Olaines novada domes saistošie noteikumi Nr. SN5/2022

Olainē 2022. gada 27. aprīlī

Olaines novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar Olaines novada domes
2022. gada 27. aprīļa sēdes lēmumu
(6. prot., 23. p.)

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
12. panta pirmo daļu, 25. panta pirmo daļu,
likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

Saistošie noteikumi "Olaines novada teritorijas plānojuma 2018.–2030. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk – Noteikumi) nosaka funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23665).

1. Ar Noteikumu īstenošanas uzsākšanas dienu spēku zaudē:

1.1. 2005. gada 28. septembra saistošie noteikumi Nr. 6 "Olaines pilsētas teritorijas plānojums 2004.–2016.";

1.2. 2008.gada 16.jūlija saistošie noteikumi Nr. 8 "Olaines pagasta teritorijas plānojuma 2008.–2020. gadiem grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.";

1.3. 2018. gada 20. februāra saistošie noteikumi Nr. SN3/2018 "Lokālplānojuma Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība un ar to saistītās infrastruktūras teritorijas attīstība Olaines novada Olaines pagasta teritorijas daļā, grozot Olaines novada Olaines pagasta teritorijas plānojumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa".

2. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto.

Olaines novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece L. Gulbe

 

Apstiprināts ar Olaines novada domes
2022. gada 27. aprīļa lēmumu Nr. 6 (23. p.)
"Par Olaines novada teritorijas plānojuma
2018.–2030. gadam (4.1) redakcijas apstiprināšanu
un saistošo noteikumu Nr. SN5/2022
"Olaines novada teritorijas plānojuma
2018.–2030. gadam teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" izdošanu

Olaines novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000024332
Zemgales iela 33, Olaine, Olaines nov., LV-2114
pasts@olaine.lv http://www.olaine.lv

Olaines novada teritorijas plānojums

Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Teritorijas plānojuma detalizācija

6.2. Nosacījumi detālplānojumu izstrādei

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Kultūras pieminekļu aizsardzība

7.2. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti

7.3. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

Pielikumi

1.pielikums. Ielas un ceļi apdzīvotajās vietās

2.pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem

3.pielikums. Ūdensobjektu aizsargjoslas

4.pielikums. Koplietošanas ceļa principiālais šķērsprofils

5.pielikums. Īpaši aizsargājami biotopi "Rūpnieciskās apbūves teritorijā" (R2)

6.pielikums. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

7.pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslu platums ārpus apdzīvotām vietām

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – apbūves noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Olaines novada teritorijas plānojuma (turpmāk – plānojums).

2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Olaines novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvo teritoriju.

3. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

4. Ja tas nav pretrunā normatīvo aktu prasībām, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, visā teritorijā atļauts:

4.1. transporta līdzekļu ar bez izmešu dzinējiem uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana;

4.2. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, ūdens sūkņu, saules enerģijas kolektoru, vēja ģeneratoru – izmantošana un uzstādīšana;

4.3. meliorācijas sistēmu izbūve;

4.4. mājražošana un amatniecība, ja telpas nav jāpielāgo ražošanai;

4.5. funkcionālajās zonās, kurās atļauta ēku būvniecība, atļauta funkcionāli saistītu palīgēku būvniecība;

4.6. mākslīgās ūdenstilpnes (dīķa) ierīkošanai:

4.6.1. pilsētas un ciema teritorijā – bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm, ja tās virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības platības un ūdenstilpes platība ir līdz 5000 m²;

4.6.2. lauku teritorijā – bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm, ja tās virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības platības un izveidojamās ūdenstilpes platība nav lielāka par 5 ha.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

5. Visā pašvaldības teritorijā aizliegts:

5.1. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

5.2. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tostarp metāllūžņus, nolietotas riepas, būvgružus un cita veida atkritumus), izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);

5.3. izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus vai līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA

6. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 8. punktā noteikto izņēmumu.

7. Jaunu zemes vienību konfigurāciju plāno, ņemot vērā esošo, plānoto izmantošanu un apbūvi, nodrošinot iespēju ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

8. Visām jaunveidojamām zemes vienībām nodrošina teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas saskaņā ar apbūves noteikumu 2.4.apakšnodaļas noteikumiem.

9. Ņemot vērā esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības – ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības, pamatojot ar lietderīgu zemes izmantošanu un robežu nosakot pa dabiskiem robežu elementiem, piemēram, grāvi, ceļu, meža zemes robežu.

10. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām vai katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja nodots ekspluatācijā mājas objekts, kas plānots attiecīgajā zemes vienībā.

11. Ja piebrauktuve nodrošina piekļuvi vairāk kā divām zemes vienībām, teritoriju zem piebrauktuves izdala atsevišķā zemes vienībā.

2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBĀM

12. Atļauts veidot jaunas zemes vienības, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:

12.1. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).

12.2. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), komersanta vai māju ceļa platums ir atbilstošs zemes vienībā plānotajai izmantošanai, jaunveidojamo zemes vienību skaitam un prognozējamai satiksmes intensitātei un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu komersanta vai māju ceļam saskaņā ar apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

12.3. no pašvaldības ceļa vai ielas:

12.3.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums, pašvaldības ceļam vai ielai;

12.3.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā;

12.3.3. jauna pievienojuma, ko izveido atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

12.4. no valsts autoceļa:

12.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

12.4.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

12.4.3. jauna pievienojuma, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Ceļi un ielas

13. Jaunveidojama ceļa, ielas un piebrauktuves parametrus pieņem atbilstoši projektēšanas standartu prasībām.

14. Ielas iedala kategorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu projektēšanā, būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.

15. Esošo ceļu un ielu funkcijām atbilstošas kategorijas, platums starp sarkanajām līnijām un aizsargjoslas noteiktas pielikumā. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām satiksmes intensitāti, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā.

16. Kopējās prasības plānotai C, D, vai E kategorijas ielai:

16.1. tehniskos parametrus nosaka atbilstoši prognozējamām auto, gājēju un velotransporta plūsmām ievērojot projektēšanas standartos noteiktās prasības tehniskajiem parametriem;

16.2. būvē ar saistīto vai bruģakmens segumu;

16.3. sarkano līniju platumu plānotai C, D vai E kategorijas ielai pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, paredzot vietu visas nepieciešamās infrastruktūras izvietošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām: ielas, gājēju un velosipēdu ceļi, apgaismojums, inženierbūvju izvietojums un virszemes notekūdeņu novadīšanas sistēma.

17. Ja prognozētā vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz ielas vai piebrauktuves nepārsniedz 70 automašīnas, pieļaujama ielas izveide ar vienu braukšanas joslu saskaņā ar Latvijas valsts standartu prasībām, ievērojot nosacījumus:

17.1. paredz atļautā braukšanas ātruma samazinājumu;

17.2. paredz satiksmi mierinošus infrastruktūras elementus: ātrumvalni, sašaurinājumu vai līdzvērtīgus elementus;

17.3. vienas braukšanas joslas ielā paredz izmainīšanās laukumus vismaz redzamības attālumā, bet ne retāk kā 200 m attāluma vienu no otra.

18. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izvērtē prognozēto gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un veloceļa risinājumu, ņemot vērā:

18.1. pieļaujams ietvi apvienot ar veloceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;

18.2. ja ietvi un veloceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu veloceļu – 2,5 m platumā;

18.3. minimālais gājēju ietves platums – 1,5 m, bet, pamatojoties uz gājēju plūsmas izpēti, ietves platumu atļauts samazināt līdz 1,2 m un paredzēt tikai vienā brauktuves pusē, ja plānotā gājēju satiksmes intensitāte ielā nepārsniedz 50 gājējus stundā;

18.4. ja veloceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais veloceļa platums – 1,6 m;

18.5. ja iela aprīkota ar ceļa zīmēm "Dzīvojamā zona", ietves nav obligātas un ielu izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam.

19. Saskaņojot ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tā pilnvaroto personu, teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts:

19.1. būvēt un pārbūvēt tādas būves, kas saistītas ar transporta funkciju;

19.2. būvēt inženierbūves;

19.3. ierīkot autostāvvietas, atbilstoši detālplānojumam vai ielas būvprojektam;

19.4. saskaņojot Olaines novada pašvaldības būvvaldē (turpmāk – būvvalde), izvietot vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju;

19.5. atbilstoši normatīvo aktu noteiktajā kārtībā saskaņojot, izbūvēt atkritumu tvertņu novietošanas laukumu, ja tas nesamazina satiksmes drošību un neietekmē ielas ekspluatāciju.

20. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām aizliegts:

20.1. veidot jebkādas norobežojošās būves, barjeras vai konstrukcijas, kas ierobežo transporta kustību, neatkarīgi no ielas platuma un piederības, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sabiedrības un īpašuma drošības uzlabošanai, saņemts ielas vai ceļa īpašnieka vai tā pilnvarotas personas saskaņojums un transporta kustību norobežojošās būves būvniecības rezultātā netiek liegtas piekļūšanas iespējas teritorijā vai blakus teritorijā esošajām zemes vienībām;

20.2. ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā aizliegts patvaļīgi novietot jebkādus šķēršļus, labiekārtojuma elementus vai akmeņus, kā arī veidot stādījumus.

21. Ja tiek plānoti objekti, kuru darbības rezultātā var pieaugt satiksmes intensitāte un traucējumi citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī rasties paaugstināta, projektētajam ceļa vai ielas segumam neatbilstoša noslodze un cita veida negatīva ietekme esošajām ielām un ceļiem, būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem sagatavo transporta plūsmas izpēti.

22. Transporta plūsmas izpētē nosaka esošo un prognozē plānoto satiksmes intensitāti, novērtē esošās transporta infrastruktūras atbilstību sagaidāmajām transporta slodzēm un nepieciešamības gadījumā, izstrādājot atbilstošu būvprojektu, paredz nepieciešamo uzlabojumu veikšanu transporta infrastruktūras atbilstībai sagaidāmajām transporta slodzēm vai vienojas ar transporta infrastruktūras īpašnieku par nepieciešamo uzlabojumu veikšanas kārtību un finansēšanu.

23. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.

3.1.2. Ceļu un ielu pievienojumi

24. Plānojot jaunu ceļa vai ielas pievienojumu, izvērtē iespēju samazināt esošo ceļu un ielu krustojumu un esošo pievienojumu skaitu.

25. Jaunu ceļa vai ielas pievienojumu veido saskaņā ar teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izstrādātiem un apstiprinātiem risinājumiem.

3.1.3. Noteikumi autonovietnēm un velonovietnēm

26. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velo statīvu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts 2. pielikumā.

27. Atļauts samazināt novietņu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 2. pielikumā vai Latvijas valsts standartā noteiktā prognozētā nepieciešamā autostāvvietu skaita, ņemot vērā stāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veikto prognozējamo transporta plūsmu un autostāvvietu pieprasījuma aprēķinus.

28. Veicot publiskās apbūves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus ņem vērā publiski pieejamu autonovietņu esamību 1000 m rādiusā ap objektu.

29. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

29.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;

29.2. ja vienlīmeņa autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m² – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām;

30. Pārbūvējot vai būvējot atklātas autonovietnes, stādījumus ierīko izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugu, respektējot apkārtējās ainavas raksturu, transporta organizāciju, esošo un plānoto inženiertīklu izvietojumu.

31. Ja autostāvvietu skaits pārsniedz 50 un teritorija robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autonovietnes zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai – blīvus vairāklīmeņu stādījumus vismaz 4 m platumā, norobežojošu sienu vai citus risinājumus.

32. Minimālais attālums atklātu autonovietņu izvietošanai līdz dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes vai veselības aizsardzības iestādes logiem:

32.1. 5 m autonovietnei, kas paredzēta līdz 5 automašīnām;

32.2. 8 m autonovietnei, kas paredzēta no 6 līdz 10 automašīnām;

32.3. 10 m autonovietnei, kas paredzēta vairāk par 10 automašīnām.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem

33. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām.

34. Inženierbūves ārpus ielu sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridora pilsētā un ciemos atļauts izvietot izņēmuma gadījumā, saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

35. Grafiskās daļas kartē noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15).

36. Teritorijās ārpus "Teritorijas, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15), atļauts ierīkot vietējo ūdensapgādi un decentralizētas kanalizācijas sistēmas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Vispārīgas prasības apbūvei

37. Atļauta ēkas vai sporta un atpūtas inženierbūves būvniecība, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļā noteiktajam veidiem.

38. Teritorijas apbūvē ievēro apbūves parametrus atbilstoši attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktajam.

3.3.2. Būvlaide

39. Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:

39.1. C kategorijas un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;

39.2. E kategorijas ielai, piebrauktuvei, gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m;

39.3. no valsts galvenā autoceļa:

39.3.1. dzīvojamai ēkai – 100 m no autoceļa ass līnijas;

39.3.2. nedzīvojamai ēkai – 50 m no autoceļa ass līnijas;

39.3.3. servisa objektu ēkai (automazgātava, degvielas uzpildes stacija, ēdināšanas uzņēmums, tirdzniecības uzņēmums, īslaicīgas apmešanās vieta) – 40 m no autoceļa ass līnijas;

39.3.4. blakusceļam – 15 m no brauktuves tuvākās malas vai 25 m no autoceļa ass līnijas;

39.3.5. stāvlaukumam – 25 m no brauktuves tuvākās malas;

39.3.6. dīķim – 50 m no autoceļa ass līnijas;

39.3.7. valnim – 25 m no brauktuves tuvākās malas;

39.3.8. degvielas cenu pilonam – 10 m no brauktuves tuvākās malas.

39.4. no valsts vietējā autoceļa:

39.4.1. dzīvojamai ēkai – 30 m no autoceļa ass līnijas;

39.4.2. nedzīvojamai ēkai – 20 m no autoceļa ass līnijas;

39.4.3. servisa objektu ēkai (automazgātava, degvielas uzpildes stacija, ēdināšanas uzņēmums, tirdzniecības uzņēmums, īslaicīgas apmešanās vieta) – 20 m no autoceļa ass līnijas;

39.4.4. blakusceļam – 15 m no brauktuves tuvākās malas vai 25 m no autoceļa ass līnijas;

39.4.5. stāvlaukumam – 15 m no brauktuves tuvākās malas;

39.4.6. dīķim – 20 m no autoceļa ass līnijas;

39.4.7. valnim – 15 m no brauktuves tuvākās malas;

39.4.8. degvielas cenu pilonam – 10 m no brauktuves tuvākās malas.

40. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas, ceļa vai dzelzceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 39. punktā.

41. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.

3.3.3. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām. Attālumi starp būvēm

42. Nav atļauta būvju vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:

42.1. zemesgrāmatā reģistrēts servitūts;

42.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.

43. Minimālo būvju tuvinājuma gabarītu no dzelzceļa infrastruktūras nosaka saskaņā ar dzelzceļa infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskajiem noteikumiem.

44. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, izņemot dambjus un žogus, neizvieto tuvāk par:

44.1. 10 m no valsts, valsts nozīmes vai pašvaldības ūdensnotekas krotes (augšmalas);

44.2. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;

44.3. 3 m no koplietošanas vai viena īpašuma ūdensnotekas krotes (augšmalas).

45. Pilsētā un ciemos ēkas un virszemes inženierbūves, atļauts izvietot tuvāk ūdensnotekai vai liela diametra kolektoram nekā noteikts 44. punktā, ja paredzētā ēka vai inženierbūve netraucē veikt attiecīgās ūdensnotekas vai liela diametra kolektora ekspluatāciju.

3.3.4. Būvju augstums un stāvu skaits

46. Katras funkcionālās zonas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas apbūvei noteiktie augstuma un stāvu skaita ierobežojumi norādīti apbūves noteikumu 4. nodaļā.

47. Būves augstumu mēra ēkas vidū līdz augstākajai ēkas daļai – dzegas vai parapeta virsmalai vai jumta malai, ja jumts lēzenāks par 30°, vai līdz jumta korei, ja jumts stāvāks par 30°.

3.3.5. Žogs

48. Zemes vienības atļauts iežogot:

48.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām;

48.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;

48.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

48.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas, applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas);

48.5. gar ūdensnoteku tuvāk nekā 48.4. apakšpunktā noteiktajā minimālajā attālumā atļauts izvietot vienīgi pagaidu vieglas konstrukcijas žogu, bet ne tuvāk kā vienu metru no ūdensnotekas krots;

48.6. funkcionāla zemes vienības sadalīšana tās iekšpusē atļauta ar dzīvžogu, metāla pinuma vai paneļu žogu – pēc nepieciešamības.

49. Sagatavojot pamatojumu, pieļaujams būvēt cita veida žogu, nekā noteikts 48.6. apakšpunktā.

50. Žogu augstums un caurredzamība:

50.1. žogu būvē ne augstāku par 1,8 m;

50.2. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.), sagatavojot pamatojumu un to saskaņojot ar būvvaldi, žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 52.1. apakšpunktā;

50.3. vispārīgā gadījumā žogu izbūvē ar caurredzamību vismaz 10 procenti;

50.4. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (piemēram, rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve), sagatavojot pamatojumu un to saskaņojot ar būvvaldi, pieļaujams būvēt necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorija pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes.

51. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai surogātmateriālu (līdzīgu, bet mazvērtīgāku aizstājēja materiālu – metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos, izņemot paaugstinātas drošības līmeņa objektiem (valsts aizsardzības objekti, cietums u.tml.) vai ražošanas objektiem, saskaņojot ar būvvaldi.

52. Žogu vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju, velosipēdu un autotransporta kustību.

53. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres.

54. Aizliegts nožogot zemes vienību, kurā atrodas esoša daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebrauktuves, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.c.), izņemot, ja attiecīgās daudzdzīvokļu mājas kopība pēc attiecīga kopības lēmuma izstrādā būvniecības dokumentāciju un pēc būvniecības ieceres realizācijas tiek saglabātas esošās piebrauktuves un gājēju ceļi.

55. Visās teritorijās ar caurredzamu žogu atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu.

3.3.6. Būves dzīvniekiem. Atklāta uzglabāšana

56. Būves lauksaimniecības dzīvniekiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, atļauts izvietot tikai funkcionālajās zonās "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R un R1) un "Lauksaimniecības teritorija" (L, L1 un L2).

57. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta:

57.1. būvlaides teritorijā;

57.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas;

58. Komposta vietas nav atļauts ierīkot:

58.1. būvlaides teritorijā;

58.2. tuvāk par 6 m no dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstveida saskaņojums.

59. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un pie zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums par komposta vietas ierīkošanu.

60. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves ierīko, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana

61. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, saglabā esošos grāvjus, drenāžu un ūdensnotekas, izņemot, ja detālplānojumā vai meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā paredzēti risinājumi grāvju, drenāžas vai ūdensnoteku pārbūves risinājumi.

62. Aizliegts mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (aizbērt gravas, grāvjus un karjerus, rakt dīķus, ierīkot drenāžu), veikt grunts nomaiņu, izņemot gadījumus, ja minēto pasākumu veikšanai saskaņots atbilstošs būvprojekts.

63. Aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot būvniecības atkritumus bez to reģenerācijas.

3.4.2. Apstādījumu ierīkošana

64. Detālplānojumā paredz apstādījumu ierīkošanu labiekārtotā ārtelpā.

65. Veicot būvniecību, iespēju robežās saglabā esošos kokus.

66. Teritorijas labiekārtošanas projektā nosaka labiekārtotas ārtelpas apbūves funkcijas, izvietojumu un prasības apbūves kompozīcijai. Veic teritorijas labiekārtojuma projekta publisko apspriešanu, ja tā īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana.

67. Objektiem ar iespējamu negatīvu trokšņa, gaisa piesārņojuma vai smaku ietekmi paredz blīvus norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai.

3.4.3. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi

68. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus – atkritumu tvertnes, velonovietnes un solus.

69. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo būvvaldē.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

70. Grafiskās daļas kartē norādītas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu atrašanās vietas.

71. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

3.5.2. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām

72. Degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju būvniecība atļauta funkcionālajās zonās:

72.1. Publiskās apbūves teritorija (P);

72.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC);

72.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2);

72.4. Transporta infrastruktūras teritorija (TR);

72.5. Tehniskās apbūves teritorija (TA);

72.6. Mežu teritorija (M, M1);

72.7. Lauksaimniecības teritorija (L, L1, L2).

73. Veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja degvielas uzpildes stacija vai gāzes uzpildes stacija atradīsies mazāk nekā 50 m attālumā no esošas dzīvojamās ēkas vai funkcionālās zonas, kurā atļauta dzīvojamās apbūves ēkas būvniecība.

3.5.3. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei

74. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:

74.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1, R2, R3);

74.2. Lauksaimniecības teritorija (L, L1);

74.3. Mežu teritorija (M);

74.4. Ūdeņu teritorija (Ū).

75. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:

75.1. tuvāk par 200 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

75.2. tuvāk par 50 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

75.3. tuvāk par 200 m no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanas jomā saskaņojums;

75.4. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli pieļaujams, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.

76. Ja derīgo izrakteņu ieguve paredzēta pilsētas vai ciemu teritorijā, derīgo izrakteņu ieguves būvprojekta un derīgo izrakteņu ieguves projekta izstrādes procesā veic ieceres publisko apspriešanu un paredz risinājumus ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām.

3.5.4. Aizsardzība pret troksni

77. Ja teritorijas izmantošanas veidam normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi un vides troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumu, attiecīgā teritorijas izmantošanas veida ēkas būvniecība atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

78. Prettrokšņa būvakustiskos risinājumus neparedz valsts autoceļa vai dzelzceļa nodalījuma joslā, izņemot, ja šāds risinājums saskaņots ar autoceļa vai dzelzceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

79. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

80. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

81. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai motorizētu transportlīdzekļu remonta darbnīcas, servisus vai mazgātavas (turpmāk – transporta apkalpes uzņēmumi) vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

82. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija.

83. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes vai izglītības iestāde.

84. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

85. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

86. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

87. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

88. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

89. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
90.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 1	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
91.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
92.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
93.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
94.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
95.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
96.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 2	30		līdz 9 3	līdz 2 5	30
97.	Labiekārtota ārtelpa	1200 m2	30		līdz 7	līdz 2 4	30
98.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	1200 m2	30

4.1.1.5. Citi noteikumi

99. Dzīvojamai apbūvei pieļaujami vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis u.tml.) daļai vai punktam, bet ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma.

100. Publiskās apbūves būvniecības iecerei veic publisko apspriešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja:

100.1. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autostāvvietu ierīkošana;

100.2. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

101. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

101.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

101.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

102. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

103. Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1) ir funkcionālā zona dārzkopības sabiedrību teritorijās, kur galvenā izmantošana ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

104. Savrupmāju apbūve (11001).

105. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

106. Dārza māju apbūve (11003).

107. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

108. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja, pansija, kempings.

109. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde.

110. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

111. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes

112. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

113. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

114. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

115. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
116.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 6	30		līdz 9 7		30
117.	Vasarnīcu apbūve	600 m2	30		līdz 9 7		30
118.	Dārza māju apbūve	600 m2	30		līdz 9 7		30
119.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30
120.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30
121.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30
122.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30
123.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30
124.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	30		līdz 9 7		30

4.1.2.5. Citi noteikumi

125. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

125.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, vasarnīcas vai dārza mājas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai no ēkām, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

125.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

126. Publiskās apbūves būvniecības iecerei veic publisko apspriešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja:

126.1. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autostāvvietu ierīkošana;

126.2. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

127. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

128. Savrupmāju apbūve (11001).

129. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

130. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai, un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

131. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

132. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

133. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija vai viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

134. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izklaides un atpūtas iestādes, izņemot azartspēļu objektus

135. Sporta būvju apbūve (12005): būves sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

136. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

137. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

138. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

139. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas.

140. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

141. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

142. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

143. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
144.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 8	30		līdz 9 11	līdz 2 12	30
145.	Rindu māju apbūve	300 m2 9				līdz 2 12	20
146.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	10				līdz 3 13	20
147.	Biroju ēku apbūve					līdz 3 13	20
148.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve					līdz 3 13	20
149.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
150.	Kultūras iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
151.	Sporta būvju apbūve					līdz 3 13	20
152.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
153.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
154.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
155.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve					līdz 3 13	20
156.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve					līdz 3 13	20
157.	Labiekārtota ārtelpa					līdz 1	30

4.2.1.5. Citi noteikumi

158. Publiskās apbūves būvniecības iecerei veic publisko apspriešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja:

158.1. būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana vai nepieciešama piecu un vairāk autostāvvietu ierīkošana;

158.2. būvvalde pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas nepieciešamību būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

159. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

159.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas dzīvojamās apbūves ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

159.2. publiskā apbūve vai palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

160. Ja savrupmāju izvieto zemes vienības dziļumā, bet palīgēku pie ielas vai ceļa, tad palīgēkai jābūt arhitektoniski vienotā veidolā ar savrupmāju.

161. Paredzot rindu māju apbūvi vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt, ņemot vērā 11. punkta prasības.

162. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

162.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

162.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.

163. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

164. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

164.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

164.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

165. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

166. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz pieciem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

167. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

168. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

169. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

170. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

171. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

172. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

173. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

174. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

175. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

176. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

177. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

178. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

179. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

180. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
181.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	14	45 15			līdz 5	20
182.	Biroju ēku apbūve		45			līdz 5	20
183.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		45			līdz 5	20
184.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
185.	Kultūras iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
186.	Sporta būvju apbūve		45			līdz 5	20
187.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
188.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
189.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
190.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve		45			līdz 5	20
191.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve		45			līdz 5	20
192.	Labiekārtota ārtelpa		45			līdz 1	30

4.3.1.5. Citi noteikumi

193. Publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu veic, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana.

194. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

194.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

194.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvprojektā.

195. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

196. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

196.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

196.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

197. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.2.1. Pamatinformācija

198. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz divpadsmit stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

199. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

200. Biroju ēku apbūve (12001): komerciāli vai nekomerciāli uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

201. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

202. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīca, dienesta viesnīca, pansija un viesu māja ar ietilpību līdz 30 numuriem, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

203. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

204. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

205. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības iestāde.

206. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

207. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

208. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestāde dzīvnieku aprūpei.

209. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

210. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot siltumnīcu kompleksus.

211. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

212. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
213.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	16	45 17			līdz 12	20 17
214.	Biroju ēku apbūve		45				10
215.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		45				10
216.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve		45				10
217.	Kultūras iestāžu apbūve		45				10
218.	Sporta būvju apbūve		45				10
219.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve		45				10
220.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve		45				10
221.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve		45				10
222.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve		45				10
223.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve		45				10
224.	Labiekārtota ārtelpa		45				30

4.3.2.5. Citi noteikumi

225. Publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu veic, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana.

226. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

226.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

226.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu ēkas būvprojektā.

227. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

228. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

228.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

228.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

229. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

230. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu komerciālu vai nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

231. Biroju ēku apbūve (12001).

232. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

233. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

234. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

235. Sporta būvju apbūve (12005).

236. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

237. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

238. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

239. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

240. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

241. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

242. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

243. Rindu māju apbūve (11005).

244. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
245.	Biroju ēku apbūve		45				20
246.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		45				20
247.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve		45				20
248.	Kultūras iestāžu apbūve		45				20
249.	Sporta būvju apbūve		45				20
250.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve		45				20
251.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve		45				20
252.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve		45				20
253.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve		45				20
254.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve		45				20
255.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve		45				20
256.	Labiekārtota ārtelpa		45				30
257.	Rindu māju apbūve		45 18			līdz 2 19	10
258.	Daudzdzīvokļu māju apbūve		45 18			līdz 5	10

4.4.1.5. Citi noteikumi

259. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

259.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

259.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvprojektā.

260. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

261. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

261.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

261.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

262. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

263. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru, kā arī apbūves teritorija, ko plānots attīstīt par šādu centru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

264. Savrupmāju apbūve (11001).

265. Rindu māju apbūve (11005).

266. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

267. Biroju ēku apbūve (12001).

268. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

269. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

270. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

271. Sporta būvju apbūve (12005).

272. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

273. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

274. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

275. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

276. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

277. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

278. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks vai publiski pieejams pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

279. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

280. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
281.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 20	45		līdz 9 23	līdz 2	30
282.	Rindu māju apbūve	300 m2 21	45 22			līdz 2	20
283.	Daudzdzīvokļu māju apbūve		45 22			līdz 5	20
284.	Biroju ēku apbūve		45				10
285.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		45				10
286.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve		45				10
287.	Kultūras iestāžu apbūve		45				10
288.	Sporta būvju apbūve		45				10
289.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve		45				10
290.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve		45				10
291.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve		45				10
292.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve		45				10
293.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve		45				10
294.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve		45				10
295.	Labiekārtota ārtelpa		45			līdz 1 24	30
296.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve		45			līdz 2 24	10
297.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra		45			līdz 2 24	10

4.5.1.5. Citi noteikumi

298. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.

299. Pārējām atļautajām izmantošanām maksimālais ēku skaits zemes vienībā nav ierobežots.

300. Publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu veic, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana.

301. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

301.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

301.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu ēkas vai rindu māju būvprojektā.

302. Autonovietni, velonovietni vai palīgēku atļauts paredzēt arī kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā funkcionālajā zonā noteikto galveno vai papildizmantošanas veidu apkalpojošo infrastruktūru.

303. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no 22. marta līdz 22. septembrim:

303.1. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;

303.2. četru, piecu un sešu istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.

304. Daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās, kurās ir insolētas visas dzīvokļa istabas, kā arī pārbūvējot dzīvojamo apbūvi, pieļaujams pārtraukt punktā minēto nepārtraukto telpu insolāciju, ja par 0,5 stundām tiek pagarināts insolācijas ilgums.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

305. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs un ko izmanto par pilsētas centru, kā arī apbūves teritorija, ko plānots attīstīt par šādu centru.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

306. Savrupmāju apbūve (11001).

307. Biroju ēku apbūve (12001).

308. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, amatniecība, sadzīves un citu pakalpojumu objekts, izņemot degvielas uzpilde stacijas, gāzes uzpildes stacijas vai transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

309. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): izstrādājot detālplānojumu vai veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu – viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

310. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

311. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve sporta nodarbībām bez skatītāju vietām, izņemot autosporta vai motosporta trases.

312. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

313. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse.

314. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

315. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
316.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 25	45		līdz 9 26	līdz 2 27	30
317.	Biroju ēku apbūve		45				10
318.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		45				10
319.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve		45				10
320.	Kultūras iestāžu apbūve		45				10
321.	Sporta būvju apbūve		45				10
322.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve		45				10
323.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve		45				10
324.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve		45				10
325.	Labiekārtota ārtelpa		45				30

4.5.2.5. Citi noteikumi

326. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.

327. Pārējām atļautajām izmantošanām maksimālais ēku skaits zemes vienībā nav ierobežots.

328. Publiskās apbūves būvniecības ieceres publisko apspriešanu veic, ja būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešama esošās satiksmes infrastruktūras pārkārtošana.

329. Papildus noteikumi kultūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) teritorijā un tā aizsardzības zonas teritorijā noteikti 7. apakšnodaļā.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

330. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

331. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

332. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

333. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

334. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

335. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

336. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

337. Noliktavu apbūve (14004).

338. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

339. Biroju ēku apbūve (12001).

340. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

341. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
342.		28	28		28		10

4.6.1.5. Citi noteikumi

343. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

344. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

345. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3. nodaļas noteikumus.

346. Ja "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

347. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo tuvējās apkārtnes esošo zaļo teritoriju un stādījumu pietiekamības izvērtējumu un sagatavo pamatojumu, ko saskaņo būvvaldē.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

348. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

349. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

350. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

351. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

352. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

353. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

354. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

355. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

356. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

357. Noliktavu apbūve (14004).

358. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

359. Biroju ēku apbūve (12001).

360. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

361. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
362.		29	29		29		10

4.6.2.5. Citi noteikumi

363. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

364. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

365. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

366. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3. nodaļas noteikumus.

367. Ja "Rūpnieciskās apbūves teritorija" (R1) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus koku vai krūmu stādījumus vismaz 4 m platumā, paredzot vismaz 50 % skujkoku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

368. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja sagatavo tuvējās apkārtnes esošos zaļo teritoriju un stādījumu pietiekamības izvērtējumu un sagatavo pamatojumu, ko iesniedz būvvaldē izvērtēšanai un saņem būvvaldes saskaņojumu.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

369. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

370. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

371. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot atkritumu pārstrādes uzņēmumus, celulozes ražošanas un A kategorijas ķīmiskās rūpniecības objektus.

372. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

373. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

374. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

375. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

376. Noliktavu apbūve (14004).

377. Lidostu un ostu apbūve (14005).

378. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

379. Biroju ēku apbūve (12001).

380. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

381. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
382.		2 ha	60		līdz 20 30		10

4.6.3.5. Citi noteikumi

383. Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R2) piekļuves nodrošināšanai veido vienu jaunu pieslēgumu valsts autoceļam V7 Baloži – Plakanciems – Iecava atbilstoši būvprojekta risinājumiem un ņemot vērā principiālo koplietošanas ceļa šķērsprofilu (4. pielikums).

384. Teritorijas attīstībā, izstrādājot būvprojektu, ņem vērā un pēc iespējas nodrošina īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanu (shēma 5. pielikumā).

385. Primāri attīsta teritorijas, kas ietilpst II un III ekoloģiskās kategorijas zonā (shēma 5. pielikumā).

386. Uzņēmumiem, kam nosaka specifiskas aizsargjoslas, tās iekļauj funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) robežās.

387. Ap teritorijām, atbilstoši to izmantošanas specifikai, paredz aizsardzības pasākumus pret trokšņu, smaku un cita veida piesārņojuma izplatību ārpus konkrētās teritorijas.

388. Veicot jebkuru objektu projektēšanas darbus, nepieciešamības gadījumā paredz prettrokšņu pasākumus. Veidojot prettrokšņa ekrānus, tos var izmantot žogu vietā. Prettrokšņa pasākumus precizē, veicot akustiskās situācijas papildus modelēšanu. Prettrokšņa pasākumus īsteno atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

389. Vietās vai teritorijās ar paaugstinātu trokšņu līmeni vai paaugstinātu vibrāciju veic trokšņu un vibrācijas samazināšanas pasākumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem.

390. Pasākumus aizsardzībai pret troksni, vibrācijām, paaugstinātu gaisa piesārņojumu, smakām, virszemes ūdeņu, augsnes un grunts piesārņojumu un citiem negatīviem vides faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas paredzētās būves, neradot apgrūtinājumus blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

391. Teritorijas atļauts nožogot ar blīvu žogu.

392. Izstrādājot teritorijas labiekārtojuma projektu, izvērtē gājēju un velobraucēju infrastruktūras nepieciešamību.

393. Teritorijas apbūvei un funkcijai nepieciešamās autostāvvietas nodrošina attiecīgās teritorijas vai zemes vienības ietvaros, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

394. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.4.1. Pamatinformācija

395. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

396. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

397. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot atkritumu pārstrādes uzņēmumus, celulozes ražošanas un A kategorijas piesārņojošās darbības objektus.

398. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

399. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

400. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

401. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

402. Noliktavu apbūve (14004).

403. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

404. Biroju ēku apbūve (12001).

405. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

406. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.4.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
407.		31	31		31		10

4.6.4.5. Citi noteikumi

408. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

409. Ārpustelpu uzglabāšanu norobežo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

410. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu.

411. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

412. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

413. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

414. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

415. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

416. Biroju ēku apbūve (12001).

417. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

418. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

419. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
420.		32	32

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

421. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

422. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

423. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

424. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

425. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

426. Noliktavu apbūve (14004).

427. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

428. Biroju ēku apbūve (12001).

429. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

430. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
431.		33	33

4.8.1.5. Citi noteikumi

432. Plānojot atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

433. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas un pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītas ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

434. Labiekārtota ārtelpa (24001).

435. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

436. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kiosks vai stends, kafejnīca, restorāns.

437. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempings, viesu māja vai pansija.

438. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde, izstāžu ēka, koncertzāle, muzejs vai bibliotēka.

439. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts vai segts sporta laukums, trase, sporta zāle.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
440.			10		līdz 6 34	līdz 1

4.9.1.5. Citi noteikumi

441. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), kur ir mežs, atļauts veikt kopšanas, galvenās izmantošanas izlases un sanitāro cirti.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

442. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzēta kapsētu uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistīts labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

443. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, piemēram, kapliča.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

444. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

445. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, kura noteikta, lai nodrošinātu apkārtējo teritoriju radītās negatīvās ietekmes samazināšanu.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

446. Labiekārtota ārtelpa (24001): parks, mežaparks, stādījumi un labiekārtojums.

447. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
448.		2 ha	60		līdz 20 35		10

4.9.3.5. Citi noteikumi

449. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA2), kur ir esošs mežs, veido mežaparku.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

450. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

451. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

452. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

453. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots parks, skvērs, dārzs, mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

454. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

455. Viensētu apbūve (11004): ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

456. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

457. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

458. Sporta būvju apbūve (12005).

459. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

460. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

461. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

462. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
463.		2 ha 36	10		līdz 9 37	līdz 2 38

4.10.1.5. Citi noteikumi

464. Dzīvojamai apbūvei pieļaujama līdz 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa daļai vai punktam (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis).

465. Pirms publiskās apbūves realizācijas būvvaldei ir tiesības prasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

466. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

467. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

467.1. viensētu apbūvei – viena dzīvojamā māja un palīgēkas;

467.2. pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem – nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

468. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai ciemu teritorijā un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai. Teritorijā atļauta dzīvojamā apbūve un ar rekreāciju saistīti izmantošanas veidi un labiekārtojums ar mērķi saudzēt dabas vērtības.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

469. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

470. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorijas labiekārtojums, kas sekmē teritorijas izmantošanu rekreācijai, dabas izziņai, vienlaikus veicinot vides kvalitātes uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

471. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

472. Viensētu apbūve (11004): ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

473. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

474. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

475. Sporta būvju apbūve (12005).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
476.		5000 m2	30		līdz 9 39	līdz 2 40

4.10.2.5. Citi noteikumi

477. Lai nodrošinātu apstākļus meža ilgtspējīgai attīstībai ciema teritorijās un ar mežu saistīto ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai, kā arī kvalitatīvai meža atjaunošanai, ievēro nosacījumus kailcirtes veikšanai:

477.1. galvenās cirtes (atjaunošanas cirtes) platība nepārsniedz 2 ha;

477.2. pēc iespējas, veido neregulāras cirsmas formu;

477.3. rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 ekoloģiskos kokus;

477.4. ekoloģiskos kokus izvieto grupās;

477.5. kailcirti neplāno tuvāk par 100 m no izcirtuma vai mežaudzes, kuras augstums ir mazāks par 6 m, ja plānotās cirsmas un minētā izcirtuma vai jaunaudzes kopējā platība pārsniedz 5 ha.

478. Dzīvojamai apbūvei pieļaujami vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis) daļai vai punktam, bet ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma.

479. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

479.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas viensētas, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamajai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

479.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

4.10.3. Mežu teritorija (M2)

4.10.3.1. Pamatinformācija

480. Mežu teritorija (M2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai ciemu teritorijā un ar mežu saistīto ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

481. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

482. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorijas labiekārtojums, kas sekmē teritorijas izmantošanu rekreācijai un dabas izziņai, vienlaikus veicinot vides kvalitātes uzlabošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

483. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.10.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.10.3.5. Citi noteikumi

484. Lai nodrošinātu apstākļus meža ilgtspējīgai attīstībai ciema teritorijās un ar mežu saistīto ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai, kā arī kvalitatīvai meža atjaunošanai, ievēro nosacījumus kailcirtes veikšanai:

484.1. galvenās cirtes (atjaunošanas cirtes) platība nepārsniedz 2 ha;

484.2. rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 ekoloģiskos kokus;

484.3. ekoloģiskos kokus izvieto grupās;

484.4. kailcirti neplāno tuvāk par 100 m no izcirtuma vai mežaudzes, kuras augstums ir mazāks par 6 m, ja plānotās cirsmas un minētā izcirtuma vai jaunaudzes kopējā platība pārsniedz 5 ha.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

485. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

486. Viensētu apbūve (11004): savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai divas individuālās dzīvojamās ēkas vienā zemes vienībā ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.

487. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

488. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

489. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, parks, ieskaitot atrakciju un atpūtas parkus, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

490. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

491. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): esošo ūdensobjektu teritorijā – ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, pakalpojumiem, atpūtai, sportam un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra, tai skaitā peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves.

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

492. Vasarnīcu apbūve (11002): viena vai divas sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otro māju statusā vienā zemes vienībā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.

493. Dārza māju apbūve (11003): apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar vienu vai divām būvēm vienā zemes vienībā, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai.

494. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

495. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

496. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

497. Sporta būvju apbūve (12005).

498. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

499. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

500. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

501. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot patversmes.

502. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

503. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

504. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

505. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

506. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

507. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

508. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas.

509. Noliktavu apbūve (14004).

510. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

511. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

512. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
513.	Viensētu apbūve	2 ha 41			līdz 9 43	līdz 2 44
514.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha 41			42	42
515.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha 41			42	42
516.	Labiekārtota ārtelpa	2 ha 41			42	42
517.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 41			līdz 9 43	līdz 2 44
518.	Dārza māju apbūve	2 ha 41			līdz 7	līdz 1
519.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 41			42	42
520.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 41			42	42
521.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha 41			42	42
522.	Sporta būvju apbūve	2 ha 41			42	42
523.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha 41			42	42
524.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 41			42	42
525.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 41			42	42
526.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha 41			42	42
527.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha 41			42	42
528.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha 41			42	42
529.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha 41			42	42
530.	Inženiertehniskā infrastruktūra	2 ha 41			42	42
531.	Transporta lineārā infrastruktūra	2 ha 41			42	42
532.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	2 ha 41			42	42
533.	Noliktavu apbūve	2 ha 41			42	42
534.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 41			42	42

4.11.1.5. Citi noteikumi

535. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot vienu vai divas dzīvojamās ēkas.

536. Paredzot Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūvi (12002), Sporta būvju apbūvi (12005), Noliktavu apbūvi (14004), Energoapgādes uzņēmumu apbūvi (14006), Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvi (13003), specializēto lopkopības kompleksu apbūvi vai Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja izpildās kāds no kritērijiem:

536.1. tuvāk nekā 200 m no plānotā objekta atrodas esoša dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka un nav saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

536.2. būvniecības ieceres publisko apspriešanu paredz citi normatīvie akti.

537. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

538. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvprojektā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

539. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, ja saņemts meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums par meliorētu lauksaimniecībā izmantojamu zemi, izņemot, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

539.1. meža ieaudzēšanai vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās meliorētās lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 3 ha un teritorija līdz plānotajai meža ieaudzēšanai tiek izmantota lauksaimniecībā;

539.2. vismaz 50 % no meža ieaudzēšanai vai plantāciju meža ieaudzēšanai paredzētās teritorijas robežojas ar meliorētām un apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm;

539.3. lauksaimniecības zemē noteikti bioloģiski vērtīgi zālāji.

540. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

541. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir viensētu apbūve.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

542. Viensētu apbūve (11004).

543. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

544. Labiekārtota ārtelpa (24001).

545. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

546. Dārza māju apbūve (11003).

547. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

548. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

549. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

550. Sporta būvju apbūve (12005).

551. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

552. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

553. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

554. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse.

555. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

556. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

557. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

558. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

559. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

560. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ēkas satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autonovietnes, stāvparki, daudzstāvu autonovietnes.

561. Noliktavu apbūve (14004).

562. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): veicot ieceres publisko apspriešanu.

563. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
564.	Viensētu apbūve	2500 m2	30		līdz 9 45	līdz 2 46
565.	Lauksaimnieciska izmantošana	5000 m2	30
566.	Dārza māju apbūve	2500 m2	30			līdz 1
567.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 46
568.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	5000 m2	30		līdz 9 45	līdz 2 46
569.	Kultūras iestāžu apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 46
570.	Sporta būvju apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 46
571.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 46
572.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 46
573.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	5000 m2	30		līdz 9	līdz 2 47
574.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	5000 m2	30			līdz 2 46
575.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	5000 m2	30			līdz 2 46
576.	Inženiertehniskā infrastruktūra	5000 m2	30
577.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	5000 m2	30
578.	Noliktavu apbūve	5000 m2	30
579.	Mežsaimnieciska izmantošana	5000 m2	30

4.11.2.5. Citi noteikumi

580. Paredzot publisko apbūvi un teritorijas izmantošanu, Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) vai Noliktavu apbūvi (14004), veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja izpildās kāds no kritērijiem:

580.1. zemes vienības platība, kurā plānota objekta būvniecība, ir mazāka par 5000 m²;

580.2. plānotās apbūves zemes vienībai nav nodrošināta tieša piekļūšana no valsts autoceļa vai pašvaldības ceļa vai ielas vai pievienojuma kategorija neatbilst plānotajai izmantošanai;

580.3. tuvāk nekā 100 m no plānotā objekta atrodas esoša dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

580.4. būvniecības ieceres publisko apspriešanu paredz citi normatīvie akti.

581. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

581.1. vienā zemes vienībā atļauts izvietot vairākas viensētas, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

581.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

582. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

583. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvprojektā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

584. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

585. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kuru galvenā izmantošana ir viensētu apbūve.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

586. Viensētu apbūve (11004).

587. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

588. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtots skvērs, dārzs, pagalms, ietverot apstādījumus un labiekārtojumu, tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

589. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

590. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

591. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

592. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

593. Sporta būvju apbūve (12005).

594. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakse, veselības centrs un citi ambulatorai ārstniecībai un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzēti objekti.

595. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes un citas iestādes ar izmitināšanu.

596. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārā prakse.

597. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

598. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

599. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
600.	Viensētu apbūve	2500 m2	30		līdz 9 48	līdz 2 49
601.	Lauksaimnieciska izmantošana	2500 m2	30
602.	Labiekārtota ārtelpa	2500 m2	30
603.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2500 m2	30
604.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
605.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
606.	Kultūras iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
607.	Sporta būvju apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
608.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
609.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
610.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
611.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2500 m2	30		līdz 9	līdz 2 49
612.	Mežsaimnieciska izmantošana	2500 m2	30

4.11.3.5. Citi noteikumi

613. Dzīvojamai apbūvei pieļaujama ne vairāk kā 15 % no ēkas kopējā apbūves laukuma vertikāli akcenti līdz 12 m līdz augstākai izvirzītai jumta vai tā elementa (piemēram, vējrādītājs, antena, skurstenis) daļai vai punktam.

614. Paredzot publisko apbūvi un teritorijas izmantošanu, veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu, ja izpildās kāds no kritērijiem:

614.1. zemes vienības platība, kurā plānota objekta būvniecība, ir mazāka par 2500 m²;

614.2. plānotās apbūves zemes vienībai nav nodrošināta tieša piekļūšana no valsts autoceļa vai pašvaldības ceļa vai ielas vai pievienojuma kategorija neatbilst plānotajai izmantošanai;

614.3. tuvāk nekā 100 m no plānotā objekta atrodas esoša dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

614.4. būvniecības ieceres publisko apspriešanu paredz citi normatīvie akti.

615. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:

615.1. vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas viensētu apbūves, ja, rēķinot uz katru dzīvojamo māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai dzīvojamai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās;

615.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves parametrus.

616. Papildus noteikumi kultūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) teritorijā un tā aizsardzības zonas teritorijā noteikti 7.apakšnodaļā.

4.11.4. Lauksaimniecības teritorija (L3)

4.11.4.1. Pamatinformācija

617. Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona esošo dārzkopības sabiedrību teritorijās, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciska izmantošana – dārzkopība.

4.11.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

618. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība, tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārzi.

4.11.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

619. Dārza māju apbūve (11003).

4.11.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.11.4.5. Citi noteikumi

620. Atļauta viena stāva dārza māju apbūve ar maksimālo apbūves laukumu 25 m².

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

621. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

622. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

623. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

624. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

625. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

626. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

627. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

628. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

629. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

630. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot 3.5.3.nodaļas noteikumus.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. 15 km zona ap VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" kontrolpunktu (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

631. Teritorijā, kas noteikta kā "15 km zona ap VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" kontrolpunktu (TIN11) saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus, kas veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).

5.1.2. VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās 15 km sektors (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

632. Teritorijā "VAS Starptautiskās lidostas Rīga gaisa kuģu pacelšanās un nolaišanās 15 km sektors" (TIN12) saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk.

5.1.3. Namiķu polderis (TIN13)

5.1.3.1. Pamatinformācija

633. Grafiskās daļas kartē attēlotas Namiķu poldera robežas.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

634. Nodrošina poldera kā vienota kompleksa pilnvērtīgu un drošu funkcionēšanu, uztur meliorācijas sistēmas, nepieļaujot to bojāšanu vai degradēšanu.

635. Poldera aizsargdambju un sūkņu staciju uzturēšanu un ekspluatāciju veic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību.

5.1.4. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorija (TIN14)

5.1.4.1. Pamatinformācija

636. Grafiskās daļa kartē attēlotajā "Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorijā" (TIN14) saskaņā ar valsts galvenā autoceļa trokšņa stratēģiskajām kartēm pārsniegti vides trokšņa robežlielumi.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

637. Tādu teritorijas izmantošanas veidu ēku, kuriem piemērojami vides trokšņa robežlielumi, būvniecība pieļaujama tikai gadījumos, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot vides un telpu trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu.

638. Ja plānota trīs vai vairāk dzīvojamās apbūves zemes vienību izveide un dzīvojamās apbūves ēku būvniecība, teritorijai izstrādā detālplānojumu vai lokālplānojumu, kura ietvaros sertificēts būvakustikas eksperts izstrādā trokšņa modeli un detalizētus, kompleksus risinājumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Detālplānojumā vai lokālplānojumā paredz, ka vispirms ekspluatācijā nodod trokšņa aizsardzības pasākumus un tikai tad pieļaujams uzsākt ēku būvniecību. Detālplānojuma vai lokālplānojuma prettrokšņu aizsardzības risinājumus saskaņo ar trokšņa emisijas avota pārvaldītāju.

639. Ja plānota dzīvojamās apbūves ēku būvniecība un ne vairāk kā divu dzīvojamās apbūves zemes vienību izveide vai zemes ierīcības darbi nav paredzēti, dzīvojamās apbūves ēkas būvprojekta izstrādes ietvaros sertificēts būvakustikas eksperts izstrādā trokšņa modeli un detalizētus, kompleksus risinājumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Izskatot būvniecības ieceri dzīvojamai apbūvei trokšņa robežlielumu pārsniegšanas zonā, būvvalde informē ierosinātāju par būvniecības ieceres objekta atrašanos vides trokšņa pārsnieguma zonā. Ierosinātājs iesniedz būvvaldē apliecinājumu, ka apzinās veselības riskus un trokšņa kaitīgo ietekmi un apņemas par saviem līdzekļiem risināt prettrokšņa pasākumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

5.1.5. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15)

5.1.5.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

640. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

5.1.6. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN16)

5.1.6.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

641. Būvniecību saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".

5.1.7. Vēsturiskas apbūves teritorija pie valsts galvenā autoceļa (TIN17)

5.1.7.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

642. Zemes vienībā bez apbūves dzīvojamās ēkas būvniecība atļauta ne tuvāk kā 50 m no autoceļa ass līnijas.

643. Ja zemes vienībā atrodas dzīvojamā ēka, esošās dzīvojamās ēkas pārbūve vai atjaunošana atļauta ne tuvāk valsts galvenajam autoceļam kā esošā būvlaide.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

644. Kā "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās apbūves teritorija" (TIN4) noteikta daļa Uzvaras līduma teritorijas, kur saglabājusies vēsturiska lauku apbūve ar savdabīgu plānojumu un tipveida apbūvi.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

645. Svarīgākie aizsargājamie elementi "Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajā teritorijā" (TIN4):

645.1. zemes vienību telpiskā organizācija;

645.2. plānojuma struktūra, ēku savstarpējais izvietojums, apbūves raksturs, izkārtojuma principi;

645.3. ēku arhitektūra;

645.4. saistība ar dabisko vidi;

646. Pirms būvniecības uzsākšanas (arī pārbūves vai būves nojaukšanas) ierosinātājs iesniedz būvvaldē būves fotofiksācijas. Būvvalde, ja nepieciešams, nosaka prasību veikt būves arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā iekļautajām rekomendācijām ir ieteikuma raksturs, būvvaldei nosakot prasības būves saglabāšanai vai pārbūvei.

647. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību, ievēro nosacījumus:

647.1. veicot zemes vienību robežu pārkārtošanu, zemes vienību veido atbilstoši raksturīgajai konfigurācijai un platībai, ievērojot apbūves grupas kopējos zemes vienību dalījuma principus;

647.2. saglabā un pilnveido vēsturisko būvju ārējo veidolu, apdari, teritorijas labiekārtojumu un organizāciju, apstādījumus, žogus un citus vides elementus;

647.3. saglabā esošās apbūves augstumu;

647.4. veicot vēsturiskas būves pārbūvi vai atjaunošanu, saglabā tās apjomu un proporcijas, konstruktīvo sistēmu, jumta formu, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu elementus un apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus, stilistiku;

647.5. aizliegts vienkāršot ēkas apdari un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam;

647.6. ja vēsturiskas būves saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga vai būve gājusi bojā, tās vietā atļauts būvēt jaunu būvi, saglabājot oriģinālās būves mērogu, proporcijas un izvēloties oriģinālajai ēkai izmantoto jumta formu un materiālu un fasāžu apdares materiālu;

647.7. veidojot jaunu apbūvi, tās augstumu saskaņo ar vēsturisko apbūvi. Jaunās apbūves augstums nedrīkst pārsniegt aizsargājamās apbūves grupā esošās vēsturiskās apbūves augstumu.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai nepieciešamā teritorija) (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

648. "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN71) ir noteikta Rail Baltica būvniecībai.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

649. Atļautā izmantošana:

649.1. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001);

649.2. Transporta lineārā infrastruktūra (14002);

649.3. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003);

649.4. Noliktavu apbūve (14404);

649.5. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006);

650. "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā" (TIN71) atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

651. Jaunu būvniecības ieceri saskaņo ar Satiksmes ministriju.

652. Dzelzceļa šķērsojumus ar citu transporta infrastruktūru veido atsevišķos līmeņos.

5.7.2. Vietējas nozīmes dzelzceļa attīstības teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

653. "Vietējas nozīmes dzelzceļa attīstības teritorija" (TIN72) noteikta dzelzceļa līnijas Rail Baltica pievadceļu būvniecībai un iekšējo publiski lietojamo ceļu būvniecībai.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

654. "Vietējas nozīmes dzelzceļa attīstības teritorijā" (TIN72) atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

655. Jaunveidojamo nodalījuma joslu izdala kā atsevišķu zemes vienību.

5.7.3. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija) (TIN73)

5.7.3.1. Pamatinformācija

656. Kā "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN73) noteiktas valsts autoceļu attīstībai nepieciešamā teritorija.

5.7.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.3.3. Citi noteikumi

657. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

658. Jaunu būvniecības ieceri saskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi".

659. Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauju būves izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecības dokumentācijas izstrādes uzsākšanai.

5.7.4. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (ceļu attīstībai nepieciešamā teritorija) (TIN74)

5.7.4.1. Pamatinformācija

660. Kā "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN74) noteikti perspektīvie pašvaldības ceļi.

5.7.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.4.3. Citi noteikumi

661. Atļauts mainīt perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu novietojumu, saglabājot grafiskajā daļā attēloto perspektīvā pašvaldības ceļa vai ielas savienojuma punktu sasaisti.

662. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

663. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, pašvaldība, pieņemot attiecīgu lēmumu, atceļ "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (ceļu attīstībai nepieciešamā teritorijas) (TIN74) statusu. Pēc statusa atcelšanas teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu, kas nav uzskatāms par teritorijas plānojuma grozījumu.

5.7.5. Vietējas nozīmes tramvaja attīstības teritorijas (TIN75)

5.7.5.1. Pamatinformācija

664. Teritorijas kas rezervētas šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjaunošanai un izbūvei.

5.7.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.5.3. Citi noteikumi

665. Šaursliežu muzejdzelzceļa trases atjauno un izbūvē pēc iespējas ņemot vērā vēsturiskās trašu izvietojuma zonas, kā arī projektējot tās no jauna.

666. Sabiedrības līdzdalību objektu attīstībā nodrošina veicot objekta publiskās apspriešana procedūru vai izstrādājot atsevišķu teritoriju detālplānojumus, ja nepieciešami kompleksi inženierinfrastruktūras risinājumi, kas nav atrisināmi būvprojekta ietvaros.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. TERITORIJAS PLĀNOJUMA DETALIZĀCIJA

667. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvprojektus un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību.

668. Apbūves noteikumus detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

6.2. NOSACĪJUMI DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDEI

669. Pašvaldība darba uzdevumā konkrētai teritorijai var noteikt arī papildus prasības:

669.1. veikt teritorijas augu sugu, biotopu izpēti vai ornitoloģisko izpēti;

669.2. veikt ģeoloģisko izpēti;

669.3. precizēt applūstošās teritorijas;

669.4. noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas);

669.5. noteikt atļautās izmantošanas veidu ierobežojumus un izvirzīt stingrākās prasības, atkarībā no konkrētās teritorijas specifikas;

669.6. citas prasības, ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA

670. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības– telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas.

671. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

672. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

673. Ievēro valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Olaines luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 8489) individuālās aizsardzības zonas režīmu:

673.1. saglabā kultūrvēsturiskās vērtības kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

673.1.1. kultūrainavu ar līdz mūsdienām saglabājušos apbūves un dabas ainavas raksturu, respektējot tās saglabājamās vērtības, kur kultūras piemineklis ir kā dominante – ainaviskā vide, atklātas lauku ainavas teritorijas, esošais reljefs, dabīgās un mākslīgās ūdensteces un ūdenstilpes, vēsturisko stādījumu sistēma;

673.1.2. vēsturiskā plānojuma struktūru – ceļu, ielu tīklu un būvju izvietojumu teritorijā;

673.1.3. arhitektoniski telpisko struktūru – apbūves raksturu (kompozīcijas akcenti, apbūves siluets, labiekārtojuma elementi u.c.) no raksturīgiem skatu punktiem, kas nodrošina panorāmu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri;

673.1.4. kultūrvēsturiski vērtīgas apbūves un vēsturisko objektu identitāti – stilistiskās iezīmes, ēku apjomu, proporcijas, augstumu, jumtu konfigurāciju, fasāžu dalījumu un dekorus, būvniecības laikam raksturīgos materiālus un būvdetaļu lietojumu.

673.2. saglabā un nodrošināma atvērtu skatu uz kultūras pieminekli skatos no valsts galvenā autoceļa A8 "Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene)", valsts vietējā autoceļa V8 "Jaunolaine – Plakanciems" un pašvaldības Meža ielas un Baznīcas ielas raksturīgiem skatupunktiem;

673.3. aizsardzības zonā pieļaujama tādu jaunu būvju būvniecība vai esošo būvju pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu, tonalitāti un pielietojumu harmoniski iekļaujas esošajā ainavā, saglabājot kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu;

673.4. ar zemes ierīcības darbiem (zemes vienību sadalīšana, robežu pārkārtošana), būvniecību (jaunu ēku būvniecība, būvju nojaukšana, inženierbūvju būvniecība) zemes reljefa pārveidošanu (ceļu, ielu pārbūve, jaunbūve, pazemes inženiertīklu izbūves, ūdenstilpju pārbūve) saistīto saimniecisko darbību veic ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju;

673.5. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kas saistītas ar dzīves apstākļu komfortam nepieciešamajiem uzlabojumiem (iekšējo inženiertīklu pārbūve, telpu pārplānošana) esošajās ēkās, nemainot ēkas un ainavas ārējo veidolu, kā arī esošu inženierbūvju pārbūvei;

673.6. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kas saistītas ar ielu un ceļu uzturēšanu, ikgadēju teritorijas kopšanu un uzturēšanu, ieskaitot bīstamu vai nokaltušu koku ciršanu.

674. Ievēro valsts nozīmes vēstures pieminekļa "Vidzemes – Kurzemes – Zemgales robežstabi" (valsts aizsardzības Nr. 8542) individuālās aizsardzības zonas režīmu:

674.1. saglabā vērtības:

674.1.1. piemiņas zīmju (robežstabu) apjomu, veidolu, materiālu un novietojumu vēsturiskajā vietā atbilstoši 19.gadsimta administratīvi – teritoriālā iedalījuma robežām;

674.1.2. autoceļa remonta, pārbūves vai labiekārtošanas darbus un aizsardzības zonas uzturēšanu un kopšanu veic, neradot apdraudējumu robežstabu ārējam veidolam un struktūrai, saglabājot to vizuālo uztveramību individuālās aizsardzības zonas robežās no valsts galvenā autoceļa A8 "Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene)";

674.2. aizsardzības zonā mākslīgi zemes reljefa pārveidojumi un būvniecība autoceļa nodalījuma joslā pieļaujama, ja tā vizuāli negatīvi neietekmē un fiziski neapdraud robežstabus. Plānoto darbu projektu dokumentāciju saskaņo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldē..

674.3. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams dabiskās vides kopšanai;

674.4. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams aizsardzības zonā esošās autoceļa nodalījuma joslas uzturēšanas, remonta un atjaunošanas darbiem, kā arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem, kas nav saistīti ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem un nerada izmaiņas kultūrvēsturiskajā vidē.

7.2. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI

675. Grafiskajā daļā attēlotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas:

675.1. dabas liegums „Melnā ezera purvs";

675.2. daļa dabas lieguma „Cenas tīrelis";

675.3. dabas pieminekļi – konstatētie aizsargājamie koki (dižkoki).

676. Grafiskajā daļā attēlotas mikroliegumu un to buferzonu teritorijas.

677. Izstrādājot detālplānojumu vai sagatavojot būvniecības dokumentāciju, zemes vienībā veic aizsargājamo koku un dižakmeņu inventarizāciju.

7.3. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

678. Grafiskās daļas kartē, atbilstoši mēra noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk, izņemot ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

678.1. Noteiktas un atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk:

678.1.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (3. pielikums);

678.1.2. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (6. pielikums);

678.1.3. mežu aizsargjosla ap Rīgu un Olaini;

678.1.4. aizsargjoslas ap kapsētām;

678.1.5. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

678.1.6. aizsargjoslas gar ielām un ceļiem apdzīvotās vietās (1. pielikums), pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām (7. pielikums);

678.1.7. aizsargjoslas gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus.

679. Zemes vienību vai tās daļu, kas plānojuma grafiskās daļas kartē noteikta kā applūstošā teritorija, atļauts apbūvēt atbilstoši plānojumā noteiktās funkcionālās zonas noteikumiem šādos gadījumos:

679.1. lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā precizē applūstošās teritorijas robežu un apbūvi izvieto ārpus applūstošās teritorijas;

679.2. zemes vienība atrodas teritorijā, kurā būvniecība ir atļauta saskaņā ar spēkā esoša detālplānojuma prasībām – šādā gadījumā būvprojektā precizē applūstošās teritorijas robežu un būvi izvieto ārpus applūstošās teritorijas.

 

PIELIKUMI

1.PIELIKUMS. IELAS UN CEĻI APDZĪVOTAJĀS VIETĀS

1. pielikums

 

2.PIELIKUMS. MINIMĀLAIS NEPIECIEŠAMO AUTOSTĀVVIETU UN VELO STATĪVU SKAITS DAŽĀDIEM IZMANTOŠANAS VEIDIEM

2. pielikums

 

3.PIELIKUMS. ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS

3. pielikums

 

4.PIELIKUMS. KOPLIETOŠANAS CEĻA PRINCIPIĀLAIS ŠĶĒRSPROFILS

4. pielikums

 

5.PIELIKUMS. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMI BIOTOPI "RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJĀ" (R2)

5. pielikums

 

6.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS AP ŪDENS ŅEMŠANAS VIETĀM

6. pielikums

 

7.PIELIKUMS. VALSTS AUTOCEĻU AIZSARGJOSLU PLATUMS ĀRPUS APDZĪVOTĀM VIETĀM

7. pielikums