Ministru kabineta rīkojums Nr. 753

Rīgā 2022. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 54 8. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 22. maija rīkojumā Nr. 238 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 53.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 102. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 53.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 076 774 euro apmērā."

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 189 728 euro gadā, ja nepieciešams, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 53.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 22. maija
rīkojumu Nr. 238)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta uzdevums ir nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu un tādējādi turpinot projektā "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)"¹ (turpmāk – 1. kārtas projekts) uzsākto.

Projekta mērķi

1. Nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M1).

2. Nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M2).

3. Nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto (turpmāk – M3).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

M1 – lai nodrošinātu mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) digitalizēt kultūras mantojuma materiālu;

2) īstenot pētījumus un atjaunot esošās digitalizācijas vadlīnijas;

3) digitāli fiksēt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības un kultūras norises;

4) attīstīt saistītos procesus.

M2 – lai nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) attīstīt vienotu un integrētu digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, kas nodrošinās Latvijas kultūras institūcijām iespēju drošai digitālā satura saglabāšanai ilgtermiņā un iespējas tā atkalizmantošanai;

2) attīstīt starpinstitucionālu autoritatīvo ierakstu datu kopu digitālā kultūras mantojuma aprakstīšanai (turpmāk – atsauces dati);

3) izveidot kinodokumentu un fotodokumentu digitalizācijas infrastruktūru un atjaunot teksta dokumentu digitalizācijas infrastruktūru;

4) nodrošināt kultūras mantojuma datu infrastruktūras attīstību;

5) attīstīt saistītos procesus.

M3 – lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku digitālā kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē, turpinot 1. kārtas projektā uzsākto, nepieciešams:

1) izstrādāt vienotu kultūras mantojuma izplatīšanas sistēmu;

2) pilnveidot IKT sistēmas atbilstoši procesiem, tai skaitā modernizēt specializētos satura izplatīšanas kanālus;

3) attīstīt autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmu un autortiesību pārvaldības procesu;

4) nodrošināt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu digitālā dokumentārā mantojuma pieejamību, ievērojot normatīvajā bāzē noteiktos ierobežojumus;

5) attīstīt saistītos procesus.

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta kopējās izmaksas ir 4 076 774 euro, no tiem 3 465 257,90 euro (85 %) ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 611 516,10 euro (15 %) ir valsts budžeta finansējums. Izmaksas kultūras mantojuma satura digitalizācijai ir ne mazāk kā 50 % no 1. kārtas projekta un projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka projekts "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)" ir 1. kārtas projekta turpinājums un digitalizācijas mērķi un kopējie projekta rezultāti tiek sasniegti.

Projekta īstenošanas laiks ir 39 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projektā tiks attīstīti un izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" īstenoto projektu – "Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), "Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021) un "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004/002) – rezultāti. Veicot satura digitalizāciju, tiks papildināts līdzšinējais Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs, kā arī tiks plašāk attīstīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības (DOM) sistēma.

Projekta darbības tiešā veidā turpina 1. kārtas projektu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu. Lai novērstu pārklāšanos, abās projekta kārtās veicamās darbības, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāji ir stingri nodalīti.

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies finanšu ietaupījums valsts budžetā. Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, arhīva lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Lietojot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var veicināt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Liela daļa projekta ieguvumu rodas no sabiedrības finanšu līdzekļu ietaupījuma un laika efektivizācijas, kas saistās ar ceļā pavadītā laika samazināšanu. Paredzams, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veidos vismaz 9,1 milj. euro ieguvumu, un šis ieguvums 1,65 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas.