Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas astotā sēde 2022. gada 2. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 2. jūnija sēdi.

Vispirms – sēdes darba kārtībā iesniegtās izmaiņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Normunda Dzintara 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Komisija lūdz iekļaut lēmuma projektu sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru" un iekļaut šo lēmuma projektu sēdes darba kārtībā kā otro darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru" un iekļautu to sēdes darba kārtībā kā otro darba kārtības jautājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts – lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Butāns, Sandis Riekstiņš, Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla un Normunds Žunna lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jānis Butāns, Sandis Riekstiņš, Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla un Normunds Žunna lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jānis Butāns, Sandis Riekstiņš, Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla un Normunds Žunna lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edvīns Šnore, Ivars Puga, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons un Jānis Dombrava lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Ir.") Tātad ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Darba kārtības sadaļa "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Lēmuma projekts "Par Normunda Dzintara 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 31. maija sēdē izskatīja Ilzes Indriksones iesniegumu par 13. Saeimas deputātes mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais kandidāts no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ir Normunds Dzintars, kurš ir piekritis uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Par Normunda Dzintara 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Normundu Dzintaru dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

N. Dzintars.

Es, Normunds Dzintars, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Normunda Dzintara 13. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Normundu Dzintaru un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmo daļu un 179. panta pirmās daļas 2. punktu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 31. maijā izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru, kuram izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 275. panta "Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana" otro daļu.

Uzklausījuši Ģenerālprokuratūras pārstāvi, kā arī 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru un viņa advokātu, komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projekta "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru" sagatavošanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Šodien es vēlos runāt par vienu Latvijai ļoti svarīgu jautājumu, par kuru mēs no šīs tribīnes runājam par retu. Tas ir par tiesiskumu.

Nu jau vairākas dienas manā galvā skan "Bītlu" dziesma:

I am back in the USSR.

Do you know how lucky you are, boy?

I am back in the USSR, yeah.

Sēdes vadītāja. Iztulkojiet, lūdzu, valsts valodā!

Saeimas sēdes notiek valsts valodā – atbilstoši Saeimas kārtības rullim un mūsu likumiem, un arī Satversmei.

M. Bondars. Es nezinu, kā es varu iztulkot šo dziesmu, bet... nu, labi, es mēģināšu... mēģināšu ar visu savu izglītību...

"Es esmu atpakaļ Padomju Savienībā.

Vai jūs zināt, cik laimīgs es esmu, ka es esmu atpakaļ Padomju Savienībā, puis?

Atpakaļ Padomju Savienībā, jā."

Nu kaut kā tā sanāk... Jūs paši par to tulkojumu spriediet.

Bet es varētu teikt sekojošo – ka visa šī situācija, kas ir izveidojusies ap mani, man atgādina kriminālu... dokumentālo stāstu, ko varētu nosaukt tā – "Mežonīgie Rietumi satiek deviņdesmito gadu Austrumus".

It kā starptautiski pazīstama kompānija KPMG uzsāk bankas likvidāciju, noalgo juristu jeb advokātu, kurš pilsētā jautājumus kārto deviņdesmito gadu stilā un septiņu gadu garumā... es varbūt atļautos lietot vārdu "vajā"... vajā mani un manu ģimeni.

Iepriekšējos četrus gadus, izrādās, ir veikts kaut kāds kriminālprocess, un šobrīd, labi nogulējies kā labs vīns plauktiņā, tas tiek virzīts uz Saeimu. Jauki. Jauki!

Ģenerālprokuratūra, prokuratūra jau ir ietekmējusi vēlēšanu rezultātu – 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu. Varbūt tomēr tā nav prokuratūra, varbūt tā ir šaura interešu grupa... tās ir šauras interešu grupas, kas to ir darījušas, bet no manas puses tie ir tikai pieņēmumi. Prokuratūra ir aizsūtījusi ziņu visiem tiem, kuri vēlas... jebkurus aicina piedalīties vēlēšanās. Prokuratūra ir aizsūtījusi ziņu ikvienam Latvijas iedzīvotājam: ja jūs esat... pantu piemeklēsim. Un visbeidzot – prokuratūra ir aizsūtījusi ziņu tiem, kuri vērtē Latviju kā tiesisku valsti. Tā ziņa ir aizsūtīta.

Kolēģi! Jūs neesat ne tiesneši, ne tiesībsargājošo institūciju darbinieki. Šis šodienas balsojums ir vairāk simbolisks. Man gan liekas, ka tas pants Satversmē, kas nosaka deputāta imunitāti, varbūt ir jāmaina pat šajā Saeimā, jo, ja tas pants būtu izmainīts, šī lieta nebūtu vazājusies četrus gadus prokuratūrā un gaidījusi savu laiku. Būtu izskatīts, iztiesāts, un man būtu vismaz tiesības aizstāvēties. Šodien man tādu tiesību nav. Šodien manas tiesības aizstāvēt manu godu un vārdu ir atņemtas, tagad ir tikai jautājums par tiesu. Tagad jautājums nav par to, vai es sevi varu aizstāvēt kā politiķis, pēc šādas rīcības es nevaru priekšvēlēšanu laikā sevi aizstāvēt kā politiķis.

Tāpēc, kolēģi, jums arī... nāk vēlēšanas un jums jāizdara pareizā izvēle, balsojot "par", bet – bet! – es ceru, ka drīz Latvijā būs "Viens likums – viena taisnība visiem".

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, Latvijas sabiedrība! Tajā galā Mārtiņa Bondara runas laikā notika saruna, kurā tika konstatēts, ka Bītliem ir viena... populārāka dziesmiņa, kas saucas "Yesterday". Bet ne par dziesmām ir runa. Runa ir par to, ka, manuprāt... un es vienmēr esmu balsojis pret deputātu izdošanu, es esmu balsojis arī pret savu politisko oponentu – deputātu no VIENOTĪBAS – izdošanu, lai gan ļoti iespējams, ka ir bijis pamats Adamoviča kungu izdot tiesāšanai.

Problēma, par kuru nerunā tikai tāpēc, lai varbūt izpatiktu cilvēkiem, bet par kuru būtu jārunā, – realitātē nekāda deputāta imunitāte neeksistē. Tā ir fikcija. Arī šodienas balsojums ir fikcija, jo visi draudzīgi nobalsos, vienkārši nobalsos, un viss. Starp citu, es esmu balsojis arī pret Kaimiņa izdošanu... un runājis no tribīnes.

Tā problēma ir tāda, ka noziedzīgi nodarījumi objektīvi ir sadalāmi divās daļās. Vieni no tiem, piemēram, ir slepkavība. Ir skaidrs, ka slepkavniekam jāsēž cietumā, viņš var būt bīstams sabiedrībai. Otra ir, piemēram, noziegumi, kurus cilvēkiem, kuri nav profesionāli juristi, nav iespējams izvērtēt, pat iepazīstoties ar lietas materiāliem. Lielākā daļa Saeimas deputātu nav profesionāli juristi. Un šāds strīds... Es nezinu, vai Bondara kungs ir vai nav vainīgs konkrētajā nodarījumā, kurā viņš tiek apsūdzēts...

Tā problēma Latvijā ir tāda, ka cilvēka reputāciju iznīcina, vienkārši paziņojot, ka viņš nākotnē varbūt par kaut ko būs atbildīgs. Un tas nav pareizi. Es negribu aizstāvēt Bondara kungu, Bondara kungs ir koalīcijā, mans politiskais pretinieks, turklāt no organizācijas, kura man galēji nesimpātiska liekas, bet šāda formāla fikcija tikai tāpēc, ka savulaik savtīgos nolūkos (es uzsveru – savtīgos nolūkos!) Valdis Zatlers atlaida parlamentu pēc tam, kad Saeima neizdeva vienu deputātu vajāšanai, ir novedusi pie situācijas, ka neeksistē deputāta imunitāte, ka tiesībsargājošās iestādes, tajā skaitā arī drošības dienesti, ir tie, kas ieliek, noņem politiķus, lai gan tiesiskā valstī tā nevajadzētu būt. Mums pavisam drīz no šīs tribīnes būs runa par ministra Bordāna demisiju, viņa saistību ar personām, kas atrodas apcietinājumā... un tamlīdzīgi. Tur drošības dienesti, prokuratūra un policija neko neredz – nekādas problēmas.

Šeit, ja mēs runājam par kaut kādiem, iespējams, finanšu pārkāpumiem (varbūt tie ir civiltiesiski pārkāpumi, mēs nezinām, varbūt – krimināltiesiski, arī nezinām), mēs neesam spējīgi, nezinot ne tikai visus lietas materiālus, bet nezinot arī liecības un pārējās detaļas... mēs neesam spējīgi spriest par to. Tāpēc pastāv iespēja – objektīvi pastāv iespēja –, ka varbūt kāds to izmanto politiskos nolūkos, cīņā ar politiskiem pretiniekiem. Šodien tas ir Dombrava... un rītdien tas ir kāds cits no deputātiem. Rīt tas ir Raivis Dzintars, ļoti iespējams... ļoti iespējams. (Starpsaucieni.) Es par to nemaz nešaubos, ka rīt tas var būt Raivis Dzintars.

Sēdes vadītāja. Es aicinu neaizrauties ar šādiem minējumiem un pieņēmumiem.

A. Gobzems. Es arī aicinātu neaizrauties, bet tas ir iespējams, Ināra Mūrniece, arī attiecībā uz jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja! Pašā sākumā – noklausoties Alda Gobzema uzrunu, es vienkārši apbrīnoju šo cilvēku, kas, neskatoties uz to, cik daudz ir bijis represiju pret šo deputātu, neskatoties uz to... kā pieminēja Bondara kungs – viņš negrib atgriezties padomju laikos... es to brīdi nepiedzīvoju (esmu dzimusi 1988. gadā), bet man liekas, ja... Ko es pašā sākumā gribēju pateikt par divām lietām – tieši par politiķiem, par deputātiem.

Man liekas, ka viss tiesiskums mums beidzās tad, kad Aldim Gobzemam tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Tajā brīdī deputātam, kas bija ievēlēts, kas saņēma visvairāk vēlētāju atbalstu no tautas, tika atņemta... ne atņemta, bet netika piešķirta atļauja, neskatoties uz to, ka šis cilvēks vēl pat nevienu dienu nebija strādājis... nevarēja parādīt savas spējas un savus darbus... vienkārši... vai tajā brīdī tas bija tiesiski – ievēlētam deputātam atņemt...? Man liekas, ka ne. Tāpēc tagad mums ir tāda valdība... deputāti ar kriminālvajāšanu, ar visādām lietām un visu pārējo.

Un par otro, par tiesiskumu. Labi – par politiķiem. Skaidrs, ka mums te ir sava putra, mēs visi cīnāmies, bet otra lieta, ko es gribu pateikt, – mums obligāti ir jāatgriež prezumpcijas... nevainības prezumpcija, jo tas ir ļoti svarīgi ne tikai šajā mūsu ēkā, bet arī cilvēki to gaida, uzņēmēji gaida... parastie cilvēki gaida, jo viņiem visu laiku ir jāpierāda, ka viņi nav zagļi, ka viņi nav pārkāpuši likumu. Viņiem tas ir jāpierāda. Kāpēc tā notiek mūsu valstī?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Vēl viena juridiska detaļa. Ja mēs šodien izdodam Mārtiņu Bondaru, kā saka, tiesāšanai – Mārtiņš Bondars vadīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... Mārtiņš Bondars man šorīt apstiprināja, ka viņam bija pielaide valsts noslēpumam. Vai tad attiecīgais kriminālprocess tika ierosināts vakardien? Tad ir jautājums drošības dienestiem, Satversmes aizsardzības birojam un Valsts drošības dienestam: kā šādā situācijā varēja būt pielaide valsts noslēpumam, ja ilgstoši notiek kriminālprocess? Mārtiņš Bondars šodien no tribīnes saka, ka tāds kriminālprocess četrus gadus esot... noticis. Vai šis nav pierādījums tam, ka mūsu drošības dienesti nodarbojas ar politisku korupciju, piešķirot vai nepiešķirot pielaidi valsts noslēpumam, kam grib?

Kā tas ir iespējams – situācijā, kad ir kriminālprocess, ir pielaide valsts noslēpumam pašā nozīmīgākajā komisijā? Kurš par to ir atbildīgs? Par to ir atbildīgs tas, kurš ir pats galvenais valstī, un tie ir Valsts prezidents un premjers. Tas pierāda, kādā mafiozā sistēmā Latvija atrodas. Tas izgaismo pilnīgi visu. Un tas izgaismo mūsu drošības dienestus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Karinas Sprūdes un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījums Elektroenerģijas tirgus likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Kovida pandēmija un karš Ukrainā ir ieviesis izmaiņas enerģijas tirgū. Ir izveidojies haoss. Jau iepriekš... jau rudenī mēs minējām un sniedzām priekšlikumus par to, kā varētu samazināt cenas gāzei, elektroenerģijai, degvielai. Mēs redzam, ka šīs cenas zemākas nekļūst, tās tikai palielināsies, un mēs varam tikai minēt, kas mūs visus sagaida rudenī.

Jau no pagājušā gada esmu aktīvi sekojis Ekonomikas ministrijas darbībām – kādi varētu būt atbalsta mehānismi un darbības, kā mazināt šo krīzi. Viens no svarīgākajiem punktiem, kam es arī pats personīgi pievērsu uzmanību, ir saules elektroenerģijas iegūšana. Šobrīd, kad cenas strauji kāpj, iespējams, arī Saeimai beidzot būs jādomā, ka vajadzētu atvērt žalūzijas un ielaist iekšā gaismu. Bet iedzīvotājiem kā vienu no risinājumiem, ko es arī sagaidīju no Ekonomikas ministrijas, bet šobrīd šie priekšlikumi kavējas, lai arī atzina, ka tuvāko nedēļu laikā jau tiks iesniegti Saeimā... tomēr es katru no jums aicinu izvērtēt iespēju par to, ka mums ir nepieciešami papildu mehānismi, kā stimulēt to, lai iedzīvotāji un arī uzņēmēji arvien vairāk uzstādītu saules paneļus... un domātu arī par vēja ģeneratoriem.

Ja mēs salīdzinām kopējo statistiku Baltijā, tad šobrīd ir uzstādīti 780 megavati ierīču no saules paneļiem. No tiem Igaunija sastāda 70 procentus, Lietuva – 28 procentus, un Latvijai ar 18 megavatiem ir tikai divi procenti. Mēs, iespējams, esam ne tikai vilciena aizmugurē, bet vēl tālāk – mēģinām kaut kur skriet pakaļ.

Tādēļ viens no maniem priekšlikumiem, līdzīgi kā tas ir Lietuvā, – ka netiek piemērots šis sadales tarifs, jo realitātē iedzīvotājs vai uzņēmējs saražo elektroenerģiju; tad, kad viņam tik daudz elektroenerģijas nav nepieciešams, viņš nodod to sadales tīklos un, piemēram, vakarā saņem atpakaļ. Šāds mehānisms (netiek pieprasīta kompensācija par to, ka, piemēram, vakarā šo elektrību paņem atpakaļ) darbojas arī Lietuvā.

Nesen arī mēs piemērojām sadales tarifus šajā krīzē... līdz 31. aprīlim, un tas ļāva iedzīvotājiem efektīvi samazināt rēķinus. Šis ir vēl viens veids, kā to var izdarīt.

Tāpat arī es no Ekonomikas ministrijas... kā viņi solīja, tuvāko nedēļu laikā iesniegs priekšlikumu par to, ka ikviens – gan iedzīvotājs, gan uzņēmējs – saules paneļus varēs izvietot, piemēram, uz savas zemes vai vasarnīcā... un patērēt savos dzīvokļos. Tas ir vēl viens nopietns solis, kā veicināt to, lai pārietu uz šādu elektroenerģijas ieguves veidu. Tādēļ es no jums prasu to, lai mēs šo likumprojektu nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo mums nepieciešams steidzamības kārtā risināt arī šāda veida jautājumus, mums jādomā ne tikai par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi vai vēja parkiem, bet arī par nelielākiem veidiem, kā stimulēt... būt neatkarīgiem no cenu svārstībām elektroenerģijas tirgū.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Elektroenerģijas tirgus likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Karinas Sprūdes un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījums Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēs arī no balsojuma varam redzēt, cik svarīgs šobrīd ir jautājums palīdzēt iedzīvotājiem samazināt savus rēķinus. Es ar lielāko prieku... vēlētos dzirdēt... ja kāds no deputātiem, arī no koalīcijas, nāktu tribīnē un stāstītu, kad šie jautājumi varētu tikt risināti, jo, noraidot šos priekšlikumus... kas bija iepriekš... ir saprotams, ka šāda veida priekšlikumu noteikti nebūs ne šajā vasarā, ne, iespējams, rudenī. Tie tiks atlikti uz vēlāku laiku, bet ir nepieciešams meklēt risinājumus jau tagad.

Tie risinājumi var būt daudz un dažādi. Nevajag ieciklēties tikai uz sašķidrinātās gāzes termināli, ir jāskatās arī citos virzienos. Viens no šiem virzieniem, ko es šobrīd arī vēlētos piedāvāt (sakarā ar to, ka šobrīd ir atbalsta mehānismi, ko piedāvā gan VARAM, gan Ekonomikas ministrija), – lai iedzīvotāji varētu uzstādīt šos paneļus. Ir jāsaprot, ka tas ir īslaicīgs pasākums, bet es ļoti ceru, ka tas tiks turpināts un tiks atbalstīti šāda veida pasākumi, jo Latvija diemžēl šobrīd iepaliek, kā es arī iepriekš minēju, – tikai divi procenti no kopējā Baltijas tirgus... tikai divi procenti... ir uzstādīti paneļi. Igaunija un Lietuva mums ir daudz priekšā.

Tomēr arī Eiropā jau sāk diskutēt par to, ka būtu nepieciešams ieviest tādu kā obligātu pasākumu – renovējot vai būvējot jaunas mājas, uz tām tiktu izvietoti atjaunojamā resursa... teiksim tā, elektroenerģijas resursi... tātad tie ir nelieli vēja ģeneratori vai saules paneļi. Šis būtu nākamais pasākums, kā veicināt to, lai mēs kļūtu energo neatkarīgāki un nevajadzētu uztraukties (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par šīm cenu izmaiņām.

Tātad mans pirmais piedāvājums bija sadales tarifu samazināšana, ko jūs noraidījāt. Šis piedāvājums ir par to, ka mums vajadzētu virzīties uz autonomu elektroenerģijas resursu izmantošanu tieši jaunbūvēm un renovējot mājas.

Gadījumā, ja arī šo jūs noraidīsiet, es tomēr aicinu aktīvi strādāt pie šiem jautājumiem un arī Ekonomikas ministriju aicinu jau tuvākajā laikā sniegt priekšlikumus, jo iedzīvotāji, īpaši arī uzņēmēji, šobrīd aktīvi gaida papildu atbalsta mehānismus un veidus, kā šajā krīzē cīnīties ar elektroenerģijas cenām.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Būvniecības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Ivana Ribakova un Edgara Kucina iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uzskatu, ka šodien mums jārunā nevis par palīdzību, bet gan par kompensācijām Latvijas iedzīvotājiem par gandrīz visu preču un komunālo pakalpojumu tarifu straujo cenu kāpumu. Īpaši traģiskā situācijā ir nonākuši pensionāri, jo augstās inflācijas dēļ strauji attīstās pensiju vērtības samazināšanās process.

Saskaņā ar oficiālo statistiku inflācija jau ir sasniegusi 13 procentus, bet daudzām precēm cenas ir paaugstinājušās daudz vairāk: putnu gaļai cenas pieaugušas par 21 procentu, piena produktiem – par 34 procentiem, cūkgaļai – par 14 procentiem, zivīm – par 16 procentiem un tā tālāk. Strauji paaugstinājušies apkures, elektrības un gāzes tarifi. Turklāt inflācijas ietekme uz pensionāriem ir lielāka nekā uz citām iedzīvotāju grupām, jo galvenie senioru izdevumi ir par pārtiku, medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem. Proti, tieši šajās jomās cenas aug visstraujāk.

Frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka nekavējoties jāpieņem lēmumi ar mērķi kompensēt pensionāriem preču un pakalpojumu cenu kāpuma starpību. Pirms nedēļas mēs iesniedzām izskatīšanai Saeimai likuma grozījumus, kas paredzēja pensiju indeksāciju divas reizes gadā – 1. septembrī un 1. aprīlī –, taču koalīcija mūs nesadzirdēja un noraidīja šo likumprojektu.

Šonedēļ nākam klajā ar vēl vienu iniciatīvu – rosinām pensionāriem atgriezt piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam. Šīs papildu piemaksas Latvijas pensionāriem pārtrauca maksāt 2012. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, taču krīze beidzās, ekonomika sāka strauji attīstīties, bet koalīcija un valdība papildu maksājumus tā arī neatgrieza. SASKAŅA vairākkārt aktualizēja jautājumu par darba stāža piemaksām, un savulaik Krišjāņa Kariņa valdība solīja, ka šī tēma būs prioritāra. Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis sacīja, ka viņa dienas kārtībā kā ļoti būtisks ir jautājums par piemaksām. Arī citas amatpersonas solīja, ka piemaksas tiks atgrieztas 2023. gadā.

Mūsu frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs uzstāja uz to, ka likumprojekts, kas paredz papildu piemaksu atjaunošanu, ir jāiesniedz Sociālo un darba lietu komisijai pirms šā gada budžeta pieņemšanas un likums jāapstiprina Saeimā ar spēkā stāšanos 2023. gadā, bet tas netika izdarīts. Atklāti sakot, ir ļoti lielas šaubas, vai nākamgad šis solījums tiks izpildīts, tāpēc mūsu likumprojekts paredz, ka piemaksas tiktu atjaunotas, sākot ar 2023. gadu.

Šobrīd 150 tūkstoši Latvijas pensionāru nesaņem piemaksas pie pensijām. Pēc ekspertu aprēķiniem, šis papildu maksājums varētu būt vidēji 30–40 eiro mēnesī, kas pašreizējā situācijā senioriem būtu ievērojams finansiāls atbalsts. Pensiju piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam pakāpeniska atgriešana novērsīs nevienlīdzīgu attieksmi. Pensionāri ar vienādu darba stāžu šobrīd saņem atšķirīga apmēra pensijas, kas daļā gadījumu saistīts ar laiku, kad persona pensionējusies, – pirms vai pēc 2012. gada.

Un vēl viens SASKAŅAS priekšlikums. Valsts līdz šim sniegtā 4 × 20 eiro pabalsta pensionāriem pēdējais maksājums tika izmaksāts aprīlī. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams šo atbalstu turpināt, sniegt valsts pagaidu atbalstu visiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, ieviešot 35 eiro atbalstu, sākot ar šā gada jūliju un vēl sešus mēnešus, tātad kopumā 210 eiro 2022. gadā, lai varētu nomaksāt rēķinus par dzīvokli, siltumu, elektrību un citus komunālos maksājumus.

Viss šis kompleksais atbalsts pensionāriem un personām ar invaliditāti veicinās uzticību pensiju sistēmai kopumā un uzticību valstij.

Aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Butāna, Sanda Riekstiņa, Artusa Kaimiņa, Dagmāras Beitneres-Le Gallas un Normunda Žunnas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Butāna, Sanda Riekstiņa, Artusa Kaimiņa, Dagmāras Beitneres-Le Gallas un Normunda Žunnas iesniegto likumprojektu "Grozījums Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Butāna, Sanda Riekstiņa, Artusa Kaimiņa, Dagmāras Beitneres-Le Gallas un Normunda Žunnas iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Judina kungs, runāsiet...? (Dep. A. Judins: ""Par".")

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es runāšu "par", tāpēc ka tikko mēs atbalstījām divus citus likumprojektus, bet man ļoti gribētos, lai jūs saprastu, par ko mēs balsojam un par ko mēs plānojam lemt. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Jā, mēs drīz balsosim, mēs nodosim, tad izskatīsim un pieņemsim. Bet es gribu tagad izmantot iespēju runāt par jautājumu.

Mums ir kriminālsodi, mums ir audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Viens no piespiedu līdzekļiem ir ievietošana korekcijas izglītības iestādē. Mums ir viena tāda iestāde – Naukšēnos –, un tur ir milzīgas problēmas. Un ko mums tagad piedāvā darīt? Mums piedāvā līdz 2024. gadam šo audzinoša rakstura līdzekli nepiemērot. Tātad divarpus gadu tādas iespējas nebūs.

Es domāju, krimināltiesībās lielu problēmu nebūs, mēs varēsim izvarotāju vai slepkavu sodīt un piemērot kriminālsodu. Bet es lūdzu ņemt vērā, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot no 11 gadu vecuma. Un tas nozīmē, ka, ja kāds bērns, būdams 11, 12 vai 13 gadus vecs, izdarīs tieši tad sevišķi smagu noziegumu, viņam nevarēs piemērot šo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.

Es aicinu tiešām strādāt ar šo jautājumu, jo tas, kas notiek Naukšēnos, ir šausmīgi, tas nav pieļaujams. Bet es lūdzu arī padomāt, ko mēs darīsim, ja mums būs problēmas...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvīna Šnores, Ivara Pugas, Raivja Dzintara, Ritvara Jansona un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu piedāvātās normas saistītas ar latviešu valodas pozīciju stiprināšanu darba vidē, ar to darba ņēmēju aizsardzību Latvijā, kuri nemāk krieviski. Šī problēma ar katru gadu kļūst lielāka, darba tirgū ienākot jauniešiem, kuri nemāk krieviski. Arī Valsts prezidents ir norādījis uz lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.

Ar rosinātajām normām tiktu novērsta pašreizējā situācija, ka Latvijā nepamatoti tiek pieprasīta svešvalodas prasme turpat vai visu profesiju pārstāvjiem un cilvēki nevar strādāt pat visvienkāršākos darbus, ja nezina krievu valodu. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija, un esošais normatīvais regulējums nav spējis to atrisināt.

Tāpēc mēs rosinām papildināt Darba likumu ar normu, ka darba devējs nedrīkst pieprasīt darbiniekiem svešvalodas zināšanas... nedrīkst pieprasīt darbiniekiem sazināties svešvalodā ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad nedrīkst darbiniekiem izvirzīt nepamatotas prasības zināt svešvalodu.

Ikvienam Latvijā ir jābūt tiesībām sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem valsts valodā, par to nesaņemot nedz sodu, nedz pārmetumus, – tā ir pilnīgi normāla prasība Latvijā – valstī, kas ir neatkarīga nu jau 30 gadus, valstī, kur tauta referendumā nepārprotami pauda, ka valsts valoda Latvijā ir tikai viena un tā ir latviešu valoda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Ir."; "Jā.")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 211 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Gobzema kungs, jums ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: "Nē.") Tātad iebildumu nav. Lēmuma projekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Karinas Sprūdes, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Alda Gobzema, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska un Didža Šmita iesniegto patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: "Ir.") Ir iebildumi? Tātad deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts par to var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es pagājušo nedēļu... turpināju par to, cik... kādreiz varbūt man būtu kauns pateikt... nabadzīgi... jo no nabadzības, man liekas, daudzi kautrējas un mēģina paklusēt, ka viņiem ir grūti, ka ledusskapji ir tukši, jo tā nav tā lieta, ar ko lepoties, ka ģimenei kaut kā trūkst. Un dažreiz tas vidējais slānis paklusē.

Es zinu, ka jūs gribat kaut kādu mērķtiecīgu palīdzību dot. Varbūt trūcīgo un maznodrošināto ģimenes saņems bezmaksas pusdienas skolā. Bet es atceros savus klasesbiedrus, kuriem nebija tā statusa, jo ģimene kaunējās, viņiem bija kauns iet uz sociālo dienestu un lūgties, tieši lūgties. Viņi uztvēra to, ka viņi lūdz... ka vajag strādāt vairāk... Un tiem bērniem bija, piemēram, piešķirti kādi 20 santīmi, lai nopirktu bulciņu. Un tie bērni man stāstīja: "Karina, tu pat nezini, cik ļoti mēs gribētu būt trūcīgi un maznodrošināti, lai dabūtu karstas pusdienas! Tā bulciņa ir forša, bet tā gribas to plati ar kartupeļiem, ar kotleti un salātiem..."

Es nesaprotu, kā var ņirgāties par cilvēkiem, zinot, ka mums ir ekonomiskā krīze! Es nezinu, kāpēc mēs vēl nepasludinām ārkārtējo situāciju valstī.

Mēs... Jau pavasarī cilvēki visus savus iekrājumus iztērēja komunālo pakalpojumu apmaksai, namu apsaimniekošanai. Nu visi uzkrājumi jau iztērēti. Un tagad "Rīgas namu pārvaldnieks" un visi pārējie saka: nu vajag uzkrāt, jo jāgatavojas rudenim un ziemai, jo tie tarifi palielināsies dubulti, pārtika – dubulti... Sortiments veikalā samazināsies. Mums nevajag četru veidu rīsus, mums nevajag četru veidu makaronus...

Tad es arī piekrītu, ka mums nevajag tik daudz Saeimā... Var arī uz pusi samazināt... Priekš kam mums tik daudz deputātu, kas pārstāv cilvēkus? (Starpsauciens.)

Taisīsim visus vienādus, lai cilvēki pēc instrukcijas ēd un uzņem pārtiku? Vai tiešām mums vajag tā ņirgāties par cilvēkiem, pazemot un teikt, kā viņiem ēst, ko viņiem ēst? Es nezinu.

Es savam bērnam stāstu, ka vajag trīs lietas: "Meitiņ, neuztraucies, mācies valodas, lasi grāmatas un sporto!" Un viņa man saka, ka vēl veselīgi vajag ēst: "Man bērnudārzā māca, ka vajag veselīgi ēst." Nu skaidrs, ka bērns to nevar pats nodrošināt, tas ir jādara vecākiem. Viņiem vajag tagad ne tikai krāt līdzekļus, lai septembrī sagatavotu bērnu skolai, bet arī laikus padomāt, vai viņš saņems pusdienas skolā vai nesaņems.

Vecāki strādā līdz pulksten pieciem, sešiem, bet skolā mācības beidzas pēc pulksten diviem. Ja ir pulciņi, vēl paveicas. Un pulciņu apmaksa arī ļoti atšķiras. Rīgā ir viena maksa, Limbažos – cita maksa.

Dažreiz, kad runāju ar cilvēkiem, viņi saka: "Karina, tu laikam citā pasaulē dzīvo." Nu es atvainojos. Protams, ja visu laiku, katru dienu, staigā žaketē, nu neviens nepienāks pie jums parunāt. Kur jūs, un kur mēs... Bet uz skolu 1. septembrī bērni aizies...

Un tikai šodien... Es klausos, ka mums paziņoja publiski...

Tomēr mums ir tāda krīze... Simt gadu laikā mums... Ir piedzimis mazāk bērnu... Nu, ja piedzimst mazāk bērnu... Nu nevaram pabarot. Es nerunāju par to, ka mēs uzaicinājām bēgļus un nevaram viņus pabarot. Primitīvas lietas nevaram nodrošināt. Pēc Maslova piramīdas...

Nu, es atvainojos, jums zem galda... un kaut kādu bļodu ar zupu mēs varam nodrošināt saviem iedzīvotājiem. Nu kauns.

Es kādreiz domāju: 5000 eiro... piedzimšanas pabalsts... nu, tā ir milzīga nauda... Tas ir ļoti populistiski... Kā var piešķirt tik milzīgu... Mēs esam neatbildīga tauta. A ja alkoholiķis saņems 5000 eiro... Nu mēs... tagad vairosim nabadzību... 5000 eiro dēļ... Nu kādreiz, jā, tas varbūt būtu populistisks piedāvājums, bet... redzot, kā jūs izšķērdējat līdzekļus... uz gultām par 600 tūkstošiem eiro...

Tagad airBaltic cik jūs piešķirsiet? 40 miljonus vēl papildus? Neskaitot, ka jūs pirms tam jau piešķīrāt 250 miljonus... vai cik.

Naudas ir tik daudz, nu tik daudz, un – nevaram apmaksāt brīvpusdienas. Nu kauns!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu. Tas ir par 132 bērniem jeb 0,8 procentiem mazāk nekā 2020. gadā; 2020. gadā bija zemākais rādītājs pēdējos 100 gados.

Es atgādināšu: 30 gadus Latvijā pie varas ir latvieši – no VIENOTĪBAS, "Jaunā laika", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", JKP (jo Bordāns taču bija Valda Dombrovska kaut kāds tur sekretārs)... Nevis Putins, nevis Merkele vai Tramps, nevis Maskačkas krievs vai "Rietumu bankas"... Jaunupa draugi, bet tieši šie latvieši iznīcina Latviju. Tieši šo latviešu – no VIENOTĪBAS, Nacionālās apvienības, JKP – dēļ Latvijā bērni vairs nedzimst.

Latvija izmirst, jo par bērniem šeit nerūpējas. Šeit rūpējas par akmeņiem, šeit rūpējas par prievītēm un karodziņiem, nevis par bērnu brīvpusdienām. Un tā ir visa atbilde. Tā ir atbilde – ka latviešus iznīcina latvieši. Tie, kas ir Saeimā, un tie, kas ir pie varas. Un mani tas izbrīna.

Mani tas izbrīna... mūsu sabiedrībā. Mani izbrīna, ka ir negribēšana dzīvot bagātā, pārtikušā valstī ar pozitīvu dzimstības un mirstības attiecību. Starp citu, pagājušogad nomirušo bija divreiz vairāk nekā piedzimušo.

Un tā atbildība ir ne tikai šiem deputātiem; tā atbildība ir visai sabiedrībai kopumā, kas pieļauj, ka šādi deputāti ir pie varas; kas pieļauj, ka šie deputāti nebalso "par" bērnu brīvpusdienām; kas pieļauj to, ka netiek uzlabota mūsu izglītības sistēma un ka prioritāte ir pilnīgi bezjēdzīgie strīdi par to, kurš akmens ir svētāks un kura lentīte ir pareizāka. Pareizāks nevar būt ne akmens, ne lentīte; pareizākas var būt tikai rūpes par konkrētu dzīvu būtni – cilvēku.

Patriotismu var pierādīt tikai tas – rūpes par cilvēku. Rūpes par bērnu skolā, pieaugušo darbā un sirmgalvi vecumdienās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 42, atturas – 4. Lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Ierosinu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Kurai, lūdzu, komisijai?

A. Gobzems. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Tātad ir priekšlikums nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta – patstāvīgā priekšlikuma "Par valsts apmaksātu ēdināšanu izglītojamiem" – nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 47, atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts netiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Lēmuma projekts tiek noraidīts. Paldies.

Tālāk – Prezidija ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu.

Tātad Saeimas deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Inguna Rībena un Ralfs Nemiro ir iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu "Par sabiedrības veselību un pasākuma "Riga Pride" aizliegšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Ir iebildumi.

Tātad mums būs jālemj par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par to viens deputāts var runāt "par", viens deputāts var runāt "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valdība un Veselības ministrija vairākkārt Covid-19 pandēmijas sakarā ir centusies pierādīt, ka klausās zinātnieku viedokļos, seko to padomiem un primāri domā par sabiedrības veselību. Ļaujot valdībai to pierādīt un ņemot vērā epidemioloģisko situāciju pērtiķu baku sakarā, aicinu valdību izvērtēt riskus un nepieciešamības gadījumā aizliegt "Riga Pride" rīkošanu.

Jāņem vērā, ka pērtiķu baku apdraudējums nav vienāds visās sabiedrības grupās un, pēc mūsu valsts epidemiologa Perevoščikova teiktā Veselības ministrijas preses konferencē... un šeit es citēju Perevoščikovu: "Lielākā daļa no saslimušajiem ir gados jauni vīrieši, kuri paši apliecināja, ka pirms inficēšanās viņiem esot bijušas dzimumattiecības ar citiem vīriešiem, turklāt dažreiz partneru skaits ir bijis liels." Citātu beidzu.

Tātad šī nav nepārbaudīta informācija, šis nav izdomājums. Papildus tam, apkopojot publiski pieejamo informāciju, skaidri redzams, ka pērtiķu bakas izplatās visstraujāk tajās vietās, kur geju īpatsvars ir vislielākais. Piemēram, geju plaši apmeklētajā Maspalomasas praidā piedalījās 80 tūkstoši cilvēku, kur arī tika novērots viens no lielākajiem saslimšanas gadījumu skaitiem.

Internacionālā mērogā... ja nu tomēr valdībā nevēlas uzklausīt latviešu zinātniekus, tad Pasaules Veselības organizācija ir izveidojusi materiālu par pērtiķu bakām tieši biseksuālo vīriešu un geju grupā, jo liela daļa no saslimstības gadījumiem Beļģijā, Itālijā, Spānijā un citās valstīs ir... izplatījušies tieši šajās komūnās. Epidemiologs no Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūras un... Amerikas Savienoto Valstu Slimību kontroles un prevencijas centra arī apstiprina baku izplatību geju starpā. Visi šie pasākumi, kuros piedalīsies geji un biseksuāļi (tie ir fetiša svētki, geju klubi, geju saunas, praidi un tā tālāk), ir pielīdzināmi Rīgas praidam, un tāpēc, visticamāk, tas pats atkārtosies arī Latvijā.

Mums jāsaprot, ka, praidu organizatoru izpratnē, šādi pasākumi manifestē homoseksualitāti. Un ir paredzams, ka arī uz Rīgas praidu ieradīsies viesi, apmeklētāji no ārvalstīm, tāpēc nav pamata domāt, ka pērtiķu bakas šeit neatnāks vai saslims pāris cilvēku. Bet, tiem kontaktējoties ar apkārtējiem, visticamāk, saslims ievērojama daļa cilvēku, jo praida laikā ir novērojamas tādas darbības kā skūpstīšanās, roku turēšana un citas darbības, kuras pērtiķu baku pārnešanai būtu viegla iespēja...

Ja mērķis vēl joprojām ir pasargāt sabiedrības veselību, praida rīkošana būtu ļoti rūpīgi jāapsver un jāizvērtē visi riski, citādi tā būtu klaja nolaidība un apzināta sabiedrības pakļaušana veselības... riskam.

Brīdī, kad šāda seksualitātes manifestācija apdraud sabiedrības veselību, Rīgas praids būtu tiešām ļoti rūpīgi izvērtējams, un, ja tiek saskatīti riski pandēmijas uzliesmojumam, tad jālemj par praida atcelšanu.

Gribu atgādināt, ka 2020. gada 12. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 uzliesmojumu un tai brīdī valstī bija inficējušies 16 cilvēki.

Tātad, lai mēs nenonāktu atkal pie tā, ka mums ir jāslēdz visas iestādes un cilvēki jāpakļauj obligātai vakcinācijai...

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Latvijas sabiedrība! Ja godīgi, man ir pilnīgi vienalga, kas iet kādos gājienos – tādos vai šitādos gājienos. Bet es parakstīju šo dokumentu ļoti vienkārša iemesla dēļ – ka katram un katrai ir jānobauda tās zāles, ar kurām šie cilvēki ir "ārstējuši" (pēdiņās) citus cilvēkus, proti, visiem tiem politiķiem un tai sabiedrības daļai, kas atbalsta dažādus varavīksnes gājienus, aizmirstot par epidemioloģisko drošību, ir jāatgādina, ka šie cilvēki kaislīgi aizliedza citādi domājošajiem pulcēties, izmantojot ļoti prastu argumentu, ka tas apdraudot sabiedrības veselību.

Un tieši šī iemesla dēļ šis ir ļoti smalks priekšlikums, lai izgaismotu to, ka diskriminācija patiesībā ir tad, kad aizliedz iegādāties veikalā bērnu rotaļlietas vai aizliedz tiem pašiem antivakseriem pulcēties un protestēt pret ierobežojumiem; kad aizliedz deputātam satikties ar saviem vēlētājiem, un nevajag smaidīt, Golubevas kundze! Tā ir jūsu atbildība. Un tieši tādi paši argumenti ir izmantojami attiecībā uz praida dalībniekiem.

Tomēr nav Latvijā tik silts laiks, un var tikt apdraudēta arī mūsu veselība un mūsu drošība. Nav ko ar plikiem dibeniem tik vēsā laikā vazāties apkārt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par sabiedrības veselību un pasākuma "Riga Pride" aizliegšanu" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 42, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai ir priekšlikumi to nodot kādai no komisijām? (Starpsauciens.)

Lūdzu mikrofonu deputātam Gobzemam. (Dep. A. Gobzema mikrofonam nav ieslēgta skaņa.) Lūdzu vēlreiz... Mikrofonu, lūdzu, ieslēdziet deputātam Gobzemam!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Viens, divi, trīs... Es varu pateikt bez mikrofona.

Sēdes vadītāja. Nē, vienu komisiju nosauciet.

A. Gobzems. Izglītības un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta – patstāvīgā priekšlikuma "Par sabiedrības veselību un pasākuma "Riga Pride" aizliegšanu" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 42, atturas – nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Paldies.

Tālāk – Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Augulim šā gada 26. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Auguļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26. maijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Šadurskim šā gada 2. jūnijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2. jūnijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" (Nr. 1477/Lp13).

Šis likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbalsta pasākumu kopumu un finansēšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārušas Krievijas militārās agresijas sekas. Likumprojekts noteic, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas Krievijas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazinājums, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākajām investīcijām.

Likumprojekts paredz šādus atbalsta mehānismus: aizdevumu veidā, garantiju, tai skaitā eksporta garantiju, veidā vai pašu kapitāla investīciju veidā.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts un aicināts noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Benhena-Bēkena. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Benhena-Bēkena. Tātad termiņš – 15 minūtes. Un izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas šī gada 2. jūnija sēdē, tas ir, šajā pašā sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, līdz šā gada 2. jūnija pulksten 10.30. Izskatīšana – Saeimas šā gada 2. jūnija sēdē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Deputāti! Mēs izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu" (Nr. 1389/Lp13).

Atbildīgā komisija saņēma tikai vienu priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas bija par 4. pantu, kurā ir iekļauts "un vācu". Juridiskais birojs ieteica strīpot "un vācu", jo nav vajadzīga vienkārši, pietiek ar latviešu valodu. Tāpēc 4. pants skan: "Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās latviešu valodā."

Es aicinu jūs pieņemt to otrajā, galīgajā...

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

A. Lejiņš. Paldies. Tad arī viss. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas vienošanos par Līguma starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību denonsēšanu" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Edgars Tavars, Viktors Valainis, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 29. oktobrim".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs aicinām neskatīt šodien un arī šajā Saeimā likumprojektu "Civilās savienības likums". Mēs zinām, ka šis likumprojekts ir saistīts ar skandālu, un šis skandāls ir aizēnojis šī likumprojekta pieņemšanu un nonākšanu uz trešo lasījumu līdz šai Saeimas sēdei.

Diemžēl otra puse – mūsu oponenti – izliekas, ka viss ir kārtībā, viņi izliekas neko neredzam un nedzirdam, lai gan šobrīd ir uzsākta resoriskā pārbaude saistībā ar iespējamu nelikumību šī likumprojekta pieņemšanas gaitā Juridiskajā komisijā.

Mēs gan saprotam, ka šāda likumprojekta pieņemšanas gaita ir absolūti nepieņemama, un, ja šādā veidā tiktu pieņemts un virzīts uz trešo lasījumu, piemēram, likumprojekts "Ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likums", tad no mūsu oponentiem skanētu ļoti skaļi protesti un tiktu piepildīts gan raidlaiks... kuram diemžēl nepietika laika visu šo laiku, lai paziņotu par to, ka tauta vāc parakstus par ģimenes definīcijas nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē... Un tāpat arī visi tiesneši, kuri šobrīd grib vadīt valsti un kuri uzskata, ka vairs nav nepieciešama nedz Saeima, nedz arī tauta, kura ir augstākā lēmējvara, arī tad iestātos pret to, ka šādā veidā likumprojekts nevar tikt pieņemts.

Tāpēc mēs aicinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 29. oktobri, kas nozīmē to, ka nākamā Saeima, kura, mēs ceram, tiks ievēlēta godprātīgi un bez kļūdām, nemaldinot vēlētājus, kā tas notika atsevišķa politiskā spēka gadījumā... ka nākamā Saeima varēs objektīvi izlemt – vai šāds likumprojekts vispār Latvijai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Mēs redzam, ka šis Saeimas sastāvs diemžēl sastāv no tādiem deputātiem, kuri ir pievīluši savus vēlētājus, un šis pilnvarojums tika izmānīts negodprātīgi.

Tāpēc mēs aicinām, kolēģi, šodien lemt par to, ka likumprojektam "Civilās savienības likums" priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek pagarināts un šī Saeima to neskata, jo šis likumprojekts ir ar iespējamu korupcijas ēnu, tas nedara godu nedz Saeimai, nedz arī šī likumprojekta virzītājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: "Ir iebildumi!")

Kolēģi, mēs balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 29. oktobrim" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 39, atturas – 1. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Civilās savienības likums", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns...

Bet, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jūlijas Stepaņenko, Jāņa Iesalnieka, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Ingunas Rībenas priekšlikumu par likumprojekta "Civilās savienības likums" nodošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja Saeimas vairākums, kā mēs redzējām, tikko balsojumā ir nolēmis tomēr skatīt šo likumprojektu, tad mēs rosinām šo likumprojektu nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai, lai likvidētu iespējamās nelikumības šī likumprojekta pieņemšanas gaitā trešajā lasījumā.

Mēs aicinām to nodot atpakaļ. Un tas būtu arī pareizs solis to deputātu priekšā, kuri šobrīd tēlo, ka nekas nav noticis Juridiskajā komisijā, un kuriem... Vieniem no viņiem, es saprotu, ir jādod arī liecības... jāsniedz liecības par to, kas tika redzēts Juridiskās komisijas laikā, kad notika tā saucamā tehniskā pauze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es aicinu balsot "pret" visus tos, kuri atbalsta korupciju, jo likumprojekta "Civilās savienības likums" izskatīšana Juridiskajā komisijā un deputāta, nu jau bijušā deputāta, Geidāna balsojums, kurš tika mainīts balsojuma laikā, nepārprotami norāda uz korupciju, nepārprotami norāda uz deputātu ietekmēšanu, tas nepārprotami norāda arī uz šīs komisijas vadītāja iesaisti šajā koruptīvajā darbībā, proti, Butāna kunga no Konservatīvajiem iesaisti šajā darījumā, jo pārtraukt balsojumu un sākt balsot vēlreiz pēc fiktīvas tehniskas problēmas, kad īstenībā problēmas nekādas nebija... Visus, kas balsoja "pret", ļoti skaidri dzirdēja šajā attālinātajā sēdē.

Pareizi būtu pārbalsot vēlreiz šo jautājumu Juridiskajā komisijā, lai noņemtu visas šaubas par to, ka ir noticis koruptīvs darījums, kāds objektīvi ir noticis, tāpēc es aicinu nodot atpakaļ komisijai, lai komisija šoreiz bez tehniskām kļūmēm nobalso un virza uz Saeimu, un nedara kaitējumu Saeimas prestižam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums tātad ir jābalso par likumprojekta nodošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Civilās savienības likums" nodošanu atpakaļ atbildīgajai – Juridiskajai – komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts un likumprojekts netiek nodots atpakaļ Juridiskajai komisijai.

Kolēģi, likumprojektu izskatīsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 10.32 sāksim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai paziņojumam.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Es aicinu jūs tūlīt Dzeltenajā zālē, lai nodibinātu grupu sadarbībai un atbalstam ar demokrātisko Baltkrieviju. Demokrātiskās Baltkrievijas līdere Svjatlana Cihanouska ir lūgusi Eiropas parlamentus šādas grupas izveidot, un Latvijas Republikas Saeimā mēs vēlamies uz to atsaukties.

Gaidu jūs Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi! Mazu uzmanību! Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko rītdien, 3. jūnijā, pulksten 14.30 aicina pie Kongresu nama (Krišjāņa Valdemāra ielā 5) uz fotoizstādes "Simts dienas Ukrainas karam" atklāšanu... pret šo militāro Krievijas agresiju. Tā ka, lūdzu, rītdien pulksten 14.30 aicināti piedalīties pasākumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis paziņojums attiecas uz Baltijas lietu apakškomisiju un Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju.

Kā mēs vienojāmies otrdienas sēdē, pulksten 10.40 Dzeltenajā zālē turpinām otrdienas sēdi, veicot balsojumu par kandidātiem uz Baltijas Asamblejas šī gada medaļām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Jānis Butāns... Jānis Butāns ir, Anda Čakša, Rihards Kols, Ivans Ribakovs un Kārlis Šadurskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Civilās savienības likums", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13) pirms trešā lasījuma.

Kopā esam izskatījuši 11 priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Mēs pagājušā svētdienā uzzinājām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis resorisko pārbaudi par deputāta Aivara Geidāna iespējamu nelikumīgu ietekmēšanu balsojumā Juridiskajā komisijā. Tāpēc man būtu aicinājums gan tiem, kas šo likumprojektu konceptuāli neatbalsta, gan tiem, kas atbalsta, bet nevēlas, lai pār šo likumprojektu būtu kaut kāda, teiksim, nelikumību ēna, nebalsot ne par vienu no šiem priekšlikumiem, nebalsot arī par likumprojektu kopumā, bet sagaidīt KNAB resoriskās pārbaudes rezultātus, lai tiešām noņemtu šo šaubu ēnu un Saeimai nevarētu pārmest kaut kādu, teiksim, iespējamu nelikumīgu lēmumu pieņemšanu.

Tā ka es aicinu gan pretiniekus, gan atbalstītājus tomēr respektēt tiesiskumu un sagaidīt KNAB resoriskās pārbaudes rezultātus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es, kolēģi un sabiedrība, vēlos atzīmēt vairākas lietas.

Pirmā lieta ir sekojoša – tātad par attiecīgo iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. (Starpsaucieni.) Šo iesniegumu parakstīju es, parakstīja Jūlija Stepaņenko un parakstīja Edgars Tavars, bet Jānis Iesalnieks to atteicās parakstīt, starp citu. Tas zināšanai, lai visa sabiedrība to zinātu. Faktiski šāds likumprojekts neatrastos parlamentā un netiktu skatīts trešajā lasījumā, ja Nacionālā apvienība būtībā slepus neatbalstītu šo valdību, kas virza attiecīgo likumprojektu.

Patiesībā ar Nacionālās apvienības atbalstu šīs darbības arī ir iespējamas. To ir ļoti būtiski pateikt, jo nav jau nekāda māksla pirmajam kāpt tribīnē un teikt, ka vajag izskatīt KNAB iesniegumu, bet tad, kad tas jāparaksta, tad aste ir kājstarpē. Tā ir taisnība, Iesalnieka kungs.

Otra lieta – par balsošanu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tomēr par 1. priekšlikumu, lūdzu, par 1. priekšlikumu.

A. Gobzems. Otra lieta – par balsošanu. Tātad visai sabiedrībai ir jāsaprot – pilnīgi visi, kas šodien balsos "pret" vai atturēsies... šodien situācija ir tāda, ka visas balsis "pret" un "atturas" būs balsis "par".

Sēdes vadītāja. Kolēģi, par 1. priekšlikumu, lūdzu. Varbūt...

A. Gobzems. Un tas pats attiecas uz 1. priekšlikumu. Visi, kas balsos "pret" un atturēsies, pēc būtības balsos "par", jo īpaši es skatos SASKAŅAS virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni: "Balsot!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 1.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 1.

Pārtraukums 10 minūtes – līdz pulksten 11.20.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Civilās savienības likums", trešais lasījums.

Mēs palikām pie 1. priekšlikuma.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns. Kolēģi! Varu vien atgādināt, ka 1. priekšlikums ir par to, ka mēs jau iepriekš, pie otrā lasījuma, lēmām vārdu "puse" aizstāt ar vārdu "dalībnieks", un arī šajā priekšlikumā vārds "puse" tiek atbilstoši juridiski korekti noformēts visā pārējā likumā... jau pie otrajā lasījumā lemtā.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 1. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad atgādinu, ka deputāti bija runājuši debatēs par 1. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu. Tas nozīmē, ka mums, lemjot par šo priekšlikumu, ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 1. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 1. (Starpsauciens: "Nav kvoruma!") Līdz ar to nav kvoruma.

Godātie kolēģi, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 48. pantu, šī Saeimas sēde tiek slēgta. Saeimas Prezidijs darba kārtības atlikušos jautājumus iekļaus Saeimas sēžu darba kārtībā.

Mēs šodien turpināsim darbu. Pēc piecām minūtēm pāriesim pie Saeimas 26. maija neizskatītās sēdes darba kārtības. Tātad pēc piecām minūtēm turpināsim šā gada 26. maija sēdes darba kārtību.

Pārtraukumu plānojam ierastajā laikā – no pulksten 12.30 līdz pulksten 13.30.

Saeimas Prezidijs atlikušos sēdes darba kārtības jautājumus iekļaus Saeimas sēžu darba kārtībā. Tā ka šodien turpinām darbu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsaucieni.)

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Aldis Gobzems (Dep. A. Gobzems: "Ir!")... Aldis Gobzems ir (Dep. A. Gobzems: "Tomēr ir!"), Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Regīna Ločmele, Ivans Ribakovs, Kārlis Šadurskis un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

Pielikums