Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas pirmās sēdes turpinājums 2023. gada 25. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Vai arī – kolēģes un kolēģi, kā Raivis Dzintars norāda, – būtu pareizāk. Turpināsim Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 20. aprīļa kārtējo sēdi.

Kolēģi, atgādinu, ka sēdes darba kārtībā, aizejot pārtraukumā, bija likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" pirmajā lasījumā un mēs esam tajā procesuālajā stadijā, kad mums ir jāveic balsojums par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Es ceru, ka visi balsošanas kartes – to darbību – ir pārbaudījuši, viss funkcionē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Judina kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es vēlos atgādināt, ka komisija neatbalstīja šo likumprojektu, tāpēc komisijas vārdā es nevaru nosaukt termiņu, bet savā vārdā es piedāvāju 1. septembri.

Sēdes vadītājs. 1. septembri. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 1. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Notariāta likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Turpinām darbu ar likumprojektu pakotni. Iepriekšējā sēdē – 20. aprīlī – mēs atbalstījām grozījumus Bāriņtiesu likumā, tikko mēs nobalsojām par otro likumprojektu, un tagad ir trešais likumprojekts – "Grozījums Notariāta likumā".

Šis likumprojekts paredz izslēgt 308. pantā vārdus "bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, – attiecīgo bāriņtiesu", proti, minētās funkcijas veiks notariāts. Tāpat kā iepriekšējo likumprojektu, arī šo likumprojektu komisija neatbalstīja, bet plenārsēdē mēs tieši tad... Saeimas sēdē, atvainojos, mēs atbalstījām gan grozījumus Bāriņtiesu likumā, gan arī tikko nobalsojām par likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"". (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs un Petravičas kundze! Saprotu, ka jums varētu būt interesantas sarunas, bet jums ir ļoti skanīgas balsis.

A. Judins. Līdz ar to komisijas vārdā es nevaru aicināt jūs atbalstīt, komisija noraidīja, bet jūs visi redzējāt, ka Saeima tomēr virza šos likumprojektus izskatīšanai.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Notariāta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Judina kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Judins. Savā vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku – 1. septembris.

Sēdes vadītājs. 1. septembris, ja? Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 1. septembrim.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes apstiprinātajā darba kārtībā. Deputāti Andrejs Judins, Edgars Tavars, Ainārs Šlesers, Raivis Dzintars, Viktors Valainis, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Rihards Kozlovskis, Ingrīda Circene un Anna Rancāne lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr. 170/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. septembrim". Vai ir iebildumi, ka tiek grozīta darba kārtība un šāds lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā? Ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Turpinām skatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts un komisijas vadītājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā". Arī šis likumprojekts ir no pakotnes, par kuru es jums stāstīju, proti, saistīts ar grozījumiem Bāriņtiesu likumā.

Komisijā arī šis likumprojekts netika atbalstīts, bet, ņemot vērā, ka mēs tomēr strādājam ar pakotni, lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 22, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. Piedāvāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 1. septembris.

Sēdes vadītājs. Piedāvājumā ir 1. septembris. Vai ir kādi citi piedāvājumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 1. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Civillikumā". Tas ir pēdējais likumprojekts no jau minētās likumprojektu pakotnes. Arī šo likumprojektu komisija neatbalstīja.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 22, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. Piedāvāju 1. septembri.

Sēdes vadītājs. 1. septembri, ja? Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 1. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā referēs deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Priekšlikumi netika iesniegti.

Lūgums likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumi netika iesniegti un komisijas vārdā Rasimas kundze aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Rasimas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Rasima. Piecas dienas, tātad tas būs 30. maijs.

Sēdes vadītājs. 30. maijs, ja? Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 30. maijam.

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labrīt, cienījamās deputātes, cienījamie deputāti, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā".

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas skar dzīvnieku īpašnieku atbildību, mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas un pavairošanas prasības, kā arī iestāžu kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā.

Likuma mērķis ir uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā, panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā, kā arī paplašināt dienestu kompetenci, uzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.

Grozījumi nosaka arī pilnvarojumu Ministru kabinetam pieņemt jaunus noteikumus mājas (istabas) dzīvnieku labturībā un aizsardzībā.

Līdz ar vairāku jaunu noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 29. marta sēdē, uzklausot Zemkopības ministrijas, dzīvnieku aizsardzības organizāciju, veterinārārstu un citu organizāciju pārstāvju viedokļus, likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mums būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.) Ā, es atvainojos...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es ļoti atbalstu to, ka mēs pieņemam šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā, bet es arī gribēju atgādināt, kāpēc tie mums ir tik ļoti svarīgi un kāpēc mums būtu jāstrādā pie tā, lai šos iesniegtos grozījumus vēl pilnveidotu.

Izcilais filozofs Imanuels Kants ir teicis: "Nežēlība pret dzīvniekiem ir pretrunā ar cilvēka pienākumu pašam pret sevi." Un tieši tāpēc šie grozījumi mums ir tik ļoti būtiski, jo mēs zinām, ka arī citos jautājumos mums ir problēmas ar to, kā mēs izprotam vardarbību un attiecamies pret to. Tas pats attiecas arī uz dzīvniekiem. Un tāpēc šis ir solis pareizajā virzienā – lai paaugstinātu dzīvnieku labturību.

Jautājums: ko mums vajadzētu darīt? Pirmkārt, ir jautājums par tiem pašiem sodiem. Ko darīt, ja cilvēki pārkāpj labturības prasības? Šobrīd minimālie sodi ir ļoti zemi, un tie bieži tiek pielietoti. Faktiski minimālais sods, ko var piešķirt par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, ir 100 eiro, un par savvaļas dzīvnieku izmantošanu izklaidei sods arī ir tikai 100 eiro. Līdz ar to mums ir nopietni jāskatās, kāda ir esošā sistēma un kā to pilnveidot.

Mēs arī vērsāmies gan pie policijas, gan pie Pārtikas un veterinārā dienesta, lai uzzinātu, kāda ir pašreizējā sodu sistēma, kā sodi tiek piemēroti, un faktiski no atbildēm jau tagad var spriest, ka nopietna analīze nenotiek. Un te es atkal aicinātu – mums ir jāparedz, ka ir jābūt nopietnai sodu analīzei. Mēs nevaram vienkārši paaugstināt, bet mums ir jāsaprot, kas strādā, kādu veidu pārkāpumi tiek izdarīti un kādā veidā vislabāk tos varētu arī novērst.

Šie grozījumi paredz arī to, ka policijai būs kompetence izvērtēt dzīvnieku labturības pārkāpumus, jo ne vienmēr PVD inspektori ir pieejami. Un tad man ir jautājums Zemkopības ministrijai: kādā veidā ir plānots palielināt arī paša PVD kompetenci? Un tas nozīmē – gan attiecībā uz šīs organizācijas prestižu, gan arī uz finansējumu, jo mēs zinām, ka šobrīd darbinieki ir pārslogoti un saņem neadekvāti zemas algas, un tas, protams, ietekmē arī darba kvalitāti. Un mēs zinām, ka tai pašai Zemkopības ministrijai pietiek naudas, ko iedot lūgšanu kapelas celtniecībai, tāpēc es domāju, ka Zemkopības ministrijai vajadzētu padomāt arī par to, kā palielināt algas saviem darbiniekiem, kuri dara mums visiem ļoti svarīgu darbu.

Arī jautājums: ko darīt ar cilvēkiem, kas veic vairākkārtējus pārkāpumus pret dzīvniekiem? To mēs it īpaši varētu teikt par tiem cilvēkiem, kas pavairo dzīvniekus, kā arī par ēnu ekonomiku, kas ir saistīta ar lolojumdzīvnieku pavairošanu.

Tātad kopumā ir prieks, ka šis likumprojekts ir nonācis Saeimā un ka mēs pie tā strādāsim. Es arī aicinātu ļoti nopietni iedziļināties paredzētajos grozījumos, lai mēs tos varētu pilnveidot un Dzīvnieku aizsardzības likumu padarīt patiešām mūsdienīgu.

Aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs vēlējāties ko bilst? Nevēlējāties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Jātnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 26. jūnijs?

A. Jātnieks. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 26. jūnijam.

A. Jātnieks. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Juridiskajā komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" (Nr. 108/Lp14).

Otrajam lasījumam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Teirumnieks. 2. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Teirumnieks. 3. – tāpat tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komercķīlas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Teirumnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Trešajam lasījumam priekšlikumus gaidām līdz šī gada 30. maijam.

Sēdes vadītājs. Līdz 30. maijam. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 30. maijam.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".

Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" un ir izstrādāts, lai paliatīvās hospisa aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī. Hospisa aprūpi, kas ir paliatīvās aprūpes daļa, plānots nodrošināt personām ar prognostiski ierobežotu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, kurām ārstu konsīlijs šādu statusu ir noteicis, izsniedzot attiecīgu atzinumu.

Sociālo un darba lietu komisija ir uzņēmusies abu šo likumprojektu virzību, lai nedziedināmi slimiem cilvēkiem būtu pieejama valsts finansēta hospisa aprūpe, līdz ar to nodrošinātu cieņpilnu aiziešanu visā Latvijā. Sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju ir sagatavoti likuma grozījumi, par kuriem ir diskutēts komisijā un par kuru nepieciešamību ir pārliecināti visi komisijas deputāti.

Hospiss pēc būtības ir milzīgs komandas darbs, kurā roku rokā strādā ārsti, ārsta palīgi, māsas, uztura speciālisti, fizioterapeiti, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, kapelāni, koordinatori, un tas atšķiras no klasiskās medicīnas. Tas ir uz pacientu centrēts aprūpes plāns, lai cilvēkam būtu cieņpilna un mierīga aiziešana – tieši tāda, kādu viņš vēlas.

Lielākoties hospisa aprūpe notiek mājās, bet, saasinoties situācijai, nepieciešama uzturēšanās ārstniecības iestādē vai pansionātā, kur tam ir īpaši pielāgotas palātas. Tomēr lielākoties hospiss ir pakalpojums, ko cilvēks saņem mājās. Hospiss nevis prasa papildu finansējumu, bet dod valstij ietaupījumu veselības budžetā.

Starpnozaru paliatīvās aprūpes nodrošināšanai kompetentās iestādes organizētā stratēģiskā iepirkuma rezultātā tiktu identificēti pakalpojumu sniedzēji, kuri visos Latvijas reģionos nodrošinātu mobilās paliatīvās speciālistu komandas, kuras diennakts režīmā nodrošinātu nepieciešamos veselības aprūpes, sociālās aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientam, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar viņu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, 30. maijs.

Sēdes vadītājs. 30. maijs. Vai kolēģiem ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 30. maijam.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā". Šis likumprojekts ir saistīts ar nupat izskatīto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" un arī izstrādāts ar mērķi izveidot vienotu normatīvo regulējumu paliatīvās aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības noteikšanai.

Likumprojekts paredz iekļaut paliatīvās aprūpes definīciju, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu. Lai nodrošinātu uz cilvēku vajadzībām vērstu vienotu un koordinētu visu iesaistīto nozaru valsts apmaksātu pakalpojumu organizēšanu, nepieciešams jauns Ministru kabineta regulējums par paliatīvās aprūpes pakalpojumu organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā" pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, 30. maijs.

Sēdes vadītājs. 30. maijs. Cienījamie kolēģi, vai jums ir priekšlikumi? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 30. maijs.

Esam izskatījuši likumprojektu sadaļu, nākamā mums ir "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā būtu jārunā Antoņinai Ņenaševai, taču viņa, šķiet, ir komandējumā. (Starpsauciens.) Man ir jautājums: kurš no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ir ieguvis šo pienākumu – ziņot par lēmuma projektu? (Starpsaucieni.) Ja neviens nepiesakās, mēs šo jautājumu skatīsim beigās.

Pārejam uz sadaļu "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Darba kārtībā – pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par nekavējošu rīcību, lai novērstu kavēšanos ar Eiropas Savienības līdzekļu ieguldīšanā uzņēmējdarbības attīstībai".

Pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Pirmām kārtām par procedūru gribējās paust dažus vārdus. Šis ir pieprasījums, ko mēs iesniedzām 20. aprīlī, šodien ir 25. maijs. Piekritīsiet, pieprasījumu jēga un būtība ir tā, ka tie tiek izskatīti ātri, jo tie parasti ir par ļoti aktuālām tēmām. Šī ir aktuāla tēma. Tā bija ļoti aktuāla 20. aprīlī, un šobrīd tās aktualitāte ir saglabājusies. Šie normatīvie dokumenti joprojām nav pieņemti, un joprojām tie atrodas ļoti dīvainā izstrādes stadijā, kad ir strīds ar uzņēmējiem. Un tās ir ļoti nopietnas struktūrfondu investīcijas, kas šobrīd ir... kavējas to ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā tikai tāpēc, ka ministrijas, to ierēdņi un atbildīgās amatpersonas nespēj tikt galā ar šo, manuprāt, ļoti vienkāršo situāciju.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu šo pieprasījumu pēc iespējas ātrāk skatīt Pieprasījumu komisijā un visiem kopā darīt visu iespējamo, lai šīs lielās investīcijas pēc iespējas ātrāk tiktu investētas ekonomikā.

Bet par procedūru. Gribētu aicināt padomāt par veidu, kā mēs šos pieprasījumus... Ja tie ir iesniegti un sēde tiek pārcelta, tomēr vajadzētu tos nodot Pieprasījumu komisijai, pirms izsludina pārtraukumu, jo šis nav vienīgais pieprasījums, kas ir "uzkāries", tā teikt, ir arī citi pieprasījumi, kas jau ilgāku laiku netiek skatīti. Tā ir lieta, par ko iepriekšējā Saeimā mums tomēr izdevās panākt vienošanos, ka pieprasījumus iespējami ātri nodeva Pieprasījumu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtībā – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Deputāti Andrejs Judins, Edgars Tavars, Ainārs Šlesers, Raivis Dzintars, Viktors Valainis, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Rihards Kozlovskis, Ingrīda Circene un Anna Rancāne ir iesnieguši lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr. 170/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. septembrim". Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr. 170/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 1. septembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Atgriežamies sadaļā "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā referēs – un paldies, ka pārņēmāt stafeti no kolēģiem, – deputāts un komisijas loceklis Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 4. aprīlī izskatīja 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs". Komisija klātienē uzklausīja dažādu ekspertu viedokļus, ka šī problēma ir tiešām aktuāla un ir nepieciešams to steidzami risināt.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu Saeimu ar savu balsojumu atbalstīt, ka šī pilsoņu iniciatīva tiek nodota... tātad nodot šo 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs" Sociālo un darba lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai turpmākai izvērtēšanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Cienījamie kolēģi! Jau februārī jautājums par higiēnas preču pieejamību meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs nonāca Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā, un tur kopā ar apakškomisijas dalībniekiem uzklausījām gan ministriju pārstāvjus, gan nevalstisko sektoru, kā arī pašvaldības.

Apakškomisijā pārrunātais un tas, cik īsā laikā šī ManaBalss.lv iniciatīva ir sasniegusi atbalstu, norāda uz to, ka šis jautājums ir aktuāls.

Maznodrošinātajiem, trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem cilvēkiem reizi ceturksnī pienākas palīdzības pakas ar higiēnas, pārtikas un saimniecības precēm (to finansē Eiropas Savienība un valsts budžets), taču šo paku saturā nav higiēnas preču sievietēm. Pamatojums, kuru saņēmām no ministrijām – ka katrai sievietei ir individuālas vajadzības (un tā tas ir) –, neiztur tomēr kritiku, jo gluži vienkārši kaut kādu higiēnas preču pieejamība tomēr ir labāka par neko.

Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdes laikā mēs secinājām, ka ilgus gadus šis jautājums ir balstījies uz nevalstiskā sektora pleciem un ir pienācis laiks šo jautājumu risināt valstiskā līmenī. Mēs jau esam spēruši pirmos soļus, kopā ar Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas kolēģiem šīs apakškomisijas vārdā aicinot Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt priekšlikumus pasākumu plānam, kas nodrošinātu bezmaksas higiēnas preču izplatīšanu izglītības iestādēs, lai mazinātu uz dzimumu un ienākumiem balstītu nevienlīdzību. Tāpat vērsīsimies arī Labklājības ministrijā ar lūgumu pārskatīt šo paku saturu, iekļaujot arī higiēnas preces sievietēm.

Un, izmantojot iespēju, esot šeit, es tiešām vēlos pateikt paldies visām nevalstiskajām organizācijām, kas šo jautājumu ir pacēlušas, norādījušas uz tā aktualitāti un turpina iestāties par meiteņu un sieviešu tiesībām, aktualizējot šo jautājumu gan komisijās, gan apakškomisijās, kā arī izrādot iniciatīvu problēmjautājumu risināšanā.

Aicinu kolēģus atbalstīt šā jautājuma skatīšanu Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un priecājos, ka jautājums ir nonācis ne tikai mūsu apakškomisijā, bet arī citu kolēģu redzeslokā.

Paldies tiem, kas klausījās. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi un kolēģes! Komisijā mēs dzirdējām statistikas datus: katra sestā meitene Latvijā nav apmeklējusi skolu tieši higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tas ir diezgan šokējoši, jo ikdienā mēs šādas lietas neredzam un nepamanām.

Es vēlos šajā sarunā pieminēt tādu lietu kā menstruālā nabadzība. Menstruālā nabadzība ir globāla problēma, un tā ietekmē tos, kuriem nepietiekamu naudas līdzekļu dēļ ir limitēta pieeja drošām un... menstruālās higiēnas precēm. Menstruālās nabadzības ietekmē meitenes un sievietes mēnešreižu laikā piedzīvo šķēršļus ikdienas darbībām, piemēram, skolas vai darba apmeklējumam. Tas tā ir tieši higiēnas preču nepieejamības dēļ. Diemžēl arī Latvijā šī problēma pastāv.

Kas šajā iniciatīvā ir svarīgi? Es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi tas, ka meitenes skolās varētu šīs higiēnas preces saņemt bez jautāšanas medmāsiņai vai skolotājai, jo bieži vien mēs dzirdam argumentu, ka skolā taču var kaut kur dabūt. Kādēļ? Tādēļ, ka reizēm šo pakešu vai citu higiēnas preču nav līdzi tādēļ, ka vai nu aizmirsies, vai – otrs – arī naudas trūkuma dēļ, un bieži vien tas ir šķērslis kādam lūgt, un tiek izvēlētas citas alternatīvas – tiek pieņemts lēmums doties mājās vai doties uz tualeti un izmantot tualetes papīru, kas ir nehigiēnisks un veselības riskus radošs risinājums.

Un tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu: komisijās, kurās šo jautājumu skatīsiet, patiešām nopietni iedziļinieties tajā, atbalstiet šo iedzīvotāju iniciatīvu, jo tā ir arī iespēja mazināt dzimumu nevienlīdzību.

Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvijā ikviens varētu pilnvērtīgi apmeklēt skolu, iegūt izglītību un pēc tam savas zināšanas likt lietā, lai vairotu ne vien savu labklājību, bet arī visas Latvijas labklājību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Dekšņa kungs, vai jums būtu kas būtisks piebilstams? Nebūtu.

Tagad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 260 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Bezmaksas higiēnas preces meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši visu 20. aprīļa sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Jānis Grasbergs pirmo reizi veiks šo ļoti nozīmīgo pienākumu. (Starpsauciens: "Otro.") Otro reizi.

J. Grasbergs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Labdien, kolēģi un Saeimas priekšsēdētāj! Tātad – par deputātu klātbūtnes reģistrāciju.

Ir reģistrējušies 88 deputāti. Nav reģistrējušies 12: Mārtiņš Daģis, Jurģis Klotiņš, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Ričards Šlesers, Jānis Vucāns un Edmunds Zivtiņš.

Sēdes vadītājs. Tātad tie ir tie, kuri nav reģistrējušies.

J. Grasbergs. Tie 12 – nav.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, 20. aprīļa sēdi slēdzu.

Mums vajadzētu piecu minūšu pārtraukumu, lai mūsu sēžu nodrošinātāji varētu sagatavot nākamo sēdi, tāpēc pārtraukums līdz pulksten... noapaļosim – 9.45, ja? (Starpsauciens.) Jurēvica kungs, labs priekšlikums.