• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija rīkojums Nr. 405 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.2023., Nr. 126 https://www.vestnesis.lv/op/2023/126.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 406

Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

03.07.2023., Nr. 126

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 405

Pieņemts: 27.06.2023.

OP numurs: 2023/126.6

2023/126.6
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 4 Pēdējās nedēļas laikā 9 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 405

Rīgā 2023. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 34 57. §)

Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un projekta izmaksas ne vairāk kā 1 962 240 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 680 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 282 240 euro apmērā, kā arī Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas risinājuma koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (2. pielikums).

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Valsts kanceleju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros.

3. Projektu finansēt 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2026. gadā ne vairāk kā 233 491 euro apmērā un turpmākajos gados ne vairāk kā 400 268 euro apmērā gadā. Valsts kancelejai finansējumu projekta rezultātu uzturēšanas izmaksu segšanai pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Pēc Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas pilnīgas ieviešanas pašvaldības un to institūcijas varēs pievienoties Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmai, savstarpēji vienojoties ar Valsts kanceleju par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiku, apjomu un finansējuma modeli.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta vietā ‒
finanšu ministrs A. Ašeradens

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 405

2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" pase

Investīcijas 2.1.2.1.i. projekta

Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana

pase
 

(numurs)

 

(projekta nosaukums)

 

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Valsts kanceleja
1.2. Projekta īstenošanas partneri Valsts administrācijas skola

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem Projekts "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana" (turpmāk – projekts) ir daļa no valsts pārvaldes resursu pārvaldības programmas, kuras ietvaros Valsts administrācijas skola attīsta projektu "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana", savukārt Finanšu ministrija (Valsts kase) attīsta projektu "Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana".

Tādējādi projekts sasaistē ar abiem minētajiem projektiem veidos visaptverošu cilvēkresursu, mācību un attīstības, kā arī grāmatvedības pārvaldības pakalpojumu ekosistēmu, kas tiks attīstīta kā vienoto pakalpojumu centrs, kurā valsts pārvaldei tiks nodrošinātas centralizētas un standartizētas atbalsta funkcijas vienotā ekosistēmā, kas ļaus efektivizēt procesus un optimizēt valsts pārvaldē izmantoto informācijas sistēmu skaitu

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Projekta mērķis ir izveidot standartizētu pieeju valsts tiešās pārvaldes iestāžu cilvēkresursu vadībai un attīstībai, nodrošinot caurskatāmu un saprotamu cilvēkresursu vadības politiku un stiprinot valsts pārvaldes galveno resursu – darbinieku un viņu izaugsmes potenciālu. Lai sasniegtu projekta mērķi, nepieciešams ieviest vienotu informācijas sistēmu, kas spēj nodrošināt pārvaldes kā vienotas organizācijas darbību un cilvēkresursu vadības procesu standartizēšanu, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību saistībā ar cilvēkresursu vadības procesu datiem
3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
Valsts pārvaldes modernizēšana, kas ietver arī atbalsta funkciju procesu optimizēšanu un digitalizāciju, ir atspoguļota dažādos ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmenī. Eiropas Komisijas rosinātajā "Digitālās desmitgades ceļā", kura mērķis ir līdz 2030. gadam nonākt līdz ES digitālajai pārveidei, viens no izvirzītajiem mērķa rādītājiem ir publisko pakalpojumu digitalizācija. Publiskā sektora digitalizācija ir izvirzīta par prioritāti arī nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un stratēģijās. Piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz efektīvu pārvaldības risinājumu ieviešanu, tai skaitā administratīvo prakšu digitalizāciju un e-pārvaldību. Cilvēkresursu procesu standartizācija un digitalizācija ir iestrādāta un saskaņota arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (2.1.2.1.i. investīcija "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas") un Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (4.4.9.3. apakšvirziens "Pilnībā digitalizēta un datu vadīta valsts pārvaldes pamatdarbība").

Projekta īstenošana ir tieši vērsta uz valsts pārvaldes digitālās transformācijas nodrošināšanu un modernizēšanu. Ieviešot vienotu informācijas sistēmu cilvēkresursu vadības procesiem, tiks nodrošināts iestāžu procesu savstarpējās salīdzināšanas process (reconciliation), kas ļaus tos novērtēt, analizēt un pilnveidot, izmantojot datu analītikas metodes un rīkus. Tas nodrošinās datos balstītas pārvaldības prakses un kultūras ieviešanu un veicinās efektīvāku un ātrāku lēmumu pieņemšanu, labās prakses pārņemšanu.

Cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana sniegs vairākus būtiskus ieguvumus valsts pārvaldes līmenī:

- standartizēti cilvēkresursu vadības procesi un dati visā valsts pārvaldē, nodrošinot efektīvāku un konsekventāku cilvēkresursu pārvaldību,

- izmaksu samazinājums, kas būtu nepieciešams cilvēkresursu vadības nodrošināšanai. Kopīgi ieviešot vienotu risinājumu, tiek ieekonomēti tehnoloģiju un infrastruktūras izdevumi, kā arī izmaksas par uzturēšanu,

- paaugstināta efektivitāte un produktivitāte, ko iespējams panākt, automatizējot tādus procesus kā datu pārvaldība, pārskati, novērtēšana.

Vienlaikus jaunas sistēmas ieviešana sniegtu arī vairākus nozīmīgus ieguvumus iestāžu līmenī:

- uzlabota datu precizitāte, automatizējot procesus un samazinot nepieciešamību pēc datu manuālas ievades, lai tiktu samazināta kļūdu iespējamība datu ievadē. Tāpat tiktu nodrošināts datu ievades vienreizes princips Vienoto pakalpojumu centra (turpmāk –VPC) ietvaros – sistēmas datus nodotu viena otrai, un tie nebūtu jāievada no jauna,

- datos balstītu lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz reāllaikā pieejamiem datiem un to analīzi, kas ļautu pieņemt precīzākus lēmumus par cilvēkresursu pārvaldību un iestādes darba plānošanu,

- uzlabota nodarbināto pieredze. Mūsdienīgas sistēmas ieviešana nodrošinātu lietotāju pieredzi un sistēmas dizainu, kas ļautu nodarbinātajam viegli pārvaldīt tādus savus datus kā personīgās informācijas maiņa, prombūtnes pieteikumi. Tāpat sistēma nodrošinātu pašapkalpošanās iespējas, kas ļaus pieteikt nepieciešamos pakalpojumus sev ērtā laikā un vietā, nenoslogojot papildu cilvēkresursu speciālistu iestādē.

Projekta pasē ietvertā informācija balstās uz Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Valsts pārvaldes vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" rezultātiem. Projekta ietvaros tika veiktas vairākas analīzes par esošo situāciju, par nepieciešamajiem uzlabojumiem, kā arī apzināta ārzemju labā prakse, tāpat tika organizētas vairākas darbnīcas ar cilvēkresursu vadības speciālistiem, kurās tika prezentēti potenciālie uzlabojumi, uzklausīts personāla speciālistu viedoklis un attiecīgi precizēti jaunveidojamie procesi

3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 Vērtība Sasniegšanas laiks (gads)
3.3.1. Tiešās valsts pārvaldes nodarbināto īpatsvars, kuri saņem cilvēkresursu vadības pakalpojumus informācijas sistēmā 15 % no kopējā tiešās valsts pārvaldes darbinieku skaita, kuri saņem cilvēkresursu vadības pakalpojumus informācijas sistēmā

15 %

2026

3.3.2. Nodrošināta ar cilvēkresursu vadību saistīta datu analītika un automātiski ģenerēti pārskati Automātiski ģenerēto pārskatu skaits

Iestādēm pieejami vismaz 10 automātiski ģenerēti pārskati par cilvēkresursu vadību un tās apakšprocesiem. Pārskatus iespējams ģenerēt gan par iestādi kopumā, gan atsevišķām struktūrvienībām un projektu komandām

10

2026

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikumu, projektam paredzēts Atveseļošanas fonda finansējums 1 680 000 euro apmērā 282 240 euro
 
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums Izmaksu apmērs (indikatīvi) Maksimālais apmērs5 Darbības iznākums
4.3. Projekta vadība un administrēšana 336 000 euro 336 000 euro Īstenota projekta vadība un administrēšana
4.4. Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas iegāde un ieviešana (iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrāde, cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas iegāde un pielāgošana, lietotāju apmācības, informatīvie un publicitātes pasākumi, projekta rezultātu audita vai revīzijas izmaksas) 1 344 000 euro 1 344 000 euro Ieviesta vienota cilvēkresursu informācijas sistēma, tai skaitā sistēmas pielāgošana un integrācijas risinājumu nodrošināšana

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits IKT risinājuma nosaukums Īss apraksts6 Valsts mākonī

(jā/nē)

IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš7 (gads, ceturksnis) Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) Risinājuma lietotāji (skaits)
  Cilvēkresursu vienotā pārvaldības sistēma Cilvēkresursu vadības procesu īstenošanai nepieciešams ieviest jaunu cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu un tās pamatdarbības kodolu procesu īstenošanai (core HR). Lai mazinātu riskus jaunas informācijas sistēmas ieviešanā, iepirkuma procesā tiks iegādāts jau tirgū eksistējošs un darbspēju pierādījis produkts, kuru būtu nepieciešams pielāgot, bet ne programmēt procesus no jauna. Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēma nodrošinās vairākus moduļus dažādām valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības procesa vajadzībām. Jaunas informācijas sistēmas ieviešana ne tikai ļaus efektivizēt procesus un ietaupīt cilvēkstundas, kas tiek patērētas to veikšanai, bet arī sniegs visaptverošus datus par cilvēkresursiem valsts pārvaldē, kas ļaus turpmāk attīstīt uz datiem balstītas politikas veidošanu valsts pārvaldē Ir iespēja izvietot valsts mākonī pēc tam, kad tas ir sācis funkcionēt un iepirkumā iegādātās sistēmas piegādātājs to nodrošina (ja iepirkumā uzvar SaaS jeb programmatūra kā pakalpojums sistēmā, iespējams, ka izvietošana valsts mākonī radītu papildu izmaksas) 2023. gada III ceturksnis 2026. gada I ceturksnis Līdz 60 000 darbinieku valsts budžeta iestādēs

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits Pakalpojums (pakalpojumu grupa) Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8 Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)
  Vienotas cilvēkresursu vadības procesu informācijas sistēmas nodrošināšana un uzturēšana Tiešās valsts pārvaldes iestādes Pakalpojumu attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu 2026. gada

I ceturksnis

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits Saturu raksturojošs nosaukums Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis)
  Informācija par iestādi (nodarbināto skaits, iestādes struktūra, mērķi, amatu katalogs, nodarbināto skaits) 2026. gada I ceturksnis
  Informācija par nodarbinātajiem (amats, kvalifikācija, darba snieguma novērtējums, atalgojums, izglītība) 2026. gada I ceturksnis

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

Droša finanšu pārvaldība tiks īstenota, Valsts kancelejā veidojot Atveseļošanas un noturības mehānisma vadības un kontroles sistēmu. Projekta izdevumu uzskaite tiks nodalīta ar atsevišķu finansējumu Atveseļošanas un noturības mehānisma valsts budžeta apakšprogrammā Valsts kancelejā. Šā finansējuma ietvaros PVN maksājumi tiks nodalīti ar atsevišķu bilances kontu, veicot to nošķirtu uzskaiti no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem. Nozīmīgu lomu vadības un kontroles sistēmā pildīs programmas "Valsts pārvaldes resursu pārvaldības programma" padome, par kuras izveidi un darbību ir atbildīga Valsts kanceleja. Programmas padome nodrošinās programmā iekļauto projektu īstenošanas savstarpējo koordināciju, kā arī rosinās veikt finansējuma saņēmēju īstenoto projektu dokumentācijas un darbību izlases pārbaudes, lai gūtu pārliecību, ka reformu un investīciju virziena investīciju projektu īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu interešu konfliktu, korupciju, krāpšanu vai dubulto finansējumu. Vadības un kontroles sistēmas iekšējo normatīvo aktu izstrādi nodrošinās un koordinēs, kā arī projektu īstenošanu uzraudzīs Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments, savukārt programmas padomes darbu plānos un sekretariāta funkcijas veiks Valsts pārvaldes politikas departaments. Projekta īstenošanas atbilstību drošas finanšu vadības principiem, lai pārliecinātos par projekta ietvaros veikto izmaksu pamatotību, atskaites punktu un mērķu sasniegšanu un atbilstību investīcijas īstenošanas nosacījumiem (tai skaitā par to, ka nav konstatējamas pazīmes par pieļautu interešu konfliktu, dubulto finansējumu, korupcijas un krāpšanas situāciju projektā), kā arī sasniegto rezultātu atbilstību projektā plānotajam nodrošinās neatkarīgs revidents, kurš tiks finansēts no projekta līdzekļiem.

Projekta pārvaldībai tiks nodrošināta atbilstoša projekta komanda, iesaistot jau esošos Valsts kancelejas darbiniekus (projekta koordinācija, cilvēkresursu procesu vadības atbalsts), gan arī jaunus darbiniekus. Jaunās amata vietas tiks veidotas uz projekta laiku un tiks nodrošinātas projekta finansējuma ietvaros.

Projekta vadība – cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana un centralizācijas reformu koordinēšana Valsts kancelejā.

IT projekta vadība – cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana (tehniskais nodrošinājums).

Specifisko un augsti profesionālo kompetenču nodrošināšanai (iepirkuma atbalsts, procesu standartizācija, dizains, komunikācija un pārmaiņu vadība, IT atbalsts u. c.) projekta finansējuma ietvaros ārpakalpojumā tiks piesaistīts atbalsts īstermiņa aktivitātēm

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Pašlaik cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT piedāvātās iespējas. Cilvēkresursu vadības procesi iestādēs tiek organizēti manuāli, dati par cilvēkresursiem un to izaugsmi ir sadrumstaloti, nav standartizēti un nereti dublējas dažādās informācijas sistēmās. Tā rezultātā tiek patērēti apjomīgi cilvēkresursi manuālai procesu vadībai, datu apkopošanai, sagatavošanai un analīzei, kas savukārt rada būtiskus izaicinājumus iegūt pilnīgu informāciju par nodarbinātajiem un viņu kompetencēm, kas veicinātu cilvēkresursu vadību valsts pārvaldē.

Ņemot vērā cilvēkresursu vadības procesu zemo digitalizācijas pakāpi, sagaidāms, ka jaunas informācijas sistēmas ieviešana, kas ļaus standartizēt un automatizēt šos procesus visā valsts pārvaldē, sniegs ne tikai izmaksu ietaupījumu, efektivizējot procesus, bet arī vairākus būtiskus sociālekonomiskos ieguvumus gan resora, gan valsts līmenī.

Ieviešot valsts pārvaldē vienotu informācijas sistēmu cilvēkresursu vadības procesiem, paredzams, ka ilgtermiņā tiks sasniegti monetārie ieguvumi – līdz 2040. gadam tiks ietaupīti 2,9 miljoni euro ar diskonta likmi 5 %. Šie monetārie ieguvumi balstās uz resoru darbaspēka efektivitātes pieaugumu, atalgojuma ekonomiju un IT izdevumu samazinājumu. Paredzamais slodžu ietaupījums uz administratīva rakstura darbībām cilvēkresursu vadības un mācību un attīstības procesos ir ap 70 slodzēm, kas ir ap 50 % no esošajām šāda veida slodzēm. Plānots, ka šis ietaupījums paliek resorā, pakāpeniski novirzot šīs slodzes uz iestādei būtisku jautājumu risināšanu, piemēram, cilvēkresursu stratēģisko vadību un plānošanu vai citu funkciju nodrošināšanu iestādē.

Izmaksu ieguvumu analīze balstās uz investīciju un IT izdevumu (t.sk. uzturēšana) izmaksu, VPC izmaksu naudas plūsmas un resoru darbaspēka efektivitātes pieaugumu, atalgojuma ekonomijas un IT izdevumu samazinājumu. Pēc projektā veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes tiek pieņemts, ka:

- investīciju un IT izdevumu naudas plūsma (t.sk. pakalpojuma projektēšanas izmaksas, ieviešanas un sākotnējo licenču izmaksas, ikgadējo licenču izmaksas) līdz 2040. gadam būs 24,35 milj. euro;

- VPC izmaksu naudas plūsma līdz 2040. gadam būs 4,67 milj. euro;

- resoru darbaspēka efektivitātes pieaugums, atalgojuma ekonomija un IT izdevumu samazinājums līdz 2040. gadam būs 36,19 milj. euro.

Tādējādi neto ieguvumu plūsma par minēto periodu kopā veidos 7,17 milj. euro, kas ar diskonta likmi 5 % veidos 2,9 milj. euro lielu pašreizējo neto vērtību (net present value).

Papildus monetārajiem ieguvumiem paredzami arī vairāki būtiski nemonetārie ieguvumi, kurus iespējams pakāpeniski sasniegt jau īstermiņā projekta ieviešanas gaitā. Valstiskā līmenī tiks panākta maksimāla procesu standartizācija un nodrošināta to efektīva organizācija. Pateicoties sakārtotiem procesiem un modernām sistēmām, valsts līmenī būs pieejami visaptveroši dati par valsts pārvaldē nodarbinātajiem un to kompetencēm, kas ļaus pārvaldīt cilvēkresursus valsts pārvaldē. Šie dati un pārskatu formas tiks standartizētas, panākot, ka dati ir uzticami un savstarpēji salīdzināmi, kas ir būtiski, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus par cilvēkresursu attīstību valsts pārvaldē.

Izmaksu un ieguvumu analīzi izstrādāja neatkarīga trešā puse – PricewaterhouseCoopers – Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta projekta "Publiskā sektora vienoto pakalpojumu centra attīstība Latvijā" (Development of the shared services centre system for Public sector in Latvia) ietvaros.

Pēc projekta pabeigšanas, lai nodrošinātu projektā izstrādātās cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmu darbību, nepieciešamas sešas jaunas amata vietas no 2026. gada 1. jūnija. Amata vietas ir nepieciešamas, jo, ieviešot jaunu sistēmu, iestādē pieaugs darba apjoms un nepieciešamība pēc specifiskām zināšanām IS administrēšanā un uzturēšanā. Vienlaikus šīs amata vietas ir paredzētas, lai centralizēti sniegtu atbalstu sistēmu lietotājiem resoros un konsultētu tos IS lietošanā. Tāpat šo amatu pienākumos ietilptu atlikušo resoru pievienošana VPC pēc 2026. gada, kā arī IS tālāka attīstība atbilstoši resoru vajadzībām un valstī noteiktajām politikas prioritātēm

8. Cita būtiska informācija

Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēmas ieviešana ir daļa no plānotās centralizācijas reformas, kuras ietvaros tiks izveidota centralizēta grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācīšanās un attīstības procesu ekosistēma, kas tiks attīstīta kā vienoto pakalpojumu centrs, kurā tiešās valsts pārvaldes iestādēm tiks nodrošināti standartizēti pakalpojumi centralizētā platformā.

Minētie projekti tiks finansēti no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas". Apliecinām, ka projektos plānotās darbības nepārklājas un nepastāv dubultā finansējuma risks.

Projekta tvērumā ietilpst valsts tiešās pārvaldes iestādes, un atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 13.9.3. apakšpunktam projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai valsts informācijas sistēmas ieviešanā. Vienlaikus Valsts kancelejai kā finansējuma saņēmējai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Projekta īstenošanas partneris būs Valsts administrācijas skola, lai nodrošinātu, ka cilvēkresursu vadības sistēma un mācību un attīstības sistēma ir savstarpēji integrētas, kā arī nodrošinātu datu ievades vienreizes principu, paredzot, ka, ievadot datus par nodarbināto vienā sistēmā, tie būs pieejami arī otrā sistēmā, tādējādi mazinot administratīvo slogu iestādēm un datu dublēšanu. Savstarpējā sistēmu integrācija tiks veikta, lai nodrošinātu Valsts administrācijas skolas valsts deleģēto funkciju, kas nav saimnieciska darbība. Attiecīgi projekta ietvaros komercdarbības atbalsts finansējuma saņēmējam netiks sniegts. Vienlaikus, ja IKT risinājumu izmantos papildinošai saimnieciskajai darbībai, VAS nodrošinās, ka tiks ievēroti papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumi (IKT risinājumu, kas tiek izmantota tādu funkciju vai pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ieguldījuma nolietojuma periodā pieļaujams izmantot papildinošu saimniecisku darbību veikšanai 20 % apmērā no IKT risinājuma gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts). Lai varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par papildinošās saimnieciskās darbības nosacījumu ievērošanu, VAS, ja nepieciešams, izstrādās iekšējās kārtības noteikumus jeb metodiku. Vienotu pakalpojumu centra kopīgais mērķis ir nodrošināt centralizētus valsts pārvaldes atbalsta pakalpojumus valsts pārvaldes iestādēm, lai veicinātu efektivitāti, digitalizāciju un valsts līdzekļu optimālu izlietojumu. Paredzams, ka Valsts kanceleja nodrošinās informācijas sistēmu, kas piedāvās standartizētus procesus cilvēkresursu vadībā. Cilvēkresursu vadības procesa nodrošināšanai valsts pārvaldē pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantotas IKT sniegtās iespējas, tādēļ tiek patērēti lieli resursi manuālai datu sagatavošanai, analīzei un izmantošanai. Tas liedz iegūt pilnīgu, savlaicīgu un uzticamu datos balstītu informāciju par cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē, kas ir būtiski nepieciešama cilvēkresursu stratēģiskajai vadībai. Pašlaik pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ierobežoti apjoma ziņā, kā arī ir sadrumstaloti un bieži vien tiek dublēti dažādās informācijas sistēmās (atlīdzības uzskaites sistēmā, iestāžu informācijas sistēmās (piemēram, Horizon), tiešo pārvaldes iestāžu datubāzēs u. c.). Datu sadrumstalotība un to trūkums traucē ar cilvēkresursiem saistīto datu salīdzināšanu un analīzi, kā arī kavē cilvēkresursu politikas plānošanu valsts līmenī. Salīdzinot dažādus iespējamos scenārijus un veicot tiem izmaksu ieguvumu analīzi, secināts, ka cilvēkresursu vadībā lielāko ieguvumu ilgtermiņā valsts līmenī sniedz scenārijs, ka valsts pārvaldē tiek ieviesta vienota cilvēkresursu vadības informācijas sistēma un iestādēs tiek standartizēti cilvēkresursu vadības procesi. Ieviešot vienotu informācijas sistēmu cilvēkresursu vadības procesiem un nodrošinot šo procesu automatizāciju, iespējams efektivizēt cilvēkresursu vadību valsts pārvaldē un risināt minētās problēmas cilvēkresursu vadībā

Lietotie saīsinājumi:

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija


1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts uz projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 27. jūnija
rīkojumam Nr. 405

Koplietošanas pakalpojuma "Cilvēkresursu vienotās pārvaldības sistēma" attīstības plāns

1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums)

Vienotas cilvēkresursu vadības procesu informācijas sistēmas (turpmāk – informācijas sistēma) nodrošināšana un uzturēšana paredz valsts pārvaldē ieviest centralizētu valsts pārvaldes platformu cilvēkresursu vadības jomā, lai nodrošinātu cilvēkresursu vadības procesu standartizāciju un efektivizāciju, veicinātu valsts pārvaldes digitālo transformāciju un optimizētu valsts līdzekļu izmantošanu.

Valsts kanceleja kā koplietošanas pakalpojuma sniedzējs nodrošinās informācijas sistēmu un tās pārvaldību un tās atbildībā būs informācijas sistēmas ieviešana un uzturēšana, datu precizitātes nodrošināšana un atbalsta sniegšana sistēmas lietotājiem dažādās iestādēs, kuras izmanto sistēmu. Sniegtais atbalsts ietver personāla apmācības, kā izmanto informācijas sistēmu, radušos problēmu novēršanu un sistēmas nevainojamas darbības nodrošināšanu. Valsts kanceleja nebūs atbildīga par cilvēkresursu procesu un to apakšprocesu izpildi iestādēs, bet nodrošinās centralizētu sistēmu, kas definēs standartizētus personāla procesus un datu kopas, lai iestādes var uzlabot cilvēkresurusu procesu vadību.

Pakalpojums tiks nodrošināts un attīstīts kā daļa no Vienoto pakalpojumu centra (turpmāk –VPC) un nodrošinās pilna cikla cilvēkresursu vadības procesu veikšanu informācijas sistēmā. Informācijas sistēma un tās lietošanas pamatprincipi tiks regulēti Ministru kabineta noteikumos par VPC darbību un sistēmas darbības vadlīnijās, kas tiks izstrādātas projekta īstenošanas gaitā.

Paredzams, ka ar cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešanu vienlaikus līdzšinējā novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma tiks aizstāta ar jaunu novērtēšanas moduli, kas ļaus ne tikai novērtēt darbinieku, bet arī sasaistīt tā personīgos mērķus ar iestādes, struktūrvienības vai projekta mērķiem, tādējādi dodot iespēju kaskadēt iestādes mērķus līdz pat nodarbinātajam, kurš ir atbildīgs par mērķa vai tā daļas izpildi. Savukārt cilvēkresursu vadības sistēmas integrācija ar mācību un attīstības sistēmu ļaus nodarbinātajam piedāvāt mācības, kas pilnveidotu kompetences, kurās novērtēšanas procesā ir identificēta nepieciešamība pilnveidoties, vai arī piedāvāt apmācību jomas, par kurām nodarbinātais ir izrādījis interesi.

Papildus jaunā sistēma nodrošinātu arī jaunas funkcijas, kas līdz šim nav bijušas digitalizētas, piemēram, darbā pieņemšanu, ļaujot automatizēt sludinājumu publicēšanu un kandidātu novērtēšanu posmos, kur tas ir iespējams (piemēram, prasmju testi), tāpat tiks nodrošināta plaša datu analīzes iespēja, izmantojot sistēmā integrētos biznesa inteliģences rīkus. Precīzi dati labāk ļaus pārvaldīt iestādes cilvēkresursus un pieņemt stratēģiskus lēmumus. Adaptācijas (onboarding) procesa nodrošināšana sistēmā ļaus nodarbinātajam saprotamā veidā ātrāk iejusties darbā. Sistēma ļautu plānot gan pirmo darba dienu, gan turpmāko darbu pārbaudes laikā. Vienuviet būtu pieejama informācija gan par apmācībām, kas nepieciešamas, lai veiksmīgi uzsāktu darbu (darba drošība, iestādes IT drošība, dokumentu aprite), gan arī kontaktinformācija par IT atbalstu, struktūrvienības kolēģiem, mentoru un citiem būtiskiem jautājumiem, kas ir īpaši būtiski, strādājot attālināti vai hibrīdrežīmā, lai nodarbinātais spētu iejusties darbā, arī strādājot attālināti.

Sistēmas arhitektūru plānots balstīt uz pašapkalpošanās principu, nodrošinot, ka nodarbinātie paši var pārvaldīt un precizēt savus datus, ja tas ir nepieciešams, nenoslogojot cilvēkresursu speciālistus ar dažādu izmaiņu veikšanu. Papildus tiktu saglabāta iespēja definēt saskaņošanas plūsmas pēc iestādes darba organizācijas vajadzībām, kur tas ir nepieciešams. Šāda pieeja ļautu uzlabot nodarbināto pieredzi, saņemot vai piesakot sev aktuālos pakalpojumus tad, kad tie ir nepieciešami, savukārt cilvēkresursu speciālisti iestādēs netiktu noslogoti ar pieteikumu apstrādi, bet varētu vairāk laika veltīt stratēģisko jautājumu veikšanai.

Vienotas cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana valsts līmenī ļautu standartizēt procesus, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi un viegli pārvaldāmi, kas ļautu vieglāk un ātrāk pārņemt labo praksi no kolēģiem citās iestādēs. Tāpat tiktu samazināti izdevumi gan sistēmas ieviešanas posmā, gan uzturēšanā (tehnoloģijas un infrastruktūra). Konfigurāciju veikšana būtu lētāka, jo tās būtu jāveic vienreiz, ne katras iestādes sistēmā individuāli. Šāda pieeja arī samazinātu digitālo plaisu starp iestādēm, nodrošinot vienotu risinājumu neatkarīgi no iestādes resursiem, kas bieži vien ir iemesls, kādēļ mazākas iestādes nevar atļauties pašas ieviest digitālos risinājumus. Vienlaikus tiktu ne tikai standartizēti procesi, bet arī veikta datu standartizēšana, kas ļautu viegli tos pārvadīt un analizēt gan katras iestādes vai resora līmenī, gan arī valsts līmenī. Datu pieejamība un to analīze veicinās datos balstītas pārvaldības prakses un kultūras ieviešanu un veicinās ātrāku stratēģisko lēmumu pieņemšanu.

Valsts kanceleja iestādēm nodrošinās sistēmas pieejamību, gan arī veidos stratēģisko ietvaru un vadlīnijas sistēmas izmantošanā, iekļaujot informāciju gan par sistēmas iespējām, gan plūsmu veidošanu, gan pārskatu veidošanu un to analīzi. Tāpat Valsts kanceleja nodrošinās konsultatīvo atbalstu sistēmu izmantošanā, problēmjautājumu risināšanā un sistēmas lietotāju administrēšanā

2. Pakalpojuma sniedzējs

Valsts kanceleja

3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma līmeņa vienošanās līmeņi (SLA))

Informācijas sistēma tiks iegādāta no tirgū pieejamiem risinājumiem un pielāgota valsts pārvaldes darbinieku vajadzībām, tādējādi mazinot projekta īstenošanas riskus, kas rastos, ja jaunā sistēma tiktu programmēta no jauna. Pakalpojuma saņēmējam tiks nodrošināta informācijas sistēmas pieejamība 24 stundas diennaktī lietotājiem ērtā veidā. Sniedzot pakalpojumu, tiks veikti regulāri klientu apmierinātības mērījumi attiecībā uz lietotāju apmierinātību (ballēs), informācijas sistēmas pieejamību (%), sistēmai pievienoto iestāžu skaitu un sistēmas lietotāju skaitu. Pakalpojuma piegādes kvalitāte un sniegto pakalpojumu apjoms tiks atrunāti pakalpojuma saņemšanas vadlīnijās, ko Valsts kanceleja izstrādās projekta īstenošanas gaitā, taču plānots, ka šīs vadlīnijas ietvers informāciju par to, ar ko pakalpojuma sniedzēji varēs rēķināties, uzsākot lietot pakalpojumu:

1) Valsts kanceleja nodrošinās piekļuvi informācijas sistēmai un tās pārvaldību,

2) sistēmas uzturēšana un regulāra atjaunināšana, nodrošinot datu precizitāti (tehniskais atbalsts),

3) informācijas sistēmas lietotāju apmācība un lietotāju atbalsts, tostarp traucējumu meklēšana un problēmu risināšana, atbildot uz lietotāju jautājumiem (konsultatīvais atbalsts),

4) regulāri klientu apmierinātības mērījumi un informācijas sistēmas darbības mērījumi,

5) informācijas sistēmas lietotāju datu privātuma un drošības nodrošināšana, preventīvie pasākumi uzglabāto datu un informācijas konfidencialitātes nodrošināšanai,

6) informācijas sistēmas nepieciešamo uzlabojumu veikšana

4. Pakalpojuma saņēmēju loks

Pakalpojuma saņēmēju loks ir tiešās valsts pārvaldes iestādes (šobrīd identificētas 175 iestādes) un iestādēs nodarbinātie (līdz 60 000 darbinieku)

5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

Informācijas sistēma tiks iegādāta un pielāgota valsts pārvaldes vajadzībām no tirgū jau pieejamiem un aprobētiem risinājumiem. Plānots, ka iegādājamais risinājums būs balstīts uz modulāro pieeju. Konkrētus cilvēkresursu vadības procesus nodrošinās atsevišķi informācijas sistēmas moduļi. Šāda pieeja ļauj daudz efektīvāk attīstīt pakalpojumus, jo izmaiņu gadījumā nepieciešams pilnveidot tikai atsevišķu moduli, ne visu informācijas sistēmu kopumā.

Cilvēkresursu vadības sistēma veidos vienu daļu no VPC, tādējādi tiks nodrošināta cilvēkresursu vadības sistēmas, mācību un attīstības sistēmas un finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības sistēmu savstarpējā integrācija, kas paredz vieglu datu apmaiņu un sistēmu savstarpēju komunikāciju. Paredzams, ka VPC sistēmu integrācijas arhitektūra būtu jāīsteno kā uz pakalpojumiem orientēta arhitektūra, kur katra no sistēmām var brīvi funkcionēt kā atsevišķs pakalpojums, kas spēj komunicēt ar pārējām sistēmām, izmantojot standarta protokolus un saskarnes. Šādā arhitektūras risinājumā katra sistēma nodrošinātu lietojumprogrammas saskarnes (application programming interfaces), ļaujot pārējām sistēmām piekļūt tās datiem. VPC nodrošinās sistēmu integrāciju, lai radītu priekšnoteikumus datu konsekvencei visās sistēmās un datu ievades vienreizes principam. Šī savstarpējā integrācija nodrošinās datu validāciju, datu transformāciju un datu kartēšanu, lai nodrošinātu datu pareizu pārsūtīšanu starp sistēmām

6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

VPC izveidei un cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešanai, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešams specifisks un konkrēts likuma ietvars, tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai piešķirtu deleģējumu Valsts kancelejai cilvēkresursu informācijas sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai, t.sk. MK noteikumu izstrādei. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā būtu jāveic 26. panta piektajā daļā, nosakot, ka Valsts kanceleja sniedz arī VPC cilvēkresursu pakalpojumus un nodrošina cilvēkresursu informācijas sistēmu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai. Valsts kancelejas sniegtā pakalpojuma apjoms un kvalitāte (pakalpojumu saņemšanas brīdis, procesu kontrole, savstarpējās sadarbības principi, atbalsts, pienākumi u.c. nepieciešamā informācija) būs noteikta ārējā normatīvajā aktā – MK noteikumos par VPC darbību. Tādējādi tiktu radīta skaidra un pārskatāma kārtība VPC darbībai, vienlaikus veidojot centralizētu mehānismu.

Papildus Valsts kanceleja izstrādās cilvēkresursu vadības procesu vadlīnijas, kurās tiks noteikti cilvēkresursu vadības procesi jaunajā informācijas sistēmā un kas kalpos kā pakalpojuma instrukcija iestādēm, izmantojot jauno sistēmu.

Cilvēkresursu vadības sistēmu ir plānots ieviest pakāpeniski no 2024. gada otrās puses. Sistēmu ir plānots izmēģināt resora ietvaros (Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola), kā arī pēc brīvprātības principa atlasot citas iestādes. Vienlaikus norādāms, ka konceptuālā ziņojuma projektā “Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē” (23-TA-99) tiek piedāvāts noteikt cilvēkresursu vadības sistēmas izmantošanu par obligātu, minētajos normatīvajos aktos norādot pārejas periodu un pakalpojuma ieviešanas plānu pārējās iestādēs. Paredzams, ka ieviešanas plāns var tik precizēts atbilstoši MK pieņemtajam lēmumam par VPC centra izveidi un tajā izvēlēto stratēģiju

7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1

Izvērtējot pakalpojuma finansēšanas alternatīvas pēc projekta pabeigšanas, tiek piedāvāts pakalpojumu finansēt centralizēti no valsts budžeta, ņemot vērā aktīvo lietotāju licenču skaitu un informācijas sistēmas pārvaldības izmaksas. Šāds risinājums izvēlēts, jo šobrīd iestādēm nav cilvēkresursu vadības sistēmas un attiecīgi šādas sistēmas uzturēšanas budžeta, tādēļ nevar paredzēt vienreizējas vai ikgadējas pārdales no iestāžu budžetiem. Lai mazinātu administratīvo slogu, kas radīsies, ja katra iestāde individuāli pieprasīs uzturēšanas izmaksas, lai norēķinātos ar Valsts kanceleju par informācijas sistēmas izmantošanu, par optimālo variantu izvēlēts uzturēšanas izmaksas pieprasīt centralizēti no valsts budžeta

8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2

Pēc projekta pabeigšanas informācijas sistēmas ikgadējās uzturēšanas izmaksas provizoriski veidos līdz 400 268 euro gadā. Ņemot vērā, ka uzturēšanas izmaksu apmērs būs atkarīgs no iepirkumā iegādātā risinājuma un sniedzamā pakalpojuma apjoma, t. i., lietotāju skaita un citām uzturēšanas izmaksām, kas tiek aprēķinātas kā pakalpojuma stundas likme, izmaksu apmērs laika gaitā var mainīties. Ievērojot, ka projekta rezultātā tiks attīstīts centralizēts pakalpojums, kura pieejamību nodrošinās valsts informācijas sistēma, uzturēšanas finansējumu paredzēts pieprasīt Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā kārtībā

Lietotie saīsinājumi:

SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Piezīmes.

1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!