Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-220-sn

Rīgā 2023. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 94, 18. §)

Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu, 33. panta ceturto daļu,
35. panta pirmo un otro daļu,
36. panta piekto un sesto daļu,
Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra
noteikumu Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības
pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas
pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību
un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"
141.⁶ punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, mājsaimniecības, kurām ir tiesības saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība).

2. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 70 procenti no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas (noapaļots līdz veseliem euro) uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Pārējām personām mājsaimniecībā tiek piemērots koeficients 0,7 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa.

3. Rīgas Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests) izvērtē tiesības saņemt:

3.1. pamata sociālās palīdzības pabalstus:

3.1.1. garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) pabalsts;

3.1.2. mājokļa pabalsts;

3.2. papildu sociālās palīdzības pabalstus:

3.2.1. atsevišķu izdevumu samaksai:

3.2.1.1. pabalsts veselības aprūpei;

3.2.1.2. pabalsts izglītības ieguves atbalstam;

3.2.1.3. pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas;

3.2.1.4. pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda (turpmāk arī – parāds par mājokli) samaksai;

3.2.1.5. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;

3.2.2. pabalstu krīzes situācijā.

4. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un noteikumos noteiktos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

5. Tiesības saņemt noteikumu 3.2.1. apakšpunktā minētos pabalstus ir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai.

6. Bezdarbniekus, kuri saņem pamata pabalstus, Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos Pašvaldība iesaista prioritāri.

II. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un pabalstu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

7. Lai saņemtu noteikumu 3. punktā minētos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) iesniedz Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu.

8. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi, elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, tālruņa numuru, kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru un pabalsta veidu.

9. Iesniedzējs iesniegumam pievieno dokumentus, kuri saskaņā ar noteikumu nosacījumiem nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai.

10. Iesniedzējam piešķirtos pabalstus Sociālais dienests līdz nākamā mēneša 10. datumam pārskaita iesniegumā norādītajā kredītiestādes norēķinu kontā, pasta norēķinu sistēmas kontā vai izņēmuma gadījumos – izmaksā skaidrā naudā.

III. Mājokļa pabalsts

11. Mājokļa pabalstu aprēķina saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu (turpmāk – MK noteikumi) noteikto, piemērojot MK noteikumu 3. pielikumā un Pašvaldības noteiktās ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu pozīciju minimālās normas:

11.1. par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā mājokļa lietošanas dokumenta nosacījumiem (nepārsniedzot MK noteikumu 3. pielikuma 1. punktā norādītos mājokļa platības normatīvus), bet ne vairāk kā:

11.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m² – 8 euro par 1 m²;

11.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m², bet līdz 45 m² – 7 euro par 1 m²;

11.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m² – 5 euro par 1 m²;

11.2. par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un apkuri mājokļa pabalsta aprēķinā iekļauj visu mājokļa platību, ja divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte vai sasniegts valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums;

11.3. par dzīvojamās telpas īri, apsaimniekošanu un apkuri mājokļa pabalsta aprēķinā iekļauj līdz 50 m² no mājokļa kopējās platības, ja mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena persona, kurai ir noteikta invaliditāte vai sasniegts valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums;

11.4. vienas personas mājsamniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un tai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu individuālās apkures nodrošināšanai aprēķina par visu mājokļa platību.

12. Pieprasot mājokļa pabalstu, grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējs uzrāda līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu.

13. Ja mājsaimniecība nelieto tai Pašvaldības izīrēto mājokli un lūdz mājokļa pabalstu par citu mājokli, mājokļa pabalsts par citu mājokli tiek aprēķināts tikai pēc Pašvaldībai piederošā vai Pašvaldības nomātā mājokļa īres līguma izbeigšanas vai tā lietošanas tiesību pārtraukšanas.

IV. Pabalsts veselības aprūpei

14. Pabalsts veselības aprūpei tiek piešķirts:

14.1. personai kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu daļas samaksai;

14.2. personai ar invaliditāti vai ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kurai nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētās medicīniskās ierīces, – inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, kopsummā nepārsniedzot 345 euro kalendārajā gadā. Lai saņemtu pabalstu, persona reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus un/vai urīnceļu katetrus;

14.3. personai ar invaliditāti vai kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu:

14.3.1. pacienta līdzmaksājuma segšanai, saņemot valsts apmaksātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu;

14.3.2. ambulatoro maksas ārstniecisko manipulāciju, izmeklējumu, speciālistu konsultāciju samaksai;

14.3.3. pacienta līdzmaksājuma par ārstēšanos dienas vai diennakts stacionārā un tur veiktajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un operācijām, saņemot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu stacionārā apmaksai, kā arī slimnīcas rēķinā iekļautās izmaksas par izmitināšanas pakalpojumu (bez ēdināšanas) pēc dienas stacionārā veiktām manipulācijām, ja pēc slimnīcas rēķinā norādītās summas un ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu samaksas mājsaimniecībai netiek nodrošināts GMI slieksnis. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Pves=(GMI¹ + GMI² x N) – (I–K–SL), kur:

Pves – pabalsta apmērs;

GMI¹ – GMI slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI² – GMI slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības ienākumi;

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot MK noteikumos un noteikumos noteiktās izdevumu pozīciju minimālās normas);

SL – slimnīcas rēķinā norādītā summa par pacienta līdzmaksājumu par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu.

15. Pabalsts pacienta līdzmaksājumu segšanai netiek piešķirts personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma.

16. Noteikumu 14.3.1. un 14.3.2. apakšpunktā minēto pabalstu apmērs kopsummā nevar pārsniegt 100 euro kalendārajā gadā.

17. Pabalstu veselības aprūpei var pieprasīt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža. Pieprasot šo pabalstu, iesniegumam ir jāpievieno izdevumus apliecinoša dokumenta (kases čeka, numurētas stingrās uzskaites kvīts, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, faktūrrēķina vai internetbankas izdrukas) oriģināls, kurā norādīts veselības aprūpes pakalpojuma saņēmēja personas vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, datums, summa.

18. Pabalsts veselības aprūpei, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem kalendārā gada decembrī, kuri iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu. Minētos dokumentus par decembri var iesniegt līdz nākamā gada 31. janvārim.

V. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam

19. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Iesniegumu šī pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā persona iesniedz laikposmā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.

20. Pabalsta apmērs ir 50 euro.

VI. Pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas

21. Tiesības saņemt pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – SAC) pakalpojuma izbeigšanas ir personai:

21.1. kurai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami SAC pakalpojumi, un institūcijas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par SAC pakalpojuma izbeigšanu;

21.2. kura SAC pakalpojumu saņēma, pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu;

21.3. kurai Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu izīrēt Pašvaldības dzīvojamās telpas.

22. Pabalsta apmērs ir 430 euro.

VII. Pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai

23. Sociālais dienests var piešķirt pabalstu parāda par mājokli, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi), pamatsummas samaksai, ja mājsaimniecības lietotā mājokļa platība nepārsniedz MK noteikumos un noteikumu 11.2. un 11.3. apakšpunktā norādītos normatīvus, ja:

23.1. mājsaimniecībā ir nepilngadīgi bērni;

23.2. mājsaimniecībā ir tikai viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

24. Pieprasot pabalstu parāda par mājokli samaksai, mājsaimniecība iesniegumā norāda parāda par mājokli veidošanās iemeslu un iespējamos mājsaimniecības resursus situācijas uzlabošanai, iesniegumam pievienojot:

24.1. dokumentus, kas apliecina mājsaimniecības neparedzētos izdevumus parāda par mājokli veidošanās laikā;

24.2. mājokļa lietošanu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu);

24.3. ar mājokļa lietošanu saistītu maksājumu rēķinus par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem;

24.4. informāciju par veiktajiem maksājumiem saistībā ar izdevumiem par mājokļa lietošanu 12 mēnešu periodā (pirms iesnieguma iesniegšanas mēneša).

25. Sociālais dienests, pieņemot lēmumu par mājsaimniecības tiesībām saņemt pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai, izvērtē nepieciešamību noslēgt trīspusēju līgumu par mājokļa parāda atmaksu starp Sociālo dienestu, dzīvojamās mājas pārvaldnieku un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku.

VIII. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

26. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai tiek piešķirts, lai novērstu vai mazinātu dažādu faktoru, tostarp invaliditātes, darbnespējas, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru, izraisītās negatīvās sociālās sekas, palīdzētu mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā uzlabot sociālo situāciju un iekļauties sabiedrībā.

27. Lēmums par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu un tā apmēru mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā tiek pieņemts, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinumu par personas individuālajām vajadzībām vai individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.

IX. Pabalsts krīzes situācijā

28. Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc krīzes situācijas rašanās, iesniedzot dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu un apstākļus, kā arī citus dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai Pašvaldības rīcībā un pamato materiālās palīdzības nepieciešamību.

29. Pieprasot pabalstu krīzes situācijā, iztikas līdzekļu deklarācija netiek aizpildīta.

30. Pirms lēmuma par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic katastrofas vai citu ārējo notikumu izraisīto seku ietekmes uz mājsaimniecības spēju nodrošināt pamatvajadzības izvērtējumu un sagatavo atzinumu, kas tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu.

31. Pabalsta krīzes situācijā apmērs, ņemot vērā noteikumu 30. punktā minēto Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinumu:

31.1. vienas personas mājsaimniecībai – līdz valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai;

31.2. vairāku personu mājsaimniecībai – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.

X. Noslēguma jautājums

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2021. gada 26. maija saistošos noteikumus Nr. 49 "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 123).

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-220-sn "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā"

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis