Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas divpadsmitā sēde 2023. gada 1. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sēdieties darba vietās! Pārtraukums starp ārkārtas sēdi un regulāro sēdi ir beidzies.

Sāksim Saeimas 2023. gada 1. jūnija sēdi.

Iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 272/Lp14). Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 280/Lp14). Vai deputātiem ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta un tajā tiek iekļauts gan likumprojekts, gan alternatīvais likumprojekts? (Starpsauciens: "Nav.") Nav iebildumu. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Vai ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Pirmā sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Kredītu reģistra likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ierosina likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Oļega Burova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu es runāju jau iepriekšējā reizē. Es domāju, ka tagad, kad mēs vakar piedzīvojām procesu, kas notiek reizi četros gados, un tika ievēlēts jauns prezidents, mēs apzināmies, ka viedoklis par šo vēlēšanu gaitu un rezultātu nav viennozīmīgs.

Redzam to, ka mēs, Saeima, ievēlējam daudzas amatpersonas, bet prezidents tomēr... Viņš ir kā tāds simbols, kurš simbolizē Latviju, Latvijas vērtības. Es domāju – pat ja deputāti ar 60–70 balsīm ievēlēs prezidentu, tāpat daudzi cilvēki izteiks viedokli, kas atšķirsies no deputātu viedokļiem.

Ņemot vērā to, ka šī Saeima vairs nebalsos par prezidentu, jo tāda privilēģija ir dota vienreiz četros gados (tātad tas notiks jau nākamās Saeimas laikā), varbūt tomēr mēs varētu vienoties dot tautai tiesības ievēlēt prezidentu? Mēs varam pat nemainīt pilnvaras, par ko daudzi ir satraukušies, vienkārši dot tautai šīs iespējas. Es uzskatu, ka tauta noteikti izdarīs pareizu izvēli. Jo tas, kādā veidā... Jā, bija debates. Te daži saka to, ka tās bija ļoti labas. Bet balsojums jau bija šeit – Saeimā. Pat ja kāds apgalvo, ka balsojums vakar bija godīgs, es teikšu, ka vakar uzvarēja partiju disciplīna.

Es zinu – te zālē bija daudzi cilvēki, kuriem viedokļi atšķiras, bet ir jāsaprot, ka bija partiju disciplīna un tā tika ievērota. Viena partija balsoja par vienu kandidātu, cita balsoja par citu kandidātu, cita partija vispār nepiedalījās balsojumā. Bet, ja būtu slēgtais balsojums, būtu citādi. Tad būtu... arī vakar būtu bijis citādi, un noteikti būtu ievēlēts cits prezidents.

Nav jēgas runāt par to, kas ir bijis; padomāsim par to, kas būs. Tāpēc es vēlreiz aicinu: godājamie deputāti, godājamās partijas, dosim tautai tiesības ievēlēt savu prezidentu, dosim iespējas tautai pašai izvēlēties labāko prezidentu. Arī tautas balsojumā ir iespējamas vairākas kārtas.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Runāt "pret" nav pieteicies neviens.

Vai kāds iebilst, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? (Starpsauciens: "Balsojam!") Tātad tiek pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viļa Krištopana un Oļega Burova iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 46, atturas – 14. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Cienījamie kolēģi, vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Statistikas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ivara Ķiploka atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Atis Deksnis.

A. Deksnis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīšanai Saeimas šodienas sēdē ir sagatavots un iesniegts lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ivara Ķiploka atbrīvošanu no tiesneša amata" – pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Juridiskā komisija skatīja lēmuma projektu šī gada 23. maija sēdē. Uzklausījām Tiesu administrācijas pārstāvjus, viņu ziņojumu par tiesneša Ivara Ķiploka profesionālo darbu. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu balsot un atbrīvot Ivaru Ķiploku no tiesneša amata ar 2023. gada 12. jūniju pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ivara Ķiploka atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Oļega Burova, Jekaterinas Dorošķevičas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša, Igora Judina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Covid 19 likumu spēkā esamības nepieciešamību".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Oļega Burova, Jekaterinas Dorošķevičas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša un Igora Judina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Covid 19 likumu spēkā esamības nepieciešamību".

Uzklausot veselības ministres pārskatu, komisija, balsojot viens – "par", seši – "pret" (trīs nebalsoja), atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es ļoti īsi gribēju pateikt, ka uz komisijas sēdi bija atnākusi arī veselības ministre Līga Meņģelsones kundze un vairākkārt uzsvēra, ka, Veselības ministrijas skatījumā, šie likumi būtu izbeidzami. Tā ka nav īsti saprotami, kāpēc ir tāda muļļāšanās Ministru kabinetā Kariņa kunga vadībā un kāpēc šie likumi netiek izbeigti.

Ļoti gribas cerēt, ka tas notiks jau tuvākajā laikā. Ja, iespējams, parlamentārajam sekretāram ir kaut kas sakāms šajā sakarībā, es būtu priecīga par kādu īsu komentāru.

Skaidrs, ka mūsu frakcija atbalstīs šo pieprasījumu. Pārējie – dariet, kā jums sirdsapziņa liek.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kas traucē atzīt par spēkā neesošiem šos kovida pārvaldības likumus? Veselības ministrija ir atzinusi, ka abus kovida likumus varētu atzīt par spēkā neesošiem. Arī Tieslietu ministrija, izrādās, jau gada sākumā ir sākusi darbu, lai izbeigtu šos abus likumus, tomēr tas joprojām nav izdarīts.

Pēc hokeja komandas triumfa mēs redzējām, cik ātri Saeima spēj pieņemt lēmumus. Vienīgais iemesls, manā skatījumā... Es domāju, tā to redz arī cilvēki, kas kaut nedaudz iedziļinās tajā, kas notiek. Pieprasījumu komisijas sēdē tika norādīts, ka nav izdevies atteikties no 63 miljonus vērtā līguma kovida vakcīnu iegādei papildus tām, kas... es nezinu precīzi tagad, kas tur ir mainījies, bet... kas ir noliktavās, kas ir uzdāvinātas, ziedotas un arī izlietotas. Tātad vienīgais iemesls, manā skatījumā, ir šie 63 miljoni un bažas, kur tad pēc tam šīs vakcīnas tiks liktas.

Par PVO ieteikumiem. Arī PVO ieteikumos, kuros balstās Veselības ministrija... atbilde uz pieprasījumu balstās šajos PVO ieteikumos, un tur citstarp ir ieteikts atteikties no sertifikātu pieprasīšanas. Tad sanāk, ka Latvija kaut kādā mērā šajos ieteikumos neieklausās.

Tāpēc es aicinu šo likumu darbību izbeigt un atzīt par spēkā neesošiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad mums ir jābalso par pieprasījumu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā Kiršteina kungs gribētu vēl ko piebilst? Neko, ja? Varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Oļega Burova, Jekaterinas Dorošķevičas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša, Igora Judina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Covid 19 likumu spēkā esamības nepieciešamību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – nav. Līdz ar to pieprasījums nav atbalstīts.

Nākamā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 30. maija sēdē ir apspriedusi par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Likumprojektam tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – labklājības ministres priekšlikums. Paplašina iespēju piesaistīt fondus ukraiņu bēgļu atbalstam šeit Latvijā, pievienojot vārdus "un Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam ietvaros". Komisijā atbalstīts.

I. Rajevs. 2. – arī labklājības ministres priekšlikums. Tas bija priekšlikums 13. pantam "Pašvaldības kompetence atbalsta sniegšanā", un tas tika saistīts ar termiņa maiņu no 30. jūnija uz šī gada 31. decembri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Sadaļā "Pārejas noteikumi". Arī tika saistīts ar termiņa maiņu no 30. jūnija uz šā gada 31. decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta? (Starpsauciens: "Jā.") Atbalsta.

I. Rajevs. Kopumā lūdzu atbalstīt grozījumus likumā.

Sēdes vadītājs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Mums būtu jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 244/Lp14), pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" pirmajā lasījumā. Šā likumprojekta būtība ir: lai turpinātu programmas "Latvijas skolas soma" darbību un atvieglotu ar tās norisi saistītos administratīvos procesus, būtu nepieciešams grozīt Izglītības likumu un dot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanu, lai atvieglotu arī birokrātiskos procesus un būtu iespēja laikus saņemt finansējumu.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka es atbalstu šos grozījumus Izglītības likumā, bet es gribēju runāt par vēl vienu lietu. Ja mēs paveram vaļā datorā kādu no meklētājprogrammām, uzliekam "Latvijas skolas soma", mēs aizejam uz Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapu un redzam, ka šī programma tiek īstenota praktiski šīs institūcijas pakļautībā. Savā laikā – tad, kad tā programma tika veidota, – tā tiešām bija iecerēta kā programma, lai skolēni un skolas saņemtu finansiālu atbalstu, ar kura palīdzību varētu sekot līdzi tām norisēm. Un tagad es citēšu – norisēm, kurās jomās: "[..] mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajās un nemateriālajās kultūras vērtībās, literatūrā un grāmatniecībā [..]."

Mēs jau ilgstoši Latvijā runājam par to, ka izglītībai un pētniecībai ir jābūt saistītām ar to, kas mums tiešām ir vajadzīgs tautsaimniecībā, un ka jau no bērna kājas, jau no pirmsskolas iestādēm, jau no jaunākajām klasēm, mums ir jāveicina tas, lai jaunieši iespējami vairāk iegūtu zināšanas ne tikai par kultūru, kas ir ļoti svarīga, bet arī par citām dzīves jomām, kas ir dažādas tehniskās zinātnes, kam arī ir zināmi... tātad veidotas izstādes, veidoti muzeji. Un, ja jūs mēģināsiet aizvest (un tie, kas ir strādājuši skolā, droši vien ar to ir saistījušies)... ja jūs mēģinātu šobrīd aizvest savus skolēnus, piemēram, uz tādu institūciju kā VIZIUM Ventspilī, kas pēc būtības ir veidots kā AHHAA, teiksim, zināms prototips Latvijā – Tartu esošā AHHAA zināms prototips Latvijā –, "Latvijas skolas soma" neparedz finansējumu šāda objekta apmeklēšanai.

Tāpat mēs varētu runāt par kosmosa centru Cēsīs, par dažām citām lietām. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka, manā skatījumā, ir pienācis laiks paplašināt to tvērumu – ko var apmeklēt ar "Latvijas skolas somu".

Tad, kad par šiem grozījumiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā runās un tos tālāk pilnveidos, aicinu pievērst uzmanību šim aspektam, lai tā kultūras soma... tā skolas soma, es atvainojos... lai "Latvijas skolas soma" būtu plašāka, lai bez tā, kas attiecas uz kultūru, tajā būtu arī tas, kas attiecas uz iespēju skolēniem un jauniešiem apmeklēt tās institūcijas valstī, kas ir veidotas, lai bagātinātu izpratni par STEM mācību priekšmetiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es atgādinu: tad, kad tika veidota – 2018. gadā – šī programma, tās pamatbūtība bija kultūras pasākumu... kultūrizglītības pasākumu apmeklēšana. Ja mēs diskutējam par to, ka caur šo programmu vajadzētu palielināt dažādas norises, kas saistītas ar STEM jomu, ar zinātni, ar inovācijām, tad man šķiet, ka tā jau ir pašvaldību atbildība un pašvaldības var nodrošināt, piešķirt finansējumu apmeklēšanai.

Līdz ar to būtiski ir saglabāt šo kultūrizglītību. Kultūrizglītību... iepazīties ar to. Apmeklēt teātrus, apmeklēt mūzikas pasākumus un citus pasākumus. Tāpēc... iespējams, šī diskusija ir atvērta, bet iespējams, ka "Latvijas skolas soma" pēc būtības idejiski ir bišķiņ savādāk tendēta, nekā runāja iepriekšējais runātājs, bet par to varam diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Č. Batņa. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Batņas kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Č. Batņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 15. jūnijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 15. jūnijam.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 260/Lp14), pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs deputāts Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā". Ideja bija par to, ka mums ir jāsalāgo iespēja pašvaldībām iegādāties skolotājiem, izglītības darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises tādā pašā vērtībā, kādā tas ir pieņemts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Līdz ar to būtu veicams šis grozījums, lai arī pašvaldības varētu likumiskā ceļā šo visu veikt.

Tas būtu tā, ka pašlaik skolotājiem, tas ir, pedagogiem, ir 213,43 eiro... un ir lūgums likumā mainīt šo normu uz 426,86 eiro. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz noteikt steidzamību, lai mēs varētu šīs sesijas laikā paspēt pieņemt likumu galīgajā lasījumā un pašvaldības varētu rīkoties.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Mums būtu jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Mums arī attiecīgi jābalso par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī laiku, kad mēs skatīsim likumprojektu Saeimas sēdē.

N. Dzintars. Piecas darba dienas.

Sēdes vadītājs. Datums būtu...

N. Dzintars. 8. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8. jūnijs. Un skatīšana Saeimas sēdē?

N. Dzintars. Tuvākajā nākamajā... kas tad arī...

Sēdes vadītājs. Tuvākajā nākamajā (Smiekli.)... Skatieties, mums sesija beigsies!

N. Dzintars. Nu, sanāk 15.

Sēdes vadītājs. 15., jā.

N. Dzintars. Brīnišķīgs datums.

Sēdes vadītājs. Burvīgs. Tātad priekšlikumu iesniegšana – līdz 8. jūnijam, un skatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 15. jūnijā. Vai ir kādi citi priekšlikumi? (Dep. A. Bērziņa starpsauciens: "Lieliski!") Bērziņa kungs saka – lieliski. Tātad akceptēts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs pats komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

Saņēmām piecus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz pilnveidot Krimināllikuma 132. pantu, kas paredz atbildību par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu.

Ministre ierosina šo pantu sadalīt divās daļās, pirmajā daļā paredzot iespēju saukt pie atbildības un piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, kā arī veidot kvalificētu noziedzīgu nodarījumu sastāvu un paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem gadījumos, ja draudi ir izteikti pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Mēs analizējām šo priekšlikumu. Protams, konstrukcija varbūt ir sarežģīta, bet tā nodrošinās iespēju piemērot bargāku sodu gadījumos, ja ir tā saucamā ģimenes vardarbība, kad ir izteikti draudi pret tuvinieku, draudi noslepkavot, nodarīt smagu miesas bojājumu.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 2. – deputāta Vilka priekšlikums. Pilnveidot Krimināllikuma 132.¹ pantu "Vajāšana". Komisija izvērtēja šo ierosinājumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Pilnveidot 132.¹ pantu "Vajāšana". Ministre piedāvā veidot pantu pēc tādas pašas konstrukcijas kā 132. pantu, proti, sadalīt noziedzīgā nodarījuma sastāvu divās daļās, un gadījumā, ja ir izdarīts nodarījums, kas ir definēts pirmajā daļā (pamatsastāvs), piemērot maksimālo sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, bet, ja ir tā saucamā ģimenes vardarbība (es jums jau nolasīju, kā tas varētu skanēt), tad šajos gadījumos piemērot sodu – līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz trim gadiem. Komisija izvērtēja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 4. – deputāta Kūtra priekšlikums. Grozīt 168.¹ pantu. Netika atbalstīts.

Kūtra kungs piedāvā paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Iepriekšējā Saeimas sēdē mums notika balsojums, un Saeimas vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja redakciju, ka šajos gadījumos ir jāparedz iespēja piemērot sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem. Tas, protams, neizslēdz iespēju piemērot gan sabiedrisko darbu, gan naudas sodu, bet maksimālais sods ir trīs gadi.

Un te ir tāds gadījums, ka mēs nevaram veidot kvalificētu sastāvu, jo šajā gadījumā ir paredzēta atbildība tieši tiem cilvēkiem, kas būtībā terorizē savus tuviniekus, attiecībā uz kuriem tiesa jau piemērojusi pagaidu aizsardzību, bet viņi vienalga turpina rīkoties pretēji likumā noteiktajam. Un šajos gadījumos, lai atturētu šos cilvēkus no pārkāpuma izdarīšanas, ir piedāvāts paredzēt lielāku atbildību, proti, bargāku sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz trīs gadiem.

Priekšlikums, kā es jau minēju, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kāpēc ir atbalstāms deputāta Kūtra priekšlikums? Tiesas nolēmuma nepildīšana ir pielīdzināta Krimināllikuma sodam... 126. pants – par tīšu vidēju miesas bojājumu izdarīšanu – ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem. Šeit ir runa par sodu nesamērību. Es atbalstu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu pielīdzināšanu tīšam vieglam miesas bojājumam, bet ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, kas jau būs smagāk nekā esošajā situācijā.

Pašlaik maksimālais īslaicīgais brīvības atņemšanas termiņš ir trīs mēneši. Tātad tiks palielināts jau līdz gadam. Un trīs gadi – tas ir pielīdzināms vidēji smagiem miesas bojājumiem. Acīmredzama nesamērība. Pēc tiesu prakses ir redzams, ka Krimināllikuma 168.¹ pants par nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu ir ticis izmantots, lai uzliktu sodu par zīmīšu nodošanu caur trešām personām. Tas nozīmē to – nodeva zīmīti, lai kaut kādā veidā ietekmētu, un šajā gadījumā tas ir pielīdzināms miesas bojājumiem.

Otrs iemesls, kāpēc ir atbalstāms tieši šis priekšlikums, ir nepietiekams policijas resurss, kas norāda uz to, ka mums vairāk jāpievērš uzmanība... un to es gribu arī turpmāk, kad runa ir par sodīšanu, nevis par prevenciju vairāk... es gribu uzsvērt vērtību audzināšanu skolās... lai kā nesen Imantā jaunieši ar nažiem neskraidītu pa ielām un lai policijai ar to nepietiekamo resursu, kas viņiem ir, nebūtu jācīnās ar tik smagām sekām, kādas ir jau šodien... Tāpat arī par vardarbību Jēkabpilī un citur... Vērtību audzināšana skolā – tā ir atbilde. Un tā ir atbilde jau pašā saknē.

Tāpēc aicinu atbalstīt Gunāra Kūtra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gandrīz vai biju samierinājies ar to, ka komisija neatbalstīja manu priekšlikumu, bet, kad Judina kungs šeit, no tribīnes, skaidroja, tad man likās, ka viņš pateica tomēr divas lietas, kas var radīt nepareizu izpratni.

Pirmā lieta. Man liekas, ka tas, ko pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektā, kāds sods tur bija paredzēts, – tas šajā gadījumā tomēr nav arguments, tāpēc ka pirmajā lasījumā atbalsta konceptuāli – par to, ka sodi tiek palielināti par noteiktiem nodarījumiem. Un toreiz drīzāk bija izšķiršanās starp diviem likumprojektiem – vienu, ko bija sagatavojuši deputāti, un otrs bija cits, Tieslietu ministrijas priekšlikums. Tā bija pirmā lieta.

Bet otrā lieta, ko Judina kungs šeit, no tribīnes, skaidroja, ka, redziet, šeit sodu par šo aizsardzības pasākumu pārkāpšanu... kāpēc vajagot palielināt? Tāpēc, ka cilvēks, kurš pārkāpj šo aizsardzības pasākumu, var pēc būtības terorizēt to otru cilvēku. Šajā gadījumā uzreiz jānorāda, ka par terorizēšanu jeb par vajāšanu mēs tikko nobalsojām jeb piekritām trešajam priekšlikumam un par vajāšanu ir paredzēta brīvības atņemšana līdz trim gadiem. Tātad tur ir bargāks sods – tieši šādos gadījumos –, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu jaukt divus sastāvus. Praksē var veidoties problēmas ar to, vai ir vienkārši pārkāpts tiesiskās aizsardzības noteikums, lēmums par kādu tiesiskās aizsardzības pasākumu, vai arī šeit jau parādās vajāšana, kas jau ir pilnīgi cits, nopietnāks pārkāpums.

Tāpēc es tomēr aicinu kolēģus pārdomāt un uzskatīt, ka Krimināllikumā ir dažāda rakstura noziedzīgi nodarījumi. Vieni noziedzīgi nodarījumi ir vairāk paredzēti tam, lai cilvēku piespiestu cienīt tiesas spriedumu, un šajā gadījumā šis pārkāpums var nebūt ar nopietnām sekām. Un, ja arī nav nekādu nopietnu seku... jo tikko kā būs draudi dzīvībai vai veselībai – ir cits pants; vajāšanai – ir cits pants; reālas sekas – ir cits pants. Šeit ir vienkārši...

Kaut vai tas, ko Jencīša kungs pieminēja par to zīmītes nodošanu, vai, teiksim, cilvēkam ir liegums kontaktēties un zvanīt, bet viņš piezvana, vai viņam ir liegums tuvoties tuvāk par 50 vai 100 metriem, bet viņš tomēr pietuvojas tuvāk – ne ar kādu ļaunu nodomu –, un šajā gadījumā mēs vienmēr... uzreiz liksim... teiksim, tā: redziet, tas jau ir nopietns noziegums, tur varētu līdz trīs gadiem.

Trīs gadi būs situācijās, kad ir reālas sekas vai jau tiek izteikti reāli draudi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Pirmām kārtām es gribu piekrist Kūtra kunga teiktajam, ka mums ir vairāki panti, kas var tikt piemēroti šajos gadījumos. Un es domāju, ka mums arī apakškomisijā ir pamats izrunāt šo jautājumu un padomāt, kā labāk piemērot normas, tieši kādos gadījumos kādai normai vajadzētu būt. Tā ir nākotnes diskusija.

Es tiešām ziņojot atsaucos uz pirmajā lasījumā atbalstīto, un, no vienas puses, ir taisnība, ka pirmajā lasījumā mēs balsojam konceptuāli, bet man gribētos atgādināt, ka mēs skatījām divus likumprojektus, kas bija ļoti līdzīgi, un atšķirība bija saistīta tieši ar sodiem. Un Saeima atbalstīja redakciju, kas paredz bargāku sodu. Bet strīdi par to, kādam sodam ir jābūt... Es domāju, mēs nevarēsim viens otru pārliecināt, jo tas ir politiskas izšķiršanās jautājums: divi gadi vai trīs gadi – cik ir pareizi? Vienam šķiet, ka nevajag tik bargi sodīt, citam šķiet, ka vajag.

Es aicinu katru cilvēku padomāt, kā viņš skatās uz attiecīgajām situācijām. Ir taisnība, ka tie sastāvi ir ļoti tuvu un varbūt var arī konkurēt. Bet, kad es domāju par šādām situācijām, tad es redzu to šādā veidā – ir cilvēks, kurš rīkojās nepareizi, tiesa viņam pateica: nedari to, to un to. Un man gribētos, lai viņš arī saņemtu informāciju, ka, ja pārkāps šo aizliegumu, atbildība var būt ļoti nopietna, pat līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Es neuzskatu, ka trīs gadi ir jāpiemēro, jo taisnība Kūtra kungam, ka vairākos gadījumos pārkāpums nebūs tik kaitīgs. Bet man gribētos, lai cilvēks saņemtu skaidru informāciju, skaidru signālu, ka tie trīs gadi ir paredzēti... nedarīt tā. Un, es domāju, tas būs efektīvāk nekā tad, ja viņam tiks skaidrots, ka, ja būs pārkāpums, tad par to ir tāds sods, bet var būt arī cits pants.

Nu, tie cilvēki ir dīvaini, pēc savas būtības viņi ir dīvaini. Viņiem ir pateikts, ka tā nevajag darīt, tā nedrīkst darīt, tiesa to pateica, bet viņiem ir tieksme rīkoties vardarbīgi, viņiem ir tieksme pārkāpt... un radīt saviem tuviniekiem problēmas. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs brīdināsim ar trim brīvības atņemšanas gadiem, mēs varēsim sasniegt lielāku efektu.

Kolēģi, es tiešām aicinu katru domāt pašam un pieņemt lēmumu. Un vēlreiz atgādinu: tiesai būs iespēja arī šajos gadījumos piemērot gan naudas sodu, gan sabiedrisko darbu, gan īslaicīgu brīvības atņemšanu uz dažiem mēnešiem – tas viss ir iespējams.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un saglabāt redakciju, kas bija pieņemta pirmajā lasījumā, – proti, šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Gan vienā pusē, gan otrā pusē... es redzu tiešām pietiekami jēdzīgu... šo priekšlikumu. Es gan sliektos atbalstīt Kūtra kunga piedāvājumu, bet, kā jau es esmu vairākkārt minējis, tiks skarti jautājumi par... un šeit es redzu apakšā tiešām šo – policijas resursus.

Viena lieta, ko mēs šeit izdarīsim no savas puses, – sakārtosim likumu. Piekrītu Judina kungam, ka te ir politiski jāizšķiras (paši izdomāsiet, par kuru priekšlikumu un kā). Taču gribu vēlreiz un vēlreiz atgādināt par to, ka mēs varam šeit censties un darīt visu to labāko, bet policistiem šobrīd trūkst resursu.

Atgādināšu, kāpēc šī likumdošanas iniciatīva vispār sākās. Sākās ar to, ka notika šausmīgs atgadījums Jēkabpilī. Šādi gadījumi... mums ir reģistrēti četri tūkstoši... ne tādi gadījumi, bet kuri var pārvērsties par šādiem gadījumiem. Tā ka mums ir jāstiprina iekšējā drošība. (Vakar bija tas gods – īsā sarunā par to minēt arī jaunievēlētajam Valsts prezidentam.) Katrā ziņā mums šobrīd ir jāstiprina iekšējā drošība.

Un tas, ka mēs palielināsim sodus šinī gadījumā... vai tūlīt mums būs jāskata Ceļu satiksmes likums, kur mēs atkal ceļam sodus... sodu celšana neko lielos vilcienos neizdarīs, tas nav tas, kas to noziedznieku vai likumpārkāpēju attur no pārkāpuma izdarīšanas. Tātad ir jābūt prevencijai, soda novēršanai, soda neizbēgamībai – visam šim kompleksam jāstrādā kopā.

Un, ja šobrīd policijā trūkst vairāk nekā divi tūkstoši policistu, viņi jau... Nav jau no zila gaisa izdomāts tas, ka valstij vajag 6400 policistu, bet ir 4100 – tātad trūkst šo resursu. Un mēs nevaram visu nosegt.

Ir ļoti daudz lietu, par kurām mēs varētu runāt – un skaļi runāt.

Tā ka, draugi... kolēģi, es atvainojos (Smiekli.)... šis ir tas gadījums, kad par šiem konkrētajiem priekšlikumiem... jāizvēlas jums pašiem.

Es tiešām sliektos atbalstīt deputāta Kūtra piedāvājumu. Kopumā virziens ir pareizs.

Un paldies Juridiskajai komisijai par aktivitāti.

Lūdzu atbalstīt Kūtra kunga piedāvāto.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A. Judins. Komisijas vārdā man ir pienākums atgādināt par jautājumu, kuru mēs izskatām. Proti, jautājums tagad ir par to, kādam ir jābūt sodam. Tātad gan Jencīša kunga paustais par izglītību un audzināšanu, gan arī viedoklis par policijas resursiem neattiecas uz šo priekšlikumu, jo policijas darbu neietekmēs tas, vai brīvības atņemšana ir uz trim gadiem vai uz vienu gadu.

Tātad komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tātad – vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsojumu!") Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 69, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. Pēdējais – 5. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz iespēju piemērot probācijas uzraudzību no 2023. gada 1. jūlija gadījumos, ja ir izdarīti 132., 132.¹ un 168.¹ pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Judins. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Judina kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Judins. 6. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6. jūnijs – šāds ir komisijas piedāvājums. Vai kāds piedāvā...

Kā, lūdzu? Juridiskais birojs ļoti uzmanīgi jāklausa.

Tātad 6. jūnijs – komisijas ieteiktais termiņš. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad līdz 6. jūnijam iesniedzami priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

Nākamais – likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu pirms otrā lasījuma un saņēma vienu priekšlikumu. Tas ir iekšlietu ministra Kučinska priekšlikums, un tas tika atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

G. Kūtris. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G. Kūtris. Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, arī šim priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6.? Tātad 6. jūnijs – šāds priekšlikums. Vai kādam ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 6. jūnijam.

Cienījamie kolēģi! Pieci deputāti ir iesnieguši iesniegumu. Deputāti Edgars Putra, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Ainars Latkovskis un Viktors Valainis lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 1. jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 19. punktu – "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (tātad ir divi likumprojekti, šis kopā ar alternatīvo, – Nr. 272/Lp14 un Nr. 280/Lp14) – pirms darba kārtības 17. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir? (Starpsauciens: "Nav!") Nav iebildumu. Tātad šie abi likumprojekti tiek pārcelti no 19. uz 17. punktu.

Nākamais jautājums darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par to detalizēti referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 24. maija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Uz otro lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, komisijā tie tika atbalstīti.

Šo grozījumu būtība: tie paredz iespēju, ka darba devējam – ārstniecības iestādei –, slēdzot līgumu ar rezidentu, studentu rezidentu, ir iespēja, noslēdzot līgumu uz trīs gadiem... šī mācību maksa netiek aplikta ar... netiek uzskatīta par apliekamo ienākumu. Paredz arī to, ka attiecīgi šim līgumam... un nosacījumam ir jābūt tādam, ka rezidents apņemas pēc rezidentūras pabeigšanas trīs gadus nostrādāt attiecīgajā ārstniecības iestādē, kā arī, protams, pabeigt rezidentūras studijas.

Vēlreiz atgādinu: komisija atbalstīja šo ideju, attiecīgi veicinot mūsu jauno ārstu iesaisti un sniedzot atbalstu ātrākai viņu iesaistei darba tirgū – tieši veselības aprūpē.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Kolēģi, ir izskatīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Kozlovskis. Šā gada 6. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6. jūnijs – populārs datums... visiem priekšlikumiem.

Tātad – 6. jūnijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad 6. jūnijs tiek noteikts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 272/Lp14), kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 280/Lp14), kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Vēlos informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību. Komisijas vārdā referents Jānis Reirs ziņos par abiem likumprojektiem, tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam balsosim: vispirms – par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, un tad – par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu, un tad – par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Tātad – debates par visu kopā, balsojam par katru atsevišķi.

Komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi likumprojektu, kurš ir izstrādāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā". Un diskusiju rezultāts ir šāds: mēs esam noraidījuši šo likumprojektu (ar mērķi papildināt likumprojektā esošās normas) un izveidojām savu, alternatīvo, likumprojektu – "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā".

Likumprojekta būtība ir šāda. Dabas resursu nodoklis tiek maksāts par ievestām lietām, kuras nodara kaitējumu dabai. Un viena no tādām lietām ir saules paneļi, un praktiski būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis par saules paneļiem. Saules paneļu mūžs ir 20–25 gadi (jaunajiem ražojumiem – pat 30 gadi), un praktiski atkritumu apsaimniekotājiem nav iespējas pašreiz savākt noteikto procentuālo daudzumu, kas ir paredzēts likumā un citos normatīvajos aktos, un tātad būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Mēs veicām izmaiņas. Mēs izstrādājām alternatīvo likumprojektu, lai varētu Saeimā pieņemt šīs normas uzreiz, varbūt pat vienā dienā. Vienīgais, ko mēs esam darījuši, – esam papildinājuši likumprojektu ar tekstu... visā likumprojektā ar tekstu... aiz saules paneļiem... arī invertorus un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanas ierīces.

Tādējādi mēs atbrīvojam gan atkritumu apsaimniekotājus, gan arī pārdevējus no dabas resursu nodokļa maksāšanas. Šis ir risinājums uz laiku. Šī problēma ir visā Eiropas Savienībā, un dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Komisiju meklē risinājumus, kā tālāk to visu attīstīt. Atgādināšu, ka dabas piesārņojums, kas varētu būt no saules paneļiem un akumulatoriem, varētu iestāties tikai pēc 10 līdz 25 gadiem.

Tātad, kolēģi, lūgums ir noraidīt kvalitatīvi sagatavoto Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektu tikai viena iemesla dēļ – tāpēc, ka mēs esam papildinājuši šo likumprojektu, – un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Tātad – likumprojekts Nr. 272/Lp14. Komisija šo likumprojektu aicina noraidīt. To es jums atgādinu.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 96, atturas – nav. (Smiekli.) Likumprojekts tātad ir noraidīts.

J. Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Lūgums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātajam likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz tās izstrādātājam alternatīvajam likumprojektam noteikt steidzamību. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 280/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Reirs. Paldies.

Un lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Un tagad balsosim... nē? Kolēģi, lūdzu, rūpīgi ieklausieties, ko runā Saeimas priekšsēdētājs, mēģinot paskaidrot procedūras jautājumus.

Tad, kad mums ir alternatīvie likumprojekti... Atcerieties uz nākamajām reizēm: kad ir alternatīvie likumprojekti, tad mēs debatējam par visu kopumā, bet balsojam par katru atsevišķi. Vienkāršs nosacījums.

Tātad debašu iespējas vairs nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 280/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

J. Reirs. Kolēģi, ja nav iebildumu, lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Iemesls tam – ir kompānijas, uzņēmumi, kam jau iestātos maksājums, un ir nepieciešams, lai šis likums pēc iespējas ātrāk stātos spēkā.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi, ka mēs izskatām likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā? Iebildumu nav, tādus nedzirdu. Līdz ar to mēs to varam darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 280/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

J. Reirs. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Reira kungs.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts (Dep. A. Krauze: "Pārtraukums!")... Pārtraukums. Nākamais darba kārtībā būs pārtraukums.

Labi. Tātad, kolēģi, mēs sākām darbu – šo sēdi – pulksten 9.30, līdz ar to teorētiski mums vajadzētu strādāt līdz pulksten 11.00, lai būtu pusotra stunda. (Starpsaucieni. Dep. V. Valainis: "Nebaidāmies no darba! Strādājam!") Visi grib strādāt. Tātad deputāti grib strādāt, tāds ir secinājums. (Dep. J. Zivtiņš: "Nē! Pārtraukumu!") Zivtiņa kungs vēlas pārtraukumu.

Kolēģi, demokrātijā viss ir noskaidrojams ar balsojumu. Tātad priekšlikums – Saeima strādā bez pārtraukuma līdz pulksten 11.00 un tad izsludina pārtraukumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka Saeima strādā līdz pulksten 11.00 un tikai tad sludina pārtraukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 22, atturas – 7. Vairākums – diemžēl vai par laimi – ir 63 deputātu pusē. Strādājam līdz pulksten 11.00, un tad būs pārtraukums.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

(Zālē troksnis. Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, paši nobalsojāt, ka pārtraukuma nebūs.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 11 sēdēs skatīja likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā", kas saistīts ar jaunā doktorantūras modeļa iesniegšanu. Skatām likumprojektu otrajā lasījumā.

Iesniegti 77 priekšlikumi.

1. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 2. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 4. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 5. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 6. priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. ... 6. priekšlikums bija, ja?

Č. Batņa. 6. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 6. – deputātu Edmunda Teirumnieka un Normunda Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Č. Batņa. 7. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. Vienu momentiņu...

Sēdes vadītājs. Divas lapaspuses tālāk.

Č. Batņa. 10. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Ārprāts, cik daudz lapu.

Sēdes vadītājs. 14. lapaspuse.

Č. Batņa. 11. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 12. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 13. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 14. priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 16. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 18. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21., 23., 36. un 47. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 19. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 20. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 21. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 22. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

Č. Batņa. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 25. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 26. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 27. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 28. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 29. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 30. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 31. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 32. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 33. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 34. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 35. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 36. priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 37. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 38. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 39. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 40. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 41. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 42. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 43. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 44. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 45. priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 46. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 47. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 48. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 49. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 50. priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 51. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 52. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 53. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 54. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 56. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 55. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 56. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 57. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 58. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 59. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 60. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 61. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 62. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 63. priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 64. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 65. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 66. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 67. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 68. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 69. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 70. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 71. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 71. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 72. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 73. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 74. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 75. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 76. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. Un 77. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta? Iebildumu nevienam nav. Tātad deputāti atbalsta.

Č. Batņa. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Batņas kungs, ņemot vērā to, ka šeit bija daudz priekšlikumu...

Č. Batņa. Es gribētu komisijas...

Sēdes vadītājs. ... nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Č. Batņa. Jā, es... Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22. jūnijs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? (Starpsauciens: "Nē!") Nav. Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" trešajam lasījumam līdz 22. jūnijam.

Č. Batņa. Komisijas vārdā es vēlētos pateikties visiem, kas darbojās komisijā, jo mēs izskatījām priekšlikumus 11 komisijas sēdēs, gandrīz vai pārspējot Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu. It sevišķi komisijas konsultantes Lelde, Lāsma un visas pārējās meitenes izdarīja milzu darbu, kuru vajadzēja darīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Paldies viņām par to. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Batņas kungs, nekur tālu neejiet.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Tātad likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Arī šeit ir grozījumi saistībā ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu.

Šim likumprojektam komisija saņēma deviņus priekšlikumus.

1. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 2. priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt...

Vilka kungs, jūs gribējāt debatēt par 2. priekšlikumu? (Dep. A. Vilks: "Jā!")

Sākam debates par 2. priekšlikumu.

Vārds deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību Zinātniskās darbības likuma grozījumiem, uz ko tie ir virzīti.

Pēc būtības mums ir jārunā par to, ka zinātniskajai darbībai ir jābūt pietiekami kvalitatīvai, ar noteiktiem kritērijiem, kas nosaka šo kvalitāti, tai skaitā tiem, kas attiecas uz promocijas darbu vadītājiem, kas attiecas arī uz promocijas padomēm un tā tālāk.

Gribu šeit ieskicēt divus aspektus. Pirmais – 2020. gada 26. jūnijā Ministru kabinets pieņēma konceptuālu ziņojumu par doktorantūras modeļu ieviešanu Latvijā. Es pieļauju, ka konceptuālais ziņojums jeb koncepcija – tā ir pamatideja, kas nosaka turpmāko stratēģiju.

Un šeit... šajā gadījumā... ir minēts tas, ka doktorantūras studiju programmu īstenošanā doktorantu promocijas darbu vadītājiem ir jābūt Zinātnes padomes ekspertiem. Šajā stratēģiskajā dokumentā bija noteikts tas, ka doktorantu promocijas darbu vadītājiem ir jābūt ar atbilstošu kvalitāti, viņiem ir jābūt vismaz – vismaz! – Zinātnes padomes ekspertu tiesībām kā tādām.

Otrais aspekts – ja mēs paskatāmies grozījumus Zinātniskās darbības likumā, tai skaitā 1. punktu... 1. panta... 8. punktu, 10. pantu, 8. panta... 8. punktu, šeit pilnībā mēs atsakāmies no Zinātnes padomes eksperta kā tāda.

Zinātnes padomes ekspertam ir noteikti kritēriji, kuri ir jāizpilda, un šo kritēriju izpilde nosaka to, ka viņš atbilst statusam un patiešām ir zinātnieks, un ir spējīgs vadīt promocijas darbus. Viņš var darboties promocijas padomē. Likvidējot Zinātnes padomes ekspertu kā kategoriju, kā sugu, mēs pēc būtības atsakāmies no šiem kritērijiem, līdz ar to mērķis – paaugstināt zinātniskās darbības līmeni, kvalifikāciju – zūd. Tā vietā itin nekas netiek piedāvāts.

Līdz ar to es ierosinu: tos priekšlikumus, kas ir virzīti uz Zinātnes padomes eksperta saglabāšanu, atstāt, jo tie ir nepieciešami. To izslēgšana nav lietderīga un nebūt nepaaugstina zinātniskās darbības kvalitāti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs vēlētos ko piebilst, Batņas kungs?

Č. Batņa. Es varētu piebilst, ka konkrētajā priekšlikumā ir atrunāts... vienkārši ir datubāze, kas liek izvērtēt, bet likumā jau jebkurā gadījumā tiek izvērtēts, līdz ar to tas ir vienkārši... integrējot vienu konkrētu datubāzi. Tas arī neizslēdz pašreizējā redakcijā, ka mēs varam šo datubāzi skatīties. Tāpēc komisijā, vēlreiz saku, tas bija diskutēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, būtu jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vilka iesniegto priekšlikumu!

Č. Batņa. Es atgādinu, ka komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim par 2. – deputāta Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Č. Batņa. 3. – deputāta Vilka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Andreja Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Č. Batņa. 4. – deputāta Vilka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Andreja Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Č. Batņa. 5. – izglītības un zinātnes ministres Čakšas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad 5. priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 6. – deputāta Vilka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Andreja Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Č. Batņa. 7. – deputāta Vilka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 68, atturas – nav. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Č. Batņa. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu.")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Vienbalsīgi ir atbalstīts komisijas priekšlikums.

Č. Batņa. 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds pieprasa balsojumu? (Dep. A. Bērziņš: "Nē.") Ja Bērziņa kungs saka – nē, tad mums jāklausa. Tātad deputāti neiebilst.

Č. Batņa. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Batņas kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Č. Batņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 22. jūnijs. Vai kādam ir citi priekšlikumi? Nav. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 22. jūnijam.

Č. Batņa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pēdējais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai – "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā". Šo grozījumu izstrādājusi Nacionālās drošības komisija, atsaucoties uz (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi!

I. Līdaka. ... 13 165 pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu. Šī grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie būtu lojāli Latvijas valstij.

Tātad 102. pants, tā grozījums, paredz, ka publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem ir pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei un publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem ir aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tātad, ja šādas darbības tiek veiktas, tās uzskatāmas par patstāvīgu pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I. Līdaka. 9. jūnijs.

Sēdes vadītājs. 9. jūnijs. Kolēģi, vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 9. jūnijam.

Esam izskatījuši visu Saeimas sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem un jaunajiem iesniegtajiem jautājumiem. Lūdzu, palieciet savās vietās! Abu Meri kungs arī... sēde vēl nav beigusies, pat reģistrācija nav sākusies.

Tātad deputāti Briškens, Švinka, Ņenaševa, Simanovska un Šuvajevs... viņu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai "Par fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības novēršanu bērnu un jauniešu sportā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

No iesniegtajiem jautājumiem. Deputāti Uldis Augulis, Gundars Daudze, Gunārs Kūtris, Viktors Valainis un Harijs Rokpelnis ir iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Didzim Šmitam "Par valsts amatpersonu rīcības atbilstību tiesību normās noteiktajam regulējumam un atbildību par iespējamajiem valstij radītajiem zaudējumiem". Jautājums nosūtīts ministram.

Deputāti Uldis Augulis, Gundars Daudze, Gunārs Kūtris, Viktors Valainis un Harijs Rokpelnis ir iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par valsts amatpersonu rīcības atbilstību tiesību normās noteiktajam regulējumam un atbildību par iespējamajiem valstij radītajiem zaudējumiem". Šis jautājums tiek nodots tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei atbildes sniegšanai.

Tāpat arī deputāti Uldis Augulis, Gundars Daudze, Gunārs Kūtris, Viktors Valainis un Harijs Rokpelnis ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par Grozījumu Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" atbilstību esošo konkurences tiesību (valsts atbalsta) regulējumam". Jautājums tiek nosūtīts finanšu ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai.

Līdz ar to, kolēģi, reģistrēsimies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūgšu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, reģistrējušies 96 deputāti. Nav reģistrējušies četri: Raimonds Bergmanis (Starpsauciens: "Bija.")... bija... nav, Gundars Daudze, Līga Kozlovska... ir, Gatis Liepiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, sēdi slēdzu.