Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2023. gada 7. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Es aicinu, kolēģi, jūs sēsties savās darba vietās! Starpsesiju pārtraukums ir beidzies.

Tātad labrīt, kolēģi! Starpsesiju pārtraukums ir beidzies, vasarā esam atraduši jaunu dinamiku, un ar šo jauno dinamiku mēs uzsāksim Saeimas rudens sesiju. Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 7. septembra sēdi.

Ir iesniegti grozījumi apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? Tātad lēmums mums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Savukārt deputāti Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu". Kolēģi, vai ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Ir iebildumi. Tātad lēmums jāpieņem...

Tā, kolēģi, "par" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Vasarā ir ļoti jauks laiks, ārā joprojām spīd saulīte, bet tuvojas barga un skarba ziema. Tas, kas notiek enerģētikas sektorā, – tā ir visatļautība. Tas, ko dara "Sadales tīkla" vadība, tas, ko dara atbildīgās amatpersonas, nav saprotams un pieļaujams. Viņi peldas naudā, viņu peļņa šajos uzņēmumos ir simtiem miljonu, viņi saņem ārprātīgi lielas algas, prēmijas par to, ka viņiem iet ļoti labi, bet, "pateicoties" viņu labumiem, simtiem, tūkstošiem cilvēku, mājsaimniecību bankrotē, brauc prom no Latvijas, nespēj samaksāt šos konkrētos... augstos rēķinus.

Pirms pāris dienām, kad visu Saeimā pārstāvēto frakciju vadītāji kopā ar Saeimas priekšsēdētāju tikās ar Valsts prezidentu, viņa uzstādījums bija diezgan skarbs: Saeimai ir jārīkojas, lai šo problēmu atrisinātu, ir nepieciešams apstādināt tarifu nesamērīgo celšanu. Cilvēki nevar samaksāt, un tas, ko teica prezidents: mūsu cilvēki nevis skaļi protestēs, bet klusi nopirks vienvirziena biļeti un aizlidos prom uz kādu zemi, atstās šo valsti. Tie nav mani vārdi, tie ir prezidenta vārdi, ko viņš teica visiem frakciju vadītājiem.

Priekšlikums, ar kuru mēs nākam pirmajā sēdē šajā rudens sesijā, – nosūtām Ministru kabinetam šo konkrēto lēmumu, lai viņi mēneša laikā izstrādā programmu, kādā veidā iesaldēt tarifus, kompensēt tās samaksas, kas jau ir bijušas nesamērīgi lielas pēdējo mēnešu laikā, un vienlaicīgi lai nostabilizē esošo situāciju valstī.

Šodien tie, kas peldas šajā milzīgajā peļņā, nezina, kur likt naudu, kā to tērēt. Tauta zina, ka tā neizdzīvos. Protams, ir atsevišķas nozares, uzņēmumi un cilvēki, kuri samaksās. Viss nav balts un melns, bet liela sabiedrības daļa nespēj to samaksāt. Paskatieties, kas notiek ekonomikā. Latvija praktiski visās pozīcijās ir pēdējā vietā, praktiski visās pozīcijās – pēdējā vietā!

Paskatieties, ko vakar Jāņa Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica Latvijas centrālās bankas vadītājs tad, kad Darba devēju konfederācijas vadītājs pateica, ka viņa uzņēmumā līdzekļi tiek arestēti tikai tāpēc, ka zivju rūpniecībā... viņi tirgo preces uz ārzemēm, un principā pat cienījamiem uzņēmumiem ir problēmas, nerunājot par mazajiem.

Kāpēc es to visu sasaistu kopā? Tāpēc, ka mums ir problēmas ar ekonomiku. Mūsu bankas projektus un privātpersonas finansē uz pusi mazāk nekā Igaunijā, Lietuvā, cilvēki nespēj izdzīvot, bet pa virsu visām šīm problēmām nāk šie augstie tarifi ziemas laikā.

Godājamie kolēģi, es apzinos, ka pašreiz notiek transformācija un (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šlesera kungs.

Kolēģi, tas, ka jūs sākat runāt skaļāk, nenozīmē, ka Šlesera kungs sāks runāt klusāk.

A. Šlesers. Godājamie kolēģi, tas, ka mainās valdība... es teikšu tā: šī ir unikāla iespēja nodemonstrēt vienotu pozīciju, kur pozīcijas un opozīcijas partijas nobalso, jo šodien mēs nelemjam par konkrēto formulu, mēs nododam Ministru kabinetam. Tas, ka būs jauns Ministru kabinets, jauns premjers, tam... Mēs nenododam konkrēti Kariņam vai Siliņai, mēs nododam Ministru kabinetam. Ministru kabinetā darbojas ministri, arī enerģētikas ministrs, nu, lai viņš beidzot nāk – kaut vai nākamajā sēdē – un noziņo, kāda būs rīcība tad, kad būs jauna valdība ar jauniem ministriem. Lai tad viņi nāk un turpina iesākto darbu! Mēs nedrīkstam kavēties nevienu dienu!

Un visbeidzot. Es varu jums pateikt: ja šodien mēs to neatrisināsim, tad iniciatīva, ar kuru mēs nāksim 1. novembrī, par Saeimas atlaišanu... notiks daudz ātrāk, nekā mēs bijām prognozējuši iepriekš, jo cilvēki balsos nevis par vienu vai otru partiju vai politiķi, viņi balsos pret visu to, kas šodien valstī notiek vai nenotiek.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis "par". "Pret" nav pieteicies neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko un Edmunda Zivtiņa iesniegtā lēmuma projekta "Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas Sadales Tīklu tarifu atcelšanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – nav, atturas – 49. Līdz ar to darba kārtība netiek grozīta.

Kolēģi, sākam skatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību (Starpsauciens.)...

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Vai mēs šo jautājumu nevarējām novirzīt izskatīšanai kādai komisijai, ja Saeima to neatbalstīja?

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, nav iekļauts darba kārtībā, ar balsojumu tas tā ir noticis. Deputātiem ir iespēja vēlreiz sniegt šo jautājumu izskatīšanai nākamajā Saeimas sēdē.

Sākam skatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.

Sākam izskatīt sadaļu "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Publisko iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti piekrīt? Visi piekrīt. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Aizsardzības industrijas likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Mobilizācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Edmunda Jurēvica, Gata Liepiņa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Uģa Rotberga, Jāņa Skrastiņa, Hosama Abu Meri, Ilzes Verginas, Ata Labuča, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Jāņa Patmalnieka iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Attiecībā uz šo likumprojektu deputāti ir pieteikušies runāt gan "par", gan "pret".

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie kolēģi! Jūsu rosinājums Ceļu satiksmes likumā palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu neatrisinās šo problēmu. Soda paaugstinājums ne vienmēr ir efektīvs soda veids.

Turklāt svarīga ir ne tikai ceļu satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī savstarpēja cieņa, cieņpilna attieksme pret citiem satiksmes dalībniekiem. Sabiedrībai kopumā jāstrādā pie tā, lai mainītu braukšanas kultūru nevis tikai noteikumu ievērošanas kontekstā – tas nenoliedzami ir svarīgi! –, bet arī savstarpējas cieņas jautājumos. Nedrīkst aizmirst arī par pareizas infrastruktūras izveidošanu visiem satiksmes dalībniekiem. Ceļu satiksmes drošība ietver sevī gan ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, gan arī transporta infrastruktūru kopumā.

Manuprāt, akcents jāliek nevis (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, jūsu sarunas zālē ir par skaļu šobrīd. Ļoti grūti saklausīt runātāju.

V. Pleškāne. Manuprāt, akcents jāliek nevis uz sodu paaugstināšanu, bet gan uz preventīvām informatīvajām akcijām, kas maina satiksmes dalībnieku uzvedību.

Sabiedrībā jau sen runā un turas pie viedokļa, ka sodu palielināšana neatrisinās problēmu un ka vienīgais ieguvums no tās ir naudas vākšana budžetam, lai paaugstinātu ierēdņu algas un izmaksātu tiem prēmijas. Tāds ir sabiedrības viedoklis.

Palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu – tas neatrisinās problēmu, jo ātruma pārkāpēji pārsvarā ir jauno mašīnu vadītāji, turīgākas personas, kuras samaksās sodus un turpinās braukt tāpat (turklāt vēl – bez tiesībām, jo jūs ierosināt atņemt arī tiesības). Es uzskatu, ka veca audi vai opeļa vadītājs diez vai būs starp pārkāpējiem.

Tāpēc šo likumprojektu mēs neatbalstīsim, nevaram atbalstīt.

Tāpēc lūdzu jūs vēlreiz izvērtēt iespēju risināt šo problēmu citādi, nevis ar sodu palielināšanu, kura sen jau nedarbojas un kuru sabiedrība, cilvēki, uztver tikai kā naudas iekasēšanu budžetā.

Mēs neatbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. "Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jums visiem bija iespēja iepazīties ar likumprojektu.

Likumprojekts paredz palielināt atbildību, proti, paredz lielāku naudas sodu un tiesību atņemšanu tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ātrumu pārsniedz par 60–70 kilometriem un pat vairāk.

Es piekrītu tam, ko es tikko dzirdēju no kolēģes, ja mēs... varētu piekrist, ja mēs runātu par cilvēkiem, kuri pārsniedz ātrumu par pieciem, 10 kilometriem. Par to var diskutēt. Bet, mīļie cilvēki, mēs runājam par personām, kuras brauc ar ātrumu 200 kilometru stundā! Par ko jūs runājāt? Vai jums ir saprotams likumprojekts? Es brīnos par cilvēkiem (Starpsaucieni.), kuri, nelasījuši likumprojektu, stāsta par saviem iebildumiem.

Cilvēki, kuri brauc ar ātrumu 160–170 kilometru stundā (Starpsauciens.), apdraud savu dzīvību, apdraud citu cilvēku dzīvību un veselību. Un ko mums darīt? Mums ir svarīgi šādas darbības novērst.

No vairākiem cilvēkiem es dzirdēju, ka šādus autovadītājus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības. Es tam nevaru piekrist. Es domāju, ka mums vajadzētu tomēr tiem piemērot administratīvo atbildību, bet sodiem jābūt bargiem. Un ir ļoti svarīgi, ka mēs ierosinām šādos gadījumos (Starpsauciens.) atņemt uz ilgiem gadiem tiesības vadīt transportlīdzekļus. Un pat vairāk: pēc tiem gadiem viņiem būs jākārto attiecīgie eksāmeni, viņiem būs jāpierāda, ka viņi ir spējīgi atbildīgi rīkoties, vadot transportlīdzekļus.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Un lūdzu to nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

Parasti ar Ceļu satiksmes likumu strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet šeit ir jautājums par sodu politiku, par to, kā reaģēt uz šādiem gadījumiem, kā novērst šādus gadījumus. Tāpēc aicinu nodot Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tātad vispirms (Starpsauciens.)...

Judina kungs, jūs tātad ierosinājāt mainīt atbildīgo komisiju? Uz Juridisko komisiju, ja?

Tātad vispirms mums ir jābalso par nodošanu kā tādu komisijai un tad – par attiecīgo komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Edmunda Jurēvica, Gata Liepiņa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Uģa Rotberga, Jāņa Skrastiņa, Hosama Abu Meri, Ilzes Verginas, Ata Labuča, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Jāņa Patmalnieka iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni: "Juridiskajai!") Juridiskajai komisijai, jā. (Starpsauciens: "Tautsaimniecības!")

Kolēģi! Ņemot vērā to, ka Judina kungs piedāvāja izmaiņas, es piedāvāju sadalīt divos balsojumos. Tātad balsosim par paša likumprojekta nodošanu kā tādu vispār komisijai un pēc tam – par nodošanu Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Edmunda Jurēvica, Gata Liepiņa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Uģa Rotberga, Jāņa Skrastiņa, Hosama Abu Meri, Ilzes Verginas, Ata Labuča, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Jāņa Patmalnieka iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodošanu Saeimas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – 1. Tātad likumprojekts tiek nodots komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Edmunda Jurēvica, Gata Liepiņa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Uģa Rotberga, Jāņa Skrastiņa, Hosama Abu Meri, Ilzes Verginas, Ata Labuča, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Jāņa Patmalnieka iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Neviens "par" vai "pret" nevēlas runāt... Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojektu nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus neizsaka. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" vai "pret"...?

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi! Iepazīstoties ar šo likumprojektu, to pārskatot, būtiskākā lieta, kas šeit tiek mainīta, ir tā, ka no likuma tiek svītrotas prasības... izņemt ārā valsts valodas zināšanas un noteikto prasību šim jaunajam zemes īpašniekam reģistrēties Latvijā kā iedzīvotājam. To pamato Eiropas Savienības Tiesa, norādot, ka tiek pārkāpta 2006. gada direktīva... saskatot tajā diskrimināciju.

Es uz šo jautājumu gribētu paskatīties no tādas praktiskās puses, kā tas līdz šim ir darbojies un strādājis un kāpēc ir iebildumi pret šī likumprojekta tālāku skatīšanu. Es saredzu tur ļoti daudz... tā kā kļūdu un to, ka šie pamatjautājumi nav risināti. To vajadzētu pārstrādāt pēc būtības, jo, vienkārši izsvītrojot ārā šīs normas, kur šobrīd ir paredzētas otrās pakāpes B līmeņa valodas zināšanas un ir paredzēts, ka cilvēks ir uz vietas šeit, Latvijā... Ja mēs skatāmies praktiski, zeme ir... teiksim, meliorācijas sistēma nav tikai uz viena zemes gabala, meliorācijas sistēma iet cauri vairākiem zemes gabaliem, un kaimiņiem ir jāsarunājas savā starpā. Bieži vien grāvjos ir dažādi aizsprostojumi – bebru dambji un vēl viss kaut kas –, līdz ar to ir jāuzbrauc uz otra kaimiņa zemes. Šim kaimiņam ir jābūt aizsniedzamam, sazvanāmam, jāpaprasa viņam atļauja. Un arī tas ir ļoti svarīgi, ka šī lauksaimniecības zeme tiek nodarbināta lauksaimniecībai, nevis kādām citām vajadzībām, tādēļ ir nepieciešama šī klātbūtne, jo, ja mēs paskatāmies, kā vēsturiski šī norma ir darbojusies, tad tā ir likusi lauksaimniekiem, kas pārvācās uz dzīvi un saimnieko šeit Latvijā, iemācīties latviešu valodu – gan likuma priekšā, gan arī praktiski. Arī man pašam ir zināmi daudzi ārzemju lauksaimnieki, kas saimnieko Latvijā, un, lai viņi varētu to darīt, viņi paši atzīst, ir jāmāk latviešu valoda, – lai kontaktētos.

Arī tāds aspekts kā augu aizsardzības līdzekļi. Bieži vien kaimiņi vēlas zināt, kas uz lauka tiek darīts, kas tiek mēslots, lai, teiksim, nomierinātos, jo katram augu aizsardzības līdzeklim ir klāt visādas vielas, lai to varētu saost, sasmaržot... tāpēc cilvēkiem ir šie jautājumi. Tāpēc ļoti svarīga ir saziņa, lai varētu sarunāties.

Un tas, ko mēs nedrīkstam pieļaut, – mēs nedrīkstam pieļaut, ka lauksaimniecības zeme kļūst vienkārši par "pirkt un pārdot" objektu jeb par spekulācijas objektu. Ja mēs paskatāmies uz tādām nedaudz tālākām kaimiņvalstīm kā, piemēram, Poliju, Vāciju, uz otru pusi – uz Somiju, Zviedriju, tad šajās valstīs hektārs lauksaimniecības zemes maksā no 20 līdz 30 tūkstošiem, bet pie mums cena vēl joprojām ir no 5 līdz 10 tūkstošiem, un daudziem ir vilinājums iegādāties šeit lauksaimniecības zemi, 5 līdz 10 gadus to pieturēt un pagaidīt, ka cena dubultosies. Šādus gadījumus mēs Latvijā pieļaut nedrīkstam, jo pa tiem 10 gadiem tur saaugs krūmi un vēl viss kaut kas.

Es gribu vēl atzīmēt to, ka šis likums darbojas uz zemes vienībām, kas ir lielākas par pieciem hektāriem, tas nozīmē, ka tā ir lauksaimnieciskā ražošana, kas tur tiek īstenota.

Kādēļ es saku, ka šis likumprojekts ir jāpārstrādā? Tādēļ, ka šajā likumprojektā vispār nav ietvertas nekādas alternatīvas – ierēdņi nav piedāvājuši nekādas alternatīvas, kā tad mēs turpinām sargāt šo zemes tirgu. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu noraidīt un gaidīt, kad mums tiks iesniegts pārstrādāts likumprojekts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" nav pieteicies neviens.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 13, atturas – 11. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Ievas Brantes, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Andra Kulberga, Ata Dekšņa un Česlava Batņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētāja biedre).

Godātie kolēģi, "par" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu šodien parunāt par mūsu robežas drošību.

Man bija iespēja pašam pirms pāris nedēļām aizbraukt uz Latvijas–Baltkrievijas robežu, apskatīt to visu savām acīm, izstaigāt arī dažādus robežposmus, un ir zināmi secinājumi.

Pirmais secinājums: protams, veiksmīgāk mums veicas ar to robežas posmu izbūvi, kas ir taisnā līnijā, kur nav nekādu dabisku šķēršļu, un es domāju, ka tas darbs arī turpināsies raiti.

Otra sadaļa, protams, ir tā daļa, kur robeža iet, piemēram, caur mazu upes gultni, kur ir ļoti sarežģīti veikt darbus. Bet es ceru, ka to mēs arī paveiksim.

Un trešā sadaļa – cauri purviem, kur es nesaskatu pat īsti vajadzību būvēt fizisku žogu, jo tur vajadzīgi 30 metru skrūvpāļi.

Atslēgas jautājums jaunajam iekšlietu ministram drīzāk ir, kā ātrāk nodrošināt robežu ar tehnoloģijām, kamerām, sensoriem. Tas palīdzēs simtkārt vairāk nekā fizisks žogs, jo Baltkrievijas amatpersonas ļoti organizēti pienāk pie mūsu žoga, pāris minūšu laikā izveido tajā caurumu un caur šiem caurumiem mūsu žogā tiek pārvesti pāri robežai cilvēki dažādās grupās – divi, trīs, līdz pat 20 un 30. Tas kopumā notiek ļoti lielos apmēros. Mūsu robežsargi kopumā ir atturējuši 7 tūkstošus cilvēku no šādām darbībām, vairāk nekā 300 ir aizturēti, vairāk nekā 55 grupas ir aizturētas, pie tam dažādos apstākļos, arī ar pakaļdzīšanos un riskējot ar robežsargu dzīvību. Tās ir aizturētas, jo šīs grupas ir palīdzējušas personām no Baltkrievijas šķērsot robežu, ātri tikt ārā no šīs robežjoslas, un tālāk šie cilvēki tika nogādāti jau tajā vietā, par ko viņi bija samaksājuši. Šīs summas svārstās no tūkstoš eiro līdz pat 12 tūkstošiem eiro, ko katrs cilvēks, kurš pārvietojas pāri robežai, maksā, lai nokļūtu Latvijā un Eiropā. Labs bizness – vai ne? – kādam.

Un kas tad īsti notiek ar šī biznesa piekopējiem? Es tikai gribu atgādināt, ka 2015. gada 24. septembrī – 2015. gada septembrī! – es stāvēju šajā pašā tribīnē ar tieši tādu pašu vēstījumu, ar kādu es nāku šodien. Tikai toreiz problēma bija vjetnamieši un afgāņi, kas nāca pāri. Mēs kriminalizējām normas Krimināllikumā, lai par nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai šie cilvēki saņemtu reālu cietumsodu. Robežsargi ķer – ļoti sarežģītā darbā viņus ķer –, bet, piedodiet, izrādās, otrā pusē viņus vienkārši palaiž vaļā.

Ļoti laba motivācija šādam biznesam, un ļoti laba motivācija Latvijai kļūt par vājāko posmu mūsu robežu apsardzībā, un migrantiem – izvēlēties tieši šo ceļu, jo tikai vienā krimināllietā par šādu noziegumu ir piešķirta reāla brīvības atņemšana, pie tam īslaicīga – uz četriem mēnešiem. Kolēģi, viss pārējais ir alternatīvie sodi – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 32 līdz 90 dienām, naudas sods no 6200 līdz 12 tūkstošiem eiro.

Ironiski, bet tie puiši, kas tur "dzenā" pāri un palīdz, – viņi pat ir plusos, un, ja viņi iekrīt, viņi tik un tā ir plusos. Sabiedriskais darbs – no 100 līdz 280 stundām... un tā tālāk. Proti, es gribu akcentēt, ka šāda – liela skaita personu – pārvietošana pāri mūsu valsts robežai apdraud mūsu nacionālo drošību, jo starp šiem cilvēkiem var būt arī cilvēki, kas pieder teroristiskiem grupējumiem, tikpat labi tie var būt arī citu valstu aģenti.

Tāpēc esmu – ar Saeimas deputātiem – iesniedzis grozījumus, lai par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā un par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā un tā tālāk, un par tā izdarīšanu organizētā grupā būtu daudz smagāki sodi. Robeža ir svēta lieta, tās šķērsošana un tā atbalstīšana nelikumīgā veidā ir smags noziegums. Tā tam jābūt, un tiesu sistēmai beidzot tas ir jāsaprot. (Daži deputāti aplaudē.)

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", neviens nav pieteicies "pret". Vai kādam deputātam ir iebildumi? Ja iebildumu (Starpsauciens.)... ja deputātiem nav iebildumu, tad deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara (Dep. E. Smiltēns: "Zivtiņa kungs grib nodot arī citai komisijai.")...

Zivtiņa kungs iebilst. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Vai būtu iespējams nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, lai kompleksi izvērtētu jautājumu saistībā ar cilvēkresursiem... tā teikt, kompleksi izvērtējot šo situāciju?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā. Jūs vēlaties nodot kā līdzatbildīgajai komisijai? (Starpsauciens: "Jā!") Tātad kā atbildīgo komisiju joprojām paturēt Juridisko komisiju, vai ne? Es tā saprotu. Kolēģi, mums būtu jāveic... Zivtiņa kungs, vēlreiz? (Dep. E. Zivtiņš: "Nē!") Nē. Tātad mums būtu jābalso par... Tātad, ja jums būtu izvēle – ir tikai Juridiskā komisija, tad vispirms mums būtu jābalso par Zivtiņa priekšlikumu iekļaut arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kā līdzatbildīgo, un, ja jūs šo neatbalstāt, tad paliks Juridiskā komisija kā atbildīgā. Šādā secībā. Tātad mums būs jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Ievas Brantes, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Andra Kulberga, Ata Dekšņa un Česlava Batņas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā līdzatbildīgajai! (Starpsauciens.)

Tātad no sākuma par abām kopā. Ja šis tiek nobalsots "pret", tad mēs attiecīgi balsojam par nodošanu Juridiskajai komisijai. Pareizi, Juridiskais biroj? Tieši tā. Man ir taisnība, izrādās. (Smiekli.) Tātad, kolēģi, vēlreiz... kolēģi, vēlreiz...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Ievas Brantes, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Andra Kulberga, Ata Dekšņa un Česlava Batņas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saistībā ar šo likumprojektu vēlos norādīt, ka no 20 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas norma par latviešu valodas eksāmena kārtošanu, atsaukušies un reaģējuši uz šo prasību, un kārtojuši šo eksāmenu ir aptuveni 8 tūkstoši. Daļa no tiem ir nokārtojusi, liela daļa nav nokārtojusi, bet šī grupa vismaz ir mēģinājusi, respektējusi un reaģējusi uz Latvijas likumiem. Savukārt lielākā daļa no šiem 20 tūkstošiem Krievijas pilsoņu jeb apmēram 12 tūkstoši, uz kuriem tas attiecas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Šnores kungs.

Tehnikas cilvēkiem – laiks neiet!

E. Šnore. Nekas, es varu runāt.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs vēlaties runāt ilgāk, bet zālē ir jābūt kārtībai.

Lūdzu, Šnores kungs, turpiniet, jums laika atskaite ir sākusies no sākuma.

E. Šnore. Savukārt lielākā daļa no šiem 20 tūkstošiem Krievijas pilsoņu jeb aptuveni 12 tūkstoši vispār nekādi nav reaģējuši uz valsts aicinājumu, nav pieteikušies un nav iesnieguši dokumentus, faktiski ir uzspļāvuši Latvijas likumiem.

Mēs bieži dzirdam dažādus argumentus, kāpēc, iespējams, tas ir noticis: iespējams, tie ir veci cilvēki, vientuļi cilvēki, kas varbūt nav saņēmuši aicinājumu; kas varbūt, ja ir saņēmuši, nav sapratuši; ja ir sapratuši, tad varbūt nav izdevies viņiem nokārtot papīrus, un tā tālāk, un tā joprojām. Es domāju, ka ikviens šeit ir redzējis dažādos krievu propagandas klipus, kas tiek izplatīti.

Taču, ja mēs paskatāmies šī likumprojekta anotācijas otro lapu, mēs redzam pārsteidzošus datus, proti, redzam to, ka vislabāk ar papīru nokārtošanu, ar pieteikšanos ir veicies tieši grupai, kam ir 75+ gadi. (Starpsauciens.) Tātad 92 procentiem no tiem nav bijušas nekādas problēmas ar papīru nokārtošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka – pareizi! – nav bijis jākārto latviešu valodas eksāmens. Uz viņiem tas neattiecas. Lūk! Bet jaunākajai grupai, uz kuriem tas attiecas, ir bijušas problēmas gan ar papīru nokārtošanu, gan ar pieteikšanos tikai šī viena iemesla dēļ – ir jākārto latviešu valodas eksāmens, un latviešu valodu acīmredzot šie cilvēki nezina. (Starpsauciens.) Un ir arī skaidrs, kāpēc viņi to nezina, – viņi uzskata, ka šeit, Latvijā, acīmredzot Krievijas pilsoņiem jeb krieviem kopumā, līdzīgi kā arī citās bijušajās PSRS republikās – Ukrainā vai Gruzijā –, kā mēs arī redzam tagad, krieviem vietējā valoda nav jāzina; ka krieviem pietiek ar to, ka viņi runā krievu valodā. Un ka visiem vietējiem šajās republikās (Starpsauciens.) ir jāzina krievu valoda un tajā arī jākomunicē. Šādu situāciju tiek rosināts turpināt arī Latvijā.

Es atgādinu: jau 2012. gada referendumā (Starpsauciens.) vairāk nekā 200 tūkstoši no Latvijas pilsoņiem nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu. Tātad tur nav runa par nepilsoņiem. Protams, arī par Krievijas pilsoņiem... Savukārt šeit ir runa par Krievijas pilsoņiem, tātad – par grupu, kura ir šajā ziņā daudz kareivīgāka, kura proaktīvi pieņēma Krievijas pilsonību un pēc tam, kad bija to pieņēmusi, aizgāja un... 95 procenti no šiem cilvēkiem nobalsoja par Putinu. (Starpsauciens: "Maldināšana.") Tātad vairāk nekā 19 tūkstoši no tiem cilvēkiem, kas šeit ar Krievijas pilsonību dzīvoja, ir nobalsojuši par Putinu. Es to atgādinu vēl vienu reizi.

Lūk! Un šis likumprojekts pēc būtības aicina mūs piekāpties šiem cilvēkiem, aicina klanīties tālāk. Un ir pilnīgi skaidrs, kāpēc viņi nav pieteikušies – tieši tāpēc, ka viņi acīmredzot netic, ka valsts ir spējīga kaut ko... ka, teiksim, kaut kādā veidā reaģēs, kaut ko darīs. Un, es domāju, ir acīmredzot pamats viņiem tā domāt, jo nu jau 30 gadus viņi uz šo situāciju skatās. Trīsdesmit gadus valsts ir piekāpusies, klanījusies un tagad acīmredzot turpina darīt to pašu. Un par to liecina šis likumprojekts, kas ir iesniegts.

Es domāju, ka tas ir ļoti, ļoti slikts signāls, ko mēs sūtīsim... tie, kas pieņēma šo. Tas ir ļoti slikti no drošības viedokļa, jo šāda vājuma demonstrēšana... Ikvienam (Starpsauciens.), kas saprot Krievijas un krievu psiholoģiju, ir pilnīgi skaidrs, ka šāda vājuma demonstrēšana – tā "uzaicina" agresiju. Un, es nešaubos, Krievija ļoti, ļoti uzmanīgi uz šo skatās, un arī šie Krievijas pilsoņi, protams, skatās un ļoti labi saprot.

Tā ka, es domāju, tam būs katastrofālas sekas no drošības viedokļa un arī no saliedētības, integrācijas... visiem pārējiem viedokļiem.

Tā ka es aicinu šo likumprojektu noraidīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. "Par" pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs un kolēģi, labrīt! No sākuma es gribu pateikt paldies visiem, arī Nacionālajai apvienībai, par to, ka jūs saliedējāt mūs, jā, un šodien mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā". Paldies arī jums, Kola kungs.

Es gribu pateikt, ka to, ko tikko Šnores kungs pateica... viņš pateica jums nepatiesību. Jā, tur ir citi cipari.

Bet pats galvenais – es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu – grozījumu Imigrācijas likumā. Otrais lasījums būs 14. datumā. Tas ir tiešām svarīgi – pagarināt termiņu, jo cilvēki... viņi mēģina nokārtot eksāmenu, viņi mēģina nokārtot visus dokumentus. Viņiem vienkārši trūkst laika. Viņi jau parādīja savu lojalitāti mūsu valstij.

Tātad, dārgie kolēģi... Kola kungs... es aicinu atbalstīt grozījumu Imigrācijas likumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis "par" un viens – "pret".

Neviens cits runāt nevar diemžēl, Šlesera kungs. Tas ir atbilstoši Saeimas kārtības rullim.

Tagad mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 13, atturas – 1. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai ir nodots.

Kolēģi, esam izskatījuši pirmo darba kārtības sadaļu.

Strādājam šobrīd ar otro – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Jūs par procedūru vēlējāties...? (Starpsauciens.) Nu, cienījamie kolēģi, izskatīsim šo jautājumu, jo mēs jau slēdzām iepriekšējo... Un tad es jums došu vārdu, varēsiet izteikties.

Tātad jums ir vēl par procedūru...? (Starpsauciens: "Nav.") Viss kārtībā. Labi.

Atkārtoju vēlreiz: deputāti iebilst pret patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta – iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Vispirms viens deputāts var runāt "par", viens – "pret" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, un tad mums būs balsojums.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Visiem konservatīvajiem vēlētājiem un tiem deputātiem, kuri pārstāv konservatīvos vēlētājus, un arī tiem deputātiem, kuri skatīs komisijā šo jautājumu – patstāvīgo priekšlikumu –, vēlos norādīt uz trim lietām.

Par Stambulas konvencijas neratificēšanu. Kāpēc to nevajag ratificēt?

Pirmkārt, tāpēc, ka Stambulas konvencija nav panaceja – brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām kaitēm. Un ir pierādījumi, kuri liecina, ka tā nav panaceja. Pēc publicētajiem Eurostat 2022. gada datiem par vardarbību pret sievietēm... Tajos ir norādīts, ka sieviešu, kuras ir piedzīvojušas fizisku un seksuālu vardarbību, tādās valstīs kā Francija, Austrija, Nīderlande ir krietni vairāk nekā Latvijā, lai gan tās ir valstis, kuras ir pievienojušās Stambulas konvencijai krietni agrāk. Piemēram, Francija – 2014. gadā, Nīderlande – 2015. gadā un... Francija – 2013. gadā. Zviedrijā, kas ir ļoti aktīva sieviešu tiesību veicinātāja, uz vienu iedzīvotāju ir lielākais izvarošanu skaits Eiropā. Tā ir taisnība. Es nezinu, kāpēc rečekisti to sauc par daļēju patiesību, acīmredzot viņi savādākā veidā skaita.

Otrkārt, šī ir vēl viena konvencija, kas veicinās birokrātisko slogu, – vēl viena konvencija papildus daudzajām konvencijām, kurām ir pievienojusies Latvija. Tas vairo ne tikai birokrātisko slogu, bet arī dažādus neizpildāmus noteikumus. Un Latvija jau 1992. gadā ir pievienojusies – es aicinu jūs piefiksēt šo faktu! – ANO konvencijai par sieviešu diskriminācijas – jebkāda veida diskriminācijas! – izskaušanu. Tā konvencija jau visu ir pateikusi par vardarbības pret sievietēm izskaušanu.

Stambulas konvencijas mērķis ir papildus iekļaut jēdzienu "sociālā dzimte" un pieprasīt to mācīt arī skolās.

Starp citu, jau arī tagad ir veiktas izmaiņas likumos, lai iestātos pret vardarbību pret sievietēm, pret vardarbību vispārīgi. Proti, ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, Civillikumā, likumā "Par policiju", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un tā tālāk, un tā joprojām.

Un trešais iemesls, kāpēc nevajag ratificēt. Katram deputātam, īpaši tiem deputātiem, kuru vēlētājs ir konservatīvs, būtu jāņem vērā nacionālās intereses un demogrāfija. Pēdējos gadus Latvijā demogrāfija ir jau katastrofāli kritusi un demogrāfisko rādītāju ziņā mēs faktiski nepārtraukti esam pēdējā vietā Eiropā, un tagad šis demogrāfijas bezdibenis turpinās. Proti, šā gada pirmajos piecos mēnešos dzimstība ir par 50 procentiem mazāka – par 1022 jaundzimušajiem mazāka – nekā pagājušajā gadā. Vēl mazāka nekā pagājušajā gadā! Tātad mēs dodamies pretī demogrāfijas bezdibenim, un mēs nevaram atļauties ģimenes noārdīšanas politiku turpināt.

Tātad – vai nu demogrāfijas veicināšana normālā ceļā, vai arī dinamiska – kā tas šeit tiek minēts, dinamiska! – darbaspēka ievešana. Un šādā veidā, kā jau (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, jūs esat ļoti aizrāvušies ar savstarpējām sarunām.

M. Jencītis. Kā jaunās valdības veidotāja jau minēja, šādā veidā tiks "veicināta" demogrāfija Latvijā. Vai tās ir nacionālās intereses?! Vai tā nav savas valsts atdošana trešo valstu pilsoņiem un iebraucējiem?

Un risinājums... Ceturtais punkts... risinājums ir ļoti vienkāršs un visiem zināms un saprotams, un tas ir jāņem vērā. Risinājums ir vērtību audzināšana skolās, kā arī tiesībsargājošo institūciju stiprināšana.

Paldies par uzmanību.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Runāt "pret" pieteicies nav neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai" turpmāko virzību" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 11, atturas – 23. Tātad lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Kolēģi, ir saņemtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti... tātad deputāti piesakās runāt.

"Par" vai "pret", Dombravas kungs? (Dep. J. Dombrava: "Pret.") "Pret".

Tātad vārds deputātam Jānim Dombravam – "pret" iekļaušanu darba kārtībā.

J. Dombrava (NA).

Jā, kolēģi, steigas ar šo likumu nav. Steiga ir tikai tiem, kas grib izdabāt agresorvalsts pilsoņiem.

Tāpēc aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis "pret". Runāt "par" neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 13, atturas – 1. Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā" tiek iekļauts Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā.

Kolēģi, pārejam uz nākamo darba kārtības sadaļu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšana.

Tātad darba kārtībā – "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolūkā stiprināt valsts uzraudzību veiktā finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvās ietekmes uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu izvērtēšanai, kā arī iespējamas AS "PNB Banka" novešanas līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai un "Baltic International Bank SE" darbības apturēšanas apstākļu izmeklēšanai galaziņojums".

Kolēģi, es jūs informēju, ka Krištopana kungs kā šīs izmeklēšanas komisijas vadītājs varēs ziņot līdz stundai, ne ilgāk. Pēc tam būs iespējamas debates, bet balsojums par šo nav paredzēts.

Lūdzu, vārds izmeklēšanas komisijas vadītājam Vilim Krištopanam ziņojuma veikšanai.

Es tikai atgādinu, Krištopana kungs, ka jūs ziņojat izmeklēšanas komisijas vārdā, tāpēc cieši jāpieturas pie komisijas ziņojuma. Ja jums ir personīgs viedoklis, tas jāizsaka debatēs.

V. Krištopans (LPV).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Protams, vakar man nepārtraukti zvanīja un stāstīja, ka JAUNĀ VIENOTĪBA esot sabijusies, ka es stundu viņus "masēšot". Netaisos es jūs "masēt"; jūs savu sodu saņemsiet vēlāk, dzīve jūs izmācīs. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Tātad šodien klibo tehnika. Cienījamie tehnikas cilvēki...

V. Krištopans. Tāpēc es runāšu diezgan īsi. Un pēc tam uzstāšos debatēs – jau pēc būtības mazliet skarbāk.

Vispirms – par vēsturi. Komisija tika izveidota...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, es ļoti atvainojos. Vienu mirklīti!

Tātad vēršos pie tehnikas cilvēkiem – lūdzu, nodrošiniet to, ka ir pulkstenis uz tablo. Stundu, lūdzu, uzlieciet, lai tomēr ir laika atskaite.

V. Krištopans. Tik daudz nemaz nevar uzlikt. (Pauze.)

Komisija tika nodibināta 31. ...

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, acīmredzot tad es uzņemu laiku savā pulkstenī.

Lūdzu, turpiniet.

V. Krištopans. Labi.

Komisija tika nodibināta 31. janvārī. Diemžēl toreiz politiķiem likās, ka tā ir kaut kāda opozīcijas iegriba un ka opozīcija grib spodrināt savas spalvas. Bet mēs jau no novembra, no 14. Saeimas darbības sākuma, runājām, ka ir problēma – ir milzu problēma... un ir problēmu kaudze. Tad mēs vienīgie runājām.

Tagad, izrādās, par to runā Valsts prezidents, par to runā Dombura raidījumā, par to runāja aizvakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, par to tagad runā visi. Tā problēmu kaudze jau ir milzīga. Tas jau nav kaut kāds Euribor, un tā jau nav kaut kāda banku sodīšana ar papildu nodokli.

Un tajā laikā, kad nodibināja komisiju... Pirmā sēde notika 7. martā. Veselas piecas nedēļas tālaika pozīcija mēģināja novilcināt laiku, cik nu vien var, un faktiski mēs esam reāli strādājuši trīs mēnešus... plus divi mēneši – vasaras atvaļinājums, kā rezultātā... kā rezultātā ir radušies dažādi papīra darbi. Viens no tiem ir komisijas ziņojums – 103 lapas; 38 lapas – Harija Rokpeļņa pievienotais īpašais viedoklis.

Zem katra vārda es tur parakstos! Tas ir iznīcinošs faktiski... Latvijas Bankas uzraudzībai... un finanšu izmeklēšanas dienestam. Un pretim ir divu deputātu īpašais viedoklis – uz trijām lapām katrs. Tātad 150 lapas un četras lapas. Tāds arī bija samērs – komisija bija sadalījusies divās daļās: vieni, kas grib bremzēt un nestrādāt, otri, kas grib reāli kaut ko saprast un izmeklēt.

Un paldies Kulberga kungam, paldies Viktorijai Pleškānei, paldies komisijas sekretāram Harijam Rokpelnim; viņi tiešām cīnījās un mēģināja saprast to "kapitālā remonta" purvu, kurā mēs esam iebraukuši.

Pārcentības, tipiskas birokrātijas paraugs! Tie, kas tur strādā, ir FID, banku uzraudzība... viņus absolūti neinteresē ekonomikas attīstība, kreditēšana, viss pārējais, viņi vienkārši saņēma uz 200 lapām Moneyval ziņojumu un, kā latvieši saka, mauca. Un mauca tā, ka tagad mēs esam pie sasistas siles.

Nekur nav pazudusi kontu slēgšana. Tagad nu mēs domājam, ko darīt ar kreditēšanu.

Ja šos secinājumus, kas ir mūsu galaziņojumā, gan arī 20 secinājumus, kas ir pievienotajā Harija Rokpeļņa ziņojumā, neņems vērā Latvijas Banka, finanšu izmeklēšanas dienests, tad, visticamāk, pēc pusotra gada Latvijas Banku vadīs citi cilvēki. Ne jau es to izlemšu, bet jūs redzēsiet, ka dzīve piespiedīs to darīt. Vēl trakāk – jums tūlīt nāks uz apstiprināšanu viens tāds jauns censonis Platača kungs, kurš faktiski ir tā kā divu cimdu pāris ar Znotiņas... kungu, viņi abi divi to visu darīja kopā. Un tagad jums būs izvēle.

Es jums varu pastāstīt... tikai vienu citātu no komisijas (Starpsauciens: "Komisijas vārdā!")... es varu pastāstīt... nolasīt no komisijas protokola vienu citātu. Kad Lapiņa kungs uzdeva jautājumu Platača kungam: "Sakiet, lūdzu, nu kā tā var būt, ka tam nabaga pensionāram, kam "Latvijas Pastā" ir konts un ir 150 eiro uz tā konta... Varbūt viņam kaut kādā vieglākā formā vajadzētu to anketu pildīt, atskaitīties par korupcijas finansēšanu?", Platača kunga atbilde bija tāda: "A jūs zināt, ka bērnu pornogrāfiju var nopirkt arī par 20 eiro?"

Tātad viņi, FID, cīnīsies ar bērnu pornogrāfijas izplatību. Tāds ir domāšanas veids! Viņi uzskata, ka tie pensionāri, kuriem ir mazi konti bankās, ir "naudas mūļi"! Attiecībā uz viņiem pat ir jau izdomāts termins – "naudas mūļi"; viņi esot tie, kuri naudu atmazgā, caur viņiem atmazgā naudu.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, vienu sekundīti! Ir ļoti liela starpība, vai ziņojums tiek veikts visas izmeklēšanas komisijas vārdā...

Tas būtībā ir visu izmeklēšanas komisijas locekļu vārdā un ar viņu piekrišanu. Tieši tāds saturs būtu "jāatskaņo".

V. Krištopans. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Sēdes vadītājs. Krištopana kungs, jums debatēs ir iespēja pieteikties ar savu personīgo viedokli, tāpēc es sākumā to arī teicu.

V. Krištopans. Es pietiekšos un runāšu, jā, bet, starp citu, tas, ko es saku, ir komisijas vairākuma viedoklis – četri komisijas locekļi parakstījās zem šiem vārdiem, un tikai trīs ir "pret", tā ka es paužu vairākuma viedokli. Bet, ja jau jums tas tik ļoti nepatīk un Latvijā finanšu sektorā viss ir kārtībā, es savu uzstāšanos varu beigt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

Krištopana kungs, man nav "patīk vai nepatīk", es mēģinu ļoti cieši visus turēt pie Saeimas kārtības ruļļa un pēc tā gara.

Kolēģi, es ceru, ka gada laikā to jūs esat pamanījuši.

Debatēs vārds Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es neesmu bijis viens no komisijas locekļiem, līdz ar to es šodien būšu skarbs. Sākšu ar to, ko es vakar dzirdēju Jāņa Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?".

Jānis Domburs, sākot raidījumu, teica, ka viņš uz raidījumu ir aicinājis četru lielāko banku pārstāvjus, lai pastāsta, kas notiek Latvijā banku sektorā. Bankas peldas naudā, Euribor likmes iet uz augšu, finansēšana uz pusi mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā, bankas ir laimīgas tikai tāpēc, ka ir... apskatieties, peļņa dubultojās, neko nedarot, un banku vadības teica: viņi nav kompetenti iet uz Dombura raidījumu un atbildēt uz jautājumiem. Raidījuma beigās Domburs teica, ka viņš cer, ka uz nākamo raidījumu viņi atnāks.

Tad, kad šajā raidījumā uzstājās Darba devēju konfederācijas vadītājs Bite, kurš arī ir uzņēmējs, kurš ražo zivju produkciju un eksportē to uz dažādām pasaules valstīm un kurš atklāja, ka viņam regulāri arestē naudu, ko viņš saņem par zivju produkcijas – zivju konservu – eksportu, uz vairākiem mēnešiem... Beigās viņš saka: man to naudu atgriež, bet, ja mana uzņēmuma vietā būtu mazie uzņēmumi, tie sen būtu bankrotējuši. To saka Darba devēju konfederācijas līderis, kas pārstāv visus darba devējus, viņam ir mandāts.

Un ko saka Kazāks, Latvijas Bankas vadītājs? Viņš iznāk... un viņš saka: "Atlaidiet mani..." "Pēc būtības," viņš saka, "es neko nevaru izdarīt. Bites kungs, nāciet pie manis, es jums palīdzēšu, es piezvanīšu bankām." Kazākam ir jāatkāpjas pēc tiem vārdiem, ko viņš vakar pateica televīzijas raidījumā, viņš ir nespējnieks. Viņam vajadzētu izsaukt banku vadību – pēc tā, ka viņi neieradās uz raidījumu, – un skaidri pateikt, kā viņiem ir jārīkojas. Viņš saka: "Es palūgšu viņiem, Bites kungs, un jūsu naudu nearestēs." Tas nozīmē, ka viņš pateica, ka nevis viņš vada Latvijas centrālo banku, kurai jāietekmē visa finanšu sistēma valstī, bet ka tagad viņš aicinās katru uzņēmēju iet uz viņa biroju ar lūgumu, ja kāda nauda tiek arestēta, ja ir kādas problēmas.

Latvijas Bankas vadība praktiski ir bankrotējusi ar tādu attieksmi. Viņiem ir jāaizstāv mūsu intereses, viņiem ir jāaizstāv finanšu sistēmas kaut kāda stabilitāte un caurspīdīgums. Viņi visi ir pārdevušies lielajām bankām. Paskatieties... Tad, kad divas dienas atpakaļ mēs tikāmies ar Valsts prezidentu Rinkēviču, viņš teica: "Dariet kaut ko! Tas nav normāli! Cilvēki nevar izdzīvot, nespēj samaksāt dārgos rēķinus!" To saka prezidents visiem frakciju vadītājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad pie viņa nonāk daudz informācijas un viņš nevar vienkārši klusēt.

Tas, ko es vēlos šodien skaidri pateikt: ja mēs nerīkosimies, viss būs ļoti slikti. Latviju ir "okupējušas" ārvalstu bankas. "SEB bankai", "Swedbank" pieder vairāk nekā 50 procenti no visa finanšu tirgus. Un viņi, zviedri, ir izsaukuši mūsu vēstnieku un pateikuši: "Ja jūs tā rīkosieties, tad mēs attiecīgi būsim ļoti dusmīgi." Jūs saprotat? Mums vajadzētu šodien izsaukt zviedru vēstnieku par tādu rīcību un viņu vienkārši izmest no valsts ārā. Ar kādām tiesībām zviedri šādi uzvedas! Mēs esam atdevuši kontroli – viņiem ir vairāk nekā 50 procenti no tirgus.

Atcerieties, kas bija ar Latvijas būvuzņēmumu "LAVAL"! Mazs uzņēmums mazā ciematā dabūja pasūtījumu. Rezultātā šo uzņēmumu iznīcināja. Bija tiesvedība. Pēc gadiem atzina, ka tas nebija pareizi, bet uzņēmums jau bija miris. Kāpēc? Tāpēc, ka zviedri atzina, ka viņi it kā maksājuši nesamērīgi zemas algas. Bet tas, ka zviedri šodien pelna simtiem miljonu, izved šo peļņu no Latvijas, tas, ka nacionālais bizness nevar normāli attīstīties, tas, ka simtiem tūkstošu cilvēku ir atvēruši kontus ārzemēs tikai tāpēc, lai veiktu pārskaitījumus, – tas nav normāli!

Godājamie kolēģi, tas...

Es varu palielināt savu laiku?

Sēdes vadītājs. Palielināt laiku nevar, var apvienot debašu laikus.

A. Šlesers. Apvienot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst, ka deputāts Šlesers apvieno debašu laikus? Neiebilst.

Lūdzu, jums ir divas minūtes un 20 sekundes.

A. Šlesers. Es vienkārši gribu pabeigt domu. Jautājums ir tāds... Nu, labi, Šlesers nokritizē. Kāda ir rīcība? Mēs runājam par to, ka jākontrolē monopolstāvoklis. Mēs uzskatām... es uzskatu – ja divas bankas kontrolē vairāk nekā 50 procentu no tirgus, tas ir monopols.

Pirmām kārtām ir jāizveido nacionālā attīstības banka. Paldies visiem partiju pārstāvjiem, kas jau daudzkārt ir teikuši, ka uz Altum bāzes mēs varam izveidot nacionālo attīstības banku. Noguldītājiem simts tūkstošus garantē valsts, līdz ar to kāpēc nevar būt viena nacionālā attīstības banka, kurā varētu ieguldīt to lielo peļņu no "Latvenergo", "Latvijas valsts mežiem" viena gada griezumā un kura varētu atbalstīt nacionālo biznesu – mazos un vidējos uzņēmumus? Plus, ja jūs gribat kaut kādā veidā arī kotēt uzņēmumus biržā, tad šāda nacionālā banka varētu tikt kotēta un vietējie uzņēmēji tur varētu ieguldīt arī savus līdzekļus akcijās un pāriet no skandināvu bankām uz šo banku. Izveidojam lielu, spēcīgu nacionālo banku!

Bet, kas attiecas uz skandināviem, es rekomendēju jaunajai valdībai šajā gadījumā izsaukt zviedru vadītājus un skaidri informēt, ka Latvijā mēs ieviesīsim antimonopola likumu, kurā būtu noteikts, ka vienas ārvalsts rokās var atrasties ne vairāk kā 20 procenti. Un neviens mums to nevar aizliegt. Šodien tas, ka vairāk nekā 50 procentu kontrolē Zviedrija, ir bīstami mūsu nacionālajai drošībai. Pasakām skaidri, ka "SEB banka" un "Swedbank" drīkst kontrolēt ne vairāk kā 20 procentus. Līdz ar to vienai bankai ir "jāpārdodas".

Ko saka Kazāks? Par mazu konkurence. Valsts prezidents saka: par mazu konkurence. Nu tad pieņemam likumu, nevis lūdzamies, lai kāds ienāk iekšā. Viņiem jāpārdod banka kādam citam spēlētājam. Mums ir daudz instrumentu, bet tas, ko teica prezidents... viņš saka: ar lūgumiem te nekas nenotiks, ir jābūt prasīgiem.

Es šodien aicinu atbalstīt Rinkēviča iniciatīvu – Saeimai rīkoties, pieņemt antimonopola likumu un sakārtot šo sistēmu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Prieks jūs visus atkal redzēt pēc Saeimas sesijas pārtraukuma, un ļoti labi, ka mēs diskutējam, manuprāt, par vienu no svarīgākajām tēmām šobrīd – par to, kādā veidā mēs finansēsim tautsaimniecību turpmākajos gados.

Šī izmeklēšanas komisija, kas tika izveidota ar mērķi izmeklēt mūsu finanšu tirgu, finanšu tirgus problēmas, manuprāt, ir bijusi viena no spēcīgākajām iniciatīvām ar vislielāko pienesumu... ko šī Saeima... opozīcija... kopīgi ir izdarījušas šīs Saeimas sasaukuma laikā.

Ja mēs iesākām ar to, ka mums bija savstarpēji strīdi, ķildas par to, vai problēma vispār pastāv visos līmeņos – gan politiskajā līmenī, gan valdības līmenī... starp ministriem, gan banku līmenī –, tad šobrīd diskusija par to, ir problēma vai nav, mums vairs nepastāv, un opozīcija īstajā brīdī izmantoja iespēju izmantot vienu no skarbākajiem opozīcijas instrumentiem – izmeklēšanas komisijas izveidi tieši šim jautājumam.

Tā ka es gribu pateikt arī mūsu frakcijas vārdā paldies kolēģiem par šo iniciatīvu, un mēs jūtamies padarījuši labu darbu šodien, pēc tam, kad šī izmeklēšanas komisija savu darbu ir beigusi. Frakcijas vārdā es saku paldies arī Harijam Rokpelnim un mūsu konsultantam, ko mēs "pieslēdzām", Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta valdes priekšsēdētājai Ņinai Lindei, kas palīdzēja sagatavot mūsu atsevišķo domu ziņojumu, lai fiksētu šīs problēmas. Un problēmas vēl joprojām ir.

Mums vēl joprojām ir situācija, ka mums ir... piemēram, atsevišķos blokos... Hipotekārā kreditēšana. Mēs atpaliekam no Igaunijas divas reizes, mūsu hipotekārās kreditēšanas portfelis divas reizes atpaliek no Igaunijas, kaut gan viņiem iedzīvotāju skaits – kolēģi, saprotiet! – nav gluži tāds pats kā mums. Ja mēs skatāmies uz tautsaimniecības finansēm kopumā, tad atšķirība starp Latviju un Lietuvu... Mēs nekādā veidā nesasniegsim ekonomisko izrāvienu, ja mūsu tautsaimniecība no komercbanku sektora tiks finansēta – skaitļos – aptuveni 30 procenti no IKP, kas ir Latvijā.

Jūs domāsiet – cik tad ir Lietuvā? Pirmā doma, nu, kādi 35–40 procenti, varbūt 50. Kolēģi, faktiskā realitāte – 80 procenti! 80 procentus no IKP Lietuvā tautsaimniecību finansē finanšu sektors. Un šie skaitļi ir uz fona, kad Latvijā hipotekāro kreditēšanu pēc būtības garantē valsts ar budžeta līdzekļiem. Šīs pirmā mājokļa garantijas ģimenei – visas šīs garantijas – tās ir valsts garantijas, respektīvi, bankas pat neriskē.

Un pie visām šīm, tā teikt, "spilvenu" politikām, ko mēs esam veidojuši, mūsu bankas tik ļoti atpaliek šajā finansēšanas jomā, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kuri šobrīd maksā augstas likmes par katru darbību, par katru transakciju, par katru paņemto kredītu... visi šie Euribor likmju pieaugumi. Un te ir jābūt kaut kādiem risinājumiem. Es pievienojos.

Vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs atkal klausījāmies to, ka visi runā par problēmu, bet nepiedāvā nekādus risinājumus. Es esmu pilnīgi drošs, ka, vienalga, kāda izveidosies nākamā valdība, ir lietas, kas notiks. Un, ja situācija nemainīsies, Latvija kā valsts iesaistīsies banku biznesā, veidos savu finanšu institūciju. Vienkārši nav citu opciju. Ja bankas nefinansē tautsaimniecību, bet dzīvo komforta apstākļos un bauda peļņu, kas šobrīd sasniedz jau miljardu eiro, tas nevienā saprātīgā valstī nevar tikt tolerēts.

Ir jābūt tā – ja jūs gribat pelnīt, demonstrējiet tautsaimniecības finansēšanu, nevis pelnāt vienkārši... uz lauriem, ar to, ka jums ir inženieri, finanšu mehānismi, kādā veidā veikt transakciju. Nu nav mums neviena superstāsta par to, ka šausmīgi kāds finansētu tautsaimniecību, un, ja finansē tautsaimniecību, tad to finansējumu mēs varam apskatīties, kas tad ir tie uzņēmumi, kas tiek finansēti. Tie nav tie uzņēmumi. Finansē zemniekus, kuri ieķīlā Latvijas zemi, finansē garantētus uzņēmumus, mūsu ārzemju kompāniju "mātes", kur ārzemēs ir "mātes", finansē viņu "meitas", kuras tur garantē šīs naudas plūsmas, bet tas, kas būtu jāfinansē, netiek finansēts.

Jauni tirgus spēlētāji, daudz asāka politika. Tas neizbēgami notiks, jo nedz Latvijas Banka, nedz finanšu sektors nav neko demonstrējuši un arī valdība vēl līdz šim nav demonstrējusi "zobus" šai sistēmai. Un tas ir tas, kas mums visiem kopā būs jādara.

Vēlreiz saku paldies komisijas izveides iniciatoriem. Šī komisija sevi ir attaisnojusi jau ar to vien, ka nevienam šajā zālē vairs nav jautājumu par to, ir problēma vai nav.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātās dāmas un godātie kungi! Komisijai bija skaidri definēti mērķi un uzdevumi, kurus komisija pilnībā sasniedza. Komisijas izmeklēšanas rezultāti ir lielisks pamats turpmākiem darbiem pie Latvijas izaugsmes attīstīšanas un stiprināšanas. Ir vērts izlasīt ne tikai secinājumus un priekšlikumus, bet finanšu nozares vadošo spēlētāju viedokļus un ieteikumus.

Komisija apkopoja informāciju no nozares pārstāvjiem par īstenotās politikas sekām, it īpaši par nepamatotu kontu slēgšanu, grūtībām atvērt kontus, kreditēšanu kavējošiem apstākļiem un citiem būtiskiem jautājumiem. Tas viss bija par pamatu, lai izdarītu secinājumus un priekšlikumus.

Komisijas darba laikā tika saņemti nozares ekspertu viedokļi, kuri ir rūpīgi dokumentēti un nepazudīs mūsu straujās izmaiņas laikos un kuri dos pamatu nākamajiem pētījumiem, kas uzdrošināsies uz tādu soli – iet pret sistēmu ar mērķi sasniegt Latvijas strauju attīstību un sasniegt visaugstākos labklājības rādītājus, domājot tikai un vienīgi par Latvijas ekonomisko izaugsmi, uzplaukumu un taisnīgumu un drošību finanšu nozarē.

Konkrēti fakti dažreiz ir šokējoši, it īpaši sodu apmēri advokātiem, notāriem, kuri sasniedz miljonu eiro. Grāmatvežu viedoklis, kas tika apkopots (citēju): "Drīz grāmatvedības pakalpojumi paliks ekskluzīvi nevis tādēļ, ka grāmatvežiem ir jāceļ kvalitāte, bet tādēļ, ka grāmatvežiem jānodarbojas ar noziegumu atklāšanu." Ja jūs, valsts, gribat grāmatvežus kā sadarbības partnerus, tad arī attiecieties pret grāmatvežiem kā pret sadarbības partneriem, nevis potenciālajiem noziedzniekiem.

Gan mūsu tautsaimniecība, gan arī grāmatveži – visi – ir iesaistīti šajā procesā, un mums jādomā ne tikai par bankām, bet arī par to, ka ir iesaistīti citi spēlētāji. Kontrolējošo institūciju prasības dažādos jautājumos šķiet pārspīlētas, ko konstatēja arī komisija (citēju): "Starptautisko standartu princips ir, ka tu nedrīksti paļauties uz citiem." Nedrīkst paļauties pilnībā uz to, ko dara, izmeklē cits subjekts. Tas nozīmē – ja bankā atvēra kontu, arī visus dokumentus tur izšķirstīja un pierādīja to, ka cilvēkam var attaisīt to kontu, tad citam finanšu nozares spēlētājam vai tautsaimniecības sektoram jādara tas pats – advokātiem, tiem, kuri nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem... kas tur vēl... grāmatvežiem... Nodarbojas ar izmeklēšanu, nevis ar to, ka jāpalīdz citu darbu... vai jāveic savi pienākumi.

Drīz, jā, mēs īstenosim tādu shēmu... mums būs tā: ar ķerru jāiet uz veikalu, jo arī izcelsme naudai, ar ko maksā kasē... jādod pierādījumi, kur es ņēmu to naudu. Ar tādu attieksmi mēs varam aiziet līdz tam, ka jūs veikala kasē vilksiet ārā pierādījumus, no kurienes jums ir tā nauda.

Mūsu secinājumos arī atspoguļota sāpīga problēma par kontu apkalpošanu, norādot summas un salīdzinājumu ar citām valstīm. Problēmas skar arī privāto sektoru un biedrības, reliģiskās biedrības, kuras nevar apmaksāt tik lielas summas un ir spiestas prasīt atbalstu valstij.

Neapšaubāms ir fakts, ka finanšu pakalpojumu pieejamība, tai skaitā kreditēšana, ir ļoti svarīga Latvijas ekonomikas izaugsmei un attīstībai, ko pēdējā laikā visbiežāk var dzirdēt no sabiedrības un no Valsts prezidenta. Komisija arī vērtēja šo problēmu un piedāvāja, kā problēmu risināt.

Gribu izteikt pateicību par darbu un laika ieguldījumu komisijas priekšsēdētājam, palīgiem, komisijas locekļiem, nu, izņemot dažas personas vai personu, kura, mans privātais... personīgais viedoklis, jau sākumā ieņēma pozīciju, traucējot un bremzējot komisijas darbu. Savu personīgo viedokli es izteikšu tam, kurš grib zināt, bet darbība tiešām bija bremzēta. Pat prokurori par prettiesiskajām rīcībām, ko mums aizrādīja komisijas darbā, ir...

Sēdes vadītājs. Pleškānes kundze, vai jūs vēlaties apvienot savus debašu laikus?

V. Pleškāne. Nē. Tātad prokurors arī ieteica... un deva savus norādījumus, bet nekad nebija aizrādījumu, ka mēs kaut ko slikti darām.

Paldies vēlreiz komisijas locekļiem, jo mēs strādājām arī vasarā un mums nebija tādu brīvdienu kā pārējiem, bet liels paldies komisijai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Tiešām prieks jūs visus redzēt – kā 1. septembrī, skolas dienā.

Ko gribu teikt? To, ka šī iniciatīva bija tāda ļoti patīkama ar to, ka mums visiem tika dota iespēja saprast, kas notiek mūsu valstī. Žēl, ka šī iniciatīva aprāvās. Nākamā, ko mēs iesniedzām, – saistībā ar visu to, kas notika ar piespiedu potēšanu un vakcinēšanu, un vakcīnām, un "zelta" gultām... Bet tagad stāsts ne par to.

Ko es no savas puses gribu teikt? Gribu teikt to, ka es – priekš sevis – biju nolēmis, ka finanšu jomā es nelienu iekšā, tie džungļi lai paliek speciālistiem un profiņiem. Bet vakardien man kļuva nedaudz kauns par to, ko es saskatīju raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Proti, es jutos kā kalps savā zemē. Un šeit es gribu teikt... nu, tā teikt, motivēt visus, visu sabiedrību, no šīs tribīnes – mums ir jābeidz justies kā kalpiem savā zemē, mums ir jābūt saimniekiem savā zemē!

Kā tas tā var būt, ka ir kādas bankas, kuras diktē mums šos noteikumus? Nu kā tas ir iespējams? Un mēs neko nevaram izdarīt, tāpēc ka tur ir tāda regula, šāda regula vai vēl kaut kas.

Mums ir jābūt reiz jebkurā jautājumā, ne tikai finanšu jautājumā, saimniekiem savā zemē. Un, ja šie finansisti no citām valstīm liek mums kaut kādus šķēršļus, tad šie šķēršļi jālikvidē. Kolēģi, būsim saimnieki savā zemē!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Zivtiņa kungs, es ceru, jūs neesat mainījis frakciju? (Zālē troksnis. Smiekli.)

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kungi un dāmas! Sākšu ar pozitīvo – paldies un žetons tam, kurš izdomāja šo tēmu, šo izmeklēšanas komisijas... tā kā vadmotīvu. Nezinu, vai tas bija Krištopana kungs vai Šlesera kungs. Paldies, jo tēma bija aktuāla un joprojām ir aktuāla, jo mēs par to runājām arī vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un banku sektorā... tiešām šajā reizē var piekrist arī Šlesera kungam... ir traki. To es arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā teicu, kad mums bija saruna; arī Rutkastes kungs bija pieslēdzies.

Šobrīd Latvijā četras bankas pilnībā kontrolē tirgu. Latvijā nav konkurences bankām, un sekas to konkurences trūkumam ir tās, ka banku peļņa ir miljards; ka procentu likmes ir pasaulē vai Eiropā lielākās. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tēma ir aktuāla. Kreditēšanas ziņā mēs katastrofāli atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas – tas ir fakts. Un tā atpalicība no gada uz gadu palielinās, un tas ir slikti. Gan investīcijas, gan kreditēšana Latvijā samazinās.

Tā ka – vēlreiz paldies par šo komisijas tēmas pieteikšanu. Tas palīdzēja. Bet viss turpmākais bija haoss. Un viss šis darbs... diemžēl tie rezultāti tika degradēti. Tēma bija laba, bet turpmākais darbs bija haoss.

Tā kā Krištopana kungs atteicās vai negribēja noziņot, kādi tad ir tie komisijas secinājumi (viņš sāka runāt par mūļiem un vēl dažādas lietas, kas nav secinājumos), tagad es īsi izstāstīšu, kas ir šajos secinājumos.

Secinājumos ir minēts, ka ir administratīvais slogs.

Kredītiestādes neizprot NILLTPFN likuma un AML rokasgrāmatā lietoto jēdzienu attiecībā uz klientu padziļināto izpēti pietiekamā apmērā. Viens secinājums.

Otrs. Dublējas un atšķiras uzraugu pieprasītais. Subjektu uzraudzība ir sadrumstalota un pārklājas. Tas ir otrs secinājums.

Trešais secinājums ir par kontu atvēršanu. Kredītiestādēm ir būtiski augstākas prasības pie kontu atvēršanas, nekā tas ir noteikts rokasgrāmatā. Latvijas bankas nesniedz paskaidrojumus par atteikuma iemesliem; tas nedod iespēju uzņēmējiem uzlabot situāciju. Grūtības atvērt jaunus kontus. Tas ir trešais secinājums – par kontiem.

Ceturtais secinājums. Kontu uzturēšanas izmaksas Latvijas bankās ir būtiski augstākas nekā tās pašas kredītiestādes bankā Igaunijā – ceturtais secinājums.

Ļoti precīzi formulēti, labi secinājumi. Šie ir četri secinājumi, ko es pēc būtības izlasot... Nu, tur ir tādas trīs lapas – tas "palags"... Tur ir sarakstīts kaut kas par 2010. gadu vai divtūkstošajiem gadiem, vai par kreditēšanu... Nu, tas ir vienkārši... es nezinu, no kurienes paņemts. Pēc būtības šie ir secinājumi, tie nav slikti. Bet, piedodiet, četri secinājumi – deviņu mēnešu... astoņu mēnešu darba rezultāts...

Nu tur bija, piemēram, secinājums: nepietiekama kreditēšana ražošanas sektorā. Piedodiet, tas nebija ne mērķis, ne uzdevums – sākt pētīt par kreditēšanu. Tur īstenībā bija citas... Un, ja mēs pētām kreditēšanu, tad – kā bija citās jomās? Tur principā sanāk tā, ka iemestas kaut kādas idejas.

Un tad mēs aizejam uz to, kādi tad bija mērķi. Sākumā bija divi mērķi. Viens mērķis bija izpētīt šo trīs banku – "Baltic International Bank SE", "ABLV Bank" un "PNB Banka" maksātnespējas procesu. Tur bija tā doma... izmeklēšanai. Prokuratūra lūdza to nedarīt, un paldies Krištopana kungam, ka viņš tomēr piekrita neiet... jo tas mums palīdzēja, ka mēs nezaudējām, nezinu, desmitiem miljonu, ko mēs varētu zaudēt tiesas prāvās. Mēs ar Jurēvica kungu no pirmās dienas cīnījāmies par to, lai nebūtu... lai Krištopans neuzņemtos soģa lomu, lai sāktu vērtēt, kas tad tur ir bijis ar šīm trim bankām, jo to šobrīd dara tiesībsargājošās iestādes.

Tā kā 50 procenti no komisijas darba tika atņemti, tad komisija domāja jaunus uzdevumus un mērķus, jo nu kaut kas jādara ir. Pateikšu šos mērķus. Piemēram...

Jā, es varbūt arī divas minūtes uzreiz...

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi neiebilst, ka Lapiņa kungs apvieno debašu laikus? Nav iebildumu?

Lūdzu, jums ir divas minūtes un 20 sekundes.

Ģ. Lapiņš. Tātad tika definēts jauns mērķis – izvērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību un politiku, un darbības pamatotību. Secinājumos, priekšlikumos nav ne vārda par Valsts ieņēmumu dienestu.

Tika izvirzīti uzdevumi.

Noskaidrot, vai "kapitālais remonts" tiešām ir daļa no problēmām kreditēšanai. Es tādu konkrētu atbildi neredzēju.

Noskaidrot iemeslus atteikumiem atvērt kontus. Iemeslus es tur neieraudzīju; es izlasīju secinājumos, ka ir problēmas atvērt kontus. Bet uzdevums, ko pati komisija nodefinēja, – iemesli atteikumiem atvērt kontus... Tā vienkārši nav.

Noskaidrot birokrātijas mazināšanas iespējas. Nu ir pateikts, ka ir birokrātija; ir pateikts, ka ir dublēšanās, bet – ko darīt?

Izvērtēt, vai nav pārmērīga AML uzraugošo institūciju skaita dublēšanās. Kas ar ko dublējas? Nav secinājumos izvērsta analīze – kas ar ko dublējas, ko darīt. Ir vienkārši tādas vispārīgas frāzes.

Izvērtēt FKTK rokasgrāmatu kredītiestādēm un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Efektivitāte ir izvērtēta? Vispār tā rokasgrāmata ir izvērtēta? Ir secināts, ka ir problēmas ar rokasgrāmatu. Bet vai ir vērtēta efektivitāte? Lai izvērtētu efektivitāti, tev tā rokasgrāmata ir jāatver.

Atgriežoties pie sākuma, vēlreiz saku paldies par šo...

Latvijā ir milzīgas problēmas ar kreditēšanu un problēmas ar bankām un ar šo oligopolu, kas ir izveidojies. Bet – diemžēl komisija neattaisnoja tos... uzdevumus. Šis darbs netika veikts pienācīgā kvalitātē.

Es pats esmu 10 gadus strādājis konsultācijās... Nu tur var izpētīt kārtīgi, visu salikt pa punktiem, uztaisīt milzīgus, izvērstus secinājumus, nevis vienkārši ielikt vispārīgas frāzes.

Paldies vismaz par to, ka šīs komisijas darbības laiku vēl nepagarināja. Es biju tas, kurš balsoja pret to, ka komisijas darbu pagarinātu par trim mēnešiem, jo tie diemžēl neko nemainīja.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, kolēģi, lūdzu, palieciet visi savās vietās. Ļoti nopietna procedūra šobrīd būs.

30 gadu jubileju 29. jūnijā svinēja Zane Skujiņa-Rubene. Daudz laimes! (Aplausi.)

Tajā pašā dienā, 29. jūnijā, savu 35 gadu jubileju svinēja deputāts Jānis Dombrava. Daudz laimes! (Aplausi.)

30. jūnijā savu 45 gadu jubileju svinēja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica – Saeimas priekšsēdētāja biedre. (Aplausi.)

14. jūlijā savu 40. gadadienu svinēja deputāts Edgars Zelderis. (Aplausi.)

17. jūlijā savu 35 gadu jubileju svinēja Saeimas sekretāra biedre, Saeimas Prezidija locekle Antoņina Ņenaševa. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

1. augustā apaļu jubileju svinēja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Daudz laimes! (Aplausi.)

Un relatīvi nesen, 27. augustā, savu 75 gadu jubileju svinēja deputāts Aleksandrs Kiršteins. Sveicam! (Aplausi.) (Starpsauciens.)

Kolēģi, piedodiet, mēs nevaram apsveikt pilnīgi visus. Mēs sveicam tikai tos, kam ir apaļās vai pusapaļās bijušas šajā periodā.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotu reģistrācijas rezultātus, un tāpēc vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai, lai tos nolasītu. Visi palieciet zālē, lai varētu atsaukties, ja nepiereģistrējāties.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, apsveicu ar sesijas sākumu! Reģistrējušies 98 deputāti, nav reģistrējušies tikai divi, un tie ir Atis Deksnis... neredzu... un Jānis Patmalnieks... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pārtraukums ir beidzies. Lūdzu jūs sēsties jūsu vietās!

Deputātu rindas tādas patukšas, it sevišķi Saeimas Sēžu zāles centrālajā daļā. Aicinu visus ierasties Saeimas Sēžu zālē, arī tos deputātus, kas vēl aiz durvīm.

Tātad turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Darba kārtībā – parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, debates par to.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Harijam Rokpelnim. (Starpsauciens: "Kvorums ir vispār?")

Kvorumu deputāti var pārbaudīt jebkurā brīdī.

H. Rokpelnis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, kas ieradušies! Par to, kāpēc komisija tika dibināta un kāds ir tās darba rezultāts un jēga, Valaiņa kungs, manuprāt, jau ļoti labi izstāstīja. Komisijas locekļi, kas ir bijuši šeit runāt...

Nu ir skaidri iezīmējies tas, ka lauks ir ļoti plašs. Katrs varbūt gribēja kaut ko citu ieraudzīt šajā ziņojumā un šajos darba rezultātos. Jo dziļāk roc, jo lielāka bedre, vai ne? Un tā sajūta ir, ka mēs varējām vēl... ne tikai vēl trīs mēnešus; mēs te vēl varētu pusgadu mierīgi strādāt un vēl un vēl atrast lietas, kas ir jāuzlabo, kas ir jāmaina un kas varbūt nav līdz galam pareizas šobrīd.

Galvenais, ko gribu vēlreiz uzsvērt no jau iepriekš dzirdētā, – ka lielākais panākums komisijas darbam ir tas, ka mainījusies iesaistīto pušu retorika un attieksme pret to, kādā stāvoklī... kāda veselība šobrīd ir mūsu finanšu sektoram; kas notiek ar bankām, kas notiek ar kreditēšanu. Un galu galā – kas notiek ar mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri ar šo visu saskaras.

Komisija aizvadītajā nedēļā saņēma beidzot arī finanšu nozares vēstuli. Atšķirībā no visas komisijas darba tā arī bija savu viedokli pamainījusi, arī norādīja, ka tiešām... nu beidzot saņēma drosmi un norādīja, ka regulējums mūsu valstī šobrīd ir pārāk stingrs, nepārdomāts un nespējīgs konkurēt.

Un es gribu uzskaitīt vēl dažus praktiskos panākumus. Manuprāt, mums lielā mērā jāpateicas komisijas darbam par to, ka tie ir notikuši un paveikti.

Latvijas Banka bija atsūtījusi pirms pāris nedēļām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vēstuli par jau paveikto un par plānotajiem darbiem, kas lielā mērā... ir tās problēmas, ko komisija uzskaitīja. Tātad Latvijas Banka šobrīd jau strādā pie tā, lai atvieglotu prasības AML pārbaudēm. Tās ir tās, ar ko daudzi saskaras; tās ir tās, ko Krištopana kungs pieminēja, – ka tagad pensionāriem ir jāpilda anketas, jāpaskaidro, no kurienes viņiem ienāk kontā tie 150 eiro mēnesī. Un tā tālāk. Tātad pie šī jautājuma Latvijas Banka šobrīd strādā un ir publiski paudusi apņemšanos šo lietu labot.

Tiks atviegloti kritēriji kontu atvēršanai – tas ir ļoti būtisks moments. Latvijas Banka norāda, ka kritērijs "reputācijas risks" tiks izslēgts no konta atvēršanas vai konta slēgšanas pamatojumiem. No vienas puses, liekas: kā tad tā? Nu, ja mums ir reputācijas risks, tad, protams, tur jābūt ierobežojumiem. Bet jāsaprot, ka praksē reputācijas risks ir ļoti dažādi tulkojams un ļoti subjektīvs rādītājs. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka tas tiks izslēgts.

Tāpat Kazāka kungs ir apliecinājis, ka Latvijas Banka sniegs atbalstu mūsu komercbankām, lai samazinātu aprēķināto procentu likmi kredītu maksājumiem, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas noteiktajiem kritērijiem, kuros tiek iekļauta konkrētās valsts pēdējā finanšu krīze. Mūsu gadījumā tas ir 2008. gads, kas, protams, mūs skāra vissmagāk no visām Baltijas valstīm, un uz šodienu mēs pavisam droši varam apgalvot, ka tas nav aktuāls rādītājs, kuru vajadzētu iekļaut riska modeļos.

Tāpat Latvijas Banka atzīst, ka šobrīd strādā pie tā, lai veidotu vienotu pieeju AML prasībām visā Eiropā. Arī tas ir būtisks rezultāts, jo šobrīd Latvija izceļas ar savu priekšzīmību un, es pat gribētu teikt, pārcentību.

Un beidzot Latvijas Banka atzīst, ka, jā, mums tomēr ir nevis jāiet pa priekšu kā pionieriem, bet jāstrādā kopā, lai mēs būtu konkurētspējīgi vienotajā tirgū.

Tas ir tikai mazumiņš, tas ir tas, kas šobrīd jau ir paveikts. Bet ir vēl daudzas problēmas.

Ne velti... Ā, bet vai zināt, kas kopīgs mušai ar banku? Abas var nosist ar avīzi, vai ne? Mūsdienās droši vien Latvijā vairs nav tādas bankas, ko var ar avīzi nosist, bet tas, kāda būs mūsu stāja un retorika finanšu jautājumos, tik un tā ietekmēs to, kā bankas darbosies, kā kreditēs mūsu uzņēmējus un kā atbalstīs mūsu sabiedrību.

Tomēr Latvijas Banka, lai gan atzīst daudzas problēmas un ir gatava daudz ko darīt, joprojām savā retorikā...

Sēdes vadītājs. Rokpeļņa kungs, vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

H. Rokpelnis. Ja būtu iespējams, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs neiebilstat? (Starpsauciens.) Ja Bērziņa kungs arī neiebilst, tad noteikti jāapvieno.

Lūdzu! Jums ir vēl divas minūtes.

H. Rokpelnis. Proti, Latvijas Banka jautājumā, kas attiecas uz Euribor procentu likmju kāpuma samazināšanu un potenciālo banku virspeļņas nodokli, ir gana skeptiska. Un te man nāk prātā cits teiciens: tu vari izdzīt puisi no laukiem, bet laukus no puiša – ne. Kādā kontekstā?

Kazāka kungs ilgus gadus ir bijis "Swedbank" galvenais ekonomists, un viņam asinīs – varbūt pat ne speciāli, varbūt pat neviļus – ir šīs lielās zviedru bankas... nu, kaut kāds moments. Un tāpēc, manuprāt, šeit mums kā politikas veidotājiem ir jādod skaidrāks signāls, ka konkrētajā brīdī mūsu iedzīvotāji, mūsu tautsaimniecība tomēr ir svarīgāka par to, ko varbūt padomās, nezinu, zviedru bankas.

Tajā brīdī, kad ir ekonomiskie argumenti, ka... ja ar procentu likmju celšanu mēs gribam samazināt naudas apjomu tautsaimniecībā, lai mazinātu inflāciju, – loģiski, piekrītu, tajā pašā laikā jāsaprot, ka naudas apjoms ekonomikā mums šā vai tā samazinās. Mūsu reālās algas ir tā samazinājušās kā nevienā citā Eiropas valstī. Tā ka šis arguments neiztur kritiku, un, manuprāt, mums šajā jautājumā ir jārīkojas proaktīvāk.

Kā ceļamaizi jaunajai valdībai un komisijām komisija ir atstājusi ļoti vērtīgus secinājumus, Lapiņa kungs. Tie nav tikai četri, un tur ir konkrēti punkti, ko es ceru ieraudzīt arī jaunās valdības rīcības plānā, lai šīs komisijas darbs nebūtu velts un lai mūsu iedzīvotāji un sabiedrība būtu ieguvēji no tā, kas ir izdarīts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamie kolēģi! Par to, kā norisinājās darbs izmeklēšanas komisijā mēs visi varam debatēt. Kādam tas patika, kādam varbūt nepatika, bet svarīgs jau ir rezultāts. Un tas, ka rezultāts tika panākts, – tas ir acīmredzami.

Beidzot mēs redzam publiskajā telpā, ka tiek runāts par banku sīksto kreditēšanu, par to, ka nav konkurences, par komisijām, par kontu atvēršanu. Tas viss ir, pateicoties tam, ka jūs strādājāt šinī parlamentārās izmeklēšanas komisijā un to publisko konsensu izmainījāt. Bet uz ko es gribu jūs aicināt: mēs nevaram aizmirst vienu lietu – darbs ar to neapstājas.

Šī gada pirmajā pusgadā četrām lielajām bankām kopējā peļņa bija 380 miljoni eiro – salīdzinājumā ar 160 miljoniem pagājušajā gadā. Ja mēs ņemam vērā to, ka jūlijā banku biznesa kredītlikme mums bija visaugstākā Eiropas Savienībā, tas tiešām nav pieļaujami. Un es gribu teikt, ka bankas virsnodoklis nebūs tas, kas risinās šo problēmu. Te tik tiešām jaunajai koalīcijai vajadzētu sākt domāt par to, ka nedrīkst būt tā, ka kādas ārvalstu bankas kontrolē vairāk nekā 50 procentus no mūsu tirgus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas, godātie kungi! Gribu vērst uzmanību – man liekas, šeit tiek jaukti divi aspekti, proti, no vienas puses, jā, kā jau iepriekšējie runātāji teica (mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām šos jautājumus par to, ka komercbankas strādā ar rekordpeļņu), mums šobrīd ir mazākais portfelis arī izsniegto kredītu ziņā Eiropā, un kāpēc tas ir mazākais? Droši vien tas ir saistīts ar to, ka tās procentu likmes ir starp augstākajām, respektīvi, tie ir dārgākie mājokļu kredīti, kādi ir.

Tas, kas varbūt vēl netika pateikts, – arī par kreditēšanu reģionos, jo būtībā, dzīvojot ārpus valstspilsētām vai reģionu centriem, šobrīd mājokļu kreditēšanas piedāvājums ir gaužām, gaužām kūtrs un tas netiek pienācīgi finansēts. Rezultātā mēs redzam urbanizācijas procesu, kad jaunas ģimenes, speciālisti pat ar lielām algām nespēj uzbūvēt... īpašumus, jaunus mājokļus reģionos.

Bet tas viss bija zināms arī iepriekš. Tas viss bija zināms vēl pirms Euribor likmes. Tā jau ir ilgstoša – paskatoties datos – finanšu politika, un arī tas, ka Altum šobrīd sedz riskus jaunajām ģimenēm, jaunajiem speciālistiem, tostarp karavīriem, dodot garantiju par to, ka daudzbērnu ģimenēm ir subsīdija, balsts, – tas jau ir bijis ilgstoši. Un es norādu, ka, protams, tā ir problēma, un tieši tāpēc mēs nākam un nāksim ar dažādiem priekšlikumiem gan šeit, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Bet tas, ko droši vien nevajadzētu darīt, – nevajadzētu šo problēmu jaukt kopā ar to, kāpēc tika veikts finanšu nozares "kapitālais remonts". Protams, tas atstāj nelāgas sekas arī uz kreditēšanu, bet tās kreditēšanas problēmas, kā jau es teicu, bija arī pirms tam.

Finanšu "kapitālais remonts" bija vajadzīgs, lai Latvija vairs nebūtu uz pasaules un Eiropas kartes kā naudas atmazgāšanas lielvalsts. Un šeit man rodas jautājums – arī kaismīgiem opozīcijas politiķiem –, par ko jums šobrīd ir tā sāpe: vai tiešām par mazajiem uzņēmējiem, kuriem bija šīs problēmas, un jaunajām ģimenēm ar mājokļiem, kurām bija šīs problēmas arī pirms finanšu "kapitālā remonta", vai jums ir sāpe par krievu oligarhiem un par viņu naudas atmazgāšanu un par krimināllietām, kas šeit, Latvijā, bija, kur Latvija bija kā skatuve visā Eiropā, lai to darītu? Tāpēc, lūdzu, nejauksim šīs divas lietas.

Es pieļauju un sadzirdu, ka mums ir liela vienprātība tajā, ka šobrīd kreditēšana – mājokļu kreditēšana... un arī ar Altum... Paldies, ka esat sadzirdējuši to, ka finanšu institūciju Altum varētu veidot kā banku, jo tā jau šobrīd garantijas kreditē un arī mazos uzņēmējus... pārsvarā visi tie finanšu instrumenti atrodas pie viņiem. Bet nejauciet to ar šo naudas atmazgāšanas lielvalsts titulu, kāds mums bija, un visu šo krievu oligarhu naudu, kuru mēs izskaudām no Latvijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Prieks jūs redzēt. Es arī ņēmu aktīvu dalību šajā komisijā. Paldies opozīcijai, kas izveidoja šo komisiju, jo tēma tiešām ir ļoti aktuāla, un APVIENOTAIS SARAKSTS, atrodoties koalīcijā, aktīvi ņēma dalību. Mēs tiešām konstruktīvi (Krištopana kungs noteikti var apstiprināt) strādājām pie priekšlikumiem.

Mūsu skatījumā, nav vērts rakties pagātnē, nevajag rīkot raganu medības šinī gadījumā. Tā enerģija neko mums nedos. Mums ir jāiet uz risinājumu, jo problēmas pastāv šobrīd. Mēs esam pārregulējuši tirgu, to mēs secinām. Mēs esam konkrēti jau ar šīm... "Pendele" jau ir aizvilkta no viena grāvja, kur mēs bijām (naudas atmazgāšanas lielvalsts), uz pilnīgi pretējo pusi, un šī pretējā puse šobrīd jau sit pa katru biznesu Latvijā un arī pa katru iedzīvotāju Latvijā, un tas turpinās. Mēs noteikti varam apgalvot, ka komisija nebija augstākās kvalitātes tajā ziņā, ka bija ļoti grūti, jo tēma bija pārāk plaša. Mēs skatījām gan vēsturi, gan tagadni, un bija ļoti grūti nonākt līdz risinājumiem, tāpēc varēja būt kvalitatīvāk, ja mēs šo tēmu sašaurinātu, bet komisija ir panākusi rezultātu jau ar to, ka ledus ir sakustināts.

Mēs redzam, ka finanšu ministrs runā par šo problēmu, mēs redzam, ka Reira kungs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā runā par šo problēmu, mēs redzam, ka Latvijas Banka beidzot runā par šo problēmu. Visas šīs personas nerunāja par šo problēmu. Komisijas darba sākumā viss bija kārtībā – problēmu nav, mēs darām visu pareizi. Tātad viens būtisks jautājums jau ir noticis.

Bet mums ir problēma ar kreditēšanu. Tie ir reģioni – konkrēta problēma. Rīgā situācija vēl ir kaut cik... bet reģionos arī uzņēmējiem, kas tur ar savu darbaspēku nevar uzbūvēt mājvietas, vienkārši nedod kredītu. Tas pats notiek rūpniecībā – nevar attīstīt ražošanu, jo modernizācijai nedod kredītus. Mēs nevaram eksportēt, kaut gan mēs spētu vairāk. Tieši tas pats ir ar mājsaimniecībām. Un kāpēc? Tāpēc, ka trūkst konkurences, un šādos konkurences trūkuma apstākļos ir ērti neiet uz šiem riskiem, nemeklēt risinājumus.

To pierāda arī situācija, ka 160 tūkstoši mūsu klientu ir atvēruši kontus "Revolut" vai "Paysera" – ārpus Latvijas robežām. Mēs ar šo "pendeli" esam piespieduši mūsu iedzīvotājus, uzņēmējus darīt to ārpus Latvijas teritorijas, jo problēma taču... lai tā ir tur, lai tā nav mūsu problēma. Ko tas nozīmē? Mēs pasakām saviem iedzīvotājiem, uzņēmējiem, ka tur ir labāk. Tas ir tas, ko mēs šobrīd esam paveikuši.

Banku peļņa, ko mēs tagad redzam, bez riska... Manuprāt, bankām fundaments ir pelnīt, bet pelnīt, pārvaldot risku. Šobrīd bankas, nepārvaldot risku, pelna ar kontu administrēšanu, un to mēs redzam ciparos. Ja tas tā nebūtu, mēs redzētu kreditēšanas kāpumu. Un tas ir tas, ko mēs esam pieļāvuši. Banku pamatbiznesam ir jābūt, riskējot, nevis administrējot kontu. Tāpēc Latvijā pret IKP ir mazākais izsniegtais kredītu īpatsvars eirozonā.

Tajā pašā laikā izsniegtie kredīti ir vieni no visdārgākajiem. To arī pieminēja pārējie. Ja kāda prece vai pakalpojums ir maz pieejams un dārgs, tas skaidri norāda uz konkurences trūkumu. Un rezidentu visu veidu noguldījumi bankās... nauda bankās ir 17 miljardi. Rezidentiem izsniegtie kredīti ir tikai 11 miljardi. Latvijas nauda necirkulē Latvijas ekonomikā. Tieši tā arī ir. Acīmredzot tā tiek izmantota kaut kur citur. Bankai šobrīd ir vieglāk šo noguldītāju naudu vai šo kontu naudu ieguldīt centrālajā bankā un pelnīt no procentiem, nevis izsniegt kredītus. Tas ir izdevīgāk. Ir motivācija neko nedarīt ar noguldīto naudu.

Tāpēc... Ko mēs vēl secinājām: izsniegto kredītu apjoms ir stagnējis arī pirms šīm procentu likmēm, tas arī iepriekš – pie nulles procentu likmēm – stagnēja, un tas bija ap 11 miljardiem.

Sēdes vadītājs. Kulberga kungs, vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

A. Kulbergs. Es vēlos apvienot.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai neviens neiebilst? Iebildumu nav.

Kulberga kungs, jums vēl ir divas minūtes.

A. Kulbergs. Četras lielākās bankas ļoti labi savā starpā sarunājas, to mēs redzam, un visiem ir labi, kā ir šobrīd. Nenotiek cīņa par klientu, visi ceļ cenas, pievelk skrūves un cenšas izspiest pēc iespējas vairāk sulas no tā, kas ir palicis. Un cenas visiem ir ļoti līdzīgas.

Igaunijā situācija ir daudz labāka nekā Latvijā, jo tur ir "LHV Pank", "Inbank", "Coop Pank", tātad vietējās bankas. Latvijā pietrūkst konkurences un vietējo spēlētāju. Kā labo piemēru varu minēt – Igaunijā praktiski caur konkurenci tika būtiski sakārtots tirgus, vietējām bankām piedāvājot patērētājiem lētāku un labāku pakalpojumu, kam visas bankas... pārējās lielās bankas bija spiestas sekot, būtiski pazeminot pakalpojuma maksu.

Nu, lūk! Ko darīt? Viena lieta ir skaidri atzīt, ka ir problēma, un vismaz vārdos... var kratīt ar pirkstu – tas, ko mēs arī aktīvi šobrīd darām – lielajām bankām... neļaut lielajām bankām dzīt savu demagoģiju, ka tās palīdz klientiem, atbalsta iedzīvotājus un atbalsta uzņēmējus. Problēmas atzīšana un parādīšana ir risinājumu pirmais solis. Neviens smēķētājs nav atmetis smēķēšanu, iepriekš neatzīstot, ka smēķēšana ir slikta.

Tieši tāpēc es gribu teikt, ka šos secinājumus un šos priekšlikumus, kas ir radušies no visām šīs komisijas sēdēm, mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, vēlamies ļoti aktīvi izmantot tālākās komisijās kā priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai tiešām vērstu par labu un labotu šīs kļūdas, jo tā "pendele" mums ir jāatvelk atpakaļ uz to, ka mēs beidzot atbrīvojam no šī sloga mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, lai ir pamatkonts un lai atgriežas atpakaļ konti no Lietuvas uz Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Uzreiz varbūt apvienojam...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka Kiršteina kungs uzreiz apvieno un iegūst septiņas minūtes debatēs? Iebildumu nav.

Kiršteina kungs, jums ir septiņas minūtes.

A. Kiršteins. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Lielākā daļa... Vispār es varētu arī piekrist šim komisijas ziņojumam, bet tur nav uzrakstīts galvenais. Lai neapvainojas Krištopana kungs. Galvenais... Tur ir daudz par dažādām sekām, bet galvenais cēlonis, manuprāt, ir tas, ka Latvija pašreiz ir zaudējusi pēdējās suverenitātes pazīmes.

Visvairāk un... "vispatīkamāk" nesen bija klausīties, ka Latvijas Bankas prezidents paziņoja (es uzskatu, ka tas bija ārkārtīgi cinisks paziņojums), ka viņš brauks vēlreiz uz Eiropas Centrālo banku, jo būs vēl viens paaugstinājums Euribor likmei, jo, saprotiet, Latvijas ekonomika esot pārkarsusi kopā ar Eiropas Savienības ekonomiku, un tie attīstības procenti mums laikam ir lielāki nekā Ķīnai un Indijai, tuvojas laikam kaut kādiem 10, ir vēlreiz jāceļ šīs procentu likmes, lai vēl mazāk aizņemtos, lai būtu mazāks naudas apgrozījums un lai slēgtu uzņēmumus... mazie un vidējie uzņēmumi vēl vairāk, respektīvi... tie var pārtraukt savu darbību.

Te tika pieminēta konkurence. To sauc par oligopoliju. Tā nav tikai starp šīm četrām bankām, kas vienojas par apmēram līdzīgām kredītlikmēm un par depozītu maksājumiem. Tas pats mums ir tirdzniecības tīklos, kas nepieder vietējiem, un tā tālāk. Tā konkurence nedarbojas.

Es palūdzu saviem palīgiem sagatavot izrakstus no 2014. gada par to, kāda bija situācija līdz 2023. gada aprīlim. Pēc tam vienkārši apnika skatīties tos datus. Es jums pateikšu dažus skaitļus. 2014. gadā Latvijas bankas bija izsniegušas – pret noguldījumiem – kredītus 1,44 reizes vairāk, un tad tiešām bija situācija, ka jums vajadzēja vai nu aizņemties naudu no kādas citas bankas vai no Eiropas Centrālās bankas, bet tad šīs Euribor likmes bija ārkārtīgi zemas, praktiski nulle vai vēl mazāk, un ekonomika kaut kādā veidā attīstījās. Kāda tad ir situācija 2023. gada aprīlī? Kredīti – pret noguldījumiem – ir tikai 0,75 procenti.

Kur ir šī blēdība un ciniskā melošana? Latvijas bankām nav jāaizņemas Euribor nekāda nauda. Latvijas bankas paņem noguldītāju naudu un izsniedz kredītus no šīs naudas, un šiem kredītiem nav absolūti nekāda sakara... Tie ir vistīrākie meli. Tā ir tāda ciniska bezkaunība. Bet visbēdīgākais, ka mēs neko nevaram darīt šajā situācijā. Mēs jau nevaram privāto banku kaut kādā veidā ietekmēt. Jūs teiksiet: nepatīk šī likme, ejiet uz citu banku. Nav jau to citu banku. Tās pārējās bankas ir nišas bankas, kas apkalpo kaut kādu specializētu loku... tās četras lielās bankas jau ir vienojušās, kā to darīt.

Nākamais. Es palūdzu salīdzināt mūsu procentu likmes eirozonā, kas, starp citu, ir sliktākas nekā tajās bankās, kas ir ārpus eirozonas. Bet lai nu būtu, mēs esam eirozonā. Tātad 2023. gada aprīlī, kad Euribor likmes jau sāka celties (tās bija kaut kur zem trīs, ap trīs, tās mainījās, tās vēl nebija pieci procenti un vairāk), Latvijā iekšzemes kredīti tādiem nelieliem uzņēmumiem (Kāpēc nelieliem? Mēs skatījāmies maziem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc ka tie galvenokārt ir tādi, kas nosaka vairākuma ekonomikas attīstību)... Latvijā tie tuvojās septiņiem procentiem jau aprīlī, no sešiem līdz septiņiem, kā kuram. Eirozonā tie bija pie pieciem, starpība bija apmēram divi procenti. Depozītu likmes mums bija viszemākās Eiropas Savienībā. Ja Eiropā tās bija kaut kur ap diviem, no viena līdz diviem, tad Latvijā tās bija zem 0,5, tagad tās jau ir pacēlušās.

Jā, tagad sakarā ar to, ka Euribor likmes jau ir tik augstas... tagad mums jau ir divi procenti un kaut kādā mazākā bankā arī vairāk. Bet starpība bija apmēram divas reizes. Tātad Latvijā noguldītājam maksā vismazāk un prasa vislielākos procentus. Loģiski, ka bankām ir peļņa. Tā peļņa ir tāda, teiksim... bezkaunības rezultāts, bet – kas nav aizliegts, tas ir atļauts.

Tie paši cilvēki... Kas ir ārkārtīgi interesanti? Kad mums frakcijā bija... un nav jau pirmā reize, tas jau bija gan iepriekšējā, 13. Saeimā, gan 14. Saeimā... 12. un 13. Saeimā, kad bija dažādu bankas valdes locekļu kandidātu apspriešana un bankas prezidenta apspriešana, tad mēs arī skatījāmies, ka bija ārkārtīgi interesanta situācija – lielākā daļa no valdes locekļiem bija tie paši cilvēki, kas bija atbildīgi par banku sabrukumu 2008. gadā un par šo krīzi, kad tika pieņemti lēmumi segt "Parex bankas" kredītu un faktiski sagraut Latvijas finanšu sistēmu.

Nākamais – tā saucamais kapitālais remonts. Kāpēc es tieši 2014. gadu palūdzu, lai man sagatavo? Tad sākās "kapitālais remonts". Tagad tas ir beidzies, rezultāti ir redzami, un tās ir tikai sekas visam tam, par ko mēs runājam. Mums vajadzētu sākt runāt par cēloņiem, un faktiski mums vajadzētu sākt runāt par to, ka Latvijā nekas vairs nav atkarīgs ne no valdības lēmuma, ne no Saeimas lēmuma. Es uzskatu, kamēr Briselē sēdēs Latvijas vēlētāju nosūtīti muļķi, kā direktori, deputāti vai komisāri, tikmēr nekas nemainīsies. Man nav zināms neviens fakts, ka šie cilvēki būtu aizstāvējuši Latvijas nacionālās intereses.

Un nav jau tikai šī finanšu lieta. Mums iestāsta, ka mums nevajag skaidru naudu; mums visiem nez kāpēc ir jāņem banku kartes un jāmaksā bankām procenti par to turēšanu, un šīs likmes visu laiku palielinās.

Tūliņ jums atnāks jaunas direktīvas – kā likvidēt fotosintēzi, kā jācīnās pret oglekli, kā jābeidz apstrādāt lauksaimniecības zemes... Un mēs visur piekāpsimies un teiksim: saprotiet, mēs jau neko nevaram, to visu mums atsūta no Briseles.

Tā ka – paldies par uzmanību. Es aicinu sākt runāt beidzot par cēloņiem, ne tik daudz par sekām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par finanšu sektoru un par bankām es nestāstīšu, neatkārtošu visas tās problēmas, ar kurām nākas saskarties gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Bet, manuprāt, kopš vakardienas mums ir parādījusies vēl viena problēma. Iespējams, ka ne. Nu to nāksies mums noskaidrot. Varbūt mēs esam kaut ko pārpratuši. Tā problēma varētu būt Latvijas Bankas prezidents.

Un kāpēc es to saku? Tāpēc, ka arī es vakar tiešraidē noskatījos Jāņa Dombura vadīto Latvijas Televīzijas raidījumu "Kas notiek Latvijā?". Un man ļoti spilgti atmiņā palika divas lietas, ko sacīja Latvijas Bankas prezidents. Tā viena lieta bija tā, ka, lai gan Latvijas Bankas prezidentam tuvākajā laikā jābūt pārvēlētam uz nākamo termiņu, iespējams, viņš... noteikti darbosies tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Izklausījās, ka ļoti darbosies sabiedrības interesēs, jo, es saprotu, arī Andris Bite ir sabiedrība...

Otra lieta bija tā, ka viņš tā ļoti čomiski teica Andrim Bitem: "Bet tu taču varēji man piezvanīt." (Tad, kad Bites kungs runāja par tām problēmām, ar ko saskaras viņš kā uzņēmējs un viņa uzņēmums.) Varbūt Kazāka kungs bija aizmirsis, kur viņš atrodas. Tā taču bija tiešraide – raidījums visai sabiedrībai.

Bet sacīts – darīts! Nu arī es mēģināju nokļūt – ne jau uzreiz, tajā pašā dienā, – pie Kazāka kunga, bet piezvanīju uz Latvijas Banku, uz oficiālo tālruni, kas ir norādīts, stādījos priekšā kā Saeimas deputāte un atsaucos uz vakardienas raidījumu, kurā Kazāka kungs piedāvāja Bites kungam atnākt un iepazīstināt ar savu problēmu. Es teicu: "Nu ļoti jauki, ka šāds ir Kazāka kunga komunikācijas veids. Ir arī starp maniem vēlētājiem virkne uzņēmēju un virkne vēlētāju, kas ir kā privātpersonas, kas saskaras ar ļoti lielām problēmām banku sektorā. Kā rīkoties? Kam ir jāpiezvana vai kur ir jāuzraksta, lai tiktu vizītē pie Kazāka kunga, ja uzņēmējam vai kādam Latvijas iedzīvotājam, pilsonim šāda vēlme rodas?"

Nu jāsaka: visu cieņu Latvijas Bankas darbiniecei, kas diezgan ātri noreaģēja un saprata, ka droši vien, lai man atbildētu uz šo jautājumu, ir jākontaktējas visai ātri ar pašu Kazāka kungu. "Pakarājos" telefona vadā... vados 10 minūtes, un atbilde ir šāda (es vēlāk šo atbildi publiskošu, nodošu saviem vēlētājiem): visiem, kas vēlas tikties ar Kazāka kungu vai uzdot Kazāka kungam kādus konkrētus jautājumus par banku sektoru, par problēmām, ar kurām nākas cilvēkiem saskarties, par to, ka jāatver konti ārvalstīs, vai par to, ka konti jāatver un ka tas aizņem milzīgi daudz laika... nu, par jebkādām problēmām mēs varam rakstīt, jūs varat rakstīt Latvijas Bankas prezidenta asistentei (Iveta.Bērziņa@banka.lv), un būtu vēlams norādīt, kāda ir šā jautājuma aktualitāte. Tad Latvijas Bankas prezidents... Paskatieties, kāda ir viņa dienaskārtība! Diez vai Latvijas Bankas prezidents aicinās satikties kuru katru. Un, iespējams, viņš pats pat nepieslēgsies jūsu jautājuma risināšanai. Bet uz jautājumu noteikti tiks atbildēts. Lūk!

Ja uz jautājumu netiks atbildēts vai ja Kazāka kungs mēģinās atkratīties no citiem uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem, kuri viņu uzrunās, nu tad es kā deputāte vēlreiz zvanīšu un, iespējams, pati mēģināšu nokļūt līdz Kazāka kungam, un tad jau nu būs jāsaprot, kur tas suns ir aprakts jeb kur ir problēma – kāpēc vieni var risināt jautājumus, tā piezvanot, bet citi ne.

Bet faktiski šai manai runai, ko es teicu, ir tāda liela daļa nepasacītā... zemteksts. Es gribu cerēt, ka jūs to sapratāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka nevienam mums šeit, Saeimā... Mēs, protams, varam objektīvi pastrīdēties par risinājumiem, kas būtu labākais, kas ir darāms, bet viena lieta gan skaidra – ka finanšu sektoram pašam kā tādam arī ir jātiek skaidrībā par to, kas īsti notiek sistēmā.

Un es gribētu padalīties ar vienu ziņu, ko vakardien pēc raidījuma, kas šodien te tiek daudz piesaukts, ir ierakstījusi tviterī (tas tagad saucas X) viena no vadošajām Latvijas Bankas amatpersonām. Es domāju, Uldi Rutkasti zina visi, kas kaut mazliet šajā sektorā ir. Viņam esot kauns klausīties Finanšu ministrijas pārstāvja melos tāvakara raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Respektīvi, Latvijas vadošās finanšu organizācijas viena otru... nu, vismaz viena puse otru apmelo, apvaino melos.

Manuprāt, visām šīm finanšu organizācijām ļoti rūpīgi ir jāpadomā. Vismaz es viņus uztveru kā... un gribētu uztvert kā vienu komandu, nevis kā atsevišķus spēlētājus, katram savā mājā, savā pilī, nocietinājumos sēžot. Ja viņi nekļūs par vienu komandu, tad viņi būs jāveido par vienu komandu. Varbūt vienam otram būs jāiet prom no attiecīgās institūcijas, bet tie soļi būs jāsper, un tad viņi strādās kā vienota komanda, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību šajā jomā. Šobrīd tur ir milzīgas problēmas. Ar pirksta rādīšanu vienam uz otru šeit galīgi nepietiks.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāj! Deputāti! Kas būtu jāizdara, lai noķertu Igauniju? Elementāras lietas. Vajadzētu visās, pilnīgi visās, pozīcijās būt labākiem nekā Igaunija.

Kontu atvēršana... Uzņēmumu caurskatīšana, neskaitāmās pārbaudes, kas mūsējiem vēl ir sistēmā – atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas... Es mēģināju atrast, bet es nevaru atrast nevienu valsti (varbūt es esmu atpalicis, nemāku atrast), kur māklerim, notāram, auto tirgotājam un grāmatvedim ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, piemēram, šajā mirušajā nekustamā īpašuma tirgū pat tad, ja kaut kādi divi – pircējs un pārdevējs – mēģina... ir vienojušies, tad, pirmkārt, viņiem banka, visticamāk, nevērs vaļā darījumu kontu; otrkārt, notārs pateiks: "Es šo darījumu neapkalpošu! Es nerakstīšu nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatai." Un tā tālāk, un tā tālāk. Nu kā jūs domājat noķert Igauniju, kamēr būs šāda situācija? Es nezinu. Ja jūs to negribat saprast, nu dzīvosim nabadzībā vēl ilgi uz priekšu.

Lielākās bankas bija uzaicinātas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... Nē, vakar tās, četras lielākās bankas, vispār neatnāca uz raidījumu pie Dombura. Uz mūsu komisiju tās atnāca. Un ko tās darīja? Meloja. Meloja!

Es uzdodu jautājumu: "A kāpēc Igaunijā par konta apkalpošanu komisijas maksa fiziskajai personai ir divi eiro, bet pie mums – pieci eiro?" ("Citadele banka" – 4,50, "Swedbank" – pieci eiro.) Atbild: "A mēs nezinām! Mēs nezinām."

Rokpeļņa kungs atvēra datoru, divās minūtēs iegāja banku pakalpojumos un pateica: "Jūs nezināt?! Es redzu – rekur, ir! Igaunijā – divi eiro, Latvijā – pieci eiro." Viņi melo kā suņi, un neviens viņiem neko izdarīt nevar.

Redziet, Kazāka kungs ir labs cilvēks, gudrs cilvēks, diemžēl ar mīkstu sirdi un mīkstu raksturu. Un, kā par nelaimi, viņš dabūja sev uz kakla banku uzraudzību (Purgailes kundzes personā).

Te Lapiņa kungs teica, ka nav iespējams rokasgrāmatu, vēl kaut ko... Te, rekur, Rokpeļņa kungs aizgāja... Un es nepaslinkoju, aizgājām uz Latvijas Banku... ar Markovska kungu, kurš atbild par to departamentu, vadītājs... izpētījām to rokasgrāmatu krustu šķērsu un sapratām, ka mēs esam purvā. Un tagad jau Latvijas Banka raksta savā vēstulē: jā, mēs esam purvā, mēs mainīsim visu.

Un kāpēc es sāku par Kazāka kungu? Nu mūsu partijas priekšsēdētājs jau ir izplatījis paziņojumu – mēs prasīsim Latvijas Bankas prezidenta nomaiņu, jo viņš netiek galā ar uzraudzību. Kā saka, viņš acīmredzot neliekas ne zinis. Purgailes kundze kā uzņēmusi kursu, tā ir uzņēmusi kursu...

Jūs saprotiet – ja nevar atvērt kontu uzņēmējs, nu kāda var būt kreditēšana, ja kontu slēdz fiziskajai personai? Kāds var būt mājsaimniecības hipotekārais kredīts? Reira kungs, nu mēģiniet to saprast! Kāds te sakars ar oligarhu naudu? Piecas valstis bija pelēkā... saraksta kandidātes, melnā saraksta kandidātes – Igaunija, Latvija, Kipra, Malta un Islande. Kāpēc viņi tika galā normāli? Kāpēc mēs iebraucām otrā grāvī? Arī Igaunija bija tāda...

Nacionālajā attīstības plānā, valdību deklarācijās, visur vienmēr bija teikts: mums ir finanšu pakalpojumu eksports; mēs esam labi; tas viss dod mūsu ekonomikai pienesumu. Ne vienu reizi vien Rostovska kungs stāstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera arī atbalsta šo... Un pēkšņi tas viss kļuva par slikto... slikto biznesa daļu un naudas atmazgāšanu. Jā, bija tāds trends. Bet nevajag jau tāpēc... kā vējš papūš, tā uzreiz locīties kā niedrei. To mēs diemžēl izdarījām. To visi tagad saprot, un visi to pateica. Bet, kolēģi, tas ir jāmaina ātri un nekavējoties, un, ja nekas netiks darīts, tad mēs būsim nabagi... Būs vēl trakāk.

Uzlieciet to soda naudu bankām! Vienalga, vai jūs to nosaucat par virspeļņas nodokli vai ienākuma nodokli. Nu kādu konkurentu jūs dabūsiet te, šajā tirgū? Aizmirstiet! Kāda sveša banka te nāks iekšā, zinot, ka te mainās spēles noteikumi atkarībā no konjunktūras?

Protams, viens ieguvums būs – budžetā būs nauda. Bet vai kreditēšana palielināsies? Da nekas nepalielināsies, mīļie cilvēki!

Var dabūt vēl divas minūtes?

Sēdes vadītājs. Divas minūtes dabūt nevar, bet divas minūtes var iegūt, apvienojot debašu laikus.

Vai kolēģi neiebilst, ka Krištopana kungs apvieno debašu laikus? Nav iebildumu.

Krištopana kungs, vēl ir divas minūtes.

V. Krištopans. Un pēdējais – par trim slēgtajām bankām, kuras bija minētas nosaukumā. Jau tas vien, ka vēl trīs bankas pazuda no tirgus, – jau tas bija atkal slikti.

Bet konkrēti – par AS "ABLV Bank". Nu smieklīgi! Jurēvica kungs uzrakstīja sūdzību Prezidijam, uzrakstīja sūdzību prokuratūrai, un prokuratūra atbildēja: " Ko, Jurēvica kungs?! Ja gribat, sauciet Fiļa kungu." Viņš nav nevienā lietvedībā, viņš ir tāds pats (Starpsauciens.)... Izvērtējot riskus... Es neredzu nekādus riskus, kad aiz... trešās lielākās bankas akcionārs... Mēs nevaram viņu uzaicināt.

2018. gada publikācijas: Ziemeļkorejas nauda, Ziemeļkorejas nauda... Tagad Latvijas Banka paziņoja – Ziemeļkorejas naudas tur nebija. Kā jau es daudzreiz esmu teicis... Akcionāri par lielu naudu nopirka amerikāņu speciālistus, tie krustu šķērsu pārbaudīja visu banku, neatrada Ziemeļkorejas naudu. A banku aizvēra Ziemeļkorejas naudas dēļ! Un neviens ne pirkstu nepakustināja, lai varētu izglābt trešo lielāko institūciju, kura bija lielāka nekā "LHV Pank" Igaunijā.

Es personīgi pazīstu "LHV Pank" akcionāru un dibinātāju Reinu Lohmusu. Un viņš strādā ne jau vienu gadu. Viņš strādā... jau pēc tam, kad pārdeva "Hansabanku"... "Swedbank"... jau cik gadus! Jā, viņš ir reāls konkurents. Viņš ir vietējais, un viņš dara to darbu, kuru mēs esam likvidējuši.

Vēl trakāk! Mums ir "Rietumu Banka", piektā lielākā, bet viņiem vairs nav dolāru norēķinu, jo viņi nobijās – viņi redzēja to Dāmokla zobenu, kas karājas virs bankām, un viņi atteicās no dolāru norēķiniem.

Kā es jau esmu teicis – kāda banka var konkurēt ar "Swedbank", ja viņi neveic dolāru norēķinus?

Tātad mums ir reāls kartelis, reāls četru banku monopols. Un, lūdzu, nākošā jaunā koalīcija... Gribēšu redzēt, kā šo monopolu jūs likvidēsiet.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kolēģi! Kā jau es iepriekš teicu, par ziņojumu balsojums nav paredzēts. Tāpēc ar šo brīdi arī uzskatām, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ir izskatīts. (Starpsauciens.)

Tātad nākamā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Notariāta likumā", otrais lasījums. Steidzams.

Juridiskās komisijas vārdā referēs pats komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" (Nr. 309/Lp14).

Likumprojekts paredz vienkāršot mantojuma kārtošanas procedūru, lai gadījumos, kad notāram ir iespēja iegūt informāciju no Iedzīvotāju reģistra, viņš ņemtu to informāciju un lai cilvēkam nebūtu jāuzrāda papīra dokumenti.

Mēs nesaņēmām priekšlikumus šim likumprojektam.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Mums lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Notariāta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā", trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs deputāts Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Šodien trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā".

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi uz trešo lasījumu netika iesniegti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu Latvijas Republikas Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Civillikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Civillikumā".

Šis likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz paternitātes noteikšanu un dod iespēju arī pilngadīgām personām prasīt, lai būtu noteikta paternitāte. Ja viņi uzzināja, saņēma šo informāciju, tad... pēc tam – divu gadu laikā.

Tāpat ar šo likumprojektu ir paredzēts, ka tiesības laulāt būs arī dievturiem.

Mēs saņēmām vienu priekšlikumu – no deputāta Grasberga –, kas paredzēja, ka arī Vasarsvētku konfesijai piederīgajiem būtu tiesības laulāt. Mēs izskatījām šo priekšlikumu. Mēs neuzskatām, ka Saeimā varētu būt komisija, kas varētu šķirot, kuras reliģiskās konfesijas var un kuras nevar to darīt. Mēs uzskatām, ka mēs nevaram kritizēt vai slavēt kādu konfesiju un ka jebkādiem grozījumiem šajā jomā vajadzētu būt izvērtētiem, analizētiem.

Un... salīdzinājumā ar priekšlikumu par dievturiem... jautājums par Vasarsvētku draudzi parādījās uz trešo lasījumu. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt diskusiju, bet patlaban priekšlikumu atbalstīt nevaram.

Tātad komisijas vārdā informēju, ka priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien vēlreiz! Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz... tā kā ieskicēt... jā, šo vēlmi un domu, kādēļ vajadzētu vēl paplašināt šo 51. pantu... ar plašāku tvērumu, kas tā kā drīkst... laulāt pārus šeit, Latvijā.

Redzot to, ka 51. pants tiek grozīts un tiek paplašināts... Es kā deputāts saņēmu arī vēstuli no Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības par to, ka, ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kas ir Vasarsvētku draudzēs šeit, Latvijā, Tieslietu ministrijā ir reģistrētas 59 Vasarsvētku draudzes. Tā ir statistika par 2021. gadu, un tie ir vairāki tūkstoši cilvēku. Šie cilvēki saskaras ar to, ka laulības, kas notiek... laulības pārsvarā tiek taisītas vasaras periodā, jo tad ir vienkāršāki apstākļi, tad to var darīt ārā, vai arī, ja tas notiek baznīcā, pēc tam ir jauki dārza svētki, kad ir labāki laikapstākļi, un tas pieprasījums ir tieši brīvdienās... jeb sestdienās. Līdz ar to, lai noorganizētu šīs laulības, ir nepieciešams piesaistīt kādu cilvēku no dzimtsarakstu nodaļas, kas šobrīd realitātē tā arī notiek, bet šo cilvēku kapacitāte arī ir ierobežota, tāpēc bieži vien sanāk, ka valstiski reģistrētais laulības datums atšķiras no ceremonijas datuma.

Cits gadījums – kad piesaista kādas citas konfesijas mācītāju (pārsvarā tie ir baptistu mācītāji, kurus piesaista), kas paraksta šos oficiālos dokumentus. Līdz ar to, lai atvieglotu šiem cilvēkiem laulības un lai mēs stiprinātu laulības institūciju kā tādu... mums būtu pieejams plašāks šis... saprotot to, ka būtu jāpaplašina arī šis tvērums, kas to var darīt.

Ja skatāmies 51. pantu, tad, kā jau Judina kungs minēja, Saeimai it kā nebūtu jāvērtē, bet patiesībā 51. pantā ierakstīt vārdu "Vasarsvētku" ir tikai viens mazs solītis ceļā uz to, lai izietu šo procesu, jo tāpat galīgo vārdu un piekrišanu dos Tieslietu ministrija, kura akceptēs priesteru jeb mācītāju sarakstu, kuri drīkstēs laulāt, kuri būs izgājuši apmācības... un tādā veidā arī nostiprina, un tas ir tas galīgais filtrs.

Tāpēc mans lūgums būtu atbalstīt šo grozījumu un iekļaut to 51. pantā, lai varētu virzīties tālāk. Man arī ir jāteic, ka uz šo brīdi Vasarsvētku draudžu mācītāji ir izgājuši vienu apmācību tūri, kas notika Zoom platformā, un 13. septembrī viņiem ir paredzēta arī otrā tūre. Ja mēs skatāmies 51. pantu pēc būtības, kur pēc kārtas ir uzskaitītas visas konfesijas, tad katrai šai konfesijai ir speciāls likums, un šādu likumu ir uztaisījušas arī Vasarsvētku apvienības draudzes. Līdz ar to atšķirības īsti nebūtu nekādas. Arī mēs esam saņēmuši (ko es biju iesniedzis arī komisijai) pārējo konfesiju atbalsta vēstules, kuras bīskapi ir parakstījuši un atbalsta to, ka Vasarsvētku draudzes tiek ierakstītas iekšā un ka mēs dodam tiesības laulāt.

Tāpēc es 59 Vasarsvētku draudžu vārdā un arī savā vārdā aicinu atbalstīt un spert pirmo solīti, lai sakārtotu... un lai Vasarsvētku draudzes arī varētu laulāt, nepiesaistot vēl kādas citas personas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

A. Judins. Es vēlos atgādināt, ka mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā un priekšlikums iesniegts uz trešo lasījumu. Tāpat gribu jūs informēt, ka arī attiecībā uz dievturiem (mēs šodien balsosim par attiecīgo normu) praktiski iespēja laulāt būs tad, kad būs pieņemts speciāls likums, kas regulēs attiecības starp dievturiem un valsti. Līdz ar to šis priekšlikums bija noraidīts nevis tāpēc, ka nekādā gadījumā tā nevar būt, bet tādēļ, ka ir trešais lasījums un tādu grozījumu trešajā lasījumā izdarīt nav iespējams. Ir svarīgi turpināt diskusiju un risināt šo jautājumu.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Mums jābalso par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jāņa Grasberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 46, atturas – 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Judins. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Civillikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"".

Juridiskās komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, arī šis likumprojekts ir saistīts ar jautājumiem, par kuriem mēs tikko diskutējām.

Likumprojektam ir iesniegts viens priekšlikums, kuru izstrādāja Juridiskā komisija.

Komisijas sēdēs mēs ilgi debatējām par to, kāda veidā risināt jautājumu par laulības noslēgšanu, jo skaidrs, ka ir vairākas konfesijas un vienmēr būs atbalstītāji, kas uzskatīs, ka vajadzētu paplašināt un dot iespēju laulāt vairākām citām konfesijām. Ir ļoti interesanti klausīties deputātus, kuri norādīja, ka dažas konfesijas viņiem patīk, dažas nepatīk. Tas nav valstiski, tas nav pieļaujami, tā nedrīkst būt.

Komisija diskutējot izstrādāja kritērijus, un būtībā šis pirmais un vienīgais priekšlikums šo kritēriju ietver, proti, konfesija tiesības laulāt var iegūt brīdī, kad ir izstrādāts un pieņemts speciāls likums, kas regulē attiecības starp reliģisko organizāciju un valsti. Tad šī konfesija faktiski pilda valsts funkciju uz tās deleģējuma pamata.

Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, kolēģi, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Nav režīma.") Nav režīma.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā referēs deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģes, kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" trešajā lasījumā.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika iesniegti trīs priekšlikumi. Līdzīga satura priekšlikumus uz otro lasījumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniedza Rīgas pašvaldības policija, tomēr komisija tos noraidīja, jo tie nebija izdiskutēti ar nozares pārstāvjiem.

Pēc šīs komisijas sēdes Latvijas Pašvaldību savienība uzņēmās iniciatīvu un darba grupā, kurā piedalījās Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un nozares pārstāvji, divās darba grupas sēdēs izdiskutēja tos un iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai uz trešo lasījumu precizētus priekšlikumus.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz vārdus "īstenībai neatbilstošas" aizstāt ar vārdiem "nepatiesas ziņas". Komisijas sēdē tika atbalstīts daļēji un ir iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

2. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir darba grupas sagatavotais priekšlikums, kas paredz likumu papildināt ar nosacījumiem, pie kuriem pašvaldībai būs tiesības neizsniegt atļaujas pasākumu rīkošanai, kā arī paredzēt Valsts policijai un pašvaldības policijai tiesības administratīvā procesa kārtībā pieņemt lēmumu par publiska pasākuma pārtraukšanu, ja publiska pasākuma norise būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. 3. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu pantu un paredz tiesisko regulējumu tam, ka turpmāk Valsts policijai un pašvaldības policijai administratīvā procesa ietvaros izņēmuma gadījumos būs tiesības pieņemt lēmumu par publiska pasākuma pārtraukšanu, ja pasākums apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neizsaka iebildumus.

L. Rasima. Visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Rasimas kundze, par ziņojumu.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 20. jūnija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā".

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu interešu aizsardzības sistēmu, noteikt biedrībai "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai, noteikt regulējumu attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vai tā atlieku evakuācijas izdevumu noteikšanas kārtību, kā arī noteikt regulējumu attiecībā uz personas veselības datu apstrādes prasībām zaudējumu atlīdzības noteikšanā.

Grozījumi likumprojekta 44. panta pirmajā un otrajā daļā paredz precizētus valsts pārvaldes uzdevumus Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, tai skaitā nodrošināt Garantijas fonda darbību un izmaksāt no Garantijas fonda līdzekļiem apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos. Tāpat ar šo pantu Finanšu ministrija tiek noteikta par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārraudzības institūciju.

Likumprojekts paredz papildināt likuma IV nodaļu ar 51.³ un 51.⁴ pantu, kas attiecīgi nosaka līdzekļu aizdevuma kārtību Garantijas fondam un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kreditoru prasījumu kārtību.

Likumprojekts paredz arī vairākus tehniskus labojumus.

Likumprojektam nav īpaši paredzēts spēkā stāšanās termiņš.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Vīksnas kundze, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 27. oktobris.

Sēdes vadītājs. 27. oktobris? Paldies. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Termiņš – 27. oktobris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā", otrais lasījums.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs deputāte Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā". Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju ar Latvijas Republikas Satversmes ievadu, Latviešu vēsturisko zemju likumu, kā arī lai likumā ietvertu piektās latviešu vēsturiskās zemes – Sēlijas – ģerboni, ko apstiprinājusi Valsts heraldikas komisija.

Kā jau teica Saeimas priekšsēdētājs, uz otro lasījumu ir saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas redakcionāli precizē likumā lietoto terminoloģiju.

1. priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L. Kļaviņa. Arī 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Kļaviņa. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L. Kļaviņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 20. septembris.

L. Kļaviņa. 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris. Vai ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 12. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" pirms pirmā lasījuma.

Grozījums ir izstrādāts, lai Administratīvās atbildības likumā paredzētu izņēmumu aviācijas jomas administratīvo sodu maksimālo apmēru noteikšanai atbilstoši nozares specifikai. Šobrīd spēkā esošais regulējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu un izpildītu starptautiskajos tiesību aktos noteikto prasību, kā arī sankcijas, kurām ir jābūt preventīvām un efektīvām. Administratīvajiem sodiem aviācijas nozarē ir jābūt būtiski lielākiem, lai tie pildītu prevencijas un samērīguma funkciju, nosakot, ka to apmērs tiek piemērots proporcionāli administratīvā pārkāpuma subjekta finanšu rādītājiem.

Likumprojekts attiecas uz juridiskajām personām, kuras darbojas civilās aviācijas nozarē un var tikt sauktas pie administratīvās atbildības aviācijas jomā.

Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Teirumnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris, ja?

E. Teirumnieks. Jā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 12. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi, labdien! Juridiskā komisija 21. jūnijā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", ko bija izstrādājusi Tieslietu ministrija, un, izvērtējot šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts pēc būtības atrisina jeb risina trīs pamatjautājumus.

Pirmais jautājums, kas varbūt ir būtiskākais. Beidzot Ministru kabinets ir izdarījis to darbu, kas viņiem bija jāizdara līdz 2021. gada decembrim, proti, ilgstoši neizdarot savu darbu, paldies dievam, beidzot tomēr kaut kas ir izdarīts. Un tas uzdevums bija saistīts ar kadastrālās vērtības metodikas jaunāku noteikšanu. No vienas puses, cilvēkiem varbūt bija labāk, jo strauji necēlās kadastrālā vērtība un no tā izrietošās sekas, savukārt, no otras puses, likumdevējs prasa, lai izpildvara savu darbu izpildītu tad, kad viņiem ir uzdots to izpildīt.

Otrs risinājums, otrs bloks, ko atrisina šie grozījumi, ir saistīts ar kadastrālās informācijas sistēmu, kas dos iespēju gan dabūt vairāk datu bez maksas no šīs kadastrālās informācijas sistēmas, gan arī šajā sistēmā parādīsies tie dati, kas ir citās automatizētajās sistēmās; nebūs jāieliek speciāli, atsevišķi kaut kas, bet sistēma tiks automātiski papildināta.

Un trešais moments, kas saistās... ir daži uzlabojumi cilvēkiem, kā varētu vieglāk izdarīt izmaiņas saistībā ar servitūtiem vai saistībā ar kļūdu labojumiem šajā kadastra sistēmā. Kopumā jāteic (šeit gan es pateikšu ne komisijas vārdā, bet personiski), ka šis jautājums nav par nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir cits likums un cits jautājums, šeit runā tikai par kadastrālās vērtības jauno metodiku, kā to aprēķinās, kas ir par... tirgus vērtībā ietilpst vairāk skaitļu nekā līdz šim, proti, ne tikai tirgošana, bet arī nomas maksas un tamlīdzīgi. Ņems vidējo vērtību par ilgāku laika periodu, šo vērtību neņems simtprocentīgi, bet 80 procentu līmenī, proti, lai nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nelēkātu tik strauji līdzi tirgum. Tā ir zināma normalizēšana šajā situācijā.

Juridiskā komisija, izvērtējot visu un diskutējot par šiem jautājumiem, saprata, ka uz otro lasījumu būs, par ko diskutēt, un noteikti būs priekšlikumi, bet projekts kā tāds ir vajadzīgs un virzāms uz priekšu.

Aicinu arī deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums kā iesniegšanas termiņu noteikt 2. oktobri.

Sēdes vadītājs. 2. oktobris. Kolēģi, vai ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. 2. oktobris noteikts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Paldies, Kūtra kungs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs deputāts Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Otrajam lasījumam saņemti četri priekšlikumi.

1. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Ietver tehniskus precizējumus pirmajā lasījumā atbalstītajam ministrijas priekšlikumam. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Precizē Labklājības ministrijas priekšlikumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

3. – arī...

Sēdes vadītājs. Lizbovska kungs, pasteidzāties. Par 1. priekšlikumu deputāti neiebilst? Neiebilst.

Par 2. priekšlikumu deputāti neiebilst? Deputāti atbalsta.

Tātad 3. ...

L. Lizbovskis. 3. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Precizē to, kā tiek piemērots pašnodarbinātā pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu, un arī to, kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic iemaksu pārrēķinu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L. Lizbovskis. 4. – arī labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Daļai grozījumu nosaka spēkā stāšanās termiņu no 2024. gada 1. janvāra. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neizsaka, tātad atbalsta.

L. Lizbovskis. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Lizbovskis. 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris. Kolēģi, vai jums ir iebildumi? Iebildumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 12. septembrim.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu, kas mums ir, – ar likumprojektu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

Šī likuma mērķis ir precizējumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ķīmiskās aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām regulējumā, lai mazinātu administratīvo slogu, precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām, un lai atrunātu piekļuvi pludmalei un jūrai.

Ir saņemts 21 priekšlikums.

1. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Agneses Geduševas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 2. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 3. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 4. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 5. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 6. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 7. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 8. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 9. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 10. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Agneses Geduševas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 11. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 12. – deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 13. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. Un tad ir 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas apkopo visus iepriekšējos priekšlikumus un sakārto tos pareizās vietās. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. 15. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Sveicināti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Es runāšu gan par 15., gan par 16. priekšlikumu, jo tie ir līdzīgi. 15. priekšlikums ir APVIENOTĀ SARAKSTA deputāta priekšlikums, un 16. ir PROGRESĪVO priekšlikums.

Par ko ir šie priekšlikumi? Šie priekšlikumi ir par to, ka ir jānosaka aizsargjoslas ūdenstilpju aizsardzībai. Kāpēc tas ir svarīgi? Es gribu atgādināt, ka Latvijas ūdenstilpju stāvoklis ir ļoti slikts. Vairāk nekā divas trešdaļas no tām neatbilst labam ekoloģiskajam stāvoklim, un mums ir palikuši tikai četri gadi, lai izpildītu Eiropas Komisijas izvirzītos mērķus (kuriem mēs paši esam piekrituši) un lai izvairītos no soda procedūras. Ja mēs šīs prasības neieliksim likumā šobrīd, tas nozīmē, ka kaut kad drīzumā mums likums atkal būs jāmaina. Es ļoti vēlētos, lai mēs izvairītos no prakses, ka maksājam soda naudas tā vietā, lai atrastu mehānismus, kā novērst piesārņojumu.

Līdz ar to, ja jūs vēlaties atbalstīt labāku upju kvalitāti, balsojiet vai nu par šo priekšlikumu, vai par nākamo. Tie ir līdzīgi. PROGRESĪVO priekšlikums ir stingrāks, APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums ir mazliet maigāks, bet tas ir svarīgi mūsu upju aizsardzībai.

Liels paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Mans priekšlikums skar ierobežojumu ieteikt aizliegt piecus metrus platā joslā apstrādāt augsni, taču argumentācija lielā mērā skar arī 19. priekšlikumu – par grozījumiem 47. panta trešajā daļā.

Kā jau Simanovskas kundze pieminēja, divas trešdaļas Latvijas ezeru un viena trešdaļa Latvijas upju ir aizaugušas tik tālu, ka šis process jau ir kļuvis par nacionāla mēroga problēmu. Ja situācija būtu kādā citā nozarē, tad šajā nozarē jau sen būtu izsludināts ārkārtas stāvoklis. Visvairāk skarti ir seklie Baltijas jūras piekrastes ezeri, taču šī problēma ir aktuāla pat tādos lielajos Latgales ezeros kā Rāzna un Lubāns.

Problēma ir sasniegusi tādus apmērus, ka vietām tā jau būtiski ietekmē vietējo ekonomiku. Liepājas ezerā desmitiem hektāru aizņem blīvas niedru un meldru audzes. Turpat – ne pārāk tālu – ir Tosmares ezers, kuru jau pēc gadiem 10 vai 20 varēs saukt par Tosmares slīkšņu, niedrāju, zāļu purvu, vienalga kā, tikai ne par ezeru. Šajos aizaugušajos ezeros daudzviet vairs nav iespējama zveja un makšķerēšana, tie nav izbraucami ar laivām tūrisma un rekreācijas nolūkos.

Visbeidzot – šādas blīvas audzes nevis veicina, bet samazina ūdensputnu, zivju un citu... ūdens organismu bioloģisko daudzveidību. Šīs problēmas galvenie iemesli ir lauksaimniecības radītais piesārņojums, neattīrītie notekūdeņi. To pastiprina savulaik veiktās upju taisnošanas, kā arī klimata pārmaiņas.

Pēc 2019. gada statistikas datiem, Latvijā dabā ik gadu nonāk aptuveni 27 tūkstoši tonnu slāpekļa savienojumu. Šīs buferjoslas ap ūdenstecēm ir kā filtrs, kas kavē minerālmēslu, kā arī lauksaimniecības pesticīdu nokļūšanu ūdens baseinos. Atšķirībā no sākotnējās VARAM sagatavotās grozījumu versijas, kas kaut kur pēkšņi pazuda Ministru kabinetā, es esmu izņēmis šo aizliegumu audzēt lauksaimniecības kultūras, lai šīs buferjoslas netiktu izņemtas no lauksaimniecības aprites, lai tās varētu izmantot daudzgadīgo kultūru – zālāju, ārstniecības augu, ogulāju un citu kultūru – audzēšanai. Par lauksaimniecības diversifikāciju agri vai vēlu mums nāksies runāt, un šis savā ziņā būtu solis šajā virzienā, jo klimata kaprīzes un klimata pārmaiņas darīs savu.

Ar šo es aicinu saprast, ka runa ir ne tikai par zaļo dīvainīšu, kā vides aizstāvību mēdz dēvēt vides piesārņotāji, vai Briseles kaprīzēm, bet gan par problēmu, kas tieši un pastarpināti negatīvi ietekmē zvejas, tūrisma un rekreācijas uzņēmējdarbību Latvijas laukos.

Cik tas viss maksā? Dabas aizsardzības pārvaldes projekti parādīja, ka viens hektārs aizauguša ezera attīrīšanas no apauguma, ieskaitot sakņu izņemšanu, maksā 7500 eiro. Tas bija pagājušajā gadā. Droši vien šogad jau krietni vairāk. Jau šobrīd Latvijas upju un ezeru atveseļošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms sniedzas desmitos un, visticamāk, dažos simtos miljonu eiro.

Piekopjot strausa politiku attieksmē pret lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanu, mēs tikai palielinām Latvijas ūdeņu atveseļošanā nākotnē ieguldāmo līdzekļu apjomu, mēs palielinām slogu nākamajām paaudzēm, kurām nāksies maksāt par mūsu kļūdām – aprobežotu īstermiņa ekonomisko domāšanu un mūsu neizdarību. Vides kvalitāte ir cilvēka dzīves kvalitātes būtiska sastāvdaļa.

Cienījamie kolēģi, es aicinu atteikties no strausa politikas vides un dabas aizsardzības jomā un aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Skaidrs, ka daba mums ir jāsargā, arī ūdenstecēs un tilpēs, un principā visur, kur cilvēks iet, paliek kāds nospiedums, un mums ir jādomā, lai šis nospiedums pēc iespējas mazāk ietekmētu šos organismus un visu, kas dzīvo mums apkārt, bet katrai problēmai ir jādomā kāds risinājums.

Šeit ir risinājums gar grāvju malām piecus metrus – vai kā kurā priekšlikumā – neapstrādāt, neko tur nedarīt. Pēc būtības tas ir ļoti būtisks īpašuma tiesību aprobežojums, kad mēs cilvēkam, kurš strādā, kurš ir šī lauka īpašnieks, sakām, ka tu kaut kādu daļu no sava īpašuma nedrīksti izmantot. Tāpēc šai problēmai mēs skatījāmies tādu kompleksu risinājumu, kas varētu darboties.

Un arī pirms tam – esot Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram –, tas uzdevums bija, kā mēs varētu vērst to visu par labu... un domāt par šo komplekso plānu. Tāpēc izveidoja aizsardzības veidu, kas saucas nevis aizsargjosla, bet buferjosla, kur ir ļoti ierobežotas darbības, ko lauksaimnieks drīkst darīt, un viņš par to saņem subsīdiju.

Šajā gadījumā, ja mēs ieliekam to kā tiesību aprobežojumu, tad principā mums būtu jādomā par kompensācijām no valsts budžeta, kā tad mēs to darīsim, jo daba mums ir jāsargā kopīgi, mēs nedrīkstam uzgrūst dabas sargāšanu tikai vienam privātīpašniekam vai tam, kurš atrodas upes vai grāvja krastā. Tādēļ tika radīts risinājums par buferjoslām, kuras mēs piedāvājam zemniekiem ieviest, un šis ir pirmais gads, kad tās reāli dabā tiek ieviestas.

Skatos, ka pēc manis ir pieteicies runāt deputāts Edgars Putra. Droši vien... varbūt viņš var pakomentēt konkrētos ciparos, cik tad daudz zemnieku tam ir pieteikušies, bet atsaucība bija liela, jo tas pakalpojums... ne pakalpojums, bet aktivitāte tiek atmaksāta, līdz ar to tas izpilda tieši to pašu, ko aizsargjoslas. Bet tikai tad ir izvēle – vai mēs to darām ar pātagu vai ar burkānu. Mēs izvēlējāmies burkāna pieeju.

Un otrs, kas ir saistītais... aktivitāte – piedāvāt lauksaimniekiem investīciju projektus, lai viņi var investēt precīzajās tehnoloģijās, kam ir vēl lielāka nozīme nekā šīm josliņām gar grāvjiem, jo, ja mēs skatāmies uz kvadrātmetriem, kurus mēs ietekmējam, vai mēs runājam par visu lauku, kuram apakšā ir drenāžas sistēma, kas šos ūdeņus nodrenē, tad mums ir ļoti svarīgi, ka mēs ļoti precīzi lietojam augu aizsardzības līdzekļus, ka mēs ļoti precīzi lietojam minerālmēslus, lai tie no tā visa lielā kvadrātmetru apjoma neaiztek uz grāvjiem pa drenāžas sistēmu. Ne tikai maliņā. Protams, ietekme ir arī šai maliņai, kas vairāk darbojas uz tādām neprecizitātēm.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, ar kuriem mēs uzliksim jaunus īpašuma tiesību aprobežojumus, bet uzticēties Zemkopības ministrijai, kas ir izstrādājusi kopēju, kompleksu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti upēs, grāvjos un beigu beigās arī Baltijas jūrā.

Katrai šai lietai ir nepieciešams laiks, jo šis ir pirmais gads, kad buferjoslas ir ieviestas praksē. Mums būs jāgaida gadi, lai mēs redzētu rezultātu, kas ir nonācis... un es varu apgalvot, ka lielāka ietekme būs tieši no precīzajām tehnoloģijām, ko lauksaimnieki lietos uz lauka, nevis no buferjosliņām.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, tieši tāpat kā to darīja komisija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Janai Simanovskai otro reizi. (Starpsaucieni: "Pārtraukums!")

Taisnība, kolēģi. Ieskrējāmies, vai ne? Turpināsim debates pēc pārtraukuma. It sevišķi pēdējos solos bija izmisīga vēlme ātrāk doties pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūgums Antoņinai Ņenaševai nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tas tiek darīts, lūdzu, palieciet savās darba vietās.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 96 deputāti, nav reģistrējušies četri: Ieva Brante, Atis Deksnis, Rihards Kols un Viktors Valainis.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, pārtraukums – viena stunda (līdz pulksten 13.30).

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, mums vajadzētu atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Man tikai jautājums – kur ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcija? Tukši krēsli... (Starpsauciens: "Pārstāvji ir!") Daži pārstāvji no ZZS frakcijas.

Kolēģi, atsāksim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atsāksim ar priecīgu vēsti: Latvija ir guvusi skaistu uzvaru – uzvarējusi Itālijas valstsvienību basketbolā. (Aplausi.)

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" otrajā lasījumā, ar 15. priekšlikumu.

Un turpinām debates.

Debatēs deputāte Jana Simanovska – otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Godātie kolēģi un kolēģes! Saeimas priekšsēdētāj! Iepriekšējais runātājs pieminēja to, ka mēs nedrīkstam apgrūtināt privātīpašumu, uzliekot atsevišķas prasības.

Pirmkārt, es gribētu visiem atgādināt, ka Satversmē ir 115. pants, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Šis arī ir svarīgs un vērā ņemams pants. Otrkārt, es esmu ļoti daudz strādājusi ar rūpniecības uzņēmumiem. Visiem rūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro prasības, lai samazinātu piesārņojumu. Man nav saprotams, kāpēc lauksaimniecībā nav jāievēro vides prasības, lai samazinātu piesārņojumu.

Es arī dzirdēju... un, patiesību sakot, es priecājos... ko teica Grasberga kungs... par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi pasākumu plānu piesārņojuma samazināšanai, kas tiks izmantots "burkāna" veidā. Tas ir ļoti labi, bet es gribētu teikt, ka mums nav laika gaidīt, mums pēc četriem gadiem ir jāsasniedz labs ekoloģiskais stāvoklis, mums ir jāpanāk būtiski, ievērojami uzlabojumi. Tāpēc es tiešām ieteiktu ņemt vērā arī to, ko bija izstrādājusi VARAM un par ko arī runāja Svilāna kungs. (Zālē troksnis.)

Mums vienkārši nav šī laika, lai tagad eksperimentētu, jo arī šie priekšlikumi tika balstīti zinātnē un pierādījumos. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieklausieties, ko Simanovskas kundze mēģina jums vēstīt!

J. Simanovska. Tieši tā! Paldies.

Un šajā uzvaras gaismā... šobrīd, kad Latvijas basketbolisti ir sasnieguši tik lieliskus panākumus, varbūt mēs varētu būt priecīgi un draudzīgi arī attiecībā pret vides prasībām un saprast, ka ir pienācis laiks arī rūpēties par vidi un ieguldīt vides aizsardzībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par Aizsargjoslu likumu.

Par šiem diviem konkrētajiem priekšlikumiem – šo un nākamo – runājot, es vairāk runāšu ar skaitļiem nekā ar emocijām, kaut gan arī emocijas droši vien tur ir...

Es kā lauksaimnieks arī... Ikdienā ne, bet laikā starp sesijām esmu pabraucis pa Latviju un arī pa saviem laukiem. Man ir samērā maz... šīs tā saucamās... upes un (Nav saklausāms.)... aizsargjoslas kā tādas. Kurzemē tā dabas daudzveidība ir daudz lielāka, bet... Tas, ko es redzu... un ļoti daudzi lauksaimnieki redz un man sūta arī video... Ezeri jau nevar pastāvēt, ja tiem nav asinsrites. Respektīvi, ja upes ir piekritušas pilnas ar zariem, nosprostotas ar bebru dambjiem un visādām citādām drazām, kas aizkavē – būtiski aizkavē – šo plūsmu, tad ezers jau arī aizaug jebkurā gadījumā. Skaidrs – ja tam netiek nodrošināta pietece un aiztece normālos apstākļos, tad arī rodas aizsarg... šī problēma tieši pašiem ezeriem...

Un, runājot par šo priekšlikumu, šo normu, – jūs varat likt megadaudz metru, cik jūs gribat... Kā rāda pieredze, Latvijas gadījumā... Mums ir monitorings, tāpat kā visās valstīs. Citās valstīs monitorē gan slāpekļa, gan fosfora koncentrāciju, un šis pārsniegums – 50 mililitru veidā – mums ir atklāts tikai divos procentos gadījumu. Eiropā vidēji tie ir 13,3 procenti, tātad sešas, gandrīz septiņas reizes mazāks mums šis pārsniegums ir. Turklāt šis pārsniegums ir tikai laika posmā no oktobra līdz martam, kad nav aktīvā lauksaimniecības sezona un neviens pa lauku nebrauc un minerālmēslus vai augu aizsardzības līdzekļus nelieto.

Tas nozīmē to, ka šis piesārņojums tur, kur tas ir... tas turklāt vēl ir punktveida... tas pamatā veidojas no tā, ka ir vienkārši ļoti daudz nokrišņu un caur šiem nokrišņiem... caur meliorācijas trubām no lauka... kaut vai kilometra attālumā... tas atnāk.

Tas nozīmē, ka nākamais Simanovskas kundzes priekšlikums droši vien būs aizliegt Latvijā meliorāciju kā tādu. Iespējams, tas varētu būt nākamais.

Ko Zemkopības ministrija darījusi? Tika aicināts rīkoties nekavējoties. Šis gads, 2023. gads, kas ir noslēdzies... platību maksājumu pieteikšanās sezonai... Tie ir 5500 kilometri, kur lauksaimnieki pieteikušies atbalstam šīm buferjoslām. Tās ir trīs līdz 10 metru buferjoslas, par kurām arī tiek saņemta attiecīga kompensācija. Šis ir pirmais gads šim pasākumam. Es domāju, ar katru nākamo gadu arvien vairāk šo lauksaimnieku pieteiksies, jo motivācija ir gana liela. Tie ir 600–700 eiro par hektāru... teiksim, pamērām platībā... kas tiek kompensēti. Un pat pie pašreizējām izmaksām un cenām – nu 600–700 eiro uz hektāru nevar nopelnīt tā vienkārši strādājot un audzējot kultūraugus. Tāpēc, es domāju, tas ir gana motivējoši – tieši šīs buferjoslas ieviest.

Tāpat ir ekoshēmas, kas ir paredzētas tieši tur, kur tiek izmantotas precīzās tehnoloģijas, un tur ir vairāk nekā 400 tūkstoši hektāru, kas šobrīd ir pieteikti jau šīm ekoshēmām. Un tas nozīmē, ka, šos laukus apstrādājot, tur netiek manuāli nekas darīts, to visu vada globālā pozicionēšanas sistēma un jaunākās tehnoloģijas kā tādas.

Un jau pie pamatprasībām faktiski... Lai saņemtu kaut cik būtiskus platību maksājumus, ir jānodrošina vismaz četri (Svilāna kungs runāja par daudzveidību)... vismaz četri kultūraugu veidi ir jānodrošina. Man pašam saimniecībā ir astoņi. Otrpus Durbes ezeram ir tāda saimniecība – "Krastmaļi", viņiem ir 16 vai 17 kultūraugu veidi. Bet minimāli jābūt četriem. Tas nozīmē, ka attiecīgi tiek samazināts šis... notiek zemes noplicināšana kā tāda. Tad – papildus tam – vēl arī bezaršanas tehnoloģija, kas samazina noteci. Respektīvi, zeme netiek aparta, bet vienkārši tiek minimāli apstrādāta. Un es pats esmu pārliecinājies par to, ka, braucot pa šādu lauku pēc šīgada lielajiem nokrišņiem, kombains vienkārši (Nav saklausāms.)... jo tam ir izveidojusies tāda kā aizsargkārta.

Un būtiski ir tas, ka attiecīgi arī šīs barības vielas netiek... tik strauji nenoiet zemākos, kultūraugiem neaizsniedzamos slāņos, tāpēc tās tiek izmantotas pilnībā.

Tā ka, es domāju, tas pasākumu loks ir gana plašs...

Sēdes vadītājs. Putras kungs, vai jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

E. Putra. Nē, paldies. Tas arī bija viss, ko es gribēju teikt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies par iespēju! Interesantas debates.

Nebiju uz šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, bet šeit paustais lika pielikt pāris aspektu no savas puses.

Pirmām kārtām jau jāteic, ka, man liekas, daudz kas šeit debatēs dzirdētais par to, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šos priekšlikumus... vienkārši nerunā par to jautājumu, kas te ir minēts. Es noteikti varu atbalstīt vairākus no priekšlikumiem, kā vēl lauksaimniecība var samazināt piesārņojumu – piesārņojumu, par kuru mēs visi samaksājam vai nu ar zaudētām vērtībām ūdens objektos, vai ar dārgākiem veidiem, kā pēc tam šo piesārņojumu attīrīt.

Šis nav jautājums par to, ka kādas citas metodes būtu jāatceļ. Droši vien viss, kas iepriekš minēts, lai tas tā notiktu... vairākas no metodēm var palīdzēt.

Bet šis jautājums ir par to, vai mums ir nepieciešama viena no efektīvākajām metodēm, kas ir principā aizsargjosla, kas ir pasargāta no lauksaimniecības, atvirzot to tālāk no ūdensobjektiem. Un, piedošanu, bet nu šeit speciālistu vidū nav diskusiju, šī ir ļoti efektīva metode. Mums pat nav jāiegulda nekādas papildu izmaksas, nekādas attīrīšanas iekārtas; dabiskie procesi un augsne var šo piesārņojumu, par ko droši vien tā radītājiem vajadzētu kā citādi maksāt... to var bez maksas izdarīt. Vienīgais – ir jāļauj eksistēt šai sadaļai, kas ļāva mums problēmas novērst.

Šeit minētais par to, ka... iepriekš minētais, ka mums nevajadzētu... kā to vispār kopumā raksturot... ka mums vajadzētu rūpēties par to, lai maksimāli daudz ūdens objektos lietus ieplūst no lauksaimniecības zemēm (tā es to varu raksturot) – tas vienkārši nozīmētu, ka mēs neaptveram šo piesārņojumu.

Un es vēlreiz... tikai vēršu uzmanību, ka speciālistu vidē nav diskusiju par to, ka aizsargjoslas ir efektīvs veids, kā samazināt piesārņojumu un kā godīgi sadalīt izmaksas. Tie, kas rada piesārņojumu, arī rūpējas par to, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu citus.

Un tāpēc, es domāju, tiešām te ir ļoti svarīga diskusija par īpašuma tiesībām, kas tika minētas. Kādas ir tiesības citiem, blakus esošajiem, īpašumiem apdraudēt citas vērtības – vērtības citos īpašumos? Es domāju, ka, protams, tādā atbildīgā valstī, arvien vairāk ņemot vērā vides atziņas, kas rodas, to vajadzētu ierobežot. Mums ir vienkārši situācijas... Ja augšējā stāva kaimiņš jūs applūdinātu katru nedēļu, es gribētu, lai Saeima kaut ko dara šajā saistībā, lai tā nekļūtu par normālu, ikdienišķu praksi, ka jums vienkārši jāsamierinās ar to, ka jūsu īpašumtiesības tādā veidā aizskar citi.

Un šeit ir cits jautājums. Jā, šobrīd vides atziņas ļoti labi mums pasaka, ka šis piesārņojums ir problēma. Mēs tiešām varam pazaudēt vairākas no tām Latvijas vērtībām, kas te ir simtiem gadu pastāvējušas.

Un diemžēl pārējie šie nosauktie instrumenti... neizskatās, ka tie būs pietiekami efektīvi, lai to izdarītu. Šis ir viens no izmaksu efektīvākajiem...

Un, ja mēs nelietojam šo... nu, diezgan garantētu... vides speciālisti jums pateiks... viss cits, lai mēģinātu pēc tam ezerus, upes un citus ūdens objektus attīrīt, mums izmaksās tikai dārgāk.

Tāpēc aicinu apsvērt šo priekšlikumu.

Mums vēl būs trešais lasījums. Ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas saistībā ar jebkurām citām niansēm, tur varēs iekļaut...

Bet nu tādēļ arī šis... sākotnēji droši vien bija VARAM priekšlikumā... tāpēc ka tas ir speciālistu atzīts veids, kā regulēt līdzsvaru starp dažādiem resursiem, kā regulēt līdzsvaru starp dažādām īpašumtiesībām un sabiedrības interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Jāievieš nedaudz skaidrības par konkrētām lietām, jo mēs runājam par plašu, kompleksu risinājumu.

Bet – konkrētais piedāvājums, kas ir šajā priekšlikumā, paredz aizliegt piecus metrus platā joslā apstrādāt augsni; nākamais paredz ne tikai apstrādāt augsni, bet arī audzēt lauksaimniecības kultūraugus. Tad principā mums ir izvēles iespēja – mēs varam pilnībā aizliegt... tur neko nedarīt. Tur saaugs krūmi, kurus nograuzīs bebri un uztaisīs aizsprostus, kā tas praksē jau notiek.

Otrs variants. Tagad ir ieviestas buferjoslas, kurās mēs lauksaimniekam neļaujam lietot minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus, un viņam ir jāaudzē tur kāda cita kultūra, nevis tā, ko viņš audzē uz lauka, bet tā augsne tur jāuztur ir labā lauksaimniecības stāvoklī, krūmi tur augt nedrīkst. Tad viņš saņem atbalsta maksājumu.

Tas, ko Juridiskais birojs... Juridiskā biroja pārstāvis mums komisijā arī teica, ka šis ierosinājums, šis priekšlikums, paredz aizliegumu, kas ir īpašumtiesību aprobežojums. Līdzīgi... tāpat kā Simanovskas kundze salīdzināja ar rūpniecību... Tas ir tā, ka... nu, kad tu kaut ko ražo, tad tu apzināti zini, ka tev būs izmeši un vēl kādas lietas.

Šis ir neapzināts piesārņojums – līdzīgi kā tad, kad mums ir kāda putna ligzda vai vēl kaut kas mežā, kad... Mēs uztaisām šo aprobežojumu, bet tad ir kāda kompensācija. Līdz ar to šīm grāvju malām... Ja mēs to ieliktu kā vienkārši aizliegumu, tad tas būtu jākompensē šiem cilvēkiem. Tāpēc buferjosla izdara to pašu, tikai mēs neaudzējam krūmus. Un mēs jau no Eiropas Savienības maksājumiem spējam kompensēt, lai mums nav jāskaras klāt valsts budžetam.

Tāpēc es vēl joprojām aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai kaut kas komisijas referentam ir piebilstams? (Dep. J. Grasbergs: "Nē.")

Ja nav nekas piebilstams par 15. priekšlikumu... Es atgādinu, ka tas nav atbalstīts. Bet mums ir jābalso. Izskanēja viedokļi – gan "par", gan "pret".

Tātad jautājums izšķirams demokrātiskā ceļā – balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Andreja Svilāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55, atturas – 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sešpadsmitais.

J. Grasbergs. 16. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Tas ir līdzīgs 15. priekšlikumam, bet normu par augsnes neapstrādāšanu tas paredz papildināt vēl ar to, ka tur nedrīkst audzēt lauksaimniecības kultūraugus. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: "Balsojam!") Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – frakcijas Progresīvie iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 71, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J. Grasbergs. 17. – VARAM priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 18. – frakcijas Progresīvie priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – frakcijas Progresīvie priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 68, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J. Grasbergs. 19. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Arī tas netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu, ja? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Andreja Svilāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 63, atturas – 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J. Grasbergs. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas atceļ spēkā stāšanās datumu (bija domāts 1. maijs). Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. Tātad esam izskatījuši visus...

Sēdes vadītājs. 21. vēl... atbildīgās komisijas.

J. Grasbergs. Tas bija.

Sēdes vadītājs. Ā, tātad... jā.

J. Grasbergs. Jā, atbildīgās komisijas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti neiebilst, jā.

J. Grasbergs. Tad ir izskatīti visi priekšlikumi...

Sēdes vadītājs. Un jūs aicināt balsot par visu likumprojektu kopumā.

J. Grasbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Grasberga kungs, nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir 14. septembris.

Sēdes vadītājs. 14. septembris. Kolēģiem ir iebildumi? Tādu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts 14. septembris.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Šis likumprojekts arī ir saistīts ar iepriekšējo, ko izskatījām, kur arī ir atsauces uz to, kuros gadījumos jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un kuros nav... kur tā būtība ir, lai mazinātu birokrātiju.

Sēdes vadītājs. Tātad četri priekšlikumi.

J. Grasbergs. Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – VARAM parlamentārās sekretāres Agneses Geduševas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. Tāpat arī 2. – VARAM parlamentārās sekretāres Agneses Geduševas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. Arī 3. – VARAM parlamentārās sekretāres Agneses Geduševas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. Pēdējais. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tur arī bija stāšanās spēkā laiks, kurš ir jau aiz muguras. Līdz ar to ir lūgts to izslēgt. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J. Grasbergs. Jā, tad lūdzu balsot par...

Sēdes vadītājs. Visu likumprojektu kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu.

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14. septembris.

Sēdes vadītājs. 14. septembris. Vai kādam ir iebildumi? Tādu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 14. septembrim.

J. Grasbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis ir likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā". Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to izskatīja 20. jūnijā un virza Saeimai apstiprināšanai otrajā lasījumā.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

Un vēlreiz – likumprojekts ir saistīts ar programmas "Latvijas skolas soma" efektivizēšanu, uzlabojumu, arī finansējuma sadali.

Ir saņemti četri priekšlikumi, visi – komisijas atbalstīti.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Jansona priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Č. Batņa. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Batņas kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Č. Batņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris. Vai kolēģiem ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Tātad līdz 12. septembrim komisija gaidīs jūsu priekšlikumus.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki! Otrais lasījums.

Mums ir iesniegti četri priekšlikumi. (Starpsauciens.) Seši, atvainojos.

1. – deputāta Viļuma iesniegtais priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. Tātad... 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 3. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Vārds debatēs – deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, kolēģi! Mēs plaši debatējām par šo priekšlikumu un vispār par likumprojektu kopumā.

Likumprojektam "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei" patiesi ir izcils mērķis – gan izveidot industriālo parku, gan sekmēt Augšdaugavas novada un Latgales reģiona integrētu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Bet, kā mēs zinām, velns slēpjas detaļās. Un ir neskaidra situācija ar lokālplānojuma izstrādi uz doto momentu.

Likumprojekts paredz izstrādāt nekustamā īpašuma izmantošanas izmaksu un ieguvumu analīzi, bet neparedz veikt alternatīvu starp citu pieejamo meža teritoriju un piemērotu degradētu teritoriju izvērtējumu, ņemot vērā faktiski industriālās zonas vajadzības.

Šis priekšlikums ir atbalstāms, jo likumprojekta izskatīšanas gaitā komisijā, kad mēs to izvērtējām, iesniedzējam nebija ne faktu, ne pierādījumu, ne ciparu, pat ne skaidra redzējuma, kas tiks attīstīts un uzbūvēts uz šīs zemes, nebija pat argumentu pie jautājuma, kādus speciālistus... darbaspēks... vai darbaspēks ir vajadzīgs... un ar ko nodarbosies iedomājamie investori, un ko iecerēts celt, ko viņi iecerējuši celt šajā zemē.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai sabiedrībai būtu skaidra un saprotama Augšdaugavas novada pašvaldības industriālā parka attīstības iecerētā perspektīva ar alternatīvu – cita zemes gabala izvērtējumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds debatēs – deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Tātad, kā jau Pleškānes kundze teica, likuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, Latgales reģiona attīstību. Vai jāatbalsta šāds mērķis? Noteikti – jā. Un, protams, mums ir jāatbalsta uzņēmējdarbība un jaunas darba vietas.

Tomēr es šeit stāvu un aicinu jūs ļoti rūpīgi pārdomāt kārtību, kā tas tiek darīts. Un tieši tāpēc atbalstīt arī 3. priekšlikumu, jo likumprojekts paredz atsavināt 256 hektārus valsts meža zemes par labu industriālās zonas attīstībai. Un problēma ir tā, ka šis komisijas atbalstītais likumprojekts apiet loģisko secību, kādā būtu jāveic valsts meža zemes atsavināšana. Vispirms plānot, pēc tam izvērtēt un tad uzsākt pārveidošanu. (Starpsauciens.) Kāpēc šāda loģika ir svarīga? Tātad – kāpēc ir svarīga šāda loģika? Es jums pastāstīšu piemēru.

Kāda ģimene būvēja māju un otrajā stāvā paredzēja vannas istabu. Tas ir stāsts no dzīves. Tad, kad mājas sienas bija sataisītas, celtnieki ķērās pie vannas istabas, un atklājās, ka iecerēto vannu nevar uznest ne pa kāpnēm, ne pa durvīm, ne pa logu. Rezultātā nācās nojaukt jumtu, lai vannas istabā ieceltu vannu. Kāpēc tas notika? Tāpēc, ka nebija rūpīgi pārdomāta darbu secība, kas noveda pie lielākām izmaksām un laika zaudējuma. (Starpsaucieni.)

Tieši tāpēc, veicot šādas valsts meža zemes atsavināšanas, mums ir jāievēro loģiska kārtība: vispirms ir jāveic lokālplānojums, pēc tam ir jāizdara ietekmes uz vidi novērtējums, kur mēs izvērtējam, sabalansējam vides un sabiedrības intereses, un tikai tad mēs veicam atsavināšanu. Kas notiks, ja šī atsavināšana tiks veikta un ietekmes uz vidi novērtējums arī tiks veikts (jo tas ir obligāts, to jau ir pateicis Vides pārraudzības valsts birojs), un izrādīsies, ka ne visā šajā teritorijā var taisīt industriālo zonu? Tas nozīmē, ka daļu teritorijas vajadzēs tagad atdot atpakaļ? Tas ir juridiskais kalambūrs, uz kurieni mēs ejam.

Vasarā ar kolēģi Leilu Rasimu mēs izstaigājām šo teritoriju. Tur ir skaists, vecs mežs, daļa meža ir izcirsta, daļā ir enerģijas tīkli, un daļu teritorijas aizņem ezeriņš. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šī ezeriņa teritorijā nebūs industriālās zonas, tā būs rekreācijas zona. Mums teica – arī kaut kur ir dzīvojamā zona paredzēta, bet valsts meža atsavināšana ir iespējama tikai industriālās zonas veidošanai. Ja veido rekreatīvo zonu, tad obligāti ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Ja mēs gribam attīstīt šo ieceri un turpināt, mums ir jāievēro skaidra procedūra. Tātad – vispirms ir lokālplānojums, tālāk ir ietekmes uz vidi novērtējums, tad tiek izvērtēts, kur tieši tā industriālā zona atradīsies, un tad mēs veicam šo meža zemes atsavināšanu. Ja mēs to tā nedarām, tad mēs faktiski nevis atbalstām uzņēmējdarbību, bet radām precedentu, kas visiem rada nepatīkamas juridiskas sekas, kas pēc tam ir jāatrisina. Un, starp citu, šobrīd gan Latvijas Banka, gan arī dažādi finansētāji aizvien lielāku uzsvaru liek uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides prasību ievērošanu.

Veicot šādas transformācijas paātrinātā kārtā, apejot normālu procedūru, tas ir, ietekmes uz vidi novērtējumu, var būt pēc tam arī risks finansējuma piesaistei šādām teritorijām. Līdz ar to es iesaku atbalstīt šo likumprojektu tikai tādā gadījumā, ja tiek atbalstīts priekšlikums par to, ka ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts, pirms mēs veicam atsavināšanu, un atsavināšana tiek veikta tikai tajā teritorijā, kur patiešām lokālplānojums paredz industriālo zonu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs – deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es piekrītu, ka jāievēro likums, un tiešām arī Augšdaugavas novads Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairākkārtēji izskaidroja, ko Augšdaugavas novads jau šobrīd dara, lai saglabātu dabas vērtības, kā tiek vērtēta gan ietekme uz vidi... kā tiek izstrādāti lokālplānojumi un visi citi likumā paredzētie normatīvie akti. Augšdaugavas novads to vairākkārt ir apliecinājis, un to viņi arī dara.

Šis konkrētais priekšlikums diemžēl nav atbalstāms, jo, ja skatās pēc Simanovskas kundzes teiktā salīdzinājuma ar vannas istabu, tad šajā gadījumā likuma priekšlikums atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem, kas pēc būtības ir zemāks līmenis, zemāka līmeņa normatīvais akts... uz Ministru kabineta noteikumu "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" 5. punktu, respektīvi, mēs nedrīkstam likumā atsaukties uz zemāku juridisku dokumentu. Līdz ar to vien, manuprāt, šis priekšlikums nav atbalstāms. Arī Juridiskais birojs to norādīja komisijā.

Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad par priekšlikumu būs jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Janas Simanovskas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, nākamais – 4. priekšlikums.

A. Kulbergs. Tātad 4. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A. Kulbergs. 5. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tas pie 6., Simanovskas kundze?

Lūdzu, noziņojiet par 6., Kulberga kungs!

A. Kulbergs. Tas par 6., ja?

Sēdes vadītājs. Ziņojiet par 6. (Smiekli.)

A. Kulbergs. 6. – deputātes Simanovskas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godātie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz atgādināšu priekšlikuma būtību, tātad 3., 5. un 6. priekšlikuma būtību. Tas bija par to, ka mēs veicam ietekmes uz vidi novērtējumu, pirms tiek veikta atsavināšana. Es varu piekrist aizrādījumam, ka mēs atsaucāmies uz Ministru kabineta noteikumiem šajā priekšlikumā, un faktiski vajadzēja skaidri un gaiši norādīt – "ietekmes uz vidi novērtējums". To ir iespējams mainīt. Bet tas nemaina priekšlikuma būtību, ka mums ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Tas nav smieklīgi. Mums ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, pirms mēs veicam šādu atsavināšanu.

Kas ir tās konsekvences, ja šī kārtība netiek ievērota? Konsekvences ir tādas, ka tiks veikta atsavināšana. Mēs arī dzirdējām – ja pašvaldība veic lokālplānojumu, pašvaldība veic ietekmes uz vidi novērtējumu, pašvaldība, iespējams, secinās, ka daļā teritorijas nevar atrasties industriālais parks, un tas nozīmē, ka sāksies otrreizējais process, ka šī valsts meža zeme tiks atdota atpakaļ "Latvijas valsts mežiem". Kāpēc noslogot juridisko aparātu šādām virzībām, ja ir jau iesākts lokālplānojums, ja ir jau iesākts ietekmes uz vidi novērtējums? Lūdzu, pabeidzam un tad veicam atsavināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, mēs ar iepriekšējo balsojumu izlēmām, ka attiecīgie dokumenti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem netiek pieprasīti. Līdz ar to arī šis priekšlikums faktiski ir pretrunā ar iepriekšējo. Tad faktiski tas arī jānoraida.

Aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Janas Simanovskas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā nav guvis atbalstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 79, atturas – nav. Līdz ar to priekšlikums nav guvis atbalstu.

Kulberga kungs!

A. Kulbergs. Lūdzu kopā balsot par priekšlikumu... par visu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, atturas – 7. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek lūgts 14. septembris.

Sēdes vadītājs. 14. septembris. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi vai nav? (Starpsauciens: "Ir iebildumi.") Ir iebildumi. Labi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Par šo likumprojektu ir arī interese, es zinu, vides aizsardzības organizācijām un sabiedrībai. Manuprāt, būtu normāli dot likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu vismaz divas nedēļas. Tas ir, no šodienas, no 7., skaitot...

Sēdes vadītājs. Nosauciet datumu.

J. Simanovska. ... plus 14... Tas ir 21. septembris.

Sēdes vadītājs. 21. septembris, ja? Tātad, kolēģi, mums ir vairāki priekšlikumi, mums būs jābalso. Sāksim no tālākā pieteiktā. Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu, ja? Tātad ir divi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu trešajam lasījumam likumprojektam "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei" 21. septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 61, atturas – 3. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir komisijas noteiktais 14. septembris.

Nākamais darba kārtībā... Nē, tātad nav... neejam pie nākamā.

Kolēģi, es esmu saņēmis frakcijas "Stabilitātei!" deputātes Viktorijas Pleškānes motivāciju par balsojumu par šo likumprojektu.

Līdz ar to vārds deputātei Viktorijai Pleškānei šī balsojuma motivācijas nolasīšanai.

V. Pleškāne (ST!).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs izvērtējām šo likumprojektu, izpētījām likumprojekta anotāciju. Tik tiešām viss ir skaisti, skaists industriālā parka izveides stratēģiskais mērķis – efektīva teritoriju kapitāla izmantošana Latgales reģiona konkurētspējīgai izaugsmei un iedzīvotāju dzīves kvalitātes veicināšanai.

Šī iecere par industriālā parka veidošanu radās, apkopojot potenciālo investoru prasības pret teritoriju... jaunu ražošanu un attīstību. Industriālā parka izveide nenoliedzami veicinās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Augšdaugavas industriālā parka izveide ir... tieši nekustamo īpašumu teritorija... ļaus ne tikai uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latgales reģionā, bet labvēlīgi ietekmēs dzīves kvalitāti Augšdaugavas novada lauku teritorijām blakus esošajos nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, kā arī reģionā kopumā.

Es un mani kolēģi – par Latgales reģiona attīstību... Tas ir nenoliedzami. Mēs uzskatām, ka Latgales attīstība ir viens no mūsu prioritārajiem mērķiem. Un kopumā tas, protams, ir labi, ja tie nav vienkārši skaisti teksti uz papīra. Bet mani satrauc daži citi fakti.

Likumprojekta iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir aprakstīta gauži primitīvi. Likumprojektā ir: labvēlīga ietekme uz tautsaimniecības, uz uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas ir, piemēram, – cik liela peļņa? Laba peļņa. Bet kādi ir reāli iespējamie ekonomiskie aspekti? Cik tad īsti ir laba peļņa? Industriālā parka būvēšana ir liels process, to nevar veikt bez aprēķiniem, ar tekstu: "Viss būs labi."

Citēju tālāk anotāciju: "Industriālā parka izveide ļaus ne tikai uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā, bet kopumā labvēlīgi ietekmēs reģiona attīstību un dzīves kvalitāti." Tas ir apsveicami. Paši sevi uzslavēja, apmierināti devās tālāk. Ekonomikā nav tādu ciparu kā labvēlīgs. Ir aprēķini – kas, kur un kāpēc būs.

Nākamais anotācijas citāts: "[..] ilgtermiņā pieaugs ieņēmumi gan valsts, gan pašvaldības budžetos." Kur īsti ir izvērtējums skaitļos? Cik būs? Cik ir? Par cik pieaugs? Anotācijā pārsvarā tiek pārrakstīti mērķi no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Latgales stratēģijas. Nevienā no iesniegtajiem dokumentiem nav skaidri aprakstīts izvērtējums un nav veikta analīze, kas attiecas uz nepieciešamo zemes platību daudzumu. Kāpēc tieši 256 hektāri – ne mazāk, ne vairāk?

Ja plānots būvēt elektrostaciju, tad ko izmantos kā kurināmo? Biomasu, gāzi, atkritumus? Vai saules paneļi vai vēja parks...? Kas atrodas tagad uz šīs zemes? Un kādiem mērķiem vietējie iedzīvotāji to izmanto? Kādā attālumā atrodas apdzīvotas mājas? Vai tuvumā dzīvojošās mājsaimniecības gribēs dzīvot ne meža tuvumā, bet pēkšņi pie rūpnīcas?

Par darbaspēku, kas ir minēts aprakstā. Nav pievienota uzticama informācija par darba resursiem. Vai pietiek darbam cilvēkresursu šajā reģionā? Vai pietiek speciālistu tām rūpnīcām, ko iecerēts būvēt? Vai tika vērtēts kopumā, cik ir speciālistu? Tika ņemti Valsts nodarbinātības aģentūras dati par bezdarbniekiem, kas meklē darbu? Vai viņi atbilst tai specifikai un kategorijai, kas ir nepieciešamas? Vai – kur uzņēmumi ņems darbaspēku saviem uzņēmumiem? Vai tikai tagad jūs uzzinājāt, ka reģionā trūkst kompetento šaurā profila speciālistu un arī zemākas klases darbaspēka? Jau tagad būvniecībā trūkst palīgstrādnieku, meistaru, būvdarbu vadītāju, pārdevēju, tulkotāju, elektriķu, metinātāju, autovadītāju un citu specializētu amatu darbinieku.

Es pārdzīvoju tikai par to, ka anotācijā nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka process ir iesākts... kā arī skaidri redzams par būvētajām rūpnīcām un to ieguldījumu Latgales attīstībā. Es un daļa no sabiedrības pārdzīvojam, ka nezināmiem mērķiem tiks izcirsti vecie koki, iznīcināti biotopi, bet nebūs kopēja ieguldījuma Latgales attīstībā, bet vērtīgā flora un fauna būs pazaudēta.

Lūdzu pārliecināt daļu sabiedrības par to, ka tieši šajā meža gabalā tiks tiešām uzbūvēts industriālais parks, kurš attīstīs un aizvedīs Latgales reģionu līdz gaidītam uzplaukumam. Komisijā arī nebija likti priekšā sausie cipari par paredzētajiem ieguldījumiem Latgales reģiona attīstībai. Tāpēc, kamēr nav attiecīga izvērtējuma un saprašanas, kas un kāpēc tiks būvēts, šo likumprojektu atbalstīt nevaram.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" un sākotnēji izstrādāts, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši priekšlikumus arī par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi, Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbu un citus.

Uz otro lasījumu ir saņemti 17 priekšlikumi.

1. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Tas saistīts ar atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi. Mērķis ir nodrošināt personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, sniedzot viņiem atbalstu lēmumu pieņemšanā vairākās definētās lēmumu pieņemšanas jomās. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbilstoši Juridiskā biroja ieteikumam redakcionāli precizē un terminoloģiski saskaņo 1. priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 3. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Piedāvā papildinājumu šī likuma 4. panta sestajā daļā, kas pie sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipiem ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās līdztekus jau norādītajai ģimenes videi un patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanas nodrošināšanai norāda uz iespēju piešķirt līdzekļus individuālu bērna vajadzību nodrošināšanai – ēdiena un apģērba iegādei atbilstoši bērna vecumam, spējām un prasmēm. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Pēc diskusijas komisijā precizē individuālo bērnu vajadzību loku, norādot nevis tieši ēdienu un apģērbu, bet dodot iespēju preču un pakalpojumu iegādei. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 5. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Šajā priekšlikumā apvienoti vairāki precizējumi, grozot likuma 13. pantu. Ir izteiktas vairākas jaunas redakcijas, tai skaitā papildinot attiecīgo pakalpojumu nodrošinātāju uzskaiti ar biedrību "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"". Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ietver terminoloģiskus un redakcionālus precizējumus labklājības ministres priekšlikumam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 7. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 8. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. 8. un 9. priekšlikums attiecas uz Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbu. Priekšlikums piedāvā pagarināt deleģējumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai par diviem gadiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 9. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Priekšlikums piedāvā paplašināt atbalstāmo mērķgrupas, ar kurām strādā Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 10. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu likumprojekts tiek papildināts ar jaunu pantu, nosakot, kāds ir atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma mērķis, un nosakot pašvaldības tiesības papildus nodrošināt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu arī citām personu grupām, kas nav noteiktas šā likuma 13. panta pirmās daļas 14. punktā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz terminoloģisku precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 12. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Saistīts ar personām, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību. Šis priekšlikums piedāvā paplašināt to personu loku, kam ir tiesības aprēķināt sociālās palīdzības pabalstus un papildu sociālās palīdzības pabalstus, ar personām, kuras ir ieguvušas vismaz (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi!

I. Bērziņa. ... vismaz pirmā līmeņa augstāko izglītību, tādējādi risinot darbaspēka problēmu šajā jomā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 14. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz tehniskus grozījumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 15. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Saistīts ar veselības punkta izveidi dažādu veidu institūcijās. Saprotot, ka ar 2024. gada janvāri to nodrošināt pilnībā diemžēl nav iespējams, jo šogad tam nebija pieejams papildu finansējums, šajā priekšlikumā grozījuma spēkā stāšanās termiņš tiek atlikts uz diviem gadiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 16. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot spēkā stāšanās datumus. 16. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I. Bērziņa. 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz tehniskus redakcionālus precizējumus labklājības ministres piedāvātajos pārejas noteikumu papildinājumos. Komisijā ir atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Piecas dienas. Tas būtu... Datumu, lūdzu, nosauciet.

I. Bērziņa. 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi? Nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšana šim likumprojektam... tie tiek gaidīti Sociālo un darba lietu komisijā līdz 12. decembrim... septembrim. Pareizi? Jā, 12. septembris. Paldies.

Tātad nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs komisijas vadītāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā". Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".

Uz otro lasījumu saņemti trīs priekšlikumi, kas nav tieši attiecināmi uz sākotnējo likumprojekta mērķi.

1. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Paplašina to ārstniecības personu loku, kas drīkst izrakstīt darbnespējas lapas, nosakot, ka pārejošu darbnespēju konstatē ārsts, ārsta palīgs, zobārsts vai vecmāte. Šobrīd Ārstniecības likuma 53. pantā noteikts, ka darbnespējas lapas var izrakstīt ārsts vai ārsta palīgs.

Tā kā zobārsti un vecmātes ir ārstniecības personas (Zālē troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, ziņojumi nav otršķirīga lieta, tie paliek ne tikai vēsturē, bet ir arī jums saprašanai par to, par ko Saeima īsti lemj. Tāpēc es lūgtu pārtraukt sarunas un koncentrēties uz to, ko Bērziņas kundze jums mēģina izstāstīt.

Turpiniet, lūdzu!

I. Bērziņa. Tā kā zobārsti un vecmātes ir ārstniecības personas, bet nav ārsti, tad līdz šim viņi nav bijuši to personu lokā, kas konstatē pārejošu darbnespēju. Pastāv gadījumi, kad personai pēc veiktajām manipulācijām un sniegtās palīdzības zobārstniecībā konstatējama pārejoša darbnespēja, jo īpaši pēc manipulācijām ar ķirurģisku iejaukšanos. Tāpat arī vecmāšu veiktajā veselības aprūpē pastāv gadījumi, kad konstatējama personas pārejoša darbnespēja saistībā ar grūtniecību... pirmsdzemdību vai pēcdzemdību periodā. Priekšlikums izstrādāts, lai mazinātu administratīvo slogu pacientiem un ārstiem, tai skaitā ģimenes ārstiem, nodrošinot šo darbnespējas jautājumu risināšanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav izteikuši iebildumus, līdz ar to atbalsta.

I. Bērziņa. 2. – veselības ministres Līgas Meņģelsones priekšlikums. Saistīts ar 1., un tas nosaka termiņus pārejas noteikumos. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tas saskaņots ar Juridisko biroju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta.

I. Bērziņa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 12. septembris.

Sēdes vadītājs. 12. septembris. Kolēģi, vai jums ir kādi citi priekšlikumi? Tādu nav, līdz ar to sekosim komisijas ieteikumam, un 12. septembris arī būs tas, līdz kuram komisija gaidīs jūsu priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Ārstniecības likumā".

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Priecājos visus redzēt rudens sesijas sākumā. Šobrīd Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņošu par likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā".

Komisija izstrādāja likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju. Atbalsts komisijā ir saņemts arī no Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas.

Komisija vērtēja Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, kuri bija tapuši, pamatojoties uz Ministru kabineta doto uzdevumu. Tas bija tas darbs, ko mēs iesniedzām. Mērķis šim grozījumam paliek nemainīgs – tā kā Imigrācijas likumā. Tas ir – latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšana, iekšējās drošības stiprināšana, sabiedrības integrācija un vienotas infotelpas izveidošana, iespēja iekļauties, teiksim, Krievijas Federācijas pilsoņiem latviešu informatīvajā vidē.

Šis grozījums ir paredzēts tam, lai normas pilnveidotu un piemērotu un vienlīdz arī lai novērstu iespējamos tiesvedības riskus un dažādas provokācijas, tai skaitā informatīvajā telpā, kādas jau mēs esam redzējuši līdz šim.

Grozījums neatkāpjas no Imigrācijas likuma virsmērķa. Šis likuma grozījums attiecas tikai un vienīgi uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, tas neattiecas uz Latvijas etniskajiem krieviem vai krieviski runājošiem citiem... Šī mēneša vidū Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāks izsūtīt vēstules šī likuma subjektiem, un tāpēc ir svarīgi šim likuma grozījumam piešķirt steidzamību, lai varētu precizēt, ko kuram subjektam rakstīt.

Tāpēc aicinu jūs, kolēģi, šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Uzsākam (Starpsauciens.)... Tātad no sākuma... Jūs par steidzamību nerunāsiet, ja? Tātad vispirms, kolēģi, jālemj ir par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" noteikšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 12, atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Iesākumā vēlos minēt likuma pieņemšanu... likuma pieņemšanas mērķi. Tātad šis likums tika pieņemts aptuveni pirms gada, un tā būtība, kāpēc tas tika pieņemts, bija saistīta tieši ar agresorvalsts darbībām mūsu reģionā, agresorvalsts pilsoņiem, kas atrodas Latvijā, un potenciālajiem riskiem, ko mums rada šīs agresorvalsts pilsoņi, kuri atradās Latvijā īpašā privileģētā situācijā iepretim jebkuram citam trešās valsts pilsonim, kuram, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bija jākārto valodas eksāmens. Mēs šo atšķirīgo attieksmi novērsām ar grozījumiem.

Mēs arī ņēmām vērā tās mācības, kuras deva Ukraina un dod līdz šai pašai dienai, kad agresorvalsti atbalstoši pilsoņi vistiešākajā veidā palīdz Krievijas bruņotajiem spēkiem slepkavot Ukrainas teritorijā civiliedzīvotājus un Ukrainas bruņotos spēkus. Ne viens vien, starp citu, es pieminēšu, – ne viens vien Ukrainas Drošības dienesta aizturētais precīzās artilērijas uguns koriģētājs un tamlīdzīgi ir gados vecs cilvēks. Nav atšķirības pēc vecuma, atšķirība ir pēc tā, kāda ir lojalitāte kurai valstij. Aizvadītajā gadā, pieņemot šo likumu, mēs pieņēmām lēmumu veidot individuālu izvērtējumu attiecībā uz jebkuru personu. Tai ir jānokārto valodas eksāmens līdzīgi kā jebkuram trešo valstu pilsonim, kā arī jāiziet cauri drošības iestāžu sietam.

Liela daļa no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir ievērojuši likuma prasības, ir parādījuši, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju, ir bijuši likumpaklausīgi, bet ir arī pietiekami daudz Krievijas pilsoņu, vairāki tūkstoši, kas nav pildījuši likuma prasības. Ļoti iespējams, ka liela daļa no viņiem jau ir pieņēmusi lēmumu atstāt Latviju, jo viņi negrib atbildēt, piemēram, uz jautājumu, kam pieder Krima. Tas ir viens no jautājumiem, ar ko šie Krievijas pilsoņi saskaras.

Jau aprīlī notika pirmais mēģinājums faktiski atcelt šo likumu. Toreiz Nacionālajai apvienībai izdevās, izmantojot koalīcijas līgumā paredzētās tiesības, nobloķēt šos centienus. Aprīlī tika īstenoti tehniski labojumi šajā likumā, manuprāt, arī kopumā atbalstāmi labojumi, kur tika precizēta kārtība attiecībā uz to, ka tiek dota iespēja otro reizi kārtot valodas eksāmenu tiem, kam nav izdevies nokārtot ar pirmo reizi.

Šī gada augusta sākumā, kad notika sarunas par darāmajiem darbiem, šīm piecām aktualitātēm, par ko mēs ļoti plaši diskutējām, – par izglītību, par veselības aprūpi un daudzām citām jomām, kas bija iezīmētas –, valdība... viena lieta, ko augusta sākumā Jaunās VIENOTĪBAS premjerministrs mums aktualizēja, – ka viens no izšķirošajiem jautājumiem būs arī grozījumi Imigrācijas likumā... kuri ir jāmaina. Nacionālā apvienība atbildēja: nē, tā nebūs cena, par kuru mēs esam gatavi darboties vai nedarboties valdībā. Toreiz Kariņa kungs no šiem vārdiem nedaudz tā kā atkāpās, bet jautājums palika, karājoties gaisā.

Nedaudz vēlāk, kad Jaunā VIENOTĪBA pati bija izbeigusi savu līdzšinējo... valdību, sekoja premjerministra rezolūcija: iekšlietu ministram sagatavot šādus grozījumus. Sākotnējā redakcija, kas tika sagatavota, paredzēja, ka ikvienam Krievijas pilsonim, kurš nav pildījis likumu, tiktu dota iespēja nokārtot termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem, – ikvienam, kurš nav pildījis likumu.

Es zinu, ka Saeimā arī frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA rindās nav vienprātības par šo jautājumu, un šobrīd jau ir notikusi likumprojekta precizēšana, kur ir paredzēts, ka ne pilnīgi visi, bet tie, kas var pierādīt objektīvus iemeslus, kāpēc viņi vispār nav gājuši un kārtojuši valodas eksāmenu, kāpēc viņi visu šo periodu vispār nav gājuši un iesnieguši nevienu dokumentu. Šobrīd ir tāda redakcija paredzēta iesniegtajā likumprojektā.

Es teiktu, ka šie grozījumi mums kopumā nav nepieciešami. Likuma prasības ir samērīgas, tās ir izpildāmas, un tie, kuri to ir vēlējušies izdarīt, to jau ir izdarījuši. Tā savā ziņā arī būtu cieņa pret tiem godprātīgajiem Krievijas pilsoņiem, kas līdz šim brīdim ir ievērojuši visas likuma prasības.

Tomēr, ja likums tiks virzīts uz priekšu, es vēlos pakavēties pie likumprojekta konkrētiem pantiem.

58.⁶ pants paredz, ka personai, kura turpmākos divus gadus varēs uzturēties Latvijā ar speciālo uzturēšanās atļauju, ir jāapņemas apgūt valsts valodu, bet neviens nav pateicis, kā tas tiks pārbaudīts. Vienkārši ir jāparaksta apņemšanās. Un, ja viņš neapgūs valsts valodu, ko tālāk?

Nākamā lieta (arī šajā pašā pantā), kas ir diskutabla – ļoti diskutabla – par attaisnojošiem iemesliem. Arī Juridiskais birojs norādīja, ka šie attaisnojošie iemesli nav līdz galam precizēti, un attaisnojošie iemesli var būt visdažādākie. Vienā gadījumā, kas, manuprāt, varbūt būtu attaisnojošs iemesls, ir ļoti smaga slimība, kā rezultātā cilvēks visu gadu nav spējis aiziet un iesniegt nevienu dokumentu, bet tikpat labi attaisnojošs iemesls var būt, nezinu... viņš pateiks, ka nezināja, nebija saņēmis informāciju. Vai to arī uzskatīsim par attaisnojošu iemeslu? Tas nav precizēts likumā.

58.⁷ pants paredz, ka jaunās speciālās uzturēšanās atļaujas pēc savas būtības būs pielīdzinātas citām termiņuzturēšanās atļaujām, bet 58.⁸ pants paredz, ka šīs uzturēšanās atļaujas tomēr būs fundamentāli atšķirīgas, un tā atšķirība nāk no Jaunās VIENOTĪBAS vadītās Labklājības ministrijas, kura ir piedāvājusi šīm personām nodrošināt identisku veselības aprūpi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus – kā Latvijas pilsoņiem un citiem, kas ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji.

Šī ir ļoti absurda situācija, jo tas nostāda pilnīgi nevienlīdzīgā situācijā jebkuru citu trešo valstu pilsoni, kurš uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un kuram šādi pakalpojumi nav pieejami. Tad ir jautājums: kāpēc tiek radīta šāda privileģēto iedzīvotāju grupa?

Nākamais – 58.¹⁰ – pants, kuram ir vērts pievērst uzmanību. Šajā pantā tiek paredzēts atcelt prasību pēc pietiekamiem finanšu līdzekļiem, un tā prasība neattiektos tikai uz gados vecu pensionāru, kurš objektīvi nevar savākt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Tā attieksies uz jebkuru Krievijas pilsoni, kurš ir pakļauts šī likuma prasībām. Tas, piemēram, paredzēs iespēju Krievijas pilsonim, piecdesmitgadīgam, dzīvot ēnu ekonomikā vai daļēji maksāt nodokļus un turpināt saņemt sociālos labumus no Latvijas sociālā budžeta situācijā, kad viņam faktiski jau ir beigusies uzturēšanās atļauja.

Nākamais – 58.¹¹ – pants. Ne tikai tie, kuri būs ieguvuši uzturēšanās atļauju, būs nodrošināti ar dažnedažādiem pabalstiem, bet arī tie, kas būs pieteikušies – pieteikuma izvērtēšanas laikā – arī viņiem tiks nodrošināti visi sociālie labumi.

58.¹² pants. Tas ir visabsurdākais pants, kādu vispār kāda ministrija var sagatavot – tik neprofesionāli un ar tādu nevīžību pret budžetu. (Es ceru, ka Reira kungs nāks un varbūt pateiks, ka tā gluži nevar attiekties pret budžetu.) Personām, kuras ir zaudējušas uzturēšanās atļauju, ir 90 dienu laiks, lai pamestu Latviju. Visā šajā periodā tās varēs turpināt saņemt dažnedažādus pabalstus. Pat ja šī persona jau atradīsies Krievijā vai kādā Eiropas valstī, tā varēs turpināt saņemt dažādus pabalstus. Jā, šajā pantā ir ierakstīts, ka personas faktiskajai dzīvesvietai ir jābūt Latvijas Republikā, bet Iekšlietu ministrija apstiprināja, ka to nevar pārbaudīt. Ja persona pati nav pieteikusies, tad neviens nevar pārbaudīt, vai tā atrodas vai neatrodas Latvijā.

Tā drīkst ceļot starp Latviju un Krieviju, arī caur dažādām citām valstīm, arī pa tiešo, un tai tas nav aizliegts, un ne tikai 90 dienas, teorētiski pat vairāk nekā gadu, ja persona ir apstrīdējusi šī likuma prasības. Potenciālā budžeta ietekme – vairāki miljoni eiro. Grūti, protams, pateikt precīzas summas, bet tie ir vairāki miljoni eiro, kas tiek aiznesti prom no Latvijas nodokļiem.

Kas man rada bažas? Varbūt ne tik daudz šis naudas faktors, kas man liekas vienkārši netaisnīgi, man bažas rada tas, ka tiek izveidota iedzīvotāju grupa, kas ir krietni privileģētāka, kurai būs likumīgas tiesības šos divus gadus atrasties gan Latvijā, gan Krievijā. Ko viņi veiks Krievijā, kādas darbības viņi veiks Latvijā tajā brīdī, kad atbrauc atpakaļ, to mēs visu nevarēsim noskaidrot. Tā ir politiska izšķiršanās – vai mums ir nepieciešams šobrīd veikt šādus labojumus, kuri noteikti radīs sekas arī vispārējai drošības situācijai.

Ja šis likums tiks virzīts uz priekšu, es tiešām aicinu Saeimas deputātus ļoti rūpīgi apsvērt iespēju atrast veidus, kā tiek izmesti ārā visi šie neloģismi no likumprojekta redakcijas, jo mēs iegūsim tādu Trojas zirgu savā valstī, kādu mēs neviens šeit, Saeimā, noteikti... varbūt tur viens kolēģis... vai kā... bet es domāju, teju neviens nevēlas.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt, jo skaidrs, ka kļūdas ir jālabo, ja tādas ir (kā jau te izskanēja no šīs tribīnes), jārūpējas arī par iespējamiem drošības draudiem... viss, viss, kas skanēja no šīs tribīnes un kas arī publiskajā telpā ir dzirdams... bet es gribu nedaudz no cita aspekta – par divkosību lēmumu pieņemšanā. Žēl, ka Tavara kungs tagad ir aizņemts, jo tas vairāk attieksies uz APVIENOTO SARAKSTU, bet, jā, par divkosību lēmumos.

Ja mēs atceramies, ka par savu demisiju Kariņš paziņoja 14. augustā, tad mēs varam pieņemt, ka pēc šī paziņojuma, pēc tam, kad šo paziņojumu pieņem... jaunievēlētais Valsts prezidents, Latvijā darbojas tehniskā valdība. Un tehniskā valdība jau 22. augustā pieņēma lēmumu, ka šis likums varētu tikt mainīts, par ko mēs arī šobrīd te runājam. Bet vienā citā šodienas lēmumā – par "Sadales tīkla" tarifiem – APVIENOTAIS SARAKSTS balsoja "pret" un šobrīd sabiedrībai skaidro, ka tehniskā valdība kaut kādus svarīgus lēmumus nevar pieņemt un kaut ko nevar izdarīt. (Starpsaucieni.) Nē, nē, tehniskā valdība strādā, mēs vēl nezinām, kad valdība vispār tiks apstiprināta (Starpsaucieni.)... un šo lēmumu, par ko mēs tagad spriežam, par ko mēs lemjam, pieņēma jau tehniskā valdība ar jau demisionējušo Kariņu.

Tā ka, ja jūs negribat kaut ko darīt, – nedariet, bet tad nevajag pūderēt smadzenes sabiedrībai un stāstīt, ka kaut kāda tehniskā valdība kaut ko nevar izdarīt. Šis ir labs piemērs, ka tehniskā valdība var izdarīt visu.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam. (Zālē troksnis. Pauze.)

Kola kungs, mēģiniet trenēties, kā tas ir... būs vismaz pāris mēnešus tā jāpastaigā.

R. Kols (NA).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Skatot likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" pirmajā lasījumā par jautājumu, par kuru publiskajā telpā jo īpaši plaši ir diskutēts pēdējo divu mēnešu laikā ar atsevišķām uzliesmojošām kampaņām... kampaņas tiešām, es teiktu, ļoti emocionāli pielādētas – ar puspatiesībām, lietojot neprecīzu terminoloģiju, praktiski sajaucot gaisu, radot par likumdevēju – par Latvijas Republikas Saeimu – kā par nekompetentu, nespējīgu valsts institūciju... lēmējinstitūciju... lai pieņemtu izsvērtus lēmumus.

Kolēģi, augstākās raudzes juristi, eksperti, konstitucionālo tiesību eksperti, ir atzinuši, ka 13. Saeimas pieņemtie grozījumi, lai arī priekšvēlēšanu laikā – kam absolūti nav nekāda sakara ar likumdošanu! – ir juridiski korekti... juridiski korekti! Pirmām kārtām laika gaitā, gadu gaitā tomēr ir bijusi nevērība, ka ir pieļaujama diskriminējoša situācija, nostatot vienu trešvalstnieku grupu privileģētākā stāvoklī iepretim citiem trešvalstniekiem. Ja arī iepriekšējā Saeima šo kļūdu nebūtu labojusi, pieprasot valsts valodas prasmes pārbaudīt pilnīgi visiem trešvalstniekiem, tad tas būtu tikai laika jautājums, ka kāds trešvalstnieks vērstos Satversmes tiesā. Visticamāk, likumdevējs Satversmes tiesā zaudētu, būtu prasība grozīt. Nu, tad jau tā, protams, ir cita interpretācija – par situāciju.

Bet, kolēģi, kam ir jāpievērš uzmanība – kāda retorika tiek lietota par vispārējo prasību trešvalstniekiem zināt valsts valodu A2 līmenī, lai viņi var pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju. No sākuma biedēja ar to, ko par mums padomās vai kā to izmantos Kremļa... propaganda, vēlāk mēģināja iežēlināt un nokaunināt ar krāšņiem epitetiem un uzburtām gara ainām ar nevarīgiem, mocītiem veciem cilvēkiem pīļu gājienā uz robežu vai maskās tērptiem pensionāru medniekiem ielās. Tad – kas aiziet vēl trakāk – Latvija un latvieši esot paši vainīgi, ka neiemācīja viņiem valodu! Tad vēl – ka prasība pierādīt valodas zināšanas ir apspiešana, diskriminācija, vajāšana un pat tik nopietns pārmetums kā genocīds! Tā ir retorika, kas ir pavadījusi šī grozījuma periodu, kas ilgst kopš pagājušā – 2022. – gada vasaras noslēguma, rudens.

Vērsīšu uzmanību: šogad aprīlī šis parlaments jau mīkstināja, kolēģi, – jau mīkstināja! – prasību, pasakot, ka tiem, kas nenokārtoja valsts valodas eksāmenu, būs izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz gadu, kura periodā viņiem jāsasparojas un tas ir jāizdara.

Bet ko mēs redzam?! Ar to nav gana, absolūti ar to nav gana! Mums vajag divus gadus! Kādēļ tieši divus? Vai ir empīrisks mērījums, ka tie divi gadi būs pietiekami? Ja aptuveni seši tūkstoši uzspļauj Latvijas likumam, uzspļauj! Kā tas nākas, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem ir jāievēro likumi, bet ir daļa sabiedrības, kura var vienkārši uzspļaut?! Un ko dara likumdevējs? Iesim viņiem pretim! Viņi ir nabadziņi, iesim viņiem pretim, iedosim vēl divus gadus.

Kā Dombravas kungs norādīja... ar ko... parakstīs, ka viņš apņemas apgūt valsts valodu noteiktā līmenī? Redziet, vēl ir būtiski – kas tiek pieminēts un pārmests –, ka tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Tas tā ir, un tam tā ir jābūt. Šis princips nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās.

Šajā gadījumā likumdevējs 2022. gadā ir pieņēmis grozījumus, kas dod vairāk nekā deviņu mēnešu periodu... Tiesiskā paļāvība – tas nav, ka jums ir jānokārto rītdien, saprotam, jā, ir tādi apstākļi, bet, lai novērstu diskriminējošu situāciju iepretim citiem trešvalstniekiem, mēs esam pretimnākoši un dodam jums deviņus mēnešus, lai nokārtotu šīs saistības, ja jūs gribat likumiski uzturēties Latvijas Republikā. Un tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Šis princips pieļauj un noteiktos apstākļos pat pieprasa pastāvošā tiesiskā regulējuma grozīšanu, pretējā gadījumā valsts nevarētu pienācīgi reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem. Tiesību normu izdevējiem ir pienākums sekot līdzi aktuālajai situācijai kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas. Tāpat arī pašām personām ir jārēķinās ar to, ka tiesiskā situācija var mainīties.

Par prasību apgūt valodu noteiktā apjomā... Vēl viens mīts, ļoti mērķtiecīgs mīts. Un šeit, protams, tas lielākais bubulis – tas varbūt arī nav bez iemesla – ir Latvijas Republikas starptautiskā reputācija. Man ar nožēlu ir jāsaka, ka Latvijas valsts, vismaz manā skatījumā, nav darījusi pietiekami, lai starptautiski skaidrotu, kādēļ šie grozījumi ir nepieciešami, ka tie nepārkāpj cilvēktiesības, ka tā nav vajāšana.

Kādēļ es minu to? Ir absurda situācija, ka trīs mēnešus mums nav ārlietu ministra – nav! –, kura uzdevums būtu skaidrot šo. Un ir interesanti redzēt, ka mūsu pašu vietējie eksperti pauž apgalvojumu: ar mani sazinās ārvalstu vēstniecības un jautā: "Kas tas tāds ir? Ko jūs tur izgrozījāt? Vai tad tiešām jūs deportēsiet?" Jā, lieto vārdu "deportēsiet", jo ir tie, kas neapzinās šī vārda vēsturisko nozīmi Latvijas Republikā, – deportācijas! Jums būtu jānokaunas vispār pār lūpām to... minēt šajā kontekstā. Un kas notiek? Eksperts arī saka: "Jā, es viņiem skaidroju tā, ka to priekšvēlēšanu laikā populisti, nacionālisti ir pieņēmuši." Atkārtošu – uzjautājiet tiesību ekspertiem!

Likumdevēja pieņemtie likumi nav (Nav saklausāms.)... populisms, tie ir juridiski saistoši Latvijas iedzīvotājiem, tām personām, kas Latvijā dzīvo. Var patikt, var nepatikt. Tādēļ mums ir tiesiska vara, tiesu vara, var vērsties tiesā. Es saprotu, to arī dara.

Papildus, ar ko diezgan pamatīgi sabiedrība tiek musināta, ir vārdu salikums "masveida izraidīšana" – masveida! Un, protams, ja ārvalstīs tiek lietots vārds mass deportation, tāda "masveida izraidīšana", es varu iedomāties, ka daudziem, arī mūsu stratēģiskajiem partneriem, rodas jautājumi.

Bet, kolēģi, es jums došu praktiskus piemērus, ka pavisam nesenā pagātnē viena nu jau bijusī Eiropas Savienības dalībvalsts ļoti, teiksim tā, īsā termiņā piespiedu kārtā izraidīja aptuveni 2,6 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu. Šeit es runāju par Lielbritāniju, Apvienoto Karalisti. Arī Eiropas Savienības dalībvalstis pēc Brexit piespiedu kārtā... Citstarp arī mūsu pilsoņus izraidīja no Lielbritānijas.

Un, par skaitļiem runājot, es saprotu, ka pašreiz, pēc PMLP datiem un Iekšlietu ministrijas datiem, tie varētu būt – ar spēkā esošo likuma redakciju, ne ar to, kas tiek piedāvāta tagad, ar grozījumiem – aptuveni līdz pat 10 tūkstošiem personu, kurām, pirmām kārtām tiek noteiktas 90 dienas brīvprātīgi pamest... brīvprātīgā kārtā. Tātad viņiem tiek nosūtīta pavēste, ka viņiem nav likumisku iemeslu uzturēties Latvijā, un pēc 90 dienām, protams, ir piespiedu izraidīšana. Tas nenozīmē, ka šie potenciālie 10 tūkstoši vienā dienā tiek izraidīti. Katrs gadījums tiek vērtēts. Izvērtēts. Katram gadījumam ir savi termiņi un savi nogriežņi.

Un šajā gadījumā jūs arī bažījaties... seši tūkstoši – piespiedu izraidīšana. Paskatāmies Eiropas Savienības oficiālos datus par 2022. gadu. Francija piespiedu kārtā uz trešajām valstīm izraidījusi 15 tūkstošus, Vācija – 12 tūkstošus, kopskaitā vairāk par 130 tūkstošiem personu piespiedu kārtā izraidītas no Eiropas Savienības. Nu, parēķināsim – mēnesī vidēji 10 tūkstoši. Droši vien varētu teikt – masveida izraidīšana, bet laikam nelieto tādu terminu, jo tas tā nav. Tādēļ juridisko terminu lietošana ir būtiska arī šajā aspektā.

Mēs runājam par, pirmkārt, personām, kas uzspļauj likumiem. Viņi savu rīcību nemaina, nav vēlmes mainīt. Pretimnākšana nav jāizrāda, tāda persona ir jābrīdina, ka – viss, jums vairs nav tiesiska iemesla uzturēties Latvijas Republikā, jums ir 90 dienas, kad brīvprātīgi jāpamet Latvija. Protams, jautāsiet: kas notiek pēc 90 dienām? Vai tiek kaut kādi busiņi organizēti...? Un es pieļauju, ka atkal būs tā manipulēšana, ka tagad zvanīs pie durvīm ādas jakās, nezinu, kādas speciālas policijas vienības tiks izveidotas.

Nē, protams! Būs cilvēkiem šie paši pakalpojumi, ko Dombravas kungs minēja, kas netiesīgi tagad pienākas diezgan lielai daļai sabiedrības par neko, droši vien viņu bankas konti vai kaut kādi pakalpojumi būs jāapmaksā, kaut kur jau viņi parādīsies publiski. Un tajos brīžos, ja viņi nonāk likumsargu redzeslokā un ir pārkāpuši tās 90 dienas, nav brīvprātīgi pametuši... tad, kolēģi, jā, ir piespiedu izraidīšana un citi mehānismi. Un arī tas nenotiek vienā dienā.

Tādēļ šeit pateikt, ka šis pats parlaments, kas jau vienreiz ir mīkstinājis šo normu, izrādījis pretimnākšanu... Pateikt, ka mums tas ir jāizdara atkārtoti... Kādu signālu mēs sūtām? Pirmām kārtām paši par savu valsti. Pašcieņai ir jābūt un jāsaglabājas.

Es aicinu noraidīt šos iesniegtos grozījumus Imigrācijas likumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram. (Starpsauciens: "Pārtraukums!")

Tātad, pirms Šlesera kungs sāk savu runu, kolēģi, es esmu saņēmis vairāku deputātu iesniegumu.

Deputāti Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Agnese Krasta, Viktors Valainis, Kristaps Krištopans, Kaspars Briškens un Aleksejs Rosļikovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 7. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Kolēģi, vai mums ir nepieciešams balsojums par šo? Vai kāds iebilst? (Dep. E. Zivtiņš: "Jā!") Zivtiņa kungs – kā vienmēr. (Dep. A. Šlesers: "Zivtiņ, nav, nav, nav. Frakcijas viedoklis – nav."; smiekli.)... Zivtiņa kungs, demokrātija ir vairākuma vara, līdz ar to būs jābalso. (Dep. A. Šlesers: "Demokrātija. Tā ir demokrātijas paraugstunda. Redzat?"; starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Agneses Krastas, Viktora Valaiņa, Kristapa Krištopana, Kaspara Briškena un Alekseja Rosļikova (Dep. A. Šlesers: "Balsot "pret"!") iesniegto iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 7. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu!

Es skatos, Reira kungs iestājies Aināra Šlesera frakcijā. (Dep. A. Šlesers: "Viņš redz, ka tur ir īstā demokrātija.") Kas tik nenotiek!

Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – 1.

Zivtiņa kungs, piedodiet, būs jāstrādā. (Dep. A. Šlesers: "Bet Reirs nolēma piebiedroties.")

Lūdzu, Šlesera kungs, jums vārds debatēs.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Senajā Romā bija tāds teiciens – cilvēkiem ir jānodrošina vai nu maize, vai izpriecas, un ļoti bieži šīs izpriecas notika Kolizejā, kur gladiatori viens otru nogalināja, bija daudz asiņu, un pūlis gavilēja tikai tāpēc, ka tajā laikā tā bija izklaide un viņi aizmirsa to, ka nav paēduši. Un ļoti bieži mēs redzam arī šodien, ka laikā, kad mēs nevaram atrisināt problēmas, samazināt elektroenerģijas tarifus, laikā, kad mēs nevaram atrisināt problēmas ar bankām, kur mūsu kredītu procenti ir visaugstākie visā Eiropā, laikā, kad cilvēki brauc prom no valsts, mēs ļoti bieži radām kaut kādus mākslīgus jautājumus, kuros mēģinām uzkurināt kaut kādu sabiedrības daļu jeb savu elektorātu, lai viņi sekotu un redzētu, kā politiķi strādā.

Bet tagad par lietas būtību. Es gribu teikt paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM un JAUNAJAI VIENOTĪBAI par to, ka jūs esat konstruktīvi izvērtējuši šo konkrēto jautājumu. Un es negribu neko pārmest Nacionālajai apvienībai, jo tā vienmēr ir bijis... Nacionālā apvienība, TB/LNNK – viņi vienmēr bija tie cilvēki, kas bija tā kā sargsuņi, cīnījās par tām vislatviskākajām interesēm, un pēc būtības tas ir paldies, ka viņi ir, jo ļoti bieži tie, kas sēž varbūt citā flangā, kaut ko palaiž garām.

Bet kāda ir būtība? Kad šis jautājums tika skatīts iepriekš, tad daudzi deputāti vienkārši nobalsoja, kā tas ir arī pareizi bijis, par konkrēto jautājumu, pat nesaprazdami par visām konsekvencēm. Tad, kad mēs Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izskatījām šo jautājumu... un Līdakas kungs, kurš vada šo komisiju... tad diemžēl vārds "izsūtīšana" skanēja, bet tā bija tā kā tāda teorija, un viss. Un tad pēc kāda laika Līdakas kungs teica, ka diemžēl izskatās, ka tik un tik tūkstoši cilvēku septembrī varētu saņemt pavēstes par izsūtīšanu.

Labi tas vai slikti, likums pareizs vai nepareizs – par to šodien es nevēlos runāt. Es vēlos runāt par kaut ko citu – ka šeit no šīs tribīnes, arī no Nacionālās apvienības puses, ir vairākkārt izskanējuši vārdi "valsts drošība" –, un es gribu parunāt par valsts drošību, jo, redziet, Latvija ir bijusi okupēta valsts, Latvija ir bijusi daļa no Padomju Savienības. Mēs esam bijuši okupēti no Padomju Savienības puses, un tikai deviņdesmito gadu sākumā mēs atguvām neatkarību.

Bet realitāte ir tāda, ka es esmu dzimis 1970. gadā. Es piedzīvoju 20 gadus no dzīves to veco sistēmu. Jaunieši, kas ir jaunāki... viņi nav dzīvojuši Padomju Savienībā, bet es zinu to, ka, jā, tur bija atbraukuši cilvēki no citām Padomju Savienības republikām, pēc tam viņiem dzima bērni. Cik es atceros, deviņdesmito gadu sākumā mērķis bija dabūt ārā virsniekus, nu, tātad militārpersonas, kas šeit atradās, un tas lielā mērā tika sasniegts – armija tika izvesta. Tagad, kad jau ir 2023. gads, pēkšņi parādās šis jautājums. Vairāk nekā 30 gadi ir pagājuši, un mēs runājam par drošību.

Par drošību – tad, kad šeit, Saeimā, runāja deviņdesmito gadu sākumā, tas bija patiešām drošības jautājums. Padomju armija bija jādabū ārā no Latvijas. Tā mūs apdraudēja. Tagad mēs runājam par tiem dažiem tūkstošiem – vai tie ir pieci, seši, desmit... Cik tad ir tie tūkstoši cilvēku palikuši? Bet, kad mūs Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā informēja speciālisti, ka 80 vai 90 procenti no šiem cilvēkiem ir pensijas vecumā... Nu, es neticu, ka valsts drošību šodien apdraud pensionāri. Vai mēs tiešām esam tie, kuri uzskata, ka viņi ir teroristi vai kā savādāk var apdraudēt? Es runāju no cilvēciskā faktora. Ir cilvēki, kas 70 gados kāpj kalnos, nodarbojas ar sportu, viņiem ir laba veselība, bet ir tādi, kas 60, 65, 70 gados knapi pārvietojas, viņiem ir problēmas, un tā ir bijis. Nu, es tagad vienkārši skatos... Tātad 65 gadi ir pensijas vecums.

Es teikšu tā: es tiešām uzskatu, ka visi šie cilvēki varēja iemācīties latviešu valodu. Nezinu, kāpēc viņi nemācījās, bet viņi varēja iemācīties, un te es solidarizējos ar Nacionālo apvienību. Bet kāpēc viņi neiemācījās? Realitāte ir tāda, ka Latvijā ir vietas, kur cilvēki dzīvo savā vidē, piemēram, Latgalē – Daugavpils, vēl kaut kādas vietas, kur vairāk ir krievvalodīgo nekā latviešu. Tā ir viņu vide, un latvieši ir mazākumā. Aizbrauksim tepat uz Bolderāju vai kādu citu mikrorajonu. Nu, tā ir sanācis, ka koncentrācija ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir lielāka. Un viņi varēja dzīvot, viņi varēja strādāt, viņi nevarēja būt valsts pārvaldē, bet kaut kādu darbu viņi ir darījuši šos 30 gadus, viņi ir strādājuši šeit, nodokļus maksājuši, viņu bērni, mazbērni... lielākā daļa ir Latvijas pilsoņi. Ja tiešām teiktu, ka no tiem kāds ir noziedznieks, terorists... Es teikšu tā: drošības struktūrām – Valsts policijai, Valsts drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam – ir jārīkojas, ikviens valsts noziedznieks jeb cilvēks, kas ir pret valsti, ir jāsoda, jāliek cietumā vai kā savādāk... atbilstoši likumam.

Bet tas, ka cilvēks savas vainas pēc... es vēlreiz saku, es neaizstāvu nevienu, kas nav iemācījies latviešu valodu, to var iemācīties ļoti ātri, ja grib, bet diemžēl tā ir sanācis. Bet – no kā tā drošība sastāv? Ja mēs sāksim izsūtīt šos pensionārus, bet viņu bērni un mazbērni ir pilsoņi, tā būs... es uzskatu, vot, tur var rasties daudz lielāka valsts apdraudēšana, jo šie bērni un mazbērni – viņi jutīs, ka kaut kas nelabs notiek, un viņi nevar tai vecmāmiņai vai vectētiņam tagad teikt: iemācies ātri to valodu. Nu, viņš... kaut kā viņš māk runāt, bet rakstīt viņš nemāk, un viņiem diemžēl nāksies ar šo kaiti sadzīvot visu atlikušo laiku.

Pēc būtības es teikšu tā: ja mēs būtu noteikuši nevis 75 gadus, jo mums vidējais dzīves ilgums laikam pat nav 75 gadi... Tātad, ja mēs pateiktu, ka šos cilvēkus pensijas vecumā mēs neaiztiekam, bet, kā teica Nacionālā apvienība, ja viņi apdraud Latvijas drošību individuāli, tad, lūdzu, tā ir cita lieta, likumi jāievēro, tad viņus var represēt atbilstoši likumam – aizturēt, arestēt, izsūtīt –, bet, ja viņi vienkārši dzīvo savā Daugavpilī vai Bolderājā un pieskata savus mazbērnus, nu, kāpēc mēs viņus mēģināsim iznīcināt?

Realitāte ir tāda, ka cilvēki – nu, piemēram, tie, kam tagad ir 70 gadi, tajā laikā bija ap 40, – varēja iemācīties, varēja iemācīties valodu, bet neiemācījās. Bet, ja reiz mēs neizsūtījām viņus 1990. gadā kopā ar militārpersonām, ko mēs sirmgalvjus aiztiksim? Ir tāds teiciens – neaiztieciet... nedariet pāri bērniem, sievietēm un sirmgalvjiem. Un es šodien vienkārši vēlos teikt, ka, nu, neaiztiekam tos sirmgalvjus, ļaujam viņiem mierīgi nodzīvot pēdējās dienas, nedēļas, gadus, kas viņiem ir atlikuši šajā dzīvē, un nomirt, lai viņus var apglabāt dzimtas kapos, jo viņiem radinieki ir šeit. Bet, ja kāds starp viņiem ir noziedznieks, tad lai drošības struktūras darbojas! Es domāju, ka tas būtu pareizi.

Un, kā es saku, es nemēģinu tagad uzrunāt Nacionālo apvienību, viņiem jādara savs darbs, viņiem savs elektorāts. Bet visiem pārējiem es teiktu – mēģināsim būt cilvēki un rīkoties cilvēcīgi un vienkārši padomāt – kā būtu, ja mūsu ģimenē arī tāda traģēdija būtu, kad kādu no vecvecākiem pēkšņi gribētu sūtīt ārā.

Es domāju, ka šoreiz šis kompromiss ir jāmeklē. Tas, ka tagad atliek uz diviem gadiem, – es teiktu tā, ka tas nav īsti pareizs kompromiss. Es domāju, ka pareizākais būtu ļoti vienkārši – noteikt, ka neeksaminējam cilvēkus pensijas vecumā. Nu neeksaminējam cilvēkus! Viņiem tāpat būs problēmas sadzīvot ar to, ka viņi nespēj līdz galam komunicēt, viņiem jau ir problēmas, liekam viņus mierā. Bet tie, kas nav pensionāri, lai kārto kaut vai tagad, nevajag divus gadus viņiem dot. Tiem, kas nav pensijas vecumā, dodam tā, kā teica, – gadu, piemēram. Nu, tas būtu tāds saprātīgs kompromiss.

Tā ka es vienkārši gribu teikt paldies tiem, kas ar izpratni skatās uz šīm lietām. Es domāju: ja mēs atgriežamies pie šī jautājuma, izejot no valsts drošības aspekta, – nešķelt ģimenes. Tas viennozīmīgi būs pareizāks lēmums valsts drošībai, jo – kas to lai zina, kā rīkosies viņu bērni un mazbērni, kas tiešām būs dusmīgi uz šo valsti. Jā, būs tādi, kas aizbrauks kopā ar saviem vecvecākiem, būs tādi, kas gribēs, vot, saviem pāridarītājiem atriebties.

Tā ka, es domāju, šoreiz tiešām domāsim par drošību un mēģināsim rīkoties valstiski.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šlesera kungs lepni teica, ka ir dzimis Padomju Savienībā, un dalījās ar savu pieredzi. (Dep. A. Šlesers: "Es lepni neteicu...") Es esmu dzimis 1992. gadā, un mums, brīvā Latvijā dzimušajiem, ir savi jautājumi, kas rodas, klausoties šos grozījumus Imigrācijas likumā. Pēdējā laikā tās debates ir bijušas (un arī šodien būtībā atkārtojas) līdzīgi kā mediju telpā. Tās ir tādā mikromenedžmenta līmenī, nu, tur termiņš tāds vai šitāds... vai vecums... Bet varbūt pakāpsimies soli atpakaļ, mums vajadzētu atbildēt uz konceptuālo jautājumu pēc būtības: vai Latvijā ir vajadzīgs kaut viens Krievijas pilsonis? Kāpēc mums Latvijā ir vajadzīgi Krievijas pilsoņi? Kādi ir ieguvumi? Kāds ir Latvijas pienākums viņus šeit paturēt? To neviens nav īsti atbildējis.

Es gribētu, lai tie, kuri šobrīd aizstāv šos grozījumus un prasību mīkstināšanu, – varbūt atnāciet un izskaidrojiet mums, brīvā Latvijā dzimušajiem, kāpēc mums ir pienākums vai kādi ir tie lielie ieguvumi, ko mēs, Latvija, iegūstam, paturot šeit pilsoņus no terorismu atbalstošas valsts. Neesmu dzirdējis nevienu ieguvumu no jūsu puses, ko jūs būtu minējuši. Atceramies, ka iepriekšējais Valsts prezidents nāca ar rosinājumu anulēt uzturēšanās atļaujas visiem Krievijas pilsoņiem, kas diemžēl netika sadzirdēts.

Nākamais jautājums, kas rodas. Bija teikts publiski, ka šīs prasības termiņš jāpārceļ vēl par diviem gadiem, jo nav atnācis pietiekams skaits šo Krievijas pilsoņu un esot tiesvedības riski. Tad pirmais jautājums: kāds ir šis pietiekamais skaits? Kur tas ir rakstīts? Kur ir tā robeža, kad jūs teiksiet: tagad pietiek, varam negrozīt? Varbūt tiesvedības risks... Pietiktu vienam cilvēkam neatnākt, un tiesvedības risks saglabāsies, jo varbūt tas viens Krievijas pilsonis gribēs tiesāties ar Latvijas valsti. To mēs jau tā kā droši vien paredzējām, pieņemot šo likumu. Atnāciet un atbildiet, cik tad ir tas pietiekamais skaits? Vai varbūt mērķis nebija izraidīt? Varbūt mērķis bija tā kā integrēt valsts valodā? Ja tā, tad kāpēc allaž tiek bloķēti visi... vai vairums Nacionālās apvienības priekšlikumu izskaust divvalodību darba tirgū, radio, avīzēs, sabiedriskajos medijos, reklāmās – visur –, ja reiz mērķis ir visu integrēt valsts valodā? Kāpēc jūs buksējat, lai atbalstītu tos priekšlikumus? Kāpēc jau no pavasara tiek bremzēti Edvīna Šnores iesniegtie grozījumi Valsts valodas likuma stiprināšanai? Kāpēc jūsu vārdiem neseko darbi, un kur ir jūsu pašu priekšlikumi, lai veidotu vienu saliedētu nāciju uz valsts valodas pamatiem, – kur tad ir?

Vēl rodas jautājums. Ņemot vērā... arī papētot, kā mēs šodien reaģējam drošības kontekstā – Krievijas, Baltkrievijas iespējamo drošības apdraudējumu kontekstā –, kāpēc šeit nav iekļauti Baltkrievijas pilsoņi? Faktiski šobrīd mēs te skaldām matus par dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, bet, ja mēs paskatāmies drošības kontekstā, Latvijas teritorijā šobrīd atrodas 55... pēc PMLP datiem, 55 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu. Mēs te tagad diskutējam par pāris tūkstošiem, valodas kontekstā mēs nediskutējam par 190 – 190! – tūkstošiem nepilsoņu, tas mums kaut kā ir paslīdējis garām. Vai šobrīd nesanāk tāda darbības imitācija? Toties par labo toni ir kļuvis izvairīties no jautājuma (kā jau es minēju ievadā), vai mums vispār ir vajadzīgi Krievijas pilsoņi, un aizslīdam uzreiz uz to mikromenedžmentu. Un vēl mēs aizslīdam uz iežēlināšanu, jo, kā mēs zinām, cilvēka emocijas ir ierocis, kurš gluži kā, es nezinu, pēc Krievijas propagandas rokasgrāmatas – kad beidzas racionāli argumenti par starptautiskajām tiesībām vai ko citu, tad sākas iežēlināšana un darbs ar emocijām.

Un to mēs redzam arī šobrīd, kad atsevišķi politiķi... arī medijos pat ir bijuši vairāki sižeti, kur uzmanība tiek novērsta no starptautiskajiem likumiem, no latviešu pašnoteikšanās tiesībām uz iežēlināšanu. Un jūs neredzēsiet arī opozīciju šajos priekšlikumos, ka viņi... vai argumentos, ka viņi kaut ko teiktu par militāra vecuma Krievijas pilsoņiem šeit vai par Krievijas pilsoņu pastrādātajiem noziegumiem un likuma pārkāpumiem šeit. Tā vietā viņi jums rādīs seniori invalīdi, kura ar asarām acīs teiks, ka viņa taču Latvijas drošību neapdraud, un ko jūs tur, nacionālisti, vispār cepaties? Nu jā... un to, ka šāda persona ir atbrīvota no visām valodas pārbaužu prasībām, to viņi arī nepateiks un smīkņās, kad jūs piesauksiet valsts drošību. Viņi neteiks arī to, ka vēl pirms nedēļas Latvijas teritorijā Krievijas, Baltkrievijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem oficiāli varēja būt reģistrēti 2705 ieroči. To viņi arī nepateiks. Vai tas ir objektīvi? Vai mums ir objektīva diskusija šobrīd par to?

Tomēr vienā lietā ir jāuzteic jaunā... topošā koalīcija, jo tā tiešām demonstrē dinamismu un jaunu tendenci, un tā tendence ir ieklausīties opozīcijā un Rosļikova kunga un Šlesera kunga flangā. Pavasarī, kad mēs spriedām par šo pašu likumu, vienīgās, kuras, kā es saklausīju, argumentēja, ka Latvijai tik ļoti vajag paturēt tos Krievijas pilsoņus, bija tieši šīs divas partijas, bet tagad jau šos pašus argumentus mēs dzirdam pat no atsevišķiem JAUNĀS VIENOTĪBAS politiķiem. Līdz ar to savā ziņā mēs varam apsveikt Rosļikova kungu, ka viņa idejas un vēlētājiem dotie solījumi jau sāk izplatīties tālāk. Diemžēl. Par to noteikti kāda glāze tiek pacelta arī Krievijas vēstniecībā, kura... jā, mums Rīgā joprojām tāda ir. Bet esmu drošs, ka jūsu prieki nebūs mūžīgi un brīvā Latvijā augusī paaudze tomēr nāks ar citu politiku, nevis ar šo mūžīgo privilēģiju izteikšanu Krievijas pilsoņiem.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad es kļuvu par deputātu, es daudzus garus vakarus pavadīju, domājot, kā es balsošu par konkrētiem likumprojektiem, par konkrētiem priekšlikumiem, un tad es sev izveidoju tādu ļoti primitīvu algoritmu, proti, ja konkrētais priekšlikums vai konkrētais likumprojekts kaut kādā mērā stimulē mūsu tautsaimniecību, mūsu ekonomiku vai kaut kādā mērā garantē Latvijas pēctecību, tad, visdrīzāk, es to atbalstīšu. Ļoti primitīvi.

Runājot konkrēti par šo jautājumu – tad, kad Butāna kungs uzdod jautājumu, kāpēc mums vajadzīgi krievi Latvijā. Kāpēc mums ir vajadzīgi Šilova vecvecāki? (Starpsauciens: "Krievijas pilsoņi...") Šilova vecvecāki ir nepilsoņi. Pareizi. Kāpēc viņi te ir vajadzīgi?

Līdzīgi viens no maniem vistuvākajiem draugiem divkārtējs čempions Latvijas golfā – viņa māte ir nepilsone, es pat nezināju, ka viņa māte ir nepilsone. Viņam ir jāliek eksāmens. Viņa māsa jau emigrēja uz Igauniju, tagad viņš pats arī domā braukt uz Igauniju. (Starpsauciens.)

Butāna kungs, jūs esat dzimis 1992. gadā, jūsu partija ir bijusi vairāk vai mazāk pie valdības jau kopš tā laika. Kāds ir tas testaments, kas no jums nāk? Mums 300 tūkstoši iedzīvotāju latviešu tagad ir projām. Dzimstība ir viszemākajā līmenī. Tas, kas no jums nāk... es neredzu te, teiksim, (Starpsauciens.)... Nē, es vienkārši komentēju, ko es redzu.

Tā ka es tik tiešām gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka empātija nav atcelta. Lūdzu, liekam mierā tos vecos cilvēkus.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi. (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Jābūt konsekventiem arī ir! Nedaudz jādomā par savām darbībām! Un ne tikai savām, bet tām..."; starpsaucieni.)

Vārds Aināram Šleseram debatēs otro reizi. Lūdzu!

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ļoti īsi es gribētu tomēr...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, sekundīti, Šlesera kungs!

Šlesera kungam, lūdzu, dodiet divas minūtes, nevis piecas, jo viņš debatēs otro reizi. (Starpsaucieni: "Piecas.")

A. Šlesers. Piecas.

Sēdes vadītājs. Pareizi – 15 plus 5. Piedodiet, sāciet atskaiti no sākuma. Mana kļūda.

A. Šlesers. Labi. Godājamie kolēģi! (Zālē troksnis.) Godājamie kolēģi! Godājamais Butāna kungs! Jūs dzimāt 1992. gadā, un es dzimu 1970. gadā. Es neslavēju to, un es nelepojos ar to, ka es dzimu 1970. gadā Padomju Savienībā. Es vienkārši piedzimu tāpat kā daudzi citi. Tas ir fakts. Kāds ir piedzimis Āfrikā, kāds Amerikā, kāds Krievijā ir piedzimis, kāds kādā citā valstī. Šodien dzimst Ukrainā, arī tur, kur notiek karš, – tur arī dzimst. Viņi neizvēlas, kur piedzimst, tā ir realitāte.

Padomju Savienībā politika bija tāda, ka daudziem cilvēkiem nemaz neprasīja, grib vai negrib viņš braukt. Viņus sūtīja rūpnīcas. Kad man bija 16 gadi, es strādāju rūpnīcā VEF. Es gāju, skatījos, tur bija vismaz kādi 15 tūkstoši cilvēku, kas strādāja, viņi vienkārši bija. Jā, daudzi atvesti strādāt. Bija rūpnīcas – bija "Sarkanā zvaigzne", bija "Komutators", bija "Alfa" un tā tālāk. Šeit bija daudz rūpnīcu. Pēc tam tās sabruka un viss pamainījās. Tā ir mūsu vēsture.

Pa kuru tiltu jūs braucat uz šejieni, vai no kuras puses jūs braucat? Ir tilti, kas ir būvēti padomju laikā. Jūs taču braucat pa tiem tiltiem. Ir kaut kādi objekti. Zinātņu akadēmija vēl nav nojaukta. Tas ir padomju laikā. Tā ir vēsture. Un kā ir teikts Bībelē? Izraēļu tauta tur veda savus cilvēkus 40 gadus; un daudzi prasa: kāpēc 40 gadus? Lai nomainās paaudze, lai nomainās domāšana, lai nomainās cilvēki, jo tie cilvēki, kas ir piedzīvojuši kaut kādu karu vai kaut kādus skarbus notikumus savā dzīvē, to atcerēsies, viņi vienmēr būs daudz emocionālāki. Un es teikšu tā, ka tad, kad būs pagājuši 40 gadi, lielākās daļas no šiem cilvēkiem vairs šeit nebūs, viņi vienkārši būs no-mi-ru-ši. Tas ir bībeliskais moments – 40 gados paaudzes mainās tā, ka principā valstī lielākoties jau ir jauna paaudze.

Bet tas, kas attiecas uz problēmu... ja mēs sakām... kā te daži cilvēki min piemēru – kad mēs skatāmies CNN, tagad ir iespēja ar pulti ātri pārslēgt ziņas: tur karš notiek, tur ir cunami, tur ir vulkānu izvirdumi, mirst cilvēki. Tā ir statistika, jo tas neskar mūs, tas ir ļoti tālu, bet, ja tas skar konkrēto cilvēku mūsu ģimenē, kādu no mūsu draugiem, mums zināmu cilvēku, mēs to uztveram daudz personiskāk. Piemēram, ja mēs runājam par konkrētiem cilvēkiem. Vot, visi mēs gavilējam par sportu... ekonomikā mums neveicas, visur pēdējā vietā, bet, paldies dievam, vismaz sportā kaut kas labs notiek.

Pirms pāris dienām, kad mūsu basketbolisti varonīgi cīnījās ar Vāciju un tad bija tas slavenais pēdējais metiens, ko meta mūsu basketbolists Bertāns... Viņš arī ir dzimis 1992. gadā. Viņš uzņēmās atbildību, viņš meta bumbu un netrāpīja, un – ārprāts! –, ja viņš būtu iemetis, viņš būtu varonis. Tagad viņš dzīvo, viņam ir tas pārmetums, ka viņš neiemeta, bet, ja viņš būtu iemetis, iespējams, mēs varētu kļūt par pasaules čempioniem.

Bet ir vēl viens cits sportists, kas arī ir dzimis Latvijas brīvvalsts laikā. Tas ir hokejists Šilovs, un, pateicoties tieši viņam, ka viņš bija vārtsargs un viņš atraidīja tik daudz ripu, mēs ieguvām trešo vietu – bronzu – pasaulē. Un te tūkstošiem cilvēku gavilēja, sagaidīja viņus, mēs piešķīrām brīvdienu. Tas bija kaut kas vienojošs. Neviens neteica Šilovam, ka krievs aizsargāja vārtus. Viņš ir mūsējais. Bet pēc kāda laika mēs uzzinām, izrādās, ka viņa vecvecāki ir Krievijas pilsoņi. Un tagad izrādās, ka vecmāmiņa nav nokārtojusi eksāmenu. Butāna kungs, kā tagad jūtas Šilovs, kā viņš jutīsies, ja vecmāmiņa nenokārtos to eksāmenu un viņu izsūtīs? Es domāju, ka mēs varam pazaudēt šādus cilvēkus, jo viņi, iespējams, aizbrauks prom.

Līdz ar to... būsim cilvēcīgi. Šeit ir jāsaprot, ka tas nav tā, ka, vot, politiski populāri ir tas, ko jūs sakāt. Būsim cilvēki un šoreiz uztversim, ka tie visi cilvēki... katram ir bērns vai mazbērns, kādam ir Butāns, kādam ir Šilovs, kādam ir Bertāns, kādam ir kāds cits uzvārds, tā ka... reāli tie ir dzīvi cilvēki. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi! Es saprotu – sabiedrība mums te ir dažādi sadalīta: ir laukos dzīvojošie, kas skaitās tie norakstītie cilvēki, un tad ir pilsētas elite, bērni, kas mācās elitārās skolās, ir vakcinētie un tie dumjie, nevakcinētie (Starpsauciens.)... bet tikko radās jauna kategorija: ir tie, kas ir dzimuši padomju laikos, un tie, kas ir dzimuši brīvā Latvijā. (Zālē troksnis.)

Es esmu dzimusi padomju laikos, par ko man kautrēties? (Starpsauciens: "Ļauj runāt!") Par ko es esmu vainīga, ka esmu piedzimusi padomju laikos?! Vai arī man jābrauc projām no šīs valsts? (Starpsaucieni.) Es šeit esmu strādājusi, audzinājusi bērnus, par ko man justies vainīgai?!

Varbūt ieviesiet vēl jaunus noteikumus – ka Saeimā nevar ievēlēt tos, kas ir dzimuši padomju laikos! (Starpsauciens.)

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! (Starpsauciens.) Ļoti interesanta diskusija. Es atcerējos, ka bija tāds neliels strīds kādu mēnesi atpakaļ par šo tēmu arī sabiedriskajos... ne sabiedriskajos medijos, bet sociālajos tīklos – feisbukā un tviterī, man liekas. Tas strīds sākās ar to, ka viena kundze bija ielikusi: mēs, krievi, te dzīvojam ilgāk nekā 200 gadus atbilstoši līgumam, jo Pēteris Pirmais nopirka no zviedriem latviešus... un tā tālāk.

Tad man intereses pēc bija jāpaskatās, kādas valodas vēsturiski šeit ir dominējušas, bet nevis tādā veidā, ka okupācijas ceļā kāds ienāk, bet normāli – ar līgumiem... es paskatījos. Un tad, ja mēs tā skatāmies, vācbaltieši šeit ir dzīvojuši visilgāk, tātad vācu valoda Latvijā bija no 1201. gada līdz 1939. gadam, tas ir, 738 gadus.

Nākamie ir zviedri – vairāk nekā 200 gadus, jo Grobiņā svēbu jeb vienas no skandināvu cilts... tagad viņus sauc par vikingiem – kas kopā ir dzīvojuši (pēc arheoloģiskajiem pētījumiem)... apmēram 200 gadus, no 1629. gada līdz 1721. gadam tas ir līgums, līdz Nīštates līgumam, tātad vairāk nekā 200 gadus.

Nākamie ir poļi, kas pēc Livonijas federācijas eksistēšanas... Pārdaugavas hercogistē un pēc tam dažādās vojevodistēs, praktiski līdz Polijas dalīšanai – tātad arī nepilnus 300 gadus, mazāk par 300 gadiem.

Un tad krievi – tikai Vidzemē 197 gadus. Tas ir Nīštates līgums, no 1721. gada līdz 1918. gadam. Ja mēs uzskatām līgumu... Kurzeme Krievijai pievienojās tikai 1795. gadā, ko nemaz krievi nezina, viņi saka – Latviju nopirka. Tajā laikā runa bija tikai par Vidzemi. Un vēl interesants fakts, ka – pēc Dinberga – tūkstoš... kur ir publicēti iedzīvotāji... jau kad sāka uzskaitīt pēc valodām (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Putras kungs...

A. Kiršteins. ... tad ir interesanti paskatīties...

Sēdes vadītājs. ... jūs nobalsojāt par sēdes turpinājumu.

A. Kiršteins. Ir interesanti paskatīties, kāds bija 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā iedzīvotāju sastāvs tagadējā Latvijas teritorijā, ieskaitot Latgali. Latviešu jeb latviski runājošo bija 87 procenti tajā laikā, otrajā vietā – vācieši, nepilni seši procenti – poļi. Un kā jūs domājat, cik bija krievu tajā laikā? 0,6 procenti. Kā tad radās situācija, ka Rīgā viņu vēl nesen bija vairāk nekā latviešu? Nu kādā veidā? Viņi nokrita no gaisa? Ar kādu līgumu viņi šeit uzradās?

Kāpēc es to saku? Es negribu nevienu aizskart, un, protams, tagad ir citas paaudzes. Bet – mēs izlaižam divas lietas...

Galvenais, ko es gribu pateikt, – atcerieties, ka robeža ir tikai priekšpēdējā valsts aizsardzības josla, pēdējā ir valoda. Un valoda ir daudz būtiskāka nekā robeža. Un, ja mums nav valoda nostiprināta kā tāda, tad nav jēgas tērēt naudu kaut kādu žogu būvēšanai. To vajadzētu atcerēties. Tas ir viens.

Un otrs. Krievu valoda nav poļu valoda, krievu valoda nav igauņu valoda, krievu valoda nav lietuviešu valoda. Vai jūs esat redzējuši, ka pa Rīgas ielām, bungas sitot, staigātu ar sarkaniem karogiem igauņi un prasītu igauņu valodu kā otro Latvijā? Vai jūs esat redzējuši, ka poļi šeit staigātu un klaigājot pieprasītu kaut kādas tiesības? Vai jūs esat redzējuši, ka lietuvieši vai vācieši tagad staigātu šeit pa ielām, tā klaigādami?

Kāpēc vienmēr, kad mēs sakām "mazākumtautību valoda", tā ir krievu valoda, nevis kāda cita?

Un tāpēc, runājot par šiem jūtīgajiem jautājumiem, vajadzētu atcerēties, ka 30 gadus šeit bija okupācijas pārvalde, nodevēji bija. Jūs palasiet, piemēram, Valsts valodas centra darbinieku atmiņas – kā Valsts valodas centru izmeta no Ministru kabineta ēkas, kā pirka valodas prasmes apliecības. Brauca uz Limbažiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tur varēja par naudu nopirkt valodas prasmes apliecību (pēc tam noķēra KNAB).

Un šeit mēs runājam par kaut kādiem tur 10 tūkstošiem, kas tur ieblēdījušies...

Otrs... Pēc statistikas... Es palūdzu... Visvairāk nezina ne kādi pensionāri vai, kā tagad rāda, tur četrdesmitpiecgadīga sirmgalvīte ar vēzi trešajā stadijā... To rāda visi šie Kremļa propagandisti... Lielākā grupa ir tie, kuri ir vecumā no četrdesmit diviem līdz piecdesmit gadiem, viņi šo valodu vispār ignorē. Tas ir viens fakts.

Un otrs. Vajadzētu atcerēties, ka faktiski tika likti šķēršļi... Nu es varētu atgādināt to, ko es jau vienreiz teicu, – ka otrajā gadā pēc neatkarības atjaunošanas, tas, man liekas, bija 1992. gads... Toreiz mēs prasījām pirmajam izglītības ministram – kad skolas pāries uz latviešu valodu? Viņš teica: "Uzreiz nevaram, bet vajadzēs gadu vai divus." Pagāja 30 gadi. Tas ir valsts nodevības rezultāts.

Tāpat kā nav robežas nekādas, tāpat kā mums nekas nav izdarīts izglītības jomā, tāpat kā nav naudas, lai samaksātu algu skolotājiem, kas strādā tajās skolās, kur krievu bērni mācās (es piekrītu – vajadzēja varbūt trīs tūkstošus mēnesī maksāt viņiem jeb divreiz vairāk)...

Šie jautājumi jārisina, bet nekādā gadījumā nav jānāk šeit un jāiežēlina, ka pēkšņi mums kaut kādi nabadziņi... virsnieki, kas savulaik tur demobilizējās 35 gadu vecumā... palika te tie 22 tūkstoši, kuriem tagad ir 60 gadu... ka viņi nevar iemācīties valodu vai vēl kaut ko tādu.

Tāpēc, es domāju, vienmēr ir jāatceras, runājot par šiem jautājumiem... un te nevajag runāt par krieviem; tie ir PSRS bijušie pilsoņi, kuri ir dažādu tautību, bet viņu nelaime ir tā, ka viņi visi bija pārkrievoti un runāja krievu valodā.

Un vienmēr vajag atcerēties, ka krievu valoda ir tā valoda, kurā runāja čekisti, kurā runāja spīdzinātāji, kuri deportēja latviešus. Viņi taču nerunā igauņu valodā, vai ne?

Šie faktori jāņem vērā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Ziņotājs vēlas ko piebilst.

Vārds Rotberga kungam.

U. Rotbergs. Godātie kolēģi! Aizmirsu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā pateikties Juridiskā biroja pārstāvei, kura deva lielu ieguldījumu, sniedzot likumprojektā ietverto dažādo normu tiesisko skaidrojumu.

Aicinu kolēģus balsot un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

U. Rotbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11. septembra pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Pulksten 14.00, ja?

U. Rotbergs. Jā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. septembra pulksten 14.00. Vai ir kādi citi priekšlikumi attiecībā uz termiņu? Nav citu priekšlikumu. Tātad 11. septembra pulksten 14.00 – priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam.

Un, lūdzu, nosakiet datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

U. Rotbergs. Izskatīšana otrajā lasījumā – 14. septembrī.

Sēdes vadītājs. 14. septembra sēdē skatīsim šo likumprojektu Saeimas sēdē. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Termiņš pieņemts.

U. Rotbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Rotberga kungam par ziņojumu.

Tātad atlikuši divi pēdējie darba kārtības jautājumi.

Darba kārtības sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" (49/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 29. septembrim".

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" (49/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 29. septembrim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)".

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos pateikt paldies Saeimas Prezidijam par iespēju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai apmeklēt mūsu karavīrus, pildot viņu misiju Kosovā. Tas laikam bija rets gadījums vai varbūt pat pirmais, kad mēs tiešām veicām to, kas mums ir jādara pēc likuma. Mums ir jābrauc un jāskatās, lai mēs varam šeit šobrīd pieņemt šo ļoti būtisko, svarīgo lēmumu.

Es ceru, ka tie kolēģi, kas bija kopā delegācijā, spēja izstāstīt par tur esošo situāciju, par to, kāda ir šī situācija. Un es gribētu pateikt paldies šīs vizītes organizatoriem, to skaitā – kontingenta komandierim un visiem pārējiem, kas bija iesaistīti, nodrošinot vienu no labākajām vizītēm, kādā es personīgi pats esmu piedalījies, ļoti plaši informējot visus delegācijas biedrus par situāciju, lai mēs tiešām šodien šeit pieņemam šo lēmumu – par to, kas tur ir jādara mūsu karavīriem.

Ļoti augsts novērtējums bija no visām iesaistītajām militārajām pusēm, valstīm, ar kurām mēs kopā tur sadarbojamies. Sevišķi augstu, ļoti augstu novērtē mūsu karavīru profesionalitāti mūsu stratēģiskais partneris – Amerikas Savienotās Valstis.

Mēs arī redzējām – ir diezgan daudz izaicinājumu. Un redzējām to, kā mēs varam palīdzēt saviem karavīriem. Daļēji mēs varam viņiem palīdzēt arī caur Saeimu un šeit pieņemtajiem lēmumiem (to skaitā – arī ar lēmumiem par budžetu), lai mūsu karavīri varētu pilnvērtīgi un droši veikt savus pienākumus šajā nebūt ne vieglajā misijā Kosovā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, bet vienlaicīgi arī parūpēties par to, lai mūsu karavīriem būtu viss nepieciešamais, lai viņi varētu turpināt veikt savus pienākumus tādā augstā profesionalitātē, kādā viņi tos veic, kā to ir novērtējuši visi mūsu sabiedrotie. Un arī mēs šodien to varam izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, esam izskatījuši visus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Aicinu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Uzkavējieties, Valaiņa kungs, vēl mazliet. (Starpsauciens.)

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri (Starpsauciens: "Ir."), Ieva Brante, Atis Deksnis, Agnese Krasta, Armands Krauze un Edgars Zelderis... ir.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi, un tiekamies nākamceturtdien!

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem