Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 122

Rīgā 2023. gada 2. novembrī (prot. Nr. 43, 3. p.)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) 2023.gada 15.jūnijā saņēma sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VATS", reģistrācijas numurs: 41203008173, juridiskā adrese: Naftas iela 1, Ventspils, LV-3602 (turpmāk – SIA "VATS"), 2023.gada 15.jūnija iesniegumu Nr.36, ar kuru SIA "VATS" iesniedza elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu projektu 2023.–2026.gada regulatīvajam periodam. Papildus Regulators saņēma SIA "VATS" 2023.gada 20.jūlija iesniegumu Nr.48, 2023.gada 21.augusta iesniegumu Nr.67, 2023.gada 31.augusta iesniegumu Nr.73, 2023.gada 19.septembra iesniegumu Nr.80, 2023.gada 11.oktobra iesniegumu Nr.94, 2023.gada 20.oktobra iesniegumu Nr.97 un 24.oktobra iesniegumu Nr.98, ar kuriem SIA "VATS" iesniedza nepieciešamo papildu informāciju un tarifu projekta pārrēķinu (turpmāk visi iesniegumi kopā – tarifu projekts).

1. Spēkā esošie SIA "VATS" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi ir apstiprināti ar Regulatora 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr.135 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VATS" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 96.nr.).

2. SIA "VATS" tarifu projekts ir aprēķināts un iesniegts saskaņā ar Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmumu Nr.1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (turpmāk – Metodika) un Regulatora 2022. gada 22.septembra lēmumu Nr.178 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projekta aprēķināšanai (turpmāk – Kapitāla izmaksu metodika), un atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajai daļai un 20.pantam.

3. SIA "VATS" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķinu, pamato ar:

3.1. elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugumu;

3.2. energoresursu cenu pieaugumu Baltijā un visā Eiropā;

3.3. sadalītās elektroenerģijas daudzuma pieaugumu.

4. SIA "VATS" paziņojumu par tarifu projekta iesniegšanu Regulatorā publicēja 2023.gada 22.jūnijā (Latvijas Vēstnesis, 2023, 120.nr.).

5. Lai izzinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un lietotāju viedokli un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 13.panta otro daļu, Regulators 2023.gada 11.jūlijā attālināti rīkoja uzklausīšanas sanāksmi par sākotnēji iesniegto tarifu projektu, uz kuru nepieteicās neviens sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai lietotājs.

6. SIA "VATS" tarifu projekta izvērtēšanas laikā nav saņēmusi no lietotājiem iesniegumus ar priekšlikumiem un viedokļiem par iesniegto tarifu projektu.

7. Regulators ar 2023.gada 7.jūlija vēstuli Nr.3-2.42/2176, 2023.gada 7.augusta vēstuli Nr.3-2.42/2482 un 2023.gada 6.oktobra vēstuli Nr.3-2.42/3131 nosūtīja informācijas pieprasījumu SIA "VATS" par tarifu projekta izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju un nepieciešamajiem precizējumiem. 2023.gada 20.jūlijā, 21.augustā, 31.augustā, 19.septembrī, 11.oktobrī, 21.oktobrī un 24.oktobrī SIA "VATS" iesniedza Regulatorā pieprasīto papildu informāciju.

8. Saskaņā ar Metodikas 4.punktu regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam. Saskaņā ar Metodikas 2.10.apakšpunktu tarifu periods ir laika periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi. Regulators ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

9. SIA "VATS" 2023.gada 20.oktobra iesniegumā Nr.97 lūdza iespējami ātrāk apstiprināt aprēķinātos tarifus.

10. SIA "VATS" 2023.gada 20.oktobra iesniegumā Nr.97 lūdz piešķirt atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodiku pašai noteikt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikas 29.punktam nepieciešams veikt plānoto ieņēmumu korekciju.

11. Saskaņā ar Metodikas 12.punktu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas:

11.1. kapitāla izmaksas, kas saskaņā ar Kapitāla izmaksu metodikā noteikto ietver kapitāla atdevi un pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu. Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

11.1.1. Regulators ar 2022.gada 22.septembra lēmumu Nr.178 "Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekta izstrādāšanai" (turpmāk – Lēmums Nr.178) noteica kapitāla atdeves likmi 4,44% apmērā, ko piemēro, aprēķinot elektroenerģijas pārvades sistēmas vai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2023.gadā;

11.1.2. Regulējamo aktīvu bāze (turpmāk – RAB) atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtībā iekļauj elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk – aktīvus) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību (Kapitāla izmaksu metodikas 6.punkts);

11.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti) (Kapitāla izmaksu metodikas 7.punkts);

11.1.4. RAB vērtības aprēķinos izmanto aktīvu vai to daļu jaunākā publiski pieejamā gada finanšu pārskata bilances vērtību gada beigās, neņemot vērā pēc 2021.gada 31.decembra veikto aktīvu pārvērtēšanu ietekmi. Ja komersantam pamatotu apstākļu dēļ nav informācijas par aktīvu vērtību 2021.gada 31.decembrī, tam ir pienākums saskaņot ar Regulatoru RAB vērtību tarifu projekta aprēķināšanas procesā (Kapitāla izmaksu metodikas 10.punkts);

11.1.5. lai noteiktu RAB vērtību, Regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tas konstatē, ka komersants tarifu aprēķina projektā iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kas netiek izmantoti pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai (Kapitāla izmaksu metodikas 13.punkts);

11.2. nodokļu un ekspluatācijas izmaksas (kas ietver personāla un sociālās izmaksas, elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, pārējās saimnieciskās darbības izmaksas):

11.2.1. personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Metodikas 22.punkts);

11.2.2. izmaksas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai un elektroenerģijas zudumiem nosaka, reizinot prognozēto elektroenerģijas cenu ar prognozēto zudumu un tehnoloģiskā patēriņa apjoma summu (Metodikas 21.punkts);

11.2.3. remontu izmaksas ietver izmaksas, kas saistītas ar aktīvu, ko sistēmas operators izmanto pakalpojuma sniegšanā, uzturēšanu darba kārtībā un saglabāšanu. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas (Metodikas 23.punkts).

12. Saskaņā ar Metodikas 12.punktu, aprēķinot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora atļautos ieņēmumus, papildus tiek ņemta vērā:

12.1. ieņēmumu korekcija, kas vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu regulatīvā perioda beigās;

12.2. plānotais izmaksu samazinājums saistībā ar sadales sistēmas operatora darbības efektivitātes uzlabošanu, ko nosaka kā reizinājumu starp efektivitātes koeficientu un izmaksu summu no kapitāla izmaksām, nodokļu izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Sadales sistēmas operators aprēķina un iesniedz regulatoram izmaksu efektivitātes koeficientu. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds sadales sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā (Metodikas 13.punkts).

13. Saskaņā ar Metodikas 5.punktu, aprēķinot tarifu projektu, atļautie ieņēmumi tiek aprēķināti visam regulatīvajam periodam:

13.1. regulatīvajā periodā, kurā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi);

13.2. plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja uz tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem attiecināma ieņēmumu korekcija.

14. Saskaņā ar Metodiku ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem aprēķina šādi:

14.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, tiek palielināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpību, kas veidojas elektroenerģijas zudumu un tehnoloģisko izmaksu noviržu rezultātā, ja vidējā faktiskā elektroenerģijas cena attiecīgajā tarifu periodā bijusi par septiņiem vai vairāk euro/MWh lielāka nekā plānotā elektroenerģijas cena (Metodikas 29.1.apakšpunkts);

14.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, tiek samazināti plānotie ieņēmumi nākamajam tarifu periodam, par regulatīvā rēķina atlikumu, kas veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām (Metodikas 29.2.apakšpunkts).

15. Atbilstoši Metodikas 26.punktam elektroenerģijas sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tarifu perioda beigām uzskaita:

15.1. starpību starp faktiskajiem (prognozētajiem) un plānotajiem ieņēmumiem tarifu periodā;

15.2. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām elektroenerģijas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksām, ņemot vērā elektroenerģijas cenas svārstības un izmantojot elektroenerģijas zudumu daudzumu, kas nepārsniedz apstiprināto uz attiecīgo tarifu periodu attiecināmo elektroenerģijas zudumu apmēru;

15.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un prognozēto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

15.4. starpību starp plānoto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā un prognozēto nominālās bruto algas izmaiņu radīto izmaksu pieaugumu tarifu periodā;

15.5. starpību starp faktiskajām (prognozētajām) un plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

15.6. starpību starp plānotajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora citas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām elektroenerģijas sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām tarifu periodā;

15.7. pamatotās faktiskās neparedzētās izmaksas ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ, kas radušās attiecīgā regulatīvā perioda iepriekšējā vai esošajā tarifu periodā un nav atgūstamas citādi.

16. Atbilstoši Metodikas 32.punktam, ja sadales sistēmas operators regulatīvā perioda laikā īstenoja efektivitātes uzlabošanas pasākumus un saskaņā ar tiem iepriekšējā regulatīvā perioda tarifu projekta aprēķinā ņēma vērā izmaksu efektivitātes koeficientu, sadales sistēmas operatoram ir tiesības samazināt regulatīvā rēķina atlikumu par apmēru, kas nepārsniedz 50% no faktiskā izmaksu ietaupījuma, kurš noteikts, ņemot vērā ar efektivitātes uzlabošanas pasākumiem saistītās papildu izmaksas un gūto izmaksu ietaupījumu.

17. Latvijas Bankas prognozētā inflācija 2024.gadam ir 2,3%, 2025.gadam – 2,5%. Ņemot vērā, ka turpmākajiem gadiem Latvijas Banka nesniedz prognozi par paredzamo inflāciju, tarifu projektā plānots, ka 2026.gadā inflācija paliks 2025.gada līmenī, tātad 2,5%.

18. Atbilstoši Metodikai plānotos ieņēmumus elektroenerģijas sadales sistēmas operators attiecina uz Metodikā noteiktajām sprieguma pakāpēm atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Izmaksu attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu sadales sistēmas operators saskaņo ar Regulatoru (Metodikas 6.punkts). Saskaņā ar Metodikas 35.punktu, ja sadales sistēmas operators, iesniedzot tarifu projektu, pamatotu apsvērumu dēļ nav piedāvājis noteikt cita veida sadalījumu sprieguma pakāpēs, sadales sistēmas operators gūst atļautos ieņēmumus, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus četrās dažādās sprieguma pakāpēs, un aprēķina diferencētos tarifus katrai no sprieguma pakāpēm:

18.1. no 110/6-20kV transformatoru 6-20kV kopnēm;

18.2. no 6-20kV sadales punktiem, 6-20kV līnijām;

18.3. no 6-20/0,4kV transformatoru 0,4kV kopnēm;

18.4. no zemsprieguma 0,4kV līnijām.

19. Atbilstoši Metodikas 2.2.apakšpunktam diferencētie tarifi ir specifiski, elektroenerģijas gada patēriņa, atļautās slodzes apjomam vai citam diferencēšanas kritērijam atbilstoši sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, pēc kuriem par sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales sistēmas lietotāji, tostarp elektroenerģijas ražotāji. Atļautos ieņēmumus sadales sistēmas operators atgūst, sniedzot sadales sistēmas pakalpojumus par tarifiem, kurus veido fiksētā un mainīgā daļa (Metodikas 43.punkts).

20. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 5.panta otro daļu elektroenerģijas tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 1.panta otrās daļas 18.punktam elektroenerģijas tirgus dalībnieki ir gan elektroenerģijas lietotāji, gan elektroenerģijas ražotāji.

21. Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pants noteic likuma un sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas mērķi – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Ievērojot minētā likuma 5.pantā noteikto, Regulators pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

22. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta otro daļu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem vienādas.

23. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 23.septembra Regulas Nr.838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk – Regula Nr.838/2010) pielikuma B daļas 1. un 3.punktu vidējā pārvades maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,5 EUR/MWh.

24. Atbilstoši Metodikas 59.punktam Regulators, izvērtējot tarifu pamatojošās izmaksas, apstiprina vai noraida diferencētos tarifus, vai uzdod sadales sistēmas operatoram veikt diferencēto tarifu pārrēķinu.

25. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.pantu Regulators var sniegt sadales sistēmas operatoram atļauju pašam noteikt sadales sistēmas pakalpojumu tarifus. Saskaņā ar Metodikas 62.punktu, ja Regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, tostarp:

25.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

25.2. vienlaikus iesniedz Regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību.

26. SIA "VATS" pilnvarotais pārstāvis Regulatora padomes sēdē atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un sniedza papildu informāciju par plānotajiem lietotāju elektroenerģijas patēriņiem regulatīvā perioda laikā.

1. SIA "VATS" aprēķinātais tarifu projekts atbilst Metodikas prasībām:

1.1. tarifu projektā ietvertās elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas ir ekonomiski pamatotas;

1.2. atļauto ieņēmumu apmērs aprēķināts tādā apmērā, lai plānotie elektroenerģijas lietotāju maksājumi segtu SIA "VATS" ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma rentabilitāti, kā to paredz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 20.pants.

2. Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu, iesniegtais tarifu projekts paredz vidēji 14% izmaksu samazinājumu gadā, iesniegtais tarifu projekts nodrošinās, ka tīklu uzturēšanas izmaksu segšanā piedalīsies visi sadales sistēmas lietotāji.

3. Iesniegtais tarifu projekts sagatavots, paredzot regulatīvo periodu no 2023.gada 3.decembra līdz 2026.gada 31.decembrim. Pirmais tarifu periods no 2023.gada 3.decembra līdz 2024.gada 31.decembrim, otrais tarifu periods no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim un trešais tarifu periods no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim.

4. Atbilstoši Metodikas 12.punktam tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas un nodokļu izmaksas, kā arī izmaksu apmērs, kas sadales sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, un izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm. SIA "VATS" vidējās regulatīvā perioda sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir 731,55 tūkst. euro gadā. Regulatīvā perioda atļautie ieņēmumi ir 2 255,6 tūkst. euro, un tie noteikti vienādā apmērā ar elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajām izmaksām. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas ir ekonomiski pamatotas:

4.1. kapitāla izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā pamatlīdzekļu bilances vērtību un Regulatora apstiprināto kapitāla atdeves likmi. Iekļautie pamatlīdzekļi ir nepieciešami efektīvai elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai;

4.2. ekspluatācijas izmaksas ir aprēķinātas tādā apmērā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu;

4.3. nodokļu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā plānoto nekustamā īpašuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no regulējamo aktīvu bāzes sastāvā iekļautajiem aktīviem, kas ierīkoti par trešo pušu līdzekļiem, atbilstoši Metodikas 17.punktam.

5. Atbilstoši Metodikas 13.punktam SIA "VATS" aprēķināja izmaksu efektivitātes koeficientu 0,06% apmērā, kas samazina kopējās izmaksas par 96 tūkst. euro regulatīvajā periodā.

6. SIA "VATS", prognozējot elektroenerģijas sadales sistēmas ekspluatācijas, personāla un sociālās, īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas un remonta izmaksas, ņēma vērā Latvijas Bankas prognozēto inflācijas koeficientu attiecīgajā regulatīvajā periodā iekļautajam gadam.

7. Regulatīvā perioda laikā prognozēts elektroenerģijas patēriņa palielinājums vidēji par 24% gadā, salīdzinot ar spēkā esošo tarifa aprēķinu. Apjoma prognoze noteikta, pamatojoties uz sistēmas lietotāju iesniegtajām patēriņa prognozēm.

8. Vērtējot SIA "VATS" izvēlēto pieeju elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu noteikšanā elektroenerģijas ražotājiem kopsakarā ar tiesību aktos noteikto regulējumu, secināms, ka SIA "VATS" aprēķinātie diferencētie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi elektroenerģijas ražotājiem atbilst Regulas Nr.838/2010 pielikuma B daļas 1. un 3.punktam, jo vidējā maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,5 EUR/MWh.

9. Ievērojot Regulatora sniegtos priekšlikumus un komentārus, SIA "VATS" ir veikusi korekcijas sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā, 2023.gada 20.jūlijā, 2023.gada 19.septembrī, 2023.gada 11.oktobrī, 20.oktobrī un 24.oktobrī precizējot sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā iekļautās izmaksas.

10. Ievērojot, ka regulatīvajā periodā var iestāties apstākļi, saskaņā ar kuriem SIA "VATS" plānotie ieņēmumi neatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, lai SIA "VATS" būtu tiesiska iespēja savlaicīgi reaģēt, ir pamatoti izdot Regulatora atļauju SIA "VATS" pašai noteikt tarifus, ja iestājušies Metodikas 29.punktā minētie apstākļi, ievērojot šādus nosacījumus:

10.1. lai nodrošinātu, ka SIA "VATS" regulatīvajā periodā gūst atļautos ieņēmumus to noteiktajā apmērā, Metodika paredz koriģēt plānotos ieņēmumus nākamajam tarifu periodam par ieņēmumu korekciju, ko nosaka atbilstoši Metodikas 29.punktam;

10.2. atļaujas termiņš nosakāms, līdz stājas spēkā citi saskaņā ar Likuma 19.pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti SIA "VATS" sadales pakalpojuma tarifi.

11. Lai nodrošinātu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu kopējo izmaksu stabilitāti, tādējādi veicinot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu prognozējamību elektroenerģijas sadales sistēmas lietotājiem un pēc iespējas ātrāku tarifu stāšanos spēkā, un sadales sistēmas operatora pamatoto izmaksu segšanu, noteikti atšķirīgi tarifu periodu garumi – pirmais tarifu periods noteikts 12 mēnešus un 28 dienas garš, savukārt pārējie – 12 mēnešus gari. Attiecīgi, ievērojot atšķirīgo tarifu periodu garumu, lai nodrošinātu tarifu atbilstību Metodikas 5.punktā noteiktajam, uz katru tarifu periodu attiecināmais atļauto ieņēmumu apmērs noteikts proporcionāli tarifu perioda mēnešu skaitam. Respektīvi, pirmā tarifu perioda plānotie ieņēmumi noteikti 792,5 tūkst. euro apmērā, savukārt otrajam un trešajam tarifu periodam plānotie ieņēmumi noteikti 731,55 tūkst. euro apmērā.

12. Ievērojot visu iepriekš minēto, secināms, ka SIA "VATS" iesniegtā tarifu projekta apstiprināšana atbilst likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantā ietvertajam mērķim – nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs. Regulators, izvērtējot tarifu projektu, ir guvis pārliecību par tarifu atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5.pantā ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipiem.

Saskaņā ar Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmuma Nr.1/41 "Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" 59. un 62.punktu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 1.pantu, 5.pantu, 9.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu un otro daļu, 20.pantu un 21.panta piekto daļu, Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmo punktu un 63.panta pirmās daļas 1.punktu,

1. noteikt regulatīvo periodu no 2023.gada 3.decembra līdz 2026.gada 31.decembrim;

2. noteikt šādus tarifu periodus:

2.1. no 2023.gada 3.decembra līdz 2024.gada 31.decembrim;

2.2. no 2025.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim;

2.3. no 2026.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 31.decembrim.

3. apstiprināt SIA "VATS" šādus elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus (bez pievienotās vērtības nodokļa):

4. noteikt, ka šā lēmuma 3.punktā apstiprinātie elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi stājas spēkā 2023.gada 3.decembrī;

5. piešķirt SIA "VATS" atļauju katram tarifu periodam saskaņā ar Metodikas 62.punktu pašai noteikt elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, ja atbilstoši Metodikai nepieciešams veikt plānoto ieņēmumu korekciju. Šādā gadījumā SIA "VATS" iesniedz Regulatoram aprēķinātos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus kopā ar aprēķinu pamatojošo informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā tarifu perioda sākuma, nosakot diferencēto tarifu vērtības atbilstoši šajā lēmumā apstiprinātajai diferencēto tarifu struktūrai;

6. noteikt atļaujas termiņu – līdz stāsies spēkā citi saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.pantā noteikto kārtību Regulatora apstiprināti SIA "VATS" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi;

7. noteikt, ka gadījumā, ja līdz 2026.gada 31.decembrim nav noteikti elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas būs spēkā no 2027.gada 1.janvāra, 2026.gada 31.decembrī spēkā esošos elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus piemēro līdz jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienai;

8. atcelt no 2023.gada 3.decembra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 16.jūnija lēmumu Nr.135 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "VATS" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 96.nr.).

Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori vai normatīvais regulējums, kas bija par pamatu šā administratīvā akta pieņemšanai, tostarp kārtība, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu vai atcelt šo lēmumu.

Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Šo administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzina vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto administratīvo aktu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja A. Ozola