Ministru kabineta rīkojums Nr. 760

Rīgā 2022. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 54 22. §)

Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 11. janvāra rīkojumā Nr. 9 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 56.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 9. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 56.0. versijā projekta "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk – projekts) aprakstu un projekta izmaksas 6 015 518,77 euro apmērā."

2. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 821 460 euro gadā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 56.0. projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu)."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra
pienākumu izpildītājs ‒
veselības ministrs D. Pavļuts

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2021. gada 11. janvāra
rīkojumu Nr. 9)

Projekts "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)" (turpmāk – projekts) tiek īstenots, pamatojoties uz Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 14. oktobra rīkojumu Nr. 468 "Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam"¹) 5.3.3. apakšpunktu – lai uzlabotu datu apmaiņas drošumu un ātrumu, īpaši tām informācijas sistēmām (turpmāk – IS), kuras datus sniedz ar Valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību, ir jāpilnveido attiecīgo IS starpsistēmu integrācijas saskarņu tehnoloģiskie risinājumi, veidojot tos kā būtisku IS funkcionalitāti. Tie IS uzkrātie pamatdati, kuru izmantošana vienotajā publiskās pārvaldes datu telpā ir īpaši intensīva, būtu tehnoloģiski replicējami valsts IS savietotāja tehnoloģiski optimizētā augstas veiktspējas ātrdarbīgā datu krātuvē.

Projekta virsmērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbspējas uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī datu pieejamības nodrošināšana ar garantētiem piekļuves laikiem. Īstenojot projektu, valsts pārvaldei tiks nodrošinātas iespējas apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā datu izplatīšanas platformā, kuru datu patērētāji varēs izmantot, lai izgūtu reāla laika datus no avotu sistēmām.

Lai optimizētu datu izplatīšanas platformas veiktspēju, projekts nodrošinās pilnvērtīgu datu pieprasījumu apstrādi, līdz ar to katrai iestādei būs iespējams:

1) būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti;

2) atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas;

3) attīstīt jaunus datu pakalpojumus, kur ir izšķiroša ātra piekļuve liela apjoma datiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvākus valsts pārvaldes pakalpojumus, tai skaitā proaktīvus digitālos pakalpojumus.

Īstenojot projektu, tiks izveidota bāzes infrastruktūra vienotai datu izplatīšanas un datu piekļuves atļauju pārvaldībai, kas nodrošinās vidi komersantu, iedzīvotāju un valsts pārvaldes savstarpējai pārvaldītai datu apritei. Risinājums veicinās komersantu pamatdarbības straujāku digitalizāciju un samazinās ar to saistītās investīcijas, vienlaikus samazinot gan pamatdarbības izmaksas, gan administratīvās izmaksas sadarbībai ar valsts pārvaldi, kā arī klātienes kontakta nepieciešamību sadarbībai ar klientiem.

1. Nodrošināt vienotu un ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu jeb datu agregatora risinājumu (turpmāk – DAGR), lai uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju.

Valsts reģistriem un informācijas sistēmām, pieslēdzoties pie DAGR, tiks nodrošināta vienota, centralizēta, augstai datu pieprasījumu apstrādes veiktspējai optimizēta datu izplatīšanas platforma. Rezultātā katrai iestādei perspektīvā būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no savu datu izplatīšanas risinājumu izstrādes un uzturēšanas.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) nodrošināt augstas pieejamības un ātru datu izguves/ielādes risinājumu;

2) nodrošināt datu uzkrāšanas un izplatīšanas risinājumu ar vismaz četrām datu avotu uzturētām datu kopām;

3) izveidot universālu datu nodošanas savienotāju uz DAGR infrastruktūru, kas ir viegli ieviešams datu avotu sistēmās un izmantojams arī datu patērētāju infrastruktūrā;

4) izstrādāt nepieciešamo normatīvo regulējumu datu nodošanai un uzturēšanai DAGR ietvaros;

5) izveidot Valsts reģionālās attīstības aģentūras vajadzībām administratīvu procesu DAGR uzturēšanai ar datu avotu izmaiņu pārvaldības procesiem;

6) izveidot datu patērētāju sistēmām viegli izmantojamu datu izguves mehānismu;

7) izveidot personas datu pārvaldības risinājumu.

2. Izstrādāt pašapkalpošanās sistēmu datu atļauju piešķiršanai datu devēja un datu saņēmēja datu aprites pārvaldībai, lai nodrošinātu caurspīdīgu datu saņēmēja un datu devēja atļauju izsniegšanas un saņemšanas procesa pārvaldību un vienošanās slēgšanu sistēmā, ar ko iespējot vai atspējot piekļuves DAGR datu izplatīšanas pakalpei līdz atribūtu līmenim.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) izveidot pašapkalpošanās moduli Valsts informācijas sistēmu savietotāja portāla ietvaros, kas īsteno datu plūsmas pievienošanu DAGR no datu avotu sistēmām un pārvalda datu atļaujas pieprasīšanas un piešķiršanas funkcionalitāti datu patērētājiem lietotājam draudzīgā veidā;

2) izstrādāt biznesa procesu un normatīvo regulējumu, lai varētu definēt konkrētas garantijas datu patērētājiem par datu atļaujas pieprasījuma apstrādi un datu atļaujas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju;

3) apmācīt publiskās pārvaldes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares darbiniekus par DAGR funkcionalitāti un lietošanu.

Žurnalēšanas funkcionalitāte radīs tehnoloģiskas iespējas uzkrāt datus par fizisko personu datu izmantošanas mērķiem datu patērētājos, un fiziskām personām būs iespēja iepazīties ar to saturu, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) izveidot žurnalēšanas risinājumu, kas ietver fiziskas personas un citu datu lietojuma monitoringu arī datu devēja un patērētāja informācijas sistēmās;

2) izveidot datu izmantošanas žurnalēšanas risinājumu, kas sistēmās par fiziskās personas datiem ietver avotu un patērētāju datu lietojumu, nododot DAGR informāciju par lietojumu reālās transakcijas veikšanas laikā.

Risinājums – mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma (turpmāk – MAP) nodrošinās pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, un dati starp lietvedības un grāmatvedības sistēmām tiks koplietoti un atkalizmantoti.

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) definēt finansējuma pārvaldības procesu kopumu un izvērtēt valstī esošās finansējuma pārvaldības sistēmas, lai identificētu funkcionalitātes apjomu, kas būtu atkalizmantojams vai pielāgojams šā projekta vajadzībām;

2) izstrādāt tehnisko specifikāciju un nepieciešamās izmaiņas, lai ieviestu risinājumu finansējuma pārvaldības procesa atbalstam;

3) izveidot vadlīnijas un mācību materiālu sistēmas ieviešanai un izmantošanai līdzīgās iestādēs, kas veic finansējuma pārvaldību kādas valsts deleģētas funkcijas ietvaros.

TAPIS pilnveide nodrošinās teritoriālo plānojumu procesu elektronizācijas līmeņa celšanu, tādējādi pilnībā atsakoties no šā brīža manuālās pieejas, ieinteresētajām pusēm saskaņojot dokumentāciju. Papildus tiks pilnveidoti lietotāja atbalsta procesi, tādējādi būtiski atslogojot sistēmas ikdienas uzturēšanas administrēšanu. Tiks izveidots risinājums, lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju atbilstoši normatīvajiem aktiem organizēt publisko apspriešanu ne tikai par plānošanas dokumentiem, bet arī jebkuru citu plānotu risinājumu ar telpisku piesaisti. 

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams:

1) veikt TAPIS platformas funkcionālos uzlabojumus;

2) izveidot aktuālu lietotāju atbalsta saturu, kas samazinās ikdienas konsultāciju administratīvo slogu.

6. Pilnveidot ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda IKT 1. kārtas projektos izveidoto un attīstīto "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu" (turpmāk – VIRSIS) atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes prasībām un vajadzībām

VIRSIS risinājuma pilnveidošana atbilstoši valsts IKT arhitektūras pārvaldības un valsts pārvaldes vajadzībām un VIRSIS papildinājumu izstrāde – Pieteikumu vadības sistēma dažādu veidu pieteikumu pieņemšanai un apstrādei, kas saistīti ar starpiestāžu IKT pakalpojumiem un valsts pārvaldes IKT resursiem (VIRSIS 2. kārta). 

Nodrošināt metodisku atbalstu VIRSIS lietošanai ERAF IKT projektu portfeļa projektos īstenoto centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu pārvaldībai. 

Veikt VIRSIS risinājumu izstrādes autoruzraudzību.

7. Pilnveidot ERAF 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros izveidoto un attīstīto Ģeoportālu 

Ģeoportāla pilnveidošana mazinās kiberdrošības riskus un uzlabos tā lietojamību. Gan tehnoloģijas, gan pats Ģeoportāls, kas ieviests 2015. gadā, ir fiziski un morāli novecojis. Nepieciešama fundamentāla Ģeoportāla pārbūve, proti, esošais risinājums tiks pārstrādāts, aizvietojot esošās maksas/licencētās tehnoloģijas ar atvērtā koda bezmaksas tehnoloģijām un atvērtajiem standartiem, ne tikai lai samazinātu uzturēšanas izdevumus, bet arī atvieglotu uzturēšanu un paplašinātu potenciālo piegādātāju un uzturētāju loku. 

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams veikt Ģeoportāla platformas pārbūvi uz atvērtā koda bezmaksas tehnoloģijām un atvērtajiem standartiem un veikt funkcionālos un lietojamības uzlabojumus.

8. Nodrošināt vienotu Valsts ģeoloģijas fondu (turpmāk – VĢF) informācijas digitalizācijas platformas izveidošanu 

VĢF informācijas digitalizēšana nodrošinātu zemes dzīļu informācijas elektronisku pieejamību un automatizētu atlasi, kas šobrīd prasa laikietilpīgu manuālo darbu. Pilns digitalizācijas process ietvertu gan ģeoloģisko un hidroģeoloģisko pārskatu skenēšanu un elektroniska kataloga (digitālās bibliotēkas) izveidi, gan kartogrāfiskā materiāla skenēšanu, ģeotelpisko piesaisti un klasificēšanu kartogrāfiskās zemes dzīļu informācijas digitālai analīzei un pieejamības nodrošināšanai. 

Nepieciešamība pēc VĢF elektroniskas versijas ir pastiprinājusies Covid-19 pandēmijas ietekmē, kad arvien vairāk VĢF tiek iesniegti pārskati elektroniskā formā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka VĢF nav iespējams vienkopus uzglabāt papīra veidā un elektroniskā formā esošos materiālus un nodrošināt to vienlīdzīgu pieejamību – arvien vairāk VĢF tiek iesniegti pārskati elektroniskā formā, bet tiek glabāti atsevišķi elektroniskajās mapēs uz serveriem.  

VĢF materiālu pārvaldība un publiskas pieejamības nodrošināšana ir ierobežota un ir nepieciešama VĢF elektroniskā versija, kur strukturizētā veidā glabājas gan ieskenēti papīra materiāli, gan pievienojami esošie un no jauna ienākošie elektroniskie pārskati.

Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 6 015 518,77 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 31 mēnesis, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 27. decembrim.

Projekta iznākumu plānotās uzturēšanas izmaksas ir 821 460 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa² rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) projektu "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība", kurā tiks nodrošināta integrācija starp Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu un DAGR. Komunikācijas aktivitātes tiks plānotas projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2) ietvaros, ja projekta rezultāti produktīvā vidē tiks ieviesti pirms PIKTAPS 2 projekta beigām. Kaut arī TAPIS pilnveidošana un attīstība tiek īstenota 2.2.1.1. pasākuma projekta "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" (Nr. 2.2.1.1/17/I/008) ietvaros, šajā projektā īstenotās aktivitātes nedublēsies ar iepriekš minēto projektu, bet papildinās un nozīmīgi pilnveidos tajā izstrādātos risinājumus. Ģeoportāls (tai skaitā Ģeotelpisko datu savietotājs un dalītās piekļuves publicēšanas sistēma) tika radīts ERAF līdzfinansētā projektā "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" ID Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/002, un šai projektā ir plānots pilnveidot un modernizēt visu iepriekšējā projektā īstenoto funkcionalitāti, saglabāt esošās integrācijas un pāriet no licencētas  (maksas) standartprogrammatūras izmantošanas uz atvērtā koda tehnoloģijām, vienlaikus uzlabojot sistēmas veiktspēju un lietojamību. Vienotas VĢF informācijas digitalizācijas platformas izveidošana Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) pārvaldībā atbilst likumam "Par zemes dzīlēm", un tai ir jābūt integrētai ar Zemesdzīļu informācijas sistēmu. Ikvienai juridiskajai vai fiziskajai personai neatkarīgi no darbu finansēšanas veida zemes dzīļu izmantošanas rezultātā iegūtā ģeoloģiskā informācija jānodod glabāšanā LVĢMC.  Šā projekta ietvaros tiks izveidots vienots VĢF digitalizācijas reģistrs un tiks izveidota iespēja datu ievadei un glabāšanai  elektroniskajās datubāzēs, kas ir būtisks process ilggadīgas zemes dzīļu informācijas saglabāšanai un datu zuduma riska samazināšanai.

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM sasniegšanu:

1) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

2) nodrošināt publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā mērogā;

3) nodrošināt valsts IS esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

4) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, analīzes mērķiem;

5) nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām;

6) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām.

Projekta ietvaros izstrādājamie IKT risinājumi ir vērsti uz to, lai veicinātu datu avotu iesaisti un izstrādātu datu ielādes pielāgošanu valsts iestāžu uzturētāju IS, datu ielādei DAGR infrastruktūrā, kā arī izveidotu universālu datu nodošanas savienotāju uz DAGR infrastruktūru. Projektā ir paredzēts izveidot viegli izmantojamu datu izguves mehānismu datu patērētāju sistēmām, līdz ar to ieguvēji būs plaša sabiedrības daļa un risinājums sniegs būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos.

Īstenojot projekta darbības, projekts sniegs ieguldījumu arī SAM rādītājos, pilnveidojot 7 un izveidojot 12 darbības procesus (kopā 19 procesi), izveidojot vienotu, ātrdarbīgu datu izplatīšanas risinājumu, kas nodrošinās uzlabotu intensīvi izmantoto datu pieprasījumu veiktspēju, kā arī automatizētu datu apriti starp attīstāmo sistēmu mijiedarbības procesiem, pilnveidojot TAPIS, Ģeoportāla un VĢF platformu un nodrošinot risinājumu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai, kā arī ieviešot VIRSIS 2 Pieteikumu vadības sistēmu.

Projekta sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu laikā ir apmēram 15 milj. euro.

Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas) ir 29 486 153,00 – 6 015 518,77– 8 121 400 = 15 331 234,23 euro.