Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas sešpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums 2021. gada 13. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas šā gada 6. maija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", otrais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām darbu ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

8. – deputāta Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Labrīt vēlreiz! Sākšu, kolēģi, ar to, ka man... Vakardien es ar ļoti lielu interesi noskatījos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētu diskusiju par nodokļu politiku. Tajā piedalījās visu koalīcijas partiju pārstāvji, un es par šo tēmu, kuru mēs šodien apspriežam, proti, grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā... un, konkrēti, arī jaunie priekšlikumi... par jaunu režīmu mazajam biznesam un biznesa uzsācējiem... esmu uzzinājis daudz ko... daudz ko jaunu, kolēģi.

Esmu uzzinājis, piemēram, ka faktiski visas... koalīcijas partiju politiķi vismaz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai pauduši savu gatavību diskutēt par labāku nodokļu režīmu mazajam biznesam, vairāk konkurētspējīgu.

Nacionālās apvienības deputāti pauduši savu gatavību diskutēt par jebkādiem priekšlikumiem attiecībā uz jauno nodokļu režīmu mazajam biznesam.

Izrādījās, ka partija "Attīstībai/Par!" pat strādā pie jauna piedāvājuma... jaunajam nodokļu režīmam mazajam biznesam un biznesa uzsācējiem.

Tikai, izrādās, kolēģi, kā mēs šodien arī redzam, viena lieta ir tas, ko mūsu kolēģi stāsta uzņēmēju organizācijām, bet, kā mēs redzam, pavisam cita lieta – tas, kas notiek, kad ir iesniegti reāli priekšlikumi šim jaunajam nodokļu režīmam. Tāpēc... Ne no viena koalīcijas deputāta, es atgādināšu, komisijā nekādas... neviens... netika uzdoti nekādi jautājumi, neviens nav iesaistījies nekādās diskusijās, neviens neko nav piedāvājis. Un arī šodien mēs redzam, ka no koalīcijas puses – gan no tās partijas puses... "Attīstībai/Par!", kura it kā strādā pie saviem piedāvājumiem, es sapratu, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma... Nu tad... Ja jūs strādājat, tad jums kaut kādai kompetencei jau uz šo brīdi jābūt, tad uz šo brīdi jums jau vajadzētu būt spējīgiem paskaidrot, kas tad ir tas, kas jums nepatīk, un kam jūs nepiekrītat šajā konkrētajā piedāvājumā... tajā sistēmā, kurā... līdzīga sistēma darbojas Francijā. Tāpat arī no Nacionālās apvienības puses – ja jūs sakāt... vienā vietā... uzņēmējiem, ka jūs esat gatavi diskutēt, tad diskutējiet.

Tātad šeit... pie priekšlikumiem... Es atgādināšu, ka tiek piedāvāts arī īpašs atbalsts tiem, kas ir uzsākšanas posmā... Proti, neskatoties uz to, ka likuma mērķis... likumā noteikts, ka īpašs, sevišķs atbalsts tiek piedāvāts biznesa uzsākšanas posmā, nekāds tāds īpašs atbalsts netiek piedāvāts. Šeit es piedāvāju noteikt, ka tiem, kas tikai uzsāk uzņēmējdarbību, ir piemērotas atlaides maksājuma... nodoklim, proti, pirmajā darbības gadā šī piedāvātā atlaide... maksājamā nodokļa summa ir samazināta par 50 procentiem, otrajā darbības gadā aprēķināto nodokļa summu samazina par 30 procentiem, un trešajā darbības gadā aprēķināto nodokļa summu samazina par 20 procentiem.

Aicinu atbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. Dombrovskis. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 9. – deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, šis priekšlikums nosaka mikrouzņēmumu nodokļa sadali starp to valsts budžeta daļu, kas galvenokārt ies pašvaldībām, nu ne galvenokārt, liela daļa, proti, 30 procentus paredzēts novirzīt kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā, kā es jau minēju, lielu daļu dabūs pašvaldības, un 70 procentus novirzīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. Dombrovskis. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 10. – deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 11. – deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Iespējams, ka daudzi no jums nav pamanījuši, ka tad, kad pagājušā gada novembrī pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, viens no grozījumiem paredzēja, ka tās personas, kuras var šā likuma ietvaros nodarboties ar uzņēmējdarbību, varētu būt tikai fiziskās personas.

Ar šo mikrouzņēmēji, tā teikt, pazaudēja tā saucamo ierobežotas atbildības... aizsardzību, proti, kā fiziskās personas viņi ir atbildīgi pret saviem kreditoriem ar visu savu mantu, ieskaitot, protams, savu un savas ģimenes mājokli. Ar šo... tai skaitā... kolēģi, jūs esat iebalsojuši vai atbalstījuši Finanšu ministrijas, tā teikt, iniciatīvu – vēl vairāk samazināt motivāciju cilvēkiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo tad (protams, gadījumā, ja viņu uzņēmējdarbība būs neveiksmīga) viņu kreditori, biznesa kreditori, var vērsties arī pret viņu mājokli un to atņemt.

Es domāju, ka es vairs lieki nerunāšu par to, cik daudz Finanšu ministrija saprot no tautsaimniecības attīstības, no uzņēmējdarbības. Tas varbūt arī nav Finanšu ministrijas uzdevums – to saprast; valdības ietvaros Finanšu ministrija ir tāds kā grāmatvedis... pa lielam. Tas vairāk, protams, ir jautājums Ekonomikas ministrijai, kuras uzdevums – saskaņā arī ar tās nolikumu – ir rūpēties par uzņēmējdarbību valstī, par to, lai cilvēkiem būtu pietiekama motivācija iesaistīties uzņēmējdarbībā. Visu šo laiku Ekonomikas ministrija klusē par šo.

Es tagad nezinu, kam prasīt... labs jautājums – kam prasīt politisko atbildību par Ekonomikas ministrijas bezdarbību, absolūtu bezdarbību, uzņēmējdarbības jautājumā? Tagad pat partijisko piederību ir grūti kaut kā noteikt.

Bet, kolēģi, šeit ir piedāvāts šo labot. Priekšlikuma būtība ir noteikt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja aizsardzību pret kreditoru prasībām, proti, noteikt, lai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja vienīgais ģimenes mājoklis būtu aizsargāts pret mikrouzņēmuma kreditoru prasību. Piemēram, tāds pats regulējums darbojas arī tajā pašā Francijā, kolēģi.

Man šeit jāatzīmē, ka šis bija vienīgais – vienīgais! – priekšlikums no visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti, piedāvājot šo jauno nodokļu sistēmu biznesa iesācējiem un uzņēmējiem... šis bija vienīgais priekšlikums, kurš izraisīja vismaz kaut kādu interesi no koalīcijas puses, konkrēti no viena deputāta – no kolēģa deputāta Kiršteina, kurš izrādīja interesi par šo. Ja es nemaldos, viņa viedoklis komisijas sēdē bija, ka šis, viņaprāt, nav pareizais likums, kur šādu aizsardzību pret kreditoru prasībām ievietot. Nu laikam drīz mēs ievērosim, ka kolēģi no Nacionālās apvienības vai deputāts Kiršteins... laikam sekos saviem vārdiem un iesniegs attiecīgu priekšlikumu tajā likumā, kurā, viņuprāt, tas būtu pareizi... no šāda priekšlikuma viedokļa.

Pagaidām, kolēģi, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, tad paliks situācija... mēs paliksim situācijā, kur motivācija iesaistīties uzņēmējdarbībā mūsu valstī aizvien samazinās, tādēļ ka uzņēmējs riskē arī ar savu mājokli.

Tātad aicinu atbalstīt, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un komisijas vārdā...?

V. Dombrovskis. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 54, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, nākamais priekšlikums, 12., nav ne debatējams, ne balsojams, jo dublē esošā likumprojekta normu.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

V. Dombrovskis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Kolēģi, komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs, līdz pulksten 17.00.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā" un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 2. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Un arī 3. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs, līdz pulksten 17.00.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 2. – deputāta Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 3. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 4. – Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Un 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Papildinošs, precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maija pulksten 17.00.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Otrajam lasījumam saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Labrīt, kolēģi! Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likumā, kas tika pieņemtas pagājušogad, pieņemot budžeta pakotni 2021. gadam, paredzēja vairākas kardinālas izmaiņas, tajā skaitā arī ieviesa obligāto sociālo iemaksu objektu un arī... attiecīgi palielinot to subjektu loku, kuriem būtu nepieciešams šogad no 1. jūlija sākt veikt obligātās iemaksas.

Izmaiņas šajā nodokļu sistēmā tiek pieņemtas Covid-19 pandēmijas laikā, kad Latvijas tautsaimniecībā jāpārvar vairāk nekā gadu ilgušo ekonomisko ierobežojumu sekas, bet vēl aizvien jāspēj, arī pašlaik, funkcionēt daļēji ierobežotas ekonomikas stāvoklī.

Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka, lai valsts par tās apdrošinātajām personām... tās ir personas, kuras vai nu darbnespējas (slimības, maternitātes, invaliditātes), vai kādu citu iemeslu dēļ (nepieciešamība aprūpēt bērnu līdz pusotra gadu vecumam vai nepieciešamība aprūpēt kādu citu tuvinieku), vai bezdarba gadījumā veiktu iemaksas tādā pašā apmērā, kā valsts prasa to darīt no citām personām.

Es uzskatu, ka tas būtu sociāli atbildīgi. Un šajā gadījumā mēs varētu gan ļaut cilvēkiem iegūt sociālās iemaksas darba stāžam... attiecīgi, gan samazināt sociālo spriedzi, gan arī izlīdzināt... un dot vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 25, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts... es atvainojos, priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 2. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Likumā ir noteikts, ka izņēmuma kategorijā ir ietveramas personas ar I un II grupas invaliditāti, bet nav ietveramas personas ar III grupas invaliditāti. Saskaņā ar normatīvo regulējumu III grupas invaliditāti personām noteic, ja darbspēju zaudējums ir 25–59 procentu apmērā. Ja darbspēju zaudējums ir 40–50 un vairāk procentu, tad valstij nevajadzētu uzspiest personai veikt pilnas slodzes darbu. Savukārt, uzliekot darba devējam pienākumu veikt nodarbinātības raksturam un apjomam neproporcionālus apdrošināšanas maksājumus, var vēl vairāk apgrūtināt šo personu dalību darba tirgū.

Papildus vēršu jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu... Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 230 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem" 14.2. punktu par personām ar invaliditāti, kuras nav reģistrētas kā darba ņēmēji vai kuras nav obligāti sociāli apdrošinātas kā pašnodarbinātie, no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai 20 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem.

Savukārt gadījumā, ja persona ir nodarbināta, iemaksas veic darba devējs no reālā atalgojuma apmēra... arī gadījumos, ja persona ir nodarbināta uz nepilnu laiku un atalgojums ir ievērojami zemāks, – no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem. Rezultātā personas ar invaliditāti... liela daļa gadījumu... stājoties darba attiecībās, riskē nākotnē saņemt mazāku vecuma pensiju.

Ņemot vērā augšminēto, korekta rīcība no valsts puses būtu ietvert izņēmuma grupā arī personas ar III grupas invaliditāti un nepārtraukt veikt iemaksas pensiju apdrošināšanai par personām ar invaliditāti arī tad, ja tās ir reģistrētas kā darba ņēmēji, – ar tādu aprēķinu, lai darba devēja un darba ņēmēja maksājums kopā ar iemaksām no speciālā budžeta sasniegtu 20 procentus no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50 procentiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas nodrošina sociālo taisnīgumu un arī pielīdzina III grupas invaliditāti I un II grupai.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā 2. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 3. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Mans priekšlikums skar juridisko un... respektīvi, pareizo noformējumu... kā norādīt, ka bērnam ir jābūt reģistrētam vai nu vecāka, kurš aprūpē bērnu, algas nodokļu grāmatiņā, vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā.

Pirmā nosacījuma ietveršana nozīmē to, ka mājsaimniecībai daļēji vai pilnībā tiek atņemta iespēja izmantot atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu, jo pusslodzes darba gadījumā konkrētais vecāks nevar saņemt sev pienākošos neapliekamo minimumu un atvieglojumu par bērnu. Savukārt prasība ierakstīt laulātā nodokļu grāmatiņā ne vienmēr ir īstenojama vairāku iemeslu dēļ. Vairāk nekā 40 procenti bērnu Latvijā dzimst vecākiem, kuri nav laulāti. Ne visos gadījumos mātes laulātais ir bērna tēvs. Ņemot vērā minētos nosacījumus par reģistrāciju, algas nodokļu grāmatiņa ir izslēdzama... un aizstājama... ar nosacījumu, ka bērns ir aprūpē vai aizgādībā.

Komisijas sēdē izskanēja iebildumi, ka šo priekšlikumu nav iespējams realizēt nepieejamas datubāzes dēļ, bet es uzskatu, ka valsts pietiekoši daudz naudas līdzekļu, to skaitā arī no Eiropas Savienības fondiem, iegulda datubāzes izveidošanā, salāgošanā un modernizēšanā. Es domāju, atbalstot šo priekšlikumu... un atbilstoši paredzēt arī datubāzes pilnveidošanas... ņemot vērā tuvojošos Atveseļošanas fonda finansējumu Latvijai, būtu ļoti pareizs solis... solis pareizajā virzienā, jo tas būtu mūsdienīgāks, tas būtu saprotamāks un attiecīgi atbilstu esošajai demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, un mūsdienu ģimenes... esošajai situācijai.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 4. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Likumā ir noteikts, ka personām, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, atvieglojums attiecībā uz minimālās apdrošināšanas iemaksām piemērojams tikai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Šāds nosacījums – līdz 24 gadu vecumam – ir patapināts... vecāku un bērnu savstarpējo attiecību sistēmas sastāvdaļa, kas noteic, cik ilgi vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā. Attiecībā uz vecāku pienākumiem ir ieviests nosacījums, ka tie ierobežoti laikā līdz bērna 24 gadu vecumam.

Līdzīgs nosacījums tiek attiecināts arī uz sociālo garantiju, kas aizvieto uzturlīdzekļus vecāka nāves gadījumā, – apgādnieka zaudējuma pensija...

Savukārt šajā gadījumā nav runa par vecāku pienākumiem pret bērnu, bet par pašas personas tiesībām turpināt mācības pilna laika klātienē jebkurā no darbmūža posmiem, iespēju robežās savienojot to ar iespēju gūt ienākumus algotā darbā (arī uz nepilnu slodzi).

Ja vecuma ierobežojums tiek attiecināts uz studējošām personām, tad gadījumos, ja tās nevar veikt pilna laika darbu, tām var nākties izvēlēties – paralēli studijām strādāt nepilnu laiku vai nestrādāt vispār. Līdz ar to šāds ierobežojums var būtiski apgrūtināt izglītības ieguves turpināšanu personām, kuras sasniegušas 24 gadu vecumu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, ņemot vērā arī esošo ekonomisko situāciju, ņemot vērā arī nepieciešamību iespēju robežās uz pusslodzi studentiem, kas mācās arī pēc 24 gadu vecuma, nodrošināt iespēju strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā arī 4. – deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 5. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas precizē un papildina 24.² pantu (par informācijas apmaiņas nodrošināšanu ar citām dalībvalstīm). Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas ir par grozījumu spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 7. – komisijas priekšlikums, kas precizē un papildina pārejas noteikumus. Komisijā 7. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 28. maijs.

Kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Laiks paziņojumiem.

Ministru kabinets ir nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu "Dundagas novada domes atlaišanas likums", kuru lūdz izskatīt steidzami. Ir sasaukta Saeimas Prezidija sēde, lai lemtu par šī likumprojekta iekļaušanu Saeimas šodienas darba kārtībā.

Līdz ar to, kolēģi, par nākamās sēdes sākumu un darba kārtību jūs tiksiet informēti ar īsziņu.

Un otrs paziņojums. Ierasto, stundu ilgo, pārtraukumu šodien plānojam ierastajā laikā – no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Vēl deputātu reģistrācija. Paldies, reģistrācija noslēgusies.

Tātad šā gada 6. maija ārkārtas attālināto sēdi slēdzu.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem