programmas. Problēma ir tikai tā, ka šobrīd šī funkcija, šis uzdevums, ir rekomendējoša rakstura: gribu – daru, gribu – nedaru. Darbība notiek, ja politiskā vadība atbalsta, nenotiek, ja atbalsta nav.

Mainoties politiskajai varai, mainās arī jaunatnes politikas atbalsts daudzās pašvaldībās, un tas nav pareizi no ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Valstī pastāv nevienlīdzība jauniešu iespēju pieejamībā, un ar šo likumprojektu tā tiek mazināta.

Arī nesenais pētījums "Darba ar jaunatni sistēma un jaunatnes darbinieku izglītība Latvijā" vēlreiz... no jauna apstiprina problēmas, kas konstatētas jau pirms gadiem, un kā nozīmīga problēma minēta pastāvošā nevienlīdzība starp pieejām jaunatnes politikas īstenošanā pašvaldībās un izvēle šobrīd šo politiku vispār nerealizēt. Trūkst arī gribas no atbildīgajām iestādēm jaunatnes politiku pilnveidot, kā arī tika konstatēts, ka pašvaldības itin... pašvaldību dati bieži vien neatbilst patiesajai situācijai tajos ziņojumos, ko pašvaldības sniedz atbildīgajām institūcijām. Es ceru, ka likumprojekts dos impulsu arī jaunajās pašvaldībās, kurās apvienojas... kuras apvienojas šobrīd, veidojas, šiem jaunajiem profesionāļiem apvienot spēkus un resursus, lai palīdzētu īstenot jaunatnes politiku tajās teritorijās, kur jaunatnes jomas attīstība pēdējos gados nav bijusi.

Otra lieta, kas ir laba šajā likumprojektā, – ir skaidra norāde, ka pašvaldībai jāatbalsta tās teritorijā darbojošās un esošās nevalstiskās organizācijas. Līdz šim... Vecajā pašvaldību likumā daudz runāts par pašas pašvaldības dibinātām biedrībām un to regulējumu, vairāk uzsverot tieši pašas pašvaldības dibinātās organizācijas, taču jaunajā likumprojektā ir ļoti skaidri pausts, ka pašvaldība savā darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas, biedrības, nodibinājumus, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā.

Es novērtēju, ka jaunajā likumprojektā ir ne tikai šī norāde, bet arī citas skaidras lietas – līdzdalības budžeta koncepts un iedzīvotāju iesaistes vairāku formu ieviešana. Es uzskatu, ka, sekmējot un sniedzot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām administratīvajā teritorijā, mēs stiprinām kopienas un veicinām iedzīvotāju līdzdalību savas dzīvesvietas aktivitātēs.

2019. gada pētījums "Esošā vide pilsonisko aktivitāšu un NVO darbības stimulēšanai un atbalstam" parāda, ka pašvaldību finansētie projektu konkursi nevalstiskajām organizācijām un neformālajām iedzīvotāju grupām ir 82 procentos Latvijas pašvaldību. Virknē pašvaldību diemžēl tie nenotiek regulāri. Cerams, ka jaunajās – lielākajās un spēcīgākajās – pašvaldībās šādi projektu konkursi būs visās pašvaldībās un tie būs godīgi konkursi ar atbilstošu finansējumu.

Paredzams arī, ka... Paredzu, ka pilsoniskā līdzdalība pašvaldībās tiks stiprināta ne tikai ar nevalstisko organizāciju atbalstīšanu un organizējot atbalsta programmas, bet arī citos veidos, kas ir konsultācijas ar iedzīvotājiem, dodot iespēju iedzīvotājiem sniegt kolektīvās iniciatīvas dažādos jautājumos un veidojot arī konsultatīvos mehānismus.

Jāsaka, ka komisijai vēl liels darbs ir priekšā. Aicinu komisiju noteikti uzaicināt uz sēdi galvenos darbā ar jaunatni iesaistītos pašvaldību profesionāļus, nevalstisko organizāciju un jaunatnes organizāciju pārstāvjus, atbildīgo ministriju, lai vēlreiz uzklausītu darba ar jaunatni funkcijas nozīmīgumu un visu iesaistīto lomu šīs funkcijas īstenošanā. Kolēģis Valainis minēja savu viedokli, bet, nu, tas nebalstījās faktos un tajos notikumos, kas jau šobrīd notiek pašvaldībās.

Es aicinu rast arī labāko formu konsultatīvo mehānismu ieviešanai, tāpat aicinu ņemt vērā jau šobrīd nevalstisko organizāciju pausto arī komisijā pieejamajās vēstulēs, ka dažviet regulējums tomēr ir palicis pārāk vispārīgs un pašvaldībās varētu tikt interpretēts atšķirīgi. Tas būtu jāuzlabo attiecībā uz pašvaldību atklātības un sabiedrības informēšanas jautājumiem.

Es kopumā uzskatu, ka šis jaunais likumprojekts "Pašvaldību likums" stiprina pilsonisko sabiedrību.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Pirmkārt, es gribētu pateikties Goldbergas kundzei par ļoti konstruktīvu un pa plauktiņiem saliktu likumprojekta prezentāciju.

Apspriežot pašu likumprojektu, es gribētu vērsties pie tā autoriem.

Pirmais ir pozitīvs moments. Neapšaubāmi tas nav jauns likumprojekts, kas regulētu pašvaldības dzīvi, darbu un esību. Tas ir... Tā ir likuma modifikācija, pie tam pietiekami konservatīva, kas, godīgi sakot, likumdošanā ir laba parādība.

Otrkārt, ir arī zināmi pārmetumi. Principā šim likumprojektam būtu bijis jābūt jau pirms tam, kad sākās darbs pie administratīvi teritoriālās reformas. Tā, uzsākot šo reformu... Reforma būtu jau notikusi, skatoties uz jauniem spēles noteikumiem. Tai skaitā vajadzētu padomāt arī par finansiālo modeli, jo šeit ir runāts arī... Debatēs tika runāts par autonomām un citām funkcijām, kas diemžēl prasa attiecīgu finansējumu un attiecīgus finansējuma avotus. Tas viens.

Otrs moments, kas skar arī likumprojekta sagatavošanas procesu, ir tas, ka vajadzēja drusku dziļāk papētīt jau esošo likumdošanas bāzi, tad varbūt būtu precīzāk formulēta viena otra norma.

Valaiņa kungs jau minēja par pašvaldības policijas izveidošanu kā pienākumu pašvaldībām. Jāatceras, ka eksistē likums "Par policiju", kur viena no sastāvdaļām regulē tieši pašvaldības policijas izveidošanu, tās funkcijas. Varbūt tas likumprojekts arī būtu jāskata pirms tam, kad parādās attiecīga norma. Varbūt arī būtu lietderīgi paredzēt to, ka kāda Iekšlietu ministrijas finanšu daļa tiktu novirzīta šīs funkcijas realizācijai. Tas ir otrs, ko es gribēju teikt.

Trešais. Es domāju, ka šeit ir jāliek klāt arī zināma pakete... likumu pakete, kuri būtu grozāmi sakarā ar jauno normu ieviešanu. Tas darbs, man liekas, vēl stāv priekšā, tai skaitā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kas attiecas uz pašu likumprojektu – es domāju, ka to vajag atbalstīt, jo es vēlreiz saku, tas ir pietiekami konservatīvs, lai varētu vest runu nevis par reformām, bet par uzlabojumu. Tas likumprojekts ir jākonkretizē, tai skaitā arī tanī daļā, par ko tikko runāja Šteina kungs. Runāt par jaunatni vispār, ka tas ir labi, ka tāds darbs ir paredzēts, ir par maz, jo vairākās pašvaldībās ir izveidotas nodaļas, departamenti, pārvaldes, kuru nosaukumā pat ietverts jēdziens "darbs ar jaunatni". Ņemot vērā to, ka šeit tas prasa zināmu konkretizāciju, tai skaitā arī to, kādas funkcijas būs nodotas no valsts, teiksim, sports, vēl kas... ar attiecīgām finansēm pašvaldībām, šeit ir jābūt diskusijai un jābūt zināmai konkrētībai, lai tā nebūtu tikai laba vēlme kaut ko uzlabot vai kaut ko darīt.

Nākamais jautājums ir par to, ka ir zināmas topošās normas, teiksim, tādas kā likumprojekts "Vietējo pašvaldību referendumu likums", kurš ļoti ilgi staigā pa Saeimas gaiteņiem un ir lielā un ļoti augstā gatavības pakāpē, un tur diemžēl to nevar ierakstīt, iemontēt arī kā vienu no pašvaldību sadarbības formām ar iedzīvotājiem tikai tehnisku apsvērumu dēļ. Bet tas viss ir atrisināms, un tas viss varētu būt risināms.

Ļoti patika tas, ka mēs strīdoties tomēr nepiešķīrām šim likumprojektam nekādu steidzamību, kas tagad ir ļoti modē, nerunājam arī par to, ka varbūt pietiek ar 15 minūtēm, lai iesniegtu priekšlikumus, lai uzlabotu šo likumprojektu. Ja es pareizi atceros, komisijā mēs lēmām par vienu mēnesi, pat bija runa par trijiem mēnešiem, jo ļoti svarīgi, ka mēs tagad strādājam pie likumprojekta, kas pēc būtības regulēs jaunizveidojamo pašvaldību turpmāko darbu. Līdz ar to ir svarīgi, lai domju deputāti varētu aktīvi iesaistīties arī likumprojekta pilnveidošanas procesā, jo viņi būs tā likuma normu patērētāji, izpildītāji un atbildētāji par to, kā likums tiek realizēts.

Tāpēc es domāju, ka pie šā likumprojekta stāv priekšā vēl ļoti liels visaptverošs darbs, kurā būs jāiesaistās ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, bet arī visiem deputātiem, kuriem ir kaut kāds priekšstats par to, ar ko nodarbojas un ar ko nodarbojušās pašvaldības un ar ko turpmāk tām vajadzēs nodarboties.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Goldbergas kundze, vai jums pietiks ar 10 minūtēm debatēm?

I. Goldberga (SASKAŅA).

Jā, man pietiks ar 10 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Un šobrīd mēs skatām jaunu likumu – Pašvaldību likumu –, kas noteiks jaunievēlēto domju darbu. Šajā sakarā vēlos pievērst jūsu uzmanību normām, kas paredzētas piedāvātajā likumprojektā, un aicinu iedziļināties tajās.

Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kuras spēj nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamību visā Latvijas teritorijā. Domāju, ka mēs visi labi saprotam, ka uzreiz pēc vēlēšanām pašvaldības tādas netaps, arī šis likums tās par tādām nepadarīs. Tikai veiksmīgas jauno pašvaldību darbības un, galvenais, saprātīgas valsts reģionālās politikas rezultātā... tās varētu tādas tapt. Šajā kontekstā, skatoties uz jaunā likuma – Pašvaldību likuma – projektu, rodas virkne jautājumu, uz kuriem atbildes būs jārod mums visiem kopā, pirms tas tiks apstiprināts galīgajā lasījumā. Šodien gribu pieminēt tikai trīs redzamākos un, manuprāt, diskutablākos jautājumus.

Pirmais – autonomās funkcijas. Likumprojekts bez ierastajām autonomajām funkcijām paredz virkni jaunu. Autonomās funkcijas ir tās, par kuru izpildi un finansējumu atbild pašas pašvaldības. Šīs funkcijas noteikti prasīs papildu līdzekļus, un nav dzirdēts, ka plānots palielināt pašvaldību budžetus. Visvairāk jautājumu rodas saistībā ar uzdevumu visām pašvaldībām izveidot pašvaldības policiju. Pilnvērtīgas pašvaldību policijas izveide prasīs pašvaldībām ievērojamus līdzekļus, ne tikai finanšu resursus, bet arī cilvēkresursus. Šādu institūciju izveide bez skaidras kompetenču nodalīšanas un bez sadarbības modeļa ar Valsts policiju izveides nenesīs gaidīto rezultātu.

Divi piemēri no personīgās pieredzes. Daugavpilī, uzskatu, ir stipra, samērā labi finansēta un organizēta pašvaldības policija. Tomēr – arī pie šiem nosacījumiem – tā ir tikai kadru kalve Valsts policijai, jo atalgojums valsts pusē ir krietni lielāks. Turklāt nepārtraukti notiek tāda kā stīvēšanās par to, kuras policijas uzdevums ir veikt to vai citu darbību, un to tā pa īstam nesaprot arī iedzīvotāji.

Otrs piemērs – no pierobežas novada un tā pagasta. Tas izgaismojās sarunā ar pagasta vadītāju. Pierobežas pagasts šodien. Līdz pagasta centram – zemes ceļš. Skola, pansionāts. Uzņēmējdarbība. Novadā ir pašvaldības policija, bet tās uzdevums un pieejamie resursi dotu iespēju tai tikai sekot pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanai – un arī tad pārsvarā tikai novada centrā. Iecirkņa policists – viens uz vairākiem pagastiem, viņa rīcībā autotransporta nav. Ja pagastā ir kritiska situācija un ir nepieciešama iecirkņa inspektora iesaiste, pagasta pārvalde... stājas rindā, iecirkņa inspektors piesaka transportu, un tad notiek gaidīšana, protams, ne stundu, ne dienu, bet, iespējams, pat nedēļas. Ar ironiju pagasta vadība teic: vienīgā policija, kas te šad un tad iegriežas, ir Ceļu policija, bet viņiem, protams, ir pavisam cits uzdevums.

Kā iemesls šādai situācijai no valsts iestāžu puses tiek minēts cilvēkresursu un finanšu resursu trūkums. Vai tas nozīmē, ka valstij nav, bet pašvaldībām nez no kurienes radīsies? Ar vienu likumu – Pašvaldību likumu – šo problēmu neatrisināt. Protams, atliek cerība, ka līdz 2024. gadam visi šie jautājumi tiks atrisināti.

Otrais jautājums, kuram vēlos pievērst uzmanību, ir politiskās un izpildvaras nodalīšana, kas ir viens no likumprojekta uzdevumiem. Lai gan likumprojekts paredz virkni jauninājumu, nerodas īsta pārliecība, ka tie situāciju varētu būtiski mainīt.

Šajā Saeimā speram būtisku soli, grozot likumu "Par publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību", nosakot, ka pašvaldības izpilddirektors veic kapitāla daļu turētāja pienākumus pašvaldības kapitālsabiedrībās. Tomēr, nemainoties politiskajai kultūrai, veidojas situācija, ka faktiskā vadība saglabājas politiķu pusē, bet visa atbildība – izpilddirektora. Protams, pieņemu, ka situācijas dažādās pašvaldībās ir dažādas.

Trešā lieta, kuru šodien gribu pieminēt, ir iedzīvotāju līdzdalība. Likumprojekta 58. pantā paredzēts, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Tā kā šiem iesniegumiem nav lemjoša rakstura, iespējai tos iesniegt būtu jābūt ikvienam pašvaldībā dzīvojošam cilvēkam, kas deklarējies pašvaldībā, – pilsonim, pastāvīgi dzīvojošam iedzīvotājam (īpaši ņemot vērā, ka tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgiem Latvijas un arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem). Likumprojekta VI nodaļa saucas "Sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā". Nav pamata pašvaldību līmeņa jautājumos, kuros runa ir par dažāda rakstura konsultatīviem jautājumiem, ierobežot jēdzienu "sabiedrība", izslēdzot no tā vairākas iedzīvotāju grupas. Tā norāda vairākas sabiedriskās organizācijas.

Aicinu kolēģus iedziļināties likumprojekta normās, kuras turpmākajos gados regulēs pašvaldību darbu un, nenoliedzami, ietekmēs ikkatru Latvijas iedzīvotāju, un būt aktīviem likumprojekta izskatīšanas laikā. Un aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir atlikušas tikai dažas minūtes līdz kārtējam pārtraukumam. Debates varēsim turpināt pēc pārtraukuma.

Vēl tikai (Pauze.)... Reģistrāciju veikt mēs vairs nevaram, jo deputāti... daļa jau ir izgājuši.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām darbu pie likumprojekta "Pašvaldību likums".

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labvakar, kolēģi! Labvakar tie, kas mūs klausās! 13. Saeima ir pieņēmusi vairākus likumus, kuri būtiski ietekmēs to, kāda izskatīsies Latvija. Vairāki no tiem ir vides jomā, to skaitā ir šodien pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par plastmasas... ierobežošanu.

Likums par pašvaldībām ir viens no pārvaldības likumiem, kam ir iespēja būtiski uzlabot to, kā mēs Latvijā sevi pārvaldām, līdz ar to arī mūsu dzīves kvalitāti.

Apmēram pirms 20 gadiem, kad spēkā jau kādus astoņus gadus bija likums "Par pašvaldībām", šobrīd spēkā esošais likums, un dažus gadus bija spēkā Informācijas atklātības likums, "Sabiedrība par atklātību – Delna" veica pētījumu par to, cik atklāti ir pašvaldību budžeti. "Delnas" pētniece izsūtīja vēstules visām Latvijas pašvaldībām, lūdzot iespēju iepazīties ar pašvaldību pieņemto budžetu. Dažas atbildēja, lielākā daļa vēstuli ignorēja, bet viena pašvaldība atsūtīja jautājumu: "Kas jūs tāda esat, un kāpēc jums jāzina mūsu budžets? Vispār mēs noskaidrojām, ka jūs esat deklarēta citā pašvaldībā, citā Latvijas reģionā, tāpēc mēs apsveram iespēju vērsties kompetentās iestādēs, lai noskaidrotu, kas jums aiz ādas."

Lūk, tik zema bija izpratne atsevišķās pašvaldībās par pašvaldības pienākumiem un atbildību pret saviem iedzīvotājiem. Tagad laiki ir mainījušies, dzīve ir gājusi uz priekšu, tomēr ne visās pašvaldībās. Pašvaldībām laika gaitā Latvijā ir radušies "dažādi ātrumi". Daudzviet pašvaldības ir joprojām "savējo būšanas" čempiones, to vadītājiem gandrīz neesoša ir izpratne par formāliem atskaitīšanās mehānismiem, piemēram, par savlaicīgu dienaskārtību domes sēdēm, par protokoliem, kas būtu pieejami publiski, un tā tālāk. Nerunājot arī par iepirkumu norises formātiem, atklātību, par darbā pieņemšanu, par konkursiem uz amatiem un par mehānismiem sabiedrības līdzdalībai – tādai patiesai līdzdalībai, kurā cilvēkiem būtu iespēja domāt līdzi un piedāvāt savus risinājumus, ne tikai doties uz pašvaldībām lūgt naudu deju kolektīva tautastērpiem vai kora izbraucieniem...

Jaunais likums dod iespēju esošo sistēmu mainīt. Protams, likums vien nemaina kultūru, tomēr tas būs liels palīgs tiem deputātiem, kuri šī gada jūnijā tiks ievēlēti pašvaldībās, un Rīgā – kopumā 42 pašvaldībās. Un tas būs palīgs vietējai sabiedrībai.

Likums, kura projektu šodien apspriežam, nosaka mērķi – nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā. Un attiecībā uz šo mērķi... pēc likuma pieņemšanas būs jāvērtē, kā pašvaldības veic savus pienākumus.

Salīdzinājumam – pirms 27 gadiem pieņemtā un šobrīd spēkā esošā likuma 1. pants. Tur ir noteikts, ka likums reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārējos noteikumus. Ja patur prātā šo pantu, tad liekas, ka pašvaldības visā Latvijā visus šos gadus diezgan cītīgi ir uzturējušas attiecības ar citiem varas atzariem. Taču esošajā likumā nav iedzīvotāja! Un tā arī daudzas pašvaldības ir strādājušas – remontēja skolas, nedomājot par skolēniem, būvēja to, kas ienāk prātā, nedomājot par to, kas lietos.

Tagad likumā iedzīvotāji un viņu tiesības un iespējas ir. Īsta demokrātija sākas katram savā dzīvesvietā. Satversmes 2. pants, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ir jāizjūt katram uz savas ādas – savā dzīvesvietā.

Pašvaldībām uzticas par kādiem 10 procentpunktiem vairāk cilvēku nekā valdībai vai Saeimai – to rāda viena no pagājušajā gadā veiktajām aptaujām. Tomēr arī tur, pašvaldību darbā, ir vieta būtiskiem uzlabojumiem, jo no tajā aptaujā aptaujātajiem visvairāk bija tādu, kuri neuzticas nevienam: 33 procenti uzticas pašvaldībai, 34 procenti neuzticas nevienam. Trešdaļa pret trešdaļu.

Mēs nevarēsim dzīvot daudz labāk, ja nemazināsim šo uzticēšanās plaisu. Mums ir jādod iespējas daudziem cilvēkiem piedalīties sava novada pārvaldībā – kā vēlētājvarai, kā izpildvarai un kā atbildīgiem pašvaldības iedzīvotājiem. Jābūt iespējai iedziļināties un piedalīties. Un Rīga rāda priekšzīmi. Šodien notika – tieši šodien notika! – Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes pirmā sēde, un tajā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis teica, ka sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām vajag notikt nevis fragmentāri, bet gan atbilstoši sistēmai; vajag būt sistēmai, pašvaldības normatīvajos aktos nostiprinātai, lai nodrošinātu padomes aktīvu līdzdalību, piedalīšanos Rīgas domes darbā.

Daudzviet Latvijā, runājot ar cilvēkiem, liekas, ka nevienu neinteresē... Bet tas lielā mērā ir saistīts ar iespējām ietekmēt to, kas notiek. Ja būs iespējas, pieaugs konkurence, līdzdalība un, cerams, līdz ar to arī kvalitāte – pašvaldību darba kvalitāte.

Šis likums nosaka arī konkursa rīkošanu uz pašvaldību amatiem, ierobežojumus, cik ilgi var ieņemt kādu amatu, tātad arī izpilddirektora amatu. Tā ir iespēja Latvijas cilvēkiem redzēt, ka tu vari atnākt, ieguldīt labāko un dot vietu nākamajam, nevis saaugt ar amatu tā, ka pašam amatā vairs neko negribas darīt, bet prom aiziet arī nevari, jo neko citu vairs nemāki. Šis likums tādā veidā piedāvā jaunu, mūsdienīgu pārvaldes sistēmu.

Šis likums nosaka atklātību pašvaldības darbā. Es ceru, vairs nebūs pazaudētu un neesošu protokolu par domes un komisiju sēdēm. Atklātība ir būtisks solis uz atbildību, bet tieši iedzīvotāji var iedzīvināt atbildību, kas nāk līdzi atklātībai. Tam palīdzēs arī iekšējās kontroles mehānismi, kas arī iezīmē jaunu, tādu modernu domāšanu, ka paši darītāji var tiekties darīt labāk, nevis darīt, kā sanāk, un tad gaidīt, kad atnāks Valsts kontrole, policija vai KNAB.

Likums ir kārtīgi jādiskutē Saeimā. Reizi 27 gados, es domāju, mēs varam to atļauties. Tas ir jāpieņem un jāievieš dzīvē. Jauns pašvaldību likums ir viens no darbiem, ko apņēmusies izdarīt Krišjāņa Kariņa izveidotā valdība savā deklarācijā.

Aicinu diskutēt Saeimā un atbalstīt pirmajā lasījumā šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi, labvakar vēlreiz! Likumprojekts "Pašvaldību likums".

Mēs dzirdam daudzus skaistus, iespējams, pat deklaratīvus vārdus, frāzes, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tai jāpieder arī pašvaldībām, ka mums ir nepieciešama jauna, moderna pārvaldība. Daudzas labas lietas, skaistas frāzes! Tā vien rodas sajūta, ka, nobalsojot "par" šo konkrēto likumu, to atbalstot, dzīve Latvijas novados kļūs labāka; ka, ierobežojot izpilddirektora amata termiņu uz divreiz pieciem gadiem, dzīve kļūs labāka; ka aizliegt atvērt klientu apkalpošanas centrus tur, kur ir pagastu pārvaldes... ka dzīve paliks labāka; ka obligāti tiks paredzēts līdzdalības budžets NVO, lai gan pašvaldības jau šobrīd var atbalstīt nevalstiskās organizācijas, veicināt dažādu līdzdalību savā pašvaldībā – atkarībā no konkrētās pašvaldības nevalstisko organizāciju aktivitātes, iesaistes, konstruktīvās rīcības. To var darīt jau šobrīd, bet mums tā vien šķiet, ka, ieliekot to likumā, dzīve kļūs labāka.

Kolēģi! Ir tiešām lietas, par ko Pašvaldību likumā šobrīd, pēc administratīvi teritoriālās reformas, pēc jaunā iedalījuma, ir jārunā, bet, kolēģi, mēs ļoti labi redzam, ka ir arī daudz brāķu un neloģisku lietu, kuras šajā likumprojektā šobrīd ir ietvertas. Tas nebūt nenozīmē, ka dzīve kļūs labāka. Pozitīvais šajā stāstā ir tas, ka tiešām nav steidzamības. Cerams, ka mēs varēsim jau ar jaunajām domēm (iespējams, pat ar jauno domju vadītājiem, priekšsēdētājiem) izdiskutēt šo likumprojektu tālākajos lasījumos un nonākt pie kvalitatīvām atziņām par to, kas tiešām ir nepieciešams pašvaldībās.

Mēs nevaram skatīt attālākos Latvijas reģionus tikai no Rīgas skatpunkta. Ja viss, kas mums saistās ar tālieni, ir došanās uz ārvalstīm, uz Briseli, uz Luksemburgu, uz Strasbūru vai uz Parīzi, tad es ieteiktu daudziem deputātiem tiešām apbraukāt Latvijas novadus un parunāt ar pašvaldību vadītājiem uz vietām, parunāt ar cilvēkiem uz vietām, kā viņi saņem pašvaldības sniegtos pakalpojumus, cik viņiem ir svarīgi, lai šī vēlētā institūcija ir pēc iespējas tuvāk viņiem.

Ja mēs runājam par šīm nulles līmeņa vai pirmā līmeņa pašvaldībām – vienalga kā mēs to finālā nosauktu – un ja mums ir svarīgi, lai cilvēks var satikt savu deleģēto pārstāvi, tiešām satikt un ar viņu aprunāties, lai nebūtu tā situācija, ka ir 70 kilometri jābrauc līdz domei... un ar laiku šī lēmējvara tikai attālināsies... un ja mēs skatāmies uz konkrēto likumprojektu... kolēģi, es nevaru atbalstīt šo konkrēto redakciju uz šo brīdi. Es esmu gatavs diskutēt un sniegt priekšlikumus tālākajiem lasījumiem, jo šeit es redzu, ka šī iesaiste un izpratne... ciešā sadarbībā ar pašvaldībām... un, runājot arī ar pašvaldībām un arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, nerodas tāda pārliecība, ka tiešām šis likumprojekts, pēc savas būtības, pēc savas jēgas un sava gara, risinās problēmas uz vietām, ka dzīve cilvēkiem varētu palikt labāka. Te ir daudz jautājumu, kas, taisni otrādi, liek domāt, ka varētu rasties jaunas problēmas; ka mēs aizvien vairāk birokratizējam visu un pašvaldībās cilvēki – deputāti, izpilddirektors, juristi – būs noslogoti ar papīriem vēl vairāk... arvien vairāk un vairāk. Vairāk laika veltīs birokrātijai, mazāk laika veltīs reālo problēmu risināšanai uz vietām, apsekojot savu novadu, savus pagastus, tajos risināmās problēmas, darāmos darbus.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu konkrētā likumprojekta sakarā... kā minimums... nebalsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie, godātie kolēģi! Es gan negribētu tā jūsmot par šo likumprojektu... pagaidām, jo vērtēju to no savas pieredzes – savas ilggadējās pieredzes – pašvaldību darbā kopš neatkarības atjaunošanas. Esmu piedzīvojis ļoti daudzu ar pašvaldībām saistītu likumu pieņemšanu un grozīšanu un arī administratīvi teritoriālās reformas. Jāsaka, ir daži momenti, kas man liek pārdomāt. Un es aicinu arī jūs šos momentus atcerēties un mēģināt, teiksim, skaidri paskatīties – no tādām pilsoniskām un Saeimas deputātu pozīcijām –, kā darbosies tas vai cits moments šajā likumā.

Pirmais – par izpildinstitūciju, par izpilddirektoru. Pašā neatkarības sākumā, kad mainījās... kad ciemu padomes neatkarības laikā pārtapa par pagastu padomēm, tad tajās ciemu padomēs... Padomju sistēmā, lūk, izpilddirektors bija faktiski galvenā persona, un deputāti ciemu padomēs – tā bija vairāk izkārtne: viņi sanāca tur kopā un sprieda, pieņēma maznozīmīgus lēmumus, bet būtībā atbildība un vara, un finanses bija izpilddirektora rokās. Nu un tagad... šajā likumā... Salīdzinot to ar šo priekšlikumu par izpilddirektora funkciju, es teiktu: vai mēs neatgriežamies atpakaļ? Tāpat kā tajā pasakā par zelta zivtiņu: mēs varam nonākt pie sasistas siles atkal... jo demokrātija, vēlētas pašvaldības, vēlēti iedzīvotāju pārstāvji – deputāti pašvaldībās... Tam jābūt galvenajam un noteicošajam... arī finanšu ziņā... un visās citās jomās.

Es gribētu vēl likt padomāt par to, ka izpilddirektors acīmredzot turpmāk būs konkursa kārtībā izvēlēts un apstiprināts. Es tad salīdzinu ar Saeimu, jo Saeima arī ir iedzīvotāju vēlēta pārstāvniecība – valsts mērogā. Iedomāsimies, ka konkursa kārtībā mēs noteiksim Ministru prezidentu. Vai tas būs pareizi? Sanāk, ka partijas, koalīcija... viņiem faktiski vairs nav tiesību noteikt, kas būs šīs izpildvaras vadītājs... gan Saeimā, gan arī pašvaldībās. Kā tad koalīcija spēs sastrādāties ar faktiski no malas ieceltu cilvēku – izpilddirektoru? Par to ir bažas. Tur atkal apakšā ir lieta, kas jāpārdomā.

Tālāk. Lūk, šie ierobežojumi – kas nedrīkst būt par deputātiem, kļūt par deputātiem... Līdz šim... jau ir tādi ierobežojumi – slimnīcas vadītājs... un tā tālāk. Tagad atkal... papildināts... kapitālsabiedrību vadītāji, skolu direktori acīmredzot... un tā tālāk. Man atkal jautājums: kas ar to tiek domāts? Mēs jau a priori nosakām, ka šīs kategorijas cilvēki, vadītāji, faktiski ir korupcijas... saistīti ar korupcijas riskiem? Kāpēc? Nu, vai tad deputāti, kas Saeimā ir vēlēti... Vai tad attiecībā uz viņiem ir ierobežojumi, ka skolas direktors vai augstskolas rektors nedrīkst būt Saeimas deputāts?

Ko mēs darām?! Kāpēc tas notiek?! Faktiski, aizliedzot zināmai kategorijai cilvēku kļūt par deputātu... Es domāju, te jau runa ir par cilvēktiesībām, te jau nākotnē darbs Satversmes tiesai. Vai tas tā nav? Padomāsim par to.

Tālāk. Vēl viens pašvaldībām ļoti nozīmīgs jautājums. Autonoma pašvaldība, kurai ir savi pienākumi, uzdevumi, funkcijas... Jebkurai pašvaldībai ir jābūt konkrētai, stabilai finanšu bāzei, stabilam ienākumu avotam, turklāt ilglaicīgi, ilgtermiņā, jo kā gan citādi var izstrādāt pašvaldība savus plānošanas dokumentus, attīstības dokumentus? Kur būvēs kādu, teiksim, institūciju, kur – ceļu infrastruktūru, ar kādām algām, no kurienes šie līdzekļi? Tātad tas ir ļoti cieši saistīts ar ienākumu bāzi, ar budžetu. Un atkal... salīdzinot ar šī gada budžetu... Tā arī palika neatrisināts tas jautājums... Pašvaldībām noņēma piecus procentus no ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 92 miljonus. Cieta visvairāk Latgales pašvaldības: piektā daļa budžeta Latgales pašvaldībām – mīnusā. Jautājums tā arī palika neatrisināts.

Par kādiem jaunatnes uzdevumiem, risinājumiem... un tā tālāk... mēs te runājam, ja pašvaldībām samazina budžetu? Turklāt katras pašvaldības budžets nav pastāvīgs, katru gadu pašvaldība nezina, vai tās budžets atkal netiks samazināts, vai valdība un parlaments, spriežot kopumā par valsts budžetu, atkal nenoņems kādu finansējuma avotu.

Es saprotu, ka varbūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tas jautājums ir ļoti nozīmīgs, kā saka, prestiža jautājums – panākt, lai Pašvaldību likums tiktu pieņemts. Es arī esmu par to, lai būtu šīs izmaiņas, bet – lai tās būtu loģiskas un pamatotas. Taču vai nav tā un vai nebūs tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas, starp citu, pretendentē būt viena no ministrijām, kura nākotnē, iespējams, varētu nebūt, ja samazina ministriju skaitu, šajā likumā nodrošina sev tādas zināmas garantijas eksistencei, tātad pārraudzībai, uzraudzībai, sodīšanai?

Cik lielā mērā pašvaldības – tātad iedzīvotāju ievēlētas pārstāvniecības... deputātus, pašvaldību var regulēt vai sodīt valsts institūcija? Vai arī atcelt priekšsēdētāju. Arī tas jautājums ir jāpārdomā – cik lielā mērā un kādos brīžos, un kādās lietās vajag... Vai jau šobrīd nav pietiekami lielas iespējas VARAM darboties, īstenojot ietekmi uz pašvaldībām?

Es, protams, atbalstīšu likumprojektu "Pašvaldību likums" šajā lasījumā, bet ir jāseko līdzi un jābūt loģikai, lai... būtu jābūt rezultātam. Un tad, kad pašvaldību vadītāji – jaunie, kas tagad tiks ievēlēti, – teiktu, ka, lūk, šis pašvaldību likums ir okay, tad es aicinātu arī pārējos Saeimas deputātus balsot "par" šo likumu. Nevis tā, ka mēs... vai arī ierēdņi teiks, tas ir labs un... tādā eiforijā teiks, ka būs viss labi... Vispirms jau šis likums ir pašiem iedzīvotājiem un pašvaldībām. Un, ja viņi to akceptēs, tad arī deputātiem, Saeimai, būtu galaversijā šis likums jāakceptē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Jaunā likuma projektā, likumprojektā "Pašvaldību likums", ciktāl es saprotu, ir parādījusies jauna institūcija jeb jauns līdzeklis iedzīvotāju saskarsmei ar pašvaldību, proti, iedzīvotāju padome – konsultatīva, kolektīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienību (pagastu un pilsētu) iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Un arī – kolektīvais iesniegums, kurš var būt iesniegts pašvaldībai, par jautājumiem, kuri ir pašvaldības kompetencē.

Vienlaikus... Es esmu pamanījis un gribētu pieminēt sarunā ar jums to, ka šeit gan norādīts, ka par padomes locekli var būt Eiropas Savienības pilsonis un kolektīvo iesniegumu pašvaldībai var... ir tiesīgs iesniegt Latvijas Republikas pilsonis. Līdz ar to Latvijas nepilsoņi kārtējo reizi ir palikuši "ārpus iekavām". Manā ieskatā, tas nav nedz taisnīgi, nedz tālredzīgi.

Es gribētu atgādināt... cienījamajiem deputātiem ļoti īsi atgādināšu, kas tie ir – Latvijas nepilsoņi, jo bieži vien mēs tos vienkārši nevaram pamanīt pūlī uz ielas vai saskarsmē ikdienā, bet viņi dzīvo mums blakus. Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kuras bija Padomju Savienības pilsoņi, bet kuras pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību. 2020. gadā tādu personu Latvijā bija 217 tūkstoši jeb 10,4 procenti no visu Latvijas iedzīvotāju skaita.

Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību arī pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem. Viņi nevar strādāt valsts dienestā. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās, profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt uz virkni ārvalstu, lai gan šīs iespējas ir vairumā Eiropas Savienības valstu un Islandē. Tomēr nepilsoņiem Latvijā ir ievērojami plašākas tiesības nekā bezvalstniekiem – personām, kurām nav valstiskās piederības. Nepilsoņi – atšķirībā no bezvalstniekiem – ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Satversmes tiesa atzina, ka nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības.

Es nerunāšu ilgi, un vispār šīs debates... nav īstais laiks un īstā vieta, lai uzsāktu garu diskusiju par naturalizācijas iespējām, par nepilsoņiem kā politisko un Latvijas cilvēktiesību jautājumu. Es vienkārši gribētu secināt, ka pašvaldībām ir ļoti liela nozīme nepilsoņu turpmākās integrēšanas procesā, lai viņus iesaistītu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un pašvaldības darbībā. Tieši sabiedrības saliedētības nostiprināšanas labad nepilsoņu iesaistīšanai pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs ir noteicoša nozīme. Tāpēc es uzskatu, ka šajā likumā tas noteikti jāņem vērā.

Nākamajā, otrajā, un varbūt arī trešajā, ciktāl saprotu, lasījumā ir jānostiprina arī nepilsoņu tiesības piedalīties gan iedzīvotāju padomes darbībā, gan arī kolektīvā iesnieguma iesniegšanā pašvaldībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Komisijas vārdā – paldies kolēģiem par debatēm.

Kā jau minēju, virkne debatēs pieminēto jautājumu izskanēja arī komisijas sēdē, un komisijas deputāti izteica gatavību turpināt diskusijas likumprojekta skatīšanas gaitā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Pašvaldību likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Pašvaldību likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir viens mēnesis – šā gada 22. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. maijs.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gata Zamura, Marijas Golubevas, Mārtiņa Šteina, Andreja Klementjeva un Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 22. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā līdz 29. aprīļa pulksten 9.00. Tātad – no šodienas pulksten 18.00 līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zamura, Golubevas, Šteina, Klementjeva un Ašeradena iesniegumu par 22. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes pārtraukumu no pulksten 18.00 līdz 29. aprīļa pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 16, atturas – 1. Sēdes pārtraukums ir noteikts līdz 29. aprīļa pulksten 9.00.

Godātie kolēģi! Es vēlos jūs iepazīstināt ar diviem iesniegumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Veselības ministrijas paredzētajām priekšrocībām Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem un obligāto vakcināciju".

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Aldis Gobzems, Karina Sprūde un Kaspars Ģirģens ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par veiktajiem drukas darbu iepirkumiem".

Jūsu jautājumi tiks nodoti ministram.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Sēdes pārtraukums.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)