• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 26. oktobra rīkojums Nr. 753 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.2022., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/op/2022/210.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 754

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)"

Vēl šajā numurā

28.10.2022., Nr. 210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 753

Pieņemts: 26.10.2022.

OP numurs: 2022/210.10

2022/210.10
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 22 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 753

Rīgā 2022. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 54 8. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 102. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 53.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 076 774 euro apmērā."

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 189 728 euro gadā, ja nepieciešams, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 53.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 22. maija
rīkojumu Nr. 238)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta uzdevums ir nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu un tādējādi turpinot projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)"1 (turpmāk – 1. kārtas projekts) uzsākto.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M1).

2. Nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M2).

3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M3).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

M1 – lai nodrošinātu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) digitalizēt kultūras mantojuma materiālu;

2) īstenot pētījumus un atjaunot esošās digitalizācijas vadlīnijas;

3) digitāli fiksēt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras norises;

4) attīstīt saistītos procesus.

M2 – lai nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un iespējas tā atkalizmantošanai;

2) attīstīt starpinstitucionālu autoritatīvo ierakstu datu kopu digitālā kultūras mantojuma aprakstīšanai (turpmāk – atsauces dati);

3) izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru un atjaunot teksta dokumentu digitalizācijas infrastruktūru;

4) nodrošināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību;

5) attīstīt saistītos procesus.

M3 – lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku digitālā kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) izstrādāt vienotu kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu;

2) pilnveidot IKT sistēmas atbilstoši procesiem, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus;

3) attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu un autortiesību pārvaldības procesu;

4) nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību, ievērojot normatīvajā bāzē noteiktos ierobežojumus;

5) attīstīt saistītos procesus.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. Rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām
(2024. gads)
Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
(2025. gads)
RR1 Vienotajā digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM) ievietoti objekti skaits 670 000 1 200 000 1 300 000
RR2 Institūcijas, kas izmanto būtisko arhitektūras elementu – Latvijas kultūras mantojuma integrēto platformu skaits 0 5 6

Projekta iznākuma rādītāji

Nr.
p. k.
Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība projekta beigās
Rādītāji atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumiem Nr. 151 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" īstenošanas noteikumi"
1. Integrēta centralizēta atvērta informācijas sistēmu platforma (2. kārta) skaits 1
2. Pilnveidoti darbības procesi skaits 15
Papildu rādītāji
1. Digitalizēti teksta dokumenti lpp. 976 000
2. Digitalizēti attēli vien. 150 000
3. Digitalizēti audioieraksti un videoieraksti min. 350 000
4. Digitalizēti un restaurēti kinodokumenti min. 660
5. Digitalizēti muzeju priekšmeti vien. 50 000
6. Digitalizēti 3D kultūras pieminekļi vien. 30
7. Digitāli fiksētas kultūras norises vien. 30
8. Digitāli fiksētas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības vien. 15
9. Izveidota kinodokumentu digitalizācijas infrastruktūra (komplekts) skaits 1
10. Izveidota fotonegatīvu digitalizācijas infrastruktūra (komplekts) skaits 1
11. Atjaunota teksta dokumentu digitalizācijas infrastruktūra (komplekts) skaits 1
12. Attīstīta vienota digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma (daļa no koplietošanas funkcionalitātes) skaits 1
13. Izveidota vienota satura izplatīšanas sistēma (publiskais pakalpojums) skaits 1
14. Autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma (2. kārta) (daļa no koplietošanas funkcionalitātes, publiskais pakalpojums) skaits 1
15. Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldības sistēma "Mantojums" (2. kārta) (publiskais pakalpojums) skaits 1
16. Attīstītas digitālā satura piekļuves sistēmas skaits 6
17. Pilnveidotas digitalizācijas vadlīnijas skaits 1
18. Publicētas atvērto datu kopas skaits 10

Projekta kopējās izmaksas ir 4 076 774 euro, no tiem 3 465 257,90 euro (85 %) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 611 516,10 euro (15 %) ir valsts budžeta finansējums. Izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai ir ne mazāk kā 50 % no 1. kārtas projekta un projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka projekts "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" ir 1. kārtas projekta turpinājums un digitalizācijas mērķi un kopējie projekta rezultāti tiek sasniegti.

Projekta īstenošanas laiks ir 39 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektā tiks attīstīti un izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" īstenoto projektu – "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), "Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021) un "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004/002) – rezultāti. Veicot satura digitalizāciju, tiks papildināts līdzšinējais Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs, kā arī tiks plašāk attīstīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības (DOM) sistēma.

Projekta darbības tiešā veidā turpina 1. kārtas projektu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu. Lai novērstu pārklāšanos, abās projekta kārtās veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāji ir stingri nodalīti.

1. kārtas projekts 2. kārtas projekts
M1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju.

Mērķa īstenošanai plānots digitalizēt 3,075 milj. lappušu teksta dokumentu, 117 tūkst. attēlu, 223 tūkst. min. audio, 245 tūkst. min. video, 37,5 tūkst. min. kino ierakstu, 70 tūkst. muzeju priekšmetu un citus kultūras mantojuma materiālu veidus, izstrādāt kultūras mantojuma digitalizācijas vadlīnijas, digitalizācijas darba procesu aprakstus un pilnveidot procesus, kā arī attīstīt datu saglabāšanas infrastruktūru, kas nepieciešama digitalizācijas rezultātu drošai saglabāšanai

M1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto.

Mērķa īstenošanai plānots digitalizēt 976 tūkst. lappušu teksta dokumentu, 150 tūkst. attēlu, 350 tūkst. min. audio un video, 660 min. kino ierakstu, 50 tūkst. muzeju priekšmetu un citus kultūras mantojuma materiālu veidus. Digitalizāciju plānots īstenot atbilstoši 1. kārtas projektā izstrādātajām vadlīnijām un darba procesiem, ka arī attīstīt tos

M2. Nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu.

Mērķa īstenošanai plānots izstrādāt digitālā satura pārvaldīšanas un saglabāšanas procesu aprakstus un pilnveidot procesus, izveidot digitalizācijas, saglabāšanas, pārvaldības un izplatīšanas kompetenču centrus un izstrādāt to normatīvo regulējumu, kā arī pilnveidot sistēmas atbilstoši procesiem

M2. Nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto.

Mērķa īstenošanai plānots turpināt attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu (DOM), kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju droši ilgtermiņā saglabāt digitālo saturu un iespējas tā atkalizmantošanai, attīstīt starpinstitucionālu atsauces datu kopu, izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru, atjaunot teksta dokumentu digitalizācijas infrastruktūru, turpināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību un attīstīt saistītos procesus

M3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitālā kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē.

Mērķa īstenošanai plānots izstrādāt digitālā satura izplatīšanas procesu aprakstus un pilnveidot procesus, ieviest Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas 1. kārtu, tai skaitā izveidot nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu un pilnveidot Valsts kultūras pieminekļu reģistra sistēmu, pilnveidot kultūras mantojuma informācijas sistēmas, lai nodrošinātu digitālo objektu piegādi vienotajam digitālā kultūras mantojuma reģistram, aprīkot 29 kultūras centrus reģionos ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru un uzsākt Autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēmas izveidi, veicot tās 1. kārtas projekta izstrādi

M3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku digitālā kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto.

Mērķa īstenošanai plānots ieviest Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas 2. kārtu, tai skaitā izstrādāt vienotu kultūras mantojuma satura izplatīšanas sistēmu, kas ļautu piekļūt kultūras institūciju digitālajiem krājumiem vienā piekļuves punktā, pilnveidot kultūras mantojuma informācijas sistēmas, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus, attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu (2. kārtas izveide) un autortiesību pārvaldības procesu, nodrošināt kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību (2. kārtas izveide), kā arī attīstīt saistītos procesus

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies finanšu ietaupījums valsts budžetā. Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, arhīva lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Lietojot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var veicināt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Liela daļa projekta ieguvumu rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu ietaupījuma un laika efektivizācijas, kas saistās ar ceļā pavadītā laika samazināšanu. Paredzams, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veidos vismaz 9,1 milj. euro ieguvumu, un šis ieguvums 1,65 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas.


1 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.2. pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija (1. kārta)" projekts Nr. 2.2.1.2/17/I/001.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!