Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde 2022. gada 30. augustā (pulksten 11.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sāksim Latvijas Republikas Saeimas šā gada 30. augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē... Kolēģi, vai varam sākt darbu? Paldies.

Tātad darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija. Ministru kabinets lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Likumprojekts izstrādāts, lai paredzētu iespēju Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un bezvalstniekiem, kuriem Latvijā izdotā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņš ir beidzies laikā no 2020. gada 1. marta, to izmantot personas identificēšanai klātienē Latvijas Republikā līdz 2023. gada 30. aprīlim, protams, ja dokuments nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uz 2022. gada 4. augustu apkopoto informāciju laikposmā no 2020. gada 1. marta līdz 2022. gada 4. augustam derīguma termiņš ir beidzies 26 661 Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošam dokumentam, kura vietā nav saņemts jauns dokuments, un personas rīcībā nav neviena personu apliecinoša dokumenta. Līdz 2023. gada 30. aprīlim kopumā tas būs beidzies 301 134 dokumentiem.

Kā iemesls šādai situācijai anotācijā tiek minēts tas, ka kopš 2020. gada saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kad valstī periodiski tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi, iestājās iepriekš neparedzēti apstākļi, kas būtiski ietekmēja gan PMLP klientu apkalpošanas kapacitāti, gan personu iespēju ierasties un noformēt personu apliecinošu dokumentu.

Risinājums pēc būtības ir līdzīgs, kāds tika paredzēts likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 8. panta pirmajā daļā.

Likumprojektā paredzētais datums – 2020. gada 1. marts – izvēlēts saistībā ar Covid-19 izplatības apjoma straujo pieaugumu tai laikā un attiecīgi noteiktajiem ierobežojumiem, kas kavēja personu apliecinošu dokumentu noformēšanas iespējas.

Likumprojektā paredzētais datums – 2023. gada 30. aprīlis – izvēlēts, ievērojot iepriekšējos gados noteikto ierobežojumu aptuvenos periodus un prognozējot personu potenciālās ierobežotās iespējas ierasties pārvaldē personu apliecinošu dokumentu noformēšanai šajā periodā.

Šāda dokumenta izmantošana projektā ir paredzēta tikai procesiem vai pakalpojumiem, ko persona pieprasa, saņem vai īsteno klātienē. Dokuments nevarēs tikt izmantots identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē. Ar to nebūs iespējas saņemt elektroniskos pakalpojumus vai parakstīt dokumentus, jo, beidzoties personas apliecībā noteiktajam derīguma termiņam, beidzas arī tajā iekļauto sertifikātu derīguma termiņš, un to nav iespējams noteikt garāku par dokumenta termiņu, kā arī nav iespējams saņemt jaunu sertifikātu ar personas apliecību, kuras derīguma termiņš ir beidzies.

Minētajā laika periodā, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, personām, kuras atbilst šā likumprojekta subjektu lokam, netiks piemērota administratīvā atbildība par Personu apliecinošu dokumentu likuma 17. panta pirmajā un trešajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 9. panta pirmajā daļā paredzēts, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir personas apliecība. Minētā norma netiek grozīta, un attiecīgais pienākums tiek saglabāts.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija bija lūgusi to atbalstīt arī pirmajā lasījumā... bet uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likums neapšaubāmi ir vajadzīgs, un arī mēs atbalstām šī likumprojekta steidzamību.

Problēma ir tā, ka šis likumprojekts bija vajadzīgs jau pirms mēnešiem trim, kad mēs to rosinājām, – ka ir nepieciešamas šādas izmaiņas. Šobrīd zināmā mērā tas nāk pēdējā brīdī. Bet es vēršu uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā ir iezīmēts termiņš – astoņi mēneši – astoņi mēneši, kamēr šis likums darbosies. Kam būtu jāvērš Saeimas uzmanība – lai PMLP tiešām šo termiņu ievērotu.

Iepriekš, pirms trīs gadiem, kad tika veiktas izmaiņas likumos par to, kādā veidā iegūt jaunus personu apliecinošus dokumentus, Saeimā bija diskusija par to, vai PMLP spēs tikt galā ar viņiem uzticētajiem pienākumiem. Rezultātā mēs redzam to, ka cilvēki stāv stundām garās rindās. Vēl šodien tiek piedāvāts pakalpojums – tiek piedāvāts pakalpojums! – rindas nopirkšana. Cilvēki var samaksāt naudu, lai iegūtu rindu, lai ātrāk dabūtu personu apliecinošu dokumentu. Šodien, ja kāds vēlas pieteikties personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, viņam jāstāv rindā, kā mums šodien komisijā minēja, divi mēneši.

Pieņemot šo likumu, problēmas nemazinās: rindas pie PMLP saglabājas, valsts sagatavotība šādam izaicinājumam... arī saglabājas. Problēmas pēc astoņiem mēnešiem, ja viss turpināsies tā, kā līdz šim... nekas nemainīsies.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet pie reizes atbildīgajai ministrijai un valdībai kopumā domāt, kā pēc iespējas ātrāk novērst pēc būtības to bardaku, kas šobrīd notiek PMLP pie šī dokumenta izsniegšanas.

Kā mēs komisijā arī runājām (gan no dažādām personīgajām pieredzēm, gan arī no tā, ko stāsta iedzīvotāji), ieejot iekšā... pašā PMLP šis pakalpojums tiek nodrošināts vidēji 10 minūtēs. Ar to jau it kā viss būtu kārtībā, bet tas, kas notiek ārpus PMLP durvīm, veselam saprātam nav izskaidrojams. Ziemā dienu garās rindās stāv seniori, jaunieši, cilvēki, kuriem tajā laikā būtu jāstrādā. Un tas ir tikai tāpēc, ka valdība nav spējusi trīs gadu laikā sagatavoties šiem izaicinājumiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet arī rūpīgi pārdomāt to, kā šobrīd darbojas šīs institūcijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka Iekšlietu ministrija pienācīgi nav izdarījusi savu darbu un PMLP darbs principā ir bijis pietiekami nekvalitatīvs.

Es paskaidrošu, kāpēc. Pirmām kārtām šis likumprojekts vispār ir juridisks anahronisms tā iemesla pēc, ka, ja cilvēks vēlas saņemt personu apliecinošu dokumentu un ir pat godprātīgi to darījis, tad viņš var realizēt visas tās tiesības un pienākumus, kurus attiecīgi šis dokuments piešķir. Savukārt derīguma termiņa pagarināšana – tā kaut kādā veidā atver durvis (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) uz tādu iespējamību kā braukt ar nederīgām tiesībām, izmantot mednieka apliecību, kurai derīguma termiņš jau ir beidzies... Ar ko tieši šī atšķirība ir saskatāma?

Daudzās valstīs pases noformēšana notiek šādā procedūrā: persona dodas uz pasu iestādi, nofotografējas, aizpilda nepieciešamos dokumentus, un pase tiek atsūtīta pa pastu. Šobrīd ir tāda situācija, ka gadījumā, ja rīdzinieks (tas ir reāls piemērs) vēlas saņemt pasi, tad viņam ir pieraksts Balvos pēc pāris nedēļām. Cilvēkam ir jāziedo viena diena, lai aizbrauktu uz šo pases izdošanas iestādi noformēt visus dokumentus, un tad jāziedo vēl viena diena, lai aizbrauktu tai pakaļ. Piemēram, Anglijā Royal Mail atsūta pasi vai kādu citu dokumentu pa pastu.

Bet pati galvenā problēma ir tā, ka šobrīd obligāti tiek paredzēta nepieciešamība, lai cilvēkam būtu gan pase, gan personu apliecinoša apliecība, tā saucamā ID apliecība, kas nozīmē, ka PMLP tiek noslogota dubultā... lai cilvēks saņemtu gan pasi, gan ID karti, kas ir pilnīgi nelietderīgi. Daudziem senioriem pase ir beztermiņa un ID apliecība viņiem vispār nav vajadzīga. Līdz ar to... piemēram, ja jūs arī taisītos braukt ārpus Eiropas Savienības valstīm, it īpaši uz tām valstīm, kur ir... vīzas, ar ID karti, jūs aiziesiet tikai līdz vēstniecības durvīm, un tas arī ir viss, jo vīzas tiek ielīmētas pasē.

Būtu pilnīgi normāli, ja šis likums tiktu sakārtots tieši ar šīm divām detaļām: pirmām kārtām nebūtu obligāti nepieciešama ID karte jeb apliecība, un savukārt otrā braukšanas reize uz attiecīgo iestādi vienkārši neeksistētu – pase vai ID karte tiktu atsūtīta cilvēkam pa pastu. Ko tad – mēs vairs neuzticamies "Latvijas Pastam"?

Tā ka, es domāju, šeit ir tipisks un tīrs valdības neizdarības apliecinājums. Iekšlietu ministrija ir izveidojusi normatīvos aktus arī par to, ka obligāti ir nepieciešama ID karte. Par to arī ir atbildīga tieši Iekšlietu ministrija. Tieši tamdēļ Iekšlietu ministrija šobrīd nāk klajā ar savas kļūdas labojumu tādā juridiska anahronisma veidā. Mans aicinājums jums, kolēģi, ir iesniegt priekšlikumus, lai šo procedūru atvieglotu un līdz ar to atrisinātu problēmu fundamentāli.

Otra lieta, par ko būtu vērts runāt. Te mums tika pieminēts gan kovida laiks, gan arī šis jautājums, kas ir saistīts ar tādu situāciju, kurā cilvēkam ir nepieciešams doties uz pases izsniegšanas vietu... Kovida laiks nav nekāds aizbildinājums!

Ceļu satiksmes drošības direkcija ļoti operatīvi izsniedz vadītāja apliecības: nav nedz rindu, nedz pierakstu, nedz jābrauc turp vēlreiz, lai tās saņemtu. Tātad – vajadzētu pārņemt labo praksi no CSDD. Savukārt uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbu šajā gadījumā būtu tomēr jāskatās ar devu kritikas.

Kolēģi, tātad šis likumprojekts ir attiecīgi papildināms. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikti ir vajadzīgs, un es noteikti iebildīšu atkārtotai izskatīšanai... bez izskatīšanas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Iepriekšējā reizē es jautāju, cik daudzi no jums saprata likumprojektu. Tagad es jautāju: cik daudzi no jums ir izlasījuši savu pasi no vāka līdz vākam? Es to izdarīju – izlasīju. Šajā pasē ir viens teikums (Smiekli.)... viens ļoti svarīgs teikums (Starpsaucieni.), kas liks jums padomāt divreiz. Proti – teikums, ka pase pieder Latvijas Republikai. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts iedzīvotājiem valsts ir uzticējusi savu instrumentu. Šobrīd mēs saskaramies ar dokumentu, kuru... valsts nav parūpējusies atjaunot savlaicīgi.

PMLP priekšniece Rozes kundze jau pagājušā gada augustā, tad, kad mēs ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju bijām izbraukuma sēdē Latgalē, šo problēmu aktualizēja – ka tuvojas strauji termiņš... ļoti lielam skaitam pasu beigsies derīguma termiņš. Toreiz neviens neko... neteica, ka tas jautājums būtu risināms strauji; ka būtu kaut kādas problēmas. Nē, viss būšot kārtībā.

Un vēl. Pacēlās jautājums: vai tiešām līdz vēlēšanām to visu izdarīs? Diemžēl mēs redzam, ka tas nav noticis. Un kāpēc tas nav noticis? Tas nav noticis tāpēc, ka... kā šobrīd anotācijā lasām, vainīgs esot kovids.

Tagad man ir tāds uzvedinošs jautājums kolēģiem: vai jūs zināt, kur iztērēja piecus miljonus, atdodot zinātnei – 10 projektiem, katram pa pusmiljonam? Slavenās salātu receptes neņemsim vērā, bet ir divi projekti, kas paredzēja valsts institūcijām uzlabot ventilācijas iekārtas, lai novērstu kovida izplatību. Vai kāds no šiem projektiem ir līdz šim brīdim realizēts? Šo jautājumu es uzdevu, ja nemaldos, pirms četriem mēnešiem Veselības ministrijas ierēdņiem, kuri minstinoties pateica: "Nu, mēs zinām, ka kaut kur tas projekts ir, bet tas tā arī nav izmantots." Tātad pieci miljoni jau ir uzšauti gaisā jeb ielikti skaisti plauktā, un nevienam – nevienam! – nav saistoši tas, ko valsts par savu naudu ir nopirkusi.

Un nu atgriežos pie jautājuma par pasēm. Es saprotu, ka lielākā daļa deputātu tomēr ir izlasījuši, jo tas izraisīja smieklus zālē... Mans uzskats ir, ka šobrīd PMLP būtu jāstrādā varbūt pat 24 stundas diennaktī, lai pases samainītu laicīgi. Un lai valsts nevis nerūpētos par... izturētos pret savu instrumentu nevis ar tādu nolaidību, kāda bija līdz šim, bet gan pieietu šim jautājumam daudz nopietnāk. Valsts institūcijām tagad būtu jāstrādā ārpus ierastā laika – nevis no deviņiem līdz četriem, bet arī pat sestdienās un svētdienās. Un varbūt ir jāsāk strādāt sešos un jābeidz vienpadsmitos vakarā – tad, kad cilvēki var tikt.

Un vēl kas. Ja pareizi atceros, PMLP savulaik iepirka mobilās stacijas, lai varētu izsniegt identifikācijas kartes un arī pases. Kur ir šīs iekārtas? Kāpēc tās netiek izmantotas? Kāpēc joprojām cilvēkiem ir jābrauc uz PMLP nodaļām, ja to varētu atrisināt tuvējā pašvaldībā, PMLP veicot izbraukuma sesijas, kurās cilvēki varētu atnākt sev pieejamā laikā?

Diemžēl arī uz šo jautājumu nav atbildes. Un atbildes nav tāpēc, ka valsts iestādes šobrīd domā tikai par savu labumu. Kovids šobrīd ir ļoti labs aizsegs visam tam, ko nevar izdarīt. Un tā tas notiks vēl un vēl – šī aizsegšanās ar kovidu turpināsies. Visas valsts neizdarības, kas vērojamas šobrīd, varēs arī turpmāk mierīgi novelt uz kovidu. Un tagad jau arī – uz karu. Parādās tendence novelt uz karu. Karš un kovids – divas lietas: ideāla kombinācija, kas ļauj nedarīt neko.

Kolēģi! Es tiešām aicinu jūs ļoti nopietni pārdomāt šī likumprojekta tālāko virzību. Es balsošu "pret", jo uzskatu, ka valsts nav parūpējusies par savu dokumentu; ka valsts nav bijusi uzdevumu augstumos un ka ir jābeidz kaķa vilkšana aiz astes, jo, atvainojiet, šis dzīvnieciņš ir nobeidzies.

Ir iespējas izgatavot un izsniegt iedzīvotājiem jaunas pases jebkurā brīdī, jebkurā diennakts laikā, ja darba organizācija ir pareiza un ja pareizi sadala spēkus. Es ticu, ka Rozes kundze mācētu to noorganizēt, ja būtu attiecīgs rīkojums.

Es nedomāju, ka šobrīd vajadzētu šo jautājumu virzīt tālāk. Es jau atkārtojos, bet, kā zināms, atkārtošana – zināšanu māte. Un varbūt arī tie, kas neklausās, kaut kur ar ausu galu sadzirdēs šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Vilciņam.

A. Vilciņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem! Kā kolēģi teica: "Debija Vilciņam."

Pirmo reizi atnākt uz tribīni, runāt ar deputātiem un lūgt, lai viņi uzklausītu... Ir tāds savāds uztraukums...

Attiecībā uz šo dokumentu, kurš ir tapis īstenībā diezgan ātri, es gribētu prasīt tieši visiem tiem, kas to ir iesnieguši: vai tas ir lietderīgs? Tātad jautājums ir šāds, ņemot vērā to, ka mēs dzīvojam digitālajā vidē un ir iespējams sakārtot papīrus tiešām ātri.

Pirms trīs gadiem, tieši pirms trīs gadiem, bija apsolīts tas, ka visus papīrus – gan pases, gan ID kartes – būs iespējams sakārtot laicīgi. Tagad man izskatās, ka mēs cīnāmies ar sekām. Kāpēc neskatīties to cēloni?

Ļoti labi priekšlikumi bija gan deputātam Nemiro, gan deputātam Možvillo, kurš pateica, ka beidzot ir jāsāk strādāt.

Ja mums tas ir vajadzīgs (Starpsaucieni.)... Interesanti ir tas, ka laikam deputātiem ir interesanti klausīties, kas notiek zālē, nevis noklausīties, ko saka tas, kas ir atnācis, lai pateiktu savu domu.

Tātad vēlreiz es lūgšu visus deputātus, kas pašreiz ir zālē, šo likumprojektu neatbalstīt, jo vēl ir vesels mēnesis, lai problēmu risinātu. Un, kā mēs saprotam, ja līdz nākamā gada aprīlim pagarina šo... tad problēma nepazūd, jo ir paredzēts, ka aprīlī būs jau 300 tūkstošu, kam tās pases būs nederīgas.

Tā ka uz šo mirklīti... es lūgšu ieklausīties un tomēr nevirzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jautājums par pasēm un par ID kartēm patiesībā ir jautājums par to, kāda ir varas attieksme pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Ja mūsu vara liek Latvijas Republikas pilsoņiem stāvēt garās rindās un braukāt pa visu Latviju, lai saņemtu savu personu apliecinošo dokumentu, tad, mīļie cilvēki, saprotiet, ko vara par jums domā.

Man šķiet, ka personu apliecinošs dokuments nav dokuments, par kuru Latvijas Republikas pilsonim ir jāmaksā nauda un kura dēļ ir jāstāv rindā no četriem rītā... vai jābrauc uz Smilteni pieteikties, lai nākamajā vai aiznākamajā dienā šo dokumentu izņemtu Valkā.

Turklāt tas notiek laikā, kad mums viss notiek attālināti. Mums pat Saeimas komisijas sēdes notiek attālināti. Viss taču ir tik moderni! Tas notiek laikā, kad ikviena banka... gan pirms, gan pēc finanšu "kapitālā remonta"... tad, kad beidzas debetkartei vai kredītkartei termiņš, atsūta šo karti uz mājām.

Man šķiet, ja valsts ir noteikusi termiņu kādam no šiem dokumentiem un šis termiņš iet uz galu, tad valstij pašai būtu jārīkojas un cilvēkiem jānosūta attiecīgais dokuments attālināti... bez tiem ierēdņiem, kas nevar izpildīt savu darbu.

Vēl ir tāda neliela doma šajā sakarā. Ja jau pietrūkst darbinieku Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tad varbūt vajag pārcelt no Ārlietu ministrijas, lai nav jābrauc polittūrismā. Varbūt bijušajai iekšlietu ministrei Golubevai ir jāiet palīgā drukāt šos dokumentus. Viņa taču lielījās, ka kaut kādu ordeni ir dabūjusi par labu darbu.

Varbūt visiem šiem ordeņotajiem ministriem jāiet un jātaisa tās pases mūsu cilvēkiem, nevis jālielās, cik veiksmīgi viņi ir vadījuši valsti 20 un cik tur gadus... ar visu VIENOTĪBU.

Mēs runājam par to, ka mums būs kaut kāda viedā... nezinu, ko viņi tur darīs viedi... Pases nevar uztaisīt saviem cilvēkiem. Pases! Vienu dokumentu – nepilnus divus miljonus eksemplāru! Tipogrāfiju ir par maz? Tad, kad ir jātaisa reklāmas un jāliek uz ēku sienām vai pildspalviņas jāapdrukā vai vēl kaut kas, tad i tipogrāfijas atrodas, i naudiņa atrodas, i viss pārējais. Bet tad, kad cilvēkiem vajag uztaisīt personu apliecinošu dokumentu, atkal – nekā. Tad – tikai ordeņi... Vai tad tā nav? Tā ir. Tā ir! Tad piesprauž prievītes, karodziņus, un – uz priekšu!

Parādiet man vienu – vienu! – attīstītu pasaules valsti, piemēram, Skandināvijas (jūs taču ejat Skandināvijas virzienā!), kur cilvēki stāv rindās mēnešiem, lai dabūtu savas valsts pasi. Amerikā tā ir? Somijā? Zviedrijā? Kurā valstī tā ir? Lietuvā vai Igaunijā tā ir? Nē, nav tā nevienā, tā ir tikai Latvijā. Tāpēc ka mūsu valsti patiesībā vada cilvēki, kuriem neinteresē mūsu valsts, kuriem neinteresē mūsu valsts pilsoņi; kuriem interesē tukšs patoss ar karodziņiem un ordeņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šodien izskanēja ļoti daudz pareizu vārdu, jo tiešām – problēmas šeit bija, ir un paliek. Varbūt atcerēsimies, kā mēs grozījām Saeimas vēlēšanu likumu, pieļaujot izmantot ID kartes Saeimas vēlēšanās... un tā tālāk.

Bet ne par to šodien ir stāsts. Dabīgi, Iekšlietu ministrijai sen vajadzēja parūpēties, lai šis likumprojekts neietu steidzamības kārtā un tieši pirms vēlēšanām. Neapšaubāmi. Dabīgi, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir savas problēmas un tās ir jālabo, un, cik es zinu, tās problēmas ir apzinātas.

Šodien runa ir par ļoti vienkāršu lietu. Valsts ir noteikusi personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņu. Un šodien, ņemot vērā situāciju, ko izsauca kovids, neizdarības un tā tālāk, bet nu tomēr... lai palīdzētu dzīviem cilvēkiem izpildīt savu pilsonisko pienākumu aiziet vēlēt, pagarināt derīguma termiņu līdz tādam un tādam laikam. Tas laiks, cik es saprotu... un es domāju, ka Saeimas kontrolei šeit būtu jābūt... arī domāts tam, lai sakārtotu šīs lietas kopumā, bet šīsdienas lēmums un šīsdienas likumprojekts skar nevis tieksmi sodīt Iekšlietu ministriju vai PMLP, bet palīdzēt cilvēkiem risināt problēmu, pie kuras viņi nav vainīgi.

Tāpēc es aicinu šodien varbūt atstāt kritiku nākamajām reizēm, bet atbalstīt attiecīgo likumprojektu, jo tas tiešām ir vajadzīgs cilvēkiem, nevis ierēdņiem un deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Goldberga. Paldies, kolēģi. Daudzi šeit minētie jautājumi un vēl daudzi citi izskanēja komisijas sēdes laikā. Komisija vienojās, ka tik tiešām šis risinājums šajā brīdī ir visoptimālākais un būtu atbalstāms, bet komisija arī vienojās, ka tuvākajā laikā tiks veltīta atsevišķa komisijas sēde, lai izrunātu visus pārējos jautājumus, kā uzlabot un kā jau tiek uzlabots darbs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Goldberga. Komisijas sēdes laikā izskanēja, ka būtu nepieciešams vēl precizēt normas starp Saeimas Juridisko biroju... un arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji izteica to, tādēļ komisija lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vienu stundu un izskatīšanu otrajā lasījumā – šodienas, 30. augusta, ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Sveiki, kolēģi! Es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15 minūtes un izskatīšanu – šodien Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikumi: priekšlikumu termiņš – gan viena stunda, gan 15 minūtes. Mums ir jābalso par tālāko. Balsosim par priekšlikumu termiņu – viena stunda.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" – viena stunda! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 52, atturas – 7. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena stunda nav atbalstīts. Paliek spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes... Līdz 11.50? Līdz pulksten 11.50. Un izskatīšana – šodienas, 30. augusta, Saeimas sēdē.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā".

Likumprojekts izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumu palīdzību mazinātu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem militārās agresijas sekas, kuras izpaužas kā papildu izmaksas, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu. Likumprojekts paredz atbalstu grantu veidā energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, proti, uzņēmumiem, kuru energoizmaksas veido vismaz 10 procentus no kopējām izmaksām.

Atbalsta programma ir veidota saskaņā ar Eiropas Savienības krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem.

Komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, par steidzamību vēlaties runāt? Par steidzamību?

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Varam sākt debates? Uzsākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību uz šā likumprojekta 2. panta 4. punktu, proti, starp tiem, kuri nesaņems atbalstu, ir gan starptautisko un nacionālo sankciju subjekti, kas ir pareizi, gan uzņēmumi, kuru dibinātāju vidū ir Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskās un fiziskās personas. Tieši par pēdējiem es vēlos runāt.

Ja Krievijas pilsonis ilgstoši dzīvo Latvijā uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pamata un jau gadu desmitiem šeit veic legālu saimniecisko darbību... kad tā vidū... izplatās Krievijas Federācijas ietekme, vai viņu var pielīdzināt Krievijas Federācijas valstij? Ir taču skaidrs, ka šādas personas nekādā gadījumā nevar ietekmēt Kremļa politiku attiecībā uz Ukrainu.

Ņemsim piemēru. Kāds uzņēmējs, Krievijas pilsonis, dzīvojot Latvijā, pēkšņi uzzināja, ka Krievija uzbrūk Ukrainai. Vai viņam bija iespējas šajā pusgadā atteikties no Krievijas pilsonības, naturalizēties vai citādi izmainīt savu statusu? Jūs saprotat, ka tas nebija iespējams. Tādējādi, manuprāt, Ekonomikas ministrija šajā likumprojektā patvaļīgi izslēgusi no atbalstāmo uzņēmumu saraksta vairākas rūpnīcas – tieši uzņēmumus ar miljonu eiro apgrozījumu, ar lielu darbaspēku, ar lieliem cehiem un ražošanas ciklu, kas prasa enerģiju. To uzņēmumu eksporta potenciāls ir liels, bet šobrīd Krievijas un Baltkrievijas tirgus veido lielāko daļu no pasūtījumu paketēm, un tie ir slēgti.

Manuprāt, Latvijas Republikai vajadzētu atbalstīt visus Latvijā esošos uzņēmumus, kas pieder Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem. Šķiet, ka pilsonība nevarētu būt kritērijs, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem. Mēs neko nezinām par šo uzņēmumu īpašnieku politiskajiem uzskatiem. Esmu pārliecināts, ka šie cilvēki ievēro Latvijas likumus un nodrošina darbu daudziem simtiem Latvijas cilvēku.

Es ceru, ka kolēģi uzklausīs manus iebildumus un izslēgs šo formulējumu turpmākajā likumprojekta izskatīšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana otrajā lasījumā – šodien Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. augusts līdz pulksten 11.55, izskatīšana – šodienas, 30. augusta, Saeimas sēdē.

Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir mazināt vispārējo pieaugošo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tas paredz noteikt laikā terminētu valsts atbalsta pasākumu elektroenerģijas galalietotājiem – juridiskajām personām –, proti, elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā, ko segs no valsts budžeta līdzekļiem. Atbalsts neattiecas uz juridiskajām personām, kas ir valsts vai pašvaldību iestādes.

Komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību un to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vēlaties runāt par steidzamību?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un saprotu, ka deputāti vēlējās runāt debatēs, ja?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pieskaršos tikai vienai daļai šajā likumprojektā. Es esmu jau daudz runājis par to, ka atbalsts, ko piedāvā valdība, nav pietiekams, bet šeit mēs runājam par kapitālsabiedrībām. Tātad kuras kapitālsabiedrības varēs saņemt atbalstu? Kā jau ziņotāja minēja, ļoti precīzu un, manuprāt, ļoti svarīgu lietu pateica, ka šis likumprojekts neattieksies uz valsts kapitālsabiedrībām un uz pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Reālajā dzīvē tas nozīmē to, ka, visticamāk, tuvākajā laikā tiks slēgta virkne ledus... skolu. Es gribētu redzēt to izaicinājumu, kādā veidā turpmāk tiks nodrošināta Latvijā peldbaseinu darbība. Parādiet man tās pašvaldības, kurām kontos ir tādi resursi, lai samaksātu dubultu, trīskāršu energoresursu cenu pieaugumu. Sanāk tā, ka šis likums uz tām neattiecas.

Tāpat šis likums neattiecas arī uz mūsu slimnīcām. Slimnīcas arī turpmāk varēs cīnīties tāpat kā līdz šim. Energoresursu cenu pieaugums... Valdībā ir informatīvs ziņojums par kaut kādu daļēji iespējamu potenciālu atbalstu, par kuru slimnīcu pārstāvji jau ilgāku laiku runā, bet pēc būtības faktiski šis atbalsts netiek sniegts. Tādā veidā... kas notiek, kolēģi? Šīs izmaksas sedz paši iedzīvotāji caur tarifu. Un citas izejas jau nav, kādam rēķini ir jāsamaksā. Ja valsts nenāk palīgā, tad tas tiek pārlikts uz iedzīvotāju pleciem.

Tas pats attiecībā arī uz mūsu augstskolām... pa visu publisko sektoru.

Kolēģi, jūs šajā likumā, labi gribot... Kapitālsabiedrības ir vesela virkne no institūcijām. Bet kas tad dabū šo atbalstu? Kolēģi, ja mēs lasām to, kas šeit ir uzrakstīts, sanāk tā, ka vieni no dāsnākajiem atbalsta saņēmējiem, kas bija Covid-19 laikā, bija – kas? Kolēģi, kas bija pirmajās vietās? (Starpsauciens.) Ļaujiet man atcerēties. Rekur, man jau kolēģi atgādina – azartspēļu zāles. Tad šobrīd šo atbalstu varēs saņemt azartspēļu zāles, bet nevarēs saņemt peldbaseini, ledus halles, slimnīcas, augstskolas. Šīs visas institūcijas, kolēģi, šajā brīdī tiek izslēgtas, bet citu veidu komercdarbības veicēji varēs brīvi pieteikties.

Kolēģi, jums pašiem neliekas, ka šeit kaut kur ir notikusi neliela, bet būtiska kļūda? Viennozīmīgi pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir atbalstāms. Dievs ar tām – lai ir tām azartspēļu zālēm! Ja vajag, ja tām tiešām ir tik grūti, lai ir, nestrīdamies, bet iedodam atbalstu arī slimnīcām, peldbaseiniem. Arī tiem šis atbalsts ir nepieciešams.

Tāpēc aicinu uz otro lasījumu šo likumprojektu būtiski uzlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi! Īpaši Valaiņa kungs, kurš šobrīd neklausās! Būtu jāizlasa līdz galam likumprojekts.

Tas neattiecas uz pašvaldību kapitālsabiedrībām. Kapitālsabiedrības saņems šo kompensāciju (Starpsauciens: "Kādā veidā?"), bet problēma ir citur. Ir ierakstīts: "valsts un pašvaldību iestādēm". Un te gan ir bedre, biju komisijā un šo jautājumu uzdevu Ekonomikas ministrijai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šis kompensācijas mehānisms neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm. Ne uz kapitālsabiedrībām – kapitālsabiedrībām tiks –, bet taisni uz iestādēm.

Īsais kurss. Kas ir pašvaldības iestāde? Pašvaldības iestāde ir tāda iestāde, kas reģistrēta reģistrā ar reģistrācijas sākuma numuru – devītnieks un tad attiecīgi nulles (piecas vai sešas), kas atšķir pašvaldības un valsts iestādes no pārējām reģistrā reģistrētajām. Ko tas nozīmē?

Pašvaldības skola arī ir reģistrēta kā iestāde ar šo reģistrācijas numuru. Un skola nesaņems šo atbalstu. Tas nozīmē, ka skolai par elektrību būs jāmaksā tik, cik maksā. Bērnudārzs. Arī bērnudārzus pašvaldības mēdz reģistrēt kā iestādes. Arī sociālie dienesti tiek reģistrēti kā iestādes. Arī siltuma piegādātāji, ūdensapgādes uzņēmumi tiek reģistrēti kā pašvaldības iestādes. Ne visās, bet dažās pašvaldībās tā ir. Un te arī sākas tā problēma, ka tās pašvaldības, kurās ir šīs iestādes, pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar cilvēku apkalpošanu, maksās par elektrību pilnu maksu.

Es esmu iesniedzis priekšlikumu uz nākamo lasījumu – izņemt ārā kaut tikai pašvaldību iestādes. Tas, ko Ekonomikas ministrija saka, ka mēs nevaram atfiltrēt, kura ir skola, kurš ir bērnudārzs, vēl kaut kas, – tās ir muļķības. Pilnīgas muļķības. Pie mūsdienu IT iespējām to mēs varam atfiltrēt ļoti vienkārši.

Kolēģi, es aicinu pieiet šim pasākumam ļoti nopietni, jo tas, ka kādreiz pašvaldību budžeta atlikums bija ap 600 miljoniem... šobrīd šis atlikums ir krietni vien sarucis, jo daudz kas ir uzlikts uz pašvaldību pleciem cīņā ar kovidu un arī Ukrainas atbalstam.

Šobrīd šie papildu līdzekļi vairs nav pašvaldību rīcībā. Dažas pašvaldības jau tagad satraukušās, kā apmaksāt elektrības rēķinus. Mārupes pašvaldība jau tagad nezina, kā apmaksāt. Un tas ir nākamais solis... kam mēs tuvojamies šobrīd. Tas ir, ka mēs tā vieglprātīgi pavasarī pačivinājām par to, ka rudenī, apkures sezonā būs problēmas, bet tad mierināja – nekas, silta vasara, mēs te tā neko, aiziesim atvaļinājumos, atpūtināsim galvas, rokas, rumpjus un nāksim ar jauniem spēkiem. Tad tie jaunie spēki būs vajadzīgi sevis sildīšanai ziemā un rūpēm par to, kā izbēgt no tiem iedzīvotājiem, kam siltums būs nesamaksājams.

Kāpēc es tā apgalvoju? Es apgalvoju tāpēc, ka šobrīd pienāk arvien vairāk un vairāk ziņu par to, ka daudzās pašvaldībās iepirkumi par jaunajām katlumājām un šķeldu ir apturēti, izbeigušies bez rezultāta vai piedāvātājs ir atsaucis savu piedāvājumu. Kāpēc tas tā ir izveidojies? Tas tā ir izveidojies tāpēc, ka jau pavasarī manis pieminētais iepirkumu likums un arī atkārtotais iepirkumu likums šobrīd paredz ļoti garu procedūru, īpaši šajā krīzes laikā.

Ko tas nozīmē? Pieņemsim, šobrīd Ķekavā CFLA ietvaros ir pārtraukts iepirkums divu šķeldas katlu izbūvei, jo pretendents ir atsaucis savu piedāvājumu. Pretendentam vācu un austriešu piegādātājs ir pateicis, ka katla cena šajos trijos mēnešos ir pieaugusi no 30 līdz 50 procentiem, kas iepirkumā nav paredzēts, kas savukārt nav paredzēts finansējumā un velk līdzi sev birokrātisko procedūru tā, ka iepirkums šajā gadījumā jāpārtrauc. Ko tas nozīmē? Visu vasaru bumbiņas ir stumtas no vienas kabatas otrā un ir stāstīts par to, ka rudenī viss būs. Rudenī viss būs. Tikai nebūs katlu.

Tajā pašā laikā vietējie ražotāji, kas varētu to izdarīt, netiek sadzirdēti. Problēmas, par kurām es runāju jau pavasarī (par šķeldas piegādēm, par šķeldas nodrošināšanu, par šīm katlu mājām... ka tur vajadzētu rīkoties ātri, šo procedūru darīt ātri), nesadzirdēja. Nu mēs esam faktiski mēneša attālumā no nulles grādiem ārā, un risinājuma vēl nav.

Ko es ar to gribu teikt? Šīs problēmas ir sabriedušas, un es saprotu, ka dažs varbūt nesatraucas, jo pēc mēneša dosies citos biznesa laukos, ne vairs šeit, bet būs nākamie, būs nākamās problēmas, un tās būs ziemā, kad iedzīvotāji prasīs: kur ir solītais siltums, jūs taču teicāt, ka būs. Nu, es varētu divus apņemt un sasildīt, bet tas ir viss. Un cik jūs varat? Un vai jūs varat?

Tāpēc ir svarīgi šobrīd saprast, kā iziet no šīs situācijas. Un tas nav tikai šis manis pieminētais likums par elektroenerģijas sadārdzinājuma mazināšanu pašvaldībām. Tas saistās arī ar to, kāds būs un vai būs siltums. Tas pats saistās ar to, vai siltums būs tur, kur vēl joprojām dzīvo ilūzijās, ka gāze būs "forever".

Es domāju, ka drīz šīs problēmas ļoti asi nāks gaismā. Un, zinot latviešu tautas pacietību, kaut kad tā var uzsprāgt. Siltums ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki var izrādīt agresiju pret varu, jo šobrīd nekas... un es arī neredzu, ka kāds kaut ko darītu, lai šobrīd atrisinātu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu virzīt pirmajā lasījumā, bet ņemt laukā pašvaldības. Ja arī valsts iestādēm vajag elektrības samazinājumu – nāciet, augstākā ierēdniecība, aizstāviet, pierādiet, ka arī valsts iestādēm vajag šo samazinājumu, taču pašvaldību lauciņā, es zinu pavisam noteikti, šis samazinājums ir kritiski nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pēdējā laikā mēs diezgan bieži satiekamies Saeimas ārkārtas sēdēs un skatām likumprojektus, kuri it kā paredz atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem. Manuprāt, tas ļoti skaidri un skaisti parāda valdības nekompetenci un nekonsekvento rīcību. Pa gabaliņam, kā velkot kaķi aiz astes, tiek piedāvāts viens atbalsta apmērs vai veids tad maznodrošinātajiem, tad mājsaimniecībām, tad oglei, tad gāzei, tagad mēs skatāmies uz sadales pakalpojumu operatoriem.

Tā vietā, lai mērķtiecīgi un sistemātiski risinātu nopietnas problēmas, kuras stāv mums priekšā šajā rudenī un ziemā, valdība mēģina pa pilienam izspiest no sevis atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, kuri jau nevar apmaksāt rēķinus. "Rīgas namu pārvaldnieks" jau sāk algot un meklēt papildu darbiniekus juridiskajos dienestos, lai veiktu piedziņas pasākumus no cilvēkiem, kuri nespēs apmaksāt komunālos rēķinus. Tā vietā, lai nodrošinātu cilvēkiem atbalstu, "Rīgas namu pārvaldnieks" meklē juristus, un piedziņa šajā gadā... ziemā noteikti būs tas darbs, kas visaugstāk tiks atalgots.

Ja runājam konkrēti par to, kādus pasākumus citas valstis ieviesušas, tad Vācija plāno 10 miljardu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodokļu veidā. Francija paredz motivēt uzņēmumus – izmaksāt prēmijas.

Latvija valsts pārvaldē strādājošos plāno noalgot attālināti un līdz ar to paredzēt arī viņiem noteiktus atbalsta pasākumus. Ko Ekonomikas ministrija piedāvā uzņēmumiem, lai mazinātu inflāciju, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi var izmaksāt kompensējošos pasākumus siltumam un elektrībai saviem darbiniekiem? Neko. Valdība pa gabaliņam velk kaķi aiz astes.

Šis likumprojekts un piedāvātie risinājumi arī ir tikai mazs gabaliņš, nevis sistemātiska un kvalitatīva palīdzība Latvijas iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien valdībai un valdošajai koalīcijai bija iespēja apliecināt, ka viņiem tomēr ir reāls priekšstats par valstī notiekošo. Jau pirms nedēļas mēs runājām par to, ka nav normāli, ka no valsts palīdzības sistēmas ir izslēgtas skolas, bērnudārzi, slimnīcas, ugunsdzēsēju depo un policijas iecirkņi. It kā viņiem ziemas nebūs, un it kā viņi janvārī nesals.

Jau pašlaik vairākas slimnīcas, skolas, bērnudārzi ir spiesti palielināt maksu par ēdināšanu. Vecākiem tiek palielināts līdzfinansējuma apmērs, jo nav noslēpums, ka Baltijas valstis un Latvija ir rekordisti Eiropas Savienībā inflācijas ziņā. Un produktu cenas, es ceru, jūs katrs redzat, kad apmeklējat kādu no veikaliem, vienalga, vai tas būtu "Lidl" vai "Sky". Sieriņš "Kārums" maksā jau pāri 50 centiem...

Ignorējot un – vēl vairāk – ieliekot vienā... 3.¹ pantā kopā ar sankcijām... piederošām personām šo te – valsts un pašvaldību iestādes... nu, ziniet, tā tiešām ir ņirgāšanās. Es saprotu, ka tur ir ielikta kaut kāda tālejoša doma... varbūt lai pašvaldības sāktu ar valdību tirgoties. Es nezinu, kas tur ir ielikts, kādas politiskās nianses, bet tas, ka pašlaik šis likumprojekts nav domāts Latvijas iedzīvotāju atbalstam, – tas ir viennozīmīgi. No šī likumprojekta ir jāizņem 3.¹ panta daļa, kas attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm. Ir jāizņem.

Ja tas netiks izdarīts, aicināšu šodien balsot "pret" šo likumprojektu kopumā, lai valdība vēl piestrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Par 100 kilovatstundām elektrības – katram un katrai. Jautājums nav par elektrības cenām un cik tas izmaksās valsts budžetam. Arī ne par to, vai tas ir vai nav iespējams, vai ir par daudz vai par maz. Jautājums ir tikai un vienīgi par valsts attieksmi pret saviem pilsoņiem – koalīcijas partiju attieksmi, es uzsvēršu, VIENOTĪBAS karteļa partiju attieksmi pret cilvēkiem.

Šobrīd valstī ir ekonomiskā krīze. Inflācija ir virs 20 procentiem, energoresursu cenas kāpj nevis par procentiem, bet par reizēm. Protams, atalgojums netiek līdzi. Dažiem ir kādi iekrājumi, citiem to jau sen vairs nav. Sevišķi grūti ir ģimenēm ar bērniem, kur ienākumi ir zem vidējā Latvijā, kā arī pensionāriem. Kā viņiem izdzīvot šo ziemu? No kā samaksāt jaunos apkures un elektrības rēķinus?

Opozīcija pavisam nesen iesniedza priekšlikumu neaplikt ar soda naudām kavētos komunālo maksājumu rēķinus un neļaut izlikt cilvēkus uz ielas par nespēju nomaksāt komunālo maksājumu parādus. Koalīcija par to iesmēja. VIENOTĪBAS koalīcija par to iesmēja. Viņi neredz problēmu. Koalīcijas, tas ir, VIENOTĪBAS, politiķi lobē tiesu izpildītājus, nevis savus vēlētājus. Ļoti iespējams, ka VIENOTĪBAS vēlētāji arī ir tiesu izpildītāji. Šie maitas putni jau riņķo virs jūsu problēmām un pacietīgi gaida. Maltīte ir dāsni apmaksāta.

Piemēram, no valsts budžeta izšķērdīgi tiek apmaksāti sveši rēķini. Šogad – 90 miljoni airBaltic, kovidgultas, katra par 600 tūkstošiem, 300 miljoni palīdzība Ukrainai. Pat pērtiķi Rīgas zoodārzā dabū 45 miljonus. "Latvenergo" kopā ar pārējām Baltijas energokompānijām plēš septiņas ādas no saviem klientiem un pelna uz mūsu nelaimēm simtiem miljonu. Vai tas ir normāli? Vai tad vispirms nav jāparūpējas par saviem cilvēkiem, savas valsts cilvēkiem? Un kas tad ir valsts, ja ne tās pilsoņi?

Turklāt šī labdarība ir uz valsts nākotnes rēķina. Mēs aizņemamies, lai šķērdētu naudu svešām interesēm. Mūsu valsts parāds ir pieaudzis līdz 17 miljardiem. Maz, ka parādu veido nesaprātīgi tēriņi un nozagta nauda, parāds būs jāatmaksā mums visiem un jo īpaši mūsu bērniem. Vēl mūsu bērni būs spiesti maksāt par VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības sastrādāto.

Tieši tāpēc Latvijai ir vajadzīgi citi politiķi – politiķi, kuri domā par cilvēkiem, kuri dzīvo šeit uz vietas. Latvija var atļauties uzdāvināt saviem iedzīvotājiem tās 100 kilovatstundas mēnesī un vēl par katru bērnu – 50 kilovatstundas, lai vecākiem būtu iespēja iedot pusdienu naudu skolai. Ja vien ir griba.

Balsojot par koalīcijas partijām, tas ir, par VIENOTĪBU, Nacionālo apvienību un pārējiem VIENOTĪBAS satelītiem... ar ģirģeniem, smiltēniem un pārējiem... jums nekad nebūs atbalsta, mīļie cilvēki. Nekad. Jums būs nākamā OIK, nākamā afēra. Un VIENOTĪBAS vara turpināsies vēl četrus gadus – pret jūsu interesēm.

Man šajā brīdī ir jāatkārto: Latvija var atļauties katram pensionāram un katrai pensionārei šajā ziemā, šajā krīzes laikā, piešķirt simtprocentīgu atlaidi vidējam elektrības patēriņam. Proti, visi pensionāri var uz "Latvenergo" neprātīgās peļņas rēķina saņemt bezmaksas elektrību.

Latvija var atļauties katrai ģimenei, kurā ir viens, divi un vairāk bērnu, samaksāt 100 kilovatus un par katru bērnu – 50 kilovatstundas klāt uz "Latvenergo" neprātīgās peļņas rēķina.

Latvija var atļauties neiztērēt mērkaķiem 45 miljonus, bet iztērēt katrai mājsaimniecībai, lai bērnus var palaist skolā.

Latvija var atļauties apmaksāt elektrības rēķinus baseiniem, sporta nodarbībām, hokeja hallēm, lai bērniem būtu sporta nodarbības un lai bērni varētu iet uz skolu – uz "Latvenergo" neprātīgās peļņas un VIENOTĪBAS OIK afēras numur viens vai numur divi, vai numur trīs rēķina.

Latvija var atļauties piegādāt mūsu cilvēkiem lētāko elektroenerģiju.

Ja sabiedrība uzzinātu, kāda ir pašizmaksa vienam kilovatam, kas saražots Latvijā... Bet jums, mīļie cilvēki, to nekad neteiks, jo VIENOTĪBAI un VIENOTĪBAS karteļa politiķiem ir izdevīgi Latvijā lēti saražoto elektroenerģiju pārdot – ar dažiem starpniekiem – Nord Pool biržā, kas ir fikcija, lai pēc tam dārgi pirktu atpakaļ. Latvijai ir jāizstājas no Nord Pool biržas tagad un jānosaka fiksēts elektrības cenu apjoms.

Latvijai, lai cilvēki pārziemotu, ir jānosaka šķeldas eksporta embargo, nevis ar Nacionālās apvienības zemkopības ministra un citu līdzdalību Latvijas koksni, Latvijas šķeldu pa lēto jāatdod Zviedrijai. Jā, to pašu šķeldu, ar kuru Latvijā varētu darbināt rūpnīcas, kurināt, apsildīt... un, ļoti iespējams, ražot elektroenerģiju. Bet tas nav izdevīgi VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības politiskajam kartelim.

Mīļie cilvēki, ja jūs gribat, lai šajā krīzes ziemā jums būtu būtiskas – nevis kosmētiskas, bet būtiskas! – elektroenerģijas cenu atlaides, jums par to ir jāizdara savs lēmums vēlēšanās. Vēlēšanās jums ir jābalso par tiem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, varbūt tomēr pievērsieties likumprojektam, nevis vēlēšanām. Neizmantojiet, lūdzu, šo tribīni vēlēšanu sakarā. Debatējiet par likumprojektu.

A. Gobzems. Tātad – uz šīm vēlēšanām dodas tikai viens politiskais spēks...

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, lūdzu! Lūdzu neizmantot...

A. Gobzems. ... kurš piedāvā sabiedrībai lētu elektroenerģiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

A. Gobzems. Jūs paši redzējāt – man neļāva pabeigt, kad es runāju par lētu elektroenerģiju.

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu runājam. (Starpsauciens.)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Nu, šā likumprojekta galvenā jēga ir, lai būtu sabiedrībā parādījusies un izveidojusies pateicība valdošajai koalīcijai par tās rūpēm par cilvēkiem. Ka tās rūpes... tapa ļoti garu sarunu rezultātā, tas arī skaidrs. Ka tās runas vēl nav beigušās un vēl turpināsies šis process – arī tā ir patiesība. Tāpēc tas, kas ir izdarīts kaut drusku, – tas ir jāatbalsta.

Bet problēma ir daudz dziļāka. Pavisam nesen, pirms pāris dienām, ja es nemaldos, Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, izteicās par to, ka jāpieņem lēmumi, kas reorganizētu gāzes tirgus sistēmu Eiropā. Tas nozīmē, ka galvenais cēlonis ir nevis otrreizējās sekas, bet pašos pamatos – kā tika organizēta enerģijas apgāde Eiropas Savienībā, pēc kādiem apstākļiem un pēc kādiem mehānismiem. Tas ir nopietns jautājums, pie kura mums arī būs jāatgriežas.

Attiecībā uz to, kas ir ieplānots... Par likumprojektu. Šeit obligāti būtu jāizslēdz pašvaldību iestādes, neapšaubāmi, jo nākamais solis, ja tas nebūs izdarīts, jau šodien tiek gatavots, teiksim, Izglītības un zinātnes ministrijas gaiteņos, kur jau nopietni apspriež iespēju, ka visas skolas no 1. oktobra pāries uz attālināto apmācību. Jā, tiešām šeit būs baigā ekonomija, energoresursu ekonomija, bet tā būs pārlikta uz ģimenēm, un tur būs kaut kādas kompensācijas, bet... Tādi pasākumi jau ir pārrunāti un tiek gatavoti.

Es neizslēdzu, ka Veselības ministrija arī gatavo kārtējos pasākumus, lai optimizētu slimnīcu tīklu vai palielinātu pacientu iemaksas, lai segtu palielinātos izdevumus uzturēšanai, un tā tālāk. Tas viss vēl stāv priekšā.

Bet, runājot par konkrēto likumprojektu – izņemot šo pozīciju par pašvaldību iestādēm, jo tā kaitē visai sabiedrībai, visiem Latvijas ļaudīm, – to varētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Mīļie cilvēki, jūs pamanījāt – es piedāvāju veidu, kā nodrošināt lētu elektroenerģiju Latvijas sabiedrībai, un par to man atslēdza mikrofonu.

Es atgādinu: katram Latvijas pensionāram šajā ziemā uz "Latvenergo" rēķina, "Latvenergo" peļņas rēķina, ir iespējams pusgadu nodrošināt – pensionāra vidējā elektroenerģijas patēriņa apmērā – bezmaksas elektrību. Tas pats attiecas uz daudzbērnu ģimenēm.

Bet tas nekad nenotiks, ja pie varas paliks VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība. Viņi atslēgs mikrofonu... un atslēgs arī jūsu īpašuma tiesības, kad jūs nevarēsiet samaksāt rēķinus. Jums tas ir jāsaprot. Vienīgā viņu rīcība ir butaforija ar karodziņiem...

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, Gobzema kungs, lūdzu!

A. Gobzems. ... nevis īsts atbalsts cilvēkiem. Īsts atbalsts cilvēkiem būs, atkārtoju trešo reizi, izstāšanās no Nord Pool – šodien, "Latvenergo" peļņas samazināšana līdz nullei – šodien. Un šīs peļņas atdošana cilvēkiem – šodien.

"Latvenergo" peļņu atdodot cilvēkiem šodien, pensionāriem par elektrību nebūs šoziem jāmaksā. Tas ir tieši tik vienkārši... matemātiski.

Es nemaz nesākšu sarežģītu diskusiju par to, cik uzskrūvētas ir cenas par elektrības pārdali "Sadales tīklā". Es nemaz nesākšu runāt par to, cik daudz ir liekēžu, kas tiek baroti dažādos ar elektroenerģiju saistītos iepirkumos. Par to vairāk varētu pastāstīt Kola ģimene. Es runāšu tikai par "Latvenergo" peļņu – neprātīgu peļņu krīzes apstākļos. To saprot visa Latvijas sabiedrība.

Esošā varas koalīcija, šī varas koalīcija, nestrādā, cilvēki, jūsu labā, nekad nav strādājusi, un to pierāda viss. To pierāda tas, ka jūs ar katru dienu kļūstat nabadzīgāki un nabadzīgāki; ka jūsu skaits... to skaits, kuri ir spiesti pamest Latviju, kļūst arvien lielāks. To pierāda nolaistā galvaspilsēta; to pierāda uzņēmumi, kuri nespēj apmaksāt elektroenerģijas rēķinus; to pierāda jebkura ledus halle, kur bērni trenējas, sporto, vai jebkurš peldbaseins. Jebkura maizes ceptuve to pierāda.

Šī varas koalīcija nerūpējas par cilvēkiem. Un visi, kas ir gatavi strādāt ar VIENOTĪBU, ir tieši tādi paši. Visi. Tāpēc atcerieties to. Tie, kuriem, es ceru, nav zelta zivtiņas atmiņa, atcerieties pēc 30 dienām to un izmainiet savu dzīvi un savas valsts dzīvi! Sāciet cienīt, mīļie cilvēki, sevi un savas intereses – savas, savu bērnu, savas ģimenes intereses! Citādi jums vienkārši pavasarī visu atņems, tāpat kā līdz šim – bezkaislīgi... Un to ir piedzīvojuši ļoti daudzi Latvijas sabiedrības locekļi, kuriem bezkaislīgi atņem mājokļus, bezkaislīgi atņem darba algas. Simtiem, tūkstošiem cilvēku to ir piedzīvojuši, pastāvot šai esošajai varai.

Atveriet, cilvēki, acis!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija likumprojektu atbalstīja uz pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku to izskatīšanai Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15 minūtes. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šodien Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlos piedāvāt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – vienu stundu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir iesniegti divi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu: pirmais – viena stunda, un otrais – 15 minūtes.

Kolēģi, mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu – viena stunda. Tātad balsosim par priekšlikumu termiņu – viena stunda.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" – viena stunda! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad spēkā paliek, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 30. augusts līdz pulksten 12.35. Izskatīšana – šodienas, 30. augusta, ārkārtas sēdē.

Kolēģi, sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Atbildīgās komisijas dosies strādāt. Tas nozīmē, ka šodien Prezidijs sasauks vēl vienu ārkārtas sēdi, bet nevis tad, kad komisijas pabeigs darbu, bet tad, kad Prezidijs saņems no komisijām dokumentus un tabulas. Tā ka lūdzu mazliet pacietības.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Dagmārai Beitnerei-Le Gallai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

D. Beitnere-Le Galla (13. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Janīna Jalinska, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Juris Pūce, Ivans Ribakovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Ilga Šuplinska un Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to šā gada 30. augusta otrās ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.