Ministru kabineta rīkojums Nr. 521

Rīgā 2022. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 36 65. §)

Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 31. maija rīkojumā Nr. 358 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 60.0 versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 105. nr.) grozījumu un papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Atbalstīt projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 31. maija
rīkojumu Nr. 358)

Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta realizētājs: Ekonomikas ministrija.

Projekta partneri: Būvniecības valsts kontroles birojs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde.

Projekta realizācijas laiks: 2023. gada 16.aprīlim

Projekta budžets: 600 000 EUR, kuriem 510 000 EUR ir ERAF finansējums un 90 000 EUR tiek finansēti no valsts budžeta.

Projekta uzturēšanas izmaksas: 60 000 EUR gadā

Projekta mērķi:

Projekta "Ekonomikas ministrijas resora administratīvā procesa digitālā transformācija" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir ieviest vienotu pieeju administratīvā procesa digitalizācijai Ekonomikas ministrijas resorā, transformējot nacionālās enerģētikas politikas uzraudzības procesu, pārejot no Būvniecības valsts kontroles birojā esošajiem papīra dokumentos balstītajiem administratīvajiem procesiem uz digitāliem risinājumiem, pilnveidojot vairākas esošās un novecojušās informācijas sistēmas un aizstājot esošos manuālos reģistrus, tādejādi samazinot datu iesniegšanā un apstrādē iesaistīto pušu administratīvo slogu, lai nodrošinātu valsts starptautiski uzņemto saistību izpildi.

Īstenojot projektu tiks pilnveidota iestādes spēja uzraudzīt enerģētikas politiku, kurai šī funkcija nodota ar 2020.gada 1.janvāri un līdz ar funkciju pārņemšanu, Būvniecības valsts kontroles birojam ir bijis jāpārņem individuālo informācijas sistēmu:

1. Energoefektivitātes monitoringa un nodevu administrēšanas sistēma (ENER);

2. Naftas produktu rezervju datu apmaiņas informācijas sistēma (NAPRO) administrēšana un pārvaldība.

Projekta realizācijas rezultātā:

• vienotā realizācijas platformā tiks izveidotas darba vietas Ekonomikas ministrijas un tās resora iestādēm, kur procesa ietvaros tiks iegūta informācija, kas Ekonomikas ministrijai nepieciešama izstrādājot, organizējot un koordinējot nozares politiku, kā arī īstenojot padotību (pārraudzību vai pakļautību) pār Ekonomikas ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm;

• tiks paātrināts laiku saziņā ar komersantiem, Ekonomikas ministrijas resora iestādēm, publiskās pārvaldes iestādēm;

• samazināts datu apstrādē un analītikā iesaistīto pušu administratīvais slogs, nodrošinot valsts starptautiski uzņemto saistību izpildi;

• samazināts pārbaužu administrēšanai patērētais laiks,

tādējādi mazinot COVID-19 radīto seku ietekmi uz tautsaimniecību kopumā un veicinot uzņēmēji spēju operatīvāk pielāgoties jauniem tirgus izaicinājumiem. Projekta ietvaros ir plānots atkalizmantot Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarnes.

Ar mērķi identificēt gan pastāvošās problēmas, gan iespējamos risinājumus Būvniecības valsts kontroles birojs 2020.gadā ir veicis izpēti gan iekšējās darba grupās, gan intervējot nozares pārstāvjus, un secinājis, ka lietderīgākais veids kā efektīvi nodrošināt enerģētikas politikas ieviešanas uzraudzību, operatīvu informācijas apmaiņu starp Ekonomikas ministrijas resora iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir izmantojot Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformu un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības risinājumus, veidot Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS) kā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) moduli, kur atbilstoši biznesa procesiem un normatīvo aktu prasībām tiktu nodrošināti nepieciešamie e-pakalpojumi.

Tādējādi projektam ir izvirzīti šādi mērķi:

1. veikt BVKB enerģētikas politikas administrēšanas procesu digitalizāciju un iekļaut šī procesa tehnisko realizāciju Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju platformā un vienotajā pārvaldībā;

2. veicināt BVKB pamatdarbības procesu izpildes efektivitāti;

3. veicināt informācijas apriti digitālā formātā;

4. mazināt administratīvo slogu komersantiem un publiskās pārvaldes iestādēm.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai:

Projekta mērķu sasniegšanai tiks veikti šādi pasākumi:

1. digitalizēti, pilnveidoti vai izveidoti šādi Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesi (1. projekta mērķis):

a. energoefektivitātes procesa administrēšana;

b. elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes mehānisma uzraudzība un kontrole;

c. transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole;

d. naftas produktu jautājumu administrēšana;

2. uzsākta pakāpeniska Energoresursu informācijas sistēmas pilnveide un pilnveides tehniskās realizācijas iekļaušana Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platformā un vienotajā pārvaldībā (1. projekta mērķis):

• izveidots energoietilpīgu apstrādes rūpniecības uzņēmumu samazinātas līdzdalības OIK maksājumam administrēšanas funkcionālais bloks,

a. izveidotas darbavietas iestādēm, kas piešķīrušas kādu no atbalsta veidiem;

b. nodrošināta pārvaldība klimata pārmaiņu programmu mērķu uzraudzībai un kontrolei;

c. nodrošināta operatīvo pārskatu veidošanas funkcionalitāte;

d. nodrošināta pārvaldības funkcionalitāte;

3. pilnveidota atbilstošo BVKB pilnveidoti atbilstošie Būvniecības valsts kontroles biroja pamatdarbības procesu pārvaldība ar sešiem pasākumiem, kas tiks standartizēti un balstīti uz automatizētām darba plūsmām un procesiem, kuru tehniskā realizācija iekļauta Būvniecības valsts kontroles biroja informācijas un komunikāciju tehnoloģijas platformā un vienotajā pārvaldībā (2. projekta mērķis):

a. degvielas kvalitātes uzraudzībai;

b. laboratorijas datu, pārbaužu un inventarizācijas datu pārvaldībai;

c. statistikas datu apkopošanai un pārvaldībai,;

d. valsts naftas produktu drošības rezervju administrēšanai;

e. valsts nodevas samaksas uzraudzībai;

f. samazinātas līdzdalības OIK maksājuma administrēšanai. ;

4. tiks atkalizmantotas Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķas servisu vai datu apmaiņu saskarnes, lai nebūtu atkārtoti jāprogrammē programmatūras kodu apgabali (1. un 2. projekta mērķis).

5. izveidotas vienotās darba vietas Ekonomikas ministrijai un Ekonomikas ministrijas resora iestādēm (3. projekta mērķis);

6. pilnveidoti Būvniecības valsts kontroles biroja e-pakalpojumi, par pamatu ņemot izmaiņas pamatdarbības procesos (3. un 4. projekta mērķis):

a. Informācija par elektrostaciju pārbaudēm komersantiem;

b. Informācija degvielas pārbaudēm komersantiem;

c. Informācija par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

d. Valsts nodevas samaksa par valsts naftas produktu drošības rezervēm;

e. Informācija par pašvaldību energoefektivitāti;

7. izveidotas atbilstošās datu kopas publicēšanai atkalizmantojamu datu formātos, uzlabojot Būvniecības valsts kontroles biroja datu pieejamību (3. un 4. projekta mērķis).

Projekta rezultāta rādītāji:

Projekta iznākuma rādītāji:

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos:

Projektam nav tiešas saistības ar iepriekšējā plānošanas periodā izstrādātiem projektiem.

Vienlaikus tas ir saistīts ar šī plānošanas perioda Eiropas reģionālās attīstības fonda projektu “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” (26.11.2017.-28.08.2020.) un “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (2.kārta)” (no 26.11.2019.) un EM un Ekonomikas ministrijas īstenoto projektu “Vienotās darba vides izveide visā Ekonomikas ministrijas resorā” tajā sadaļā, kura resoram nodrošinās finanšu un budžeta plānošanas un prognozēšanas procesa un datu analīzes procesa pilnveidi.

Projektu saskares punkts ir vienas platformas un jau izstrādātu saskarņu atkalizmantošana.

Projekta realizācija kopumā sekmēs:

• Administratīvā sloga samazināšanu valsts pārvaldē un nodokļu maksātājiem;

• Publiskās pārvaldes efektivitāti;

• Ekonomikas ministrijas resora sniegto pakalpojumu pieejamību un datu atkalizmantojamību.

Kopumā 10 gadu periodā izstrādes un uzturēšanas izmaksas veido 1,2 milj. euro.

Projekta ietvaros paredzēs elektronizēt procesu, kura ietvaros tiks nodrošināta valsts atbalsta obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma uzraudzības kontrole, nodrošinot iespēju ražotāju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam ERIS. Datu iesniegšanas procesā tiks nodrošināta pieejamās informācijas atkalizmantošana (t.sk. Būvniecības informācijas sistēmas atsevišķu servisu vai datu apmaiņu saskarņu atkalizmantošana). Kā arī, nodrošināta iespēja saņemt informāciju par BVKB pieņemto lēmumu komersanta darba vietā ERIS, e-pastā un e-adreses pastkastītē. Būvniecības valsts kontroles birojā.

Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem tiek samazināts laiks, kas saistīts ar dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu līdz 4c/h, jo tiks samazināts pieprasīto dokumentu apjoms, ja tie jau ir bijuši iesniegti BIS vai ERIS sistēmās. Vienlaikus tiks samazināts visu nepieciešamo dokumentu neiesniegšanas risks, kas samazina atkārtotam pieprasījumam (1.5 c/h) un dokumentu iesniegšanai (3c/h) atvēlēto laiku. Ņemot vērā, ka visi dokumenti tiks iesniegti elektroniski, tiks samazināts administratīvais resurss, kas nepieciešams iesniegtās vēstules apstrādei un arhivēšanai. Vienlaikus tiks samazināts BVKB nepieciešamais laiks vēsturisko dokumentu pārbaudei (8c/h), aprēķinu veikšanai (4c/h) un lēmuma sagatavošanai (4 c/h). Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija prognozē, ka uz samazinātu līdzdalību izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam varētu pieteikties līdz 264 komersantiem, tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums veidojas 45 672,16 EUR/gadā ((4+1.5+3+8+4+4) x 264 komersanti x 7.06125 EUR/h).

Projekta ietvaros paredzēs izveidot risinājumu, elektronizējot procesu, kuru ietvaros tiks nodrošināta transporta enerģijas nosacījumu izpildes uzraudzības, kā arī kontroles, - pārvaldība, nodrošinot vienuviet informācijas pieejamību komersantiem par pārbaudes rezultātiem, plānotajām pārbaudēm un nepieciešamo informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā. Risinājuma ieviešanas rezultātā paredzēts, ka komersantiem samazinās laiks, kas saistīts ar informācijas iegūšanu par veiktajiem pārbaudes rezultātiem un papildus informācijas iesniegšanu Būvniecības valsts kontroles birojā līdz 3 c/h, jo informāciju komersanti varēs iegūt un iesniegt elektroniski sistēmā, tādējādi samazinot administratīvo resursu, kas nepieciešamas atsevišķas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai vēstules veidā. Ņemot vēra, ka Latvijā ir līdz 122 komersanti, kas pakļaujas plānotajām pārbaudēm, tad potenciālais sociālekonomiskais ieguvums veidojas 2 583,96 EUR gadā (3 c/h x 122 skaits x 7,06125 euro/h).

Projekta ietvaros paredzēts izveidot risinājumu, kas nodrošinātu darba vietas / kartiņas izveidi pašvaldībām (šobrīd 41 pašvaldība), kurā pašvaldības sniedz informāciju par pasākumiem saistībā ar pašvaldības enerģijas patēriņu un tā ietaupījumiem, nodrošinot sniegtās informācijas rezultātu pieejamību vairākos griezumos. Ņemot vērā, ka šobrīd netiek nodrošināta informācijas iesniegšana elektroniski strukturētā veidā, tad viena šāda paziņojuma sagatavošana un iesniegšana pašvaldības darbiniekam aizņem līdz 9 c/h. Nodrošinot pašvaldībām iespēju iesniegt informāciju elektroniski strukturētā veidā informācijas sistēmā, paziņojuma aizpildīšana un iesniegšana aizņemtu līdz 1 c/h. Gada laikā pasākumus īstenotu līdz 1000 mājsaimniecību. Līdz ar to pašvaldībām veidotos sociālekonomiskais ieguvums 63 551,25 EUR gadā (9 c/h x 1000 x 7,06125 euro/h).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks par projekta investīcijām un uzturēšanas izmaksām 10 gadu periodā. Projekta diskontētie sociālekonomiskie ieguvumi ar diskonta likmi 5% 10 gadu periodā ir 881 589 EUR, Savukārt projekta investīciju un uzturēšanas izmaksas ar diskonta likmi ir 791 726. Projekta ieguvumu-izdevumu attiecības koeficienta vērtība ir 1,11, kas liecina par projekta pievienotu vērtību.