Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde 2022. gada 29. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 29. septembra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" un izskatīt to pirms darba kārtības 12. punkta... darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Komisija lūdz šo likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi iekļaut kā pirmos sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Godātie kolēģi! Arī deputāti Mārtiņš Šteins, Juris Rancāns, Arvils Ašeradens, Ainars Bašķis un Raivis Dzintars ir lūguši šo likumprojektu un pavadošo likumprojektu paketi iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmos izskatāmos jautājumus. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums" un to pavadošo likumprojektu pakete, izskatot tos sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmos izskatāmos jautājumus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 13, atturas – nav. Tātad lēmums pieņemts – šis likumprojekts un to pavadošo likumprojektu pakete ir iekļauti sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmie jautājumi.

Mēs jau lēmām par šīs likumprojektu paketes iekļaušanu sēdes darba kārtības konkrētā vietā, bet mums ir jāizskata arī jautājums par pārējo likumprojektu iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Labi, balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 11, atturas – nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Vai deputātiem ir iebildumi par šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Ir!") pret šo darba kārtības grozījumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

Valaiņa kungs, runāsiet...?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es runāju šodien par šo visnotaļ apšaubāmo likumprojektu un paskaidrošu, kāpēc mēs pilnīgi noteikti neatbalstīsim šī likumprojekta tālāko virzību.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka šis likumprojekts ir sagatavots viena partijas sponsora interesēs un tam nav nekāda sakara ar Latvijas nacionālajiem enerģētikas drošības izaicinājumiem.

Pirmām kārtām ar šo likumprojektu tiek piedāvāts pēc būtības neieviest ietekmes uz vidi novērtējumu tik svarīgam un tik tiešām, es domāju, ikvienam normāli domājošam cilvēkam saprotamam projektam. Te būtu jābūt pilnam ietekmes uz vidi novērtējumam. Iepriekš šādi jautājumi jau ir bijuši skatīti, piemēram, tiem pašiem Paldiskiem. Un, ja kāds ir mēģinājis salīdzināt ar to, ka Paldiskos nav bijis ietekmes uz vidi novērtējuma, – Paldiskos bija, tas vienkārši tika pagarināts.

Tāpat šī likumprojekta virzītāji diezgan skaidri ir pauduši to, ka šī ir ļoti stratēģiska investīcija, tajā pašā laikā investori, kas ir pieteikušies attīstīt šo projektu, vairāku gadu garumā pēc būtības neko nav darījuši. Kurš tad nezināja par Skultes termināli? Es domāju, ļoti daudzi zināja. Jau vairākus gadus par to tiek runāts, bet investori pēc būtības neko nav darījuši, lai šo projektu tālāk attīstītu, gaidījuši tikai noteiktu brīdi, lai varētu izspiest kaut kādas valsts garantijas. Un dienā, kad konceptuāli pieņēma lēmumu virzīt šo jautājumu, par to dīvainā kārtā runāja nevis ekonomikas ministre, bet tieslietu ministrs... jau kā ministrs solot, ka šim projektam būs valsts garantijas un ka tā ir pareizā prakse, kā attīstīt šādus projektus. Vēlāk, kā mēs noskaidrojām, šie uzņēmēji nav nekas vairāk kā tikai starpnieki, kuri tālāk meklē investoru. It kā jau visas drošības iestādes ir pārbaudījušas, bet tajā pašā laikā šie investori šobrīd atklāti stāsta to, ka viņu vienīgais plāns ir pārdot šo projektu tālāk kādam citam.

Kolēģi, vai šādi – uz starpniekiem – mēs varam balstīt stratēģiskās intereses? Mūsu ieskatā, tā nevar strādāt. Visa tā slepenība, kas gadiem ir valdījusi ap šo jautājumu un īpaši šobrīd noslēguma procesā... ikvienai nevalstiskajai organizācijai, kas vēlas kaut mazliet iesaistīties šajā procesā, ir bijusi liegta šāda pieeja. Šī projekta virzībā politiķu argumenti mainās dienu no dienas.

Viens ir pilnīgi skaidrs – neapšaubāmi, šāda projekta tālākai virzībai būs valsts dotācijas, būs milzīgas valdības dotācijas. Sauciet to, kā gribat: ilgtermiņa līgumi, valsts garantijas – nav starpības. "Latvenergo" vadītājs ļoti konkrēti pateica, ka viņš nav gatavs parakstīt nekādas garantijas šim projektam, bet tas neattur politiķu vēlmi izdarīt spiedienu un tomēr censties dabūt no "Latvenergo" garantijas, lai tādā veidā šis projekts tiktu finansēts arī no Latvijas valsts puses.

Mūsu ieskatā, šāda pieeja nav atbalstāma. Valstij pašai būtu jāattīsta šādi projekti, vai tas būtu Rīgā, Liepājā vai Ventspilī. Mums ir trīs lielās ostas, kas bez problēmām varētu attīstīt šādus projektus. Zaļo un Zemnieku savienība jau 2011. gadā piedāvāja šādu risinājumu. Toreizējā valdība to noraidīja. Šobrīd, kad ir radušās problēmas, tad nu meklē risinājumus, bet risinājums – atdot šo projektu starpniekiem, starpniekuzņēmumiem... stratēģisko investīciju! Kāpēc tad bija jābūt...? Dažus gadus atpakaļ daudzi kolēģi piedalījās šajā procesā – kad Inčukalna gāzes krātuvi mēs pārņēmām Latvijas valsts īpašumā. Kāpēc mēs to darījām? Tāpat vien tas viss notika? Šobrīd stāstīt to, ka šis kaut kā atrisinās... Vairāki gadi paies, līdz to projektu īstenos. Pirms vēlēšanām – šādā steigā. Kur ir motivācija? Kur ir motivācija pēkšņi tā skriet?! Mūsu ieskatā, valstij pašai jāattīsta šādi projekti, ne jau starpniekuzņēmumiem. Ja šī Saeima vēlas to darīt... ar starpniekuzņēmumiem, es esmu pārliecināts, ka nākamā Saeima šādu lēmumu atcels.

Kolēģi, es jūs aicinu – esiet godprātīgi, nedariet to šobrīd! Tas nav tā vērts – uzdāvināt pārdesmit miljonus vieniem starpniekiem – partiju sponsoriem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka diezgan grūti būtu pārmest man darbību kādu partijas sponsoru interesēs, lai gan noteikti mēģinājumi būs.

2014. gadā, kad man priekšā stāvēja diezgan līdzīgi lēmumi vai līdzīgi jautājumi – vai veidot Skultes termināli, vai veidot savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināli, kā to izdarīja lietuvieši, – un man bija tikšanās ar Ragauša kungu, es tomēr izvēlējos iet citu ceļu. Es izvēlējos stiprināt mūsu starpsavienojumus, investēt Inčukalnā, mēģināt piesaistīt investīcijas arī Dobeles gāzes krātuves radīšanai, rēķinot, ka, jā, mums ir Inčukalns, varbūt būs arī Dobele un būs pieeja Polijas Svinoujsces LNG terminālim. Tas dos mums vismaz divus gadus, kas būtu nepieciešamais termiņš, – ja kaut kas notiks, mēs varētu izveidot arī savu nacionālo termināli.

Šodien, kolēģi, man ir jautājums tiem, kas tik ļoti iestājas pret nacionālo sašķidrinātās gāzes termināli: no kurienes jūs piedāvājat iegādāties dabasgāzi, kura pavisam noteikti vismaz nākamo 10 līdz 20 gadu laikā būs nepieciešama, jo šobrīd 60 procentu elektrības mēs ražojam, izmantojot dabasgāzi, izmantojot TEC. Jūs piedāvājat, lai mēs turpinām pirkt to no Krievijas, no "Gazprom", jūs piedāvājat to pirkt no lietuviešiem vai no igauņiem? Tad ir jautājums (pieņemsim, ka tas ir pēdējais) – kā tas iet kopā ar visiem tiem vārdiem jūsu partiju programmās, kurās droši vien jūs katrs esat uzrakstījis, ka mēs stiprināsim enerģētisko neatkarību, ka mēs veicināsim investīcijas tieši savā teritorijā? Kā tas viss iet kopā?

Tikko bija kaismīgas runas par to, kā tas var būt... ja "Latvenergo" varētu slēgt kādu līgumu ar mūsu topošo nacionālo sašķidrinātās gāzes termināli! Tas ir tāpat, kā šeit, no tribīnes, runāt – kā tas var būt... ja mūsu Latvijas skolas slēgtu līgumus tieši ar Latvijas zemniekiem par to, lai, piemēram, piegādātu skolēniem pusdienas! Kā tas vispār ir iespējams?!

Godātie kolēģi, man joprojām nav skaidrs, kāpēc jau pusgadu pēc 24. februāra mūsu valstī joprojām brīvi darbojas uzņēmums, kurš de facto pieder Krievijai, – "Gazprom". Šajā uzņēmumā, kā jūs zināt, akcionāru struktūra ir tāda, ka "Gazprom" nepieder 51 procents vai kāds... Tur ir vēl viens uzņēmums. Jautājums: ko tas uzņēmums vispār tur dara, kāpēc "Gazprom" nepieder 50 vai 51 procents? Kāpēc? Kāds ir šā uzņēmuma mērķis? Loģiski būtu izdarīt secinājumu, ka šā uzņēmuma mērķis ir kārtot lietas šeit, Latvijā, nodrošināt to, lai mēs turpinātu turēt mūsu enerģētiku uz gāzes pamata, uz Krievijas gāzes.

Es domāju, ka nav sarežģīti paņemt "Latvijas Gāzes" peļņu un paskatīties, cik procentu pienākas tam uzņēmumam. Pieņemsim, ka tas sev paņem pusi, bet otra puse pavisam noteikti tiek ieguldīta kaut kur kaut kam. Kur un kam? Tas, manuprāt, ir ļoti labs jautājums. Es domāju, ka tā nav sagadīšanās, ka mēs jau pusgadu nespējam pieņemt lēmumu par sava sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību un vēl joprojām... tad, kad valdība beidzot pieņem lēmumu... šeit, Saeimā, izskan un pavisam noteikti vēl izskanēs aicinājumi šo visu apturēt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 29, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Darba likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 52, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (Pauze.)... Atvainojos...

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1630/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1630/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Edgara Tavara un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1646/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1646/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Karinas Sprūdes, Ramonas Petravičas, Ļubovas Švecovas un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1647/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Energoatbalsta pasākumus mēs sniedzam jau kopš 2021. gada... ierosinājumus, kā mēs varētu risināt šo jautājumu. Viens no galvenajiem bija par samazināto pievienotās vērtības nodokli. Tāpat jau pirms laika aicinājām iesaldēt cenas, cik maksātu viena kilovatstunda, un šie aicinājumi un ierosinājumi jau bija vairākus mēnešus iepriekš. Manas prognozes ir pilnībā piepildījušās, ka pēdējā nedēļa pirms vēlēšanām būs tā, kad no ministrijām un koalīcijas nāks ierosinājums, kā cīnīties ar energokrīzi. Un izrādās – vienkārši! Līdzīgi kā piedāvā opozīcija – iesaldēt kilovatstundu. Bet mazliet, mazliet ir par vēlu. Es labprāt būtu redzējis šādus ierosinājumus iepriekš, bet labāk tagad nekā nekad.

Tādēļ es nākamajai Saeimai, 14. Saeimai, noteikti novēlu vairāk koncentrēties un izvērtēt iespējas par samazināto pievienotās vērtības nodokli. Mēs redzam šobrīd Lietuvas piemēru, kad siltumapgādei piemēro nulles procentu uz turpmākajām divām sezonām. Tāpat arī Lietuva kovida krīzē piemēroja samazināto pievienotās vērtības nodokli ēdināšanas uzņēmumiem. Mēs redzam ziņās, ka latviešu tūrisma autobusi dodas uz Poliju, kur arī ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis pārtikai. Tā ka šis ir tas ceļš, par kuru noteikti vajadzētu domāt. Un ne tikai domāt un runāt, bet arī darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1647/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Karinas Sprūdes, Ramonas Petravičas, Ļubovas Švecovas un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1648/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Katrs no jums var šodien ieiet "Dienas Biznesa" mājaslapā un iepazīties ar viesmīlības nozares redzējumu, kā tālāk varētu viss attīstīties un vai nav nepieciešami papildu atbalsta mehānismi.

Viesmīlības nozare nav vienīgā, kurai būs nepieciešama palīdzība. Arī ēdināšanas nozarei būs nepieciešams palīdzēt šajā sezonā, jo kovida krīze bija tie pirmsākumi, kad samazinājās tūrisma apjomi, tāpat arī klienti mazāk apmeklēja... izmantoja ēdināšanas pakalpojumus. Tas vilciens tā lēnām, lēnām iet, tas viss uzkrājas, un mēs redzam arī pēdējos rēķinus, kuri tika sagatavoti uzņēmējiem par augustu. Mēs visi zinām, ka tie bija ļoti lieli, pat sasniedza... uzņēmējiem vajadzēja divas trīs reizes vairāk maksāt, nekā tas bija iepriekšējos mēnešos. Un šī ir tāda kā ķēdes reakcija, kad uzņēmēji cieš. Viņiem ir nepieciešama palīdzība, bet tā palīdzība savlaicīgi netiek sniegta. Mēs esam runājuši daudzus gadus, ka šīs ir tās nozares, kuras pirmām kārtām cieš, kad ir kādi satricinājumi šajā ekonomiskajā tirgū un cilvēki noteikti mazāk sāk izmantot gan tūrisma, gan ēdināšanas pakalpojumus. Mēs redzam – kaimiņvalstīs aktīvi palīdz un saprot, ka tās ir tās nozares, kuras dzīvo uz tāda kā pašizdzīvošanas riska un ka grūtos brīžos tām ir jāpalīdz. Kovida pandēmijas laikā skaistumkopšanas nozare prasīja, sporta nozare, tūrisms, ēdināšanas nozare... un tā palīdzība nebija savlaicīga un pietiekama.

Šeit es arī to pašu vēlējos minēt, ka mums ir jāpalīdz ar to, ko pati nozare prasa. Ēdināšanas nozare arī ir viena no tām, kura joprojām prasa: "Lūdzu, samaziniet pievienotās vērtības nodokli!"

Tādēļ mani ceļavārdi arī 14. Saeimai būtu, ka ir jāpalīdz šīm nozarēm, jo tas palīdzēs mums tālāk kļūt konkurētspējīgākiem, kad iziesim no šīm krīzēm, jo agri vai vēlu tās beigsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1648/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 47, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1649/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 1649/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 47, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1653/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Paldies godātai Attīstībai/Par! par to, ka jūs mēģinājāt aizstāvēt šo likumprojektu. Un es gribētu vērst uzmanību uz dažām lietām, ko pilnīgi neprecīzi pateica godātais Attīstībai/Par! pārstāvis.

Pirmām kārtām jau šis nav nacionālais projekts, nacionālā gāzes krātuve, šis ir viena Konservatīvo partijas... Ragauša projekts. Tas nav nekāds nacionālais gāzes piegādes projekts. Būsim konkrēti!

Tas, par ko Zaļo un Zemnieku savienība iestājas... Mēs iestājamies par to, ka šādi projekti ir jāattīsta Latvijas valstij – Latvijas valstij, nevis starpnieku uzņēmumam. (Starpsauciens: "Bet uzņēmējdarbība...") Mēs iestājamies par to, ka šādi stratēģiski projekti, no kuriem ir atkarīga jūsu pieminētā Latvijas elektrība... Latvijas neatkarība, – tādi projekti ir jāattīsta Latvijas valstij. Tālāk to kuģi lai dzen, kas grib. Lai dzen – vienalga kurš. Lai dzen, no kurienes grib. Lai brīvais tirgus darbojas. Bet pati infrastruktūra – tas ir jāattīsta valstij pašai, lai tas būtu valsts rokās. (Starpsauciens.) Un tikai tādā veidā mēs varam panākt to, ka tā drošība mums pēc būtības ir.

Šobrīd arī Konservatīvo partija aktīvi cenšas aiz slēgtām durvīm – prom no sabiedrības, aiz slēgtām durvīm! – virzīt šo likumprojektu valdībā. Aiz slēgtām durvīm šo likumprojektu virzīja, nevienam nepiedaloties, neskatoties, kas tur notiek. Es esmu pārliecināts, ka šis likumprojekts ir ļoti vāji sagatavots.

Godātie kolēģi! Valsts investīcijas šajā projektā būs ārkārtīgi lielas, tas vienkārši notiks caur valsts uzņēmumu dotācijām. Mūsu ieskatā, šis terminālis (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Un jautājums... vai tas notiks (Starpsauciens: "... vai pie Saulkrastiem, kur labāk?")... vai tas notiks Skultē, Rīgā vai kādā citā vietā, bet tam būtu jābūt valsts īpašumā. Mēs uzskatām, ka tas nevar būt atdots privātiem uzņēmējiem (Starpsaucieni.), partiju sponsoriem... partiju (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) sponsoriem, kuri no šī projekta pelnīs, gūs desmitiem, varbūt pat simtiem miljonu peļņu turpmākajos gados.

Šobrīd, pirms vēlēšanām, aiz slēgtām durvīm tiek virzīts likumprojekts vienas partijas interesēs. Kolēģi, šādu pieeju nevar atbalstīt. Vienkārši nevar atbalstīt! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu apzināties, ka atrodamies Saeimas sēdē. Lūdzu, izvēlieties izteicienus, kas ir atbilstoši Saeimas deputāta darbam!

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es nezinu, kāpēc man tas jādara, varbūt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs šodien ir apslimis vai kā... Tas būtu viņa tiešais darba pienākums – šodien aizstāvēt Ekonomikas ministrijas izstrādātu, valdībā atbalstītu un Saeimai nodotu likumprojektu.

Es arī... paldies Valaiņa kungam par šo pozīcijas skaidrojumu. Tātad mēs sapratām, ka tomēr... Ja es pareizi saprotu šo pozīciju, ka... jā, sašķidrinātās gāzes terminālis mums, protams, ir vajadzīgs, bet, cik es sapratu, Valaiņa kungs iestājas par to, lai to veidotu valsts, nevis privātais investors ar valsts atbalstu. Labs jautājums. Ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņiem, tad redzam – ir gan viens variants, gan otrs variants. Lietuvas sašķidrinātās gāzes Klaipēdas terminālis tika veidots kā pilnīgi... pilnībā no valsts puses, absolūti... savulaik.

Tas, ko veido igauņi kopā ar somiem, nu ir privāts uzņēmums, privātas investīcijas ar valsts atbalstu – 38 miljonu eiro vērta garantija no Igaunijas valsts.

Tiem, kas kaut cik orientējas ekonomikā, ir skaidrs, ka šādos tirgos, kur izvēršas konkurence par tā saucamo stratēģisko kapacitāti... vai nu, tā teikt, nekas nenotiek, vai nu valsts tā vai citādāk uzņemas zināmu lomu, par kuru varbūt ne vienmēr runā no Saeimas tribīnes.

Bet tajā pašā laikā... Uzdosim, kolēģi, sev jautājumu: vai viss šis strīds par to, vai to darīs valsts vai privātais uzņēmums, Latvijas privātais uzņēmums ar valsts atbalstu, – vai šis strīds ir tā vērts, lai uzspridzinātu visu šo projektu kā tādu? Par to pavisam noteikti priecāsies tie mūsu kaimiņi, kas šādus termināļus ir izveidojuši. Par to arī ir jautājums. Mēs tagad pavadīsim vēl pusgadu, runājot par to, vai tai vajadzētu būt privāto vai valsts dalībai... To principā varēja izdarīt... bija pietiekams laiks to izdarīt pēdējā pusgada laikā.

Attiecībā uz to, vai tas ir izdevīgi vai nav izdevīgi, nu, protams, šeit matemātika arī ir diezgan vienkārša. Tie termināļi, ko izveidojusi Lietuva, ko veido Igaunija, – tie maksā tuvu pie 500 miljoniem eiro, ja mēs skaitām kopā piestātņu izveidošanas izmaksas, to, cik maksā... nu, principā nopirkt tā saucamo FSRU kuģi. Šeit mēs runājam par izmaksām, kas ir pie 120...

Tātad, nu, ja mums ir no vienas puses viens ābols, no otras puses – pieci āboli... Mēs to varam, tā teikt, vērtēt un pasūtīt Ernst & Young un tā tālāk, un precizēt tik, cik mēs vēlamies. Bet no tā viens ābols nekļūst par pieciem āboliem un pieci āboli nekļūst par vienu. Šādas lietas notiek, kad mums ir viens ābols un cits ābols... Nu nav tā uz aci skaidrs, kurš no tiem ir lielāks. Labi, sāksim vērtēt. Bet nu, ja 500 pret 120... vai nu pat 130 vai 140... nu te kaut kā... nu kaut kā... jāiet uz lēmuma pieņemšanu, kolēģi. Tāpēc es... Labs jautājums. Es domāju, ka Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram ir tiešs pienākums dot skaidrojumu, kāpēc tā, ne citādāk.

Bet kopumā tas, kolēģi, nav iemesls, lai šodien neatbalstītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tāpēc aicinu atbalstīt, iet uz priekšu, sniegt atbildes tiem, kuriem ir jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Aijas Briedes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Aijas Briedes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aiju Briedi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Aijas Briedes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Kristiānas Grosfogeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristiānas Grosfogeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristiānu Grosfogeli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristiānas Grosfogeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, ministra kungs! Godātie kolēģi! Cienījamie sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi Aizsardzības ministrijas izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" un likumprojektu paketi un virza izskatīšanai Saeimā. Šis ir ļoti būtisks jautājums, kam sekos arī atbilstošs ziņojums.

Likumprojekts ir sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus.

Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā. Šis karš apliecina, ka būtiski ir augusi Krievijas vadības politiskā gatavība veikt pilna mēroga neslēptus militārus uzbrukumus kaimiņvalstīm, kuras Krievija uztver kā savu ietekmes sfēru. Ukrainas spēcīgā aizsardzība ir devusi laiku Latvijai sagatavoties – attīstīt savas aizsardzības spējas. Aizsardzības spēku apjomam, it īpaši personālam, ir jābūt konkurētspējīgā daudzumā. Neatņemami nepieciešama arī visaptveroša sabiedrības un valsts pārvaldes sagatavotība pēc iespējas pilnvērtīgāk nodrošināt visas ikdienas funkcijas arī kara apstākļos, vienlaikus spējot parūpēties par savu drošību un sniedzot atbalstu aizsardzības centieniem. Lai Latvijas neatkarība nākotnē varētu tikt pārliecinoši nosargāta, aizsardzības jomai ir jākļūst par integrētu daļu no visas sabiedrības dzīves.

Valsts aizsardzības koncepcijā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2020.–2032. gadam noteikts, ka 2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 tūkstošus karavīru. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā Nacionālo bruņoto spēku attīstība tika veikta, prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību.

Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnībā brīvprātībā balstīta sistēma ir sasniegusi savus limitus, un, Aizsardzības ministrijas ieskatā, Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās Nacionālo bruņoto spēku attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šībrīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un Zemessardzes personāla skaita pieaugumu.

Ņemot vērā drošības situācijas maiņu reģionā un jauno Nacionālo bruņoto spēku struktūru, kura plānota divreiz lielāka – līdz 51 tūkstotim personāla, ir paredzēts... Tas viss ir apkopots arī informatīvajā ziņojumā par valsts aizsardzības dienestu.

Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu. Vispārējā karaklausība bez izņēmumiem ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības vēlmē ņemt dalību valsts aizsardzībā, jo šādi tiek novērsta nosacīta segregācija. Tas nozīmē, ka pienākums pildīt dienestu ir visiem pilsoņiem vienlīdzīgi, nevis tikai tiem, kuri nezināja vai nemācēja atrast veidu, kā no dienesta izvairīties.

Ilgtermiņā ievērojami lielāka sabiedrības daļa būs sagatavota krīzes situācijām. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība citai valstij... un citai valstij vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.

Paredzēts, ka piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības valsts aizsardzības dienestam izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā.

Jaunizveidotajam valsts aizsardzības dienestam jākļūst par pašsaprotamu posmu ikviena Latvijas pilsoņa vīrieša iesaistē valsts aizsardzībā, pēc iespējas atbalstot un popularizējot arī sieviešu brīvprātīgo iesaisti dienestā. Būtiski ir nodrošināt pēc iespējas lielāku iesaukuma tvērumu, lai izslēgtu potenciāla netaisnīguma rašanos, kur iesaukta tiek tikai neliela daļa no jauniešiem. Plānots attīstīt šādus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus: dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienests Zemessardzē, augstskolas studentiem, kapelānu dienestam un ārstniecības personām paredzēta valsts aizsardzības apmācības programmas apguve.

Vienlaikus plānots ieviest valsts civilo dienestu, kuru regulēs atsevišķs likums (alternatīvais dienests visā nacionālajā regulējumā tiek apzīmēts ar vārdiem "valsts civilais dienests"), šis likumprojekts tiek izstrādāts, un paredzēts nākamajā gadā to virzīt un pieņemt.

Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteiksies brīvprātīgi, bet no 2023. gada otrās puses – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.

Plānots, ka 2028. gadā dienesta pildīšanai NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 valsts aizsardzības dienesta karavīru, papildus līdz 1200 valsts aizsardzības dienesta karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

Pašlaik tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas un reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Tā kā līdz minētā speciālā likuma pieņemšanai nebūs iespējas nodrošināt valsts aizsardzības dienestu noteiktām iesaucamo kategorijām, tad iesaukšana 2023. gada pirmajā pusē būs tikai brīvprātīga.

Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katrā gadā; apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

Paredzēts, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienesta prasībām; pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu; profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus; Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu; Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.

Paredzēts, ka lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto; pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu; pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespējas īstenot aizgādību, kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimenē aprūpē bērnu; Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs; profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā; Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu; pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.

Lai gan pilsoņu iesaukšana, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, valsts aizsardzības dienestā netiks veikta, šis regulējums neliedz iepriekš minētajām personām pieteikties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi. Ir paredzēts... un tiek diskutēts arī par daudzām sociālajām garantijām un personīgās izaugsmes iespējām valsts aizsardzības dienesta laikā. Dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā – plānots 300 eiro apmērā (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), brīvprātīgi piesakoties – 600 eiro apmērā; dzīvojamās telpas nodrošinājums kazarmā; uzturdevas nodrošinājums; apmaksāta veselības aprūpe, primārā, sekundārā veselības aprūpe, ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšana pēc nepieciešamības; pēc dienesta atvaļināšanas kompensācija 1100 eiro apmērā; dienesta laikā gūto traumu, slimību apmaksāta ārstēšana pēc dienesta; iespēja atgriezties studiju procesā tajā pašā stāvoklī kā pirms dienesta; darba devējam ir pienākums saglabāt darba vietu.

Tāpat tiek diskutēts par papildu iespējām stiprināt personisko izaugsmi. Dienesta laikā atbilstoši specialitātei būs iespēja apgūt autovadītāja prasmes, kandidēt uz Altum garantiju mājokļa iegādei – līdzīgi kā profesionālajā dienestā.

Valsts aizsardzības dienesta galvenie ieguvumi: aizpildīta Nacionālo bruņoto spēku struktūra; militāri apmācīta un sagatavota sabiedrības daļa, kurai ir zināšanas un spējas rīkoties kā militārās, tā civilkrīžu situācijās; priekšnosacījums straujākai Nacionālo bruņoto spēku reģionālo bataljonu attīstībai; ciešāka sadarbība ar pašvaldībām un aizsardzības industrijas attīstība reģionos; sabiedrības saliedētības un noturības veicināšana; jauniešiem – jaunas prasmes, zināšanas un kontakti.

Lai novērstu iesaucamo personu mēģinājumus izvairīties (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) no valsts aizsardzības dienesta izpildes, plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta. Par prettiesisku rīcību iesaucamos un valsts aizsardzības dienesta karavīrus sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības atkarībā no tā, kas ir izdarījis pārkāpumu un kāda ir pārkāpuma smaguma pakāpe.

Paredzēts... tātad par faktiski nepieciešamo papildu finansējumu 2023.–2025. gadam Aizsardzības ministrijas... Tas ietekmē piešķirto budžetu un daļēji jau tiek iekļauts budžeta bāzē. Tāpat Aizsardzības ministrija komisijā informēja par trīs iespējamiem scenārijiem, lai panāktu valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ar atbilstošu finansējumu. Pirmais, daudz straujāk kāpināt finansējumu aizsardzībai – trīs procentu apmērā no IKP jau 2025. gadā, kas dotu vislielāko ieguvumu aizsardzības stiprināšanā. Otrais, kāpināt finansējumu aizsardzībai – 2,75 procenti no IKP 2026. gadā un līdz trim procentiem 2027. gadā, kas paredzētu straujāku, taču izlīdzinātu valsts aizsardzības dienesta ieviešanas grafiku. Trešais, ieviest valsts aizsardzības dienestu aizsardzībai piešķirtā finansējuma ietvaros, kas nozīmētu būtisku Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pārcelšanu tālākā perspektīvā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi! Šteina kungs, mirklīti pārtrauciet! Mēs runājam par valsts aizsardzības dienestu. Kolēģi, es aicinu (Starpsauciens.) – ļaujiet ziņotājam ziņot no tribīnes! Turpiniet, lūdzu!

M. Šteins. Tur nav tikai anotācija. Slikti klausāties. Un, protams, komisija, izvērtējot visu, lēma arī atbalstīt likumprojekta steidzamību, un es vēlos minēt vairākus pamatojumus.

Tātad likumam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, jo pirmais iesaukums ir plānots ar 2023. gada 1. janvāri. Līdz minētajam datumam ir jāveic virkne pasākumu iesaukuma organizēšanai, piemēram, jāizsūta aicinājumi brīvprātīgi pieteikties dienestam. Tāpat arī valsts aizsardzības dienests ir nacionālās drošības jautājums, un dienesta izveidošanu ietekmē ģeopolitiskie notikumi. Jo lielāka būs sabiedrības daļa, kura ir militāri sagatavota un apmācīta, jo mazāka kļūs iespēja, ka Latvija nākotnē varētu piedzīvot to pašu, ko pašreiz pieredz Ukraina. Pēdējo gadu laikā Saeima ir atbalstījusi aizsardzības budžeta pieaugumu, tādēļ tagad strādājam... tiek strādāts pie tā, lai tuvākajā laikā iegādātos jaunas ieroču sistēmas, par kurām iepriekš domāts un kuras varētu palīdzēt valsts aizsardzības dienesta īstenošanā uzreiz.

Tāpat arī ir piedzīvots profesionālā dienesta karavīru rekrutēšanas tempa kritums, arī Zemessardzei pieplūdums ir viļņveidīgs, un esošajā situācijā nevar vairs paļauties, ka valsts un tās cilvēki tiks aizsargāti tikai uz brīvprātības pamatiem. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ļaus arī izmantot profesionālā dienesta personāla un Zemessardzes spējas, lai pastiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas kopumā.

Ņemot vērā, ka komisijā izskanēja, ka paralēli Saeimas darbam ar šo normatīvo aktu paketi ministrijas strādā darba grupās, lai veiktu sagatavošanas un uzlabošanas darbus, komisijas sēdē jau tika ieskicēti arī vairāki plānotie uzlabojumi, kas tiks iesniegti kā priekšlikumi uz otro lasījumu.

Komisijas vairākums lēma atbalstīt šo likumprojektu un likumprojektu paketes steidzamību.

Lūdzu par to lemt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates (Dep. M. Šteins: "Par steidzamību.")... Par steidzamību...

Lūdzu zvanu... Vai par steidzamību Bergmaņa kungs vēlējās runāt? (Starpsauciens: "Nē!") Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Sākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

"Uz krustcelēm mazs bērniņš rotaļājas / Zem ratu riteņiem, zem pakaviem, / Zem dzelžu pēdām. // Mazs bērniņš krustcelēs, / Kā laiks tam smiltis tek caur pirkstiem. / Tā mūsu brīvība, / Tā mūsu dzīvība."

Kāpēc es sāku ar šo lirisko atkāpi? Arī mums ir izvēle, kā Saeimā un valstī rīkoties šajās dienās, mēnešos, tuvākajos gados. Mēs varam izdarīt visu, lai stiprinātu savu Latviju, vai mēs varam atlikt, mēs varam gaidīt, mēs varam vilcināties un cerēt, ka vētra neuznāks. Pati lielākā vērtība dzīvē ir laiks, kas mums ir dots.

Pašreiz pasauli satricina liels ģeopolitisks izaicinājums. Karš 21. gadsimtā ir atkal kļuvis par realitāti Eiropā. Krievu okupantu zābaks mīda Ukrainas zemi, Krievijas karavīri nogalina, izvaro, zog un pazemo. Karš Eiropā nav ekrānos, YouTube vai TikTok. Asiņains karš ir mums šeit pat blakus, Ukrainā, kamēr pie mums un pret mums tiek īstenots ekonomiskais karš.

Mums ir izvēle, stāvot krustcelēs un vērojot, kā laiks tek: mēs varam darīt visu, lai aizsargātu savu brīvību ne tikai ar vārdiem, bet ar darbiem, skaidri pasakot, ka iebrucējus sagaidīs lode; vai arī mēs varam paļauties uz pretinieka žēlastību – mēs zinām, kāda tā ir, – un sagaidīt ar ziediem.

Mēs varam saliedēties Latvijas vārdā vai turpināt aizstāvēt šauras partiju pozīcijas, mēs varam importēt pārtiku, mēs varam importēt ieročus un visu, kas vajadzīgs, vai varbūt būt ekonomiski patrioti un ražot paši – radot nevis Twitter kontus vai Twitter tekstus, bet preci, darba vietas un labklājību.

Mana izvēle ir skaidra. Un šodien es aicinu, godātie deputāti, arī jūs atbalstīt Latvijas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku piedāvāto plānu – nostiprināt mūsu armiju, ieviešot valsts aizsardzības dienestu. Tā ir drosmīga izšķiršanās par reformu, kuras mērķis ir pilnas brigādes mūsu armijā, rezerve, zinoši un patriotiski pilsoņi un spēcīgs civilais dienests. Mēs piedāvājam iet grūtu, bet pareizu ceļu, kura rezultātā Latvijai būs vairāk nekā 50 tūkstoši militāri sagatavotu patriotu piecos gados. Valsts aizsardzības dienests dos iemaņas, pārliecību, zināšanas, tas dos vienlīdzību un biedriskumu, tas dos priekšrocības darba tirgū, un tas dos ticību sev un savai valstij – lietas, kuru mums tik ļoti pietrūkst ikdienā.

Veikt šo reformu nebūs viegli, bet Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija ir gatava uzņemties šo milzīgo darbu, jo mums nav citas izvēles. Nav citas izvēles, kā garantēt un saglabāt drošību mūsu Latvijā. Kad mēs redzam grūtības un sāpes, kurām jāiet cauri Ukrainas tautai, mēs neviļus atceramies savu dzīvi Padomju Savienībā, mēs atceramies vecvecāku un vecāku pārdzīvoto nometnēs Sibīrijā un tepat Rīgas ielās, kad mūsu valodu okupanti sauca par suņu valodu un lika runāt krieviski. Mēs neesam gatavi novēlēt piedzīvot to pašu mūsu bērniem un mazbērniem, tādēļ mums ir jābūt gataviem gan aizstāvēt Latviju, gan pārvarēt šīs ziemas grūtības, kuras radījis ekonomiskais karš un enerģijas cenas. Kad mums liekas grūti, atcerēsimies, cik grūti ir ukraiņiem un cik grūti bija mūsu vecākiem, atcerēsimies, ka bez drošības Latvijā nebūs nekā.

Valsts aizsardzības dienests ir pārdomāta un rūpīgi plānota reforma, kas Krievijai liks ar mums rēķināties. Valsts aizsardzības dienests ir apdrošināšanas polise mūsu brīvībai un mūsu dzīvībai. Tas ir ceļš, kuru es jums, cienījamie deputāti, aicinu izvēlēties, stāvot šībrīža ģeopolitiskajās krustcelēs. Laiks negaida, tas tek caur mūsu pirkstiem. Būsim gudri un vienoti Latvijai, jo bez drošības nebūs nekā!

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Arī man bija izvēle – nākt šodien šajā tribīnē vai nenākt. Tā bija mana izvēle. Tā ir mūsu attieksme, vēlme. Es izlasīju to uzrakstu: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika."

Mēs šodien apspriežam likumprojektu, kurš attiecas uz ikvienu šīs valsts pilsoni. Šī likumprojekta cena ir lielāka nekā viss gada aizsardzības budžets. Varētu teikt – pat divas reizes. Es ceru, ka mums būs pašcieņa to arī tikpat kvalitatīvi (kā tiek uzsvērts – kvalitatīvi!) sagatavot un ieviest, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt mūsu valsti.

Es atbalstu to, ko teica ministra kungs, – mums ir nepieciešama gatavība... un tie solījumi par kvalitāti, ko mēs esam dzirdējuši, sagatavojot... un tos cilvēkus, kas ir brīdinājuši, ka, ja mēs neieviesīsim to pārāk kvalitatīvi sākumposmā, mēs varam iegūt ne to, ko mēs vēlējāmies. Kā mēs apspriežam šo likumprojektu šodien – Saeimas priekšsēdētājai bija jāpārtrauc jūs, deputātu kungi! Es negribu nevienu kritizēt... Es esmu veltījis aizsardzības jomai savas dzīves gadus... Bet vai mēs varam tā darīt, kā mēs šobrīd rīkojamies, – attiecībā pret mums pašiem, pret parlamentu?

Vislielākā cieņa Dinai Meisterei, kurai vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā arī bija izvēle – paklusēt un neko neteikt. Cilvēks, kurš ir Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, parlamenta Juridiskā biroja vadītājs. Ieklausieties – ja parlamentam nav pašcieņas, tad nav pašcieņas!

Manuprāt, Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz vispusīgi izstrādāts likumprojekts, nevis ministrijām ir jānāk uz komisijas sēdi un jāstāsta, kādi trūkumi ir Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, kādi priekšlikumi vēl iesniedzami, kādi grozījumi izdarāmi un kas vēl būtu darāms. Piedodiet, bet es patiešām nesaprotu. Es nesaprotu, kā var pieņemt kaut ko nekvalitatīvu – tik nekvalitatīvi sagatavotu tādā konceptuālā un būtiskā jautājumā, kas šajā brīdī skar visas valsts intereses. Tas nav manis teikts, to ir teicis parlamenta Juridiskais birojs.

Nu, aizdomājamies... Mēs lemjam šobrīd par šo likumprojektu, kuru es atbalstu, bet informatīvā ziņojuma iesniegšanas laikā ir norādīts – aizsardzības ministram līdz 2022. gada 1. decembrim iesniegt Ministru kabinetā precizētas izmaksas valsts aizsardzības dienesta ieviešanai. Mēs lemjam par to, ko mēs vēl nezinām, – cik tas maksās. Kā tad mums gāja šajā diezgan sarežģītajā apspriešanas laikā, kurā deputāti uzdrošinājās kaut ko teikt? Jā, tā tiešām bija mana apzināta izvēle. Es nezinu, kā tas beigsies. Iespējams, jau sestdien es vairs nebūšu starp deputātiem šajā parlamentā, bet es varēšu godīgi skatīties cilvēkiem acīs. (Starpsaucieni.) Es arī centīšos to godprātīgi izdarīt, atšķirībā varbūt... dažas lietas, pie kurām ir ķērusies konkrētā partija, nav pārāk veiksmīgi beigušās. Man būtu ļoti žēl, ja tik nozīmīgas lietas kā aizsardzība un drošība mūsu valstī... ja arī tur mēs pieļautu tādas pašas kļūdas, kādas ir pieļautas citur. Par to ir mana šīsdienas uzstāšanās.

Paklausīsimies no likumprojekta anotācijas, ko nevar mainīt, kas ir ierakstīts. Sāksim ar vienkāršu lietu: "Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?" – "Jā." Ļoti labi. "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?" – "Nē." "Vai tiks veikts?" – "Nē." Es domāju, ka nav nekāds noslēpums (ministra kungs un arī pārējie cilvēki to vienmēr ir apgalvojuši), ka šis jautājums skar visu sabiedrību. Es cerēju, ka ar to tad arī... viss tiktu apspriests un izrunāts.

Anotācijā mēs varam lasīt: "Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas." Ja pašā sākumā mēs minam, ka pamatā tā ir visaptveroša valsts aizsardzība, tad, es domāju, būtu jātiekas ar visiem un jāpārspriež, kā tas ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. Nevalstiskās organizācijas, ar kurām ir bijusi apspriede: Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Kur tad ir Latvijas Pašvaldību savienība, kur ir Latvijas Darba devēju konfederācija, kur ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera? Uz viņiem tas neattieksies? No tās pašas anotācijas: "Horizontālās ietekmes." Vai projekts attieksies uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību? – nē; uz teritoriju attīstību? – nē; uz vidi? – nē; uz datu aizsardzību (par kuru vēl vakar mēs runājām, ministrija tieši to uzsvēra)? – anotācijā rakstīts – nē. Un noslēgumā: vai tas attieksies uz diasporu? Anotācijā rakstīts – nē! (Aplausi.) Vai tā ir kvalitatīva likumprojekta izstrāde?!

Nu, es nobeigumā... Es atvainojos par savu emocionalitāti, mēs tūliņ apstiprināsim arī 10 pavadošos likumprojektus – 10! –, kurus mēs komisijā vakar pat neatšķīrām. Mēs nobalsojām par numuru, kas ir rakstīts uz likumprojekta. Saeimas komisijā mēs neapspriedām šādus likumprojektus: "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā", "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā", "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā", "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā", "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"", "Grozījumi Militārā dienesta likumā" un "Grozījums Pacientu tiesību likumā". Kā mēs varam iegūt tautas uzticību parlamentā, ja mēs šos likumprojektus pat neatšķīrām – pat neatšķīrām!

Es atvainojos. Vēlreiz gribu pateikt paldies Meisteres kundzei par uzdrošināšanos. Un aizdomājieties – kā mēs varam mainīt tautas attieksmi pret mums, ja mēs šādi strādājam ar tik būtisku likumprojektu, kas ietekmē visas mūsu valsts ikdienu, dzīvi un – jo sevišķi – aizsardzību un drošību!

Paldies.

Bija gods kalpot Latvijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Valsts armijas kaujas spējas ir atkarīgas gan no mūsdienīgiem ieročiem, gan no karavīru pārliecības par cīņas taisnīgo dabu. Ir lielas cerības, ka valsts, kura ir taisnīga pret saviem pilsoņiem, tiks arī labi aizstāvēta. Es šobrīd gribētu runāt – likuma kontekstā – par valsts aizsardzības dienestu. Manuprāt, mēs saskaramies ar būtisku jautājumu par to, kādiem pilsoņiem ir pienākums piedalīties valsts aizsardzības dienestā un būt atbilstoši sagatavotiem valsts aizsardzībai.

Šobrīd rosinājumi likumprojektā paredz, ka tie būs vīrieši. Manuprāt, mūsdienu sabiedrībā ir iesakņojusies un organiski pastāv ideja par dzimumu līdztiesību, īpaši jauniešos, tieši tajā sabiedrības grupā, kas saskarsies ar pienākumu mācīties veikt militāros pienākumus, aizsargāt valsti un apdraudējuma gadījumā arī likt šīs zināšanas lietā. Idejai par līdztiesību sabiedrībā nevajadzētu tikt atceltai, saskaroties ar pienākumu mācīties aizsargāt valsti. Arī tādas valstis kā Zviedrija un Norvēģija ir lēmušas par to, ka visiem pilsoņiem ir jāsagatavojas valsts aizsardzībai. Nedomāju, ka tas tiek darīts tikai apdraudējuma dēļ. Es domāju, ka šīs valstis šādā veidā vairo taisnīguma un līdztiesības izjūtu sabiedrībā. Esmu pārliecināts, ka pilsoņu spēja aizsargāt savu valsti ir tieši saistīta ar pilsoņu pārliecību, ka valsts, kuru viņi aizstāvēs, riskējot ar savu dzīvību un veselību, ir taisnīga un laba.

Mūsu valsts šobrīd veido jaunu konceptu, kura pamatā ir visu pilsoņu līdzdalība valsts aizsardzībā. Veidojot šo konceptu, mēs to nevarētu būvēt, balstoties uz 19. gadsimta idejām. Neredzu iemeslu, kāpēc līdztiesīgā sabiedrībā ir viena cilvēku grupa, kura dara kaut ko obligāti, bet cita saņem izņēmuma tiesības to nedarīt. Šāds princips, manuprāt, nebūtu taisnīgs. Mūsu izveidotajai kārtībai attiecībā pret šo pilsoņu pienākumu ir jābūt balstītai šodienas reālijās gan attiecībā uz militāro darbību kopumu, kaujas vešanas veidiem, gan arī uz sabiedrības izpratni par pilsoņa pienākumu un to, kādiem pilsoņiem tiek piemēroti kaut kādi izņēmumi. Es saprotu aizsardzības resora konservatīvismu šajā jautājumā, tomēr vēlos aicināt novērtēt šodienas sabiedrības izaicinājumus un priekšrocības, veidojot mūsdienīgu ideju par valsts aizsardzību. Izraēlā, kur, mēs zinām, ir ļoti efektīva un laba armija, militāri tiek apmācīti un izglītoti abu dzimumu pārstāvji.

Es arī vēl gribētu minēt vienu aspektu, kas varbūt ir būtisks no integrācijas viedokļa. Domājot par to, ka, protams, apmācību galvenais fokuss ir militārās zināšanas – prasme apieties ar mūsdienīgiem ieročiem – un karavīru fizisko spēju attīstīšana, tomēr ļoti būtiska daļa ir arī cilvēka piederība kultūrai. Es gribu vērst uzmanību uz kultūras sastāvdaļu šajā programmā. Un arī šeit es gribētu minēt Izraēlas piemēru. Pirms dažiem gadiem projekta ietvaros es kā mākslinieks apmeklēju Izraēlu un biju pārsteigts, ka jauno karavīru – sieviešu un vīriešu grupas – ir sastopamas, apmeklējot dažādus muzejus. Un tas nebija tikai vēstures muzejs, es biju mūsdienu mākslas muzejā, kur es redzēju karavīru grupas. Tas nozīmē, ka tāda pieredzējusi un efektīvi organizēta sabiedrība, kāda ir Izraēlā, spēj novērtēt kultūras aspektu kopējā militārpersonas apmācības programmā, un šie jaunie cilvēki bez militārajām zināšanām saņem arī kultūras zināšanu klāstu. Mūsdienu sabiedrībās, kur pilsoņi dzīvo daudzos informatīvajos burbuļos, šāda iespēja, manuprāt, ir nenovērtējama sabiedrības integrācijas instrumenta daļa.

Mums ir tāds arhetipisks piemērs – grieķu karavīri, kuri salīdzinoši nelielā daudzumā cīnījās Termopilās pret persiešu armiju, milzīgu pārspēku. Es domāju, ka tas nav tikai tāpēc, ka viņi bija militāri apmācīti un fiziski spēcīgi, bet tas bija tāpēc, ka viņi piederēja kultūrai, kuru bija vērts aizstāvēt un par kuru bija vērts cīnīties.

Kopumā es atbalstu šo likumprojektu un lūdzu arī kolēģus to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Rancāna kungs, vai jums pietiks debatēm ar laiku līdz pārtraukumam?

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Es mēģināšu īsi un kodolīgi pateikt galvenās lietas. Pirmām kārtām mēs visi zinām, ka ienaidnieks ir izsludinājis daļēju mobilizāciju, šobrīd veic jau apmācītu karavīru pārapmācīšanu, bet mēs šajā brīdī vēl tikai mēģinām ieviest valsts aizsardzības dienestu – ieviest garā, bezgalīgā diskusiju procesā.

Kolēģi, ģeopolitiskā situācija, eskalācijas temps un ritms, kas notiek, diktē savus noteikumus. Tie, kas nepaspēs savlaicīgi sagatavot sev militārās rezerves, nepaspēs apmācīt savus cilvēkus, ļoti daudz zaudēs gan kaujas laukā, gan aizstāvības ziņā, gan visā pārējā.

Kolēģi, ja tas notiek tāpēc, ka kāds nav iepazinies ar šiem likumprojektiem, ar kuriem ir jālabo daži vārdi dažos likumos, tas man nešķiet pieņemami. Es vēlos atgādināt, tai skaitā Bergmaņa kungam, ka Aizsardzības ministrija prezentēja savā PowerPoint prezentācijā atbildīgajā komisijā visus likumprojektus, visus 11, ne tikai šo vienu – Valsts aizsardzības dienesta likumu. Bergmaņa kungam pirms sēdes bija jāiepazīstas ar katru no šiem likumprojektiem, pirms viņš balsoja, un viņš balsoja "par". Bergmaņa kungs, ja jūs neesat iepazinies ar tiem, bet balsojāt "par", tad tā ir jūsu atbildība.

Vēl viena lieta. Bergmaņa kungam bija dots laiks, viņš runāja gandrīz 20 minūtes, bet, ja mēs par katru no šiem likumprojektiem runātu 20 minūtes un katram deputātam dotu laiku 20 minūtes, mēs šo likumprojektu varētu pieņemt līdz jaunajam gadam. Baidos, ka mums nav laika līdz jaunajam gadam, mums ir jāuzsāk (Starpsauciens.) karavīru apmācīšana jau no janvāra, un arī tad – vai nevajadzētu to sākt vēl ātrāk?

Mēs varam tērēt laiku birokrātiskās diskusijās, bet arī Covid-19 krīze parādīja, ka vienīgā iespēja, kā mums tikt līdzi straujajām izmaiņām, ir pieņemt likumu un pēc tam to grozīt. Mēs bezgalīgi grozām (Starpsaucieni.)... Mēs bezgalīgi grozām – atkarībā no situācijas – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, jo nevar uzreiz paredzēt visas situācijas, tāpēc ka piemērošanas gaitā vienmēr atradīsies kāds neatrisināts jautājums.

Kolēģi, es aicinu nevilcināt laiku, ar formāliem un sīkumainiem ieganstiem nekavēt Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tēraudas kundze, jums nepietiks ar laiku līdz pārtraukumam?

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Man ir paziņojums.

Godātie kolēģi, 25. septembrī pusapaļas jubilejas svinēja mūsu kolēģes deputātes Ramona Petraviča un Inese Lībiņa-Egnere, un vakar 80 gadu jubileju svinēja Atis Lejiņš. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam – paziņojumam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Informēju, ka pulksten 10.35 ir sasaukta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Gundars Daudze, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Viesturs Liepkalns, Ralfs Nemiro, Inguna Rībena, Edvīns Šnore, Jānis Urbanovičs un Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums".

Turpinām debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Karš Eiropā un mūsu drošības situācija prasa stiprināt aizsardzības spējas. Mēs jau esam pieņēmuši lēmumu par to, ka aizsardzības vajadzībām veltīsim 2,5 procentus no IKP. Ir jāstiprina arī iekšējā drošība un mūsu pašaizsardzības spējas. Aizsardzības ministrija piedāvā valsts aizsardzības dienestu. Tas ir dienests, kas sagatavotu mūsu valsts pilsoņus valsts aizstāvībai. Tas ir vajadzīgs un ir atbalstāms.

Jaunveidojamais dienests ieviesīs jaunu pienākumu valsts pilsoņiem. Šim pienākumam ir jābūt universālam visiem valsts pilsoņiem konkrētajā vecuma grupā – gan vīriešiem, gan sievietēm; gan Latvijā dzīvojošajiem, gan ārpus valsts dzīvojošajiem. Šķirošana pēc dzimuma pazīmes tad, kad nav pamata to darīt, ir diskriminācija. Vai valsts aizsardzības dienestā ir pamats izmantot dzimumu kā iemeslu nepildīt pilsoņa pienākumu pret valsti? Manuprāt, šāda pamata nav. Jau šodien visos piedāvātajos dienesta veidos kalpo sievietes. Ministrijas koncepts sievietēm arī paredz dienestu – uz brīvprātības pamatiem.

Sievietes dienestā iesauc ne tikai Izraēlā, bet arī Zviedrijā un Norvēģijā. Norvēģijas parlaments 2013. gadā pieņēma lēmumu par obligāto dienestu arī sievietēm, to sāka īstenot 2015. gadā. Norvēģija ir pirmā NATO valsts, kas pārtrauca obligātajā dienestā iesaukt pēc dzimuma pazīmes. Norvēģijas parlaments savās debatēs norādīja, ka šādu soli sper nevis tāpēc, ka pietrūktu vīriešu, bet tādēļ lai spētu no plašāka pretendentu loka atlasīt vislabāk motivētos un viskompetentākos cilvēkus valsts aizsardzībai. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 2018. gadā 25,2 procenti iesaukto bija sievietes, bet 2020. gadā – 33 procenti. Atsaucoties uz Norvēģijas pozitīvo piemēru, arī Zviedrija kopš 2018. gada iesauc dienestā gan vīriešus, gan sievietes. 2018. gadā 16 procenti iesaukto bija sievietes, un ar katru gadu šie procenti pieaug.

Mūsdienu jaunieši konkrētajā vecuma grupā – no 18 līdz 27 gadu vecumam – uztver dzimumu līdztiesību kā pašsaprotamu. No pienākumiem pret valsti atbrīvot pusi pilsoņu – to šie jaunieši uztver kā netaisnību. Tamdēļ es sniegšu grozījumus, kas paredzēs vienādus pienākumus kā vīriešiem, tā sievietēm. Saprotot, ka pati dienesta izveide notiks pakāpeniski, arī šis universālais pienākums varētu stāties spēkā pakāpeniski.

Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas mēs prasām iesaistīties valsts aizsardzības dienestā, un patiesi šim pienākumam ir jābūt universālam, bet ir jāsaprot, ka jaunietis ārpus Latvijas ir citā situācijā nekā jaunietis Latvijā. Iesaukšanas procesā ministrijai nebūs iespējams paļauties uz informācijas ieguvi no Latvijas reģistriem, dati nebūs atrodami ne e-veselībā, ne Sodu reģistrā, ne citur. Uz šiem jauniešiem neattieksies tās pašas garantijas, ko piedāvā Latvijā dzīvojošajiem jauniešiem: studiju vietas nevarēs saglabāt, darba vietas nevarēs saglabāt. Pat nokļūšana dienesta vietā... no Rīgas – tā ir viena lieta, bet nokļūšana no Sidnejas vai Losandželosas – pavisam cita.

Pienākumam piedalīties valsts aizsardzībā ir jābūt universālam, bet mums ir jāņem vērā, ka pilsoņi ārpus valsts atrodas citā situācijā, un mums ir jāspēj atbildēt uz pavisam praktiskiem jautājumiem, kā šis pienākums būs pildāms tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Šobrīd atbilžu vēl nav, tāpēc ierosināšu likumprojektam pārejas noteikumus, kas paredzēs, ka Latvijas pilsoņi ārpus Latvijas ir iekļaujami iesaucamo lokā, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, tā, lai mēs paši varam atrisināt pagaidām vēl neatrisinātos jautājumus attiecībā uz diasporā mītošajiem Latvijas pilsoņiem.

Latvijā mēs esam sākumpunktā ar šā dienesta izveidi, un es aicinu mūsu dienestu veidot nevis pagātnes šabloniem atbilstošu, bet ar skatu nākotnē. Veidosim tādu dienestu, kas ir pilnībā gatavs visu valsts pilsoņu līdzdalībai, nevis tādu, kuru nāksies pārtaisīt tad, kad NATO valstis, viena pēc otras, sekos Norvēģijas un Zviedrijas piemēram. Gan Norvēģija, gan Zviedrija ir atzinušas, ka valsts aizsardzību var stiprināt, ja var dienestam vislabākos atlasīt no plaša pilsoņu loka, izmantojot principu – pareizais cilvēks pareizā vietā. Iesaistot visus valsts iedzīvotājus valsts aizsardzībā, mēs būsim drošāki, ar stiprākām aizsardzības spējām.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un apzināties, ka valsts drošības sardzē stāvam mēs visi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzaugu vienā no Rīgas mikrorajoniem, galvenokārt pavadot laiku ar draugiem pagalmā. Kā daudzi manas paaudzes cilvēki zina, tajos laikos pat analogais telefons bija retums. Mūsu pagalmā bija varbūt pieci latvieši, un latviešu valodu mēs īpaši nedzirdējām, un, protams, bērnībā es nejutu arī nepieciešamību pēc tās. Pēc tam es mācījos krievu skolā; manā klasē bija viens latvietis – tas bija daudz vairāk nekā citās klasēs. Arī skolā man nebija ciešas saskares ar latviešiem. Latviešu valodas mācības, protams, bija, bet, stundām beidzoties, mēs turpinājām savas ikdienas gaitas savā pasaulē.

Kolēģi! Ja kāds no jums vēlas domāt, ka pašlaik ir stipri citādāk, tad diemžēl man jūs jāapbēdina. Realitāte, iespējams, ir varbūt drusku, varbūt pat daudz uzlabojusies, bet nevajag sevi mānīt, ka bez kopīga mērķa un bez pilsoniskās apziņas mēs spēsim pārvarēt jebkuru krīzi, provokācijas, iekšējo vai ārējo agresiju. Kolēģi! Mums blakus ir kaimiņš, ar kuru attiecības, var pateikt, ir sasniegušas savu kulmināciju. Daudziem, to skaitā arī man, ilgstoši bija licies, ka, lai vai kāds būtu mūsu kaimiņš, mums jācenšas ar to sadzīvot; ka jāmēģina veidot konstruktīvu sadarbību, īpaši ekonomikas jomā. Par šādiem uzskatiem mani var šodien šaustīt, man to var pārmest. Nu, šodienas acīm skatoties, protams, pamatot... Es to apzinos, esmu gatavs uzņemties par to atbildību un esmu uzņēmies par to atbildību. Un aicinu to darīt arī visus savus kolēģus – no visiem politiskajiem spēkiem.

Kolēģi, šodien mēs esam tur, kur mēs esam: 24. februāris, februāra rīts, ir mainījis mūsu pasauli līdz nepazīšanai. Tas mainīja, iznīcināja, tas turpina postīt cilvēku likteņus, ģimenes, šķeļ sabiedrību. Tas mainīja manu un manu tuvāko draugu pasaules, tas mainīja mūsu sabiedrību kopumā. Un, lai kā mums gribētos pamosties no šī murga, tā ir realitāte un tā turpinās joprojām. Mēs visi, protams, ceram, ka ukraiņu varonība un sabiedroto, tai skaitā arī mūsu, atbalsts palīdzēs Ukrainai uzvarēt šajā karā. Mēs visi ceram, ka Krievijas krievi atradīs sevī drosmi cīnīties pret tirāniju savā valstī, nomest diktatoru, nākt pie veselā saprāta.

Mums, protams, jācer uz labāko, bet mums jārēķinās arī ar sliktākajiem scenārijiem. Mums jārēķinās ar scenārijiem, ka vismaz divu nākamo gadu laikā nekas nebeigsies; mums jārēķinās ar scenārijiem, ka paredzamā nākotnē pasaule kļūs par daudz sarežģītāku un bīstamāku vietu nekā tā, pie kādas mēs bijām pieraduši pēdējo 30 gadu laikā. Mums jārēķinās ar scenāriju, ka paredzamā nākotnē mēs dzīvosim blakus valstij, kura būs nabaga, bet līdz ausīm apbruņota un ar cerībām un retoriku atgriezties pie kādreizējās varenības, slavenības, pie Padomju Savienības... un ar paziņojumiem, ka tās robežas nekur nebeidzas un ka to robežu vispār nav.

Godātie kolēģi! Lai cik tas būtu sāpīgi un nepatīkami, mums jāsaprot – tā, kā bija, vairs nebūs nekad. Pasaule ir mainījusies. Mēs esam NATO, mums ir spēcīgi sabiedrotie, esam 5. panta aizsardzībā, bet par savu drošību mums jārūpējas arī pašiem. Kolēģi, tas būtu absolūti naivi – domāt, ka 7000 profesionālie karavīri kopā ar vēl 9000 zemessargiem spēs mūs nosargāt... nosargāt mūsu valsti pret citas agresīvas valsts iedzīvotājiem – 144 miljoniem iedzīvotāju. Mums jābūt gataviem sevi aizstāvēt, mums jābūt gataviem krīzes situācijām un jābūt gataviem parādīt savu spēku un noturību, un ar "mēs" es domāju Latvijas sabiedrību. Un no šā pienākuma mēs nevaram atpirkties ar 7000 profesionāliem karavīriem.

Šodien, kolēģi, mēs te lemsim par valsts aizsardzības dienestu, kurš būs viens no mūsu drošības garantiem, jo mūsu jaunieši un mūsu valsts nākotne būs sagatavota gan agresijas atvairīšanai, gan atbalsta sniegšanai krīzes un katastrofu gadījumā. Kolēģi, tā nav tikai militāra gatavība; tā arī ir spēja pazīt savu valsti, spēja orientēties savā vidē, teritorijā, spēja stratēģiski domāt un prognozēt dažādu notikumu attīstību. Valsts aizsardzības dienests būs arī būtisks sabiedrības saliedēšanas pamats, kā es jau minēju savas runas sākumā. Šī ir iespēja graut sabiedrībā arī etniskos vai kādus citus mūrus. Mēs varam parādīt, ka visi Latvijā dzīvojošie ir savējie, un saliedēt, aizstāvot mūsu brīvību.

Valsts aizsardzības dienests būs... Būs runa arī par personīgo varētspēju. Jauniešiem būs iespēja papildināt savas zināšanas un prasmes, kas vēlāk... tikpat labi... var palīdzēt pasargāt un atbalstīt savus tuvākos, nostiprināt disciplinētību, kas vēlāk palīdzēs nākotnes karjerai. Šie arī ir vieni no iemesliem, kāpēc, piemēram, Somijā dienests ir kļuvis par prestiža jautājumu, – tas vien pierāda tavu noturību. Mūsu brīvība, kolēģi, balstās mūsu drošībā, un mūsu drošība ir mūsu rokās, un droša un brīva Latvija ir mūsu nākotne.

Kolēģi! Es pie tā visa gribētu piebilst vēl dažas lietas.

Mums šodien, kā mēs zinām, ir priekšvēlēšanu laiks, kurā ir grūti pieņemt lēmumus svarīgos jautājumos, jo ne vienmēr var saprast, vai kādi iebildumi, piemēram, pret šo konkrēto jautājumu... vai tie iebildumi ir pēc būtības, vai tie ir tikai daļa no priekšvēlēšanu retorikas, no priekšvēlēšanu cīņas. Es domāju, ka tas palīdzētu, ka, ja tie iebildumi ir saturiski un pēc būtības, tad mēs arī runātu konkrēti – kur ir konkrētas nepilnības, novēršamas nepilnības šajā konkrētajā likumprojektā, kas tie konkrēti ir par punktiem.

Kolēģi, tie, kas iebilst, – nu tad, lūdzu, nāciet ar konkrētiem priekšlikumiem vai arī norādiet konkrētas problēmas, jomas! Tas, ka anotācija nav pienācīgi sagatavota... Mēs te nezinām, cik tas viss maksās... Nu, vai tā būtu pirmā reize, kad mēs pieņemam kaut kādu lēmumu, nezinot, cik tas maksās? Īpaši arī kolēģi no... Vai mēs nezinām, kāds ir efekts uz diasporu? Vai nu kolēģi no opozīcijas... Nu, es nezinu... Paņemsim tikai šodien šajā sēdē iesniegtos dažus jūsu likumprojektus. Piemēram, arī Bergmaņa kunga parakstīts... par pievienotās vērtības nodokli. Kas tur, anotācijā, pateikts par to, cik tas maksās un kāds būs efekts uz diasporu? Tur vispār nav anotācijas. Nu, ja mēs šādi prasām no citiem, tad vajag arī pašiem atbilst šādām prasībām.

Tāpēc vēlreiz: ja tas ir tiešām pēc būtības... Ja jūs uzskatāt, ka šajā likumprojektā ir lietas, kuras divu nedēļu laikā – priekšlikumu iesniegšanas termiņā – nav labojamas, nelabi ož, nāciet, runājiet konkrēti, tad aizsardzības ministrs jums arī konkrēti atbildēs... vai nespēs atbildēt. Tad no tā visa arī varēs izdarīt secinājumus.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas un kopš pirmo militāro vienību izveides (vispirms – drošības dienests jeb, kā viņus sauc, baltās beretes, tad – Zemessardze, tad – kāds nu bija, bija, bet obligātais dienests, vēlāk – profesionālā armija, jaunsardze) visi mūsu lēmumi stāties NATO... un tur arī iestāties... bija vērsti uz vienu mērķi, vienu virsmērķi – nosargāt Latvijas neatkarību pret iespējamo Krievijas agresiju.

Mēs negatavojamies karam ar Igauniju, Lietuvu vai Sanmarīno. Vienīgais, kādam karam mēs gatavojāmies visus šos 30 gadus, bija atsist Krievijas agresiju. Krievija ir mūsu vienīgais ārējais un dabiskais ienaidnieks. Kāpēc es saku – dabiskais? Tāpēc, ka neatkarīgi no tā, kas pārvalda Krieviju – no prezidenta līdz ikdienas pilsonim –, viņi visi vienmēr ir redzējuši un arī nākotnē redzēs mūs kā savu zaudēto teritoriju. Atšķiras tikai gaumes – kāds mūs redz kā Padomju Savienības sastāvdaļu un vēlas to atjaunot, kāds mūs redz kā cara Krievijas sastāvdaļu un grib atjaunot to. Nav nozīmes, abi šie scenāriji paredz mūsu valsts neatkarības beigas.

Mēs 30 gadus gatavojāmies, izstrādājām valsts aizsardzības koncepciju, pēdējo mēs apstiprinājām šeit, šajā parlamentā, pirms diviem gadiem. Un tagad, kad šie paredzamie draudi kļūst... ir kļuvuši par realitāti, un Krievija ir uzsākusi jau otro karu, kur vismaz kara sākumā arī mēs bijām skaidri iezīmēti kā mērķis (ja mēs noskatāmies Putina uzrunu par Padomju Savienību), tagad, kad tas drauds tiešām notiek, mēs sākam histēriski mētāties, mēs sākam mainīt visu pēc kārtas, faktiski pasakot, ka tas, ko mēs darījām iepriekš, ir bijis nepareizi, tas, ko mēs darījām kopā ar NATO, ir kaut kur bijis nepareizi. Tā ir ziņa, ko mēs gribam nodot savai sabiedrībai, saviem sabiedrotajiem.

Šobrīd lielā mērā mēs esam destabilizējuši armiju, militārās aprindas, sašķēluši armijas vadību, mēs zinām, ka armijas vadība neatbalsta šo priekšvēlēšanu programmu, ko nes Attīstībai/Par!. To mēs ļoti skaidri zinām. Valsts aizsardzības koncepcijā joprojām ir ierakstīts, ka militārā apmācība skolās ir efektīvāka par obligāto militāro dienestu. Mēs neesam ieviesuši šo apmācību, tā bija paredzēta 2024. gadā, bet mēs histēriski metam klāt vēl lēmumus.

Kopš 1996. gada, kad es kā Valsts drošības dienesta karavīrs biju Dānijas armijā mācībās – militārās policijas – un redzēju viņu obligāto dienestu dzīvē, dzīvoju kopā ar viņiem, vienmēr esmu atbalstījis obligāto militāro dienestu un atbalstīšu arī turpmāk. Taču katrai lietai ir savs laiks. Obligātais militārais dienests rezultātus sniedz ne ātrāk kā pēc 10 gadiem. Tam nav nekāda sakara ar šo karu. Vispirms mums kopā ar ukraiņiem šis karš ir jāuzvar, un tad nākotnē mēs varam stādīt jaunus kokus, nevis kara laikā vājināt profesionālo armiju, sūtot viņus uz kazarmām pie nepārliecinātiem jauniešiem.

Un tagad par šo likumprojektu. Par šo likumprojektu patiesībā es varu atkārtot tikai to, ko teica Raimonds Bergmanis, pareizāk sakot, to, ko teica Saeimas Juridiskā biroja vadītāja. Tas ir brāķis – tieši tikpat liels brāķis kā Attīstībai/Par! priekšvēlēšanu programma kopumā. Brāķis! Normālos apstākļos es nebalsotu par šo likumprojektu, bet šodien es jums nesagādāšu to prieku, es nespēlēšu ar jums šīs azartspēles – būsim, kā saka, cieši kopā, pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Bet ko es apsolu? Jau novembrī, kad azartspēļu lobista šajā zālē, visticamāk, nebūs, vai gadījumā, ja būs, būs marginālā ietekmē, mēs atvērsim šo likumu un izravēsim ārā visas priekšvēlēšanu programmas un visas muļķības, kas šobrīd tur ir sarakstītas.

Paldies.

Gods kalpot Latvijai!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Starpkaru periodā Latvijas bruņotajiem spēkiem bija aptuveni 20 tūkstošu cilvēku liela armija un aptuveni 40 tūkstoši bija iesaistīti aizsargu kustībā. Šobrīd mums ir četras reizes mazāki bruņotie spēki nekā starpkaru periodā. Nedz ir mainījusies ģeopolitisko risku situācija, nedz ir būtiski mainījies Krievijas bruņoto spēku potenciāls iepretim tam, kāds bija starpkaru periodā, bet mēs uzturam četras reizes mazākus bruņotos spēkus.

Šajā situācijā, kad Krievija ne tikai īsteno agresīvu karu Eiropā, bet pie mūsu robežām... faktiski visā Rietumu kara apgabalā iesaistījusi aptuveni miljonu, varbūt pat vairāk armijnieku, tas ir tiešs risks Baltijas valstu neatkarībai. Šajos apstākļos mēģināt daudz spriest, vajag vai nevajag mums palielināt mūsu bruņoto spēku spējas, – manuprāt, mazākais, tas ir bezatbildīgi no tiem politiķiem, no kuriem tas izskan.

Ja mēs runājam par obligāto militāro dienestu vai šobrīd piedāvāto valsts aizsardzības dienestu, mums ir jāsaprot, ka tā bija kļūda – nevis tas, ka obligātais militārais dienests savulaik bija jāreformē, bet kļūda bija to atcelt un tik ilgi neatjaunot. Kāpēc? Tāpēc, ka pa šiem gadiem mēs būtu ieguvuši aptuveni 150 tūkstošus pilsoņu, kuri būtu izgājuši militāro apmācību un kuriem būtu vismaz kaut kādas priekšzināšanas, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Kamēr Latvijā šis dienests bija atcelts, Somija šādu ceļu negāja, tā turpināja sagatavot savas valsts pilsoņus, tāpat kā to turpināja darīt Igaunija. Mēs kārtējo reizi centāmies būt gudrāki par citām valstīm, neskatoties uz to, ka Somija, manuprāt, mūsu reģionā ir izcils piemērs, kā ir jāaptur Krievijas agresija.

Ir ļoti pareizi, ka šobrīd mēs virzāmies uz valsts aizsardzības dienesta izveidošanu. Es ļoti pozitīvi vērtēju arī sniegtās alternatīvas, ko piedāvās valsts aizsardzības dienests, kur, es domāju, katrs jaunietis varēs atrast sev piemērotāko risinājumu. Tas arī neradīs problēmas tiem, kuri būs iecerējuši, piemēram, turpināt studijas, viņi paši varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Zemessardzē vai alternatīvajā dienestā, kas ir savienojams ar studijām. Citi, kuri nolems doties šajā 11 mēnešu garajā dienestā, saņems citus bonusus, kā apmaksātu augstāko izglītību, kas arī, manuprāt, ir ļoti būtisks ieguvums jebkuram jaunietim, kurš uzsāks studijas augstskolā, viņš ne tikai varēs uzsākt studijas apmaksātās studiju programmās, bet arī ar pietiekami vērā ņemamu uzkrājumu, kas šīs studijas noteikti padarīs daudz, daudz vieglākas.

Bet es vēlos runāt arī par to, ko jaunietis kopumā iegūs no valsts aizsardzības dienesta. Tās būs ļoti, ļoti daudzas pozitīvas prasmes, kas noderēs visai dzīvei. Nav vairs tie laiki Nacionālajos bruņotajos spēkos, kādi bija savulaik, kad instruktori pārkāpa kaut kādas morāles un ētikas normas. Visi instruktori ir profesionāli, atbildīgi, ar cieņu izturas gan viens pret otru, gan pret zemākā ranga karavīriem. Es nešaubos, ka jaunatnei tas būs milzīgs ieguvums, jo būs iespēja iegūt ne tikai militārās iemaņas, bet iemaņas dzīvei, kuras vecāki dažkārt aiz ļoti lielas mīlestības pret saviem bērniem viņiem ir nozaguši, pārāk daudz ir mīlējuši, pārāk daudz ir aprūpējuši bērnus, un bērniem nav bijusi iespēja iegūt patstāvību. Šādas prasmes, kas pēc tam palīdzēs gan studijās, gan turpmākajā darba dzīvē, jaunatne varēs iegūt.

Es atbalstīšu šos likumprojektus un ceru, ka mēs varēsim pietiekami drīz atbalstīt tos galīgajos lasījumos, kā arī ceru, ka šis dienests tik tiešām uzsāks darbu – un uzsāks darbu ļoti kvalitatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Atslēgvārdi, ko šodien mēs dzirdam no oponentiem no šīs tribīnes šim likumprojektam, ir "sasteigts", "apdraud esošos aizsardzības attīstības formātus... vai tas būtu profesionālais dienests vai Zemessardze". Šie ir absolūti tie paši atslēgvārdi, kas bija 2017. gadā, kad Nacionālā apvienība iesniedza Saeimā līdzīgu iniciatīvu, arī – "nav atbilstošs laiks", "nav piemērots brīdis".

Tagad iedomājamies... ja 2017. gadā mēs būtu apstiprinājuši un, skatoties uz šo plānu, ko šis likumprojekts paredz, mums jau būtu izveidots stabils valsts aizsardzības dienests, kur no pieciem līdz sešiem tūkstošiem jauniešu gadā būtu apguvuši pamatiemaņas, militārās iemaņas, – tas viennozīmīgi stiprinātu mūsu valsts aizsardzības spējas gan civilās aizsardzības, gan militārās aizsardzības griezumā. Šeit būtu jārunā arī par prāta stāvokli, kas veidotos sabiedrībā un veidosies, pieņemot šo likumu un ieviešot valsts aizsardzības dienestu, kad prāta stāvoklis nebūtu tāds, kāds varbūt sabiedrībā dominē: jā, mums vajag stiprināt aizsardzību, bet lai tie tur dara – mēs ne, viņi lai dara. Un šeit, es domāju, tas attiecas uz mūsu sabiedrotajiem – NATO. Es esmu pārliecināts, ka sabiedrībā ir arī tāds noskaņojums – kāpēc mums tas jādara, ja šeit ir NATO spēki. Bet NATO spēki ir mūsu bruņotie spēki, tajā skaitā tie ir NATO, tā nav kaut kāda mistiska, atsevišķa vienība. Un šajā ziņā valsts aizsardzības dienests mums nostiprinātu to prāta stāvokli. Es nesaku, ka tas notiks tūlīt. Skaidrs, mēs redzam, ka arī ieviešanas periods ir diezgan plašs, kāpinot apjomu skaita ziņā un mainoties arī paaudzēm.

Es nedomāju, protams, 25 gadus, bet kaut vai 10 gadu griezumā šādi jautājumi neradīsies... kad tad nu kāds cits, jo es zinu, ko man darīt, es zinu, ko manam kaimiņam darīt, un es varu pilnībā ieguldīties... valsts aizsardzībā. Un tas ir vitāli svarīgi, it īpaši jaunās paaudzes prāta stāvoklim, jo mēs visi... Rīt, nē, parīt ir vēlēšanas, un mēs daudzi izceļam vienu būtisku niansi – būs ļoti daudz tādu balsotāju, kuri ir dzimuši pēc 2004. gada, tātad piedzimuši Latvijā, kad mēs esam jau NATO, kad mēs esam Eiropas Savienībā, un izpratne par apdraudējumiem varbūt ir "šķidrāka". Līdz ar to, es domāju, šis ir nepieciešams, lai nostiprinātu domu, ka, "ja arī kas notiek, es zinu, ko man darīt, es zinu, ko manam draugam darīt, ko manam kolēģim darīt".

Vēl citas lietas par šiem atslēgas vārdiem "nav īstais laiks", "sasteigts", "vajag stiprināt esošos formātus". Kolēģi, visticamāk, šajā sasaukumā mēs apstiprināsim arī likumprojektu "Grozījumi Zemessardzes likumā" trešajā lasījumā, kur mēs konceptuāli pirmajā lasījumā esam jau nobalsojuši, ka Zemessardzē var iesaistīties līdz 65 gadu vecumam. Un kā jums liekas, kolēģi, šīs Saeimas vidējais vecums ir virs 65 gadiem? Nav. Jā, man kāds pārmetīs, ka es izmantoju to stāvokli... bet es ar lepnumu varu teikt, ka sešus gadus dienēju Zemessardzē, pildot arī Saeimas deputāta amata pienākumus.

Man ir jautājums tiem, kas oponē... es skatos, pārsvarā tas ir šajā flangā... cik no jums pēc šīs Saeimas sasaukuma plāno iestāties Zemessardzē un, ja ne, tad kāpēc? Kas ir tā atruna – nav īstais brīdis, nav īstais laiks? Jums katram pašam sev ir jāuzdod šie jautājumi. Ja kāds saka, ka vajag iesaistīties, tas ir pamudinājums, un tas ir balstīts uz to, ka zina pievienoto vērtību šo militāro iemaņu apgūšanai. Tas nav tas primitīvais veids, kā paņemt ieroci un izšaut pa mērķi, tas ir daudz plašāk – tas ir darbs komandā. Es teikšu to, ka militārais dienests ir pats labākais sabiedrības saliedēšanas instruments – absolūti. Cilvēki ar dažādu dzīves gājumu, pieredzi mācās, tiek apmācīti plecu pie pleca. Manā skatījumā, valsts aizsardzības dienests būs perfekts sabiedrības saliedētības veicināšanas instruments.

Un par pašu likumu un likumprojektu. Jautājums arī par to, ka sasteigts. Vakar arī lasot ziņas, saprotot arī diskusijas komisijā, es izprotu Juridiskā biroja emocionālo, cilvēcīgo reakciju, es saprotu noslodzi, virzot šādu pamatīgu, konceptuālu likumprojektu. Visu cieņu jūsu darbam, bet darbu vajag pabeigt. Nevajag nolaist rokas, tādēļ ka ir grūti. Un, es domāju, tas varētu būt arī tāds moto valsts aizsardzības dienestam, jauniešiem – jā, iespējams, būs grūti, bet nevajag nolaist rokas.

Kas attiecas uz niansēm... Tā nevar būt panaceja, ka šī Saeima šo likumu nepieņemtu. Nosauciet kaut vienu nacionāla līmeņa normatīvo regulējamu... likumu, kurš pēc pieņemšanas Saeimā nav vērts vaļā, nav slīpēts, pieslīpēts, pilnveidots, – kaut vienu! Ja kāds var nosaukt šādu likumu, es ņemu savus vārdus atpakaļ un saku: jā, ziniet, nav iespējams!... Jā, Feldmana kungs ir uztvēris izaicinājumu, bet man patīk arī izaicinājumi...

Kolēģi, šis ir brīdis, lai, gadiem ejot, mums atkal neteiktu, ka mēs to varējām izdarīt, bet neizdarījām. Virzāmies uz priekšu, ieviešam! Tās replikas, kas saistās ar to, ka profesionālais dienests pirmajā gadā steigsies apmācīt nevarīgus jauniešus, – laikam tiešām nav līdz galam izlasīts viss likumprojekts. Pirmais gads ir brīvprātīgi, tātad jaunietis pats pasaka: "Es gribu un vēlos," tas nav jaunietis, kas dažādu iemeslu dēļ ir spiests piedalīties.

Protams, es esmu pārliecināts, ka pirmajā gadā gūsim ļoti daudzas mācības. Esmu pārliecināts, ka būs kļūdas, bet mēs taču neesam nespējnieki, mēs spējam pilnveidot. Ja mēs būtu nespējnieki, mēs dzīvotu tādā līmenī kā deviņdesmitajos gados. Valsts attīstās, mums jāattīstās, un valsts aizsardzībai arī ir jāattīstās, lai mēs būtu līdzvērtīgi citām mūsu reģiona valstīm... kas attiecas uz personām, kuras spēj aizsargāt valsti, iesaistīties valsts aizsardzībā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Bašķim.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Bija 1991. gada septembris... oktobris. Cik es atceros, mēs bijām 15 līdz 20 entuziasti, kuri bija sanākuši kopā, un mēs sākām strādāt pie Zemessardzes izveides. Saeima tikko bija pieņēmusi, es pat īsti neatceros, lēmumu vai likumu, juridiski tas nebija īsti kvalitatīvs, bet Zemessardze bija jāveido, un tad mēs apzinājām entuziastus pa visu Latviju, kas to darbu darīja. Sākums bija jautrs. Arī divarpus gadus vēlāk tas likums vēl nebija kārtībā, normatīvie akti nebija kārtībā. Mēs ļoti labi apzinājāmies, ka mūs vada politiskā griba un vajadzība, un juristu uzdevums bija šo politisko gribu un vajadzību formulēt, sakārtot un ielikt attiecīgos normatīvo aktu rāmjos.

Nu un gadiem, es atceros, Zemessardzes štābā... mēs skraidījām tāpat uz ministriju (sākumā tie bija mūsu kolēģi, vēlāk – priekšniecība), uz Saeimu, lai dotu savu artavu, savu ieguldījumu normatīvo aktu izstrādē dažādās normās, ne tikai tajās, kas saistījās ar Zemessardzes likumu, bet ar visu paketi. Tas bija interesants laiks, un arī tanī laikā galvenais bija politiskā griba. Mēs ļoti daudz strīdējāmies, un juristi tur piekopa... Laika gaitā nācās aizvien vairāk un vairāk rēķināties ar juristiem.

Tad, es atceros, divarpus gadus vēlāk arī... es nopirku šprotes, ļoti daudz, un tās šprotes es samainīju pret karabīnēm. Kopā ar saviem kolēģiem es nopirku ļoti daudz – ļoti daudz – automātu, patronu un ložmetēju... visādas tādas lietas. Tas bija laiks, kad pret Latviju bija ieroču pārdošanas embargo. Tas, ko mēs izdarījām, – tas bija neiespējami. Pašreiz par to pulkvedis Hartmanis raksta savā topošajā atmiņu grāmatā, varbūt kādam būs interesanti palasīt.

Vēlāk savā dzīvē saskāros jau ar biznesa lietām, nācās daudz mācīties, un, strādājot konsultāciju firmā un praktiskajā darbībā, es dzelžaini uz visu mūžu sapratu, kas ir Pareto likums. (Starpsauciens.) Pareto likums biznesmeņiem māca darīt pareizās lietas, nevis darīt lietas pareizi. Darīsim pareizās lietas, iesim uz priekšu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Pēc divām dienām aizejošā Saeima steidzamības kārtā taisās pieņemt jaunu aizsardzības koncepciju. Šis jautājums varbūt saistīts ne tikai ar aizsardzības lietām ‒ šodien tiek lemts par visu Latvijas bērnu nākotni. Un tas rada zināmas pārdomas.

Pirmā. Vai mēs prasījām bērniem un viņu vecākiem, kāda vispār ir viņu attieksme pret jauno piedāvājumu?

Otra piezīme. Mēs runājam par to, ka situācija ļoti ātri mainās, tas ir tiesa, bet aizsardzības jomā situācija sāka mainīties kardināli un krasi 2014. gadā. Jauns, straujš pavērsiens bija šā gada februārī. Kopš tā laika ir pagājis pusgads.

Es ar lielu uzmanību noklausījos mūsu izlēmīgā premjera kandidāta runu un nesapratu ‒ a kur ministrija bija ātrāk? Ja tiešām vajadzēja kaut ko mainīt, tad vajadzēja to darīt pirms kara sākuma, nevis kara laikā. Es absolūti piekrītu tam, ko teica Šmita kungs, jo mainīt visas pamata nostādnes kara laikā – tas ir noziegums. Varat iedomāties, teiksim, ka šodien Amerikas Savienoto Valstu Kongress pēkšņi pieņemtu lēmumu par obligāto dienestu Amerikas Savienotajās Valstīs? Es kaut kā nevaru iedomāties, ka pat asākie parlamentārieši Amerikas Savienotajās Valstīs būtu gatavi spert tādu soli šādā ‒ tieši šādā ‒ situācijā. Tas ir punkts divi.

Punkts trīs. Šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, tāpat kā 10 pavadošie likumprojekti. Vai bija iespēja ar tiem iepazīties no A līdz Z, uzsverot ne tikai emocionālos aspektus, bet arī likuma burtu un garu (un īpaši burtu, jo tas ir juridisks dokuments)? Domāju, ka ne. Un šeit Bergmaņa kunga teiktais absolūti atbilst patiesībai, jo tas nedara godu nevienam parlamentam un nekādos apstākļos. Ir ļoti būtiski atcerēties to, ļoti būtiski. Te bija izteikti priekšlikumi, ka, lūk, mēs to likumu mainīsim vairākkārt. Jā, tiešām, mēs to mainīsim, bet maināmo vielu sastāvs ir ļoti plašs un neviennozīmīgs, un līdz ar to darbs būs grūts un strīdīgs. Tāpēc arī tas ir sasteigts, nepamatoti sasteigts. Vēlreiz saku, šī Saeima beidz savu darbību, un līdz ar to, ja tas nav uzskatāms kā priekšvēlēšanu solis, tad tam jābūt pamatotam.

Un pēdējais. Zināt, dažus gadus atpakaļ "Rīgas Kinostudijā" parādījās interesanta filma – kas nav redzējis, es ļoti ieteiktu paskatīties – "Džimlai rūdi rallallā". Tur bija tāda interesanta ideja, ka Latvijas pensionāri, neapmierināti ar savām pensijām – kas ir patiesība, viņi nav apmierināti arī šodien –, ir masveidā pieteikušies dienēt armijā. Tas palīdzēja risināt vairākas problēmas, tai skaitā arī finansiālās problēmas, kas, starp citu, ir ļoti būtiski arī šinī lietā, jo karš jāved un jāuzvar ar vislielāko efektivitāti arī šajā ziņā. Šeit nav jautājums par to, cik naudas mēs varam izmest un cik mēs gribam izmest, mums jāskaita tas, cik mums ir un cik mums būs. Varbūt šī iespēja arī ir ņemama vērā, un varbūt pensionāri būs tie pirmie, kas pieteiksies obligātajā dienestā dienēt – ar pieredzi, ar zināšanām –, samazināsies arī pensiju fonds.

Un visbeidzamāk. Man šķiet, ka tā atmosfēra, kas šodien valda pasaulē, ir dekonstruktīva, jo te to veido, no vienas puses, agresija, no otras puses – bailes. Bailes ir slikts palīgs, pieņemot jebkuru lēmumu. Un šāda veida negatīvas emocijas arī nepalīdz lietu uzlabošanai.

Un pēdējais "visbeidzamāk". Pat Simtgadu karš ir kādreiz beidzies, beigsies arī šis karš, un tāpēc ir jādomā, kā mēs dzīvosim pēc kara. Jā, tiešām – si vis pacem para bellum – gribi mieru, gatavojies karam, bet tomēr samērīgi, saprātīgi, ar vēsu prātu – ar vēsu prātu! Un, ja pieiet pie šī likumprojekta un pie pārējiem ar vēsu prātu, tas ir brāķis – tas ir brāķis, ko atbalstīt nebūtu pareizi. Būtu pareizi, ka šo darbu sāktu 14. Saeima, jo es esmu pārliecināts, ka tanī saprāta būs vairāk nekā 13.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es atbalstu šī likumprojekta virzību, lai varētu iesniegt arī savus priekšlikumus un varbūt sniegt savu redzējumu, kā tālāk vajadzētu attīstīties Latvijas armijai, tomēr es uzskatu, ka mums jāveicina un jāspēcina profesionālā armija, Zemessardze, jo problēmu šajā jomā arī ir ļoti daudz. Uz to norāda arī Valsts kontroles ziņojumi.

Mums noteikti ir jāsaprot, ka tehnoloģijas šobrīd ieņem numur viens... karadarbībā un ne tas karavīru daudzums būs noteicošākais kara gaitā, jo šobrīd Latvijai ir ļoti svarīga vidējās un tālās darbības pretgaisa aizsardzības sistēma. Tāpat mums jādomā, kādas papildu mācības mēs varam sniegt arī visiem pārējiem, kuri vēlas apgūt militāro jomu. Bet es uzskatu, ka varbūt mums vajadzētu vairāk runāt par universitāšu līmeni – ka jauniem cilvēkiem laikā, kad viņi mācās četrus gadus, papildus ir militārā apmācība. Tie ir tie virzieni, uz ko varētu doties, bet vēl lielāku uzsvaru es šodien vēlētos likt uz iekšlietu jomu. Arī Valsts prezidents minēja, ka šo 15 gadu laikā iekšlietu joma ir nolaista un cilvēki ir nemotivēti. Tad, ja mēs iedomāsimies... ja šobrīd kāds mēģinās nokļūt pāri mūsu robežai, lai sāktu karadarbību, – cik motivēti ir mūsu robežsargi, cik viņi ir ekipēti un cik ir nodrošināti?

Iekšlietu joma visus šos gadus atstāta tādā kā pabērna lomā, un atalgojuma sistēma, ekipējums un, mēs redzam, arī infrastruktūra, kas šobrīd atrodas iekšlietu sistēmā, ir viskritiskākajā līmenī. Un jāsaprot, ka viņi ir tie, kas būs šajā frontes līnijā un aizstāvēs Latviju. Viņi nebūs tie, kas nostāsies malā un noskatīsies, kā jaunie kareivji cīnās un profesionālā armija arī piedalās. Viņiem arī ir pienākums aizstāvēt Latviju, bet šobrīd iekšlietu joma ir ļoti zemā līmenī. Un ir jautājums – vai šie vairāki simti miljoni, kas tiktu ieguldīti šajā obligātajā militārajā dienestā, nebūtu (kaut vai kā daļa) lietderīgi ieguldīti iekšlietu jomā?

Mēs redzējām, ka bijušais iekšlietu ministrs mēģināja un centās, un šobrīd jau pat tiek celti jauni depo, un bija novirzīti papildu miljoni infrastruktūras uzlabošanai. Diemžēl nāca jauni politiskie spēki un šī nauda pazuda. (Starpsauciens.) Un tā ir taisnība, to neviens neapstrīdēs, jo tā tas ir.

Vēlreiz atkārtošu: iekšlietu joma ir kritiskā situācijā. Vajag izvērtēt prioritātes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais aizsardzības ministr! Aizsardzība ir svarīga lieta, īpaši pašreizējā satraucošajā situācijā, kad nevar izslēgt bruņoto konfliktu Baltijas reģionā, taču – kurš teica, ka karadarbība pie mūsu robežām varētu izvērsties tieši pēc pieciem gadiem, kad mums sola 50 tūkstošus bruņotu patriotu? Vai mums kāds piezvanīs uz Aizsardzības ministriju un prasīs: "Vai jūs esat gatavi? Tad mēs ejam pie jums!" Nemaz ne!

Manuprāt, konflikts, kur varētu piedalīties Latvijas bruņotie spēki, jau iet, tas iet Ukrainā, un tikai politiskie apsvērumi tagad ierobežo NATO valstu iesaisti šajā konfliktā. Varbūt, ja konflikts Ukrainā... Ja karš Ukrainā ieilgs, tad NATO arī var ņemt dalību šajā karā? Nemaz nav izslēgts arī tas, ka Latvijas bruņotie spēki varētu piedalīties kaut kādā Krievijas atbruņošanā, ja kaimiņvalstī izraisīsies haoss, bezvara un NATO pavēlniecība dos rīkojumu, piemēram, beigt kara... Krievijas karaspēka klātbūtni Kaļiņingradā un "demilitarizēt" (pēdiņās) Kaļiņingradu. Tas nozīmē, ka koalīcijas karš – tas ir visbīstamākais veids, kā Latvija var tikt iekļauta citu valstu lielajā spēlē.

Tāpēc es vēlos jautāt klātesošajam aizsardzības ministram – kāpēc tieši profesionālā dienesta karavīriem nebija iespējams piedāvāt atbilstošu atalgojumu jau tagad, lai viņi būtu gatavi šim sliktākajam scenārijam? Pēc maniem aprēķiniem tā summa, ko Aizsardzības ministrija gatavojas tērēt obligātā militārā dienesta projektam, ir ekvivalenta papildu trīs tūkstošu profesionālā dienesta karavīru atalgojumam – divi tūkstoši eiro mēnesī.

Pabrika kungs, tā vietā, lai pie māju sienām un autobusiem karinātu armijas reklāmas ar helikopteriem Black Hawk, kuru mums vēl nav, labāk pajautājiet vīriem kaut vai sporta zālē – vai jūs esat gatavi dienēt par diviem tūkstošiem eiro mēnesī? Esmu pārliecināts, ka ir daudz bijušo dzelzceļnieku, ostu strādnieku, lidostu darbinieku un citu strādnieku, kuri jūsu koalīcijas valdīšanas laikā palika bez ienākumiem un labprāt dotos Zemessardzē.

Man arī jautājums Aizsardzības ministrijas valsts sekretārei Baibai Bļodnieces kundzei, kura izteicās laikrakstā "Diena", ka cilvēkiem, kas dienēs valsts aizsardzības dienestā, būs tikai 300 eiro aldziņa 1000 eiro vietā, jo viņi nav gatavi dienestam un nav līdzvērtīgi profesionālā dienesta karavīriem. Piedodiet, sliktākajā scenārijā tie paši deviņpadsmit un divdesmitgadīgie zēni stāvēs un kritīs par Latviju. Un tas nozīmē, ka cilvēki, kas riskē ar savu dzīvību, būs pazemoti, viņiem būs trīsreiz mazāka alga, varbūt viņiem būs cita forma, citas zīmes. Tas ir absurds, ko jūs piedāvājat. Man šķiet, vajadzētu pielīdzināt vismaz atalgojumu cilvēkiem, kas atrodas valsts aizsardzības dienestā, tiem, kas dien profesionālajā dienestā, ja viņi atsevišķā kategorijā ietilpst kā karavīri.

Es neticu arī tam, ka Aizsardzības ministrijas vadībā strādā kristāldzidri cilvēki. Par to jo īpaši liecina plašsaziņas līdzekļos izplatītās trauksmes celšanas ziņas. Ziņojumiem par apšaubāmiem līgumiem es vēlos pievienot savu redzējumu par militāro palīdzību Ukrainai. Bija paziņots, ka 300 miljonus eiro mēs iztērējām palīdzībai ukraiņiem, bet, ja mēs salīdzināsim to ar piedāvāto ieroču kvantitāti un kvalitāti, tas neiet nekādos rāmjos. No atklātiem avotiem ir zināms, piemēram, ka Latvija uzdāvināja Ukrainai 75 raķešu sistēmas Stinger. Viena sistēma Stinger maksā apmēram 100 tūkstošus eiro. Vēl bija piegādātas haubices, bija piegādāti Lietuvas helikopteri – divas vienības –, arī sausās devas un tā tālāk. Bet kur ir 300 miljoni? Pasakiet man. Es negribētu teikt, ka kādam Aizsardzības... departamentā pielipa pie rokām, taču aizdomīgu dara Pabrika kunga politiskā ģenēze. Jūs taču izaudzēja Tautas partija, ko dibināja oligarhs Andris Šķēle.

Neatbalstīsim šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Negribēju uzstāties. Man liekas, tas ir ļoti emocionāls jautājums ne tikai Latvijas tautai, bet arī sievietēm, kas dzemdē bērnus, kas visu šo laiku izturēja to stresu, ko jūs... izdarījāt 13. Saeimā. Man liekas, ka visus šos trīs gadus jūs nodarbojaties tikai ar kaitniecību pret tautu. Divus gadus jūs nosēdinājāt cilvēkus mājās, izolējāt viņus. Jaunieši nevarēja attīstīties, mums ir tagad mentālas un psiholoģiskas problēmas bērniem, jauniešiem. Mēs visu to redzam, publiski redzam laikam tikai daļu.

Ziniet, man arī ir stāsts. Es nekad neesmu bijusi pret militāro obligāto dienestu, es pat fanoju, neskatoties uz to, ka esmu jauna... it kā man nav astoņpadsmitgadīgu puiku, kurus vajadzētu glābt vai pārreģistrēt, varbūt meklēt citu pilsonību... Bet tauta par to runāja tad, kad jūs pacēlāt šo jautājumu. Viņi zina, ka uz jums nedrīkst paļauties, viņi zina, ka jūs viņus atstāsiet ar viņu problēmām vienus pašus.

Mans tēvs bija armijā, un es vienmēr skatījos ar lielām acīm ‒ vot, tādam vīrietim vajadzētu būt, vot, tas ir paraugs! Un es mēģinu plus mīnus intuitīvi meklēt līdzīgu vīrieti, kas pasargās manu ģimeni un uz kuru es varētu paļauties. Četrus gadus es te sēdēju. Vai jūs domājat, es daudz redzēju vīriešu te? Kā jūs izturaties pret sievietēm? Es atvainojos, kad es biju stāvoklī, tikai daži ‒ tikai daži! ‒ vīrieši izturējās ar cieņu. Es nesaukšu vārdus, es zinu, kas atbalstīja, bija arī no JAUNĀS VIENOTĪBAS vīrieši, kas gan varēja pienākt un pajautāt: "Kā tu jūties?" Mēs necienām, mēs nemīlam sievietes, cilvēkus.

Un tagad divas dienas pirms vēlēšanām virzām šo jautājumu. Es atvainojos, jūs pusgada laikā rādāt – jā, es saprotu, kāds mērķis bija – pa visiem medijiem, cik karš ir slikts, tur griež rīkles, jūs rādāt kapus. Bail, cilvēkiem bail, viņi dzīvo stresā, un tagad pēkšņi jūs sakāt: "Vajag aizstāvēt valsti!" Vai tiešām mēs spēsim sagatavot cilvēkus uz doto brīdi... Pēkšņi vajag skriet un aizstāvēt? Nē, viņi nebūs gatavi, viņi psiholoģiski nav gatavi. Viņiem ir bail, jo divus gadus viņi ir sēdējuši mājās, un tagad – kas notiek? Savi bērni jādod? Kur jūs bijāt 2014. gadā? Jūs visi zinājāt... un bija signāls, bija tās vibrācijas. Jūs staigājāt tikai ar paziņojumu nosodīt. Jūs zinājāt, ka Ukraina ir iztukšota ar militāri... visa bija iztukšota, noliktavas... Un tikai tagad pamodāmies. Zelenskis skraidīja un bļāva: vajag palīdzēt – būs karš. Būs. Un tikai 24. februārī no rīta visi pamodās šokā, un tagad histēriski (Starpsauciens.) divas dienas pirms vēlēšanām jūs atnācāt ar brāķi. (Starpsauciens.)

350 tūkstoši mums dzīvo ārzemēs. Viņi, domājat, ir priecīgi? Tagad visi iecirkņi ir aizvērti, viņi nevar pat nobalsot, izdarīt savu izvēli, kā viņi gribētu dzīvot un kādi deputāti viņus pārstāvētu nākotnē. Viņiem jāšķērso 300 kilometri. Par ko? Par ko viņi ir sodīti? Juris Pūce teica – mums Japānā tikai viens vēlētājs. Viņš nav vērts...? Man liekas, mēs mīlam katru mūsu Latvijas pilsoni, mēs taču cīnīsimies pēc tam par katru armijnieku, skraidīsim. Bet tad, kad jāorganizē viņam iespēja nobalsot, – nevaram. Ko mēs darīsim ar diasporu? Ir kaut kādi izņēmumi, es dzirdēju, ka Latvijas... ziņu dienests teica, ka būs kaut kādi izņēmumi šiem cilvēkiem. Un kādi? Kādi izņēmumi? Steidzamības kārtā jūs jau izdomājāt izņēmumus... lai tie būtu izdevīgi (Starpsauciens.) jums vai šiem cilvēkiem? Diez vai.

Es aicinu nesasteigt šo jautājumu. Es aicinu atlikt... kvalitatīvi visu sagatavot un skatīties otram acīs, kad jūs virzāt šādus likumprojektus.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Par dažiem argumentiem, kas izskanēja no valsts aizsardzības dienesta oponentiem.

Es nerunāšu par cilvēkiem, kas nevēl Latvijai labu, – tur visādu pseidoargumentu bija gana –, bet es dzirdēju arī dažus argumentus no cilvēkiem, kuri, es ticu, vēl Latvijai labu, un tie prasa atbildi, manuprāt.

Pirmām kārtām – vai ir īstais laiks? Nē, nav īstais laiks. Īstais laiks ieviest obligāto dienestu bija pirms daudziem gadiem. Tad, kad vēlākais... kad to rosināja Nacionālā apvienība gan 2014. gadā, gan 2017. gadā ar konkrētiem priekšlikumiem. Tad, taisnība, armijas militārā vadība bija pret, tobrīd arī politiskā Aizsardzības ministrijas vadība bija pret. Taču mēs redzam, ka 21. gadsimtā karš Eiropā nenozīmē to, ko mēs domājām vēl pirms gada, – ka mēs varam aizsūtīt dažu simtu vīru vienību uz Afganistānu, uz Irāku un ka ar to mūsu dalība mūsu drošības nodrošināšanā būs galā. Nē, šogad pierādījās, ka karš Eiropā, tāds karš, kas potenciāli varētu skart Latviju, norit pilnīgi savādāk.

Tas norit ar desmitiem, simtiem tūkstošu vīru lielām armijām, kas karo ar smagajiem ieročiem viena pret otru, un tur vairs maza, kompakta profesionālā armija neder, tā nevar izcīnīt šāda veida karu. Tāpēc arī es saprotu un zinu, ka ir augstākie virsnieki, kas ir pret obligāto militāro dienestu, tā ir taisnība, taču laiks, kad varēja komfortabli štābā sēdēt, sūtot dažus simtus vīru uz Afganistānu vai Irāku, ir pagājis. Jā, iespējams, tādi kari arī turpināsies, bet galvenās mūsu rūpes par Latvijas drošību ir, lai mēs spējam, tā teikt, X stundā aizstāvēt Latvijas zemi visā tās robežā, visā tās teritorijā. Līdz ar to mums ir vajadzīgi skaitliski lieli bruņotie spēki un skaitliski liela rezerve.

Vēl arguments, pareizāk sakot, diskusija par to, vai vajadzētu arī sievietēm obligāti dienēt. Visu cieņu sievietēm, kas dien armijā, Zemessardzē, taču es uzskatu, ka nav mums obligāti jānosaka sievietēm pienākums iemācīties nogalināt. Tas nav sievietes uzdevums šajā pasaulē, manuprāt. Līdz ar to brīvprātīgi – lūdzu, uz priekšu! Visu cieņu sievietēm – vēlreiz –, kas dien, bet tas nav sievietes uzdevums – obligāti to darīt. (Dep. K. Baumane: "Varat pateikt, kāds ir sievietes uzdevums?")

Un visbeidzot (Dep. K. Baumanes starpsauciens.)... visbeidzot... Es zinu, ka aizsardzības ministrs nevarēs to ne apstiprināt, ne noliegt, taču man ir stipras aizdomas, ka nesenajā Madrides samitā mūsu sabiedrotie diezgan skaidri pateica, ka, ja mēs gribam, lai viņi aizsargā mūs, mums pašiem ir vairāk jādomā par sevi. Ja mūsu reģionā visām valstīm apkārt ir obligātais dienests, mēs no tā neizvairīsimies, mums tas ir jāievieš. Labāk tagad nekā nekad. Protams, būtu bijis labāk, ja mēs to būtu izdarījuši agrāk, bet pēdējais brīdis to ir darīt tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministra kungs! Faktiski jāuzdod laikam ir tādi divi lielie jautājumi. Tātad, pirmkārt, ko mēs ar šo likumprojektu vēlamies sasniegt; otrkārt, tā kā tas ir saistīts ar vīriešiem – nu vismaz pagaidām –, kuri būtu iesaucami dienestā, kādi varētu būt tie cilvēki, kas dodas uz šo dienestu.

Pavisam nesen klausījos radio raidījumu. Ārsti runāja par tādu problēmu, ka ļoti daudzi jaunieši pēc vidusskolas ir ar ļoti daudzām un dažādām fiziskām problēmām, piemēram, aptaukošanos, mugurkaula deformāciju un citām lietām, kas vairāk ir saistītas ar fizisko aktivitāšu trūkumu izglītības iestādēs. Diemžēl tas ir fakts. Ja Aizsardzības ministrija turpmāk šādu dienestu piemēros un mēs par to būsim lēmuši, tad, neapšaubāmi, ielaistās veselības problēmas varētu būt viens būtisks jautājums, kam vajadzētu pievērst uzmanību, jo cilvēki nav īsti sagatavoti šādam dienestam. Bet tas nekas, jo ar laiku šo jautājumu var labot.

Ļoti daudzās valstīs jau ir ieviests šāds dienests, kur cilvēki pirmām kārtām iemācās rīkoties ar ieroci (kas ir ļoti vērtīga iespēja), daudzi arī papildus iegūst patriotisma audzināšanu, par kuru varbūt dažs labs ir aizmirsis, un papildus tam, protams, ir arī citas iemaņas, kuras nāk klāt, arī disciplīna. Diemžēl daudzi uzņēmēji – īpaši, kas strādā reģionos, – ir runājuši, ka jaunieši, kas dodas pieteikties darbam, bieži vien ir bez disciplīnas. Atliek nostrādāt divas trīs nedēļas smagāku darbu, kā viņi jau sāk pazust no darba vietas. Līdz ar to, manuprāt, šis dienests varētu risināt arī tādu mazliet sociālu jautājumu, un nevienam nenāktu par skādi šīs iemaņas papildus apgūt.

Paskatīsimies uz Krievijas Federācijas šobrīd iesaucamo cilvēku attieksmi. Tajā brīdī, kad viņus tas neskar, parādās liels šovinisms, tviterī tiek rakstīts: uz priekšu, par uzvaru, sakausim viņus un nez ko darīsim; bet tajā brīdī, kad notiek iesaukšana, šie tviteristi pēkšņi skrien no savas valsts projām un izpērk pilnīgi visus iespējamos reisus, lai aizlaistos prom no dienesta... teiksim, karadarbībā nepieciešamajām iemaņām, kuras pēc tam viņiem būs jālieto vairs nevis tviterī, bet realitātē. Tie video, kas tiek rādīti no karadarbības vietām, acīmredzot ir iedvesmojuši šos cilvēkus ļoti ātri mainīt viedokli un kā prusakiem skriet prom no savas valsts.

Tāpēc būsim reāli! Es domāju, ka šāds dienests, neapšaubāmi, ir vajadzīgs, lai risinātu vairākas lietas, ne tikai mūsu valsts aizsardzību. Es domāju, ja iesauktu šajā dienestā trīs tūkstošus cilvēku, tas nekādā gadījumā neatrisinātu problēmas, kas ir ilgstoši bijušas mūsu armijā, par kurām jau arī daudz esam dzirdējuši. Ja mēs runājam par mūsu ienaidnieku, tad acīmredzot jāskatās vairāk uz austrumu pusi un skaitliskais pārsvars, neapšaubāmi, tur ir liels. Bet ne par to... jo mēs nerunājam šeit par valsts aizsardzības nodrošināšanu kontekstā ar šo likumprojektu. Mūsu drošību faktiski garantē dalība NATO, apņemšanās palielināt finansējumu, kuru, mēs ceram, izlietos atbilstoši labākajai praksei un tam, lai mūsu spēki arvien vairāk un vairāk būtu tehnoloģiski nodrošināti un šie līdzekļi būtu izmantoti pēc iespējas lietderīgāk.

Tā ka, kolēģi, jāskatās uz visu šo kopumu un tvērumu, un, ja šis ir pirmais lasījums, gan jau būs arī iespējas iesniegt priekšlikumus. Es domāju, ka vairāki jautājumi būs jārisina.

Kaut vai viens no tādiem, kas tikko izskanēja, – par to, vai sievietes arī būtu jāiesauc dienestā. Domāju, kolēģi, mums šī diskusija vēl turpināsies. Kā redzēju, tā bija kvēla brīdī, kad jautājums pacēlās, bet tāds tas jautājums ir. Un tas viss kopums, protams, ir saistīts ar to, ka daudziem ir pazīstami cilvēki, kas var nonākt šo iesaucamo personu lokā.

Aicinu jūs tomēr skatīties uz likumprojektu ne tik šaurā, sīkmanīgā formā, bet domāt par iespējām, ko dienests varētu dot. Papildus tam bija izskanējusi versija, ka dienestā iesauktie cilvēki varētu iegūt arī, piemēram, autovadītāja apliecību, kas būtu kā tāds motivējošs moments. Tā nebūtu, teiksim, tikai pātagas forma, bet arī kaut kādi burkāna elementi. Šajā gadījumā varētu runāt arī par iespējamību, ka tiek maksāts, bet acīmredzot Aizsardzības ministrija pie šī jautājuma vēl strādās, un mūs arī kolēģi informēs – gan komisijā, gan, cerams, arī ministra kungs vai parlamentārā sekretāre varētu mūs informēt šeit sēdes laikā. Mēs varētu būt vairāk informēti un arī šajās debatēs tad vienu vai otru priekšlikumu attiecīgi atbalstīt vai neatbalstīt.

Manuprāt, šis jautājums tiešām ir iekavēts. Ļoti daudz runāts par to, ka šāds dienests ir Somijā. Somijā, starp citu, ir pietiekami laba prakse, arī pavisam nesen bija tāds labs raidījums par šo praksi. Daudzi tika intervēti, arī dienestā esošie cilvēki. Kā prioritāte numur viens tika atzīmēta tā, ka dienestā nav pieļaujamas ārpusreglamenta attiecības. Par to Somijā ir ļoti augstas rūpes, nekādas tolerances pret šādām darbībām nav, par to tiek informēti visi iesaucamie. Tādi gadījumi faktiski neeksistē, un tas iesaucamajiem liek justies mazliet drošāk un neizvairīties no dienesta.

Tātad ļoti labi piemēri eksistē, un es aicinu, kolēģi, virzīties ar šo likumprojektu uz priekšu, un nākotnē... nevis nākotnē, bet pavisam tuvā laikā tad, ja būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš adekvāts, nevis kaut kādas 15 minūtes, piemēram, kā citos likumprojektos, mēs varētu attiecīgi runāt par saprātīgu priekšlikumu gan izdiskutēšanu, gan arī pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pirms 2004. gada jeb Latvijas iestāšanās NATO daudzi teica... daudzi ietekmīgi cilvēki teica: "Kolēģi, nesteidzieties, nesteidzieties, nevajag kaitināt mūsu kaimiņu, iestāsimies NATO vēlāk, visus jautājumus sakārtosim, viss būs labi." Man valsts aizsardzības dienesta debates mazliet atgādina šo stāstu. Tas – pirmkārt.

Otrkārt, ir cilvēki, kas šodien saka: "Kā, mēs taču esam iestājušies NATO! NATO taču nāks un mūs aizstāvēs. Kāpēc vajadzīgs valsts aizsardzības dienests?" NATO nav klubs, kurā jūs nopērkat biļeti, aizejat, apsēžaties malā, un tad jums sniedz pakalpojumus. NATO katram no sevis ir jānoliek kaut kas galdā kopīgam labumam, un mums acīmredzot šajā brīdī ir kaut kas jānoliek galdā. Šis ir tas, ko mēs liekam galdā.

Visbeidzot, man jaunieši, astoņpadsmitgadīgie, ir teikuši: "Nu, kāpēc mēs? Kāpēc, kāpēc mums būs jāiet obligātajā dienestā?" Atbilde ir ļoti vienkārša – tāpēc, ka brīvībai ir cena.

Šodien šeit tika vaicāts (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) – kas tā ir par cenu? Un tad man, Jūlija, ir atbilde (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.): "Nebrīvei ir lielāka cena nekā brīvībai." Nebrīves cena... nebrīves cena, ja jūs gribat zināt, Latvijai izmaksāja desmitiem tūkstošu izsūtīto, nebrīvību lemt par savu nākotni. Ukrainai tā izmaksā kaut ko citu. (Starpsauciens.)

Jā, tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt valsts aizsardzības dienestu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es paklausījos runas no mūsu Saeimas deputātiem, no kuriem lielākajai daļai – es nesaku, ka visiem, bet lielākajai daļai, it īpaši varbūt tiem, kas tikko uzstājās, – bērni mācās ārzemēs un nekad vairs neatgriezīsies uz Latviju, lai dienētu obligātajā dienestā, un pašiem ir kabatā biļete uz lidmašīnu, lai aizlidotu pašā pirmajā reisā, ja kaut kas šeit notiks. (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Jums biļete jau ir rokās, jā!

Bet ziniet, kolēģi, ja mēs runājam tagad par to, ko jūs esat it kā sagatavojuši, ko arī mūsu Juridiskais birojs ir nosaucis par nekvalitatīvu produktu... Jūs domājat, ka jūs tagad nodrošināsiet ļoti labu armiju ar jauniesauktajiem bērniem no 18 līdz 27 gadiem. Tie ir bērni no 18 gadiem – tie tiešām ir bērni. Ja jums nav bērnu, jūs nesaprotat, ko tas nozīmē.

Tālāk – jūs domājat, ka jums izdosies ar šo nelielo finansējumu? Tas tiešām nav liels finansējums, salīdzinot ar to, ko jūs it kā esat ieplānojuši. Izdarīt tā, ka mūsu armija būtu ļoti spēcīga, lai mēs tiešām varētu noturēties gadījumā, ja kāds mums uzbruktu.Vai jūs zināt, kas šobrīd ir mūsu bruņotajos spēkos, kādas ir problēmas, kuras joprojām nav atrisinātas (un es nezinu, vai vispār tiks atrisinātas)? Ja NBS kareivis vēlas nodrošināt to, ka viņam ir paaugstināts rangs, tad viņam pašam ir jāmeklē treneris. Pašam pašrocīgi jāmeklē treneris, pašam arī jāmaksā. Es nezinu, vai viņš saņem pēc tam kompensāciju. Ikgadējie testi – pašam viss ir jādara.

Ja runājam par traumu prevenciju, tad jāuzsver: tās arī vispār nav. Kā jūs grasāties mūsu bērnus iesūtīt armijā, ja nav pat traumu prevencijas? Kā jūs viņus visus vispār tagad ārstēsiet... visas tās traumas? Ko jūs darīsiet, ja jūs šobrīd pat nevarat to nodrošināt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – profesionālam dienestam? Un nekas nav darīts, nekas arī šobrīd netiek darīts, lai kareivis būtu ilgstoši ierindā. Ja tev vajag, tad dari, ja ne, tad vispār tu neesi vajadzīgs. Un katru gadu – uz izdzīvošanas skolu... katru gadu tiek meklēts treneris. Un fizioterapija ir ārpakalpojums. Un tie ir mūsu Nacionālie bruņotie spēki.

Jūs uzskatāt, ka, papildus iesaucot vēl bērnus, jūs varēsiet nodrošināt mūsu Nacionālo bruņoto spēku ilgtspēju un kvalitāti? Nē, ir pilnīgi saprotams, ko jūs vēlaties darīt. Jūs – ar jūsu biļetēm kabatās – sūtīsiet mūsu bērnus uz pirmo līniju, tāpēc ka tas ir tas, kas jums ir vajadzīgs. Jums nav... jūs neinteresē ilgtspēja, jūs neinteresē kareivju kvalitāte. Tā ir lielgabalgaļa, ko jūs gribat no mums paņemt – jūs, visi tie, kas ir ar biļetēm kabatās. Ja jums šķiet, ka Lāčplēša diena ir ļoti skaists pasākums, kurā jūs varat iet un runāt, teikt savas runas un likt svecītes, un kameras priekšā visādi izrādīties, ka jūs, lūk, atceraties šo dienu, tad ziniet, mīļie cilvēki, – tā diena ir skaista tagad, pēc simt gadiem, bet tad, kad tas notika, tas nemaz nebija skaisti. Kad bērni gāja bojā, tas nemaz nebija skaisti! Un tas, ko jūs tagad gribat izdarīt, – lai mūsu bērni tiktu upurēti, kamēr jūs lidosiet prom.

Protams, es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei otro reizi.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Kolēģi, es visu pateicu. Es tikai gribētu vienu teikumu pateikt par mūsu drosmīgo Saeimu, par mūsu drosmīgajiem vīriešiem.

Tad, kad mums bija pandēmija, mēs visi sēdējām pie ekrāniem mājās. Tagad, kad Ukrainā notiek karš, viņi visi pieņem lēmumus un strādā, rada. Interesanti, kur tad mēs... Nedod dievs, ja kaut kas notiks un būs kaut kāda ārkārtēja situācija, kur mēs sēdēsim? Kurā pļavā – magoņu, rapšu vai Rīgas pils? Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Vilciņam.

A. Vilciņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Labdien visiem! Noteikti 15 minūtes es nerunāšu un visādas lietas nestāstīšu par to, ko vajadzētu izdarīt, pirms mēs pieņemam tādus likumus.

Pašreiz izskatās, ziniet, kā – ka mēs palaižam ūdenī kuģi ar caurumiem. Lai peld! Varbūt kāds laimes lācis tūlīt salāpīs to visu, un otrā galā tas tur izpeldēs.

Lielākā daļa no jums nav normālā armijā bijuši, saku uzreiz. To, kas notika šajā sasaukumā... Un, ja jūs sakāt, ka tas ir normāli, un esat gatavi šādu likumu pieņemt, un tūlīt jaunie cilvēki dosies... Kā iepriekš teica, jaunie cilvēki mums var būt tikai kā lielgabalgaļa.

Bet ko es gribu pateikt? Veselības stāvoklis katram jaunietim... tas jūs neinteresē. Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka... Es 49 gadus nodarbojos ar sportu. Vai zināt, kas notiek skolā? Lielākā daļa jauniešu nevar nolikt nekādas normas, a jūs jau esat gatavi viņus grūst... kur – uz kurieni? Divus gadus pēc kārtas kovida afēras dēļ mums sportisti nevarēja nodarboties ar sportu. Ziniet, kāpēc? Tikai tāpēc, ka bija zaļais režīms un jūs balsojāt par to, lai viņi nevarētu nodarboties ar sportu. Putins 24. februārī, vienā dienā, izbeidza (Starpsauciens.) visu – visu afēru. Vienā dienā! Un tagad notiek – kas?

Tātad mēs vēlreiz runājam par to, par ko (Starpsauciens.)... Jūs negribat ieklausīties. Ja jūs domājat, ka pašreiz, pieņemot šādu negatavu, zaļu... es saku vēlreiz – zaļu likumu... Jums galvenais ir – pieņemt likumu. Nedrīkst pieņemt tādus likumus, kas ir pilnīgi negatavi! Tik tikko... mums ir jaunas, atkal jaunas idejas par visu kaut ko... Kas notika ziemā... par baseiniem un visu pārējo... Tūlīt elektrību atslēgs, jo nevar samaksāt par to. (Dep. K. Feldmans: "Par likumprojektu!" Starpsaucieni.) Ā, skaidrs, likumprojekts... sēžat un gaidāt. Man liekas, ka tas ir vienkārši resursu apguves veids.

Nākošais. Pabrika kungs, es domāju, ka jūs ļoti labi saprotat, kā tas ir – uzturēt profesionālu armiju. (Aizsardzības ministrs A. Pabriks: "Es saprotu...") Es saprotu, ticiet man. (Starpsauciens.) Ticiet man, ka es saprotu. Un, ja tagad mēs, vēl pie tam ar šo budžetu, ko... Jūs sakāt, ka esat gatavi uzturēt obligāto armiju, bet es jums... kā te stāvu: jūs neesat gatavi uzturēt obligāto armiju. Ticiet man. Ja neticat – nākošais sasaukums to visu noslaucīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, būtu teorētiski laiks pārtraukumam, bet – uzmanību! Deputāti Raivis Dzintars, Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Arvils Ašeradens un Uldis Augulis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 12. punkta – likumprojekta "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" – izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā un pēc tam izsludinātu stundu ilgu pārtraukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Nekāda ēšana!") Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 21, atturas – 1. Kolēģi, tātad turpināsim darbu bez pārtraukuma – līdz minētā likumprojekta izskatīšanai – un pēc tam dosimies stundu ilgā pārtraukumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es ceru, ka katrs no jums, kurš pašlaik ir kandidātu sarakstos un kandidē uz iekļūšanu 14. Saeimā, tiešām tiekas ar cilvēkiem un runā par aktuālāko.

Es ceru, ka arī likumprojekta iesniedzēji un atbalstītāji runā par šo likumprojektu ar vēlētājiem, tanī skaitā – ar sievietēm.

Es nezinu, ko dzirdat jūs, es savukārt no saviem vēlētājiem, no savām vēlētājām dzirdu: "Viņi mūsu bērnus nedabūs!" Jau pašlaik viņi domā par to, kā varētu glābt savus bērnus.

Te runā par to, ka tiešām varbūt daži, kuriem bērnu nav, nesaprot, kas pašlaik ir Latvijas jaunietis tad, kad viņam ir 18 vai 19 gadu. Varbūt jūs saprotat, ka tad, kad bērniem ir 18 vai 19 gadu, vairākums no viņiem vēl skolā mācās. (Starpsauciens: "Var atlikt.") Skolā! Tas ir pirmkārt.

Jūs izlasiet, lūdzu, likumprojektu! Tur ir rakstīts, ka jau nākamgad būs... Brīvprātīgi... paredz brīvprātīgi... Astoņpadsmitgadīgiem un deviņpadsmitgadīgiem (Starpsauciens: "... var atlikt.")... Ja jūs tagad man skaidrojat, ka to var atlikt, ka brīvprātīgi un tā tālāk, tad, piedodiet, kāda jēga šodien, pašlaik, vienu mēnesi, pirms šeit... nevis šeit, bet citās telpās, jo šī ēka tiks remontēta... Jums neliekas simboliski, ka tieši šī – 13. – Saeima piebeidza šo ēku arī? Mēs daudz ko piebeidzām šajā valstī. Jums pēc tam vēl... cilvēki atcerēsies visu šo. (Starpsaucieni.) Tas ir pirmais.

Otrais. Tad, kad komisija debatēja par šo likumprojektu, jūs taču dzirdējāt, ko jums teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Zobārstu asociācija, kura saskaitīja, cik tūkstošiem jauniešu viņiem būs vienlaikus ne tikai jāpārbauda zobu stāvoklis, bet tie arī jāsalabo, jo jūs taču nevarēsiet iesaukt jauniešus, kuriem jebkurā brīdī var kaut kas notikt ar zobiem, jo tur jaunietis ar tādu nesalabotu zobu nebūs rīcībspējīgs. Es ceru, ka jūs zināt, cik "lieliskā" stāvoklī mums ir bērnu zobārstniecība, cik pieejami ir zobārsti mūsu valstī – gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan tiem pašiem jauniešiem.

Es ceru, ka jūs saprotat, cik grūti... un cik policistu mums trūkst, cik robežsargu, cik ugunsdzēsēju. Trūkst ne tikai zemo algu dēļ, bet arī tāpēc, ka tie jaunieši, kuri vēlas iestāties policijā, nevar nokārtot sporta normatīvus. Jūs taču dzirdējāt, ko komisijā teica šo dienestu pārstāvji, – ka būs grūtības pat sameklēt tādus jauniešus, kuri vēlēsies mācīties, lai kļūtu par profesionāļiem – par policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem. Nē, jūs tagad plānojat, lai viņi to dara nevis brīvprātīgi, bet caur institūciju ar nosaukumu "civilais dienests".

Līdz šim izskanēja frāze, ka tieši šis civildienests būs tiem, kuri... Nu, ja jaunietis nevēlēsies dienēt armijā, viņš varēšot, piemēram, cietumu apsargāt. Cietumu! Atklāšu vienu noslēpumu – pat apsargam, kurš apsargā kaut kādu civilobjektu, ir jāpabeidz vismaz apsardzes kursi, kuros ir jāapgūst tuvcīņas paņēmieni un viss kaut kas, kā arī likumu zināšanas.

Taču pats galvenais ir tas, ka mūsdienu karš (es ceru, ka dažiem varbūt tas nebūs atklāšanas vērts noslēpums) ir nevis armijas skaitliskā sastāva karš, bet gan visaugstāko tehnoloģiju karš.

Pat padomju armijā, piedodiet, cik daži no jums dienēja? Divus gadus? Ar specializāciju. A tagad jūs vēlaties 11 mēnešu laikā – ko? Iemācīt jaunieti turēt rokā – ko? Šauteni, bisi, kādu automātu – ko? Kādas iemaņas jūs gatavojaties dot tam jauniesauktajam astoņpadsmitgadīgajam vai deviņpadsmitgadīgajam puikam? (Es nemaz nerunāju par meitenēm.) Ko tieši? Apmācīt ar pretraķešu sistēmām apieties? Ar tanku, ar lielgabalu? Es esmu sieviete, man ir piedodami, ka es varbūt nebūšu precīza, bet, nu, tiktāl es saprotu, ka pa 11 mēnešiem apmācīt pat palīgsastāvu moderna karaspēka vienībām ir vienkārši neiespējami. (Starpsauciens.)

Mana runa ir tikai par to, ka tas ir neprāts, tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana. Tā ir klaja priekšvēlēšanu kampaņa, kura notiek pašlaik šeit, šajā zālē, un, piedodiet, man ir kauns piedalīties šādā kampaņā, un es atkārtošu to pašu, ko saka mani vēlētāji un it īpaši vēlētājas: "Mūsu bērnus jūs nedabūsiet!"

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Interesanti, protams, klausīties te dažos kolēģos, bet es gribētu mazliet tomēr precizēt. Mēs te lejam jau krokodila asaras: tie bērni, jaunieši... Vienam – bērni, otram – jaunieši. (Starpsauciens.) Atkal – bērni, atkal – jaunieši...

Es atceros – mums vēl nesen bija diskusijas par to, ka vajadzētu samazināt šo vecuma slieksni pašvaldību vēlēšanās, jo tad bija arguments, ka viņi taču visu labi saprot, viņi ir gatavi paši pieņemt lēmumu. Un to teica tieši tie paši, kuri šodien runā pretēji. Un tad sanāk, ka astoņpadsmitgadīgs jaunietis brīvprātīgi – vēlreiz uzsveru vārdu "brīvprātīgi" – izvēlēties aiziet dienestā nevar, bet, piemēram, sešpadsmitgadīgs ir ļoti nobriedis, lai saprastu, par ko balsot pašvaldību vēlēšanās. Nu jūs tur kaut kā paši izdomājiet, kura versija tad jums ir tā īstā.

Bet, es atceros, kādreiz... Kad man bija apmēram 14 gadu, es gāju palīgā mežstrādniekam strādāt mežā, jo man bija sevi jānodrošina. Un man bija tāda ziemas jaka, pufaika, kā tautā tā tika saukta, gan jau daudzi atceras. Un tad kaut kā es tur pie ugunskura... kaut ko tur darījām, un man aizsvilās viena piedurkne. Jā, mēs to apdzēsām, bet... atcerieties, kādas tās pufaikas bija... gruzd un smird. Nu tāda riktīga vate, kas gruzd un smird. Un tieši šodien man pēkšņi atmiņā ataususi šī sajūta, šī smaka, kas... jau stundu man te tagad caur degunu iet... Nu gruzd un smird. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, mani neizbrīna šī politiskā bloka pārstāvju nedz intelektuālais... nedz emocionālais intelekts.

Ko es gribētu pateikt kopumā? Likumdošanai jābūt izsvērtai, pārdomātai un kvalitatīvai. Šis likumprojekts nav kvalitatīvs – tā atzina arī eksperti.

Nākamais moments. Kad pieņem tādus lēmumus, būtu jāizdara arī secinājumi no kļūdām un nepilnībām, kuras pieļauj Aizsardzības ministrija, iztērējot ļoti daudz līdzekļu, tajā skaitā – arī korupcijas skandālos.

Tāpēc es neatbalstīšu šo likumprojektu un aicināšu domājošus kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu un pavadošo pakotni... arī – nekvalitatīva, pavirša darba dēļ.

Valsts neizmanto citus resursus, kuri ir tās rīcībā. Proti, valsts pietiekami neizmanto civilo aizsardzību (kritiskā infrastruktūra nav sagatavota kritiskai situācijai); valsts pietiekami neizmanto nedz Zemessardzi, nedz Jaunsardzi, kaut gan, efektīvi ieguldot līdzekļus Zemessardzē un Jaunsardzē, varētu panākt drošības sistēmas uzlabošanos.

Vēl viens moments. Valsts neizmanto uzpūsto ierēdniecības kapitālu, padomnieku kapitālu, kas 13. Saeimas laikā pavairojās vairākās ministrijās un valsts dienestos; tur uz vienu izpildītāju ir trīs padomnieki vai četri pieci konsultanti. Lūdzu, iesauciet, apmāciet un nodrošiniet šo ierēdņu "armiju" atbilstoši prasībām, un mums tādā gadījumā būs nodrošināta drošība.

200 tūkstoši valsts pārvaldē strādājošo ir lielisks ierocis, lai aizsargātu sabiedrību. Jums ir lieliskas iespējas savus padomniekus, konsultantus un PR aģentus novirzīt tajā virzienā. Un ļoti, ļoti žēl, ka ar tādu intelektu apveltīti cilvēki runā no Saeimas tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Debatēs jau viss izskanēja. Komisijas vairākums lēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Komisija lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu –divas nedēļas jeb šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 30. oktobra sēdē... 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Saeimas 20. oktobra sēdē. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šis ir paketes likumprojekts, izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai precizētu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzētās sociālās garantijas. Komisija šo likumprojektu atzina par steidzamu.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M. Šteins. Aicinu Saeimu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" paredzēts, lai paātrinātu efektīvas saziņas metodes ieviešanu un paplašinātu Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta. Komisija lēma atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Nacionālo bruņoto spēku likums tiek papildināts ar normu, ka NBS personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.

Komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 15, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" izstrādāts, lai paredzētu tiesības valsts aizsardzības dienesta izpildes laiku un laiku valsts civilajā dienestā, ar kuru aizstāts valsts aizsardzības dienests, ieskaitīt izdienas stāžā.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, ko atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" mērķis ir nodrošināt likumā tādu tiesisko regulējumu, kas disciplinārsodīšanas jomā aptver arī valsts aizsardzības dienesta karavīru kategoriju, kuri, veicot savus pienākumus, pildīs aktīvo dienestu un tādējādi būs pakļauti militārās disciplīnas prasībām.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" mērķis ir nodrošināt, lai personas, kas pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, būtu obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kā jebkurš 15 gadu vecumu sasniegušais darba ņēmējs, kuru nodarbina darba devējs. Komisija lēma atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā to atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesības Militārajai policijai veikt administratīvā pārkāpuma procesu par Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, kas skar attiecīgās iestādes pamatfunkcijas, proti, gadījumos, kad Militārā policija veic tai Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktos uzdevumus. Komisija lēma atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija lēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" mērķis ir nodrošināt valsts aizsardzības dienesta karavīriem un personām, kuras pilda valsts civilo dienestu, tiesības uz laika posma, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ieskaitīšanu valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā. Komisija lēma atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā to atbalstīja komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas jeb šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā" sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Pilsonis dienestu varēs veikt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Komisija lēma atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījums Pacientu tiesību likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekts "Grozījums Pacientu tiesību likumā" izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības stāvokli tā izvērtēšanai. Komisija lēma atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pacientu tiesību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Pacientu tiesību likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

M. Šteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas ziņotājam, kā arī aizsardzības ministram par klātbūtni un debatēm par šiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies, ka piekritāt vēl pirms pārtraukuma izskatīt arī šo likumprojektu. Ar to ir saistīts komisijas darbs, un es mazliet tomēr aizkavēšu jūsu laiku, informējot par likumprojekta saturu, jo tam ir būtiska ietekme uz tautsaimniecību.

Tātad likumprojekta būtība ir nodrošināt papildu valsts atbalsta pieejamību liela mēroga investīciju projektiem, kas jau tuvākajos gados paredz pozitīvu atdevi Latvijas tautsaimniecībai. Tas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad Latvijas ekonomiku ietekmē Krievijas militārās agresijas sekas, tai skaitā strauji augošā inflācija.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma aizdevumiem ar kapitāla atlaidi palīdz uzņēmējiem saņemt atbalstu attīstībai – būvēt jaunas ražotnes, attīstīt jaunus ražošanas virzienus, ieguldīt jaunās tehnoloģijās un celt eksporta apjomus. Programmas ietvaros valsts sniedz projektiem aizdevumus, valsts izvirza uzņēmējiem kritērijus, kas jāsasniedz, – noteikts eksporta apjoms, nodarbināto skaits un darba algu lielums, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Ja uzņēmēji šos kritērijus izpilda, tas var samazināt aizdevumu līdz 30 procentiem un šo daļu sedz valsts.

Interese no uzņēmējiem ir bijusi ļoti liela, pieteikumus iesniedza 45 komersanti, kuru kopējās investīcijas projektos ir paredzētas vairāk nekā 143 miljonu eiro apmērā. Ar esošo programmas finansējumu par 99,5 miljoniem eiro tiks radītas tūkstoš jaunas darba vietas; tiks nodrošināts papildu eksporta apjoms gandrīz 330 miljonu eiro apmērā gadā; darba algas nodokļa pieaugums plānots vairāk nekā 10 miljoni eiro gadā; savukārt ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegs 20 miljonus eiro gadā.

Tātad mēs nevis tērējam, bet ieguldām ražotnēs drošas investīcijas, kas mums jau drīzā nākotnē ne tikai atmaksāsies, bet dos papildu ienesumu nodokļos un IKP pieaugumā.

Visiem 45 projektiem ar esošajiem programmas līdzekļiem nepietiek, un tāpēc, atbalstot šo likumprojektu, mēs dodam iespēju atbalstīt eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, un tas paredz, ka atbalsta programmai mēs papildus novirzām vēl 52 miljonus eiro, pārdalot tos no citām Altum programmām, kas tika paredzētas esošās krīzes pārvarēšanai.

Ekonomikas ministrija paredz, ka šis papildu atbalsts ne tikai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, nodrošinot 1,4 reizes lielākas algas nekā vidēji reģionā, bet sagaidāms arī eksporta papildu pieaugums katru gadu vismaz 70 miljonu apmērā, un tiks turpināti ieguldījumi pētniecībā un attīstībā katru gadu vismaz par 20 miljoniem vairāk.

Lai sasniegtu šos rezultātus un apturētu uzņēmējus pieņemt lēmumus par darbības pārcelšanu uz citu valsti, nepieciešams nodrošināt, ka šobrīd atbalstu vēl nesaņēmušie projekti netiek noraidīti un par šiem projektiem vēl šogad tiek pieņemts lēmums par atbalstu.

Atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā deputāti vienbalsīgi atbalstīja piedāvātos likuma grozījumus pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka priekšlikums paredz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ir nepieciešams pieņemt lēmumus gan Ministru kabineta, gan atbalsta sniedzēja līmenī jau līdz šā gada 31. oktobrim, komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Dzintars. Tātad lūgums atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Dzintars. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15 minūtes un izskatīt šodienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Termiņš priekšlikumiem – 15 minūtes, līdz pulksten 13.15, izskatīšana – Saeimas šodienas, 29. septembra, sēdē.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Raivis Dzintars, Juris Pūce, Ainars Latkovskis un Sandis Riekstiņš lūdz likumprojektus "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pārcelt darba kārtībā pirms darba kārtības 12. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Ir!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekti "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1519/Lp13) un "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Nr. 1520/Lp13) tiktu izskatīti pirms darba kārtības 12. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 18, atturas – nav. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtībā šie likumprojekti tiek izskatīti pirms darba kārtības 12. punkta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir lūgusi likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" izskatīt pirmajā lasījumā pirms 12. darba kārtības punkta. (Starpsauciens: "Balsojam!") Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" tiktu iekļauts darba kārtībā pirms darba kārtības 12. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 32, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tātad darba kārtībā ir grozījumi.

Pēc pārtraukuma izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", pēc tam – "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", un tad – likumprojekts "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Vēlreiz labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins... nav, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Viesturs Liepkalns, Inguna Rībena, Edvīns Šnore, Jānis Urbanovičs un Inese Voika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00 – līdz diviem.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā ministre, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1519/Lp13), kas saistīts ar pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Trešajam lasījumam iesniegti 23 priekšlikumi.

1. – deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina precizēt likuma 9. panta 1.¹ daļu, nosakot, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā vai citā valodā. Ievērojot to, ka priekšlikums paredz no likumprojekta atšķirīgu konceptu, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Trešajam lasījumam es precizēju otrajam lasījumam iepriekš iesniegto priekšlikumu, kurš bija noraidīts. Toreiz, papildinot pirmajā lasījumā atbalstīto normu par to, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, es ierosināju noteikt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā vai citā valodā. Tagad trešajam lasījumam es precizēju izglītības posmu un attiecinu izglītības iegūšanu privātajās izglītības iestādēs uz vispārējās izglītības pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpi.

Līdz ar to mans priekšlikums neskar privātās augstskolas. Atgādināšu, ka es papildinu pirmajā lasījumā atbalstīto normu. Pirmkārt, tā ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu konstitucionālās tiesības iegūt izglītību un saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti. Otrkārt, tā nepārprotami pielīdzina privātās izglītības iestādes publiskajām izglītības iestādēm mācību valodas noteikšanā, un tas radikāli samazina privāto izglītības iestāžu autonomiju.

Privāto izglītības iestāžu autonomijas atzīšana izriet no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 13. panta, kurš nosaka: "Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes."

Pēc 2018. gadā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri jau tolaik ievērojami samazināja privāto izglītības iestāžu iespējas īstenot mācības mazākumtautību valodās, Satversmes tiesai bija iesniegta konstitucionālā sūdzība. Uz konstitucionālās sūdzības pamata bija atvērta Satversmes tiesas lieta par to, ka grozījumi Izglītības likumā ierobežoja personas pamattiesības.

Satversmes tiesa savā spriedumā piekrita, ka apstrīdētā norma ierobežo personas pamattiesības, bet atzina, ka šis ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmei, tomēr divi Satversmes tiesas tiesneši no sešiem uzstājās ar īpašu viedokli, uzsverot, ka salīdzinājumā ar publisko izglītību privātajai izglītībai ir jābūt lielākai autonomijai.

Saistībā ar to, ka bija izsmelti konstitucionālo tiesību aizstāvēšanas līdzekļi, konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur bija atvērta lieta. Ņemot vērā, ka iepriekšējie grozījumi Izglītības likumā, kuri ievērojami samazināja mazākumtautību valodu lietošanu privātajā izglītībā, tiek apstrīdēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā, es tagad... un tagad tiesā norit to izskatīšana, Latvijas likumā nevajag atbalstīt jaunos grozījumus, kuri vēl vairāk ierobežo pamattiesības, turklāt 2020. gada jūnijā Latvija bija saņēmusi Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinumu saistībā ar grozījumiem Latvijas likumdošanā par mazākumtautību izglītību. Venēcijas komisija artikulēti rekomendēja Latvijai ievērot savas starptautiskās saistības un ieteica izslēgt privātās skolas no grozījumu paketes.

Ievērojot minētos argumentus, es ierosinu novērst pirmajā lasījumā atbalstīto privāto izglītības iestāžu tiesību ierobežošanu mācību valodas izvēlē un noteikt, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā vai citā valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā kas piebilstams?

L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 2. – deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu papildināt, nosakot, ka citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas arī starptautiskās sadarbības programmu ietvaros. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Es ierosinu noteikt, ka citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kurās īsteno izglītības programmas ne tikai saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, kā tagad nosaka likums, bet arī starptautiskās sadarbības programmu ietvaros.

Runa ir par programmām, kuras universitātes sāk, nesagaidot, kad būs noslēgts Latvijas Republikas divpusējs vai daudzpusējs starptautiskais līgums. Bija konkrēti gadījumi, kad universitātes, piemēram, sadarbībā ar Japānas universitāti, nevarēja sākt vienošanās izpildi tikai tāpēc, ka likums aizliedza konkrētas valodas lietošanu.

Manā ieskatā, tas ir visai lietišķs priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atbalstot šo priekšlikumu, mēs faktiski būtu iznīdējuši visu to darbu, ko esam līdz šim paveikuši, jo viena lieta ir, ja Latvija noslēdz līgumu ar kādu citu valsti par sadarbību izglītības jomā... Slēdzot šo līgumu, tiek izvērtēti visi sadarbības aspekti un līgums tiek noslēgts tikai tad, ja tas ir abpusēji izdevīgs.

Ja Pimenova kungs ierosina šo papildināt ar normu... paplašināt līdz programmām, tad ir ļoti daudz atvērtu programmu, kurās dalībvalstis pievienojas vai nu sākumā vairākas, vai pēc tam cita pēc citas. Ja mēs atļaujam šo valodu regulējumu tai skaitā arī starptautisko programmu ietvaros, tad pēc kāda laika kādā starptautiskajā programmā, kurā ir iestājusies Latvija, var iestāties arī kāda cita valsts, kura mums ne tuvu nav tik draudzīga. Rezultātā viss valodu regulējums izglītības jomā tiek likvidēts.

Tā ka šis ir ārkārtīgi bīstams priekšlikums un nekādā veidā neatbilst tai koncepcijai, kāda mums ir pamatā, veidojot šos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs un, pirmkārt, Šadurska kungs esat iepazinušies ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu sakarā ar prejudiciālo lēmumu, atbildot uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iesniegumu, kur runa ir tieši par starptautisko sadarbību. Un, ja jūs apskatīsieties to valodu, ko lieto Luksemburgas tiesa, te runa ir nevis par starptautiskajiem līgumiem, bet tieši par starptautisko sadarbību, un tas ir tikai loģiski. Es gribu atgādināt jums par augstskolu autonomijas principu – augstskolu autonomija nozīmē arī to, ka augstskolas... universitātes brīvi izvēlas savu starptautisko sadarbību, vadoties ne tikai no starpvalstu līgumiem, bet arī no savām akadēmiskajām interesēm un savas autonomijas.

Tā ka, noraidot Pimenova kunga priekšlikumu, mēs faktiski nonāksim pretrunā ar Luksemburgas tiesas spriedumu.

Šobrīd es negribu vērtēt un pareģot, ko lems Satversmes tiesa, piemērojot to ierobežojumu proporcionalitāti un tā tālāk, bet tas ir ierobežojums, un to pateica Luksemburgas tiesa.

Tā ka, Šadurska kungs, visu cieņu pret jums, bet jums nav taisnība, un tas, ko jūs apgalvojat, ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu nekādīgi nedomāju sadzirdēt no Šadurska kunga to, ko viņš pateica. Runa ir nevis par sadarbību starp valstīm, runa ir par zinātnisko sadarbību, apgūstot vienu vai otru programmu – programmu, kas akceptēta un pieņemta Latvijas Republikā. Un šeit ir runa nevis par valstīm, bet par personībām – personībām!

Latvijas Republikas laikā universitātē un ne tikai... pasniedza un lasīja lekcijas zinātnieki ar pasaulslaveniem vārdiem un viņiem neviens neprasīja, kādā valodā viņi runās, bet galvenais bija viņu nopelns zinātniskajā darbā, galvenais bija viņu autoritāte attiecīgajā zinātniskajā profesijā.

Tāpēc šis priekšlikums, ko formulēja Pimenova kungs, neatsaucoties pat uz tiesām, ir loģisks, jo tas ne tikai izriet no augstskolu autonomijas, bet tas uzlabo un pilnveido mācību darbu augstskolās.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim otro reizi.

K. Šadurskis (JV).

Godātie kolēģi! Dolgopolova kungs, ja jūs būtu pamanījis, ka likums, kuru mēs šobrīd skatām, ir Izglītības likums, nevis Augstskolu likums, tad... šeit ir runa par visām izglītības iestādēm. Un, ja jūs man varat nosaukt kaut vienu zinātnieku ar pasaules vārdu, kas nespēj lasīt lekcijas angļu valodā, tad tas būtu ļoti interesanti. Un angļu valoda, kā zināms, ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, līdz ar to attiecībā uz Eiropas valodām, vismaz augstskolu jomā, ir pilnīgi cits regulējums – jebkurā studiju programmā noteiktu procentu kredītpunktu var pasniegt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Līdz ar to jūsu argumenti bija pilnīgi nevietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 3. – deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina papildināt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2.¹ punktu, lai nodrošinātu arī Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālo valodu apguvi. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es nāku palīgā ziņotājai un paskaidrošu savu priekšlikumu varbūt vairākās detaļās.

Es ierosinu iekļaut to svešvalodu skaitā, kurās var iegūt izglītību ne tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kā tagad nosaka likums, bet arī Eiropas Savienības kandidātvalstu valodās... Runa ir par Ukrainu.

Lai gan Saeima un valdība dažas reizes ir izteikusies par labu paātrinātai Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā, tas vēl prasīs laiku, to mēs labi saprotam. Lai veicinātu Ukrainas atbilstību Eiropas Savienības prasībām, Latvija jau sniedz tai dažādu veidu atbalstu, tomēr ir svarīgi, lai paši Ukrainas pilsoņi sajustu, ka pret viņiem esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau izturas kā pret savējiem, ka viņus Eiropas Savienība gaida, un īpaši tas attiecas uz Ukrainas bēgļiem, kas rod patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Kā Latvija var papildus palīdzēt tiem 30 tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, kuriem izsniegti uzturēšanās dokumenti? 32 procentus bēgļu veido bērni, no kuriem absolūti lielākā daļa ir vecumā no 2 līdz 17 gadiem, tātad pirmsskolas un skolas vecuma personas. Meklēt un rast iespēju viņiem mācīties, kaut daļēji, mātes valodā būtu vislabākā palīdzība bēgļu ģimeņu optimisma un pašsajūtas nostiprināšanai.

Spēkā esošā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.¹ pantā par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību noteikts, ka nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē ir tiesīgs apgūt mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās. Tomēr izskatāmais, pirmajā un otrajā lasījumā jau atbalstītais likumprojekts izbeidz mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu un reducē mazākumtautībām piederīgo bērnu izglītību līdz valodas, kultūras un vēstures mācīšanai.

Tāpēc es ierosinu noteikt, ka izglītības iestādes, kuras vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, nodrošinātu citu Eiropas Savienības vai Eiropas Savienības kandidātvalstu oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus. Un tad, kad Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijas mājas uzdevums jau būs izpildīts.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, ejot pa to ceļu, kuru mēs jau ejam, atbalstot Ukrainu, atbalstot ukraiņus; atbalstīt tos, kas atrada patvērumu Latvijā, un veicināt viņu turpmāko uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstu saimē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 4. – deputātu Kucina un Kabanova priekšlikums. Rosina Izglītības likuma 9. panta otro daļu papildināt ar jaunu punktu, nosakot, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno speciālās izglītības programmas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu tieši humānu apsvērumu dēļ. Mūsu priekšlikums attiecas uz skolēniem, kas iegūs speciālo jeb iekļaujošo izglītību. Tie ir cilvēki ar vairākiem traucējumiem, ar diagnozēm un tā tālāk.

Cik man ir zināms, otrdien Izglītības, zinātnes un kultūras komisija apsprieda šo jautājumu. Mūsu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā arī bija šis jautājums, tur uzstājās izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozola kungs. Bet viņš faktiski neatbildēja uz jautājumu, kā ministrija var segt skolotāju trūkumu speciālajā izglītībā.

Ir vairāki priekšlikumi veidot skolotāju palīgu tīklu un tā tālāk, izglītot vairāk cilvēku, kam nav pedagoģiskās izglītības, bet cilvēki... skolotāji, kas strādā speciālajā skolā, man teica, ka pašlaik nav kadru, pedagogiem nav iespēju strādāt ar bērniem, kam ir traucējumi.

Tāpēc es lūdzu humānu apsvērumu dēļ atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Kucina un Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 5. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina precizēt otrajā lasījumā atbalstīto grozījumu redakciju likuma 30. pantam. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī rosina precizēt otrajā lasījumā atbalstīto grozījumu redakciju 30. pantam. Arī šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārrunāto, izveidota atbildīgās komisijas redakcija par grozījumiem likuma 30. pantā, kas paredz, ka izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs strādāt, ja prot un lieto valsts valodu. Priekšlikums paredz rīcību situācijā, ja tiek konstatēts, ka iestādes vadītājs valsts valodu nelieto atbilstošā apjomā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Otrā lasījuma precizējoša redakcija. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 9. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina precizēt otrajā lasījumā atbalstīto grozījumu redakciju likuma 48. pantam. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī rosina precizēt otrajā lasījumā atbalstīto grozījumu redakciju likuma 48. pantam. Arī šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārrunāto, ir izveidota komisijas redakcija par grozījumiem likuma 48. pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates... Nē, deputāti tomēr nevēlas debatēt. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 9. pantu, kas paredz izteikt likuma 50. panta ierobežojumus strādāt par pedagogu... pirmās daļas 3. punktu otrajā lasījumā atbilstoši jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Medne. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 9. pantu, izsakot jaunā redakcijā likuma 50. panta "Ierobežojumi strādāt ar pedagogu" pirmās daļas 3. punktu, nosakot, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kura pēc Valsts valodas centra konstatējuma par tās valsts valodas zināšanu neatbilstību noteiktam līmenim nav nokārtojusi valsts pārbaudījumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 14. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Atsaukts ar izglītības un zinātnes ministres 26. septembra vēstuli.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

L. Medne. 15. – deputātu Papules, Dombrovska, Golubevas, Bikšes, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides, Dūrīša un Tēraudas priekšlikums. Rosina izteikt jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par 55. panta "Izglītojamā tiesības" papildināšanu. Diskusijas rezultātā priekšlikuma redakcija ir precizēta, tādējādi komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Šajā brīdī gribu izmantot iespēju un pateikt paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un arī jums, kolēģi, par to, ka sadzirdējāt iepriekšējo saucienu zināmā mērā pēc palīdzības – dzirdēt un atbalstīt profesionālu pieeju izglītībā un mācību saturā, lai mūsu skolotāji varētu strādāt individualizēti, personalizēti un lai šo adaptīvo periodu var īstenot atbilstīgi 21. gadsimtam – tā, kā šobrīd to dara lielākā daļa valstu.

Papildus tikai atgādināšu, ka par individualizētu un personalizētu atbalstu šobrīd runā gan mūsu jaunais kompetenču standarts (cik nu jaunais, bet gandrīz jau ieviestais), gan arī OECD rekomendācijas un daudzi pedagoģijas materiāli, kas pamatā ir saistīti ar 21. gadsimta tendencēm. Esmu pateicīga, ka arī Latvija šīs jaunās pedagoģiskās tendences būs nostiprinājusi, tai skaitā likumdošanā. Paldies jums par to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

L. Medne. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 16. – deputāta Šadurska priekšlikums. Rosina izteikt jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par 55. panta "Izglītojamā tiesības" papildināšanu ar jaunu punktu. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 17. – deputāta Ašeradena priekšlikums. Rosina izteikt jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu par 55. panta "Izglītojamā tiesības" papildināšanu. Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izvērtējot vairākus komisijā saņemtos priekšlikumus par 55. panta "Izglītojamā tiesības" papildināšanu ar jaunu punktu, kā arī ņemot vērā Vispārējās izglītības likuma otrajā lasījumā atbalstītos grozījumus, komisijā ir izveidota redakcija attiecīgajam 55. panta punktam, nosakot, ka izglītojamajam ir tiesības pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas ir nepieciešams. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Jā, šis tiešām ir komisijā veidots un komisijā atbalstīts priekšlikums par atbalstu šinī gadījumā valsts valodas apguvei pirmsskolā un pamatizglītībā, bet komisijas sēdē viena lieta tomēr ir paslīdējusi garām, un tā attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri sazinās zīmju valodā. Protams, zīmju valoda ir adaptēta dažādām valodām, bet vai šis tieši ir nolasāms attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuru komunikācija nenotiek caur runu... vai tas tādā veidā ir nolasāms, par to man personīgi vēl ir šaubas, tāpēc es domāju, ka pie šī jautājuma kaut kad vajadzēs atgriezties.

Bet konkrēto priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Runātājs arī aicina atbalstīt priekšlikumu.

Deputāti atbalsta.

L. Medne. 19. – deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina pagarināt pārejas noteikumos noteikto likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es tomēr ierosinu mācību mazākumtautību valodās izbeigšanu atlikt uz kādu laiku – es ierosinu uz trīs gadiem, lai mīkstinātu šoku, kuru izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kā arī mazākumtautībām piederīgas personas un ģimenes būs spiestas pārdzīvot.

Skolotājus un skolu administratorus sagaida jauni un nesalīdzināmi skaudrāki valodas prasmes pārbaudījumi, kā arī sagatavošanas mācībām valsts valodā metodiskie darbi. Ģimenēm būs jāizvēlas un jāizšķiras, uz kuru skolu profesionālajiem kolektīviem paļauties, pirms tiem uzticēt savu bērnu izglītību... tajās, kuras būs pārveidojušās, vai uzreiz sūtīt uz skolām, kuras jau tagad īsteno vispārējās izglītības programmas latviešu valodā. Ir arī jānodrošina pietiekams laiks, lai pašvaldību izglītības pārvaldes sagatavotos likuma prasību probācijai un izpildei.

Uz kādiem procesiem attiecas pārejas uz mācībām latviešu valodā atlikšana? Tas attiecas gan uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanas izbeigšanu dažādās klasēs, gan uz mazākumtautību izglītības satura mazākumtautību valodās un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguves ieviešanu, gan uz pasākumiem, kas ir saistīti ar izmaiņām valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, kā arī uz pasākumiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības programmu atbilstības nodrošināšanai jaunajām valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un valsts pamatizglītības standartam.

Es aicinu manu priekšlikumu atbalstīt. Lūdzu respektēt tās bažas, kuras tagad māc vecākus, kuriem nāksies savus bērnus, kuri runā ģimenēs krievu valodā, sagatavot ātrā tempā pārmaiņām, kuras mums tagad sola šis likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Godātie kolēģi! Uz šiem likuma grozījumiem mēs esam gājuši 30 gadus, un ir noteikts saprātīgs pārejas periods – trīs gadi, kuru laikā mēs pilnībā pāriesim uz izglītību valsts valodā un likvidēsim mūsu izglītības sistēmas nošķirtību, faktiski izveidosim vienotu izglītības sistēmu Latvijā. Protams, vienmēr var meklēt argumentus, kāpēc kaut kāds pārejas periods vēl ir jāpagarina, bet es gribu īsos vārdos pateikt, kas tad ar šiem grozījumiem būtībā notiek.

Augstskola mums ir valsts valodā, vispārējā vidējā izglītība mums ir valsts valodā, profesionālā izglītība mums ir valsts valodā, šie grozījumi attiecas tikai uz pirmsskolu un uz pamatskolu. Turklāt pamatskolā jau arī mums ir noteiktas valodu proporcijas – tātad vai nu 50 procenti sākumā, vai lielāks procents; beidzot pamatskolu, visi pārbaudes darbi mums jau ir valsts valodā.

Patiesību sakot, šī salīdzinoši ir, ja tā var teikt, aritmētiski neliela pārmaiņa, bet tā ir ārkārtīgi milzīga pārmaiņa kopumā visā mūsu sistēmā. Un es esmu ļoti priecīgs, ka šajā Saeimā mums beidzot pietiek balsu, lai šo soli spertu. Es gribu apsveikt visus Saeimas deputātus, vismaz tos, kas balsos "par"... ne par šo priekšlikumu, bet par likumprojektu kopumā, un es gribu apsveikt visus mūsu skolēnus, vecākus, pedagogus, augstskolu mācībspēkus, jo beigu beigās mēs varam sākt domāt tikai un vienīgi par izglītības pieejamību un kvalitāti un mums nav vairs jādomā par citu problēmu risinājumu, kam šodien mēs pieliksim punktu. Protams, mēs pieliksim punktu tikai likumiskā izpratnē. Vēl ir jādara ārkārtīgi daudz darba, lai šī reforma tiešām sekmīgi un veiksmīgi realizētos, un mums ir nepieciešams pastāvīgs monitorings, lai mēs nevienā izglītības reformas realizēšanas posmā nezaudētu kvalitāti, kas šobrīd, protams, ir augstākais... fokuss mūsu izglītības sistēmā.

Es vēlreiz pateicos visiem tiem, kas atbalsta šo likumprojektu. Pateicos izglītības un zinātnes ministrei un atbildīgajai komisijai. Un, protams, nevar jau nepateikties Ašeradena kungam, kura modrā vadībā šis process ir virzījies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

L. Medne. 19.  – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Mednes kundze!

Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Saprotu, ka gribas pēc iespējas ātrāk pastumt uz priekšu šo likumprojektu.

Šadurska kungs un arī visi, kas tagad mūs dzird, bez Kārļa Šadurska kunga! Tā nav taisnība, ka 30 gadus Latvija gāja pie šā likuma. Latvija gāja pie daudzveidības, Latvija gāja pie sabiedrības integrācijas, pie multikulturālisma, pie savdabības saglabāšanas garantijām, kuras mums solīja Tautas fronte.

Es labi atceros savu sarunu ar Ēriku Škaparu. Tie, kas bijuši Tautas frontē, Latvijas Tautas frontē, labi atceras to cilvēku, kurš bija viens no ideologiem; kurš svēti ticēja tiem ideāliem, kuri bija izsludināti, deklarēti tautas kustības pašā sākumā.

Un tas, ka mēs tagad faktiski svītrojam ārā visu šo laikmetu... svītrojam ārā no mūsu vēstures kā kaut ko, kas nebija noticis, ir arī raksturīgs...

Tātad – mēs gājām arī pie... pie daudz kā. Mēs gājām pie bilingvālās izglītības.

Tas bija arī mūsu laikmets, kurš sācies 1999. gadā, uzreiz vienu gadu vēlāk pēc tā, kad bija pieņemts šis likums savos pamatos, un arī bilingvālās mācības bija tā ikona, uz kuru skatījās visi politiķi, skolu administratori un dažreiz arī tam ticēja, kaut mēs labi sapratām, kas tas tik tiešām var drīz beigties. Bet mēs ticējām un pildījām valsts uzdevumus.

Patlaban... Viss, kas bija mums solīts, izrādījās, bija tikai sagatavošanās darbi šim likumprojektam. Tātad tie bija meli. Valsts iet pa ļoti bīstamu, melīgu ceļu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Var jau izteikt prieku, ka, lūk, parādās likums, ko gaidīja ilgus gadus. Šadurska kungs ir priecīgs, laimīgs un var justies brīvi, bet... Diemžēl vajadzētu vienlaikus izteikt arī baigo nožēlu, ka neviens no izglītības ministriem, ieskaitot arī Šadurska kungu, neko nebija izdarījis, lai reāli stiprinātu latviešu valodu augstskolās, vidusskolās, pamatskolās un pirmsskolas iestādēs. Neko!

Un tāpēc šodien lielākā izglītības problēma skolās ir latviešu valodas skolotāju trūkums. Es jau nerunāju ne par mācību līdzekļiem, ne par programmām, ne par ko citu. Šodien mēs runājam par valodas nepieciešamību mācību procesā. Tas ir, neapšaubāmi, svarīgi, bet tā nav dogma, un dzīve ir daudz plašāka un daudz daudzveidīgāka, nekā izskatās Šadurska kungam un varbūt vēl vienam otram.

Tāpēc tas priekšlikums, kas izteikts, – tas ir izteikts tikai tāpēc, ka šodien jau ir baigais pedagogu trūkums skolās.

Kvalificētu mācībspēku deficīts arī augstskolās, starp citu, liecina par to, ka ir jādomā tā, kā minēja arī Šadurska kungs, – būtu jādomā par kvalitāti... izglītības kvalitāti. Tā ir prioritāte numur viens. Mums ir svarīgi, lai cilvēki, beidzot izglītības iestādi, būtu attīstījušies daudz augstāk, par pakāpi augstāk nekā šodien. Tikai tā mēs varam konkurēt ar citām Eiropas valstīm, ar citām valstīm pasaulē, – ar šo bagātību, proti, ar cilvēkiem, kas ir izglītoti, kas ir patstāvīgi domājoši. Patstāvīgi domājoši! Patstāvīgas domāšanas pietrūkst, starp citu, arī Saeimas deputātiem... vienam otram.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ievai Akuraterei.

I. Akuratere (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlos izteikt savu uzskatu un pateikt... nosaukt lietas īstajā vārdā.

Es domāju, ka savā nostājā SASKAŅAS pārstāvji tā kā izpauž vēlēšanos aizstāvēt un glābt jauno paaudzi, savas tautības jauno paaudzi, – jaunos krievu tautības pārstāvjus.

Es uzskatu, ka tas ir tieši otrādi: šī nevēlēšanās ļaut jaunajiem cilvēkiem asimilēties valstī, kuru viņi mīl un ciena un kuru viņi uzskata par savām mājām, un integrēties tajā ar lielu prieku, ko viņi arī dara, – tā ir regresija lielā ziņā. Man ir tas gods un prieks pazīt ļoti daudzus tieši krievu tautības jauniešus un jaunus cilvēkus, kuri ar lielu prieku runā latviski publiskajā telpā un kuriem tikpat normāli būtu, dzīvojot Francijā, izlasīt, piemēram, veikalu nosaukumus franciski – tāpat, kā viņi to dara šeit, Latvijā, latviski. Un viņi ar lielu prieku... piemēram, mākslinieki, mūziķi rada savu... radošo brīnumu, savu mākslu sava tēva, mātes valodā un brīnišķīgi muzicē šeit, un integrējas pa īstam. Un tieši viņi, man pazīstamie krievu jaunieši, – tieši viņi ir tie, kuri vēlas būt normāli 21. gadsimta pilsoņi, kuri mīl valsti, kurā viņi dzīvo, kurā varbūt viņi pat ir piedzimuši; varbūt viens no vecākiem viņiem ir latvietis un otrs – krievs. Un viņi grib justies šeit cienīti, viņi var dalīties ar mums mūsu tēvzemē.

Es uzskatu, ka tā ir izlikšanās, ka krievu jaunieši nespēj iemācīties labi latviešu valodu vai ka tā ir milzīga drāma, ka bērniem būs jāmācās latviešu valoda jau no mazotnes. Es domāju, ka tā nav patiesība. Patiesība ir tā, ka mums ir jāļauj šiem cilvēkiem integrēties, un mēs to vēlamies, un arī šie cilvēki vēlas būt 21. gadsimta pilsoņi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Augsti cienījamā Akurateres kundze! Es arī pazīstu ļoti daudzus tādus jauniešus, kuri ir lojāli Latvijai, lepojas ar Latviju, brīvi runā latviski un kuri ieguvuši izglītību... arī daļēji... savā dzimtajā valodā. Jūs patiešām domājat, ka mēs iestājamies par to, lai jaunieši nezinātu valsts valodu? Esošā bilingvālā sistēma...

Kolēģi, kur jūs dzīvojat vispār, es tiešām nesaprotu, – kaut kādā savā izdomātā pasaulē? (Starpsaucieni.) Es apgalvoju, ka bilingvālo skolu absolventi brīvi runā latviešu valodā; ka ministrijas rīcībā nav nekādas statistikas, ka tie mazākumtautību programmu absolventi nevarētu mācīties latviski augstskolās. Nav tādas statistikas! Viņi ļoti veiksmīgi iegūst izglītību, viņi ļoti veiksmīgi konkurē darba tirgū.

Jūs patiešām domājat, ka, lai iemācītos latviešu valodu, jāmācās tikai latviešu valodā? (Starpsauciens: "Jā!") Nu piedodiet, tas ir... 19. gadsimts.

Un, godīgi sakot, Konservatīvo vietā es īpaši nerunātu par to – par kaut kādām iniciatīvām priekšvēlēšanu gaisotnē, jo tieši Konservatīvo partijai tas ir šobrīd raksturīgi. Mēs to visu ļoti labi redzam.

Un, Šadurska kungs, man ir tiešām liels prieks, ka beidzot jūs atceraties par kvalitāti. Jūs sekosiet kvalitātei tagad. Ko jūs darījāt, kad bijāt ministrs? Ko jūs darījāt visus šos gadus? Par kādu kvalitāti jūs runājat, ja pat prestižās latviešu ģimnāzijās trūkst skolotāju? Ko jūs domājat par tām skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kam vienkārši trūkst latviešu valodas skolotāju?

Kāda kvalitāte? (Starpsauciens.) Jūs tā arī neizveidojāt nekādu kvalitātes monitoringa sistēmu! Jūs interesē tikai viens – lai patiešām viss formāli būtu vienā valodā. Jūs uzskatāt daudzveidību par kaut kādu anomāliju, bet tā tas nav. Latvija vienmēr lepojusies ar savu daudzveidību.

Un palasiet, lūdzu, tos skaistos pārskatus, ko Ārlietu ministrija iesniedz starptautiskajās organizācijās, – kā mēs rūpējamies par mazākumtautību tiesībām saglabāt savu identitāti! Jūs vienkārši nezināt valsti, kurā jūs dzīvojat. Jums nav ne jausmas, ko domā un ko vēlas cilvēki, kuri strādā pārsvarā ne valsts darbā, bet maksā nodokļus un uztur mūs kā deputātus, uztur valsts pārvaldi.

Tāpēc, Šadurska kungs, es ļoti jums novēlu neaizmirst šo atslēgvārdu, ko jūs tikko minējāt, – kvalitāte. Un mani ļoti interesē, kā jūs to kontrolēsiet un kā jūs beidzot izveidosiet kvalitātes monitoringa sistēmu. To faktiski Satversmes tiesa uzdeva toreiz jūsu vadītajai ministrijai – vēl 2005. gadā –, bet to līdz šim nedz jūs, nedz arī jūsu pēcnācēji ministru amatos nav izpildījuši.

Tā patiešām būs pilnīga katastrofa...

Aicinu atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Atliek tikai pabrīnīties, kādus argumentus SASKAŅA izmanto, lai novilcinātu pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Gan komisijā, gan arī šeit, Saeimas Sēžu zālē, mēs dzirdējām par to, ka tā būšot segregācija – mācības tikai valsts valodā.

Aicinu deputātus noraidīt gan šo SASKAŅAS priekšlikumu, gan citus, jo tieši tā ir segregācija – ka mums joprojām ir krievu skolas un latviešu skolas.

Mums ir jābūt izglītībai valsts valodā un kopējai izglītībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas lietas.

Pirmā lieta. Jansona kungs, jābūt precīzam! Par segregāciju šeit bija runa pavisam citā kontekstā, un tā bija saistīta ar to, ka vienotā skolā var parādīties segregācijas pazīmes. Tas bija pavisam cits konteksts un cita ideja.

Otrā lieta. Neviens no SASKAŅAS deputātiem nekad nebija iebildis pret to, ka vajag zināt visiem, kas dzīvo Latvijā, latviešu valodu. Ir runa par kaut ko citu; ir runa par to, ko mēs gribam panākt, – vai mēs gribam radīt valodas vidi ar mērķi apgūt valodu, vai mēs gribam pilnveidot izglītības sistēmu kā tādu, vadoties no kvalitātes principiem.

Un, starp citu, runājot par mazākumtautību programmām, – kad bija eksāmeni latviešu valodā latviešu skolās un tā saucamajās mazākumtautību skolās, bija gadi, kad skolās ar nelatviešu mācībvalodām tie rādītāji latviešu valodā bija daudz augstāki... nu, ne daudz augstāki, bet bija augstāki nekā latviešu skolās.

Tāpēc, kopumā runājot par to, ka skolēni, viņu vecāki, deputāti no SASKAŅAS nevēlas to darīt – tā arī... tā ir krāpšana, tie ir meli, jo mēs visu laiku par to esam runājuši.

Pirmais valodas likums vispār ir parādījies... Varbūt jūs atceraties, kad... un kas bija darīts tanī laikā, jo šodien diemžēl (un par ko mēs arī runājam) sistēma nav gatava.

Sistēma nav gatava. Kas no tā cieš? Sistēma? Nebūt ne. Cieš skolēni, skolēnu izglītība, skolēnu izglītības kvalitāte, – par to ir bažas, un par to ir rūpes (Starpsauciens: "Laiks!"), kuras diemžēl nepiemīt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Paldies. (Starpsauciens: "Laiks beidzas!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 21. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Turpinot diskusijas, kuras ir sākušās, iepriekšējos priekšlikumus apspriežot, es gribētu teikt, ka sniegšu savu viedokli par šo priekšlikumu un par visu likumprojektu kopā, jo mēs tagad jau tuvojamies apspriešanas beigām.

Tas, ko mēs esam dzirdējuši no Akurateres kundzes, – tas, protams, būs kādreiz iemūžināts plāksnē pie Saeimas sienas – blakus tām divām, kas jau stāv. Laime asimilēties.

Redziet, ja šī frāze būtu izteikta kaut kuluāros vai Sorosa fonda... Izglītības un zinātnes ministrijas konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos... 1999. gadā, 2002., 2003., 2004. gadā, kad bija sajūsma sabiedrībā, īpaši aprindās, kuras bija no valdības, par to, ka būs panākta vienošanās un būsim vienoti Latvijā, tas būtu milzīgs skandāls, jo vārds "asimilācija", Akurateres kundze, bija lamuvārds. Šo vārdu izmantoja tie, kas tik tiešām nīduši Latvijas neatkarību, tie, kas draudēja ar to, ka agri vai vēlu visa šī jezga ap sabiedrības integrāciju un bilingvālām mācībām beigsies. Pavisam cits lozungs bija uz visiem galdiem un vismaz uz visām lūpām – mēs esam par vienotu Latviju.

Tur, kur būs Eiropas vērtības pār visu... Un viena no vērtībām ir identitātes saglabāšana. Tieši identitāte, tieksme pēc identitātes ir faktiski galvenā, ja ne vienīgā un primārā Latvijas neatkarības atgūšanas atspere. Tas izveidoja valsti, kurā mēs tagad dzīvojam. Jā! Kas vēl, ja ne identitāte? Ja jūs cienāt savas tautas identitāti, kāpēc jūs ar mierīgu sirdi runājat par citas tautas iespējamo asimilāciju, bet varbūt – par laimi asimilēties?

Man liekas, ka šādi vārdi nu gan ir klajā pretrunā ne tikai ar to, ko jūs tagad... ko mēs bijām runājuši un dzirdējuši pēdējos 30 gadus... lai gan daži politiķi gāja pie... šīs dienas... bet ir pretrunā arī ar to, kas tagad ir Eiropas Savienības ikdienā galvenais lozungs, – proti, demokrātija un cilvēka cieņa.

Es aicinu iedomāties to, ko ir teikusi Akurateres kundze, jo tik tiešām tas ir svarīgs brīdinājums un tā robeža, kurai mēs ļoti ātri tuvojamies.

Es aicinu neatbalstīt ne šo priekšlikumu, ne šo likumprojektu, kuru mēs izskatām šodien trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Divas lietas tikai.

Ļoti kļūdaini ir teikt, ka šeit, Latvijā, dzīvo citas tautas. Tas ir tieši tas, ko Kremlis visu laiku uzspiež, – ka Latvijā, lūk, ir... Agrāk mums stāstīja, ka te esot divas kopienas. Tātad latvieši esot kopiena. Bet nu... paldies, tagad izrādās, ka mēs esam pagodināti kā tauta un te dzīvo vēl otra tauta.

Noklausoties es sapratu, ka Latvija grib pārlatviskot Krieviju, jo vienīgā tauta – krievu tauta – dzīvo Krievijā. Latvijā dzīvo tikai dažādas etniskās grupas, pie kam etniskās grupas var būt gan Eiropas Kopienas minoritāšu konvencijas nozīmē... Nevis Eiropas Kopienas, bet Eiropas Padomes nozīmē var būt gan mazākumtautības, gan vienkārši ieceļojušas kaut kādā veidā etniskās grupas. Tātad nav šeit nekādu divu tautu.

Un otrs – par to asimilāciju. ANO bēgļu konvencija... Pimenova kungs, palasiet, tur ir teikts, ka valstis, kas uzņem bēgļus ilgākā laikā, veicina šo cilvēku asimilāciju – skaidri un gaiši –, nevis paralēlu kaut kādu dzīvošanu vairākumā, salīdzinot ar pamattautu, kā Rīgā tas notiek. Un šeit bieži vien atsaucas... un es arī palasīju komentārus, ka te, lūk, nacionālisti gribot krievu valodu aizliegt vai vēl kaut ko. Tautībām nav nekāda sakara. No PSRS ieceļojušie cilvēki, kas runāja krievu valodā, varēja būt simts dažādu tautību pārstāvji. Vai šī ir kļūda, vai apzināti teikts, ka tauta tiek kaut kādā veidā latviskota. Tātad 100 rusificēto jeb krieviski runājošo tautību pārstāvji, šīs etniskās grupas Latvijā, tiek nosauktas par tautu, kuru mēs tā kā gribētu kaut kādā veidā asimilēt. Tā nav taisnība.

Bet bēgļu konvencija to norāda, ka vajadzīga šī asimilācija, un asimilācija jau nenozīmē, ka cilvēks aizmirst savu dzimto valodu. Nu, kāds sakars ar to, ja viņš, teiksim, iet latviešu bērnudārzā, perfekti runā latviski. Un jums ir labs piemērs – Dolgopolova kungs, piemēram, latviski runā labāk varbūt nekā lielākā daļa Saeimas deputātu latviešu, tāpēc ka viņš ir mācījies labā latviešu bērnudārzā. Kāpēc jūs gribat liegt šo privilēģiju pārējiem bērniem, kas te ir iebraukuši vai ir pēcnācēji no PSRS iebraukušajiem krieviski runājošajiem? Nekādā veidā ģimenē tas neaizliedz (Starpsauciens.)... un nekādā veidā tas netraucē, teiksim, apgūt arī krievu valodu skolās kā papildu valodu, kā trešo valodu, varbūt kā ceturto valodu – nekādu aizliegumu nekur nav.

Bet šīs divas lietas vajadzētu atcerēties. Nu, nesakiet, lūdzu, ka te dzīvo kaut kāda tauta. Tas taču vienkārši ir apkaunojoši! Izlasiet, lūdzu, arī ANO bēgļu konvenciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Pirms citēt bēgļu konvenciju, Kiršteina kungs, pavaicājiet tiem cilvēkiem, kurus jūs saucat par bēgļiem, vai viņi sevi uzskata par bēgļiem Latvijā. Tie, kas ir šeit dzimuši pirms 20 gadiem, pirms 40 gadiem, uzreiz pēc kara – varbūt daži mūsu vectēvi un vecāsmātes ir iebraukuši šeit, Latvijā, pēckara laikā –, jaunās paaudzes uzskata sevi par Latvijas daļu, viņi nav bēgļi. Viņi nav bēgļi nekādā gadījumā. Un tā ir kļūda, un to, ka tas nav pareizi, atzīst visa Latvijas būtne Eiropas Savienībā, visa šitā norise, kur pakāpeniski Latvija integrējusies Eiropas Savienībā. Neviens Eiropas Savienībā, neviena politiskā partija, izņemot dažas šeit, Saeimā, pārstāvētās, neuzskata Latvijas mazākumtautības par bēgļiem. Vienkārši ņemiet to vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nevar nepateikties Kiršteina kungam par komplimentu. Es tā nedomāju, ka man tā valoda ir labākā valoda Latvijā, bet ne par to ir stāsts.

Neviens neapšauba... un neviens neizsaka neko pret to vēsturisko faktu, ka Latvija ir nacionāla valsts, kur galvenā nācija ir latvieši – latviešu tauta. Kāds bija izteicis kaut ko pretēju? Man liekas, ka neviens no jums nav dzirdējis no mums, no mūsu kolēģiem... Tā – viena lieta.

Otra lieta. Vēsturiski šeit ir dzīvojuši dažādu tautību pārstāvji – ne bēgļi, bet dažādu tautību pārstāvji. Dažos laikos to īpatsvars bija lielāks, bija mazāks – atkarībā no tā, kā attīstījās mūsu vēsture, bet tie bija tautību pārstāvji. Un šodien, kad mēs runājam par to, ka mazākumtautību pārstāvjiem ir jāsaglabā sava identitāte, tas nenozīmē, ka kāds no mums iestājās pret latviešu valodu, pret latviešu kultūru. Neviens to nav darījis. Bet Ulmaņlaikos, kad nacionālistiskie jautājumi bija pirmajā plānā... daudz aktīvāki un daudz asāki, nekā to pasniedza Nacionālā apvienība, tomēr saglabājās izglītība dažādās valodās, neskatoties ne uz ko.

Kiršteins citēja manu biogrāfiju. Es esmu beidzis tā saucamo Lomonosova ģimnāziju, nu, pēc tam tā saucās savādāk, bet tā bija Lomonosova ģimnāzija ar krievu valodu – apmācības valodu. Tāpēc nevajag jaukt dažādas lietas un nevajag melot!

Un viss, par ko iestājas SASKAŅA, ir tikai par tām lietām, kas ir jāizdara un bija jāizdara sen Izglītības un zinātnes ministrijai (ne tikai viņiem, bet arī Saeimai), bet kas nav izdarīts līdz šai baltai dienai – tas ir punkts viens.

Punkts divi – mums tomēr tas multikulturālisms, kas vienmēr bija Latvijas bagātība visos laikos, ir jāsaglabā, un jārespektē arī citu tautību pārstāvji. Jārespektē, ja tu gribi, lai respektētu tevi.

Aicinu tomēr neatbalstīt šo likumprojektu kā tādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, SASKAŅAS kolēģiem es vēlos norādīt, ka ir grūti salīdzināt Latvijas iedzīvotāju kopumu, kas bija starpkaru periodā un kurš ir izveidojies pēc neatkarības atgūšanas. Un visās šajās diskusijās, domāju, SASKAŅAS deputātiem būtu vērts saprast un arī atbildēt, ko Ukrainai būs iesākt pēc savu teritoriju atbrīvošanas Krimā ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuri tur ir pārvietoti, pretlikumīgi nometināti okupētajās Ukrainas teritorijās. Tā situācija ir identiska.

Vai tiešām jūs arī uzskatāt, ka ukraiņiem būtu pienākums pēc teritorijas atbrīvošanas saglabāt šiem cilvēkiem tiesības uzturēties tur un nodrošināt viņiem īpašu izglītību, kura ir ļoti ciešā sasaistē ar Krievijas Federāciju? Es domāju, ka ne.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates ir slēgtas.

Es saprotu, ka runātāji ir lūguši balsojumu – gan par 21. (Starpsaucieni.), kas ir daļēji atbalstīts, gan arī par 22. priekšlikumu, kurš ir komisijas atbalstīts.

Vai kas skaidrojams komisijas vārdā?

L. Medne. 21. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – izglītības un zinātnes ministres Muižnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 62, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Medne. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Jaunā redakcijā izsaka likumprojekta 12. pantu par likuma papildināšanu ar jauniem pārejas noteikumu punktiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā, par to tika lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

L. Medne. Un noslēdzošais – 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likuma stāšanās spēkā noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).

Es lūgtu apvienot debašu laikus. Vai ir iespējams apvienot debašu laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Jā, protams. Debašu laiki ir apvienoti.

A. Muižniece. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti! Šis ir beidzamais priekšlikums likumprojektam par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visās Latvijas skolās. Šis ir īss brīdis pirms... pirms mēs beidzot spersim šo tik ļoti vajadzīgo, tik ilgi gaidīto, tik daudzus gadus apspriesto soli skolu atkrieviskošanai un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas stiprināšanai.

Šodien ir 2022. gada 29. septembris, un šis gads kopumā ir visai pasaulei zīmīgs laiks, kas mudina mūs arvien biežāk aizdomāties par patiesi svarīgo. Rit jau astotais mēnesis, kopš Krievija sākusi nežēlīgo karu Ukrainā, astotais Ukrainas tautas cīņas mēnesis, lai aizstāvētu savas nācijas pamatvērtības – brīvību, teritorijas nedalāmību, kultūru un arī valodu.

Un šis laiks mums parāda, kā pielaidīgu attieksmi valsts valodas jautājumā agresorvalsts var izmantot par ieganstu saviem šaušalīgajiem noziegumiem. Krievijas iebrukums ir paātrinājis lingvistisko atmodu, jo krievu valoda tagad arvien vairāk asociējas ar militāru agresiju un daudzām zvērībām, kas tiek paveiktas.

Šodien es gribētu vaicāt: cik daudzi Latvijas iedzīvotāji atbalsta latviešu valodu ne tikai kā vienīgo valsts valodu, bet arī kā vienīgo mācību valodu skolās un cik daudzi no šeit, zālē, esošajiem to atbalsta? Jā, valodas maiņa ir lēns process un, lai runātu par daudz saliedētāku sabiedrību, mums, visticamāk, nāksies sagaidīt paaudzi, kura būs mācījusies tikai latviešu valodā un kuras pieaugušie bērni būs mūsu sabiedrības locekļi. Taču savu vērtību nosargāšana tautām nereti ir prasījusi daudz lielākus upurus nekā tikai laiku vai pacietību.

Šī gada 29. septembra balsojumam bija jānotiek jau deviņdesmitajos gados. Turklāt tas nav bijis tikai stāsts par neizlēmību vai drosmes trūkumu toreiz. Patiesībā šos 30 gadus mēs bijām spēlējušies ar uguni – ne tikai šķēluši sabiedrību un dalījuši bērnus pēc ģimenē lietotās valodas, bet arī riskējuši, ka tieši valoda var kļūt par palaidējmehānismu nežēlīgam karam. Bet mūsu pienākums mūsu bērnu un viņu bērnu priekšā ir pārtraukt šo spēlēšanos ar uguni. Tāpēc es ceru, ka šī diena kļūs par zīmīgu pagrieziena punktu, kad beidzot rīkojamies izlēmīgi un iestājamies par savas tautas pamatvērtībām, kad esam drosmīgi un bez upuriem iegūstam to, kas citām tautām nāk tik smagi. Mums ir jāmācās no šīs skaudrās situācijas. Tā ir mūsu atbildība, un tas ir mūsu pienākums visas Latvijas un nākamo paaudžu priekšā.

Šodien, 29. septembrī, ir jāizbeidz 30 gadus ilgusī klusēšana, kamēr tās sekas varam novērst ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, ar atbalsta sniegšanu un valodas prasmes papildu apguves iespējām, jo to, ko ukraiņi šodien izcīna smagās kaujās, mums ir iespēja panākt mierpilnās mācību stundās. Kamēr Ukrainā, cīnoties par vērtībām, tautai nākas vērot, kā sabrūk nami un skolas, mums skolas var kļūt par vērtību un latviskuma kalvi.

29. septembrim ir jākļūst par dienu, kad skolas sāk vienot, nevis šķelt, dienu, kad beidzot pieņemam lēmumu, ka visiem bērniem tiks sniegtas vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību latviešu valodā. Mūsu šodienas lēmums nozīmē drošu, iespējām bagātu nākotni katram bērnam, un es zinu, ka tādu Latvijā ir daudz. Viņi ir gudri, zinātkāri un spējīgi jaunieši, kam ir plašas nākotnes iespējas. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir dot šīs iespējas visiem bērniem mācīties valsts valodā un ļaut Latvijā izveidoties vienotai sabiedrībai.

Noslēgumā es vēlos pateikt lielu paldies maniem Izglītības un zinātnes ministrijas kolēģiem, kuri, neskatoties uz sākotnējo nedrošību pagājušā gada rudenī, kad sākām šo ieceri apspriest, bija gatavi spert šo soli kopā. Vēlos pateikt paldies arī bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, kurš, būdams amatā, veikdams pirmos soļus arvien lielāka latviešu valodas īpatsvara skolās nostiprināšanā, faktiski bija sagatavojis augsni šodienas lēmumam. Paldies maniem kolēģiem valdībā par atbalstu šīs reformas tālākai virzībai. Tāpat pateicos arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem par valstiski atbildīgu rīcību šo abu likumprojektu izskatīšanā. Un paldies katram no jums, kurš atbalstīs šos grozījumus. Paldies katram, kuram prāts un sirds vienmēr gan domās, gan darbos ir Latvijas pusē. Par stipru, par demokrātisku un vienmēr brīvu Latviju!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo tehnisko priekšlikumu?

L. Medne. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Ir izskatīti visi 23 priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – 1. (Aplausi.) Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Nr. 1520/Lp13) ir saistīts ar nupat izskatīto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1519/Lp13).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektam uz trešo lasījumu ir izstrādāts viens priekšlikums.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ievērojot to, ka likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā" tika atbalstīts priekšlikums par likuma spēkā stāšanos noteikumu izslēgšanu, šāds priekšlikums izveidots arī šajā likumprojektā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 16, atturas – 1. Likums pieņemts.

L. Medne. Paldies deputātiem par vēsturiskajiem balsojumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies izglītības ministrei par dalību Saeimas sēdē un arī debatēm. (Aplausi.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Tātad strādājam ar likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" (Nr. 1655/Lp13). Likumprojektu ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija atbilstoši... jo atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta sēdes protokollēmumam Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām atbildīgajām ministrijām bija jāsagatavo un Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 20. septembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts par speciālo kārtību Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanai, kurā norādīti arī likuma mērķi, termiņi... un arī termiņš, līdz kuram projekts jāīsteno.

Tātad komisijā uzklausījām ministriju, kas virza šo likumprojektu, bija arī dažādi jautājumi, un deputāti balsojot ierosināja atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību runāsiet? Tātad "par" vai "pret"? (Dep. R. Nemiro: ""Pret"!")

"Pret" steidzamības piešķiršanu likumprojektam – deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Aicinu neatbalstīt likumprojekta steidzamību tā iemesla dēļ, ka šis ir ļoti ilgtilpīgs un nopietns likumprojekts. Tas skar mūsu nacionālās intereses, tāpat tas skar arī tās atrunas, kuras mēs esam veikuši Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

Mēs esam vienojušies ar laiku atteikties no dabasgāzes izmantošanas kā fosilā kurināmā. Savukārt šis likumprojekts, tieši pretēji, šobrīd aicina noteikt sašķidrinātās gāzes terminālim īpašu statusu, tādējādi atbalstot dabasgāzes kurināšanu un izmantošanu enerģētikā. Jāteic, ka mēs nekad nevaram enerģētiku skatīt atrauti, vajadzētu skatīties uz tirgu kopumā. Tagad tā ir visnotaļ jau plaša teritorija – tās ir Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, nu jau ir pievienojusies arī Polija. Tādējādi gan Lietuvā esošais LNG terminālis, gan Igaunijā topošais LNG terminālis nodrošina papildu jaudas, kuras mēs varam glabāt Inčukalna dabasgāzes krātuvē.

Ir ļoti labi saprotams, cik tieši ir iespējams noglabāt, ir saprotams, kāda ir kapacitāte pārvades sistēmai, kā arī tas, cik šajā sistēmā var ietilpināt sašķidrinātās dabasgāzes termināļu, kuri jau šobrīd ir vai nu uzbūvēti, vai tūlīt tiks uzbūvēti. Līdz ar to vēl viens terminālis, kurš mums ir iecerēts Skultē, jūras piekrastē (kam, manuprāt, nepiekrīt neviens iedzīvotājs, kas tur atrodas, un viņus vajadzētu uzklausīt), šajā gadījumā ir nepareizs lēmums, jo jau šobrīd, ja sistēmas operatori savstarpēji varēs vienoties, ar šo kapacitāti varēs atrisināt dabasgāzes piegādes drošumu un neatkarību.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska, – šis likumprojekts tomēr paredz vēlmi saņemt kaut kādas valsts garantijas no Latvijas valstij piederošā uzņēmuma "Latvenergo". Attiecīgi šī projekta kvēlākais virzītājs ir vienas partijas ziedotājs, un tas nav nekāds noslēpums. Vēl arī nav īsti skaidrs, vai šajā procedūrā nav korupcijas risku. Un pats galvenais (tagad es runāšu kontekstā ar iespējamo pieteikumu Satversmes tiesai) – nav iespējams pietiekami izdiskutēt, izanalizēt visus riskus, tajā skaitā komisijas deputātiem un parlamenta deputātiem, attiecībā uz šī termināļa nepieciešamību, vides jautājumiem un ko vispār šis terminālis risina.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kas ir paredzēts, un komisijā par to ir runāts, – 15 minūtes – nav pietiekams, lai izrunātu, izdiskutētu un pietiekami kvalitatīvi izsvērtu jautājumu attiecībā uz to, vai šis terminālis ir vajadzīgs, vai šis likumprojekts ir jāskata steidzamības kārtībā.

Ja kāds sniegs pieteikumu tiesai (iespējams, ka tas tā būs), šis jautājums noteikti tiks skatīts arī caur prizmu, cik ātrā kārtībā, cik neizdiskutēts šis likumprojekts bija un kāda bija likumprojekta pieņemšanas procedūra. Jūs varējāt vēl piedāvāt 15 sekundes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" steidzamības piešķiršanu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šo likumprojektu pirmajā lasījumā varētu atbalstīt, ja tiktu izdarītas divas lietas. Komisija varētu to izdarīt.

Pirmais – šeit obligāti būtu jāsvītro 4. panta pirmā daļa, kur ir ierakstīts, ka tā tiek svītrota. Kas tad ir 4. panta pirmā daļa? 4. pants saucas... "[..] Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta trešā daļa". Tātad tā tiek svītrota. Daži vārdi par to, kas tad ir šī 19. panta trešā daļa. Tur ir teikts, ka atbilstoši 19. panta otrās daļas 4. punktam mākslīgo salu, būvju un enerģijas ražošanai nepieciešamās būves ceļ atbilstoši 14. pantam. Un viss šis sāls... tas ir pateikts 14. pantā. Tur ir teikts, ka Ministru kabinets konkrēti teritorijas plānošanas procesā nosaka ekosistēmas pieeju, ievēro vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānu, kā arī ievēro īpaši aizsargājamās dabas teritorijas piekrastē. Aizsargājamās jūras teritorijās noteiktās aizsargjoslas tiek ievērotas, nodrošinot bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmas ekonomisko un rekreatīvo kapacitāti.

Tātad vienu no galvenajiem pantiem, kas kūrorta zonā nosaka aizsardzības joslas un visu pārējo, kas saistīts ar jūras ekosistēmas ekonomisko un rekreatīvo kapacitāti, tiek piedāvāts svītrot. Komisija līdz šīm detaļām nemaz nav aizurbusies, jo ārkārtīgi interesanti uzrakstīts likums. Tātad 19. pants... atsaucas uz 19. panta otrās daļas 4. punktu, kur savukārt ir pateikts, ka jāievēro 14. pants par vides aizsardzību. Faktiski tiek svītrota šī ļoti būtiskā lieta. Varētu to arī svītrot, ja nebūtu terminālis teritorijā... kūrortā, kur ķīmiskam objektam nav nepieciešamās infrastruktūras, nav pievadceļu, nav avārijas novēršanas tehnikas, ziemā nav ledlaužu, ja tur aizsalst līdz dibenam (es pats Saulkrastos dzīvoju kādus piecus kilometrus no krasta), nav velkoņu un tā tālāk.

Varētu nepievērst tam uzmanību, ja nesen Dānijā nebūtu notikuši šie sprādzieni. Un, kā jūs redzat, kas tad notiek, ja gāzes vads eksplodē vai rodas kaut kādas noplūdes? (Atcerēsimies, ka Būtiņģē bija divas būtiskas noplūdes. Tur gan ir naftas vads, bet šis piesārņojums atnāca līdz Latvijai, to nevarēja novērst. Klaipēdā arī ir bijušas noplūdes gāzes terminālī.) Pašreizējā situācijā izdalās vairāki simti tūkstošu... metāna, kā ziņoja Dānijas vides aizsardzības dienests. Siltumnīcas gāzes tiek izmestas tik daudz, cik radītu apmēram pieci miljoni automobiļu. Baltijas valstīs esošie automobiļi nevar piesārņot apkārtni tā, kā šī gāzes caurules eksplozija... Līdz ar to, es domāju, tas ir viens nosacījums, kas jāsvītro.

Nākamais – es ieteiktu svītrot 2. panta otro daļu, ka būvei tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Tas absolūti nav vajadzīgs, un iemesli var būt tādi: patiesie labuma guvēji ir divas privātpersonas – Pīters Ragaušs un Arnfins Unums. 20 procentus ir nopirkuši "Virši", es nezinu, vai viņiem vēl ir tās akcijas. Vai ir nepieciešams piešķirt nacionālo interešu... valsts kaut kāda objekta statusu šādam privātam objektam?

Nākamais. Izrādās (kas ir vissmieklīgākais), ka šiem būvniekiem nav naudas, viņi paziņo, ka viņiem nav līdzekļu un viņi tikai tagad meklēs investorus. Nav zināmas izmaksu pozīcijas, kas saistītas ar objekta ietekmi uz vidi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Jauda šim objektam četras reizes pārsniedz Latvijas vajadzības, investori pieprasa valsts garantijas gāzes pirkšanai. Varētu šīs garantijas dot, un tad arī varētu būt šis nacionālā objekta statuss.

Savukārt, ja nebūtu šādas lietas: tātad piestātni pabeidz... Paldisku LNG termināli jau oktobra beigās. Es domāju, ka deputāti ir izlasījuši šo Paldisku LNG īpašnieka atklāto interviju, kur viņš pasaka gan izmaksas, gan visus pārējos faktus. (Latviešu valodā. Es varu iedot, ja kādu interesē.) Tātad termināļa jauda būs 30 teravatstundas, mierīgi apgādās visas Baltijas valstis, 30 kuģi gadā. Mēnesī var pienākt divi līdz trīs kuģi. Klaipēdā arī ir 30 teravatstundas, tātad kopā tās ir 60 teravatstundas, kas būs jau šoziem.

Baltijas valstu patēriņš, jūs zināt, ir kādas astoņas līdz 10 teravatstundas, jo mēs esam samazinājuši gāzi, mums vajag maksimāli 10 teravatstundas, lietuviešiem – 20, igauņiem – kādas astoņas. Tad jau ir 60... šoziem jau būs jauda 60 teravatstundas, bet ceļ poļi un somi.

Un tagad notiks ļoti interesanta lieta: pēc diviem gadiem parādīsies Skulte ar četras reizes lielāku jaudu, nekā tas vajadzīgs Latvijai, tātad vēl ar apmēram 40 teravatstundām. Kam vajadzēs 100 teravatstundas Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā ar kopējo patēriņu 38 teravatstundas? Brīvajā tirgū, protams, varētu vest uz Poliju, vēl kaut kur, bet termināļus jau ceļ visur, un tie visi būs šoziem.

Nākamais. Heiti Hēls, Paldisku LNG īpašnieks, piedāvā jau šoziem apgādāt visu Latviju ar gāzi, ja nepieciešams. Un kas ir interesanti (ko es arī nezināju, nupat atklāju) – gan "Latvijas Gāze", gan "Latvenergo" jau ir rezervējuši tur jaudas, jau ir tikušies un pārrunājuši, un ir vienošanās. (Starpsauciens: "Cik samaksāja?") Nezinu, cik samaksāja, bet vienošanās ir. Līdz ar to pēc diviem gadiem būs grūti viņus pārlikt uz turieni. Visa šī būvniecība būtu iespējama ar vienu nosacījumu – ja tiek noslēgts līgums ar "Latvenergo", ka pēc tiem diviem gadiem "Latvenergo" garantēs, ka viņi pirks... teiksim, to cenu un visu iegādāsies no Skultes termināļa. Vai tas tā būs vai nebūs, grūti pateikt.

Bet ir vēl viena lieta. Paldisku termināļa izmaksas ir apmēram 45 miljoni eiro – tikai –, jo tas ir kuģis, kas visu pārstrādā uz vietas, pa cauruli nopumpē, un pēc divi gadi, kad tirgū būs pārpalikums, viņi šo kuģi atdos tai firmai, no kuras to būs iznomājuši. Viņiem nav riska, nav zaudējumu un, galvenais, nav valsts garantiju. Ieejiet... un pārbaudiet – jūs varat ieiet Igaunijā... mājaslapā un izlasīt – nekādu valsts garantiju, ne kapeikas.

Ja šeit būtu pateikts, ka tas viss tiek būvēts pilnīgi droši, bez valsts garantijām un bez maksām, nebūtu nekādu problēmu. Bet es ar interesi noskatījos – Pūces kungs teica televīzijā, ka tomēr nedaudz būs jāmaksā. Un tas mani drusku pārsteidza. Kāpēc Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā divu privāto investoru interesēs, ja igaunis šeit pat piedāvā, ka nekas nav jāmaksā, viņi paši ceļ, paši uzņemas risku, un pēc diviem gadiem novāc? (Starpsauciens.) Tā ka par to nav maksas. Bet es saku – nav nekādu problēmu, lai privātie būvē. Izlasiet šo interviju ar Paldisku... Jauda būs pietiekama, šoziem gāzes apjoms arī būs pietiekams.

Baidīt nevienu nevajag, bet vajag svītrot divas lietas, kā es teicu, – atteikšanos no vides novērtējuma un nacionālā objekta statusu. Kāpēc privātais nevar būvēt bez šī?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Krišjānis Feldmans, Jānis Cielēns, Evita Zālīte-Grosa, Sandis Riekstiņš un Ainars Bašķis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 47. jautājuma izskatīšanai, proti, līdz likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" izskatīšanai pirmajā lasījumā, un pēc tam doties 30 minūšu pārtraukumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Ir!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu turpināta likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" izskatīšana un pēc tam Saeimas darba kārtībā tiktu izsludināts 30 minūšu pārtraukums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 29, atturas – nav. Kolēģi, turpinām darbu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Godātie kolēģi, deputāts Aleksandrs Kiršteins ļoti daudz kam pieskārās, ļoti būtiskiem jautājumiem šī likumprojekta kontekstā, līdz ar to es neatkārtošos, bet ņemiet to vērā.

Es savukārt vēlos jums nocitēt likuma mērķi: "Likuma mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi." Kur šeit, likuma mērķī, ir mūsu nacionālās intereses? Kur šeit ir minētas intereses dažādot piegādes ceļus, nodrošināt enerģētisko neatkarību, ar laiku mazināt atkarību no gāzes kā importētā energoresursa?

Nekas tamlīdzīgs šajā likumprojektā nav paredzēts. Vienkārši ir vēlme pēdējā dienā pirms vēlēšanām sasteigtā kārtībā iziet cauri šim likumprojektam – šodien sēdē, tad ātri komisijā un vēlreiz... pabeidzot šo sēdi. Šajā gadījumā absurds – pilnīgs absurds –, jo likumprojekts tomēr ir ļoti nozīmīgs, ļoti nopietns kontekstā ar mūsu enerģētisko neatkarību un prasa diskusijas, lai tās komisijā notiktu kvalitatīvā veidā, attiecīgi diskutējot gan ar nozares ekspertiem, gan ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo netālu no šī objekta un kurus noteikti ietekmēs... vides aspekti. Neaizmirstiet, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā apmēram 100 līdz 150 cilvēkiem būs arī saistība ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Un kāda tad šiem cilvēkiem ir interese... vai viņu tiesiskās intereses šeit nav aizskartas? Tas arī netiek vērtēts, likumprojekts vienkārši tiek dzīts cauri straujā tempā, līdz ar to par to būs arī jādiskutē.

Piegādes avoti. Mēs runājam par to, ka nevēlamies iegādāties gāzi no Krievijas. Bija pat atsevišķu deputātu priekšlikums Enerģētikas likumā, kurš pēc tam tika svinīgi arī "nogrozīts" un aizmirsts. Tā ka šo jautājumu mēs faktiski varam apzelēt arī tādā veidā: ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālī pienāks kuģis, kurš varēs pateikt, no kurienes šī gāze ir pienākusi? Neviens nevarēs to pateikt, neviens nevarēs to apliecināt. Līdz ar to neviens nav garantējis, vai caur šo Skultes termināli mēs dažādosim piegādes ceļus, un komerciālajās interesēs, visticamāk, būs atvest sašķidrināto gāzi no pēc iespējas tuvākas vietas. Un kura ir tuvākā vieta? Sanktpēterburga. Tādā gadījumā ir tieši otrādi – riski nevis samazinās, bet palielinās.

Vēl viens iespējamais scenārijs – tie uzņēmēji, kuri šobrīd skraida apkārt un, izrādās, ir bez naudas šī termināļa būvēšanai, ir nodibinājuši akciju sabiedrību, kuras akcijas pēc tam viņi mēģinās pārdot "Conexus Baltic Grid": lūdzu, iegādājieties infrastruktūras objekta akcijas, lai mēs varētu turpināt realizēt šo termināli!

Kolēģi, es jums saku: ja mēs stāvam dilemmas priekšā par to, kam šis jautājums būtu jārisina, – tas būtu jārisina infrastruktūras turētājam "Conexus Baltic Grid", kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi. Līdz ar to, ja akcionāri... un akcionāru vidū vairākums ir akciju sabiedrība "Augstspriegumu tīkls", kur kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija, kura tad varētu pieņemt attiecīgu lēmumu Ministru kabinetā vai attiecīgi pēc tam parlamentā un izdiskutēt, vai tas ir nepieciešams – "Conexus Baltic Grid" ietvaros šai infrastruktūrai nodrošināt vēl vienu paplašinājumu ar sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kurš atrodas... pēc tam izdiskutējot, – kur, skatoties uz ekonomisko pamatojumu, kā arī uz drošības aspektiem, nevis privātajam investoram, kurš ir bez centa un skraida apkārt, cenšoties kādam piedāvāt un iesmērēt šo sašķidrinātās dabasgāzes termināli kā akciju sabiedrību.

Šeit vispār nav vajadzīga nekāda steiga, šis likumprojekts ir attiecīgi jāskata, nu, pēc pāris nedēļām, lai varētu pieņemt izskatīšanai visus priekšlikumus, uzklausīt sabiedrības pārstāvjus, enerģētikas ekspertus, nevis 15 minūtēs, kā mums tūlīt piedāvās priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Vilciņam. (Zālē troksnis.)

A. Vilciņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Re, kā kungi diskutē par termināli. Tur ir normāls diskusiņš. Ko es varu vairāk pateikt par termināli? Kiršteina kungs jau pateica. Īstenībā visi kungi, kas šodien jau bija šeit un runāja, ļoti korekti un īstenībā dziļi... bija iedziļinājušies šā termināļa būvē, nianses pateica ļoti tuvu. Kiršteina kungs tikai vienu pateica – ka Igaunijā it kā neesot... Ir – tur uz vienu gadu ir garantijas, valsts garantijas, taču Latvijā, es nezinu, vai jūs to zināt vai nezināt, grib izvilkt cauri, ka valsts garantijas būs 10 gadi. Tad iedomājieties, kas tas ir, – ir gāze, vai nav gāzes, šis uzņēmums 10 gadus saņems valsts garantētu piķi, un tas viss ies no nodokļu maksātāju naudiņas.

Tātad vēlreiz – par ekoloģiju. Ja kāds zina – dabasgāze iet pa trubu, un tur tas, kā varētu teikt, sliktums praktiski ir ļoti maz redzams. Vai jūs zināt, cik daudz tajā mirklītī, kad lielais kuģis iet ar sašķidrināto gāzi, iziet gaisā visas sliktās vielas? Iedomājieties, līdz kādai temperatūrai gāze ir jāsasaldē, lai... kamēr to ved pāri dīķim, kā saka, – ja tā nāk no Amerikas... cik tajā mirklī viss tiek piemēslots! Un neviens – neviens! – no zaļajiem par to nerunā.

Starp citu, ja kāds vēl teica par Skultes iedzīvotājiem... bija tā, ka daudzi Skultes iedzīvotāji, kurus personīgi pazīstu, – neviens nav par to, lai tur kaut kas būtu. Protams, es varu pateikt vienu – pirmsvēlēšanu laiks ir sācies... divas dienas... un trīs vai četras partijas grib to visu dabūt cauri. Piedodiet, bet es domāju, ka tas ir aplam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Šodien no tribīnes dzirdēju daudz dīvainu, interesantu lietu, un nezinu, vai kaut kam no teiktā bija kāds segums un pamatojums, tāpēc es arī daudz nerunāšu.

Es vienkārši šodien lasīju medijos vienu ziņu tieši saistībā ar šo darba kārtības jautājumu. Citēšu no šīs ziņas: "Tā, piemēram, Lietuvas partneru piedāvājums, vispirms pavasarī liedzot "Latvenergo" pieeju terminālim nepieciešamajā apjomā un tagad liekot parakstīt 10 gadu līgumu, paredz iespēju nodrošināt Latvijai pusi no mums nepieciešamā patēriņa. Par šādu labvēlību gan būs jāmaksā 96 miljoni eiro, turklāt garantējot piegādes tikai pēc tam, kad tiks apmierināti savi, proti, Lietuvas, tirgotāji. Otru pusi, bet jau par lielāku summu, mums varētu nodrošināt somi un igauņi, arī, protams, tikai no tām jaudām, kas viņiem paliks pāri. Latvijas patērētājiem šī "reģionālā sadarbība" izmaksātu 282 miljonus eiro, salīdzinot ar 120 miljoniem, kas būtu jāsamaksā, ja Latviju apgādātu caur Skultes termināli.

Taču Ekonomikas ministrijai šobrīd ir vieglāk lūgt valdībai līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem – 247 miljonus eiro kārtējo gāzes rezervju iepirkšanai –, kas būtībā ir cīnīšanās ar neizlēmības sekām. Piemēram, vasarā bija iespēja iegādāties spot kuģus par 60 eiro megavatstundā brīdī, kad biržas cena bija virs 100 eiro megavatstundā. Tas nozīmē, ka varējām ietaupīt 40 līdz 50 miljonus eiro uz katru kuģi. Ņemot vērā, ka Latvijas gada patēriņš pērn bija 12 kuģi, ietaupījums ir acīmredzams."

Ja kādam ir citi skaitļi vai cita informācija par to, ko mums dod Skultes dabasgāzes terminālis, lūdzu, nāciet un runājiet, citādi, lūdzu, nevelkam garumā, jo katrs nokavētais laiks mums maksās vairāk.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu, ir diezgan tā fenomenāli, es pat teiktu – sirreāli, klausīties visu to, kas tiek pateikts no šīs tribīnes attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināli. Nu, kas te, kolēģi, nav skaidrs? Mums līdz šim vienīgais dabasgāzes avots ir bijis "Gazprom". Vai te kāds vēlas turpināt iegādāties gāzi no "Gazprom"? (Starpsauciens.) Nu, paceliet roku, tā teikt. Jo šie cilvēki te ir pavisam noteikti. Laikam nevar uzdrošināties pacelt roku, daži pat nesen runāja no tribīnes... kuriem "Gazprom" pirmajā vietā.

Vienīgais cits veids, kolēģi, kā dabūt sašķidrināto gāzi, ir caur termināli. Cerēt uz citiem? Uz lietuviešiem? Uz lietuviešiem bijām cerējuši, bet kaut kādu iemeslu dēļ mums nebija izdevies dabūt pietiekamu piekļuvi pie Klaipēdas termināļa. Ja Klaipēdas termināļa jaudas būtu sadalītas, tā teikt, proporcionāli Baltijas valstu patēriņam, mēs varētu pretendēt uz kādām 10–11 teravatstundām. Tā vietā mēs dabūjām šogad – cik? Divas, man šķiet, nu labi, ja četras... Divas – drīzāk. Kas būs tālāk, kolēģi? Mums elektrība... 60 procenti no mūsu patēriņa tiek nodrošināti ar dabasgāzi. Iedomājieties tādu scenāriju: ja šogad šajā apkures sezonā notiek arī desinhronizācija no BRELL (kas ir diezgan ticami), tas nozīmē, ka mūsu gāzes krājumi būs tukši pēc šīs apkures sezonas beigām. Kas tālāk? To gāzi, to pašu sašķidrināto, kaut kur vajadzēs iegādāties, vai ne?

Mums šodien tika ziņots, ka, piemēram, Vācijas koalīcija paziņojusi, ka Vācijā ir dziļa, nopietna krīze gāzes jomā. Un kas notiek te pie mums, Saeimā? Mums no tribīnes daži kolēģi stāsta – nu, kur tad steigties? Vajag taču paaicināt vēl kādus ekspertus un vēl kaut ko un vēl parunāt par to. Kāda steiga? Taču tiešām, kāda steiga?! Ja mēs paskatāmies uz to pašu Vāciju. Vācijā vēl maija sākumā (vēlreiz – maija sākumā) valdība pieņēma lēmumu samazināt birokrātisko izskatīšanas laiku saviem sašķidrinātās gāzes termināļiem 10 reizes – maija sākumā! Mums šodien ir septembra beigas, šis konkrētais likumprojekts runā par to, lai varbūt izveidotu termināli divu gadu laikā. Tad te pat steigas nav nekādas – divu gadu laikā! Tie paši vācieši izveidos savus termināļus, izveidos četrus termināļus (Starpsauciens.), no tiem viens būs jau šā gada beigās... nākamā gada sākumā. Igaunijā būs nākamā gada sākumā. Te mūs aicina – nu, nevajag nekur steigties. Kur tad mēs steidzamies? Nu, vajag vēl taču tā parunāt. Mēs jau tā maz – pusgadu – bijām runājuši.

Nu, kā es jau minēju, kolēģi, pirms kāda laika te kaut kādi pāris miljoni gadā tiek ieguldīti kaut kur mūsu valstī, lai turpinātu iegādāties to pašu "Gazprom" gāzi, un kādi vēl naivi cer, ka varbūt, varbūt tas viss kaut kā beigsies un atkal varēsim, tā teikt, turpināt to darīt. Kaut kā citādi to izskaidrot nevar, jo tā jau ir diezgan grūti noticēt savām ausīm un tam, ko es te dzirdu no šīs tribīnes.

Tāpēc aicinu, kolēģi, tomēr atbalstīt šo likumprojektu, jo to vajadzēja atbalstīt... šim likumprojektam vajadzēja parādīties vēl martā... aprīlī. Martā... aprīlī vajadzēja tam parādīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām Latvijas enerģētiskā drošība ir ļoti svarīga, un mums terminālis noteikti ir vajadzīgs, tikai, tikai... es personīgi domāju, ne Skultē un tikai ne tāds, kurš ir apvīts ar dažādām korupcijas shēmām. Tādēļ es domāju, ka faktiski mums šodien būtu jādiskutē par to, kur tas ir un ko mēs izmantojam, kādas enerģijas piegādes ceļus, lai būtu neatkarīgi no Krievijas enerģijas.

Bet, ja runā par šo dokumentu, kas mums visiem te nolikts uz galda... Jūs varat pašķirstīt un paskatīties, kas tur ir pievienots klāt. Tur ir pievienots arī no Ministru kabineta tāds pielikums.

Paskatieties, kas tai pielikumā tagad ir rakstīts un ko mēs varam izlasīt: "Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu [..]. 2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt. Fiziskās personas. Nē." Kā tad "nē"?! Tikko jūs visi runājāt, ka būs lētāka gāze, – nu, tātad ietekmē. Pagaidiet... tad raksta – "nē".

"Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību." – "Nē." Tautsaimniecība neko no tā neiegūs. Pagaidiet, koalīcija, ko tad jūs te esat sagatavojuši?

Ejam tālāk. "Horizontālās ietekmes." Ietekme uz vidi – vai projekts skar šo jomu? – Nē. Nē! Vispār nekāda ietekme uz vidi nebūs, tas nebūs jūrā... tur, es nezinu, kur tas būs, un tas vispār vidi neskars. Nu tad, man liekas, es nesaprotu, ko jūs te esat sagatavojuši.

Tad es ar ļoti lielu interesi paskatījos, ko daži citi mūsu kolēģi ir teikuši par dažādām lietām saistībā ar šo. Mēs vairākas reizes esam minējuši, ka šis Skultes terminālis varētu būt jauns OIK tieši šo saistību dēļ, ko uzņemsies... vienalga, vai tas ir "Latvenergo" vai kāda... vai valsts, vai valsts uzņēmums... un garantēs, ka noteiktu apjomu pirks. Un to vairākas reizes ir uzsvēruši investori. Ragauša... tātad Konservatīvo ziedotājs Ragaušs to ir teicis. Jā, mums vajag valsts garantijas. Līdz ar to tas ir jauns OIK projekts.

Un tad es paskatos, ko Vjačeslavs Dombrovskis kādu laiku atpakaļ... laikam gan viņš nebija tajā partijā, kur tagad, es nezinu, kurā viņš bija, tik daudzās ir bijis, bet viņš ir rakstījis rakstu "OIK afēra. Kāpēc Saeimas izmeklēšanas komisija nevarēja atrast vainīgos?". Un šajā rakstā... tas raksts ir pagarš, un beigās viņš min, ka OIK krusttēvs... Kā jūs domājat, ko Vjačeslavs Dombrovskis nosauca par OIK krusttēvu? Protams, mūsu pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu, jo Krišjānis Kariņš 2005. gadā, kad tika virzīts Elektroenerģijas tirgus likumprojekts, bija – kas? Ekonomikas ministrs.

Mēs visi zinām, cik OIK ir izmaksājis Latvijas valstij, tautai, katram Latvijas Republikas iedzīvotājam, vienalga, vai tas ir pilsonis, nepilsonis, iebraucējs, – visiem OIK ir izmaksājis milzīgu naudas summu. Un kas pie tā ir vainīgs? Krusttēvs Krišjānis Kariņš. Un tagad ir Kariņa valdība. Un Kariņa valdība acīmredzot saprot, ka šis OIK ir beidzies. Nu, tā ka paši mēs pieņēmām tādus lēmumus, viss, nu vajadzētu kaut ko jaunu. Vismaz uz atvadām. Uz atvadām šodien, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, tiek virzīts likumprojekts, kas, es teiktu, ir jauns OIK, jo te ir pilnīgi nepārdomātas lietas.

Pirmām kārtām, noņemot korupcijas ēnu, kas klājas pār šo projektu, un Konservatīvo acīmredzot sponsoru intereses, paskatīsimies, kāpēc ir izvēlēta Skulte. Saka, ka Skultē ir vislētāk. Varbūt, bet infrastruktūra labāka ir Ventspils, Liepājas un Rīgas ostā.

Kāpēc nevar būvēt Liepājas ostā? Nu, Liepājas ostā, protams, var attīstīt termināli. Vai nav gāzesvads uz Liepāju? Ir gāzesvads. Vai tur blakus nevar būvēt jaunu? Savukārt uz Skulti... plāno daudzām privātām zemēm – tas skars Vidzemes iedzīvotājus – uzlikt apgrūtinājumu būvēt, pēc tam šie privātie zemes īpašnieki tajās vietās nevarēs... Jā, zālīti pļaut varēs, govis varēs lauksaimnieki ganīt, graudus iesēt, bet neko jūs būvēt nevarēsiet, jo zemes vērtība kritīsies tajās vietās, kur ies pāri šis gāzesvads.

Daži aizstāvji saka – jā, bet uz Inčukalnu ir tikai 40 kilometri jāpumpē, ļoti ātri var aizpumpēt. Es atvainojos, no Norvēģijas pumpē gāzi tūkstošiem kilometru. Šobrīd ir Eiropas Savienības nauda, un tie ir Eiropas Savienības projekti, jūsu zināšanai, nevis biznesa sponsoru projekti. Eiropas Savienība ir ieguldījusi naudu starpsavienojumā starp Poliju un Norvēģiju, un tas iet caur Dāniju – tikko, tikko atklāts. Eiropas Savienība ir ieguldījusi naudu starpsavienojumā starp Lietuvu un Poliju. Un te ir runa par alternatīviem veidiem, kā Latvijā iegādāties gāzi.

Šobrīd tiek būvēts terminālis Paldiskos, un vēl ir plānā arī Somijā termināļi, un līdz ar to jautājums, kāpēc šie Konservatīvo sponsori prasa valsts garantijas... Loģiski, ka Latvijas terminālis nebūs ekonomiski izdevīgs, tas būs privātajiem investoriem ar mīnusa zīmi. Tāpēc noteikti ir jāpanāk, lai valsts garantē, lai valsts iepērk, lai ir jauns OIK.

Šie ir argumenti, kāpēc es personīgi nevaru atbalstīt nedz šo likumprojektu, nedz šo afēru. Jā, tā tiešām būs afēra, un to noteikti atcerēsies Latvijas iedzīvotāji ilgi, maksājot dārgi par elektrību. Un te nav runa tikai par atsevišķām mājsaimniecībām, te ir runa par visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tā ir elektrība, kas tiks ražota no šīs dārgās gāzes. Un tie ir mūsu uzņēmēji, kuri tagad jau nespēj samaksāt elektrības rēķinus.

Tai pašā laikā, lai runātu par dažādiem alternatīviem elektroenerģijas avotiem, koalīcija, piemēram, šogad bravūrīgi pieņēma lēmumu, ka kūdru neizmantos nākotnē. Latvija pieņēma lēmumu, ka kūdru neizmantos, somi jau pavasarī sāka rakt kūdru, lai tā izžūst. Somijā, Igaunijā var nopirkt kūdras briketes, kūdras granulas, starp citu, arī Latvijā ir uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju no šķeldas un kūdras, tādā veidā samazinot... Kūdra ir četras reizes lētāka par šķeldu šobrīd – četras reizes! –, rēķinot nevis uz tonnām, bet rēķinot uz megavatstundām, uz iegūto enerģiju. Kā jūs domājat, vai tā gāze, kas nāks caur Skultes termināli, būs četras reizes lētāka par šķeldu? Nu, aizmirstiet! Nebūs!

Tātad faktiski, kas bija jādara koalīcijai – nevis jārunā par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli un to, kā steigā šo koruptīvo likumprojektu virzīt cauri, bet tiešām jau pavasarī vajadzēja domāt, kā mēs iegūstam mūsu pašu resursu, kurš guļ Latvijas purvos. Te es atgādināšu, ka es runāju nevis par kaut kādām dabas lieguma teritorijām, bet par izstrādātiem kūdras purviem, kur ir noņemta augšējā kūdras kārta, kas ir paredzēta lauksaimniecībai, bet tur tagad mirkst ūdenī šī enerģētiskā kūdra. Protams, šobrīd to vairs izrakt nevar un tas nav reāli.

Tātad – ko koalīcija piedāvā, šo likumprojektu virzot? Jaunu OIK, slogu visiem Latvijas iedzīvotājiem un, es teiktu, arī, ļoti iespējams, atkarību no Krievijas, jo jau te, Saeimā, aizkulisēs virmo dažādas runas, ka patiesībā aiz šiem attīstītājiem stāv investori, kas ir saistīti ar Krieviju, jo, visticamāk, šo gāzi jau nevedīs no Āfrikas, nezinu, kādiem vēl citiem kontinentiem, daudz vienkāršāk ir atvest tepat no Pēterburgas. Kāda starpība, kur tā tiek sašķidrināta, kā to atvest? Noteikti, ka pārdevējs varbūt būs kaut kur ofšoros kādā ļoti mums vēlamā valstī Eiropas Savienībā, varbūt OECD valstī, bet rezultātā tā būs Krievijas gāze.

Tāpēc man ir lielas bažas, ka tie, kas virza šo likumprojektu... Vai te nav kaut kāda Krievijas interese, un es teiktu, ka drošības dienestiem tā labāk būtu jāpārbauda arī šī likumprojekta virzītāju saistība, jo man liekas, ka te lien ārā āža kāja, it īpaši mūsu "draugiem" (pēdiņās) Konservatīvajiem, kuri nekautrējas tikties ar Ragaušu, ar citiem investoriem kafejnīcās sēdēt... Jūsu ministrs Bordāns (Starpsauciens.)...

Un, ja būtu mūsu gadījumā Zaļo un Zemnieku savienības un mūsu premjera kandidāta Lemberga priekšlikums, tad Latvijā terminālis būtu pirms Klaipēdas, Latvijā terminālis jau darbotos septiņus, varbūt astoņus gadus (Starpsauciens.) un Latvija būtu enerģētiski neatkarīga, jo, tieši pateicoties tiem, kas sēž šajā zālē, šis projekts arī tika apstādināts, aizkavēts 2011. gadā. Un tagad dažas partijas, visticamāk, tiešām, kur ir bijušas koruptīvas sarunas ar konkrētiem investoriem, virza un attīsta šo projektu.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru – es iestājos par Latvijas valsts enerģētisko neatkarību, bet es aicinu vērtēt šo korupcijas ēnu, kas klājas pār projektu, un es ceru, ka gan prokuratūra, gan citas iestādes izvērtēs arī Konservatīvo darboņu saiknes ar investoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro otro reizi.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, šeit bija runāts arī par brīvu konkurenci, un, manuprāt, nevienam no mums nav iebildumu sašķidrinātās gāzes infrastruktūras būvniecībai, ja tā notiek uz tirgus principiem, bet šeit acīmredzami nav tirgus principi, šeit tiek pieprasītas garantijas iegādāties gāzi, iespējams, par fiksētu cenu, un jebkurš tirgus kropļojums agrāk vai vēlāk noved pie nodokļu maksātāju līdzmaksājuma pat tajā gadījumā, ja viņi gāzi nepatērē.

Neaizmirstiet īpašo gadījumu, kas bija "Latvenergo" TEC-2 būvniecības laikā. Tad arī šīs izmaksas, kuras ir uz gāzes koģenerācijas stacijas pamata, nosedza ar OIK uz visiem elektroenerģijas lietotājiem. Šeit notiks pilnīgi tas pats.

Šeit bijušais SASKAŅAS premjera amata kandidāts nāca, stāstīja, ka gāze nāks no Krievijas un tā tālāk. Iespējams, ka mums no tā vajadzētu atteikties pēc iespējas ātrāk. Vēlreiz – neviens nav garantējis, ka gāze uz LNG termināli nāks no Krievijas vai no Amerikas, vai no citām valstīm. Tas vispār nav nekādā veidā atrunāts, un neviens to nevarēs pārbaudīt. Terminālis eksistēs, pienāks kaut kāds kuģis, kurš ielaidīs gāzi sistēmā. No kurienes tas ir atnācis? Kas to varēs apliecināt, ka tas kuģis nav pilnā mērā vai daļēji uzpildījies kādā no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras objektiem? Neviens to nevarēs apliecināt.

Un neaizmirstiet, ka šobrīd jau pie infrastruktūras ir pieslēgta Klaipēda, kas nozīmē, ka mēs jau varam iegādāties gāzi caur Klaipēdas infrastruktūru. Tas jautājums – cik aktīvs ir enerģētikas uzņēmums, lai sev šādu iespēju nodrošinātu. Jā, tā ir pilnīga taisnība – vai uzņēmums ir pietiekami aktīvs? Tur akcionāram būtu jātur rūpe, jāskubina šis enerģētikas uzņēmums, kas pieder Latvijas valstij, un jāsaprot, vai tur pilnīgi visas darbības ir izdarītas savlaicīgi, lai dabasgāze attiecīgajā brīdī par attiecīgi labāko cenu būtu iepirkta.

Otrs jautājums. Likumprojektā ir paredzēts šo dabasgāzes termināli uzbūvēt līdz 2024. gada 15. septembrim. Kur tad mēs steidzamies? Kur mēs steidzamies? Divarpus gadi, lai uzbūvētu sašķidrinātās gāzes termināli. Mēs vēlamies tam šodien... nē, ne mēs visi, bet ir atsevišķas partijas, kuras vēlas šodien tam nodrošināt visu gludo ceļu. Un tas ir tikai viena iemesla dēļ – šo sestdien ir vēlēšanas un kāds tajās var vinnēt, kāds – zaudēt. To izvēlēsies vēlētājs. Bet šodien ir ļoti liela vēlme paspēt visu izdarīt tā, lai par savlaicīgi nepieņemtiem lēmumiem nevajadzētu atskaitīties saviem sponsoriem, piemēram, Ragaušam.

Es aicinu šo jautājumu šodien nepieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā, bet izdiskutēt to komisijā un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, piemēram, trīs nedēļas. Viss būs kārtībā. Kur mēs steidzamies? Nodošanas laiks – 2024. gada 15. septembris. Vēl ir ļoti daudz laika.

Un par to analfabētismu – cik daudz juridiska rakstura kļūdu ir salaists šajā sasteigtajā likumprojektā – jau runāja deputāts Armands Krauze.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mums te, Saeimā, vienā spārnā ieperinājušies pseidopolitiķi, kuri ar saviem pseidopētījumiem... par miljoniem iztērētās nodokļu maksātāju naudas... bīda savu politisko spēku oligarhu biznesa projektus. Visi ļoti labi zina, ka Ragaušs ir Konservatīvo partijas sponsors. Viņi bīda šo projektu tikai viņa interesēs. Par valsts naudu nodokļu maksātājiem tiek uzgrūsta vēl viena shēma.

Visi ļoti labi zina, ka Konservatīvo partijas... parlamentārais sekretārs Butāna kungs te dedzīgi aizstāvēja projektu. Satiksmes ministrija ir korupcijas perēklis – perēklis! Šis projekts ir tipiska shēma, kuru jūs bīdāt viena sava politiskā spēka oligarha interesēs. Nekādas valsts intereses un drošības intereses šis projekts neaizstāv un nepārstāv.

Un tagad par pseidopētījumiem. "Latvenergo" jau iegulda miljardu "Latvijas valsts mežos", lai būvētu vēja parku. "Latvenergo" jau ieguldīja vairākus miljonus saules parku būvniecībai. Kāpēc netiek aprēķināts, kāda apjoma enerģiju nodrošina jau šie projekti? Kāpēc tādā ātrumā tiek bīdīts šis fiktīvais drošības projekts? Mēs visi zinām, kas stāv aiz šīs partijas līderiem, – Krievijas organizētā noziedzība. Un šis politiskais spēks, tagad aizejot, vēlas vēl nodrošināt sev interesējošu finansējuma plūsmu savam oligarham.

Nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt šo projektu, un es uzskatu, ka sabiedrībai un vēlētājiem jāzina patiesība par shēmām un politisko korupciju. Diemžēl zinātnieki, kuri arī atrodas šīs ministrijas pakļautībā, izšķērdēja trīs miljonus eiro fiktīviem... pseidopētījumiem, kā griezt augļus un dārzeņus, bet neieguldīja ne kapeiku, lai nodrošinātu pētījumus par to, kā varētu izmantot kūdru apkures nodrošināšanai, kā izmantot ģeotermālos avotus un ūdeņus Latvijas siltuma nodrošināšanai.

Es uzskatu, ka šo koruptīvo politisko projektu nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tie, kas runāja no tribīnes! Ja jūsu rīcībā ir informācija par kādiem koruptīviem darījumiem, aicinu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, bet nevis bez pierādījumiem runāt šeit, Saeimas sēdē.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie deputāti! Palūgšu nedaudz arī uzmanības, daudz neaizkavēšu, jo šodien es jūtos kā lidmašīnā, kad nāk virsū kaut kāda turbulence, kad vēji ir apkārt... jo parīt ir vēlēšanas.

Un kāpēc lidmašīnā, nevis automašīnā? Tāpēc, ka lidmašīnā no tevis nekas nav atkarīgs, bet automašīnā ir ilūzija, ka tu vari kaut kā izvairīties. Lidmašīnā tu esi pakļauts pilotam, un šajā gadījumā pilots ir koalīcija, un koalīcija visu jau ir nolēmusi, tāpēc šodien neatkarīgi no tā, kurš un cik ilgi runās, šis mazais papīrītis tiks apstiprināts, tāpat kā par astoņiem miljoniem tika apstiprināta zemes atpirkšana, tāpat kā ar mazpazīstamu uzņēmumu, kam apakšā ir... karteļa celtnieki sapulcējušies, tiek celts cietums, tāpat kā mēs šodien jau pieņēmām vajadzīgu, bet arī apmēram tāda līmeņa likumu.

Tagad par likumprojektu. Normālā lietu kārtība ne tikai valstī... es domāju, ka valsts – tas ir ļoti, ļoti augstu... bet arī jebkurš privāts cilvēks, ja viņam ir nodoms un vajadzība... un vajadzību nevar noliegt – visticamāk, ka vajag. Un neviens nenoliegs, ka šajos apstākļos bezmaz pirmais uzdevums mums ir nodrošināt savu energoneatkarību, pirmais uzdevums mums ir būt drošiem, ka mums ir nākotne... To mēs nevaram noliegt.

Bet ko dara cilvēks, ja viņš kaut ko grib izveidot, kaut ko būvēt? Pirmais – viņš kārtīgi izpēta, kas viņam ir vajadzīgs. Un te mēs lasām, ka neviens Paldiskos pat īsti nav bijis, tikai tā aizmuguriski. Mēs tikko ar Ašeradena kungu runājām, kā savulaik apbraukājām... Viens premjera zvans, viens ministra zvans... visas Baltijas valstis tomēr ir vienotas un saprot, ko katra dara. Tas ir tehnikas jautājums, lai saprastu.

Pieņemsim, ka vajag. Tad ir pētījums, no kura es saprotu... ekonomiskais vai kaut kāds cits pētījums, ar ko iepazinušies no tiem, kas balsos, ir kādi pieci procenti, jo neviens to nav redzējis, ieskaitot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un te mēs lasām anotāciju. Anotācijā rakstīts, ka vidi, izrādās, šis projekts neskar, teritoriju attīstību neskar, tas neskar arī klimata neitralitāti, un varbūt tomēr viena labā ziņa – galīgi nav apieta ietekme uz vidi – tā būs jāvērtē. Visticamāk, to šobrīd arī pieņems.

Atgriežos pie pasūtītāja. Ja tu esi pasūtītājs, tad ir divi uzdevumi. Pirmais – iedot nosacījumus, uz kādiem noteikumiem tu vari nākt un būvēt. Nu, divos teikumos te ir, bet galīgi detalizēti, es domāju, īsti nav, jo te potenciālajam investoram nav skaidrs, vai viņam kāds raks tranšeju līdz Inčukalnam. Te nekas no tā visa nav skaidrs. Bet, pat ja to pieņem, tālāk nāk konkurss. Te nav rakstīts, ka būs kaut kāds konkurss. Normāla lietu gaita ir tad, kad valsts kā pasūtītājs izsludina tenderi, izsludina interesentiem... pieteikties, un tad, kad viņi uzrodas, piemēram, divi vai trīs, – tad tu ar viņiem tiecies, un pirmais, ko tu noskaidro, vai viņiem ir nauda, vai viņi var to īstenot, kur viņi dabūs gāzi, kā viņi to atvedīs. Bet nu tad atbildiet... šeit nav.

Ne jau valsts te rīkojas. Kaut kādi cilvēki jau kaut ko ir nodibinājuši, viens no Amerikas atbraucis, visus nošarmējis un teicis, ka viss būs, un tagad viņš pasaka – viņam nav naudas... nav arī nosacījumu. Reāli... kas tagad pēc tā īsti notiktu? Viņš meklētu investoru un vienkārši savu biznesu... jo viņš ir panācis, ka nevajag ietekmi uz vidi, ka nevajag vēl daudz ko. Tas ir kolosāls instruments, ko pārdot. Pēc tam naudiņu sadalīs, amerikānis pazudīs... ja kādu atradīs... un būs jau neatgriezeniski.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vēlēšanas ir parīt, mēs tāpat atgriezīsimies pie šī jautājuma, nu, atgriezīsimies. Šīs divas lapeles ir Latvijas nākotne enerģētikā? Piedodiet, tā tas nav!

Es saprotu, kāds būs balsojums, un mēs to nevaram iespaidot, jo viens ir saņēmis vienu, otrs – otru. Lai veicas! Bet jau svētdien būs jauna diena un, visticamāk, mēs atkal sēdīsimies pie galda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Tikai dažas piezīmes.

Butāna kungam es varu pateikt, ka es balsošu "par", jo es atbalstu šo priekšlikumu, un ceru, ka komisija pieņems nepieciešamos labojumus.

Es pārbaudīju arī par tām valsts garantijām Igaunijai. Nē, tur būvē Alexela piestātni, kas jāpabeidz līdz oktobrim. Un tās ir tās garantijas. Ja viņi to nepabeidz, tad tur ir problēmas ar kuģi, līdz ar to tās nav garantijas par iepirkšanu, tās ir garantijas par to, ka valsts palīdzēs, ja tur būs problēma ar cauruli, bet labi...

Es domāju, ka komisijai... Ko es gribu pateikt – trīs lietas... Ā, te vēl daži teica, kas būtu bijis, ja pirms diviem vai pirms 10 gadiem (to Butāna kungs teica) terminālis mums jau būtu uzcelts. Es pateikšu tā – ja pirms mēneša būtu privatizēta "Latvijas Gāze" (Kā to Vācija izdarīja – četrus uzņēmumus, varbūt jau piekto ir privatizējusi... nacionalizējusi, piedošanu, nacionalizējusi Krievijai piederošos uzņēmumus vai tos, kur akciju kontrolpakete bija "Gazprom". Vācijas valdība nacionalizēja, Butāna kungs.)... Ja mēs šodien nacionalizētu "Latvijas Gāzi", tad mums šinī brīdī (Starpsauciens.) Inčukalnā būtu 16 teravatstundas – Latvijai piederētu 10 iepumpētās teravatstundas, un sešas mēs vēl varētu tirgot. "Latvijas Gāze" būtu iepirkusi... mēs to nacionalizētu, bet nu labi...

Tātad te jau teica, problēma – nav naudas. Nu labi, dievs ar to naudu, varbūt dabūs. Visi runā, kas būtu bijis pirms gadiem. Bet kas būs pēc diviem gadiem? Ir vajadzīga ļoti vienkārša analīze. Es domāju, komisija paskatīsies.

Un te ir ļoti vienkārši. Es paskatījos, kas būs pēc diviem gadiem, un pateikšu: Vācija, Francija, Nīderlande ievērojami palielina savas LNG uzņemšanas jaudas, pašreiz visur Eiropā notiek LNG termināļu būvniecība, kas apmierinās visas vajadzības pusotra gada laikā. Eiropas Komisija uzskata par vajadzīgu iepirkt gāzi pēc vienotas cenas. (Es nezinu, vai tas izdosies vai ne.) Tā rezultātā politiskā komponente gāzes piegādē izzudīs pēc pusotra līdz diviem gadiem, gāzes cena kritīsies un mēs nonāksim tuvu tiem skaitļiem, kādi bija pirms kāda pusotra gada.

Tātad šāda analīze ir vajadzīga – kas notiks pēc diviem gadiem, kad gāzes cena jau būs atgriezusies, kad visa Eiropa būs pilna ar termināļiem un (kā jau es teicu) kad būs par simt miljoniem lētāks terminālis Paldiskos.

Bet es saku – šajā pirmajā lasījumā es balsošu "par".

Ko es gribu ieteikt komisijai, mans pēdējais vēlējums, lai neteiktu, ka Konservatīvie ir iepinušies finansiālā afērā, un lai neteiktu, ko jau tagad saka, ka viņi grib atmaksāt savam sponsoram. Lai tas tā nebūtu, komisijā izsvītrojiet divas lietas – atstājiet novērtējuma uz vidi 4. pantu, nevajag to svītrot, un izsvītrojiet nacionālā objekta statusu, tas nav vajadzīgs, absolūti nav vajadzīgs. To var būvēt privāti godīgā konkurencē, absolūti ievērojot vides aizsardzības noteikumus, un sākt būvēt kaut vai tūliņ. Tā ka divas lietas. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Es apbrīnoju to pacietību, ar kādu šajā zālē joprojām sēž Meisteres kundze. Es tiešām šo cilvēku apbrīnoju, jo viņa bija vienīgā, kas atļāvās pateikt tos vārdus jau komisijā: vai Saeimai, šai Saeimai, un deputātiem ir palicis kaut mazliet... kaut kas no tā, ko sauc par deputāta cieņu. Manuprāt, šis ir otrs pasākums, kurā šī cieņa tiek pazaudēta, un, par spīti dažu bļāvieniem zālē, nekas neapturēs to, ka šobrīd, priekšvēlēšanu trakumā, jūs katrs parādīsiet savu seju, cik jums ir interese un cik jums nav intereses par saviem vēlētājiem, vai tā uzrodas reizi četros gados, vai tā ir pastāvīgi.

Par šo likumprojektu. Ir dīvaini lasīt, ka visās priekšvēlēšanu programmās ir rakstīts: mēs cīnīsimies par enerģētisko neatkarību. Nomainot gāzes piegādātāju, par kādu enerģētisko neatkarību jūs taisāties runāt? Paši sevi mānāt? Šobrīd nav svarīgi, no kuras puses nāk gāze, vienalga esam atkarīgi no tā, cik šis gāzes piegādātājs ir gatavs piegādāt vai nepiegādāt un par kādu naudu. Ja šis piegādātājs vēl nāk ar it kā labu piedāvājumu, taču līdzi bonusā jāpērk kaut kāds štrunts, tad tas man atgādina padomju laikus, kad, lai kolhozā dabūtu traktoru, klāt bija jāņem štrunts, kas nevienam nebija vajadzīgs. Šeit ir atgriezušies tie paši kolhozu laiki – lai dabūtu kaut ko valstij svarīgu, klāt jāpaņem kaut kāds mēsliņš, un šajā gadījumā šis mēsliņš – pie gāzes klāt nāk "smaciņa", kas nāk līdzi ar investoru. Vai šī "smaciņa" izvējosies? Diez vai.

Cilvēki, kas ar apbrīnojamu pacietību šobrīd lobē gāzes projektu, savulaik tikpat veiksmīgi uzsēdināja Latviju uz gāzes adatas no Krievijas. Atceramies, kas tiek sadedzināts TEC, ražojot elektrību? Jā, tā ir gāze, lai gan varēja būt šķelda – vietējais resurss, varēja būt kūdra – vietējais resurss. Diemžēl tanī brīdī lobēja un teica, ka, nē, nē, gāze – tas ir uz visiem laikiem, mums savu enerģētisko neatkarību nevajag, mēs esam tik jaudīgi, ka visu pirksim no ārzemēm. Un nu atkal ir pienācis brīdis, kad jāizšķiras, vai šī enerģētiskā neatkarība tiešām būs. Tā nebūs – nebūs, tāpēc ka šis pasākums atkal atgādina kārtējo gāzes adatu... kas mūs atkal veicīgi uzsēdinās uz adatas. Tā laikam ir tāda narkomāna cienīga uzvedība, ko šobrīd piekopj koalīcija, – ka mūsu valsti vajag padarīt atkarīgu no kaut kā, lai visu laiku varētu turēt tādā zināmā spiedienā.

Kolēģi, es tomēr aicinu jūs visus (lai gan liela daļa jau vairs neklausās, jo viņi jau zina, kāds būs lēmums) tomēr padomāt par vietējiem resursiem, par vietējiem ražotājiem un nepakļauties kārtējam "laimes lācim", kas mūs iecels saulītē. Es saprotu, kolēģi jau zina, kāds būs balsojums, un es saprotu, ka šodien šis būs jau otrais likums, kas tiek iesviests dzirnavās un izlaists cauri.

Es vēlreiz izsaku savu cieņu Meisteres kundzei par atļaušanos pateikt to, ko cilvēki reāli domā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos tikai uzsvērt to, kas izskanēja komisijas sēdes laikā, – šis likumprojekts nekādā veidā neskar nekādus jautājumus par valsts atbalstu.

Vēlos informēt cienījamos deputātus, ka, tāpat kā Ekonomikas ministrija izstrādājusi šo likumprojektu un nosūtījusi, aicinot to steidzami izskatīt, tāpat Ekonomikas ministrija arī nosūtījusi materiālu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, ar kuru visi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti ir iepazīstināti, – tātad ar ekonomisko izvērtējumu, tehnisko risku izvērtējumu un juridisko risku izvērtējumu. Materiāls ir uz 20 lapām, starptautiskais auditors to ir veicis, un komisijas deputātiem tas ir pieejams. Tā gan ir ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc deputātiem ar to atbilstoši arī jāapietas.

Šobrīd aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Saskaņā ar komisijā lemto man ir jāaicina Saeima atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā (Starpsaucieni. Smiekli.), ja vien deputātiem nav iebildumu. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Nemiro kungam ir iebildumi.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Tādā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana – Saeimas šodienas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Nemiro!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – divas nedēļas, tas ir 13. oktobris. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē...?

R. Nemiro. 20. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Kam ir priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krauzem!

A. Krauze (ZZS).

Man ir priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Krauze. Novembra pirmajā sēdē.

K. Feldmans. Neatbilst kārtības rullim. (Starpsaucieni: "Mēs nevaram citā Saeimā!"; "Cita Saeima!")

Sēdes vadītāja. Nē, tas nav iespējams.

Godātie kolēģi, ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 13. oktobris un izskatīšanu Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī. Par šo priekšlikumu mēs balsosim – par tālāko priekšlikumu, proti, 13. oktobris un 20. oktobris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" – šā gada 13. oktobris, par likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – šā gada 20. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 41, atturas – 8. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts, un paliek spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, līdz šā gada 29. septembra pulksten 16.45, un izskatīšana – Saeimas šā gada 29. septembra sēdē.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... neredzu, Gundars Daudze, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins... neredzu, Viesturs Liepkalns, Regīna Ločmele... nav, Inguna Rībena, Edvīns Šnore, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Inese Voika un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Evita Zālīte-Grosa, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un Ieva Akuratere lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Ir!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 29. septembra sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums"! (Starpsauciens: "Kur viņš ir? Es neredzu!") Pie iesniegtajām izmaiņām. (Starpsauciens: "Nav!") Kolēģi, pie iesniegtajām izmaiņām elektroniskajā darba kārtībā. Un tika dalīts arī Saeimas sēdē. (Starpsauciens.)

Kolēģi, vēlreiz... Vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts "Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" otrajā lasījumā izskatīt pirms darba kārtības 17. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. (Pauze.)

Darba kārtībā – likumprojekts "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums" (Nr. 1558/Lp13).

Uz otro lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus un izskatījusi tos.

1. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. panta 5. punkta tekstā vārdus "(kaskādes finansējums)". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina izteikt likuma 1. panta 6. punktu šādā redakcijā: "kiberdrošības kompetenču kopiena [..] – subjektu kopums, kurā ietilpstošie subjekti atbilst Regulas 2021/887 8. pantā noteiktajam un kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Nacionālā koordinācijas centra uzturētajā kopienas dalībnieku reģistrā". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 3. pantu ar vārdiem "un tas attiecas uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7. panta otrās daļas 1. punkta tekstā vārdus "pēc Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pieprasījuma". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 7. panta otrās daļas 2. punkta tekstā vārdus "iekšējās kontroles sistēmā" ar vārdiem "grantu vadībā". Tātad ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 8. panta pirmās daļas 3. punkta tekstā vārdus "Valsts kontroles un kompetento Eiropas Savienības institūciju" ar vārdiem "kompetento nacionālo un Eiropas Savienības institūciju". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Precizē Ministru kabineta nosakāmo grantu vadības mehānismu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 9. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Precizē – vārdu "adresi" aizstāj ar terminu "juridisko adresi". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 11. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē 11. panta otrās daļas tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 12. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē 11. panta trešās daļas tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. – aizsardzības ministra Pabrika redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 14. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. panta otrās daļas tekstā vārdus "(administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu)". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 15. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Precizē lēmuma par kopienas dalībnieka reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai izslēgšanu no kopienas dalībnieku reģistra apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 16. – aizsardzības ministra Pabrika redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 17. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Precizē 18. pantu "Projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 18. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē 19. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 19. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 19. panta trešo daļu, mainot turpmāko daļu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 20. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 19. panta ceturtās daļas ievaddaļā un 4. punkta tekstā vārdu "pārvaldes". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 21. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 20. panta piekto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 21. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 24. panta tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. – aizsardzības ministra Pabrika...

Sēdes vadītāja. 22. priekšlikums...

R. Znotiņš. Es atvainojos.

22. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 24. panta tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 25. panta teksta otro teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 24. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 26. panta sestās daļas tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 25. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 26. panta septīto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un visbeidzot 26. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus, kas paredz likuma spēkā stāšanās termiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Eiropas Kiberdrošības kompetenču centra 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārvaldīto grantu vadības likums" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieroču aprites likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kristapa Eklona priekšlikums, kurā... ir tehniski precizējumi. Komisija... Atšķīrās no sākotnējās likuma redakcijas ar to, ka... tomēr atstāja šeit nepilsoņus... Viņiem tā kā būtu varējušas palikt šīs ieroču atļaujas, tomēr komisija tam nepiekrita, izveidoja savu priekšlikumu. Līdz ar to 1. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 2. – deputāta Edvīna Šnores priekšlikums, kurš paredzēja, ka Latvijas nepilsoņiem, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, izsniegtās ieroču atļaujas tiek anulētas šā gada... nevis šā gada, bet nākamā gada – 2023. gada – 1. jūnijā. Komisijā tomēr bija vienošanās par to, ka tiek noteikts, ka šis termiņš ir līdz 2023. gada 1. septembrim. Līdz ar to 2. priekšlikums tika daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Un pēdējais – 3. – komisijas priekšlikums. Mēs noteicām šo pārejas noteikumu – termiņu, līdz kuram tiek anulētas šīs ieroču atļaujas. Proti, tas ir 2023. gada 1. septembris. Un tika atbalstīti arī citi precizējumi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 8, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (Nr. 1622/Lp13). Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Likumprojekta mērķis ir atvieglot būvniecības procesus – vienkāršot atsevišķu būvju (piemēram, pirmās grupas un otrās grupas palīgēkas) būvniecības procesus, kā arī neparedzēt šajos procesos saņemt ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu būvdarbu pabeigšanas apstiprināšanai.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums.

1. – Tieslietu ministrijas priekšlikums, kurš paredz papildināt pārejas noteikumus ar 48. punktu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Vairāk priekšlikumu nav.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā".

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas maina termiņu, līdz kuram nodevas maksātājam ir jāizveido klientiem pieejami finanšu pakalpojumi, saimnieciskās darbības ieņēmumu konti. Proti, nosaka šo termiņu – 2022. gada 1. decembri. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 2. priekšlikums. Ir runa par to pašu termiņu – 1. decembri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 3. – komisijas priekšlikums. Koriģē kārtību, kādā iesniedz deklarāciju par 2022. gadu (sakarā ar šo termiņa maiņu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Komisija atbalstīja likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam.

Aicinu Saeimu darīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu – "Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā".

Uz otro lasījumu netika saņemti priekšlikumi.

Komisija likumprojektu atbalstīja pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" iekļaut darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" (pirms 17. punkta – likumprojekta "Grozījums Latvijas Bankas likumā") – izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Likumprojekts "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi vienu – finanšu ministra Jāņa Reira tehniska rakstura – priekšlikumu un vienbalsīgi atbalstījusi to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1653/Lp13), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi, apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā", Ministru kabinets šā gada 27. septembra sēdē apstiprināja četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un visiem juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai.

Tātad – kādi ir šie četri atbalsta pasākumi, kas tiek ar šiem likuma grozījumiem noteikti? Pirmais atbalsta risinājums mājsaimniecībām paredz diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu: centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 līdz 150 eiro par megavatstundu valsts kompensēs 50 procentu apmērā, savukārt tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par megavatstundu, valsts kompensēs 90 procentu apmērā.

Otrais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Mājsaimniecībām dabasgāzes tirgus cena tiek noteikta identiska regulētās dabasgāzes cenai 108,7 eiro par megavatstundu. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro par megavatstundu segs valsts kompensācija.

Trešais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām – visām mājsaimniecībām pirmajām 100 kilovatstundām ik mēnesi tiks piemērota fiksēta maksa 160 eiro par megavatstundu, un valsts kompensēs atlikušo starpību līdz tirgus cenai. Savukārt par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kilovatstundām mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kilovatstundas mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurei.

Ceturtais atbalsta pasākums tiks attiecināts uz visiem juridiskajiem lietotājiem, tai skaitā uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēm, slimnīcām, baznīcām. Visiem juridiskajiem lietotājiem valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50 procentu apmērā virs elektroenerģijas cenas – 160 eiro par megavatstundu.

Atbalsti, ja mēs šos grozījumus pieņemsim, tiks piemēroti no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, savukārt juridiskajām personām – līdz 31. martam, un tie tiks automātiski piemēroti rēķinos. Šo likumprojektu pirmajā lasījumā komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi.

Lūdzu arī deputātus balsot "par".

Sēdes vadītāja. Par steidzamību...

R. Dzintars. Jā, es atvainojos, un komisija aicina noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1653/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Dzintars. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau vairākas Saeimas sēdes esmu sniegusi priekšlikumus un centusies pierādīt energoresursu cenu griestu noteikšanas nepieciešamību un efektivitāti Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam. Visās šajās priekšlikumu iesniegšanas reizēs tie tika noraidīti, tomēr šodien Ekonomikas ministrija ir iesniegusi... Lai arī tā būtu Ekonomikas ministrijas iniciatīva, vēlos teikt, ka nav jau svarīgi, kurš iesniedz un kurš politiskais spēks virza un pieņem galējo likumprojektu, bet svarīgi ir tas, ka tas tiek pieņemts ātri un tautas interesēs, lai gan šobrīd jau atkal tas tiek pieņemts novēloti. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi jau labu laiku kā saņem astronomiskus rēķinus.

Ir jāsniedz mērķēts un efektīvs atbalsts Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tos nešķirojot, lai nenāktos dzīvot nepietiekami apkurinātos vai izgaismotos dzīvokļos, lai senioriem nenāktos atteikties no medikamentiem vai uzturvērtīgas pārtikas iegādes, lai uzņēmējiem nenāktos zaudēt konkurētspēju kaimiņvalstu starpā, masveidā atlaist darbiniekus, slēgt uzņēmumus un radīt jaunu imigrācijas vilni.

Ir absolūti nepieņemami, ka elektroenerģijas cena biržā diennakts laikā svārstās vairāk nekā par 1000 procentiem un ka galapatērētāji maksā teju 10 reizes lielāku cenu par pašizmaksu. Lai gan Ministru kabineta grozījumi to daļēji atrisina, pašreizējais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums un tā grozījumi ir nepilnīgi, tāpēc uzskatu, ka ir vitāli nepieciešams nodrošināt... Pirmkārt, noteikt fiksētu maksu par vienu elektroenerģijas kilovatu, nodrošināt, ka Latvijā saražotā kilovata galalietotājiem norādītā cena nepārsniedz 13 centus, kā arī elektroenerģijai, dabasgāzei un degvielai ir nepieciešams noteikt samazināto PVN likmi piecu procentu apmērā. Un arī 100 kilovati mājsaimniecībām noteikti nav pietiekami, jo par pārējo būs jāmaksā pēc pilnās cenas.

Otrkārt, ekonomiskā sloga, ko rada energoresursu cenu pieaugums, samazināšana mājsaimniecībām, uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, piemērojot elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājumu pilnā apmērā un piemērojot obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu pilnā apmērā.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā ir solis pareizajā virzienā, tomēr, redzot, ka šobrīd "Latvenergo" pusgadu noslēdz ar rekordlielu peļņu, atbalsta mehānismi sabiedrības ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai ir jāpalielina. Cenu griestu noteikšana un pasākumi cenu stabilizācijai ir nepieciešami, bet nepietiekami.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas vēl piebilstams komisijas vārdā?

R. Dzintars. Paldies Petravičas kundzei par atbalstu.

Es tikai vēlreiz atgādinu, ka visi komisijas deputāti, kas piedalījās sēdē, atbalstīja likumprojektu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" (Nr. 1653/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes, un izskatīšana – šodienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 29. septembris pulksten 17.35, izskatīšana – Saeimas šā gada 29. septembra sēdē.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Bankas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 20. septembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Latvijas Bankas likumā" trešajā lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Latvijas Bankas likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" (Nr. 1597/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir mazināt nodokļu maksātājiem administratīvo slogu un nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu ar informāciju datu analīzei, nodokļu administrēšanas darbību un nodokļu administrācijas pārbaudes lietderības izvērtēšanai un veikšanai, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei riska informācijas identificēšanai. Kopējais saņemamo Kredītu reģistrā iekļauto ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienests uz individuāla pieprasījuma pamata ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra nodokļu revīzijas vai audita nepieciešamības analīzei. Likumprojektu komisijā izskatīja un atbalstīja skatīšanai Saeimas sēdē.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1261/Lp13).

Uz otro lasījumu esam saņēmuši 23 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 8. panta trešās daļas 20.⁵ punktu – pēc skaitļa "35.⁵" ar skaitli "35.⁶". Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta pirmo daļu. Paredz... ienākumu, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām... tātad noteiktajā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Vai deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret un atturas – nav. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni.)

R. Znotiņš. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta pirmo daļu ar 35.⁶ punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta pirmo daļu ar 35.⁷ punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta pirmo daļu un ir saistīts ar tātad... "ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu" kompensāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu ar jaunu pantu un paredz izslēgt vairākas daļas, kas ir saistītas ar īpašajiem noteikumiem saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz izslēgt 11.¹ panta astotajā daļā vārdus un skaitli "ievērojot šā panta 6.¹ daļā noteikto ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. – deputāta Znotiņa priekšlikums. Skar ieguldījumu kontu īpašos noteikumus un paredz, ka konta īpašnieks sniedz ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam informāciju par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam un tam piesaistītajiem kontiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Pastāstīšu, kolēģi, pēc būtības par 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. – savu priekšlikumu. Tātad visi šie priekšlikumi ir saistīti savā starpā un principā atvieglo kārtību individuālajiem ieguldītājiem, kas izmanto vienoto ieguldījumu kontu. Līdz šim ir bijis pietiekami daudz neprecizitāšu, kas padara šo ieguldīšanu sarežģītu, bet, kā mēs redzam, sabiedrībā tas paliek aizvien populārāk. Cilvēki iegulda akcijās, un līdz ar to arī šos birokrātiskos šķēršļus, kā arī dažkārt situācijas, kad bankas, piemēram, nepaziņo Valsts ieņēmumu dienestam vai arī Valsts ieņēmumu dienests nepaziņo bankām, neapmainās ar šo informāciju... Tātad ir nepieciešams šīs lietas precizēt, lai tas viss... šī birokrātija tiktu noņemta un šos ieguldījumus individuālajiem investoriem būtu maksimāli vienkārši veikt.

Principā dažādās redakcijās arī visi šie priekšlikumi – 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. – to risina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti 8. – komisijas atbalstīto priekšlikumu atbalsta.

R. Znotiņš. 9. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Tātad šajā gadījumā paredz, ka Kontu reģistra likuma subjekts sniedz informāciju par atvērto ieguldījumu kontu Kontu reģistra likumā paredzētajā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt 11.¹³ pantu ar piecpadsmito daļu un pēc būtības runā par tiem ieguldījumu kontiem, kas nav Kontu reģistra likuma subjekti, tad šīm iestādēm ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām ir jāsniedz informācija par atvērto ieguldījumu kontu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 11. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Runā par ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kam ir atvērts ieguldījumu konts, bet kas nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai arī ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, tad šādos gadījumos nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz taksācijas gada beigām informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 12. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Runā par to, ka, balstoties uz iespējami nepārprotami noteikto konkrēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un konkrēto nodokļu maksātājam piederošo ieguldījumu kontu, šādas neprecizitātes nav uzskatāmas par pamatu konta neatzīšanai par ieguldījumu kontu, un principā precizē, kā Valsts ieņēmumu dienestam šādos gadījumos būtu jārīkojas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Paredz... runā par Valsts ieņēmumu dienestu un tā atbildību. Ja Valsts ieņēmumu dienests nav ticis laikus informēts par kādu nodokļu maksātāja ieguldījumu kontu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja vainas dēļ, tas nevar tikt uzskatīts par pamatu konta neatzīšanai par ieguldījumu kontu. Tātad precizē to. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 14. – arī deputāta Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt 11.¹³ pantu ar deviņpadsmito daļu un paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina nodokļu maksātājiem iespēju pēc pieprasījuma gūt informāciju par visiem nodokļu maksātāja ieņēmumu kontiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir informēts. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 15. – deputāta Reiņa Znotiņa un deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Paredz nodokļa likmes piemērošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītajiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem... kas tiek noteikta trīs procentu apmērā. Un šis būtu, teiksim, tāda nodokļu regulējuma izlīdzinājums, reģionālajā kontekstā mēs līdz šim esam bijuši visneizdevīgākie, krietni neizdevīgāki nekā Igaunijā, kur nodokļu sistēma paredz šo regulējumu, un arī Lietuvā. Šis regulējums uzlabo mūsu konkurētspēju reģiona aspektā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Līdzīgs. Šeit gan nosaka likmi nevis trīs procentu apmērā, bet piecu procentu apmērā, nedaudz precizē redakciju, bet būtība paliek tā pati. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma, kas gūts par kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, uzskata to dienu, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 18. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz izslēgt 19. panta devītās daļas otro teikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 19. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 20. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 21. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē likumprojekta grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 22. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā ietverto norādi par iepriekš paredzēto likuma spēkā stāšanos, kas vairs nav aktuāli. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova identisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, tātad līdz 2022. gada 6. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Meliorācijas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Meliorācijas likumā" (Nr. 1549/Lp13) un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tā mērķis ir precizēt Meliorācijas likumā noteiktos terminus... definēt jēdzienu "meliorācija", kā arī precizēt pašvaldības tiesības un pienākumus meliorācijas jomā. Likumprojektā precizēts meliorācijas kadastrā iekļaujamo personu datu apjoms, lai nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību vienā informācijas sistēmā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un lēmusi likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Meliorācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 1, atturas – 9. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Meliorācijas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. oktobris, un izskatīšana – Saeimas 20. oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 13. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 20. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, un paredz precizēt un papildināt likumu ar jauniem noteikumiem attiecībā uz naudas sodu piemērošanu komercprakses īstenotājiem, tai skaitā attiecinot to uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību komercprakses tiešsaistes tirdzniecības vietās, informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā, paredz atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ietekmju publicēšanu.

Tā ka šis ir svarīgs likumprojekts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Vitenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 27. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 27. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Brīvprātīgā..."" (Dep. A. Skrides starpsauciens. Dep. J. Vitenbergs: "Iešu." Smiekli.) Paldies ziņotājam.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Brīvprātīgā darba likums"" (Nr. 1538/Lp13), ko iesnieguši deputāti Mārtiņš Šteins, Evita Zālīte-Grosa, Anda Čakša, Evija Papule, Inga Goldberga, Vita Anda Tērauda un Inese Voika, un Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" (Nr. 1632/Lp13).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Andris Skride ziņos par abiem likumprojektiem kopumā, un arī debates būs par abiem likumprojektiem kopumā. Balsosim vispirms par deputātu iesniegto likumprojektu, pēc tam – par komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Vārds Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Paldies. Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Tātad izstāstīšu likumprojekta būtību. Tā mērķis ir veicināt brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, veikt brīvprātīgā darba nodarbinātības uzskaiti, kā arī radīt elastīgākus nosacījumus darba organizētājiem brīvprātīgā darba īstenošanā. Mērķis ir arī veicināt brīvprātīgā darba kā pirmās darba pieredzes jaunietim prestiža paaugstināšanu, uzlabojot brīvprātīgā darba īstenošanas sistēmu.

Šobrīd nav noteikta kompetentā iestāde, kas atbildētu par brīvprātīgā darba īstenošanu, un tas rada brīvprātīgā darba sadrumstalotību, veicina normu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu. Likumā ieviešot jaunu pantu, tiek noteikta valsts iestāžu kompetence brīvprātīgā darba jomā, respektīvi, Labklājības ministrija nodrošina brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, savukārt Sabiedrības integrācijas fonds atbilstoši savai kompetencei nodrošina brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu.

Tāpat esošā sistēma neveicina nepilngadīgu personu iesaisti brīvprātīgajā darbā, pašreizējais normatīvais regulējums ir pārāk deklaratīvs, tādēļ nepieciešams radīt sistēmu, ar kuras palīdzību tiktu veicināta cilvēku iesaiste brīvprātīgajā darbā un tajā iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu atzīšana darba tirgū.

Brīvprātīgo darbinieku skaits lielāks ir vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem, un, kā var spriest, brīvprātīgo kustībā vairāk iesaistās jaunieši, taču ievērojams skaits brīvprātīgo ir arī senioru grupā. Brīvprātīgie darbinieki veic ļoti dažādus darbus, sākot no projektu vadītājiem, pasākumu vadītājiem, tulkiem, beidzot ar autovadītājiem. Likuma grozījumi pozitīvi ietekmēs sabiedrības līdzdalības rādītājus un palielinās brīvprātīgā darba atspoguļojumu tautsaimniecības rādītājos.

Komisijā tika iesniegts deputātu grupas izstrādātais likumprojekts, komisijā tas netika atbalstīts, bet tika papildināts un izstrādāts komisijas alternatīvais likumprojekts.

Vispirms balsosim par deputātu grupas iesniegto likumprojektu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mārtiņa Šteina, Evitas Zālītes-Grosas, Andas Čakšas, Evijas Papules, Ingas Goldbergas, Vitas Andas Tēraudas un Ineses Voikas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Brīvprātīgā darba likums"" (Nr. 1538/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 66, atturas – nav. Likumprojekts ir noraidīts.

A. Skride. Komisija lūdz atbalstīt alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" (Nr. 1632/Lp13).

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" (Nr. 1632/Lp13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Skride. Šī gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 14. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1536/Lp13), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Bašķis.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 20. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1536/Lp13) otrajā lasījumā.

Diemžēl neviens priekšlikums netika saņemts.

Lūdzu jūs apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1536/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bašķis. Komisijā termiņu noteicām – viena nedēļa, tas ir, līdz šā gada 6. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1590/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās... Likumprojekta būtība ir papildināt likumu ar personu kategoriju, attiecībā uz kurām iekšlietu ministrs var pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no valsts, – tie būs bēgļi; valsts, kas piemēro Šengenas nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos, valstspiederīgie; personas, kam Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja; kā arī citas valsts valstspiederīgie.

Noteikt izceļošanas liegumu būs iespējams ne tikai kā līdz šim – ja valsts drošības iestāde ir sniegusi informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas Republikas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību –, bet arī tad, ja valsts drošības iestāde būs sniegusi ziņas, ka pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai savas neaizsargātības dēļ, neapzinoties tikt iesaistītai nacionālo drošību apdraudošajās darbībās.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Nr. 1590/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" (Nr. 1548/Lp13) otrajā lasījumā.

Diemžēl priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 4. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. oktobris.

Likumprojekts "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" un atbalstījusi to.

Atgādinu – likumprojekts paredz, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteikumi nav piemērojami, ja atsavina tādu valsts mantu, kuru izmanto operatīvajam darbam un kuras piederība tiek slēpta.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 4. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 4. oktobris.

Likumprojekts "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Sveiki, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 1481/Lp13 – "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir izskatījusi iesniegšanai galīgajā lasījumā. Likuma mērķis, kā jūs, iespējams, zināt, ir nozīmīgs – veicināt enerģētisko drošību un neatkarību, un likums domāts, lai atvieglotu un paātrinātu kārtību, kādā būvējamas enerģijas apgādes būves.

Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par garajām stundām, visiem, kas piedalījās šajā procesā – šī likumprojekta veidošanā.

Likumprojekts ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas, un daudzi priekšlikumi, par kuriem es runāšu, nav atbalstīti vai ir daļēji atbalstīti, tādēļ ka ir tikuši iesniegti kādā no iepriekšējām iterācijām.

Tātad uz galīgo lasījumu ir saņemti 103 priekšlikumi. Mēģināsim dinamiski tos izskatīt.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdus "vēja elektrostacija" ar vārdiem "vēja parks". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 2. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdus "vēja elektrostaciju" ar vārdiem "enerģijas ražošanas būvju". Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās vēja elektrostaciju būvniecības kārtības likums". Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 1. pantā ietverto terminu tvērumu ar vārdiem "Teritorijas attīstības plānošanas likumā"... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Likumprojekta 2. pantā minēto likuma mērķi izsaka šādā redakcijā: "Likuma mērķis ir sekmēt atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicināt Latvijas Republikas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazināt klimata un vides negatīvo pārmaiņu procesus." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizvietot likumprojekta 3. pantā aprakstītās likuma darbības jomas ar aizstājošiem vārdu savienojumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 9. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Precizē likuma darbības jomu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 10. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 12. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Veidojot vienotu likuma darbības jomas aprakstu un nosakot, ka... likums nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostacijām ar vismaz 50 megavatu jaudu būvniecībai, saules paneļu būvju būvniecībai – ar vismaz 10 megavatu jaudu, būvdarbiem, kas nepieciešami iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai, kā arī infrastruktūras būvniecībai Latvijas iekšējos ūdeņos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojekta 4. panta tvērumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 15. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Par 5. panta termina korekciju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas tehnisks priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 18. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda tehnisks priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 19. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas tehnisks priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 21. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda tehnisks priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 23. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz noteikt teritoriālos intervālus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.  Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atkal ārkārtīgi pavirši un vieglprātīgi – neievērojot ne vides nosacījumu, ne savā laikā izstrādātos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumus. Tātad mans priekšlikums ir noteikt attālumu atkarībā no vēja elektrostacijas augstuma. Tas ir daudzās valstīs, tas nav mans izgudrojums.

Mēs varam paskatīties britu un citu valstu ieteikumus, bet mans priekšlikums ir šāds: mazās, līdz 50 metriem, – 1000 metru attālumā; līdz 100 metriem – 1500 metru attālumā; līdz 150 metriem – 2000 metru attālumā; un tās, kas ir tā saucamās... ar ko mēs lepojamies, pasaulē lielākās – 300 metru... tātad jūs mērāt no zemes līdz lāpstiņas augstākajam punktam, tā ir trešdaļa kilometra,  – tātad trīs kilometru attālumā.

Mans priekšlikums ir atstāt kaut kādus 800 metrus. Iedomājieties, trešdaļu kilometra augsti torņi – manuprāt, tā ir liela bezatbildība, un es ātri pateikšu, kāpēc. Savā laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un attiecīgi arī būvniecības... kas tur... vides novērtēšanas birojs... bija izstrādāti ieteikumi būvniecības laikā, ko nezin kāpēc komisija nav ņēmusi vērā, un šī ietekme ir: teritorijas sagatavošana; būvmateriālu transportēšana, konstrukciju uzglabāšana; ūdensapgāde un notekūdeņu novadīšana; izmeši būvniecības laikā – betons, tērauds, dažādi atkritumi, retie metāli; atkritumu izvietošana un apsaimniekošana; satiksmes traucējumi.

Iedomājieties, brauc cauri kaut kādam ciematam... 800 metru attālumā milzīgi treileri, kas velk konstrukcijas, dažāda tehnika... montāžas laukumi, pagaidu būvju izveide, uzturēšana, teritorijas sakopšana pēc būvdarbiem, pabeigšana saistībā ar piegulošo teritoriju dabas vērtībām. Ekspluatācijas laikā trokšņi un vibrāciju ietekme uz ainavu, mirgošanas efekts... atstarošana nav pētīta, bet mirgošanai līdzīga ietekme uz biotopiem, dabas daudzveidību... kultūras mantojums. Blakus var būt kāds kultūras vai arhitektūras piemineklis... vai baznīciņa. 300 metru augsts tornis... elektromagnētiskie starojumi un tā tālāk.

Un pēdējais. Drošība – lidojumu drošība. Rotora lāpstiņu apledošana – ledus gabali lido pat līdz 500 metriem (tas ir izpētīts) no šiem trīssimt metru augstajiem. Man šeit teica, ka modernajās elektrostacijās nekāda apledošana nenotiek. Tās ir pilnīgas muļķības. Atcerēsimies ziemu Teksasā, kur no drošības viedokļa visi torņi tika apturēti, tie nedrīkstēja ražot, jo vētrās vējš bija tik liels, ka tas bija bīstami dzīvībai. Tie ir paaugstināta riska objekti, bīstami videi. Un es pateikšu interesantu piemēru. Polijā līdz šim... no 2016. gada ir spēkā noteikumi, kas atļauj būvēt vēja turbīnas tikai tādā attālumā no ēkām, kas lielāks par desmitkārtīgu vēja turbīnu augstumu. Tātad, ja tur ir 300 metri... trīs kilometri.

Tālāk. Eiropas Komisijas rekonstrukcijas fonda distances... likumā... izrādījās, ka poļiem nedod naudu, ja viņi neizmainīs un nesamazinās šos attālumus, un viņi bija spiesti piekāpties Eiropas Komisijai – samazināt, lai varētu būvēt pie apdzīvotām vietām.

Es domāju, ka tā ir sulainība jebkurā gadījumā. Es nesaku, ka vajag obligāti šādus attālumus, bet man ir žēl, ka komisija nav ievērojusi šos principus – dažādus attālumus, ņemot vērā dažādus augstumus.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams par 23. priekšlikumu?

G. Zamurs. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tikai tas, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 43, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. Tātad turpināsim. 24. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst (Starpsauciens: "Balsojam!")... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!"; starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – nav, pret – 40, atturas – 8.

Kolēģi... Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 26. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 27. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atrunā teritorijas, ārpus kurām nepieciešams vēja elektrostaciju sākotnējais izvērtējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 29. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 30. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Iekļauts 34. un 35. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 31. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 32. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 33. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paskaidro būvniecības sākotnējā izvērtējuma veikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu – 7. – pantu "Vēja elektrostaciju būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums un procesa termiņi". Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par termina maiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 37. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Par termina maiņu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 38. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apraksta darbības akceptu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojektu ar 9. pantu – ar nosacījumiem vēja elektrostaciju būvniecībai uz meža zemēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 43. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts...

Sēdes vadītāja. 43. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts...

G. Zamurs. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. Tā, un tagad ir četrdesmit... kurš?

Sēdes vadītāja. Ceturtais.

G. Zamurs. Tagad ir 44., kas ir Pleša priekšlikums? (Starpsauciens: "Nē, Čudas.")

44. – tātad arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 45. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Vārdu maiņa. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 46. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Arī tehnisks – vārdu maiņa. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 47. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 48. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 49. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 50. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Papildina likumprojekta 8. pantu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 51. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Tāds pats kā 50. – Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 52. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Papildina 8. panta otro daļu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 53. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Papildina likumprojekta 8. panta otro daļu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 54. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Veido pantu, kas nosaka nacionālo interešu objektu noteikšanas procesu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 56. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 57. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 58. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 59. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 61. – deputāta Jura Pūces tehnisks priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 62. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Noteic, ka ministrija ir tiesīga pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību. Daļēji atbalstīts, iekļauts 63. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 63. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Izveido 11. pantu, kas nosaka finanšu nodrošinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likumprojekta 10. pantu par Ministru kabineta kompetenci. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbalstīts, ja?

G. Zamurs. Atbalstīts. Jā, es atvainojos, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 67. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Maina likumprojekta 10. panta nosaukumu un daļu kārtojumu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 68. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tehnisks, daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 69. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Tehnisks, daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 70. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 71. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 72. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 73. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tas... izskatās – atbalstīts priekšlikums. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 75. – komisijas priekšlikums, kur viss iepriekš minētais apvienots. Nosaka Ministru kabineta kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 76. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Maina likumprojekta ceturtās daļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 77. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 83. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 78. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Maina būvatļaujā ietverto projektēšanas maksimālo termiņu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 79. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Maina būvatļaujā ietverto projektēšanas maksimālo termiņu no viena uz 18 mēnešiem. Atbalstīts, iekļauts 83. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 80. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Noteic, ka maksimālajā projektēšanas nosacījumu izpildes termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad būvatļauja ir apstrīdēta vai pārsūdzēta. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 83. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 81. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Papildina 11. pantu ar jaunu daļu. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 82. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 83. – komisijas priekšlikums. Tas skaidro būvniecības ierosināšanas procesu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 85. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Par īpašumtiesību saskaņošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 85. priekšlikums paredz izsniegt būvatļauju ar zemes īpašnieka atļauju vai gadījumos, kad to nosaka normatīvie akti un zemes īpašnieks ir informēts. Tātad viņa atļauja atsevišķos gadījumos nav vajadzīga – viņš ir informēts. Uz viņa privātās zemes var būvmateriālu noliktavu uzbūvēt, pievadceļus iztaisīt, atkritumus tur atstāt un tā tālāk... un pēc tam uzcelt, teiksim, 800 metrus no logiem trešdaļu kilometra augstus torņus, un viņam nekas nav jāprasa. Tas būtu ļoti skaisti, ja latviešu uzņēmēji būtu sacēluši šos parkus...

Es tagad paskatījos... ārkārtīgi interesanti. Tārgalē, skatos, igauņi ir īpašnieki, Zemgalē zviedru parku viņi būvē, rindā stāv lietuvieši... saskaņošana... ar savu projektu. Interesanti, kāpēc viņi savā zemē neceļ? Viņiem teritorijas ir aptrūcies, ja? Tātad viņi bez atļaujas cels uz Latvijas pilsoņu zemes šos parkus, peļņu izvedīs, atstājot troksni, mirgošanu, būvmateriālu noliktavas, nesakārtotu lietus ūdens novadīšanu un tā tālāk.

Varētu jau atbalstīt to, protams, jo mēs jau esam patrioti un katra latvieša, teiksim, pienākums no dzimšanas ir padarīt laimīgu sveštautieti, vai ne? Un tāpēc mēs esam gatavi bez zemes īpašnieka atļaujas atļaut būvēt šos parkus, ja vien nebūtu viena nelaime. Tie, kas ir mācījušies fiziku, zina, ka vēja enerģija ir izkliedēta enerģija, var mēnešiem nepūst... jēgas no tās nav nekādas lielās. Tas ir privāts bizness, bāzes enerģija tā nav. Ļoti labi – ja jūs uzceļat savu parku, tad eksportējiet, saņemiet naudu, bet nestāstiet, ka tās ir nacionālās intereses!

Un beigās – tā vietā, lai uzceltu vienu TEC (ar 1000 megavatiem), ko darbina ar kūdru un šķeldu, – mēs taisām šādus murgainus projektus, uzspļaujot Latvijas pilsoņu interesēm.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, bet, ja ne, tad noraidīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

G. Zamurs. Komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 86. – deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāta Pūces priekšlikums! 86. – deputāta Pūces priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

G. Zamurs. Labi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 87. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 88. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 89. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 90. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 91. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 92. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 93. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Ierosina, ka būvatļauju izdod, ja Ministru kabinets noteic "nacionālo interešu objekta statusu paredzētajai darbībai tikai pēc vēja elektrostaciju parku projektu prioritizēšanas". Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 94. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 95. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 96. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 96. – komisijas priekšlikums. Veido likumprojekta 14. pantu, kas nosaka būvatļaujas izdošanu un tās apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 97. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 98. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 99. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 99. – komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 100. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisku terminu maiņa pārejas noteikumos. Daļēji atbalstīts, iekļauts 102. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 101. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Daļēji atbalstīts, iekļauts 102. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 102. – komisijas priekšlikums. Tas veido likumprojektā pārejas noteikumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 103. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2024. gada 31. decembrī. Nav atbalstīts, paliekot pie redakcijas, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. Deputāti nav atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Neiebilst.

G. Zamurs. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai", kurš turpmāk sauksies "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums".

Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 3, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Krišjānim Feldmanam – paziņojumam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Informēju, ka pēc piecām minūtēm sāksies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labvakar! Nav reģistrējušies 25 deputāti: Uldis Augulis, Gundars Daudze, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne... jā, paldies, redzu (Starpsauciens.)... pagaidi, Armands Krauze... nav, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Viesturs Liepkalns, Regīna Ločmele, Eva Mārtuža... redzu, paldies, Eva... Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča... redzu, Ēriks Pucens... es redzēju, jā, paldies... Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Edvīns Šnore... nav, Jānis Tutins... redzu, paldies... Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Inese Voika un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde...

Ir diezgan daudz priekšlikumu iesniegts, tāpēc ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par pārtraukumu... nu, vismaz 45 minūtes. Ja būs nepieciešams, mēs pagarināsim.

Tātad – pārtraukums līdz pulksten 19.15, un ir iespēja to pagarināt, ja komisija darbu nebūs beigusi.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Lūdzu, pievērsiet uzmanību darba kārtībai, lai Saeimas sēde varētu noritēt efektīvi; lai nebūtu jāgaida uz tabulām.

Darba kārtība ir mazliet grozīta. Mēs sāksim ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", tad izskatīsim lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nodosim komisijai likumprojektu... un pēc tam skatīsim likumprojektus, kuri ir skatīti komisijā. Un, cerams, tabulas pa to laiku būs arī sagatavotas. Tā ka – taupīsim laiku. Es ceru, ka nav iebildumu pret šādiem darba kārtības grozījumiem.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Kolēģi, turpinām darbu. Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (Nr. 1482/Lp13). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir izskatījusi un iesniegusi izskatīšanai galīgajā lasījumā. Arī šī likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana. Tas izstrādāts kontekstā ar mūsu iepriekš atbalstīto likumprojektu.

Uz likumprojekta galīgo lasījumu esam saņēmuši 22 priekšlikumus un tos tūlīt izskatīsim.

1. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz limitēt reižu skaitu... to, cik reižu var kompetentās institūcijas aicināt ekspertus gatavot atzinumu par atbilstību normatīvo aktu prasībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 2. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Paredz jaunu likumprojekta pantu – "Saīsinātā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra vēja elektrostacijām". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 4. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Paredz mainīt kritēriju termoelektrostacijas izbūvei... kuras izbūvei nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Proti, paredz šo jaudu mainīt no 100 uz 300 megavatiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 5. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tehnisks. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 6. – komisijas priekšlikums. Nosaka izņēmumu, ka jaunbūvējamam autoceļam ar garumu līdz vismaz 10 kilometriem nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, ja autoceļš nepieciešams "tādu vēja elektrostaciju būvniecībai, kurām piemērojams Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. – komisijas priekšlikums. Precizē, kāda veida ostām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. – deputāta Jura Pūces priekšlikums. Paredz palielināt pārstrādes apjoma tonnu skaitu atkritumu dedzināšanas iekārtām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, no 10 uz 100 tonnām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 9. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tehnisks. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 10. – komisijas priekšlikums. Paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams gaisvadu augstsprieguma elektrolīnijām, kuru spriegums ir vienāds vai lielāks par 220 kilovoltiem un garums lielāks par 15 kilometriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 12. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 13. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 14. – komisijas priekšlikums. Tas precizē, kādām vēja elektrostacijām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

G. Zamurs. 15. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz, ka sākotnējais izvērtējums nepieciešams vismaz 500 hektāru apūdeņošanas sistēmas pārbūvei, ja paredzētās darbības iespējamā norises vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 16. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz, ka sākotnējais izvērtējums nav nepieciešams komersanta ceļa būvniecībai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 17. – komisijas priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 18. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumu – spēkā stāšanās termiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 19. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumu – spēkā stāšanās termiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 20. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Arī tas ir par pārejas noteikumu – spēkā stāšanās termiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu – spēkā stāšanās termiņu. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. Un 22. – komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šodienas sēdē izskatīja Ministru kabineta 2022. gada 27. septembra rīkojumu Nr. 671 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru izsludināta ārkārtas situācija uz Latvijas un Krievijas robežas. Nosaukšu būtiskāko šajā konkrētajā rīkojumā.

Tātad ārkārtas situācija izsludināta uz trīs mēnešiem, proti, no šā gada 28. septembra līdz šā gada 28. decembrim, Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas pamatojums ir daļējās mobilizācijas izsludināšana Krievijas Federācijā, lai pastiprinātu karadarbību Ukrainā, kā arī nepieciešamība veikt pastiprinātas kontroles Latvijas Republikā, lai novērstu iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.

Rīkojums paredz, ka tiek slēgta Pededzes robežšķērsošanas vieta. Tāpat rīkojums pamatā paredz arī papildu resursus un iestāžu piesaistīšanu Valsts robežsardzes atbalstam, kā arī nosaka piemaksu, virsstundu apmaksu un citus jautājumus, kas nepieciešami pastiprināto pārbaužu veikšanas un apdraudējuma novēršanas īstenošanai.

Komisijā, uzklausot ministriju un iestāžu pārstāvjus, kā arī citus pārstāvjus, ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijas–Krievijas pierobežā esošajā situācijā tika atzīta par nepieciešamu, samērīgu un atbalstāmu.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krišjāņa Feldmana, Evitas Zālītes-Grosas, Ainara Bašķa, Jāņa Butāna un Ievas Akurateres iesniegto likumprojektu "Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: "Ir!") likumprojekta nodošanu? Tātad deputātiem ir iebildumi. Balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā". Likumprojekts ir pieejams elektroniskā veidā. Vai deputātiem likumprojekts ir pieejams? (Starpsaucieni: "Jā!") Tātad ir, varam to izskatīt.

Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, kolēģi! Tātad atbildīgā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz paplašināt atbalsta tvērumu. Kā secinājām komisijas sēdē, šādam priekšlikumam ir būtiska fiskālā ietekme, kam nav arī vienošanās valdībā par atbalstu. Lai neapdraudētu šī likuma darbību un ieviešanu, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, mans priekšlikums paredz palielināt atbalstu mājsaimniecībām nevis tikai par pirmajām 100 kilovatstundām, bet gan par 500 kilovatstundām, jo 100 kilovatstundas ir ļoti mazs atbalsts. Principā tos patērē varbūt dzīvoklī dzīvojošs viens vientuļš seniors.

Kā Ekonomikas ministrija skaidroja, vidējais patēriņš ir 150 kilovati mēnesī, un tas cipars rodoties no tā, ka mājsaimniecības patērē 100 kilovatus, bet, redziet, ir tie, kam ir tie baseini mājās, un tad tie ir pie vainas, tāpēc rodas tie 150 kilovati.

Es gan zinu, ka mums valstī 23 procenti cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam. Tad cik daudz mums ir tās mājsaimniecības ar tiem baseiniem? Nu, cik daudziem no jums ir baseini mājās, paceliet rokas! (Starpsaucieni.) Izskatās, ka nevienam. Pagājušogad, kad tika spriests par iespēju samazināt elektroenerģijas cenas un sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kā arguments tika izmantots – tās mājsaimniecības ar baseiniem...

Pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem nevar samazināt, jo, redziet, bagātie arī ēd. Un tas nekas, ka mājsaimniecības nespēs samaksāt. Vēl jo vairāk, ja pašvaldības iestādes nevarēs apkurināt savas iestādes un darbiniekiem būs daļēji jāstrādā attālināti, pusnedēļu jāstrādā attālināti, jo elektrība jau viņiem būs jātērē un siltums arī... un līdz ar to tās izmaksas pāries uz cilvēkiem.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo komisijā tika rosināts arī noteikt citu skaitli, ja ne... ja liekas, ka 500 ir par daudz, bet arī tāda iespēja tika noraidīta, un šāds priekšlikums netika izveidots. Tad lūdzu atbalstīt... noteikt atbalstu mājsaimniecībām par pirmajām 500 kilovatstundām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Dzintars. Tātad komisijā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis atbalsts līdz 100 kilovatstundām izmaksā apmēram 67 miljonus, mēs varam rēķināt, cik būtisks finansējuma palielinājums būtu nepieciešams, lai īstenotu šo priekšlikumu, tāpat tika norādīts uz to, ka absolūtais vairākums mājsaimniecību patērē līdz 100 kilovatstundām, un pie argumentiem izskanēja arī tas, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, tiktu mazināta motivācija mājsaimniecībām elektroenerģiju taupīt. Tātad komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Petravičas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 50, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Dzintars. 2. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Redakcionāls. Paredz likuma 5.¹ panta otrajā daļā vārdus "kuri ir juridiskās personas" aizstāt ar vārdiem "kuri nav mājsaimniecības lietotāji". Arī Juridiskais birojs atzina, ka šis būtu precīzāks formulējums. Tātad komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Arī 3. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 4. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Ar šo priekšlikumu regulē... tiek paplašināts iesniegumu iesniegšanas iespēju veids un personu loks, kam atbalsts pienāktos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 5. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Iedzīvotājiem, kuriem nav pieejama elektronisko norēķinu iespēja, proti, nav atvērts konts kādā kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, atbalstu varētu izmaksāt skaidrā naudā. Tātad to paredz šis priekšlikums. Komisijas deputāti vienbalsīgi to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Arī 6. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Pandēmijas izraisītās izmaksu optimizācijas iespaidā daudzi iedzīvotāji reģistrēja juridisko adresi savā mājoklī. Šis priekšlikums paredz arī šo iedzīvotāju grupu neizņemt no atbalsta saņēmēju loka, ja faktiskais energoresursu patēriņš iekļaujas Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktajos apjomos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapa, balstoties uz Jāņa Vitenberga priekšlikumu, un tātad tas ir precizēts. Vitenberga kungs savu priekšlikumu atsauca. Par ko ir šis priekšlikums? Tā kā kurināmo iegādājas ne tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, bet arī pašvaldības iestādes, kas darbojas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tad šis priekšlikums noteic, ka arī šiem subjektiem ir atvieglotas procedūras kurināmā iegādei. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 7. priekšlikumu deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Nākamais – 8. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Tehnisks precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 9. – ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu par iespēju atbalstu saņemt skaidrā naudā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Skultes sašķidrinātās...

Tā, kolēģi (Pauze.)... Tā, kolēģi, ir iesniegts priekšlikums par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Andrejs Klementjevs, Jānis Dūklavs un Didzis Šmits lūdz izsludināt pārtraukumu sēdē pēc darba kārtības 54. punkta "Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" līdz šā gada 6. oktobra pulksten 9.00.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Vispirms liels paldies Saeimas priekšsēdētājai par tik ātru reakciju uz šo iesniegumu, tiešām paldies.

Kolēģi, šobrīd jau ir pietiekami daudz laika – gandrīz bez divdesmit astoņi –, mēs šodien esam ražīgi strādājuši, tas ir ļoti labi, varam strādāt arī ilgāk, bet likumprojekts, kas tiek paredzēts skatīšanai nākamais, ir ļoti lielā steigā dzīts uz priekšu. Tas ir ļoti nozīmīgs likumprojekts (Starpsauciens.), saistīts ar enerģētisko drošību, un mums vajadzētu to izdiskutēt plašāk, iespējams, varbūt atgriezt atpakaļ komisijai, lai mēs varētu debatēt no visiem aspektiem.

Bija runa par to, ka ir atnests šis izvērtējums, kas ir ierobežotas pieejamības, un tas, protams, nav izdalīts visiem deputātiem, bet attiecīgi tikai komisijas deputātiem.

Vēl viena lieta – gribu pateikties visiem tiem komisijas deputātiem, kas neieradās uz šo komisijas sēdi skatīt šos jautājumus, jo mēs tos skatīsim plenārsēdē un attiecīgi visas debates būs vieglāk Satversmes tiesai arī izvērtēt.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka šodien mums nav jāsteidzas ar šo likumprojektu. Vēlēšanu tuvošanās, precīzāk sakot – tieši sestdiena, nav par pamatu, lai mēs skrietu ar šo likumprojektu uz priekšu, tāpēc aicinu izsludināt pārtraukumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir par šo priekšlikumu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 29. septembra sēdē tiktu izsludināts pārtraukums pēc darba kārtības 54. punkta līdz šā gada 6. oktobra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – nav. Tātad, kolēģi, turpinām darbu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Sveicināti vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" (Nr. 1655/Lp13), kas bija atzīts par steidzamu, otrajam lasījumam.

Tika saņemti 34 priekšlikumi.

1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Par nosaukuma maiņu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 2. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Par nosaukuma maiņu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, šis likumprojekts ir pielāgots vienam komersantam, vienai situācijai, bet es domāju, ka mums vajadzētu skatīties uz to plašāk.

Ja nu gadījumā tiešām tas vispār ir ekonomiski konceptuāli izvērtēts, vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālis vispār ir mums reģionā nepieciešams, tad attiecīgi vajadzētu runāt tomēr kompleksāk, izvērtēt to, kur to attīstīt.

Šis process bija veidojies ļoti strauji, ļoti ātri tika pieņemti lēmumi. Gan valdības vadītājs, gan ekonomikas ministre publiski izteicās, ka izvērtējums vēl nav pietiekams, bet jau valdības lēmums piešķirt šādu statusu bija pieņemts. Drošības iestādes arī bija izvērtējušas vairākus pretendentus, bet drošības iestādes neizvērtēja to jautājumu, kas ir politiskajā sadaļā, respektīvi, vai tas ir vajadzīgs vai ne, vai risinās dabasgāzes piegādes jautājumus, vai tas vispār ir kontekstā ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, vai tas ir kontekstā ar Eiropas Savienības kopējo tendenci – līdz 2050. gadam atteikties no dabasgāzes vispār.

Līdz ar to gan krīzes ir tas brīdis, kas sekmē paradumu maiņu, gan arī saspīlētu situāciju enerģētikā var risināt ar taupības pasākumiem un citiem pasākumiem, pārorientējot mūsu enerģētikas sektoru uz atjaunojamiem energoresursiem.

Ļoti labs likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir saistībā ar vēja elektroenerģijas staciju attīstību, kas ļautu ģenerēt papildu jaudas. Jā, protams, nav runa par balansējošajām jaudām, bet jebkurā gadījumā papildu jaudām, un līdz ar to es domāju, ka mums nebūtu jāskrien uz priekšu un jādomā tikai un vienīgi par Skultes termināļa attīstītāju, par kuru jau šeit kolēģi iepriekš bija minējuši un runājuši, kas aiz tā visa slēpjas.

Es aicinu, kolēģi, neskriet ar šo jautājumu tik strauji uz priekšu, jo nākamajā nedēļā mēs varam pieņemt lēmumu un skatīties, kā tas attīstās.

Par priekšlikumu runājot precīzi – tātad šis priekšlikums paredz izņemt no likumprojekta ārā nosaukuma vārdu "Skulte", jo mēs jau runājam par tādu svarīgu objektu kā sašķidrinātās dabasgāzes terminālis un līdz ar to ļaujam valdībai, tā teikt, vēl pieņemt lēmumu, kur tieši to attīstīt, jau vairāk izejot no skaitļiem.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 3. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Izteikt 1. pantu citā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojam!")... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts

K. Feldmans. 4. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, tā kā šis likumprojekts ir uz vienas lapeles, tad nāksies arī skaidrot plašāk, kāpēc ir šādi priekšlikumi.

Tātad 4. – mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka... Mēs redzam pašā likumprojektā... Pēc būtības likuma mērķis ir "stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību". Tas ir kaut kāds abstrakts jēdziens, pilnīgi nevajadzīga tēze, tāpēc es aicinu aizstāt šos vārdus "piegāžu ceļu" vismaz ar vārdu "sistēmas"... noturību. Tāpēc ka mēs jau runājam par sistēmu operatoriem – sadales sistēmas operators, pārvades sistēmas operators –, nevis piegāžu ceļu operators. Tāds vienkārši neeksistē.

Tāpēc aicinu atbalstīt vismaz juridisku korekciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijā netika atbalstīts.

Es aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 5. – deputāta Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, atkal atgriežoties pie likumprojekta. Mērķis... tātad tas ir 1. pants. Ir noteikts, ka... Atkal juridiski skatīsimies uz likuma 1. pantu, kurā ir noteikts mērķis. Mērķis ir, kā jau iepriekš teicu, stiprināt piegāžu ceļu noturību. Tad nu vismaz mēs aizstājam vārdu "noturību" ar vārdu "dažādošanu". Tātad mēs runājam par dabasgāzes piegādes ceļu dažādošanu, nevis noturību, jo, vēlreiz, kolēģi, es cenšos jums paskaidrot, ka vārdam "noturība" šeit nav nekādas nozīmes.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Arī 6. – Ralfa Nemiro priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā. (Starpsaucieni: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 8. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Identisks. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. 8. – nav balsojams.

K. Feldmans. 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojumu!")... lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 10. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Ir identisks. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

K. Feldmans. 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 12. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, priekšlikums pēc būtības noteic, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis ir sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas atrodas Latvijas teritorijā esošajā ostas akvatorijā, šajā gadījumā nenosakot, kuras ostas akvatorijā, kas ļauj savukārt nākotnē izvērtēt iespēju vienā vai otrā ostā to arī attīstīt.

Ir bijuši dažādi vērtējumi, un viens no tiem bija Ventspils virziens. Tur gan, jāsaka, ir vairāk problēmu nekā risinājumu, tas ir tiesa, tāpēc to izskatīt kā tādu ļoti sekmīgu alternatīvu, manuprāt, laikam nebūtu taisnīgi, salīdzinot ar, piemēram, Skultes vai Rīgas iespējām. Bet jebkurā gadījumā priekšlikums paplašina iespējas un tvērumu atrisināt šos jautājumus nākotnē. Un mēs jau runājam par faktiski tādu nākotnes projektu, kuram ir kaut kad jābūt pabeigtam. Iespējams, ka šiem attīstītājiem arī pietrūks naudiņas, jo varbūt viņi atradīs, bet varbūt neatradīs, visādi var gadīties. Varbūt viņi pēc tam skries pie "Conexus Baltic Grid" pārdot akcijas, daļas, lai vismaz kaut kādā veidā nonāktu līdz sekmīgam projekta risinājumam. Bet priekšlikumā ir minēts, ka mums ir iespējas paplašināt dabasgāzes pārvades sistēmas teritoriju, kurā savukārt tad arī attīstīt termināli.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 13. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 14. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Tas ir identisks. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

K. Feldmans. 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 16. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Identisks. Manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

K. Feldmans. 17. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Es vēlos paskaidrot, ka komisijas sēdē atklājās, ka ir Ministru kabineta noteikumi, kas paredz rīcību tādos gadījumos, kad energoapgādes būves skar, piemēram, kaut kādus privātpersonu īpašumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 18. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 19. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 20. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par... Piedošanu, bija pieteikušies debatēm.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, es izteikšos par šo priekšlikumu, jo mans priekšlikums, kas ir nākamais, ir līdzīgs, un līdz ar to... ja šis nebūtu atbalstīts, līdz ar to būtu varbūt... tad nebūs iespējas paskaidrot, kāpēc.

Tajā brīdī, kad mēs nodevām šo likumprojektu komisijai, vairāki deputāti runāja par to, ka būtu jāmaina šie īpašie nosacījumi, kas ir minēti šajā likumprojektā. Un viens no īpašajiem nosacījumiem ir tas, ka mēs neievērojam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta nosacījumus, kā arī... nosakot, līdz kuram brīdim ir nododams ekspluatācijā šis sašķidrinātās dabasgāzes terminālis.

Es aicinu atbalstīt 21. priekšlikumu tajā ziņā, ka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma normas tomēr būtu jāievēro. Tas ir viens aspekts. Un otrs galvenais aspekts ir tas, ka šeit ir noteikts ļoti precīzs ekspluatācijā nodošanas termiņš – 2024. gada 15. septembris. Nu kāpēc tieši 15. septembris?

Mēs varētu šajā gadījumā runāt... jo tādā gadījumā... Mēs vēlamies nu kaut kādā veidā dažādot dabasgāzes piegādes ceļus. Mēs varētu runāt par saprātīgu termiņu, kura laikā šis objekts bez sasteigtības tiktu pieņemts, turklāt tas varbūt pat varētu tikt uzbūvēts ātrāk.

Kolēģi! Es uzskatu, ka šajā gadījumā noteikt termiņu – tas vienkārši nav loģiski, tas neatrisina neko. Un līdz ar to gan pirmais, gan otrais punkts, kas ir 4. pantā... Tātad ar šiem priekšlikumiem ir aicināts svītrot...

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo, 21., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 22. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Ir identisks. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

K. Feldmans. 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 24. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jo pēc būtības ir identisks. Un ir arī Juridiskā biroja atzinums: nav balsojams.

K. Feldmans. Skaidrs.

25. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 26. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 27. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, šis ir konceptuālas izšķiršanās jautājums.

Mūsu valstī ir iespējas valstij sekmēt un nodrošināt infrastruktūru, lai uzņēmējdarbība attīstītos. Attiecīgi mēs attīstām, piemēram, lidostu, un tajā operē lidsabiedrības; mēs attīstām elektrotīklus, pārvades un sadales sistēmu, un tad attīstās uzņēmēji, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu ar vēja elektrostacijām, saules elektrostacijām un citām.

Es aicinu noteikt, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis pieder valstij. Savukārt tas, kas pēc tam piegādā dabasgāzi, – tas jau ir saistīts ar tirgus principiem. Uz tirgus principiem balstītas cenas, uz tirgus principiem balstīti līguma nosacījumi, tajā skaitā termiņi, un viss pārējais. Un šajā gadījumā tātad es aicinu, kolēģi, – ja sašķidrinātās dabasgāzes terminālis tomēr tiek būvēts, tad to varētu būvēt... Šajā gadījumā es aicinu atbalstīt, ka tas pieder Latvijas valstij un ka kapitāla daļu turētājs šajā gadījumā ir Ekonomikas ministrija.

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 28. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Līdzīga loģika, bet – ka terminālis pieder "Conexus Baltic Grid". Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Paldies. Kā komisijas priekšsēdētājs tiešām pareizi atzīmē, šajā gadījumā tā loģika ir saistīta ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pakalpojumu nodrošināšanu.

Vēlos atgādināt, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis faktiski būs infrastruktūras objekts, šī infrastruktūra būs sasaistīta ar pārvades sistēmu; pārvades sistēma ir "Conexus Baltic Grid". Un "Conexus Baltic Grid" šajā gadījumā ir tieši saistīts ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi.

Es uzskatu – un aicinu jūs atbalstīt to –, ka "Conexus Baltic Grid", kā infrastruktūras turētājs, pietiekoši liela kompānija, daļēji piederoša valstij, bet... ar akciju, teiksim, vairākumu, var pieņemt šādu lēmumu – attīstīt šo sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Bet pēc tam, kā jau pie iepriekšējā priekšlikuma es minēju, ar to varētu operēt jebkurš komersants, kurš Latvijai piedāvātu konkurētspējīgu cenu un citus nosacījumus, neiedziļinoties šobrīd detaļās, jo tas nav īsti svarīgi.

Tātad "Conexus Baltic Grid"... šeit tiek norādīts ļoti konkrēts uzņēmums – gan nosaukums, gan arī reģistrācijas numurs... ir spējīgs, zinošs, ar pieredzi šāda veida termināli arī attīstīt un nodrošināt tik nepieciešamo infrastruktūru tiem, kas nākotnē vēlēsies operēt kontekstā ar dabasgāzes piegādēm.

Arī nākošajos priekšlikumos... nedaudz ieskicēju, jo tam ir sakars... es minēšu to un aicināšu jūs atbalstīt to, ka šī sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības laikā mēs neiepērkam (un tas kādam tomēr būtu jākontrolē) no tām valstīm, kuras, teiksim, ir Latvijas Republikas un starptautisko sankcionēto subjektu sarakstā.

Šajā gadījumā, ja to dara, piemēram, kāds privāts operators, vai mēs varam viņam pilnībā uzticēties, ka šāda veida prasības tiks ievērotas? Tā ir vienkārši akciju sabiedrība, turklāt akcijas var kāds nopirkt, kāds pārdot, nākotnē akcionāru struktūra var mainīties, mēs pat īsti nemaz nezināsim, kurš ir akcionārs uz to brīdi. Līdz ar to, manuprāt, šeit parādās vairāki riski, kuri nav īsti izvērtēti.

Manuprāt, ja šo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tomēr attīstītu "Conexus Baltic Grid", kura akcionārs (ja nemaldos, 66 procenti) ir "Augstsprieguma tīkls" un vēl viens akcionārs ir pietiekoši solīds fonds, tad, manuprāt, šajā gadījumā tādi riski nevarētu īsti pastāvēt, bet, ja tā ir kaut kāda tāda nesaprotama akciju sabiedrība, kurā akcionāri mainās (nesen 20 procentus iegādājās, piemēram, kāds Latvijas uzņēmējs, varbūt pēc kaut kāda laika iegādāsies vēl kāds uzņēmējs, piemēram, ofšors, kura kapitāldaļu turētājs būs sankcionēta persona)... Šīs struktūras un ķēdes privāts uzņēmējs var veidot, kā tas vēlas, savukārt pie "Conexus Baltic Grid", kur akcionāriem piederošais akciju skaits tomēr ir Latvijas valstij piederošas kapitālsabiedrības ietvaros, manuprāt, ir daudz drošāk.

Un šajā gadījumā mēs runājam par infrastruktūras objektu, kurš tad attiecīgi pieļauj iespēju... nākotnē jebkuram gāzes piegādātājam un tirgotājam attiecīgi šo iespēju realizēt.

Tāpēc, manuprāt, šis, 28., priekšlikums, kolēģi, tomēr būtu no tādiem drošības aspektiem loģisks. Es tomēr aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt to, lai mēs nenododam infrastruktūru absolūti nesaprotamiem akcionāriem un nesaprotamam uzņēmumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 29. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis jautājums ir saistīts ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbību – kontekstā ar to, vai tā darbība tiks veikta uz brīva, atvērta tirgus principiem (kā es piedāvāju savā priekšlikumā un aicinu jūs atbalstīt to) vai, tieši pretēji, būs saistīta ar iespējamiem slēptiem nosacījumiem, kurus mēs šobrīd īsti vēl nezinām, piemēram, garantijām, piemēram, kaut kādu konkrētu tirgus... teiksim, to cenu, kas tiks fiksēta līgumā, un arī konkrētā, attiecīgā līguma darbības laiku.

Šeit parādās ļoti daudz risku, jo "Latvenergo"... Nu, tas, kāpēc mēs runājam par "Latvenergo", īstenībā jau ir ļoti labi saprotams – "Latvenergo" ir lielākais klients, kas iepērk dabasgāzi viens pats... Pārējais jau... ir tāds ļoti sastrukturēts un saskaldīts tirgus dalībnieku skaits. Tāpēc šajā gadījumā mēs varētu šajā likumā tomēr nostiprināt to, ka terminālis strādā uz brīva, atvērta tirgus principiem.

Kāpēc iebilst pret šādu piedāvājumu? Kas šajā priekšlikumā liekas nepareizs? Ja mēs noraidām šādu priekšlikumu, mēs atveram iespējas un durvis tieši tiem, kas vēlāk attiecīgi vēlēsies prasīt dažādas, nu, es domāju, teiksim, tādas... tirgus principiem neatbilstošas prasības. Jo, ja jūs vēlaties piegādāt dabasgāzi un tie ir brīvā tirgus principi (turklāt reģionā nu jau būs trīs termināļi – nevis viens, bet trīs!), tad, manuprāt, būtu tomēr šie tirgus principi jāietver likumā, lai neveido kaut kādu monopolu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Ekonomikas ministrija informēja, ka terminālis darbosies regulētajā tirgū un tā darbību uzraudzīs arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Šajā sakarā komisijā priekšlikums ir noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 30. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi, šoreiz īsi atgādināšu par to, ka 30. priekšlikums ir saistīts ar to, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālim atļauts saņemt dabasgāzes piegādes tikai no tādiem piegādātājiem, kuri neatrodas starptautisko un Latvijas Republikas sankcionēto subjektu sarakstā.

Aicinu šo priekšlikumu gan atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos informēt, ka Saeima jau ir pieņēmusi likumu, ar kuru ir aizliegtas dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas no 1. janvāra.

Šajā sakarā aicinu 30. priekšlikumu noraidīt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz likumprojektu papildināt ar jaunu pantu. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? Neiebilst.

K. Feldmans. Viņi (Starpsauciens: "Balsojam!") grib balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas paredz jauna panta izveidi likumprojektā. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 33. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Ralfa Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 34. – deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", pirmais lasījums.

Godātie kolēģi! Deputāti Krišjānis Feldmans, Līva Kreituse, Evita Zālīte-Grosa, Jānis Butāns, Jānis Cielēns un citi, kopumā 10 deputāti, lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu un noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 3. oktobris, un likumprojekta izskatīšana – šā gada 6. oktobrī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (Konservatīvie).

Labvakar, godātie kolēģi! Es būšu lakoniska, jo ir vēla vakara stunda.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā deputātu, Konservatīvo deputātu, grupas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā".

Kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams? Pirmkārt, minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, sevišķi – augošas inflācijas apstākļos. Otrkārt, mūsu minimālā alga ir viszemākā Baltijā un otrā zemākā Eiropas Savienībā. Un, treškārt, vidējā alga tautsaimniecībā ir palielinājusies vairāk nekā par simt eiro.

Kopumā Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā. Un minētie 10 deputāti – Krišjānis Feldmans, Līva Kreituse, Evita Zālīte-Grosa, Jānis Butāns, Jānis Cielēns un citi – ir lūguši šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Tātad mums ir jālemj par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 31, atturas – 8. Likumprojekts netiek atzīts par steidzamu.

E. Zālīte-Grosa. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Es tikai vēlējos... Žēl, ka neatbalstījāt steidzamību, jo mums situācija ir tāda, ka minimālā alga... vidējā alga valstī, bruto alga, otrajā ceturksnī ir sasniegusi 1362 eiro.

Minimālā alga šobrīd ir 500 eiro (tā tika sasniegta plāna "3 × 500" ietvaros) – tie ir tikai 36 procenti no vidējās algas. Normāls līmenis būtu – 45 procenti... nu, kā kurā valstī... 40–50 procenti, un tas būtu... ja būtu 620 eiro, tie būtu 45 procenti.

Žēl, ka nav steidzamības, bet aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un vismaz tad ātri komisijā iet uz priekšu un skatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jūs no sākuma izlobējat oligarha intereses un tagad mēģināt savu tēlu spodrināt ļoti populistiski.

Pēc būtības, pieņemot obligāto sociālo maksājumu, jau mazais bizness ir iedzīts ēnu ekonomikas zonā, jau trīs miljardi apgrozās tieši ēnu ekonomikā – tāds ir jūsu rīcības rezultāts. Tagad pēc būtības jūs gribat vēl lielāku daļu iedzīt ēnu ekonomikā.

Šis priekšlikums ir populistisks, neatbilst ekonomiskajai situācijai un dzen mazo biznesu ēnu darbības jomā. Nekādi šādi populistiski likumprojekti nepalīdzēs jums tikt 14. Saeimā, un es ļoti ceru, ka 14. Saeimā nebūs tādu bezatbildīgu, paviršu likumprojektu.

Es neatbalstīšu šo likumprojektu un lūdzu vēlētājus, it īpaši mazajā biznesā strādājošos – kosmetologus, fotogrāfus, patentmaksātājus –, kurus iznīcināja šīs Saeimas vairākums – koalīcija –, nekādā gadījumā neatbalstīt šādus deputātus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

E. Zālīte-Grosa. Jā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. oktobris.

Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Kaspara Ģirģena un Māra Možvillo jautājumu iekšlietu ministram "Par izlietotajiem resursiem (materiālajiem un darbaspēka) 2022. g. "Rīgas praida" pasākuma drošības nodrošināšanai". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram "Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Aināra Vilciņa jautājumu veselības ministram "Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu". Rakstveida atbilde nav saņemta. Un ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Viesturs Liepkalns, Regīna Ločmele, Māris Možvillo, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Edvīns Šnore, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Inese Voika un Jānis Vucāns.

Paldies visiem. Veiksmi vēlēšanās!

Nākošā sēde būs interesantāka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu tātad visiem veiksmi vēlēšanās!

Paldies Saeimas darbiniekiem par izturību un par darbu vēlajā stundā.

Sēdi slēdzu.