Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 13. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 13. maija attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Juraša, Evitas Zālītes-Grosas, Krišjāņa Feldmana, Anitas Muižnieces, Sanda Riekstiņa, Ulda Budriķa, Reiņa Znotiņa, Jāņa Cielēna, Normunda Žunnas, Evas Mārtužas un Dagmāras Beitneres-Le Gallas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Juraša kungs, vai runāsiet "par"? Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Sveicināti, kolēģi! Protams, runāšu "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs. Likumprojekta mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm saskaņā ar starptautisko slimību klasifikāciju raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016. gada veiktajai aptaujai 26 procenti respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles, atzinuši, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Ir zinātniski pierādīts, ka azartspēļu atkarība izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes, gan kopienas, gan arī visas sabiedrības līmenī. Tipiskākās seku grupas ir šādas: kaitējums psihiskajai veselībai (depresija, trauksme, personības traucējumi, vielu atkarības), nelabvēlīga ietekme uz fizisko veselību (sirds un asinsvadu sistēmas jeb kardioloģiski traucējumi, imūnās sistēmas traucējumi), attiecību un ģimenes disfunkcija, finansiālās problēmas, problēmas ar nodarbinātību... darbu, studijām, mācībām, likumpārkāpumi.

Kā liecina pētījumu rezultāti, azartspēļu nozares ieņēmumu lielāko daļu veido regulārie un problēmu jeb smagie spēlētāji.

Pirmkārt. Likumprojekts paredz noteikt, ka azartspēles aizliegts organizēt dzīvojamās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām. Šis grozījums ir pamatots ar Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projekta pielikumā ietverto informāciju, kas balstīta pētījuma datos, saskaņā ar kuriem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem problemātiskas azartspēļu spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātiskas spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā. Tāpat pētījumi ir apliecinājuši, ka azartspēļu norises vietu attālumam līdz iedzīvotāju dzīves vietai ir statistiski nozīmīga saikne ar paredzamo problemātisko paradumu izplatību pieaugušo populācijā. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo 16 kilometru rādiusā no spēļu zālēm vai kazino, pastāv divas reizes augstāks problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo lielākā attālumā. Arī attiecībā uz citiem azartspēļu veidiem šāda saikne konstatēta, proti, iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk nekā 0,7 kilometri no jebkādas azartspēļu norises vietas, ir divas reizes lielāks problemātisku paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo vairāk nekā trīs kilometru attālumā. Ņemot vērā, ka risks, ka iedzīvotāji spēlēs azartspēles un ka viņiem izveidosies problemātiski spēlēšanas paradumi, ievērojami palielinās, ja dzīves vietas tuvumā atrodas spēļu zāle vai kazino, tad šādu azartspēļu vietu ierobežošana ir visbūtiskākā teritorijās, kurās ir liels iedzīvotāju blīvums.

Vēsturiski kazino Eiropas Savienības dalībvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs bija izvietoti ārpus blīvi apdzīvotām vietām un koncentrēti tūristu iecienītajās teritorijās, orientējot azartspēles kā eksporta preci šādu apsvērumu dēļ: pirmkārt, ekonomiskais labums no spēļu zālēm ir tad, ja šis bizness piesaista jaunus līdzekļus sabiedrībai, nevis akumulē vietējo iedzīvotāju resursu; otrkārt, spēļu zāles ir īpaši kaitīgas finansiāli mazāk nodrošinātajai iedzīvotāju grupai; treškārt, sociālās problēmas, ko veido spēļu zāles, "iet prom ar tūristu", mazāk ietekmējot valsts sociālos dienestus un veselības aprūpes sistēmu. Ņemot vērā minēto, būtisks azartspēļu spēlēšanas vietu skaita samazinājumus... lokalizācijas vietu ierobežošana ir instruments iedzīvotāju problemātiskas spēlēšanas paradumu profilaksē.

Otrkārt. Likumprojekts paredz izslēgt no likuma 41. panta otrās daļas 10. punktu, kas paredz, ka azartspēles nav atļauts organizēt ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu. Šis ierobežojums zaudē aktualitāti, jo likumprojekts paredz aizliegumu organizēt azartspēles dzīvojamās ēkās un trīs kilometru attālumā no tām.

Treškārt...

Sēdes vadītāja. Paldies, jūsu laiks beidzies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs šodien neatbalstīt šo deputātu sagatavoto likumprojektu, un man ir vairāki argumenti, kāpēc es aicinātu to darīt.

Pirmais iemesls. Konkrētais likumprojekts nav sagatavots kvalitatīvi. Kolēģi, es patiešām iesaku visiem izlasīt to ļoti īso anotāciju, kas ir pievienota šim likumprojektam. Tā nesatur nekādus aprēķinus. Likumprojekta ietekme ir aprakstīta vispārēji, un, piemēram, ja būtu jāatbild uz jautājumu, ko nupat kā Juraša kungs pieminēja, par dažādām sociālajām problēmām, kuras izraisa azartspēļu atkarība... Likumprojekts nesatur... Anotācija nesatur nekādas norādes, par cik tad ar attiecīgā likumprojekta ieviešanu ir plānots samazināt šo sociālo problēmu ietekmi. Tāpat nav vispār nekāda novērtējuma par ietekmi uz tautsaimniecību, un ietekme uz budžetu ir aprakstīta... aprakstoši, bez jebkāda... bez neviena skaitļa pievienošanas. Likumprojekts, kas tomēr ietekmē veselas nozares darbību, droši vien būtu pelnījis to, ka tam būtu pievienots kaut kāds plašāks un nopietnāks izvērtējums.

Otrs iemesls. Likumprojekts ir loģiskā pretrunā tām likuma izmaiņām, kuras tikai pirms dažām nedēļām Saeimā tika atbalstītas. Toreiz Saeima lēma, ka pamatā lēmums par azartspēļu organizāciju ir jānodod pašvaldībām. Tagad šīs pilnvaras faktiski ar šī likumprojekta atbalstīšanu tiek pašvaldībām atņemtas un valsts kopumā nosaka vienotu pieeju. Šeit kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas neievēro konsekvenci, jo arī to priekšlikumu toreiz bija iesnieguši viņi.

Un trešais. Likumprojekta sagatavošanas un apspriešanas gaita neatbilst labai likumdošanas praksei. Likumprojekts ir iesniegts laikā, kad faktiski Ministru kabinets pabeidz darbu pie azartspēļu un izložu nozares pamatnostādnēm nākamajam periodam, kuru sagatavošana ir notikusi ar ļoti plašu sabiedrības iesaisti, un ir dots pienācīgs laiks diskusijām, dodot iespēju arī izteikt alternatīvus priekšlikumus un par tiem strīdēties, pārliecināt, diskutēt demokrātiskā garā. Savukārt likumprojekts piedāvā risinājumu, kas pamatnostādņu apspriešanas gaitā nekad nav ticis izteikts, tas nav apspriests ne ar vienu, kā arī likumprojekta autori norāda anotācijā – ka par šo priekšlikumu konsultācijas nav notikušas ne ar vienu.

Es aicinu kolēģus no Jaunās konservatīvās partijas aktīvi atbalstīt pamatnostādņu izstrādes gaitu ar saviem priekšlikumiem. Mēs, no "Attīstībai/Par!", tieši tā arī esam rīkojušies – esam iesnieguši priekšlikumus, esam par tiem... tos argumentējuši un vairākos gadījumos ar saviem priekšlikumiem esam panākuši nozīmīgu regulējumu pastiprinājumu attiecībā uz šo nozari. Šāda pieeja ļautu veidot ilgtspējīgu regulējumu pat vissāpīgākajiem jautājumiem.

Tā ka es aicinu šodien neatbalstīt šo likumprojektu un turpināt darbu pie azartspēļu un izložu nozares pamatnostādnēm, kuras nākamnedēļ Ministru kabinets plāno skatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Mums ir jābalso, diemžēl vairāk laika nav.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 39, pret – 26, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Lūdzu, deputāte Jūlija Stepaņenko, pieteikties.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! No ziņām es uzzināju, ka ir Saeimas deputāti, kas veido deputātu grupu... interešu grupu stabilitātei. Tāpat arī, Saeimas sēdes vadītāja, es ļoti uzmanīgi klausījos, bet nevienā brīdī nedzirdēju, ka būtu arī šāds paziņojums pieteikts no Saeimas sēdes vadītājas puses. Acīmredzot deputātiem, kuri veido šādas interešu grupas, ir nepieciešama īpaša konsultācija, lai viņi varētu saprast, ka grupu veidošanā vienmēr jāiesaista visi Saeimas deputāti un grupu veidošana bez pārējo Saeimas deputātu iesaistes ir procedūras pārkāpums.

Par stabilitāti iestājas, es domāju, visi Saeimas deputāti, neviens nevēlas juku laikus, tāpēc arī citi Saeimas deputāti, visticamāk, būtu ieinteresēti piedalīties šādā grupā un uzzināt kaut ko vairāk par šīs grupas veidošanu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām skatīt darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Ilzes Bāderes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 5. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ilzes Bāderes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli".

Ilze Bādere darbu Valsts kontrolē sāka 2010. gada oktobrī kā valsts revidente. 2012. gadā turpinājusi darbu kā vecākā valsts revidente. Kopš 2015. gada marta ir Revīzijas un metodoloģijas departamenta Pirmā sektora vadītāja.

Ilzes Bāderes galvenie pienākumi ir finanšu revīziju veikšanas uzraudzība, kvalitātes veicināšanas pasākumu nodrošināšana finanšu revīzijās, atbilstības un lietderības revīziju veikšanas uzraudzība, metodoloģijas revīziju veikšanai izstrāde un aktualizēšana, apmācības procesa nodrošināšana (apmācību moduļa "Būtiskākais par publisko sektoru" vadītāja) un pieredzes apmaiņas nodrošināšana Valsts kontroles darbiniekiem par revīziju jautājumiem; dalība darba grupās, piemēram, izdevumu pārskatīšanas darba grupā, dalība starptautiskajos projektos, piemēram, nodrošinot metodisku materiālu izstrādi, apmācību vadīšanu.

Pildot Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta Pirmā sektora vadītājas pienākumus, Ilze Bādere sevi ir apliecinājusi kā profesionālu augsta līmeņa speciālisti, kas spēj definēt nozares problēmas un rast risinājumus revidējamās jomas sakārtošanai gan no tiesību aktu, gan no finanšu vadības puses.

Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilzi Bāderi par Valsts kontroles padomes locekli ar 2021. gada 20. maiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ilzes Bāderes apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli"! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā". Likumprojekts ir steidzams.

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz meža atsavināšanas kārtību. Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Meža likumu un Meža likums savukārt ir saistīts ar Rail Baltica projekta attīstīšanu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Tagad izteikšos par 2. un 3. priekšlikumu.

2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka izsoles kārtību un sliekšņus.

Komisijā 2. priekšlikums daļēji tika atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, savukārt 3. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumam.

R. Nemiro. Jā, un 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

Savukārt tagad izteikšos gan par 4., gan 5. priekšlikumu.

4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā būtība ir, ka elektroniskās izsoles noslēdzas saskaņā ar Civilprocesa likuma 587. panta trešajā un ceturtajā daļā vai arī Civilprocesa likuma 608. panta ceturtajā daļā noteikto.

Tātad 4. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 5. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu, sagatavojot trešajam lasījumam.

Kopumā saņēmām astoņus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz izslēgt terminu "ārzona" un tā skaidrojumu, jo tas tiek aizstāts ar citu redakciju, kas būtību nemaina, bet precizē definīciju. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 2. – arī finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Nosaka, varētu teikt, šo definīciju skaidrāk un atbilstoši citiem likumdošanas aktiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 3. – arī finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 4. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izslēgt 6. panta piektajā daļā vārdu "Rīgas". Netika atbalstīts. Priekšlikums saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un paredz, ka šos nosacījumus šobrīd attiecinātu arī uz Ventspils brīvostu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

Mēs jūs nedzirdam, Butāna kungs! Vēl nedzirdam. (Pauze.) Vai kāds jūs var aizvietot debatēs?

Paskatieties uz klaviatūru, varbūt ir noņemta skaņa! F5. (Dep. J. Butāns: "Labdien! Tagad vajadzētu dzirdēt.")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien! Dzirdat, es tā noprotu.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu!

J. Butāns. Tātad šis satiksmes ministra priekšlikums ir saistīts ar to, ka Ventspils brīvostas pārvaldi atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa, līdzīgi kā tas jau ir Rīgas un Liepājas brīvostas pārvaldē.

Pašreiz ostas saskaras ar grūtiem laikiem krītošo kravas plūsmu dēļ, un viens no alternatīviem risinājumiem ir industrializācija ostās. Pašreiz industrializācija notiek visās Latvijas lielākajās ostās. Visās Latvijas lielajās ostās tiek izbūvēti dažādi industriālie parki. Tas notiek Rīgā, Ventspilī, Liepājā, un notiek cīņa par uzņēmēju piesaisti.

Diemžēl šī cīņa nav godīga, nav vienlīdzīga, jo Liepājas un Rīgas brīvostā uzņēmējiem un brīvostas pārvaldei nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Savukārt Ventspilī tas pašreiz ir jāmaksā. Šajos grūtajos laikos, kad Ventspils brīvostas pārvalde ir attīstījusi vairākus industriālos parkus un industriālās teritorijas, kur piesaistīt uzņēmējus, šīs teritorijas pašreiz stāv tukšas, jo uzņēmēji vēl nav piesaistīti. Šis ir lieks slogs – brīvostas pārvaldei maksāt nekustamā īpašuma nodokli par izveidoto infrastruktūru Ventspils pilsētā.

Tādā veidā, ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, mēs liedzam Ventspilij godīgā cīņā konkurēt ar Liepāju un Rīgu par investoru piesaisti un darbaspēka... papildu darba vietu radīšanu cilvēkiem.

Es ceru, ka mēs tomēr šodien lemsim savādāk, nekā tas ir lemts komisijā, jo, manuprāt, tiešām būtiski ir atbalstīt ne tikai jau Rīgu un Liepāju, kuras ir savā ziņā... nu, Rīga ir plaukstoša pilsēta, un Liepāja arī noteikti tāda būs... bet arī tālākus reģionus Latvijas nostūros, kā Ventspils pilsētu, kurā pašreiz, lai arī darba vietas ir radušās gadu gaitā, tomēr tās joprojām ir nepietiekamas un vitāli svarīgas.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo satiksmes ministra priekšlikumu, lai būtu godīgāka cīņa par darba vietu radīšanu Latvijas teritorijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es aicināšu balsot "pret" šiem priekšlikumiem un paskaidrošu, kāpēc. Manuprāt, Butāna kungs savā ziņā ar savu uzstāšanos debatēs maldināja Saeimas deputātus, runājot tieši par šiem konkurences jautājumiem.

Izaicinājumu kontrolēt un organizēt ostu darbu pilnībā bez pašvaldībām pilnīgā savā kontrolē pārņēma valsts – tieši Butāna kunga partija ministra vadībā. Mēs redzam šos rezultātus, mēs redzam to, kā tas viss ir rezultējies, mēs redzam, kādi ir ostu darbības rādītāji.

Industrializācijas politika, ko pieminēja Butāna kungs, šobrīd un arī turpmāk darbosies tikai un vienīgi pamatā uz pašvaldības iniciatīvu, un brīvosta tur var būt tikai kā sadarbības partneris. Tieši pašvaldības būs tās, kurām būs jāuzņemas rūpes par politikas tālāko attīstību, jo tām ir gan resursi, gan iespējas, kas diemžēl nav... Mēs redzējām jau nesenā pagātnē, ka Ventspils brīvostai nācās ņemt valsts garantiju... pirmo reizi. Es neatceros tādu reizi, ka būtu kāda osta šādu garantiju ņēmusi – Valsts kasē kredītu. Tikpat labi varēja būvēt bērnudārzus, varēja darīt daudzas citas labas lietas – brīvostai pašai šādi projekti jāspēj attīstīt, un tā tas bija līdz šim.

Bet šajā brīdī tieši jūsu vadībā mēs nonācām pie tā, ka brīvosta vairs to nespēj darīt. Un šajā gadījumā – kurā brīdī jūs maldināt kolēģus? Ar šo priekšlikumu jūs paredzat to, ka netiks maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir pašvaldībai. Bet konkurence... Kas tad liedz konkurenci? Šis nodoklis ir jāmaksā par tām zemēm, kas netiek izmantotas, par tām zemēm, kas... Šāda politika tieši veicina, lai brīvostas pārvalde rūpētos par to, lai būtu uzņēmēji, nāktu iekšā... Tieši otrādāk! Un tā tam būtu jābūt. Par tām zemēm, vietām, kuras stāv tukšas, kur netiek izmantots viss ekonomiskais potenciāls... Tieši otrādāk – tā ir bijusi pareiza politika, motivējot brīvostas pārvaldi nevis sūkstīties par to, ka tai nav kravu vai nav uzņēmēju, bet tiešām gādāt, lai šie uzņēmēji tur būtu un lai visa infrastruktūra tiktu izmantota maksimāli efektīvi.

Tieši otrādāk! Šādu politiku būtu labi ieviest arī Liepājā un Rīgā. Tā būtu jāvirzās, jo tas nav... Tas ir tieši motivējošs instruments, un tāds tas sākotnēji arī bijis izveidots, lai brīvostas pārvalde būtu ieinteresēta ātrāk tikt galā ar visām tām teritorijām, kuras netiek līdz galam efektīvi izmantotas.

Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo Linkaita kunga priekšlikumu, jo tas savā ziņā ir pretrunā ar konkurenci veicinošiem faktoriem. Šobrīd tas, kas tiek piedāvāts, – tiek piedāvāts noņemt šos stimulus nost. Pilnīgi noteikti samazinātos ienākumi Ventspils pašvaldībai, kas no savas puses varētu kaut kādā veidā veicināt arī šo infrastruktūras otru pusi un rūpēties par iedzīvotāju vajadzībām Ventspilī, un tiktu... Ventspils brīvostas pārvalde varētu gulēt tādā mierā, kā viņi šobrīd to dara attiecībā uz kravu piesaisti, jo nekādus spīdošos rezultātus mēs šobrīd neredzam. Visi rezultāti, kas ir, balstās tieši uz pašvaldību.

Protams, Ventspils brīvostas pārvaldē, tad, kad bija pašvaldībā, pārvaldības modelī... darbojās virkne attīstības jautājumu... Tieši gan kredīti ņemti, gan galvoti ar pašvaldības mantu. Šobrīd tas diemžēl tā nenotiek.

Tā vietā, lai domātu, kā šos stimulus noņemt nost, manuprāt, būtu īstā vieta domāt, kādā veidā vienoties ar pašvaldību par kopīgu darbu brīvostas attīstībā. Tas dotu vairāk pievienotās vērtības nekā šādi ekonomikas attīstību degradējoši priekšlikumi.

Paldies.

Aicinu noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Paldies par Viktora Valaiņa komentāriem. Šeit es redzu, ka Zaļo un Zemnieku savienība joprojām nemaina savu kursu un joprojām paliek uzticīgi vecajai Ventspils pašvaldībai un tās vadītājam. Protams, ka arī iepriekš es... Pajautājot ierēdņiem, kāpēc tad tāda situācija ir izveidojusies, ka tieši Ventspils ir vienīgā pilsēta, kur nav šādas priekšrocības attiecībā pret uzņēmējiem, pret Ventspils brīvostas pārvaldi, neviens nemācēja atcerēties, kā tas ir radies un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies. Vienīgais, ko ierēdņi varēja izdomāt, – visticamāk, tas ir radies Saeimā kādu deputātu priekšlikumu rezultātā.

Šeit es arī redzu vienkārši to, kā... Redzam, kā gadiem Ventspils pašvaldība ir ekspluatējusi Ventspils brīvostas pārvaldi, kā rezultātā viss finansējums tika pamazām sūknēts no Ventspils brīvostas pārvaldes ārā, ieguldot pašvaldības infrastruktūrā un neļaujot brīvostas pārvaldei attīstīties. Tagad atkal tā iespēja, kas ļautu Ventspils brīvostas pārvaldei attīstīties un kas dotu labumu visai pilsētai, – tās vietā tagad atkal tiek domāts par to, kā likt šķēršļus brīvostas pārvaldei, lai to parādītu sliktākā gaismā. Manuprāt, šāda attieksme mūsdienās vairs nav pieļaujama, mums ir jādomā par visas valsts attīstību, nevis tikai par savu savtīgo, personīgo interešu vajadzībām.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, tiešām drusku smagi klausīties visas debates pie šā priekšlikuma.

Ja es būtu SASKAŅAS frakcijas deputāts, es, protams, šodien būtu ļoti gandarīts par Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Butāna tik augstu vērtējumu SASKAŅAS mantojumam Rīgā. Ko tur Butāna kungs pateica? Ka Rīga ir plaukstoša pilsēta un Liepāja noteikti tāda būs. Nu, Liepājas vadībai tas noteikti nav bijis kompliments no Butāna kunga. Es viņam absolūti nepiekrītu, vairākas reizes esmu bijis Liepājā, un Liepāja ir diezgan plaukstoša pilsēta. Bet lai tas paliek uz Butāna kunga sirdsapziņas.

Kolēģi, lūk, šodien mēs tā pilnīgi nopietni.

Punkts pirmais. Satiksmes ministrija iesniedz ļoti būtisku priekšlikumu uz trešo lasījumu. Iesniegt tik būtiskus priekšlikumus uz trešo lasījumu – tas nekādi neatbilst, kolēģi, labai parlamentārajai praksei, un, ja jau mēs esam Saeimā, tad es domāju, ka mēs visi varam aicināt – īpaši valdību un tai skaitā parlamentāro sekretāru Jāni Butānu un viņa ministru – uz trešo lasījumu tomēr būtiskus priekšlikumus neiesniegt. Tam ir otrais lasījums.

Es nezinu, vai kaut kā satiksmes ministrs to ir nogulējis – otro lasījumu. Ja ir nogulējis, tad, lūdzu, iesniedziet caur valdību izvērtētu un izdiskutētu jaunu likumprojektu. Tas ir viens.

Punkts otrais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija nelielas, es teiktu, debates par šo konkrēto priekšlikumu. Es uzdevu jautājumu Satiksmes ministrijas pārstāvjiem – vai tika izvērtēta šā priekšlikuma ietekme uz speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju, jo tā veidojas tai skaitā no nodokļu piedāvājuma, tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa, salīdzinot ar citu speciālo ekonomisko zonu Lietuvā, Polijā un tā tālāk... piedāvājumu. Atbilde bija – nē, Satiksmes ministrija nekādu tādu vērtējumu nav veikusi. Līdz ar to Satiksmes ministrijai nav ne jausmas, kāds efekts būs šim priekšlikumam uz mūsu speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju.

Un beidzot. Nu, te drusku smieklīgi klausīties Butāna kunga spriedelēšanu par to, cik smaga situācija ir Ventspils brīvostā un ka, lūk, kaut kas neļauj brīvostai attīstīties. Nu, kolēģi, kādēļ tai skaitā Ventspils brīvosta ir tik smagā situācijā? Vai varētu būt, ka tam bija kaut kāds sakars ar ASV sankcijām kaut kādā brīdī? Kurš lepojās ne tik sen ar to, ka ir panākuši tās ASV sankcijas tai skaitā pret Ventspils brīvostu? Vai tie gadījumā nebija Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna kolēģi, vai es kaut ko nepareizi atceros?

Vai tam, ka Ventspils brīvosta ir tik smagā situācijā, ir kaut kāds sakars ar kravu apjomu, kurš lielā mērā ir mūsu kaimiņvalstu lēmums? Vai par šo arī vismaz daļēji nav atbildīga tā pati Satiksmes ministrija? Tad varbūt Jānis Butāns vai ministrs mums kaut ko paskaidros, izstāstīs, ko viņi ir izdarījuši, lai apturētu šo kravu kritumu mūsu ostās? Vai – ko tādu lietuvieši ir izdarījuši, lai Klaipēdas ostā būtu izaugsme un attīstība, a mūsu ostās būtu tas smagais stāvoklis? Varbūt mums, kolēģi, vajag Jāni Butānu nosūtīt kādā komandējumā uz Klaipēdas ostu? Vai tur pastrādāt, kaut kā pamācīties, un tad varbūt no tā kaut kas sanāks, kolēģi!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es atbildēšu Butāna kungam. Savā ziņā viņš jau mēģināja kaut kādā veidā skaidroties, bet pēc būtības viņš neatbildēja ne uz vienu manis izteikto pārmetumu attiecībā uz to, ka šis modelis, kā jau es skaidroju, ir tieši konkurētspēju motivējošs modelis.

Savā ziņā mēs varam paši uzdot jautājumu – paskatīties uz Ventspils brīvostas pārvaldes vēsturiski sasniegtajiem rādītājiem par tur nodarbināto skaitu, ražošanas īpatsvaru, ražojošo uzņēmumu... Tur ir izveidots tūkstošiem jaunu darba vietu, un tur ir industrializācijas politika jau vairāk nekā 10 gadus pastāvoša, reāli pastāvoša. Mēs varam... Jebkurš var aizbraukt iepazīties ar šiem rezultātiem, kādi tur ir vēsturiski sasniegti, un tai visai politikai ir bijuši kaut kādi, nu, būtiski ietekmējoši faktori.

Viens no tiem ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas motivē ikvienu brīvostas pārvaldes darbinieku organizēt savu darbu tā, lai būtu maksimāli maz aizaugušu teritoriju, maksimāli maz piestātņu, kurās nav nomnieku, lai tas viss darbotos, lai tas viss funkcionētu, lai būtu pievienotā vērtība.

Šajā gadījumā jūs aicināt no šīs savā ziņā pātagas atteikties, atteikties no tā, lai pašvaldība varētu kaut kādā veidā motivēt brīvostu caur nodokļu instrumentiem piesaistīt un attīstīt degradētas teritorijas. Tas, ko šobrīd piedāvā Linkaits, lai brīvosta tā vietā, lai maksātu nodokļus, pie tam maksātu nodokļus pašvaldībai, kas ir ļoti cieši saistīta... Tās nav atraujamas lietas. Ventspils brīvosta un Ventspils pašvaldība – tās ir ļoti saistītas. Teritorijas ziņā puse Ventspils ir brīvostas pārvaldes teritorija. Infrastruktūra... Viena no otras ir atkarīga. Tāpēc šādi instrumenti ir jāsaglabā, un ventspilnieku interesēs būtu, lai būtu motivējoši instrumenti pārvaldei strādāt.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Nu, man kā ventspilniekam, kā Ventspils iedzīvotājam, ir diezgan savādi klausīties apgalvojumus, ka brīvosta var sekmīgi strādāt un piesaistīt kravas tikai atkarībā no tā, kāds ir izvēlēts nodokļu režīms, ka, teiksim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nu, atlaižu iespēja ir izšķirošais faktors tam, vai kravas nāk vai nenāk.

Butāna kungs jautāja, pareizāk sakot, teica, ka viņam neviens nav varējis paskaidrot, kāpēc Ventspilī tas tā ir izveidojies. Acīmredzot tas ir izveidojies tāpēc (un to es saku ar pilnu atbildību), ka Ventspilī kā pilsētā kopā ar brīvostu tas, ko mēs šodien saucam par industrializācijas politiku, tika izstrādāts un īstenots jau 20 gadus atpakaļ. Tas notika tajā brīdī, kad 2000. gadā pārtrūka pa naftas cauruļvadiem plūsma uz Ventspili un pilsētai vajadzēja domāt, kā tālāk attīstīties, kā tālāk... izdzīvot vispirms, kā attīstīties, kā nodrošināt darba vietas.

Mijiedarbība starp brīvostu un pilsētu un ne tikai brīvostu un pilsētu, bet arī pilsētā strādājošām institūcijām, izglītības institūcijām kā darbaspēku nodrošinošām institūcijām – tā bija detalizēti izstrādāta politika, kurā iedzīvotāju ienākuma nodoklim bija ļoti nozīmīga loma, lai ar to varētu kā ar papildu resursu strādāt attīstības virzienā. Tāda bija vēsture, un tāda tā bija līdz nesenai pagātnei.

Protams, izjaucot šo kārtību, vieta jau tukša nepaliek, ir jādomā par jauniem mehānismiem. Bet to es varu atkal teikt no savas pieredzes – neviena krava, neviens kuģis nebrauks uz Ventspili vai uz jebkuru citu ostu tikai tāpēc, ka pamainīsies kaut kāds nodokļu režīms. Pie tā ir jāstrādā diendienā tiem cilvēkiem, kas par to ir atbildīgi.

Protams, to pamatā dara stividorkompānijas, ne jau brīvostas pārvalde. Brīvostas pārvalde ir praktiski tā, kas piedāvā iespējas operēt stividorkompānijām, un Ventspils situācijā, jā, tas ir izveidojies tā, ka arī veselai virknei uzņēmumu, kuri atrodas gan brīvostas teritorijā, gan vienlaikus arī pilsētas teritorijā un kuri rada papildu kravas eksportam, kuri nodrošina visu šo plūsmu, lai tiešām būtu, ko pārvadāt. Lai ne tikai mēs pārvadātu to, kas nāk tranzītā, bet lai arvien vairāk būtu tas, kas radīts šeit pat uz vietas, tātad tas, kas ir radīts industrializācijas politikas rezultātā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Es pieļauju, ka par šīm lietām var diskutēt, bet tur tiešām ir vajadzīgs izpētes darbs, tieši tāpat kā tas attiecībā uz Ventspils pilsētas un brīvostas sadarbību tika darīts vairāk nekā 20 gadus atpakaļ. Arī tajā brīdī neviens nepieņēma lēmumu bez izpētes, kaut arī situācija bija visai kritiska.

Mūsdienu sabiedrībā šādi nopietni lēmumi ir jābalsta pētniecībā, pētījumu datos, skatoties, kā tas notiek citur, kāda ir viņu pozitīvā pieredze, kāda – negatīvā pieredze. Arī šeit no... tātad Saeimā jau ir ļoti daudz teikts par to, ka Ventspils pilsētas un brīvostas sadarbības modelis ir aizgūts no Roterdamas ostas – no Roterdamas ostas un Roterdamas pilsētas. Protams, laiks ir gājis uz priekšu un arī tur kaut kas ir mainījies, bet toreiz tas tiešām ļoti, ļoti nopietni tika izpētīts.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā atgādinu, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 5. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, kas maina vietām likumprojekta 5. un 6. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 6. – arī finanšu ministra Reira priekšlikums. Precizē likumprojektā noteikto atvieglojumu spēkā stāšanās kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 7. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz nodot pienākumu ziņot Eiropas Komisijai par šī likumprojekta nosacījumu spēkā stāšanos no Ministru kabineta Satiksmes ministrijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 8. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Saistīts ar iepriekš neatbalstīto 4. priekšlikumu un paredz kārtību, kā šis punkts stājas spēkā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Indriksone. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Vēlējos aicināt izmantot Saeimas kārtības ruļļa 141. panta pirmās daļas iespēju: "Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana." Tā faktiski nav opcionāla izvēle, un šajā gadījumā lūdzu pārbalsot likumprojekta Nr. 1067/Lp13 nodošanu komisijai, jo balsis sadalījās 39 pret 39, kopsummā skaitot "atturas" un "pret". Turklāt, ņemot vērā tehnisku problēmu, kas radās, sūtot e‑pastu Saeimai, man neizdevās pieteikt likumprojekta nodošanu... ierosināt alternatīvu komisiju šim likumprojektam – nodot to Juridiskajai komisijai. Lūdzu izsvērt arī šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu atgriežamies pie sadaļas "Par iesniegtajiem likumprojektiem", pie deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Juraša, Zālītes‑Grosas, Feldmana, Muižnieces, Riekstiņa, Budriķa, Znotiņa, Cielēna, Žunnas, Mārtužas un Beitneres‑Le Gallas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā". Lūdzu, balsosim (Skaņas pārrāvums.)... nodošanu Budžeta un finanšu... nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 35, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Turpinām darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" (Nr. 892/Lp13), trešais lasījums.

Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību nodrošināt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normu atbilstību aktuālajam Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām 2019. gada 5. marta spriedumā lietā Nr. C‑349/17.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumus. Kopā ir saņemti 10 priekšlikumi, pamatā no finanšu ministra Reira kunga. Redakcionāli.

1. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Likumprojekta 1. pantā – Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 2., 3. un 11. punktā – vārdus "normatīvais akts" (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem "tiesību akts" (attiecīgā locījumā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. – arī finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 5. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 21. pantā (likumprojekta 11. panta redakcijā) vārdus "līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 10. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Ņemot vērā, ka mēs izskatījām visus priekšlikumus un ir trešais lasījums, lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" pirmajā lasījumā un ir to atbalstījusi. Tātad šis un nākamais likumprojekts ir saistīti, un tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārrobežu izplatīšanu, lai novērstu regulatīvās nepilnības attiecībā uz, teiksim, aktīvu pārvaldošo sabiedrību paziņojumiem attiecībā uz izmaiņām viņu darbībā.

Ļoti tādi tehniski likumprojekti (Skaņas pārrāvums.)... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā". Tas ir saistīts ar iepriekšējo, kas tika atbalstīts. Tātad šie grozījumi regulē to, ka ir jāziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecībā uz grozījumiem dokumentos, attiecībā uz vietējo struktūru... investīciju fondu struktūru izmaiņām un citām darbībām, kas saistītas ar alternatīvo ieguldījumu fondu regulēšanu. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. maijs.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 5. maija sēdē tika skatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", kurš tika apvienots ar likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 954/Lp13), atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 85. panta otrās daļas 2. punktam sagatavojot atbilstošus priekšlikumus.

Kopumā Juridiskajā komisijā tika sagatavoti un izskatīti 14 priekšlikumi.

1. – tehniska rakstura priekšlikums. Ar mērķi apvienot likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 938/Lp13) ar likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 954/Lp13). Daļēji atbalstīts 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Pēc divu likumprojektu apvienošanas paredz likumprojekta nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – tehniska rakstura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 938/Lp13) ar likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 954/Lp13) 1. panta redakciju. Daļēji atbalstīts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz izteikt likuma 1. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – tehniska rakstura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likumprojekta "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 954/Lp13) 2. panta redakciju. Daļēji atbalstīts 6. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz izteikt likuma 2. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. – tehniska rakstura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likumprojekta Nr. 954/Lp13 3. panta redakciju. Daļēji atbalstīts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz izteikt likuma 3. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 11. – tehniska rakstura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likumprojekta Nr. 954/Lp13 1. pielikumu. Daļēji atbalstīts 12. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 13. – tehniska rakstura priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar likumprojekta Nr. 954/Lp13 2. pielikumu. Daļēji atbalstīts 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija otrajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai"! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa jeb līdz šā gada 20. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 20. maijs.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Paldies. Par Saeimas kārtības ruļļa 142. panta... šo rīcību saskaņā ar 142. pantu. Vēršu uzmanību, ka tātad mēs nobalsojām par manu ierosinājumu nodot likumprojektu Nr. 1067 Juridiskajai komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju, jo saskaņā ar Kārtības ruļļa 82. panta otrās daļas 1., 2., 3. punktu... tātad mēs esam izpildījuši 1. punktu – balsojums par likumprojekta nodošanu Prezidija atzinumā neminētajai komisijai –, bet vēl neesam izpildījuši otrās daļas 2. punktu par balsojumu par likumprojekta nodošanu atzinumā minētajai komisijai. Atgādināšu, tas bija tieši tas jautājums, kur izšķīrās balsis 39 pret 39.

Tādēļ aicinu turpināt procedūru atbilstoši Kārtības ruļļa 82. panta otrās daļas 2. punktam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja, es jūs aicinātu vadīt sēdi atbilstoši Saeimas kārtības rullim, lai šādi jautājumi neatkārtojas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es domāju, ka mums ir jāmēģina vēlreiz labot šo kļūdu, ja tā ir principiāli svarīga komisijai, kurai mēs nododam.

Lūdzu, atgriežamies vēlreiz pie balsojuma par deputātu priekšlikumu... pie likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā".

Balsosim vēlreiz par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 41, pret – 32, atturas – 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Turpinām skatīt darba kārtību.

Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" (Nr. 910/Lp13). Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar ieviešanas termiņu pārejai uz obligātu personas apliecinošu personas apliecību lietošanu kā obligātu dokumentu... eID karšu kā obligātu dokumentu lietošanu.

Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā uz otro lasījumu komisijā priekšlikumi netika iesniegti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas jeb līdz šā gada 18. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā".

Šī likumprojekta anotācijā varam redzēt, ka tas tika sagatavots, lai šajā likumā savestu kārtībā terminoloģiju atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai un tai normatīvajai bāzei, kura šo reformu pavadīja.

No Ministru kabineta saņemtais dokuments ietvēra vairākus grozījumus, bet diemžēl netika pamanīta viena kļūda, kuru mēģināja pirms otrā lasījuma labot mūsu Juridiskais birojs. Visi seši priekšlikumi, kuri ir iesniegti uz otro lasījumu, ir tieši Juridiskā biroja, un tie paredz izslēgt no vairākiem likuma pantiem vārdus "vēlētāju apvienība", jo vēlētāju apvienību piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās vairs nav paredzēta.

Lūgšu jūs attiecīgi atbalstīt visus sešus Juridiskā biroja priekšlikumus.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 1. panta 1. un 3. punktā, 12. panta otrajā un ceturtajā daļā, 14., 17. un 19. pantā, kā arī 32. panta pirmajā daļā vārdus "vēlētāju apvienība" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 1. panta 2. punktā vārdus "ar politiskajām partijām, to apvienībām vai vēlētāju apvienībām" ar vārdiem "ar politiskajām partijām vai to apvienībām".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 2. pantā vārdus "politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām" ar vārdiem "politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 4. panta otrajā daļā un 12. panta sestajā daļā vārdus "politiskā partija, politisko partiju apvienība vai vēlētāju apvienība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "politiskā partija vai politisko partiju apvienība" (attiecīgā locījumā).

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 5. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 13. pantā vārdus "politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām" ar vārdiem "politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām".

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Un pēdējais – 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos, jo iepriekšējā redakcija paredzēja šī gada 1. jūliju kā spēkā stāšanās termiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu Saeimu arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, proti, līdz 18. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 952/Lp13) otrajā lasījumā.

Ir saņemti 11 priekšlikumi, pamatā redakcionāli.

Atgādināšu, kāds ir likumprojekta mērķis, – lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 18. decembra direktīvu 2019/2177, ar ko groza direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā, direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un direktīvu 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

1. – finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 159.¹ panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "uzņēmējas dalībvalsts" ar vārdiem "uzņēmējas valsts". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 159.² panta trešajā daļā vārdus "sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai sadarbības platforma varētu pienācīgi darboties" ar vārdiem "sniedz visu sabiedrības platformas darbībai nepieciešamo informāciju". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Un 11. priekšlikums – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Ļ. Švecova. Piecas dienas, tas ir, līdz 18. maijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze. Lūdzu!

G. Daudze (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" (Nr. 1025/Lp13).

Šo likumprojektu ir izstrādājusi Labklājības ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot sociālo uzņēmumu darbības regulējumu, pilnveidojot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī precizēt sociālā uzņēmuma pazīmes. Ar šo likumprojektu tiks ieviesti stingrāki nosacījumi sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai.

Sociālā uzņēmuma statuss ir mehānisms, ar kuru uzņēmumam tiek nodrošināta iespēja izmantot noteiktas priekšrocības. Uzņēmumam, kas vēlas iegūtu sociālā uzņēmuma statusu un saņemt sociālajam uzņēmumam paredzēto atbalstu, jābūt arī godprātīgam komersantam. Tā kā sociālajos uzņēmumos ir nodarbinātas arī sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, kurām ir zemākas spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses, ir svarīgi, lai netiktu pārkāptas šo personu tiesības darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

Līdzšinējā prakse ir pierādījusi pārkāpumus un negodīgu uzņēmējdarbību, jo likums ir spēkā jau trīs gadus. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt likumā noteiktos kritērijus arī ar reputācijas prasībām, kas palīdzēs preventīvi mazināt tādus riskus kā nereģistrēto nodarbinātību, darba aizsardzības prasību pārkāpšanu un citus.

Likumprojekts paredz, ka uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem, kuriem nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tie neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī to saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta. Minēta prasība ir nepieciešama jo, piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālajiem uzņēmumiem paredzēto atbalstu, tai skaitā finanšu atbalstu. Līdz ar to būs iespēja preventīvi izslēgt nelietderīgu finanšu atbalsta piešķiršanu tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība nav sekmīga, un nodrošināt labāku Eiropas Savienības fondu finansējuma pārvaldību.

Bez tam uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuriem ir nodokļu, nodevu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Praksē ir konstatēti gadījumi, ka pretendenti sociālo uzņēmumu statusa piešķiršanai formāli atbilst, rada nelielu sociālu ietekmi, bet, izvērtējot to darbību kopumā, tomēr ir secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis ir vērsts uz peļņas gūšanu, kas ir pretēji sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kritērijiem. Tādēļ tiek precizēta sociālā uzņēmuma pazīme, kas ļaus Sociālo uzņēmumu komisijai, vērtējot pretendentu atbilstību sociālo uzņēmumu pazīmēm, veikt kvalitatīvāku izvērtējumu par uzņēmuma plānotās darbības ietekmi uz likumā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Likumprojektā ir ietverts arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības algotu darbinieku nodrošināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu, piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs un tamlīdzīgi.

Kopumā sabiedrības ieguvums no paredzētajiem sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas ierobežojumiem jeb stingrākiem kritērijiem būs lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties, kādam uzņēmumam atņemot iepriekš minēto piešķirto sociālā uzņēmuma statusu konstatēto pārkāpumu vai neatbilstību dēļ.

Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Daudze. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. jūnijs.

Likumprojekts "Latviešu vēsturisko zemju likums", otrais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums" (Nr. 788/Lp13).

Likumprojekts Administratīvi teritoriālās reformas komisijā tika skatīts pamatīgi, kopumā mēs tam veltījām astoņas sēdes, tai skaitā divas atsevišķas sēdes veltot patiesībā sarunai ar lietpratējiem, ekspertiem, kas tika pieaicināti, lai dziļāk izprastu motivāciju viena vai otra jautājuma aplūkošanai likumprojektā.

Kopumā uz otro lasījumu ir saņemts 81 priekšlikums. Es esmu ļoti pateicīgs komisijas deputātiem, ekspertiem, Valsts prezidenta kancelejai, Kultūras ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām un deputātiem (arī ne no komisijas), kas ļoti aktīvi piedalījās diskusijās par šo jautājumu, lai mēs to sagatavotu iespējami kvalitatīvi.

Tātad, kā es teicu, 81 priekšlikums.

1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar vairākiem citiem deputāta Valaiņa priekšlikumiem un paredz nedaudz mainīt šī likumprojekta koncepciju, paredzot, ka tas ir likumprojekts, kas ir veltīts gan vēsturiskajām zemēm, gan vēsturiskajām pilsētām. Diskusija par šo koncepciju bija plaša komisijā, un komisija izšķīrās šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es par šo priekšlikumu... Tas ir saistīts ar vairākiem citiem maniem priekšlikumiem un būtībā paredz mainīt likumprojekta nosaukumu no "Vēsturisko zemju likums" uz "Vēsturisko zemju un pilsētu likums".

Kāpēc es tam pievēršu uzmanību? Arī tālāk šajā likumprojektā mēs redzēsim – būs attiecīgi priekšlikumi, kas paredz to, ka ir ne tikai zemes, bet arī pilsētas, ar kurām savu vēsturisko piederību asociē latvieši.

Arī mums komisijā bija ļoti garas debates, kur savā ziņā tika īpaši izcelts jautājums par piederību Rīgai. Vai tā ir Rīga vai Vidzeme, vai kā tas īsti tiek vērtēts... Šajā gadījumā, arī manā ieskatā, piederība tomēr ir jāskata ne tikai šo zemju kontekstā, bet arī pilsētu kontekstā.

Mums ir izveidojusies, es domāju, tāda ļoti sena un vēsturiska piederības sajūta gan Liepājai, gan Jelgavai. Ikviens jelgavnieks, protams, sevi uzskata par jelgavnieku un neatņemamu Zemgales sastāvdaļu. Ja mēs skatāmies šī likumprojekta tādu stingrāku nostiprinājumu, es domāju, ikviens pilsētnieks vairāk asociēs sevi ar šo likumu, ja viņš tajā tiks vairāk identificēts, jo tā vispārīgi, ka tas ir zemgalietis vai vidzemnieks, vai latgalietis, – protams, jā, bet, ja tas tiktu identificēts arī ar pilsētu, tam būtu lielāka pievienotā vērtība un likumprojekts būtu daudz jēgpilnāks.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un virzīties uz to, ka tas ir ne tikai vēsturisko zemju likums, bet arī uz to, ka tas runā par vēsturiskajām pilsētām un par pilsētu identitāti, neiekļaujot to zemēs, bet izceļot atsevišķi. Ir pietiekoši daudz (Skaņas pārrāvums.)... dzīvo... vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši pilsētās. Manuprāt, tas būtu pareizais virziens, kādā veidā daudz mērķtiecīgāk uzrunāt... tieši šo vēsturisko identitāti akcentēt arī uz pilsētām.

Es aicinātu atbalstīt šādu pieeju. Tas ir konceptuāli cits redzējums nekā Valsts prezidenta piedāvātais, mazliet plašāk paskatās uz vēsturisko identitāti nekā šībrīža piedāvājums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nu šis likumprojekts "Latviešu vēsturisko zemju likums"... Praktiski, analizējot visu tā būtību, var teikt vienā vārdā – diemžēl šis likumprojekts ir pretrunā ar ļoti daudziem likumiem, kas šobrīd ir mūsu likumdošanā.

Pirmām kārtām tas ir pretrunā ar mūsu valsts Satversmi, tās 3. pantu, jo ne velti, atceroties mūsu valsts veidošanu, šīs trīs zvaigznes mūsu Brīvības piemineklī... Mēs zinām, ka Latvija toreiz tika izveidota no trijām teritorijām, zemēm jeb guberņām vai guberņas sastāvdaļām, tas ir, Vidzemes, Kurzemes un Latgales daļas, kas piederēja kādreiz Vitebskas guberņai. Tātad šīs teritorijas bija ar konkrētām robežām. Tur bija konkrēta pārstāvniecība, tautas pārstāvniecība, kas meklēja šo iespēju radīt neatkarīgu valsti, un Latvijas valsts galarezultātā tika radīta.

Bet pretrunas ir kur? Faktiski nosaucot... pirmām kārtām jau teritorijas, kas ir uztvertas kā zemes, papildinot gan ar Sēliju, gan tagad vēl pilsētas nāk klāt – Rīga un tamlīdzīgi... Nu, šeit netiek atrisināts tas jautājums par to, kas ir galvenais un noteicošais, jo likumā ir tik daudz pretrunu. Pirmām kārtām pretrunas par to, ka, nosakot šīs sākotnējās teritorijas, kas, piemēram, bija Latgales teritorija... Šobrīd tā ir izvietota vairākos jaunizveidotajos administratīvajos novados, kas ir paredzēti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kas praktiski nenosaka šo konkrēto robežu, izjauc vēsturisko robežu vēsturiskajām zemēm. Tādējādi, var teikt, tiks ielikts tāds... jau iestrādāts klupšanas akmens vai, vēl precīzāk varētu teikt, antagonija, kad, piemēram, Latgales zemes tagad pāriet zināmos novados, kas ir vai nu Vidzemē... Vai, piemēram, Plakanciems, kas ir Tukuma novads, pāriet Vidzemes vēsturiskajās zemēs. Faktiski šeit līdzinās situācijai, kāda ir Kalnu Karabahā, kur šie konflikti ir ļoti asi. Mēs jau nezinām, kādas būs nākamās paaudzes, kādas būs prasības, kāda būs situācija. Vai neiznāks tā, ka šis likums var kalpot par asiem konfliktiem nākotnē?

Es uzskatu, ka likumprojekts kopumā līdz galam nav sagatavots, nepārdomāts. Šis likumprojekts var radīt bīstamas situācijas un galarezultātā var izjaukt kārtību, kāda pastāv mūsu valstī.

Gan šis priekšlikums, gan likumprojekts kopumā būtu jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien, godājamie kolēģi! Es gan runāšu tieši par šo konkrēto – 1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Loģiski, ka Viktors Valainis, pārstāvot arī Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, virza šo konceptuāli atšķirīgo pieeju, ka latviešu vēsturiskās zemes un pilsētas ir jāsavieno vienā likumā, bet vērsīšu uzmanību arī uz to, ka Kultūras ministrijai būs jāizstrādā latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpas attīstības plāns... šis īstenošanas plāns un līdz ar to rodas liela sadrumstalotība.

Ja līdz šim deputāti... pirmajā lasījumā bija koncentrējušies uz cilvēku piederību konkrētai lielajai zemei, kur var tiešām noteikt šīs atšķirības, identitātes un kultūrtelpas atšķirības, starp Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Sēliju, tad šajā gadījumā... ja šajā kultūrtelpā... attīstības... un vēsturisko zemju... un ja tās vēl būs pilsētu... ja attīstības plānā jāiezīmē šī pilsētu identitāte, tad tas būs arī ļoti grūti izdarāms.

Jā, piekrītu, varbūt Liepājai un vēl kādai lielākai pilsētai tiešām ir savas kultūras saknes un identitāte jau cauri gadsimtiem, bet, piemēram, nodefinēt Lielvārdes un Aizkraukles kultūrtelpas īpašās atšķirības vai arī, piemēram, Kandavas un Tukuma (kur es lielāko sava mūža laiku esmu pavadījis) atšķirības – tas, man liekas, būtu diezgan neproduktīvi. Tāpēc daudz produktīvāk ir tieši šo lielo zemju piederības apziņu un identitāti nodefinēt un arī atbalstīt ar valsts budžeta līdzekļiem.

Es domāju, ka tādā gadījumā, ja mēs šo latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu arī atbalstām ar konkrētu valsts budžeta finansējumu... šajā gadījumā arī šis budžets sadrumstalosies. Aizejot budžetam... Protams, tādā gadījumā Rīgai kā metropolei ar 600 tūkstošiem iedzīvotāju... nu, tad ļoti liela daļa naudas aiziet, bet aizies arī citām pilsētām, un tad, manuprāt, nevar tikt izpildīts arī tas finansiālais atbalsts, kas ir domāts konkrētām zemēm un šo zemju kultūrtelpu un kopienu atbalstīšanai, jo pārāk liela sadrumstalotība nekad nenoved pie laba rezultāta arī finansējuma sadalē.

Tādēļ lūdzu šo Valaiņa kunga priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu atbildēt Jansona kungam. Manuprāt, vispār jūs runājat par kaut kādām mistiskām naudas sadalīšanām un kaut kādām... resursu pārdalēm, kas varētu būt pie kaut kādiem nosacījumiem.

Šajā likumprojektā es speciāli iesniedzu priekšlikumu, kas paredz kaut kādus resursus (bet par to es runāšu vēlāk), lai vispār kaut kāda jēga būtu no šī likumprojekta, jo man, godīgi sakot, vēl joprojām ir maz redzams vispār kaut kāds pievienotās vērtības elements... ka tāds būtu šim likumprojektam. Es tādu vēl joprojām neesmu saskatījis šajā likumprojektā. Es pieļauju, ka jūs noteikti to redzat kaut kur... ar kaut kādiem tur... ja jūs jau sākat runāt par kaut kādām valsts līdzekļu sadalīšanām. Un, ja tas ir tikai instruments budžeta vai kaut kādu fondu līdzekļu sadalīšanai, tad to vajag atklāti arī teikt, nevis stāstīt kaut ko... ka mums ir vajadzīgs Latviešu vēsturisko zemju likums. Es ceru, ka tas tā nav.

Bet šajā gadījumā es atļaušos jums nepiekrist, jo... arī tālākajos priekšlikumos es esmu specifiski norādījis to, kuras ir tās pilsētas, kuras būtu jāizceļ. Ja mēs runājam par Kurzemi, tad Liepāja un Ventspils – tās ir divas atšķirīgas identitātes. Un, ja mēs runājam par Latgali, – Daugavpils un Rēzekne arī ir divas ļoti atšķirīgas identitātes. Tāpat Zemgalē – Jēkabpils un Jelgava.

Ikkatram šo pilsētu iedzīvotājam ir... nu, tas nav vienkārši pasakāms... ka teritorijas, kuras Latvijā... ir vienkārši iekļaujamas kopējā kontekstā... Te es jums nepiekrītu; uzskatu, ka šīm vietām... Jelgavai ir īpaša identitāte, kas ir izceļama šinī likumā, lai tam būtu pievienotā... jēga daudz lielāka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu paturpināt, papildināt savu teikto. Pretrunas ar vairākiem likumiem... Nākamā ir pretruna ar administratīvi teritoriālo likumu. Faktiski šis Latviešu vēsturisko zemju likuma projekts pasaka, ka administratīvi teritoriālais likums pēc būtības nav pareizs – tāds, kāds tas šobrīd ir –, jo, ja administratīvi teritoriālo reformu likums būtu pieņemts atbilstoši vēsturiskajām... likumā noteiktajām vēsturiskajām zemēm, tad šie novadi bija jāizveido atbilstoši robežām, kas ir vēsturiskajām zemēm. Un arī Sēlijai bija jābūt kā vienam novadam, citādi nevar būt.

Tālāk. Jā, Ritvars Jansons runāja par finansiālajām iespējām. Jā, bija taču iepriekš runa, ka varētu būt kultūrprogrammas ar Kultūras ministriju. Bet arī šajā gadījumā... ja būtu šie administratīvie reģioni, kas ir kā administratīvās teritorijas... ja šie reģioni būtu izveidoti administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā, tad šīs iespējas būtu reālas.

Šajā gadījumā... Nu iedomāsimies: vienam novadam daži pagasti ir Vidzemē, daži – Latgalē. Kā tas spēs realizēt, teiksim, programmas, kā tas spēs realizēt kaut kādas valodu aizstāvības programmas vai tamlīdzīgas...?

Es domāju, ka... palieku pie tā, ka šis Latviešu vēsturisko zemju likuma projekts... praktiski šobrīd tam nav jēgas, tas – taisni pretēji – sajauks kārtību.

Vai tas mums Latvijā šobrīd ir vajadzīgs – jaukt šo kārtību?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā minētais priekšlikums tika diskutēts, un komisijā ļoti liela nozīme droši vien bija arī faktam, ka Valsts prezidents, kas ir šī likumprojekta iesniedzējs, ir sagatavojis arī atzinumu par sagatavotajiem priekšlikumiem un tajā ir iezīmējis argumentāciju, kā tad faktiski šis likumprojekts ir būvēts, kur... vēsturiskā zeme... un latviešu vēsturiskās zemes aptver gan pilsētas, gan lauku teritorijas un tādā veidā veido vienotu vienību. Izdalot pilsētas no vēsturiskajām zemēm, šo vienoto vienību nāktos pārdefinēt, un tas neatbilst šī likumprojekta koncepcijai. Tas bija arī argumentācijas pamats... tas, kāpēc komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. No 2. līdz 9. priekšlikumam – tie ir deputātu iesniegtie priekšlikumi, kas ir saistīti ar likumprojekta preambulu. Likumprojekta preambula tika apspriesta atsevišķi un plaši diskutēta mūsu komisijas sēdē, un tās noslēgumā faktiski tika radīta jauna preambulas redakcija, aptverot jau esošo, pirmajā lasījumā atbalstīto, un pēc iespējas ņemot vērā deputātu priekšlikumus. Un pret katru šī... tātad attiecīgi sagatavotais 10. priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, arī aptveroši pret šiem priekšlikumiem attiecas.

2. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 3. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 4. – deputāšu Voikas un Golubevas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 5. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Neliela piezīme. Es neprasu balsojumu par šo savu priekšlikumu, jo tas ir iekļauts – daļēji – komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Tikai žēl, ka komisija...

Man nebija vēl visu materiālu par vendiem, un tagad... izpētot... Es tomēr domāju, ka uz trešo lasījumu man būs jāiekļauj šis priekšlikums, jāiesniedz vēlreiz, tāpēc ka komisija, apspriežot šo jautājumu... Daži vēsturnieki izteica domu, ka vendi ir ļoti apstrīdama etniskā grupa, jo, lūk, Krievijā viņus uzskata par rietumslāviem un tā tālāk. Bet faktiski tas ir tikai... šis fakts... tas ir tikai no nezināšanas.

Papētot sīkāk dažādus vēsturiskos materiālus, es atklāju, ka vendi ir jau pieminēti pāvesta bullā 1208. gadā. Tur viņš saka, ka kristietību ir pieņēmuši lībieši, idumieši, vendi un puse latviešu. Un latīniski vendus sauca par vendor, bet tie, ko krievu vēsturnieki sauc... tie ir venedi, tā ir pavisam cita tauta, un latīniski... viņu teritorija – tagadējās Vācijas ziemeļdaļā jeb Baltijas jūras dienvidos – saucas Wendland. Tie ir venedi, un nav nekāda sakara starp vendiem un venediem.

Tātad vendi... par viņiem vislielākie pētījumi ir akadēmiķa Mugurēviča darbos. Izrādās, viņš septiņdesmitajos gados ir uzrakstījis veselu grāmatu par tiem. Vendi ir Ziemeļkursas somugri, viena no sešām ciltīm, kas veidoja latviešu nāciju, latviešu tautu, un šo informāciju jūs atradīsiet jebkurā enciklopēdijā un arī Vikipēdijā. Tātad mums ir bijušas sešas, nevis piecas ciltis.

Un arī tie arheoloģiskie pētījumi, kas ir veikti Ventas lejastecē... Viņu teritorija bija Ventas lejastecē, no turienes viņus kurši padzina, viņi pārcēlās uz Rīgu, no kuras savukārt... viņi tika padzīti un apmetās Cēsu Riekstu kalnā, tur viņi uzbūvēja lielu nocietinātu vietu, kas latīniski hronikā saucas Vendorum Centrum. Es domāju, ka pieticība šajā ziņā būtu pilnīgi nevietā, jo viņi tomēr atšķīrās no tiem Kurzemes... tiem, ko mēs saucam par lībiešiem. Faktiski tie ir somugri, kas, kā tagad raksta igauņu pētnieki, savulaik laivās ir pārcēlušies no Sāremā; viņu apbedījumi nedaudz atšķiras... Tātad viņi ir somugri, bet viņi nav nekādi lībieši. Un, protams, viņus nedrīkst jaukt ar Wendland. Un neielikt šeit vendus tikai tāpēc, ka kaut kāds krievu vēsturnieks ir teicis, ka tie ir seno slāvu cilts, – tas, manuprāt, nav īsti pareizi.

Tāpēc es domāju, ka atbalstīsim komisijas priekšlikumu, bet uz nākamo lasījumu es iesniegšu priekšlikumu par to, ka vendi tomēr ir jāiekļauj.

Par šo es balsojumu neprasu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad balsojums nav prasīts, deputāti piekrīt 5. – deputāta Kiršteina priekšlikumam.

Lūdzu!

J. Pūce. 6. – deputāšu Voikas un Golubevas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 7. – deputāšu Golubevas, Ikstenas un Voikas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 8. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 9. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izsaka likuma preambulu jaunā redakcijā. Tas ir izstrādāts komisijā (paldies visiem, kā jau es teicu, deputātiem, kas bija iesaistīti šajā darbā), un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies par 10. priekšlikumu.

Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, visi, kas klausās mūsu sēdi! Ar kolēģiem iesniedzām grozījumus šajā likumprojektā, lai likums konsekventi atspoguļotu to, ka Latvijā līdztekus latviešiem joprojām dzīvo otra Latvijas pamattauta – lībieši – un nav nevienas citas valsts, kurai būtu pienākums nodrošināt tās pastāvēšanu.

Vēsturiski lībieši apdzīvojuši plašas zemes Kurzemē un Vidzemē, ap Daugavu, Lielupi, Salacu un Gauju. Kopā ar citiem Latvijas senajiem iedzīvotājiem – baltu ciltīm – lībieši izveidojuši to, ko mūsdienās pazīstam kā latviešus un Latviju. Bez lībiešu līdzdalības un ieguldījuma nav iedomājama ne Latvijas nācijas, ne latviešu valodas pastāvēšana. To mēs, latviski šodien runājot, līdz galam neapzināmies, jo līdz galam nezinām un nemākam lībiešu valodu.

Lībiešu mantojums ir viens no latviešu nācijas un Latvijas stūrakmeņiem, un tāpēc lībiešu valodas un kultūras saglabāšana, aizsardzība un attīstība ir vitāli svarīga visai Latvijai kopumā un ikvienam latvietim un Latvijas iedzīvotājam. To savā vēstulē komisijai šādā veidā izklāstīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pārstāvji.

Lībieši ir spējuši aiznest līdz mūsdienām savu atšķirīgo valodu un savdabību, taču lībiešu vēsture – tai skaitā 20. gadsimtā, līdz mūsdienām, – nav bijusi viegla. Ir bijuši posmi neatkarīgās Latvijas laikā – divdesmitajos un trīsdesmitajos gados –, kad lībiešu valodas mācīšana bijusi aizliegta, lībiešu grāmatas tikmēr tika izdotas Igaunijā un Somijā. Pēc Otrā pasaules kara lībieši izraidīti no apdzīvotajām vietām Ziemeļkurzemē, un PSRS bija aizliegta tautības "lībietis" ierakstīšana pasē. Un šo uzskaitījumu varētu turpināt.

1991. gadā Latvija sagatavoja pirmo valstisko dokumentu, ar kuru lībieši beidzot tika atzīti par Latvijas pamattautību, un tas joprojām ir spēkā, – tas ir likums "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju". Tā preambulā ir sacīts, ka Latvijas Republikā dzīvo latviešu nācija, sena pamattautība – lībieši, kā arī citas nacionālās un etniskās grupas. Un arī tajā likumā... tajā jau ir noteiktas Latvijas valsts saistības – uzturēt lībiešu nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu.

1999. gadā tika pieņemts Valsts valodas likums, kas nostiprina lībiešu valodas statusu.

Labojums šajā likumprojektā nostiprina valsts un pašvaldību saistības lībiešu identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā atbilstoši jau spēkā esošajiem likumiem un arī ANO Deklarācijai par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām. Šīs deklarācijas noteiktie valsts pienākumi – nelemt jautājumus bez pirmiedzīvotāju līdzdalības – atspoguļojas arī komisijas tālākajā priekšlikumā par vēsturisko zemju padomes veidošanas principiem, proti, padomē darbosies lībiešu kopienas pārstāvis.

Aicinu atbalstīt šo un turpmākos komisijas izstrādātos priekšlikumus, kas nostiprina Latvijas valsts pienākumu pret vienu no savām pamattautām. Un šajā sakarā ceru, ka pēc likuma pieņemšanas būs daudz praktisku lēmumu lībiešu kultūras veidošanai un atbalstīšanai un viens no tiem būs "Latvijas Valsts ceļu" atbalsts – saskaņot ceļazīmes lībiešu vēsturiskajās teritorijās... lībiešu valodā.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, vai jums pietiktu ar trim minūtēm debatēs?

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es domāju, ka pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis. Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir teikts, ka latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, zemgaļu un sēļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju, lībiešu, kultūras un valodas bāzes ir veidojusies latviešu nācija.

Man nav iebildumu pret to, ka šīs sentautas šeit ir minētas, bet man ir tomēr... ir iebildumi pret to, ka lībieši šajā pantā ir minēti kā faktiski vienīgā pamatnācija, kas... jeb pirmiedzīvotāji, precīzi sakot. Ka pirmiedzīvotāji – lībieši... Bet tā nav taisnība. Lībiešu teritorija... apdzīvotā teritorija bija tikai daļa no Latvijas, kā to arī Voikas kundze minēja, bet pārējā teritorijā dzīvoja citas sentautas, piemēram, latgaļi. Un latgaļu robeža ar lībiešiem bija tagadējā Vidzemes teritorijā – Cēsu, Limbažu, Valmieras pusē.

Un te ir divi varianti – vai nu nevēlēšanās latgaliešus atzīt par vienu no pirmiedzīvotājiem... tautu, vai arī lībieši kopā ar pārējām tautām – kuršiem, latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem – vienkārši jānosauc par sentautu. Bet pirmiedzīvotāji... tas nozīmē – dzīvoja visā pašreizējā Latvijas valsts teritorijā... Tā nav taisnība. Tāpēc šajā pantā šī neprecizitāte ir ļoti kliedzoša.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Sēdes pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2021. gada 13. maija pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums" otrajā lasījumā.

Mēs palikām pie priekšlikumu izskatīšanas, 10. priekšlikuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeima! Es citēšu komisijā atbalstīto redakciju: "Latviešu nācijas tapšanā būtiska bijusi vācbaltu kultūras ietekme. Latvietība visos laikos bijusi atvērta mijiedarbībai ar latviešu vēsturiskajās zemēs dzīvojošām mazākumtautībām." (Citāta beigas.) Es tam piekrītu un atbalstu, tomēr šāds raksturojums, manuprāt, pilnā mērā neliecina par citu tautu ietekmi latviešu nācijas tapšanā, jo nemin zviedru, poļu un krievu kultūras ietekmi. Šīs ietekmes pārliecinošs pierādījums ir kaut tas, ka ikdienā mēs dzirdam latviešu uzvārdus, kam ir zviedru, poļu un krievu izcelsme.

Dzirdam arī citām tautām raksturīgus uzvārdus, bet manis nosaukto tautu ietekme ir bijusi visstiprākā. Un ne tāpēc vien, ka latvietība visos laikos bijusi atvērta mijiedarbībai ar mazākumtautībām, bet gan tāpēc, ka tā bija ietekmēta. Šī ietekme bija stipra Zviedrijas Karalistes, poļu hercogistes un Krievijas caristes politiskās ietekmes dēļ, jo visi minētie suverēni mēģināja izplatīt savu varu Baltijas krastos, kurus mēs tagad definējam par latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jansons ir zviedru cilmes uzvārds. Piektais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā aiz Bērziņš, Kalniņš un Ozoliņš... Juris Jansons, Jānis Ādamsons, Karina Pētersone ir Latvijas valsts personas. Voldemārs Jākobsons – latviešu tēlnieks, Juris Karlsons – komponists.

Poļu uzvārds ir Eināram Cilinskim, latviešu politiķim. Gunārs Cilinskis ir bijis latviešu aktieris un kinorežisors. Latviešu politiķi ir Māris Kučinskis, Juris Radzevičs, Kārlis Šadurskis. Ir latviešu publicists – Jānis Kučinskis, ir bijis komponists Aleksandrs Kublinskis.

Latvijas jaunākās vēstures valstsvīram ir krievu uzvārds, un tas ir latvietis Anatolijs Gorbunovs. Es nosaukšu vēl komponistu Jāni Ivanovu. Bija vēl latviešu politiķis Evalds Ivanovs, Latvijas Republikas Satversmes sapulces deputāts, kā arī Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kam paraksts ir zem Latvijas Republikas Satversmes blakus Jāņa Čakstes parakstam.

Tas viss liecina, ka trešajā lasījumā skatāmo pantu vajag papildināt, pieminot arī zviedru, poļu un krievu kultūras ietekmi latviešu nācijas tapšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pūces kungs, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Šis ir atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums, kas izsaka preambulu jaunā redakcijā. Diskusija, ko gan Voikas kundze, gan Kazinovska kungs, gan Pimenova kungs pieminēja, izskanēja komisijas sēdē, un šī ir sagatavotā redakcija, kas aptver gan deputātu priekšlikumus, gan arī cenšas tos veidot tādā vienotā, preambulai raksturīgā juridiskā tehnikā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 11. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz precizēt likuma mērķa formulējumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 12. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz paplašināt likuma mērķa formulējumu, ietverot arī pilsētu lomu un vietu. Tas ietilpst jau iepriekš minētajā deputāta Valaiņa piedāvātajā alternatīvajā koncepcijā (Nav skaidri saklausāms.)… likuma uzbūvē. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 13. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Aicina papildināt likuma mērķa formulējumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā, kas attiecas uz valsts un pašvaldību uzdevumiem likuma realizācijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 14. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Arī aicina paplašināt likuma mērķa formulējumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 15. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Aicina papildināt likuma darbības jomas formulējumā noteikto vēsturisko zemju uzskaitījumu ar Rīgu. Par šo priekšlikumu komisijā vairākkārt bija ļoti plašas debates, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamie deputāti vēlvienreiz! Tad, kad Latvijas Valsts prezidents virzīja šo likumprojektu uz Saeimu pirmajam lasījumam, šajā konceptā ietilpa tas, ka latviešu vēsturiskās zemes ir Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale, Sēlija. Šis Viktora Valaiņa priekšlikums radās tikai otrajā lasījumā par Rīgas pievienošanu.

Šajā gadījumā man politiski jāpiekrīt Latvijas Valsts prezidentam, kurš savā atzinumā Administratīvi teritoriālās reformas komisijai ir nosūtījis vēstuli un teicis, ka, viņa ieskatā, šis Rīgas aktualizētais jautājums drīzāk būtu risināms "ar speciāliem noregulējumiem par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu vai Rīgas metropoles areālu jaunajā pašvaldību likumā vai pat atsevišķā likumā". Latvijas Valsts prezidents norāda, ka "Latvijas tiesību sistēmai bijis tradicionāls atsevišķs likums par Rīgu", tātad 1931. gada 3. februāra Likums par Latvijas galvas pilsētu un 1992. gada 10. jūnija likums "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību".

Savukārt kā vēsturnieks es negribētu izdalīt Rīgu šeit kā kādu atsevišķu zemi, jo tad, kad arī 1918. gadā apvienojās latviešu apdzīvotie novadi, Rīga ietilpa Vidzemes guberņā, pirms tam cariskajā Krievijas iedalījumā Rīgai bija savs apriņķis Vidzemē. Un vēl senākos laikos, jāatzīmē, Rīga bija Livonijas daļas sastāvā un būtībā bija nesaraujami saistīta ar Vidzemi, jo visa Vidzeme ietilpa Livonijā.

Tad ir vēl trešais aspekts, ko es teicu jau par 1. – Viktora Valaiņa priekšlikumu. Ja mēs izdalām Rīgu atsevišķi kā vēsturisko zemi, tad jāņem vērā, ka tā ir lielākā no šīm zemēm iedzīvotāju skaita ziņā. Līdz ar to liela uzmanība tiks veltīta tieši... gan šo kultūrvēsturisko plānu sastādot... Rīgas identitātes nostiprināšanai un arī finanšu novirzīšanai gan no valsts budžeta, gan tādā gadījumā būs palīdzība nepieciešama arī no Rīgas pašvaldības.

Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, kur ir vēsturiskās zemes un kur Rīga nebūt netiek abižota, bet ir Vidzemes sastāvā, un kur šo kultūrtelpas jautājumu likumprojekts risina Vidzemes sastāvā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Par šo jautājumu patiešām mums komisijā bija ļoti plašas diskusijas, mēs uzklausījām ekspertus – divas reizes uzklausījām ekspertus par šo jautājumu! –, bija arī deputātu viedokļi, un ir skaidrs, ka vēsturiskās reālijās Rīga un tās tā sauktais... vēsturiski sauktais patrimoniālais apgabals patiesībā ilgstoši ir pastāvējis kā kultūrvēsturisks fenomens Latvijas teritorijā, kas ir bijis principiāli atšķirīgs no pārējās teritorijas, tai skaitā no dažādiem citiem, teiksim, kultūrvēstures faktiem.

Tas, kas man šķita svarīgi, – es atbalstīju šo priekšlikumu komisijā, atbalstu to arī tagad. Kāpēc man tas šķita svarīgi, ir ne tik daudz tas, kurā gadsimtā un kurā brīdī Rīga ir bijusi kuras struktūras galvaspilsēta vai galvenā pilsēta, kā tas, kā ir formulēts likuma... faktiski, kas ir vēsturiskās zemes. Kā mēs to esam formulējuši likuma 3. pantā, nedaudz tālāk likumprojekta tekstā pēc mūsu priekšlikumiem, ko šobrīd skatām.

Mēs sakām, ka vēsturiskā zeme ir ne tikai vēsturiski veidojusies teritorija ar kopīgām kultūrvēstures iezīmēm, bet mēs iezīmējam, ka tā ir kopīgas identitātes teritorija, kur cilvēki apzinās šo kopīgo identitāti.

Mums bija iespēja arī pirmajā, nē, otrajā komisijas sēdē uzklausīt vēsturnieka Gata Krūmiņa, Vidzemes Augstskolas rektora, vadīta pētījuma rezultātus tieši par piederības izjūtu vēsturiskajām zemēm un lokālajām identitātēm šobrīd Latvijas sabiedrībā. Tas, kas tur ir novērojams, faktiski ir tas, ka tieši Rīga un rīdzinieki patiesībā sevi neizjūt kā vidzemniekus, un pierīdzinieki vēl izteiktāk neizjūt sevi kā vidzemniekus atšķirībā, piemēram, no pārējās Vidzemes teritorijas. Šī piederības izjūta un tas, ko mēs ar likumu veidotu, ka šobrīd, piemēram, Lapmežciema cilvēkiem būtu jāapzinās sevi kā vidzemniekiem vai Mārupes iedzīvotājiem būtu jāapzinās sevi kā vidzemniekiem, un tas būtu normatīvi noteikts, – faktiski atšķiras no reālijas, kā cilvēki sevi apzinās konkrētajā šībrīža situācijā.

Kultūrvēsturiskā piederība ir veidojusies pakāpeniski, Rīga vienmēr ir pastāvējusi kā atsevišķa, nozīmīga vienība, ne tikai kā pilsēta, kā pilsēta kopā ar ievērojamu teritoriju daļu no esošās Latvijas.

Es aicinātu atbalstīt 15. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu. Protams, precizējot trešajā lasījumā to teritoriju, kas piederētu Rīgas vēsturiskajai zemei, droši vien raugoties uz pareizu vēsturisku analoģiju, un tas ir iespējams, vēl balsojot par to trešajā lasījumā, bet šis priekšlikums, manuprāt, ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jā, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, Rīga ir īpaši izcelta, un es ne tikai visas citas pilsētas aicināju izcelt ārā, bet arī Rīgu kā īpašu vietu, kas varētu veicināt šī likuma iedzīvināšanu sabiedrībā.

Ja mēs skatāmies uz pētījumiem, uz ko atsaucās Pūces kungs, tieši tā, komisijā tādi bija. Arī vēsturnieki... Savā ziņā bija tādas domstarpības arī komisijā, ja to tā var teikt, diskusijas par to, kas tad īsti bija – Rīga un pēc tam Vidzeme vai Vidzeme un pēc tam Rīga... Visticamāk, jau bija Rīga, un pēc tam Vidzeme veidojās, un tur vēsturnieki noteikti labāk par mani mācēs izskaidrot, kā tas viss ir bijis, bet neapšaubāms fakts ir tas, ka rīdzinieks sevi uzskata par rīdzinieku, tāpat kā jelgavnieks sevi uzskata par jelgavnieku.

Ja mēs gribam padarīt šo likumprojektu tādu, ka vēsturiskās zemes, tai skaitā Rīga... ka cilvēki ar to sevi asociē, tad šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Tas būtu solis pareizajā virzienā, varbūt ne līdz galam, kā es to vēlējos. Protams, ir tehniski jāuzlabo galīgajā lasījumā, nosakot precīzākas teritorijas, un tas būtu jādara kopā ar vēsturniekiem. Bet šobrīd otrajā, konceptuālajā, lasījumā es aicinātu... vismaz daļēji šo pieeju, ka tās ir ne tikai zemes, bet iekļaut arī pilsētas... Šajā gadījumā galvaspilsētas Rīgas iekļaušana, izcelšana atsevišķi būtu pilnīgi pareiza. Manuprāt, tā pieeja ir pareiza un atbalstāma.

Es aicinātu atbalstīt šo izcēlumu un arī nākamos priekšlikumus, kas tam tālāk sekos, lai mēs varētu virzīties tālāk un padarīt šo likumprojektu jēgpilnāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Paldies par šīm debatēm. Es uzmanīgi klausījos, un, šķiet, debates sniedza atbildi uz to, kādēļ pilnīgi noteikti ir jābalso "pret" Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Un to es aicinu arī visu Saeimu darīt.

Respektīvi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs pēc būtības sajaucam visu to konstrukciju, ko prezidenta uzdevumā ir izstrādājuši un sagatavojuši eksperti. Tas pamatu pamats: šis ir Latvijas vēsturisko zemju likums – vēsturisko zemju likums! –, un tas pilnīgi noteikti nav mūsdienu sajūtu un identitāšu likums.

Ja mēs runājam par Rīgas vietu, tad Rīga vienmēr ir bijusi – vai tā ir bijusi Livonija, vai tā ir bijusi Vidzemes guberņa, vai kā savādāk – sastāvdaļa. Mums nevajadzētu pieņemt atsevišķu konstrukciju pilsētām, kā aicināja Valaiņa kungs, vai tikai tādēļ, ka mums šodien ir identitātes sajūta, atkal kārtējo reizi pārrakstīt vēsturi. Tas nebūtu pareizi.

Es vēl kolēģiem gribu atgādināt – pat nams, kurā mēs šodien sēžam, patiesībā ir bijis Vidzemes landtāgs, kurā ir izlemtas Vidzemes lietas.

Tas attiecas tiešām uz vēsturiskajām zemēm, ne šodienu.

Tā ka es aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu un balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nebiju plānojusi piedalīties šodien debatēs, bet, dzirdot Ašeradena kunga argumentus, tomēr gribētu iebilst, ka Rīga ne vienmēr ir bijusi vēsturiski tikai kādas lielākas zemes sastāvdaļa. Es domāju, ka tie rīdzinieki, kas cīnījās gan pret arhibīskapu, gan pret ordeni, piemēram, 15. gadsimtā, vai Hanzas pilsētas cunfšu līderi droši vien būtu ļoti pārsteigti, ja viņiem kāds pastāstītu, ka Rīga vienmēr ir bijusi tikai un vienīgi lielāku veidojumu sastāvdaļa. Rīgas... sava autonoma politiskā griba ir bijusi ļoti izteikta vairākos laikmetos. Rīga ir bijusi gan ļoti ietekmīga Hanzas pilsēta, gan arī vēlāk Zviedrijas lielākā pilsēta ar savām tiesībām un arī, protams, svarīga Eiropas pilsēta kopš 17., 18. gadsimta līdz pat Latvijas neatkarībai un arī tālāk.

Es domāju, ka ir ļoti būtiski tomēr skatīties plašākā kontekstā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es arī vēlētos iebilst Ašeradena kungam. Ja jau mēs nedzīvojam šodienā un nedomājam par nākotni, tad kāda jēga vispār no šī likuma? Tad jau varēja paņemt... doties uz bibliotēku, palasīt vēstures grāmatas, un tad ar to arī pietiktu. Šis likumprojekts, vismaz manā ieskatā, ir ar mērķi kaut kādā veidā veidot un stiprināt tieši... visu apziņas veidošanos un kaut kādā veidā saglabāt kultūras un vēstures tradīcijas.

Šobrīd, protams... Valsts prezidents ierosināja, ka šis likumprojekts ir "Latviešu vēsturisko zemju likums". Darbs ar ekspertiem... Darbs ar ekspertiem nenotiek tikai prezidenta pilī. Darbs ar ekspertiem notiek arī šajā komisijā, kurā jūs piedalījāties. Vairākas sēdes veltījām tieši sarunām ar ekspertiem, un tieši eksperti arī norādīja uz to, ka pēc būtības tā ir šodien un arī vēsturē ir bijis, ka tomēr Rīga ir bijusi... Tie cilvēki asociē sevi kaut kā savādāk, un tas tā ir bijis.

Manuprāt, tas būtu tikai pareizi, ja mēs šajā likumprojektā nostiprinātu un mazliet paplašinātu redzējumu, kādu piedāvā Valsts prezidents. Es tikai gribu atgādināt – pirms nodošanas pirmajā lasījumā debatēs attiecīgajā komisijā Valsts prezidenta pārstāvis Plepa kungs arī neizslēdza iespēju, ka varētu uz otro lasījumu par šādām lietām domāt un paplašināt tvērumu.

Tā ka, manuprāt, tas ir pilnīgi vietā un šis priekšlikums ir atbalstāms. Vismaz par Rīgu pilnīgi noteikti būtu jābūt izpratnei, ka tomēr šeit ir vieta Rīgas izcelšanai šajā likumprojektā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamie kolēģi! Es arī nebūtu runājis, ja Ašeradena kungs nebūtu sarunājis blēņas.

Tātad Livonijas laikā Rīga bija pilnīgi atsevišķa zeme. Tā nebija ne Vidzeme, ne Kurzeme, un Rīgas patrimoniālais apgabals bija ar teritorijām, kuras daudzkārt pārsniedza... ar lauku teritorijām, kuras daudzkārt pārsniedza pašu Rīgas pilsētas teritoriju. Tur bija gan Dole, gan Ķekava, gan atsevišķos periodos Limbaži, un pat tagad šie tūkstoši hektāru, desmitiem tūkstošu hektāru mežu, kas ir, – tie jau neatrodas Rīgā. Tas ir mantojums no Rīgas patrimoniālā apgabala. Tas viens.

Otrs. Dzīvesveids un stils Rīgā pilnībā atšķīrās no tā dzīvesveida, kas bija gan zobenbrāļu pārvaldītajās teritorijās, gan arhibīskapijas teritorijās. Rīga bija samērā brīva. Rīgā pat drūmākajos, teiksim, varbūt tādos klaušu laikos, 18. gadsimtā pēc pievienošanas Krievijas impērijai... dzimtcilvēki varēja mierīgi aizbēgt un dzīvot šajā patrimoniālajā apgabalā, un praktiski bija ļoti mazas iespējas viņus kaut kādā veidā dabūt ārā.

Ja mēs paskatāmies tādu fundamentālu Latvijas kultūras pētniecības darbu kā Johansona "Latvijas kultūras vēsture", jūs varat izlasīt citātus no vācu avīzēm un dažādus sludinājumus, nu, ne no vācu avīzēm, bet no avīzēm vācu valodā, kas iznāca Kurzemē, un arī no, teiksim, Jelgavā drukātajām avīzēm tajā laikā. Tur ir sludinājumi, ka aizbēguši muižas ļaudis uz Rīgu, piemēram, vācietis jeb vāciski runājošs zirgu puisis, kurš uzdodas par nevācieti, teiksim... viņu meklē Rīgā. Vai, piemēram, tik interesants sludinājums kā: Jēkaba baznīcas ķesteris pārdod cilvēkus, kalpotājus, respektīvi, dzimtcilvēkus, kas piederēja latvietim. Tad, piemēram, sludinājums, ka var nopirkt vācieti ar viņas nepilngadīgo dēlu dažādiem darbiem. Un tā tālāk.

Bet kas ir interesanti – bieži vien šajos sludinājumos ir minēts, ka aizmukušie muižas ļaudis, piemēram, pavārs, kas ir noslēpies Rīgā un vairs nav atrodams, bez latgaļu valodas un bez vācu valodas runā arī poliski, krieviski un igauniski, daži prot piecas sešas valodas. Respektīvi, ko es ar to gribēju pateikt... Un arī tādi sludinājumi, ka, piemēram, Jānis Kalniņš izīrē Smilšu ielā lielu māju ar ledus pagrabu un stalli, kur piesiet zirgus. Tātad turīgi latvieši arī Pārdaugavā... Rīga bija cita pasaule, pilnīgi cita pasaule, kas atšķīrās.

Un pēdējais: Rīga bija kausējamais katls. Tā bija vieta, kur visu šo sešu vai piecu cilšu, kā mēs esam otrajam lasījumam uzrakstījuši, pārstāvji izveidoja latviešu nāciju. Tā bija iespēja, kur cilvēki varēja iegūt izglītību un visu pārējo. Bet, protams, tas mainījās pēc Rīgas nonākšanas gan Polijas karaļa, gan Zviedrijas karaļa pārvaldībā, un pakāpeniski Rīga pārgāja kā Vidzemes galvaspilsēta.

Vai vajadzētu šeit tagad atbalstīt to? Kāpēc es īsti nevaru piekrist Valaiņa kungam – jo likuma mērķis jau nav tagad uzskaitīt visu... Es domāju, ka šī likuma mērķis ir vairāk sniegt atbalstu kultūras biedrībām, sniegt atbalstu, teiksim, līviem, suitiem, latgaļu... latgaliešu valodas vai kultūras centru atsevišķiem... kaut kādiem dialektiem vai vēl kaut kam. Rīgā jau mums nav, ko sevišķi atbalstīt. Vēsturiski to var pieminēt, bet, ja mēs šeit Rīgu iebalsosim, tad es saprotu, ka tas būs saistīts ar finansējumu.

Tā ka es principā atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam otro reizi.

A. Ašeradens. (JV).

Paldies, kolēģi! Es tiešām... jā, paldies par piezīmēm.

Šīs debates jau tiešām notika komisijā: gan profesors Zemītis, gan Turlā kungs, kuri bija strādājuši pie šī likumprojekta, diezgan skaidri iezīmēja to, ka īsi nav iespējams noteikt šo Rīgas lietu. Arī debatētāji šobrīd... nu, Golubevas kundze runāja par Rīgas pilsētu, tika runāts par patrimoniālo apgabalu, šķiet, no Pūces kunga un Valaiņa kunga mēs zinām Rīgu un Pierīgu.

Es aicinātu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu, un tad trešajā lasījumā, ja nu ir vēlme, mēģināt precizēt un to sakārtot. Bet šinī brīdī, šķiet, pat pašiem debatētājiem nav skaidrs, par ko tad īsti ir runa. Tā ka es joprojām aicinu palikt pie ekspertu izstrādātā risinājuma un tad mēģināt trešajā lasījumā domāt, kā to var mainīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es tiešām ne īpaši vēlējos pieteikties debatēs par šo likumprojektu, bet, ziniet, Ašeradena kungs, tikko uzstājoties... nevis savā pēdējā uzrunā, bet iepriekšējā pieļāva tādu būtisku... manuprāt, tādu zemapziņas pārteikšanos. Viņš teica nevis "Latviešu vēsturisko zemju likums", kāds ir īstenībā šī likumprojekta nosaukums, bet "Latvijas vēsturisko zemju likums". Un, manuprāt, šeit ir viss sāls. Par ko ir strīds? Par vēsturi? Tad gan ir jāuzklausa vēsturnieki un eksperti. Vai tomēr par mūsdienām, par to, ka pašlaik ir 21. gadsimts, Latvija ir Eiropas Savienības valsts.

Es atļaušos apgalvot, ka šis likumprojekts zināmā veidā ir tāda smuki iepakota konfektīte, lai izdabātu Sēlijas pašvaldībām, kurām neļāva administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienoties un veidot savu novadu. Nu, tāda konfektīte – lūk, jūs būsiet tā piektā zvaigzne. Un šīs debates, kuras notiek pašlaik, – tā ir vēlme nepieļaut parādīties Latvijas mūsdienu debesīs sestajai zvaigznei, proti, Rīgai, jo, lūk, tā nav nopelnījusi būt par Latvijas vēsturisko zemi.

Ja mēs atkal novirzīsimies uz debatēm – "latviešu" vai "Latvijas" –, mēs nolaidīsimies vēl dziļāk zemapziņā, vēsturē un pat valodniecībā. Un es piesaukšu tad debatēs Kursītes‑Pakules kundzi, profesori, par to, vai tie paši līvi, suiti un tā tālāk... Kā tur ar šo...? Jo, ja mēs runājam par to, ka šis likumprojekts ir simbolisks... simbolisks, Satversmi atbalstošs, zināmā veidā tāds grezns, kas pasaka – lūk, ir mūsu vēsturiskās zemes... Bet, no otras puses, jūs atceraties Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona kunga uzstāšanos, kurš nemitīgi atkārtoja vārdus "finanses", "dalīt", "sadrumstalots finansējums" un tā tālāk. Tā ka diemžēl šis likumprojekts ir tieši par to, kā un kam nākotnē tiks dalīts finansējums.

Ja jūs, Kiršteina kungs, atļāvāties teikt, ka Rīgā jau nav, ko atbalstīt, tad es jums atklāšu lielu noslēpumu, ka šajā padomē, kas izstrādās finanšu dalīšanas programmu, kura sadalīs to finansējumu, būs gandrīz visi Ministru kabineta ministri. Jo uz jautājumu, kam tur ir ekonomikas ministrs, lauksaimniecības ministrs, tika teikts, ka, lūk, būs nauda gan tūrisma attīstībai... ā, tur būs arī satiksmes ministrs, jo tur tiks dalīta arī nauda ceļu remontiem un rekonstrukcijām, ja ir runa par kaut kādām tādām vēsturisko zemju nomalēm, kuras nav aprīkotas ar ceļiem un tā tālāk. Jā, bet, piedodiet, runāt par to, ka Rīgā nav, ko atbalstīt tūrisma jomā... Un vēl šajā likumprojektā ir ierakstīts, ka Rīga kā galvaspilsēta ir jāatbalsta... katras vēsturiskās zemes īpatnības.

Tas viss izklausās ļoti dīvaini. Bet galvenais – mēs tomēr dzīvojam 21. gadsimtā un šis likumprojekts ir par naudas dalīšanu nākotnē, un neizdalīt Rīgu kā ļoti... jā, īpatnēju, bet reāli eksistējoša lieluma latviešu vēsturisko zemi būtu vienkārši neloģiski, jo pietiek vienkārši uzdot jebkuram rīdziniekam jautājumu – vai viņš sevi identificē ar Vidzemi? Es domāju, ka atbilde būs nepārprotama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam otro reizi.

R. Jansons (NA).

Jā, jākliedē gan tādas ilūzijas, ka šis likumprojekts var aizstāt citus likumus – gan Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, gan citus likumus –, kas ir domāti lielā mērā tam, lai attīstītu mūsdienu infrastruktūru, mūsdienu novadu attīstību.

Šis ir galvenokārt kultūrtelpu attīstības likumprojekts un konkrēto zemju attīstības likumprojekts, kur zemes ir veidojušās tiešām gadsimtiem. Un gadsimtiem arī, ja mēs paskatāmies tos avotus, kas ir starptautiski, Rīga tiek asociēta kā Livonijas pilsēta – kaut vai vācu hronikās, kaut vai citos dokumentos. Arī tie latvieši, kas dzīvoja tolaik Rīgā, bija nesaraujami saistīti ar Livoniju, tāpat kā Livonija bija nesaraujami saistīta ar Rīgu.

Šis vairāk ir vēsturisko sakņu meklēšanas likumprojekts. Tas tiešām neatrisinās visas mūsdienu problēmas, tas ir tiešām domāts nevis kā mūsdienu infrastruktūras, nevis mūsdienu ekonomikas attīstības likums, bet tas var veicināt – tiešām var veicināt – infrastruktūras attīstību, tajā skaitā tūrisma attīstību, citu nozaru attīstību, bet – jo mums būs pamatīgāk definēti novadi, šīs vēsturiskās zemes, kur piederību tām apzinās iespējami lielāks skaits iedzīvotāju, jo būs iespējams vieglāk šo piederības apziņu kopt un līdz ar to arī palīdzēt šīm kultūrtelpām konkrētajās vēsturiskajās zemēs.

Tā ka es vēlvienreiz aicinu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu par Rīgas atsevišķu izdalīšanu.

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm debatēs?

J. Butāns (JK).

Pietiks, jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns. Šeit es arī gribu piekrist Ritvaram Jansonam par to, ka šis likumprojekts ir "Latviešu vēsturisko zemju likums". Ja mēs paskatāmies kaut vai to, kurā ēkā mēs strādājam, tad šī ēka ir Vidzemes bruņniecības nams, un visiem ir labi zināms, ka Vidzemes teritorija iekļauj Rīgu un Rīga ir kā anklāvs Vidzemē, un līdz ar to principā šī vēsturiski jau ir Vidzemes teritorija.

Cits jautājums, protams, ir par to, ar ko asociē sevi Rīgas iedzīvotāji. Daļa varbūt, kas pārcēlušies uz Rīgu dzīvot no Vidzemes, uzskata, ka ir vidzemnieki, tie, kuri no Kurzemes pārcēlušies uz Rīgu, domā, ka vairāk varbūt Rīga pieder Kurzemei, Latgales priekšpilsētā varbūt domā, ka gribētu, lai būtu tā kā pie Latgales, lai gan Latgale pat nerobežojas ar Rīgu, bet tāpēc jau mums ir šis Rīgas iedalījums priekšpilsētās, kur attiecīgi ir katra novada nosaukums.

Domāju, te ir lieki runāt par to, ka Rīgu vajadzētu izdalīt atsevišķi kā novadu, jo vēsturiski tāds Rīgas novads īsti nav bijis. Tagad ir Rīgas aglomerācija, bet šīs ir mūsdienas, nevis vēsturiskais aspekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai dalībnieku klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu ar likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums".

Tātad izskatīšanai otrajā lasījumā debates par 15. priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. (Skaņas defekts.)...

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Klausoties šīs debates par likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums", es gribētu akcentēt vienu lietu, runājot par Rīgu, – Rīga nav nekāds anklāvs Vidzemei. Rīga nav arī nekāds anklāvs nedz Kurzemei, nedz Zemgalei, nedz Latgalei, nedz Sēlijai.

Rīga jau kopš tās dibināšanas, kopš 1201. gada, kopš Livonijas bīskapijas laikiem bija un ir Rīga. Un man kā rīdziniekam ir nedaudz, neteiksim, kauns, bet, nu, neērti pat klausīties šodien šīs diskusijas. Ja mēs Rīgu gribam pieskaitīt kādai citai latviešu vai Latvijas vēsturiskajai zemei, tikai vadoties no tās priekšpilsētu nosaukumiem, tikpat labi mēs varam vadīties arī no tās ielu, bulvāru vai skvēru nosaukumiem. Tad mēs redzēsim praktiski visu Latviju. Vienīgais... Iespējams, neliels apjukums kādam varētu iestāties tajā brīdī, kad mēs nonāksim pie Abrenes ielas vai pie Maskavas ielas un tamlīdzīgi.

Tāpēc, kolēģi, atcerēsimies un sapratīsim, kāds bija viens no šī likumprojekta mērķiem, – ka ar šo likumprojektu ir paredzēts stiprināt iedzīvotāju identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu. Rīgai ir nenoliedzami milzīga loma šajā kontekstā mūsu valsts attīstībā, arī vēsturē.

Ja mēs runājam par finansējuma sadali, tad es aicinātu vismaz šī likumprojekta pieņemšanas laikā par to nerunāt. Jo, ja mums ir jāseko šīm kultūrvēsturiskajām tradīcijām, tad vienā brīdī varam nonākt pie situācijas, ka mums būs jāatbalsta kāda zināma teritorija Īrijā vai kādā citā valstī, kur dzīvo ļoti daudz tautiešu, kas ir atstājuši mūsu valsti... un tamlīdzīgi. Tāpēc mēs runājam par visu Latviju kopumā un neizdalīsim mūsu galvaspilsētu.

Es domāju, ka jūs paši ļoti labi zināt, īpaši tie, kas tiešām ir rīdzinieki, ka rīdzinieki pēdējos gados, vismaz pēdējo pāris gadu laikā visnotaļ noteikti, mazāk lepojas ar to, ka viņi ir rīdzinieki. Mēs aizvien vairāk redzam valstī cilvēkus, kas lepojas, ka viņi nāk no Liepājas, Cēsīm, Ventspils, Kuldīgas, Kandavas, kādām citām vietām, – viņi ar to lepojas. Mēs savu Rīgas spožumu un to lepnību par mūsu galvaspilsētu esam zaudējuši.

Šobrīd šajās diskusijās mēs rīdziniekiem... šo lepnību par to, ka mēs esam rīdzinieki, aizvien vairāk un vairāk zaudējam. Īpaši, ja mēs runājam par vēsturi, kur Rīgai jau gadu simtiem ir milzīga loma. Mēs saprotam to, ka vēsturiski arī visā Latvijā ir senči. Mani senči ir rīdzinieki, bet es skatos savā ciltskokā: ir bijuši arī no Vidzemes, pirms tam atkal ir bijuši rīdzinieki. Cilvēki ir kustējušies, ģimenes ir kustējušās, un paaudzes ir kustējušās valsts ietvaros un ne tikai valsts ietvaros.

Bet Rīgai Latvijas vēsturē ir vitāli liela nozīme, un es, kolēģi, aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām man radās iespaids, ka mums savā laikā Valsts prezidents ierosināja šo likumprojektu, reaģējot uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma nepilnībām. Bet, runājot par konkrēto likumprojektu, man liekas, šeit ir mēģinājums atbildēt uz diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums ir par to, kā tika veidota Latvijas nācija, kādas ir tās izcelsmes vietas, jo identificēt šīs vietas ir ļoti svarīgi ne tikai no vēsturiskā aspekta, bet arī runājot par to, kā tika veidota, kā veidojās un turpina veidoties arī Latvijas nacionālā identitāte un mentalitāte. Tas ir punkts viens.

Otrs jautājums, ko mēģina risināt šis likumprojekts, ir par kultūrvēsturiskām tradīcijām. Dabīgi, tas ir saistīts ar teritorijām, ar izcelsmes teritorijām. Bet, ja mēs gribam runāt par tradīciju saglabāšanu, kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu, tad dabīgi tas notiek caur tradīciju nesējiem, cilvēkiem. Tāpēc tā ir pavisam cita un atsevišķa saruna. Mēs gribam pasargāt kaut kādas teritorijas, piešķirot tām nacionāli vēsturisko kolorītu. Tas ir pavisam cits jautājums, jo, teiksim, Rīgā tas ir atrisināts ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Varbūt vajag attiecīgus likumus izstrādāt par Sēlijas teritoriju vai par kaut ko citu. Bet atsevišķa saruna, daudz nopietnāka saruna, ir par to, ko un kā darīt, lai šo kultūrvēsturisko tradīciju nesēji saglabātu un attīstītu tās tradīcijas, kuras veido kopējo Latvijas nacionālo identitāti.

Tāpēc, man liekas, ja mēs gribam atbildēt uz šiem diviem jautājumiem, neapšaubāmi, Rīgai ir jābūt šo izcelsmes zemju sarakstā, jo ap Rīgu veidojās Latvijas valsts. Ap Rīgu veidojās integrētā, teiksim tā, identitāte. Ja nebūtu Rīgas, varbūt arī nebūtu Latvijas valsts.

Vēl viens jautājums. Tas ir tas, par ko mēs šodien runājam daudz mazāk un tikai naudas griezumā. Man šķiet, tā saruna vēl stāv priekšā, bet, ka tas jautājums ir svarīgs un sastāv no divām neatņemamām daļām, tas ir skaidrs un saprotams.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Kolēģi, komisijā tiešām par šo jautājumu bija ļoti plašas diskusijas un debates, un, kā redzams, tās atspoguļojās arī debatēs Saeimas sēdē. Šis ir viens no retajiem jautājumiem, par kuriem komisijā tiešām dalījās viedokļi deputātu starpā. Komisija lēma atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 39, pret – 30, atturas – 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 16. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Papildināt likumprojekta 2. pantu ar otro daļu. Šis priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 17. – arī deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina pārveidot likumprojekta esošo otro daļu par trešo daļu jaunā redakcijā. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas aicina izteikt 2. panta otro daļu jaunā redakcijā, saīsinot to, padarot precīzāku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 19. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas atbilst jau iepriekš pieminētajai deputāta Valaiņa koncepcijai par to, ka šis ir Latviešu vēsturisko zemju un pilsētu likums, par ko mēs jau esam iepriekš runājuši. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 20. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums, kas aicina izteikt citādā redakcijā likumprojekta 3. panta pirmo daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 21. – deputāta Pūces priekšlikums. Aicina 3. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "izveidojusies" ar vārdu "veidojusies". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 22. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Aicina papildināt 3. panta otro daļu ar... pagastu daļām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicina papildināt likumprojektu ar 3. panta trešo daļu, nosakot to, ka latviešu vēsturisko zemju ģerboņus nosaka atsevišķs likums un arī karogu apstiprināšanas procedūru... pirmoreiz Latvijas likumos. Ar komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina izslēgt likumprojekta 4. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 25. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina 4. panta pirmo daļu izteikt citā redakcijā, bet šķiet, ka, tā kā ir atbalstīts 24. priekšlikums, tas vairs nav balsojams. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, līdz ar 24. priekšlikuma atbalstīšanu 25. nav balsojams.

J. Pūce. 26. – arī deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Attiecas uz likumprojekta 4. panta otro daļu. Netika komisijā atbalstīts un arī nav balsojams, jo ir atbalstīts 24. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

J. Pūce. 27. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina papildināt valsts pienākumu uzskaitījumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 28. – deputāšu Voikas un Golubevas priekšlikums. Aicina izteikt 5. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce 29. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina papildināt likumprojekta 5. pantu ar ceturto daļu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 30. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Aicina papildināt 5. pantu ar piekto daļu par valstspilsētu pašvaldību tiesībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kā jau priekšlikumā ir minēts, es šeit vēlētos uzsvērt, ja mēs neejam to konceptu, ka valstspilsētas tiek īpaši izceltas šajā likumprojektā, tad ar šo priekšlikumu es piedāvāju to, ka uzlikt valstij par pienākumu ievērot valstspilsētu pašvaldību tiesības un izstrādāt un īstenot ar valstspilsētu pašvaldībām saskaņotu politiku, kas sekmē valstspilsētu kā vietējās kopienas pārvaldes formas pastāvēšanu, kopjot valstspilsētu kultūrvēsturisko vidi un nodrošinot to kultūrtelpu saglabāšanu, kā arī ilgtspējīgu attīstību.

Manuprāt, tas ir tāds laba vēlējuma un tādas ceļamaizes priekšlikums, kas arī uzliek par pienākumu ļoti nozīmīgā valsts daļā – valstspilsētās... Tās ir konkrētas, un te es gribētu teikt Jansona kungam: tās nebūs Skrunda vai kaut kas... Tās tomēr būs lielas pilsētas – Ogre, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera –, kur arī šajā likumā tām būtu minēts pienākums rūpēties par kultūrvēsturisko... īpaši to izceļot.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, tika ņemts vērā, ka faktiski šis priekšlikums runā par lietām, kas ir ārpus šī likuma tvēruma, tāpēc tas netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 31. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina papildināt likumprojekta 5. pantu ar sesto daļu jaunā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 20, pret – 35, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 32. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu – septīto – daļu par novadu mācību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 33. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina papildināt 5. pantu ar jaunu daļu, kas paredz pienākumu valstij veicināt latgaliešu un lībiešu valodas lietošanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 34. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Aicina izteikt 5. pantu jaunā redakcijā, apvienojot valsts un pašvaldību pienākumus likuma mērķu sasniegšanā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 5. pantu kā 4. pantu jaunā redakcijā, apvienojot iepriekš minētos priekšlikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz attiecīgi likumprojekta 6. pantu, jo tas faktiski ir iekļauts 5. pantā jeb jaunajā 4. pantā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 37. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Uzdod pašvaldībām sniegt finansiālu atbalstu noteiktajām darbībām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 38. – arī deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz uzdevumu atbalstīt vēsturisko zemju pārstāvju identitātes un tradīciju izpratni. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 40. – deputāšu Voikas un Golubevas priekšlikums. Paredz pienākumu pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā ir lībiešu vēsturiski apdzīvotas teritorijas, kopt lībiešu kultūrvēsturisko vidi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 41. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz pienākumu valstspilsētu pašvaldībām kopt valstspilsētas un novada pilsētas kultūrvēsturisko vidi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 42. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz papildināt 6. pantu ar ceturto daļu, kas nodrošina pienākumus pašvaldībām tieši Latgales kultūrvēsturiskajā zemē. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 43. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz pienākumus Rīgai kā galvaspilsētai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 44. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz pašvaldību pienākumu... pārformulēt kā pašvaldību tiesību pantu jaunā redakcijā. Tā kā komisija piedāvāja savu redakciju – apvienoto redakciju – par valsts pienākumiem, tad šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 45. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz atbilstoši iepriekš minētajai deputāta Valaiņa koncepcijai šī likuma tvēruma paplašināšanu uz pilsētu tvērumu, paredz attīstības plānu uzdevumu attiecināt arī uz pilsētu attīstības plānu, kas būtu jāapstiprina Ministru kabinetam. Šis priekšlikums atbilstoši tam, ka komisija izšķīrās šo koncepciju neatbalstīt, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 46. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz konkrētu fiksētu finansējuma apjomu plāna realizācijai gadskārtējā budžetā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šo priekšlikumu es aicinātu pārdomāt un tomēr atbalstīt, jo būtība ir... ko es ar to vēlējos panākt, lai tomēr šajā likumā... Kad mēs runājam par kultūrvēsturiskajām vērtībām, par to saglabāšanu... Tiek veidotas padomes, un ir dažādi laba vēlējumi rūpēties, likt ceļa zīmes un labot ceļus un takas, un sazin ko vēl nedarīs...

Dažādas tiešām labas domas, kādā veidā tiks turpmāk kārtota un sargāta kultūrvēsturiskā telpa. Tas viss ir labi, bet tam visam tomēr ir viena lieta – ir nepieciešams kaut kāds finansējums.

Lai arī tas finansējums manis iezīmētajā priekšlikumā, uz ko es vēršu uzmanību, būtu viens procents no akcīzes nodokļa ieņēmumiem alkoholiskajiem dzērieniem iepriekšējā gadā, tas varbūt... Manā ieskatā, tas arī nav nekas sevišķi liels šādam cēlam mērķim, bet tomēr tas iezīmē kaut kādu budžeta apjomu, kas ik gadu būtu veltāms šī likuma mērķa sasniegšanai vismaz minimālajā apjomā. Lai ir kaut kāda cerība par to, ka šis likums tomēr ir ar kaut kādu pievienoto vērtību, jo, ja mēs šādu priekšlikumu neatbalstām, tad pēc likuma pieņemšanas mums paliks tikai labā griba, ka kādreiz kaut kas tomēr tiks tam novirzīts.

Es saprotu, ir politiķi, kas jau redz, kādā veidā tam varētu tikt piešķirts finansējums, ko nu jaunā padome tad varēs lemt, bet man gribētos, lai tas nav tā, ka jau esošas programmas, kas jau šobrīd ir izveidotas, kas jau darbojas... tad tās pārliks šobrīd uz to padomi un izveidos tādu kā savdabīgu fikciju. Manuprāt, ir jābūt skaidri iezīmētam budžeta finansējumam, lai šāds likums, šāds tiešām cēls mērķis Latviešu vēsturisko zemju likumā – rūpēties par kultūrvēsturisko telpu un ar to saistītajiem jautājumiem... kā mums komisijas sēdē jau tika minēts, kas tie varētu būt par jautājumiem... tad tam nepieciešams finansējums.

Es aicinu priekšlikumu atbalstīt, lai vismaz kaut kādā minimālā apjomā iezīmējas finansējums, ar ko visas likumā ieinteresētās puses varētu aptuveni rēķināties. Lai Sēlijā zinātu, ka viņiem tomēr ir kaut kāda naudas summa kaut aptuveni redzama ik gadu... kura varētu tikt novirzīta šim mērķim.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Jāņem vērā, cienījamie deputāti, ka mēs pašlaik izstrādājam jaunu likumu un uz jaunā likuma pamata faktiski tiks izstrādāts jauns vēsturisko zemju attīstības plāns, kura realizācijai šie līdzekļi tiks paredzēti... ko Valaiņa kungs piedāvā. Mēs patiesībā vēl nezinām, kas tajā plānā ir un cik aptveroši šie pasākumi būs, tāpēc komisija arī neizšķīrās atbalstīt šo priekšlikumu. Komisija 46. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 47. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Aicina papildināt likumprojekta 7. pantu ar jaunu daļu, kas uzdod katrai vēsturiskajai zemei veidot savu kopīgu vēsturiskās zemes ilgtspējīgas attīstības plānu. Komisijas sēdē par šo jautājumu tika diskutēts, un ir vienošanās par to, ka būtu svarīgi sākt ar to, ka mēs izstrādājam kopīgo plānu un saprotam, kādi varētu būt pasākumi šajā kopīgajā visu vēsturisko zemju attīstības plānā. Tāpēc šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 40, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 48. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 8. pantu ar jaunu daļu, kas nodod Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomei funkcijas vēsturisko zemju simbolikas apstiprināšanā. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. Nākamie priekšlikumi, no 49. līdz 59., attiecas uz Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, tās sastāvu un funkcijām. Tie visi tika kopā izskatīti, un komisija nonāca līdz kopīgai redakcijai, proti, 60. – komisijas priekšlikumam. Noformulējot to, mēs arī noformulējām attieksmi pret deputātu priekšlikumiem, ejot cauri tiem.

49. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt no Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes trīs ministrus. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 50. – Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt padomes sastāvu ar tieslietu ministru. Šis priekšlikums tika atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 51. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt padomes sastāvu ar... "pa diviem valstspilsētu pašvaldību deleģētiem pārstāvjiem". Tas netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 52. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Redakcionālas dabas, par izvirzītajiem pārstāvjiem. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 53. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Faktiski vienāds ar ministra Pleša priekšlikumu. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 54. – deputāšu Voikas un Golubevas priekšlikums. Paredz papildināt padomes sastāvu ar vienu lībiešu sabiedrisko organizāciju pārstāvi. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 55. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz papildināt padomes sastāvu ar pārstāvjiem no nevalstiskajām organizācijām. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 56. – deputātu Teirumnieka, Dūklava, Kursītes, Bondara, Adamoviča, Tutina, Goldbergas un Jalinskas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta... padomes vadības struktūru ar vēl vienu vietnieku. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 57. – ministra Pleša priekšlikums. Paredz aizstāt vārdu "ievēlēšanas" ar "deleģēšanas". Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 58. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Analogs ministra Pleša priekšlikumam. Ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums, juridiskās tehnikas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. Un 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka pantu par Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi jaunā redakcijā. Un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē Ministru kabineta pienākumu sniegt ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 62. un tālākie secīgie deputāta Valaiņa priekšlikumi, līdz 69., ir saistīti ar Sēlijas zemes formulēšanu šajā likumā... kā atsevišķa sadaļa. Tie visi komisijā netika atbalstīti, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts attiecas uz visām latviešu vēsturiskajām zemēm, ne tikai uz Sēlijas zemi.

62. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Sēlijas zemes". Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 63. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – par to, kas veido Sēlijas zemi. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 64. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka, kādas pašvaldības apvieno Sēlijas zeme. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 65. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz ar jaunu pantu noteikt Sēlijas zemes ģerboņa noteikšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 66. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka Sēlijas zemes karogu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 67. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, izveidojot institūciju – Sēlijas zemes padomi. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 68. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka iepriekš minētās Sēlijas zemes padomes kompetenci.

Tas komisijā netika atbalstīts. Tāpēc, ka nav atbalstīts 67. priekšlikums, šķiet, 68. priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Balsojums netiek lūgts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Pūce. Paldies.

69. – līdzīgi... nosaka Sēlijas zemes padomes finansēšanas avotu uzskaitījumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 70. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz precizēt pārejas noteikumu 1. punktu. Komisijā tika atbalstīts un iekļauts 71. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt pārejas noteikumu 1. punktu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 72. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu 2. punktu. Taču, tā kā nav atbalstīts 45. – deputāta Valaiņa priekšlikums, šis priekšlikums, šķiet, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Balsojums netiek lūgts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Pūce. 73. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 74. – deputāta Pūces priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 75. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu par Sēlijas zemes pašvaldību sadarbību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 76. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu par administratīvo iedalījumu statistikas reģionos. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Pūce. 77. priekšlikums un tam secīgi sekojošie, līdz 81. priekšlikumam, ir deputāta Valaiņa priekšlikumi, kas saistīti ar lēmumu par Rīgas vēsturiskās zemes veidošanu.

77. priekšlikums paredz izslēgt no Vidzemes reģiona Ādažu novadu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par. 77. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 31, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 78. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt no Vidzemes Jūrmalas valstspilsētu. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 40, pret – 28, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

J. Pūce. 79. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izslēgt no Vidzemes Mārupes novadu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 43, pret – 25, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 80. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt Zemgali ar Jūrmalas valstspilsētu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Un 81. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Izveido Rīgas vēsturisko zemi ar tai piederīgajām pašvaldībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 41, pret – 30, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Latviešu vēsturisko zemju likums" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, šī gada 18. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 18. maijs.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 27. maijam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2021. gada 27. maijam"! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā – "Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2021. gada 7. janvāra līdz 2021. gada 5. aprīlim".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2021. gada 7. janvāra līdz 2021. gada 5. aprīlim.

Norādītajā laikā periodā pie administratīvās atbildības saukti:

Aigars Bikše. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2020. gada 28. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. panta (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu) un Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6.1. apakšpunkta (distancēšanās nodrošināšanai veic vismaz šādus piesardzības pasākumus: vietās, kur tas ir iespējams, ievēro divu metru fizisko distanci). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 14. janvārī.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļā 2020. gada 28. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. panta (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu), kā arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta (Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt pulcēšanās prasības, tai skaitā ierobežojumus iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskos pasākumos (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju), sapulcēs, gājienos un piketos (saskaņā ar likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), organizētās reliģiskās darbībās, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos) un 5. panta (šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatori pasākumu rīkošanas pieteikumā norāda, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība; šā likuma 4. panta 1. punktā paredzēto reliģisko pasākumu organizatori šajā pantā minēto informāciju norāda pasākuma organizatoriskajos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, nolikumā, informatīvās norādēs un tamlīdzīgos dokumentos). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 14. janvārī.

Marija Golubeva. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2021. gada 25. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturtās daļas (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 19. martā.

Inese Lībiņa-Egnere. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2021. gada 14. martā pieņemts lēmums par izdarītu ceļu... pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 16. panta piektās daļas un 71. panta pirmās daļas (par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 30. martā.

Ralfs Nemiro. Rīgas Pašvaldības policijas Centra pārvaldē 2021. gada 2. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 57. panta piektās daļas 8. punkta (par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 17. martā.

Igors Pimenovs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 11. rotā 2021. gada 7. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 75. panta otrās daļas (par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. un 321. ceļa zīmi). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 23. martā.

Juris Pūce. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Otrajā nodaļā 2021. gada 8. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. panta ceturtās daļas (par šajā likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2021. gada 24. februārī.

Paziņojumā nav ietvertas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem sodi piemēroti saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Paldies, kolēģi, par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to šā gada 13. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Pulksten 16.40 turpināsim 22. aprīļa sēdes neizskatīto darba kārtību. Tātad darbu turpināsim pulksten 16.40.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to arī šā gada 13. maija attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.