Balvu novada domes saistošie noteikumi Nr. 1/2022

Balvos 2022. gada 27. janvārī

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 4. un 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Balvu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par Noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī izveidotās kapavietās;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana vairs nenotiek;

2.5. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai (kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai utt.);

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai un uzturēšanai;

2.9. kapliča – ēka kapsētā mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.10. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības iestāde, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.12. Kapsētas pārzinis – persona, kuru izvirzījis kapu apsaimniekotājs, kas pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.13. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura nav kopta vismaz trīs gadus pēc kārtas;

2.14. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Balvu novada administratīvajā teritorijā ir šādas kapsētas:

3.1.1. Viļakas pilsētā:

3.1.1.1. Viļakas sv. Mateuša kapi;

3.1.1.2.Viļakas pareizticīgo kapi;

3.1.2. Baltinavas pagastā:

3.1.2.1. Merkuzīnes kapi;

3.1.2.2. Gubas kapi;

3.1.2.3. Slobodas kapi;

3.1.2.4. Čudarīnes kapi;

3.1.2.5. Breksīnes kapi;

3.1.2.6. Zubku kapi;

3.1.2.7. Dziervīnes kapi;

3.1.2.8. Dansku kapi;

3.1.2.9. Svātūnes kapi;

3.1.2.10. Pliešovas kapi;

3.1.3. Balvu pagastā:

3.1.3.1. Naudaskalna kapi;

3.1.3.2. Salmaņu kapi;

3.1.3.3. Dūrupes kapi;

3.1.4. Bērzkalnes pagasta:

3.1.4.1. Priedaines kapi;

3.1.4.2. Mežarijas kapi;

3.1.5. Briežuciema pagastā:

3.1.5.1. Dukuļevas kapi;

3.1.5.2. Ostralīdumu kapi;

3.1.5.3. Bēliņu kapi;

3.1.5.4. Augstasila kapi;

3.1.5.5. Ploskenes kapi;

3.1.6. Krišjāņu pagastā:

3.1.6.1. Krišjāņu kapi;

3.1.6.2. Kaupiņu kapi;

3.1.6.3. Putrānu kapi;

3.1.6.4. Runcenes kapi;

3.1.7. Kubulu pagastā:

3.1.7.1. Silaciema Kurnas kapi;

3.1.7.2. Pērkonu kapi;

3.1.7.3. Tutinavas kapi;

3.1.7.4. Andrakalna kapi;

3.1.7.5. Romūkstu kapi;

3.1.8. Lazdukalna pagastā:

3.1.8.1. Kamoļkalna kapi;

3.1.8.2. Masterīgas kapi;

3.1.8.3. Lieparu kapi;

3.1.8.4. Gariesilu kapi;

3.1.8.5. Slavītu kapi;

3.1.8.6. Vārnienes kapi;

3.1.8.7. Benislavas kapi;

3.1.9. Medņevas pagastā:

3.1.9.1. Skandīnes kapi;

3.1.9.2. Viduču kapi;

3.1.9.3. Aizgalīnes kapi;

3.1.9.4. Slotukalna kapi;

3.1.9.5. Lāšku kapi;

3.1.9.6. Kozlovas kapi;

3.1.9.7. Olutovas kapi;

3.1.10. Rugāju pagastā:

3.1.10.1. Sebežu kapi;

3.1.10.2. Grūzīšu kapi;

3.1.10.3. Gaiļukalna kapi;

3.1.10.4. Bolupes kapi;

3.1.10.5. Vilkavas kapi;

3.1.10.6. Dubļukalna kapi;

3.1.10.7. Cūkusalas kapi;

3.1.10.8. Kraukļevas kapi;

3.1.10.9. Silenieku kapi;

3.1.10.10. Reibānu kapi;

3.1.10.11. Cepurnieku kapi;

3.1.10.12. Pareizticīgo kapi;

3.1.10.13. Stāmeru kapi;

3.1.10.14. Čušļu kapi;

3.1.10.15. Mazpokrotas kapi;

3.1.10.16. Pokrotas kapi;

3.1.10.17. Dekšņu kapi;

3.1.10.18. Auškas kapi;

3.1.11. Šķilbēnu pagastā:

3.1.11.1. Čilipīnes kapi;

3.1.11.2. Gusakovas kapi;

3.1.11.3. Dagunovas kapi;

3.1.11.4. Loginu kapi;

3.1.11.5. Buku – Zeļču kapi;

3.1.11.6. Ančipovas kapi;

3.1.11.7. Bākarovas kapi;

3.1.11.8. Lotušu kapi;

3.1.11.9. Svičovas kapi;

3.1.11.10. Vilkovas kapi;

3.1.11.11. Plešovas kapi;

3.1.11.12. Čukulu kapi;

3.1.11.13. Šķilbanu kapi;

3.1.12. Susāju pagastā:

3.1.12.1. Vēdeniešu kapi;

3.1.13. Vectilžas pagastā:

3.1.13.1. Sudarbes kapi;

3.1.13.2. Ranguču kapi;

3.1.13.3. Vectilžas kapi;

3.1.13.4. Lutenānu kapi;

3.1.14. Vecumu pagastā:

3.1.14.1. Rejevas kapi;

3.1.14.2. Jaškovas kapi;

3.1.15. Vīksnas pagastā:

3.1.15.1. Dampadruvas kapi;

3.1.15.2. Derdziņu kapi;

3.1.15.3. Čāgu kapi;

3.1.15.4. Egļukalna kapi;

3.1.15.5. Kačupes kapi;

3.1.15.6. Kupravas kapi;

3.1.15.7. Miezāju kapi;

3.1.15.8. Vīksnas kapi;

3.1.16. Žīguru pagastā:

3.1.16.1. Katlešu kapi;

3.2.1. Balvu pilsētā:

3.2.1.1. Rozu kapi;

3.2.1.2. Pareizticīgo kapi;

3.2.1.3. Luterāņu kapi;

3.2.1.4. Začu kapi;

3.2.2. Balvu pagastā:

3.2.2.1. Pilskalna kapi;

3.2.3. Bērzpils pagastā:

3.2.3.1. Bēržu kapi;

3.2.3.2. Saksmales kapi;

3.2.3.3. Golvaru kapi;

3.2.3.4. Līdumnieku kapi;

3.2.4. Rugāju pagastā:

3.2.4.1. Upetnieku kapi;

3.2.5. Tilžas pagastā:

3.2.5.1. Tilžas kapi;

3.2.5.2. Ūdrenes kapi;

3.2.5.3. Kāpessila kapi;

3.3.1. Baltinavas pagastā:

3.3.1.1. Baltinavas Brāļu kapi;

3.3.2. Viļakas pilsētā:

3.3.2.1. Ebreju kapi Jaunatnes ielā 16;

3.3.3. Bērzpils pagastā:

3.3.3.1. Domopoles Brāļu kapi;

3.3.4. Kubulu pagastā:

3.3.4.1. Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas vieta (kapi);

3.3.5. Kupravas pagastā:

3.3.5.1. Kupravas Brāļu kapi;

3.3.6. Rugāju pagastā:

3.3.6.1. Rugāju Brāļu kapi;

3.3.6.2. Ebreju kapi;

3.3.7. Šķilbēnu pagastā:

3.3.7.1. Rekovas Brāļu kapi;

3.3.8. Balvu pilsētā:

3.3.8.1. Balvu Brāļu kapi;

3.3.9. Tilžas pagastā:

3.3.9.1. Tilžas Brāļu kapi.

4. Kapsētas statusu nosaka ar Balvu novada domes lēmumu. Kapsētu vai tās daļu var slēgt saskaņā ar Balvu novada domes lēmumu, ja šādam lēmumam ir pamatojums.

5. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā tiek pārtraukta. Ne vēlāk kā gadu pirms kapsētas slēgšanas, Balvu novada pašvaldībai jāsniedz oficiāla informācija presē – Ziemeļlatgales laikrakstā "Vaduguns" un Balvu novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Balvu Novada Ziņas". Slēgtās kapsētās kapavietas tiek koptas tādā pašā kārtībā, kā darbojošās kapsētas.

6. Balvu novadā kapsētas apsaimnieko attiecīgās pašvaldības pilsētas vai pagasta pārvaldes, Balvu pilsētā Balvu novada pašvaldības aģentūras "SAN-TEX" labiekārtošanas nozare. Attiecīgajā teritorijā esošajam kapsētu apsaimniekotājam ir pienākums veikt Balvu novada kapsētu teritorijā esošo atsevišķo kapavietu, pasaules karos, Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas karavīru, nacionālo partizānu, citu valstu karavīru brāļu kapu un kara upuru kapu apsaimniekošanu.

7. Jaunas kapsētas ierīkošanai tiek piešķirta Balvu novada pašvaldības īpašumā esoša zemes dabas pamatnes teritorija, kas tiek reģistrēta zemesgrāmatā, norādot tās izmantošanas veidu.

8. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana Balvu novadā, apglabājot esošajās vai jaunizveidotās kapsētās no citiem Latvijas novadiem ievestu kara laikos kritušo vai bojā gājušo mirstīgās atliekas, ir atļauta tikai ar Balvu novada domes lēmumu.

9. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Kapsētas apmeklētājs neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētās izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro Noteikumu prasības un kapsētas apsaimniekotāja norādījumus.

11. Kapsētās aizliegts:

11.1. ievest suņus bez pavadas;

11.2. apglabāt dzīvniekus;

11.3. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

11.3.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

11.3.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

11.4. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

11.5. piesārņot kapsētas teritoriju;

11.6. traucēt kapsētas apsaimniekotāja darbu;

11.7. bojāt apstādījumus, kapliču, ūdens ņemšanas vietas un citu kapsētas aprīkojumu;

11.8. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

11.9. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

11.10. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas;

11.11. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

11.12. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

11.13. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

11.14. postīt kapsētas aprīkojumu;

11.15. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

11.16. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

12. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas mirušo atceres dienās. Izņēmuma gadījumos šajās dienās var veikt apbedīšanu, saņemot kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

13. Kapsētās ir šādas mirušo atceres dienas – Kapu svētki, Svecīšu vakars un Mirušo piemiņas diena.

14. Kapsētas apsaimniekotājs veic:

14.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

14.2. kapsētas paplašināšanu atbilstoši apstiprinātam projektam;

14.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

14.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

14.5. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

14.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

14.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un elektroniskā kapavietu uzskaites sistēma.

16. Kapsētas apsaimniekotājs sniedz bezmaksas pakalpojumu – kapa vietas ierādīšana.

17. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

18. Kapsētas apsaimniekotājam ir pienākums nozīmēt kapsētas pārzini un noteikt viņa tiesības un pienākumus.

19. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

20. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts 1. pielikumā.

21. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

21.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu (2. pielikums) vai apbedījuma veikšanu (3. pielikums);

21.2. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

21.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

22. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 4 kapavietām.

23. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu, izdarot atzīmi saņemtajā iesniegumā un kapu teritorijas plānā, par kapavietas piešķiršanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu.

24. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu par apbedījuma veikšanu, izdarot atzīmi saņemtajā iesniegumā un mirušo personu reģistrācijas žurnālā. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

25. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

26. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

27. Par kapavietas uzturētāju var kļūt persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt, pamatojoties uz vismaz vienu norādīto nosacījumu:

27.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

27.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

27.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

28. Kapavietas uzturētāja pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt. Labiekārtojot kapavietu, kapavietas uzturētājs informē kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanai izmantojamiem materiāliem, par pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un cita kapavietas inventāra uzstādīšanas, kā arī kapavietas labiekārtošanas darbu veikšanas laiku.

29. Ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam sešu mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai.

30. Ja sešu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu rakstveida lēmumu, to var piešķirt citai personai.

31. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

32. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

33. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

33.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

33.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

33.3. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas un koplietošanas celiņus un laukumus;

33.4. bez atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 12 cm;

33.5. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez rakstiskas saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

33.6. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 m;

33.7. patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā;

33.8. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām.

34. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

34.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

34.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina pilnvarotās personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības;

34.3. tikt apbedītam viņa uzturētajā kapavietā (ja iespējams).

35. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

35.1. kapavieta ir atbrīvota saistībā ar pārapbedīšanu;

35.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

35.3. kapavieta trīs gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu atbilstoši Noteikumu paredzētajam regulējumam;

35.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no piešķirtās kapavietas un kapavietas uzturētāja statusa, atbrīvo kapavietu no kapavietas aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem utt.) vai atsakās no tā, un trīs mēnešu laikā no atteikšanās brīža kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par kapavietas piešķiršanu.

36. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā kapavietu tā apbedīšanai var piešķirt kapavietas uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietas uzturētāja apbedīšanu.

37. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Precīzu apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

38. Apbedīšana var notikt no pulksten 9.00 līdz 17.00. Ja kapavietas uzturētājs vienojas ar kapsētas īpašnieku, ir iespējami izņēmumi.

39. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 24 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

40. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

41. Mirušo apbedī kapā, kura garums ir ne mazāks kā 2 m, platums – 1 m, dziļums – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmērus var attiecīgi mainīt, izņemot kapa dziļumu. Apglabājot starp kapu kopiņām, garajās malās attālumam starp kapu kopiņām jābūt 1 m, īsajās malās 0,5 m.

42. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā.

43. Veicot virsapbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1,2 m līdz zārka vākam.

44. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

45. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

46. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 25 gadus pēc apbedījuma veikšanas.

47. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

48. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

49. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

50. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko, vienojoties ar bēru rīkotāju, noteicis kapsētas apsaimniekotājs. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas, izņemot Mirušo piemiņas pasākumu laikā.

51. Reizi gadā, maija mēnesī, kapsētas apsaimniekotājs (kapu pārzinis vai pārvaldes vadītāja norīkota persona) apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmi nostiprina nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0.5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Brīdinājuma zīmes paraugu un informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas. Brīdinājuma zīmes paraugs pievienots 4. pielikumā.

52. Sastādot aktu par nekopto kapavietu, kapsētas apsaimniekotājs organizē informācijas par nekoptās kapavietas ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Balvu Novada Ziņas", uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.balvi.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

53. Ja trīs gadu laikā ir sastādīti trīs akti par nekopto kapavietu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības kapavietu nolīdzināt un piešķirt to virsapbedījumam.

54. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

55. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši Noteikumu prasībām organizē Balvu novada Sociālā pārvalde, piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

56. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 25 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

57. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņa pienākums ir uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

58. Persona, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīga sniegt amatnieka pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

59. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļus, noņemtās vecās kapu apmales, apmaļu paliekas utt.) vai bioloģiski noārdāmos atkritumus, kapu vāzes, svečturus nogādājot tiem paredzētā kapsētas atkritumu savākšanas vietā.

60. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

61. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Balvu novada pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijā.

62. Balvu novada pašvaldības Administratīvo aktu apstrīdēšanas komisijas lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

63. Kontroli par Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un Balvu novada pašvaldības policija.

64. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Balvu novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Balvu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

65. Par Noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.

66. Administratīvais sods neatbrīvo Noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

67. Atzīt par spēku zaudējušiem Balvu novada domes 2014. gada 13. februāra saistošos noteikumus Nr. 3/2014 " "Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Balvu novadā".

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs

1. pielikums
Balvu novada domes
2022. gada 27. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022
"Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Balvu novadā"

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs

2. pielikums
Balvu novada domes
2022. gada 27. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022
"Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Balvu novadā"

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs

3. pielikums
Balvu novada domes
2022. gada 27. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022
"Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Balvu novadā"

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs

4. pielikums
Balvu novada domes
2022. gada 27. janvāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 1/2022
"Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Balvu novadā"

Brīdinājuma zīme ir mietiņš ar dzeltenā krāsā nokrāsotu augšējo daļu, kurā norāda aktēšanas gadu (GGGG – attiecīgais aktēšanas gads).

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs

Balvu novada domes priekšsēdētājs S. Maksimovs