Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 4

Rīgā 2023. gada 6. jūlijā

[1] 2023. gada 1. jūnijā sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", reģ. Nr. 40008153670, juridiskā adrese: Rīga, Jēkaba iela 20/22 – 1A (turpmāk – Iesniedzējs), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu par iniciatīvas grupas reģistrēšanu ar mērķi organizēt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotāciju.

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

Šā panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.

[3] Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu ir saņēmusi Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli.

[4] Tieslietu ministrija sniegusi šādu viedokli:

[4.1] Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otro teikumu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt noformētiem likumprojekta veidā. Tādējādi likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).¹ Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi".

Ņemot vērā valstī izvirzītās normatīvo aktu projektu noformēšanas prasības, Tieslietu ministrijas vērtējumā likumprojekta noformējumā un redakcijā nav saskatāmas būtiskas nepilnības, kas ietekmētu likumprojekta saturu, un kuru dēļ to nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.

[4.2] Izvērtējot Likumprojektā ietvertās tiesību normas pēc satura, Tieslietu ministrija norāda uz šādiem aspektiem:

Tā kā iniciatīvas grupas iesniegtā likumprojekta tekstu turpmākajā procesā vairs nevar grozīt, ir jānodrošina tas, lai tautas nobalsošanai netiktu virzīts tāds projekts, kas ir pretrunā ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām.

Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka tiesību normām ir jābūt savstarpēji saskaņotām un harmoniski jādarbojas visas sistēmas ietvaros. Tiesību normu piemērošanā jāievēro gan racionāla likumdevēja princips, gan tiesību sistēmas vienotības princips.² Tāpat Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).³ Lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, būtu efektīva un piemērojama, tā nedrīkst būt pretrunīga, tai jābūt iekšēji saskanīgai.⁴

[4.3] Papildus jāņem vērā Satversmes vienotības princips. Satversmes vienotības principa piemērošana balstās uz pieņēmumu, ka Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās tiesību normas ir savstarpēji cieši saistītas.⁵  Lai pilnīgāk un objektīvāk varētu noskaidrot atsevišķu Satversmes normu saturu, tās interpretējamas kopsakarā ar citām Satversmes normām. Satversmes vienotības princips liedz atsevišķu konstitucionālo normu iztulkot atrauti no citām Satversmes normām, jo Satversme kā vienots dokuments ietekmē katras atsevišķas normas tvērumu un saturu.⁶ Tādējādi likumprojektā ietvertās normas ir aplūkojamas kopsakarā ar citām Satversmes normām. Ņemot vērā minēto, lai konstatētu, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts, ir jāpārbauda, vai tas nav pretrunā ar citiem Satversmes noteikumiem un Satversmes kodolu.⁷

[4.4] Tādējādi ir nepieciešams pārbaudīt, vai likumprojektā paredzētie grozījumi Satversmes 35. un 36. pantā nav pretrunā ar citām Satversmes normām un Satversmes kodolu. Likumprojektā iekļautajām tiesību normām ir jāiekļaujas ne tikai tiesību sistēmā kā tādā, bet arī pašā Satversmē un šīs normas nevar būt pretrunā ar tiem Satversmes pantiem, kuri netiek grozīti. Satversmes iekšējā saskaņotība nozīmē ne vien to, ka starp Satversmē ietvertajām normām un vērtībām nepastāv pretrunas un Satversmē tās ir iekšēji saskaņotas, bet arī to, ka Satversmes sistēmai ir raksturīga iekšēja loģika, kas noteic zināmas saturiskas prasības ikvienam Satversmes papildinājumam, lai tas iekļautos Satversmes sistēmā.⁸

[4.5] Tieslietu ministrijas ieskatā likumprojektā paredzētie grozījumi Satversmes 35. un 36. pantā veido pretrunu ar tiem Satversmes pantiem, kuri netiek grozīti (attiecīgi Satversmes 50., 51. un 52. pantu). Satversmes 50., 51. un 52. pantā tiek saglabāts regulējums, ka Saeima ievēlē jaunu Valsts prezidentu, nevis tauta. Tātad Satversme paredzēs divus dažādus Valsts prezidenta ievēlēšanas procesus, līdz ar to tas neviedos Satversmes sistēmai raksturīgu iekšējo loģiku, kā arī ietekmēs Satversmes sistēmu kopumā. Ja mērķis ir paredzēt, ka Valsts prezidentu ievēlē tikai tauta, tad attiecīgi grozījumi ir veicami arī Satversmes 50., 51. un 52. pantā, kā arī sniedzams pamatojums anotācijā.

[4.6] Jāvērš uzmanību, ka likumprojektam ir jābūt noformētam ne tikai atbilstoši normatīvo aktu projektu noformēšanai izvirzītajām prasībām, bet tajā ietvertajam regulējumam ir jābūt arī pamatotam, proti, ir jābūt apzinātai ietekmei un sekām, ko var radīt likumprojekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Jāvērš uzmanību, ka jau šobrīd Valsts prezidentam ir pilnvaras veikt savus pienākumus, lai stiprinātu demokrātiju, rīkotos efektīvi un būt atbildīgam par savu darbību. Minētais izriet no Satversmē paredzētā regulējuma (piemēram, Satversmes 40., 47., 53. un 54. panta) un nav saistīts ar ievēlēšanas procesu, bet gan ar to, kā Valsts prezidents veic savas funkcijas pēc ievēlēšanas (runā ar sabiedrību; izsaka savu viedokli; cik aktuālus jautājumus prezentē sabiedrībai; mazina sabiedrības sašķeltību; interesējas par iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanas pasākumiem utt.).

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā paredzētajiem grozījumiem būs ietekmē uz šobrīd spēkā esošo regulējumu, piemēram, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu un Saeimas kārtības rulli. Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu pēc satura, līdz ar to tas neatbilst Satversmes 78. pantā ietvertajam nosacījumam iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu.

[5] Saeimas Juridiskais birojs ir sniedzis viedokli, kurā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Satversmes 78. panta mērķis ir nodrošināt pilsoņu kopumam iespēju īstenot savas likumdošanas tiesības, kas noteiktas Satversmes 64. pantā. Tādēļ Satversmes 78. pants interpretējams tā, ka tas izslēdz tikai tādus likumprojektus, kurus pēc to iespējamās pieņemšanas kā likumus nevarētu piemērot, proti, tikai tādus likumprojektus, kuri nevar sasniegt savu mērķi. No šīs interpretācijas izriet kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta.

[5.2] Pirmais kritērijs ir šāds – likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Tomēr formālajām prasībām jābūt tikai tik augstām, lai tiktu izslēgti tādi likumprojekti, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u. tml.).⁹

Otrais kritērijs ir šāds – likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc satura, ja: 1) tas paredz izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami; 2) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Satversmi; 3) pieņemšanas gadījumā tas nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Centrālā vēlēšanu komisija var nereģistrēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu tikai tad, ja tas acīmredzami nav pilnīgi izstrādāts pēc satura¹⁰.

[5.3] Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtais likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā Satversmes 35.pantu un izslēgt Satversmes 36. pantu. Likumprojekts ir vērsts uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības mainīšanu, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēlē nevis Saeima, bet gan tauta.

[5.4] Likumprojekts neparedz grozīt Satversmē noteikto Valsts prezidenta atcelšanas kārtību. Satversmes 51. pants nosaka: "Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu." No Satversmes sistēmas neizriet, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas un atcelšanas kārtībai vajadzētu būt identiskai – jautājums par to, kāda Valsts prezidenta atcelšanas kārtība būtu nosakāma gadījumā, ja Valsts prezidentu ievēlētu tauta, ir politiski izlemjams.

[5.5] Likumprojekts neparedz izslēgt vai grozīt arī Satversmes 50., 51. un 52. pantā noteikto regulējumu, kas paredz gadījumus, kad Saeima Valsts prezidentu ievēlē nevis sakarā ar iepriekšējā Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņa beigām, bet gan citu iemeslu dēļ. Savukārt Satversmes 52. panta pirmais teikums nosaka: "Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu." Tādējādi likumprojektā paredzētais Satversmes 35. panta grozījums, ja tas tiek vērtēts sistēmiski, kopsakarā ar citām Satversmes normām, varētu attiekties uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām. Proti, šajās vēlēšanās Valsts prezidentu ievēlētu tauta, bet pārējos, Satversmes 50., 51. un 52. pantā minētajos gadījumos Valsts prezidentu ievēlētu Saeima. No likumprojektam pievienotajiem paskaidrojumiem (likumprojekta anotācijas) nav skaidri saprotams, vai šāda atšķirīga Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir iecerēta apzināti vai uzskatāma par novēršamu trūkumu. Pēc Juridiskā biroja ieskata, Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu lietderīgi šajā aspektā uzklausīt likumprojekta autoru papildu skaidrojumu un tādā gadījumā, ja likumprojektā ietverto regulējumu autori iecerējuši attiecināt ne tikai uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet arī citiem gadījumiem (piemēram, gadījumu, kad Valsts prezidents atsakās no amata, vai citiem gadījumiem, kad viņa amata pilnvaru laiks vēl nav izbeidzies), apsvērt jautājumu par to, vai likumprojekta autoriem nebūtu dodama iespēja šos trūkumus novērst.

[5.6] Likumprojekts paredz izslēgt no Satversmes arī 36. pantu, kas nosaka to, ka Saeima Valsts prezidentu ievēlē "atklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu". Ja šis pants tiktu izslēgts, tad Satversmē vairs nebūtu noteikts balsu skaits, kas nepieciešams Valsts prezidenta ievēlēšanai Satversmes 50., 51. un 52. pantā minētajos gadījumos. Tad būtu piemērojams Satversmes 24. pants, kas nosaka: "Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu." Jautājums par to, kāds balsu skaits būtu nepieciešams Valsts prezidenta ievēlēšanai gadījumā, kad to ievēlē Saeima, ir politisks jautājums. Tomēr tas ir sistēmiski saistīts ar iepriekš analizēto jautājumu par Satversmes 35. panta grozījumu.

[5.7] Ja likumprojekts tiktu pieņemts, tad, iespējams, būtu nepieciešams pārejas posms tajā paredzētās sistēmas ieviešanai. Taču pārejas regulējuma neesība nav šķērslis tam, lai likumprojektu atzītu par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē.

Juridiskais birojs, sniedzot viedokli par to, vai iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmes 78. panta prasībām, ir balstījies tikai uz Satversmes tiesas praksē attīstītajiem kritērijiem. Izvērtējot likumprojektu vienīgi atbilstoši kritērijiem, kas balstīti uz Satversmes 78. pantā noteikto, nav konstatējami tādi šķēršļi, kas to liegtu reģistrēt kā Satversmes grozījumu projektu. Tomēr, kā jau iepriekš tika norādīts, Juridiskais birojs uzskata par nepieciešamu uzklausīt likumprojekta autorus, lai noskaidrotu likumprojekta mērķi un vajadzības gadījumā, dotu iespēju novērst konstatētos trūkumus. Šīs atbildes ietvaros Juridiskais birojs vērtējis likumprojekta atbilstību vienīgi no Satversmes 78. panta izrietošajiem kritērijiem.

[6] Centrālās vēlēšanu komisijas 2023. gada 6. jūlija sēdē Iesniedzēja pārstāvis Valērijs Agešins uzturēja lūgumu par iniciatīvas grupas reģistrēšanu un sniedza papildus skaidrojumus.

Saņemto viedokļu apspriešanas gaitā Iesniedzēja pārstāvis piekrita, ka Likumprojektam nepieciešami precizējumi, kā arī izteica gatavību Centrālās vēlēšanas komisijas noteiktajā laikā novērst trūkumus un iesniegt precizētu Likumprojektu.

[7] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78. pants paredz, ka "ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai". Satversmes 73. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā – "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm".

Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ceturtā nodaļa "Likumu ierosināšana" nosaka kārtību, kā tauta īsteno likumdošanas tiesības.

Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu.

[8] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam "iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

[9] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2010. gada 10. februārī, ar reģistrācijas Nr. 40008153670), reģistrēta politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[10] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.¹¹ Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.¹² Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu.¹³

[11] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde, kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām, likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".¹⁴ Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu likumprojektu¹⁵.

[12] Kritērijs par to, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas, saprotams kā Satversmes grozījumu projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otro teikumu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt noformētiem likumprojekta veidā. Tādējādi likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).¹⁶ Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa.¹⁷

[13] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, Centrālā vēlēšanu komisija neatrod būtiskas nepilnības, kuru dēļ Likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.

[14] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, skaidrojams šādi – lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji saskanīgai.¹⁸ Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78. pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.¹⁹ Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.²⁰ Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).²¹

[15] Lai noteiktu vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.²² Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā kārtībā var pārbaudīt tiesa.²³

[16] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.²⁴

[17] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.²⁵

[18] Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

[19] Izvērtējot Tieslietu ministrijas viedokli (skat. šā lēmuma 4.5. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā lēmuma 5.4., 5.5. un 5.6. p.), ir noskaidrojams, vai iesniedzējs ir izvērtējis nepieciešamību likumprojektā skaidri un nepārprotami noteikt, kāds tiesiskais regulējums attiecas ne tikai uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet arī citiem gadījumiem (piemēram, ja Valsts prezidents atsakās no amata, vai citiem gadījumiem, kad viņa amata pilnvaru laiks vēl nav izbeidzies), kā arī nepieciešamo balsu skaitu Valsts prezidenta ievēlēšanai gadījumos, kad Valsts prezidentu ievēlētu Saeima (ja tādi gadījumi būtu).

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija

noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš šā lēmuma 19. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz 2023. gada 3. augustam.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs