Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim šā gada 13. janvāra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas, Dūrīša, Baumanes, Liepkalna, Voikas, Čakšas, Orlova, Žunnas un Teirumnieka iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts faktiski paredz palīdzību jebkuram iedzīvotājam pirmās palīdzības sniegšanas procesā. Proti, tas paredz, ka no 2024. gada tāda medicīniskā ierīce kā automātiskais ārējais defibrilators tiktu izvietota publiskās vietās, kur mēdz būt daudz cilvēku.

Un, ja šādi aparāti ir arī katrā neatliekamās palīdzības automašīnā un, protams, arī slimnīcās... Bet ir svarīgi pie klīniskās nāves, pie sirdsdarbības apstāšanās, – pašās pirmajās minūtēs, faktiski divās, trijās, četrās minūtēs, šo aparātu pielietot... var ar ļoti sekmīgiem rezultātiem: tad cilvēku atgriež dzīvē. Pēc tam šo aparātu faktiski vairs nav jēgas pielietot.

Un, kā mēs jau zinām, saskaņā ar likumu ir tā, ka pilsētās neatliekamajai palīdzībai ir mūs jāsasniedz 15 minūšu laikā, lauku reģionos – mazliet ilgākā laikā.

Pasaulē ir pierādīts, ka šādu aparātu izvietošana publiskās vietās ir mērķtiecīga, nākotnē tā tiešām var glābt desmitiem, pat simtiem cilvēku dzīvību.

Nevajag satraukties – šis aparāts ir ļoti vienkāršs. Visu tas izdara pats, atliek to tikai pievienot, un tas nekad nenostrādās tad, kad nevajag. Tas savu elektrisko izlādi veic tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Slimnīcās tie ir sarežģītāki, tur ir jāskatās ārstam, kad ir jāveic šī... izlādes poga...

No statistikas datiem redzam, ka 2019. gadā gandrīz 1000 gadījumos pacientiem, pie kuriem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir devies uz izsaukumiem, ir bijusi sirdsdarbības apstāšanās, un 76 gadījumos no 1000 gadījumiem ir bijusi veiksmīga atdzīvināšana. Tā ka arī šie skaitļi rāda, ka šāda aparāta lietderība ir liela.

Tāpēc es aicinu balsot "par" un nodot likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" Sociālo un darba lietu komisijai, kur jau tālāk strādāsim, lai trijos lasījumos varētu to pieņemt, cerams, šogad un ar 2024. gadu stātos spēkā šie grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Šadurska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20. janvārī.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Šadurskim šā gada 20. janvārī! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 1254/Lp13). Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Tas precizē likumprojekta pantu, kas nosaka, ka noteiktā specialitātē varēs strādāt māsas, kam ir atbilstošs izglītības dokuments. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 2. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Tas precizē likumprojekta pantu, līdzīgi kā pirmajā priekšlikumā, nosakot, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē māsas varēs, ja tās iegūs attiecīgo izglītības dokumentu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 3. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Tas precizē pārejas noteikumus, normatīvo aktu izdošanas termiņus. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Čakša. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas par vienu dienu precizē datumu pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 5. – veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Tas nosaka likuma spēkā stāšanās datumu – 2022. gada 25. janvāri. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" (Nr. 1025/Lp13).

Atbildīgā komisija – Sociālo un darba lietu komisija – likumprojekta trešajam lasījumam ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionāls un precizējošs. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar jau atbalstīto 3. priekšlikumu, kas uzdod Ministru kabinetam grozīt Ministru kabineta noteikumus atbilstoši šī likuma regulējumam. Tā ideja tāda, lai šis likums varētu tiešām reāli darboties un stāties spēkā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 21. decembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (Nr. 1124/Lp13) un to sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Panta beigās ielikta konkrēta norma. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 6.¹ panta piektās daļas ievaddaļu pēc vārda "zemessargam" ar vārdiem "pildot pienākumus". Arī šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta trešo daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā: "Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajai vidusskolai – jaunākā militārā instruktora profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības un ārpusskolas aktivitāšu īstenošanā." Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. panta piektajā daļā vārdus "izpildot Militārās policijas uzdevumus un pienākumus vai". Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Izteikt likuma 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, ievērojot militārās plānošanas procedūras, izstrādā Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera, Robežsardzes priekšnieka priekšlikumiem. Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno ar pietiekamu un pastāvīgu cilvēkresursu un tehnisko atbalstu Valsts robežsardzei, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un novērstu nelegālo migrāciju."

Par šo priekšlikumu komisijā tika ilgi diskutēts, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir – Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem palīdzēt Latvijas robežsardzei ar robežas aizsardzību. Un tā pamatideja ir tā, ka... Latvijas robežsardzei šobrīd pietrūkst resursu, lai varētu pilnvērtīgi, teiksim, kontrolēt robežu. Es uzskatu, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu nepieciešams ar saviem cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem palīdzēt Latvijas robežsardzei un ikdienā piedalīties robežas aizsardzībā. Nevajadzētu mums gaidīt tikai šo ārkārtējo situāciju.

Un šodien arī publiski ir... redzama informācija, ka robežsardzes priekšnieks ir aicinājis pagarināt šo ārkārtējo situāciju. Tas nozīmē, ka arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iespējams, ir vēl papildus jāpiedalās robežas aizsardzībā; mums būtu nepieciešams sūtīt skaidru signālu, ka mūsu robeža ir stingri aizsargāta... kurā piedalās Nacionālie bruņotie spēki un robežsardze.

Komisijā izskanēja viedoklis, ka ir nepieciešama apmēram viena diena, lai Nacionālie bruņotie spēki varētu piedalīties, teiksim, robežas aizsardzībā, bet mans uzskats ir, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jābūt pastāvīgi izvietotiem mūsu austrumu robežā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Bergmanis. Jā. Kā deputāta kungs jau norādīja, bija gara diskusija. Un arī šobrīd jau... mēs zinām, ka Nacionālie bruņotie spēki ļoti daudz palīdz šīs robežas drošības garantēšanā.

Robežsardze ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, un līdz ar to komisijā tika lemts par to, ka varbūt tiešām šis vairāk attiecas uz Iekšlietu ministrijas un uz citiem... likumprojektiem. Līdz ar to šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 21. decembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā (Nr. 1148/Lp13) un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, ar kuru tiek precizēti pārejas noteikumi. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Veselību visiem jaunajā gadā!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā".

Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir no iekšlietu ministres Marijas Golubevas. Priekšlikums paredz papildināt likumu ar pērn jau pieņemtajiem grozījumiem, iekļaujot patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas panta par robežsardzes uzdevumiem tvērumā.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Proti?

M. Šteins. 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. 18. ... Tātad, ja piecas dienas, – 18. janvāris.

Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 18. janvāris.

Tālāk – Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Deputāti Armands Krauze, Didzis Šmits, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Raimonds Bergmanis un Uldis Augulis ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami izstrādāt un pieņemt grozījumus MK 2014. g. noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"".

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Lūdzu pieteikties.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Jā, man ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jā, paldies.

Vārds deputātei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Man arī ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ir iebildumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Es esmu "par" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad jums nav iebildumu.

Tā kā deputātiem ir iebildumi, mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par"... acīmredzot, Krauzes kungs, jūs runāsiet "par".

"Par" pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti un visi Latvijas iedzīvotāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu ar uzdevumu Ministru kabinetam ātri un efektīvi rīkoties, pieņemt konkrētus lēmumus, lai palīdzētu visiem Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt šo elektroenerģijas cenu kāpuma krīzi. Tādēļ tas noteikti ir jāiekļauj šodienas sēdes darba kārtībā, to nevar atlikt, jo, ja paskatāmies augstās elektroenerģijas cenas un ne tikai...

Taču šodien mēs runājam tikai par elektroenerģiju, jo – atšķirībā no citiem energoresursiem – tas ir vispārējas pielietojamības resurss. Latvijā nav tādu mājsaimniecību un nav tādu iedzīvotāju, kuri neizmantotu elektroenerģiju.

Cenas pagājušā gada laikā ir ievērojami kāpušas. Ja paskatāmies uz 2021. gada sākumu, tad redzam, ka elektroenerģijas cenas svārstījās robežās no 53 līdz 59 eiro par megavatstundu, gada beigās sasniedza 207 eiro. Vidējā cena pagājušajā gadā izveidojās šāda: 89 eiro. Mēs nevaram nepalīdzēt Latvijas iedzīvotājiem! Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad... Vidējā cena pagājušajā gadā bija 89 eiro; 2020. gadā tā bija tikai 34 eiro.

Nu kā var teikt, ka viss ir kārtībā un ka brīvais tirgus ir ļoti labs?! Ja kāds uzskata, ka brīvais tirgus, kurā mēs esam, ir patiesi brīvs, tad tie ir absolūti maldi. Ticēt brīvajam tirgum, ticēt, ka visu tur regulē kaut kādi brīvi procesi, ir tāpat kā ticēt Ziemassvētku vecītim – tas ir naivi un bērnišķīgi. Un tāpēc es aicinu koalīciju neticēt. Brīvais tirgus tiek manipulēts gan ar spekulācijām, gan arī ar politiskiem lēmumiem.

Šādus lēmumus – par atbalstu iedzīvotājiem – pieņēmušas daudzas Eiropas Savienības valstis. Skandināvijas valstīs... Šis modelis, ko mēs piedāvājam, ir līdzīgs tam, kāds ir pieņemts Norvēģijā.

Starp citu, Latvija, ja runājam par mūsu reģionu, ir ar visaugstākajām elektroenerģijas cenām. Lietuva ir nedaudz, nedaudz augstāk... bet visas pārējās valstis – Igaunija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija... Visās Skandināvijas valstīs, kuras ir daudz turīgākas un bagātākas, elektroenerģija ir ar zemāku cenu. Un šajās valstīs arī ieviesti efektīvi mehānismi, kā palīdzēt iedzīvotājiem.

Mūsu piedāvājums ir nofiksēt cenu astoņu centu līmenī, un no visa tā, kas pieaug, tātad 20 procentus uzņemas... elektroenerģijas lietotājs un 80 procentus Latvijas valsts kompensē no "Latvenergo" peļņas. Ja kāds saka: "Latvenergo" peļņa nebūs tik liela un nav plānota tik liela – tās arī ir muļķības. "Latvenergo" peļņa būs daudz, daudz lielāka, jo, ja vidējā cena 2020. gadā bija 34, pagājušajā gadā jau bija sasniegusi 80, tad šogad tā būs virs 100 eiro par megavatstundu. Peļņa "Latvenergo" būs daudz lielāka, jo Daugavā ūdens tek tieši tāpat, kā ir tecējis, un Daugavas HES ražo elektrību par tieši tādu pašu pašizmaksu, kā ir ražots līdz šim.

Es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu, lai iedzīvotājiem varētu kompensēt...

Es gribu uzsvērt, ka mūsu priekšlikums – tas tiešām ir reāls priekšlikums. Pēc tāda paša principa kompensē daudz turīgākas valstis, kā es jau minēju, – piemēram, Norvēģija.

Norvēģijā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas ir ap 4800 eiro (vidējā alga!). Latvijā pirms nodokļu nomaksas vidējā alga ir 1200 eiro – Latvijas iedzīvotāji ir četras reizes trūcīgāki nekā Norvēģijas iedzīvotāji.

Elektrība Norvēģijā līdz šim bija lētāka. Un tur tā joprojām ir lētāka nekā Latvijā. Un tur valsts decembrī jau ir pieņēmusi... un jau viss ir stājies spēkā. Tur valsts palīdz iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Tas, ko Latvijas valsts šobrīd piedāvā, ir, tā teikt, kosmētiska palīdzība, jo mēs visi redzam savos rēķinos to, ka faktiski šī palīdzība neko nav ietekmējusi.

Tāpēc mēs piedāvājam (starp citu – ar decembri, kad bija šis pīķis, jo valdība var arī šādu lēmumu pieņemt) ar decembri palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem un kompensēt šo elektroenerģijas cenu pieaugumu. Pretējā gadījumā, es domāju, būs milzīgas problēmas lielai daļai mājsaimniecību, uzņēmumiem. Es tiešām, tiešām negribētu, lai mūsu koalīcija novestu Latvijas iedzīvotājus tiktāl, ka sāktos kaut kas līdzīgs tam, kas ir noticis Kazahstānā.

Tā ir Latvijas valdības atbildība, tāpēc es aicinu koalīciju kopā ar opozīciju šo mūsu priekšlikumu nodot tālāk, lai Ministru kabinets strādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Aicināšu neatbalstīt šo lēmuma projektu, jo mēs aktīvi sekojam līdzi situācijai – ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī pozīcijas.

Arī Ekonomikas ministrija strādā un šobrīd kompleksi vērtē risinājumus, kas ietvertu arī siltumapgādes tarifa kāpuma kompensēšanu. Un jau nākamajā nedēļā tas tiks vērtēts un kompleksi risināts, jo elektroenerģijas sadārdzināšanās... risinājumi mums jau ir veseli četri, turklāt vēl mājokļa pabalsta koeficienta palielinājums konkrētajām grupām – vientuļiem pensionāriem un invalīdiem; tas dod ļoti labu atspaidu tieši mājsaimniecībām, bet ir arī citas grupas, kur ir problēmas.

Šobrīd vislielākā, manuprāt, un bīstamākā lieta ir tieši apkures tarifu kāpums arī individuālajām mājām, kur ir apkure ar gāzes iekārtām; tas nesalīdzināmi lielāku ietekmi dod mājsaimniecību budžetā nekā elektroenerģija, kas, protams, arī ir būtisks izdevumu postenis.

Tā ka, es domāju, jāvērtē viss kopumā, jāvērtē arī ietekme, pieejamie resursi. Un, manuprāt, šis darbs notiek ļoti konstruktīvi, un nākamajā nedēļā jau tiks atkal risināts... un turpinās meklēt risinājumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami izstrādāt un pieņemt grozījumus MK 2014. g. noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par – 37, pret – 47, atturas – 1. Līdz ar to lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikumi to nodot kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, mums ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju kā atbildīgo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami izstrādāt un pieņemt grozījumus MK 2014. g. noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par – 36, pret – 47, atturas – nav. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēšu jūs par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Klementjevs ir iesnieguši jautājumu "Saistībā ar omikrona paveida izplatības prognožu pamatojumu". Nododam to veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Klementjevs ir iesnieguši jautājumu "Par sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku un izplatību Latvijas valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās", ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Petraviča, Krapāne, Nemiro, Možvillo un Stepaņenko ir iesnieguši jautājumu "Par saslimstību ar Omicron un balstvakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu", ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Es vēlos jūs informēt par gaidāmo sēdi – tātad otro attālināto šodienas ārkārtas sēdi. Proti, pēc piecām minūtēm sanāk Saeimas Prezidijs, lai lemtu par šodienas, respektīvi, 13. janvāra, otrās attālinātās ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Provizoriskā darba kārtība paredz divus Ministru kabineta iesniegtus likumprojektus nodot komisijām, un tie ir: valdības iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1287/Lp13), kā arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" (Nr. 1288/Lp13).

Sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" – likumprojekts "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" un likumprojekts "Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Abi šie likumprojekti sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" ir steidzami un tiks izskatīti otrajā, galīgajā, lasījumā.

Tātad, lūdzu, gaidiet īsziņu par otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību un sasaukšanas laiku.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija ir noslēgusies.

Šā gada 13. janvāra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.