Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses

1. pants. 2022. gada 14. decembrī Briselē parakstītais Pamatnolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 59. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 2. novembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2023. gada 17. novembrī

 

РАМКОВО СПОРАЗУМЕНИЕ
ЗА ВСЕОБХВАТНО ПАРТНЬОРСТВО И СЪТРУДНИЧЕСТВО
МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ
И НЕГОВИТЕ ДЪРЖАВИ ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И КРАЛСТВО ТАЙЛАНД, ОТ ДРУГА СТРАНА

ACUERDO MARCO GLOBAL
DE COLABORACIÓN Y COOPERACIÓN
ENTRE LA UNIÓN EUROPEA
Y SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE,
Y EL REINO DE TAILANDIA, POR OTRA

RÁMCOVÁ DOHODA
O KOMPLEXNÍM PARTNERSTVÍ A SPOLUPRÁCI
MEZI EVROPSKOU UNIÍ
A JEJÍMI ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A THAJSKÝM KRÁLOVSTVÍM NA STRANĚ DRUHÉ

RAMMEAFTALE
OM ET OMFATTENDE PARTNERSKAB OG SAMARBEJDE
MELLEM DEN EUROPÆISKE UNION
OG DENS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE
OG KONGERIGET THAILAND PÅ DEN ANDEN SIDE

RAHMENABKOMMEN
ÜBER UMFASSENDE PARTNERSCHAFT UND ZUSAMMENARBEIT
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN UNION
UND IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS
UND DEM KÖNIGREICH THAILAND ANDERERSEITS

ÜHELT POOLT EUROOPA LIIDU JA SELLE LIIKMESRIIKIDE
NING TEISELT POOLT TAI KUNINGRIIGI
VAHELINE
LAIAHAARDELISE PARTNERLUSE JA KOOSTÖÖ
RAAMLEPING

ΣΥΜΦΩΝΙΑ-ΠΛΑΙΣΙΟ
ΣΥΝΟΛΙΚΗΣ ΕΤΑΙΡΙΚΗΣ ΣΧΕΣΗΣ ΚΑΙ ΣΥΝΕΡΓΑΣΙΑΣ
ΜΕΤΑΞΥ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ
ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ, ΑΦΕΝΟΣ,
ΚΑΙ ΤΟΥ ΒΑΣΙΛΕΙΟΥ ΤΗΣ ΤΑΪΛΑΝΔΗΣ, ΑΦΕΤΕΡΟΥ

FRAMEWORK AGREEMENT
ON COMPREHENSIVE PARTNERSHIP AND COOPERATION
BETWEEN THE EUROPEAN UNION
AND ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART,
AND THE KINGDOM OF THAILAND, OF THE OTHER PART

ACCORD-CADRE GLOBAL
DE PARTENARIAT ET DE COOPÉRATION
ENTRE L'UNION EUROPÉENNE
ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LE ROYAUME DE THAÏLANDE, D'AUTRE PART

CREAT-CHOMHAONTÚ
MAIDIR LE COMHPHÁIRTÍOCHT CHUIMSITHEACH AGUS COMHAR CUIMSITHEACH
IDIR AN tAONTAS EORPACH
AGUS A BHALLSTÁIT, DE PHÁIRT,
AGUS RÍOCHT NA TÉALAINNE, DEN PHÁIRT EILE

OKVIRNI SPORAZUM
O SVEOBUHVATNOM PARTNERSTVU I SURADNJI
IZMEĐU EUROPSKE UNIJE
I NJEZINIH DRŽAVA ČLANICA, S JEDNE STRANE,
I KRALJEVINE TAJLANDA, S DRUGE STRANE

ACCORDO QUADRO
DI PARTENARIATO GLOBALE E COOPERAZIONE
TRA L'UNIONE EUROPEA
E I SUOI STATI MEMBRI, DA UNA PARTE,
E IL REGNO DI THAILANDIA, DALL'ALTRA

PAMATNOLĪGUMS
PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN TAIZEMES KARALISTI, NO OTRAS PUSES

EUROPOS SĄJUNGOS
BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ
IR TAILANDO KARALYSTĖS
PAGRINDŲ SUSITARIMAS
DĖL VISAPUSIŠKOS PARTNERYSTĖS IR BENDRADARBIAVIMO

ÁTFOGÓ PARTNERSÉGI
ÉS EGYÜTTMŰKÖDÉSI KERETMEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL AZ EURÓPAI UNIÓ
ÉS TAGÁLLAMAI,
MÁSRÉSZRŐL A THAIFÖLDI KIRÁLYSÁG KÖZÖTT

FTEHIM QAFAS
TA’ SĦUBIJA U KOOPERAZZJONI KOMPRENSIVI
BEJN L-UNJONI EWROPEA
U L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA,
U R-RENJU TAT-TAJLANDJA, MIN-NAĦA L-OĦRA

KADEROVEREENKOMST
INZAKE EEN BREED PARTNERSCHAP EN SAMENWERKING
TUSSEN DE EUROPESE UNIE
EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN HET KONINKRIJK THAILAND, ANDERZIJDS

UMOWA RAMOWA
O WSZECHSTRONNYM PARTNERSTWIE I WSPÓŁPRACY
MIĘDZY UNIĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI, Z JEDNEJ STRONY,
A KRÓLESTWEM TAJLANDII, Z DRUGIEJ STRONY

ACORDO-QUADRO
DE PARCERIA E COOPERAÇÃO ABRANGENTES
ENTRE A UNIÃO EUROPEIA
E OS SEUS ESTADOS-MEMBROS, POR UM LADO,
E O REINO DA TAILÂNDIA, POR OUTRO

ACORD-CADRU
DE PARTENERIAT ȘI DE COOPERARE GLOBALĂ
ÎNTRE UNIUNEA EUROPEANĂ
ȘI STATELE MEMBRE ALE ACESTEIA, PE DE O PARTE,
ȘI REGATUL THAILANDEI, PE DE ALTĂ PARTE

RÁMCOVÁ DOHODA
O KOMPLEXNOM PARTNERSTVE A SPOLUPRÁCI
MEDZI EURÓPSKOU ÚNIOU
A JEJ ČLENSKÝMI ŠTÁTMI NA JEDNEJ STRANE
A THAJSKÝM KRÁĽOVSTVOM NA STRANE DRUHEJ

OKVIRNI SPORAZUM
O OBSEŽNEM PARTNERSTVU IN SODELOVANJU
MED EVROPSKO UNIJO
IN NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI
TER KRALJEVINO TAJSKO NA DRUGI STRANI

EUROOPAN UNIONIN JA SEN JÄSENVALTIOIDEN
SEKÄ THAIMAAN KUNINGASKUNNAN VÄLINEN
KOKONAISVALTAISTA KUMPPANUUTTA JA YHTEISTYÖTÄ
KOSKEVA PUITESOPIMUS

RAMAVTAL
OM FÖRDJUPAT PARTNERSKAP OCH SAMARBETE
MELLAN EUROPEISKA UNIONEN
OCH DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN,
OCH KONUNGARIKET THAILAND, Å ANDRA SIDAN

กรอบความตกลง
ว่าด้วยความเป็นหุ้นส่วนและความร่วมมือรอบด้าน
ระหว่างสหภาพยุโรป
และรัฐสมาชิกฝ่ายหนึ่ง
กับราชอาณาจักรไทยในอีกฝ่ายหนึ่ง

 

PAMATNOLĪGUMS
PAR VISAPTVEROŠU PARTNERĪBU UN SADARBĪBU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN TAIZEMES KARALISTI, NO OTRAS PUSES

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "ES",

un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk "dalībvalstis",

no vienas puses,

un

TAIZEMES KARALISTE, turpmāk "Taizeme",

no otras puses,

turpmāk "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ tradicionālās draudzības saiknes starp Pusēm un ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites, kas tās vieno;

ĪPAŠU NOZĪMI PIEŠĶIROT to abpusējo attiecību visaptverošajai būtībai;

VĒLREIZ APLIECINOT savu atbalstu demokrātijas principiem un cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 1948. gada 10. decembrī pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos;

VĒLREIZ APLIECINOT savu atbalstu tiesiskuma un labas pārvaldības principiem un vēlmi veicināt savu tautu ekonomisko un sociālo progresu, ņemot vērā vides aizsardzības prasības un ilgtspējīgas attīstības principus, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas pieņemta ar ANO ĢA 2015. gada 25. septembra Rezolūciju Nr. 70/1;

ATZĪSTOT Taizemes jaunattīstības valsts statusu un ņemot vērā Pušu attiecīgos attīstības līmeņus;

ATZĪSTOT vajadzību veicināt ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās koncepcijas un mērķus, izmantojot attiecīgus starptautiskus un reģionālus instrumentus, lai novērstu draudus, ko rada masu iznīcināšanas ieroči (MII). Ar konsensu pieņemtā Apvienoto Nāciju Drošības padomes (ANO DP) Rezolūcija 1540 (2004) apstiprina visas starptautiskās sabiedrības apņemšanos vērsties pret šādu ieroču izplatīšanos. Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, un Eiropas Savienības Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma ES politiku attiecībā uz to, lai ieroču neizplatīšanas rīcībpolitiku iekļautu ES attiecībās ar trešām valstīm. Taizeme, būdama Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) biedre, ir viena no valstīm, kura izstrādāja un parakstīja līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā, parakstīts Bangkokā, 1995. gada 15. decembrī;

TĀ KĀ Puses atzīst saikni starp atbruņošanos, ieroču kontroli, mieru un drošību, kā arī attīstību un atzīmē, ka ciešāka sadarbība starp Pusēm, veicinot attiecīgo starptautisko instrumentu īstenošanu, var palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un drošāku pasauli;

TĀ KĀ Puses uzskata terorismu par globālās drošības apdraudējumu un vēlas pastiprināt dialogu un sadarbību cīņā pret terorismu saskaņā ar attiecīgajām ANO DP rezolūcijām, sevišķi ar ANO DP Rezolūciju 1373 (2001), Puses atkārtoti apstiprina, ka cilvēktiesību ievērošana visiem un tiesiskums ir galvenais pamats cīņai pret terorismu;

VĒLREIZ APLIECINOT, ka vissmagākie starptautiskas nozīmes noziegumi nedrīkst palikt nesodīti un ir jāveic kriminālvajāšana, īstenojot pasākumus valsts līmenī un sekmējot sadarbību pasaules mērogā;

VĒLREIZ APLIECINOT apņemšanos apkarot starptautiskas nozīmes smagus noziegumus;

ATZĪSTOT 1980. gada 7. martā Kualalumpurā parakstītā Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi – Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstīm – un tā turpmāko pievienošanās protokolu nozīmību;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir stiprināt pašreizējās Pušu attiecības ar nolūku uzlabot to savstarpējo sadarbību un kopējo vēlmi nostiprināt, padziļināt un dažādot Pušu attiecības savstarpēji interesējošās jomās, pamatojoties uz suverenitātes ievērošanu, vienlīdzību, nediskrimināciju, saudzību pret dabisku vidi un abpusēju izdevīgumu;

ATZĪSTOT, ka Pusēm ir kopīgs mērķis panākt resursu ziņā efektīvu, iekļaujošu, inovatīvu, neto nulles emisiju ekonomiku un zaļo ekonomiku un ka pieredzes apmaiņa par to iekšpolitikas īstenošanu var uzlabot to rezultātus un paātrināt ANO IAM īstenošanu;

PAUŽOT pilnīgu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, tostarp vides aizsardzību un efektīvu sadarbību cīņā pret klimata pārmaiņām un 1992. gada 9. maijā Riodežaneiro pieņemtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un 2015. gada 12. decembrī Parīzē pieņemtā Parīzes nolīguma efektīvu īstenošanu, kā arī starptautiski atzītu sociālo un darba standartu efektīvu veicināšanu un īstenošanu;

NODROŠINOT, ka šajā sakarā neviens netiek atstāts novārtā;

UZSVEROT, cik svarīgi ir padziļināt attiecības un sadarbību tādās jomās kā migrācija;

APSTIPRINOT savu vēlmi, pilnībā ņemot vērā reģionālā līmenī īstenotos pasākumus, sekmēt abu Pušu sadarbību, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un abpusēju izdevīgumu;

ATZĪSTOT, kādu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, kuri jo īpaši iekļauti Marrākešas līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO līgums) izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī, kā arī tam, ka šie principi un noteikumi jāpiemēro pārskatāmi un bez diskriminācijas;

ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses šā nolīguma satvarā ir nolēmušas noslēgt konkrētus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kuri ES būtu jānoslēdz, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Īrijai, ja vien ES vienlaikus ar Īriju saistībā ar tās līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Taizemei, ka Īrijai šādi turpmāki konkrēti nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā ES daļai saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Turklāt jebkādi turpmāki ES iekšējie pasākumi, kas nolīguma īstenošanai tiktu pieņemti, ievērojot iepriekšminēto sadaļu, nebūtu saistoši Īrijai, ja vien tā nav paziņojusi, ka vēlas piedalīties vai pieņemt šādus pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 21. ŅEMOT VĒRĀ ARĪ TO, ka uz šādiem turpmākiem īpašiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem ES iekšējiem pasākumiem attieksies Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem;

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I SADAĻA
BŪTĪBA UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS
Vispārīgi principi

1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos noteikto demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir abu Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Puses apstiprina savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību visās tās dimensijās, sadarboties klimata pārmaiņu un globalizācijas radīto problēmu risināšanā un sniegt ieguldījumu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

3. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot 2005. gadā pieņemto Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti un vienojas nostiprināt sadarbību ar mērķi vēl vairāk uzlabot veikumu attīstības jomā.

4. Puses vēlreiz apliecina apņemšanos ievērot labas pārvaldības principus un cīnīties pret korupciju visos līmeņos, īpaši ņemot vērā to starptautiskās saistības.

5. Puses vienojas, ka saskaņā ar šo nolīgumu veiktajos sadarbības pasākumos tiks ņemts vērā to attiecīgās vajadzības un iespējas.

2. PANTS
Sadarbības mērķi

Ņemot vērā Pušu veiksmīgi iedibināto partnerību, Puses vienojas veidot uz nākotni vērstas attiecības, kuru pamatā ir strukturētāka un stratēģiskāka perspektīva, kopīgas vērtības un savstarpējās intereses, un apņemas uzturēt visaptverošu dialogu un veicināt turpmāku sadarbību starp tām visās kopīgu interešu jomās. Pušu centieni būs jo īpaši vērsti uz to, lai:

a) veicinātu divpusēju un daudzpusēju sadarbību visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un organizācijās, kas nodarbojas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

b) izveidotu sadarbību MII izplatīšanas apkarošanā;

c) izveidotu dialogu par smagiem starptautiskas nozīmes noziegumiem;

d) izveidotu sadarbību terorisma un starptautiskas noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā;

e) savstarpēja izdevīguma vārdā nodrošinātu Pušu savstarpējās tirdzniecības un investīciju pieaugumam un attīstībai vajadzīgos apstākļus un veicinātu tos, vienlaikus nodrošinot PTO principu un noteikumu ievērošanu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi un veicina ilgtspējīgas piegādes ķēdes un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;

f) izveidotu sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītajās savstarpējo interešu jomās, lai veicinātu PTO principu un noteikumu īstenošanu, veicinātu ilgtspējīgas tirdzniecības un investīciju plūsmas un novērstu un likvidētu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem tādā veidā, kas atbilst pašreizējām un turpmākajām ES un ASEAN iniciatīvām, papildina tās, kā arī veicina to īstenošanu;

g) izveidotu sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, tostarp tādās jomās kā tiesiskums un tiesu iestāžu sadarbība, personas datu aizsardzība, migrācija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, organizētās noziedzības un nelegālo narkotiku apkarošana;

h) izveidotu sadarbību visās pārējās savstarpējo interešu nozarēs, jo īpaši attiecībā uz makroekonomikas politiku un finanšu iestādēm, attīstības plānošanu, labu pārvaldību nodokļu jomā, korupcijas apkarošanu, korporatīvo sociālo atbildību, rūpniecības politiku un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) veicināšanu, informācijas sabiedrību, zinātni, tehnoloģiju un inovāciju, mazoglekļa, aprites un zaļo ekonomiku, bioekonomiku, klimata pārmaiņām, enerģētiku, transportu, pētniecību un attīstību, izglītību un apmācību, kultūru, tūrismu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, vides un dabas resursiem, lauksaimniecību un lauku attīstību, veselības aprūpi, statistiku, uz zināšanām balstītu sabiedrību, pārtikas nekaitīgumu, fitosanitārijas un veterinārijas jautājumiem, nodarbinātību un sociālajām lietām;

i) sekmētu Pušu dalību apakšreģionālās, reģionālās un trīspusējās sadarbības programmās, kurās var piedalīties otra Puse;

j) stiprinātu Pušu lomu un atpazīstamību vienai otras reģionos, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp kultūras apmaiņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu un izglītību;

k) veicinātu cilvēku savstarpējo saprašanos, izmantojot dažādu nevalstisku struktūru, piemēram, ideju laboratoriju, akadēmisko aprindu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu savstarpēju sadarbību semināru, konferenču, jauniešu sadarbības, kibertelpas pasākumu, mācību, apmaiņu un citu pasākumu veidā.

3. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses uzskata, ka MII un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Puses vienojas sadarboties un dot savu ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valstu līmenī īstenojot to pastāvošās saistības, kas izriet no starptautiskajiem atbruņošanās un neizplatīšanas līgumiem, kā arī citām starptautiskām saistībām ANO ietvaros, ieskaitot ANO DP rezolūcijas. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2. Turklāt Puses vienojas sadarboties un sniegt ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un veicināt starptautisku atbruņošanās instrumentu īstenošanu:

a) veicot pasākumus, lai kļūtu par dalībnieci visos pārējos attiecīgos starptautiskajos instrumentos un tos pilnībā īstenotu;

b) saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām uzlabojot valsts eksporta kontroles efektivitāti un kontrolējot ar MII saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp attiecīgā gadījumā divējāda lietojuma tehnoloģiju galapatēriņu saistībā ar MII, ar efektīviem tiesiskās vai administratīvās izpildes līdzekļiem, tostarp ar efektīviem sodiem un preventīviem pasākumiem par eksporta kontroles pārkāpumiem, jo īpaši izmantojot sadarbību un spēju veidošanu;

c) veicinot to, lai pilnībā un efektīvi tiktu īstenots 1968. gada 1. jūlijā Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītais Kodolieroču neizplatīšanas līgums (KNL), kas ir globālā kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stūrakmens un svarīgs elements tajā, lai attīstītu kodolenerģijas lietojumu miermīlīgiem mērķiem, Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (BTIK), kas parakstīta Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1972. gada 10. aprīlī, un Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (CWC), kas parakstīta Parīzē un Ņujorkā 1993. gada 13. janvārī.

3. Puses vienojas veidot regulāru dialogu, ar kuru 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētos elementus papildinās un konsolidēs. Šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata.

4. PANTS
Vieglie ieroči un kājnieku ieroči un citi parastie ieroči

1. Puses atzīst, ka vieglo ieroču un kājnieku ieroču, tostarp to munīcijas, nelikumīga ražošana, nodošana un aprite, kā arī to pārmērīga uzkrāšana, nepietiekama krājumu pārvaldība un drošība, un vieglo ieroču un kājnieku ieroču nekontrolēta izplatīšana, kam ir dažādas humanitārās un sociālekonomiskās sekas, joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību, kā arī ilgtspējīgu attīstību individuālā, vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.

2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt to attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību, kā nosaka spēkā esošie starptautiskie līgumi un ANO DP rezolūcijas, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos, kuru pieņēmusi ANO ĢA 2001. gada 20. jūlijā.

3. Puses atzīst iekšzemes kontroles sistēmu nozīmi attiecībā uz parasto ieroču nodošanu saskaņā ar to starptautiskajām saistībām un Ieroču tirdzniecības līguma, kas pieņemts ar ANO ĢA 2013. gada 2. aprīļa Rezolūciju Nr. 67/234B, mērķi un nolūku. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu. Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību eksporta kontroles jomā.

4. Puses vienojas uzlabot sadarbību un censties panākt koordināciju, papildināmību un sinerģiju savos centienos attiecībā uz kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un izskaušanu, parasto ieroču nodošanu un parasto ieroču valsts importa un eksporta kontroles sistēmām.

5. PANTS
Smagi starptautiskas nozīmes noziegumi

Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina kriminālvajāšana, veicot pasākumus attiecīgi gan valstu, gan starptautiskā līmenī, gan pastiprinot starptautisko sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

6. PANTS
Sadarbība terorisma novēršanā un apkarošanā

1. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu, pilnībā ievērojot tiesiskumu, starptautiskās tiesības, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, kas parakstīti Sanfrancisko 1945. gada 26. jūnijā, un attiecīgās ANO DP rezolūcijas, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Šajā sakarā un ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kas ietverta ANO ĢA 2006. gada 8. septembra Rezolūcijā Nr. 60/288, kas vēlāk pārskatīta, kā arī 2003. gada 28. janvārī pieņemto ASEAN un ES kopīgo deklarāciju par sadarbību terorisma apkarošanā, Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2. Puses to nodrošina, jo īpaši:

a) pilnībā īstenojot ANO DP Rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1822 (2008), 2242 (2015), 2396 (2017) un 2462 (2019), un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un instrumentus;

b) saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un indivīdiem un par to atbalsta tīkliem;

c) sadarbojoties attiecībā uz terorisma apkarošanas līdzekļiem, ieskaitot aprīkojumu, un metodēm, ieskaitot tehniskās jomās un apmācībā, un daloties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu un vervēšanu;

d) sadarbojoties, lai padziļinātu starptautisko vienprātību par cīņu pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī pret informācijas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu terorisma nolūkos, un rīkojoties, lai panāktu vienošanos par visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu, tādējādi papildinot pastāvošo ANO un citu piemērojamo starptautisko pretterorisma instrumentu klāstu;

e) daloties ar paraugpraksi cilvēktiesību aizsardzībā cīņā pret terorismu.

II SADAĻA
DIVPUSĒJĀ, REĢIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

7. PANTS
Sadarbība reģionālās un starptautiskās organizācijās

1. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, jo īpaši ANO un tās specializētajās organizācijās un aģentūrās, tostarp, bet ne tikai, Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO), ASEAN un ES dialoga attiecībās, jo īpaši saistībā ar ASEAN un ES stratēģisko partnerību, ASEAN Reģionālajā forumā (ARF) un Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM).

2. Puses apņemas sadarboties un apmainīties viedokļiem par ekonomiskiem un citiem saistītiem jautājumiem reģionālos un starptautiskos forumos un organizācijās, tostarp inter alia ASEM, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā.

8. PANTS
Divpusēja un reģionāla sadarbība

1. Attiecībā uz katru dialoga un sadarbības nozari saskaņā ar šo nolīgumu, vienlaicīgi piešķirot atbilstošu nozīmi jautājumiem divpusējas sadarbības ietvaros, Puses vienosies veikt attiecīgos pasākumus divpusējā vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos vienlaicīgi. Izvēloties atbilstīgo sadarbības līmeni, Puses centīsies palielināt ietekmi un pastiprināt visu ieinteresēto personu iesaisti, vienlaikus pēc iespējas labāk izmantojot pieejamos resursus, ņemot vērā politiskās un institucionālās iespējas un nodrošinot saskanību ar citiem pasākumiem, kuros iesaistītas ES un ASEAN dalībvalstis.

2. Puses var attiecīgā gadījumā izlemt finansiālu atbalstu piešķirt arī sadarbības pasākumiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai kuras ir saistītas ar to, atbilstoši Pušu attiecīgajām finanšu procedūrām un resursiem. Šī sadarbība var jo īpaši ietvert mācību shēmu organizāciju, seminārus, ekspertu apmaiņu, pētījumus un citus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

III SADAĻA
SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN INVESTĪCIJU JAUTĀJUMOS

9. PANTS
Vispārīgi principi

1. Puses uzsāk dialogu par divpusēju un daudzpusēju tirdzniecību un ar to saistītiem jautājumiem, lai stiprinātu divpusējās tirdzniecības attiecības un attīstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu tādā veidā, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi.

2. Puses apņemas veicināt savstarpējas tirdzniecības attīstību un dažādošanu pēc iespējas augstākā līmenī un savstarpēji izdevīgā veidā saskaņā ar PTO principiem un noteikumiem. Puses apņemas panākt labākus tirgus piekļuves nosacījumus, veicot pasākumus pārredzamības uzlabošanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju veikto darbu šajā jomā.

3. Puses viena otrai sniedz informāciju par politikas izmaiņām attiecībā uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītām jomām vai citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, lauksaimniecības politiku, pārtikas nekaitīguma politiku, netarifa pasākumiem, patērētāju aizsardzības politiku un vides politiku, ieskaitot atkritumu apsaimniekošanu.

4. Puses veicina dialogu un sadarbību, lai attīstītu to attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, tostarp risinot tirdzniecības problēmas šā nolīguma 10. līdz 19. pantā minētajās jomās.

10. PANTS
Sanitārie un fitosanitārie jautājumi

1. Puses sadarbojas pārtikas nekaitīguma un sanitāro un fitosanitāro jautājumu (SFS) jomā, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijā.

2. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par to attiecīgajiem pasākumiem, kas noteikti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kurš stājās spēkā ar PTO izveidi 1995. gada 1. janvārī, ietverot standartus, kas noteikti Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā, kura parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Pārtikas kodeksa komisijā.

3. Puses vienojas sadarboties spēju veidošanā saistībā ar SFS jautājumiem. Šāda spēju veidošana ir piemērota katras Puses vajadzībām, un tā jāveic ar mērķi palīdzēt šādai Pusei ievērot otras Puses tiesisko regulējumu.

4. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikus izveido dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu ar SFS saistītos jautājumus vai citus steidzamus ar SFS saistītus jautājumus.

5. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

6. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai SFS jomā.

11. PANTS
Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu globālu pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

2. Puses veicina dialogu, spēju veidošanas pasākumus un ciešu sadarbību savstarpējo interešu jautājumos, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas saskaņā ar ANO IAM. Šādi jautājumi inter alia ietver:

a) pārtikas sistēmu ietekmes samazināšanu uz vidi un klimatu;

b) ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas sistēmas visos pārtikas ķēdes posmos, tostarp agroekoloģiju, bioloģisko ražošanu, pesticīdu lietošanas un riska samazināšanu, dzīvnieku labturību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem;

c) pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu visā pārtikas ķēdē;

d) cīņu pret krāpšanu pārtikas jomā.

3. Puses izraugās kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

4. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā.

12. PANTS
Tehniskie šķēršļi tirdzniecībai

1. Puses sekmē starptautisko standartu un starptautisku akreditācijas shēmu izmantošanu un apmainās ar informāciju par standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, tai skaitā saskaņā ar PTO Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā (TBT), kas stājās spēkā līdz ar PTO nodibināšanu 1995. gada 1. janvārī.

2. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp tehnisko spēju veidošanā un sadarbībā, lai panāktu atbilstību TBT pasākumiem.

3. Puses izraugās kontaktpunktu, kas koordinētu informācijas apmaiņu un sadarbību saskaņā ar šo pantu, kā arī veicinātu centienus regulatīvajā sadarbībā starp Pusēm.

13. PANTS
Muitas sadarbība un tirdzniecības veicināšana

1. Puses dalās pieredzē un izskata iespējas vienkāršot importa, eksporta un citas muitas procedūras, uzlabot tirdzniecības noteikumu pārredzamību un attīstīt muitas sadarbību, tostarp efektīvus savstarpējās administratīvās palīdzības mehānismus. Puses sadarbojas, lai sekmētu PTO Nolīguma par tirdzniecības veicināšanu īstenošanu, kas stājās spēkā 2017. gada 22. februārī. Puses pievērš īpašu uzmanību starptautiskās tirdzniecības, tostarp transporta pakalpojumu, drošības dimensijas nostiprināšanai un līdzsvarotas pieejas nodrošināšanai starp tirdzniecības veicināšanu, efektīvu kontroli un cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, kas saistīti ar muitu.

2. Neierobežojot citas sadarbības formas, kas paredzētas šajā nolīgumā, Puses apstiprina ieinteresētību nākotnē noslēgt protokolu par sadarbību, tostarp par savstarpēju palīdzību muitas jomā, ar šo nolīgumu noteiktajā institucionālajā satvarā.

14. PANTS
Antidempings

1. Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) VI pantu un PTO Nolīgumu par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu, jo īpaši tā 15. pantu.

2. Puses piešķir lielu nozīmi sadarbībai antidempinga jomā.

15. PANTS
Investīcijas

Puses sekmē investīciju lielāku plūsmu, attīstot pievilcīgu un labvēlīgu vidi savstarpējām investīcijām ar konsekventa dialoga palīdzību, kura mērķis ir uzlabot izpratni un sadarbību investīciju jautājumos, izpētīt administratīvos mehānismus, lai veicinātu investīciju plūsmu, un veicināt pārredzamību, atklātību un nediskrimināciju ieguldītājiem saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

16. PANTS
Konkurences politika

1. Puses sekmē konkurences noteikumu efektīvu izveidi un piemērošanu un informācijas izplatīšanu, lai veicinātu pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas otras Puses tirgū saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2. Abas Puses cenšas sadarboties savstarpēji saskaņotās jomās, lai uzlabotu savstarpēju izpratni par otras Puses konkurences tiesību aktiem un politiku.

17. PANTS
Pakalpojumi

Puses izveido konsekventu dialogu, kas īpaši vērsts uz informācijas apmaiņu par to attiecīgajām normatīvajām vidēm, veicinot pieeju abu Pušu tirgiem, sekmējot piekļuvi kapitāla un tehnoloģijas avotiem, kā arī veicinot pakalpojumu tirdzniecību starp abiem reģioniem un trešo valstu tirgos.

18. PANTS
Intelektuālā īpašuma tiesības

1. Puses apmainās ar informāciju un dalās ar pieredzi par tādiem jautājumiem kā intelektuālā īpašuma tiesību (IIT) prakse, veicināšana, izplatīšana, pilnveidošana, pārvalde, aizsardzība un efektīva piemērošana, šo tiesību pārkāpšanas novēršana un cīņa pret viltošanu un pirātismu, jo īpaši ar muitas sadarbības un citu atbilstīgu sadarbības veidu palīdzību un ar šo tiesību aizsardzības stiprināšanu, par ko Puses vienojušās. Saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Puses piedalās, Puses sadarbosies jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un patentu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, preču zīmju, autortiesību un rūpnieciskā dizaina aizsardzībā, kā arī augu šķirņu aizsardzībā.

2. Puses viena otrai sniedz tehnisku palīdzību intelektuālā īpašuma tiesību jomā un palīdz viena otrai uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, piemērošanu, izmantošanu un komercializāciju, pamatojoties uz Eiropas pieredzi, un uzlabot zināšanu izplatīšanu par to.

3. Puses atzīst, cik svarīga ir Dohas Deklarācija par Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) un sabiedrības veselību, kas pieņemta Dohā 2001. gada 14. novembrī, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos to ievērot. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmumu par 6. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī Ženēvā 2005. gada 6. decembrī pieņemto Protokolu par grozījumiem TRIPS līgumā un veicina to īstenošanu.

19. PANTS
Digitālā tirdzniecība

1. Puses apmainās ar informāciju par regulatīviem jautājumiem digitālās tirdzniecības kontekstā saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kuros pievēršas šādiem jautājumiem:

a) sadarbspējīgu elektronisko uzticamības un autentificēšanas pakalpojumu atzīšana un veicināšana;

b) tiešās tirgvedības paziņojumu apstrāde;

c) patērētāju tiesību aizsardzība;

d) citi jautājumi, kas attiecas uz digitālās tirdzniecības attīstību.

2. Atzīstot digitālās tirdzniecības globālo raksturu, Puses apstiprina, ka ir svarīgi aktīvi piedalīties daudzpusējos forumos, lai veicinātu digitālās tirdzniecības attīstību.

IV SADAĻA
SADARBĪBA BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA JOMĀ

20. PANTS
Tiesiskums

1. Sadarbojoties saskaņā ar šo sadaļu, Puses īpašu nozīmi piešķir tiesiskuma veicināšanai un vienlīdzīgas tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai visiem. Abpusēji izdevīgos nolūkos Puses pilnībā sadarbosies, lai panāktu iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

2. Pušu sadarbība ietvers arī informācijas apmaiņu par tiesību sistēmām un tiesību aktiem.

21. PANTS
Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm

1. Puses atzīst, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm ir patstāvīgs mērķis, kā arī demokrātijas, ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības, miera un drošības virzītājspēks.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, kā arī nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu šā nolīguma īstenošanā.

3. Puses apmainās ar labu praksi un izpēta turpmākas sadarbības shēmas un iespējamās sinerģijas starp Pušu attiecīgajām ar dzimumu saistītajām politikām un programmām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un saistībām, kas piemērojamas Pusēm, piemēram, Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ko ANO ĢA pieņēma 1979. gada 18. decembrī, Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas pieņemta ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15. septembrī, Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO DP Rezolūciju 1325 (2000) un tās turpmākās rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību.

22. PANTS
Personas datu un privātuma aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties, lai sasniegtu augstu personas datu un privātuma aizsardzības līmeni un tā efektīvu īstenošanu saskaņā ar to saistībām, kas izriet no starptautiskajām cilvēktiesībām un citiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem šajā jomā, tādējādi strādājot pie tā, lai atvieglotu personas datu plūsmu starp Pusēm, kas ir būtisks elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un sadarbību tiesībaizsardzības jomā saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2. Sadarbība personas datu un privātuma aizsardzības jomā inter alia ietver tehnisko un juridisko palīdzību informācijas un paraugprakses apmaiņas, apmācības un speciālo zināšanu veidā, kā arī veicinot Pušu attiecīgo uzraudzības iestāžu tiesībaizsardzības sadarbību, tostarp daudzpusējos forumos.

23. PANTS
Tiesu iestāžu un tiesiskā sadarbība

1. Puses uzlabo esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, kas tām ir saistoši. Puses attiecīgā gadījumā stiprina esošos mehānismus un apsver jaunu mehānismu izstrādi, lai veicinātu starptautisko sadarbību šajā jomā, jo īpaši ciešāk sadarbojoties ar citiem attiecīgiem starptautiskās tiesiskās sadarbības tīkliem.

2. Puses apņemas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz to pienākumu īstenošanu, kas paredzēti daudzpusējās konvencijās par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvencijā.

3. Puses sadarbojas, lai veicinātu attiecīgo tiesas dokumentu drošu un efektīvu pārsūtīšanu un attiecīgā gadījumā pierādījumu iegūšanu un uzklausīšanu ar videokonferenci, kā arī personas datu aizsardzību tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības nolūkā.

24. PANTS
Konsulārā aizsardzība

Puses vienojas veikt regulāras apmaiņas, lai vēl vairāk atvieglotu konsulārās aizsardzības sniegšanu un koordinētu centienus attiecībā uz konsulāro palīdzību, jo īpaši krīzes laikā.

25. PANTS
Sadarbība migrācijas jomā

1. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi visaptveroši iesaistīties visos jautājumos, kas saistīti ar migrāciju, tostarp likumīgu migrāciju saskaņā ar ES un valstu kompetencēm, migrācijas plūsmu pārvaldību attiecībā uz neatbilstīgu migrāciju, neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņiem, starptautisko aizsardzību un neatbilstīgas migrācijas, kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu.

2. Puses sadarbojas savstarpēji pieņemamā un holistiskā veidā saskaņā ar to attiecīgajām starptautiskajām saistībām, kā arī to attiecīgajiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Sadarbībā galvenā uzmanība tiks pievērsta inter alia:

a) neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanai;

b) tādu noteikumu un prakses izstrādei, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā vajadzīga, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vienlaikus nodrošinot neizraidīšanas, humānisma un starptautiskās solidaritātes un sadarbības un sloga sadales un atbildības sadales principu ievērošanu;

c) noteikumiem par uzņemšanu, kā arī uzņemto personu tiesībām un statusam saskaņā ar šiem noteikumiem, taisnīgai attieksmei pret likumīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem, un viņu integrācijai, izglītībai un mācībām, pasākumiem pret rasismu un ksenofobiju;

d) efektīvas un preventīvas politikas izveidei cīņai pret neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC), kas pieņemta ar ANO ĢA 2000. gada 15. novembra Rezolūciju Nr. 55/25, un tās protokoliem, kas stājušies spēkā attiecībā uz Pusēm, ieskaitot veidus, kā apkarot kontrabandistu tīklus, izjaukt noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku tirdzniecībā, un aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e) personu, kuras uzturas nelikumīgi, atgriešanai (vēlams – brīvprātīgai), nodrošinot drošus, humānus un cilvēka cienīgus apstākļus, tostarp viņu brīvprātīgas un ilgtspējīgas atgriešanās veicināšanai, un šo personu atpakaļuzņemšanai atbilstīgi šā panta 3. punktam;

f) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem vīzu un ceļošanas dokumentu drošības jomā;

g) jautājumiem, kas atzīti par savstarpēji interesējošiem robežu pārvaldības jomā.

3. Sadarbības ietvaros, lai novērstu un kontrolētu neatbilstīgu migrāciju, un neskarot vajadzību aizsargāt cilvēku tirdzniecības upurus, Puses arī vienojas, ka:

a) Taizeme pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm un nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem šīs dalībvalsts teritorijā;

b) jebkura dalībvalsts pēc Taizemes pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm un bez nepamatotas kavēšanās uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem Taizemes teritorijā;

c) dalībvalstis un Taizeme šādiem nolūkiem izsniedz ceļošanas dokumentus. Ja netiek uzrādīti dokumenti vai citi pilsonības pierādījumi, attiecīgās dalībvalsts vai Taizemes kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Taizemes vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma pilnībā sadarbojas, lai nekavējoties izsniegtu pilsonības pierādījumu.

4. Apspriedēs par migrācijas jautājumiem Puses vienojas sākt dialogu par atpakaļuzņemšanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var noslēgt nolīgumu par atpakaļuzņemšanu, tostarp par ES ceļošanas dokumenta izmantošanu¹. Puses var arī apsvērt iespēju uzsākt dialogu par personu pārvietošanās atvieglošanu, kura rezultātā pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja apstākļi to ļauj, var tikt noslēgts nolīgums par vīzu režīma atvieglošanu dalībvalstu un Taizemes pilsoņiem.

26. PANTS
Humanitārā sadarbība

Puses cenšas turpināt sadarbību visos jautājumos, kas saistīti ar humanitāro sadarbību un palīdzību, tostarp attiecībā uz pārvietotajām personām un spēju veidošanas atbalstu ierēdņiem, kuri strādā ar pārvietotām personām to attiecīgajos reģionos. Puses sadarbojas uz savstarpēji pieņemama pamata un izskatot katru gadījumu atsevišķi, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kas piemērojami Pusēm, un humanitāriem principiem — cilvēcību, objektivitāti, neatkarību un neitralitāti. Šādos centienos ir jāturpina ņemt vērā visaptverošs skatījums un izpratne par pārvietošanas pamatcēloņiem un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu. Puses apņemas stiprināt saikni starp humāno palīdzību un attīstību.

27. PANTS
Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošana

Puses vienojas sadarboties, lai apkarotu transnacionālo organizēto noziedzību, ekonomiskos un finanšu noziegumus, smagus noziegumus² un korupciju, kā arī seksuālu vardarbību pret bērniem. Šādas sadarbības mērķis jo īpaši ir īstenot un veicināt attiecīgos starptautiskos standartus un juridiskos instrumentus, kuros Puses piedalās, piemēram, UNTOC un tā papildu protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju, kas pieņemta ar ANO ĢA 2003. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 58/4.

28. PANTS
Sadarbība nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā

1. Puses vienojas par nepieciešamību strādāt un sadarboties saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai efektīvi novērstu un apkarotu to finanšu sistēmu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

2. Puses vienojas sadarboties tiesību aktu, noteikumu un normu izstrādē un īstenošanā, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saskaņā ar standartiem, ko izstrādājušas starptautiskas struktūras, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Finanšu darījumu darba grupa.

3. Sadarbības saskaņā ar šo pantu mērķis ir arī veicināt attiecīgās informācijas apmaiņu saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

29. PANTS
Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā

1. Puses sadarbojas saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu visaptverošu, uz pierādījumiem balstītu, līdzsvarotu un integrētu pieeju, izmantojot efektīvu sadarbību un koordināciju starp kompetentajām iestādēm, tostarp veselības, tieslietu un iekšlietu nozarēs un citās attiecīgās nozarēs, ar mērķi samazināt nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu, tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī šādu narkotisko vielu ietekmi uz narkotiku lietotājiem un sabiedrību kopumā, un panākt efektīvāku narkomānijas novēršanas politiku un novērst prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru (designer precursors), novirzīšanu, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir kopīgi saskaņoti principi, kas izklāstīti ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un visas attiecīgo Pušu starptautiskās saistības narkotiku kontroles jomā.

3. Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā starp Pusēm inter alia ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, personāla apmācību, ar narkotikām saistītus pētījumus, informācijas apmaiņa un dalīšanās ar pieredzi par informācijas tehnoloģiju izmantošanu narkotiku kontroles jomā, kā arī par inovatīvām pieejām narkomānijas apkarošanas politikai, tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un prekursoru, tostarp jaunradītu prekursoru, ko izmanto narkotisko un psihotropo vielu un jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgai ražošanai, novirzīšanas novēršanu. Puses var vienoties iekļaut citas jomas, piemēram, paraugprakses vai informācijas apmaiņu par profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju, kaitējuma mazināšanu un narkotiku atkarības uzraudzību, zālēm narkotiku aizstāšanai, kā arī papildu pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību narkotisko vielu prekursoru kontroles, kriminālistikas zinātnes, ar narkotikām saistītas finanšu izmeklēšanas un alternatīvu izstrādes jomā.

V SADAĻA
SADARBĪBA CITĀS NOZARĒS

30. PANTS
Cilvēktiesības

1. Puses vienojas sadarboties cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, pamatojoties uz savstarpējas piekrišanas un cieņas principu. Puses veicina regulāru jēgpilnu, plašu dialogu par cilvēktiesībām.

2. Sadarbība cilvēktiesību jomā inter alia var ietvert:

a) spēju veidošanu, īstenojot Pusēm piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību instrumentus un stiprinot ar cilvēktiesībām saistītu rīcības plānu īstenošanu;

b) dialoga, kā arī kontaktu un informācijas apmaiņas par cilvēktiesībām veicināšanu;

c) pušu konstruktīvas sadarbības stiprināšanu ANO cilvēktiesību struktūrās.

3. Puses sadarbojas demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanā. Šāda sadarbība var ietvert:

a) sadarbības stiprināšanu starp valstu un reģionālajām iestādēm, kuru kompetencē ir cilvēktiesības, tiesiskums un laba pārvaldība;

b) sadarbību un darba koordinēšanu nolūkā stiprināt demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp vienlīdzību likuma priekšā, cilvēku piekļuvi efektīvai juridiskajai palīdzībai un tiesības uz taisnīgu tiesu, pienācīgu tiesas procesu un tiesu pieejamību saskaņā ar Pušu pienākumiem atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām.

31. PANTS
Sadarbība finanšu nozarē

Puses vienojas atbilstoši to vajadzībām un saskaņā ar to attiecīgām programmām un normatīvajiem aktiem veicināt sadarbību starp finanšu iestādēm.

32. PANTS
Makroekonomikas politikas dialogs

Puses vienojas stiprināt dialogu starp to iestādēm un sadarboties, lai dalītos pieredzē par makroekonomikas politiku, jo īpaši ekonomiskās integrācijas jomās.

33. PANTS
Laba pārvaldība nodokļu jomā

Lai stiprinātu un attīstītu saimniecisko darbību, vienlaikus ņemot vērā vajadzību izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tostarp globālos standartus attiecībā uz nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu, taisnīgu nodokļu uzlikšanu un minimālos standartus pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Puses veicinās labu pārvaldību nodokļu jautājumos, uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, izstrādās pasākumus minēto principu efektīvai īstenošanai un atvieglos nodokļu ieņēmumu iekasēšanu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

34. PANTS
Sadarbība rūpniecības politikas un MMVU jomā

Puses, ņemot vērā to attiecīgo ekonomikas politiku un mērķus, vienojas veicināt sadarbību rūpniecības politikas jomā, kas atbalsta iekļaujošas, ilgtspējīgas un uz attīstību vērstas ražošanas darbības, pienācīgu darbvietu radīšanu, uzņēmējdarbību, radošumu un inovāciju, kā arī piegādes ķēdes noturību un piekļuvi finansējumam visās jomās, kuras uzskata par piemērotām, lai uzlabotu MMVU formalizēšanu un to piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, konkurētspēju un izaugsmi, inter alia:

a) apmainoties ar informāciju un daloties ar pieredzi un radot pamatnosacījumus MMVU konkurētspējas uzlabošanai;

b) veicinot sakarus ekonomikas dalībnieku starpā, rosinot kopīgas investīcijas un izveidojot kopuzņēmumus un informācijas tīklus, jo īpaši ar pastāvošo ES horizontālo programmu palīdzību, un sekmējot humanitāro tehnoloģiju (soft technology) un materiālo tehnoloģiju (hard technology) apmaiņu starp partneriem;

c) sniedzot informāciju, veicinot inovācijas un apmainoties ar labu praksi saistībā ar piekļuvi finansējumam un tirgum;

d) atbalstot MMVU spēju veidošanu, lai nodrošinātu to vienmērīgāku integrāciju globālajā ekonomikā un piegādes ķēdēs;

e) veicinot un atbalstot darbības, ko ir izveidojuši Pušu MMVU;

f) sekmējot uzņēmējdarbības sociālo atbildību un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp veicinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu.

35. PANTS
Uzņēmumu sadarbības veicināšana

Puses sekmē un atbalsta attiecīgās sadarbības darbības, ko izveidojuši to privātie sektori.

36. PANTS
Sadarbība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā

1. Atzīstot, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiska mūsdienu pasaules sastāvdaļa un ka tām ir vitāli svarīga nozīme ekonomikas un sociālajā attīstībā, Puses vienojas apmainīties ar viedokli par savu politiku šajā jomā, lai veicinātu ekonomikas un sociālo attīstību, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

2. Sadarbība šajā jomā inter alia ietver:

a) piedalīšanos dažādos reģionālos dialogos par informācijas sabiedrības dažādajiem aspektiem, īpaši elektronisko sakaru politiku un regulējumu, tostarp universālo pakalpojumu, licencēšanu un vispārējām atļaujām, personas datu aizsardzību, kā arī pārvaldes iestāžu neatkarību un efektivitāti;

b) Pušu un Dienvidaustrumāzijas pētniecības tīklu un pakalpojumu savstarpējo savienojamību un savietojamību;

c) jaunu IKT standartizāciju un izplatīšanu;

d) sadarbības veicināšanu pētniecības jomā starp Pusēm IKT nozarē;

e) kopīgus pētniecības projektus IKT jomā, jo īpaši izmantojot ES pētniecības pamatprogrammas, tostarp Pušu sadarbību jo īpaši tādās jomās kā e-pārvalde, mobilās lietotnes, animācija un multivide;

f) IKT drošības jautājumus un/vai aspektus, tostarp tiešsaistes drošības veicināšanu, kibernoziedzības, dezinformācijas un informācijas tehnoloģiju, kā arī visu veidu elektronisko plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu.

3. Ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, tiek veicināta uzņēmumu sadarbība.

4. Puses sadarbojas kiberdrošības jomā, apmainoties ar informāciju par stratēģijām, politiku un paraugpraksi saskaņā ar to normatīvajiem aktiem un starptautiskajām saistībām.

5. Puses veicina informācijas apmaiņu par kiberdrošību tādās jomās kā izglītība un apmācība, izpratnes veicināšanas iniciatīvas, to attiecīgo standartu un tehnisko specifikāciju izmantošana kiberdrošības riska pārvaldības un IKT produktu un pakalpojumu kiberdrošības, tostarp kiberdrošības sertifikācijas, kā arī saistītās pētniecības un izstrādes politikas nolūkos.

37. PANTS
Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā

1. Puses vienojas sadarboties visās zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas sfērās savstarpējo interešu jomās, ņemot vērā to attiecīgos politikas virzienus. Šī sadarbība stiprinās atbalstu daudzpusējām un reģionālām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, lai rastu jaunus risinājumus zaļajām, digitālajām, veselības, sociālajām un inovācijas problēmām. Kopīga rīcība būs jo īpaši vajadzīga, lai novērstu turpmākas globālas veselības krīzes, jo īpaši jaunas infekcijas slimības, un lai kopīgi apņemtos veidot veselīgāku, drošāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Sadarbības jomas inter alia var ietvert risinājumu meklēšanu globālām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības krīzei, piesārņojumam, resursu noplicināšanai vai infekcijas slimībām, tostarp krīzes situācijās, un risinājumiem, kas ļauj īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Iniciatīvām būtu jāparāda vadošā loma pasaulē klimata un vides mērķu jomā.

2. Sadarbības zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā mērķi ir:

a) veicināt zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas programmu nepārtrauktību un atbalstīt ekonomikas attīstību, uz zināšanām balstītu sabiedrību, dzīves kvalitāti un ilgtspējīgu vidi;

b) rosināt informācijas un tehnoloģisko prasmju apmaiņu zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas laukā, īpaši attiecībā uz nozaru politikas un programmu īstenošanu;

c) veicināt noturīgas attiecības starp Pušu zinātniskajām aprindām, pētniecības centriem, universitātēm un rūpniecību;

d) veicināt cilvēkresursu attīstību;

e) veicināt kopīgu pētniecību zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā un veicināt vienlīdzīgu piekļuvi pētījumu rezultātiem, partnerību un kopīgu atbildību par tiem saskaņā ar IĪT noteikumiem, kā arī kopīgām vērtībām un principiem un saskaņotiem pamatnosacījumiem.

3. Sadarbība zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā notiek kopīgu pētniecības projektu un apmaiņu, zinātnieku sanāksmju un apmācību formā, izmantojot starptautiskās mobilitātes shēmas un nodrošinot pētījumu rezultātu maksimālu izplatīšanu. Visu intelektuālo īpašumu, kas radies kopīgās pētniecības un darbību rezultātā, sadala saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

4. Sadarbībā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā Puses atbalsta savu attiecīgo valdības aģentūru, augstākās izglītības iestāžu, pētniecības centru un ražojošo nozaru, jo īpaši MMVU līdzdalību.

5. Puses vienojas pielikt visus centienus, lai palielinātu sabiedrības informētību par iespējām, ko sniedz to sadarbības programmas zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā.

38. PANTS
Klimata pārmaiņas

1. Puses uzskata, ka klimata pārmaiņas ir eksistenciāls apdraudējums cilvēcei, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos stiprināt globālo reakciju uz minēto apdraudējumu. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt UNFCCC un Parīzes nolīguma mērķus un uzdevumus. Attiecīgi katra Puse efektīvi īsteno UNFCCC un Parīzes nolīgumu.

2. Pušu mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņām un to ietekmi. Puses arī uzlabo sadarbību politikas jomā, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas un pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei, tostarp jūras līmeņa celšanās faktam, un virzītu savu ekonomiku, tostarp finanšu plūsmas, uz zema siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa sasniegšanu un klimatnoturīgu attīstību saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

3. Sadarbības klimata pārmaiņas jomā mērķi ir:

a) uzlabot spēju un prasmi risināt klimata pārmaiņu problēmas, pamatojoties uz valstu vajadzībām un reaģējot uz tām;

b) uzlabot spēju veidošanu nacionāli noteikto devumu un nacionālā pielāgošanās plāna un citu ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanā savstarpējo interešu jomās, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

c) veicināt sadarbību un dialogu par finansējumu klimata pārmaiņu jomā un par finanšu mehānismu izstrādi klimata pārmaiņu novēršanai, tostarp privātā sektora iesaistīšanu;

d) pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņu sekām, tostarp integrēt pielāgošanās pasākumus Pušu attīstības stratēģijās un plānošanā visos līmeņos;

e) veicināt sadarbību pētniecības un attīstības pasākumu un seku mazināšanas un pielāgošanās tehnoloģiju jomā;

f) veicināt izpratnes veidošanu, tostarp attiecībā uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un tiem, kas dzīvo neaizsargātās teritorijās, veicināt sabiedrības līdzdalību, reaģējot uz klimata pārmaiņām, un šajā sakarā integrēt analīzi par klimata pārmaiņu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

g) veicināt sadarbību un dialogu par ekonomikas instrumentu izstrādi, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītus jautājumus, piemēram, oglekļa cenas noteikšanu un vajadzības gadījumā citus instrumentus;

h) veicināt katastrofu riska mazināšanas un pārvaldības stratēģiju izstrādi, tostarp attiecībā uz neaizsargātām teritorijām un kopienām.

39. PANTS
Enerģētika

1. Puses cenšas uzlabot sadarbību enerģētikas nozarē, lai:

a) nodrošinātu vispārēju piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, uzticamiem un ilgtspējīgiem energopakalpojumiem un būtiski palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru pasaules energoresursu struktūrā;

b) attīstītu jaunus, ilgtspējīgus, inovatīvus un atjaunīgus enerģijas veidus, tostarp biodegvielu un biomasu, vēja, saules un ģeotermālo enerģiju, kā arī hidroenerģijas ražošanu, vienlaikus atzīmējot, cik svarīgi ir dažādot energoapgādi, lai stiprinātu energoapgādes drošību;

c) atbalstītu stratēģiju izstrādi, lai padarītu atjaunīgo enerģiju konkurētspējīgāku;

d) panāktu enerģijas racionālu izmantošanu un uzlabotu energoefektivitāti gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei, veicinot energoefektivitāti enerģijas ražošanā, transportēšanā, sadalē un galapatēriņā;

e) veicinātu sadarbību tīras enerģijas tehnoloģiju jomā, tostarp īstenojot sadarbību pētniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz atjaunīgo enerģiju, enerģijas uzglabāšanu un fosilā kurināmā dekarbonizāciju;

f) veicinātu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu, kas veicina pāreju uz tīru enerģiju saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem;

g) uzlabotu spēju veidošanu un veicinātu investīcijas enerģētikas infrastruktūrās un tīras enerģijas tehnoloģijās, ņemot vērā pārredzamības principu;

h) veicinātu konkurenci un labvēlīgu vidi investīcijām enerģijas tirgū.

2. Šajā nolūkā Puses vienojas veicināt savstarpējus kontaktus un kopīgu pētniecību, tostarp izmantojot reģionālo sadarbību enerģētikas jomā. Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un Parīzes nolīgumam esot visaptverošam satvaram, kas virza šo partnerību, Puses atzīmē, ka ir jāpievēršas saiknei starp piekļuvi tīras enerģijas pakalpojumiem par pieņemamu cenu un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības var veicināt inter alia sadarbībā ar ES Enerģētikas iniciatīvu.

40. PANTS
Transports

1. Puses cenšas sadarboties attiecīgajās transporta politikas jomās, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu, kā arī kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, tostarp reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un principiem, kas piemērojami abām Pusēm, uzlabojot preču un pasažieru pārvietošanos, atbalstot ekonomikas attīstību un cilvēku labklājību, galveno uzmanību pievēršot cenas ziņā pieejamai un vienlīdzīgai piekļuvei visiem, veicinot jūras un aviācijas drošumu un drošību, veicinot vides aizsardzību un palielinot savu transporta sistēmu efektivitāti.

2. Pušu sadarbības transporta jomā mērķis ir veicināt:

a) informācijas apmaiņu par attiecīgo transporta politiku un praksi, jo īpaši attiecībā uz drošām, cenas ziņā pieejamām, piekļūstamām un ilgtspējīgām pilsētu un sabiedriskā transporta sistēmām visiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātā situācijā esošo personu (tostarp sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku) vajadzībām, sauszemes transportam, jūras transportam, gaisa transportam, transporta loģistikai un multimodālo transporta tīklu savstarpējai savienojamībai un sadarbspējai;

b) globālo navigācijas satelītu sistēmu izmantošanu civiliem mērķiem, pievēršot uzmanību abpusēji izdevīgiem normatīvajiem, rūpniecības un tirgus attīstības jautājumiem. Šajā sakarā tiks apsvērta Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas izmantošana, lai maksimāli palielinātu ieguvumus abām Pusēm;

c) dialogu, kura mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, gaisa transporta infrastruktūras tīklus un darbības ātrai, efektīvai, ilgtspējīgai, drošai cilvēku un preču kustībai un izskatīt iespējas turpmākai attiecību attīstībai gaisa transporta jomā; vēl vairāk jāveicina sadarbība civilās aviācijas jomā;

d) dialogu jūras transporta pakalpojumu jomā savstarpējo interešu jomās, jo īpaši, lai:

i) atvieglinātu visu šķēršļu, kas varētu kavēt jūras tirdzniecības attīstību, likvidāciju un sadarbotos šajā jomā, un uzlabotu apstākļus, kādos tiek veikti jūras kravu pārvadājumi starp Pušu ostām;

ii) nodrošinātu neierobežotu piekļuvi starptautiskai un savstarpējai tirdzniecībai uz komerciāliem pamatiem;

iii) uzlabotu Pušu jūras transporta nozares konkurētspēju; un

iv) piešķirtu kuģiem, kas kuģo ar attiecīgi kādas dalībvalsts vai Taizemes karogu vai ko ekspluatē otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, nediskriminējošu režīmu salīdzinājumā ar režīmu, ko piemēro saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, palīgpakalpojumiem un ostu pakalpojumiem, tostarp jūras transporta nozīmi efektīvas transporta ķēdes izveidē;

e) drošības, drošuma un jūras piesārņojuma novēršanas un mazināšanas standartu ievērošanu, īpaši attiecībā uz jūras transportu, atbilstoši starptautiskām konvencijām, kas piemērojamas Pusēm, tostarp sadarbību atbilstošos starptautiskos forumos, kuru mērķis ir nodrošināt starptautisko noteikumu labāku piemērošanu.

41. PANTS
Tūrisms

1. Pamatojoties uz attiecīgajām starptautiskajām pamatnostādnēm ilgtspējīgam tūrismam, Puses tiecas uzlabot informācijas apmaiņu un izveidot paraugpraksi, lai nodrošinātu līdzsvarotu ilgtspējīga tūrisma attīstību, kas rada darbvietas un popularizē vietējo kultūru un produktus, un veicināt tādu instrumentu izstrādi, ar kuriem uzrauga ilgtspējīga tūrisma ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.

2. Puses vienojas attīstīt sadarbību saistībā ar dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un tā potenciāla maksimālu izmantošanu, mazinot tūrisma negatīvo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku, īpaši bērnu, jebkāda veida ekspluatāciju, respektējot savvaļas dzīvniekus, floru, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un veicinot tūrisma uzņēmējdarbības pozitīvu ieguldījumu vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, inter alia attīstot ilgtspējīgu tūrismu, vienlaikus respektējot vietējo un tradicionālo kopienu cieņu un intereses, kā arī uzlabojot apmācību tūrisma nozarē.

42. PANTS
Izglītība un kultūra

1. Puses vienojas veicināt sadarbību izglītības un kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā to daudzveidību, lai palielinātu savstarpēju izpratni un zināšanas par to kultūru un valodām.

2. Puses cenšas veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu izglītības un kultūras ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai veltītā apmācībā un kultūras apmaiņā, un īstenot kopīgas iniciatīvas šajās jomās, tostarp kultūras pasākumu kopīgu organizēšanu. Šajā ziņā Puses vienojas arī turpmāk atbalstīt Āzijas un Eiropas Fonda darbību.

3. Puses vienojas cieši sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO), lai veicinātu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, jo īpaši saistībā ar UNESCO Ģenerālkonferencē 1972. gada 16. novembrī pieņemto Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un UNESCO Ģenerālkonferencē 2003. gada 17. oktobrī pieņemto Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, vienlaikus piešķirot nozīmi kultūras daudzveidības veicināšanai, kas savukārt veicina mākslas attīstību un uz zināšanām balstītu radošo ekonomiku.

4. Turklāt Puses veicina pasākumus, kas paredzēti, lai izveidotu saiknes starp to attiecīgajām specializētajām aģentūrām un veicinātu informācijas, zinātības, studentu, akadēmiskā personāla un ekspertu apmaiņu, kā arī vēl vairāk veicinātu saiknes starp ideju laboratorijām. Sadarbojoties un izmantojot tehniskos resursus, izmanto iespējas, ko piedāvā ES programmas Dienvidaustrumu Āzijā izglītības un kultūras jomā, kā arī pieredzi, ko Puses ir guvušas šajā jomā. Puses arī vienojas pastiprināt sadarbību augstākās izglītības jomā un veicināt programmas "Erasmus+" īstenošanu, kā arī apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomā.

43. PANTS
Vide un dabas resursi

1. Puses vienojas par nepieciešamību sadarboties vides aizsardzības jomā un virzībā uz mazoglekļa, noturīgu, resursu ziņā efektīvu un aprites ekonomiku, tostarp bioekonomiku, kas atsaista ekonomikas izaugsmi no vides degradācijas, un ilgtspējīgā veidā saglabāt un pārvaldīt dabas resursus un veicināt bioloģisko daudzveidību kā pamatu pašreizējo un nākamo paaudžu attīstībai.

2. Puses vienojas, ka sadarbība vides un dabas resursu jomā veicina resursu efektīvu izmantošanu, vides saglabāšanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Savā sadarbībā Puses strādās pie tā, lai īstenotu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un efektīvi īstenotu attiecīgos daudzpusējos vides nolīgumus, tostarp Parīzes nolīgumu.

3. Puses apņemas turpināt un stiprināt sadarbību vides aizsardzības jomā jo īpaši saistībā ar:

a) izpratnes veicināšanu par vidi un labu vides pārvaldību, tostarp vietējo kopienu pastiprinātu un jēgpilnu līdzdalību vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības centienos;

b) pāreju uz aprites ekonomiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, maksimāli palielinātu resursu efektivitāti un līdz minimumam samazinātu atkritumu, jo īpaši plastmasas atkritumu, radīšanu, lai novērstu jūras plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu;

c) ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības vērtību integrēšanu valsts un vietējā plānošanā, nabadzības mazināšanas stratēģijās un kontos un attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanas veicināšanu, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un savvaļas dzīvnieku un augu starptautisko tirdzniecību;

d) zemes un augsnes aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu ar mērķi panākt augsnes degradācijas ziņā neitrālu pasauli;

e) sadarbību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un mežu pārvaldības uzlabošanas jomā, tostarp ieguldījumiem reģionālajā sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības, atmežošanas un mežu degradācijas apkarošanā, tostarp veicinot neatmežojošas lauksaimniecības preču piegādes ķēdes, veicinot saglabāšanu, apmežošanu, meža atjaunošanu, meža oglekļa krājumu atjaunošanu un palielināšanu. Tas var ietvert Brīvprātīga partnerattiecību nolīguma par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību noslēgšanu;

f) nacionālo parku efektīvu pārvaldību un bioloģiskās daudzveidības teritoriju un trauslu ekosistēmu noteikšanu un aizsardzību, ņemot vērā to vietējo kopienu intereses, kuras dzīvo minētajās teritorijās vai tuvu tām, kā arī apdraudētās un izzūdošas sugas;

g) piekrastes un jūras resursu, tostarp aizsargājamo jūras teritoriju un vides, aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību;

h) ķīmisko vielu, cieto un elektronisko atkritumu, jūras atkritumu, ozona slāni noārdošo vielu un apdraudēto vai izmirstošo sugu nelikumīgas pārrobežu pārvietošanas novēršanu, ūdens, augsnes, gaisa un trokšņa piesārņojuma novēršanu;

i) iekļaujošas, noturīgas un videi nekaitīgas ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu;

j) sadarbības veicināšanu ūdens un sanitārijas ilgtspējīgā apsaimniekošanā, lai nodrošinātu ūdens pieejamību, kvalitāti un efektivitāti;

k) ekoinovāciju un tīru tehnoloģiju veicināšanu, lai veicinātu un ieviestu vides tehnoloģijas, ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus, tostarp izmantojot atbilstīgus fiskālus un finansiālus stimulus;

l) zemes novērošanas sistēmu izmantošanas veicināšanu vides jautājumiem, kā arī ar to saistīto spēju veidošanu un pieredzes apmaiņu.

44. PANTS
Okeānu pārvaldība

1. Puses stiprina dialogu un sadarbību okeānu pārvaldības jautājumos, lai veicinātu dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību.

2. Puses uzlabo sadarbību jūras dzīvo resursu saglabāšanā, pārvaldībā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS), ko 1982. gada 10. decembrī pieņēma Trešajā Jūras tiesību konferencē, un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā, kas pieņemts ar FAO 1995. gada 31. oktobra konferences Rezolūciju Nr. 4/95. Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu to mērķu īstenošanu, kas noteikti FAO Nolīgumā par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā, kas pieņemts Romā 1993. gada 24. novembrī, un ANO Nolīgumā par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, kas pieņemts Ņujorkā 1995. gada 4. augustā.

3. Turklāt Puses vienojas sadarboties:

a) veicinot to, ka tiek īstenots FAO Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas pieņemts Romā 2009. gada 22. novembrī;

b) ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai režīmiem, kuros tās ir dalībnieces, novērotājas vai sadarbības puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un darbojoties tajās, lai veicinātu dzīvo jūras resursu un to ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību;

c) cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus, tostarp daloties pieredzē, veicinot spēju veidošanu un apmainoties ar informāciju par NNN zvejas darbībām, attiecīgā gadījumā ņemot vērā datu konfidencialitāti un valsts tiesību aktus;

d) veicinot pamatprincipus un tiesības darbā zvejniecības un jūras produktu nozarē un īstenojot SDO Konvenciju Nr. 188 par darbu zvejniecībā, kas pieņemta Ženēvā 2007. gada 30. maijā;

e) par ilgtspējīgas un atbildīgas jūras akvakultūras attīstību, tostarp par FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa mērķu un principu īstenošanu;

f) par okeānu noslodzes samazināšanu, inter alia cīnoties pret jūras piedrazojumu un piesārņojumu, kas izraisīts uz sauszemes vai no kuģiem, kā arī no cilvēku darbībām jūrā, saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kas piemērojamas Pusēm, un veicot pielāgošanās un mazināšanas pasākumus, lai uzlabotu okeānu un piekrastes kopienu noturību pret klimata pārmaiņām.

45. PANTS
Lauksaimniecība, lopkopība, zivsaimniecība un lauku attīstība

1. Puses vienojas veicināt dialogu attiecībā uz lauksaimniecību, lopkopību, zivsaimniecību un lauku attīstību. Puses apmainīsies ar informāciju un attīstīs sadarbību attiecībā uz:

a) lauksaimniecības politiku un lauksaimniecības vispārīgajām starptautiskajām perspektīvām;

b) lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanu un atvieglošanu, tostarp tirdzniecību ar augiem, dzīvniekiem, ūdensdzīvniekiem un to produktiem;

c) attīstības politiku lauku apvidos, tostarp citiem ražošanas resursiem un izejvielām, zināšanām, finanšu pakalpojumiem, tirgiem un iespējām radīt pievienoto vērtību un nodarbinātību, kas nav saistīta ar lauksaimniecību;

d) politiku attiecībā uz augiem, dzīvniekiem, ūdensdzīvnieku produktiem, tostarp lauksaimniecības kvalitātes shēmām, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un bioloģisko ražošanu, kā arī sadarbību labas lauksaimniecības prakses jomā;

e) bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas un akreditācijas sistēmu un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas veicināšanu.

2. Puses vienojas saskaņā ar pieeju "Viena veselība" un starptautiskajiem standartiem veicināt sadarbību tehnoloģiju jomā, spēju veidošanu un jebkādus citus sadarbības veidus, kas palielina ražīgumu, drošu un ilgtspējīgu ražošanu un noturīgu praksi lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un lauku attīstības jomā un kas uzlabo sagatavotību, profilaksi, atklāšanu, reaģēšanu un kontroli attiecībā uz augu, dzīvnieku un zoonotiskām slimībām.

3. Puses vienojas mudināt publisko un privāto sektoru apspriest un apmainīties ar uzņēmējdarbības informāciju, tostarp uzņēmumu piemeklēšanas un tirdzniecības veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

46. PANTS
Veselības aizsardzība

1. Puses vienojas sadarboties un dalīties pieredzē un paraugpraksē veselības nozarē, lai stiprinātu darbības pētniecības jomā, novērstu draudus, ko rada nopietnas nepārnēsājamas slimības un infekcijas slimības, tostarp Covid-19 pandēmija, un stiprinātu vispārējo veselības apdrošināšanu, kā arī veselības pakalpojumus, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus. Puses arī vienojas apmainīties ar viedokļiem un paraugpraksi par regulatīviem jautājumiem, kas attiecas uz zālēm un medicīniskajām ierīcēm.

2. Sadarbība veselības aizsardzības jomā notiek galvenokārt starptautiskos forumos, tostarp Pasaules Veselības organizācijā, un daudzpusējās iniciatīvās tādās jomās kā:

a) kopīga pētniecība un nozīmīgas vertikālas veselības programmas izstrāde, kopīga pētniecība, izmantojot daudzpusējas iniciatīvas, piemēram, Globālo hronisko slimību pētniecības apvienību un Globālo pētniecības sadarbību infekcijgatavības jomā;

b) spēju palielināšana un cilvēkresursu attīstība;

c) starptautiski nolīgumi veselības aprūpes nozarē.

47. PANTS
Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses vienojas uzlabot sadarbību un veicināt tehnisko palīdzību nodarbinātības un sociālo lietu jomā, tostarp sadarbību reģionālās un sociālās kohēzijas, veselības un drošības darba vietā, dzimumu līdztiesības un vienādas samaksas par vienādas vērtības darbu, mūžizglītības un prasmju attīstības, sociālās aizsardzības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, lai stiprinātu globalizācijas sociālo dimensiju.

2. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir jāatbalsta globalizācija, kas sniedz labumu visiem, un jāveicina pilnīga un produktīva nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes darbs kā ilgtspējīgas attīstības un nabadzības mazināšanas būtisks elements, kā apstiprināts Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, SDO Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai, kas pieņemta Ženēvā 2008. gada 10. jūnijā, un SDO Simtgades deklarācijā par nodarbinātības nākotni, kas pieņemta Ženēvā 2019. gada 21. jūnijā. Puses ņem vērā to ekonomiskās un sociālas situācijas attiecīgās iezīmes un atšķirības.

3. Puses atkārtoti apstiprina savas attiecīgās saistības veicināt un efektīvi īstenot starptautiski atzītus sociālos un darba standartus un ievērot, veicināt un īstenot pamatprincipus un pamattiesības darbā, kā noteikts SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kas pieņemta Ženēvā 1998. gada 18. jūnijā un grozīta 2022. gada 10. jūnijā. Puses vienojas sadarboties un sniegt tehnisku palīdzību, lai strādātu pie SDO pamatkonvenciju ratifikācijas un īstenošanas, kā arī sadarboties, lai attiecīgā gadījumā veicinātu citu atjauninātu SDO konvenciju ratifikāciju un īstenošanu, tostarp attiecībā uz vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā.

4. Puses vienojas veicināt sadarbību starp valdību un sociālajiem partneriem nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kā arī informācijas apmaiņu par nodarbinātību, veselības aizsardzību un drošību darbā, darba inspekcijām un sociālo dialogu par sociālo un darba aizsardzību.

5. Sadarbība nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā var inter alia ietvert konkrētas programmas un projektus pēc savstarpējas vienošanās, kā arī dialogu, sadarbību un iniciatīvas savstarpēju interešu jautājumos divpusējā vai daudzpusējā līmenī, piemēram, ASEM, ES – ASEAN līmenī un SDO.

48. PANTS
Statistika

Puses vienojas saskaņā ar pašreizējiem sadarbības pasākumiem statistikas jomā starp ES un ASEAN veicināt sadarbību statistikas metožu un prakses saskaņošanā, tostarp statistikas apkopošanā, apstrādē, analizēšanā un izplatīšanā, lai palielinātu kvalitatīvu, savlaicīgu, atbilstīgu un detalizētāku apkopotu datu pieejamību, tādējādi ļaujot tām savstarpēji pieņemamā veidā izmantot statistiku par preču un pakalpojumu tirdzniecību un, plašākā nozīmē, par jebkuru citu jomu, uz kuru attiecas šis nolīgums un kuru var statistiski apstrādāt. Puses uzsver datu un statistikas nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā.

49. PANTS
Pilsoniskā sabiedrība

Puses atzīst pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši akadēmisko aprindu, sociālo partneru, kā arī saiknes starp ideju laboratorijām un sociālajiem partneriem nozīmi un ieguldījumu dialogā un sadarbības procesā saskaņā ar šo nolīgumu un vienojas veicināt un sekmēt efektīvu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un veicināt to efektīvu un konstruktīvu līdzdalību, kā arī daudzu ieinteresēto personu partnerības.

VI SADAĻA
SADARBĪBAS LĪDZEKĻI

50. PANTS
Sadarbības resursi

1. Lai sasniegtu nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Puses vienojas, ciktāl to atļauj to attiecīgie resursi un regulējums, darīt pieejamus atbilstīgus resursus, tostarp finanšu resursus.

2. Puses mudina Eiropas Investīciju banku turpināt tās darbības Taizemē saskaņā ar tās procedūrām un finansējuma piešķiršanas kritērijiem.

51. PANTS
Sadarbība trešo valstu attīstībā

1. Puses vienojas izveidot regulāru dialogu par to attiecīgajām attīstības programmām trešās valstīs.

2. Puses vienojas sadarboties kopīgās darbībās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību ilgtspējīgai attīstībai Taizemē un ārpus tās kaimiņvalstīm attiecīgajās trīspusējās sadarbības nozarēs. Sadarbības jomas jānosaka visiem iesaistītajiem partneriem, pamatojoties uz saņēmējvalstu vajadzībām, ES un Taizemes spējām un speciālajām zināšanām, un par tām jālemj uz ad hoc pamata.

VII SADAĻA
IESTĀŽU SISTĒMA

52. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā abas Puses ir pārstāvētas visaugstākajā līmenī un kuras uzdevumi ir:

a) nodrošināt šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu;

b) noteikt prioritātes saistībā ar šā nolīguma mērķiem;

c) sniegt ieteikumus šā nolīguma mērķu veicināšanai;

d) vajadzības gadījumā risināt atšķirības vai domstarpības šā nolīguma interpretācijā, īstenošanā vai piemērošanā saskaņā ar 55. pantu;

e) pārbaudīt visu informāciju par šajā nolīgumā noteikto saistību neizpildi, ko iesniegusi kāda no Pusēm, un apspriesties ar otru Pusi, lai saskaņā ar 55. pantu izlīguma ceļā panāktu Pusēm savstarpēji pieņemamu risinājumu.

2. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos gados, pārmaiņus Bangkokā un Briselē, dienā, par ko savstarpēji vienojas. Pēc Pušu vienošanās var sasaukt arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada katra Puse. Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību nosaka, Pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Šīs darba grupas Apvienotajai komitejai katrā tās sanāksmē sniedz sīkus ziņojumus par savu darbību.

4. Puses vienojas par to, ka Apvienotās komitejas pienākums ir arī nodrošināt, lai pareizi darbotos visi nozaru nolīgumi vai protokoli, kas noslēgti vai kas var tikt noslēgti starp Pusēm.

5. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

VIII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

53. PANTS
Turpmākas attīstības klauzula

1. Puses pēc abpusējas piekrišanas var paplašināt šo nolīgumu, lai uzlabotu sadarbības līmeni, tostarp noslēdzot pie šā nolīguma papildu nolīgumus vai protokolus par konkrētām jomām, nozarēm vai darbībām. Šādi īpaši nolīgumi vai protokoli ir Pušu vispārējo divpusējo attiecību sastāvdaļa un uz tiem attiecas kopēja iestāžu sistēma.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura Puse var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā šā nolīguma piemērošanā gūto pieredzi.

54. PANTS
Citi nolīgumi

1. Neskarot Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību attiecīgos noteikumus, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Taizemi vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus partnerības un sadarbības nolīgumus ar Taizemi.

2. Šis nolīgums neietekmē to saistību piemērošanu vai īstenošanu, ko viena vai otra Puse uzņēmusies attiecībās ar trešām personām.

3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus, tostarp domstarpību izšķiršanas pasākumus, saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu, kura puses ir abas Puses.

55. PANTS
Saistību izpilde

1. Puses veic visus vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina šajā nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2. Saskaņā ar 52. panta 1. punkta d) apakšpunktu katra Puse var ziņot Apvienotajai komitejai par domstarpībām šā nolīguma piemērošanā vai interpretēšanā.

3. Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam, tā var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. Pirms 3. punktā minēto piemēroto pasākumu veikšanas, izņemot 5. punktā minētajos gadījumos, šāda Puse iesniedz Apvienotajai komitejai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama pilnīgai situācijas izpētei, lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses apspriežas Apvienotās komitejas aizgādībā. Ja Apvienotā komiteja nespēj panākt abpusēji pieņemamu risinājumu, šāda Puse var veikt piemērotus pasākumus.

5. Ja kādai no Pusēm ir nopietns pamats uzskatīt, ka otra Puse būtiski nav izpildījusi kādu no saistībām, kas 1. panta 1. punktā un 3. panta 1. punktā aprakstītas kā būtiski elementi, tā nekavējoties paziņo otrai Pusei par šādu neizpildi. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja vai cita struktūra, kas izraudzīta ar Pušu savstarpēju vienošanos, 30 dienu laikposmā notur steidzamas apspriedes, lai rūpīgi izskatītu visus pasākuma aspektus vai tā pamatojumu ar mērķi rast Pusēm pieņemamu risinājumu. Pēc minētā laikposma paziņojusī Puse var piemērot piemērotus pasākumus.

6. Izvēloties piemērotus pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma vai jebkura cita 53. panta 1. punktā minēta konkrēta nolīguma darbību. Šādiem pasākumiem ir pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi ar pārkāpumu, lai veicinātu saistību iespējamo izpildi. 4. punkta nolūkos "piemēroti pasākumi" var ietvert šā nolīguma daļēju vai pilnīgu apturēšanu. 5. punkta nolūkos "piemēroti pasākumi" var ietvert šā nolīguma vai jebkura 53. panta 1. punktā minēta konkrēta nolīguma daļēju vai pilnīgu apturēšanu. Lēmumu par apturēšanu pieņem katra Puse saskaņā ar saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

7. Katra Puse var pieprasīt, lai Apvienotā komiteja pārskata apstākļus, kas bijuši par pamatu piemērotu pasākumu piemērošanai, lai rastu Pusēm pieņemamu risinājumu. Puse, kas veic piemērotus pasākumus, tos atceļ, tiklīdz tas ir pamatoti.

56. PANTS
Veicināšana

Lai veicinātu sadarbību nolīguma ietvaros, Puses vienojas saskaņā ar to attiecīgajiem normatīvajiem aktiem nodrošināt visu nepieciešamo amatpersonām un ekspertiem, kas, veicot savas funkcijas, ir iesaistīti sadarbības īstenošanā.

57. PANTS
Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Taizemes teritorijai.

58. PANTS
Pušu definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" ir ES vai tās dalībvalstis vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Taizeme, no otras puses.

59. PANTS
Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā (30) dienā pēc dienas, kad pēdējā Puses ir paziņojusi otrai Pusei, ka ir izpildītas to attiecīgās iekšējās juridiskās procedūras, kas nepieciešamas minētajam nolūkam.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Taizeme un ES var pilnībā vai daļēji provizoriski piemērot šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām, kamēr tas nav stājies spēkā.

3. Šāda provizoriska piemērošana stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc dienas, kad:

a) ES ir paziņojusi Taizemei par savu vajadzīgo procedūru pabeigšanu, norādot tās šā nolīguma daļas, kuras piemēro provizoriski; un

b) Taizeme ir paziņojusi ES par savu vajadzīgo procedūru pabeigšanu, akceptējot tās nolīguma daļas, kuras piemēro provizoriski.

4. Katra Puse var rakstiski paziņot otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šā nolīguma provizorisku piemērošanu. Provizoriskas piemērošanas izbeigšana stājas spēkā trīsdesmitajā (30) dienā pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

5. Attiecībā uz tiem šā nolīguma noteikumiem, ko piemēro provizoriski, šā nolīguma stāšanos spēkā saprot kā atsauci uz 3. punktā noteikto provizoriskās piemērošanas dienu.

6. Apvienotā komiteja un citas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu, var pildīt savas funkcijas šā nolīguma provizoriskās piemērošanas laikā, ciktāl šīs funkcijas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu šā nolīguma provizorisku piemērošanu. Visi lēmumi, kas pieņemti, pildot to funkcijas, vairs nav spēkā, ja šā nolīguma provizoriskā piemērošana tiek izbeigta saskaņā ar 4. punktu.

60. PANTS
Termiņš un izbeigšana

1. Šis nolīgums ir spēkā uz piecu (5) gadu laikposmu. To automātiski pagarina par turpmākiem secīgiem viena gada laikposmiem, ja vien kāda no Pusēm sešus (6) mēnešus pirms nākamā viena gada laikposma beigām rakstiski nepaziņo otrai Pusei par tās nodomu nepagarināt šo nolīgumu.

2. Šo nolīgumu var izbeigt jebkura Puse ar rakstisku paziņojumu, kas iesniegts otrai Pusei. Izbeigšana stājas spēkā sešus (6) mēnešus pēc tam, kad otra Puse ir saņēmusi paziņojumu. Šāda izbeigšana neskar projektus, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo nolīgumu un ir uzsākti pirms paziņojuma saņemšanas.

61. PANTS
Grozījumi

Šo nolīgumu groza ar Pušu vienošanos. Jebkādi grozījumi stājas spēkā no dienas, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums, ka ir pabeigtas visas vajadzīgās formalitātes minētajā nolūkā.

62. PANTS
Kopīgās deklarācijas

Šim nolīgumam pievienotās kopīgās deklarācijas ir tā sastāvdaļa.

63. PANTS
Paziņošana

Paziņojumus, kas veikti saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, iesniedz attiecīgi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram un Taizemes Ārlietu ministrijā.

64. PANTS
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un taju valodā; visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

---

 

KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR 5. PANTU
(SMAGI STARPTAUTISKAS NOZĪMES NOZIEGUMI)

Gan dalībvalstis, gan Taizeme ir parakstījušas Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kas ir svarīgs pavērsiens starptautiskajai tiesu sistēmai un tās efektīvai darbībai. Romas statūtos ir noteikts, ka genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi ir "smagi starptautiskas nozīmes noziegumi".

 

KOPĪGA DEKLARĀCIJA PAR 23. PANTU
(TIESU IESTĀŽU UN TIESISKĀ SADARBĪBA)

Taizemes Karalistes valdība, izmantojot visus līdzekļus saskaņā ar saviem tiesību aktiem, rīkojas, lai nodrošinātu, ka personai netiek piemērots nāvessods, un, ja tiesa piespriež nāvessodu, Taizemes Karalistes valdība iesniedz ieteikumu par Karaļa pasludinātu apžēlošanu.

______________________

 

 

Съставено в Брюксел на четиринадесети декември две хиляди двадесет и втора година.

Hecho en Bruselas, el catorce de diciembre de dos mil veintidós.

V Bruselu dne čtrnáctého prosince dva tisíce dvacet dva.

Udfærdiget i Bruxelles den fjortende december to tusind og toogtyve.

Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Dezember zweitausendzweiundzwanzig.

Kahe tuhande kahekümne teise aasta detsembrikuu neljateistkümnendal päeval Brüsselis.

΄Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες είκοσι δύο.

Done at Brussels on the fourteenth day of December in the year two thousand and twenty two.

Fait à Bruxelles, le quatorze décembre deux mille vingt-deux.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an ceathrú lá déag de mhí na Nollag sa bhliain dhá mhíle fiche a dó.

Sastavljeno u Bruxellesu četrnaestog prosinca godine dvije tisuće dvadeset druge.

Fatto a Bruxelles, addì quattordici dicembre duemilaventidue.

Briselē, divi tūkstoši divdesmit otrā gada četrpadsmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai dvidešimt antrų metų gruodžio keturioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-huszonkettedik év december havának tizennegyedik napján.

Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta’ Diċembru fis-sena elfejn u tnejn u għoxrin.

Gedaan te Brussel, veertien december tweeduizend tweeëntwintig.

Sporządzono w Brukseli dnia czternastego grudnia roku dwa tysiące dwudziestego drugiego.

Feito em Bruxelas, em catorze de dezembro de dois mil e vinte e dois.

Întocmit la Bruxelles la paisprezece decembrie două mii douăzeci și doi.

V Bruseli štrnásteho decembra dvetisícdvadsaťdva.

V Bruslju, štirinajstega decembra dva tisoč dvaindvajset.

Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakaksikymmentäkaksi.

Som skedde i Bryssel den fjortonde december år tjugohundratjugotvå.

ทำ ณ กรุงบรัสเซลส์ เมื่อวันที่ 14 ธันวาคม คริสต์ศักราชสองพันยี่สิบสอง