Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde 2022. gada 11. augustā (pulksten 12.40)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 11. augusta ārkārtas sesijas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Izskatīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" pirmajā lasījumā.

Tātad par likumprojektu. Šis likumprojekts paredz uzlabot mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespēju saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem periodā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Lai to realizētu, tiek piedāvāts piemērot koeficientu 3. Tas nozīmē, ka koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam ir 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro – pārējām personām mājsaimniecībā ikvienas mājsaimniecības mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam. Paaugstināti koeficienti aptvers lielāku skaitu mājsaimniecību un atstās to rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai.

Attiecībā uz cietā kurināmā cenām 2022./2023. gada apkures sezonā likumprojektā tiek noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr. 809 un tajos noteikto mājokļa platību – attiecīgi 32 kvadrātmetri un 18 kvadrātmetri katrai nākamajai personai mājsaimniecībā (ja pašvaldība nav noteikusi vairāk) –, par kuru tiek aprēķināts mājokļa pabalsts, izņemot – mājokļa pabalsta apmēru cietajam kurināmajam aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru, un mājokļa pabalsta apmēru mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāja rādījumiem, bet ne vairāk kā četri eiro par katru mājokļa kopējās platības kvadrātmetru... kas tiek piemērots papildus Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 3. pielikumā noteiktajam.

Lai nepārkāptu normatīvajos dokumentos noteikto iesniegumu izskatīšanas termiņu, likumprojektā noteikts, ka pašvaldības sociālais dienests iesniegumu par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalsta un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata ne ilgāk kā 40 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu, sākot no tā mēneša, kad saņemts iesniegums.

Tāpat likumprojekts ietver valsts pabalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam: 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro mēnesī; 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 līdz 603 eiro mēnesī.

Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošai personai, kura ir Latvijas Republikā piešķirtas piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmēja; pilngadīgai personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu vai kurai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu; personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

Likumprojektā ir arī ietverts atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma... izmaksu segšanai mājsaimniecībām. Piedāvātais risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem, un tas paredz kopumā sešus atbalsta veidu virzienus: centralizēto siltumapgādi, dabasgāzi, ko izmanto apkurei, elektroenerģiju, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malku.

Likumprojektā tiek noteikti elektroenerģijas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu izmaksāta kompensācija par elektroenerģiju 50 procentu apmērā jeb 16 centi par kilovatstundu, proti, valsts kompensē 50 procentus no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 16 centus par kilovatstundu, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 10 centus par kilovatstundu. Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā vērsts uz tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurei.

Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda mēnesī jeb 21 kubikmetrs mēnesī, piemēro maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,03 eiro par vienu kilovatstundu.

Ņemot vērā, ka aptuvenā dabasgāzes cenas starpība starp iepriekšējo un nākamo apkures sezonu ir 70 eiro, nākamajā apkures sezonā paredzētais atbalsts būtu sedzams 50 procentu apmērā no šī cenas pieauguma.

Papildus, ņemot vērā, ka regulētais tarifs mājsaimniecībā saistītajiem lietotājiem kopš šī gada 1. jūlija ir ievērojami pieaudzis, ir paredzēts pagarināt maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi piemērošanas periodu par trīs mēnešiem. Līdz ar to šis maksas samazinājums tiek noteikts 0,03 eiro par vienu kilovatstundu, izlīdzinot uz pagarināto atbalsta sniegšanas periodu.

Likumprojekts arī paredz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu izmaksu pieauguma daļēju kompensāciju par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecību lietotājiem piemērotās centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājuma siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai, kas arī tiek noteikts 50 procentu apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par megavatstundu.

Ja mājsaimniecības lietotājam centralizēto siltumapgādi nodrošina piegādātājs, kura tarifus nav apstiprinājis ne regulators, ne pašvaldība, tad centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu bez PVN nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas cenu bez PVN un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par megavatstundu, bet ne vairāk kā 300 eiro par vienu megavatstundu. Paredzētais periods ir no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Šajā likumprojektā ir paredzēts arī atbalsts granulu un brikešu izmaksu pieauguma segšanai apkurei individuālajām mājsaimniecībām. Ir noteikts, ka granulu un brikešu cenu slieksnis ir 300 eiro par tonnu, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija.

Šāds slieksnis izvēlēts, par pamatu ņemot centrālās siltumapgādes siltumenerģijas tarifa mediānu un siltumenerģijas izmaksas – 70 eiro par vienu megavatstundu. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta pasākumos... veidojas arī granulu vai brikešu izmaksu pieaugums... un tiek kompensēts 50 procentu apmērā, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro par vienu tonnu, bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu. Tāpat ir noteikts slieksnis – uz vienu mājsaimniecību patēriņa atbalsts ir 10 tonnas brikešu vai granulu, kas ir aprēķināts, pieņemot vidējo ar granulu vai briketēm apkures sistēmu apkurināmo mājsaimniecību platību.

Likumprojektā tiek paredzēts arī atbalsts malkas iegādei mājsaimniecībām. Šis atbalsts tiks attiecināts malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija, bet kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, – vienreizējs atbalsts 60 eiro apmērā. Tāpat atbalsts tiks attiecināts arī malkai, kas iegādāta no 2022. gada 1. maija un kurai ir maksājumu apliecinošs dokuments, un kuras iegādes cena pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, atbalsta cenai nepārsniedzot 15 eiro par berkubikmetru. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta pasākumos arī šis pieaugums tiks kompensēts 50 procentu apmērā.

Tā kā mājsaimniecības apkures sezonai nepieciešamo malku iegādājas laikus, pirms apkures sezonas sākuma, malkas kompensācija tiek attiecināta par malkas iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Savukārt atbalsta saņemšanas periods pašvaldībās būs no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Iesniegumi atbalsta saņemšanai malkai, kurai nav maksājumu apliecinoša dokumenta, tiks pieņemti pašvaldībās no šā gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Likumprojekts paredz noteikt arī atbalsta mehānismu izmaksas nosacījumus un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus.

Komisijā likumprojektam tika lūgta steidzamība, kas tika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Gobzema kungs, vai runāsiet par steidzamību vai debatēs runāsiet? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Benhena-Bēkena. Aicinātu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet mums ir debatētāji.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Dārgā Latvijas sabiedrība! Šobrīd pulkstenis rāda 12 un 58 minūtes. Pēc divām minūtēm – nākamajā stundā, no pulksten vieniem līdz pulksten diviem, – elektrība maksās 1240 eiro par vienu megavatstundu. Es visu Latvijas sabiedrību ar to apsveicu.

Kāpēc elektrība maksās 1240 eiro par vienu megavatstundu? Tāpēc – paskaidrošu... tāpēc, ka mums Latvijā ir tāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tās vadītājs ir Jānis Miķelsons ar sešiem padomes locekļiem. Katram padomes loceklim ir palīgs. Padomē ir sabiedrisko attiecību vadītāja un vadītājai ir palīdze. Padomes darbu atbalsta iekšējā audita vadītāja. Komisijā astoņos departamentos strādā 100 darbinieki, tātad sabiedriskos pakalpojumus uzrauga 100 ierēdņi, kurus savukārt uzrauga 12 augsti atalgoti padomes locekļi.

Tikmēr elektrības un komunālo pakalpojumu monopolisti mūsu tautu vienkārši izģērbj. Mīļie cilvēki, viņi jūs izģērbj! Tūlīt, pēc 20 sekundēm (es jūs apsveicu), sāksies 1240 eiro par megavatstundu. Tas ir, pateicoties tam, ka mums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir 100 ierēdņi un 12 padomes locekļi, kas neredz, ka Baltijā ir acīmredzama aizliegta vienošanās.

Kā var būt "brīvajā tirgū" (pēdiņās) 476 procentu peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu? Brīvajā tirgū! Tas nav iespējams brīvajā tirgū. To var stāstīt analfabētiem, bet to nevar stāstīt izglītotiem cilvēkiem, tiem, kas kaut ko mazlietiņ saprot. Kā var būt, ka šajos krīzes... it kā kara aizseggados... pusgadā "Latvenergo" ceturksnī pelna pie 100 miljoniem (80... cik tur... miljonus), kamēr pensionāri nevar savilkt galus kopā?

Un tad jums pirms vēlēšanām atmetīs nabaga dāvanas, bet pēc vēlēšanām par jums aizmirsīs, pēc vēlēšanām jūs nevarēsiet samaksāt ne elektrības, ne komunālo pakalpojumu rēķinus un jums atņems jūsu dzīvokļus un mājas, atņems jūsu biznesu... kamēr jūs nebūsiet aizbēguši uz Lietuvu, Igauniju vai tādām valstīm, kur tomēr ir daudzmaz saprātīgi šie rēķini.

Iemesls tam nav ne karš, ne krīze. Iemesls tam ir tikai un vienīgi monopola dzīšanās pēc peļņas, un to ļoti labi saprot gan esošā vara, gan valdība, gan Saeimas varas koalīcija, gan sabiedrisko pakalpojumu regulators, bet neko nedara. Neko nedara, jo mērķis ir jūs izģērbt, mīļie cilvēki. Atveriet taču vienreiz acis un ieraugiet, jo nav iespējams visās trijās Baltijas valstīs, kur enerģijā ir monopolisti (attiecīgi, kā es runāju iepriekšējā runā), ka visiem ir vienādi astronomiski peļņas rādītāji krīzes laikā. Tas vienkārši nav iespējams, ja nav pretlikumīga aizliegta vienošanās.

Kur ir ģenerālprokurors, kur ir tiesībaizsardzības iestādes, kāpēc neviens to neredz? Par to ir šis stāsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Manas prognozes... tas, ko es runāju pirms daudziem mēnešiem... ir pilnīgi pareizas un perfektas... kādas tās bija. Atbalsta mehānismi, kuri varētu sekot, – tiem vajadzētu būt augustā, tuvojoties septembrim. Mēs redzam, ka šobrīd ir pienācis tas augusts, kas tuvojas tām vēlēšanām, kurā katrs no jums šobrīd... dodas un sola... un stāstīs, un būs jauna uzruna un stāstījums, kā mēs dodamies jums visiem palīdzēt. Bet tas jau viss ir savlaicīgi... jau nokavēts.

Vēl pagājušā gada oktobrī mēs sniedzām priekšlikumus samazināt akcīzes nodokli, samazināt PVN pārtikai. Bija tāda lieta. Un jau tad runājām, ka problēma tuvojas un tā būs ļoti liela. Šobrīd Saeima un dārgā koalīcija ir nokavējušas to, kas bija jāizdara jau sen. Šeit var kratīt galvu un smaidīt, bet tā ir taisnība. Katrs no mums jau šobrīd izjūt, cik dārga ir elektrība, cik dārga ir pārtika un cik smagi laiki tuvojas... vēl ir priekšā.

Šobrīd mēs, ieejot ikvienā veikalā, varam redzēt, kā ir palielinājušās cenas. Un kas ir rakstīts arī anotācijā... šiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā... ir skaidri un gaiši rakstīts arī par pārtiku... ka tā ir palielinājusies apmēram par 40 procentiem. Tomēr mēs neredzam nekādus atbalsta mehānismus, kā palīdzēt šajā jautājumā. Un pareizi jau teica no šīs tribīnes, ka tie ir tikai nelieli graši, ar ko šobrīd koalīcija mēģina palīdzēt.

Mēs nesen... arī šodien, ja nemaldos, es lasu informāciju, ka Igaunija mēģinās ierobežot šķeldas eksportu. Latvija šobrīd neko nav izdarījusi un pat nav pietuvojusies tam, lai šo jautājumu risinātu. Mēs joprojām katru dienu redzam, kā Saulkrastu ostā tiek sūtītas projām lielas kravas. Un mēs nonāksim pie tā, ka mums nebūs, ar ko īpaši pat kurināt. Tās ir problēmas, par kurām ir jādomā.

Ja mēs redzam, ka 1. oktobrī būs vēlēšanas... un kad varētu sanākt nākamā koalīcija... šīs problēmas tik drīz vēl netiks risinātas.

No savas puses uzskatu, ka tā ir bezatbildība, kā šobrīd rīkojas koalīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Gribētos kā skolā – klasē uzprasīt, cik no jums skaitliski saprata to, ko nolasīja cienījamā kolēģe no komisijas? Cik no jums vispār saprata, ko dos un par ko dos? Man liekas, ka paši rakstītāji īsti nesaprot, jo katrs teikums ir izrauts no konteksta un pasniegts kā vesels dokuments.

Sākšu ar vienu no lietām. Pašvaldībām šobrīd atkal tiek nogrūsts – kā miskastē – tas darbs, ko nevar izdarīt valdība. Manā skatījumā, pašvaldības šobrīd tiek uztaisītas par kārtējo iesniegumu pieņemšanas iestādi, kurā būs jāierodas katram, kas kurina māju. Nu, es domāju, Latvijā diez vai ir daudz māju, kas ir nulles enerģijas mājas vai pasīvās mājas. Pārsvarā visi lieto kaut kādu kurināmo.

Runājot konkrēti par malku. Es iedomājos situāciju, ka pašvaldības sociālajā dienestā, kas šobrīd pārsvarā atrodas lielajos centros, stāv rinda ar apkures pakalpojumu saņēmējiem un viņi visi cenšas uzrakstīt iesniegumu. Pieprasītais dokumentu apjoms daudz neatpaliek no tā, lai viņš varētu deklarēties Latvijā kā iedzīvotājs. Viņam jāpierāda, ka viņam ir kaut kāda saistība ar dzīvokli, kuru viņš taisās apkurināt. Ar mazu piebildi, protams, – ja institūciju rīcībā nav informācijas. Lai gan 21. gadsimtā tas ir pilnīgi greizi, ja par cilvēku valsts institūciju rīcībā nav nekādas informācijas – kur viņš dzīvo, kur viņš atrodas.

Un mēs redzam – lai motivētu sociālos dienestus kaut ko darīt, par katru iesniegumu ir paredzēta samaksa. Valsts vai Ministru kabinets šajā gadījumā uzpērk sociālos dienestus ar piemaksu par katra iesnieguma izskatīšanu. Kolēģi, kas tas ir? Nu, vai tas nav kaut kas ārprātīgs, kas šobrīd notiek, – nogrūž pašvaldībām funkciju un, lai tās nebļaustītos, iedod naudiņu: nu, nopelnīsiet! Vai šis pabalsts sasniegs visus? Neticu.

Nākamais. Kā jau dažas sabiedriskās organizācijas norādījušas, Ministru kabinets atver durvis melnajam tirgum, un šajā gadījumā – kurināmās malkas jomā. Ne tik daudz, ka nav saņemts dokuments par malkas iegādi, bet gan tas, ka ir minēta ļoti abstrakta mērvienība – berkubikmetrs.

Tā kā es nāku no meža nozares, tad es zinu, ka standarti, kā uzmēra malku, ir vismaz seši, pēc dažādiem kritērijiem. Ir atšķirība, vai uzmēra malku, trīs metru, ar svērto caurmēru no 0,02 līdz 0,016... un kāds tiek pielietots koeficients, aprēķinot kubikmetru... vai tā ir skaldīta malka brīvā krāvumā. Šajā gadījumā Ministru kabinets pasaka, ka ašiem zēniem būs, ko darīt, jo skaldītai malkai brīvā krāvumā ir daudz mazāks enerģijas apjoms nekā trīsmetrīgai, labi sakrautai, teiksim, transportlīdzeklī sakrautai, malkai.

Iespējams, ierēdņi to nezina, jo viņi nav šīs nozares speciālisti. Bet es lasot jau redzu, kā berzē rokas cilvēki, kas ar šo nodarbosies. Tīrais bizness – jūs atverat durvis. Tajā pašā laikā tie, kas grib godīgi strādāt... Šobrīd Jaunzemes kantoris ar uzcītīgu pārcentību cenšas izspiest dažādus sodus, uzlikt dažādus sodus mazajiem uzņēmējiem tikai tāpēc, ka viņi kaut ko nav pareizi uzrādījuši vai, pēc Valsts ieņēmumu dienesta domām, nav pareizi uzskaitījuši savus izdevumus. Un te parādās – valsts ar vienu roku atver melno tirgu un ar otru roku... pasaka: mēs jūs sodīsim. Es nezinu, vai šis ir īstais laiks to darīt, vai šis ir īstais laiks šādā veidā strādāt.

Es noteikti būšu par to, ka ir jābūt brīdim iesniegt priekšlikumus. Un viens no maniem priekšlikumiem noteikti būs atgriezties pie pavasarī piekoptās sistēmas, ka vismaz elektrībai tiek samazinātas pārvades izmaksas vai noņemtas vispār. Un šis nelaimīgais OIK, kurš pie Krišjāņa lādītē stāv jau sen, kuru Krišjānis kaunas izņemt (laikam pārāk daudz teksta un pārāk, nu, sāpīgi)... Tas bija tas, ko Krišjānis man jautāja... pateikt kaut ko labu.

Par šķeldu. Šobrīd cilvēki runā daudz. Vieni saka, ka šķeldas nepietiek, citi saka – šķeldas pietiek. Vieni saka, ka šķeldu jābeidz eksportēt, citi saka... nezinu, šķelda tagad jāsargā kā zelta stieņi.

Kolēģi, ir viena cita lieta. Šķelda ir... tikai nav, kas to pārvērš šķeldā. Tas, ko es uzsvēru jau pirms trim mēnešiem, – šobrīd trūkst tehniskās jaudas vajadzīgo šķeldas apjomu sašķeldot. Nav runa par to, ka nav šķeldas. Ir runa par to, ka šobrīd nav, kas to dara. Un jūs to nedzirdat. Bankas uzņēmējus, kas vēlas iegādāties meža tehniku, šobrīd nefinansē. Neviena. Izņemot bankas, kas nav Latvijas rezidenti, bankas, kas šobrīd šeit strādā, – tās nav Latvijā, kā lai saka, nostiprinātas kredītiestādes – tās šobrīd ir vienīgās, kas ar mežiniekiem runā. Pārējās bankas piesedzas gan ar visādiem noteikumiem, gan ar naudas atmazgāšanas likumu. Ar ko tik visu nepiesedzas, lai šobrīd ekonomiku bremzētu. Tam piekrīt arī Mārtiņš Kazāks – šobrīd bankas zināmā mērā rīkojas kā laupītāji un izmanto situāciju.

Pamēģiniet jūs aiziet uz banku atvērt kontu kā politiski nozīmīga persona. Pamēģiniet, un es gribētu redzēt šo procesu, cik tas jums izmaksās un cik ilgu laiku tas prasīs.

Lai cik dīvaini nebūtu, es šādam mēģinājumam gāju cauri, un īsākais gaidīšanas termiņš bija... līdz trijiem mēnešiem varbūt, un par dokumentu izskatīšanu nauda, kas jāsamaksā, būtu no 250 eiro, lai gan man kā cilvēkam ir jau konts citā Latvijā reģistrētā finanšu... bankā, teiksim, kā ir.

Ko es ar to gribu pateikt? Valsts atbalsts tiks izmaksāts ar pārskaitījumu cilvēkam, un, ja šim cilvēkam nav konta, viņš faktiski to atvērt nevar, kaut arī viņš nav politiski nozīmīga persona. Šobrīd bankas atsakās atvērt klientiem kontus. Tā ir problēma, un tā nāk kopā ar visu šo apkures problēmu, siltuma problēmu, lielajiem rēķiniem. Ir risinājums? Es šeit to neredzu.

Līdz ar to, manuprāt, ir pilnīgs neprāts šobrīd pieņemt šo dokumentu tādā izskatā, kādā tas ir, jo, kā jau es sākumā teicu, – cik no jums, kolēģi, saprata, kas šajā dokumentā ir rakstīts?

Tā ka es aicinu – tomēr lemt par to, lai būtu priekšlikumi saprātīgā laikā, un šo Ministru kabineta sastrādāto brāķi pārstrādāt. Un acīmredzot tas būs jādara deputātiem. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, virkne citu Eiropas Savienības dalībvalstu jau divus mēnešus atpakaļ pieņēma krietni nopietnākus un plašākus atbalsta mehānismus saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā, ne tikai atbalstot maznodrošinātos, ne tikai sedzot... pieaugumu elektroenerģijai un energoresursiem, bet arī paredzot citus atbalsta mehānismus, tādus kā iesaldēt noteiktas cenas, noteikt griestus... Ungārija, Somija, Vācija un Francija ir ieviesušas krietni nopietnākas pakotnes saviem iedzīvotājiem, lai saglabātu ražotnes, lai cilvēkiem minimizētu zaudējumus, kas radušies no cenu pieauguma. Mēs aizvien vēl turpinām tikai diskutēt, izvērtēt un izsvērt.

Jā, šis likumprojekts un piedāvātie risinājumi nedaudz palīdzēs ģimenēm, tikai par vienu trešdaļu no maksājumu segšanas, bet Latvijā diemžēl apmēram 30–40 procenti iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa robežas. Un šiem cilvēkiem šis atbalsts tikai nedaudz palīdzēs. Es jau nerunāju par tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti uztraukušies un kuri skaitās vidusslānis, kuri dzīvo mājās un saņem apkures rēķinus. Viņiem rēķini par apkuri arī būs nepanesams slogs.

Jā, komisijas sēdē diskusijas laikā izskanēja Ekonomikas ministrijas piedāvājums taupīt un veikt energoresursus taupošus pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai mājām un mājokļiem, un dzīvokļiem. Tikai ir cits jautājums: vai kāds no šeit zālē sēdošajiem zina, ka, lai sagaidītu, piemēram, siltumsūkņa maiņu... no gāzes... ir nepieciešami seši mēneši. Jā, seši mēneši. Tā ka pat tie cilvēki, kuri grib kļūt energoefektīvi un zaļi, nespēj to izdarīt, pateicoties jums, dārgie kolēģi pozīcijā, un jūsu operatīvajai, savlaicīgajai un kompetentajai rīcībai. Pateicoties jums, viņi saņems rēķinus, kurus viņi nevarēs apmaksāt. Pateicoties jūsu neprofesionalitātei un paviršībai, viņi būs spiesti atstāt savas mājas nepanesama siltuma... sloga dēļ.

Un vēl viens jautājums. Lietuva piedāvā samazināt energopatēriņu. Vai mēs šeit, Saeimas zālē, sēdošie rādām labu piemēru? Mēs taupām elektrību? Mums deg gaismas visās zālēs, visos koridoros. Un mēs pieprasām no cilvēkiem, lai viņi taupa! Nu tad, kolēģi, varbūt rādīsim piemēru un tad prasīsim no citiem! Un vēl – profesionāli veiksim savus pienākumus, lai energoefektīvi pasākumi tiktu savlaicīgi nodrošināti cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsaucieni.)

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu pastāstīt, ka šībrīža pieejamie tehniskie risinājumi ļauj piemērot automātisku atbalstu iedzīvotājiem, kuri apkurei izmanto gāzi, kā arī... ir pieslēgti centrālās siltumapgādes sistēmai. Iesniegumi var tikt iesniegti, izmantojot elektronisko parakstu. Ja tādas iespējas nav, var izmantot ierasto praksi – iesniegt tos klātienē. Lai nodrošinātu iesnieguma izskatīšanu, pašvaldībām tiek piešķirti papildu resursi astoņu eiro apmērā par katru iesniegumu.

Tāpat par atbalsta mehānismiem – tie balstās ministriju aprēķinos, ņemot vērā vēsturiskos datus par patēriņu un pakalpojumu sniedzēju iesniegtos aprēķinus par cenām nākamajā apkures sezonā.

Un vēl ir aicinājums attiecībā par negodprātīgiem malkas piegādātājiem – izvēlēties tādus, kuru reputācija nevarētu tikt apšaubīta.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Benhena-Bēkena. Komisija lēma – priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes, un likumprojekta izskatīšana ir šodien.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – 15 minūtes. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 11. augusts līdz pulksten 13.35, izskatīšana – Saeimas 11. augusta sēdē.

Paldies. Kolēģi, arī šīs sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc tam, kad tiks iesniegti priekšlikumi, dosies tos izskatīt, un mēs šodien plānojam sasaukt arī trešo ārkārtas sēdi, lai likumprojektu izskatītu galīgajā lasījumā.

Sekojiet līdzi, jums tiks atsūtīta informācija īsziņā par šodien paredzamo trešo ārkārtas sēdi.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena... ir, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Ilmārs Dūrītis, Inga Goldberga, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Romāns Naudiņš, Ralfs Nemiro, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Ilga Šuplinska, Vita Anda Tērauda, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.