Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit sestās sēdes turpinājums 2022. gada 28. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu.

Godātie deputāti! Esam izskatījuši Saeimas šā gada 28. aprīļa sēdes darba kārtību. Un Prezidijs ir izsludinājis Saeimas šā gada 7. aprīļa sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Esam (Starpsauciens.) pabeiguši ar likumprojektu "Pašvaldību likums". Šeit gan Goldbergas kundze būtu svarīgāka nekā citi deputāti (Starpsauciens.)... kura ir ziņotāja par šo likumprojektu. Goldbergas kundze ir. Tātad turpinām darbu pie likumprojekta "Pašvaldību likums".

Vārds Ingai Goldbergai. (Starpsauciens.)

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu "Pašvaldību likums" otrajā lasījumā. Esam tikuši līdz 47. priekšlikumam.

Un 47. – deputāšu Voikas, Baumanes un Ikstenas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta II nodaļu ar jaunu pantu, kurā tiek noteikts, ka Latvijas Republikas galvaspilsēta Rīga papildus pašvaldības autonomajām funkcijām patstāvīgi veic arī virkni valsts un pašvaldības dalītas atbildības galvaspilsētas funkcijas. Pēc ļoti plašām diskusijām tika izveidots 48. – komisijas priekšlikums, kurā iekļautas ne tikai Rīgas, bet arī citu valstspilsētu funkcijas. Līdz ar to 47. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 48. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz noteikt valstspilsētu pašvaldības funkcijas, papildus 5. pantā noteiktajām tās veic Rīgas valstspilsēta, un tāpat tiek noteikts, kādas no tām veic arī pārējās valstspilsētas. Šīs funkcijas saistītas ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu, Latvijā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbību, ar pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu un citiem pienākumiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Paredz aizstāt 9. panta trešajā daļā vārdus "Republikas pilsētas domes un novada" ar vārdiem "Pašvaldības". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 50. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz precizēt domes kompetenci attiecībā uz gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un gada publisko pārskatu apstiprināšanu. Tapis sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, Finanšu ministriju, Valsts kasi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 51. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 9. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības var lemt arī par dalību biedrībās un nodibinājumos. Pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredzēja, ka pašvaldības var piedalīties tikai pašvaldību biedrībās un nodibinājumos. Līdzīga rakstura priekšlikums ir arī nākamais – 52. – deputātes...

Sēdes vadītāja. Par 51. deputāti piekrīt komisijas viedoklim un neiebilst.

I. Goldberga. Paldies.

52. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī paredz, ka pašvaldībām ir tiesības lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, kas nav tikai pašvaldības veidoti. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 9. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā var izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības kapitālsabiedrības un nodibinājumus, kā arī lemt par dalību tajos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz no domes kompetences izslēgt to, ka dome ieceļ un atbrīvo no amata arī teritoriālā iedalījuma vienības pārvaldes vadītāju un viņa vietnieku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 56. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz 10. panta 13. punktu izteikt citā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 57. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 10. panta pirmās daļas 13. punktu citā redakcijā, paredzot, ka domes kompetencē ir noteikt kārtību, kādā tiek iecelti un ievēlēti pārstāvji citu publisku personu izveidotajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 10. panta pirmās daļas 16. punktu, kas nosaka domes kompetenci atcelt iestāžu vadītāju lēmumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 59. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē 10. panta pirmās daļas 17. punktu, izslēdzot vārdu "privatizācija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 61. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts, jo šī domes kompetence jau ir ietverta 10. panta pirmās daļas 2. punktā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs, redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 67. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 68. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 16. panta pirmo daļu, kas nosaka ierobežojumus domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja amata kandidātiem. Uzklausot Tieslietu ministrijas argumentus un saņemot tiesībsarga atzinumu, komisija ar balsu vairākumu atbalstīja deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Tātad īsumā par priekšlikumu. Man gan grūti izprast, kāpēc komisijā tas ir atbalstīts, jo, ja mēs skatāmies, kāda ir likuma norma, kuru paredzēts svītrot... Principā tiek svītrota norma, ka personas, respektīvi, ievēlētas personas, kurām ir Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis jeb drošības līdzeklis, respektīvi, šī persona ir aizdomās turēta persona, un viņa ir, visticamāk, tātad... tas nav tāpat vien bez iemesla, tātad viņa ir noziegusies kaut kādā veidā, bijusi vai nu saistīta ar korupciju, zagšanu, vai manipulācijām dažādām, ietekmēšanu... Viņu tomēr mēs mēģinām atbalstīt, lai šāda persona varētu ieņemt amatu pašvaldības domē.

Nu, kas tas tāds ir? Es tiešām nevaru... nesaprotu šo balsojumu komisijā. Varbūt tie deputāti, kas atbalstīja šādus sliktas reputācijas cilvēkus, kuri ir aizdomās turētie un varētu tikt ielikti cietumā... viņiem ļaut ieņemt amatus pašvaldības domē. (Starpsauciens.) Vai jūs varat iedomāties kaut ko tādu arī, nu, nezinu... pilnīgi nav iedomājama situācija.

Es personīgi aicinu balsot "pret" šo priekšlikumu. Ja kādam liekas, ka ir savādāk, lūdzu, nāciet un paskaidrojiet! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu skaidrojumu no komisijas.

I. Goldberga. Kā jau minēju, mēs uzklausījām ne tikai Tieslietu ministriju, bet arī tiesībsargu. (Starpsauciens.) Balsis komisijā dalījās, bet šajā gadījumā ir par to, ka... kuram Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērots piespiedu līdzeklis... un nevar virzīt par priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Kā jau es teicu, viedokļi dalījās un komisija balsojot atbalstīja. (Starpsauciens: "Un kā jūs balsojāt?")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 43, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 69. – deputāta (Starpsaucieni: "Viktor! Viktor!") Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī paredz svītrot 26. panta... kas nosaka ikviena deputāta tiesības tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos... otrajā daļā vārdus "vai kriminālprocesā nav piemērots procesuālais piespiedu līdzeklis". Arī par šo priekšlikumu tika diskutēts saistībā ar iepriekšējo, uzklausot Tieslietu ministrijas argumentus un ņemot vērā tiesībsarga atzinumu. Ar balsu vairākumu priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Paldies kolēģiem par iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanu. Šis ir līdzīga rakstura priekšlikums, tāpēc vairs neizteikšos, kāpēc ir jānoraida arī šis priekšlikums.

Lūdzu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: "Viktor?")

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Kā teicu, 69. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 42, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 71. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 17. panta trešo daļu ar jaunu punktu, kas regulē kārtību, kādā ieceļ iestādes vadītāju vai izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 72. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizējošs priekšlikums par 17. panta ceturto daļu, kas nosaka kārtību, kādā domes priekšsēdētāja vietnieks priekšsēdētāja prombūtnes laikā nosaka.. aizvieto... nosaka domes nolikumā. Diskusiju laikā tika izveidots 73. priekšlikums, līdz ar to Valaiņa priekšlikums atbalstīts un iekļauts 73. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 73. – atbildīgās komisijas priekšlikums par iepriekšminēto. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 74. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 17. pantu ar jaunu – sesto daļu. Ir Rīgas domes deputāta rosināts un paredz kārtību, kādā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki uz savu pilnvaru laiku pieņem darbā konsultatīvas amatpersonas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 75. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz palielināt balsu skaitu, ar kādu domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki tiek atbrīvoti no amata. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 76. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt visu 20. pantu jaunā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 78. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis, pamatojoties uz Rīgas domes iesniegto priekšlikumu, kura mērķis bija valsts civildienesta attiecību piemērošana tiesiskajās attiecībās. Bet šajā gadījumā vēlos vērst uzmanību, ka konkrētais priekšlikums ir redakcionāla rakstura un tikai izsaka pirmā lasījuma redakcijā minēto nedaudz citā veidā. Bet pie šī es atļaušos minēt, kā visvairāk jautājumu publiski (Nav skaidri saklausāms.) ir izskanējis attiecībā uz gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā iekļauto normu, ka pašvaldības administrācijā kandidātus uz amatiem izvēlas atklātā konkursā.

Ņemot vērā, ka ir ļoti daudz pārpratumu attiecībā uz atklātā konkursa piemērošanu, komisija savā sēdē vienojās, ka uz trešo lasījumu, lai nebūtu šo pārpratumu, precizēs, kādā veidā tiek izvēlēti un uz kādiem amatiem tiek veidoti gan atklāti konkursi, gan vienkārši nodrošināta atklātība. Komisijā šis konkrētais redakcionālais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi, pēc komisijas sēdēm tātad tika saņemti dažādu arodbiedrību priekšlikumi. Es gribētu teikt... nevis pārmetumi, bet priekšlikumi šo, 78., priekšlikumu tiešām uz trešo lasījumu izteikt citādā redakcijā, jo šobrīd būtu saprotams, ka arī uz jebkuru skolotāja amata vietu jārīko atklāts konkurss vai, teiksim, arī citās pašvaldību iestādēs uz jebkura darbinieka... Tas, protams, ir ļoti ilgstošs un nogurdinošs process, bet arī Juridiskā biroja nostāja bija tāda, ka tā būtu centrālā administrācija, uz kuras amatiem tiek rīkoti atklāti konkursi, bet pārējie amati, kas pašvaldībā būtu vakanti un iespējami, ir publiski pieejami apskatei.

Tā ka mēs uz trešo lasījumu droši vien tiešām veidosim citu redakciju šim, 78., priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Jā, tik tiešām es pievienojos tam, ko minēja Adamoviča kungs. Diemžēl šobrīd, aktīvi strādājot pie likumprojekta, 78. priekšlikums mūs ir novedis situācijā, kad arī par apkopēju un par skolotājiem... ka ikvienu pašvaldībā strādājošo darbinieku... nu, mēs varam nolasīt to tā, ka būtu jāveido atklāts konkurss. Ja par atklātiem konkursiem attiecībā uz centrālo administrāciju – pilnībā saprotu, un tas pat ir atbalstāms, un tāds bija šī priekšlikuma mērķis.

Bet diemžēl šī norma tāda, kāda tā šobrīd ir tapusi, padara šo loku pārāk plašu, un, manā ieskatā un arī, es domāju, daudzu kolēģu ieskatā, tas nav racionāli. Piemēram, taisīt obligātus konkursus pašvaldībā uz skolotāju amatiem... kur jau tāpat netiek pie tiem skolotājiem, bet tad vēl uzlikt tādu administratīvu slogu... vai arī uz jebkuru darbinieku – numuriņu pasniedzēju vai apkopēju, vienalga. Šī norma šobrīd ir tāda.

Es domāju, ka es par šo, 78., priekšlikumu nebalsošu, bet es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu izdosies konkretizēt domu, kas ir attiecināta tieši uz centrālo aparātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šeit lielā mērā strīds ir par terminoloģiju. Ko mēs liekam, domājot par atklātajiem konkursiem? Ko mēs domājam vispār par atklātību? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Terminoloģija ir ļoti svarīga arī šeit – tādā ziņā, ka principā šeit ir runa par civildienesta darbiniekiem. Un šī prasība par atklātajiem konkursiem izriet tieši no Valsts civildienesta likuma prasībām.

Dabīgi, ir vairāki amati, neierēdnieciski amati, kuriem tie konkursi nav vajadzīgi, bet jābūt tīrai atklātībai, proti, ka tādas vakances parādās nodarbinātības dienestā vai pašvaldības mājaslapā, vai kā citādāk.

Es vēlreiz saku: uz trešo lasījumu tas priekšlikums ir obligāti jāuzlabo, bet nākotnē ir jādomā par to, ka, pildot vienādas vai līdzīgas funkcijas valsts aparātā un pašvaldību aparātā, ir dažāds ierēdņu statuss. Tā doma līdz šai baltai dienai palika neatrisināta konkrētā likumdošanas akta normā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Goldberga. Jā. Es gribētu nedaudz precizēt. Tātad konkrētais – 78. – komisijas priekšlikums būtību nemaina. Gan likumprojekta pirmajā lasījumā, gan šajā, otrajā, lasījumā, abos divos, ir paredzēti atklātie konkursi. Tātad, atbalstot vai neatbalstot konkrēto priekšlikumu, būtība nemainīsies.

Attiecībā uz atklātajiem konkursiem Dolgopolova kungs jau teica, ka atklātie konkursi... Vienīgā vieta, kur tiek raksturots, uz ko jāattiecina atklātie konkursi, ir Valsts civildienesta likumā. Un Valsts civildienesta likuma prasības neattiecas uz pašvaldībām, bet tā ir sanācis, ka pašvaldības pārsvarā esot ļoti, ļoti apzinīgas – šīs pašas normas vienmēr izmanto, arī pašvaldībās organizējot konkursus.

Šo jautājumu ļoti uzmanīgi izdiskutējām arī ar Saeimas Juridisko biroju. Atklātais konkurss nenozīmē nolikumu, komisiju, protokolus, un nav arī tādu juridisku seku, runājot par tā rezultātiem, ja tāds tiek organizēts pašvaldībā. Un, kā jau kolēģi iepriekš teica, te ir tikai un vienīgi pārpratums: kā kurš lasa šos vārdus – "atklātais konkurss". Tāpēc šis teksts būtu precizējams uz trešo lasījumu.

Kā jau es teicu, komisijā jau esam runājuši par to, vai tā būtu atklāta procedūra vai kaut kāda citādāka, bet nekādā gadījumā... es nedzirdēju no kolēģiem, ka mēs būtu gatavi atteikties no vārda "atklātā". Tātad jebkurš amats, ja ir bijusi... pašvaldībā par to ir jābūt zināmam un ir jābūt atklātībai.

Bet šajā gadījumā konkrētais priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti, kuri ir runājuši debatēs, balsojumu nelūdz un atbalsta komisijas viedokli.

I. Goldberga. Paldies.

79. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 20. pantu ar jaunu – sesto un septīto daļu, nosakot kārtību, kādā pašvaldības administrācijas darbinieku, neizsludinot atklātu konkursu, var pārcelt jebkurā citā pašvaldības amatā. Norma regulē arī amata mēnešalgas noteikšanu pārcelšanas gadījumā. Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 80. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz visu 21. pantu "Pašvaldības izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka iecelšana" izteikt jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 81. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz, ka izpilddirektoru ne tikai ieceļ, bet arī atbrīvo dome, un paredz izslēgt nosacījumu, ka izpilddirektors var ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 82. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 82. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz normu, ka izpilddirektors amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Es saprotu, ka daudziem kolēģiem ir tādas duālas sajūtas, runājot par to, vai viena persona var visu mūžu strādāt vienā vietā un ieguldīties, būt godprātīga, entuziasma pilna un tiešām paveikt visu to labāko, ko vien var.

Jāatzīst, ka mūsu valsts pārvaldē ir vairāki tādi amati, uz kuriem tomēr ir attiecināms šis termiņu ierobežojums – uz diviem termiņiem. Piemēram, Valsts prezidentam – divi termiņi, kad var pildīt prezidenta pienākumus.

Tāpat, manuprāt, arī šeit – likuma normā, kur... sākotnēji paredzēts, ka izpilddirektors var amatu pildīt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, tas ir, kopumā 10 gadus. Manuprāt, 10 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai izpilddirektors varētu pietiekami ieguldīties un tiešām pildīt savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas.

Uzskatu, ka valsts pārvaldē, lai nestagnētu, ir nepieciešama personu rotācija. Ja persona tiešām labi pilda savus pienākumus un nav politisku motīvu vadīta, ievietota šajā amatā, tad šāda persona noteikti atradīs arī citu darbu valsts pārvaldē. Līdz ar to nav iemesla svītrot šo likuma normu, kur runa par diviem termiņiem.

Tātad aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz svītrot divus termiņus... izpilddirektoram... vienā amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist Butāna kunga argumentācijai, jo tie piemēri, kurus jūs, Butāna kungs, minējāt, nav piemēri par diviem termiņiem...

Valsts prezidents un... Ir virkne citu.

Šī Saeima ir arī noteikusi jaunas amatpersonas, kurām ir šis divu termiņu ierobežojums, bet tās tomēr ir politiski vēlētas amatpersonas (un pats galvenais uzsvars ir uz vārda "vēlētas" – vēlētas amatpersonas).

Šajā gadījumā – izpilddirektori. Šīs Saeimas laikā šis amats – pašvaldības izpilddirektors – ir ieguvis pilnīgi citu nozīmi, nekā tas ir bijis pirms četriem gadiem vai astoņiem gadiem. Izpilddirektora atbildība šobrīd pašvaldībā ir ārkārtīgi augsta, un tas prasa to, ka šim cilvēkam neapšaubāmi jābūt profesionālim, lietpratējam.

Politiskajos, teiksim tā, tirgos šim jautājumam, manā ieskatā, vairs nav vietas, un, neapšaubāmi, tas tā arī ir bijis. Ir bijuši gadījumi, kad izpilddirektori atsevišķās pašvaldībās – kaut kur Vidzemē, teiksim, Cēsīs, – noturas diezgan ilgi, un varbūt ir bijusi tā problēma... nu, piemēram, kad izpilddirektors nespēj sastrādāties ar domes vadību un izmanto darba likumdošanas aktus, lai noturētos šajā amatā. Un šobrīd mēs redzam, piemēram, arī Rīgas domē šādas amatpersonas, kuras izmanto dažādus instrumentus, lai noturētos šajos amatos un tur paliktu.

Bet šajā likumā... jāvērš uzmanība uz to, ka pilnīgi jauna kārtība tiek ieviesta, kā pašvaldība vispār nonāk līdz tam izpilddirektoram, kā notiek izpilddirektora vērtēšana. Principā ir pilnīgi jauns piedāvājums... vispār šai institūcijai kā tādai.

Un te, manuprāt, galvenais uzstādījums ir nevis tas, cik ilgu laiku tu esi nostrādājis šajā amatā, bet gan tas, cik kvalificēts tu esi, lai pārvaldītu... Vai tās ir kapitālsabiedrības, vai tā ir darba organizācija... Šis pašvaldību lielums... tas jau nav maziņš, tas ir liels.

Un neatkarīgi no tā, vai tā pašvaldība kaut kur Kurzemē vai Latgalē... vai Rīga... tām visām šī pārvaldība, kapitālsabiedrības, ko mēs ar likumu esam noteikuši, ka tieši izpilddirektora tiešā atbildība tā ir, – tas prasa no viņa arī attiecīgas kompetences.

Tāpēc, manā ieskatā, ierobežot šobrīd to, ka tie ir tikai divi termiņi... šī nav īstā vieta.

Un tad mēs varam varbūt, tā teikt, sākt paši ar sevi un padomāt. Valsts pārvaldē... piemēram, valsts sekretāri. Nu kāpēc valsts sekretāriem nav tādu ierobežojumu? Tas ir tāpēc, ka tās ir pilnīgi citas kategorijas... Kā šos cilvēkus izvēlas? Tu primāri skaties, ko viņš spēj.

Nu, ja viņu vajag rotēt kaut kur tālāk, nu tad mēs varam domāt par rotēšanu. Ja cilvēks nevelk, tad viņu var kaut kur pārvirzīt, vai ne? Un ir, protams, tādi gadījumi, kad tie cilvēki, kas... ir izpilddirektors, strādā, bet... neviens jau viņiem...

Es esmu dzirdējis un esmu daudz runājis par šo – izpilddirektoru – problemātiku.

Ir bijušas Latvijā divas tādas pašvaldības, kur ir bijis politiska rakstura jautājums (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens:"... savienības!")... VIENOTĪBAS... politiska rakstura jautājums; kur izpilddirektors nespēja sastrādāties ar politisko vadību. Un tad gadiem muļļājās... par to, kādā veidā šo jautājumu atrisināt. Bet tā dēļ taču nevajag pakļaut visus pārējos, kuri ļoti godprātīgi un pareizi dara savu darbu.

Komisijā šīs diskusijas bija pēc būtības un analizēja tieši šos aspektus, skatoties gan to, kādi ir šo cilvēku izvēles kritēriji (tieši kas šajā likumā šobrīd tiek iekļauts iekšā), gan arī viņu atbildību... un vispār – kādu lomu valsts pārvaldē viņi ieņem.

Šobrīd sanāk tā, ka no Saeimas... mēs nosakām to, kā jums tur, pašvaldībā, labāk organizēt savu darbu, bet attiecībā uz valsts pārvaldi mēs diemžēl neesam gatavi izvirzīt un piedāvāt tādus pašus principus. Valsts pārvaldē visi mierīgi strādā, cik grib; tur tā kā ne... tur ir cita pasaule.

Nē, manuprāt, te jābūt vienlīdzīgiem nosacījumiem. Un tas, kas tagad komisijā ir nobalsots... es aicinu saglabāt tomēr šo normu, ka var arī ilgāk nekā divus termiņus strādāt, ja viņš atbilst tiem kritērijiem, kādi ir attiecīgajai amatpersonai. To saglabāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šeit jau jautājums nav par terminoloģiju.

Vācijas Federatīvās Republikas izpilddirektore... kanclere Angela Merkele nostrādāja savā amatā 16 gadus, katru reizi izejot ievēlēšanas procedūras.

Šinī gadījumā... Starp citu, Latvijas Republikas Ministru prezidentam arī nav neviens aizliedzis startēt kārtējās vēlēšanās un ieņemt Ministru prezidenta amatu vairāk nekā divas reizes pēc kārtas.

Šeit ir runa nevis par pienākumu būt ievēlētam izpilddirektora amatā pēc diviem sasaukumiem, pēc diviem termiņiem, bet par tiesībām to darīt. Un nebūt nav... Nekur nav rakstīts un nekur nav teikts... un dzīve arī par to liecina, ka šī prakse ir sistēma, ka, lūk, katrs izpilddirektors noteikti strādās nevis divus termiņus, bet ilgāk.

Šeit, vēlreiz saku, ir runa tikai par tiesībām izņēmuma gadījumā, ja visas kārtis sakrīt... ka izpilddirektors var turpināt darbu, ja viņu ievēlē dome.

Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (Konservatīvie).

Manuprāt, Sergeja Dolgopolova minētais piemērs varbūt nebija tas labākais. Kopumā varu piekrist Viktoram Valainim, ka šis amats prasa augstu atbildību, prasmes un spējas, un visu citu, tomēr... un piekrītu, starp citu, arī tam, ka valsts pārvaldē, arī valsts iestādēs un atbildīgos amatos – augstos, atbildīgos amatos! – būtu nepieciešams kaut kāds termiņa ierobežojums... un tiešām arī kaut kādi termiņi... noteikt termiņus – pieci gadi, desmit. Tas, manuprāt, tikai veicinātu valsts pārvaldes attīstību; tad nebūtu tāda lēnīgsnēja, tāda iesūnojusi tā sistēma, kur nenotiek viss dinamiski.

Taču, lai mēs kaut kādā veidā iedzīvinātu šo sistēmu, mums ir jāsāk... Tātad pirmais – mums ir iespēja šeit sākt tieši ar izpilddirektoriem. Un izpilddirektors būtu tas, kurš tad... rādītu to, kā tas piemērs dzīvo praksē. Tātad – ko viņš dara, tas izpilddirektors, vai viņam... jo pēc pieciem gadiem jau nu teorētiski viņam vajadzētu, ja ir... Pēc pieciem gadiem, es saprotu, viņu atkal var pārvēlēt tajā otrajā termiņā...

Bet varbūt vajag citādāku kārtību – nevis pārvēlēt, bet atkal rīkot kaut kādus konkursus, izvirzīt noteiktas prasības... Var būt, ka tur ir spējīgāki pretendenti, to jau mēs nezinām. Ja visā valsts pārvaldē būs tāds rotācijas princips, tad jau to pretendentu – spējīgo – būs diezgan daudz, jo pēc būtības augstos amatos nevajadzētu būt nespējīgiem cilvēkiem. Tātad tie spējīgie jebkurā gadījumā paliks apritē.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Tās tomēr bieži vien ir administrācijas ar 500 – 1000 cilvēku, kuri šim cilvēkam ir jāvada. Viņam, neapšaubāmi, jābūt augsta līmeņa profesionālim.

Un te, šajā jaunajā piedāvājumā, jau ir ielikts iekšā tas, ka tomēr tiek pārvērtēts... notiek tā pārvērtēšana; agrāk tas tā nebija. Un tajos jautājumos... tur, kur ir šī problēma, tur, kur, piemēram, pašvaldības domes politiskā vadība nespēj sadarboties ar izpildinstitūciju (un tā ir slikta prakse, tā nedrīkst!), tas ir bēdīgi – skatīties uz to, kā tiek pārvaldītas tās struktūras. Ir skumji, ka mums ir tādi gadījumi.

Bet, ja šis cilvēks spēj izkonkurēt, nu, teiksim tā, jaunos censoņus, kuri nāk un grib pierādīt... tad kāpēc viņam neļaut turpināt strādāt? Es esmu redzējis šādas situācijas: piespiedu kārtā tiek veiktas izmaiņas, un novads attīstībā atkrīt par pāris gadiem atpakaļ tikai tāpēc, ka jaunais censonis nespēj tikt galā ar šo tūkstoš cilvēku... administrāciju, kas viņam apakšā... pakļaujas. Tā ka tas ir gana nopietns jautājums, un ir jāļauj tomēr to vērtēt pēc būtības, nevis uzliekot šos mākslīgos ierobežojumus.

Tā ka, manuprāt, šis termiņa pagarinājums būtu saglabājams, un nevajag veikt šo 10 gadu... ierobežojumu. Citādi sanāks tā, ka šo cilvēku... ja vienreiz pagarinās termiņu, viņš sapratīs to tā, ka turpmākos piecus gadus viņam ir fināltermiņš, viņam nav pat jēgas censties. Un tos piecus gadus viņš var tur dzīvot tādā leiputrijā – viņš var strādāt, viņš var nestrādāt. Viņam nav vispār nekādas motivācijas censties tādā gadījumā.

Mēs varam nonākt arī citā galējībā – ka viņš tos pirmos piecus gadus nostrādā, pēdējos piecus gadus (Starpsauciens: "... priekš sevis.")... nu, priekš sevis, jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikums pēc savas būtības runā par to, vai vienai personai atļaut, dot iespēju kandidēt, respektīvi, ieņemt izpilddirektora amatu divus termiņus pēc kārtas. Tas savukārt neizslēdz iespēju pēc kāda pārtraukuma atkal kandidēt uz šo amatu, to atkal ieņemt un atkal divus termiņus pēc kārtas tur atrasties.

Jautājums jau ir pavisam cits – vai šis izpilddirektors atbilst savam amatam, vai viņš ir spējīgs tos uzdotos uzdevumus izpildīt. Un, ja, piemēram, izpilddirektors ir izvēlēts konkursā, konkursa kārtībā ir uzvarējis, tad, ieņemot šo amatu... viņš arī turpmāk veic savus amata pienākumus un iegūst vēl papildu pieredzi. Un, ja viņš īstenībā ir pat vēl labāks nekā visi pārējie, kuri uz šo amatu tīko, nu tad kādēļ gan vajadzētu no šī cilvēka atvadīties tikai tāpēc, ka likumā šāda norma tiktu ierakstīta?

Manuprāt, mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību darbu. Tādu saimniecisko darbu veic izpilddirektors. Un izpilddirektors var ieņemt amatu vairākus termiņus pēc kārtas, ja viņš tiešām ir tā vērts.

Ja nu gadītos, ka viņš tiešām vai nu politisku iemeslu dēļ... nu, piemēram, nepilda kādu no domes uzdotajiem uzdevumiem... vai nu neatbilst savam amatam, tad vienmēr var uzsākt attiecīgu procedūru, lai no šī cilvēka atvadītos un sāktu jaunu konkursu (vēlams, konkursu), un attiecīgi to cilvēku iecelt amatā, kur viņš varētu tad pierādīt savas spējas.

Līdz ar to tādam ierobežojumam... vienkārši tamdēļ, ka cilvēks jau ir ieņēmis amatu vienu reizi... un tagad vēl vienu termiņu ir nostrādājis... Un tad viņam faktiski ir skaidrs, ka viņš tiešām vairs nevarēs pildīt savus amata pienākumus... un kādus pēdējos mēnešos viņš tos amata pienākumus pildīs, saprotot to, ka viņš ir ar putna tiesībām.

Tā ka faktiski, manuprāt, nav vērts šādu ierobežojumu likt tādās saimnieciskās organizācijās, kādas ir pašvaldības. Pašvaldības ir dažāda lieluma.

Tā ka, kolēģi, es aicinu vērtēt šo aspektu un domāt, vadoties drīzāk no tā, kādu kvalitāti varētu pienest cilvēks, nevis to, cik reizes viņš ir ieņēmis amatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi, es gribētu aicināt jūs atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, jo tātad pašvaldība... katra pašvaldība ievēlē deputātu sastāvu uz četriem gadiem. Šobrīd paredzēts ir, ka izpilddirektoru pašvaldībā ieceļ attiecīgā dome, tātad domes deputāti, uz pieciem gadiem. Tas nozīmē – katra nākamā dome izvērtē iepriekšējā izpilddirektora darbu, vienu gadu strādājot ar jaunās domes sastāvu.

Izpilddirektoriem šobrīd ir ļoti liela atbildība, teiksim, saimnieciskajā ziņā, jo viņi ir kapitāldaļu turētāji arī pašvaldību uzņēmumos. Protams, ja atnākusī jaunā dome šī gada laikā izvērtē, ka izpilddirektors ir neatbilstošs amatam, viņu atlaiž arī pēc pirmā šī piecu gadu termiņa. Bet, ja izpilddirektors strādā vienu termiņu, otru un visi ir apmierināti, kapitālsabiedrības strādā labi un pozitīvi, kāpēc lai dome atbrīvotu šo izpilddirektoru pēc diviem termiņiem, kas būtu noteikts likumā?

Tā ka es aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ka izpilddirektoru ieceļ uz pieciem gadiem un katra nākamā dome principā izvērtē tā darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī diskusija par šo, 82., priekšlikumu, vai izpilddirektors pašvaldībā var strādāt ilgāk nekā divus termiņus vai nevar, vēlreiz skaidri iezīmē to, ka mēs neorientējamies uz to, kas šobrīd reāli notiek pašvaldībās.

Ar ko šodien saskaras pašvaldību pārstāvji? Kolēģi, ļoti daudzas pašvaldības cīnās, lai tiem, kam ir iedotas brīvpusdienas bērniem, šīs brīvpusdienas būtu arī turpmāk. Daudzas pašvaldības ir uzņēmušas ukraiņu bēgļus... lai bēgļu bērni varētu mācīties, lai būtu pedagogi, kas māca. Daudzās pašvaldībās ir ārkārtējs stāvoklis enerģētikā.

Kolēģi, bet mēs diskutējam... Tāpat kā viss šis likumprojekts kopumā skaidri parāda, ka tas neatbilst realitātei, tāpat – arī diskusija par šo konkrēto priekšlikumu.

Es arī atbalstu šo normu, ka izvērtē pašvaldība. Ja mēs gribam, Butāna kungs, sākt vai... kā saka, rotācijas kārtībā dot iespēju citiem, tad sākam ar parlamentu, sākam ar sevi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Jāsaka, šis priekšlikums tapis tik tiešām ļoti plašu diskusiju rezultātā, panākot kompromisu un ieviešot jaunu kārtību, tai skaitā nākamajos priekšlikumos... tik tiešām ik pēc pieciem gadiem nopietni izvērtējot, vai tiek pagarināts līgums ar izpilddirektoru. 82. – atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Goldberga. 83. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt normu, ka pēc izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām tiek pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu vai konkursa rīkošanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 84. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 85. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms izpilddirektora pilnvaru termiņa beigām lemj par termiņa pagarināšanu vai konkursa rīkošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz – ja dome pieņem lēmumu nepagarināt līgumu ar izpilddirektoru, tā var piedāvāt viņam citu amatu pašvaldības administrācijā, nerīkojot uz šo amatu atklātu konkursu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 87. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt nosacījumu, ka pašvaldības izpilddirektora amata kandidātu izvēlas atklātā konkursā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 88. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē prasības pašvaldības izpilddirektora amata kandidātam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (Konservatīvie).

Atkal atgriežamies pie tās pašas tēmas par izpilddirektoriem. Pie iepriekšējā priekšlikuma debatējot... es tā kā saprotu, ka viedokļi var dalīties un tas tāds diskutabls jautājums, katram tie uzskati var būt citādāki, bet pie 88. priekšlikuma... ja skatāmies, ko tas paredz, tad tās ir prasības izpilddirektoriem atlases procesā.

Un kā pašreiz prasības ir noteiktas – "nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks" (nu, es tā iedomājos, Krievijas izlūkošanas dienesta darbinieks) un "nav vai nav bijis ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks". Nu, atkal kaut kāda aizliegta organizācija... Krievijas ietekmes organizācija darbojas, piemēram, Latvijā, mēģina kaut kādā veidā graut valsts varu, un viņš ir bijis šīs organizācijas biedrs, bet piesakās konkursā. Viņš tā kā... jebkurā gadījumā mēs tad dzēšam šīs prasības, un viņš pēkšņi – nu, viss kārtībā! Tas nekas, ka viņš ir ar pretvalstisku organizāciju... vai pretvalstisku darbību nodarbojies, – viņš tiek apstiprināts šai augstajā izpilddirektora amatā.

Manuprāt, šīs prasības jebkurā gadījumā ir jāsaglabā, un, lai saglabātu šīs prasības, šis priekšlikums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā... konkrēti šajā priekšlikumā... manuprāt, Butāna kungs ļoti precīzi iezīmēja to, par ko šis priekšlikums runā. Butāna kunga teiktais, manuprāt, pilnīgi atbilst normālai valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijai.

Kāpēc atbildīgā komisija ir izslēgusi tieši 7. un 8. punktu? Kāpēc tieši? Ja mēs runājam par pierobežas reģioniem – tieši pierobežas reģioniem –, ja tur kaut kāds bijušais VDK darbinieks vai aizliegtas organizācijas aktīvists, nav svarīgi – bijušais... vai viņi vispār bijušie var būt... Kādā sakarā viņš var pretendēt uz šo amatu? Paldies! Rekur, privātā struktūra – ej un strādā! Valsts pārvalde... un šajā gadījumā tā nav valsts pārvalde, bet valsts pastarpināta persona, pašvaldība... Kādā sakarā šāds cilvēks vispār var atrasties tik augstā amatā? Tā ir izpildinstitūcijas – pašvaldības – augstākā amatpersona, izpilddirektors. Kāpēc viņam šādu prasību nepiemērot?

Ja reiz mēs tiecamies, piemēram, sporta organizāciju kontekstā, ka vairs negribam redzēt tur VDK aģentus (un par to mēs, kolēģi, visi kopā esam lēmuši un to atbalstījuši), tad tas ir viens no tiem principiem, kas mums būtu jāievēro arī citās organizācijās, – es runāju par valsts... Privātais sektors – lūdzu, dariet, ko jūs vēlaties. Bet šeit pat nav runa par to, ka tās ir organizācijas, kuras tiek līdzfinansētas no valsts budžeta, šeit ir runa par organizācijām – pašvaldībām – valsts pastarpinātu personu, kur viņi saņem nodokļu maksātāju naudu. Kā tas cilvēks, piemēram, taisās rīkoties gan saimnieciskos... gan arī bieži vien politiski jautājumi, kuri arī ar saimniecību saistīti, piemēram, piketu vai gājienu organizēšanas nodrošināšana? Ja viņš ir negatīvi noskaņots pret mūsu valsti, piemēram, – kā viņš rīkosies? Viņš mēģinās likt šķēršļus.

Līdz ar to, manuprāt, šajā priekšlikumā 7. un 8. punkta izslēgšana ir nepamatota.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Es arī pievienošos iepriekšējiem diviem runātājiem un aicināšu tos kolēģus, kas varbūt komisijā balsoja savādāk, tomēr šodien pārdomāt, jo pretējā gadījumā sanāk... Mēs visi šodien atbalstījām (nu, gandrīz visi, ir viens flangs, kurš... mani neinteresē, ko viņi atbalsta) grozījumus Sporta likumā, un, ja tagad sakām, ka mēs šo tā kā ne, tad mēs esam vienkārši divkosīgi.

Un es piefiksēšu tos balsotājus gan Sporta likumā, gan tagad un publiski to pastāstīšu vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Skaidrības un taisnības labad jāsaka, ka VDK neeksistē jau 31 gadu. Bet, nu, tas ir tā – starp citu. Šinī gadījumā tā diskusija bija ne ap to – likt šāda veida ierobežojumus vai nelikt šāda veida ierobežojumus. Bet, paskatoties uz citiem normatīvajiem aktiem, izņemot vēlēšanu likumus, kur šīs normas ir skaidri un gaiši formulētas tieši tā, kā tikko par to runāja kolēģi... Vēlēšanu likumos, kad ir runa par ierēdņiem (izpilddirektors tomēr ir ierēdnis), šo normu regulē ne tikai vēlēšanu likumi, bet arī Darba likums, kur šāda veida normas nav paredzētas.

Šinī gadījumā es negribu apstrīdēt nepieciešamību formulēt šāda veida prasības, bet es ļoti lūdzu neaizrauties ar to, jo cilvēka reputācija atkarīga ne tikai no tā, vai viņš kādreiz bija sadarbojies vai nebija sadarbojies... Starp citu, ja jūs paskatīsieties čekas maisu sastāvdaļas, tur bija ļoti daudz interesantu personu.

Tāpēc es domāju, ka šis jautājums... nu, diskutēt par to var, bet tas nav tāds jautājums, par kuru vajadzētu lauzt šķēpus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates (Starpsaucieni.)... Īsa replika, ja? Labi.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Kolēģi, es nevarēju atturēties no īsas replikas. Man tomēr jāatgādina vēl viens gadījums, kur bija identiski priekšlikumi iesniegti, un tas bija likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā". Tur diemžēl bija tā, ka mēs šādiem cilvēkiem atļāvām palikt amatos, un tur bija identisks priekšlikums, ko likumprojektā "Grozījumi Augstskolu likumā" bijām iesnieguši es un Anita Muižniece. Ja es nemaldos, visa komisija, izņemot mūs divus, noraidīja šādu ierobežojumu. Iznāk, ka mēs sportā šiem cilvēkiem negribam ļaut rīkoties ar lieliem līdzekļiem, bet tur, kur ir vēl lielāki līdzekļi, – augstskolās, pašvaldību vadībā – tur, jā, droši ejiet un strādājiet, un ņemieties, un visu, visu, visu dariet.

Aicinu, tomēr ievērojot konsekvenci, gan šajā likumprojektā šādus cilvēkus nepielaist pie teikšanas, gan arī visos pārējos turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Kolēģi, konkrētais priekšlikums, komisijas priekšlikums, tapa pēc diskusijām, ko ierosināja un ieteica Juridiskais birojs. Un daži no argumentiem bija – vai, topot jaunam likumam pēc 30 gadiem, šādas normas vēl būtu jāieraksta likumā. Otrs arguments – kā pašvaldības komisija var izvērtēt un noteikt, vai kandidātam ir šāda atbilstība. Līdz ar to 88. – komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds Andrejam Klementjevam rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies 30 deputāti: Valērijs Agešins, Krista Baumane, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Krišjānis Feldmans, Aldis Gobzems, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Krišāns, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Juris Pūce, Juris Rancāns, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ilga Šuplinska, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda... redzu, paldies, jā... Vita Anda Tērauda, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Inese Voika, Jānis Vucāns, Evita Zālīte-Grosa.

Paldies. (Starpsauciens.) Es redzu, jā, viss kārtībā.

Agešins ir... paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – šā gada 7. aprīļa sēdes darba kārtības izskatīšana.

Likumprojekts "Pašvaldību likums".

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga. 89. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka izpilddirektora amata kandidātam jābūt arī darba pieredzei vadošā amatā, ņemot vērā, ka šāda rakstura kritērijus pašvaldība var iekļaut konkursa nolikumā un šobrīd nav definēts, kuri amati tiek noteikti kā vadošie amati. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 90. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt normu, kas nosaka, cik ilgi izpilddirektors pēc pilnvaru termiņa beigām turpina pildīt pienākumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 91. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz ierobežot termiņu, cik ilgi izpilddirektors pēc pilnvaru termiņa beigām var pildīt pienākumus, ņemot vērā, ka 17. pantā jau ir noregulēta šī kārtība. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 92. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina ar atsauci uz jau iepriekš atbalstīto normu, kādā veidā tiek iecelts izpilddirektora pienākumu izpildītājs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 93. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka uz izpilddirektora vietnieka amatu arī tiek organizēts atklāts konkurss, papildinot ar jauniem kritērijiem. Ņemot vērā, ka likumprojekts jau paredz uz visiem amatiem rīkot atklātu konkursu, šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 94. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Piedāvā izslēgt normu par nepieciešamību domei balsot par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 96. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums, kas saistīts ar jau iepriekš atbalstītajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 97. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē normu par pašvaldības iekšējās kontroles sistēmu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 98. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 98. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu par pašvaldības iekšējās kontroles sistēmas izveides organizēšanu, uzraudzību un pilnveidi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 99. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz tiesības un pienākumu izpilddirektoram sniegt pārskatu par savu darbību. Kārtību, kā tas tiek darīts, nosaka pašvaldības nolikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 100. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu "Pakalpojumu pieejamība novada pašvaldībā". Izdiskutējot un izskatot likumprojekta 23. pantu, komisija neatbalstīja 100. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. 100. neatbalstīja, deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 101. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz izteikt 23. pantu citā redakcijā – "Novada pašvaldības pārvalde un pakalpojumi". Strādājot darba grupai, ir izveidots jauns... 105. – komisijas priekšlikums, līdz ar to ministra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 102. – deputāta Pūces priekšlikums. Arī paredz izteikt 23. pantu citā redakcijā, mainot arī nosaukumu – "Novada teritoriālo vienību pārvalde".

Uz šī priekšlikuma pamata tika izveidots 105. – komisijas priekšlikums, tāpēc 102. – deputāta Pūces priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 105. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 103. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts un iekļauts 105. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 104. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Atbalstīts, iekļauts 105. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 105. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, kā tiek veidota un darbojas novada teritoriālā pārvalde. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 106. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – par valstspilsētas pašvaldības darba organizācijas īpatnībām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 107. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, bet šoreiz – par valstspilsētas pārvaldes īpatnībām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 108. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – "Valstspilsētas pašvaldības funkcijas". Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts jau izskatītajā 48. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 109. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Izslēdz 24. panta trešo daļu, jo tiek veidots jauns pants, kurš regulē, kas var izdot administratīvos aktus un kā tos var pārsūdzēt. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 110. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina ar jaunu pantu – "Pašvaldības administratīvie akti". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 111. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Sašaurina – paredz, ka dome nodrošina sēdes audiovizuālu tiešraidi tikai tad, ja tas paredzēts domes reglamentā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 112. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz vēl vienu variantu, kā izteikt panta trešās daļas otro teikumu, pasakot, ka dome var, nevis tai ir pienākums nodrošināt sēdes tiešraidi. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 113. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 114. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt norādi, ka informācija par domes sēdi tiek izlikta apmeklētājiem pieejamā vietā. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 115. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 115. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 116. – atbildīgās komisijas priekšlikums, ko rosināja domnīca "Providus". Veicina atklātību – nosaka, ka pirms domes sēdes jānodrošina lēmumu projektu publiska pieejamība. Un nosaka, kādos gadījumos to var nedarīt. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 117. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 118. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka ārkārtas sēdes var sasaukt administratīvās teritorijas iedzīvotāju padome. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 119. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pantu, kurš runā par situācijām, kad domes sēdes var notikt attālināti, paredzot, ka šāda kārtība tiek noteikta domes nolikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 120. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 121. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 122. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka domes lēmumu projektus var iesniegt ne tikai iedzīvotāju padome, bet arī līdzvērtīga konsultatīvā padome. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 123. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka pašvaldības nolikumā noteikto domes lēmuma projekta virzības kārtību var neievērot attiecībā uz politisko lēmumu projektiem. Ņemot vērā, ka nākamajā priekšlikumā – komisijas priekšlikumā – ir nosaukts, kādi var būt politiskie lēmumi, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 124. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minēto, tātad – kādi var būt domes lēmumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 125. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Noteic, ka dome nav tiesīga grozīt lēmuma projektu, ja to iesniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai Ministru kabinets, bet to var grozīt tikai iesniedzējs. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 126. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 126. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē minēto normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 127. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā iespēju arī neveikt audiovizuālu ierakstu, ja tas ir noteikts pašvaldības reglamentā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 128. – deputāta Dolgopolova priekšlikums. Paredz papildināt: pēc deputāta pieprasījuma domes sēdes protokolā ieraksta deputāta izteikto viedokli vai balsošanas motīvu kopsavilkumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 129. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka deputātam līdz domes sēdes beigām ir tiesības rakstveidā iesniegt savu viedokli par izskatāmo jautājumu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja, saglabājot pirmā lasījuma redakciju, kura paredz, ka deputāts savu viedokli var iesniegt piecu dienu laikā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 130. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz, ka domei jāizveido vēl viena komiteja – attīstības komiteja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 131. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt nosacījumu: ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 132. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Izslēdz obligāto nosacījumu veikt komitejas sēdes audioierakstu vai audiovizuālu ierakstu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 133. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz svītrot 41. panta astoto daļu, kas paredz, ka komitejas sēžu audioieraksts vai audiovizuālais ieraksts ir publiski pieejams un protokoli tiek publicēti triju darba dienu laikā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 134. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz mainīt ārkārtas sēdes sasaukšanas termiņu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. Simt...

Sēdes vadītāja. ... trīsdesmit piektais.

I. Goldberga. 135. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 136. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 136. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 137. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pantu, kas nosaka pašvaldības lēmumu veidus, ņemot vērā, ka pašvaldības lēmumi var būt visdažādākie un tos visus nevar paredzēt likumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 138. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 139. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 140. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 46. panta trešo, ceturto un piekto daļu un... pārcelt uz likuma 25. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 141. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav balsojams... ja nekļūdos, tad nav balsojams, jo ir atbalstīts 140. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 142. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Ir idejiski identisks pirmajā lasījumā apstiprinātajai redakcijai un ietver tikai gramatiskas kļūdas labojumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 143. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 47. pantu ar jaunu daļu, paredzot, ka saistošajos noteikumos, kuri nodrošina pašvaldības autonomo funkciju izpildi... var izdot tiesiskus pienākumus uzliekošus administratīvus aktus, ciktāl tie nepieciešami saistošajos noteikumos ietverto normu īstenošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 144. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 48. pantu – par saistošajiem noteikumiem, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību. Proti, uzskaitījums tiek papildināts ar vārdu "kapsētu". Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 145. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 48. panta pirmās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 146. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē minēto punktu un nosaka, ka saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību... var tikt pieņemti saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 147. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt 48. panta pirmās daļas 4. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 148. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 4. punktu ar vārdiem "sanitārās tīrības uzturēšanu un". Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 149. – deputātu Beitneres-Le Gallas un Budriķa priekšlikums. Paredz, ka var tikt paredzēta administratīvā atbildība par nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju "apzinātu neuzturēšanu, ilglaicīgi neveicot nepieciešamos remonta un labiekārtošanas darbus". Pēc plašām debatēm tika izveidots komisijas priekšlikums, kurā daļēji tika iekļauts šis deputātu priekšlikums. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Es negribu aizkavēt daudz jūsu uzmanību, bet gribu paskaidrot šī priekšlikuma, ko jūs jau atbalstījāt, būtību.

Es tikai atgādināšu jums... Kā to ir uzsvērusi komisijas vadītāja Goldbergas kundze, šis likumprojekts tātad tiek pārskatīts no 1994. gada... Ir pagājuši 28 gadi, ir viena paaudze izaugusi, un faktiski... ko mēs ieraugām Latvijā... un tas ir vairākās pašvaldībās...

Un šie priekšlikumi nāca no vairākiem deputātiem, vairākām frakcijām...

Mums Latvijā ir ļoti daudz sagruvušu māju. Ne tikai mūsu brīnišķīgajā pilsētā Jūrmalā... un es gribētu, lai šo komentāru klausās pašvaldībā strādājoši cilvēki... Tādi nami ir arī Liepājā, tādi ir arī Rīgā... Ir daudzas vietas, kur izskatās, ka karš ir tikko beidzies.

Un te mēs nonākam faktiski pie situācijas, kad ieraugām to, kā ir cietusi mūsu nācija, mūsu pilsoņi gan 20. gadsimta laikā, gan arī 21. gadsimtā. Lielās sociālās pārmaiņas ir satricinājušas daudzu dzimtu ekonomisko stāvokli, un viņi nav varējuši atjaunot savus īpašumus. Īpašumi daudziem ir mainījušies... Un pašvaldības netiek klāt šo īpašumu sakārtošanai. Tie traucē pilsētas ainavai. Jūrmalas pilsētai tas noteikti bija viens no šķēršļiem, kuru dēļ pilsēta nevarēja startēt konkursā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

Un tieši tāpēc es izmantoju šo tribīni.

Kā jau norādīja Goldbergas kundze, mēs par šo jautājumu atsevišķi debatējām, un par šo jautājumu iestājās un daudz runāja faktiski visu frakciju deputāti.

Mēs saprotam, ka šis ir viens no tādiem jautājumiem, ar kuriem mums, likumdevējiem, būtu bijis jātiek galā, bet, kā norādīja visi eksperti, kuri atbild gan likuma priekšā, gan arī izpildvarā... mums, protams, norādīja, ka Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātīpašumu.

Bet Satversmes 105. pants paredz arī to: "Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Lūk, šī pozīcija... Satversmes 105. pants dod iespēju pašvaldībām, un tas prasa... liek pašvaldībām ļoti iespringt un, izmantojot visu juridisko nodaļu resursu, izmantot iespēju likumiskā ceļā, vienojoties ar īpašniekiem... panākot taisnīgu atlīdzību, vienošanos... ir iespēja pašvaldībām šos īpašumus likumīgā kārtā pārņemt.

Un tas ir vienīgais veids... vienīgais, ko šobrīd mēs, likumdevēji, varējām izdarīt, lai pavirzītos vienu soli uz priekšu, sakārtotu Latvijas ainavu, lai Latvija iegūtu sakārtotāku izskatu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai tiek lūgts balsojums par šo priekšlikumu?

D. Beitnere-Le Galla. Nē.

Sēdes vadītāja. Tātad balsojums netiek lūgts.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Kā jau minēju, priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 150. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē... 48. panta pirmās daļas 7. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 151. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka administratīvo atbildību var noteikt arī "par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 152. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 153. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 146. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 154. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 150. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 155. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par mājdzīvnieku uzturēšanu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 156. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tapis pēc Tirdzniecības un rūpniecības kameras ierosinājuma. Paredz, ka, izstrādājot saistošos noteikumus, pievienotajā paskaidrojuma rakstā par sākotnējās ietekmes izvērtējumu jāvērtē ne tikai sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, bet arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci, iekļaujot informāciju par aktuālo situāciju, prognozēm tirgū un atbilstību brīvai un godīgai konkurencei. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Paldies jums, Goldbergas kundze, par to, ka diezgan precīzi izstāstījāt par šo priekšlikumu.

Bet, manā ieskatā... Es šo priekšlikumu neatbalstīšu un aicinu kolēģus to neatbalstīt. Manā ieskatā, šobrīd tas nebūtu diez ko lietderīgi – sabiedrībai nodot tādus jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrību pārvaldību... nodot tos šādai publiskai apspriešanai. Vai mēs panāksim vēlamo rezultātu, vērtējot tos tik detalizēti?

Jāsaprot, ka jau šobrīd ir virkne pieņemtu lēmumu... Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas uzliek pašvaldībām un jebkurai publiskai personai, tai skaitā arī valstij, pienākumu veikt šādas analīzes. Šobrīd vesela virkne uzņēmumu, konsultantu un visi, kam nav slinkums, ja tā varētu teikt, strādā, lai izpildītu likumā noteiktās normas par to, lai pārbaudītu, vai SIA "X" drīkst vispār turpmāk pastāvēt, vai SIA "Y" arī drīkst pastāvēt, kādi ir viņu stratēģiskie mērķi un tā tālāk. Un tie ir simtiem uzņēmumu. Es nekļūdītos, ja es teiktu – pat tūkstošiem uzņēmumu, kur mēs it kā ar vienu tādu vienkāršu ierakstu par to, ka reizi piecos gados ir jāpārvērtē šī dalība, uzliekam par pienākumu...

Jūs noteikti esat redzējuši... sekojat līdzi valdības darba kārtībai... ka valdības darba kārtībā ik pa laikam parādās jautājums... Nu, paņemsim, piemēram, tādu diskutablāko – "Latvijas Loto". "Latvijas Loto"... dalība... Vispār – vai mums tāds uzņēmums kā tāds vajadzīgs, lai viņiem, pieņemsim, būtu jāiesaistās totalizatoros? Vai viņiem būtu jāveido šis... "SuperBingo" jāorganizē?

Un tas ir jautājums, kas... ar likumu noteica, ka reizi piecos gados tas ir jāpārvērtē. Un tad valdībā notiek tālākās diskusijas. Tāds pats lēmums jau šobrīd ir pieņemts attiecībā uz kapitālsabiedrībām arī pašvaldībās. Tās ne ar ko neatšķiras. Un reizi piecos gados, ja... Iedomājieties, cik Rīgā ir kapitālsabiedrības – nu, pārdesmit tur būs, ja ne vēl vairāk. Tāpat ikvienā pašvaldībā...

Un tad tiek algoti konsultanti, tiek algoti advokātu biroji, tiek algoti... tiek taisīti iepirkumi... Tie vienkārši masveidā šobrīd notiek, jo šobrīd ir šis termiņš pienācis. Un visi vienkārši ņemas ar to, ka SIA... vai tam būt vai nebūt. Un tad tiek pieņemti lēmumi, notiek šis izvērtējums, birokrātiskais cirks, kura rezultātā, visticamāk, šie uzņēmumi paliks tur, kur tie ir; varbūt viens vai divi uzņēmumi kaut kur izmainīsies.

Ar šo priekšlikumu mēs šo labo gribu tā kā vēl vairāk paplašinām... un mēģinām vēl vairāk taisīt birokrātiju. Jautājums – vajag vai nevajag siltuma uzņēmumu vai kapu saimniecību, vai komunālo pārvaldi. Tas, ka to nodos saistošo noteikumu kārtībā kādai... nu, vēl papildus veikt kaut kādu analīzi, jau nemainīs lēmumu pieņemšanas būtību. Manuprāt, tā analīze jau šobrīd ir pietiekamā apmērā, un nebūtu lietderīgi to vēl paplašināt. Mēs varam... pašvaldībām sanāk, ka mēs ar šo jautājumu vēl paplašinām...

Es aicinātu šādu jautājumu neatbalstīt un komisijā turpināt darbu pie tā, lai mēs kaut kādā veidā samērotu sabiedrības intereses par atklātību un caurskatāmību ar realitāti, jo realitāte ir tāda, ka par šīm lietām ir jāmaksā. Viena uzņēmuma izvērtējums maksā... reāli tie ir 10–20 tūkstoši eiro, kas tiek samaksāti.

Ārpakalpojumā to nedara institūciju pārstāvji. Arī valsts pusē, ja mēs runājam par virkni valsts lielo uzņēmumu... un lielu vai mazu, arī tur, ja iedziļināsies sīkāk, tās summas, ko maksā par šiem izvērtējumiem, ir ārkārtīgi lielas.

Nu, varam ņemt par piemēru jebkādus... visus pēc kārtas... par visiem... kāds tos izvērtējumus veic – vai tās kādas auditoru kompānijas, vai tie ir kaut kādi konsultanti. Tiek tērēta, es gribētu teikt – dedzināta, nauda nevietā, manuprāt.

Tāpēc es aicinu paskatīties uz šiem jautājumiem arī no tāda skatpunkta. Es saprotu uzņēmēju organizāciju vēlmi panākt to, lai šie uzņēmumi nebūtu... vai lai ietu to vietā darboties un pelnītu naudu... Un tad dažādu veidu šādas lietas tiek iespēlētas.

Bet sabiedrība ir tā, kas par to visu pēc tam maksā. Vai mēs panākam to vēlamo rezultātu? Nu, diez vai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. 156. – komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 11, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.

I. Goldberga. 157. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 49. panta pirmo daļu ar jauno punktu ar līdzīgu saturu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 156. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 158. – deputāta Pūces priekšlikums. Arī paredz papildināt 49. panta pirmo daļu ar jaunu punktu ar līdzīgu saturu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 156. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 159. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izņēmumu saistošo noteikumu izstrādes kārtības piemērošanā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 160. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izņēmumus saistošo noteikumu izstrādes kārtības piemērošanā. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 161. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt pantu par saistošo noteikumu izsludināšanu un spēkā stāšanos... arī izteikt citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 162. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt panta par saistošo noteikumu izsludināšanu un spēkā stāšanos pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 163. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz 50. panta ceturto daļu izteikt citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 164. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Runā par to, ka pašvaldības nolikumā nosaka arī iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē. Daļēji atbalstīts un iekļauts 165. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 165. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka – pašvaldības nolikumā jānosaka kārtība, kādā iedzīvotāji var piedalīties domes un tās komiteju sēdēs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 166. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 53. pantu "Pašvaldības administratīvie akti". Daļēji atbalstīts, iekļauts 110. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 167. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 53. pantu "Iedzīvotāju līdzdalības tiesības pašvaldībā". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 168. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 53. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Un tas skan: "Sabiedrības iesaistes mērķis ir sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldības darbu un šī darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 169. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Papildina 53. panta piekto daļu, nosakot: "Pašvaldība sabiedrībai sniedz patiesu un objektīvu informāciju, pēc iespējas izmantojot dažādus saziņas kanālus." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 170. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt: "Informatīvā izdevuma noformējumu un izskatu nosaka katra pašvaldība, saglabājot pašvaldības identitāti un veicinot sabiedrības lokālpiederību." Pirmā lasījuma redakcija noteica, ka informatīvā izdevuma vizuālā noformējuma prasības nosaka Ministru kabinets. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Varbūt, kolēģi, ne pārāk būtisks, bet tomēr, manuprāt, svarīgs jautājums – kādā veidā iedzīvotāji iegūst informāciju par to, kas notiek pašvaldībā.

Es pie šī priekšlikuma runāšu arī par citām tēmām, par kurām tomēr runāšu uz trešo lasījumu un aicināšu uz diskusiju komisijā.

Ja mēs skatāmies pirmajā lasījumā iesniegto redakciju – tā paredz, ka tieši valdība būs tā, kas noteiks, kāda būs vizuālā identitāte šiem pašvaldību izdevumiem. Manuprāt, šobrīd esošā prakse ir tāda, ka šie izdevumi ir ārkārtīgi dažādi. Vai tas ir slikti, ka tie ir dažādi? Manuprāt, katrā teritorijā iedzīvotājiem šo informāciju mēģina pasniegt labākajā veidā pēc tām iespējām, pēc tās izpratnes, kāda ir.

Ja mēs šobrīd šo jautājumu uzticam izveidot Ministru kabinetam, tad... es savulaik, kad nodeva administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, teicu, ka mēs mēģinām taisīt pašvaldības pēc līdzības tā kā auzu pārslas – saplacinātas, vienādas, vienādās frakcijās. Te ir tas pats – ar šiem izdevumiem. Nu nebūs tā, ka mēs ļoti veicināsim informācijas izplatību, ja nebūs mārketinga elementu un individuālas pieejas, lai padarītu izdevumu piemērotāku attiecīgajai videi.

Šeit es piedāvāju, ka tomēr katra pašvaldība pati nosaka, kāds būs vizuālais noformējums, nevis mēs ejam pēc vienota standarta. Kāpēc mums vajag spiest to vienoto standartu? Ja mums ir... mums taču nav vienota standarta ministriju mājaslapām. Veru vaļā – katra savādāka. Tam taču ir kaut kādi iemesli. Man tas nepatīk, ka katra savādāka, bet ir kaut kādi loģiski iemesli, kāpēc tas tā ir.

Attiecībā uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem – nu, tur tas pats stāsts. Bet viena situācija ir ar Rīgas pašvaldību, otra – ar Ludzas pašvaldību. Tās taču nevar salīdzināt ne pēc izmēra, ne pēc kā, viena no otras tās atšķiras ļoti būtiski. Arī tie jautājumi, kas cilvēkiem ir jāpasniedz, novadu pašvaldībā ļoti būtiski atšķiras no Pierīgas pašvaldības jautājumiem.

Un te ir tas mans priekšlikums, ka es lūdzu Saeimu šo jautājumu pārbalsot un noteikt, ka nevis Ministru kabinets nosaka vizuālo noformējumu, bet pati pašvaldība, saglabājot pašvaldības identitāti un veicinot lokālpiederību. Tas, manuprāt, ir tas galvenais mērķis.

Tā ir viena lieta attiecībā uz šo priekšlikumu, bet, ja runājam par informatīvajiem izdevumiem, es pieskaršos otrai lietai attiecībā uz Latgali. Skatos, šobrīd Latgales pašvaldību vadītājiem, tieši pierobežas pašvaldību vadītājiem, šī situācija, karš Ukrainā, tās provokācijas, kas tur ir, rada daudzus izaicinājumus. Es viņiem esmu prasījis – draugi mīļie, kā jūs informējat sabiedrību? Un viņi man atbild – nē, viņi šobrīd ir pārtraukuši to darīt, jo viņi nonāk tādās krustugunīs... Te ir jautājums, kādā valodā viņi uzrunā. Mēs paši pieņēmām to, ka šos pašvaldības informatīvos izdevumus krievu valodā vairs nedrīkst izplatīt.

Manuprāt, pēc būtības būtu vieta diskusijai. Varbūt tomēr atgriezties un pieņemt kaut kādus lēmumus par to, lai šajā gadījumā to varētu. Mēs jau varam teikt – nu, mācieties visi... mācieties visi valsts valodu. Bet tā situācija ir tāda, kāda ir. Šodien būtu jāizmanto visas iespējas, lai sabiedrību varētu informēt maksimāli efektīvi.

Attiecībā uz valodas jautājumu – tieši tas ir bijis iemesls, kāpēc virkne pašvaldību ir pārtraukusi izdot šos informatīvos izdevumus. Tieši tā iemesla dēļ. Viņi saka: ja nevar abās divās, tad viņi nedara nevienā valodā, un viss, jo, ja izdevumu laidīs tikai vienā, viņiem uzreiz būs, tā teikt, sabiedrības šķelšana, viņi paši nodarbosies uzreiz... Tas ir gana nopietns jautājums, ko, manuprāt, arī īpaši šajā kontekstā šodien vajadzētu vērtēt, dot tām pašvaldībām iespēju izvērtēt viņu teritorijā, kādā veidā viņi informē iedzīvotājus, tai skaitā arī maksimāli efektīvi to darot; varbūt arī valodas izvēles brīvību tomēr atstāt pašvaldībām.

Es to redzu šodien kā problēmu, lai vai cik nepopulārs būtu šis viedoklis, es to redzu kā reālu problēmu... un tieši tajās pierobežas pašvaldībās. Viņiem jau nav tās izvēles iespējas, kādu tēmu tad uztvert.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pašvaldību informatīvo ziņojumu būtība, godīgi sakot, ir jau sens diskusiju priekšmets. Te ir bijušas ļoti asas debates par to jau iepriekšējos sasaukumos, jo parādījās strīds starp vietējiem medijiem un pašvaldībām par to, kādai jābūt informācijas sistēmai, lai informētu pašvaldības iedzīvotājus par aktualitātēm, pašvaldības darbiem, dzīvi un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc, dabīgi, ļoti gribējās – un tas arī daļēji ir panākts – regulēt pašvaldību izdotos informatīvos materiālus no "A" līdz "Z". Nu, dabīgi, šeit jau, kā visās lietās, kur nav ievērotas saprāta robežas, rodas vairākas problēmas.

Tā arī parādījās šis priekšlikums, kas iestrādāts pirmajā lasījumā, ka, lūk... Priekšlikums, starp citu, diezgan jocīgs, jo šeit nav runa par saturisko pusi, šeit ir runa par vizuālo noformējumu, kas tiešām ir ne tikai gaumes lieta, bet arī pašvaldības finansiālās iespējas, jo ne katra pašvaldība kā Rīga var atļauties izlaist, teiksim, to pašu informatīvo ziņotāju vai informatīvo materiālu trijās krāsās vai piecās krāsās... vai kā garu, lielu bukletu, vai kā savādāk. Šeit ir runa par to, ka, nosakot šāda veida vizuālā noformējuma standartus, mēs ne tikai ierobežojam pašvaldību rīcības spēju, bet arī uzliekam papildu pienākumus, jo, teiksim, ja pašvaldība nevēlas, grib darīt kaut ko vienkāršāku, prastāku, bet standarts liek darīt tā un tā, – vai tas ir loģiski, vai tas ir pareizi?

Tāpēc man šķiet, ka šis priekšlikums, neapšaubāmi, ir atbalstāms, jo šeit, vēlreiz pasvītroju, ir runa ne par būtību, par to, kas ir informatīvais materiāls, bet par vizuālo noformējumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Goldberga. 170. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 171. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 172. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt visā 55. panta tekstā vārdus "konsultatīvās padomes, komisijas vai darba grupas" ar vārdiem "konsultatīvās padomes vai komisijas", neregulējot un atstājot pašvaldības ziņā veidu, kā tiek organizēts darbs dažādās darba grupās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 173. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka konsultatīvajās padomēs, komisijās vai darba grupās jāiesaista arī augstākajās mācību iestādēs studējošie. Komisija, veidojot savu priekšlikumu, nolēma neierobežot un nenosaukt, kas varētu tikt iekļauts konsultatīvajās padomēs un komisijās. Līdz ar to komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 174. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka konsultatīvajās padomēs, komisijās un darba grupās jāiesaista arī komersanti, kas administratīvajā teritorijā veic saimniecisko darbību. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikuma pamatojumā... šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es savā ziņā pat atbalstu iepriekšējos kolēģu iesniegtos priekšlikumus, ka tur vispār nevajadzētu būt kaut kādiem ierobežojumiem, bet, ja reiz mums tādi ir, tad šis konkrētais priekšlikums ir par to, ka varētu iekļaut komersantus. Un tas ir ciešā sasaistē ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem, kur es runāju par pašvaldību sadarbību ar dažādu veidu komersantiem un par sadarbības veicināšanu.

Ja mēs skatāmies tos galvenos strīdus, kas ir starp pašvaldībām un privātajiem komersantiem, piemēram, veselības jomā vai apsaimniekošanas jomā, siltuma jomā, tad, manā ieskatā, šie galvenie strīdi rodas tieši no dialoga trūkuma... ļoti bieži no dialoga trūkuma, ka viena puse nesaprot otru pusi. Mums būtu jāmeklē maksimāli daudz variantu, kā varam paplašināt un uzlabot uzņēmēju un pašvaldību sadarbību.

Mums ir izcili piemēri, kur uzņēmēji tiek iesaistīti pašvaldības darbā visdažādākajos veidos: kā konsultanti, tiek veidotas uzņēmēju padomes un visādi veidojumi. Bet es piedāvātu arī pašvaldības institucionālajā līmenī noteikt: ja šajās konsultatīvajās padomēs var būt arī pašvaldības deputāti, tad tur tikpat labi varētu būt arī uzņēmēji. Tas tikai veicinātu pašvaldības un uzņēmēju dialogu, uzņēmēju savstarpējo sadarbību. Manuprāt, tas nav nekas ārkārtējs.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Kā jau minēju, nākamais – 175. – priekšlikums neierobežo...

Sēdes vadītāja. 174.

I. Goldberga. ... līdz ar to 174. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Tātad tika lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 39, atturas – nav. Nav kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: "Ir!") Reģistrējies 61 deputāts. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 175. – atbildīgās komisijas priekšlikums. (Zālē troksnis.) Precizē normu, kā pašvaldības var veidot konsultatīvās padomes un komisijas, neierobežojot sabiedrības grupu pārstāvjus, kas tajās var piedalīties. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 176. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums – izņemot darba grupas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 177. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pantu par konsultatīvajām padomēm un komisijām, nosakot prasības attiecībā uz atklātību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 178. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 55. panta ceturto daļu, kas runā par sabiedrības informēšanu par konsultatīvās padomes un komisiju norises laiku un darba kārtību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 179. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 55. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, izslēdzot no regulējuma darba grupas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 180. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Ļoti detalizēti regulē konsultatīvās padomes, komisiju un darba grupu sēžu organizēšanu. Ņemot vērā, ka atbildīgā komisija lēma šo institūciju darba organizēšanas nosacījumus un detalizētu regulējumu atstāt pašvaldību ziņā, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 181. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 182. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka gadījumā, ja nav saņemts kompetento institūciju atbalsts pašvaldības līdzdalībai kapitālsabiedrībā, par to ir jāorganizē publiskā apspriešana. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 183. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka ierosināt rīkot publisko apspriešanu var arī iedzīvotāju padomes. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 184. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 184. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu, paredzot, ka publisko apspriešanu var ierosināt arī iedzīvotāju padomes. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 185. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz, ka arī par pašvaldības budžetu, pašvaldības pakalpojumu maksu, nodokļu vai nodevu likmēm tiek rīkota publiskā apspriešana. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 186. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 187. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Ir saistīts ar turpmākajiem priekšlikumiem – no 187. līdz 193. Šis un nākamie seši priekšlikumi paredz papildināt likumprojektu ar septiņiem jauniem pantiem, kas regulētu pašvaldību referendumus. Ņemot vērā, ka Saeima šā gada 17. martā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu, kas detalizēti regulē šos jautājumus – un Vietējo pašvaldību referendumu likumā ir pat 31 pants! –, nebūtu atbalstāma atsevišķu pašvaldību referendumu regulējošu pantu iekļaušana šajā likumā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. Tātad 188. – saistītais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 189. – arī deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī runā par pašvaldību referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 190. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī runā par pašvaldību referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Tiešām paldies Goldbergas kundzei – pareizi norādījāt. Laikā, kad šis likumprojekts tika gatavots, tādi pašvaldību referendumi vēl... Vietējo pašvaldību referendumu likums vēl nebija pieņemts.

Šobrīd tas ir pieņemts, bet šī konkrētā sadaļa – 190. priekšlikums – ir par pašvaldību konsultatīvajiem referendumiem, un tādas formas Vietējo pašvaldību referendumu likumā diemžēl nav. Manā ieskatā, izmantot formu kā tādu, lai pašvaldība varētu konsultatīvi vērsties pie saviem iedzīvotājiem saprotamā veidā, ir vietā.

Vai tas ir aktuāli? Manuprāt, ir aktuāli. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ja mēs paņemam, piemēram, Ķekavas novadu. Ķekavas novadā nupat bija iedzīvotāju aptauja par to, vai iedzīvotāji vēlas vai nevēlas savā novadā azartspēles. Viņi šo aptauju uztaisīja pēc saviem principiem, un tai aptaujai nebija nekāda lemjoša spēka. Tā aptauja kalpoja kā pamatojums tālāk izvirzīt citu lēmuma projektu... un pamatot arī šajā lēmuma projektā ar iedzīvotāju viedokli par to, ko viņi domā, pieņemsim, par vienīgās azartspēļu zāles slēgšanu Ķekavas novadā. Nu, tas ir reāls piemērs.

Bet kas notika pēc tam? Pēc tam valdība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā nāca un argumentēti... arī šeit, Saeimā, Pieprasījumu komisijā, argumentēti stāstīja par to, ka šī aptauja ir nekam nederīga, ka tā nepārstāv, vispār nav nekādi... nevienam nav jēgas, kā vispār šī aptauja taisīta. Nevienam nav jēgas, kādā veidā... ko tad tā īsti pārstāv, kādā veidā ir bijis šis... iedzīvotāju atlase notikusi... vai nav balsojuši dubultā. Un šādi jautājumi, kas paceļas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses... tie vismaz administratīvi teritoriālās reformas laikā bija ne vienu vien reizi... kad teica – nu, tie jau tur balsojuši dubultā, tie nemaz nav novada iedzīvotāji, kas tur nākuši.

Respektīvi, šis priekšlikums nav par pašvaldības referendumu tādā izpratnē kā Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteiktais, šis ir par konsultatīvajiem referendumiem. Es domāju, ka tas gan varētu būt šajā likumprojektā "Pašvaldību likums" kā iespēja. Un ko paredz šī iespēja? Šī iespēja paredz to, ka pašvaldība šādu iedzīvotāju aptauju gadījumā, ja viņi plāno uz šīs iedzīvotāju aptaujas pamata pēc tam pieņemt kādu citu nopietnu lēmumu, piemēram, par tām pašām azartspēlēm... ka būtu skaidri noteikts mehānisms, kā tas notiek, lai pēc tam neviens nevarētu to apšaubīt, jo šobrīd visi šie konsultatīvie referendumi pastāvīgi tiek apšaubīti. Visu laiku.

Lasiet Pieprasījumu komisijas dokumentos: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs divreiz jau šādu vēstuli ir atsūtījis – tur nebija tas, tur nebija tas, un tie vispār bija tikai seši procenti no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nekas, ka viņi tur pie 10 tūkstošiem. Bet, nē, tas neder.

Tāpēc, manuprāt, šajā likumā ir iekļaujama konsultatīvo referendumu būtība. Šeit tā ir, manuprāt, ļoti labi manā priekšlikumā aprakstīta – kāds ir process, kādā veidā tas notiktu.

Un es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šeit, cienījamie kolēģi, mēs atgriežamies pie terminoloģijas jautājumiem. Tās, par ko stāstīja Viktors Valainis, principā ir aptaujas. Seši procenti, 10 procenti, kaut 100 procenti – bet tā ir aptauja.

Ja mēs gribam, lai būtu referendums, tas pakļaujas noteiktajai darbību kārtībai un secībai, ko paredz Vietējo pašvaldību referendumu likums. Tāpēc šis ir labs priekšlikums pēc būtības, bet absolūti nepareizā un nepieņemamā vietā, jo šādu priekšlikumu vajadzētu iestrādāt Vietējo pašvaldību referendumu likumā, un tad atsauce uz to būs obligāta pašvaldībām, runājot arī par konsultatīvajiem referendumiem. Līdz ar to, sakot Vietējo pašvaldību referendumu likumā "A", jāsaka arī "B", "C" vai, ja deputāti lems, ka tas nav lietderīgi... bet tā būs specializēta saruna un pareizā vietā.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Dolgopolova kungam pilnīga taisnība, vieta ir Vietējo pašvaldību referendumu likumā, bet tajā šo pieeju par konsultatīvajiem referendumiem diemžēl koalīcija noraidīja. Un laiks, kas ir pagājis pēc tam, kad tā pieeja tika noraidīta, parāda to, ka tā tomēr ir vajadzīga, jo tieši pēc tam sākās visi šie... valdības ministru reakcija uz iedzīvotāju veiktajām aptaujām pašvaldībās. Ja Vietējo pašvaldību referendumu likumā to neizdevās iestrādāt, tad, manā ieskatā, vismaz šeit tas būtu jāiestrādā.

Tajā laikā, kad mēs par to debatējām, tas, manuprāt, bija vai nu Pūces kungs, vai Adamoviča kungs, es jau vairs to neatceros, bet es nebiju vienīgais, kas iestājās par šiem konsultatīvajiem referendumiem. Tajā laikā bija cits fons, bet šobrīd, es domāju, šajā likumā būtu tomēr īstā vieta, jo valdības rīcība ir tieši tā, kas ir parādījusi, ka vajag kaut kādu kārtību noteikt, kā iedzīvotāji leģitīmā veidā pēc tam var pašvaldību reprezentēt... iedzīvotāju aptaujas, vai vienalga, kā.

Šeit es nosaucu tos par referendumiem, varam pārsaukt par iedzīvotāju aptaujām, vienalga, kā, bet jābūt leģitīmam veidam. Šobrīd tāda diemžēl nav, visi veidi, ko izmanto pašvaldības... Pēc tam tiek pateikts, ka tas nekam neder, ka tas, tas, tas... Un vienmēr atrodas desmit iemesli, kāpēc tas neder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Debatējot par Vietējo pašvaldību referendumu likumu, arī konsultatīvā referenduma sakarā priekšlikumi bija un tika izdiskutēti. Un 190. – deputāta Valaiņa priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 191. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar konsultatīvajiem referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 192. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas saistīts ar referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 193. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas runā par pašvaldību referendumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 194. – "Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Tas paredz: "Kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgas iesniegt personas, kuras iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasniegušas 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kurām pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums [..]." Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Bašķim.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Es lasu to likumprojektu (neesmu tanī komisijā) un skatos – komisijai kaut kas ir pazudis. Latvijas Republikas pilsoņi ir pazuduši. Kas tad nu?! Un citi kolēģi arī klusē. Kā tad tā?

Tātad pēkšņi mēs konstatējam, ka mums ar politisko darbību turpmāk nodarbosies termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji, kuriem pieder nekustamie īpašumi, vai ne? Krievijas pilsoņi pašvaldībās nodarbosies ar politisko darbību, nepilsoņi nodarbosies turpmāk ar politisko darbību – tā mums tagad būs likumā rakstīts?

Es domāju, ka ar politisko darbību nodarbojas Latvijas Republikas pilsoņi, neviens cits. Jo šī darbība, kas mums ir norādīta, – kolektīvais iesniegums... Nu labi, lai tur būtu 100 vai 200 cilvēku, bet... Es domāju, ka Rīgā pietiek gan termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju, gan Krievijas pilsoņu, agresorvalsts pilsoņu, un viņi tagad pēkšņi nodarbosies...

Un SASKAŅA to stūrē iekšā! Tāda Krievijas metode – kaut sīkumiņu iestūrēt iekšā, kaut sīkumiņu, kaut ieķerties aiz āķīša, lai nākamajā brīdī jau balsstiesības dabūtu, vai ne? Paldies. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA.)

Gudra doma. Malači, SASKAŅA!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Komisijā 194. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. – frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 43, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

I. Goldberga. 195. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. (Starpsaucieni; zālē troksnis.) Tas nozīmē, ka nav balsojams šobrīd? Ja ir iepriekšējais... Paredz, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt pašvaldības pilngadīgie iedzīvotāji. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, bet nav laikam balsojams. Nav balsojams.

I. Goldberga. Nav balsojams...

Sēdes vadītāja. Nē, nav balsojams.

I. Goldberga. 196. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 59. pantu "Kolektīvā iesnieguma izskatīšana" ar jaunu – septīto daļu, kurā paredz, ka dome nosaka atbildīgo komisiju par kolektīvā iesnieguma virzību. Ņemot vērā, ka panta trešā daļa jau paredz, ka dome nosaka par iesnieguma izskatīšanu atbildīgo institūciju (tas ir plašāks termins), komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 197. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 60. pantu "Iedzīvotāju padome" citā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāju padome ir atvasināta publiskā persona, kurai ir nolikums un kura tajā noteiktajos jautājumos pašvaldības budžetā paredzētās kvotas ietvaros pieņem lēmumus, kas saistoši pašvaldības administrācijai. Ņemot vērā, ka diskusiju gaitā ir panākta vienošanās par iedzīvotāju padomes veidošanas un darbības principiem, kuri tika atbalstīti arī no iniciatora – Valsts prezidenta kancelejas – puses un atspoguļojas 205. – komisijas priekšlikumā, šis, 197., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis gan ir jau tāds mazliet nopietnāks jautājums – par šīm iedzīvotāju padomēm.

Es gribētu atgādināt Valsts prezidenta... ka Valsts prezidents, izsludinot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, to nu gan asi kritizēja. Es domāju, nav bijis neviens cits likums, kuru prezidents būtu tik asi kritizējis.

Reformas izskatīšanas gaitā bija dažādi ideāli, kurus uzturēja dažādas politiskās partijas. Ir ideāli, kas jau ir pazuduši no dienaskārtības, un tie ir tie ideāli, pie kuriem turējās Jaunā konservatīvā partija. (Starpsauciens: "Nav tādas!") Viņu gluži vienkārši nav vairs. Partijas nav, un ideālu nav. (Smiekli.) Bet bija ideāli, pie kuriem turējās Nacionālā apvienība. Un šie ir tie, kurus jūs ļoti uztvērāt, ļoti, ļoti par to runājāt, un – visu cieņu! – es arī tiem piekrītu. Un tie ir par šo nulltā līmeņa pārvaldības modeli. Nulltā līmeņa pašvaldības...

Kas nu šoreiz ir sanācis? Mēs izveidojām administratīvi teritoriālo reformu, un Attīstībai/Par! visiem solīja to, ka vieniem būs otrā līmeņa pašvaldības, citiem – nulltā līmeņa pašvaldības, un arī Valsts prezidentam solīja, ka Pašvaldību likumā to visu sakārtosim. Un Satversmes tiesai arī tika solīts...

Tiem iedzīvotājiem ir zudusi viņu saikne ar varu – to varu, kurai būtu jābūt vistuvāk. Visiem tika solīts, ka, pieņemot Pašvaldību likumu, tas viss tiks sakārtots.

Arī Valsts prezidents ne vienu vien reizi pats bija uzsvēris to, ka, viņa izpratnē, tā ir vēlēta vara. Un, ja tā ir vēlēta vara, tad tai ir jābūt gan ar finansējumu, gan ar funkcijām. Jābūt ir reālam finansējumam, jābūt ir cilvēkiem, kas par to balso, kas ievēlē. Tiem ir sava atbildība – rūpes par bērnudārzu, par vietējās kopienas kultūras dzīvi... Tā ir reāla vara, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem.

Taču šobrīd šī vara... Ir gadījumi, ka šī vara ir simt vai vairāk nekā simt kilometru attālumā no iedzīvotājiem. Šīs pašvaldības, kas mums tagad ir izveidotas... es pat varētu teikt droši – mums tagad ir izveidotas lielākās pašvaldības Eiropas Savienībā.

Cilvēki šodien sastopas ar to realitāti, ka šī vara ir tālu prom no iedzīvotāja. Iedzīvotājs nejūt šo varu; tāpat kā iedzīvotājs nejūt Saeimas klātbūtni, viņš tagad nejūt arī pašvaldības klātbūtni, jo gluži vienkārši tā ir pārāk tālu. Un, lai to novērstu, ir jādod iedzīvotājiem iespēja vēlēt varu pēc iespējas tuvāk viņiem, tuvāk mājām. Un tas ir tas, ko mēs mēģinājām panākt Pašvaldību likumā. Es iesniedzu šos priekšlikumus. Šis konkrētais ir sagatavots kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, un mēs centāmies panākt... īstenot šo ideju, ka tomēr var vēlēt varu tuvāk mājām.

Ja mēs apvienojam četras piecas pašvaldības... Paņemsim, piemēram, to pašu Tukuma novadu. Tukuma novads... visi zinām šos apmērus. Nu kāpēc nevarētu Tukuma novadā būt... Engurē... vēlēta forma, atvasināta publiska persona, varbūt ne ar to lielo budžetu, bet ar mazāku budžetu, lai viņi rūpējas par vietējo kultūras dzīvi, lai viņi rūpējas par bērnudārzu, par pašām elementārākajām lietām, kas ir nododamas viszemākajā līmenī?

Mēs varētu paņemt Francijas, Vācijas pieredzi... un vēl virknes citu valstu pieredzi, arī mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredzi, jo tur tas tā arī ir. Kāpēc mēs to neizmantojām un šo iespēju pēc būtības palaidām garām? Es pusgadu klausījos politisko partiju politiķu solījumos, ka mēs to izdarīsim. Taču tagad, kad tas ir jādara (jādara tieši šeit – Pašvaldību likumā), mēs šo iespēju diemžēl palaižam garām.

Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts kā alternatīvais risinājums, – tā ir butaforija. Tā ir butaforija, kurai nebūs jēgas. Mērķis netiks sasniegts ar to, kamēr tā nebūs vēlēta.

Ja mēs izveidojām tik lielas pašvaldības, tad mums ir jābūt gataviem arī to varu nodot tiešām pēc būtības, nevis tikai tā – ķeksīša pēc. Ņemam šos piemērus... Līvānu un vēl... Es zinu, kā tie piemēri ir tapuši.

Nu beidziet! Tas nebūs tas, ko cer sagaidīt šie cilvēki... varbūt ne tas, ko gaida cilvēki, bet tas, kāda iespēja viņiem būtu jādod. Diemžēl šī iespēja... jūs to esat palaiduši garām, un nākamajai Saeimai tas būs jālabo.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nepieļaut šo, manuprāt, nepārdomāto kārtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Vienā lietā, neapšaubāmi, var piekrist tam, ko teica Viktors Valainis, – ka iedzīvotāju padomes bez noteiktām funkcijām, tādas, kas apspriež visu, lemj par visu un saucas "konsultatīvās", – tā ir butaforija. Tā ir tiešām butaforija, kas varbūt radīs labu sajūtu likumprojekta autoriem no attiecīgās ministrijas, varbūt kādam vēl, bet principā jēgas no tā nav, jo intereses ir vienmēr konkrētas.

Jūrmalā eksistē tāda biedrība, kura saucas, ja es pareizi atceros, "Jūrmalas attīstības biedrība". (Tā laikam, Dagmāra?) Viņi nodarbojas ar ļoti daudziem jautājumiem, bet pamatā ir Jūrmalas attīstības problēmas; ļoti konkrēti nodarbojas, ļoti konkrēti skata attīstības plānu projektus, attīstības projektus kā tādus. Un tas ir tiešām lietderīgi.

Kāpēc nevarēja izvēlēties vienkāršāku variantu, kas palīdzētu reģistrēties pašvaldībā jebkurai nevalstiskajai sabiedriskajai organizācijai, kurai ir interese par konkrētās pašvaldības konkrētā darbības veida rezultātiem? Tas arī būtu viens no risinājumiem, kas aktivizētu cilvēku iniciatīvu, bet ne ierēdņu iniciatīvu. Tāda forma pat netika skatīta. Varbūt pienāks laiks, kad mēs arī sāksim to darīt, jo velobraucēju klubs arī var konkrēti konsultēt, kā attīstīt pašvaldībā satiksmes jautājumus un tā tālāk, un tā joprojām.

Kāpēc es saku, ka šis jautājums ir svarīgs? Tas, neapšaubāmi, ir svarīgs, jo bez aktīvas iedzīvotāju līdzdarbības ļoti grūti strādāt jebkurā pašvaldībā. Ticiet man, es to esmu izgājis – šo skolu.

Bet otra lieta – šis priekšlikums diemžēl nav atkal īstajā vietā, jo iepriekšējais mehānisms... nav parādījies šinī likumā... Tāpēc pie tā noteikti būtu jāatgriežas, ja mēs izvēlēsimies nākotnē – ceru, ka tuvākajā nākotnē, – citu mehānismu.

Un viena replika, reflektējot uz apvainojumiem frakcijai SASKAŅA par, lūk, mēģinājumu iestrādāt... par knifiem... iestrādāt kaut kādus uzlabojumus priekš Latvijā dzīvojošajiem Latvijas ienaidniekiem, Latvijas idiotiem un tā tālāk, un tā joprojām. Man liekas, ka tomēr vajadzētu domāt, ka Latvijā absolūtais iedzīvotāju vairākums ir lojāli, normāli, saprotoši cilvēki. Diemžēl viņi nav Jaunajā konservatīvajā partijā un diez vai arī būs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ziniet, es arī... Man bija tāda cerība, ka varbūt vēl kāds – bez Dolgopolova kunga – pieteiksies šajās debatēs un tiešām pēc būtības varēsim parunāt, bet vēl būs priekšlikumi, pie kā to darīt.

Šajā likumprojektā šis, manuprāt, ir vienīgais priekšlikums, kas šo Valsts prezidenta iniciatīvu par to, ka vajadzētu būt vēlētām nulltā līmeņa pašvaldībām, kaut kā mēģina iedzīvināt.

Ar Saeimas deputātiem Administratīvi teritoriālās reformas komisijā tika uzspēlēts, tā teikt, politiskais futbols, stāstot, ka to šeit nevar, te mēs to nedarām, izejam cauri... veicam šo reformu un tad to sakārtosim topošajā Pašvaldību likumā.

Un uz to, ja tā var teikt, uzķērās arī Valsts prezidents. Tagad man skumīgi, ka Valsts prezidents piekrita šim politiskajam kompromisam, kas ir atspoguļots 205. priekšlikumā, kas pēc būtības visas tās labās domas vienkārši noairē.

Ja mēs tiešām gribējām, lai tas tā būtu – pēc būtības nodot varu tuvāk cilvēkiem –, tad mums bija jāparedz tam konkrēts finansējuma apjoms, jāparedz konkrētas pilnvaras un brīva rīcība, un šai lielajai pašvaldības teritorijai tas būtu jāakceptē.

Vai mēs ņemam Bauskas novadu, kurā šobrīd ir Rundāle un Vecumnieki iekšā, vai jebkuru citu no šiem lielajiem novadiem... Jūs taču paši saprotat to, ka tomēr tie centri... Tukuma novadā Kandavas novads iekšā... Tās ir tomēr individuālas teritorijas. Nu bija jābūt risinājumam, kādā veidā šajās teritorijās cilvēkiem strādāt.

Tās problēmas nāks ārā, un pie tām būs jāatgriežas. Diemžēl tas būs jādara jau nākamajai Saeimai.

Man tiešām žēl, ka šī politiskā griba pazuda šī likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Komisijā 197. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 198. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Paredz izteikt 60. panta pirmo daļu citā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 199. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz šo pantu izteikt citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 200. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz izteikt šī panta pirmās daļas pēdējo teikumu jaunā redakcijā, nosakot, ka padomi var neveidot novada administratīvajā centrā un valstspilsētā. Komisija ir atbalstījusi citu pieeju, kas atspoguļojas 205. priekšlikumā, tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 201. – deputātes Indriksones priekšlikums. Piedāvā ievēlēt padomi teritoriālā iedalījuma vienībā, kur deklarēto iedzīvotāju skaits pārsniedz tūkstoti. Komisija nolēma neierobežot nepieciešamo iedzīvotāju skaitu, lai varētu ievēlēt padomi, tāpēc komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 202. – deputātu Šteina, Voikas un Baumanes priekšlikums. Piedāvā likumā noteikt padomes pilnvaru termiņu. Komisija diskutējot nolēma to nenoteikt likumā, bet... nosakot, ka dome, izdodot padomes nolikumu, nosaka arī tās darbības termiņu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 203. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 60. pantu citā redakcijā, nosakot, ka padomi var ievēlēt pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 205. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 204. – deputāta Pūces priekšlikums. Paredz izteikt 60. pantu citā redakcijā, nosakot, ka padomes var izveidot, bet izveidošanas kārtību, padomes sastāvu, darba organizāciju un kompetenci nosaka dome, izdodot nolikumu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 205. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 205. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 60. pantu citā redakcijā, paredzot, ka pašvaldības var izveidot konsultatīvas institūcijas – iedzīvotāju padomes – un ka par iedzīvotāju padomes locekli var būt persona, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu, ir Eiropas Savienības pilsonis un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā. Par padomes locekli nevar būt domes deputāts, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks. Dome izdod padomes nolikumu, kurā nosaka visus ar padomes darbu saistītos jautājumus. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šī nu ir tā butaforija, par kuru es runāju. Tā ir butaforija tam, kā vajadzēja būt.

Mums ir lielākās pašvaldības Eiropas Savienībā. Varbūt es kļūdos, bet es domāju, ka pilnīgi noteikti tas tā ir – mums ir lielākās pašvaldības Eiropas Savienībā. Un, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību novados, pagastos, novadu daļās, kur no novada centra līdz nomalei ir simt un vairāk kilometru, mēs ieliekam instrumentu, ko pašvaldība var veidot (var veidot un var arī neveidot), nenosakām ne finansējuma apjomu, ne ko citu. Mēs nosakām brīvprātīgu rīcību pašvaldības teritorijā – jautājumā par to, kādā veidā darbosies šī iespējamā padome.

Kolēģi! Manuprāt, šī ir liela butaforija, un ir žēl, ka Valsts prezidents atkāpās no saviem principiem un piekrita šādas butaforijas izveidei. Mēs sastapsimies ar daudzām problēmām.

Un pašvaldības – būs gan starp tām atsevišķi izņēmumi – veidos šīs padomes. Nav šaubu – šādas padomes būs, bet tās neizpildīs to funkciju, ko no nulltā līmeņa pašvaldībām mēs būtu sagaidījuši.

Ja, piemēram, Kandavā būtu nulltā līmeņa pašvaldība... ja Kandavas novads... Nu, visi zina, kāds ir Kandavas novads; tas ir pašpietiekams novads. Tur varētu vietējai kopienai mierīgi uzticēt rūpēties par bērnudārzu, par kādām elementārām lietām, tādām kā ielu remonti... kur līniju uzvilkt... kultūras jomas pasākumi – to visu taču varēja darīt. Kāpēc mēs izlaidām ārā... šo iespēju? Tā vietā mums ir norma, kas paredz to, ka var veidot. Ja grib, tad var veidot.

Pašvaldībām pietiek šobrīd... šiem novadiem... Ar šādu pieeju visa ekonomika koncentrēsies novadu centros, un neviena pašvaldība nespēs tam pretoties, ja mēs no valsts puses nenoteiksim veidu, kādā nodrošināt vienmērīgu teritorijas attīstību.

Nulltā līmeņa pašvaldības bija tas veids, kā nodrošināt vienmērīgu teritorijas attīstību, lai ne tikai centrā... lai Dobele domātu arī par to, kā Tērvete, Auce attīstīsies tālāk; lai arī šīs tālākās teritorijas tiktu attīstītas.

Ekonomiskie izaicinājumi, kas ir ikvienai pašvaldībai, liegs to iespēju. Tās nespēs pašas saviem spēkiem pieņemt šos lēmumus, tās būs spiestas ekonomisko kapacitāti koncentrēt centrā.

Tāpēc jau ir Saeima arī vajadzīga, lai noteiktu no augšas šīs vadlīnijas, bet tas diemžēl netiek darīts.

Paldies kolēģiem, kas ir gatavi iesaistīties šajā diskusijā. Labprāt ar jums debatētu, bet, manā ieskatā, šī iespēja... nav tas, ko mums vajadzēja darīt. Mums vajadzēja noteikt – obligāti un vēlēti... Tas ir tas, ko vajadzēja, lai pilnveidotu šo administratīvi teritoriālo reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Kolēģi! Divas lietas.

Par to starptautisko pieredzi. Es nebraucu polittūrisma ceļojumā, bet gan braucu pārbaudīt praktiskās dzīves lietas.

Ziniet, tur nav tā kā Latvijā, kur... Latvijā visur ir padomes tikai – saliek padomēs, jo tās tādas siltās vietas, lai pēc tam var ar tām smalkajām mašīnām braukt uz Saeimu... Bet tur ir tā, ka... es jums pastāstīšu, kā ir... ka parasti pašvaldībā saimnieks vienkārši ir, nu, tāds vīrs, kurš vienlaikus ir arī, piemēram, hokeja treneris vai futbola treneris, kas pazīst visus, kuri tur dzīvo. Kaut kāds šāds cilvēks, nevis padomes. Jo padomes ir domātas tikai tam, lai, kā saka, iekasētu naudu BMW un visādām citādām lietām.

Starp citu, par BMW runājot – es gribētu atvainoties diviem cilvēkiem šodien. Viens no tiem ir Sandis Riekstiņš. Viņš pārtraukumā teica, ka brauc ar vecu hlamu, nevis jaunu BMW. Es ļoti atvainojos, Sandi Riekstiņ, par to, ka es nenovērtēju jūsu automašīnu pietiekami cienīgi. Tas ir numur viens.

Un numur divi. Es gribētu atvainoties arī "prievīšu" partijas pārstāvim Kola kungam, kura vecāki, tāpat kā es, savus bērnus aizsūtīja uz Spāniju... arī regulāri. Visiem tas ir zināms. Dzīvo Spānijā, starp citu, ja? Pelna šeit, bet arī šad un tad dzīvo tur.

Tā ir tā divkosība – Nacionālās apvienības un... "prievīšu" divkosība...

Sēdes vadītāja. Es tā kā aicinātu jūs par tēmu runāt, lūdzu!

A. Gobzems. Bet es gribu atvainoties. Ja es kaut kur saku ne taisnību, tad es par to atvainojos. Saku – nu piedodiet (Starpsaucieni.), Kola kungs.

Tas ir tas...

Sēdes vadītāja. Tas ir jauki, ka jūs atvainojaties, bet, lūdzu, šajās debatēs atgriezieties pie tēmas.

A. Gobzems. Tas ir tas, ko es gribu pateikt.

Un jābeidz tā divkosība. Jābeidz divkosība!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Starpsaucieni.)

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Par 205. priekšlikumu. Šis ir komisijas priekšlikums, kurš, protams, nav ideāls... un varbūt tieši tāpēc, ka šī ir jauna iecere un jauns redzējums, kā pašvaldībām veidot šīs iedzīvotāju padomes.

Es saprotu, ka darba grupa bija čakli, ilgi un daudz strādājusi un komisija – arī. Ja paskatāmies, cik mēnešu un cik daudz sēžu komisija veltījusi šim likumprojektam, varētu teikt tā: šobrīd tas ir labākais iespējamais piedāvājums.

Lai gan no tās ieceres, kura bija sākumā, ir palicis šajā likumprojektā ļoti maz, tas dod pašvaldībām iespēju darīt to – pierādīt, ka tās novērtē iedzīvotājus un grib ar viņiem sadarboties.

Es esmu ļoti pārsteigta, ka Valaiņa kungs šajā ziņā neuzticas pašvaldībām, lai gan parasti vienmēr tiek uzsvērts, ka pašvaldības pašas zina, pašas dara un maz ir tādu jautājumu, kuros mums būtu tām varbūt jānosaka, ko obligāti darīt. Bet, protams, arī man ir vilšanās, ka tekstā ir vārdi "var izveidot", jo tas norāda, ka liela daļa pašvaldību to var arī nedarīt.

Galvenā diskusija bija par jautājumu, vai izdosies to izdarīt, jo var būt gadījumi, ka pagastā nav cilvēku, kuri gribētu šajā padomē darboties, vai ka neizdodas sanākt pietiekoši daudziem iedzīvotājiem, lai ievēlētu šo padomi. Taču, manuprāt, katrai pašvaldībai noteikti ir jāpamēģina to izdarīt.

Tāpēc es domāju, ka redakciju mēs uz trešo lasījumu vēl varētu izdiskutēt – vai vārdi "var izveidot" nebūtu jāaizstāj ar vārdu "jāveido". Tā ir būtiska atšķirība.

Pūces kungam viens no iebildumiem bija – ko darīsim, ja neizdosies? Nu piespiedu kārtā jau nevienu tajā padomē neiesēdinās. Es piekrītu. Bet to, ka katrai pašvaldībai obligāti būtu jābūt uzdevumam to mēģināt izdarīt un noorganizēt tiešās vēlēšanas iedzīvotāju padomei, – to gan, es domāju, mēs nedrīkstētu palaist garām. Šādi risinājumi ir jāieliek likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Indriksones kundze, par iesaisti šajās debatēs, bet es jums vēlreiz mēģināšu paskaidrot, ko es ar to biju domājis.

Tas novada lielums... šobrīd tas, piekritīsiet, ir ļoti liels, un tie ekonomiskie izaicinājumi ikvienā pašvaldībā arī ir ļoti lieli, un pašai pašvaldībai pieņemt lēmumu par to, ka viņiem būs šīs novadu padomes... vienalga, kā mēs tās nosauksim... Viņiem tas būs ārkārtīgi grūti pieņemams lēmums, un, visticamāk, viņi to nepieņems. Un tur nav, ko pārmest, – ja viņiem ir finanšu resursu trūkums, viņiem vienkārši būs grūti iet uz šādu lēmumu. Un tas ir šo lielo novadu lielākais mīnuss – tas, ka šī vara ir pārāk tālu.

Ideālā gadījumā... Būtu bijis perfekti, ja mēs būtu panākuši to, ka paši iedzīvotāji ievēlē šīs padomes un ka viņiem ir konkrēti resursi, un ka mēs centralizēti nosakām šos noteikumus, visi kopā nosakām, kas viņiem būs, kādas... Un tas ir jautājums par funkciju pārdali.

Manā ieskatā, vajadzēja izdarīt funkciju pārdali – pateikt, ka nulltā līmeņa pašvaldībām ir... viens, divi, trīs, četri... piecas elementārās funkcijas, no kurām dažas ir īpaši svarīgas, tādas, kas tieši veido šo pašvaldību, veido piederību šai vietai. Lokālpatriotisms. Visas šīs lietas – kultūra, primārā izglītība – tās ir tās lietas, ko varēja nodot šīm teritorijām, lai tas viss būtu iedzīvotājiem tuvāk. Šobrīd mēs šo iespēju diemžēl straujiem soļiem palaižam garām.

Pašām pašvaldībām... Tieši finansiālo, ekonomisko, sociālekonomisko apstākļu dēļ tās to nespēs pieņemt. Un tie, kas pieņems tad šīs funkcijas, kas tur tiks nodotas... Mēs paši pēc tam redzēsim – tie būs varbūt forši PR stāsti, bet tas nebūs pēc būtības tas, ko vajadzēja. Tas būs uz papīra, bet ne pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. 205. – atbildīgās komisijas priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – nav, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Goldberga. 206. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar apstiprināto 205. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 207. – frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Saistīts ar 205. priekšlikumu. Un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tā, vienu mirkli... Jā, priekšlikums nav balsojams.

I. Goldberga. 208. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Vienu mirkli! Konsultēsimies ar Juridisko biroju. (Pauze. Starpsaucieni.)

Labi, tātad situācija ir šāda: priekšlikums ir atbalstīts, bet balsojams nav. Taisnība visiem.

Godātie kolēģi! Deputāti Aldis Adamovičs, Uldis Augulis, Valērijs Agešins, Andris Skride un Sandis Riekstiņš lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 5. maija pulksten 9.00. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par ierosinājumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 5. maija pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – nav. Tātad esam nolēmuši, ka izsludinām pārtraukumu līdz šā gada 5. maija pulksten 9.00.

Paldies Goldbergas kundzei par saturīgo ziņojumu un darbu, ko veica komisijas vārdā.

Par šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par epidemioloģiskās drošības un citiem noteikumu pārkāpumiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par prognozēto energoresursu pieejamību, cenu kāpumu un valsts atbalsta veidiem sabiedrībai energoresursu krīzes gadījumā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Godātie parlamentārie sekretāri! Lūdzu, vēlreiz atgādiniet saviem ministriem par jautājumu un atbilžu sēdēm! Laiks ir skaidri zināms – tās ir ceturtdienās pulksten 17.00. Lūdzu ministriem rezervēt šo laiku atbilžu sniegšanai Saeimas deputātiem.

Vēlreiz lūdzu: parlamentārie sekretāri, lūdzu, atgādiniet ministriem par šo laiku, lai ministri to rezervētu!

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Andrejam Klementjevam – reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Krista Baumane, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Krišjānis Feldmans, Jānis Krišāns, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Juris Pūce, Juris Rancāns, Ilga Šuplinska, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Inese Voika, Jānis Vucāns, Gatis Zamurs un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 5. maija pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)