Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trešā sēde 2022. gada 22. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas šā gada 22. septembra sēdes darba kārtību.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (Nr. 1604/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba (Starpsauciens: "Balsot!")... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā". Un komisija ir lūgusi likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā trešo jautājumu pirms 13. darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Uldis Augulis, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (Nr. 1628/Lp13).

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēs arvien vairāk pēdējā laikā dzirdam dažādus politiķu spriedelējumus par to, kas būtu jādara, lai mazinātu cilvēkiem energoresursu cenu pieauguma radītās sekas, un izskan... tai skaitā arī no valdības locekļiem izskan priekšlikums, ka būtu jāmazina arī akcīzes nodoklis degvielai.

Mēs, kolēģi, piedāvājam jau šodien iesniegt Saeimā, nobalsot un sākt darbu pie likumprojekta, kas paredzētu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Es jums tikai atgādināšu, ka šādi atvieglojumi pastāv vairākās Eiropas valstīs un vairākas Eiropas valstis šobrīd tieši konkurē ar mūsu lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem, izmantojot šo tirgus priekšrocību, ka viņu valstīs akcīze par degvielu ir vairākkārt zemāka, un tas viņiem dod priekšrocības viņu konkurētspējā.

Mēs aicinām arī Latvijā izlīdzināt šo situāciju un samazināt akcīzes nodokli, jo atgādināšu, kolēģi, degvielas cenas. Tas, ka tās vairs nav 2 eiro, nenozīmē, ka 1,70 eiro vai 1,80 eiro ir normāla cena. (Starpsauciens.) Mūsu ieskatā, šai cenai ir jābūt būtiski mazākai. Un ar nodokļu instrumentiem mēs to varam panākt.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni.) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (Nr. 1628/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Uldis Augulis, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šīs Saeimas laikā kā viens no lielākajiem panākumiem ir izdarīts tas, ka ir atlikta kadastrālo vērtību reforma gadu no gada – gadu no gada! Un dienas beigās... mums šobrīd tirgus projicētās vērtības kadastrālajai vērtībai pret to, kas ir šodien, ļoti būtiski atšķiras.

Ja mēs paskatāmies uz to, pie kā šobrīd strādā Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests... Ja kadastrālās vērtības stāsies spēkā tajā brīdī, kad mēs ar likumu to esam noteikuši, iedzīvotājiem šie maksājumi būs nesamaksājami pat situācijā, ja pašvaldība viņiem iedos 90 procentu atvieglojumu šim nodoklim... kas daudzviet jau tā ir noteikts.

Godātie kolēģi, četru gadu laikā... daudzām partijām, kas solīja to savā priekšvēlēšanu programmā... Es jums atgādināšu – šī ir tā iespēja vēlreiz mēģināt un tomēr atbalstīt noteikumu, ka vienīgais mājoklis tiek atbrīvots no nekustamā īpašuma nodokļa. Šajā likumprojektā mēs paredzam arī to, ka tas nevar būt uz pašvaldību rēķina, valsts budžetā ir jāatrod veids, kā to kompensēt pašvaldībām. Bet šobrīd, mūsu ieskatā, vēl jo vairāk – skatoties uz gaidāmo ziemu, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgajam mājoklim ir normāls, izskatāms risinājums, ko arī mēs aicinātu... tieši tā, atšķirībā no pabalstu politikas, ko šobrīd piekopj valdība, – ar nodokļu instrumentiem mazināt dzīves dārdzību Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Uldis Augulis un Janīna Jalinska lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1630/Lp13).

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots speciāli Latvijas senioriem, visiem tiem, kas šobrīd būtiski pārmaksā par zālēm, bet jo īpaši – Saeimas Sēžu zālē pārstāvētajai partiju apvienībai Attīstībai/Par!.

Godātie kolēģi no "Attīstībai/Par!"! Jūsu vadītā Veselības ministrija... Es gribētu, lai jūs kaut mazliet censtos kliedēt šaubas par to, ka jūsu ministrs darbojas, teiksim tā, populisma režīmā. Jūsu ministrs pirms vairākiem mēnešiem nāca ar informatīvo ziņojumu par to, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis medikamentiem, ka tas ir svarīgi; viņš nāca ar veselu analīzi par to, ka ir nepieciešams to darīt tagad un tūlīt.

Tāpat, no otras puses, Nacionālā apvienība to dara attiecībā uz dažādiem pārtikas produktiem – it kā ministru līmenī par to runā, bet tad, kad Saeimā mēs nonākam līdz balsojumam, neiet uz priekšu tā lieta.

Tāpat šobrīd... Attīstībai/Par!... Šis savā ziņā ir opozīcijas vairākkārtējais rosinājums. Savā ziņā jūs valdības līmenī to esat saklausījuši, it kā informatīvais ziņojums sagatavots, it kā visiem viss skaidrs, ka ir jāsamazina šis nodoklis medikamentiem. Regulēts tirgus... Skaidri zināms tas, ka šie medikamenti tik tiešām paliks lētāki tajā brīdī, kad mēs pieņemsim šo lēmumu. Nav jautājumu par to, ka cenas paliks vienā līmenī; par to var būt diskusija pie citiem jautājumiem, kad mēs skatām samazināto PVN. Šajā gadījumā pilnīgi noteikti tas notiks.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt to jau tagad, sākt diskusijas jau šobrīd, neatlikt tās uz nākamo Saeimu, jo, kas zina, varbūt nākamajā Saeimā būs tāpat kā ar citiem jautājumiem, kas uzreiz pēc vēlēšanām piemirsās, un ne vienu vien... mēs tādus zinām. Jau iepriekšējais balsojums par nekustamā īpašuma nodokli... Konservatīvo partija jau sen ir aizmirsusi to, ka viņiem ir bijis tāds solījums, vairs pat necenšas cīnīties.

Es aicinu jūs sākt darīt to tagad, nevis gaidīt kādu citu brīdi – vēl pēc četriem gadiem. Varbūt tāds brīdis jums arī nepienāks.

Aicinu jau tagad balsot "par" šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens:"Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1630/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Ārlietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās". Un deputāti Rihards Kols, Krišjānis Feldmans, Jānis Cielēns, Raivis Dzintars, Ivars Puga un citi lūdz to izskatīt kā sēdes darba kārtības pirmo jautājumu un arī izskatīt līdz galam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums – tiek iekļauts sēdes darba kārtībā kā pirmais jautājums, un deputātiem nav iebildumu pret tā izskatīšanu līdz galam.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Kārlis Šadurskis, Juris Pūce, Krišjānis Feldmans un Raivis Dzintars lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts – ir iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā. Un, lemjot par sēdes darba kārtības izmaiņām, esam arī nolēmuši to izskatīt līdz galam.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Reaģējot uz pēdējā laika notikumiem – ziņām no Krievijas Federācijas varasiestāžu un uz laiku Krievijas Federācijas un separātistu okupēto Ukrainas teritoriju tā saukto administrāciju puses –, kā arī atsaucoties uz Ukrainas Augstākās Radas aicinājumu ANO, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un to parlamentārajām asamblejām, kā arī pasaules valdībām un parlamentiem neatzīt Krievijas okupācijas administrāciju tā saucamo referendumu rīkošanu un jebkādus to rezultātus uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās, Ārlietu komisija vakar pieņēma paziņojumu "Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās", vienlaikus vienojoties šo paziņojumu virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Par paziņojuma saturu. Paziņojumā nosodām Krievijas plānu rīkot un pilnā mērā atbalstīt nelikumīgus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai, kas plānota no 23. līdz 27. septembrim šajā gadā; uzsveram, ka jebkādi referendumi Krievijas uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās ir pretrunā ar Ukrainas tiesību aktiem, konstitūciju un starptautiskajām tiesībām.

Cienījamie, godātie kolēģi, nolasīšu visu paziņojuma tekstu:

"Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās"

Latvijas Republikas Saeima:

ņemot vērā Ukrainas Augstākās Radas 2022. gada 11. augusta aicinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un to parlamentārajām asamblejām, kā arī pasaules valstu valdībām un parlamentiem neatzīt Krievijas Federācijas pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās okupācijas administrāciju rīkotos tā sauktos referendumus un jebkādus to rezultātus;

atgādinot, ka neattaisnojamais Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī tām saistībām, kuras Krievija uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

norādot, ka Krievijas Federācija, īstenojot vērienīgu militāro agresiju pret Ukrainu, turpina centienus nelikumīgi anektēt okupētās Ukrainas teritorijas, tajās organizējot viltus referendumus un izsniedzot Ukrainas pilsoņiem Krievijas Federācijas pases, kā arī masveidīgi praktizē Ukrainas pilsoņu nolaupīšanu un deportācijas uz Krievijas Federācijas teritoriju,

stingri nosoda Krievijas Federācijas plānus rīkot un pilnā mērā atbalstīt nelikumīgos referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijas teritorijai, kuri paredzēti laika posmā no 2022. gada 23. septembra līdz 27. septembrim, un uzsver, ka jebkādi referendumi Krievijas Federācijas pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās ir pretrunā ar Ukrainas tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām;

uzsver, ka Krievijas Federācijas rīkotie referendumi ir klajā pretrunā ar ANO Statūtiem un ar Ukrainas konstitūciju, ka tiem nebūs juridiska spēka un ka Latvija neatzīs nedz šo referendumu, nedz jebkādu to rezultātu leģitimitāti;

atkārtoti uzsver savu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, savu nemainīgo apņēmību neatzīt pretlikumīgo Krimas aneksiju un sniegt atbalstu Ukrainas dziļākai integrācijai eiroatlantiskajā telpā;

aicina starptautisko sabiedrību neatzīt Krievijas Federācijas plānoto un okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto tā saukto referendumu un jebkāda cita veida "tautas gribas izpausmju" rezultātus, kā arī neatzīt Krievijas Federācijas pases, kas izdotas okupētajās Ukrainas teritorijās;

aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt sankcijas pret Krievijas Federāciju, lai vājinātu Krievijas bruņoto spēku spējas turpināt militāro agresiju Ukrainā; palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai; vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un aicina saukt vainīgos pie atbildības; turpināt izolēt Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus attiecībā uz Baltkrieviju un noteikt tai līdzvērtīgas sankcijas kā Krievijas militārās agresijas atbalstītājai." Paziņojuma beigas.

Kolēģi, atgādināšu, ka Saeima jau iepriekš ir lēmusi par līdzīga veida mēģinājumiem no Krievijas puses leģitimēt savu agresīvo, imperiālistisko ekspansiju citu suverēnu valstu teritorijās. 2014. gadā Saeima stingri nosodīja Krievijas agresiju Krimā kā rupju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu no starptautisko tiesību viedokļa, paužot, ka Latvija uzskata Krimas aneksiju par nelikumīgu un atsakās atzīt Krievijas de facto varu šajā pussalā. Kā 2014. gadā, tā šobrīd Krievija nepārprotami pārkāpj starptautiskos noteikumus, tostarp ANO Statūtus, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Helsinku Nobeiguma aktu, Eiropas Padomes Statūtus, 1994. gada Budapeštas memorandu, atklāti un mērķtiecīgi apdraud Ukrainas reģiona un visas Eiropas drošību un stabilitāti.

Kolēģi, tāpat kā starptautiskā sabiedrība, arī Latvija jau iepriekš ir paudusi, ka militārās okupācijas apstākļos rīkotais referendums ir un būs neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti. Aicinu par to paziņot arī tagad, pirms jaunākajiem plānotajiem referendumiem tuvākajās dienās, noraidot šo Krievijas fatal comply pieeju ārpolitikas veidošanai kā neleģitīmu.

Cienījamie, godātie kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt sagatavoto paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Frakcijas SASKAŅA vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti nepiedalīsies (Starpsaucieni.) balsojumā par Saeimas paziņojumu par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās teritorijās Ukrainā. Ir skaidrs, ka referendumi teritorijās, kurās notiek aktīva karadarbība, netiek uzskatīti par leģitīmiem un to rezultāti netiek starptautiski atzīti. Līdz ar to Nacionālās apvienības iesniegtajam (Starpsauciens.) tekstam nav citas motivācijas, kā atkal izmantot Saeimas tribīni par priekšvēlēšanu mītiņa vietu.

Nespējot sekmīgi vadīt sev uzticēto ekonomikas nozari, Nacionālā apvienība visu uzmanību koncentrē darbības imitācijai ārlietu jomā. SASKAŅAS deputāti uzskata, ka Nacionālās apvienības aktivitātes bijušas ilgstoši vērstas uz Latvijas sabiedrības šķelšanu, krieviski runājošo Latvijas pilsoņu aizskaršanu, viņu lojalitātes apšaubīšanu. Tas rada bīstamu spriedzi, jo īpaši pašreizējos apstākļos. SASKAŅA neuzskata par iespējamu ar savu līdzdalību šādos balsojumos atbalstīt politisko spēku, kura darbību uzskata par šķeltniecisku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Es nevaru nereaģēt uz šādu demagoģiju no frakcijas SASKAŅA puses. Ir skaidri norādīts, ka tas ir Ārlietu komisijas sagatavots Saeimas paziņojums. Ārlietu komisija vakardienas sēdē, izņemot klātneesošos SASKAŅAS deputātus, kuri neuzskata par pienākumu piedalīties Ārlietu komisijas darbā, vienbalsīgi atbalstīja Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu virzīt kā Saeimas paziņojuma projektu.

Vērstā retorika un leksika absolūti norāda, ka dziļi sirdī SASKAŅAS deputāti, visticamāk, cer, ka okupētās teritorijas tiks iekļautas Krievijas Federācijas sastāvā. Domāju, ka tas ir bīstams orientieris, kas ir gan partijā "Saskaņa", gan tās frakcijā, un tam būtu jābūt kā visskaļākajam brīdinājuma signālam ikvienam vēlētājam Latvijā, piedaloties 14. Saeimas vēlēšanās. Lūdzu to ņemt vērā un attiecīgi vadīties no šīsdienas balsojuma par Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

R. Kols. Komisijas vārdā viss ir pateikts.

Aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajiem referendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Janīnas Jalinskas, Romāna Naudiņa un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šobrīd Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums, kas ir spēkā esošs, pilnīgi noteikti nesasniedz šī likuma noteikto mērķi – samazināt un... cilvēkiem padarīt samaksājamus energoresursus.

Godātie kolēģi, šajā likumā noteiktie limiti jau vairākkārt ir pārskatīti, limiti, kas tika izstrādāti jūnijā, un valdība visas vasaras garumā neko pēc būtības neuzlaboja šim likumam... iesniedzot septembrī šo likumprojektu Saeimā... Augustā, kad mēs to pieņēmām, šie limiti viennozīmīgi ir noteikti pārāk augsti – no kuriem sāk maksāt energoresursu cenu pieauguma atbalstu. Tāpat arī šajā likumā noteiktais kopējais atbalsta apjoms ir pārāk zems.

Iedzīvotājiem šis likums pēc būtības dzīvi neuzlabos, šis likums dzīvi padarīs sarežģītu, jo, ja cilvēks par divistabu dzīvokli Purvciemā par siltumu saņem 400 eiro rēķinu vai 300 eiro rēķinu, būtiskas atšķirības nav – ne vienu, ne otru samaksāt nav iespējams. Tāpēc šajā likumā ir jāmaina pamatpieeja un jānosaka tas, ka griesti, no kuriem sāk maksāt atbalstu, ir zemāki.

Piemēram, bija izslavināts priekšlikums, ka par malku varēs saņemt atbalstu. Šī likumprojekta izpratnē cilvēks par malku tik un tā samaksā divreiz vairāk un no tā pieauguma, kas tur ir, viņam atmaksā divus eiro. Tas ir atbalsts, vai tā ir acu aizmālēšana? Tas pats attiecas arī uz dzīvokļiem, par kuriem nāks apkures rēķini.

Ieskatieties rūpīgi, kas šajā likumprojektā ir noteikts. Atbalsta griesti, no kuriem vispār sāk maksāt, daudzviet jau ir dubultā, tie rēķini jau uzreiz pieaug dubultā, un tikai tad tev sāk maksāt atbalstu. Un, ja tavs rēķins (kā Ķekavā) pieaug četras reizes, tad atbalsta intensitāte... griesti ir uzlikti jau šeit, un šie griesti... to maksimālo summu viņi saņem... viņiem tik un tā šis rēķins paliek ārkārtīgi liels.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt... un pārskatīt šos limitus. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka šie limiti nav taisnīgi, šos limitus vajag noteikt... gan zemāku slieksni, gan lielāku atbalsta intensitāti kopumā.

Tāpēc, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un uzsākt diskusijas komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums dažreiz Saeimā notiek diezgan interesantas lietas. Vakardien... laikam manā vietā vajadzēja uzstāties, piemēram, Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram, bet nu labi... Vakardien notika Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde, kurā tika skatīts arī jautājums par atbalsta mehānismiem enerģētiskās krīzes laikā (Starp citu, daži no kolēģiem, kas parakstīja šo Saeimas lēmuma projektu, arī ir šīs komisijas deputāti.) un tika uzklausīti ziņojumi gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Labklājības ministrijas... kuri ir sagatavojuši jaunu atbalsta paketi, kurā ir cenu griesti elektrībai, gāzei, apkurei un tā tālāk. Piedāvātās paketes kopējais apjoms finansiālā ziņā ir 808 miljoni eiro. Un mums, kolēģi, – tomēr esam viena Saeima – vajadzētu sekot līdzi tam, kas notiek, un, ja kas, vakardien Saeimas mājaslapā bija arī paziņojums... preses relīze par šo.

Tātad, kolēģi, vismaz no Ekonomikas ministrijas mēs dzirdam apliecinājumu, ka šī jaunā atbalsta pakete tiks iesniegta valdībai izskatīšanai nākamnedēļ, un mēs ceram, ka pēc divām nedēļām šie dokumenti, ja valdība nevilcināsies, nonāks arī Saeimā.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tātad, godātie kolēģi...

V. Dombrovskis. Es atkārtošu, mēs runājam par atbalstu 808 miljonu eiro apmērā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Dolgopolova, Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, izskatīšanai Saeimā iesniegti trīs SASKAŅAS sagatavotie likumprojekti: "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"", "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" un "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Šo grozījumu mērķis ir indeksēt visus fiksētos pabalstus, tostarp ģimenes valsts pabalstu.

Es vēlos atgādināt, ka inflācijas negatīvās ietekmes mazināšanai Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, pensijas palielinot vidēji par 23 procentiem, taču garantētā minimālā ienākuma jeb GMI līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, nav indeksēts joprojām. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts ir materiāls atbalsts minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. Šie ikdienas izdevumi inflācijas rezultātā ir būtiski auguši, un minētā pabalsta apmērs vairs neatbilst pašreizējai sociālekonomiskajai situācijai. Šo cilvēku garantētā minimālā ienākuma līmenis aizvien tiek rēķināts pēc 2018. gada statistikas datiem. Ņemot vērā būtisko patēriņa cenu pieaugumu, var secināt, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis – 109 eiro pirmajai personai vai vienīgajai personai un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā – nav pietiekams, lai segtu pat pārtikas iegādi, nerunājot par tādiem izdevumiem kā mājokļa izdevumi un veselības aprūpe. Tas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, ka pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma slieksni, Saeima un valdība veica grozījumus normatīvajos aktos, taču, mūsuprāt, šie grozījumi bijuši formāli, jo arī 2023. gadā plānotais garantētā minimālā ienākuma sliekšņa palielinājums no 109 uz 125 eiro nebūs pietiekams, lai nodrošinātu mūsu līdzpilsoņiem cilvēka cienīgu dzīvi. Arī tiesībsargs Juris Jansons aicinājis valdību pārskatīt minimālā ienākuma līmeņus attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar 2022. gada oktobri.

Grozījumu mērķis ir uzdot Ministru kabinetam līdz 2022. gada 15. oktobrim pārskatīt garantētā minimālā ienākuma sliekšņa apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, lai kompensētu straujās inflācijas ietekmi uz trūcīgo personu sociālo nodrošinājumu atbilstoši šā brīža sociālekonomiskajai situācijai, sākot ar 2022. gada 1. novembri.

Šādu grozījumu rezultātā tiks aizsargātas personas ar viszemākajiem ienākumiem un tiks mazināts nabadzības risks sabiedrībā. No valsts budžeta šim mērķim būtu jānodrošina pašvaldībām nepieciešamais līdzfinansējums indeksētā garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksai, sākot ar 2022. gada 1. novembri. Tam vajadzētu veikt apropriācijas pārdali 2022. gada budžetā, paredzot budžeta līdzekļus garantētā minimālā ienākuma sliekšņa paaugstināšanai un pabalstu izmaksai.

Es vēlos atgādināt, ka Eiropas Komisija un OECD ir norādījušas, ka minimālo ienākumu sliekšņus ir nepieciešams pārskatīt ik gadu, nevis reizi trijos gados, jo citādi tiek kavēta ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšanās.

Aicinu balsot "par" šo un diviem nākamajiem likumprojektiem, jo tā ir vienota pakete.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30 (Starpsaucieni: "Nav!"), pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Dolgopolova, Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Dolgopolova, Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es vispār bišķiņ šokā no tā, ka jūs neatbalstījāt šos likumprojektus, tāpēc ka šodien realitāte ir tāda, ka mums vajag indeksēt gan pabalstus (Starpsaucieni.), gan pārskatīt... Nē, nē, nu, bet es pagājušajā nedēļā arī mēģināju jūs pārliecināt nodot komisijai. Es saprotu, varbūt komisijā kaut kur mēs kā frakcija izstrādājam neprecīzu likumprojektu, bet jūs to varat klausīties, par cilvēkiem padomāt un izskatīt. (Starpsaucieni.) Mani traucē deputāti.

Sēdes vadītāja. Starpsaucieni pēc Kārtības ruļļa ir atļauti.

A. Klementjevs. Bet viņš tik skaļi runā, ka man (Starpsauciens: "Jā!")...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpinām debates!

A. Klementjevs. Nē, bet es (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Bet, kolēģi, starpsaucieni nedrīkst traucēt debates! Starpsaucieni ir atļauti, bet debates (Starpsaucieni.)... Labi, kolēģi, netērējiet debašu laiku!

Lūdzu, turpiniet debates! (Starpsaucieni: "Netraucēsim!")

A. Klementjevs. Bija pilnīgi... Es runāju par cilvēkiem – gandrīz 150 tūkstoši. (Starpsaucieni.) Nē, nē, es mierīgi gatavs diskutēt ar jums komisijā. Nodosim likumprojektu komisijai, paskatīsimies uz konkrētiem sociālajiem portretiem, kā izskatās mūsu trūcīgie cilvēki.

Es gribu jums teikt, ka 109 eiro garantētais minimālais ienākums – tas ir nekas. Un vienīgais, kā mēs varam palīdzēt konkrētajā situācijā, – piešķirt universālus pabalstus un kaut kā cilvēku maciņos mīkstināt to inflācijas kāpumu, tāpēc ka pensionāri katru mēnesi reāli zaudē 35 procentus. Mēs varam lepoties par to, ka noteicām indeksāciju par diviem mēnešiem agrāk, un varbūt arī par to, ka indeksācija ir lielākā, bet realitātē pensionāri, kuri saņem pensiju ar tām visām piemaksām un indeksācijas izmaksām, vienalga veikalā nevar atļauties sviestu par trīs eiro un ir pārgājuši uz margarīnu, kas ir daudz lētāks un neveselīgāks. Viņi nevar atļauties parastu vistas gaļu, kura maksā jau gandrīz deviņi eiro. Un plānots, ka nākammēnes tā būs pāri par desmit.

Un jūs tā mierīgi sēžat ar anekdotēm. (Starpsauciens.) Jā, tu sen neesi bijis veikalā, aizej un paskaties! (Starpsauciens.) Jā, tajos veikalos, klausies... ne darbos... ir tādas cenas... Ja ieejam parastā ekonomiskās klases veikalā, tā gaļa reāli ir ļoti dārga. Pieņemsim, parastais sieriņš, kurš vispār izskatās ne kā deserts, šodien ir viens no dārgākajiem piedāvājumiem – 59 centus maksā mūsu "Kārums".

Es nezinu vispār (Starpsauciens.)... Jūs tā ar tādu smaidu... un vispār tā domājat, it kā tie nav mūsu pilsoņi. Tie ir mūsu iedzīvotāji, kurus varbūt daudz vairāk uztrauc, vai viņi varēs atļauties to sieriņu vienreiz mēnesī. (Starpsauciens.) Es runāju par vistas fileju, ja jūs nezināt. Labi, runāsim konkrēti – vistas fileja. (Starpsauciens.) Jā, jā, Lidl, es saprotu, ka Vācijas konsorcijs uzturas... bet, ja jūs aiziesiet pie lietuviešiem, uz Maxima, redzēsiet reālu cenu. Es brīnos, ka deputāti ir atrauti no dzīves un nezina reālās cenas. Es nākamreiz sagatavošu izziņu no Maxima un nolasīšu jums cenas. (Starpsauciens: "Maxima ne...") Nu, labi... labi, labi!

Sakarā ar visu to gribu jums pateikt: lai būtu konstruktīva saruna, nodosim likumprojektu komisijai. Komisijā jūsu pārstāvji un mēs sabalansēsim gan budžetu, gan pabalstus.

Paldies par atbalstu. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1624/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valdības izstrādātais atbalsta plāns energokrīzē – tās ir kā drupačas pirms pašām vēlēšanām un fundamentāli neko nemaina. Mēs, partija "Republika", esam iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā"... gan kokskaidu granulām, gan siltumenerģijai, gan pārtikai, gan elektrībai. Pasekojot līdzi, ko krīzes laikā dara ministrijas... Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrija rīkoja sanāksmi, kur ļoti aktīvi Nacionālā apvienība iestājās par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai. Protams, viens ir veidot diskusijas un pūst miglu acīs cilvēkiem, otrs – reāli padarīt darbu.

Es aicinu Nacionālo apvienību nobalsot šodien "par," lai mēs komisijā varam strādāt pie šīm četrām nosauktajām lietām un samazināt tām pievienotās vērtības nodokli.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1624/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 53, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas ir fundamentāli nepareizi – atņemt cilvēkiem viņu nekustamo īpašumu par to... ko viņi jau ir samaksājuši... un katru gadu par to maksāt noteiktu summu. Mēs zinām, ka kadastrālās vērtības pieaugs no 2023. gada un šo četru gadu laikā nekas nav mainījies, lai cilvēkus atbrīvotu no nekustamā īpašuma nodokļa.

Es šobrīd noteikti vērstos pret Nacionālo apvienību, jo uzskatu, ka tā ir pilnīgākā muļķība... ka, piemēram, Siguldā bērniem tiks liegtas brīvpusdienas tikai tāpēc, ka divus mēnešus vecāki nebūs samaksājuši nekustamā īpašuma nodokli. Kur vēl lielāku muļķību mums Latvijā var izdomāt (Starpsauciens.) – liegt ēdienu bērniem. Viņiem ir nepieciešama šī ēdienreize katru dienu, neskatoties uz to, kādi viņiem ģimenē būtu līdzekļi. Un tas ir kauns.

Pirms gada es sniedzu priekšlikumu – ģimenēm, kur ir bērni ar invaliditāti, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Un Nacionālā apvienība arī toreiz balsoja "pret" un līdz šim nav devusi nekādu priekšlikumu, kā risināt šo problēmu, – ne palīdzot ģimenēm, kur ir bērns ar invaliditāti, ne palīdzot Latvijas iedzīvotājiem vispār tikt vaļā no šī nekustamā īpašuma nodokļa. Ir daudz un dažādi veidi, kā pašvaldības var gūt papildu finanšu resursus savā budžetā, tas ir, veicināt uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbība veicina nodarbinātību un nodarbinātība nozīmē papildu nodokļus. Nav jāatņem iedzīvotājiem īpašumi.

Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ramonas Petravičas, Aināra Vilciņa, Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko un Romāna Naudiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad šie grozījumi paredz, ka Valsts fondēto pensiju likumā tiek veikti grozījumi, ar ko fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāls tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā, ja dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.

Šobrīd notiek tā, ka ir jādodas, jāuzraksta iesniegums un tikai tad var novēlēt šo fondēto pensijas kapitālu kādai noteiktai personai. Tomēr es uzskatu, ka nav šie uzkrājumi jāuzdāvina valstij, ja gadījumā nav parakstīts iesniegums, bet automātiski, kā es minēju, tas tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Ļubovas Švecovas, Alda Gobzema, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes un Aināra Vilciņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! 2020. gada 4. jūnijā, kad Saeimai tika piedāvāts lemt par pilnvaru nodošanu Ministru kabinetam, tas notika ļoti ātri, bez sabiedriskās apspriešanas, un praktiski dažu dienu laikā tas tika izlemts. Joprojām Saeimai nav pilnu pilnvaru lemt par iedzīvotāju dzīvi, jo to joprojām lemj pēc Ministru kabineta noteikumiem "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuros jau ir pāri par 400 punktiem, un tie turpina tikai augt un augt. Šobrīd mēs redzam, ka attiecībā uz darba devēju tiesībām un darbinieku tiesībām praktiski nekas nav mainījies. Šajā likumā punkts... 7.², 7.³, 7.⁴... joprojām šie punkti ir palikuši, un mēs redzam, ka tie tiek arī ļaunprātīgi izmantoti.

Anotācijā... kad šie punkti pagājušā gada rudenī nonāca Saeimā... tika norādīts, ka vakcinētas personas slimo mazāk par nevakcinētām personām, vakcinācija tiešām palīdz, un tāpēc, lai cilvēkus piespiestu vakcinēties, tiek ierosināta šī neobligātā vakcinēšanās. Mēs zinām, ar ko tas beidzās, mēs zinām, cik daudz cilvēku ir cietuši no šīs nežēlīgās politikas. Mūsu krājumos – jau vēsturiskajos krājumos, mēs tā varam teikt – ir simtiem vēstuļu no iedzīvotājiem, kuri ir aprakstījuši savu dzīvi pēc šiem lēmumiem. Jūs negribēsiet tās lasīt, jums tiešām būs kauns, kādā izmisumā jūs bijāt iedzinuši un joprojām esat iedzinuši cilvēkus.

Es jums pateikšu konkrētu piemēru, ko jūs esat nodarījuši. Neredzīgo pansionātā no darba nežēlīgi tika atstādināta sieviete, kas attālināti sniedza psiholoģisku palīdzību neredzīgiem cilvēkiem. Viņa neradīja nekādu risku šiem cilvēkiem, bet viņa bija valsts darbā. Tāpat tika atstādināts arī datorspeciālists, arī neredzīgais, pirmās grupas invalīds, kas pasniedza neredzīgajiem datorprasmi, lai viņi varētu kaut mazliet paklausīties, kas notiek pasaulē, – arī tāpēc, ka viņš strādāja valsts darbā. Šādas situācijas ir vairākas, mēs par šīm situācijām zinām, un mēs par tām runāsim daudz un dikti.

Tāpēc, kolēģi, beidzot ir pienācis laiks šīs normas svītrot no likuma, pat ja jums agrāk, pirms gada, šķita, ka tās ir nepieciešamas, jo nu jau jūsu epidemiologi runā, ka vakcinācija nav palīdzējusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Vitenberga, Kārļa Šadurska, Jura Pūces, Krišjāņa Feldmana un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsaucieni.)

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Laikā, kad vadīju Ekonomikas ministriju, bieži vien no uzņēmējiem saņēmu ierosinājumu... ka Latvijā trūkst atbalsta programmas, ar kuras palīdzību spētu realizēt ambiciozas biznesa idejas, jaunus projektus – veidot jaunas ražotnes, attīstīt jaunus ražošanas virzienus –, kas piešķirtu mūsu eksporta portfelim pievienoto vērtību... lai pārstrādātu gan koksnes resursus, gan graudaugus šeit uz vietas. Tā ka bieži vien eksportējam produktus ar zemu pievienoto vērtību, bet ir nepieciešams valsts atbalsta plecs, lai šo situāciju labotu.

Par spīti tam, ka... Atceros, arī mums koalīcijā bija smagas debates un bija kolēģi, kas teica: kādas tad mūsu uzņēmējiem ambīcijas, ko tad viņi plāno ražot vai uzlabot... bet izdevās panākt vienošanos par 100 miljonu eiro atbalsta programmu, investīciju fondu. Es teiktu, ka tā ir viena no apjomīgākajām atbalsta programmām mūsu valsts vēsturē, kura ir vērsta tieši uz uzņēmēju attīstību. Un šis fonds strādā gaužām vienkārši: valsts aizdod naudu, lai šos projektus varētu realizēt, bet uzņēmēji apņemas īstenot kritērijus – nodarbināt cilvēkus eksportam, maksāt lielāku algu, nekā tā ir vidēji reģionā, investēt pētniecībā un attīstībā, un zaļajās tehnoloģijās.

Interese no uzņēmējiem bija ļoti, ļoti liela – pieteicās 45 komersanti, kuri bija gatavi šādu projektu attīstībā investēt gandrīz pusotru miljardu eiro. Ar esošajiem līdzekļiem, programmas apjomu tiks radītas aptuveni tūkstoš jaunas darba vietas, katru gadu eksporta apjoms ir vairāk nekā 300 miljoni, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā – 18 miljoni. Tā ir niša, kura līdz šim ir trūkusi, un mēs esam lejasgalā, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, tieši investējot pētniecībā. Ik gadu darba algas nodokļos vien valsts iekasēs vairāk nekā 10 miljonus. Tā ka veiksmīga programma, kur no šādu projektu attīstības arī valstij būs diezgan ātrs ieguvums.

Visiem 45 projektiem ar esošo finansējumu nepietiek; paldies kolēģiem koalīcijā – ir panākta vienošanās, ka šo programmu mēs turpinām, jo starp šiem 45 projektiem virkne projektu ir ar augstu gatavības pakāpi, projekti ir gatavi realizēšanai. Šie grozījumi, kas ir iesniegti (ar deputātu parakstiem), paredz, ka šai programmai tiks novirzīti papildu 52 miljoni eiro, ar šiem līdzekļiem tiks radītas vēl 400 jaunas darba vietas un katru gadu būs papildu 70 miljonu eiro eksports. Tā ka svarīga programma. Un arī tiem uzņēmumiem, kuri šobrīd ir palikuši aiz svītras, šī varbūt būs ļoti pozitīva ziņa.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt un pēc iespējas ātrāk skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Vitenbergam šā gada 15. septembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Vitenberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15. septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Rancāns, Mārtiņš Šteins, Juris Pūce, Marija Golubeva un Normunds Žunna lūdz pārcelt Saeimas darba kārtības 37. punkta – likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1599/Lp13) – izskatīšanu pēc likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad – par likuma otrreizēju caurlūkošanu.

Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 16. septembrī ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 8. septembrī pieņemto Pašvaldību likumu. Atbildīgā par šo likumu ir Valsts un pašvaldības komisija. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu komisijas... Mikrofons ir jau ieslēgts komisijas priekšsēdētājai Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Komisija lēma: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. oktobrī.

Sēdes vadītāja. 3. oktobris?

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. oktobris, izskatīšana  Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. – deputāta Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. – arī Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 4. – deputāta Kola priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 6. – deputāta Kola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu... Kopumā ir gandarījums, ka virkne priekšlikumu, kas saistās ar uzturēšanās atļauju izsniegšanas sašaurināšanu Krievijas pilsoņiem, tātad... tiesību saņemšanu, likumprojektā ir atbalstīti.

Vienlaikus šis priekšlikums (balsojums ar minimālu pārsvaru – četri pret pieci) neguva atbalstu, kas faktiski... šis priekšlikums paredz izņēmuma gadījumus sašaurināt uz tiem gadījumiem, kas izriet no humāniem apsvērumiem, piemēram, ģimenes apvienošanās, vai starptautiskajām tiesībām. Ar šo punktu neattiecināšanu uz Krievijas pilsoņiem faktiski tiek apturēta jaunu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana un esošo termiņuzturēšanās atļauju pagarināšana, izņemot gadījumos, kas saistīti ar patvēruma tiesību īstenošanu, laulībām un nepilngadīgo aizbildniecību.

Iekšlietu ministrija argumentē, ka šīs tiesības izriet no Eiropas Savienības direktīvām – gan no 2016. gada direktīvas Nr. 801, gan arī no 2009. gada direktīvas 50/EK. Kolēģi, es vienkārši vēlos vērst uzmanību, ka arī šajās direktīvās ir noteiktas atkāpes, kad dalībvalstis var pieņemt mērus, ierobežot apjoma skaitu (apjoma skaits nulle arī ir apjoma skaits), ko izsniegt, pamatojoties uz sabiedrības drošību, sabiedrības veselības drošību, un nekādā mērā nepārkāpt Eiropas Savienības direktīvu kopumā.

Papildus tam es vēlos vērst uzmanību uz ārlietu ministru 31. augusta neformālo sanāksmi Briselē, kad runāja par plašāku konceptu ierobežot Krievijas pilsoņu ieceļošanu Eiropas Savienībā. Galvenās atziņas mēs visi zinām, ka uz priekšu virzījās būtiski... apgrūtināt šo vīzu iegūšanu, bet tajā pašā laikā bija skaidra atziņa, ka tās valstis, kas robežojas ar Krievijas Federāciju, var īstenot papildu ierobežojumus nacionālā regulējuma ietvaros.

Mēs, protams, to esam darījuši attiecībā uz vīzām, bet arī attiecībā uz uzturēšanās atļaujām... arī šo mēs varam sākt, nekādā mērā tas nav Eiropas Savienības direktīvas pārkāpums, jo direktīvā ir minēti konkrēti punkti, kas pieļauj izņēmumus: Padomes direktīvas 2009/50/EK 5. panta 1. punkta "f" daļa, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2016/801 20. panta 1. punkta "a" daļa, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/66/ES 5. panta 8. punkts. Tāpat arī visās šajās direktīvās dalībvalstīm paredzētas tiesības anulēt vai atteikties izsniegt atļauju sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tāpat arī ņemot vērā komisijas lēmumu atbalstīt, pieņemsim, nomadu vīzu ierobežošanu tieši Krievijas pilsoņiem, kur bija šīs pašas bažas par Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, aicinu tomēr ievērot konsekvenci un kārtējo reizi nebaidīties no uzburtās saistību neizpildes procedūras no Eiropas Savienības puses, ēnas, kas, visticamāk, tā vien paliek tikai kā ēna.

Kolēģi, šie priekšlikumi, kurus es aicinu... izslēgt... Krievijas pilsoņiem saņemt... attiecas uz tādām jomām kā auklītes... kā zinātniski pētnieciskie darbi.

Vai tiešām mēs vēl joprojām atveram šos vārtus un turam vaļā vai tomēr pilnībā ierobežojam Krievijas pilsoņu iespēju uzturēties Latvijā, tajā skaitā neizslēdzot to, kas, kā jau minēju, ir balstīts uz starptautiskajām saistībām, tiesībām, Patvēruma likumu, laulības un ģimenes tiesībām, kur, protams... mēs šo neskaram? Tajā pašā laikā ir saglabāta norma, ka īpašos gadījumos iekšlietu ministrs saglabā tiesības izņēmuma kārtā piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm.

Kolēģi, tiešām nevajag atstāt tādus puspadarītus darbus. Eiropas Savienības Padomes sanāksmē ir bijusi skaidra atziņa, tāpat arī no Eiropas Komisijas prezidentes ir bijusi komunikācija... ka dalībvalstis, kas robežojas ar Krievijas Federāciju, var pieņemt papildu mērus nacionālā līmeņa regulējumā. Šis priekšlikums ir tieši vērsts uz to.

Kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 7. – deputāta Možvillo priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. (Starpsaucieni.)

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es laikam neesmu vienīgais, kas Saeimas e-pastā saņēmis vairākas vēstules šajā jautājumā no dažādām organizācijām un biedrībām, kas pārstāv gan Latvijas Biznesa eņģeļu tīklu Latvijā, gan ekonomikas institūtu un kas brīdina, ka, izdarot nepareizas kustības šajā likumā, var pieļaut to, ka mūsu pašu uzaicinājumus uzņēmējiem, kas bēg no Krievijas, no Baltkrievijas un kas jau sen strādā Latvijā... šie uzaicinājumi tiks lauzti un viņi padarīti, godīgi sakot... neziņas priekšā. (Zālē troksnis.)

Šobrīd Somija, Lietuva, Igaunija jau izstrādā speciālas programmas, lai šie jaunuzņēmumi varētu strādāt – strādāt un nerūpēties par nākotni. Taču ar šo priekšlikumu... es gribu vērst jūsu uzmanību, ka, pieņemot šādus labojumus, varētu panākt to, ka tomēr tas solījums paliek kaut kādā spēkā.

Bet, tā kā lielākajai daļai kolēģu tas neinteresē, laikam man sava runa jābeidz un jācer uz to, ka visi balsos "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā...?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 56, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Šnore. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 9. – deputāta Dombravas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es gribu teikt, ka šis priekšlikums saistīts arī ar iepriekšējo priekšlikumu, un es esmu gandarīts, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Juridiskais birojs, kopā sastrādājoties, varēja izveidot tiešām labu redakciju. Paldies Rancāna kungam.

Tātad šis priekšlikums paredzēs būtiski mainīt kārtību attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un kuriem turpmāk būs jāiesniedz valodas apliecinājums. Viņi nedrīkstēs būt krimināli sodīti, ar nodokļu parādiem, nedrīkstēs būt nonākuši drošības iestāžu redzeslokā, citādi viņiem būs jāsapako mantas. Nu tik vienkārši.

Man ir ļoti žēl, ka Riharda Kola priekšlikums netika atbalstīts. Bet, es domāju, Imigrācijas likums vēl tiks atvērts vaļā vai nu šīs Saeimas, vai nākamās Saeimas laikā, jo ir skaidrs, ka tās normas tiks padarītas vēl stingrākas – vēl stingrākas! –, ņemot vērā to, ko Krievija dara savas valsts teritorijā: viņi ar katru savu soli – ar mobilizācijām, ar karadarbības paplašināšanu, ar noziegumiem pret cilvēci – padara dzīvi grūtāku savas valsts pilsoņiem.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

E. Šnore. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un pēdējais – 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atļaus Latvijas Bankai jau ar 1. novembri iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus naudas pārvadājumu un nekustamo īpašumu drošības nodrošināšanā.

Likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.

Komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Banku"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vakar izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma; pirms tam tas tika skatīts Nacionālās drošības komisijas sēdē.

Runājot par šo likumprojektu, man gribētos uzsvērt, ka tā mērķis ir stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību un aizsardzību, palielināt latviešu valodas ietekmi Latvijas kultūrvidē, kā arī nodrošināt, lai Latvijas Republikas teritorijā netiek izsniegtas apraides atļaujas tādu televīzijas programmu apraidei, kuras izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta vai par kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā.

Kā es jau teicu, divas komisijas strādāja ar šo likumprojektu. Un arī vakar uzklausījām ekspertu viedokļus un tieši tāpēc nolēmām virzīt šo likumprojektu, turklāt – steidzamības kārtībā.

Par likumprojekta saturu. Mēs varam redzēt šeit trīs jautājumu blokus.

Sākšu ar pirmo. Pirmkārt, grozījumi nodrošinās elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju lielāku caurskatāmību, mazinot viņu iespējamo slēpto ietekmi.

Spēkā esošais regulējums paredz, ka informācija jāsniedz tikai par tādu patieso labuma guvēju, kuram tiešās vai netiešās līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kurš to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Un NEPLP pārstāvji mums skaidroja un piedāvāja piemērus. Ir, piemēram, situācija, kad ir trīs cilvēki, katram pieder 22 procenti, viņi kontrolē konkrētu mediju, bet mums nav informācijas par viņiem, jo procenti... ir mazāk par 25 procentiem.

Likumprojekts paredz noteikt, ka informācija ir sniedzama, ja ir kontrole vismaz pār pieciem procentiem. Tātad Valsts drošības dienestam un NEPLP būs vairāk informācijas par tiem cilvēkiem, kas nosaka konkrētā medija politiku, kas tieši ietekmē tā darbību, tai skaitā... mēs runājam par ārvalstīs reģistrētajiem medijiem.

Tātad tas ir pirmais jautājums. To mēs izskatījām, un bija absolūta vienprātība, nekādus iebildumus mēs nedzirdējām.

Otrais jautājums (svarīgs jautājums) ir paredzēt aizliegt izsniegt apraides atļauju tādai TV programmai, "kura ir izslēgta no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību, vai par kuras retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi lēmumu".

Ko tas nozīmē, runājot vienkāršiem vārdiem? Mums ir kanāli, kas ir aizliegti; ir Krievijas kanāli, kuri atbalsta karu Ukrainā, kuri tieši nodarbojas ar propagandu. Un ko mēs redzam, un ko redz NEPLP? Ir Latvijas cilvēki, kas mēģina tagad tos aizliegtos kanālus reģistrēt Latvijā. Mēs aizliedzam ārvalstīs reģistrētās programmas... Tagad pa citām durvīm tiek mēģināts ienākt un tad turpināt savu darbu.

Skaidrs, ka runa nav par tādām vislabāk zināmajām programmām, kas nodarbojas ar klaju propagandu. Bet, ja ir izslēgts... ja tiešām tām programmām... ja nav tiesību kanāliem būt retranslētiem, nu svarīgi, lai nebūtu arī kaut kādas papildu iespējas, neievērojot aizliegumu, to panākt.

Un tad šo jautājumu mēs arī izskatījām... jā, patlaban... tieši tad... Nu NEPLP stāstīja par mēģinājumu reģistrēt piecas programmas no tām, kas ir izslēgtas. Šo jautājumu mēs izskatījām, un arī šeit bija vienprātība, tas ir atbalstīts.

Un beidzot – trešais jautājumu bloks. Likumprojekts paredz, ka tās programmas, kurās tiek veidots valodas celiņš, kas nav kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajām valodām, ir pienākums primāri nodrošināt ar valodas celiņu valsts valodā.

Un šeit mums bija zināms pārsteigums par to, ko mēs dzirdējām. Proti, Latvijā vairāki programmu izplatītāji pēc noklusējuma klasificēja Latviju kā krievvalodīgu zemi. Latvija ir krievvalodīga zeme, viņu izpratnē, un līdz ar to viņi piedāvā programmas angļu valodā un translē otrajā valodā – tas celiņš ir krievu valodā.

Un mēs vakar tieši dzirdējām informāciju, ka no kopumā 252 programmām 127 programmām ir krievu valodas celiņš; latviešu valodas celiņš ir 44 programmām. Tāda ir tā situācija.

Un šeit mēs diskutējām ilgi. Protams, uzņēmēji stāstīja, ka tas var būt sadārdzināti un uzņēmējiem vairs nebūs tik izdevīgi... Bet, kolēģi, ir jāsaprot vienkārša lieta (un komisijas deputāti to saprata un atbalstīja), proti, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda un nav normāli, ka latviešu valoda nav respektēta nekādā gadījumā... Kā NEPLP uzsvēra... to nevajadzētu uzsvērt kā pret krievu valodu vērstu. Krievu valodas celiņš joprojām ir un var palikt. Bet vajadzētu, lai latviešu valoda nebūtu nolikta zemāk.

Līdz ar to mēs ilgi runājām... tad kritika bija tieši saistīta ar ekonomiskiem apsvērumiem, bet deputāti, izskatot šo jautājumu, atbalstīja arī šos piedāvātos grozījumus.

Ņemot vērā minēto jautājumu svarīgumu, komisija aicina atbalstīt likumprojektu un izskatīt jautājumu par tā steidzamību.

Tātad vispirms lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Judins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Judins. Mēs vakar runājām par to, cik ātri ir jāpieņem šis likumprojekts, un komisijas deputāti nolēma lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektu tagad arī otrajā lasījumā – bez izskatīšanas komisijā. Mēs uzskatām, ka likumprojekts sagatavots tādā kvalitātē, ka mēs varam šodien to pieņemt arī galīgajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!)

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši kārtējos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri paredz virkni papildinājumu.

Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū, lai – līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām – sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem. Paredzēts izmaksāt Ukrainas civiliedzīvotājiem pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Tāpat, lai nodrošinātu savlaicīgu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem par Latvijā dzimušu bērnu, bērna kopšanas pabalstu paredzēts piešķirt no piedzimšanas dienas, neprasot bērna uzturēšanās dokumentus, ja tādi vēl tiek kārtoti un nav saņemti.

Ir paredzēts arī regulējums jūrnieka grāmatiņu izsniegšanai Ukrainas jūrniekiem.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1599/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

M. Šteins. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20 minūtes, un izskatīšana – Saeimas šodienas, 22. septembra, sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – līdz pulksten 10.50, izskatīšana – Saeimas šā gada 22. septembra sēdē.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ainars Latkovskis un Ralfs Nemiro (Dep. R. Nemiro: "Esmu!")... Ralfs ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 1262/Lp13).

Uz trešo lasījumu komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Redakcionāls. Precizē vārda lietojumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizē kārtību, kādā maksājami nodokļi gadījumos, kad notiek piespiedu dalītā īpašuma privatizācija Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma ietvaros. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!") Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā, ir!") Ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā, ir iebildumi!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā iekļautu likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Edgars Tavars un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1646/Lp13).

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau ilgāku laiku Zemkopības ministrija dažādos pasākumos uzsver to, ka ir nepieciešams ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokli pārtikai.

Godātie kolēģi, šajās dienās, es domāju, virkne no jums tiksies ar dažādām lauksaimnieku organizācijām, piemēram, Zemnieku saeimu, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (tā saukto LOSP), piensaimniekiem un daudziem citiem, un tiek piedāvāts parakstīt dažādas vienošanās. Visu cieņu tiem, kas godīgi šīm organizācijām atbild, ka neatbalsta pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu pārtikai. Bet jūs, kolēģi, tos, kas atbalsta šādas vienošanās, es aicinātu darīt to tagad un atbalstīt arī šobrīd Saeimā – jau tagad sākt skatīt jautājumu, kas kaut kādā veidā spētu samazināt pārtikas cenas veikalos.

Protams, ar šiem grozījumiem... tikai un vienīgi ar šiem grozījumiem būtu par maz, būtu ļoti nopietni jādomā, kādā veidā restartēt Konkurences padomes darbu, jo Konkurences padome, mūsu ieskatā, šobrīd nepilda tai uzliktos pienākumus un nekāda kontrole pār to, kas notiek ar cenām, pēc būtības nenotiek. Ar ko šobrīd nodarbojas Konkurences padome – vispār ir grūti komentēt. Manuprāt, ne ar savu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Šis likumprojekts... Ja Konkurences padome pildītu savus pienākumus, pēc būtības arī samazinātos pārtikas cenas veikalos.

Kolēģi, ap 20 Eiropas Savienības dalībvalstīm šobrīd šādu normu ir pieņēmušas – vai nu terminētu, vai ilgākā laikā, bet ir pieņēmušas. Mēs par to runājam valdības līmenī pirms vēlēšanām, tad, kad ir kādi satricinājumi, bet tad, kad jābalso... Saeimā diemžēl par to nobalsot deputāti nav gatavi, negrib.

Es aicinu to tomēr darīt un nobalsot, un sākt diskusijas par samazināto nodokļu likmēm pārtikas produktiem plašākā tvērienā, nekā tas ir šobrīd.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1646/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" (Nr. 1151/Lp13) esam izskatījuši trešajā lasījumā, nesaņemot nevienu priekšlikumu un to vienbalsīgi atbalstot virzīšanai Saeimas sēdē.

Likumprojekta mērķis ir aizliegt dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja vienīgais to mērķis ir kažokādu ieguve. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir vienojusies, ka liegums stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī. Šāds termiņš dod skaidru signālu, ka šis uzņēmējdarbības veids Latvijā vairs nebūs atļauts, un dod iespēju un laiku uzņēmējiem pārorientēt savu saimniecisko darbību uz citām nozarēm.

Aizliegums audzēt kažokzvērus Latvijā ir ticis saskaņots Eiropas Komisijā, un pret to nav saņemti iebildumi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dzīvnieku audzēšana ar mērķi iegūt kažokādas ir neētiska, un šādai uzņēmējdarbībai mūsdienu sabiedrībā vietas nav. Šis lēmums ir liels solis iekļaujošā, respektējošā un līdzcietīgā sabiedrībā, ļaujot Latvijai virzīties civilizētas un eiropeiskas attīstības virzienā.

Īpaši, arī komisijas vārdā, vēlos izcelt un pateikt paldies biedrībai "Dzīvnieku brīvība", kura ar savu aktivitāti ļoti palīdzēja mūsu komisijas darbā un deva savu pienesumu kvalitatīvas likumdošanas veidošanā. Šis, manuprāt, ir izcils sabiedriskā aktīvisma piemērs, 10 gadus cīnoties par sev nozīmīgām idejām, veidojot publiskus sižetus, atspoguļojot zvēru skaudro dzīvi... un darbu fermā. Arī organizējot piketus, kādu šodien visi redzējām no rīta pie Saeimas. Protams, tas nāk kopā ar ekspertīzi un padziļinātām zināšanām tieši aizlieguma procesā. Ceru, ka šādu aktivitāšu Latvijā būs arvien vairāk.

Tādēļ lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi... Tas ir komisijas vārdā, lūdzu?

Es atgādinu vēlreiz, ka ziņotājs ziņo komisijas vārdā. (Starpsauciens.)

G. Zamurs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" (Nr. 1435/Lp13) trešajam lasījumam.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces priekšlikums. Saistīts ar to, ka ir jāizstrādā civilās aizsardzības plāni militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Un mēs zinām, ka ne katrā novadā... ir vairāki novadi, kas ir apvienoti tā saucamajās komisijās, civilās aizsardzības komisijās, kurās ietilpst vairāki novadi, bet katram novadam tomēr ir jābūt arī savam plānam. Līdz ar to ir redakcionāls labojums – aiz vārda "apstiprināšanai" ar vārdu "katrā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – arī Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces priekšlikums. Saistīts ar precīzāku definīciju, no kādiem līdzekļiem šie civilās aizsardzības plāni tiks izstrādāti, un, lai nebūtu pārpratumu, likumprojektā ir redakcionāls labojums "no valsts budžeta finanšu līdzekļiem". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 1412/Lp13), otrais lasījums. Komisijas vārdā vēršu uzmanību un atgādinu, ka šo likumprojektu sākotnēji Ministru kabinets iesniedza kopā ar likumprojektiem "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" un "Grozījumi Mobilizācijas likumā", kas paredz noteikt zemessargiem analogu atbildību Krimināllikumā, kā tas ir rezervistiem un rezerves karavīriem.

Savukārt komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi no deputāta Kaspara Ģirģena.

1. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz izslēgt 78. pantu saistībā ar nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 2. – deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 95.² pantu... jaunā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 3. – arī deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 150. pantu, kas nosaka saistību ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. 4. – arī deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. Un 5. – arī kolēģa deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Proti, 27. septembris. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Komisijā uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar dalītā īpašuma izbeigšanu, un tas izslēdz augļu dārzu (kokus) kā patstāvīgu nekustamo īpašumu, atgriežoties pie pirmskara Civillikuma regulējuma. Turpmāk šis augļu dārzs (koki) būtu piederīgs zemes īpašumam. Komisijas sēdē arī atklājās, ka neviena institūcija īsti neved uzskaiti par šādiem atsevišķā īpašumā esošiem augļu dārziem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir saistīts ar to pašu, kas ir 1. priekšlikumā. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Komisijā uz otro lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījums Tiesu izpildītāju likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Juridiskajā komisijā uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Precizē zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē grozījumu normu, kas bija pirmajā lasījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Atjauno atsauci uz jaunāko regulējošo Eiropas Savienības tiesību normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu, tāpat aizstāj ar jaunāku Eiropas Savienības regulējošo tiesību normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Tiesu izpildītāju likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – šī gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un atbalstīja virzīšanai uz Saeimu likumprojektu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" (Nr. 1554/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu direktīvas prasības par produktu un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanu.

Šī likumprojekta mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. Ar šādu direktīvas prasību pārņemšanu tiks harmonizētas piekļūstamības prasības noteiktās preču un pakalpojumu grupās visā Eiropas Savienībā, tādējādi veicinot konkurenci, pārrobežu tirdzniecību un mobilitāti.

Šis likumprojekts veicina gan ekonomiska, gan sociāla rakstura jautājumu risināšanu, uzlabojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, preču un pakalpojumu brīvu apriti, kā arī veicinot personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un iekļaušanos sabiedrībā. Likumprojekts iekļauts paketē kopā ar likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" un likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā".

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – trīs nedēļas jeb 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 1555/Lp13) arī tika izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un virzīts uz Saeimas sēdi.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu direktīvas par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasību pārņemšanu. Plānotā regulējuma ietvaros piegādātājam būs jānodrošina iepirkumā iesniegtās dokumentācijas atbilstība pasūtītāja izvirzītajām prasībām tehniskajā specifikācijā atbilstoši Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumam, ciktāl ir runa par piekļūstamības kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Skatām šīs paketes pēdējo likumprojektu – "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (Nr. 1556/Lp13).

Likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" paredz noteikt analoģisku regulējumu iepriekšējos likumprojektos iekļautajam, tādējādi nodrošinot pilnīgu piekļūstamības direktīvas prasību pārņemšanu nacionālajā publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā. Likumprojektā paredzētais regulējums pastarpinātā veidā uzlabo personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, jo ar plānoto regulējumu tiek paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji varēs iegādāties tikai tādas konkrētas preces un pakalpojumus, kas atbilst Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā noteiktajām piekļūstamības prasībām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja virzīšanai uz Saeimas sēdi likumprojektu "Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā" (Nr. 1578/Lp13) pirmajā lasījumā.

Šie ir Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi gan šajā likumprojektā, gan arī saistītajos likumprojektos – "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" un "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" –, kas secīgi būs nākamie Saeimas darba kārtības punkti. Likumprojektu paketes būtību es izstāstīšu pie pirmā likumprojekta, un tad par nākamo secīgi pēc tam balsosim.

Likumprojektu pakete paredz precizēt regulējumu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību, kā arī uz bīstamo kravu pārvadājumiem ar gaisa transportu. Regulējums attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu kvalifikāciju un darbību ir noteikts Autopārvadājumu likumā un Dzelzceļa pārvadājumu likumā dažādās redakcijās un nenodrošina vienotu pieeju vienas jomas normatīvajam regulējumam dažādās pārvadājumu jomās, tādējādi, lai novērstu iespējamās pretrunas, tiek precizēta kārtība, kādā Ministru kabinetam tiek dots pilnvarojums atbilstošo noteikumu prasību piemērošanai. Tas nodrošinās vienas jomas normatīvā regulējuma kompaktumu un pārskatāmību.

Attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" – likumprojekts nosaka Ministru kabinetam precīzāku pilnvarojumu kārtības, kādā veic bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu sagatavošanu pārvadāšanai ar gaisa kuģi, noteikšanai, aptverot visus būtiskos jautājumus, kurus nepieciešams noregulēt Ministru kabineta noteikumu projektā "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība".

Komisija lēma atbalstīt pirmo paketes likumprojektu – "Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā" –, kā arī noteikt tam steidzamību.

Aicinu vispirms noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. 13. oktobra?

V. Liepkalns. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Kolēģi, turpinām ar otro šīs paketes likumprojektu – "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 1579/Lp13).

Komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu, kā arī noteikt tam steidzamību.

Aicinu vispirms noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Kolēģi, turpinām ar trešo paketes likumprojektu – "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" (Nr. 1580/Lp13).

Komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu, kā arī noteikt tam steidzamību.

Aicinu vispirms noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums Autopārvadājumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Kolēģi, turpinām ar noslēdzošo, tas ir, ceturto paketes likumprojektu –"Grozījumi Autopārvadājumu likumā" (Nr. 1581/Lp13).

Komisija lēma atbalstīt šo likumprojektu, kā arī noteikt tam steidzamību.

Aicinu vispirms noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Autopārvadājumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Liepkalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Autopārvadājumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 13. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 13. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko aģentūru likumā", otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Publisko aģentūru likumā". Šis likumprojekts precizē publisko, tātad valsts un pašvaldību, aģentūru vadītāju iecelšanas kārtību, nosakot, ka turpmāk viņi būs civildienesta ierēdņi.

Uz likumprojekta pirmo lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi, abi nosaka likuma spēkā stāšanās termiņu.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nosaka šā likuma spēkā stāšanās datumu – 2022. gada 1. novembris.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisko aģentūru likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko aģentūru likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, proti, šī gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājot ar likumprojektu otrajam lasījumam, mēs to esam paplašinājuši ar normām, kas paredz, ka arī veselības iestādēs, ja kāds cilvēks tur nonāk veselības problēmu dēļ, viņam ir iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās un balsot par to apgabalu, kur ir viņa dzīvesvieta, nevis par to, kur viņš tajā dienā fiziski atrodas.

Likumprojektam saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. 4. – tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo tika iestrādāts citās normās.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Valainis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātu atbalsta.

V. Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Valainis. Piecas dienas – 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāte Zenta Tretjaka.

Z. Tretjaka (SASKAŅA).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14. septembra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" (Nr. 1404/Lp13) otrajam lasījumam.

Saņemti 17 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 10. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 11. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 12. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 13. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 14. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 16. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Tretjaka. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Z. Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskajā komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr. 1622/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir atvieglot būvniecības procesus – vienkāršot atsevišķu būvju būvniecības procesu, kā arī neparedzēt šajos procesos saņemt ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu būvdarbu pabeigšanas apstiprināšanai. Lai šo ieceri īstenotu, nepieciešams noteikt reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nepieciešamās ziņas saņemt no būvniecības informācijas sistēmas, neveicot būves kadastrālo uzmērīšanu. Pieļaujams salīdzinoši mazāk nozīmīgo un nelielo būvju datu reģistrāciju veikt no ziņām, kas saņemtas no būvniecības informācijas sistēmas un būvniecības dokumentācijas, bez būves kadastrālās uzmērīšanas procesa īstenošanas, iegūstot datus par būvi apvidū. Jau izstrādājot šos vienkāršotos procesus būvniecības normatīvos, ir izvērtēts, uz kuru būvju loku tādi būtu piemērojami un ka netiks būtiski apdraudēta sabiedrības drošība.

Juridiskajā komisijā šo likumprojektu izskatījām un lēmām to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Butāns. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – piecas dienas, tas ir, 27. septembris. Par izskatīšanu Saeimas sēdē mēs nelēmām, bet tas varētu būt 29. septembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 27. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 29. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" (Nr. 1567/Lp13) un atbalstījusi tā izskatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Projekts paredz zemes konsolidāciju īstenot lauku apvidos, pārkārtojot zemes robežas, tai skaitā likvidējot starpgabalus, un izstrādājot zemes ierīcības projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes ierīcības jomā, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Zemes konsolidācijā tiek paredzēta zemes robežu pārkārtošanas projekta izstrādāšana, zemes konsolidācijas apstiprināšana un zemes konsolidācijas īstenošana.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Zemes pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Likumprojekta "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" mērķis ir izslēgt no spēkā esošā likuma Finanšu un kapitāla tirgus komisiju kā finanšu stabilitātes nodevas administrētāju, šo uzdevumu uzticot Valsts ieņēmumu dienestam. Izmaiņas ir saistītas ar gaidāmo Latvijas Bankas un FKTK apvienošanos.

Turpmāk plānots nodevas administrēšanu veikt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu, un nodevas nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā. Tāpat paredzēts pagarināt termiņu, līdz kuram nodevas maksātājs var izveidot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai būtu tiesīgs samazināt nodevas maksājumus.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. septembris, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 29. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" tiek virzīts arī šis likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Grozījumi nosaka, ka vienotajā nodokļu kontā tiek iemaksāta finanšu stabilitātes nodeva, un norāda šo nodevu kā izņēmumu valsts nodevām, kuras tiek iemaksātas valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.

Komisija lūdz steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumiem – 27. septembris, un izskatīšana Saeimas sēdē – 29. septembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 29. septembris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības direktīvas, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, pārņemšanu Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Šī direktīva tiek saukta par horizontālo akcīzes direktīvu.

Likumprojekts arī panāks Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Jaunajā direktīvā ir saglabāti tie paši principi akcīzes nodokļa piemērošanā un akcīzes preču apritē, kāda ir noteikta šobrīd spēkā esošajā direktīvā, bet jaunā direktīva ir vērsta uz normu uzlabojumiem, lai saskaņotu akcīzes un muitas procedūras un informācijas sistēmu par patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu Eiropas Savienībā daļēju vai pilnīgu automatizēšanu. Tas arī precizē normas par akcīzes preču tālpārdošanu.

Būtiskākais likumprojektā. Pirmkārt, ir paredzēts noteikt atsevišķu kārtību par patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti komerciāliem mērķiem un akcīzes nodokļa samaksu. Eiropas Savienībā tiks izmantots vienots reģistrs šādiem gadījumiem. Akcīzes preču pārvietošanai vienkāršotais administratīvais pavaddokuments tiek aizstāts ar elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu. Informācijas apmaiņa notiks automatizēti, izmantojot datorizēto sistēmu. Ar likumprojektu ir paredzēts līdzīgu kārtību attiecināt arī uz Eiropas Savienības līmenī neharmonizētajām akcīzes precēm, tā saucamajām nacionālajām akcīzes precēm, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju neorganizētajām un harmonizējamām akcīzes precēm.

Otrkārt, ir paredzēts noteikt arī atsevišķu kārtību par akcīzes preču tālpārdošanu un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā. Par akcīzes nodokļa maksāšanu galamērķa dalībvalstī atbildīgs būs nosūtītājs vai tā ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis. Jauno kārtību paredzēts vienādi attiecināt uz Eiropas Savienības līmenī harmonizētajām un neharmonizētajām akcīzes precēm.

Saistībā ar Latvijas tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām Eiropas Savienības Tiesa 2022. gada 13. janvārī pasludināja spriedumu lietā "SIA "Mono"/Valsts ieņēmumu dienests", ar ko Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka dalībvalstis nevar paredzēt nosacījumu vai ierobežojumu, ka diplomāti vai starptautiskās organizācijas var iegādāties akcīzes preces ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu, izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinu veidu.

Saistībā ar šo Eiropas Savienības Tiesas spriedumu likumprojekts paredz izslēgt no likuma nosacījumu, ka attiecīgās personas par akcīzes preču iegādi, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu, veic bezskaidras naudas norēķinus. Līdz ar to diplomāti un starptautiskās organizācijas varēs iegādāties akcīzes preces, samaksu par tām veicot arī skaidrā naudā. Ņemot vērā to, ka jaunā Eiropas Savienības direktīva aizstāj šobrīd spēkā esošo direktīvu ar 2023. gada 13. februāri, arī šajā likumprojektā ietvertās normas stāsies spēkā 2023. gada 13. februārī.

Komisija lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. A. Tērauda. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. A. Tērauda. Priekšlikumu iesniegšana – 7. oktobris, un izskatīšana Saeimas sēdē – 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 7. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma mērķis ir beidzot praksē realizēt Latvijas pilsoņu izteikto gribu 2012. gada 18. februārī notikušajā tautas nobalsošanā, kurā konstitucionāls Latvijas pilsoņu vairākums noraidīja ideju par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Neskatoties uz šo pārliecinošo balsojumu, 10 gadus pēc referenduma diemžēl ir jāsecina, ka faktiskā divvalodība Latvijā vēl joprojām ir problēma, vēl joprojām publiskajā telpā, iestāžu un uzņēmumu saziņā, dažādos reklāmas materiālos un paziņojumos paralēli tiek lietota gan latviešu valoda, gan krievu valoda. Vēl joprojām latvieši Latvijas darba tirgū tiek diskriminēti krievu valodas nezināšanas dēļ, īpaši smagi tas skar jauniešus, un nereti tie ir spiesti aizbraukt no Latvijas šī iemesla dēļ.

Likumprojekts nosaka, ka sabiedrībai nozīmīgu komersantu saziņā ar klientiem būtu aizliegts līdztekus valsts valodai izmantot arī citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja vien pats klients to nav prasījis. Tas attiektos uz sabiedrisko pakalpojumu, elektronisko sakaru, maksājumu pakalpojumu, kreditēšanas pakalpojumu, sabiedriskā transporta pakalpojumu, atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem, dzīvojamo māju komercpārvaldniekiem, lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un taksometriem. Līdzīgs ierobežojums būtu preču mazumtirgotājiem.

Likumprojekts neliedz pakalpojuma saņemšanas vietā ar klientu sarunāties krievu valodā vai adresēt klientam korespondenci personīgi krievu valodā, ja klients pats ir iniciējis šīs valodas lietošanu. Tāpat likumprojekts paredz darba devējiem, kas nodarbina vismaz 50 darbiniekus un vismaz no pieciem darbiniekiem prasa zināt vai darbā lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vai dod priekšroku šādiem darbiniekiem, informēt par to Valsts darba inspekciju, sniedzot arī pamatojumu šādai prasībai.

Likumprojektā noteikts, ka tas stātos spēkā nākamā gada 1. jūlijā un zaudētu spēku 2026. gada 30. jūnijā, līdz kuram būtu jāizvērtē, vai šajā likumā noteiktie ierobežojumi nav iekļaujami Valsts valodas likumā un citos likumos, lai noteiktu pastāvīgus divvalodības ierobežojumus.

Juridiskajā komisijā likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts. Komisijas sēdē arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji aicināja Saeimu nekavēties ar šī likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu. Juridiskā komisija ir apņēmusies likumprojektu pilnībā izskatīt šīs Saeimas pilnvaru laikā.

Juridiskais birojs komisijas sēdē norādīja uz vairākiem likumprojekta konceptuāliem un redakcionāliem trūkumiem, kā arī iespējamu normu konkurenci ar Valsts valodas likumu, taču Tieslietu ministrija un komisijas locekļu vairākums palika pie uzskata, ka šos trūkumus iespējams novērst, izskatot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā. Savukārt likuma terminētais raksturs novērš bažas par normu konkurenci ar Valsts valodas likumu, izskatāmajam likumprojektam faktiski kalpojot kā pārejas noteikumiem, kurus iespējams saglabāt spēkā arī pēc termiņa notecējuma, iekļaujot tos Valsts valodas likumā, Darba likumā un citos likumos.

Viens no Juridiskā biroja iebildumiem pret šo likumprojektu bija secinājums, ka likumprojekts faktiski vēršas pret vienu konkrētu svešvalodu, proti, krievu valodu. Te jāatbild – jā, likuma mērķis ir vērsties pret nepamatoti plašu krievu valodas izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, kas ir pretrunā ar Latvijas pilsoņu izteikto gribu referendumā pirms 10 gadiem un apdraud latviešu kā vienīgās valsts valodas faktiskās lingvistiskās pozīcijas Latvijā. Mums beidzot ir jātiek vaļā no padomju okupācijas varas uzspiestajām divvalodības tradīcijām, kuru faktiskais mērķis bija iznīcināt latviešu valodu un latviešus kā patstāvīgas tautas identitāti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Stiprināt valsts valodu kā vienīgo valsts valodu var, izmantojot dažādas metodes. Es uzskatu, ka panākt pozitīvus rezultātus valodas jomā, kā līdz šim vienmēr ir bijis mūsu valstī, mēs varam, demonstrējot labestīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuri cenšas apgūt un lietot valodu, piemēram, organizējot valodas kursus. Ja viens no likuma mērķiem, kā tur arī norādīts, ir nodrošināt iespēju apgūt valsts valodu, tad izmantot pātagu ir absolūti nepareizi, un nevajag demonizēt cilvēkus, kuri Latvijā runā krieviski.

Jāsaka – pret šo likumprojektu iebilst Juridiskais birojs un aicina šo dokumentu tālāk nevirzīt. Nav viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo dokumentu arī darba devējiem. Protams, papīrs pacieš visu, bet tomēr jaunie priekšlikumi ir ļoti, ļoti tālu no reālās dzīves.

Es aicinu noraidīt likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I. Ribakovs (SASKAŅA).

Godātā Saeima! Es uzskatu, ka tas ir pirmsvēlēšanu solis. Acīmredzot autoriem trūkst citu veidu, lai sabiedrībā uzkurinātu naidu un uz šī viļņa atkal iekļūtu Saeimā. Atvainojiet, tā ir mana doma.

Nedomāju, ka šim likumprojektam ir nākotne.

Pirmkārt. Latvija ir valsts, kas darbojas tirgus ekonomikas vidē. Biznesa likumus neviens nav atcēlis. Un, ja tāda būs klienta vēlme, – sazināties ar viņu jebkurā valodā.

Otrkārt. Neaizmirsīsim, ka krievu valoda nav tikai Kremļa valoda, pat ne tikai Puškina valoda; tā ir arī ticības valoda, jo krievu valoda, kultūra ir vecticības pamats.

Un ne tikai krievu valoda... es gribētu pateikt, ka vecslāvu valoda... Un ne tikai Latgalē, bet Latvijā kopumā jau vairāk nekā simt gadus dzīvo vecticībnieki, vairāk nekā 70 tūkstoši. Godātais komisijas priekšsēdētājs vakar komisijas sēdē man pateica, ka vecticībnieku nav tik daudz Latvijā. Nu meli. Visi vecticībnieki, kuri šeit dzīvo ilgus gadus, visu laiku bija lojāli valstij.

Valoda ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un nav pieļaujams izraut no tās milzīgu kultūrvēsturisko slāni, jo, kā liecina vēsture, represijas, kā arī kultūras genocīds nekad nav vainagojušies panākumiem.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu esam tiešām nonākuši pie priekšvēlēšanu debatēm un priekšvēlēšanu likumprojektiem.

Kā Juridiskajā komisijā šis likumprojekts tika nosaukts, šis ir tā saucamais saulrieta likumprojekts – tāds, kas tiek piedāvāts neilgi pirms vēlēšanām un diez vai izdzīvos un pārdzīvos vēlēšanu periodu –, taču, protams, lielu uzmanību tas ir pievērsis.

Un Juridiskajā komisijā skanēja ļoti interesanti, savdabīgi argumenti par to, kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs.

Mēs redzam, ka šajā likumprojektā ir runa par to, ka, aizliedzot vienas valodas lietošanu – un, protams, runa ir tikai par krievu valodu –, mēs stiprināsim latviešu valodu un cilvēki sāks apgūt valodu daudz intensīvāk. Tā ir domājuši šī likumprojekta iesniedzēji, taču tajā nav atrodams neviens punkts par latviešu valodas apguves paplašināšanu.

Loģiski domājot, būtu jāparedz arī budžeta grozījumi un ietekme uz budžetu... uz pašvaldībām un valsts budžetu, ja mēs runātu tiešām par valodas apguves paplašināšanu, jo tas tomēr maksā naudu, taču šajā likumprojektā nav atrodama šāda sadaļa, tāpēc ka iesniedzēji nemaz nedomā par to, lai Latvijas iedzīvotāji iemācītos latviešu valodu. Nē, viņi uzskata, ka, aizliedzot runāt krievu valodā ar klientiem, mēs kaut kādā veidā uzlabosim viņu zināšanas valsts valodā. Tas absolūti neatbilst patiesībai.

Neatbildēts palika arī jautājums par to, cik ļoti mazāk, iesniedzēju ieskatā, latviešu valodas lietošanu apdraud angļu valoda. Atbilde nebija sniegta, bet tā vietā mēs saņēmām ļoti amizantu atbildi no komisijas vadītāja, ka, redziet, Anglija kā... es tā saprotu... angļu valodas nesējvalsts neesot iebrukusi nevienā valstī, tāpēc angļu valodu mēs lietojam, bet krievu valodu aizmirsīsim un neļausim sarunāties savā starpā klientam un pakalpojuma sniedzējam. Diezgan dīvaini to dzirdēt no cilvēka, kurš ir stāstījis par savu ceļojumu pieredzi, par to, kā viņš tur pērk bulciņas un pēkšņi sāk runāt vietējā valodā... un tātad attiecīgi arī Latvijas iedzīvotājiem būtu jāiemācās, tāpat kā mūsu "komandējuma ceļotājiem", ātri apgūt šo valodu.

Labi, bet, ja runājam par šāda likuma ietekmi arī uz uzņēmējdarbību, tad... liels izbrīns bija atklāt to, ka likumprojekta iesniedzēji pat nemaz nav saskaņojuši šo likumprojektu ne ar vienu. Anotācijā rakstīts, kādas konsultācijas ir notikušas, – nekādas.

Un te mēs, protams, uzreiz uzdodam jautājumu: vai Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vispār ir tikusi informēta par šāda likumprojekta esību, par šādu ideju? Nē! Juridiskajā komisijā LTRK pārstāvis lūdza laiku, lai iepazītos ar šo "brīnišķīgo", "neticami interesanto" likumprojektu.

Bet – mēs zinām, ka ir jāsteidzas un ir vēlēšanas, un, protams, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir maksimāli īss, lai varētu paspēt pēc iespējas ātrāk kaut ko atkal aizliegt un pret kaut ko vērsties.

Anotācijā, protams, ir ļoti interesantas lietas, atklājumi; izrādās, ka mēs dzīvojam ļoti ātri un ir jau vairāki gadsimti pagājuši kopš neatkarības atjaunošanas. Tā es saprotu no anotācijas, jo anotācijā ir secināts, ka... pretēji Latvijas Republikas Satversmes ievadam, kurā ir noteikts, ka mums ir jānodrošina latviešu valodas attīstība "cauri gadsimtiem".

Kā mēs zinām, Latvijas Republikas Satversmes ievada teksts nav diez ko sens (gadsimts vēl nav īsti pagājis), taču anotācijas autori uzskata, ka mēs neesam tikuši galā ar šo uzdevumu – attīstīt latviešu valodu "cauri gadsimtiem". Tātad, ja nav sanācis, mums ir kaut kas steidzami jādara, tāpēc arī iesniedzam šādu likumprojektu... ar pārbaudes termiņu, un paskatīsimies, vai tiešām mums tas izdosies.

Un visbeidzot... Jā, es solīju, ka es norādīšu uz kļūdām, jo šie autori... es tiešām nezinu, kas rakstīja šo likumprojektu; it kā ir parakstījušies kolēģi no Konservatīvo partijas, bet man nav... man nav skaidrs, kas to ir rakstījis, droši vien kāds, kas prot vēl labāk rakstīt, taču šeit mēs redzam kļūdas. Likumprojektā "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums" ir pieļautas vairākas kļūdas.

Mēs nerunāsim par komatiem, mēs runāsim par 1. pantu – "Likuma mērķis". Kolēģi, vai jūs varat saprast, kas ir rakstīts 1. pantā? Ko šie cilvēki ir domājuši? Izlasiet!

"Likuma mērķis, neskarot fizisko personu tiesības izvēlēties savstarpējo saziņas valodu, ir nodrošināt, ka 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā pieņemtā lēmuma", komats, "ka krievu valoda nav otra valsts valoda", komats, "īstenošanu", komats, "mazinot ilggadējas rusifikācijas sekas", komats, "izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to."

Kur ir darbības vārds palicis? Kur ir vispār... Kā teikums ir uzbūvēts? (Starpsauciens.) Vai jūs saprotat, kas šajā teikumā ir rakstīts? Neviens nesaprot.

Kolēģi, 2. pants – "Likuma darbība". 2. panta pirmās daļas otrais teikums... Lūdzu, kas to ir rakstījis, izskaidrojiet! Es esmu mācījusies latviešu skolā no 1. līdz 12. klasei, man ir bijusi labākā latviešu valodas skolotāja Austra Roze, viņa mums ir mācījusi arī stilistiku ievērot.

"Šis likums nav piemērojams tādējādi", komats, "ka tas samazinātu valsts valodas lietošanu veidā", komats, "kā to nosaka Valsts valodas likums vai uz tā pamata izdotie normatīvie akti."

Kurš ir autors? Nu, lūdzu, izskaidrojiet, ko jūs esat valsts valodas stiprināšanas likuma projektā ierakstījuši, ko jūs esat domājuši ar šiem tekstiem!

Jums pašiem ir jāmācās latviešu valoda. Aizejiet uz kursiem un iemācieties kārtīgi rakstīt teikumus un vēl jo vairāk – likumus, par kuru neievērošanu jūs esat paredzējuši arī administratīvo sodu. (Starpsaucieni.) Iemācieties rakstīt, iemācieties runāt un iemācieties saprast, ko jūs vispār gribat no cilvēkiem!

Protams, Juridiskajam birojam bija taisnība – šis likumprojekts vispār pat nav labojams.

Šis ir jūsu princips – labi, sniedzam iekšā, un tad riteņus pieskrūvēsim, un tad kaut kā jau tiks uz priekšu tas mūsu likumprojekts, kaut kā jau aizbrauks. Pēc šāda principa jūs visu 13. Saeimu esat strādājuši – ir ideja, un tad kaut ko pieskrūvējam, un gan jau kaut kā tas viss ies uz priekšu.

Šie vienas dienas likumi – tas ir tas, ar ko 13. Saeima paliks atmiņā cilvēkiem. "Es gribu, un vakarā man būs!" – tā jūs strādājat. Bet ko jūs esat izdarījuši cilvēku labā? Neko!

Juridiskajam birojam taisnība – šis likumprojekts nav atbalstāms nedz pirmajā lasījumā, nedz tālākajos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Diemžēl ir jāatzīst, ka 30 – vairāk nekā 30 – Latvijas neatkarības gados mēs kā deputāti neko neesam iemācījušies un neko neesam sapratuši.

Un mēs galvenokārt neesam sapratuši, ka valoda nav tikai saziņa; valoda ir valsts politikas un neatkarības ierocis numur viens, un valoda nosaka cilvēka domāšanas sistēmu kā tādu. Un to ļoti labi apzinās Krievijas Valsts Dome, kas ir ieviesusi veselu rindu ārkārtīgi stingru likumu, paziņojot, ka krievu valoda Krievijā noteiks cilvēka domāšanu un tāpēc visiem... gan viesstrādniekiem, gan... visiem šī valoda ir jāprot. Dzelžaini.

Latvieši, protams, būdami mīksti pēc dabas, un arī Saeimas deputāti, nesaprazdami šo būtību, nav kustinājuši ne pirkstu.

Šādam likumam būtu jāsaucas nevis par Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumu, bet gan par katastrofālās situācijas ar valsts valodu novēršanas likumu.

Referendums par vienu valodu jau notika pirms daudziem gadiem, un tā rezultāti tika absolūti ignorēti. Referendumā vairākums pateica, ka viņi vēlas Latvijā vienu valodu, kā tas ir ierakstīts Satversmē. Tā vietā notika tieši otrādi – valsts iestādes... Es nerunāju par privātajiem... Es nerunāju par krieviski runājošajiem, kas ir malači, viņi aizstāv savas intereses, viņi dara pareizi. Latvieši savā muļķībā un piņķerībā ieviesa krievu valodu valsts uzņēmumos.

Un tikai no vakardienas ceļu satiksmes departaments ieviesa eksāmenus latviešu valodā, un, ak tavu brīnumu, tur katrs otrais bija milzīgi pārsteigts – kā tad tā? Kāpēc nav krieviski? Un pieprasīja tulkojumu.

Tātad... Es saku vēlreiz – šie 32 gadi neko mums nav iemācījuši. Valodas stāvoklis ir pasliktinājies, bet tas sāka pasliktināties jau Birkava valdības laikā. Atcerēsimies, ka Valsts valodas centrs, kam bija ļoti stingras funkcijas, atradās Ministru kabineta telpās, un pirmais, ko izdarīja Birkava valdība, – izmeta Valsts valodas centru ārā no Ministru kabineta telpām; pēc tam katru gadu tā funkcijas ir pazeminātas. Valsts valodas inspekcija kļuva vispār par izsmieklu Latvijā.

Atcerēsimies – lai dabūtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bija jānoliek valodas eksāmens... un Pilsonības likums arī pieprasīja valsts valodas eksāmenu. Kāpēc puse Rīgas brauca uz Limbažiem? Kā jūs domājat? Viņi nelika Rīgā šo eksāmenu, bet brauca to likt uz Limbažiem. Pēc tam izrādījās, ka tur visas šīs apliecības ir pirktas par naudu. Vai kaut vienu cilvēku ielika cietumā, vai viņiem šīs apliecības anulēja? Vai šiem cilvēkiem bija jāpārliek eksāmens? Nē, izlikāmies, ka viss ir kārtībā.

Man ir aizdomas, ka vairāk nekā puse šo cilvēku, kas saņēma šīs valodas prasmes apliecības, latviski neprot, – tāpat kā neprot latviski runāt Avens, kas ir Latvijas pilsonis, un vesela rinda citu.

Mēs neko neesam sapratuši pēc visas šīs rusifikācijas, pēc padomju 50 gadiem. Mēs neko neesam pārņēmuši ne no Kanādas Kvebekas provinces, ne no Ālandu salu jeb Olandes pieredzes, aizstāvot zviedru valodu, ne no Flandrijas pieredzes Beļģijā, kur nekādu citu skolu nav. Tā vietā mēs... pārplūdinājām elektroniskos masu saziņas līdzekļus... Tur, paskatieties, 30–40 kanāli, sākot ar Discovery un beidzot ar citiem, – viss ir krievu valodā.

Tātad šis ierocis... zemapziņā... tiek dragāts pa mūsu smadzenēm, šauts pa mūsu smadzenēm tiešā veidā. Un šādā veidā rusifikācija turpinās. Un mēs tikai te stāstām pasakas, ka Eiropa mums neatļauj... ka tas ir, ziniet, reģistrēts kaut kur tur... citur... un ka Eiropa šādas un tādas direktīvas mums neļauj... Un paliekam arvien bēdīgākā situācijā ar valodu.

Mēs absolūti ignorējam Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību – konvenciju, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, ka mazākumtautībām šī izglītība ir nepieciešama varbūt, ja viņi pieprasa, viņu vēsturiskajā teritorijā.

Tā melošana sākās jau tad, kad krievu skolas tika pārsauktas par mazākumtautību skolām. Mazākumtautību skolas Latvijā beidza pastāvēt 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, – tad skolas, kurās mācības notika ivritā, idišā, poļu valodā, baltkrievu valodā, arī vācu valodā, tika aizslēgtas dažās dienās un visi šie bērni bija spiesti iet krievu skolās. Un mēs turpinām šo melošanu un visur rakstām – "mazākumtautību skolas".

Parādiet man vienu igauņu demonstrāciju vai vienu lietuviešu demonstrāciju, vai vienu poļu demonstrāciju Rīgā, kas liecinātu, ka viņi ir neapmierināti ar savu izglītības sistēmu! Sakiet, kāpēc visu laiku par krieviem ir runa?!

Un kā jūs, cienījamie kolēģi, izskaidrosiet to, ka vēl 19. gadsimta sākumā Latvijā krievu bija tikai 0,6 procenti (pēc vēsturnieka Dunsdorfa pētījumiem)? Kā jūs izskaidrosiet to, ka Rīgā vēl pirms Otrā pasaules kara krievi bija ceturtā mazākumtautība? No kurienes Rīgā uzradās 52 procenti krieviski runājošo? Nokrita no gaisa, sadzima?

Latviešu vientiesības un muļķības rezultāts ir tas, ka nenotika nekāda deokupācija, starptautiskās organizācijas mums uzbāza kaut kādas muļķīgas integrācijas programmas. Un tagad padomājiet – ja jums pie robežas 140 miljoni vai 150 miljoni runā krieviski... Šī masa ar savām televīzijas programmām, ar savām radio programmām nomāc gandrīz pusi Latvijas... visa pierobeža...

Mums nebija naudas atvērt kolosālas jeb, teiksim (Starpsauciens: "Tur arī interneta nav!")... Mums nebija naudas jeb mēs noskopojāmies, ja tas bija apzināti izdarīts, lai pierobežā nevarētu uztvert ne Latvijas televīziju, ne Latvijas radio.

Es pilnīgi piekrītu – Latgalē cilvēki visu laiku klausās Baltkrieviju un Krieviju. Un mēs tikai stāstām... ak dieviņ, starptautiskās konvencijas!... mēs jums vēl 60 kanālus palaidīsim krieviski televīzijā, lai jūs labāk varētu, teiksim, angļu filmas skatīties. (Starpsauciens.)

Mēs bijām Ankarā... bija tikšanās Turcijā. Interesanti, ka visas šīs starptautiskās programmas notiek turku valodā, nevienam neienāk prātā dublēt kaut ko tur apakšā, laist angļu valodā un dublēt.

Visas šīs muļķības mums ir jābeidz. Tātad – jāatjauno Valsts valodas inspekcijas funkcijas. Jāatceras, ka valoda ir ierocis neatkarības stiprināšanai un valoda nosaka Latvijas tautas, kā ir ierakstīts Satversmē... neatkarīgi no viņa etniskās izcelšanās... latviešu valodas zināšanas... un domāšanas veidu.

No pirmās... no pirmā gada bērnudārzā – latviešu valodā! No bērnudārziem un skolām jāatlaiž visi skolotāji, kas nemāk augstākajā līmenī runāt latviski. (Dep. R. Ločmele: "Aleksandr... pasniedzēji... latviešu valodas pasniedzēji...") Tiksim līdz pasniedzējiem.

Kremlis saprot, ka Latvijas Ministru kabinets neko nesaprot, un turpina savu ofensīvu ar dažādām pretlatviskām demonstrācijām, ar "Maskavas namu", ar visādām kultūras apmaiņas programmām.

Tagad – par Puškinu. Puškins bija krievu imperiālisma pārstāvis, un viņa dzejoļi un raksti par to, ka poļi nav tauta... tur viņš slavina krievu karaspēka iebrukumu, Polijas sadalīšanu... un tā tālāk. Palasiet, es jums iedošu tos dzejoļus.

Tātad Rīgā tiek uzstādīts Puškina piemineklis nevis tāpēc, ka viņš ir labs dzejnieks, bet tāpēc, ka Maskava iezīmē savu imperiālistisko robežu. Un Rīgas dome... ar "Saskaņas" vadību priekšā... no laimes aplaudē, vēl vajag nākošos imperiālistus salikt...

Tātad mans priekšlikums ļoti vienkāršs: ir jāatjauno Valsts valodas inspekcijas funkcijas, un likumā ir jābūt paredzētiem ļoti stingriem sodiem, ja kāds uzņēmums atļausies vēl...

Kāpēc mēs šodien par to runājam? Tāpēc, ka karš Ukrainā atvēra mums acis. (Starpsauciens.) Karš Ukrainā atvēra mums acis – lika saprast, ka mums nav nekā kopīga ne ar Krieviju, ne ar krievu valodu – absolūti nekā kopīga. Tas jums ir jāaizmirst.

Kaut kas šeit nepatīk? Pleskavā labas skolas, Kaļiņingradā labas skolas – rullējiet prom!

Nākošais. Valsts valodas inspekcijai, es domāju, jārīkojas daudz stingrāk, un likumā ir jāiestrādā normas (es domāju, ka mēs nepagūsim, bet nākamajai valdībai) – ja kaut viens uzņēmums atļausies pieprasīt krievu valodas zināšanas, sodiem būtu jābūt desmitos tūkstošu. Ja šis uzņēmums vēlreiz atļausies pieprasīt, uzņēmums ir jāslēdz nekavējoties, kā tas notiek Kanādā, – nekavējoties! (Starpsauciens.)

Un nobeigumā. Tātad visiem, kas ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas, ir jāpārbauda valodas zināšanas... un šīs uzturēšanās atļaujas ir jāatņem – nekavējoties!

Otrs – 1996. gada Deklarācija par Latvijas okupāciju. 1996. gada deklarācijā ir teikts, ka viens no galvenajiem uzdevumiem Ministru kabinetam ir noslēgt līgumu ar Krievijas Federāciju par repatriāciju – ne par deportāciju, bet par brīvprātīgu repatriāciju –, palīdzot cilvēkiem aizbraukt. Tātad, ja mums ir 200 tūkstoši... mums ir 182 tūkstoši nepilsoņu (Starpsauciens.)... un 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu, 250 tūkstošiem cilvēku mums ir jāpalīdz aizbraukt.

Nodokļu maksātāji. Igaunijā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju. Latvijā būtu 1,65 miljoni – pilnīgi pietiekami. Latviešu skaitam ir jābūt minimums kādiem 80 procentiem. Jūs nevarat neko šeit izdarīt ar kaut kādiem 60 procentiem, ar visādām integrācijas programmām, ar visādu cilvēku muļķošanu. Tas viss ir muļķības.

Par angļu valodu. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Stepaņenko kundze, ka angļu valoda arī apdraud, bet tā neapdraud šādā veidā, angļi mūs netaisās okupēt, viņi mūs nav deportējuši (atšķirībā no krieviem), čeka nerunāja angliski. Tur ir cita problēma, tur ir latviešu mīkstā daba – vēlme parādīt, ka viņi, lūk, nav nekādi provinces, mazas tautas pārstāvji. Es domāju, ka šeit tā recepte ir ļoti vienkārša – beidzot vidusskolu, jākārto eksāmeni latviešu valodā, un neviena augstskola, ieskaitot tehnisko, neuzņem studentu, ja viņš nevar kārtīgi uzrakstīt sacerējumu latviešu valodā... kā tas bija agrāk.

Kad es stājos Rīgas Politehniskajā institūtā, man bija jāraksta sacerējums latviešu valodā, bija ne tikai augstākā matemātika, fizika un citi eksāmeni. Tehniskajā institūtā sacerējums latviešu valodā bija obligāts.

Tātad, ja jūs nevarat uzrakstīt... un tas attiecas uz latviešiem... Es piekrītu, ka ļoti daudz krievu, kas mācās, piemēram, 1. ģimnāzijā, piedalās olimpiādēs, latviski runā labāk nekā latvieši, kas mērkaķojas ar svešvalodām. Tā ka šeit recepte ir ļoti vienkārša – sacerējums augstākajā līmenī, vai arī jūs nekad nevarat ieņemt kaut kādus amatus, jūs nevarat iestāties universitātēs.

Kas attiecas uz rusifikāciju – šī spēle ir beigusies. Nāksim pie prāta un jebkuru uzņēmumu, kas atļausies kaut kādā veidā neievērot šīs valodas prasības, sodīsim!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam paziņojumam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Deputātu grupas reto slimību pacientu atbalstam deputāti! Pulksten pusvienos tiešraidē mums būs sanāksme un tā būs arī pieejama klātienē, precizēsim, kurā zālē, – vai nu šeit, vai Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Ilmārs Dūrītis, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Juris Pūce, Andris Skride... Andris Skride ir, Mārtiņš Šteins... Mārtiņš Šteins arī ir, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ir jāpateicas Kiršteina kungam... viņš ir vai nav? Neredzu... ka viņš izteica visu, ko viņš izteica. Diez vai kāds viņa kolēģis no frakcijas vai no blakus frakcijām varētu tik izsmeļoši paskaidrot, kāpēc šis likums ir jāpieņem. Tik tiešām – izsmeļoša uzziņa. Kurš vēl pateiks vairāk par Aleksandra Puškina dzeju, ja ne Aleksandrs Kiršteins!

Iepriekšējos sasaukumos dokumentus izskatīšanai komisijās deputāti saņēma nevis tā, kā mēs tagad saņemam – e-pastā –, bet bieži vien tādās biezās papīru kaudzēs, kuras mēs izņēmām no koka skapīšiem, kas tagad stāv apakšējā stāvā pie garderobes, un katru reizi uz savas čupas es atradu papīra avīzi ar virsrakstu "DDD". Tas bija laikraksts, kuru izdeva galēji labēja politiskā grupa, izaicinoši nacionālistiska, kuras visa ideoloģija iekļāvās šajos trijos burtos – depadomizācija, dekomunizācija un derusifikācija.

Tātad pakāpeniski mūsu mainstream ideology vai tāda kā galvenā mūsu valsts ideoloģija tuvojas šiem trim burtiem. Pirmos divus burtus mēs esam jau apguvuši, palicis tikai viens – pēdējais – derusifikācija. Šis likumprojekts ir kvēla izpausme tam, kā tagad notiek politika – esošajā attīstībā un nākamajā attīstībā. Jaunākie deputāti laikam nezina vai neatceras, kā 2000., piedodiet, 1999. gadā Latvijas politika ieslīga pavisam nesagaidāmā ievirzē, kura saucas "sabiedrības integrācija". Izglītības un zinātnes ministrija organizēja seminārus, lai paskaidrotu skolu administratoriem un skolotājiem, cik tas ir pareizi, svarīgi un lietderīgi – apgūt mācības bilingvāli. Lietpratēji un eksperti no Rietumvācijas, no visām pārējām Vācijas... demokrātijām brauca uz Latviju, lai dotu savas konsultācijas visiem tiem entuziastiem, kuri bija pārliecināti, ka, lūk, bilingvālās mācības ir Latvijas izglītības sistēmas nākotne.

Turklāt bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete uzdrošinājās pateikt, ka, lūk, arī latvieši mācīsies bilingvāli. Uz manu jautājumu, kuru uzdevu ministrijas Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos: "Cik daudz procentu jūs atvēlētu mācībām latviešu skolās citās valodās?", viņa pēc neilgas pauzes atbildēja: "Piecus procentus."

Redziet, tomēr evolūcija bija pavisam skaidra, un arī tajā laikā bija noteikts postenis – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Sorosa fonda aktīvisti pašapzinīgi vāca sev blakus mazākumtautību biedrības ar nolūku pārliecināt, ka, lūk, tā ir mūsu nākotne – sabiedrības integrācija, kura pēc tam tika saukta par sabiedrības saliedētību.

Es arī piedalījos tajos semināros un tajās diskusijās. Un reiz, kad pēc ļoti nopietnas, kvēlas diskusijas bija palikuši daži tādi ļoti aktīvi diskutētāji, es tai skaitā, pēc pauzes viena dāma, cienījama vecuma, vecāka par mani... es viņu mēģināju pārliecināt, cik būs labi, ka būs vienota politiskā nācija, ka mēs būsim Latvijā, kur katram būs sava vieta, un vienoti Latvijā mēs panāksim visus tos mērķus, kuri bija nosprausti Latvijas Tautas frontes laikā... viņa manī klausījās, klausījās un pēc neilgas pauzes teica šādi, ļoti pieklājīgi un cienīgi: "Pimenova kungs, es šo valodu dzirdēt negribu." Un šī frāze skanēja man ausīs katru reizi, kad es dzirdēju ziņojumus par jaunajiem likumprojektiem, par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, par pieminekļu graušanu, par to, ka mums tomēr vajag kaut kā savādāk veidot sabiedrības saliedētības procesus, lai nodrošinātu latviešu valodas stingrākas pozīcijas, un atteikties no padomju laika Latvijas mantojuma izglītības jomā, atteikties no segregācijas... un tā tālāk, un tā joprojām.

Bet tagad es vienkārši noslēdzu savu uzrunu... Jā, un pēc tam, pēc Sorosa fonda, izveidojās vēl viena kopa, kuru no visas sirds un bez jebkādas zemjēgas es tiešām cienu – tas bija Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, kas palīdz Latvijas politikā pieņemt labākus lēmumus, kalpo par sanitāru sliktiem lēmumiem un veicina sabiedrības līdzdalību.

Es gribu teikt tā, ka visa šī diskusija un debates par šo pirmajā lasījumā izskatāmo likumprojektu... visa argumentācija un pats likumprojekts ir vērsts nevis pret SASKAŅU, nevis pret krieviski runājošiem Latvijai piederīgajiem, tas ir vērsts pret tiem, kas veido Latvijas politiku, politikas nacionāli liberālo spārnu, kas desmitiem gadu pārliecināja, ka visiem Latvijai piederīgajiem tik tiešām ir iespējams dzīvot Baltijas krastos bez aizdomām, bez aizspriedumiem, iemantojot Rietumu demokrātiskās vērtības, nevis tikai grimstot... es nezinu, vai pareizi es izteicu šo vārdu latviešu valodā... bet vienkārši – ieslīgt pavisam citā augsnē, kur nebūs ne telpas, ne spraugas, kur citādi domājoša vai runājoša persona būs pakļauta kontrolei un uzraudzībai, kādā valodā viņš vai viņa uzrunās pārdevēju vai pārdevējs uzrunās pircēju.

Manā ieskatā, šī evolūcija ir ļoti zīmīga. Mēs atrodamies ļoti bīstamā Latvijas politikas attīstības punktā, un es vēlreiz aicinu tos Latvijas politiķus, kuri apzinīgi sevi uzskata par liberāļiem un demokrātiem, ļoti atbildīgi izturēties pret šī pēdējā "de-" īstenošanu, lai nākamajā Saeimā mēs neattīstītu šo virzienu tālāk un nepieļautu jaunas kļūdas. Esiet atbildīgi, dāmas un kungi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Valodas jautājums ir ļoti jūtīga lieta katram cilvēkam, es pasvītroju – katram cilvēkam. Līdz ar to, runājot par valodām vispār un par latviešu valodu šodienas kontekstā, man šķiet, ir jādomā par to, ko tu saki un kā saki. Laikam jebkuru likumprojektu, ko mēs skatām, katrs piemēro sev. Arī šo es mēģināju piemērot sev.

Es esmu beidzis krievu skolu, kura Ulmaņa laikos saucās Lomonosova ģimnāzija, kur Ulmaņa laikos apmācība bija krievu valodā. Es esmu beidzis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti latviešu plūsmā – latviešu plūsmā, jo citu valodu plūsmas tai laikā vispār nebija.

Šeit tika minēta arī Valsts valodas inspekcija. Kad es sāku spert pirmos soļus politikā, likums prasīja, lai katrs deputāta kandidāts, kuram nebija vidusskolas izglītības latviešu valodā... viņam bija jākārto valodas eksāmens. Es to nokārtoju. Pēc neilga laika mani izsauca uz Valsts valodas inspekciju, jo viņi bija saņēmuši signālu par to, ka, lūk, es esmu iegādājies apliecību un nepārvaldu latviešu valodu. Es centīgi aizgāju uz atkārtotu pārbaudi. Es to visu darīju un domāju, ka tas bija pareizi.

Bet šodien mēs runājam par kaut ko citu. Mēs nerunājam par to, ka latviešu valoda ir nepieciešama, ir vajadzīga, ir svarīga daudziem cilvēkiem, es teiktu, ka pat visiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā. Bet vai tiešām, runājot par šo, mēs sākam izmantot latviešu valodu kā kaujas instrumentu, kā ložmetēju? Vai tas ir pareizi? Vai tas dod efektu un atdevi? Man šķiet, ka šodien vairāk vajadzētu domāt par to, kā panākt rezultātu – labu rezultātu, pozitīvu rezultātu.

Un šeit ir neliela atkāpe. Daudzu valodu esamība Latvijā vienmēr ir bijusi Latvijas bagātība, kas Latvijā izveidoja ļoti interesantu, ļoti īpatnēju kultūras slāni, ko pēc tam sauca par multikulturālu sabiedrību vai kā savādāk, bet tā bija īpatnība un ļoti pievilcīga īpatnība. Un toreiz nerunāja par proporcijām – cik cittautiešu dzīvoja Latvijas teritorijā un cik ilgi viņi te dzīvoja. Bija runa par to, ka visas valodas ir Latvijas bagātība – visas valodas –, bet latviešu valoda ir dominante. Neviens par to nestrīdas. Es runāju par normāliem, prātīgiem cilvēkiem – neatkarīgi no tā, vai viņi ir latvieši vai nelatvieši, krievi, ebreji, poļi, vācieši vai kādi citi, kas dzīvo Latvijā. Tādu strīdu nav. Strīds ir par kaut ko citu – vai ar aizliegumiem var panākt pozitīvu efektu? Es šaubos.

Astoņdesmito gadu beigās tika pieņemts Latvijas PSR pirmais likums par valodu. Var runāt par to, vai tas bija labs vai slikts, bet rezultātā parādījās masveida kampaņa par latviešu valodas apguvi visur un vienmēr, un tas deva ļoti pozitīvu efektu, jo toreiz tika organizēti i iestādēs, i rūpnīcās, i citās... saimniecībās bezmaksas kursi tiem cilvēkiem, kuri vēlējās apgūt latviešu valodu. Tajā laikā tas bija masveida paradums.

Pagāja laiks, un latviešu valoda kļuva par valsts valodu. Kas ir izdarīts 31 gada laikā – kopš neatkarības atjaunošanas? Man šķiet, ka vajag paškritiski pateikt, ka izdarīts ir ārkārtīgi maz – ārkārtīgi maz! –, jo šodien nebūtu jārunā par to, ka jāpieņem kaut kāds likums par valodas stiprināšanu... bet tas, kas ir izdarīts, – izdarīts ir ļoti maz.

Pirmais. Paskatieties uz vienu problēmu, kas šodien pastāv un aktualizējas ar katru dienu, – latviešu valodas un literatūras skolotāji. Šodien viņu trūkst arī latviešu skolās, es jau nerunāju par cittautiešu skolām. Tā ir milzīga problēma. Un kā tā tiek risināta? Tā tiek risināta ārkārtīgi slikti. Ja mēs gribam panākt, lai valoda tiešām būtu iekšējā nepieciešamība katram cilvēkam, tas nozīmē, ka pirmais, kas mums būtu jāstiprina, – tā ir latviešu valodas pasniegšana.

Es nekad neaizmirsīšu savu skolotāju Kornēliju Ikaunieci, kura mums iemācīja ne tikai valodu kā tādu, bet iemācīja arī mīlēt valodu un izjust arī valodas nianses un valodas mūziku, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Par ko mēs runājam šodien? Mēs runājam par to, ka aizliegsim citu valodu lietošanu. Arī šeit jābūt konsekventiem.

Es nevaru saprast – runājot par to, ka latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda – Latvijas Valsts prezidents pieņemšanā Vācijas vēstniecībā visu vakaru runāja un turēja uzrunu vācu valodā, kaut gan bija organizēta sinhronā tulkošana. Pēc tam mēs runājam par to, ka oficiālās pieņemšanās, kas notiek Latvijas teritorijā, jārunā latviski. Varbūt paskatīsimies uz sevi, kad mēs šeit pieņemam ārvalstu delegācijas, – arī Nacionālās apvienības deputāti ļoti mīl parādīt savas angļu valodas zināšanas, kas ir ļoti pozitīvi, bet mēs runājam par to, ka Saeimas namā ir jārunā valsts valodā. Kur ir konsekvence?

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Kiršteina kungs šodien ir ļoti daudz ko runājis, viņš jau pieminēja, ka ir ļoti daudz melu ap visām tām lietām, viņa paša runā bija ne mazums šāda veida melu. Teikt, ka visi nepilsoņi ir krievi (kā var saprast no viņa tālākajiem repatriācijas piedāvājumiem), – tas arī neatbilst patiesībai. Bet viens arguments viņa uzrunā gan izskanēja – šis likumprojekts tiešām nekam neder, jo tas nerisina arī to uzdevumu, ko Kiršteina kungs mēģināja šeit formulēt.

Tāpēc es domāju, ka izmantot šāda veida lietas priekšvēlēšanu kampaņā, nedomājot par rezultātiem, par sekām, kas atspoguļojas ģimenēs, cilvēku sirdīs un dvēselēs un kas vai nu vairo, vai mazina tieksmi apgūt latviešu valodu, – man liekas, tas ir bīstami, tāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Manuprāt, ir ļoti zīmīgi, ka tieši šodien Saeima pieņēma likumu par kažokzvēriņu aizsardzību. Tas ir ļoti zīmīgi, ka, lūk, mēs protam saņemt atbalstu... visi kopā... lai aizstāvētu kažokzvēriņus, bet kārtējo reizi tiks pieņemts likums, kurš uzbrūk cilvēciņiem. Jā, cilvēciņiem, jo cilvēkus jūs nepamanāt, tie priekš jums ir cilvēciņi – maziņi –, kurus jūs neredzat, nedzirdat, nesaprotat un, pats galvenais, nemīlat. (Starpsaucieni.)

Es tūlīt vērsīšos galvenokārt pie mūsu tā dēvētā liberālā spārna, pie JAUNĀS VIENOTĪBAS, pie inteliģenta Šadurska kunga, profesora, pie "Attīstībai/Par!"... Kas mums vēl bija liberāļi? Ā, PROGRESĪVIE vēl te nesēž, bet būs kuplā skaitā – viņi cer. Es nolasīšu vēstuli no cilvēka, kurš pēdējās pašvaldības vēlēšanās nobalsoja par vienu no šiem liberālajiem spēkiem, jo viņš uzskata sevi par inteliģentu cilvēku, neskatoties uz to, ka viņš, cik dīvaini nebūtu, ir krievs.

Viņš raksta tā: "Es esmu šokēts par likumu, kuru šodien izskatīs Saeima. Lieta tāda, ka esmu invalīds jau 25 gadus, bez cerības uz izveseļošanos, dzeru ļoti dārgas tabletes, lai nenomirtu, bet man paveicās – pirms kāda laika es saņēmu ļoti labu darbu, attālinātu, vienā no lielākajām Latvijas bankām. Es priekš šīs bankas tulkoju materiālus no latviešu valodas uz krievu, un, pateicoties šim darbam un šai algai, es varu iztikt, jo izdzīvot uz invalīda pabalstu, kā zināms, Latvijā un it īpaši Rīgā nav iespējams." Un viņš man raksta: "Regīna, vai ir kaut minimāla cerība, ka šis likums netiks pieņemts, jo citādāk es palikšu bez iztikas līdzekļiem vispār." Līdz šim esmu domājusi, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Un viņš raksta: "Tagad es redzu, ka tas ir fašisma sākums." To raksta cilvēks (vēlreiz atkārtoju), kurš nesen nobalsoja par vienu no liberālajām partijām.

Vēl. Šī likumprojekta nosaukums ir Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas... un tā tālāk. Piedodiet, šajā likumprojektā nav runa tikai par saziņu starp valsti, pašvaldībām un tautu. Šeit ir tieša un rupja iejaukšanās uzņēmējdarbībā.

Es atļaušos visiem skatītājiem nocitēt šī likumprojekta 3. pantu: "Papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ievērojot šā likuma 2. panta otro daļu, šā panta otrajā un trešajā daļā un šā likuma 7. pantā noteikto, ir aizliegts valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai, kā arī šādiem komersantiem:" – un tagad seko uzskaitījums – "sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam; elektronisko sakaru komersantam; maksājumu pakalpojumu sniedzējam patērētājiem; kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam patērētājiem; enerģijas tirgotājam fiziskajām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam; dzīvojamo māju pārvaldniekam, kas ir komersants; lidostai, autoostai vai dzelzceļa stacijai; taksometra pakalpojumu sniedzējam; atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējam. (Starpsauciens.) [..] Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums attiecas uz jebkādu saskarsmi ar fizisko personu kā pakalpojuma saņēmēju vai lietotāju (piemēram, jebkādi uzskates materiāli, aplikācija, tīmekļvietne, internetbanka, portāls, reklāma vai citi paziņojumi, korespondence, līguma teksts..." un tā tālāk. Reklāma! Piedodiet, un es dzirdu, ka šis likumprojekts nav saskaņots ne ar mūsu LDDK, LTRK, uzņēmēju... AU, televīziju, radio. Jūs dzirdat – jums vairs nebūs nekādu reklāmu krievu valodā, uz kurām jūs bez kauna pelnījāt... piepelnījāties uz Latvijas krieviem! Nebūs vairs šīs iespējas – pateicoties kam? Likumprojekta iesniedzējiem. Ļoti interesants likumprojekts.

Es ceru, ka mēs tomēr savāksim 34 balsis, lai apturētu šo murgu. (Starpsauciens: "Nesavāksiet!") Griežos pie uzņēmējiem. Jūs izlasījāt šo murgu? Kas būs nākamais, ko šī Saeima pieņems savā agonijā? (Starpsauciens.)

Un pēdējais, ko es vēlējos teikt, – mūsu Latvijas bizness ilgus gadus, kopš deviņdesmito gadu sākuma... un man ir konkrēti piemēri, jo es esmu strādājusi tur – šādās uzņēmēju sabiedrībās, kur piepelnījās uz krieviem – viņiem nekad nebija kauna to darīt. Pēkšņi viņi ir kļuvuši tādi vairāk patriotiski, bet es tomēr ceru, ka viņu biznesa mērķis joprojām ir palicis peļņa. Un, ja jūs neapturēsiet šos kungus ar viņu sapņiem tikt Saeimā kuplākā skaitā, jums vairs tādas iespējas nebūs.

Ko es vēlos teikt? Naudai – naudai! – nav tautības, un uzņēmēji to saprot, bet likumprojekta iesniedzējiem nav ne prāta, ne sirds.

Paldies, tas viss, ko es jums vēlējos pateikt. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es mēģināšu rezumēt to, ko dzirdēju. Es saprotu, ka valoda (vismaz krievu valoda) dzied bankomātu uzrakstos. Es domāju, ka kultūra – krievu valodas kultūra – tiek kopta, tikai nospiežot taustiņu "2". Kultūra tiek apdraudēta, ja autobusu saraksts nebūs krieviski. Man liekas, ir smieklīgi tas, ko jūs mēģināt pateikt.

Vai kāds liedz jums kopt savu kultūru un valodu? Kopiet, runājiet, dziediet! Bet to, ko mūsu tādi "sarkanie" runātāji ir aizmirsuši, ka mums ir referenduma rezultāti par vienīgo valsts valodu, – to viņi pieņemt nevar. Es arī vēlos atgādināt... pilnīgi teksts tekstā... ko jūs katrs esat solījuši, stāvot šajā tribīnē, dodot svinīgo solījumu vai zvērestu, – kopt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tas nenozīmē, ka uzrakstam bankomātā vai arī kaut kādam autobusu sarakstam jābūt krieviski. Es nezinu, man liekas, jums vajadzētu nokaunēties.

Un par angļu valodu. Angļu valoda – Eiropas Savienības valoda, biznesa valoda, starptautiskā biznesa valoda, akadēmiskā valoda. Jūs tiešām salīdzināt starptautisku, akadēmisku, biznesa valodu ar autobusu sarakstu? Jūs vispār esat izlasījuši šo likumprojektu? Šīs pašas normas tika jau pašā sākumā... Arī Valsts valodas centra direktors minēja, ka šīs normas gribēja iestrādāt Valsts valodas likuma pirmajā redakcijā, to neizdarīja tīri ģeopolitisku iemeslu dēļ. Mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam demokrātiska valsts, kāpēc mēs nedrīkstam savu valodu kopt? Jūs gribat kopt svešvalodu ar uzrakstiem bankomātos.

Es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Es arī nāku tribīnē, lai aizstāvētu manu kolēģu iesniegto likumprojektu. Šis likumprojekts ir nepieciešams, jo ir pagājuši 10 gadi kopš valodas referenduma un mēs redzam, ka šī valodas referenduma lēmumi, realizācija ir deformējusies. Valodas referendums uzvarēja ar latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet dzīvē viss notiek... kā bijis, tā bijis... padomju laikos.

Mēs reāli dzīvojam divvalodībā apstākļos, kad faktiski 90 procenti cilvēku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, to saprot. Un šis likums nozīmē nulles tolerances iestāšanos, tolerēšanas izbeigšanos, lai latviešu valoda netiktu ignorēta mūsu vienīgajā vēsturiskajā teritorijā, kur latviešu valoda var tikt praktizēta.

Tā ir – ar šo likumu mēs mēģinām nostiprināt pozīciju un situāciju, kad faktiski beidzas divvalodība. Likumam ir jānosaka valsts valodas statusa funkcionēšana Latvijas teritorijā publiskajā sfērā, jo ļoti bieži ir tāda sajūta, ka latviešu valoda ir kļuvusi par minoritātes valodu, publiskajā sfērā visur dominē divas valodas. Un šī otrā valoda nav Eiropas Savienības valoda.

Es vēlreiz aicinu no šīs tribīnes visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, pārdomāt savu piederību Latvijai, ko jūs vislabāk varētu apliecināt, lietojot latviešu valodu arī publiskajā sfērā.

Es aicinu visus šajā zālē būt politiķiem, kuri saprot savu uzdevumu: mums ir jāsargā Satversme un Satversmes preambula, kas formulē uzdevumu – nodrošināt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Šis iesniegtais likumprojekts ir viens no mēģinājumiem pārbaudīt, kā tam funkcionēt, kā mēs varētu to ieviest dzīvē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātā Saeima! Es vēlos reflektēt uz citu deputātu izteiktajiem komentāriem.

Pirmais. Par to, cik nepareizi un netaisnīgi, ka tagad tiek nostiprināta viena valsts valoda. Jūs zaudējāt 2012. gadā referendumā, un jūs zaudējāt tad, kad Padomju Savienība sabruka.

Nākamā lieta. Stepaņenko, kura kaismīgi pauda (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)... ak dievs, kurš tad strādās Latvijā, ja aizbrauks projām Latvijas nepilsoņi! Es atgādināšu, ka pārsvarā viņi ir slogs mūsu sociālajam budžetam (Starpsaucieni.)... viņi ir saņēmēji no sociālā budžeta, jo lielākā daļa ir nestrādājošie. (Starpsaucieni.)

Nākamā lieta. Ločmele (Starpsauciens.) teica, ka šeit fašisms atdzimst, it kā citējot kaut kāda kunga teikto. Nu, johaidī, jūs esat visīstākie fašisti!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu tomēr apzināties, ka esam Saeimas sēdē.

J. Dombrava. Uzstāt (Starpsaucieni.)... uzstāt, ka Latvijā krievu valodai ir jābūt kaut kādam dominējošam statusam, – tas ir īstākais fašisms. (Starpsauciens: "Tu ko, kaunināsi runātāju?"; starpsaucieni.)

Ja mēs paskatīsimies kaut vai to, kāda ir šī definīcija (Starpsaucieni.), mēs redzam tiešu veidu, kā jūs mēģināt paplašināt Krievijas ietekmes sfēru Latvijā. Un tā tas nebūs. (Starpsauciens.) Ir jāsaprot, ka Krievija un viss krieviskais līdz ar Krievijas agresīvo karu Ukrainā iegūs nicinājumu visā Rietumu civilizētajā pasaulē. Tieši tāpēc Krievijas pilsoņiem šobrīd tiek liegts ieceļot daudzās Eiropas valstīs, tieši tāpēc ir ieviestas sankcijas pret Krievijas Federāciju un tās pilsoņiem, un (Starpsaucieni: "Sankcijas pret Puškinu jūs esat ieviesuši!"; "Kas ir Puškins?"), jo ilgāk šis agresīvais karš turpināsies, jo ilgāk Putins turēsies pie varas, jo sliktāka viņiem kļūs dzīve.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu piecās minūtēs izteikt divas pateicības.

Vispirms paldies Dolgopolova kungam. Es tiešām piekrītu, ko viņš saka, – viņš pieminēja multikulturālo sabiedrību –, tikai es iesaku izlasīt, kur mūs šī multikulturālā sabiedrība noveda. Un es iesaku ASV vēstnieka Latvijā 1940. gadā un Francijas vēstnieka atmiņas par notikumiem, kur viņi stāsta, ka uzkrītoša minoritāšu pārstāvju daļa sagaida padomju tankus Rīgā. Var lasīt Franku Gordonu, Izraēlas rakstnieku, vai Mavriku Vulfsonu, kurš teica: "Mēs bučojām tankus. Tā bija liela kļūda."

Bet, ja runā par pirmskara Latvijas multikulturālo sabiedrību, atļaujiet citēt Maskavā iznākušo grāmatu "Razvedka i Kremļ. Zapiski ņeželateļnovo svideteļa". Es iztulkošu...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs... Paldies.

A. Kiršteins. "Maskava un izlūkošana. Nevēlamā liecinieka piezīmes", sarakstījis Pāvels Sudoplatovs, čekas terorisma daļas vadītājs. Viņš apraksta sanāksmi pie Berijas pirms Baltijas valstu okupācijas (citēju): "Mūsu galvenais atbalsts Baltijas valstīs būs krievu un ebreju iedzīvotāji." Varu atnest šo grāmatu, ja kādu interesē. (Starpsaucieni: "Aizdod!")

Nākamais. Dolgopolova kungs pieļāva vienīgo kļūdu – es nedomāju krievus, es domāju, krievvalodīgos, tā ir liela atšķirība, jo Padomju Savienībā un Krievijā faktiski tika iznīcināts vairāk nekā simts tautību, tā ka mēs nevaram pateikt, kas tur pēc tautības. Vai... viņus apvieno uzticība marksismam ļeņinismam, šodien – 80 procentu uzticība Putinam, un viņus apvieno tikai valoda, bet etniski jau viņi, protams, nav krievi, tā ka tur dažādas tautības.

Otra pateicība Ločmeles kundzei. Viņa pilnīgi pareizi pateica, ka uzņēmumu darbība padomju okupācijas laikos bija pārsviedusies uz Krieviju, un šajos 30 neatkarības gados tieši tie uzņēmēji, kas bija saistīti ar Krieviju, pelnīja visvairāk, nenoliegsim, tāpēc ka nekādu citādu zināšanu nebija. Atcerēsimies, sākot jau ar priekšsēdētāju Kaulu, kurš teica, ka "es aizbraukšu uz Maskavu un izsitīšu visus traktorus, ko tik vajag... pret lauksaimniecības produkciju". Viņu tolaik atlaida no ministra darba. Un tā tas turpinājās līdz mūsdienām.

Tādā pašā veidā mēs bezjēgā atļāvām privatizēt "Latvijas gāzi", kuru nopirka par "Gazprom" naudu. Šodien te Gobzema kungs veselu partiju pārdeva "Gazprom"... "Gaso" tur... paskatieties Vidzemē, kas ir pirmais. Viss šis turpinās. Bet, kāpēc tas ir, Ločmeles kundze nepateica.

Tāpēc, ka Latvijai vēsturiski nebija... praktiski ekonomikai nebija nekādu sakaru ar Krievijas uzņēmējiem. Es atgādināšu tikai dažas lietas – lielākie Latvijas uzņēmēji gan cara laikos, gan neatkarīgās Latvijas laikā, sākam ar Russo-Balt, kas ir Ķelnes uzņēmums, saucās Van der Zypen & Charlier, vai lielākā... viena no pasaulē lielākajām gumijas rūpnīcām, kas ražoja dažādus gumijas izstrādājumus un pēc automobiļu riepu pārdošanas skaita un ienākumiem bija lielāka par Michelin; šī firma atradās Rīgā, bet tās nosaukums jau bija Baltic India Rubber Company tajā laikā.

Un mēs zinām, ka gan Hiršs, kuram bija lielākais tekstiluzņēmums Latvijā... un viņš nopirka Kauņas linus un fabriku Norvēģijā. Viņam jau bija pieejami Vācijas kredīti un Vācijas inženieru zināšanas, ko viņš varēja divos trijos gados pēc... izpostītās Latvijas... uztaisīt vienu no modernākajiem uzņēmumiem.

Tāpat arī atcerēsimies, ka modernākā elektrostacija trīsdesmitajos gados bija Ķegumā; to uzbūvēja, sadarbojoties zviedru un latviešu inženieriem. Un Eiropā modernākais cementa un šīfera kombināts tika uzcelts Brocēnos – sadarbībā ar vācu inženieriem. Nekādas Krievijas ietekmes nebija.

To visu padomju sistēma izpostīja. Par visiem minoksiem, fordiem, vairogiem, lidmašīnām "VEF-12" un tā tālāk, un automātiskajiem darbgaldiem, ko VEF ražoja eksportam...

Un atcerēsimies, ka Ķuze pirka Āfrikā šokolādi un eksportēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Nevajadzēja krievu tirgu.

Tā ka – paldies par atgādinājumu, bet es nobeigšu ar to, ka... atcerēsimies, ka 60 tūkstoši... arī tur mūsu kļūda... (Un paldies vēlreiz Ločmeles kundzei.) Mēs atļāvām jeb – mūsu politikas rezultāts bija tas, ka aizbrauca 60 tūkstoši vācbaltiešu, kas bija radinieki Krupam, Sīmensonam, Kvantam, Bošam, ar visām šīm bankām, ar inženierzinātnēm, ar kapitālu, un to vietā atbrauca 600 tūkstoši kolhoznieku no Pleskavas un Brjanskas. Nu ko tad jūs gribat?

Un ja mēs krievu valodu šādā veidā atzīsim par galveno... Tā ir galvenā... Nu nesmaidiet, Ločmeles kundze, – galvenā ir krievu valoda. (Dep. R. Ločmeles starpsauciens.)

Es zvanu uz "Latvijas gāzi" – man atbild krieviski: nospiediet "1", ja jūs, nabadziņi, gribat latviski runāt, un nospiediet "2", ja gribat krieviski runāt. Visur... šitā visos uzņēmumos atbild.

Ja nemainīsim šo likumu, mēs neatjaunosim situāciju, kad Latvija un Rīga dominēja Eiropā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs. Laiks ir beidzies. Paldies.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Žēl, ka Ločmeles kundze izgāja...

Es gribētu reflektēt uz to, ko viņa nupat runāja, ironizējot par šo sarakstu... par to, kādi uzņēmēji tur ir sarakstīti.

Un vēl. Es pastāstīšu reālu piemēru. Vairākus gadus bija iespēja dzīvot Ķengaragā. Mājas apsaimniekotājs latviski nerunā un nesaprot, viņš runā tikai krieviski; uzņēmuma grāmatvedība, saziņas valoda ir krievu valoda; nedz latviski, nedz arī angliski nerunā. Un tagad mēs izliekamies, ka mums viss ir kārtībā, ja latvietim, dzīvojot šinī mājā, vajag tulku, lai viņš saprastos ar šo uzņēmumu, kad viņam vajag noskaidrot kaut ko par rēķinu vai tamlīdzīgi.

Skaidrs, ka šis ir ierakstīts arī likumā. Man nav Latvijā jāvingro un jāizdomā, kā sazināties ar šiem cilvēkiem.

Regulāri bija kaut kādi remontdarbi... nezinu, ūdensvada, elektrības un tamlīdzīgi, tika izlikti paziņojumi pārsvarā krievu valodā; labākajā gadījumā tie bija pretīgā, drausmīgā latviešu valodā iztulkoti, tā ka, precīzi tulkojumu lasot, sanāk, ka krievvalodīgajiem pirmdien ūdeni pieslēgs, bet latviešiem nepieslēgs nekad. Nu apmēram tā tur bija rakstīts.

Piedodiet, kolēģi! Piedodiet, kolēģi, – mēs dzīvojam Latvijā, un, ja tu sniedz šādus pakalpojumus, tev ir jākomunicē latviešu valodā.

Un, ja kādam tik ļoti tā vate spiež galvu, – tur ir durvis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. (Starpsaucieni.)

J. Butāns (Konservatīvie).

Cienītie kolēģi un kolēģes! Šobrīd ir ideoloģiskā kara apstākļi. Tie ir arī Latvijā. Tas nozīmē, ka viss, kas kaut cik attiecināms vai saistāms ar Krieviju vai bijušo PSRS, tiek izmantots kā ideoloģiskā kara ierocis, lai radītu cilvēkos sajūtu, ka Latvija ir vāja un neizdevusies valsts, un vienlaikus vairotu Krievijas ietekmi.

Šiem mērķiem tiek izmantots viss pēc kārtas – ielu nosaukumi, PSRS simboli, pieminekļi, dažādas PSRS laika darboņu dzimšanas dienas un citas atceres dienas; viens no jaudīgākajiem ieročiem ir krievu valodas klātbūtne ikdienas saziņā, publiskajā komunikācijā – un ne tikai.

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums tiek pieņemts, lai līdz minimumam samazinātu 1. punktā... identificētos apstākļus, respektīvi, manis iepriekš minētos apstākļus. Līdz ar to izvestu no spēles vienu no ietekmīgākajiem ideoloģiskajiem ieročiem.

Ja nebūtu izmaiņu Krievijas ārpolitikā, pavisam iespējams, ka šāds tiesiskais regulējums nebūtu tik aktuāls, kā tas ir bijis līdz šim. Proti, iespējams, Latvijas politika valodas jautājumā kopumā būtu daudz liberālāka un Konservatīvajiem nebūtu jānāk ar šo iniciatīvu.

Aicinu to atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Dombravas kungs, vēršoties pie saviem kolēģiem Saeimā, noteikti gribēja uzrunāt viņus pienācīgā latviešu valodā, nosaucot uzvārdu un, protams, pasakot "kundze" vai "kungs", – tā tam būtu jābūt. Saprotu, ka Dombravas kungs droši vien nav īsti iemācījies sarunāties ar kolēģiem. Es aizrādu – un pamatoti.

Bet, ja mēs runājam par šiem komentāriem, ko mēs dzirdējām – par ārvalstu studentiem, par to, ka, ja mums tiks norādīts, kur kam ir jābrauc, tad tiešām pēc tam būs jāsaprot, kas notiek ar valsts kasi –, tad šeit es gribētu pateikt, ka Nacionālā apvienība gadiem ilgi ir redzējusi un vērojusi to, kas notiek ar ārvalstu studentiem. Ārvalstu studentu plūsma netiek kontrolēta... un arī viņu nodarbinātība un viņu uzturēšanās Latvijā – uz to tiek skatīts caur pirkstiem, un jūs to ļoti labi zināt, jo mēs ar jums esam sarunājušies par šo tēmu.

Jūs teicāt: "Mēs nezinām, kas tur notiek, kādas ir kvotas, cik daudz studentu vispār drīkst uzturēties Latvijā, cik daudz studentu drīkst šeit strādāt." Un nevienu neuztrauc tas, ka ārvalstu studenti nesarunājas latviešu valodā, pat piezvanot... un atvedot ēdienu (Starpsauciens.)... Jūs tas neuztrauc, bet šobrīd šajā likumā ir galvenais uzsvars uz to, ka jūs uzskatāt, ka tieši krievu valodai ir jāpazūd.

Es tagad dzirdēju arī to, ka Puškins arī vainīgs ir pie tā visa, kas notiek... Bet, ja mēs vainojam Puškinu, tad noteikti – arī visi krievu arhitekti, kuri ir uzcēluši mājas Elizabetes ielā un citviet; tad noteikti arī šīs mājas ir jānojauc, pēc jūsu loģikas. Viss ir jānojauc, visi autori, kuri jebkad ir bijuši mūsu vēsturē, kuriem ir bijusi saikne ar Krieviju, noteikti arī ir jāaizmirst, jāsadedzina visas grāmatas, visas gleznas. Kolēģi, jums būs tik daudz ko darīt, tik daudz ko darīt!

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dažas piezīmes.

Pirmā. Es gribētu atvainoties Kiršteina kungam. Es tiešām biju neprecīzs, jo viņš runāja par krievvalodīgajiem, nenosaucot tos tā; es nosaucu tos par krieviem. Lūdzu man piedot.

Savukārt es, godīgi sakot, gribētu zināt, no kādiem avotiem jūs dabūjāt šo skaitli – 60 tūkstoši kolhoznieku no Pleskavas, jo... godīgi saku: apbraukājot visu Latviju, es pat desmitnieku nevarētu saskaitīt.

Otrā piezīme. Šā likumprojekta mērķis nebūt nav stiprināt latviešu valodu. Šā likumprojekta mērķis ir cīnīties ar krievu valodu. Jāsaka, ka, ja šāda veida uzbrukumi būtu vērsti pret jebkuru citu valodu, kurā runā cilvēki, kas dzīvo Latvijā, es teiktu to pašu.

Un trešā. Šis likumprojekts parādījās kā apliecinājums tam, ka valodas politika 32 gadu garumā bija neveiksmīga. Ja tas tā ir, tad tādam likumam varbūt arī būtu jābūt, bet arī tādā gadījumā to... jādomā un jāpārdomā tā, lai tomēr mēle būtu saistīta ar smadzenēm, nevis otrādi.

Un pēdējā. Praktiski runājot un runājot tieši no likumdevēja viedokļa, būtu pareizi nevis pieņemt likumu par stiprināšanu, bet grozīt un stiprināt Valsts valodas likumu. Tas būtu korekti, pareizi un gudri.

Šo aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Bašķim.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Šeit bija daudz personīgu piemēru, daudz emociju.

Es arī uzaugu apstākļos, kur neviens mums īpaši krievu valodas kursus nepiedāvāja. Krievu valoda bija jāzina kara mācībā, un viss. Atnāca skolotājs un runāja krieviski.

Es esmu saņēmis ļoti daudzus pazemojumus tā dēļ, ka es esmu latvietis, tā dēļ, ka es runāju savā valodā – latviski, tā dēļ, ka man manā valstī ir nekaunība – uz krievisku jautājumu atbildēt latviski. Iedomājieties, cik es esmu nekaunīgs! Kur es dzīvoju?!

Tādēļ atcerēsimies vienu ļoti būtisku lietu. Šis ir jautājums par... jums pēdējā laikā patīk šādi termini... par dzīves telpu.

Jāņa evaņģēlijs mums vēsta: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma."

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evai Mārtužai.

E. Mārtuža (Konservatīvie).

Kolēģi! Latviskums ir valsts augstākā vērtība. Kad dibināja Latvijas valsti, tad visi vienojās būt latviski un zem šī karoga, zem šīs valodas, ar šo valodu būt Latvija. Latviskums vieno, latviskums neaizvaino, un latviskumam ir spēks. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Latviskums Eiropas Savienībā ir īpaša vērtība, jo mūsu lozungs Eiropas Savienībā ir "Vienoti daudzveidībā". Un latviskums ir tā īpašā atšķirības zīme, kas mūs padara oriģinālus un vienreizējus zem šīs Eiropas daudzveidības, zem šī lozunga.

Latviskums ir mūsu kultūras kods, mūsu kultūras dimanta serdenis. Latviskums ir tas, kurš apvieno visās valodās runājošos, kas vēlas dzīvot Latvijā.

Un, ja kāds patiešām nevēlas – kāds no kreisā flanga, no manis pa kreisi –, tad es patiešām... saku to, ko sociālajos tīklos saka, – mīliet to zemi, kurā dzīvojat, vai arī dodieties uz to zemi (Starpsauciens.), kuru jūs mīlat. Jums ir iespēja sapakot čemodānu, doties uz staciju (Starpsaucieni.) un ierasties pie Putina, un mīlēt viņu no visas sirds. Bet Latvijai ļaujiet būt latviskai, jo latviskums ir valsts augstākā vērtība. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Žēl, ka Kiršteina kungs nokavēja sēdes sākumu. Es veltīju jums iepriekšējās uzrunās veselu daļu.

Budriķa kungs un Dombravas kungs, diez vai jums izdosies pacelties virs Kiršteina kunga. Kalngals tāpēc arī ir kalngals – virs tā neviena nav...

Budriķa kungs, jūs teicāt, ka... Nu, tas bija... Nē... Kas to teica? Man liekas, ka Dombravas kungs, tie ir jūsu vārdi – cik netaisnīgi, ka ir nostiprinājusies vienīgā valsts valoda. Jūs šos vārdus dzirdējāt no šīs tribīnes šodien. Neviens tā neteica. Neviens tā neteica! Mūsu sabiedrotie, mūsu domubiedri jau sen ir nostiprinājušies tādās pozīcijās, lai aizstāvētu to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Arī tāpēc – arī tāpēc! – tāds referendums, tā aptauja, uz kuru jūs vairākkārt esat atsaukušies, nav mūsu ideoloģijas vērtība. Nekādā gadījumā!

Es gribētu arī citēt Beitneres-Le Gallas kundzi. Jūs teicāt – mēs dzīvojam daudzvalodībā. Dagmāra, Dagmāras kundze, Latvijā 62 procenti iedzīvotāju mājās runā latviešu valodā un 38 procenti – citās valodās. 37 procenti... 37,7 procenti dzīvo... krievu valodā. Divvalodība ir nenovēršama.

Un, Dagmāra, nebūs tā, ka krieviski runājošie Latvijas... Latvijai piederīgie runās savā dzimtajā valodā tikai guļamistabās, gultās. Nē, jūs dzirdēsiet krievu valodu visur – visos publiskajos pasākumos, trolejbusos, uz ietvēm, teātros un kinoteātros. (Starpsauciens.) Tā arī ir mūsu valsts valoda. Tā nav valsts valoda, bet tā ir mūsu vides valoda.

Es vienkārši... kad es dzirdu šos vārdus, šādus apgalvojumus... Es vēlreiz un vēlreiz dzirdu tās vecās... no 1999. gada... vecās dāmas, kura man teica: "Pimenova kungs, es šo valodu dzirdēt negribu." Nu, bet nāksies dzirdēt.

Mārtužas kundze, no šejienes nebrauks projām tie, kas runā mājās krievu valodā. Viņi ir jau ieauguši šeit – viņi strādā, viņi maksā nodokļus, viņi audzina bērnus, viņi ceļ mājas, tiltus, ceļus (Starpsaucieni.), ārstē slimniekus un pacientus, māca skolotājus, skolēnus, arī latviešus. Mēs esam saauguši kopā. (Starpsauciens: "Neesam mēs saauguši!") Nu neizdosies izveidot etniski veselīgu, uz vienas valodas balstītu nāciju. Mēs būsim kopā. Tas ir nenovēršami. Jebkāds mēģinājums, arī šis likumprojekts, tikai radīs jaunas sāpes sabiedrībā. Tas mūs šķeļ, tas nav taisnīgi. (Starpsauciens.)

Es gribētu vienkārši vērsties pie tiem latviešiem, kuri klausās tagad mani, un pievērst uzmanību tam, ka tas nebūtu nekādā gadījumā pareizi, ja mēs strīdēsimies par tādām lietām kā valoda. Neviens neapstrīd latviešu valodas pozīcijas Latvijā, tā ir mūsu vērtība, bet apzināsimies, ka mēs esam daudznacionāla valsts un citādi nebūs, visi paliks šeit uz vietas, Latvijā. Tātad tikai saskaņa, miers ir vienīgais risinājums, un tāpēc jebkāds atkāpums no šā principa radīs tikai sāpes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

1991. gadā Latvijas neatkarība nebūtu iespējama, ja krievvalodīgie, kas šeit dzīvo, nebūtu iestājušies par to un arī nebūtu piedalījušies un atbalstījuši barikādēs esošos latviešus.

Šie cilvēki bija par neatkarību, viņi to mēģināja aizsargāt un palīdzēt, un man ļoti žēl, ka šis likumprojekts kārtējo reizi mēģina šķelt cilvēkus un naidot savā starpā. Tie izteikumi, kas šeit no tribīnes izskanēja, ir pazemojoši. Es uzskatu, ka tie turpina vēl vairāk šķelt sabiedrību: kam jāaizbrauc, kur jāaizbrauc un kāpēc jāaizbrauc. Kāpēc jāaizbrauc tiem, kas gāja uz barikādēm 1991. gadā un aizstāvēja Latvijas neatkarību? Kāpēc jāaizbrauc tiem, kas šeit vairākās... daudzās paaudzēs dzīvo, maksā nodokļus, attīsta tautsaimniecību?

Kāpēc pašlaik – kāpēc pašlaik! – bērni skolās 90 procentus no priekšnesumiem dzied angļu valodā? Ko jūs darāt? (Starpsauciens.) Jūs vienkārši aizvietojat vienu valodu, izspiežot to ar citu – arī svešvalodu. Tā ir naida kurināšana.

Es gribu pateikt sekojošo: mans tēvs mājās, dzīvojot Latgalē, vecticībnieks, kad pie viņa ciemos nāca latvietis, vienmēr runāja ar viņu latviešu valodā, pat ja viņš pārgāja uz krievu valodu. Tas ir inteliģences līmenis, tāpēc vajag ļaut cilvēkiem, ja viņi darba vidē spēj runāt un runā krievu valodā, to izmantot. Nevajag šķelt sabiedrību, nevajag pazemot cilvēkus. Lai čemodānus krāmē tie, kuri vēlas braukt uz Lielbritāniju. (Starpsaucieni.) Realizējot savu politiku, jūs jau esat panākuši, ka no Latvijas ir aizbraukuši 200 tūkstoši latviešu. 200 tūkstoši latviešu aizbrauca! 20 tūkstoši pagājušogad nomira, tikai 14 tūkstoši bērnu piedzima. Tas ir jūsu politikas rezultāts.

Lūdzu, turpiniet tāpat! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien... vai labvakar, cienījamie kolēģi! Ļoti svarīgi pildīt to, ko jūs paši rakstāt. Pašlaik, pēdējās dienās, Ņujorkā notiek ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesija, un vakar tur uzstājās mūsu, Latvijas Republikas, Valsts prezidents. Gribu uzdot jums jautājumu: "Kādā valodā vakar ANO Ģenerālajā asamblejā uzstājās Latvijas Valsts prezidents?" Vot tā, tātad pirms kaut ko sniegt šeit, Saeimā, vajag prasīt arī no saviem tulkiem, lai viņi pilda Valsts valodas likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribu atbildēt, nedaudz precizēt to, ko šeit teica Švecovas kundze. Viņa minēja, ka 1991. gadā krievi esot bijuši uz barikādēm un atbalstījuši Latvijas neatkarību. Es gribu atgādināt, ka 1991. gada 3. martā notika aptauja, kurā cilvēki piedalījās un balsoja par Latvijas neatkarību, bija jāiemet biļetens, vai nu jūs esat par vai pret Latvijas neatkarību. 411 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nobalsoja pret Latvijas neatkarību. Toreiz, kad tik ļoti mums to vajadzēja – mums tik ļoti vajadzēja, lai mums būtu šis krievvalodīgo atbalsts –, toreiz tas bija tāds, kāds bija.

Es aicinu jūs uzprasīt Buzajeva kungam, kurš šo lietu ir ļoti detalizēti pētījis, viņš arī apgalvo, ka 20 procenti, maksimums 20 procenti, krievvalodīgo atbalstīja Latvijas neatkarību. (Dep. J. Stepaņenko: "Jūs joprojām meklējat...?")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

(Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu, dodiet vārdu ziņotājam komisijas vārdā!

J. Iesalnieks. Komisijas vārdā gribu nomierināt, ka šis likumprojekts neattiecas uz to, kādā valodā cilvēki runā savā starpā sabiedriskajā transportā, mājās guļamistabā vai virtuvē vai arī darba kolektīva locekļi – savā starpā... privātās sarunās. Šis likumprojekts to visu neregulē (Starpsaucieni.), šis likumprojekts regulē to, kāda ir publiskā saziņa, tai skaitā – jā, taisnība – starp privātajiem komersantiem un viņu klientiem. Klients Latvijā nav jāuzrunā svešvalodā. Ja klients ir krievvalodīgais, viņš jebkurā brīdī var pateikt, ka labprāt vēlas sarunāties krievu valodā, un, ja komersants spēj to nodrošināt, šis likumprojekts neliedz komersantam ar savu klientu, kurš ir iniciējis sarunu krievu valodā, to darīt. Līdz ar to šīs bažas nav pamatotas.

Komisijas vārdā gribu arī atgādināt, ka tie politiķi, kuri izvirza politiskus argumentus pret šo likumprojektu, pirms 10 gadiem aģitēja par otru valsts valodu – krievu valodu. (Starpsaucieni.)

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam – 10 dienas, tātad 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. oktobris.

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par mērķtiecīgu un Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai", kuru iesnieguši deputāti Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Gundars Daudze, Romāns Naudiņš, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Armands Krauze, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Ralfs Nemiro, Karina Sprūde, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens, Didzis Šmits, Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Igors Pimenovs, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Ivans Ribakovs, Zenta Tretjaka, Jānis Krišāns, Jānis Tutins, Boriss Cilevičs, Inga Goldberga, Nikolajs Kabanovs un Regīna Ločmele, un alternatīvais lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai", kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Ziņotājs komisijas vārdā ziņos par abiem lēmuma projektiem, un arī debates par abiem lēmuma projektiem būs kopā. Tad balsosim vispirms par lēmuma projektu, kuru komisija lūgusi noraidīt, un pēc tam – par komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi 34 Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par mērķtiecīgu un Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai". Pēc pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvju uzklausīšanas un iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par plānoto atbalstu, komisija nolēma noraidīt minēto lēmuma projektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu.

Komisijas izstrādātais alternatīvais lēmuma projekts paredz uzdot Ministru kabinetam mēneša laikā izstrādāt un iesniegt Saeimai valsts interesēm atbilstošus priekšlikumus par rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai, tā sniedzot skaidru Saeimas atbalstu valdībai, strādājot šajā virzienā.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 34 Saeimas deputātu iesniegto lēmuma projektu, bet atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām jau paldies par izpratni. Manuprāt, arī valdībai šāds lēmuma projekts, kas uzdod strādāt pie papildu atbalsta veidiem, dos papildu motivāciju.

Bet, kā jau šodien citās debatēs minēja mūsu kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis, virknē komisiju jau šobrīd tiek skatīti valdības potenciālie jaunie atbalsta mehānismi un veidi. Šajā gadījumā es tomēr gribu teikt, ka, protams, mēs visi esam iepazinušies un ne vienā vien prezentācijā Ekonomikas ministrija jau prezentējusi šos, tā teikt, jaunos atbalsta veidus, bet es aicinu kolēģus ne tikai iepazīties ar šiem veidiem, bet mēģināt arī parēķināt un paskaitīt, ko šie potenciālie jaunie veidi... kā tie atspoguļosies... piemēram, cik tas reāli maksās divistabu dzīvoklim Bauskā – cik maksās elektrība, cik reāli patērēs un kādas būs šīs izmaksas?

Ja mēs skatāmies sākotnēji iesniegto valdības piedāvājumu, tad Ekonomikas ministrija jau šobrīd arī pie šiem dokumentiem... pievienotajos dokumentos var redzēt, ka no jūnija ir būtisks izmaksu kāpums – gan tarifi par centralizēto siltumapgādi Rīgā daudzviet reģionos būtiski kāpuši, gan arī elektrības cenas būtiski svārstījušās. Ir pilnīgi skaidrs, ka pieņemtā atbalsta pakete ir absolūti nepietiekama. Godīgi sakot, cilvēki to pat nejutīs.

Ja energoresursu kāpums vasaras sākumā bija ap diviem miljardiem, tad šī pakete, kas bija ap 650 miljoniem, diemžēl nekādu jūtamu labumu Latvijas iedzīvotājiem nedos. Mājsaimniecībām šis slogs tāpat būs pārāk liels. Ja mēs iepazīstamies ar šo jauno piedāvājumu, kas būtu papildu atbalsts pa atsevišķiem blokiem, – 50... 11 miljoni, tad, manā ieskatā, valdībai būtu jāturpina strādāt, jo, manuprāt, veidojas jauna situācija. Ekonomisti jau šobrīd rēķina, ka energoresursu cenu pieaugums (ir dažādi aprēķini) – šobrīd tas vairs ne tuvu nav divi miljardi. Tas atšķiras... no divarpus līdz pat trīs miljardiem tas izmaksās mūsu tautsaimniecībai šodien.

Dombrovska kunga nosauktie 800 miljoni pēc būtības nepalīdzēs risināt šo situāciju. Ja mēs skatāmies uz šo kompensāciju līdz 100 kilovatiem, šo fiksēto tarifu... un pēc tam 50 procenti no pieauguma, mājsaimniecībām tas būs tik un tā grūti paceļams maksājums. Tāpat virknei mājsaimniecību būs grūti samaksāt. Par uzņēmējdarbības vidi šobrīd vispār visi ir aizmirsuši. Visi šie signāli... vai tā ir mazo alus darītavu nozare, kas šodien signalizē par to, ka viņiem, visticamāk, ražošana būs jāpārtrauc, vai tie ir lielie uzņēmumi, kuri vienkārši šo 200 miljonu atbalstu... tā teikt, tas pazūd.

Es domāju, ka virkne mūsu eksportspējīgo uzņēmēju – tie būtu tie, par kuriem mums būtu primāri jādomā un kuriem būtu jāsniedz papildu atbalsts, lai šīs nozares nezaudētu savu eksportspēju.

Kolēģi, es aicinu ne tikai ar šo lēmuma projektu atbalstīt to, lai valdība pēc iespējas ātrāk nāk ar papildu finanšu instrumentiem (tie ir vajadzīgi), bet arī ieklausīties... un padomāt par to, ka šī finansējuma fiskālais apmērs ir pārāk mazs. Tas gluži vienkārši ir piemest vēl 150 miljonus klāt tam, kas jau ir. Tas ir pārāk maz – ja jūs pieliekat 150 miljonus –, cenu izaugsme ir būtiski pieaugusi, tur vēl pusmiljards līdz miljards nācis jau klāt. Ko dos šie 150 miljoni? Tie tāpat pazudīs, un neviens tos nesajutīs.

Godātie kolēģi, tādēļ es aicinu: strādājiet ar saviem ministriem, lai no valdības nāk iedzīvotāju interesēm atbilstošs lēmums – tāds lēmums, kas tiešām mūsu cilvēkiem dzīvi kaut mazliet padarīs vienkāršāku, nevis tā, kā šobrīd. Šobrīd, es domāju, šos atbalsta veidus cilvēki gluži vienkārši nesajutīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Interesanti vērot, cik ļoti atšķiras runātāju skaits par šo tēmu – par enerģētisko krīzi un valsts atbalstu – un par iepriekšējo tēmu. Es ar interesi gaidu nākamo ceturtdienu, kolēģi.

Bet tātad par tēmu. Tas nav gluži mans darbs – runāt par Ekonomikas ministrijas plānoto atbalstu enerģētikas jomā, tam tomēr ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs... un tā tālāk, bet tomēr es vēlos norādīt uz dažām nopietnām neprecizitātēm kolēģa Valaiņa teiktajā.

Pirmām kārtām atbalsts uzņēmumiem ir paredzēts – ir paredzēts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem, un tāds atbalsts jau bija 100 miljonu eiro apmērā, un tagad, ja mēs esam precīzi, varbūt pat 50, un apmēram 100 visiem... visām juridiskajām personām. Tiek plānots arī papildu atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem. Otrreiz tiek plānots arī atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas arī ir pilnīgi pareizi.

Līdz ar to jūsu apgalvojums par to, ka uzņēmumiem nekāds atbalsts nav plānots, neatbilst patiesībai. Mēs varam runāt par to, cik tas atbalsts ir adekvāts un kā konkrēti vajag atbalstīt, bet tad es arī gaidītu kaut kādus priekšlikumus pēc būtības, kam tieši jūs nepiekrītat Ekonomikas ministrijas piedāvājumā un ko konkrēti un kāpēc jūs piedāvājat.

Attiecībā uz atbalstu, ja mēs runājam par apkures jomu un gāzes griestiem, un elektroenerģijas cenu griestiem, tad arī – ko konkrēti jūs piedāvājat, cik tas konkrēti maksās valsts budžetam? Mums jāsaprot, ka viss valsts atbalsts, kas tiks sniegts, – mēs runājam tikai un vienīgi par aizņemtu naudu. Ņemot vērā to, ka procentu likmes visā eirozonā aug, pēc šodienas ziņām izskatās, ka augs vēl straujāk, nekā līdz šim tika gaidīts, skaidrs, ka par katru aizņemto eiro vajadzēs maksāt ne procentu likmi, kā tas bija, tuvu nullei, pie kā mēs varbūt esam pieraduši pēdējo gadu laikā, bet varbūt trīs, varbūt četri procenti.

Kā es jau teicu, būtu labi, ja mums tomēr būtu kaut kāda lielāka diskusija pēc būtības par šādiem jautājumiem, nevis par tiem jautājumiem, par kuriem mēs tikko noklausījāmies – cik tur bija? – vairāk nekā stundu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, ja pēc būtības, tad pilnīgi noteikti 850... aptuvenais 800–850 miljonu atbalsts, kas šobrīd ir ieplānots, pret divarpus miljardu pieaugumu, manuprāt, ir smagi par maz. Ja mēs skatāmies uz nākamo budžetu, tad, protams, es piekrītu Dombrovska kungam – nākamais budžets noteikti būs jāplāno ar lielāku vai mazāku deficītu, lai kaut kādā veidā to visu nosegtu. Bet šobrīd mēs nevaram arī atļauties vairāk kā... Tie var būt aptuveni pat divi miljardi eiro energoresursos, ko mēs plānojam uzlikt uz mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju pleciem. Tas nav iespējams.

Ja mēs runājam par kaut kādām atbalsta programmām, cenu griestiem, kā jau minēju, mēs varam modelēt šos piedāvājumus. Tiklīdz tu tos nomodelē, tā tu saproti, ka tam cilvēkam, tai mājsaimniecībai tas maksājums tāpat nebūs samaksājams. Vai viņi maksāja šobrīd... Privātmājām, kad atnāk rēķini par 700 eiro... ja 700 eiro vietā būs 500 eiro, tas nemaina būtību, tas tāpat mājsaimniecībai nav panesams rēķins.

Šobrīd piedāvātais atbalsts – 800 miljonu pakete – ir par mazu, tam būtu jābūt daudzkārt lielākam – daudzkārt lielākam. Tas ir tas, kas valdībai jāapzinās.

Otrs variants, kā mēs pie šiem lēmumiem nonāksim, būs tad, kad cilvēki saņems šos rēķinus un piespiedīs... izies ielās un piespiedīs maksāt... piespiedīs valdību pieņemt šos lēmumus. Kāpēc mums jāgaida brīži, kad sabiedrība ar spēku panāk šo rezultātu? Ir jāprot mazliet arī parēķināt. Visus tos aprēķinus varēja taisīt jau jūnijā, varēja taisīt maijā! Tas viss bija zināms.

Šobrīd diemžēl valdība savu mājasdarbu nav izdarījusi. Un arī tagad, kad mēs stāvam jau apkures sezonas priekšā – citur jau tā ir sākusies – un energoresursu izmaksas aug, mēs tik un tā neredzam valdības lēmumus pēc būtības. Esot šādiem skaitļiem, energokrīzi un visu smagumu iznesīs Latvijas iedzīvotāji, iznesīs Latvijas uzņēmēji, jo tas atbalsts gluži vienkārši ir nepietiekams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es vēlreiz tomēr aicinātu kolēģus... Nu, ja saka – nepietiekami, tad pasakiet – cik ir pietiekami? Jo, piemēram, ja mēs jau runājam par skaitļiem un tā tālāk... Kā izskatīsies mūsu apkures sezonā, tā teikt, tipiskais mēnesis? Mums vienā mēnesī patēriņš... pieprasījums ir apmēram 650 gigavatstundas. Mēs šajā apkures sezonā, pateicoties tam, ka ar gāzes iepirkumiem bija tā, kā bija, ienācām ar pustukšo Inčukalnu. Mūsu TEC un HES saražos tik maz, ka mums vajadzēs gandrīz pusi importēt. Tās būtu apmēram 300 gigavatstundas. Tas nozīmē: ja cenas būs 300 eiro par megavatstundu, mums vajadzēs katru mēnesi maksāt 90 miljonus eiro par importēto elektroenerģiju. Sešu mēnešu laikā tas būs pusmiljards.

Ja jūs piedāvājat kompensēt absolūti pilnībā, tad tas, protams, nozīmē, ka ne mājsaimniecībām, ne uzņēmumiem nekādas motivācijas taupīt nebūs. Tad jautājums: cik ilgi mēs šādi maksāsim pusmiljardu gadā tikai apkures sezonā par importēto enerģiju? Un nav rakstīts, kā es jau teicu, kādas ir aizņemšanās izmaksas un tā tālāk.

Tāpēc es tomēr aicinātu sniegt tiešām konkrētus... Kāda ir jūsu piedāvātā alternatīva – konkrēti. Jūs neapmierina šodien piedāvātie griesti, ja es nemaldos, 170 līdz... 100 kilovatstundas mēnesī. Piedāvājiet savu. (Starpsauciens.)

Saeimas kārtības rullis garantē, ka šī ir mana pēdējā uzstāšanās par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pimenova kungs, vai jums pietiks ar laiku līdz pārtraukumam?

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kolēģis Dombrovskis pārsteigts, kāpēc neviens nav pieteicies runāt par konkrēto dokumentu. Tāpēc, ka dokuments ir ļoti vienkāršs, tas pagaidām nepieprasa nekādu analīzi un skaitļus, tas vienkārši ir lēmums uzdot valdībai izstrādāt un pēc tam arī ziņot par to, kā valdība var un kā taisās risināt problēmas, kuras ir valsts un sabiedrības priekšā. Neko citu mēs tagad nepieprasām.

Aicinu atbalstīt mūsu lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā? Nē, nav piebilstams.

Bet ir divi lēmuma projekti. Būtu tomēr vēlams ziņot komisijas vārdā.

I. Goldberga. Kolēģi, gribētu atgādināt, ka pēc būtības mēs ļoti plaši izdiskutējām šos jautājumus gan apakškomisijā, skarot visu, kas saistīts ar pašvaldībām, gan divās komisijas sēdēs, un tieši tādēļ tapa alternatīvais lēmuma projekts, kuru es aicinu atbalstīt, bet... un tajā ir gan precizēts teksts, gan precizēts uzdevums Ministru kabinetam.

Savukārt deputātu iesniegto lēmuma projektu aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par mērķtiecīgu un Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai" (Nr. 986/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 69, atturas – 6. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto lēmuma projektu "Par Latvijas valsts interesēm atbilstošu valdības rīcību energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes pārvarēšanai" (Nr. 996/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts. (Starpsaucieni.)

Tālāk – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Vucāna, Karinas Sprūdes, Jāņa Dūklava (Starpsauciens.), Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Edgara Tavara, Māra Kučinska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces vilcināšanos diskutēt ar LIZDA un novērst pedagogu streiku".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Vucāna, Karinas Sprūdes, Jāņa Dūklava, Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Edgara Tavara, Māra Kučinska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces vilcināšanos diskutēt ar LIZDA un novērst pedagogu streiku" (Nr. 85/P13). Balsojot sešiem "par", astoņiem – "pret" un vienam deputātam nebalsojot, komisija atzina, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms. Turklāt, kā zināms, streika novēršanas process noslēdzies ne jau par labu streikam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Vucāna, Karinas Sprūdes, Jāņa Dūklava, Ievas Krapānes, Ramonas Petravičas, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Edgara Tavara, Māra Kučinska pieprasījumu Ministru prezidentam (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Arturam Krišjānim Kariņam "Par izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces vilcināšanos diskutēt ar LIZDA un novērst pedagogu streiku"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 54, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Tālāk ar darba kārtību turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija iebilst pret veidu, kādā valdība un Saeimas koalīcija virzās uz obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā. Pēc valdības plāna valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests jau no 2023. gada 1. janvāra, taču atbilstoši oficiāli izplatītajai informācijai aizsardzības ministram līdz septembra beigām jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvais akts, kas nepieciešams VAD ieviešanai. To laikam viņi izdarījuši. Tāpat līdz septembra beigām vēl jāizveido darba grupas, kuru uzdevums būs lemt jautājumus par civildienesta un VAD datubāzu organizēšanu. Laikam arī būs izveidotas līdz septembra beigām. Bet savukārt precizētas izmaksas, cik Latvijā obligātā dienesta ieviešana izmaksās, Aizsardzības ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetam tikai līdz gada beigām.

Gribu atgādināt, ka mums 1. oktobrī būs vēlēšanas, nākamā – 14. Saeima – sāk savu darbu no 1. novembra. Kamēr mēs ievēlēsim valdību... Četri gadi atpakaļ tas aizņēma gandrīz trīs mēnešus, nevar zināt, cik aizņems laiku 14. Saeimā. Kad mums būs pieņemts budžets – liels jautājums.

Šāda pieeja tik būtiskiem jautājumiem norāda, ka valsts aizsardzības dienesta izveide ir sasteigta, un tas rada aizdomas, ka tā pieskaņota Saeimas vēlēšanu termiņam, nevis tiek īstenota mērķtiecīgi un plānveidīgi. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija norāda, ka valsts aizsardzības spēju stiprināšana ir sistemātisks, nevis kampaņveidīgs uzdevums. Tas prasa nopietnu dialogu ar sabiedrību, un tam jābūt sabiedrībā akceptētam, nevis uzspiestam risinājumam, jāsniedz skaidras atbildes, kā tiks aizsargātas studējošo jauniešu intereses, jaunās ģimenes ar bērniem, veci cilvēki, kam iesaukšanai pakļautais jaunietis ir vienīgais atbalsts, un tā tālāk, un tā tālāk.

Tāpat sabiedrībai nepieciešama precīza informācija par VAD ieviešanas izmaksām. Tā vietā publiskajos vēstījumos galvenokārt tiek runāts par soda mēriem, kādi tiks lietoti par izvairīšanos no iesaukuma. Tas neveicina pilsoņu uzticēšanos un atbalstu piedāvātajai valsts aizsardzības koncepcijai.

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija pieprasa atlikt sasteigto VAD ieviešanu, vispirms izstrādājot detalizētu normatīvo bāzi, veicot detalizētus finanšu aprēķinus, plaši apspriežot valsts aizsardzības dienestu sabiedrībā un saņemot no tās skaidru atbalstu iecerētajām reformām.

Šodien mēs balsosim "pret". Nevaram atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vēl vienu reizi – ir pilnīgi skaidrs, ka šo jautājumu nevar atlikt, kā šeit rosināja iepriekšējais runātājs. Mēs zinām, ka vakar Krievija izsludināja mobilizāciju, un ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai ir jāreaģē un jābūt gatavai adekvāti uz to atbildēt. Un valsts aizsardzības dienests ir, manuprāt, ļoti adekvāta atbilde.

Man ir prieks, ka šis jautājums beidzot ir nonācis Saeimas darba kārtībā, jo Nacionālā apvienība, es atgādināšu, jau 2017. gadā iesniedza līdzīgu likumprojektu. Toreiz to noraidīja. Bet es domāju... Arī toreiz jau bija skaidrs, ka pie šī jautājuma mēs noteikti atgriezīsimies agri vai vēlu, un tagad mēs pie tā esam atgriezušies.

Es pilnīgi noteikti uzskatu, ka šis likumprojekts ir jāatbalsta. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka nevar izveidot visaptverošu valsts aizsardzību bez obligātā militārā dienesta – valsts aizsardzības dienesta – un bez tā, ka ikviens jauns vīrietis, jauns pilsonis ir apguvis militārās prasmes.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir gods strādāt Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijā, kas attiecas uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Diemžēl šajos mēnešos mēs neredzam ne Pabrika kungu, ne Garisona kungu. Kāpēc ministrs un valsts sekretārs nevarēja aprunāties ar deputātiem un paskaidrot viņiem savu vīziju par to, kā piedāvāt sabiedrībai šo strīdīgo projektu?

Man liekas, tas notiek tādēļ, ka Pabrika kungs ir ļoti izlēmīgs premjerministra kandidāts, nodarbojas ar savu politisko PR, tikās ar Arestoviču no Kijevas, bet Garisons ir ļoti aizņemts ar nekustamā īpašuma pārvaldi. Tā ka faktiski valsts aizsardzības dienesta likumprojektu paketi es uztveru kā tādu konvulsīvu mēģinājumu radīt vismaz kaut ko priekšvēlēšanu stresa un militārās psihozes situācijā, kas Latvijā apzināti radīta pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Nevaru piekrist Edvīna Šnores teiktajam, ka tā ir atbilde uz Krievijas sākto mobilizāciju, jo baumas par Latvijā ieviesto karadienestu klīda jau vairākas nedēļas, faktiski mēnešus, bet Krievijā to kampaņu... izdarīja tikai vakar, aizvakar.

Spriedīsim paši par to, kas būs ar Latvijas bruņoto spēku struktūru pēc likuma pieņemšanas. Latvijā faktiski parādīsies divu ātrumu armija, būs tāda hibrīdsistēma, kur vienas militārās pakāpes karavīriem būs gan 10 gadu vecuma atšķirība, gan trīs reižu algu starpība. Un man šķiet, ka šī vide ir ideāla tā sauktajām ārpusreglamenta attiecībām.

Vai trīs mēnešu laikā mums ir iespējams iemācīt jaunietim izmantot modernu militāro aprīkojumu? Tieši šis mācību periods ir paredzēts iesauktajam kontingentam. Ja nemaldos, tad tieši NATO standartiem atbilstošu ieroču sarežģītība bija viens no iemesliem pārejai uz profesionālo dienestu pirms vairākiem gadiem. Bet Arta Pabrika vadītā Aizsardzības ministrija diemžēl nespēj apmierināt Nacionālo bruņoto spēku prasības pēc personāla – vai nu karavīriem tiek piedāvātas nekonkurētspējīgas algas, vai netiek pildītas sociālās garantijas Aizsardzības ministrijā, vai arī patriotisma līmenis mūsu sabiedrībā nemaz nav tik augsts, kā no šīs tribīnes saka vairāki deputāti.

Aizsardzības ministrija taču nāca klajā ar vienkāršu risinājumu – ja nevēlies iet pats, ej no nūjas apakšas. Galu galā mēs neesam Lietuva, kur armijā 98 procentus vakanču aizpilda brīvprātīgie jaunie cilvēki, bet pārējās vakances tiek aizpildītas ar datorprogrammu, neņemot vērā studentus.

Par augstskolu studentiem. Militārais resors neskatīja daudzos Latvijas Studentu apvienības iebildumus. Augstskolu studentiem piedāvātās militārās apmācības vietu skaits ir niecīgs – tikai pāris simti. Tieši totalitārajos PSRS laikos, piemēram, gan es, gan citi deputāti mācījās RPI – Rīgas Politehniskajā institūtā – un gāja kursos militārajā katedrā Ķīpsalā. Tagad studentus vienkārši pasūtīs uzvilkt zābakus.

Aizsardzības ministra vietā es pirmām kārtām nodarbotos ar kaut ko citu – tieši nevis ar masu armijas veidošanu, bet ar Latvijas cilvēku aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem. Mūsu republikai ir jāatjauno bunkuru tīkls, kurā visi iedzīvotāji varētu paslēpties no triecienviļņa un no radioaktīvajiem nokrišņiem, – kā tas ir izdarīts Somijā. Somija jau atklāja savus bunkurus un gatavojas kodolkaram. Iespējamā karā starp NATO un Krievijas Federāciju kodolieroču izmantošana var nebūt pēdējais, bet gan viens no pirmajiem argumentiem.

Neviļus jāatceras Latvijas Tautas frontes laiki, kad visi progresīvie prāti cīnījās par Latvijas demilitarizāciju un slēpa jauniešus no iesaukšanas militārajā dienestā. Nu mēs atgriežamies tajā situācijā.

Lūdzu nebalsot par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima, es atgādināšu, ka iesaukšana militārajā dienestā padomju okupācijas periodā bija Ženēvas konvencijas pārkāpums. Tāds pats, kādu šobrīd īsteno Krievija okupētajos reģionos Ukrainā – viens pret vienu. Tāpēc arī Tautas fronte pret to cīnījās.

Šeit ir runa par dienestu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur ir piedāvātas daudzas un dažādas alternatīvas, kuras būs arī apvienojamas ar studijām augstskolā. Viena no šīm alternatīvām būs dienests Zemessardzē, kur faktiski brīvdienās, vasaras brīvlaikā jaunieši varēs iziet militāro apmācību piecu gadu garumā un pilnībā to visu varēs savienot ar studijām augstskolā, līdzīgi kā to jau šobrīd dara ļoti daudzi jaunieši, kuri ir brīvprātīgi iestājušies Zemessardzē.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Klementjeva kungs, runāsiet (Dep. I. Klementjevs: ""Pret"!")... "pret".

Tātad "pret" pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Valsts aizsardzības koncepcijā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2020.–2032. gadam noteikts, ka 2027. gadā Nacionālo bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 20 400 karavīru. Un, protams, tiem karavīriem jābūt profesionāliem. Lai profesionāli sagatavotu, vajag arī daudz strādāt. Mēs, "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, neesam pret to, ka mums būs tāda... ka mēs būsim sagatavoti visaptverošai sabiedrības un valsts pārvaldes... sagatavoti pēc iespējas pilnvērtīgāk nodrošināt visas ikdienas funkcijas arī kara apstākļos, vienlaikus spējot parūpēties par savu drošību un sniedzot atbalstu aizsardzības centienos. Mēs tam piekrītam.

Lai to sasniegtu, vajag jau šodien strādāt mērķtiecīgi, vajag ļoti palielināt arī fizisko sagatavotību visiem – ne tikai sportistiem, bet Latvijas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, tiem, kas būs tie potenciālie karavīri, sākot no 14 gadu vecuma. Uz to es esmu norādījis jau daudzas reizes. Mums vajag pievērst lielāku uzmanību tam, kas notiek sporta stundās skolās, ko dara bērni brīvdienās un kādas treniņnometnes ir organizētas bērniem, lai viņi pavadītu savas brīvās dienas... brīvdienas vai vasaras laiku mērķtiecīgi, lai paaugstinātu savu fizisko attīstību.

Un, protams, vajag papildu līdzekļus, lai tie puiši un zēni, un meitenes arī, kad viņi būs 18 gadu vecumā, tad, kad viņi būs gatavi... Pašlaik pēc statistikas... nu, pēc vieniem datiem... Esmu pārliecināts, ka no 33 līdz 43 procentiem Latvijā neko nedara ar sportu, neko nedara! Citi – daudz procentu – dara varbūt vienu divas reizes nedēļā, kas faktiski arī neko nedod, tāpēc ka vajag nodarboties četrreiz nedēļā ar kaut ko vismaz pa stundai, tad ir kādi rezultāti.

Pēc otriem datiem – arī tad, kad pieņem kadetus uz Valsts policijas koledžu, mēs redzam, ka tur 40–44 procenti cilvēku uzreiz ir noraidīti, tāpēc ka viņi nevar... neatbilst medicīniskajai harakteristikai. Un pēc tam ir fiziskās sagatavotības eksāmens, kur vēl zināms procents atkrīt no tiem, kas iestājušies Valsts policijas koledžā. Tie ir tie faktiskie rādītāji, un tie ir rādītāji cilvēkiem, kas zina, ka grib iestāties tajā Valsts policijas koledžā un grib pavadīt nākošos 10 vai 20 gadus kā policists, un kam jābūt kā etalonam – izskatīties ļoti stipram un būt pārliecinošam.

Tā ka "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija visu, ko es pateicu, atbalsta, bet nevar atbalstīt šo sasteigto likumprojektu paketi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, esmu pārliecināta, ka tie, kas atbalsta šo likumprojektu, tiešām nav iedomājušies par situāciju, kurā esam šobrīd nonākuši, – jauniešu aizbraukšanu no Latvijas un jauniešu atbalstu. Tie, kas ir veidojuši šo likumprojektu, tie, kas šodien to atbalstīs, un tie, kas arī vēlas, lai būtu vairākuma atbalsts, nav padomājuši par to, ka tiešām ir mātes, kuras ir auklējušas savus dēlus... 2004., 2005. dzimšanas gads. Tas ir bijis pavisam nesen, un šie bērni nav valsts īpašums. Un šiem bērniem nedrīkst vienkārši atņemt pasi vai izsniegt pasi uz laiku, kamēr viņi nokārto savas saistības, jo tas ir tas, kā jūs šobrīd uzskatāt... par ko jūs uzskatāt jauniešus.

Esmu pārliecināta, ka tiem, kas atbalsta šo likumprojektu, nav mājās jauniešu, kuri jautā: "Vai tiešām es nevarēšu iet mācīties? Vai man būs tagad jākalpo (Starpsauciens.) nesaprotamiem mērķiem?"

Vai tiešām jūs domājat, ka, aptaujājot jauniešus un saņemot neviennozīmīgas atbildes, jūs varēsiet šo likumprojektu ar prieku virzīt tālāk? (Starpsauciens.)

Kolēģi, mēs neatbalstām šo likumprojektu, bet jūs noteikti to atbalstīsiet, jo jums nav jauniešiem jāatbild, kāda būs viņu nākotne. Jums šie jaunieši ir vienkārši valsts īpašums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, es atgādināšu, ka jūs bijāt pieteikusies runāt "par" likumprojekta nodošanu komisijai. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Precizē termiņu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. – deputāta Znotiņa priekšlikums. Paredz īpašus noteikumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai, paredzot, ka "fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Izstāstīšu situāciju un mēģināšu minēt pāris piemēru, lai veidotos izpratne, kāpēc šāds papildu regulējums ir nepieciešams. Daļu Ukrainas civiliedzīvotāju pie sevis uzņēma Latvijas mājsaimniecības, izīrējot ukraiņiem sev piederošu mājokli vai tā daļu. Īres līgumi ir iespējami divos veidos.

Viens – pašvaldības noslēgts līgums par Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu privātās mājsaimniecībās. Un šī privātpersona var saņemt līdz 300 eiro mēnesī par dzīvojamo telpu, un tas ir pieejams principā 120 dienas, neskaitot dažus izņēmumus.

Otra iespēja ir, ka privātpersona izīrē savu dzīvokli Ukrainas civiliedzīvotājam, un šādā gadījumā (pēc sniegtā priekšlikuma) pienāktos atlaide. Atlaide – šie 10 procenti, ko parasti mēs, izīrējot īpašumu, samaksājam kā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tad kāpēc... Kāda ir realitāte, un kāpēc tas ir vajadzīgs?

Kā jūs zināt, bieži vien tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ir ieradušies, ir mātes, piemēram, ar diviem bērniem, un attiecīgi, sākot strādāt, tie ienākumi parasti ir ap 600–700 eiro. Tas ir tāds biežs gadījums. Attiecīgi, lai samaksātu īres maksu Rīgā, it īpaši darītu to, noslēdzot līgumu uz kaut kādu īsāku periodu, nezinot, kad viņi varēs atgriezties Ukrainā... Tas rada dažādas problēmas, un, protams, ka arī ienākumu līmenis... Un īres līmenis ir, teiksim, nesamaksājams. Realitātē arī izīrētājam nav loģiski izīrēt... Ja viņam ir kāds, kas ir gatavs samaksāt vairāk, tad nav loģiski izīrēt ukraiņu civiliedzīvotājam, teiksim, par zemāku summu vai uz īsāku termiņu.

Šis iesniegtais priekšlikums principā dod motivāciju privātajiem izīrēt dzīvokļus Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Un šeit arī jānorāda uz NVO vēstulēm, ko mēs esam saņēmuši. Es domāju, arī jūs esat saņēmuši. Tās norāda, ka šī ir reāla problēma. Lai gan ir pagājuši jau seši mēneši kopš pirmo bēgļu ierašanās, ir problēmas ar mājokļu pieejamību, teiksim, tādu mājokļu pieejamību, it īpaši Rīgā, kurus šie cilvēki var atļauties īrēt.

Šis piedāvātais atbalsts strādā terminēti – līdz 2022. gada beigām (tātad, kolēģi, vēl divus mēnešus, drusku vairāk – divarpus mēnešus) būtu spēkā un dotu iespēju un papildu motivāciju privātīpašniekiem nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājus ar īres nekustamo īpašumu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicināšu neatbalstīt likumprojektu.

Jautājums par Ukrainas bēgļiem vienmēr ir emocionāls, bet šajā gadījumā izsekosim tai naudai. Nauda nonāk pie izīrētāja, izīrētājs to naudu ņem no tās ukraiņu ģimenes ar diviem bērniem. Izīrētājs sevi pasargā ar īres līgumu, un viņš nemaksā nodokļus. Ja tu izīrē vācietim – tu maksā nodokļus, tu izīrē tadžikam – tu maksā nodokļus, tu izīrē ukrainim – tu nemaksā nodokļus. Un tas viss žēlums, kas nāk, domājot par ukraiņu ģimeni ar diviem bērniem... tiek izmantots, lai labumu gūtu tas, kurš no tās ukraiņu ģimenes ar diviem bērniem to naudu paņem.

Man liekas, būtu prātīgāk, ja mēs to noraidītu, un tad visiem būtu vienādas tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... vēl nav slēgtas.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Iepriekšējais runātājs minēja, ka ir dažādas situācijas. Tad mēs izīrējam tadžikam vai vēl kādam, un šajā gadījumā mēs ukraiņu civiliedzīvotājus nostādām citādā lomā vai, iespējams, dodam iespēju viņiem par zemāku summu izīrēt šo īpašumu. Jā, tieši tā, jo, kolēģi, Tadžikistānā šobrīd nenotiek karš, bet Ukrainā notiek un no Ukrainas ir atplūduši ļoti daudzi civiliedzīvotāji, un, jā, mēs gribam viņus atbalstīt vairāk nekā citus imigrantus, kuri šobrīd atbrauc uz Latviju un atrodas šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam otro reizi.

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šeit mēs neatbalstām ukraiņu bēgļus. Šeit mēs atbalstām tos cilvēkus, kuri ņem naudu no tiem ukraiņu bēgļiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vairākums nolēma 2. priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Znotiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 3. – deputāta Zakatistova priekšlikums. Paredz izmaiņas ziedojumu regulējumā un dos iespēju "Rīgas satiksmei" ziedot 10 jaunus autobusus Ukrainai vēl šogad, ievērojot ziedojumu regulējumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas tapis, uzklausot Latvijas Banku. Priekšlikums ir atbalstīts.

Priekšlikums paredz Latvijas Bankas tiesības: "Latvijas Bankai, pamatojoties uz Latvijas Bankas padomes lēmumu, ir tiesības dāvināt (ziedot) daļu no Latvijas Bankas emitētas Ukrainas tematikai veltītas euro kolekcijas monētas un euro piemiņas monētas suvenīriesaiņojumā pārdošanas rezultātā gūtajiem ienākumiem [..] vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai." Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģiska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un 6. – Veselības ministrijas priekšlikums. Paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāji varēs turpināt saņemt zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes kompensāciju arī pēc sešiem mēnešiem... Tas bija paredzēts jau citā atbalstītā likumprojektā, kuru komisija nolēma iekļaut šajā likumprojektā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Un visbeidzot – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Karina Sprūde, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1647/Lp13).

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šodien ļoti kaislīgi runāja par valodu, bet mēs visi ļoti labi saprotam – šī energokrīze atstās dziļu nospiedumu mūsu uzņēmējdarbībā.

Pirmdien Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija, kā arī Latvijas Kongresu birojs aicināja visus politiskos spēkus uz diskusiju par pievienotās vērtības nodokli attiecībā uz ēdinātājiem.

Viens no svarīgākajiem ir arī jautājums par atbalsta mehānismiem attiecībā uz elektroenerģiju. Un šis bija jautājums, uz kuru koalīcijas spēki nespēja atbildēt, proti, atbildēja ar vienkāršiem vārdiem: domāsim, skatīsimies un redzēsim.

Šāda atbilde, es domāju, neapmierinātu nevienu uzņēmēju, jo viņiem rēķini jāmaksā jau tagad, īpaši – par augustu... Piemēram, vēl maijā par elektroenerģiju vajadzēja maksāt 1500 eiro, turpretim šobrīd... par augustu jau bija jāmaksā 9000 eiro. Un kā jūs uzņēmējiem šobrīd atbildēsiet? Kāds atbalsta mehānisms šobrīd, tagad, jau septembrī, būtu tas, kas palīdzētu pārvarēt šo krīzi? Nav noslēpums, ka bankrota viļņi tuvojas un konkurenti, īpaši no Lietuvas, pārpērk Latvijas uzņēmumus.

Tas ir kā vilnis – nepiešķirot atlaides, nepiešķirot atbalsta mehānismus, Latvijas uzņēmēji kļūst mazāk konkurētspējīgi un iznīkst. Jau šobrīd redzam, kā kafejnīcas, restorāni tirgo savu mantu, jo nespēj vairs tālāk šos rēķinus pavilkt. Rēķini ir dubultojušies, rēķini ir četrkāršojušies, bet atbalsta mehānismi šobrīd vēl neseko.

Ir nepieciešams palīdzēt jau tagad un tūlīt. Un viens no risinājumiem... Šodien arī minēja par aizņemto naudu, ka tas nav pats labākais variants. Viens no labākajiem variantiem ir samazināt pievienotās vērtības nodokli. Ēdināšanas uzņēmumi to prasa jau vairākus gadus.

Mēs redzam – kovida pandēmija iedragāja uzņēmumus, uz pusi samazināja uzņēmumu skaitu. Gadā ēdināšanas uzņēmumi samaksā vairāk nekā 200 miljonus eiro. Apmēram tāds bija tas atbalsts, ko saņēma kovidkrīzē, bet neseko atbalsta mehānismi, lai palīdzētu kļūt konkurētspējīgākiem. Es ar lielāko prieku vēlētos redzēt uzņēmējus, kuri saņemtos, izietu ielās un pieprasītu to, lai ļauj viņiem strādāt. Daudzi no viņiem šobrīd domā par to, kā savilkt galus, bet ir jādomā arī par nākotni.

Es uzskatu, šajā Saeimā ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām un arī tūrismam netika sniegts tas atbalsta mehānisms, kas bija nepieciešams. Es ļoti ceru, ka 14. Saeimā būs dzirdīgas ausis. Redzam, kā koalīcijas partijas, kuras iepriekš spēja parakstīt memorandu, šobrīd izvairās un nodur acis uz leju, jo nespēj nekādi palīdzēt šiem uzņēmumiem. Diemžēl tā ir skaudra patiesība, un mūs gaida ļoti slikts laiks, kad būs sagaidāms ļoti liels bankrotu vilnis.

Tādēļ pat tad, ja neatbalstāt šodien, es tomēr aicinu izvērtēt šo iespēju – samazināt pievienotās vērtības nodokli.

Arī šodien televīzijā politiskie spēki teica: "Mēs no koalīcijas puses esam "par", bet nesanāk." Tagad skaidri ir jāpasaka uzņēmējiem – atbalstīsim vai neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1647/Lp13) iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Karina Sprūde, Ramona Petraviča, Ļubova Švecova un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā".

"Par" pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es varu apsveikt – mēs esam pirmajā vietā Eiropā: mums ir dārgākā elektrība Eiropā! Taču, kā es redzu, koalīcija nemaz par to nesatraucas. Varbūt nākamajai valdībai būs jāuzņemas šīs rūpes un jārisina šis jautājums?

Pašreiz iedzīvotāji ir neziņā par to, cik maksās viens kilovats nākamnedēļ, aiznākamnedēļ, pēc mēneša. (Starpsaucieni.) Un, ja mēs nespēsim rast risinājumu, arvien vairāk un vairāk cilvēku nespēs samaksāt par elektrību.

Tāpēc es aicinu: kolēģi, komisijā strādāsim pie šo energocenu iesaldēšanas, nevis vienkārši tikai noraidīsim...!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: "Balsojam!") likumprojekta...? Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Deputāti Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem".

"Par" pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis lēmuma projekts ir aicinājums Ministru kabinetam – izstrādāt normatīvos aktus un veikt citas nepieciešamās darbības, lai tās energokompānijas, kuras ir Latvijas valsts vai pašvaldību kompānijas, nepiemērotu iedzīvotājiem līgumsodus šīs apkures sezonas laikā. Es vēlos jūs informēt, ka, piemēram, Jelgavā megavatstundas cena ir 85 eiro (plus PVN), Dobelē – 96, Ozolniekos –150, Jēkabpilī – 100, Ikšķilē un Mārupē – 320... apmēram, Rēzeknē – 200 eiro par megavatstundu.

Kolēģi, šis lēmuma projekts nav fiskāli ietekmīgs, jo līgumsodu var piemērot, bet var arī nepiemērot. Taču tajā brīdī, kad energokompānijām... nu, piemēram, tām, kurām kapitāla daļu turētājs, akcionārs ir valsts... var dot uzdevumu – nepiemērot līgumsodu iedzīvotājiem jau tā ļoti smagajā situācijā attiecībā uz energoresursu cenu kāpumu. Tāpēc šis priekšlikums šobrīd ir tieši vietā. Šis ir aicinājums Ministru kabinetam – veikt šādu darbību, turklāt mēs dodam tādu kā deleģējumu nodarboties ar šo jautājumu.

Apkures sezona faktiski tikai tagad sākas, un iedzīvotāji šos rēķinus arvien vairāk un vairāk izjutīs. Viss ir skaidrs attiecībā uz to, ka maksa par elektroenerģiju un apkures izmaksas iedzīvotājiem kāps, un, neapšaubāmi, mums jārīkojas pietiekoši strauji.

Ja valdība strādā pie dažādiem atbalsta mehānismiem – un, kā mēs zinām, arī Saeimas komisijās par to tiks runāts –, tad, protams, kaut kādā brīdī mēs sagaidīsim vienu vai otru risinājumu, lai iedzīvotājiem palīdzētu kontekstā ar enerģijas cenām. Taču tas neliedz atsevišķām energokompānijām, kuras nodrošina gan elektroenerģiju, gan siltumu, piemērot iedzīvotājiem līgumsodus. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es uzskatu, ka šis nav tāds brīdis, lai mēs vispār varētu... ar šādu situāciju saskarties. Manuprāt, ir pienācis laiks dot uzdevumu energokompānijām rīkoties godprātīgi un nepiemērot mūsu iedzīvotājiem līgumsodus gadījumā, ja tie nespēs samaksāt šos rēķinus. Ir skaidrs, ka inflācijas apmērs ir diezgan augsts, tas mazina iedzīvotājiem iespēju iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku un citas –, kā arī apmaksāt šos rēķinus.

Tāpēc, kolēģi, es jūs aicinu šobrīd aktīvi rīkoties, pieņemt šādu lēmumu – aicināt Ministru kabinetu izstrādāt attiecīgus noteikumus, kā arī uzdot šīm kapitālsabiedrībām nepiemērot iedzīvotājiem līgumsodus gadījumā, ja iedzīvotāji nespēs norēķināties savlaicīgi par elektroenerģiju un apkuri.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Balsosim!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts ir patstāvīgais priekšlikums, tātad tas iekļaujams šādā sēdes darba kārtības sadaļā: Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens, Ainārs Vilciņš, Viktors Valainis, Uldis Augulis, Jānis Dūklavs un Edgars Tavars ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Līdz ar to mēs lemsim par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deputāti nav pieteikušies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem" iekļaušanu 29. septembra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Aicinu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdz nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Nav citu priekšlikumu.

Tātad ir priekšlikums lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par līgumsodu nepiemērošanu iedzīvotājiem par kavētiem energoresursu maksājumiem" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. (Starpsauciens.) Lēmums pieņemts. Šis patstāvīgais priekšlikums ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība izskatīta.

Par šodien plānoto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Kaspara Ģirģena un Māra Možvillo jautājumu iekšlietu ministram "Par izlietotajiem resursiem (materiālajiem un darbaspēka) 2022. g. "Rīgas praida" pasākuma drošības nodrošināšanai". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram "Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Artūra Rubika, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova un Jāņa Krišāna jautājumu ekonomikas ministrei "Par Latvijas "Ārkārtas rīcības plānu"". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Vladimira Nikonova, Ivana Ribakova un Nikolaja Kabanova jautājumu ekonomikas ministrei "Par valdības piedāvātās Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa īstenošanas procedūras atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Aināra Vilciņa jautājumu veselības ministram "Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu". Rakstveida atbilde nav saņemta. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šā gada 22. septembra sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---