Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit piektā sēde 2022. gada 31. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pulkstenis rāda, ka ir jau pāri pulksten deviņiem, līdz ar to sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 31. marta sēdi – kārtējo Saeimas sēdi.

Vispirms – par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija jau apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Možvillo, Sprūde, Nemiro, Gobzems un Ģirģens lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Civilās savienības likums".

"Par" pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labrīt, sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Labrīt, skatītāji, vērotāji, klausītāji! Ar lielu "apbrīnu" skatos uz to, kas notiek likumdošanas procesā, ar lielu "apbrīnu" skatos – kur pazūd Latvijas tautas lepnums, gods un tas mugurkauls, kas vienmēr latviešu tautai ir bijis?!

Mēs jau tagad... Redzam – notiek karš Ukrainā.

Braucot vairākām valstīm cauri, mēs redzam, ka valstis ar lepnumu valkā savas valsts regālijas – karogus, ģerboņus. Iebraucot Latvijā, šī sajūta kļūst... interesanta. Šorīt iebraucot Rīgas centrā, pretī Ministru kabinetam redzu karogu mastus, kuros visos plīvo Ukrainas karogs. Es saprotu mūsu vēlmi dažādos veidos atbalstīt Ukrainu; mēs veicinām dažādi iesaistīties tautu, bet mēs aizmirstam, ka mūsu tautas karogs ir sarkanbaltsarkanais. Man nav nekas pret, ka mēs parādām savu attieksmi pret Ukrainu, pret karu un notiekošo pasaulē vispār, bet es domāju, ka šajos mastos ir jābūt arī Latvijas karogam.

Runājot par likumprojektu, kuru mēs virzām, ir tas pats karoga stāsts. Ir pasaulē izdomājuši, ka ir cits karogs, kuru varētu paplivināt Latvijā. Un to paplivināšanu veic maza daļa no tautas, ja tā to var nosaukt. Un šī tauta vēlas, ja to tā var nosaukt, mainīt savus likumus Latvijā un ieviest tos... Es nedomāju, ka šobrīd man izdosies šo likumprojektu apturēt uz nedēļu, taču jūs parādīsiet, vai tiešām jūs vēlaties, lai šāds likums kļūtu dzīvs un tiktu ieviests mūsu sabiedrībā.

Kolēģi! Es saprotu, ka šobrīd izšķiras tas, vai mēs paliksim kā latvieši vai locīsimies līdzi ikvienam karogam, kas plīvos tanī brīdī "skaistāk" – varbūt "pareizā" virzienā, varbūt "pareizai" naudai par labu. Bet kur paliek tas latviešu sīkstums, kur paliek tā latviešu tauta, kuru bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kādreiz nosauca par stipru? Kur paliek? Vienkāršs jautājums.

Kolēģi, es aicinu atlikt šī likumprojekta skatīšanu. Varbūt virzītājiem nāks apskaidrība, saprāts un vēlme šo likumprojektu tomēr nevirzīt tālāk un turpināt celt savu latviskumu, savu apziņu, ka mēs tomēr esam latvieši, nevis tāda tauta, kas lokās tad, kad ir "pareizie" karogi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu no Saeimas tribīnes neizmantot situāciju, kad mēs izsakām solidaritāti Ukrainas tautai un Ukrainas valstij, par to ir balsojuši šeit Saeimas deputāti, – arī pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs, izrādot šo solidaritāti.

Lūdzu, šeit, no Saeimas tribīnes, savā politiskajā retorikā nevērsties pret visas Saeimas gribu izrādīt solidaritāti. (Aplausi.)

Turpinām Saeimas sēdi.

Viens deputāts ir runājis "par" grozījumu izdarīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā. "Pret" – deputāti nav pieteikušies. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu izdarīšanu sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās likumprojektu "Civilās savienības likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 40, atturas – 2. Darba kārtība nav grozīta.

Sākam izskatīt grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu "Civilās savienības likums". Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Civilās savienības likums" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās kolēģes un augsti godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt lielu paldies kolēģiem no Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskajai komisijai par to, ka šodien mums ir iespēja lemt par šo likumprojektu.

Es šodien aicinātu jūs... vēlētos aicināt jūs balsot "par". Balsot par mūsu cilvēkiem. Es jūs aicinātu balsot par tiesiskumu, par cilvēka cieņu, par drošību un brīvību, par vienlīdzību un par ģimeni. Balsot par šīm vērtībām, kurām nav politisko robežu. Šīs vērtības nav nedz labējas, nedz kreisas, nedz centriskas, nedz liberālas, nedz konservatīvas. Tās ir mūsu Satversmē ierakstītās vērtības, Latvijas pamatvērtības.

Šīs vērtības caurvij arī piedāvāto likumprojektu "Civilās savienības likums". Tas tapis ilgākā periodā, plašu diskusiju laikā, un jāteic, ka tas ir kompromiss.

Šis likumprojekts ir par tiesiskumu. Mēs turam cieņā Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Senāta spriedumus, mēs īstenojam tos atbildīgi gan pret tiesu, gan pret Latvijas cilvēkiem.

Mēs, Saeimas deputāti, nevaram izvēlēties, kuri tiesas spriedumi vai likumi mums šķiet politiski ērti vai patīkami. Tiesiskā valstī mēs cienām un pildām savus likumus un tiesas spriedumus un cienām savus cilvēkus.

Šis likumprojekts ir par drošību. Mums ir zināms – ir spēks, kas apspiež savus cilvēkus; spēks, kas tagad nežēlīgi un brutāli pārkāpj citu valstu robežas, uzsāk karus, sagrauj cilvēku sapņus, cerības, dzīves un ģimenes, cenšas atņemt tiem pat zemi un brīvību. Diemžēl arī šodien šis spēks mūs vedina iet apspiestības ceļu, bet es aicinu to nedarīt.

Vienlaikus, mums ir zināms, ir spēki, kas, neskatoties uz jebkuriem centieniem tikt apspiestiem un pazemotiem, turpina cīnīties par savām un savu tuvāko tiesībām dzīvot drošā un brīvā sabiedrībā un valstī. Šāds spēks sākas un veidojas ģimenē – starp tuvākajiem, starp cilvēkiem, ar kuriem esam nolēmuši iet kopā kādu savas dzīves posmu. Starp cilvēkiem, kurus vieno savstarpējas rūpes un cieņa. Par laimi, tāds spēks ir arī starp mums... iekšēji – mūsos. Mēs esam gatavi drosmīgi cīnīties par tiesībām dzīvot brīvā, drošā valstī, brīvā un drošā sabiedrībā. Tādā, kur ciena viens otru.

Šis likumprojekts ir par vienlīdzību un ģimeni. Jā, tas ir par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību; par visām tām ģimenēm, par kurām es arī personiski esmu iestājies aktīvi jau kopš 2015. gada, – par visām, kuras nav nostiprinājušas vai nevar nostiprināt savas ģimenes saites tiesiskā kārtībā. Mūsu rokās ir šo aizsardzību sniegt.

Šis likumprojekts ir par cilvēka cieņu. Par tiesībām tapt saredzētiem, atzītiem un aizsargātiem. Tomēr mēs vēl arvien nevaram atzīt un tiesiski aizsargāt cilvēkus, kurus jau turpat 25 gadus mērķtiecīgi cenšamies ignorēt...

Šis ir brīdis būt vienotiem un iestāties vienam par otru. Šodien mums ir iespēja sadzirdēt un saredzēt savus cilvēkus; mums ir iespēja piepildīt mūsu cilvēku sapņus, cerības, dzīves... un ģimenes. Mūsu cilvēku. Latvijas cilvēku.

Kolēģi, es aicinu šodien jūs balsot "par" likumprojektu "Civilās savienības likums", "par" tā nodošanu komisijai un "par" tā atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Es aicinu balsot par taisnīgumu. Es aicinu balsot par Latvijas cilvēkiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Civilās savienības likums" ir Latvijas Republikas Civillikuma, kurš nosaka laulības noslēgšanas formu, pakaļdarinājums, taču ir divas atšķirības starp Latvijas Republikas Civillikumu un šo likumprojektu. Proti, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas kļūs par likumu, kurš nepieprasa partneriem būt uzticīgiem un faktiski legalizē viendzimuma attiecības.

Šāds likums degradēs vēlamo un dabisko ģimenes struktūru, radot iniciatīvu nestāties ilgtermiņa laulībā, kaitējot bērnu, kuri uzaugs šajās ģimenēs, labklājībai, un no likumiskā viedokļa būtībā būs neloģisks. Ņemiet vērā, ka Latvijas ilgtermiņa attīstība gulstas uz mūsu ģimeņu pleciem, kurās uzaug veselīgi bērni.

Civilās savienības likums lielākajā daļā gadījumu attieksies uz viendzimuma pāriem, jo – kas liek domāt, ka šādu savienību slēgs pretējā dzimuma pāri?

Likumprojekts "Civilās savienības likums" ir nepieņemams triju galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Viendzimuma vecāku ģimenēs augošiem bērniem neradīsies izpratne par dabisku ģimeni. Jāuzsver, ka, bērniem uzaugot, ir nepieciešams mātes un tēva attiecību modelis, lai attīstītu savu morālo vērtību sistēmu un spētu veidot savu personību. Viendzimuma pāri nekad to nevarēs nodrošināt, jo garantijas par sabiedrībā vispārpieņemtu normu ievērošanu šajās ģimenēs nav.

Sieviete laulībā ir sieva vai māte, vīrietis – vīrs vai tēvs, bet pēc šī likuma pieņemšanas tie būs "partneris numur viens", "partneris numur divi"... vai kādas personas...

Šādi pilnīgi reālistiski piemēri parāda absurdās situācijas, kurās nevainīgi bērni tiks nostādīti... un, visticamāk, tiks propagandēts, lai arī savā dzīvē šādas attiecības uzturētu. Protams, bērnu labklājību negatīvi ietekmē šķiršanās un domstarpības arī reģistrētās un nereģistrētās laulībās. Šādi riski civilajās savienībās pastāv tikpat lielā apmērā, tomēr valdībai ir jāatzīst tikai tās attiecību savienības, kurās bērniem nav jāzaudē vecāku un dabiskas ģimenes modelis, jo bērniem viendzimuma vecāku ģimenēs nav dabisku tiesību uz abiem saviem vecākiem.

Otrkārt, šis likums veicina dabiskas ģimenes izzušanu. Vecāks numur viens un vecāks numur divi – divas mammas degradē bērna izpratni par dabiskas ģimenes nepieciešamību, nekad nenosakot pienākumus, kuri ģimenē gulstas uz mātes vai tēva pleciem. Šajās ģimenēs uzaugušie bērni nekad nesapratīs, vai dabiska ģimene tiem būtu tīkamāka, jo tādu tie nekad nebūs redzējuši. Tādējādi skaidrs, ka šie bērni pieaugot teju nekad neizvēlēsies vai vismaz nespēs izvēlēties dabiskas ģimenes modeli.

Treškārt. Tas nepamatoti šķeļ sabiedrību. Arī mūsu Valsts prezidents Levits ir pamatoti norādījis, ka, ieviešot partnerattiecības gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem pāriem, pēc Eiropas cilvēktiesību jurisdikcijas par diskriminācijas aizliegumu, tas noved pie neizbēgamas viendzimuma laulības ieviešanas. Tas ir pretrunā ar Latvijas Satversmi.

Papildus jau norādītajām problēmām viendzimuma laulību sakarā tik pretrunīga lēmuma pieņemšana pastiprinātu sabiedrībā jau esošo polarizāciju, kurinātu naidu un mazinātu uzticību valsts pārvaldei.

Dāmas un kungi! Ņemiet vērā, ka, koriģējot Darba likumu un dodot iespēju kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem noslēgt notariālus līgumus, Satversmes tiesā norādītos pienākumus ir iespējams pilnībā izpildīt. Laikā, kad sabiedrībā parādās nedrošības sajūta par nākotni, dabiskas ģimenes apdraudējums kaitēs ne tikai turpmākai valsts attīstītībai, bet tieši apdraudēs šajās ģimenēs augošo bērnu nākotni.

Aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens deputāts ir runājis "pret" likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta "Civilās savienības likums" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsojumu!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni" nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!")

Deputāti lūdz balsojumu un ir arī pieteikušies runāt. Valaiņa kungs, jūs runāsiet "par" vai "pret"? (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Viktoram Valainim – "par" likumprojekta nodošanu komisijai.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šī būs jau trešā reize, kad mēs šo jautājumu uzrunājam no šīs tribīnes un aicinām kolēģus izteikt savu viedokli jautājumā par biodegvielas piemaisījumu atcelšanu uz vienu gadu.

Kopš tā laika, kolēģi, daudz kas ir mainījies. Tiešām gribu pateikt paldies tiem komisiju vadītājiem, kuri savās komisijās šo jautājumu izskatīja arī pēc būtības un iedziļinājās tajā, kāda šobrīd īsti ir situācija.

Man gribētos teikt, ka šī mēneša laikā mēs esam dzirdējuši ļoti daudz valdības pārdomu par to, ka vajag palīdzēt cilvēkiem. Mēs redzam, ka degvielas cenas paaugstinās katru dienu. Mēs redzēsim, ka no rītdienas degvielas cenas vēl turpinās paaugstināties, bet no valdošās koalīcijas šobrīd mēs dzirdam tikai un vienīgi aizbildinājumus par to, kāpēc to nevar darīt – PVN, akcīzes nodokli samazināt nevaram, viennozīmīgi nekādā veidā nevaram. To mums pauž Finanšu ministrija, ietekme arī ārkārtīgi... miljoni jau sarēķināti, bet citus instrumentus nez kāpēc izmantot mēs nevaram, jo, redz, uzņēmēji jau esot iepirkuši šos piejaukumus un tas radīšot izmaksas valsts budžetam, kompensācijas būs jāmaksā un vēl viss kaut kas.

Kolēģi, mēs arī runājam ar šiem uzņēmējiem. Mēs saprotam to, ka 1. aprīlis jau ir nokavēts un tas ir nokavēts tikai un vienīgi mūsu pašu Saeimas neizlēmības rezultātā. Bet 1. jūnijs arī var būt datums, no kura var atcelt... šo piemaisījumu. Jūs domājat, ka degvielas cenu pieaugums ar 1. jūniju beigsies? (Starpsauciens.) Vai jūs tiešām domājat, ka...? Jaunā VIENOTĪBA šobrīd pauž to, ka degviela ar rītdienu paliks lētāka. Es tā saprotu. Degviela no rītdienas, no 1. aprīļa, pēc Jaunās VIENOTĪBAS domām, paliks lētāka, es tā saprotu. Es domāju, ka tā varbūt ir mazliet cita realitāte, kurā dzīvo Jaunā VIENOTĪBA, jo Jaunās VIENOTĪBAS premjers piedāvā cilvēkiem pārvietoties ar velosipēdiem un pārdomāt citus pārvietošanās līdzekļus. Es savukārt domāju, ko man pateikt zemniekiem, kuri nāca ar šo iniciatīvu pirmām kārtām, lai varētu uzart Latvijas laukus un apsēt tos. Vai tiešām būtu īstais brīdis ar velosipēdiem laukus apart? Var jau mēģināt, bet kāds varētu parādīt priekšzīmi šajā lietā.

Mēs redzam to, ka Vācija, Francija atbalsta savus zemniekus papildus visiem tiem atbalsta maksājumiem, kurus jau sniedz tieši dīzeļdegvielas akcīzes samazinājumam. Mēs redzam to, ka mūsu veikalus jau šobrīd – jau šobrīd! – sāk pārplūdināt preces no ārvalstīm, sāk izkonkurēt mūsu vietējo produkciju. Diez kāpēc tas tā notiek? Vai tikai tas nav nodokļu politikas dēļ? Vai tas nav to atbalsta maksājumu dēļ, ko saņem gan zemnieki, gan vispār sabiedrība kopumā? Mums jau mēnesi degvielas cenas ir augušas, bet mēs turpinām runāt. Pagaidīsim vēl mēnesi, kamēr cilvēki iedzīvojas parādos, un tikai tad sāksim risināt to jautājumu?

Kolēģi, manuprāt, tas nav normāli. Šobrīd šis konkrētais priekšlikums, šis konkrētais jautājums... jāatzīst, mēs to esam nogulējuši. Mēs to esam nogulējuši, 1. aprīlis ir jau rītdien, un tas objektīvi vairs nav iespējams – ar 1. aprīli atcelt piejaukumu lietošanu, bet mēs varam nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un šo jautājumu uzsākt ar 1. jūniju. Ar 1. jūniju gan mēs to varam darīt. Arī komisijās degvielas tirgotāji paši ir atzinuši to, ka par citiem ceturkšņiem mēs varam runāt. Nav jau tā, ka šie piemaisījumi nopirkti ilgam laikam uz priekšu.

Kolēģi, šobrīd Saeima un arī valdība diemžēl to vien dara kā runā, bet nepiedāvā reālus risinājumus. Šis ir kaut vai viens risinājums, budžetu tas neiespaido. To arī Finanšu ministrija vienā no komisijām skaidri pauda – šis nav akcīzes samazinājums. Šis ir risinājums, kas kaut kādā veidā kaut nedaudz ietekmētu degvielas cenas potenciālo pieaugumu.

Kolēģi, aicinu šo likumprojektu nodot komisijai un jau likumprojekta kontekstā sākt diskusijas par iespējamiem risinājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Gundara Daudzes, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules un Ērika Pucena iesniegtā likumprojekta "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 35, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, pirms turpinām izskatīt darba kārtību, vēlos jūs informēt par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Civilās savienības likums" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šajā Saeimas sēdē. Deputātiem ir iebildumi. (Starpsaucieni: "Balsot!"; "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā šajā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 36, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz likumprojektu "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni" izskatīt šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni" šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" pirmajā lasījumā šajā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt grozīto darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Nākamais darba kārtības jautājums – Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne, Karina Sprūde, Kaspars Ģirģens, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova, Ēriks Pucens, Ralfs Nemiro un Inguna Rībena ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību pēc Covid-19 sertifikāta nepieciešamības darba pienākumu veikšanai". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Par to viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāte Ramona Petraviča ir pieteikusies runāt "par".

Lūdzu, jums vārds.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, ir jābeidz māžoties ar sertifikātiem! Vajag tos atcelt – un atcelt visiem.

Mēnešiem ilgi darbinieki (Starpsauciens.) tika turēti neziņā, kam un kad būs atļauts strādāt. Viss notiek pēdējā brīdī, apjukums un neziņa ir pārņēmusi cilvēkus.

Kāds iemesls ir bijis saglabāt sertifikātu nepieciešamību ārstniecības un izglītības iestāžu darbiniekiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem? Tas ir politisks un sociāls ietekmēšanas veids, piespiežot cilvēkus obligāti vakcinēties. Cilvēks tiek diskriminēts savas pārliecības dēļ. Turklāt, kā tas jau ir pierādījies, Covid-19 izplatības intensitāte vakcinētu un nevakcinētu cilvēku vidū būtiski neatšķiras.

Kā norādījusi mediķu arodbiedrība, salīdzinot stacionēto pacientu struktūru, pilnībā vakcinētu cilvēku ir 47 procenti, savukārt nevakcinētu un daļēji vakcinētu – 53 procenti. No smagā stāvoklī esošajiem, kas atrodas slimnīcās, 48 procenti ir vakcinētie, bet nevakcinētie vai daļēji vakcinētie – 52 procenti. Tie ir rādītāji kopš šī gada janvāra.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau kopš februāra sākuma vairākkārt ir vērsusies pie nozares ministrijas ar lūgumu pamatot valsts stratēģiju pēc būtības, proti, paust argumentus par labu tam, lai atceltu vai saglabātu prasību par Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību izglītības nozares pārstāvjiem, strādājot klātienē. Kā norāda LIZDA, līdz šim šādi argumenti nav izskanējuši.

Nav arī analizēta Latvijas tuvāko kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze, tām pilnībā atsakoties no prasības par obligātā sadarbspējīgā sertifikāta nepieciešamību izglītības nozarē. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs ir mudinājis izvērtēt kaimiņvalstu praksi un atteikties no sertifikātiem pilnīgi visās nozarēs.

Tāpēc vēl jo mulsinošāks ir izglītības un zinātnes ministres paziņojums, ka sertifikāti esot saglabājami, jo to atcelšana nebūtu godīga pret tiem pedagogiem, kuri sapotējās.

Kolēģi! Cilvēki taču vakcinējās, lai pasargātu sevi. Kā redzams, vakcinācija neietekmēja saslimstību; saslimstībai nebija nekā kopīga ar vakcināciju – saslima gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Un nepotētie tagad tiek sodīti par to, ka kāda sabiedrības daļa sapotējās un saslima. Nevakcinētie tiek sodīti par to, ka vakcinētie saslima. Tā ir izrēķināšanās ar nepaklausīgajiem.

Pedagogu trūkst, bet tagad viņu profesionalitāti nosaka tikai sertifikāta esamība vai neesamība. Skolotāji ar desmitiem gadu pieredzi "tiek izmesti kā vecas lupatas" (tie ir viņu pašu teiktie vārdi!).

Absolūti neizprotama ir arī nostāja jautājumā par pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņa noteikšanu. Piemēram, cilvēkiem, kuriem pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņš beidzās martā, tika aizliegts strādāt līdz 1. aprīlim, bet, ja sertifikāta derīguma termiņš beidzas pēc 1. aprīļa, tad var turpināt strādāt līdz 30. jūnijam. Vai ir kādi zinātniski pētījumi par slimošanas atšķirībām vai antivielu rašanās daudzumu, ja saslima pirms mēneša vai tagad?

Tiek veidotas tik sarežģītas shēmas, ka paši veidotāji tajās sapinas un brīžiem pat aizmirst daļu no cilvēkiem, jo viņu pašu kabatas tas neskar. Bet varbūt patiesais iemesls slēpjas milzīgajos vakcīnu uzkrājumos noliktavā?

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu un atcelt sertifikātus absolūti visiem strādājošajiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību pēc Covid-19 sertifikāta nepieciešamības darba pienākumu veikšanai" iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 42, atturas – 5. Tātad lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta – nodošanu kādai no komisijām? (Pauze.) Tātad nav priekšlikumu par nodošanu komisijai. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

"Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gatim Zamuram šā gada 24. martā."

Godātie kolēģi, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs deputātam Gatim Zamuram ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24. martā, un jūs par to tiekat informēti šajā Saeimas sēdē.

"Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mārim Kučinskim šā gada 24. martā."

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir piešķīris deputātam Mārim Kučinskim neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24. martā, un jūs par to tiekat informēti šajā Saeimas sēdē.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību, respektīvi, sākt veikt sociālās iemaksas arī jaunajiem vecākiem.

Uz otro lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Kāpēc? Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 2. priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Kāpēc?") Arī tas ir no deputāta Klementjeva. Atvainojos, ka nepateicu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

A. Skride. Nav... netika atbalstīts budžeta ierobežojumu dēļ. Tas nav atbalstīts no Finanšu ministrijas puses, nav (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.)

A. Skride. Vajadzēja... vajadzēja...

Tālāk, kolēģi. Arī 4. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Tas paredzēja paplašināt to personu loku, par kurām minimālās obligātās iemaksas tiek veiktas. Arī šis priekšlikums budžeta dēļ nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 5. – deputātu Andra Skrides, Andas Čakšas un Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Likums paredz, ka šīs sociālās iemaksas tiek veiktas no 2023. gada 1. janvāra. Šis priekšlikums paredz to sākt darīt pusgadu ātrāk. Ietekmes uz budžetu tam nav. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 6. – deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un, tā kā nav atbalstīts 1. priekšlikums, nav arī balsojams. Taču par priekšlikumu var debatēt. (Dep. J. Krišāna starpsauciens.) Krišāna kungs, jūs vēlaties debatēt? Lūdzu!

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Es domātu, ka šie priekšlikumi bija vērsti uz mūsu nākotni, jo... Es domāju, ka tomēr ir jāaizdomājas arī Labklājības ministrijai par šo priekšlikumu... par virzīšanu un atbalstīšanu, jo tās jaunās ģimenes, kas tagad tiek dibinātas Latvijā un kas... daļa ir atgriezušās... nu tās brauc prom atkal, jo nesaredz garantijas ne savai nākotnei, ne savām vecumdienām. Un teksts, ka valsts budžetam būs liels slogs... es domāju, tas nav pareizs.

Es domāju, ka nākotnē valsts budžets tikai zaudēs... un zaudēs arī mūsu cilvēkus. Žēl, ka mēs tomēr neskatījām pēc būtības šos priekšlikumus un šodien neatbalstījām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, kā jau izskanēja, nav balsojams, bet tas ir pēdējais priekšlikums, pēdējais priekšlikumu sarakstā.

Arī es priecājos, ka deputāti ir balsojuši atbilstoši komisijas viedoklim, un es vēlētos paust gandarījumu par līdzšinējiem balsojumiem. Es nešaubos, ka pozitīvs būs arī noslēdzošais, galīgais, balsojums par šo likumprojektu. Tiešām ir gandarījums – pēc vairākiem Saeimas sasaukumiem būs izdevies mums kopīgi novērst to ļoti būtisko netaisnību attiecībā uz ģimenēm, uz bērniem, uz māmiņām.

Kā jau es izteicos, kad nodevām komisijai šo likumprojektu, diskriminācija vai... zaudējums ģimenei, piemēram, ar trīs bērniem... pensijas vecumā tas katru mēnesi ir apmēram 42 eiro. Tāda bija realitāte līdz šim brīdim.

Es gribu teikt lielu paldies Demogrāfijas lietu centram (un personīgi – Imantam Parādniekam) par šo iniciatīvu un par to, ka šie grozījumi tika izstrādāti.

Paldies kolēģiem no "Attīstībai/Par!" un Jaunās konservatīvās partijas, ar ko kopā mēs parakstījām un iesniedzām šo likumprojektu. Un, protams, Skrides kungam un komisijai – par ļoti operatīvu šī jautājuma skatīšanu komisijā.

Arī – Čakšas kundzei un citiem kolēģiem par to, ka bija koriģēts termiņš uz 1. jūliju.

Es aicinu atbalstīt. Un apsveicu kolēģus – jau pirms balsojuma – ar ļoti vēsturisku soli šīs netaisnības novēršanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu, ka priekšlikums nav balsojams, jo nav atbalstīts 1. priekšlikums.

Bet Skrides kungs, vai vēlaties vēl komisijas vārdā ko piebilst par šo priekšlikumu?

A. Skride. Par šo priekšlikumu – nē.

Vēlreiz visiem paldies par darbu pie šī likumprojekta.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 6. priekšlikums nav atbalstīts un nav balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" (Nr. 1379/Lp13). Šis ir otrais lasījums. Likumprojekts ir skatāms steidzamības režīmā, tātad šī ir izskatīšana galīgajā lasījumā.

Komisijā esam saņēmuši deviņus priekšlikumus.

1. – deputātu Lindas Mednes un Artusa Kaimiņa priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Un tas ir iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Saeimas stenogrammas labad es nolasīšu... atgādināšu priekšlikuma būtību, lai izskaidrotu to, kāpēc tas ir daļēji atbalstīts un kāpēc ir radīts 3. – komisijas priekšlikums.

Tātad 1. priekšlikums paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos popularizēt un slavināt nacistiskā, fašistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, izmantojot konkrētu personu, ar kurām asociējas šīs ideoloģijas, dzimšanas dienas, noteiktu... kauju un uzvaru atceres dienas vai neatkarīgu valstu vai to teritoriju okupācijas gadadienas... šādus notikumus... piemēram, 9. maija pasākumus kontekstā ar PSRS vēsturi, Latvijas pilsētu okupācijas gadskārtu slavināšanu gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas kontekstā.

Šis likuma punkts nebūtu attiecināms uz pasākumiem, kuri tiek rīkoti ar mērķi pieminēt nacisma, fašisma un komunisma upurus... kā arī atgādināt šo noziedzīgo režīmu izdarīto ļaunumu, pašvaldībai izvērtējot, vai ar mērķi pieminēt upurus netiek slēpts pasākuma patiesais mērķis – popularizēt vai attaisnot nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju.

Komisijas vārdā vēlos bilst to, ka šī priekšlikuma redakcionālā versija ir Nr. 3 un šeit tiek svītrots vārds "fašisma", tātad... nacisma vai komunisma ideoloģiju – redakcija, kas paliek 3. priekšlikumā. Šis priekšlikums, kolēģi, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu uzreiz gan par 1., gan par 3. priekšlikumu.

Es aicinu jūs neaizmirst, ka šeit mēs runājam par fundamentālu tiesību – pulcēšanās brīvības – ierobežošanu. Šādi ierobežojumi, protams, ir pieļaujami un bieži vien nepieciešami, bet tiem jābūt pamatotiem, tiem jābūt ar leģitīmu mērķi, un tiem jābūt samērīgiem ar šo mērķi.

Tātad... jūs dzirdat mani, nevajag atkārtot? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Mēs jūs dzirdam.

B. Cilevičs. Jā, labi. Tātad šajā situācijā šī likumprojekta mērķis ir ļoti skaidrs – ierobežot jaunu, agresiju slavinošu simbolu lietošanu publiskos pasākumos. Tas ir pilnīgi leģitīms mērķis, samērīgs, un mēs to atbalstījām. Tagad... šis priekšlikums ļoti būtiski paplašina šos ierobežojumus un, manā skatījumā, bez jebkāda pamata.

Ja jūs paskatīsieties 3. priekšlikumu, ko komisija atbalstīja, tā otrajā daļā... 4.² punktā ir ļoti skaidri izklāstīta lietas būtība, 4.¹ punktā – tā ir absolūti cita situācija.

Kolēģi, kas ir "ideoloģiju saturošs notikums"? Notikums ir kaut kas, kas ir noticis. Jā, latviešu valoda nav mana dzimtā valoda, varbūt es kaut ko nesapratu, lūdzu, izskaidrojiet. Tas ir fakts. Kā fakts var saturēt kaut kādu ideoloģiju? Kā šī norma ir jātulko, un kā šī norma ir jāpiemēro attiecībā uz konkrētiem notikumiem, vēstures faktiem, uzvārdiem, personām? Ļoti reti gadās, ka tas ir pilnīgi balts vai pilnīgi melns. Tas ir interpretācijas jautājums. Kam mēs uzdodam šo interpretāciju? Tiem policijas darbiniekiem, kuriem būs jāīsteno, jāpiemēro šī norma? Diez vai.

Es minēšu vienkārši pāris piemēru. Komisijas sēdē es uzdevu konkrētu jautājumu priekšlikuma iesniedzējiem. Staļingradas kauja. Vai tas ir pozitīvs notikums, kas nozīmē nacistu armijas sakāvi, vai tas ir Staļinu un Staļina režīmu slavinošs notikums? Kas to izlems? Vai, piemēram, Ļeņingradas blokāde. Traģisks notikums. Es ļoti labi to zinu, jo mana mamma kā medmāsa hospitālī... izgāja visu blokādi, visas 900 dienas. Bet tas noteikti ir saistīts arī ar Ļeņina vārdu.

Man šķiet, ir ļoti bīstami kaut ko aizliegt vai atļaut, vadoties no vienas – tīri ideoloģiskas – interpretācijas. Tas pats attiecas arī uz personām. Jebkurš no mums var minēt vairākas personas arī Latvijas vēsturē, kuras dažādos vēstures posmos spēlēja gan ļoti pozitīvu, gan arī ļoti negatīvu lomu, piemēram, Herberts Cukurs.

Kolēģi, likuma normai jābūt skaidrai, viegli saprotamai un piemērojamai, un īpaši, vēlreiz uzsveru, – kad runa ir par fundamentālu tiesību ierobežošanu. Šī norma, šis priekšlikums neatbilst šādiem kritērijiem. Es ļoti labi saprotu iesniedzēju emocijas. Mēs visi izjūtam sašutumu, zināmā mērā bezspēcību tajos apstākļos, kas notiek, – traģēdija Ukrainā, Krievijas agresija... Ļoti gribas darīt kaut ko, lai to apturētu, bet ar šādiem priekšlikumiem mēs to nepanāksim, gluži otrādi – mums jāturas pie demokrātijas un cilvēktiesību principiem, mēs nedrīkstam līdzināties tiem, kurus mēs nosodām, tiem, kuri šodien turpina noziegumus, noziedzīgo karu pret Ukrainu.

Tieši tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt ne 1., ne 3. priekšlikumu. Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu Cileviča kunga bažas, bet es aicinu uzmanīgi izlasīt piedāvāto redakciju, proti, izlasīt 3. priekšlikumu. Jā, tie pirmie vārdi... tiešām ir tā, kā Cileviča kungs stāstīja. Nedrīkst popularizēt, slavināt nacistisko un komunistisko režīmu un tā tālāk, bet es lūdzu arī neaizmirst par vārdiem, kas rakstīti tālāk, proti, visu to nedrīkst darīt, izņemot gadījumus, kad pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai to izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Tātad, ja nav ļauna nolūka, šādas darbības var tikt veiktas, bet, ja nolūks ir ļauns, ja nolūks ir attaisnot totalitāro režīmu, attaisnot nacistisko vai komunistisko režīmu, tas nav pieļaujams.

Līdz ar to es aicinu daļēji atbalstīt 1. priekšlikumu un pilnīgi atbalstīt 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kaimiņa kungs, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Paldies, Judina kungs, par juridisko skaidrojumu Cileviča kungam. Cileviča kungs Saeimas komisijas sēdē līdz galam nebija un varbūt nedzirdēja visu argumentāciju. Atkārtoju vēlreiz: 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad Cileviča kungs neprasīja balsojumu par 1. priekšlikumu. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Pateicos.

2. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Pavisam īsi. Par konkrēto priekšlikumu balsojumu neprasīšu, bet vēlos pateikt paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies īstenībā visiem kolēģiem. Šī tiešām ir viena no retajām reizēm, kad var redzēt, ka parlaments vienojas savā nostājā attiecībā uz visu to, kas šobrīd notiek Ukrainā un attiecībā uz to sabiedrības daļu, kura mēģina jebkādā veidā to attaisnot. Latvijas parlamenta vārdā mēs sūtām skaidru signālu, ka Latvija nosoda šādu rīcību.

Šis likumprojekts kopumā un likumprojekta izskatīšanas gaita gan pirmajā lasījumā, gan... atbildīgajā komisijā, tāpat arī Juridiskajā komisijā līdzīgs likumprojekts, kurš tika apstiprināts, skaidri un gaiši ir parādījis to, ka Latvijas parlaments nosoda šādu rīcību un nav pieņemams nekāds atbalsts nedz publiskos izklaides un svētku pasākumos, nedz ikdienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kaimiņa kungs, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā – par pašu priekšlikumu ir tā, ka Tavara kungs aicināja izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par militāru agresiju slavinošā stilistikā izmantotu simbolu uzskaitījumu, proti, tas nav jādara Ministru kabinetam, jo simbolu ir pārāk daudz un tas veicinās tikai lieku birokrātiju.

Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tavara kungs neprasīja balsojumu par šo priekšlikumu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kaimiņš. Paldies.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvienots 1. un 2. priekšlikums un izveidots komisijas priekšlikums. Kā jau pirmīt lasīju no protokola, tiek izņemts vārds "fašisma". Komisijas vārdā piebildīšu arī to, ko atgādināja deputāts Judins, – ja šo pasākumu mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies Judina kungam par atbildi, bet tā diemžēl nebija atbilde uz manis uzdotajiem jautājumiem. Es neatkārtošu iepriekšējo uzstāšanos, es tā arī nesadzirdēju... jautājumus. Varu tikai uzsvērt vienu lietu – kolēģi, izlasīsim to, par ko mēs balsojam: "popularizēt un slavināt [..] notikumus [..], izņemot gadījumus, kad [..] mērķis nav saistīts ar [..] slavināšanu [..]". Tātad slavināt, izņemot gadījumus, kad tas nav saistīts ar slavināšanu... Vēlreiz – es saprotu jūsu emocijas, es saprotu jūsu labos nodomus, bet tomēr šādas normas, manā skatījumā, pieņemt vienkārši nedrīkst.

Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es savā vārdā gribētu dažus vārdus bilst. It kā mēs visi šeit, šajā zālē, runājam latviski, vai ne? Bet dažkārt ir tā, ka nevar īsti saprast, par ko ir runa. Un tad, kad nav saprotams, par ko ir runa, tad es – vārda tiešā nozīmē – arī izskaidrošu, par ko ir runa.

Cileviča kungs, beidziet laipot! Beidziet kaut kādā veidā kaut kādu slaloma trasi šajā gadījumā izbraukt! Mēs šeit runājam par 9. maija aizliegumu. Jūs taču to visu saprotat, vai arī tas nebija skaidrs līdz šim? Šis likumprojekts, šis priekšlikums aizliedz atzīmēt, svinēt 9. maiju kā Uzvaras dienu, pulcēties vai... kā savādāk visā Latvijas teritorijā.

Šajā gadījumā es gribētu teikt paldies arī Rīgas domes deputātam Dāvim Staltam, kurš ar savu pieredzi palīdzēja izveidot šo priekšlikumu, jo ir bijuši entie gadījumi, kad tiek pieteikti pasākumi un dome (man nav svarīgi, vai tā ir Rīgas dome vai kādas citas pilsētas dome) šo pasākumu aizliedz. Pasākuma pieteicējs tik un tā atnāk un mēģina šo pulcēšanos realizēt, iesniedzot prasību, pretprasību Satversmes tiesā vai tiesā. Un tad jau notiek šī juridiskā paukošanās, – kurš ir leģitīmāks... un tā tālāk, bet, kamēr šis notiek, tikmēr pasākums ir noticis un pasākuma pieteicējs jau savu domu ir realizējis, un 9. maijs ir atzīmēts. Viss ir noticis, un pēc tam kaut vai plūdi... pēc tā visa.

Tāpēc šeit ir melns uz balta: Latvijas augstākā lēmējvara – komisijas vārdā – piedāvā aizliegt šādus pasākumus vispār atzīmēt a priori jebkurā Latvijas teritorijā. Šī priekšlikuma mērķis ir tieši tāds. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo, 3., priekšlikumu.

Paldies. (Starpsauciens: "Pareizi, Artus!")

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie kolēģi Saeimā, pašvaldībās, klātesošie! Pirmām kārtām gribu teikt lielu paldies Rīgas domes Konservatīvo frakcijai par iniciatīvu vērst Saeimas deputātu uzmanību uz steidzamu nepieciešamību papildināt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu ar normām, kuras reālajā dzīvē apgrūtinātu Krievijas hibrīdkara pasākumu norisi. Tieši pie šādiem pasākumiem ir pieskaitāmi padomju armiju godinošie 9. maija uzvaras svētki.

Mūsu virzītais priekšlikums ir iekļauts komisijas atbalstītajā 3. priekšlikumā.

Esošais likums līdz šim ir bijis gana plaši interpretējams par labu dažādu pasākumu pieteikšanai, tai skaitā līdzšinējiem 9. maija okupantu godināšanas svētkiem jeb, kā to daži sauc, uzvaras dienai.

Šogad visa pasaule ir sasniegusi to... acu atvēršanas līmeni, kad pat vislielākie konformisti redz un saprot, kas patiesībā ir Putina Krievija un lielākā daļa tās atbalstītāju. Tā ir šīs noziedzīgās... valsts noziedzīgā režīma vēršanās pret visu civilizēto pasauli un tās vērtībām... tai skaitā savu Russkij mir jeb krievu pasaules hibrīdkara ieroci un instrumentu... izmantojot PSRS armiju un ideoloģiju popularizējošus un slavinošus pasākumus.

Tādi ir gan 9. maija uzvaras svētki, gan pēdējā laikā arī citi datumi, piemēram, Rīgas ieņemšanas svētku svinēšana 13. oktobrī, kuru laikā īpaši indivīdi zem Krievijas karogiem piepūšamās laivās cenšas šķērsot Ķīšezeru, tā paužot savu kareivīgo nostāju un draudus Latvijas brīvības... sabiedrībai.

Šajā likumā paredzējām plašu skaidrojošo daļu, kurā paplašinām pašvaldību iespējas juridiski precīzi interpretēt atteikumus un iemeslus pretvalstisku pasākumu pieteikumiem, atteikumu pamatā izvirzot ideoloģiskos motīvus, nevis saistot tos ar kādiem konkrētiem datumiem. Ar šo lēmumu mēs visi stiprinām Latvijas valsts aizsardzību Krievijas hibrīdkara draudu apstākļos un, iespējams, novērsīsim potenciāli bīstamu sabiedrības grupu konfrontāciju.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi deputāti! Man šķiet, ka šajos apstākļos priekšlikums ir absolūti kaitniecīgs. Kāpēc tas ir kaitniecīgs? Lielais skaits cilvēku, kas šādā vai tādā veidā atzīmē 9. maiju, praktiski dara neiespējamu to pārtraukt ar esošiem kārtības sargu spēkiem. Tas nozīmē, ka... lai aizturētu cilvēkus, kas gribēs šā vai tā atzīmēt 9. maiju, nāksies papildināt policiju ar zemessargu spēkiem, ar armiju. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Līdz ar to Latvijas aizsardzība būs "atvērta" tajā grūtajā laikā, kad Latviju apdraud agresija no Krievijas Federācijas, kā to paziņo (Starpsauciens.) ārlietu un aizsardzības ministri.

Diemžēl kaitnieki, tādi kā Kaimiņš, grib atņemt no Latvijas kārtības... zināmus spēkus. Šobrīd ir neiespējami administratīvi aizliegt 9. maiju, kā to piedāvāja Kaimiņš. Kaimiņš nav par Ukrainu, viņš ir vienkārši pret krieviem. Atcerieties to! (Starpsauciens: "Krievija ir...")

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Godātais Kaimiņa kungs, jūsu pārmetums man noteikti ir nevietā. Tas drīzāk adresējams tieši jums. Ja jūs gribējāt piedāvāt aizliegt 9. maiju, kāpēc jūs neiesniedzāt tieši šādu grozījumu: aizliegt 9. maija svinēšanu visā Latvijas teritorijā? (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Tā vietā jūs piedāvājāt tekstu, kas, maigi izsakoties, ir neviennozīmīgi interpretējams, – nedrīkst slavināt, izņemot, ja mērķis nav slavināt. Un (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)... protams... bet mēs Saeimā strādājam ar konkrētām likuma normām, nevis ar kādiem nodomiem vai plāniem un tā tālāk.

No jūsu teksta nemaz neizriet, ka patiešām būtu jāaizliedz visi ar 9. maiju saistītie pasākumi. Tā ka es vienkārši gribētu piedāvāt – ja jums ir kaut kāda doma, kas, jūsuprāt, ir vajadzīga vai ir lietderīga... jums personiski... ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas vai kā savādāk, lūdzu, formulējiet to skaidri un nepārprotami. Bet šobrīd šis, 3., priekšlikums diemžēl, manā skatījumā... es neatkārtošu savus argumentus... nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vēl mēģinu un cenšos saprast to, ko Boriss mēģina teikt, bet...

Tā kā mēs, kad runājam no tribīnes, nedrīkstam sarunāties ar zāli, es mēģināšu sarunāties ar visiem (Starpsauciens.)... ar sevi, jā (Zālē smiekli.), tāpēc ka jūs neklausāties.

Bet, runājot par neklausīšanos, man liekas... es nezinu, vai šis strādā... jo VVD... ja jūs klausāties – šeit bija piemēri, kāpēc jums vajadzētu pastrādāt.

Paldies. (Daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā.

Ir 2022. gada 31. marts. Mans personīgais viedoklis ir, ka šis likumprojekts ir aizkavējies par 15 gadiem. Tam vajadzēja būt jau pirms 15 gadiem. Tāpat pirms 15 gadiem jau vajadzēja sakārtot visus jautājumus par propagandas kanāliem no Kremļa. Tas viss bija jau sen, sen jāizdara.

Vienīgi žēl, ka tik daudz asinīm vajadzēja jau izlīt kopš 24. februāra, lai šeit mēs visi beidzot sāktu runāt vienā valodā un domāt šos priekšlikumus šādā veidā, kad opozīcija ar pozīciju (Starpsauciens.)... ar pozīciju un opozīciju... Es neko nedzirdu... neko nedzirdu. (Starpsauciens: "... arī filmējās Krievijas Federācijas filmā!")

Sēdes vadītāja. Starpsaucieni no zāles ir atļauti, bet lūdzu netraucēt debašu gaitu.

A. Kaimiņš. Paldies.

Kāds vērīgs skatītājs no SASKAŅAS rindām šeit man kliedz virsū, ka Kaimiņš ir filmējies Krievijas filmās. Un, ziniet, tā ir taisnība – Kaimiņš ir filmējies Krievijas filmās.

Es gribētu bilst to, ka ir ļoti žēl, ka šī retorika aiziet privātā... saknē, jo Kaimiņš atteicās filmēties Krievijas filmās kopš Krimas aneksijas. Kaimiņš pameta aktiera profesiju, Kaimiņš atnāca un sāka strādāt Saeimā.

Tieši šis trigeris, ja tā var teikt... Bet tas lēciens man bija Krievijas... Krimas aneksija. Un kopš tā laika Kaimiņš nav filmējies krievu filmās. Tas ir uzmanīgiem krievu skatītājiem. Filma saucas "Četire vozrasta ļubvi" ("Četri mīlestības gadalaiki").

Mīļie deputāti! Es lūgtu atbalstīt 3. priekšlikumu. Un tad es runāšu komisijas vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatot šo likumprojektu un priekšlikumus, mēs ļoti plaši šobrīd... esam uzsākuši šīs debates par to, kur un kā kāds ir filmējies, bet būtiski tomēr būtu atcerēties, kāpēc šis likumprojekts vispār tika iesniegts.

Šie uzlabojumi, kurus ir izstrādājusi pati komisija, manā ieskatā, ir atbalstāmi.

Kopš 24. februāra situācija vairs nav tāda pati, kāda tā bija iepriekš. Un nu mēs vairs nevaram izturēties ar tādu pašu toleranci pret šiem pasākumiem, kā mēs to varējām darīt visus šos gadus pirms šiem notikumiem.

Iemesls, kāpēc mēs sagatavojām šo likumprojektu, pašā pamatā jau bija šāds – izvairīties no dažādu veidu provokācijām.

Es saku paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, arī tās priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, par to, ka šo likumprojektu steidzamības kārtā nolēma atbalstīt un virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā. Un – arī par šiem iesniegtajiem priekšlikumiem par atbildību un ierobežojumus pastiprinošiem pasākumiem; tie ir komisijā izstrādāti priekšlikumi.

Es saku milzīgu paldies visai komisijai un tiem deputātiem, kuri šos priekšlikumus atbalsta un arī turpmāk šodien atbalstīs.

Es ticu un saprotu, ka balsojums būs atbilstošs tam, kā lēma komisija. Es domāju, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs un mums tas jāpieņem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Man ļoti, ļoti, ļoti negribējās runāt par šo tēmu, bet, redziet, tā problēma ar šo pieeju ir tāda, ka pēc būtības tā nerisina problēmu kā tādu. Ar šo pieeju tā īstā problēma tiek paslaucīta zem paklāja, noslēpta. Redziet... tā, kā būtu labāk kaut kādai labākai pasaulei...

Ja tie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kas tiek apzīmēti ar vārdu "krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji"... Vai tā 9. maija pārvērtēšana notiktu, nāktu viņiem no iekšienes... Tad viņi paši pieņemtu lēmumu, vai piedalīties tajos svētkos 9. maijā, nākt pie tā pieminekļa vai nenākt. (Starpsauciens: "9. maijā svētku nebūs!") Un, ja viņi pieņemtu lēmumu to nedarīt, tad arī tā problēma pazustu.

Bet šodien – aizliedzot vai neaizliedzot... Es tā arī nesapratu, kā tas tehniski tiek... izpildāms vai neizpildāms tas... Arī pat tad, ja aizlieguma rezultāts būs tas, ka viņi nenāks pie tā pieminekļa, neviena puse nebūs īsti apmierināta, jo tad būs aizdomas par to – viņi jau gribētu aiziet, bet mēs viņiem aizliedzām, tāpēc viņi neaizgāja. Neviena puse jau īsti nebūs apmierināta. Līdz ar to tā problēma kā tāda arī netiks atrisināta pēc būtības. Tā ir cīņa ar simptomiem, nevis ar problēmu. Es domāju, ka šeit daudzi pieredzējuši kolēģi to arī saprata. Viss, kas tas ir, – parādīt to, ka tolerances vairs nav. Problēmu tas nerisina diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ir ieviesusies neliela neprecizitāte. Mēs runājam par 9. maiju, no tribīnes tas ir vairākas reizes izskanējis. Es atgādinu, ka Otrais pasaules karš Eiropā nebeidzās 9. maijā; Otrais pasaules karš Eiropā beidzās 8. maijā.

Un šis svinību jautājums... tieši 9. maijā... ir saistīts ar svinēšanu pēc (Starpsauciens.)... kolēģis jau šeit precizē... pēc Maskavas laika. Tad kas tajā 9. maijā... kas to svin? Svin tie, kas šobrīd, iespējams, vēlas atbalstīt Krievijas agresiju.

Tātad, kolēģi, ja mēs pieminam karā kritušos un pieminam kara beigas, tad pilnīgi loģiski būtu nolikt ziedus 8. maijā. Mēs atrodamies Eiropā, tātad dzīvojam pēc Eiropas laika, nevis pēc Maskavas laika. Tas ir pirmais aspekts.

Otrais aspekts, kas ir saistīts ar šīm svinībām. Ļoti liela daļa tur labprāt nāk dzert šņabi, ēst šašlikus un skatīties salūtu, un paredzētais ierobežojums ir pilnībā izdarāms ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Likumam te... ar likumu te nekāda sakara īstenībā nav.

Vēl viena lieta. Ja mēs pievēršamies vispār pašam šā priekšlikuma saturam, tad... priekšlikums min simbolikas aizliegšanu. Nu būsim godīgi, kolēģi, – tur sapulcējas cilvēki, nokārušies ar ordeņiem, kuri nevienu ordeni nav nopelnījuši; tie ir sapirkti visādos lombardos, utenēs un visās pārējās vietās. Tāpēc šīs simbolikas izmantošana vispār nav racionāla pēc savas būtības.

To, starp citu, jau šobrīd paredz arī likums, kas aizliedz nacistiskās un Padomju Savienības simbolikas lietošanu.

Tā kā šis priekšlikums ir iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā, es aicinu šoreiz (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)... Jā, tātad faktiski... Ā, nu tad jebkurā... Es atvainojos, jā, tas ir... Komisijas priekšlikumā tātad... Komisijas vadītājs arī precizē... Jebkurā gadījumā 3. priekšlikums, kolēģi, ir atbalstāms.

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: "Paldies!"; starpsauciens: "Tieši tā!")

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām debates. Es atgādinu, ka mēs debatējam par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Savu uzstāšanos par 9. maiju sākšu ar vienu citātu: "Šo dļa nas peremoga nad nacizmom? Ce pamjatj. Pro ii strašnu cinu." Šis citāts ir no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pagājušā gada uzstāšanās un vēršanās pie savas tautas. Jūs varētu atvērt pašlaik YouTube un noskatīties šo runu. Tā nav īsa, bet nav arī gara.

Savā runā Volodimirs Zelenskis kā Ukrainas prezidents (Starpsauciens.) stāv, un viņam aizmugurē ir ukraiņu, kas piedalījās Otrajā pasaules karā, portreti. Viņš saka, ka tā bija piemiņa, ka... viņš tā arī sauc, tā ir peremoga, un viņš nepārprotami runā nevis par 8., bet par 9. maiju. Viņš saka, ka tā ir peremoga, par kuru samaksāja astoņi miljoni ukraiņu... savas dzīvības.

Tad, kad jūs šodien runājat par 9. maiju, jums strikti jānošķir, vai tā ir svinēšana, vai tā ir atzīmēšana... un par ko tieši ir šī diena. Zelenskis tieši par to arī runā (Dep. A. Kaimiņš: "Zelenskis ir tas, kas to teica?"), ka (Dep. A. Kaimiņš: "Traucē jums runāt arī? Man arī traucēja... jūs visi tā darāt..."; starpsaucieni.)...

Dažreiz ir tā, ka vīrieši var būt tiešām vāji, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ļoti stiprs vīrietis, kurš nebaidās teikt to, ko viņš teica pagājušā gada 9. maijā. (Starpsauciens.) Tieši tādi bija arī 130. latviešu strēlnieku korpusa karavīri, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā, jā, Sarkanās armijas rindās, bet... pateicoties kuriem arī tika (Dep. S. Riekstiņš: "Saeimas sēdes laikā...") apkarots nacisms. (Dep. S. Riekstiņš: "Ko tu tagad tur runā?")

Un pašlaik vārdi par to, ka tādā veidā tiek aizliegti koncerti, šašliki, voblas, vodkas un tā tālāk (Starpsauciens.)... tie vārdi apkauno visus cilvēkus, kuri dzīvo šajā valstī un kuri 9. maijā nāk pie pieminekļa Rīgā, piemēram.

Jūs varētu atcerēties pagājušo gadu, kad bija pandēmija. Vai bija kaut kas tamlīdzīgs? Jūs tiešām neatceraties to? Cilvēki atnāca un klusām nolika ziedus pie pieminekļa, tas bija arī viss. (Dep. S. Riekstiņš: "Pēc tam divas dienas viņu mēslus vāca!"; starpsauciens: "Trīs!")

Viss, ko es vēlos teikt, – paldies priekšlikuma iesniedzējam, jo šī diskusija beidzot ir sākusies. (Starpsaucieni.) Un mums katram ir jāatceras par to, kas ir noticis Otrajā pasaules karā, un jāpadomā, kur būtu tieši jūs tajās dienās. Vai tiešām visi, kas sēž šeit, būtu, piemēram, kureliešu rindās, to 1800 karavīru rindās, kurus vienīgos var nosaukt par tiem, kuri konsekventi cīnījās par Latvijas neatkarību Otrā pasaules kara laikā. Tikai tos 1800 cilvēkus.

Tāpēc ļoti labi, ka šī diskusija ir sākusies. Tā ir visas mūsu sabiedrības diskusija, kura vēl ir priekšā.

Es pateicos Judina kungam par adekvātu skaidrojumu šim, 3., priekšlikumam, bet aicinu par to nebalsot vispār un uzticēties Latvijas valsts cilvēkiem, kuri uzskata par savu pienākumu 9. maijā nākt un pieminēt visus, kuri ir krituši par nacisma sakāvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es arī gribētu atgādināt, ka mēs runājam par 3. priekšlikumu, nevis ļoti plaši par visu kaut ko.

Šajā, 3., priekšlikumā, protams, nav tieši ierakstīts 9. maijs. Līdz ar to es vispār nesaprotu tos argumentus, kāpēc kāds aicina balsot "pret", jo – par ko tad mēs runājam? Mēs runājam par to, ka nedrīkst slavināt nacistisko un komunistisko režīmu.

Šis priekšlikums ir par to, ka nedrīkst izmatot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošus stilistiskos simbolus. Tas ir saistīts ar to, kas šobrīd notiek Ukrainā.

Ja kāds balsos "pret"... un es aicinātu arī SASKAŅU balsot "par"... gan par šo, gan par priekšlikumu... tad – ko jūs atbalstāt? Lai tagad Rīgas ielās braukā ar burtiem "Z" un "V"?

Šeit mēs nerunājam par Otro pasaules karu; Otrais pasaules karš bija. Un tie, kas cīnījās pret nacismu, ir visā Eiropā: tie ir vācieši paši, tie ir francūži, tie ir angļi, tie ir krievi – tās ir daudzas, daudzas nācijas.

Bet mēs te sajaucam visu vienā putrā un tagad cenšamies kaut kādā veidā attaisnot... un pat teikt, ka jābalso "pret"... Lai pa Rīgas ielām un citur Latvijā varētu vazāties Putina fašistiskā režīma atbalstītāji ar simboliem "V" un "Z" un vēl kādiem simboliem? To mēs negribam, jo viņi, Putins un krievu fašistiskais režīms, šobrīd Ukrainā slepkavo cilvēkus.

Otrais pasaules karš – tas ir kaut kas cits. Un, ja mēs runājam par šo okupācijas pieminekli, par to, kas tur notiek, un tiem slavinošiem... visādām runām... un ar ordeņiem apkārušamies cilvēkiem... Reālie karotāji jau sen ir nomiruši. Viņi bija nomiruši jau tajā laikā, kad es gāju skolā. Tur vēl dažs labs ar kruķīti varēja atnākt septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados.

Tā ka šis priekšlikums, kur... Es atgādināšu – starp citu, arī šo likumprojektu iesniedza Zaļo un Zemnieku savienība, un paldies visiem deputātiem, kuri atbalsta un kuri virza uz priekšu.

Es arī atgādināšu to, ka te nav runa par to, ka kāds kaut kur nevar aiziet nolikt ziedus, bet nevar iet ziedus likt ar Krievijas karogu vai ar simbolu "V" un "Z" un teikt, ka tas, ka mēs bijām okupēti, – ka tā nav taisnība; ka mūs atbrīvoja. Mūs, Latviju, neatbrīvoja. Atceramies to, ka Latvija tika okupēta!

Un 9. maiju... kad sāka svinēt? 1965. gadā. Tam vispār nav nekāda sakara ar Otro pasaules karu. Tas bija padomju laika, okupācijas režīma, ieviests pasākums, lai slavinātu okupāciju.

Nav vajadzīgs nekāds 9. maijs. Ja mēs gribam pieminēt nacistiskā režīma upurus vai tos, kuri cīnījās pret nacistisko režīmu, tad tas ir jādara ar cieņu un tas nav jādara 9. maijā, kas ir padomju agresijas, okupācijas režīma izveidots... datums. Un vēl jo vairāk ir svarīgi to saprast tagad, šajā brīdī, kad Ukrainā mirst cilvēki krievu fašistiskā režīma dēļ.

Tāpēc es aicinu visus deputātus vienbalsīgi balsot "par" šo priekšlikumu un "par" visu likumprojektu, lai mēs izbeigtu šo, es teiktu tā, fašistiskā režīma salašņu baru vazāšanos pa Rīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam sēdes pārtraukumam.

Debates par 3. priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 11.00.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Inesei Voikai deputātu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Ivans Klementjevs, Māris Mičerevskis, Ināra Mūrniece, Inguna Rībena, Karina Sprūde, Ļubova Švecova un Zenta Tretjaka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas 31. marta kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pirms pārtraukuma uzsākām likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākām debates par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu, jums vārds. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Lai cik tas nebūtu paradoksāli, bet šīsdienas debates ir ļoti līdzīgas nacistiskā un komunistiskā režīma slavināšanai. Tikko mēs dzirdējām vārdus, ka visiem kā vienam jāatbalsta 3. priekšlikums. Pirms tam skanēja, ka to vajag aizliegt, to vajag atļaut... ka cilvēkiem uzvara Otrajā pasaules karā jāsvin nevis 9. maijā, bet 8. maijā, kaut gan, godīgi sakot, Otrais pasaules karš beidzās 1945. gada 3. septembrī.

Par ko ir runa? Mēs runājam par to, ko drīkst svinēt, ko nedrīkst svinēt, ko drīkst atzīmēt, ko nedrīkst atzīmēt. Vai tas bija galvenais uzdevums likumam, kad tas tika izstrādāts? Man šķiet, ka ne. Autori, ieviešot... šo likumu, bija domājuši drusku par kaut ko citu. Viņi bija domājuši par to, kā nodrošināt kārtību publisko pasākumu norisē, viņi domāja par to, lai... ja notiek debates, tās debates vajag turpināt ar vārdiem, nevis ar dūrēm vai kā savādāk, ka laikam nav smuki dzert šņabi publisko pasākumu laikā, ēst voblu vai kaut ko citu. Varbūt. Tas ir gaumes jautājums, bet tomēr tie ir kārtības noteikumi.

Šodien mēs runājam pavisam par kaut ko citu. Mēs runājam par to, kādi simboli ir atļauti, kādi – ne. Ja mēs neņemam vērā Nirnbergas tribunāla noteikto, tad viss pārējais ir vietējo likumdošanas varas iestāžu fantāzija un iespējas ierosināt un iemūžināt. Tas ir pirmais, ko es gribēju teikt. Man šķiet, ka ir jābūt samērīgumam un veselajam saprātam. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Katram cilvēkam ir sava pārliecība, savs skats uz dzīvi. Viena lieta, ka viņš pieturas pie tiem uzskatiem, pie tās dzīves izpratnes, cita lieta, ka viņš mēģina to uzbāzt un diktēt citiem, vienalga, no kuras puses tas nāk, ar kādiem skaistiem nolūkiem un mērķiem tas ir apveltīts, jo tā jau ir cilvēku brīvību ierobežošana. Tas ir punkts divi.

Punkts trīs. Es domāju, ka cilvēki, par kuriem tā rūpējas likumprojekta autori, ir daudz gudrāki nekā viens otrs likumdevējs. Daudz gudrāki. Daudz saprātīgāki. Daudzi no viņiem domā citādi nekā likumdevējs. Tāpēc es domāju, ka arī šeit ir svarīgi vērsties pie saprāta, nevis pie emocijām.

Un pēdējais. Krievijā bija rakstnieks, vārdā Kozma Prutkovs. Viņš bija trīs rakstnieku savienojums, kuram bija ļoti interesanti, asi un precīzi izteicieni. Viens no tiem skanēja tā, ka steidzamība ir nepieciešama, tikai blusas ķerot. Un tas nekādi neattiecas uz likumdošanu. Šis likumprojekts, man liekas, ir ne īpaši labi pārdomāts – steidzamības kārtā. Tas varētu būt debašu sākums, bet nevis beigas.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Atgādinu, ka spēkā esošās epidemioloģiskās prasības noteic, ka šeit, Saeimas Sēžu zālē, runājot arī no Saeimas tribīnes, piedaloties debatēs, mēs lietojam maskas. Tātad lūdzu visiem – lietojiet maskas! Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Šajā priekšlikumā nav nekā par 9. maiju, bet iepriekšējie debatētāji (pārsvarā visi) runāja par 9. maiju, tāpēc es gribu tomēr atbildēt kolēģiem.

Pirmkārt, man ir kauns, ka Latvijas parlamentā tribīnē kāpj cilvēks, kurš šņauc degunu Latvijas karogā un stāsta, ko mums darīt vai ko nedarīt. Vēl vairāk – diezgan atklāti piedraud ar nemieriem. Man ir kauns, ka tribīnē kāpj deputāte, kura pat Saeimas sēdes laikā 9. maijā skrēja bučot šo betona stabu. Nevienam nav noslēpums, ka 9. maija dzerstiņš ir tīrākais SASKAŅAS elektorāta pasākums, tāpēc man ir aicinājums SASKAŅAS deputātiem: mazākais, ko jūs šobrīd varat darīt, – vienkārši paklusēt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, mēs redzam, ka Ukrainā 2022. gadā tiek pastrādāti šausminoši noziegumi – kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Mariupoles pilsēta ir faktiski iznīcināta, tāpat arī Harkiva un Černihiva ir drupās.

Tā situācija ir ļoti līdzīga, kāda bija Latvijā no 1940. gada līdz 1945. gadam, kad tie paši krievu okupanti īstenoja gan noziegumus... gan kara noziegumus, gan noziegumus pret cilvēci. Šī kara noziegumu rezultātā 95 procenti no Jelgavas pilsētas tika pilnībā iznīcināti, līdzīgi kā Mariupole. 80 procenti Rēzeknes tika iznīcināti PSRS bumbvedēju darbības rezultātā. Tas ir absurds, ka varētu svinēt kaut kādus notikumus saistībā ar krievu okupantu pastrādātajiem noziegumiem.

Es neko nesaku par karavīru piemiņas saglabāšanu kapsētās vai karavīru piemiņas saglabāšanu Padomju Savienības mantiniecē oficiālajā Krievijas Federācijā, bet šeit ir Latvija, un Latvijā nav vietas šādai krievu okupantu, PSRS un Krievijas bruņoto spēku, slavināšanai.

Es atbalstu šo priekšlikumu, tāpat arī nākamo priekšlikumu saistībā ar konkrētu attālumu noteikšanu. Es arī tiešām aicinu gan prokuratūru, gan Valsts drošības dienestu īpaši pievērst uzmanību atsevišķu Saeimas deputātu izteikumiem, tai skaitā to, kuri... sveiciens Kabanova kungam, kurš 2005. gadā sagatavoja filmu "Baltijas nacisms", kas vārds vārdā gāja... ar Kremļa naratīviem, kuri šobrīd tiek izmantoti pret ukraiņu tautu... un, ja ir nepieciešams, brīdināt un turpmāk aizliegt politisko partiju – par PSRS un Krievijas slavināšanu – atbalstīšanu un tamlīdzīgi.

Mums kaut kur ir jānovelk šī robeža, un šī robeža ir ļoti skaidra: vai nu jūs esat kopā ar Latviju, vai arī jūs esat pret Latviju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Tik tiešām – jāpateicas Andrejam Judinam, kurš pievērsa vismaz manu uzmanību konkrētam formulējumam, kas ietverts 3. priekšlikumā.

Rodas jautājums: vai Sarkanās armijas karavīru godināšana ir tāds pasākums, kura mērķis ir totalitārā komunistiskā režīma slavināšana? (Starpsaucieni: "Jā!") Padomju... piedodiet, Sarkanās armijas karavīru godināšana? (Starpsaucieni: "Jā!") Es domāju, ka ne. Es turpinu, es turpinu. (Starpsauciens.)

Jāpateicas Borisa Cileviča skaidrojumam par tādu produktu kā "režīma ideoloģiju saturošs notikums". Vai Latvijas atbrīvošana no hitleriešiem ir komunistiskā režīma ideoloģiju saturošs notikums? (Starpsauciens: "Tieši tā!") Latvijas atbrīvošana no hitleriešiem nav stāsts par komunistisko ideoloģiju (Starpsaucieni.), runa ir par karavīriem, kuri dienēja un karoja Sarkanajā armijā Latvijas teritorijā vienlaikus ar Rietumu sabiedrotajiem, kuri atbrīvoja Rietumeiropu kopīgi. Vienlaikus – vai šis notikums ir komunistiskā režīma ideoloģijas notikums? (Starpsauciens.) Es uzskatu, ka noteikti nav.

Es domāju, ka šis rēbuss, kuru mums uzdeva atrisināt atbildīgā komisija, būs liels izaicinājums pašvaldībām, kuras gribēs turpmāk izskatīt konkrētus pieteikumus, kurus tās saņems, un ne tikai 9. maijā, bet jebkurā kalendāra datumā. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir tiesiskais brāķis, vēl vairāk – šis priekšlikums ir piemērojams ļoti plaši. Latviešu leģionāru godināšana ir nacistiskā režīma slavināšana vai ne? Es uzskatu, ka ne. Es turpinu: vai latviešu leģionāru... dienests, karošana vācu karaspēka pusē ir nacistiskā režīma ideoloģiju saturošs notikums? (Starpsauciens.) Es domāju, ka tas nav tāds notikums, bet, ja mēs piemērosim šo priekšlikumu tieši un burtiski, man grūti paskatīties... un vispār saprast, kā, piemēram, Latvijas Republikas Saeimas vadītāja, Prezidijs vai atsevišķi politiķi turpmāk noliks ziedus Lestenē latviešu leģionāru kapos. Vai tas nebūs tā, ka (Starpsauciens.) tas pats lineārs, piemērojams šādi vai tādi, radīs efektu, rezultātu, kuru neviens šajā zālē negrib. (Starpsauciens.)

Es tomēr aicinu šo brāķi atdot atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai komisijai, bet, ja tas būs pakļauts balsojumam, tomēr balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms tāda neliela replika par to, kas šodien ir dzirdēts par 8. un 9. maiju, Otrā pasaules kara beigu īsto datumu.

Es gribētu mums visiem atgādināt, ka Otrais pasaules karš Eiropā (kuriem labāk nekā mums tas būtu jāatceras!) nebeidzās ne 8., ne 9. maijā. Tas beidzās 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai. Tā ir tā īstā diena, tie notikumi, kas mums, kopā ar 18. novembri un 4. maiju, būtu visiem jāsvin. 8. maijs arī demokrātiskajā Eiropā bija svinības, uz kurām gandrīz pusgadsimtu mēs nesaņēmām uzaicinājumu, svinības, kurās mūs pat neatcerējās.

Tā ka es aicinu arī atcerēties, ko 2002. gadā Prāgas samitā teica mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kad saņēmām uzaicinājumu iestājai NATO. Tieši šo viņa atgādināja Bušam, visiem Eiropas līderiem... Blēram un pārējiem. Viņa atgādināja par Teherānu un Jaltu, par to nodevību, kas pret mums bija vērsta. Visi pārējie datumi ir datumi, kuros mēs bijām vēstures objekts, nevis subjekts. Tas ir par to, kas šodien dzirdēts.

Par priekšlikumu un par šiem grozījumiem. Es arī uzskatu, līdzīgi kā daudzi citi, ka Latvijas Krimināllikuma 74.¹ pants, faktiski arī 81.¹ pants, visu skaidri pasaka un patiesībā dod skaidru mandātu rīkoties mūsu tiesībsargājošām iestādēm un arī tiesām.

Bet mums acīmredzami ir problēmas ar interpretāciju tiesām un iestādēm. Ja šīs problēmas ir, tad tās ir jākliedē. Tas ir tas, ko mēs šodien cenšamies darīt. Vai tur viss ir gramatiski pilnīgi pareizi un viss līdz milimetram izdomāts, neesmu drošs, bet es noteikti aicinu atbalstīt. Ja kaut ko mums vajadzēs, vēlāk noteikti koriģēsim, bet jādod skaidrs signāls, ka tas, kas rakstīts Krimināllikumā, ir realizējams jau tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Es klausos debates par šo priekšlikumu... un īstenībā visa pēdējā mēneša garumā... no jūsu puses, un man ir tāda sajūta, ka Nacionālā apvienība ir ieņēmusi Saeimu. Tikai atsevišķi SASKAŅAS deputāti vēl pretojas. (Starpsauciens.)

Mēs esam gatavi – šodien mēs esam gatavi! – nobalsot par to, lai aizliegtu 9. maija svinības. Vai pirms gada kāds, izņemot Nacionālo apvienību (varbūt vēl JKP), to būtu bijis gatavs atbalstīt? (Starpsauciens.) Šaubos. Šodien pat atsevišķi SASKAŅAS biedri ir gatavi aicināt (Starpsauciens.) 9. maija svinības... nesvinēt. Un tikai atsevišķi (Starpsauciens.) arī šajā zālē esoši SASKAŅAS biedri (atsevišķi, ne visi) vēl dzīvo pēc Maskavas laika. Es aicinu arī tos dažus atlikušos Saeimas deputātus, kuri vēl dzīvo pēc Maskavas laika, paskatīties pulkstenī un sākt dzīvot pēc Latvijas laika. (Dep. B. Cilevičs: "Klausīties vajag iemācīties...")

Tas, ka Saeimas vairākums ir gatavs realizēt daudzas Nacionālās apvienības nostādnes ar novēlošanos, bet tomēr... ir likumsakarīgi. Pirms 10 gadiem Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kas atbalstīja pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā visās skolās. Šobrīd pat SASKAŅA tam neizrāda īpaši lielu pretestību. Progress ir, un Nacionālās apvienības programma tiek pildīta.

Mēs drīz nojauksim arī "uzvaras stabu" Pārdaugavā. Par to es esmu pārliecināts. Un Ārlietu komisija (Starpsauciens.) to jau ir uzdevusi Tieslietu ministrijai – meklēt tiesiskus risinājumus, lai šo stabu nojauktu. Un mēs to nojauksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es aicinu ievilkt gaisu un izpūst...

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Lūdzu Saeimu atbalstīt 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi.

4. – komisijas priekšlikums. Šis ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī šis ir redakcionāls priekšlikums. Precizē likuma 7. panta otrās daļas trešo teikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

6. – deputātu Lindas Mednes un Artusa Kaimiņa priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Stenogrammas labad es atgādināšu priekšlikuma būtību.

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7. panta septītā daļa noteic gadījumus, kuros pasākuma organizatoriem netiek izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai. Spēkā esošā redakcija noteic tikai situācijas, kurās šis aizliegums attiecināms uz pierobežas joslu vai pierobežas teritoriju.

Tomēr tiesību piemērošanas praksē ir pierādījies, ka arī pasākumu organizēšana pie Latvijas teritorijā esošiem padomju armiju, tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinošiem pieminekļiem... ka arī tie ir paaugstināta riska pasākumi šā likuma 6.¹ panta "Paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrāde un saskaņošana" kontekstā.

Lai mazinātu paaugstināta riska situācijas pasākumu organizēšanā, tiek piedāvāts neatļaut pasākumu organizēšanu "tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa".

Komisijas vārdā es vēlos paskaidrot, ka šis, 6., priekšlikums ir redakcionāli labots un nākamajā, 7., priekšlikumā šī redakcija ir ierakstīta... Tur ir šādi vārdi: "vai plānotais pasākums tiek rīkots". Šādi vārdi tiek pielikti klāt attiecīgajā atbalstītajā priekšlikumā.

Šis, 6., priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Gan 6., gan 7. priekšlikums ir ļoti labi, bet... ar vienu piebildi – trūkst viena maza vārdiņa šajos priekšlikumos.

Tur ir teikts, ka "tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru vai piemiņu slavinoša pieminekļa" nevar rīkot pasākumus. Tad, kā es saprotu, no šī teksta izriet (un komisija to nav ievērojusi!), ka Latvijā uz mūžīgiem laikiem paliks daudz padomju armiju slavinošu pieminekļu. To varētu uztvert arī kā aicinājumu: dusiet saldi, padomju pieminekļi, jūs paliksiet te mūžīgi, bet tuvāk par 200 metriem jums nedrīkstēs tuvoties.

Es domāju, ka tas vārdiņš, kura tur trūkst, ir "uzspridzināt" un ka pareizi būtu teikt, ka tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā vēl neuzspridzināta padomju armiju vai tās karavīru piemiņu slavinoša pieminekļa nedrīkst taisīt nekādus pasākumus.

Redziet, te ir ļoti divdomīga situācija. ASV prezidents Baidens teica, ka, samazinoties uzbrukumu intensitātei, sankcijas varētu tikt samazinātas. Tātad, ja... un mēs taču nenoliegsim, ka tās slepkavības, kas ir pastrādātas Mariupolē (tur uz šo brīdi ir nogalināti vairāk nekā 5000 cilvēku – to ir tās pašas Sarkanās armijas juridiskā pēctece izdarījusi!), ir viens no iemesliem, kā dēļ mēs šodien apspriežam šos priekšlikumus.

Un tad... es domāju, ja nu sankcijas tagad sāks samazināt, tad... ko tad? Mēs labosim un teiksim, ka nevis 200, bet 150 metru attālumā drīkst, jo tad jau mums arī vajadzēs mīkstināt kaut kādas sankcijas. Un pēc tam – 100 metru? Un beigās mēs pāriesim uz to, ka būs runa tikai par 50 metriem?

Nē, dāmas un kungi! Es domāju, ka skaidri un gaiši ir jāpasaka: Latvijā nebūs neviena padomju armiju slavinoša pieminekļa. Un – ne tikai neviena padomju armiju slavinoša pieminekļa, bet arī nevienas no 300 dažādām padomju piemiņas vietām, to skaitā astoņām Viļa Lāča ielām, dažādām... teiksim, Martas Riekstas iela Madonā... vai Andreja Upīša iela...

Bet šādā veidā... iznāk, ka mēs netuvosimies piemineklim Ķīšezerā vai netuvosimies Skultes lidmašīnai, kas tur vēl uz pjedestāla, vai Jēkabpils lielgabala pamatnei, kas vēl nav nojaukta, vai Pārdaugavas piemineklim... un tā tālāk.

Ja nopietni runājam, kolēģi, tad šeit atsaukties uz kaut kādu 9. maiju ir pilnīgi nevietā, jo mēs katrs zinām, ka piemineklis ir katras impērijas robežu stabs ar atgādinājumu: jums šeit jāsvin impērijas svētki un jāatceras, ka agri vai vēlu šī impērija tiks atjaunota. Nav citādu motīvu nekādām... šādām piemiņas vietām.

Un godināt slepkavu armiju, kas nogalināja Mariupolē 5000 cilvēku, apzināti graujot dzīvojamos kvartālus?! Godināt slepkavu armiju, kas nogalināja desmitiem tūkstošu cilvēku, pilnībā sagraujot Grozniju?! Godināt slepkavu armiju, kas pilnībā ir sagrāvusi Alepo pilsētu un apzināti šauj raķetes pret dzīvojamiem kvartāliem?!

Jūs, SASKAŅAS deputāti, taču nenoliegsiet, ka tā ir slepkavu armija; ka šī slepkavu armija izvaroja Kaļiņingradā vairāk nekā divus miljonus sieviešu; ka Latvijā šī slepkavu armija zaga un atņēma divriteņus, rokaspulksteņus, nodarbojās ar izvarošanām. Un mēs sakām tā: bet mēs taču nevaram... saprotiet, padomju veterāni jūtas aizvainoti...

Latvijā ir kādi 200 tūkstoši cilvēku, kuri ir cietuši, kuru radinieki ir bijuši izsūtīti, kuri ir miruši Sibīrijā, kuri ir krituši kaujā pret šīm Staļina... slepkavu bandām. Viņiem, redziet, nav nekādu jūtu, redzot šo ķēmu Pārdaugavā?!

Mums nāk... nožēlojama Ārlietu ministrija, kas... ignorē 2007. gadā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Krievija no savas puses ir parakstījusi, ka memoriālās būves ir tikai tādi memoriāli, kas ir daļa no apbedījumiem.

Kāds tur, Pārdaugavā, piedodiet, ir apbedījums? Varbūt tas, ka tur tika nāvessodi izpildīti un tika pakārti kaut kādi kara noziedznieki? Tad iznāk, ka tos jūs godināt?

Nav nekādas atsauces... un nav vajadzīgas nekādas atsauces uz 1994. gada līgumiem par Krievijas karaspēka izvešanu no šejienes, jo Krievija pati ir parakstījusi, kas ir memoriālās būves...

Un, ja ir kaut kādas...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. ... pretrunas kaut kādos dokumentos, tad parasti atsaucas uz pēdējo likumu.

Tāpēc es vēlreiz saku...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. Par šo mēs balsojam, bet viena vārdiņa tur trūkst – "uzspridzināt".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es runāšu par 6. un 7. priekšlikumu. Es šeit saskatu trīs problēmas.

Pirmais. Faktiski tā esošā norma ir vērsta uz to, lai novērstu draudus, drošības apdraudējumus. Un tur patiešām ir runa par robežu un pierobežas joslu. Kāpēc šeit jāpiekabina pilnīgi cita situācija, kas ir saistīta nevis ar drošības apdraudējumiem, bet ar kaut kādām simboliskām lietām? Tas nav loģiski arī tīri no juridiskās tehnikas viedokļa.

Es domāju, ka pareizi būtu darīt tā: jāizveido jauna daļa, un tad to varētu apspriest loģiskāk. Bet šeit... tas ir vienkārši maldinoši.

Otrais moments. Šeit atkal mēs sastopamies ar to pašu problēmu – ar jēgu. Kas ir karavīru piemiņas slavināšana? Piemiņu var saglabāt, piemiņu var uzturēt. Piemiņu slavināt? Nu, atkal man grūti spriest, man latviešu valoda nav dzimtā valoda, bet... man tiešām ir grūti saprast, kas te ir domāts.

Taču, ja piemiņa netiek slavināta, bet vienkārši saglabāta, vai šis aizliegums attiecas uz šo situāciju vai ne? Tātad atkal šī norma nu kaut kā... ir ļoti divdomīga.

Un trešais. Šeit patiešām ir runa par piemiņas vietām. Un es gribu jums atgādināt, ka ļoti daudzi Latvijas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji gāja bojā cīņā pret nacistiem.

Te Kiršteina kungs ļoti daudz teica par komunistu un Staļina režīma noziegumiem, ne vārda neieminējās par to, ka nacisti, nu teiksim tā, nebija labāki. Un tā ir diemžēl tāda tendence...

Latvijas vēstures traģēdija – ka abi noziedzīgie režīmi nodarīja ļoti lielus postījumus un atņēma ļoti daudz dzīvību. Bet politiskā mode ir tāda, ka mēs tagad pieminam tikai komunistu noziegumus. (Starpsauciens.)

Bet ko darīt ar tiem cilvēkiem, kam senči, vectēvi gāja bojā, cīnoties pret nacistiem? Viņi ir sliktāki, viņi ir "nepareizi"? Mēs tagad aizliegsim viņiem saglabāt piemiņu par saviem senčiem? (Starpsauciens.)

Un kāds ir šīs piedāvātā grozījuma mērķis? Labi, te Kaimiņa kungs, apspriežot vienu no iepriekšējiem grozījumiem, teica, ka vispār jāaizliedz... Okay, šajā situācijā mēs neaizliedzam vispār, bet paredzam šo – 200 metru distanci. Kā tad tas praktiski tiks īstenots? Es domāju, ka policija nomērīs 200 metru attālumu, tur sanāks... tur kaut kādu mītiņu varēs... un pēc tam katrs individuāli aizies un noliks ziedus. Kas mainīsies?

Kolēģi, runāsim atklātā valodā! Vienīgais šī priekšlikuma mērķis ir pazemot tos cilvēkus, kam senči ir gājuši bojā cīņā pret nacismu. Nu tā tas ir, nekādu citu mērķi es šeit saskatīt nevaru, jo tas absolūti neko nenovērsīs.

Vienkārši apgrūtināt to cilvēku dzīvi, pazemot tos cilvēkus... Vai tas palīdzēs cīnīties ar tādiem noskaņojumiem... Krievijai par labu? Es domāju, ka tas sasniegs tieši pretējo rezultātu.

Tātad nu vienkārši... par spīti viņiem... padarīsim viņu dzīvi vēl grūtāku? Tas ir ļoti smags un sāpīgs process ļoti daudziem cilvēkiem, kas sevi identificē ar Krievijas kultūru. Un tas... nu, nedomāju, ka pazemošana tiešām palīdzēs šiem cilvēkiem apzināt to jauno realitāti un saprast, ka diemžēl tā valsts, kam viņi ir ļoti svarīga... no kultūras viedokļa, no kultūras mantojuma viedokļa... kļuva par tādu pašu faktiski agresīvu, nacistisku valsti.

Bet ar pazemošanu, ar spēku mēs šiem cilvēkiem nepalīdzēsim, gluži otrādi.

Aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mani tas ārkārtīgi ieinteresēja – nacistu pieminekļi Latvijā, pret kuriem esot citāda attieksme nekā pret komunistu pieminekļiem. Var būt, ka godājamais Cileviča kungs paskaidros, kur viņiem ir šie nacistu pieminekļi.

Es neatceros un neesmu dzirdējis, ka Eiropas Savienībā... Vācijā vai Latvijā svinētu, piemēram, gestapo piemiņas dienu. Bet Krievijā joprojām atzīmē čekistu dienu! Cileviča kungs laikam neko nav dzirdējis par to. Tātad nagu maukšanas iestāde, no kuras vācieši mācījās ierīkot koncentrācijas nometnes, joprojām atzīmē savas gadadienas.

Man nav gadījies redzēt šeit nevienu pieminekli ne Hitleram, ne Himleram. Krievijā joprojām ir pilns ar Staļina pieminekļiem! Krievijā joprojām ne tikai godina padomju armijas šo... 9. maiju, ne tikai atzīmē čekas dažādas jubilejas, ne tikai atzīmē citas attiecīgās gadadienas, bet arī nekādā mērā nekautrējas, kā jau es teicu, pazemot pārējās tautas. Un šo nacisma vai fašisma ideoloģiju mēs dzirdam Krievijas prezidenta runā, kurš saka, ka ukraiņi vispār nav tauta (Starpsauciens.), tā esot Krievijas tauta, tāpat kā baltkrievi.

Un šī muldēšana par denacifikāciju, par cīņu pret fašismu – tā ir Kremļa klasiskā ideoloģija, ko atkārto nepārtraukti Cileviča kungs un kaut ko stāsta, apvainojot latviešu tautu, ka mums šeit esot tāda pati attieksme pret nacistu pieminekļiem kā pret komunistu pieminekļiem.

Es domāju, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vajadzēs šo gadījumu izskatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais Kiršteina kungs! Es jau sen sapratu, ka tas nav prāta darbs – diskutēt ar jums. Jūs tikko man pārmetāt, ka es izplatu kaut kādu informāciju par to, ka Latvijā ir fašistu pieminekļi vai... ko jūs teicāt... Vai jūs nebūtu tik laipns sniegt kaut kādus pierādījumus? Vai tas ir tāpat... nu, papļāpāt? Jūs ļoti nopietni mani aizvainojāt. Un, ja jums ir, kā saka, cilvēka, vīrieša un deputāta gods, lūdzu, pierādiet savus apvainojumus ar konkrētiem faktiem vai vismaz atzīstiet, ka jūs esat samelojis. (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)

Nevajag atvainoties. Man pilnīgi pietiks ar to, ka jūs no šīs pašas tribīnes atvainosieties un... pat nevajag atvainoties, vienkārši atzīsiet, ka samelojāt. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Kaimiņa kungs, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi, par debatēm.

Vēlreiz atgādinu: mēs runājam par 6. – deputātu Lindas Mednes un Artusa Kaimiņa priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāti piekrīt komisijas lēmumam? Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Paldies.

Izskatām nākamo – 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Debates tikko kā jau šeit bija sākušas savu gaitu, neiešu atkārtoties...

Tātad iepriekšējam priekšlikumam tiek redakcionāli pielikts klāt – "plānotais pasākums tiek rīkots". Komisijā 7. priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu debates.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Mums priekšlikumi virzās tādā lielā ātrumā...

Pēc komisijas... mums – nu, tieši man – tika uzdoti daži jautājumi. Man gribētos, lai stenogrammā paliktu atbildes, lai tiem, kuri likumu piemēros, būtu lielāka skaidrība.

Viens no jautājumiem bija tāds: "Bet ko darīt tad, ja runa nav par tādiem piemiņas pasākumiem, bet tieši par izklaides pasākumiem, ja kāds grib slēpot, dancot un tā tālāk?"

Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka likuma 5. pantā ir otrā daļa, kas paredz, ka gadījumā, ja pasākumus organizē valsts vai pašvaldība, nekāda atļauja nav vajadzīga. Tad pasākumi būs iespējami, nav šeit nekādas problēmas.

Vēl viens jautājums, kuru man uzdeva: "Jūs gribat aizliegt 200 metru attālumu? Tad 250 metru attālumā būs atļauts?" Nē, jo pašvaldībai ir jāizskata iesniegums, un aizliegt vai neatļaut var arī pie cita attāluma.

Šī priekšlikuma būtība ir cita – ka 200 metru attālumā... Nav nekādu diskusiju, vienkārši nedrīkst dot atļauju. Bet tas nenozīmē, ka ir jādod atļauja, ja attālums ir lielāks.

Es gribu, lai šīs juridiskās lietas paliktu arī stenogrammā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir labs.

Un mēs diskusiju tieši tad organizējam...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Kolēģi! Šis priekšlikums pēc būtības ir Konservatīvo izstrādātais, nedaudz koriģētais, manis un deputāta Kaimiņa kunga iesniegtais priekšlikums – 6. priekšlikums.

Šis priekšlikums pēc būtības ir kara laika risinājums. Tas ir tapis, lai maksimāli efektīvi liegtu prokremliskajiem spēkiem izmantot radošu pieeju provokatīvo pasākumu attaisnošanai.

Priekšlikums ir par to, lai 9. maija mītiņa vietā nerastos citi līdzīgi, it kā nevainīgi vietēja vai starptautiska mēroga PSRS armiju un nacistisko ideoloģiju popularizējoši un slavinoši pasākumi. Šis priekšlikums ir par to, lai nepieļautu organizēt 9. maija uzvaras svētku vietā uzvaras skrējienu vai lai netaptu internacionāli "latviešu dziesmu un deju svētki "Pobeda"". Ir tikai samērīgi atbalstīt šo priekšlikumu šobrīd, kad esam visaugstākajā riska stāvoklī, brīdī, kad katra provokācija var ļaut uzliesmot reālam valstiskam apdraudējumam.

Gribu pateikt lielu paldies Rīgas domes deputātam Dāvim Staltam, kā arī Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Kronbergai par ieguldījumu šo abu priekšlikumu tapšanā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kaimiņa kungs, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Un pēdējais – 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir par attiecīgiem naudas sodiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus šim likumprojektam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Civilās savienības likums", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (Konservatīvie).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 8. marta sēdē pirms pirmā lasījuma tika izskatīts likumprojekts "Civilās savienības likums" (Nr. 1380/Lp13).

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 "Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam", kas atzīst Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ir ietverti divi likumdevēja pienākumi: nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, kā arī nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

Likumdevēja pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību prasa noteikt sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, proti, noregulēt šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības. Savukārt pienākumu nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu likumdevējs var izpildīt, konkretizējot likumā ģimenes tiesības un īpašu aizsardzību un atbalstu, proti, paredzot likumā dažādus ģimenes aizsardzības un atbalsta pasākumus.

Abi no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošie likumdevēja pienākumi ir savstarpēji cieši saistīti. Ja valsts nenodrošina ģimenes juridisko aizsardzību, proti, nenosaka ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, tad nav iespējams šo attiecību dalībniekiem nodrošināt arī Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertās sociālās un ekonomiskās tiesības.

Latvijas Republikas Satversmes 85. pants piešķir Satversmes tiesai tiesības atzīt par spēkā neesošiem likumus vai to daļas. Gadījumā, ja neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai veido tiesiskā regulējuma neesība, lai gan valstij ir pienākums šādu regulējumu noteikt, tiesa taisa spriedumu, ar kuru konstatē pastāvošo noregulējumu, ciktāl tas satur nepilnību, par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Šādi nolēmumi faktiski ir aicinājuma spriedumi, ar kuriem Satversmes tiesa norāda likumdevējam uz nepieciešamību, kas izriet no Satversmes, ieviest noregulējumu. Atbilstoši tiesiskas valsts principam Satversmes tiesas konstatējums, ka akts ir neatbilstošs augstāka juridiskā spēka tiesību normām, pieprasa no lietas dalībniekiem veikt pasākumus, lai novērstu akta prettiesiskuma sekas.

Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajā daļā noteikts, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to secināms, ka likumdevējam nav rīcības brīvības izvēlē, vai nodrošināt faktisko dzīvesbiedru, tostarp viendzimuma pāru, tiesisko aizsardzību.

Nolūkā izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 Labklājības ministrija ir izstrādājusi attiecīgus grozījumus Darba likuma 155. pantā, kas paredz papildināt Darba likuma 155. pantu ar jaunu, 1.¹, daļu, nosakot: ja bērna paternitāte nav atzīta, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē.

Analizējot tiesību akta projekta redakcijas, secināms, ka Darba likuma 155. panta jaunā, 1.¹, daļa nodrošina Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izpildi minimālā apjomā, proti, tikai attiecībā uz konkrēto atvaļinājuma veidu. Izstrādātie grozījumi nerisina Satversmes tiesas identificēto problēmu, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas aptver un aizsargā arī viendzimuma partneru attiecības neatkarīgi no tā, ka valsts nav paredzējusi mehānismus šādu attiecību juridiskai atzīšanai.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.

Jau 2018. gada 10. oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja Rezolūcijā 2239 par privāto un ģimenes dzīvi aicināja Eiropas Padomes valstis saskaņot savus konstitucionālos likumdošanas un reglamentējošos tiesību aktus un politiku attiecībā uz viendzimuma partneriem. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra šajā jomā nodrošinātu, ka viendzimuma partneriem ir pieejams īpašs tiesiskais regulējums, kas nodrošina viņu savienību atzīšanu un aizsardzību.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošais pienākums aizsargāt ikvienu ģimeni nozīmē, ka likumdevējam nav rīcības brīvības izvēlēties, vai viendzimuma partneriem vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzība, kā arī ekonomiskā un sociālā aizsardzība un atbalsts. Tomēr likumdevējam piemīt zināma rīcības brīvība, nosakot ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formu un saturu un izvēloties metodes, mehānismus un pasākumus, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta ģimenes sociālā un ekonomiskā aizsardzība un atbalsts.

Šī rīcības brīvība nav neierobežota. Likumdevējam ir tiesības noteikt tādu ģimenes aizsardzību un atbalstu tiesisko regulējumu, kas ir balstīts uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem, ņemot vērā šo attiecību specifiku, tai skaitā arī šo attiecību dalībnieku un situāciju atšķirības, kas prasa nodrošināt atbilstošu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā noteikts, ka aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

Arī Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā noteikts diskriminācijas aizliegums.

Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Satversmes tiesa secināja: ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Cilvēka cieņas princips neļauj valstij atteikties no pamattiesību nodrošināšanas noteiktai personai vai personu grupai. Sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī. Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Attiecīgi Satversmes 110. panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partnerus. Savukārt lietā Nr. 2020-34-03 Satversmes tiesa uzsvēra, ka cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības. Tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskaroša.

Latvijas tiesību normās konstatējama dažāda attieksme arī pret dažādu dzimumu personām, kuras izvēlējušās veidot kopīgu mājsaimniecību, piemēram, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 40. punktā noteiktajam ar jēdzienu "mājsaimniecība" tiek apzīmētas vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Līdz ar to kritēriji, kas noteikti sociālās palīdzības saņemšanai vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem, ir kopīga mājokļa esība un kopīgi izdevumi tā uzturēšanai.

Būtībā minētā norma attiecināma gan uz viena dzimuma, gan arī uz dažādu dzimumu personām, un tām nav noteikts pienākums savas attiecības reģistrēt, lai palīdzību saņemtu, aptverot ļoti plašu personu loku, piemēram, radiniekus.

Tādējādi sociālā palīdzība Latvijā tiek sniegta, izvērtējot faktiski mājsaimniecībā dzīvojošo personu attiecības, neskatoties uz to, vai tās ir formāli reģistrētas. Savukārt citos tiesību aktos attiecību statusam un to reģistrācijai piešķirta izšķiroša nozīme, piemēram, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētie atvieglojumi nodokļu maksātājam attiecībā tikai uz laulātajiem vai Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktās īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā laulāto, pirms tam rakstveidā par to informējot izīrētāju, attiecināmas tikai uz laulātajiem.

Līdzīgi arī virkne citu tiesību normu risina laulāto sociālās un ekonomiskās aizsardzības jautājumus. Tādējādi jāsecina, ka kopīgu mājsaimniecību veidojošām viena dzimuma vai dažādu dzimumu personām, kas savas attiecības nav formāli reģistrējušas vai nu tā iemesla dēļ, ka šāda reģistrācija nav iespējama, vai arī tādēļ, ka nevēlas stāties laulībā, tiesību aktos nav noteikta atbilstoša tiesiskā aizsardzība.

Vienlaikus valsts ir nodrošinājusi zināmu aizsardzību arī personām, kuras izvēlas nereģistrēt laulību vai veidot viendzimuma attiecības, aizsargājot konkrētajās tiesiskajās attiecībās mazāk aizsargātās personas tiesības, piemēram, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma regulējumu arī viendzimuma pāru savienības gadījumā personām ir garantētas tiesības neliecināt pret tuvinieku. Tuvinieki Kriminālprocesa likuma izpratnē ir persona pati, tās saderinātais, laulātais, vecāks, vecvecāks, bērns, mazbērns, brālis un māsa, kā arī tā persona, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība.

Tāpat Civilprocesa likuma regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību paredz, ka šo aizsardzības mehānismu var izmantot arī viendzimuma pāri.

Krimināllikums kā atbildību pastiprinošu apstākli paredz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga saimniecība.

Tādējādi atsevišķās tiesību normās ir noteikti dažādu personu kopdzīves formu aizsardzības mehānismi, respektējot personu, kas šīs savienības veido, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Arī vairāki likumprojekti ar tiesību normu grozījumiem, piemēram, iepriekš minētie grozījumi Darba likuma 155. pantā un ar tiem saistītie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", nosakot, ka personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta, ir tiesības uz paternitātes pabalstu, turpina praksi fragmentāri risināt personu, kas izvēlējušās citas kopdzīves formas iepretim laulībai, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viendzimuma partneru tiesības izmantot atsevišķus normatīvajos aktos paredzētos mehānismus, kas turklāt ir piemērojami specifikās situācijās, nevar tikt uzskatīti par viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un tie nenodrošina viendzimuma partneru sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru attiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis viendzimuma partneru sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, tādējādi nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Ņemot vērā, ka ar atsevišķu tiesību normu grozījumiem, piemēram, iepriekš minētajiem grozījumiem Darba likumā, nevar tikt sasniegts Satversmes tiesas likumdevējam dotais uzdevums, lai Satversmes tiesas spriedumu lietās Nr. 2019-33-01 un 2020-34-03 varētu izpildīt pēc būtības, tas ir, nodrošināt visu ģimeņu juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību, izstrādāts likumprojekts "Civilās savienības likums".

Turpinot darbu pie ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru – neatkarīgi no to seksuālās orientācijas – personisko un mantisko attiecību tiesiskā regulējuma, secināts, ka likumdevējs var nodrošināt tiesības uz ģimenes dzīvi vairākos veidos, tajā skaitā noteikt iespēju personām noslēgt civilo savienību.

Jāpatur prātā, ka personas var veidot – un realitātē veido – dažādas personu savienības, radot kopīgas mājsaimniecības, tāpēc tās ir mazāk aizsargātas nekā citas personas, jo valstij nav iespējas ieraudzīt minētās personas. Tas ir, valstij nav pieejama informācija, ka minētās personu savienības pastāv. Turklāt jebkurām personu savienībām, ja tās pastāv, ir nepieciešama juridiska aizsardzība.

Balstoties uz Rietumeiropas valstu pieredzi, viens no instrumentiem nereģistrētās attiecībās dzīvojošu personu aizsardzībai ir ilgstošā kopdzīvē dzīvojošām personām sniegt tiesisko aizsardzību, vai nu pielīdzinot tādu kopdzīvi laulībai, vai piedāvājot alternatīvus risinājumus.

Ievērojot minēto, ir izstrādāts likumprojekts "Civilās savienības likums", ar kuru tiek noteikts minimālais tiesiskais regulējums minēto personu savienību personiskajām un mantiskajām attiecībām un noteikta to reģistrācija. Tāpat starp civilo savienību veidojošām personām noteikta abpusēja atbildība un ietverta paļaušanās uz otras puses atbalstu. Tādējādi ikvienai personai neatkarīgi no jebkādas to raksturojošās pazīmes, piemēram, vecuma, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas un citām, tiek dota iespēja noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, tiesību aizsardzību, un tajā paredzēta kārtība, kādā personas civilo savienību noslēdz un izbeidz.

Ievērojot minēto, ar šā likuma pieņemšanu tiks nodrošināts, ka civilajās savienībās sastāvošie pāri kļūst valstij redzami, ja tie likumā noteiktajā kārtībā noslēdz civilo savienību, tādējādi saņemot likumā paredzēto minimālo aizsardzību savstarpējām personiskajām un mantiskajām attiecībām.

Juridiskā komisija minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi un atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Kā pirmais debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu! (Aplausi.)

M. Šteins (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienījamie sēdes skatītāji un klausītāji! Tiesiskā valstī Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda.

Uz šo brīdi administratīvajā tiesā iesniegti teju 30 viendzimuma pāru pieteikumi ģimenes fakta atzīšanai. Ja administratīvā tiesa nolems, ka šīs ģimenes ir uzskatāmas par ģimenēm, tad ir jautājums, kā notiks šā likuma piemērošana. Tā būs ierēdņu izvēle un ierēdņu spēja tulkot šo likumu. Ja tiktu pieņemts Tieslietu ministrijas izstrādātais Civilās savienības likums, tad tas atrisinātu šo problēmu vismaz daļēji. Neaizmirsīsim arī par cilvēcisko un emocionālo faktoru.

Pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir bijusi ļoti nozīmīga, cenšoties panākt lielāku likumdevēja atbalstu šādam regulējumam; to apliecina arī pēdējo gadu progress šajā jautājumā.

Tiesa, starp dažādu piketu un gājienu organizēšanu... Mums ir vairāk nekā 20 gadus ilga likumdošanas vēsture, diskutējot par to jau kopš 1990. gada beigām, kad Valsts cilvēktiesību birojs iniciēja partnerattiecību reģistrācijas tālāku virzīšanu Saeimā.

Civilās savienības likums ir kompromiss starp konservatīvām un liberālām vērtībām, kas sasniegts gan no tiesiskuma puses, gan cilvēcības puses. Šī ir vēsturiska diena Latvijā – gan cilvēcībai, gan visu ģimeņu aizsardzībai.

Likumprojekts nav par kādas grupas labumu, bet par mums visiem. Šī ir iespēja tiesiski aizsargāt visas ģimenes.

Satversmes 110. pants liek valstij aizsargāt jebkuru ģimeni un bērnu, taču valsts sniegtā aizsardzība šobrīd nav pieejama pāriem, kuru attiecības nav reģistrētas. Valsts dažādos veidos apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. Faktiskais dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā; faktiskie dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus; faktiskie dzīvesbiedri nevar brīvi saņemt informāciju un pieņemt lēmumus veselības aprūpes jomā, nevar mantot; nesaņem atbalstu no valsts un pašvaldībām dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā... Valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar oficiāli reģistrēt attiecības ar saviem dzīves partneriem.

Pētījumā par jauniešu labklājību Baltijas valstīs 2019. gadā tika secināts, ka 41 procents bērnu dzimst ārpus laulības. Tas liecina par ģimenes lomas maiņu sabiedrībā. Šis skaitlis sakrīt ar Eiropas Savienības vidējo, kas liecina par bērnu dzimstību ārpus laulības.

Par šādu regulējumu (tā plašākajā izpratnē) iestājas arī cilvēktiesību organizācijas, Eiropas Savienības institūcijas, uzņēmumi, ārpus laulības esoši pāri (gan viendzimuma, gan pretēja dzimuma), nevalstiskās organizācijas, tostarp kustība "Dzīvesbiedri", Centrs MARTA, Latviešu nacionālā jaunatnes apvienība Kanādā, LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka", Eiropas Latviešu apvienība, Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība, Eiropas Latviešu jauniešu biedrība, Latvijas jauno zinātnieku apvienība; eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga; Toronto latviešu dievturu draudze, AS "Draugiem Group", Printful, SkeptiCafe, Baltijas HIV asociācija, Latvijas Organizāciju psihologu biedrība, Latvijas Jaunatnes padome, Klubs "Māja", biedrība "AGIHAS", fonds "Mākslai vajag telpu", organizācija "Māmiņu klubs"; Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, desmitiem universitāšu pasniedzēju.

Īpašs paldies visām nevalstiskajām organizācijām par nenogurstošo skaidrošanu un cilvēcības... cieņu daudzu gadu garumā. Un, protams, milzīgs paldies Tieslietu ministrijai par sagatavoto likumprojektu.

Nepieņemot pilnu regulējumu šādu pāru tiesiskajai aizsardzībai, centieni risināt problēmas turpināsies caur tiesu varu, sabiedrības iniciatīvām un likumdevēju.

Par to arī liecina kustības "Dzīvesbiedri" aicinājums 2021. gada decembrī viendzimuma pāriem – pieteikties atbalstam savas ģimenes fakta tiesiskai konstatēšanai. Un mēs jau redzam, ka tiesā vēršas daudzas viendzimuma pāru ģimenes. Šādas ģimenes eksistē, un arī mākslīgā apaugļošana ir pieejama viendzimuma pāriem. Tāpēc, nerīkojoties likumdevējam, rīkosies tiesas. Un arī Eiropas Savienības Tiesas lēmumi mums ir saistoši; tie drīzumā var valstij uzlikt par pienākumu tiesiski aizsargāt ārpus laulības esošus pārus.

Satversmes tiesas 2020. un 2021. gada spriedumi padarīja regulējuma ieviešanu vismaz šaurā aspektā par obligātu, ja valsts vēlas saglabāt tiesiskas liberālās demokrātijas principus un lai neizveidotos konstitucionālā krīze.

Būtiski uzsvērt arī to, ka ir jāieklausās sabiedrības daļā. Šāda veida likumprojekti vairākkārt, jau četras reizes, ir noraidīti likumdevējā un trīs reizes iesniegti ManaBalss iniciatīvās; pēdējo iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību parakstījuši vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku.

Tiem, kas vēlas oponēt, savā retorikā izmantojot kristīgās vērtības vai Latvijas kristīgās sabiedrības iebildumus pret šāda likuma pieņemšanu, vēlos atgādināt: šajā likumprojektā runa ir par civilo savienību, un tas paredz sakārtot pāru tiesības likuma priekšā. Vēlreiz atkārtoju: likumprojektā runa ir par tiesisko attiecību sakārtošanu valsts līmenī. Un arī Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Stankevičs ir publiski atzinis, ka Latvijā ir vajadzīgs likums, kas risinātu problēmas, piemēram, partnera apmeklēšanai slimnīcā, mantošanas lietās, un būtu attiecināms uz vairākām ļaužu kategorijām, ne tikai uz homoseksuāliem pāriem, bet arī dažādu dzimumu pāriem, kas dzīvo kopā.

Šis likums būs ikvienam Latvijā. Mūsu valstij visas ģimenes ir vienlīdz mīļas un vienlīdz svarīgas. Latvijai kā demokrātiskai valstij ir jānodrošina vienādas tiesības un aizsardzība visiem tās pilsoņiem neatkarīgi no tā, ko viņi mīl. Mēs nedrīkstam vairs diskriminēt savus cilvēkus, un cilvēka cieņa jāievēro pēc būtības.

Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien vēlreiz! Šis Saeimas sasaukums jau divas reizes ir noraidījis līdzīga satura iniciatīvu – tādu kā šobrīd izskatāmā. Pirmo reizi tā tika nosaukta par "Dzīvesbiedru likumu", otro reizi – par iniciatīvu par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu. Šobrīd šī iniciatīva Saeimā ir atgriezusies ar nosaukumu "Civilās savienības likums".

Nosaukuma izmaiņas gan nav mainījušas iniciatīvas būtību – radīt laulībai līdzīgu tiesību institūtu, kas būtu pieejams viena dzimuma pāriem, tādējādi cenšoties apiet Satversmes 110. pantā noteikto ierobežojumu, kurš liedz slēgt laulību viena dzimuma personu starpā. Proti, tiek mēģināts ar vienkāršu likumu apiet konstitucionāli noteiktu normu.

Manuprāt, šāda prakse ir gan neētiska, gan juridiski nekorekta. Ja kāds nav apmierināts ar Satversmē noteikto, tad korekti būtu iesniegt grozījumus Satversmē, nevis mēģināt to apiet ar līkumu.

Tagadējais mēģinājums kārtējo reizi virzīt viendzimuma partnerattiecību reģistrācijas ideju ir nācis, izmantojot Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu attiecībā uz Darba likuma 155. pantu, kas nosaka 10 dienu atvaļinājumu bērna tēvam pēc bērna piedzimšanas.

Kolēģi! Ja kādam no jums ir bažas par Satversmes tiesas sprieduma izpildi, tad izlasiet mūsu šodien atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kurš, starp citu, paredz papildināt 155. pantu, nosakot, ka tiesības uz šo 10 dienu atvaļinājumu ir jebkurai atbalsta personai pēc mātes izvēles, ja bērna paternitāte nav noteikta.

Tas nozīmē, ka Satversmes tiesā apspriestā problēma jau būs atrisināta ar šiem Darba likuma grozījumiem un mums nav nepieciešamības ieviest vēl vienu ģimenes tiesību institūtu ar apšaubāmu atbilstību Satversmei.

Turklāt jāņem vērā: Civilās savienības likums faktiski diskriminēs jebkuru citu atbalsta personu, kura nav reģistrētās partnerattiecībās ar bērna māti, turpretim minētie Darba likuma grozījumi paredz, ka uz šo atbalsta personas statusu varētu pretendēt jebkura persona, kas līdztekus mātei reāli rūpējas par bērnu; tie būtu mātes vecāki, brāļi, māsas vai citas personas.

Kolēģi, es jūs aicinu arī turpmākajos lasījumos atbalstīt šos minētos Darba likuma grozījumus, bet neatbalstīt šo diskriminējošo Civilās savienības likumu.

Noslēgumā es gribu citēt kādas partijas priekšvēlēšanu programmā teikto. (Starpsauciens.) Tā rakstīja (es citēju): "Mūsu izpratnē laulība var būt tikai savienība starp vīrieti un sievieti, kā tas laika gaitā sabiedrībā vienmēr ir bijis un kā tas šobrīd ir nostiprināts arī mūsu Satversmē. (Starpsauciens.) Mēs kā konservatīvie tik tiešām nesaprotam, kā par laulību iespējams saukt kādas savādākas savienības. Tā kā vīrieša un sievietes savienību ir iespējams reģistrēt laulībā, uzskatām, ka tāpēc nav vajadzīgs īpašs partnerattiecību institūts." (Starpsaucieni.)

Kolēģi! Kā jums šķiet – kura no Saeimā pārstāvētajām partijām šādi formulēja savu solījumu vēlētājiem? (Starpsauciens: "Attīstībai/Par!.") Vai tā tiešām bija Attīstībai/Par!? (Dep. J. Pūce: "Diezin vai!") Tieši tā, noteikti tā nebija Attīstībai/Par!, jo viņi solīja tieši pretējo. Un arī šodien, visticamāk, balsos atbilstoši saviem solījumiem. Līdzīgi ir ar Jauno VIENOTĪBU.

Varbūt tā bija Nacionālā apvienība? (Starpsauciens: "Jā!"; starpsaucieni.) Tas būtu loģiski, bet mūsu programmā bija tomēr mazliet citāds – niansēts – formulējums, runājot par šo jautājumu.

Minētais citāts ir no Jaunās konservatīvas partijas programmas – precīzāk sakot, viena no sešām viņu galvenajām vērtībām, kas ir vēl virs programmas, solījumi vēlētājiem. (Starpsaucieni.)

Es aicinu visus Saeimas deputātus balsot atbilstoši tam, ko esat solījuši saviem vēlētājiem, jo pretēja rīcība būtu uzskatāma par vēlētāju krāpšanu.

Tāpēc konservatīvās partijas, to vidū arī Nacionālā apvienība, balsos "pret" šo likumprojektu (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) – atbilstoši saviem solījumiem vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Likumprojekts "Civilās savienības likums" ir neveiksmīgs pakaļdarinājums esošajam laulības konceptam; tas ir ticis balstīts jau noraidītajā likumprojektā "Dzīvesbiedru likums". Tas neaizliedz viendzimuma attiecības un vēl jo vairāk – neregulē vajadzību pat tajās būt uzticīgiem. Tāpēc esmu pārliecināta, ka šāds likums – šā likumprojekta pieņemšanas gadījumā – tiks izmantots, lai mēģinātu sagraut laulības un dabiskas ģimenes konceptu.

Ņemot vērā labāko koalīcijas... gadījumu... un Satversmes tiesas spriedumu, ka pastāv liels daudzums neaizsargātu ģimenes struktūru, pret kurām pašreiz likumdevējs attiecas... nevienlīdzīgi, jautājumu iespējams pilnīgi atrisināt, koriģējot Darba likumu un sniedzot iespēju kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem noslēgt līgumus un notariāli sagatavot pilnvaras.

Šāds risinājums neapdraudētu dabiskas ģimenes konceptu un Latvijas demogrāfiju, sniegtu bērniem iespēju uzaugt pilnvērtīgās un dabiski tiesiskās ģimenēs, kā arī neradītu papildu polarizāciju sabiedrībā.

Civilās savienības likums radīs riskus – ģimenēs ar viendzimuma vecākiem bērni uzaugtu nepilnvērtīgā ģimenē. Jau iepriekšējā runā minēju nepieciešamību bērniem modelēt mātes un tēva pienākumus un rīcību, lai nodrošinātu veselīgu moralitātes attīstību.

Augošu bērnu psihe ir nenobriedusi, tāpēc tā ir ļoti viegli ietekmējama un traumējama. Nespēja norādīt uz savu tēti vai mammu un – sliktākajā gadījumā – doma, ka uzticība attiecībās nav nepieciešama, bērniem radītu nedabīgu, nepareizu sabiedrības uztveri. Ņemiet vērā: tā kā šie bērni nebūs uzauguši dabīgās ģimenēs, tie, pat pieauguši būdami, nekad nebūs spējīgi tās intuitīvi pieņemt.

Un tad nākamais solis, kas būs jāatbalsta, – surogātmātes. Atļaut legāli surogātmātes. Tā tas noteikti būs; tas būs solis, par kuru izšķirsies tie, kuri atbalsta šādu likumu.

Civilās savienības likums apdraudēs arī demogrāfisko situāciju. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, mums jāsaprot, ka civilajās savienībās uzaugušie bērni, visticamāk, izvēlēsies tādas turpināt.

Šķiet loģiski, ka partneru atrašanās laulāto attiecībās ir izšķirošs faktors bērnu skaitam ģimenē, jo abi partneri likumiski ir uzticīgi viens otram un tas rada drošības sajūtu. Šī likuma ietvaros uzticība nav ietverta. Un viendzimuma savienības slēgšana nav specifiski regulēta. Tas radīs situāciju, kurā civilā savienība varēs tikt slēgta pat bez ģimenes plāna un kurā bērni, visticamāk, neietilps. Šo pastiprina arī pētījumu par civilās savienības institūta ietekmi uz demogrāfisko situāciju valstī neesamība. Turklāt Civilās savienības likums polarizē sabiedrību.

Latvijas sabiedrību jau ir nogurdinājusi pandēmija, valdības lēmumi (daļai no tās atņemtas darba un iztikas iespējas), kā arī karadarbība Ukrainā. Šāda likuma pieņemšana vēl atņemtu Latvijas iedzīvotāju uzticību un kurinātu naidu, negācijas un pretrunas. Šādas ģeopolitiskās nestabilitātes brīžos mums būtu jādomā par esošo dabisko ģimeņu atbalstu un stiprināšanu, nevis noraidītu likumprojektu pakaļdarinājumu pārfrāzēšanu.

Satversmes tiesa nevar uzspiest pieņemt to, kas nav ierakstīts Satversmē. Satversmes tiesas lēmums likt likumdevējam attiekties pret visām ģimenēm vienlīdzīgi nedod iespēju tam atņemt tiesības ģimenēm, kas jau tagad tiek aizsargātas. Brīdī, kad bērniem pienākas tiesības uz to dabiskajiem vecākiem, valdībai ir jāprioritizē likumprojekti, kas tās stiprina, nevis padara nevērtīgas. Tikai stabila un dabiska ģimene spēj bērniem sniegt nepieciešamo drošību, mieru un morāli, kā arī nodrošināt valsts turpmāko attīstību. Taisnīgā sabiedrībā pieaugušo attiecības, kurās bērnam nav jāzaudē ģimenes loceklis, uzskati vai labklājība, ir jāprioritizē, un tas izpildās tikai dabiskajās ģimenēs. Brīdī, kad Latvijas bērnu nākotne var tikt apdraudēta, mums nav akli jāseko citu valstu piemēriem.

Klausoties iepriekšējās debatēs, nav īsti skaidrs, kāpēc civilajā savienībā var apvienoties tikai divas personas. Mums taču pastāv dažādu formu kopdzīves. Šajā gadījumā tiks diskriminētas tās kopdzīves formas, kurās grib dzīvot trīs vai pieci kopā. Lielbritānijā, piemēram, sieviete plāno apprecēt savu 93 gadus veco lustru, jo patiesai mīlestībai nav robežu. Tad mēs diskriminēsim šādu cilvēku ar šādām vēlmēm? Mums arī viņai būtu jānodrošina savas iespējas netikt diskriminētai.

Šeit ļoti daudz runāja par diskrimināciju. Gribētos atgādināt, ka diskriminācija ir visur saskatāma, tikai ne pret nevakcinētiem cilvēkiem. Tie ir pati zemākā kasta, kuru var diskriminēt, kā vien vēlas.

Kā viens no iemesliem šī likuma nepieciešamībai tika minēts arguments, ka nevar apmeklēt partneri slimnīcā. Cilvēks var izdarīt atzīmi, lai ļautu savus orgānus izmantot pēc nāves, tikpat vienkārši tas būtu atrisināms ar ķeksīti – kurš var apmeklēt cilvēku slimnīcā.

Visas uzskaitītās problēmas ir risināmas, nesagraujot laulības institūtu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies Krišjānis Feldmans – Konservatīvo frakcijas vārdā.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Frakcijas vārdā gribu informēt, ka Konservatīvajiem vienmēr bijis svarīgi saglabāt Satversmē un Civillikumā ierakstīto laulības un ģimenes jēdziena negrozāmību. Vienlaikus Konservatīvo vērtības ir arī demokrātija un tiesiskums. Demokrātija pastāv uzskatu dažādībā, bet līdzsvaru tajā nodrošina tiesiskums. Tieši tiesiskums nodrošina tiesību normās balstītas demokrātijas funkcionēšanu, tai skaitā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tāpēc tiesām ir dota neatkarīga vara lemt taisnīgi un visas sabiedrības interesēs. Tieši tāpēc tiesas spriedumi ir saistoši visiem un ir izpildāmi neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu katra subjektīvais viedoklis par kādu attiecīgo spriedumu vai mūsu pārstāvēto organizāciju pozīcija līdz kāda konkrēta sprieduma pieņemšanai.

Nepildot tiesas spriedumus, tiek apdraudētas cilvēku, sabiedrības kopējās intereses, tiesiskums un demokrātija. Sagrūstot tiesiskumam, zaudējam demokrātiju, kā rezultātā valsts kļūst autoritāra (Starpsauciens.) un tautas vara faktiski koncentrējas dažādu grupējumu rokās.

Pēc tam kad Satversmes tiesa bija pieņēmusi vienu spriedumu 2020. gada nogalē, kā arī 2021. gada pavasarī pieņēma otru spriedumu (toreiz par valsts nodevām)... līdz arī Ministru prezidents izdeva attiecīgu rezolūciju Tieslietu ministrijai līdz šā gada 1. martam izstrādāt attiecīgu tiesisko regulējumu, mums bija objektīvs izaicinājums. Konservatīvajiem bija izaicinājums – radīt tādu regulējumu, kas neapdraudētu konservatīvās vērtības, tās, ko jau minēju, – Satversmē un Civillikumā ierakstītos laulības un ģimenes jēdzienus, vienlaikus nodrošinot normālu konstitucionālās iekārtas funkcionēšanu.

Civilās savienības likuma analogi ir virknē Eiropas Savienības valstu, un mums jāpieņem realitāte, Eiropas Savienībā esot, ka nevarēsim iztikt bez regulējuma, kas nodrošina tiesisko aizsardzību arī citāda dzīves stila piekritējiem. To mums atgādina gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi, gan – jāatzīmē – arī ļoti skarbā veidā lēma Satversmes tiesa.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2021. gada izskaņā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kurā kāds viendzimuma pāris tiesājās ar valsti, lai panāktu, ka viņu savienība juridiski tiek atzīta par ģimeni. Pašreiz Latvijā procesā ir gandrīz 30 tiesvedības, kur viendzimuma pāri pieprasa atzīt tos par ģimenēm.

Ir pamats domāt, ka tiesas gaida iespējamo Saeimas lēmumu par šo likumprojektu, pirms sākt nekontrolētu judikatūras veidošanas procesu, un to gaida ne tikai tiesas – tai skaitā ar margināli noskaņoto balsīm ievēlētais tiesībsargs šā gada janvārī likumprojektam "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1215) (ar mērķi apkalpot iespējamos tiesas spriedumus) uz otro lasījumu iesniedza priekšlikumu, kas attiecībā uz sociālo pabalstu saņemšanu paredz (citēju): "Tādas pašas tiesības kā laulātajiem ir personām, kuru attiecības ir atzītas par ģimenes attiecībām ar tiesas spriedumu." Priekšlikums tika noraidīts ar Konservatīvo balsīm.

Kā politiķis, kurš nevēlas uzkāpt otrreiz uz tā paša grābekļa, es nevēlos, lai mēs lietas atstājam pašplūsmā, lai mēs atstājam lemšanu tiesai un turklāt, iespējams, pat piedzīvojam spriedumu, kas patiešām īsti nesaskan ar konservatīvajām vērtībām. Tieši tāpēc tagad ir jārada mehānisms, kas, neaizskarot laulību un ģimeni, tomēr nodrošina tiesisko aizsardzību arī pavisam mazam cilvēku skaitam, vienlaicīgi ļaujot mums izvairīties no pārsteigumiem, un dod iespēju noraidīt jebkādus turpmākos Eiropas Savienības pārmetumus.

Jautājums, kas visvairāk tiek "locīts" tieši sava politiskā kapitāla audzēšanai, diemžēl ir bailes – bailes no tā, ka Latvijā ģimenes ir apdraudētas. Bet vai tā tiešām ir? Igaunijā, kur līdzīgs risinājums strādā jau vairākus gadus, trijos gados ir laulājušies 19 tūkstoši tradicionālo ģimeņu, bet tikai 108 viendzimuma pāri ir izmantojuši likumisko... šo tiesisko aizsardzību. 19 tūkstoši pret 108. Es ceru, ka visi dzirdēja šos skaitļus.

Otra lieta. Konservatīvā partija uzskata, ka daudz nozīmīgāk ir cīnīties par, nevis pret – par kuplām ģimenēm Latvijā, par daudzbērnu ģimenēm, lai patiešām beidzot mēs varētu piedzīvot tautas ataudzi, par tādu vidi, lai mūsu emigrējušās ģimenes tiktu aicinātas atgriezties atpakaļ. Desmitiem gadu tie ir bijuši tikai tukši lozungi.

Ģimene ir tā, no kuras mēs katrs nākam, tā veido sabiedrību, kurā dzīvojam. Laulība ir savienība vīrietim un sievietei, lai veidotu ģimeni, ko sargā mūsu valsts Civillikums.

Civilās savienības kā juridiska institūta ieviešana nekādā veidā neskar to laulības un ģimenes institūtu, kāds tas ir ietverts Civillikumā, kur Ģimenes tiesību sadaļa ir un paliek negrozīta. Turklāt likumprojekts ir veidots tā, lai aizstāvētu bērna labākās intereses, un tieši bērna labākās intereses ir, ja bērna mātes vai tēva mantiskās, personiskās attiecības ir aizsargātas un sakārtotas.

Šis Civilās savienības likuma projekts ir līdzīgs tam, par kādu 2010. gadā iestājās pāvests Francisks, kad vēl bija Buenosairesas arhibīskaps, – kā risinājumu, lai sargātu Romas katoļu baznīcas doktrīnu, kas neparedz svētīt viendzimuma pāru laulību, kur nu vēl sakramentālā kārtībā... un ir ilgu mēnešu vairāku institūciju un nevalstisko organizāciju smaga intelektuāla darba rezultāts. Man kā Rīgas Katoļu ģimnāzijas absolventam un daudzbērnu ģimenes tēvam bijusi unikāla iespēja iepazīties ar katoļu baznīcas ticības doktrīnu, līdz ar to es pievienojos pāvesta viedoklim. Protams, neapmierināto radikāļu grupas joprojām būs abās pusēs, taču mūsu mērķis ir samierināt sabiedrību un padarīt to stiprāku pret tiem draudiem, kas patiesi apdraud mūsu zemi un valsti.

Es vēlos vēl uzskaitīt dažas lietas, ar ko atšķiras šis regulējums no laulības, ja gadījumā kāds to nezina.

Tātad, pirmkārt. Laulība ir sociāli un juridiski atzīta un saimnieciska savienība, tai skaitā arī seksuāla, jo paredz uzticību, bet šī likuma mērķis ir tikai noteikt personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus, un netiek prezumēts, ka starp pusēm ir jābūt jebkāda veida seksuālām attiecībām, nav paredzēta pušu uzvārdu maiņa pēc savienības noslēgšanas, nav paredzēta likumiskā mantošana starp pusēm, jo civilās savienības puses nav radinieki Civillikuma izpratnē. Civilās savienības puses nav viens otram neatraidāmie mantinieki, un tām nav tiesību uz neatņemamo daļu pēc testamentārās mantošanas. Nav paredzēta civilās savienības nodibināšana dzimtsarakstu nodaļās un konfesijās atbilstoši Civillikuma 51., 53. pantam.

Nodibinot juridisko faktu pie notāra, nav nepieciešami liecinieki atbilstoši Civillikuma 56. pantam. Nav prasība pēc kopdzīves, un dzīvošana atsevišķi trīs gadus nav pamats, lai prasītu civilās savienības izbeigšanu. Tātad to var izbeigt tikai notārs vai tiesa, ja puses nevar vienoties par mantiskiem jautājumiem vai kāda no pusēm nevēlas izbeigt savienību. Ņemot vērā to, ka civilā savienība nav laulības institūts, civilajā savienībā esošām personām nav prasības būt savstarpēji uzticīgām vai dzīvot kopā un tā tālāk. Likumprojekts neparedz arī ārvalstīs reģistrētu civilo savienību atzīšanu Latvijā. Šeit tiek atzītas tikai Latvijā reģistrētas civilās savienības.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, primāri to, ka minētais likumprojekts neapdraud ne Satversmē, ne Civillikumā definētos laulības un ģimenes jēdzienus, protams, nevienam nav aizliegts jebkādu formu, arī nereģistrētu, savā mājsaimniecībā saukt par ģimeni, to likums arī neaizliedz. Nepastāv nekādi ideoloģiski šķēršļi šī likuma atbalstīšanai konceptuālajā pirmajā lasījumā.

Konservatīvie – stāvam stabili, uz pārbaudītām vērtībām, veramies nākotnē, ticam un veicinām attīstību! Mūsu vērtības ir nemainīgas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Debates par šā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā turpināsim pēc pārtraukuma.

Klātbūtnes reģistrācija. Deputātiem pirms pārtraukuma – lūdzu ieslēgt klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti un... Saeimas sekretāra biedre Inese Voika tos nolasa, vārds Aleksandram Kiršteinam paziņojumam par apakškomisijas sēdi.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Aicinu visus uz īsu Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi. Sēde notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpā ne ilgāk par 10 minūtēm. (Starpsauciens: "Kad, kad, kad?") Tūliņ... pēc piecām minūtēm Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēlos arī informēt, ka tūliņ, pulksten 12.35, tepat blakus, Sarkanajā zālē, notiks Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopsēde. Lūdzu, visi, kuriem tajā ir jāpiedalās, uz Frakcijas padomes un Saeimas Prezidija kopsēdi.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Ivans Klementjevs, Eva Mārtuža, Māris Mičerevskis, Ināra Mūrniece, Inguna Rībena, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Zenta Tretjaka un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Civilās savienības likums", izskatīšana pirmajā lasījumā. Turpinām debates par likumprojektu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Civilās savienības likums ir nozīmīgs solis tiesiskuma nodrošināšanā Latvijā ikvienam cilvēkam. Tāda ir mana pārliecība. Mēs, protams, varam kritizēt šo likumprojektu, un noteikti, ka ir pamats kritikai. Mēs to varam uzlabot. Bet tā pēc būtības, runājot līdzībās, ir acu atvēršana, tā ir faktiskās, reālās situācijas apzināšanās. Tas ir tas, ko mums, parlamentam, norāda vai, pat varētu teikt, uzdod Satversmes tiesa. Un tas ir tas, ko mums jau daudzas reizes ir lūguši daudzi desmiti tūkstoši iedzīvotāju, parakstot pilsoņu iniciatīvas. Un, cik man zināms, arī pašreiz ir iesniegta... vēl nav iesniegta, bet tiek parakstīta... vairāk nekā 20 tūkstoši parakstu jau ir savākti pilsoņu iniciatīvai par šāda regulējuma nepieciešamību.

Es teiktu, ka tā nav iešana prom no garīgajām vērtībām. Tā nav iešana prom no laulības institūcijas. Tas vienkārši ir piedāvājums izvēlei. Bet dažām ģimenēm tā būs vienīgā iespēja kļūt mūsu valstī likumiski, sociāli un ekonomiski aizsargātām. Par to šodien no šīs tribīnes ir runāts, un arī komisijas vārdā ļoti plaši izklāstu sniedza Butāna kungs, par ko viņam paldies.

To cilvēku retorikā, kas ir pret Civilās savienības likumu, dominē tādi, es teiktu, pseidoargumenti vai pat mīti. Viens no tiem – šis likums šķels sabiedrību. Gluži pretēji – šis likums, es gribētu teikt, vieno, jo paplašina tiesisko aizsardzību dažādiem cilvēkiem, dažādām ģimenēm.

Otrs pseidoarguments – apdraud laulību. Kādā veidā? Vai cilvēki, kas vēlas vienot savas attiecības laulībā, vairs to nedarīs? Un kāpēc lai viņi to nedarītu? Laulība joprojām sniedz daudz lielākas gan sociāli ekonomiskās, gan citas garantijas cilvēkiem, kas izlemj par labu laulībai.

Tiek apdraudētas bērnu intereses, tā saka oponenti. Kādā veidā? Gluži pretēji – atcerēsimies, ka bērni dzīvo šajās nereģistrētajās attiecībās un tieši tas apdraud viņu intereses saņemt, iespējams, kādus pakalpojumus. Un uz to jau ir norādījuši dažādi gadījumi – iesniegumi tiesās, Satversmes tiesā.

Vēl viens arguments – apdraud tautas ataudzi. Nu kādā veidā? Vai tad mēs domājam, ka šīs ģimenes, kuras dzīvo civilajā savienībā, pārstās radīt bērnus? Mēs taču zinām, ka tieši ģimeņu sociālā labklājība ir būtisks demogrāfiju stimulējošs elements.

Un te jāsaka tiešām paldies šī likumprojekta galvenajiem oponentiem, arī Nacionālajai apvienībai, kuri ir daudz devuši un nemitīgi strādājuši pie ģimeņu atbalsta un tieši pie sociālekonomisko jautājumu... uzlabošanas.

Vēl viens pseidoarguments – šis likumprojekts apdraud tikumību. Vai netikumības esamību jeb tikumības trūkumu nosaka tas, kādā savienībā cilvēki dzīvo, vai tomēr pašu cilvēku morāle un rīcība?

Vai mums nav pietiekoši daudz piemēru, ka klaji netikumīga un pat pretlikumīga rīcība ir novērojama arī laulībā dzīvojošiem cilvēkiem un arī tiem, kas nav reģistrēti nekādās attiecībās?

Vēl viens tāds arguments – ka šis likumprojekts ir pret konservatīvām vērtībām: "Mēs esam par konservatīvām, jūs esat par liberālām vērtībām." Vai tad cieņa pret cilvēku, tādu, kāds viņš ir, mīlestība, saticība, – vai tad tās nav konservatīvās vērtības?

Es domāju, ka par šīm galvenajām cilvēka un cilvēces pamatvērtībām mēs varam vienoties – gan kā liberāli, gan kā konservatīvi politiķi.

Aizkulisēs reizēm ir dzirdams, ka atsevišķu politisko spēku deputāti it kā saka, ka vēlētājs to negrib; ka pastāv bažas zaudēt savu elektorātu. Bet, ja mēs paskatāmies, ko saka kaut vai 2018. gadā veiktā SKDS aptauja (un tas jau ir, jā, pirms četriem gadiem), – 63 procenti iedzīvotāju teic, ka atbalsta šāda regulējuma nepieciešamību.

Vai nav tā, ka vienkārši daļa no mums tomēr... savā iztēlē joprojām dzīvojam pagātnē, bet sabiedrība, īpaši jaunākā sabiedrības daļa, jau ir mūs apsteigusi šajā domāšanā? Viņi ir sapratuši, ka dzīvē ir dažādas situācijas, dažādas ģimenes, dažādas attiecības, dažādi uzskati, reliģijas. Un tās visas var pastāvēt līdzās savstarpējā cieņā. Vai tomēr mēs to neesam sapratuši? Un, ja mēs to neesam sapratuši, tad – kad mēs to sapratīsim?

Es gribu noslēgumā pateikt paldies, lielu paldies, gan Juridiskās komisijas, gan Sociālo un darba lietu komisijas izveidoto darba grupu deputātiem.

Un īpašs paldies Tieslietu ministrijai un tās veidotajā darba grupā iekļautajiem cilvēkiem, kas tiešām visi – gan tie, kas atbalstīja, gan tie, kas neatbalstīja, – debatēja un strādāja pie šī likumprojekta. Un nu tas ir nonācis Saeimā un mēs to skatām pirmajā lasījumā.

Kolēģi! Es aicinu visus deputātus konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs varētu gatavoties otrajam lasījumam un lai mēs varētu diskutēt par tiem uzlabojumiem vai izmaiņām, kas ir nepieciešamas.

Es aicinu Saeimu pildīt Satversmes tiesas nolēmumu un radīt vienādus vai... teiksim, apstākļus sabiedrībai... Par to mēs esam jau ilgi un daudz diskutējuši.

Aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Vai starp mums ir kaut viens deputāts, kuram būtu ģimenē bijušas divas mātes vai divi tēvi? Nav neviena. Tad kāpēc mēs to nenovēlam tagadējiem bērniem?

Kāpēc mēs nevaram iestrādāt Darba likumā, Civillikumā un citur vienkāršu normu par kopdzīvi, par mājsaimniecību, lai vairāki kopā dzīvojoši cilvēki varētu saņemt visas nepieciešamās garantijas?

Kāpēc šis likumprojekts diskriminē radiniekus? Kāpēc, piemēram, brālis un māsa vai citi radinieki nevarētu kaut kādu materiālu iemeslu dēļ dzīvot kopā un saņemt šīs garantijas? Kāpēc šeit ir speciāli jāpazemina šis statuss?

Es domāju, ka šis likums būs spļāviens ģimenēm. Ģimeni veido laulībā, solot uzticību savam dzīvesdraugam. Laulājoties mēs solām būt uzticīgi. Šis likumprojekts neparedz tādus vārdus – "uzticība partnerim"; tas paredz gādāt un atbalstīt, rūpēties par kopējo mājsaimniecību.

Kāda ir attieksme pret bērniem? Tur rakstīts: mantu sadalīs, un tiesa nolems aizgādību. Vienvārdsakot, ar kāju pa vienu vietu, un taisām jaunu civilo savienību. Es domāju, ka tas ir solis uz laulības graušanu, jo jebkurā gadījumā Eiropas tiesa atzīst, ka nedrīkst diskriminēt pārējos, un nākamais solis būs laulības homoseksuāliem pāriem. Nemānīsim sevi! Esošā tiesu prakse Eiropas Savienībā to pierāda.

Ir diezgan interesanti, ka tieši krīzes laikā, konflikta laikā, Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā, parādās šāds likumprojekts un notiek tā apspriešana.

Pārsteidz Tieslietu ministrija, kas tomēr... ministrs ir no Jaunās konservatīvās partijas... kura lauž solījumu, kas... notika vairākas reizes, tiekoties ar dažādu reliģisko organizāciju pārstāvjiem, kur tika panākta vienošanās starp visu konfesiju vadītājiem, ka viņi neiebilstu pret kopdzīves likumu – tādu, kas regulē dzīvošanu mājsaimniecībā, kur var būt kopā gan divi pensionāri, gan brālis un māsa, gan arī homoseksuāli orientēti cilvēki, ja viņi to vēlas. Nav skaidrs, kāpēc šādā veidā vajadzēja lauzt šo solījumu, sasteigt šo likumu un nostādīt Latviju diezgan tādā interesantā situācijā, kur... es teicu, jebkurā gadījumā nākamais būs Eiropas tiesas spriedums par to, ka Latvijā ir jāmaina Satversme un jāieraksta, ka laulība ir iespējama starp viendzimuma partneriem.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, "Civilās savienības likums", piedāvā rotaļas ar ģimenes institūtu. Tas, manuprāt, nav pareizi.

Satversmes tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi uz dažādu... cilvēktiesību normu aspektu, kas vairāk ir saistīts ar mantojuma lietām. Piemēram, šis jautājums ir risināms caur Zemesgrāmatu likumu – attiecībā uz valsts nodevām. Tāpat attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kas ir saistīti ar notariālajām taksēm saistībā ar mantojuma lietu kārtošanu... Attiecīgi tas ir risināms.

Jautājums par pārstāvēšanu ārstniecības iestādēs ir risināms caur Ārstniecības likumu. Dažādu sociālo garantiju jautājums ir risināms caur likumiem, kuri nosaka sociālo pabalstu izmaksāšanas kārtību. Tam nav nepieciešams atsevišķs likums – Civilās savienības likums.

Manuprāt, ja mēs vēlamies šo diskusiju un visprecīzāko rezultātu, tad šis likumprojekts ir jānodod tautas nobalsošanai, lai attiecīgā referendumā visa Latvijas sabiedrība izteiktu viedokli. Brīdī, kad tas viedoklis tiks izteikts, mēs to noteikti respektēsim. Tāpēc es aicinu principā par šo jautājumu nedebatēt un neskatīt to komisijā, bet nodot to tautas nobalsošanai referendumā – attiecīgā Latvijas sabiedrības viedokļa uzklausīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās dāmas! Godātie kungi! Civilās savienības likums, pirmais lasījums.

Mēs atceramies, kā šī doma par jaunu likumu nonāca parlamentā; mēs atceramies tās debates. Mēs atceramies, kā tika veidotas darba grupas zem Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas: kopīgā darba grupa, trešā... apvienotā... Un darba grupas Ministru kabinetā, kur vadošā darba grupa ir zem Tieslietu ministrijas...

Kolēģi, tā visa ir bijusi viena liela, liela fikcija! Nekā citādāk to nosaukt es nevaru.

Es atceros, kā mēs pirmajās darba grupās runājām, kādas nevalstiskās organizācijas piedalīsies šī likumprojekta izstrādē. Mums bija darba grupas, kur mēs tikai sanācām un runājām par to, kā mēs strādāsim vienā darba grupā, otrā, apvienotajā, kādas nevalstiskās organizācijas būs darba grupā, ko vada Tieslietu ministrija; kādām ir jābūt, kādām ir jāuzklausa visi viedokļi – par un pret... juristi – par un pret.

Kāds ir rezultāts? Ko mēs saņemam? Saeimā mēs saņemam no Tieslietu ministrijas likumprojektu, par kuru šīs nevalstiskās organizācijas saka: "Mēs to redzam pirmo reizi."

Vai tas ir godīgi? Tas ir tiesiskums?

Nemitīgi tiek piesaukti Satversmes tiesas nolēmumi, kas mums ir jāpilda, kuri ir rekomendējošā daļa un mums obligāti ir jāiekļauj iekšā. Mūsu kolēģi darba grupās vairākkārt norādīja likumus, kuros mēs varam šīs normas ietvert, lai mēs izpildītu Satversmes tiesas nolēmumus, bet – nē! Piesedzoties ar tiesiskumu, ar Satversmes tiesas nolēmumiem, mēs radām jaunu, pilnīgi jaunu regulējumu – mēs radām jaunu laulības institūtu!

Kolēģi! Tā arī pasakiet – mēs radām jaunu, papildu laulības institūtu.

Ir politiskie spēki, kuri pirms vēlēšanām to ir solījuši, un viņi to dara. Citi to nav solījuši, tagad domā, kā mēs varam iziet ārā... Mēs esam konstruktīvāki vai nekonstruktīvāki... Vieni teic, ka viņi ir liberāli, otri teic, ka viņi – konservatīvi.

Kolēģi, tas nav pareizi. Tā mēs šobrīd, šajā laikā, kad mēs gribam apvienot mūsu sabiedrību... mēs to neapvienojam, mēs to sašķeļam vēl vairāk.

Var diskutēt, jā, par viendzimuma pāriem, par viņu attiecībām. Mēs ļoti daudz ko... varam tiešām nākt pretī. Cilvēki, arī konservatīvi cilvēki, ir gatavi nākt pretī veselības aprūpē, mantojuma lietās... lai būtu viena finanšu saimniecība. Galu galā – lai pandēmijas laikā varētu braukt vienā mašīnā, lai skaitītos viena mājsaimniecība.

Daudzi bija gatavi diskutēt, atvērt citus likumus, bet – nē, ir jauns likums, un ar spēku mēs pārbalsojam. Mēs vienkārši pārbalsojam. Mēs sašķeļam sabiedrību.

Tas, ko es vēlos pateikt, – Zaļo un Zemnieku savienība likumprojektu "Civilās savienības likums" šādā redakcijā neatbalsta, un aicinām pārējos darīt tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, sēdes klausītāji! Šis likumprojekts, "Civilās savienības likums", ir noraidāms.

Mēs ļoti labi atceramies, kā pirms Saeimas vēlēšanām bija rakstīts katras partijas programmā. Es aicinu ikvienu, kurš skatās šo sēdi, palasīt, ko savā programmā ir rakstījusi Jaunā konservatīvā partija, – lai pārliecinātos, ko viņi ir rakstījuši savā programmā un kas par kristīgajām vērtībām tiek runāts no tribīnes.

Es aicinātu... Katru ceturtdienu Latvijas Kristīgajā radio ir raidījums, kur tiek runāts par ģimenes jēdzienu. Tas raidījums... nu, tas nav ilgs, bet tur tiek pieaicināti cilvēki, kas runā par vērtībām. Un ļoti daudz viņi runā tieši par šo Civilās savienības likumu.

Pagājušonedēļ, braucot mājās no Saeimas (diezgan garš ceļš ir līdz Kuldīgai), es klausījos šo raidījumu, un tajā viens mācītājs ļoti pareizi pateica: šis likumprojekts nebūtu jāsauc "Civilās savienības likums", bet gan – "surogātģimenes savienības likums".

Tāpēc, kolēģi, varbūt padomājiet, pirms balsojat. Padomājiet – vai patiešām kādam no jums ir divas mammas vai trīs mammas?!

Ja šo likumprojektu atbalstīs, tad tiešām varbūt cilvēkiem ir jāvēršas... jānonāk pie referenduma, lai šis jautājums tiktu izskatīts tautas nobalsošanā, nevis... kā mēs redzam, partijas maina savus viedokļus – par nedēļu atliek kaut ko un atkal maina viedokļus. Varbūt kaut ko ietirgo sev par labu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu savu runu sākt ar to, ka gribu izteikt pateicību un apbrīnu Saeimas Juridiskajai komisijai un Tieslietu ministrijai par lieliski paveikto darbu. Šajos ļoti, ļoti sarežģītajos apstākļos ir radīts pietiekami labs likumprojekts, kas atbilst lielāko Eiropas Savienības valstu praksei un arī lielam skaitam deklarāciju. Tas ir mēģinājums atrast labu risinājumu šajā ļoti komplicētajā situācijā.

Jāsaka, liela daļa sabiedrības mēģina šo pagriezt kā tādu... nu, tādu kā armagedonu vai apokalipsi: tūlīt visas valstis sabruks un visas mūsu lietas beigsies – beigsies ataudze un viss pārējais.

Man liekas: ja mēs skatāmies uz šo situāciju, mums ir vērts paraudzīties uz faktiem. Tie sniedz atbildi, kādēļ ir jēdzīgi, ka valsts pilda Satversmes tiesas spriedumu un Saeima meklē risinājumus šajā komplicētajā situācijā.

Es skatos uz 2020. gada tautskaites datiem: mums bija 5,8 tūkstoši ģimeņu, un tikai 16 procenti no tām bija precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem.

Savukārt, ja paskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes atskaiti, tad redzam, ka pats izplatītākais ģimenes tips bija šāds: viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. Tie bija 23,6 procenti.

Tātad šodien – atšķirībā no tā, kā mēs uzskatām, kā tam vajadzētu būt, – cilvēki, sabiedrība, izvēlas ļoti daudzus sarežģītus, vien viņiem zināmus risinājumus, kādā veidā viņi izvēlas kopdzīvi. Un, kā to ir norādījusi Satversmes tiesa, parlamenta pienākums ir meklēt risinājumu, lai tiktu aizsargātas arī šāda veida ģimenes.

Es gribētu izdalīt trīs grupas, kuras man šķiet ļoti svarīgas.

Pirmā grupa ir viendzimuma pāri. Es gribu teikt, ka šinī gadījumā... šī nav laulības institūta aizvietošana, jo... Es gribu teikt, ka šis ir praktisks risinājums – daļēji diskriminējošs, bet praktisks risinājums. Un tas neiedibina radniecības institūtu. Tas ir ļoti svarīgi. Tā ir tā atšķirīgā lieta.

Otra grupa jeb daļa, kura, manuprāt, ir ļoti svarīga, attiecas uz izplatītāko... to daļu, ko es minēju, – izplatītākais ģimenes tips – viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem. Pārsvarā tās ir sievietes. Un šis ir, iespējams, viens veids, kas atrisinās situāciju, kura faktiski pastāv.

Droši vien mēs visi... sabiedrībā zinām par to, atceramies, ka cilvēki savā starpā ir runājuši: "Kā tad tā – viņi dzīvo kopā?! Vai tad viņi ir precējušies?" – "Nē, viņi ir civillaulībā." Tas ir tas – civillaulība. Ir lielā mērā iespējams šāds institūts, kas ļautu šiem cilvēkiem justies drošāk un raudzīties drošāk uz savu nākotni.

Nedomāju, ka tas būs tik vienkārši. Ja paskatāmies uz mūsu varonīgo vecāku, tā teikt, uz valsti pārceltajiem pienākumiem apgādāt savus bērnus, tad redzam, ka ir milzīgs skaits, kas ir jādara... Valsts, tā teikt, stājas vecāku vietā.

Bet katrā ziņā... Es gribu teikt, ka mēs dodam pietiekami lielam cilvēku skaitam cerību. Ja nav iespēju vienoties par laulību, tad vismaz šo lietu gan varētu nokārtot.

Trešā grupa ir gados veci cilvēki, kuri bieži vien nolemj... iespējams, ka tās vairs pat nav tādas emocionālas jūtas... praktisku apsvērumu dēļ – vienkārši tikai tādēļ, lai samazinātu savas izmaksas, – nolemj dzīvot kopā.

Es gribu teikt, ka šis ir gan izcils risinājums šiem cilvēkiem, kas vēlas to darīt, tādējādi nokārtojot visas viņu materiālās... tiesības, kā arī kopdzīves laikā sadalot... dalot kopēji radušos īpašumu. Tieši tāpat situācijā, ja kāds no šī pāra dalībniekiem nonāk slimnīcā vai ja ir nepieciešams invaliditātes atbalsts vai kādas citas lietas...

Tā ka kopumā es gribu teikt, ka ir sagatavots ļoti labs likumprojekts. Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt to, strādāt pie tā tālāk komisijās.

Es gribu teikt, ka ar šā likuma pieņemšanu valsts spers vienu būtisku soli uz priekšu tādas iekļaujošas sabiedrības virzienā, kurā mēs katram dodam iespēju atrast sev nepieciešamo un iespējami pieņemamāko, labāko risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam otro reizi.

J. Iesalnieks (NA).

Es gribētu atbildēt uz Jaunās konservatīvās partijas deputātu argumentu par to, ka šis Civilās savienības likums mums ļaušot izvairīties no Eiropas spiediena pieņemt viendzimuma laulības... vai aptuveni tā. Es gribētu nocitēt, ko par šo jautājumu ir teicis tagadējais Valsts prezidents Egils Levits 2015. gadā, kad viņš bija Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis. Citēju: "Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir izveidojusies tāda judikatūra – ja tiek pieņemts partnerattiecību likums, tad vēlāk uz diskriminācijas aizlieguma pamata tas noved pie viendzimuma laulību atzīšanas. Manuprāt, tas nav nedz nepieciešams, nedz pareizi, jo ģimene bauda īpašu aizsardzību un priekšrocības." Tā sacīja Egils Levits. Es domāju, kā bijušais Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis viņš ļoti labi pārzina Eiropas tiesu judikatūru.

Konservatīvie, ar jūsu "rokām", ar jūsu ministrijas "rokām" šobrīd faktiski mēs ejam uz viendzimuma laulību atzīšanu, un tas būs jūsu nopelns vēsturē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Kolēģi, labdien! Es biju viena no tām deputātēm, kura strādāja Juridiskās komisijas izveidotajā darba grupā, un gribu pateikt paldies saviem kolēģiem Juridiskajā komisijā un kolēģiem, kuri strādāja Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā, īpaši Tieslietu ministrijai un visiem iesaistītajiem, kas strādāja pie šī jautājuma.

Viens no pirmajiem jautājumiem, kas mums darba grupā bija: vai īstenot Satversmes tiesas spriedumu šauri – tikai par bērna kopšanas atvaļinājumu otram partnerim – vai plašāk – kā uz to aicināja arī pati Satversmes tiesa. Darba gaitā Saeimā kļuva skaidrs – ja mēs pieņemsim šauro risinājumu, mums nāktos atgriezties pie likuma labojumiem atkal un atkal, novēršot vienu nevienlīdzību pēc otras. Tiesiskā valstī tā nepienākas. Tāpēc es esmu gandarīta, ka Saeimas deputātu priekšā šodien ir Juridiskās komisijas... likums par civilo savienību.

Laba likumdošana sākas ar mērķi, un šeit tas ir skaidrs – padarīt visas Latvijas ģimenes redzamas. Ikvienam cilvēkam ir svarīgi, lai viņš būtu vērtība, lai kādā ģimenes modelī viņš dzīvotu. Ikvienai ģimenei ir svarīgi, lai to atzītu un lai valsts to sargātu, kā tas ir noteikts Satversmē.

Satversmes tiesa šajā lietā uzsver cilvēka cieņas jautājumu. Tā mums vajadzīga arī šodien. Bija vajadzīga šodien, diskutējot par šo jautājumu, un to šodien īpaši lūdza nodot vēlētāji, kas seko šī likumprojekta izskatīšanai.

Šis likumprojekts ir par šobrīd kā nekad svarīgo drošību. Tā sākas ar katra cilvēka drošību, ar ģimenes drošību. Tas veido sabiedrības noturību pret ārējiem draudiem. Juridiskā aizsardzība ir daļa no tā. Man ir prieks, ka daļa deputātu šodien ir apņēmības pilni nodrošināt, lai Satversmes tiesas spriedums tiktu pildīts. Un man, protams, nav prieka par to, ka daļa deputātu šodien šo uzdevumu neatbalstīs.

Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ir ietverti divi likumdevēja pienākumi – nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību, kā arī nodrošināt ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Satversmes tiesa savā spriedumā norādījusi, ka tas nozīmē, ka likumdevēja pienākums ir noteikt realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, turklāt tā, ka likumdevēja pienākums ir aizsargāt ikvienu ģimeni un... aizsardzību un atbalstu arī viendzimuma partneru ģimenēm. Un šis ir arī pilsoniskās sabiedrības aktīvi aizstāvēts skatījums un iniciatīva. Pašlaik portālā ManaBalss.lv ir nodots vairāk nekā 23 tūkstoši balsu tās atbalstam. Liels paldies cilvēkiem par iesaisti un atbalstu.

Arī pēdējā laika socioloģiskie dati... jau vairākus gadus... liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta jēdziena "ģimene" attiecināšanu uz divu personu faktisku savienību.

Civilās savienības likumprojekts nav par kādas grupas labumu, tas ir par mums visiem. Un tas nav drauds nevienam. Laimīgas un aizsargātas ģimenes nevar būt drauds, lai ko arī kāds teiktu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Butāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā es gribētu reflektēt un papildināt, atkārtot jau to, ko teicu. Daži deputāti piesauca, ka Satversmes tiesas lēmuma izpildei pietiek ar grozījumiem Darba likuma 155. pantā un ar to saistītajos grozījumos likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", nosakot, ka personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta, bet ir tiesības uz paternitātes pabalstu, turpina praksi fragmentāri risināt personu, kas izvēlējušās citas kopdzīves formas... iepretī laulībai, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tātad es atkārtojos, vienkārši saku... deputātiem, kuri iepriekš nedzirdēja un debatēs atsaucās uz šo pantu...

Tātad Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viendzimuma partneru tiesības izmantot atsevišķus normatīvajos aktos paredzētus mehānismus, kas turklāt ir piemērojami specifiskās situācijās... nevar tikt uzskatīti par viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un tie nenodrošina viendzimuma partneru sociālo un ekonomisko aizsardzību. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partnerattiecību tiesisko regulējumu un nav paredzējis (Starpsaucieni.) viendzimuma partneru sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, tādējādi nav izpildījis tam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma izrietošo pozitīvo pienākumu nodrošināt arī viendzimuma partneru ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Tas ir tiem, kuri iepriekš nedzirdēja.

Tāpat es vēlos (Starpsaucieni: "Vēlreiz!"; smiekli.)... Tāpat komisijas vārdā vēlos informēt, ka šis likums nav gluži tas pats, kas Civillikums, un neparedz civilajai savienībai visas tās pašas tiesības, ko nosaka Civillikums. Kā piemēru varu minēt: nav paredzēta pušu uzvārdu maiņa, nav paredzēta likumiskā mantošana starp pusēm, civilās savienības puses nav viens otram neatraidāmie mantinieki, nav paredzēta civilās savienības nodibināšana dzimtsarakstu nodaļās un konfesijās.

Šis likumprojekts ir izstrādāts... minimālā sastāvā, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Par priekšlikumu termiņu es pēc tam...

Sēdes vadītāja. Pēc tam, jā. Paldies.

J. Butāns. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vispirms ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Civilās savienības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41 (Daži deputāti aplaudē.), pret – 7, atturas – 2. (Starpsaucieni: "50..."; "Nav kvoruma!" Zālē troksnis.) Kvorums, Saeimai pieņemot lēmumus, ir 50 balsis, to nosaka Latvijas Republikas Satversme, un balsu vairākums tiek lemts no kvoruma, kolēģi. (Aplausi.) Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas jeb šī gada 21. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 21. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni".

Likumprojekts izstrādāts, lai atzītu ASV pilsoni Bendžaminu Morisu Rotu par Latvijas pilsoni. Kopš 2000. gada viņš uzturas Latvijā, šeit nodibināja ģimeni ar Latvijas pilsoni. Ir saņēmis Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, izvērtējot viņa individuālās situācijas apstākļus, politiski izšķīrusies un sagatavojusi likumprojektu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni. Komisija ņēma vērā apstākli, ka esošajā normatīvajā regulējumā nav paredzēts... es atvainojos, ka esošajā normatīvajā regulējumā... neparedzētu gadījumu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības iegūt Latvijas pilsonību, bet pilsonības iegūšana atbilst Pilsonības likuma mērķiem. Komisijas ieskatā, nepieciešams nodrošināt ne tikai vispārēju taisnīgumu, bet konkrētos gadījumos arī individuālo taisnīgumu.

Ņemot vērā Rota noturīgo tiesisko saikni ar Latvijas valsti, kā arī apstākli, ka objektīvu iemeslu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības, vairākkārt mēģinot nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes pārbaudi un iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, komisija atbalstīja viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, pieņemot speciālu likumu.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Piedodiet, lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tieši tā, vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Judins. Kolēģi, ņemot vērā, ka likumprojekts ir vienbalsīgi atbalstīts pirmajā lasījumā, lūdzu tagad atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām likumprojektu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē? Deputāti neiebilst, līdz ar to varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Bendžamina Morisa Rota atzīšanu par Latvijas pilsoni" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni", pirmais lasījums.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir izstrādāts, lai uzņemtu personu Latvijas pilsonībā, proti, lai atzītu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoni Endrū Džonu Džeimsu par Latvijas pilsoni.

Kopš 2000. gada viņš uzturas Latvijā, šeit nodibināja ģimeni, audzina divas meitas, Latvijas pilsones. Latvijā nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Komisija pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt pārbaudi par pilsonības pretendenta atbilstību prasībām. Saņēmām atbildi – nekādu ierobežojumu nav. Džeimss ir devis solījumu par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību.

Ņemot vērā Džeimsa noturīgo tiesisko saikni ar Latvijas valsti, kā arī apstākli, ka objektīvu iemeslu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības, vairākkārt mēģinot nokārtot Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes pārbaudi un iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, komisija atbalstīja viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, pieņemot speciālu likumu.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

A. Judins. Ņemot vērā, ka kolēģiem nav iebildumu, lūdzu šodien arī atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā sēdē šobrīd? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Endrū Džona Džeimsa atzīšanu par Latvijas pilsoni" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar izskatīja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", kas paredz vairākas lietas.

Ņemot vērā situāciju, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, un nepieciešamo papildu rīcību, komisija pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas vakar izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā", paredzot apturēt pirmreizējo termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, vienlaikus nosakot atsevišķus stingrus izņēmumus, proti, iespēju izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, kas ir noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai ir nepieciešama darbinieku nodarbinātībai tādā uzņēmumā, kurā ir vismaz 51 procents OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kapitāla un kurš pārceļ savu darbību uz Latvijas Republiku no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, studiju vai studiju prakses vajadzību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Šādu izņēmumu nepieciešamība ir pamatojama ar starptautisko saistību izpildi un ar iespējamu uzņēmumu relokācijas no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uz Latvijas Republiku nodrošināšanu.

Tāpat likumā paredzēts Valsts drošības dienesta pārbaudes pienākums visos termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas gadījumos. Paredzēts arī, ka likumprojekta... pārejas periods paredzēts... šī apturēšana līdz 2023. gada jūnija beigām.

Likumprojektu paredzēts papildināt ar uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas tiesisko regulējumu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M. Šteins. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kad likumprojektu izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Komisija rosina noteikt priekšlikumu izskatīšanas termiņu – šā gada 4. aprīlis pulksten 14.00 un izskatīšanu nākamās nedēļas... tātad 7. aprīļa Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 4. aprīlis pulksten 14.00 un izskatīšana – 7. aprīļa, kārtējā, Saeimas sēdē. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Komisijā uz trešo lasījumu likumprojektam tika saņemti 14 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Piedāvā saīsināt likuma nosaukumu – "Vispārējais administratīvo sodu likums". Vairāki komisijas deputāti izteica atbalstu idejai, ka esošais likuma nosaukums ir pārāk garš un vairs neatspoguļo visas likumā regulētās jomas, taču, ņemot vērā, ka šis ir trešais lasījums, komisija priekšlikumu neatbalstīja, bet diskusija par likuma nosaukumu tiks turpināta kādos turpmākos likuma grozījumos. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 2. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma mērķi ar vārdiem "personas tiesisko interešu aizsardzību". Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējais, paredz papildināt likumā uzskaitītās darbības jomas arī ar administratīvajiem pārkāpumiem pret personu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Redakcionāls. Komisija nolēma atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju un priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 5. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz administratīvos pārkāpumus pret personu izcelt atsevišķā nodaļā, taču, tā kā komisija 8. priekšlikumā izvēlējās konceptuāli citu risinājumu šiem nodarījumiem, 5. priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 6. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts, iekļaujot to 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 7. – deputāta Judina priekšlikums. Arī tika daļēji atbalstīts, iekļaujot to 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz konceptuāli atgriezties pie likumprojekta sākotnējā piedāvājuma, ieviešot administratīvo atbildību par agresīvu uzvedību pret citu personu, traucējot tās mieru. Pēc garām diskusijām gan Krimināltiesību politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā tika atzīts, ka šī koncepcija, redakcionāli to precizējot, ir labāka nekā otrajā lasījumā iebalsotie panti par draudiem un vajāšanu, kas radītu pārāk plašas interpretācijas iespējas šāda veida nodarījumu konstatēšanā un sodīšanā. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš izdarītajām izvēlēm 5., 6., 7. un 8. priekšlikumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 10. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Saistīts ar 5. – iepriekš neatbalstīto – priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz ieviest administratīvo atbildību par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā, izņemot gadījumus, kad mērķis nav šos noziegumus attaisnot vai slavināt.

Te ir svarīgi uzsvērt vairākas lietas.

Pirmkārt, pantā netiek runāts par alfabēta burtiem vai citiem konkretizētiem simboliem, jo militārās agresijas propagandā šie simboli ļoti dinamiski mainās. Līdz ar to visu laiku tos konkretizēt normatīvajos aktos nebūtu faktiski iespējams. Te būtu svarīgi konstatēt attiecīgās simbolikas izmantošanas motivāciju. Ja burts "Z" vai balts apsējs ap roku tiek izmantots, jūsmojot par Krievijas agresiju Ukrainā vai situācijā, kur objektīvi izskatās, ka persona centusies slavināt šo agresiju, tad administratīvais sods būs. Savukārt citās, nevainīgās, situācijās persona netiktu sodīta par alfabēta burta "Z" vai balta rokas apsēja izmantošanu, jo tas būtu absurds.

Otrkārt, administratīvā atbildība paredzēta par šo simbolu izmantošanu jebkurā publiskā vietā, ne tikai publiskos svētku un izklaides pasākumos vai gājienos, piketos un mītiņos. Ja simbolika tiks izmantota, piemēram, pie apģērba vai automašīnas, pārvietojoties publiskā vietā, tad būtu šis administratīvais sods. Tāpat arī tas ietver interneta telpu.

Treškārt, komisijas sēdē tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji apliecināja, ka administratīvās atbildības ieviešana par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu juridiski nekonkurēs ar Krimināllikuma 74.¹ pantu – "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu [..], noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu", jo šis Krimināllikuma pants, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, prasa kvalificējoši bīstamākas darbības, ne tikai kādu simbolu izmantošanu kā vienīgo darbību.

Līdz ar to komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 12. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Saistīts ar 10. – iepriekš neatbalstīto – priekšlikumu. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka administratīvos pārkāpumus par militārās agresijas un kara noziegumu simbolu izmantošanu fiksēs Valsts policija un pašvaldības policija, bet administratīvos pārkāpumus par agresīvu uzvedību pret citu personu fiksēs Valsts policija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Saistīts ar 5. – iepriekš neatbalstīto – priekšlikumu. Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Iesalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" trešajā lasījumā.

Likums noteiks, ka maksai par šķirotiem bioloģiskiem atkritumiem ir jābūt par 20 procentiem lētākai nekā nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Šis likumprojekts ar naudu motivēs iedzīvotājus ieviest jaunus un ilgtspējīgus paradumus, dos mums iespēju samazināt to atkritumu daudzumu, kurus mēs katru dienu aprokam Latvijas zemē, un mūs visus tuvinās mūsu nospraustajiem klimata neitralitātes mērķiem.

Grozījumus ir pamats uzskatīt par veiksmīgiem, jo uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bibliotēku likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" trešajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Paredz papildināt likuma 19. pantu ar 6.¹ daļu, nosakot, ka bibliotēkai krājumi... pēc iespējas ir jāveic pārbaude publiski pieejamo zagto kultūras priekšmetu reģistros, tādējādi pārliecinoties, ka iespieddarbs vai cits dokuments nav iegūts prettiesiski. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks, precizējošs priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka rīcību ar īpaši aizsargājamiem Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 4. priekšlikumu.

A. Ašeradens. Paldies.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bibliotēku likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Linda Medne.

L. Medne (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" (Nr. 1071/Lp13).

Uz trešo lasījumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, nosakot, ka pieminekļu valsts uzskaite aptver arī ģeotelpiskos datus par nekustamiem kultūras pieminekļiem, kā arī, lai nodrošinātu datu uzglabāšanu, apriti un sadarbību starp publiskās pārvaldes institūcijām un kultūras pieminekļu īpašniekiem, tiek noteikts, ka kultūras mantojuma aizsardzības valsts funkciju īstenošana tiek veikta Kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā "Mantojums", kuras pārzinis un turētājs ir Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz tehnisku precizējumu. Likuma 24. panta pirmajā daļā ietver normu par likumā lietoto terminu "kultūras pieminekļa uzturēšana" un "kultūras pieminekļa konservācija", kuri otrajā lasījumā tika ietverti likuma 26. panta redakcijā, skaidrojumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz tehniski redakcionālu precizējumu, izsakot likumprojekta 13. pantu jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 15. pantu jaunā redakcijā, juridiski precizējot atsauces uz likuma punktu... atbilstošo pantu normām, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns. Lūdzu!

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" (Nr. 1218/Lp13).

Īsumā atgādināšu par likumprojektu. Latvijas Republikas Civillikuma 1104. pants nosaka, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Līdz ar to likumprojekta mērķis ir sniegt skaidru minētās vietas definējumu, kā arī deleģēt Ministru kabinetam izstrādāt tās noteikšanas un apstiprināšanas kārtību.

Trešajā lasījumā komisijā kopumā tika saņemti pieci priekšlikumi. Sāksim tos izskatīt.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz izslēgt 19. panta 2.² daļu, jo šī norma dublē to, kas ir noteikta otrajā lasījumā izdarītajos grozījumos 19. panta piektajā daļā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Ņemot vērā, ka mainījusies kapitālsabiedrības reģistrācijas forma, priekšlikums ir aizstāt likuma 3.¹ daļā vārdus "valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija"" ar vārdiem "valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija"". Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Identisks ar iepriekšējo. Redakcionāla rakstura priekšlikums, kas maina kapitālsabiedrības reģistrācijas formas definējumu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 4. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. martam izdod šā likuma 19. panta ceturtās daļas 5. punktā minētos noteikumus. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Kolēģi, esam izskatījuši visus piecus iesniegtos priekšlikumus.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskās komisijas šā gada 23. marta sēdē tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Nr. 1135/Lp13) pirms trešā lasījuma.

Likumprojekta mērķis ir radīt regulējumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai – nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai atsevišķos gadījumos, attiecībā uz kuriem līdz šim regulējums nav bijis.

Tādējādi likumprojekts ietver risinājumu gadījumiem, kad sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama zeme vai būve, kas vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, kā arī gadījumiem, kad atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris.

Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna priekšlikums. Paredz iespēju bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt zemes uzmērīšanas darbus un veikt objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. (Pauze.)

Ločmeles kundze, jūs esat pieteikusies debatēs. (Dep. R. Ločmeles starpsauciens.)

Paldies. Tātad netiek pieprasītas debates par šo priekšlikumu. Nav arī pieprasīts balsojums.

Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz to, lai Saeimā iesniegtajos likumprojektos par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām būtu iekļauta norma par atsavināmās zemes ierakstīšanas zemesgrāmatā faktu. Proti, brīdī, kad zeme tiek atsavināta sabiedrības vajadzībām, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā. Paredz arī konkrētu brīdi, kad tas tiek izdarīts. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt otrajā lasījumā atbalstīto 45. panta redakciju ar regulējumu, kurš paredz situācijās, kad persona ir pilnvarojusi institūciju ierakstīt uz šīs personas vārda zemesgrāmatā īpašumu, nostiprināt aizlieguma atzīmi personai veikt jebkādas darbības ar īpašumu, lai novērstu iespējamo traucējumu īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesā. Juridiskajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi trešajam lasījumam.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (Konservatīvie).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sveicināti vēlreiz! Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina, ka dokumenti pievienojami mājas lietai tikai ar īpašnieka lēmumu.

Komisija uzklausīja šo viedokli un atbalstīja plašāku redzējumu, ka, pēc mājas lietas kārtotāja ieskatiem, var pievienot arī visus dokumentus. Tāpēc 2. – Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 3. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 4. – komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 5. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. – Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Un komisijā atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ļauj īpašniekam ne tikai iepazīties ar mājas lietu, bet arī izgatavot atvasinājumus visiem dokumentiem, kas ir mājas lietā, bez ierobežojumiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (Konservatīvie).

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Akciju atpirkšanas likums", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es ļoti īsi atgādināšu par galvenajām likumprojekta "Akciju atpirkšanas likums" tēzēm.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Likumprojekta uzdevums ir padarīt saprotamāku šobrīd Finanšu instrumentu tirgus likumā esošo regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārņemšanas piedāvājumiem.

Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma kontroles iegūšanas gadījumā regulējums nosaka, pirmkārt, balsstiesību daudzumu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, otrkārt, atbrīvojumu no obligātā piedāvājuma izteikšanas un, treškārt, ierobežojumus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā.

Likumprojekts nosaka procedūras galīgajā akciju atpirkšanā, tai skaitā akcijas atpirkšanas cenas noteikšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Tika iesniegti 13 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Ir paredzēts regulējums, kurš nosaka, kā notiek piedāvājumu izteikšanas procedūra gadījumos, kad nepieciešams saņemt Konkurences padomes vai citas valsts institūcijas lēmumu. Ir paredzēts, ka šādā gadījumā visi termiņi tiek skaitīti no brīža, kad saņemta atļauja. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 3. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 4. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbilstoši Juridiskā biroja ierosinājumam ir precizēts, kādi ir tie starptautiski atzītie standarti, atbilstoši kuriem neatkarīgs eksperts sagatavo akcijas vērtības aprēķinu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 5. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums. Maksimālo vai minimālo akciju skaits brīvprātīgajā piedāvājumā nav jānorāda procentuālā izteiksmē. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 6. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehnisks precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Dokumentu uzskaitījumu, kuri jāiesniedz akciju atpirkšanai, papildina ar vārdiem: "Konkurences padomes vai citas valsts institūcijas atļauju [..], ja šādas atļaujas saņemšana ir nepieciešama saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem [..]." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 8. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 9. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Panta nosaukuma precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 10. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Noteic, ka sabiedrības valde pirms sava viedokļa par piedāvājuma izteikšanu publiskošanas noskaidro sabiedrības darbinieku vai viņu pārstāvju viedokli par piedāvājuma iespējamo ietekmi uz nodarbinātību. Šāda viedokļa noskaidrošana ir nepieciešama atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. 12. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arīdzan tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. Un pēdējais – 13. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Te paskaidrojums būs mazliet garāks, jo priekšlikums ir svarīgs.

Tātad atbilstoši otrajā lasījumā Juridiskā biroja izteiktajam aicinājumam izvērtēt nepieciešamību noteikt noilgumu, priekšlikums paredz konkrētas normas noilguma tiesiskajai noteiktībai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Savukārt lēmumu par sankciju piemērošanu komisija var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Taču komisija, pieņemot lēmumu, var pagarināt noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Pimenovs. Kolēģi, esam izskatījuši visus 13 iesniegtos priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Akciju atpirkšanas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Akciju atpirkšanas likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Tikko pieņemtajā likumā "Akciju atpirkšanas likums" ir iekļauts akciju pirkšanas piedāvājuma regulējums, kurš tika nodalīts no spēkā esošā Finanšu instrumentu tirgus likuma. Attiecīgi tas paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma tehniskas izmaiņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" pirms trešā lasījuma.

Komisijā priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pirms turpinām izskatīt jau apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Valaiņa, Tavara, Auguļa, Dūklava, Kučinska, Bergmaņa, Jalinskas, Vucāna, Daudzes un Šmita iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" ar lūgumu grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Tavara kungs, jums ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā!") Deputātiem ir iebildumi.

Tavara kungs vēlas runāt.

Deputātiem ir iebildumi. (Starpsaucieni: "Ir!") Deputāti jau iebilda.

Jūs vēlaties runāt "par"?

Vārds deputātam Edgaram Tavaram – par darba kārtības grozīšanu.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Jau no rīta, Saeimas sēdes pirmajā daļā, mūsu kolēģis Valaiņa kungs nāca ar šo priekšlikumu – ko mēs varam darīt, lai samazinātu degvielas cenas. Un viens no šiem punktiem ir saistībā ar piemaisījumiem dīzeļdegvielai.

Tas, kas stājas spēkā faktiski nu jau tūdaļ, ar 1. aprīli... Rezultāts – degvielas cenas pieaugums ir gaidāms. Tiek lēsts, ka no 10 līdz pat 16 centiem (Starpsauciens.) par litru.

Arguments bija, ka tas ir ar 1. aprīli, kad vairāki degvielas ražotāji jau ir samaisījuši savu attiecīgo produkciju; ka tas vienkārši vairs nav iespējams; ka būs jākompensē zaudējumi.

Tādēļ ir šis konkrētais priekšlikums šo normu atcelt uz gadu, sākot no 1. jūnija, lai mēs neradītu zaudējumus, bet no 1. jūnija... parlaments skaidri pasaka, ka degvielas cena, ja runājam par dīzeļdegvielu, samazināsies no 10 līdz pat, iespējams, 16 centiem litrā.

Tāpēc, kolēģi, esam novērsuši šo lietu, par ko bija diskusija dienas pirmajā daļā.

Lūdzu, atbalstām!

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojums!")

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par ierosinājumu grozīt sēdes darba kārtību un nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem – par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" nodošanu (Starpsauciens.)... iekļaušanu sēdes darba kārtībā un par nodošanu atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: "Par ko ir jābalso?"; ""Pret"!") Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 33, atturas – 14. Darba kārtība netiek grozīta. Likumprojekta nodošana komisijai šajā sēdē netiek izskatīta.

Es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Adamoviča, Tavara, Pūces, Dzintara un Feldmana lūgumu turpināt Saeimas šā gada 31. marta sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Kolēģi, vai jums ir iebildumi pret to, ka turpinām Saeimas sēdi un izskatām visus jautājumus bez pārtraukuma? Tātad (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.)... jūs prasāt balsojumu, Bergmaņa kungs? (Starpsauciens: "Nē!") Nē, tātad deputāti nevēlas balsot, piekrīt, ka turpinām Saeimas sēdi.

Līdz ar to kā nākamais sēdes darba kārtībā tiek izskatīts likumprojekts "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti 10 priekšlikumi.

1. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz nosaukumu "Valsts informācijas sistēmu likums" aizstāt ar nosaukumu "E-pārvaldības likums". Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sveiki! Par nosaukumu padiskutēsim trešajā lasījumā, jo es šo priekšlikumu atsaucu šajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Dombrava ir atsaucis 1. priekšlikumu.

G. Zamurs. Labi.

2. – Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Likuma mērķis ir nodrošināt visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldību, tostarp institūciju sasniedzamās informācijas pieejamību un kvalitāti valsts informācijas sistēmās." Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 4. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Izteikt likumprojekta 4. panta otro daļu šādā redakcijā: "Valsts, valsts institūcijas vai pašvaldības informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo IKT resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtību, kā arī valsts, valsts institūcijas vai pašvaldības informācijas sistēmu vispārējās tehniskās un drošības prasības nosaka Ministru kabinets." Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sveiki, kolēģi! Sākumā es vēlos izteikt atzinību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politikas plānošanas un izveides nodaļai, kura ir izstrādājusi šo likumprojektu, kurš faktiski jau sen bija jāpieņem, lai noteiktu vienotus standartus, kā valstī tiek izstrādātas dažādas IKT sistēmas, – lai vairs nebūtu jaunu e-veselības un citu mega dārgu projektu, kuri pēc tam kļūst par naudas izmešanu miskastē.

Tātad ar šo likumu turpmāk būs iespējams... valstij un valsts institūcijām, kad tās izstrādās dažādas IKT sistēmas, būs jākonsultējas ar VARAM par to, kas tad būtu iekļaujams IKT sistēmā, ar kādiem protokoliem strādās un tamlīdzīgi. Tas novērsīs dažādas monopola situācijas un daudzas citas negatīvas blaknes, kas iepriekšējos, es pat teiktu, gadu desmitos ir novērotas attiecībā uz dažādu digitālo risinājumu izstrādi.

Savā priekšlikumā es piedāvāju šīs prasības attiecināt ne tikai uz valsts sistēmām, bet arī uz pašvaldību izstrādātajiem digitālajiem rīkiem, jo arī tur ir novērojama izšķērdība, tur ir novērojams kompetences trūkums atsevišķu projektu izstrādē, kas ir objektīvi, jo ne visiem ir iespēja sagatavot tehnisko specifikāciju augstā līmenī, piemēram, dažādu e-pakalpojumu izstrādei.

Es pieļauju, ka šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts; mums ir jānovērš arī juridiskās neskaidrības, kas izskanēja komisijas sēdē... kur Juridiskais birojs vairāk vai mazāk tomēr izprot, ka šī likuma norma attiecas arī uz pašvaldībām, bet VARAM uzskata, ka tā neattiecas uz pašvaldībām.

Es domāju, ka mūsu politiskajai gribai būtu jābūt tādai, ka, piemēram, Ludzas pašvaldība nemēģina izstrādāt identiskus digitālos risinājumus, kādus izstrādā Rīga vai Liepāja, bet mūsu pašvaldības rīkotos kā atbildīgi saimnieki, vienoti izstrādātu digitālo risinājumu, kuru varētu izmantot jebkura pašvaldība, šie digitālie risinājumi tiktu izstrādāti augstā kvalitātē un pēc gada vai diviem neprasītu lielus kapitālieguldījumus.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un trešajā lasījumā precizēt šīs normas, lai novērstu līdzekļu izšķērdību ne tikai valsts pārvaldē, ko mēs esam atrisinājuši, bet arī pašvaldībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Zamura kungs, komisijas vārdā...?

G. Zamurs. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Likumprojekta 6. panta trešo daļu papildināt pēc vārdiem "nodrošinot datu aktualizāciju" ar vārdiem "un iekļaušanu citā valsts informācijas sistēmā". Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā: "IKT pakalpojumu izmantošana valsts informācijas sistēmu, valsts platformu un valsts informācijas sistēmu savietotāju darbības nodrošināšanai [..]." Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 16. panta nosaukumu šādā redakcijā: "16. pants. Aizsardzības prasības." Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. – VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvieno un sakārto iepriekšējos priekšlikumus pārejas noteikumos. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 14. aprīlis.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 1262/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošu zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz nekustamā īpašuma nodokli... Pašvaldībai dod tiesības atbalstīt uzņēmējus ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tas arī atsaucas uz dažādām Eiropas regulām un direktīvām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. – deputātu Ģirģena un Pucena priekšlikums. Paredz nekustamā īpašuma nodokļa summu samazināt par 50 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas, bet ne vairāk par 500 eiro. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kas ir netaisnība? Mēs šodien par to esam jau dzirdējuši. Netaisnība ir tad, kad valsts nespēj piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem. Un šobrīd mēs runājam par daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti.

Latvija izveidoja valsts programmu kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu – palīdzēt daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Šobrīd Latvijā ir 24 tūkstoši daudzbērnu ģimeņu un aptuveni astoņi tūkstoši ģimeņu, kurās ir bērns ar invaliditāti. Un šobrīd šie pakalpojumi netiek līdzvērtīgi piedāvāti. Es runāju par nekustamā īpašuma nodokli.

Ja daudzbērnu ģimenēm visā Latvijā tiek piedāvāta 50 procentu atlaide, tad mums ir jālūkojas, ko pašvaldība individuāli piedāvā ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Individuāli apmēram 90 procentu atlaidi piedāvā, piemēram, Rīga un Saulkrasti, bet daudzas citas pašvaldības to nespēj piedāvāt. Tādēļ mums ir jāvirzās uz to, lai šis pakalpojums būtu līdzvērtīgs un katrs, arī ieejot Goda ģimenes mājaslapā godagimene.lv, varētu redzēt, ka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, šie pakalpojumi tiek piedāvāti līdzvērtīgi. Vienīgi vēl trūkst nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.

Tādēļ, Šteina kungs, es noteikti atbildēšu, ka arī man ģimenes ir vienlīdz mīļas – gan daudzbērnu ģimenes, gan ģimenes, kurās aug bērns ar invaliditāti. (Dep. M. Šteina starpsauciens.) Un šajā mirklī es noteikti vēlētos uzrunāt arī Nacionālo apvienību, jo jūsu programmā ir minēts: izveidosim taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu ģimenēm pašapdzīvotiem mājokļiem.

Tādēļ es aicinu: šī ir tā problēma, kur mums ir jāpalīdz un kura jāatrisina vienlīdzīgi un taisnīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Znotiņa kungs, komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izvērtējot šo priekšlikumu un vērtējot ietekmi uz budžetu, nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Ģirģena un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 4. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība var noteikt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas regulas un direktīvas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz vienkāršot kārtību, kādā var atsavināt nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un visbeidzot 6. – Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz 1. panta otrās daļas 1.² punkta stāšanos spēkā 2024. gada 1. janvārī. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies.

Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 21. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem" pirmajā lasījumā.

Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Pasaules Pasta savienības Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem, kas ir viens no savienības pamatdokumentiem. Nolīgums par pasta maksājumu pakalpojumiem nosaka prasību attiecībā uz pasta maksājumu pakalpojumu sniegšanu starp savienības dalībvalstīm.

Veiktie grozījumi precizē normas par maksājumu pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā, kā arī paredz izņēmuma gadījumu, ja valsts izraudzītais pasta operators nenodrošina nolīgumā noteiktos pasta maksājumu pakalpojumus. Starptautisko pasta maksājumu pakalpojumu nepārtrauktības veicināšanai nolīgumā ir paredzēta iespēja izņēmuma kārtā piesaistīt citus dalībniekus, kuri saņēmuši atļauju darbībai maksājumu pakalpojumu jomā.

Latvijas izraudzītais pasta operators ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts", kura saskaņā ar Pasta likumu sniedz pasta pakalpojumus, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, un kura saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu ir saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai.

Nolīgumā ietvertās normas neparedz Latvijai jaunas saistības, jo lietotāji Latvijā var brīvi izvēlēties arī vairāku licencēto kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kas netiek sniegti savienības pasta maksājumu sistēmā. VAS "Latvijas Pasts" jau šobrīd nodrošina nolīgumā minētos maksājumu pakalpojumus, tādējādi nav nepieciešamības piemērot nolīgumā minēto izņēmuma gadījumu.

Ratificējot šo nolīgumu, vienlaicīgi ar likuma pieņemšanu par spēku zaudējušu tiks atzīts likums "Par 2016. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem".

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 10. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 10. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skata likumprojektu "Grozījumi Sporta likumā" (Nr. 1388/Lp13). Un uzreiz arī likumprojekta raksturojums. Visiem ir bijusi iespēja iepazīties ar anotāciju; mēģināšu raksturot trīs būtiskākos grozījumus, kas ir paredzēti Sporta likumā.

Pirmkārt, grozījumi Sporta likumā paredz to, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļa amatu, kā arī sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāja amatu nevar ieņemt ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, kā arī bijušie PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki.

Otrs būtiskākais grozījums ir saistīts ar to, ka tiek noteikts aizliegums piedalīties sporta sacensībās – divu valstu, tas ir, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, nacionālajos čempionātos, nacionālo kausu izcīņās, arī citu sporta spēļu čempionātos. Ja sportisti un sporta darbinieki neievēro šī panta otrajā daļā minētos aizliegumus, viņi nedrīkst tikt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.

Trešais būtiskākais grozījums saistīts ar to, ka ir noteikts aizliegums organizēt sporta sacensības Latvijas Republikā, ja sporta spēļu komandu sacensībās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas nacionālo čempionātu un nacionālo kausu izcīņas... piedalās tādas komandas, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Kādēļ ir nepieciešami šādi likuma grozījumi? Pamatojoties uz Sporta likuma 10. panta ceturto daļu, ir noteikts deleģējums, kurā ir ļoti plašas tiesības tieši sporta federācijām – gan vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā un darbības jomā valstī, gan pārstāvēt valsti attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās, gan noteikt sporta sacensību norisi, sacensību grafikus, laikus un noteikumus. Tas nozīmē, ka, veidojot likumprojektu, ir ievērots tieši šis pamatprincips.

Federācijas vadītājam ir jābūt absolūti lojālam Latvijas valstij un ir jābūt tādam, kura reputācija ne tikai pilda sportam izvirzītos mērķus, bet ļauj pārstāvēt valsti kopumā.

Tieši tādēļ arī Sporta likumā ir izvēlētas šīs divas institūcijas – tās ir Latvijas Nacionālā sporta padome, kā arī federācija, jo tieši šajās divās institūcijās minētie pārstāvji nāk gan no dažādām organizācijām, gan arī no... sporta federācijām, kur ir noteikts jau šis konkrētais kritērijs par atbilstošā cilvēka lojalitāti.

Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts arī būtiskākais iemesls, kādēļ šādi grozījumi ir tapuši tieši tagad. Proti, 24. februāris, brīdis, kad sākās karš Ukrainā, ir pamatiemesls, kas izraisījis šo grozījumu nepieciešamību, vēl jo vairāk – to steidzamību.

Un pašā noslēgumā, lai vienkārši atgādinātu šo likuma grozījumu mērķi, es uzsvēršu tikai dažas lietas.

Pirmais. Likumprojekta mērķis ir valsts drošība, un droši vien katrai paaudzei ir jāsniedz sava artava brīvības sargāšanā un brīvības izskaidrošanā tiem, kas to īsti nesaprot. Tieši tāpēc es varu teikt – tāpat kā Kaimiņa kungs par šīsdienas... Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu – arī šie grozījumi ir aizkavējušies vismaz par 20 gadiem, arī šiem grozījumiem bija jābūt Saeimā vismaz 20 gadus pirms šī konkrētā notikuma.

Otrs fakts, ko es gribu izcelt, un šodien par to arī tika ļoti daudz runāts... gan anotācijā... gan, es domāju, šobrīd neviena pasaules notikumiem sekojoša cilvēka prātā nav vairs domstarpību vai nav vairs pretrunu ar to, ko viņš saprot ar maigo varu. Sports, tāpat kā jebkura cita joma, nes sev līdzi ļoti lielu propagandu. Mums ir jāsaprot, ka šajā brīdī arī Latvijā šī propaganda joprojām tiek izplatīta un tieši tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi.

Treškārt, man patiešām bija ļoti skumji un reizē traģiski šodien klausīties šo diskusiju par Otro pasaules karu – un vairāku iemeslu pēc.

Tas pirmais. Vairāki deputāti pauda, ka ļoti daudzi termini vai, precīzāk, diskusija par Otrā pasaules kara norisi ir aizsākusies tikai šodien. Es tikai atgādināšu, ka 20. gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas vēsturnieku komisija, Eiropas Komisija pieņēma atšķirību, kāda ir starp terminiem, proti, ir divi termini "Lielais tēvijas karš", kura noslēgums ir 9. maijs, un "Otrais pasaules karš", kuru Eiropa... kā uzvaru pār nacismu atzīmē 8. maijā. Un īstenībā nekādām citām diskusijām vēlāk vairs nevajadzētu būt, vai, ja tās arī būtu, tām vismaz būtu jābūt zinātniski pamatotām un argumentētām.

Kāpēc abi šie konkrētie likumprojekti ir sasaistāmi? Tieši tāpēc, ka šodien nevienu reizi neizskanēja, es teiktu, absolūti jauns termins, kas šobrīd parādās zinātniskajā valodā, tas ir "rašisms".

Es atļaušos šodien nocitēt principā divus īsus citātus (Jūs noteikti būsiet pamanījuši, ka pēdējo divu mēnešu laikā šis termins tiek skaidrots ļoti dažādās Eiropas un, jāsaka, pasaules vēsturēs.), un tas būs Igors Šuvajevs. Igors Šuvajevs saka pavisam vienkārši: "Rašisms ir rusizācijas un rasisma sajaukums, reaktivējot jau tapušas struktūras un mehānismus. Krievijas karš Ukrainā ir krieviskās dzīvesziņas un kristīgo vērtību apliecināšanas rezultāts. Pagaidām tas ir konservatīvisma pēdējais vārds. Šis vārds ir uzskatāma un asiņaina darbība."

Un pašā noslēgumā, lai, kā saka, atkal neiemigtu un nedomātu, ka šāda izpausme ir tikai kaut kur aiz robežām, vēlreiz Šuvajevs: "Noslēgumā minēšu vēl dažas piebildes par rašismu, lai katrs pats var spriest par fašismu sevī. Tā ir šausmināšanās par tikumu un kristīgo vērtību panīkšanu, civilizāciju sadursmi, kultūras norietu [..]. Rašisms ir batālijas par vērtībām, gaušanās par īstu vīriešu un sieviešu izzušanu, dabiskās ģimenes apdraudētību, tautas iznīkšanu [..]. Rašisms ir resentimenta pārņemta un reaktīva masu kustība, labs patvērums konservatīvi noskaņotajiem. Rašismā pat ar putām uz lūpām aizstāv kristīgās vērtības. Taču tādu kristīgo vērtību nemaz nav, jo kristietība ir šķīstīšanas un pestīšanas reliģija, nevis vērtību daudzināšana."

Šajā brīdī es tikai vēlos teikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā "Grozījumi Sporta likumā" pirmajā lasījumā ir izskatīti un ir atzīti par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs komisijas vārdā lūdzat atzīt likumprojektu par steidzamu.

I. Šuplinska. Jā, precīzi – komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I. Šuplinska. Paldies par atbalstu.

Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!

Kucina kungs (Starpsauciens: "Bija jau zvans!"), bija jau zvans, bija laiks pieteikties debatēs.

Tātad, kolēģi, lūdzu, laikus piesakieties debatēs! (Starpsaucieni.) Kolēģi, lūdzu, – mēs lēmām strādāt bez pārtraukuma, tas bija jūsu lēmums, šobrīd lūdzu koncentrēties darbam! Mums ir atlicis viens balsojums šajā sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sporta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 1, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam, galīgajam, lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

I. Šuplinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 dienas, un tas ir 10. aprīlis. Komisijas sēdē, pēc Juridiskā biroja lēmuma, kā izskatīšanas datums Saeimas sēdē tika noteikts 5. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Man nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet aicinu izskatīt Saeimas 28. aprīļa sēdē, lai būtu pieņemts pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir divi priekšlikumi.

Pirmais ir komisijas priekšlikums par to, ka priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 10. aprīlim un izskatīšana – Saeimas 5. maija sēdē. Savukārt otrs priekšlikums – priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā gada 10. aprīlis un izskatīšana – Saeimas 28. aprīļa sēdē.

Mums vispirms ir jābalso par tālāko priekšlikumu, proti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 10. aprīlis un par izskatīšanu Saeimas 5. maija sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 58, atturas – nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 10. aprīlis un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas šā gada 28. aprīļa sēdē.

Paldies.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 31. marta kārtējās sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Karinas Sprūdes, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Māra Možvillo un Alda Gobzema jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam "Par civilo aizsardzības spēju stiprināšanu militārā konflikta draudu gadījumā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena un Alda Gobzema jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saistībā ar aizņemtību.

Deputātu Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema un Ralfa Nemiro jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saistībā ar aizņemtību.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema un Ērika Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par iegādāto Covid-19 un gripas vakcīnu skaitu un to izlietojumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saistībā ar aizņemtību.

Un visbeidzot – deputātu Ivana Ribakova, Valērija Agešina, Zentas Tretjakas, Vladimira Nikonova un Artūra Rubika jautājums labklājības ministram Gatim Eglītim "Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Tāpat vēlos jūs informēt, ka jauni deputātu jautājumi ministriem šodien netika saņemti.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrāciju!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Ivans Klementjevs, Māris Mičerevskis, Ināra Mūrniece, Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Inguna Rībena, Andris Skride, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Zenta Tretjaka un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2022. gada 31. marta kārtējā sēde tiek slēgta.

Lai jauka pēcpusdiena!

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---