Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas četrpadsmitā (ārkārtas) sēde 2023. gada 15. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 15. novembra ārkārtas sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Dmitrijs Kovaļenko, Jekaterina Drelinga, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Viktorija Pleškāne un Jefimijs Klementjevs lūdz izslēgt no Saeimas 15. novembra sēdes darba kārtības lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam" un iekļaut to Saeimas 23. novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts ir izslēgts no Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos.

"Par" pieteicies runāt deputāts Česlavs Batņa. Lūdzu!

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Manuprāt, šī ir ļoti laba iniciatīva, un prezidents ir sadzirdējis arī APVIENOTĀ SARAKSTA iniciatīvu, par ko šodien diskutējām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Viennozīmīgi – arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti atbalstīja gan šo, gan mūsu iesniegto iniciatīvu, un es domāju, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs iesim arī tālāk un apvienosim šīs iniciatīvas, jo šobrīd, ja mēs skatāmies no juridiskās puses, ir nepieciešami gan grozījumi Izglītības likumā, gan – uz ko vērsa uzmanību arī Juridiskais birojs –, iespējams, grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Bet tas ir viens no mazākajiem darbiem, ko mēs varam izdarīt, lai izglītības iestādēm tomēr dotu deleģējumu pārbaudīt personiskās mantas, un tas ir viens no darbiem, kas, iespējams, mazinās vardarbības tēmu, vardarbības situāciju skolās.

Līdz ar to es rosinu jūs atbalstīt un tālāk jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs noteikti atradīsim risinājumu, jo arī komisijā izkristalizējās viedoklis, ka bišķiņ ir atšķirība starp ministriju viedokļiem un praktiķiem. Paldies arī LIVA vadītājam Rūdolfam Kalvānam, kurš šodien pauda skolu praktisko... viedokli, kāpēc šie grozījumi būtu nepieciešami.

Viennozīmīgi – "par", atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Uģa Mitrevica, Jāņa Vitenberga, Jāņa Grasberga, Riharda Kola, Edmunda Teirumnieka un Artūra Butāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iesniegumu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šodien lemjam par ierosinājumu pārskatīt to, cik ātri iestādei jāreaģē uz iedzīvotāju iesniegumiem. Es šoreiz aicinātu to neatbalstīt.

Viena no Evikas Siliņas vadītās valdības prioritātēm ir birokrātijas samazināšana. Deklarācija nosaka: Ministru kabinets ir apņēmies mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vairāk uzticēties uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa.

Lai izpildītu šo deklarācijas punktu, Ministru prezidente 6. novembrī izdeva rezolūciju. Tajā ministriem uzdots sniegt priekšlikumus par iespēju saīsināt savas nozares kompetences jomā izdodamo administratīvo aktu izdošanas termiņus. Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai ir uzdots izvērtēt iespēju samazināt iesniegumu izskatīšanas termiņu līdz 10 dienām, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Zemkopības ministriju sniegt priekšlikumus par administratīvā sloga samazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā.

Divas dienas vēlāk kolēģi iesniedza šo likumprojektu, kurš faktiski paredz to pašu, ko Ministru prezidentes rezolūcija. Diemžēl mēs šī likumprojekta anotācijā neredzam izvērtējumu, ko nozīmētu šis likumprojekts, piemēram, iestādei, kura katru gadu atbild uz 45 tūkstošiem iesniegumu. Ir, protams, iestādes, kuras atbild vēl vairāk. Tāpat arī nav vērtēta ietekme uz to, kā uz to reaģētu pašvaldības. Šie būtu jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms likumprojekta izskatīšanas.

Birokrātijas mazināšana ir valdības prioritāte, tomēr tai jāpieiet pēc būtības, nevis kosmētiski samazinot termiņus, kādos iestādēm jāsniedz atbildes. Ir jāpārvērtē procedūras, kādās šie lēmumi tiek pieņemti... kuri iestādēm bija uzlikti veikt gan ar likumiem, gan Ministru kabineta noteikumiem. Šis darbs pašlaik notiek, ir iesaistīti gan kolēģi – Saeimas deputāti, gan iestādes, gan sabiedriskās organizācijas. Ir izskanējuši arī pirmie priekšlikumi no visām iesaistītajām pusēm, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Nešaubos, ka sagaidīsim labu rezultātu, par kuru Saeima jau drīzumā varēs lemt un pēc būtības samazināt administratīvo slogu Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Kolēģi, kolēģes, labdien! Šis priekšlikums ir nevis vārdos, bet darbos mazināt birokrātiju, kļūstot mūsdienīgākiem, dinamiskākiem un – konkrēti – samazināt atbilžu sniegšanas termiņu uz iesniegumiem no 30 uz 10 dienām.

Kā līdz tam esam tikuši? Kad uz Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi oktobra mēnesī (nevis 6. novembrī) bija uzaicināta Valsts kanceleja sniegt savu redzējumu un plānu birokrātijas mazināšanai, ar kuras uzvaras gājienu, tai kļūstot arvien lielākai, sarežģītākai, laikietilpīgākai un tērējot vairāk finanšu resursu šīs birokrātijas apkalpošanai, mēs saskaramies ikdienā... un mēs visi komisijā diemžēl nedzirdējām kādas lielas idejas no Valsts kancelejas, kā ar to tikt galā, kā mazināt birokrātiju pārskatāmā periodā, izņemot vienu (ko mēs esam dzirdējuši arī no Ministru prezidentes) pilotprojektu, sauksim to tā, vienas sfēras, vienas jomas – investīciju – virzienā, kas izskanēja ārvalstu investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstības jomā.

Šajā pašā sēdē es ierosināju ņemt piemēru no (pēdiņās) "lēnajiem" igauņiem, kuri kopš 2021. gada ir noteikuši atbildes sniegšanas termiņu piecas darba dienas, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams pieprasīt informāciju ārpus iestādes, tad mēnesi. Es rosināju noteikt, ka arī mēs varbūt varam būt straujāki un vienkāršos gadījumos sniegt atbildes īsākā laikā. Tādēļ jau oktobrī ir tapis šis priekšlikums, kuru, ir dzirdēts, ir atbalstījusi Ministru prezidente un izdevusi savu rīkojumu.

Kolēģi, kurš atceras, kā notika atbilžu sniegšana 15 gadus atpakaļ? Daļa no jums droši vien neatceras, bet tie, kuri atceras: ienāk iestādē... 15 gadus atpakaļ, kad tapa šis likums... ienāk iestādē iesniegums, iestādes vadītājs straujā tempā – divās trijās dienās – šo papīra formas iesniegumu novizē, tad paiet vēl divas dienas vai, labākajā gadījumā, viena diena, kamēr kurjers to izvadā pa atbildīgo iestāžu citām ēkām citās vietās, tad pēc nedēļas tas, kuram tas ir novizēts, jau citā mājā ķeras tam visam klāt, ieliek to kaudzītē, rindas kārtībā, pie citiem iesniegumiem, un vēl pēc kaut kāda laika viņš pieķeras šim iesniegumam. Un tad, nedod dievs, vēl jāpaprasa kaut kāds viedoklis vai informācija kādai citai institūcijai. Beigās tas mēnesis paiet vienā skrējienā, strauji atbildot uz iesniegumu. Un reizēm tā vien pietiek ar mēnesi, lai sniegtu atbildi.

Dzīvē viss ir mainījies. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, valsts mērogā ir izveidotas apjomīgas, mūsdienīgas, daudzviet apvienotas, integrētas un centralizētas datu sistēmas ar augstu savstarpējās savietojamības koeficientu, nodrošinot ātru un drošu informācijas apmaiņas procesu starp valsts un pašvaldību institūcijām. Tas sniedz iespējas īstenot Iesniegumu likumā noteiktās valsts un pašvaldību funkcijas un pienākumus, tostarp nodrošinot saziņu ar privātpersonām nesalīdzināmi ātrāk nekā toreiz, pirms 15 gadiem, kad tas viss tapa papīra formātā un tika nogādāts ar "pasta baložiem".

Ņemot vērā mūsdienu dzīves tempu, nepieciešamību mazināt birokrātisko slogu saziņā ar privātpersonām un uzņēmējiem, vienlaikus nodrošinot labas pārvaldības principus, rosinām mainīt Iesniegumu likumā noteiktās tiesību normas attiecībā uz atbilžu sniegšanu, nosakot, ka iestāde atbildi (pēc būtības) sniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā – ja iesnieguma izskatīšanai nav nepieciešama papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas. Gadījumā, ja... tādos gadījumos šo iesniegumu izskatīšanas termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, pēc septiņām dienām par to informējot attiecīgā iesnieguma iesniedzēju.

Kolēģi, Igaunijā piecas darba dienas faktiski nozīmē septiņas dienas... būsim godīgi. Lielākajā gadījumā... iesniegumu izskatīšanas atbilžu sniegšanas termiņiem, es domāju, neliekam, kā igauņi, septiņas dienas, priekš mums, "straujajiem" latviešiem, iesākumā būs labi 10 dienas. Es domāju, tas varētu būt labs piemērs un precedents, kā mēs rīkojamies – mūsdienīgi –, kā mēs ejam laikam līdzi, nevis saskaņā ar 15 gadu veciem kārtības noteikumiem sniedzam atbildes iedzīvotājiem tur, kur patiesībā to var izdarīt strauji, atsevišķos gadījumos pat vienas dienas laikā.

Un tiem kolēģiem, kas baidās, ka tas sarežģīs situāciju un ka nevarēs laikā atbildēt, – sarežģītos gadījumos paliek 30 dienas. 30 dienas paliek tad, kad ir vajadzīga papildu informācija, komisija brauc apsekot, kāds vēl kaut ko iesniedz, prasa, tam visam ir dots laiks, šīs 30 dienas. Tomēr 10 dienas, manuprāt, ir maksimālais laiks, lai vienkāršos gadījumos mēs iedzīvotājiem sniegtu atbildes... laikā, kad mēs gribam konkurēt ar visu pasauli un iesākumā – ar mūsu kaimiņiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Iesniegumu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 16, atturas – 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu es esmu jau debatējis iepriekš. Gribu vēlreiz jūs lūgt izvērtēt šo priekšlikumu un padomāt, vai tiešām mēs gribam atbalstīt stagnāciju.

Saprotiet, nekustamā īpašuma nodoklis ir nodoklis, no kura ir grūti izvairīties. Mēs zinām, ka PVN var kaut kā apšmaukt, ja izmanto visādas shēmas... tur visādi uzņēmumi... pēc tam PVN pazūd. Nekustamā īpašuma nodoklis ir ārkārtīgi vienkāršs. Ja jums ir nekustamais īpašums, tad valsts vai pašvaldība var aplikt šo īpašumu ar konkrēto nodokli. Šodien, laikā, kad mēs zinām, ka ļoti daudzi cilvēki dzīvo vecos mājokļos... un to nevajag nemaz īpaši pierādīt – ja mēs izbraucam ārpus centra, visi padomju laikā būvētie mikrorajoni... daudzus vajadzētu nojaukt, tādi paši, tikai mazāki, mikrorajoni ir reģionos. Mēs runājam par siltināšanu, bet kāda jēga siltināt ēku, kura jau ir 50, 60, 70 gadu veca un kura nav kaut kāda veco laiku ēka, jūgendstila ēka, kura būvēta ar kārtīgu mūri, kura jārekonstruē. Tur rodas problēma.

Un tā doma ir ļoti vienkārša. Ja mēs skatāmies tīri fiskāli, ja mēs noņemam... piemēram, runa ir par vienīgo mājokli... Ja mēs atceļam, uzreiz Finanšu ministrija teiks: tādi un tādi zaudējumi pašvaldībām. Labi, runājam, kā mēs varam kompensēt pašvaldībām.

Bet tā doma ir tāda... tas signāls cilvēkiem: nebaidieties no jaunu mājokļu iegādes, nebaidieties rekonstruēt vecos mājokļus, palieciet Latvijā, lai jums dzimst bērni, lai ir pēc iespējas vairāk jums kvadratūras, kur bērniem mājās pavadīt laiku, ne tikai guļamistaba, varbūt vēl papildus – bērnu spēļu istaba, mācību istaba un tā tālāk. Līdz ar to tā nauda atgriezīsies valsts budžetā vai pašvaldību budžetos caur pievienotās vērtības nodokli, jo atcerieties – katra iztērētā naudiņa... tātad katrs eiro automātiski tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli. Tā nauda jau nepazudīs, tā atgriezīsies.

Tas, ko es saprotu, – tagad jums jāpieņem budžets, bet šis jautājums nekādā gadījumā nav saistīts ar tekošo budžetu. Varbūt tas kompromiss varētu būt tāds, ka mēs nododam komisijai šo priekšlikumu un pēc tam gatavojam to jau uz 2025. gadu, izvērtējam, meklējam kompromisu. Te ir runa... Skaidrs, ka valdībai balsu ir vairāk. Bet tā filozofiskā maiņa būtu cilvēkiem tāda – man neuzliks lielāku kadastru, man neuzliks lielāku nodokli par to, ka es gribu dzīvot Latvijā. Saprotiet, tā filozofija ir: es gribu dzīvot Latvijā, un mani nesodīs par to, ka es dzīvoju Latvijā.

Un šodien mēs esam pie vienīgā mājokļa... Un te nav runa... nevajag runāt par kaut kādiem maziem mājoklīšiem vai ko... atkarībā no tā, ja ir viens bērns, tad mājoklis būs mazāks nekā tad, ja ir vairāki bērni. Mums ir jūgendstila ēkas, apskatieties, cik centrā to ir daudz... tukšas stāv. Kāpēc tās netiek rekonstruētas? Tāpēc, ka galarezultātā nav pircēju, kas var nopirkt, kas var atļauties. Bet tad varbūt stimulējam to, lai tie, kam ir līdzekļi, pērk tos dārgos dzīvokļus un rekonstruē, jo galarezultātā, paskatieties – Čaka... Marijas ielā ir māja, kolosāli stāv. Tā drīz uzkritīs kādam uz galvas, vienkārši tas mūris visu laiku kaut kā tiek stiprināts, bet ilgi jau tāda māja nevarēs pastāvēt. Notiks viens vai otrs nelaimes gadījums. Vienkārši mainām filozofiju!

Tāpēc, godājamie kolēģi, virzāmies uz priekšu ar šo jautājumu. Nenoraidiet! Un tad attiecīgi atbildīgajās komisijās – gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā – meklējam risinājumu uz 2025. gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, deputāti! Šis, gluži tāpat kā iepriekšējais, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikums, kas saistījās ar nodokļu atvieglojumiem jauniešiem, manuprāt, ir apsverams. Tas ilgāku laiku, manuprāt, ir bijis izteikts arī publiskajā telpā. Varu tikai no koalīcijas puses pateikt – šis ir jautājums, kurš ir neizbēgami jāskata ne tikai kontekstā ar pašvaldībām, bet arī ar darbaspēka nodokļiem, arī ar pārējiem nodokļiem. Un no valdības, koalīcijas, puses ir tiešām ļoti svarīgi, ka mēs spējam salikt to bildi kopā, skatot visus nodokļus kopā, jo mums ir īpaši svarīgi... Un es atgādinu, kas ir rakstīts valdības deklarācijā – šīm nodokļu izmaiņām, kas mums būs, ir nepieciešams pirmām kārtām palielināt nodokļu ieņēmumus, tām ir nepieciešams samazināt ienākumu nevienlīdzību, ir jāpalielina konkurence.

Tas, ko es noteikti varu teikt, ir, ka mēs par šo konkrēto priekšlikumu noteikti diskutēsim, jo pastāv arī alternatīvas, piemēram, piemērot neapliekamo minimumu nekustamajiem īpašumiem. Un mums ir vienkārši šīs alternatīvas no sākuma jāuzliek šādā politiskajā līmenī, un tad pavisam noteikti arī Saeimā šie jautājumi atnāks, un varēsim diskutēt arī par konkrēto priekšlikumu, jo tad mums būs iespēja arī izvērtēt, kā tas potenciāli ietekmēs pārējos nodokļus un līdz ar to mērķus, ko es minēju, kas ir, es atkārtošu, palielināt nodokļu ieņēmumus, samazināt ienākumu nevienlīdzību.

Bet paldies. Es tiešām varu apsolīt, ka koalīcijas pusē šis un citi jautājumi, kas saistās ar nekustamo īpašumu nodokļiem, tiks skatīti. Tie Latvijā ilgstoši nav vispār tikuši aiztikti, bet es uzskatu, ka šai Saeimai un šai valdībai tas ir jāmaina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 11, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu esmu debatējis jau iepriekšējā sēdē. Vēlos vēlreiz pasvītrot, ka šodien situācija Latvijā ir vairāk nekā kritiska. Mēs zinām, ka bankas nopelnīs apmēram miljardu eiro tīrajā peļņā. Pašreiz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Reira kunga vadībā meklē risinājumus, kādā veidā mazināt, kā teikt, maksas par hipotekārajiem kredītiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet būtība jau ir cita.

Mums ir uz pusi mazāk izsniegto kredītu nekā Igaunijā un Lietuvā. Vienlaicīgi mēs zinām, ka mūsu valstī ir arī citas problēmas, ka... vienkārši konti netiek vērti vaļā, attieksme ir diezgan... es teiktu, ļoti nejauka.

Un kas bija interesanti. Tā kā pēdējā laikā izskan aizvien vairāk pārmetumu zviedru bankām par to, ka viņi ir ieguvuši monopolu finanšu tirgū Latvijā, ka viņiem pieder vairāk nekā 50 procenti tirgus, izskan pārmetumi par to, kā viņi darbojas jeb tieši kādā veidā nekreditē Latvijas nacionālo biznesu, tad pagājušonedēļ soctīklos bija parādījusies informācija, ka bijusī ļoti augsti stāvoša amatpersona no Zviedrijas puses teikusi: jūs tikai nedomājiet ķerties klāt zviedru bankām! Tie bija draudi. Protams, tā ir bijusī amatpersona. Bet principā tas, ko viņš pateica, ir tas, ko domā zviedri. Viņi šeit jūtas kā saimnieki. Te nav runa par to, ka vienādi spēles noteikumi visiem. Viņi kontrolē vairāk nekā pusi tirgus.

Un tagad mēs sakām: nu, lai nāk kāda jauna banka iekšā tirgū. A kā jūs varat ienākt, ja Zviedrijai pieder vairāk nekā 50 procenti visa tirgus? Mēs esam šodien daļa no, kā saka, Zviedrijas finanšu tirgus. Tikai lieta tā, ka to nekontrolē vairs Latvijas valdība, bet zviedri. Kā jau es teicu, Kazāks padsmit gadus ir strādājis augstā amatā "Swedbank", mēs esam iecēluši viņu par Latvijas Bankas vadītāju, principā viņš neko nedara pret "Swedbank" un pret "SEB banku". Tā ir realitāte.

Ko mēs īsti piedāvājam šodien? Mēs piedāvājam to, ka vajadzētu šo jautājumu pacelt visaugstākajā līmenī un runāt par nacionālo drošību. Latvijas ekonomika ir apdraudēta. Tas nozīmē, ka ir apdraudēta arī mūsu nacionālā drošība, ka mēs paši vairs nevaram noteikt un kontrolēt, kas notiek finanšu tirgos.

Un kāds tad ir mūsu ieteikums? Noteikt to, ka neviena ārvalsts nevar kontrolēt vairāk par 20 procentiem tirgus – 20! Es būtu ļoti priecīgs, ja zviedri teiktu: mēs arī atdodam 20 procentus Zviedrijas tirgus kādam Latvijas uzņēmumam. Nav tādas situācijas! Nav mums pat 0,01 procenta Zviedrijas tirgū. Mēs piedāvājam zviedriem 20 procentus, bet ne 50.

Un es teikšu tā, ka šī būs tā izšķiršanās valdībai – vai jūs spējat atrisināt tādu jautājumu. Tur ir jāsauc ārā visi atbildīgie cilvēki un jāpieņem lēmums. Šis ir politisks lēmums – vai mēs esam neatkarīga valsts, vai mēs neesam neatkarīga valsts.

Un ko mēs iegūsim? Nu, pieņemsim tā: Latvija tiks sadalīta starp piecām bankām no piecām dažādām valstīm. Es pieļauju, ka būs varbūt kaut kāda konkurence izveidota. Jo – ko mēs šodien redzam? Miljards eiro nopelnīts. Zviedru amatpersonas draud Latvijai ar to, ka – tikai ķerieties klāt zviedru bankām, tad mēs jums visus zobus izdauzīsim. Tā viņi saka.

Jūs esat dzirdējuši, ka mūsu vēstnieks ir bijis izsaukts Zviedrijā un viņam pateikts: ja jūs līdīsiet pie zviedru bankām, zobus izdauzīsim! Tāda bija ziņa, kas nāca no zviedriem. Kā saka, to informāciju mūsu vēstnieks jau ir ziņojis Latvijas augstākajām amatpersonām, viņi ir lietas kursā.

Nu, nav pieļaujami, ka zviedri šeit šādi uzvedas. Līdz ar to – kā to var atrisināt? Mēs esam likumdevēji, pieņemam lēmumu – 20 procentu. Un tad vai nu "SEB bankai", vai "Swedbank" ir jāaiziet no tirgus, nevis caur nacionalizāciju. Lūdzu, pārdodiet kādai citai valstij! Tad būs arī labāka konkurence un labāki apstākļi.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu oponēt godājamam runātājam. Jūs zināt, ka zviedru bankas ir šausmīgi labas. Es saņēmu paziņojumu uz telefonu, man viena zviedru banka bija atsūtījusi, ka tā man par manu atlikumu – kaut kādi 10 tūkstoši tur stāv – gadā maksās (nevis nozags to naudu) 0,4 procentus. Tā aizdos manu naudu (Daži deputāti aplaudē.) par 6,5 procentiem muļķa hipotekāro kredītu ņēmējiem un man iedos 0,4, un es aiz laimes negulēju kādas trīs dienas. Jūs varat iedomāties – nevis nozog kā Lavents vai vēl kāds, bet pat maksā 0,4.

Un te cilvēki nāk un saka, ka zviedru bankas nekur neder. Mums jābūt pateicīgiem. Mums par daudz ko jābūt pateicīgiem gan Briselei, gan Stokholmai.

Par šo es domāju, ka varētu atbalstīt komisijā, paskatīties, kas tur ir, bet principā nedrīkst aiztikt zviedru bankas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 63, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamais Kiršteina kungs! Paturpināšu jūsu domu. Laikam man ir tiešām jāatvainojas zviedriem. 0,0 vai 0,4 procenti gan – tas jau ir sasniegums. Atceraties, kā tur sanāca latviešu filmā, ka varēs zābaku pabučot par nelielu samaksu? Nu, varbūt tad vajag palūgt, kuram tad vajag to zābaku nobučot? Kurš tad zviedru barona kungs šeit ir? Varbūt iesim visi rindā nostāsimies? Iepriekšējais balsojums jau parādīja, vai tiešām jūs visi esat atkarīgi no šiem zviedru baronu kungiem. Vai tiešām ir šīs bailes?

Godājamie kolēģi, es vēlreiz saku, šis... Mēs varam, protams, ar sarkasmu attiekties, bet zviedri uzvedas šeit kā okupanti. Viņi nepiedāvā nekādu ekonomisko attīstību. Viņi ir laimīgi – miljards peļņā. Par ko viņiem nebūt laimīgiem, tāda peļņa nekad nav bijusi iepriekšējos gados. Laikā, kad ekonomika noasiņo, piešķirto kredītu ir uz pusi mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Un, redz, baronu kungi tagad saka – bučosiet mums zābakus.

Un šis ir ļoti nopietns jautājums, kā saka, ar sarkasmu vai bez tā, šis ir ļoti nopietns... Es saprotu, ka jūs balsosiet, kā jūs balsojat. Es saprotu, ka daudziem ir bail tikai tāpēc, ka jums, iespējams, ir hipotekārie kredīti bankā un tur uzreiz būs kādi pārmetumi, ja jūs esat nobalsojuši nepareizi. Jautājums: vai tas tā notiek? Notiek, notiek! Un viņi bez paskaidrojuma, ja pēkšņi nesamaksā laikā vai vēl kaut ko izdara, var uzteikt... var pamainīt noteikumus, vēl kaut ko, un it sevišķi tagad, kad tie procenti iet uz augšu... Skaidrs, ka varbūt jūs cerat, ka individuāli jums kā deputātiem viņi samazinās un beigās nevis 0,4 procentus samaksās, bet jūs saņemsiet 0,8 procentus. Es nezinu, kāda ir jūsu motivācija šajā gadījumā bučot barona kungiem tos zābakus.

Es aicinu: tomēr nododam komisijai, izvērtējam! Iestājamies par nacionālajām Latvijas interesēm, par Latvijas uzņēmēju interesēm, par Latvijas iedzīvotāju interesēm, par Latvijas noguldītāju interesēm. Vismaz tad pieņemam lēmumu nākamreiz un izlūdzamies: iedodiet vismaz 0,5 procentus, tad mēs būsim laimīgi un par šo tēmu vairs nedebatēsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 67, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Alises Antones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija 8. novembra sēdē skatīja un vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Komisija ņēma vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu, ar kuru minētās tiesneses profesionālais darbs novērtēts pozitīvi, un atzinumu, ar kuru minētā tiesnese rekomendēta apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Alises Antones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Ingas Jaunzemes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija minēto lēmumu skatīja 8. novembrī un vienbalsīgi atbalstīja.

Tika ņemts vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, ar kuru minētās Rīgas rajona tiesas tiesneses profesionālā darbība novērtēta pozitīvi, un arī atzinums, ar kuru minētā tiesnese rekomendēta apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingas Jaunzemes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Lienes Lāzares apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Arī šo lēmuma projektu 8. novembrī Juridiskā komisija skatīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Tika ņemts vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, ar kuru minētās Zemgales rajona tiesas tiesneses profesionālā darbība vērtēta pozitīvi, un arī atzinums, ar kuru minētā tiesnese ir rekomendēta apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lienes Lāzares apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Pirmais likumprojekts – "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei", trešais lasījums.

Astoņpadsmit priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, cienījamās dāmas un godātie kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei".

Šis likumprojekts prasīja mums vairākas komisijas sēdes, laikam nenosaukšu, cik tieši, bet vairāk nekā trīs noteikti bija.

Tāpēc es gribu teikt ļoti lielu paldies Juridiskajam birojam, īpaši Dinai Meisterei, kas palīdzēja mums to novest līdz galam, un īpašs paldies arī Augšdaugavas novadam par izturību un pacietību iziet šim visam cauri. Es ceru, ka tas viss arī attīstīsies un rezultēsies jaunā industriālajā parkā.

Tālāk – pie priekšlikumiem.

1. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Paredz, ka atbildību tālāk par šo projektu uzņemas nevis Zemkopības ministrija, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. –komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka mainīt šim likumprojektam nosaukumu – "Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei". Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Jā, es savā vārdā arī gribu izteikt milzīgu paldies Juridiskajam birojam un Dinai par to, ka šis brāķis, par kuru es jau teicu šeit katru reizi... šis brāķis tika pārstrādāts, tika izveidots, nu... kaut kas tuvu patiesībai.

Un tieši par šo nosaukumu – ja jūs pamanījāt, pat mainījies likumprojekta nosaukums. Gribu pievērst uzmanību tam, ka... es saprotu, jūs visu jau nolēmāt, jūs jau nobalsojāt par šo likumprojektu, bet tur ir, par ko padomāt, un ir, kam pasekot.

Es ceru, ka es ne pirmo, ne pēdējo reizi izgāju... Es jums paskaidrošu pie citiem priekšlikumiem, kur ir bažas vai grūtības, vai sarežģījumi, kāpēc vēlreiz jāpārdomā šis likumprojekts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Es to nolasīšu, jo tas izsaka šī likumprojekta mērķi.

"Šī likuma mērķis ir nodot valsts nekustamo īpašumu – valsts meža zemi – Augšdaugavas novada pašvaldībai Augšdaugavas industriālā parka izveidošanai, lai veicinātu līdzsvarotu komercdarbības attīstību valsts teritorijā, sekmētu Augšdaugavas novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi, kā arī paaugstinātu vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti."

Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums ir pilnīgi pārstrādāts, ļoti atšķiras no tā, pie kā mēs strādājām divas iepriekšējās sēdes un par ko balsojām. Bet, sazinoties ar vietējiem iedzīvotājiem un vides aizsardzības cilvēkiem, kuri aizsargā savu mežu, savu dzīvesvietu... viņiem ir bažas, it īpaši – par mērķu izpildīšanu.

Te ir arī teikts... gribu minēt, ka "Latvijas valsts meži" jau paspēja nozagt 100 hektāru meža... un vēl ir tuvu 140 hektāri... lai izcērt to... Un šeit ir bažas arī par to, vai mēs tiešām nododam šo gabalu – 256 hektārus – tiem mērķiem (Starpsauciens.), kas šeit ir rakstīti. Vai tiešām tas ir paredzēts industriālā parka būvēšanai vai citiem mērķiem?

Tāpēc – padomājiet vēlreiz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Nav. Atbalstīts.

J. Grasbergs. Tālāk. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 2. pantu, kas atrunā kadastra numurus un konkrētos hektārus... pēc tam ir no jauna ieviests 5. priekšlikumā.

Lūdzu 4. priekšlikumu atbalstīt un izslēgt 2. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tā ir jauna redakcija 2. pantam, kas nosaka valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai: kārtību, attiecīgos kadastra numurus un kopējo platību – 256,65 hektārus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par Augšdaugavas industriālā parka izveidošanas noteikumiem, izmantošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Jā, par mērķiem un to, kas tur tiks būvēts... mums Augšdaugavas novada pārstāvis nevarēja paskaidrot, kas tur būs attīstīts, un teica, ka viņš pat nezina. Bet vietējo cilvēku šaubas ir par to, ka... lielākā rūpnīcas ēka Latvijā šobrīd ir Liepājā – "Lauma Fabrics", kura aizņem 11 hektārus, kas ir 30 reizes mazāk nekā tā Augšdaugavas novada platība, kas tiek nodota... Tagad tajā vietā atrodas 40 uzņēmumi, kur strādā gandrīz 500 cilvēku, bet tomēr... vai Augšdaugavas novads varēs... 30 reizes vairāk... ir jābūt 400 uzņēmumiem, kur būs nodarbināti 5000 darbinieku. Vai tiešām (pēc šiem mērķiem) tas varēs nodrošināt tādu cilvēku skaitu, kas tur strādās, un tādu ražotni, kam jābūt...?

Latvijas lielākais saules parks šobrīd aizņem 11 hektārus, un tā ierīkošana izmaksā 8 miljonus, bet investoram, kā viņš saka... kur ir degradētas teritorijas, trūkst naudas, lai sakārtotu to visu industriālo vai... nu, komunikācijas visas.

Es saku: tāda ļoti šaubīga afēra, kura var novest pie tā, ka mēs būsim vainīgi par to, ko mēs izdarījām ar valsts zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Atbalstām.

J. Grasbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 5. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 8. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es vēlreiz gribu pakomentēt šo priekšlikumu.

Tā tiešām bija, ka šis likumprojekts komisijā tika skatīts ļoti, ļoti ilgi, un sākotnēji, kad mēs par to runājām, vienmēr argumentācija izskanēja, ka svārstīšanās ir starp biznesu un vidi. Tas, ko es gribu uzsvērt, un tas, ko pierādīja ļoti ilgstošais komisijas darbs, – jautājums nebija par to, vai attīstīt uzņēmējdarbību vai aizsargāt vidi. Pats būtiskākais bija jautājums, vai mēs ievērojam likumus un labu pārvaldību. Un skaidrs, ka 250 hektārus meža nodot no viena īpašnieka otram bez laba juridiskā procesa – tas liecina par sliktu pārvaldību.

Patiesību sakot, tas, ko mēs redzam: ja šādiem projektiem nākotnē vēlas izmantot dažādu fondu naudu vai Eiropas fondu naudu, vai lielāko aizdevēju naudu, laba procedūras ievērošana, laba pārvaldības ievērošana ir pamats, lai arī naudas aizdevēji būtu pārliecināti, ka viss notiek atbilstoši.

Mans konkrētais priekšlikums attiecas uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir jāveic pirms šādas atsavināšanas. Komisija lēma citādāk... bet nolēma, ka tādā gadījumā, ja netiek izpildītas vides prasības, zemes gabals ir jāatdod atpakaļ valstij, un tas ir arī nostiprināts šajā normatīvajā dokumentā.

Es vēl aizvien uzskatu, ka tomēr ietekmes uz vidi novērtējumam ir jābūt pirms šāda veida atsavināšanām, jo, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir negatīvs, tādā gadījumā mums vajadzētu atkal veikt juridiskus pārkārtojumus.

Es saprotu, ka komisija lēma citādāk, un tāpēc, es domāju, mums ir noteikti jāseko līdzi, kā šajā gadījumā beigsies ietekmes uz vidi novērtējums, kādi būs sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Un tas arī ir mūsu visu pienākums – sekot, lai īpašuma nodošana notiktu atklāti un lai labi nodomi vainagotos ar to, ka arī tie, kas aizdod naudu un izsniedz kredītus, ar prieku to darītu un atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, paskaidrojot būtību par ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādēļ arī mēs komisijā pieņēmām lēmumu, ka iekļaujam atrunu par to, ka, ja gadījumā ietekmes uz vidi novērtējums būs negatīvs un šajā teritorijā nevarēs izveidot industriālo parku, šī zeme būs jāatdod atpakaļ. Tas ir tas risinājums, jo pretējā gadījumā, ja mēs šeit iestrādātu, ka ir jāsagaida rezultāts, tad mēs vienkārši palēninātu šo darbību, līdz ar to likuma priekšā šie normatīvi atbilst un arī videi nekāds pārinodarījums netiks izdarīts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli: 8. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šis konkrētais priekšlikums, manuprāt, pat īsti nav balsojams, jo iepriekšējais priekšlikums faktiski izslēdza 5. panta sākotnējo redakciju.

Es tikai gribu īsi piebilst – lūdzu, izvairieties no dažādiem skaļiem paziņojumiem, ka notikusi zagšana vai notiek afēras vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ir teritorija, kas piederēja "Latvijas valsts mežiem", šobrīd tā būs nodota lietošanai pašvaldībai, ietekmes uz vidi novērtējums tiks veikts. Katrā ziņā jāsaprot, ka šī teritorija jau šobrīd ir dzelzceļa... nu, teiksim tā, blakus dzelzceļam... un skaidrs, ka tur ietekme uz vidi jau bija arī līdz tam.

Paldies arī no manas puses gan komisijai, gan Juridiskajam birojam. Jāsaka, tās daudzās sēdes ir bijušas arī tāpēc, ka vairākās komisijas sēdēs šis konkrētais likumprojekts tika ielikts kā trešais vai pēdējais darba kārtības punkts, un tad vienkārši komisijas sēdē netika līdz šī likumprojekta izskatīšanai, līdz ar to arī mēs esam, neteiksim, iekavējuši, bet tas laiks ir gājis lēnāk... mēs esam vairāk patērējuši laika šī likumprojekta izskatīšanai un pieņemšanai trešajā lasījumā.

Visbeidzot es gribu teikt: pats galvenais... lai arī mēs esam šajā likumprojektā pēc Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas ieteikuma pamainījuši daudzas lietas vietām, teiksim, kaut ko piekoriģējuši, galvenais, ka tiešām process iet uz priekšu. Un šajā gadījumā Augšdaugavas novadā būs teritorija, kurā varēs attīstīt uzņēmējdarbību. Patiešām šobrīd nevar atbildēt, kādi tur uzņēmēji būs un kas tur būs, jo, kā mēs zinām, lai nebūtu ne zagšanas, ne afēras, tad tur būs izsludināti attiecīgi konkursi un varēs pieteikties visi pretendenti.

Es aicinu arī deputātus no PROGRESĪVO frakcijas atcerēties, ka sākotnēji jūs ļoti bijāt pret šo likumprojektu; šobrīd jūs esat "par". Paldies, ka jūs esat sapratuši Latgales specifiku un acīmredzot arī beigu beigās atbalstīsiet šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie kolēģi, es gribu papildināt Janas Simanovskas teikto un... vidi aizsargājošās organizācijas viedokli... ko raksta: izstrādātais lokālplānojums ir diezgan sasteigts un kļūdains. Gribu pievērst uzmanību tam, ka ar šo likumprojektu netiek aizsargāti vietējie biotopi... es varu izlasīt... teritorija dalās... kurā atrodas Eiropas Savienības nozīmes biotopi. Izstrādājot būvniecības... dokumentāciju, tas netika ņemts vērā, un šāds formulējums patiesībā paredz apbūvēt... nozīmīgus Eiropas biotopus.

Vēl gribu minēt un papildināt Janas Simanovskas teikto... ka cilvēkiem ir bažas par to, kas tur būs, un arī kolēģis Juris Viļums apliecināja to, ka cilvēki nezina, kas tur būs. Ir bažas arī par to (viņi izlasījuši lokālplānojumā), ka atļauts apbūvēt... tā ir A kategorijas atļauja piesārņojošai... rūpniecībai, kas saistīta ar pārtikas produktu, dzērienu ražošanu, kokrūpniecībai... papīra, kartona ražošanu... un arī pieļauj atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi. Lai nebūtu tā, ka mēs tagad mūsu vidi piesārņosim vēl vairāk, nekā ir...

Un vēl... man te uzrakstīja par to, ka Hārvarda... pēdējais pētījums, kurā norādīts, ka mēs iznīcinām kokus un ierīkojam saules... baterijas... atbrīvojam to teritoriju, bet CO₂ izmeši ir lielāki nekā tad... ja tur būtu koki.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Es vēlos tikai precizēt – izskanēja, ka PROGRESĪVIE sākotnēji bija ļoti pret šo... Tā nav taisnība. Mēs arī sākotnēji esam bijuši par to, ka Latgalei jāattīstās, par uzņēmējdarbību un to visu... mēs vienkārši bijām pret nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu. Man pašai, esot no Latgales, tā ideja likās ļoti laba, man patīk tā vieta, tas novietojums. Mēs iestājamies par to, lai tiktu ievērotas vides un arī labas pārvaldības intereses.

Šobrīd, kad šis viss ir izskatīts komisijā... tas ir paņēmis pietiekami ilgu laiku, tieši tādēļ sākotnēji nebija pietiekami kvalitatīvi sagatavots. Bet šobrīd – pēc Juridiskā biroja milzīgā darba – es un pārējie esam gatavi atbalstīt.

Tāpēc es vienkārši gribēju precizēt, ka nav tā, kā te tikko izskanēja no kolēģa (kas ir mans kolēģis no Latgales puses), ka mēs esam bijuši ļoti pret. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, es gribu atbildēt uz Pleškānes kundzes izteikumiem par to, ka šis likumprojekts tika novērtēts kā vāji sagatavots. Principā tas bija pirms šīs pēdējās redakcijas, līdz ar to tas ir uzlabots.

Ja mēs skatāmies vispār uz šiem industriālajiem parkiem, tad pirms to izveidošanas nedrīkst būt konkrēts adresāts – vienkārši nedrīkst. Un to paredz šie noteikumi, kas ir... kur mēs varam iegūt Eiropas līdzfinansējumu, jo pretējā gadījumā tur ir pavisam citas atbalsta likmes.

Tādēļ Augšdaugavas novads ir nolēmis iet ceļu, ka tas taisa gatavu... un pēc tam pieteiksies uzņēmēji, kas ražos, un tādēļ ir uzskaitīts... plašs regulējums... kuri tad tur varēs ieņemt nomas vietas. Un skaidrs, ka visā šajā lielajā teritorijā nebūs tikai industriālais parks, bet arī rekreācijas zonas, arī dabas zonas, un tas viss tiks iekļauts. Un tādēļ nevajag mānīt sabiedrību.

Man ir jautājums: kādēļ gan komisija, gan arī šobrīd frakcija "Stabilitātei!" cenšas torpedēt šo industriālā parka izveides likumprojektu, kaut gan paši sevi dēvē par Latgales aizstāvjiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godīgi sakot, kad mēs izskatījām šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tad vēl nebija notikuši notikumi... saistībā ar Valkas bijušā mēra aizturēšanu. Nebija notikuši... nē, bija notikumi saistībā ar Valmieras mēra aizturēšanu. Un par ko tad īsti viņus ir aizturējuši? Mēs visu nezinām, bet pamatlieta ir tāda, ka, redziet, viņi ir mēģinājuši atbalstīt kādus projektus reģionā.

Jūs iedomājieties: mērs strādā, lai veicinātu biznesa attīstību reģionā (nu, nestāv rindā nevienā reģionā investori), – viņu grib iesēdināt! Godājamie kolēģi, kaut kas nav kārtībā ar likumdošanu.

Tagad, kad pārstāvis no Latgales brauc un runā par šo Augšdaugavas novada projektu, ko saka ierēdņi? Viņi saka: a parādiet, kādi projekti ir! Ā, nu, tie ierēdņi varbūt sadarbojas ar KNAB un grib uzreiz vēl kādu... kā saka, uztaisīt šovu, vēl kādu lietu... un paņemt ciet? Nu, pagaidiet – tad kā strādāt īsti? Tad vajag tās investīcijas vai nevajag?

Ja ir zināms uzņēmums, kuru vajag atbalstīt, tad par to liek cietumā. Ja nav zināmi investori, tad arī var nonākt cietumā. Ko labāk darīt? Neko! Vot, tā ir vislabākā lieta! Un tā ir atbilde, kāpēc Latvijā nekas nenotiek. Visi ir noraustījušies, visi ierēdņi staigā pamperos, un, pasarg’ dievs, viņiem tur vēl, kā teikt, kāds kaut ko nesaskaņos. Viņi viens ar otru mēģina visu saskaņot.

Un tad, kad es piedalījos šajā diskusijā... paklausieties, ar kādām tiesībām juristi, kaut kādi ierēdņi lems, kā attīstīties Latgalei? Es negribu aizstāvēt konkrēto likumprojektu. Es runāju par būtību.

Ja Latgalei ir vajadzīgas investīcijas, tad pajautājam pašvaldībniekiem, kas ir izgājuši cauri vēlēšanām, kāds atbalsts ir vajadzīgs. Viņi saka: "Iedodiet mums teritoriju, kurā var uzbūvēt industriālo parku." Tātad viņi grib atrast investorus, kuri Latgalē, no kurienes jau puse iedzīvotāju ir aizbraukusi un kura izmirst, grib kaut ko darīt. Saka: "A kur ir tie investori? Iedodiet, lūdzu, projektu. Kaut kas nav labi sagatavots." Latgales pārstāvji saka: "Pagaidiet! Bet iedodiet teritoriju! Mums jau nav ko piedāvāt tiem investoriem, mēs nevaram izsludināt konkursu, mums nekā nav." "Nu jā, tad attiecīgi mēs jums neko palīdzēt nevaram."

Nabaga pārstāvji gadu vazājās šeit pa Saeimas komisijām, lūgdami, lai viņiem tiek sniegts atbalsts. Gadu! Gada laikā varēja uzbūvēt jau veselu rūpnīcu, ja normāli ķeras tam visam klāt. Mēs čakarējām veselu gadu Latgales pārstāvjus tikai tāpēc, ka, redziet, ierēdņi nav tikuši skaidrībā ar dokumentiem – neesot labi sagatavoti.

Es par to runāju emocionāli, biju spiests pacelt balsi. Kas te notiek? Cik ilgi var čakarēt Latgali? Kāpēc Latgale netiek atbalstīta ar reāliem darbiem tikai tāpēc, ka ierēdņi no kaut kā baidās?

Varbūt mums vajag sakārtot likumus, un šajā gadījumā vienkārši liekam par pienākumu, lai tie mēri, vicemēri, izpilddirektori, deputāti tiešām strādā pie tā, lai ekonomika attīstās, jo ne jau mēs varam reģionus pacelt caur dotācijām, caur kaut kādiem pabalstiem. Mēs varam pacelt tikai tad, ja attīstīsies ekonomika. Tur, kur ir viena rūpnīca vai industriālais parks, būs darba vietas. Šiem cilvēkiem būs ģimenes, kuras būs piesietas... pie tās darbavietas. Tur skolas nebūs jāver ciet. Cik skolu mēs veram ciet! Tas ir vienkārši vājprāts.

Kāpēc šajā gadījumā es gribu atbalstīt, ka mums jāvirzās uz priekšu? Protams, vajadzēs skaņot likuma paredzētajā kārtībā vēl daudz lietas, bet es uzskatu, ka mums kā likumdevējiem vajadzētu skaidri pateikt un arī valdībai tas būtu jāpasaka: nāciet no reģioniem ar saviem projektiem, mēs jūs atbalstīsim, nāciet, sakiet, kā mēs varam radīt jaunas darbavietas, kā mēs varam investīcijas piesaistīt. Un, ja nāk privātie, kas ir gatavi investēt, tad mēs vispār vēl īpašā kārtībā sasauksim ārkārtas valdības sēdi, ārkārtas Saeimas sēdi.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu virzīties uz priekšu, atbalstīt. Uzticamies tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši tautas mandātu reģionos, un pirmām kārtām ir jāsniedz reāls atbalsts Latgalei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Jana Simanovska otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlreiz gribu atbildēt uz repliku par to, ka progresīvie sākotnēji esot bijuši pret. Man uzreiz ir jāsaka, progresīvo vidū bija daudz diskusiju. Ir skaidrs, ka mēs atbalstām Latgales attīstību, mēs atbalstām investīcijas, bet iebildumi bija par to, kā šis likumprojekts ir sagatavots.

Tas, ko mēs redzējām, – komisija patērē ļoti daudz laika diskusijās tieši tāpēc, ka bija ļoti daudz labojumu. Milzīgs paldies gan komisijai, gan konsultantiem, gan arī Juridiskajam birojam, kas palīdzēja sagatavot šo likumprojektu kvalitatīvāk, bet tas arī nozīmē, cik ļoti mums ir svarīgi, lai likumprojekti ir kvalitatīvi sagatavoti un lai viss darbs noritētu daudz raitāk.

Tātad mēs esam par attīstību, bet arī attīstībai ir jābūt labi sakārtotai un visiem dokumentiem ir jābūt kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Nebūtu nācis, bet pieklājīgi būtu atbildēt. Mēs esam par Latgales attīstību, nevis izzagšanu, un tas ir mans personīgais viedoklis.

Es pirmo reizi redzu Nacionālo apvienību, kas ir par Latvijas zemes atdošanu. (Starpsaucieni.) Par...! Kolēģi, man ir četras minūtes, pēc tam nāksiet uz šejieni dalīties ar savu viedokli. (Starpsaucieni.)

Pirmais. 240 hektāri. (Starpsaucieni.) Likuma vēl nav, bet 100 hektāri jau ir izcirsti. Kas tas ir? Avansā jau ir izdarījuši, jo ir zinājuši, ka pieņemsiet šādu likumu? Tas nav pareizi.

Liepājā šāds projekts, ja mēs runājam par vēja parku jautājumu... kas tur būs, – desmitreiz mazāka teritorija, ar šādu pašu projektu ir tikuši galā. Priekš kam tik liels un tik milzīgs meža daudzums? Atbildes nebūs, jo tā ir iespēja tikt pie meža pārdošanas. Cenu jūs redzējāt, kolēģi. Latgalē apkārt milzīgs daudzums ar degradētām teritorijām, kuras vienkārši prasa, lai tur iegulda naudu, kur vitāla nepieciešamība investēt naudu, jo tur apkārt ir ārprāts, kas darās. Mēs uz turieni neejam. Atkal parādās jautājums: kāpēc mēs uz turieni neejam?

Kolēģi, uz doto momentu jautājums nav par investīcijām, jautājums ir par lielo biznesu, ka lielie un treknie onkuļi caur saviem politiskajiem spēkiem tiek pie pareizajiem zemes gabaliem, lai tur realizētu savus projektus un gūtu peļņu. Tad atbildiet man uz jautājumu: kad cilvēks, vietējais latgalietis... kāds viņam ir labums no tā vēja parka? Ko personīgi viņš no tā gūst? Es jau nerunāju par to, ka mēs zaudējam mūsu, Latvijas, mežu, kas mums ir vajadzīgs. Mēs uz doto momentu strauji ejam uz to, ka mums vairs nebūs meža.

Tāpēc šeit ir jautājums nevis par investīcijām, bet par godīgu atbildi – ko šis likums zem sevis slēpj? Tas slēpj treknu onkuļu papildu līdzekļu iegūšanu. Viss! Ja jūs tiešām domātu par latgaliešiem, jūs paņemtu degradētās teritorijas, ja jūs tiešām domātu par latgaliešiem, jūs man pateiktu, kurš ir investors. Nav. Kāds ir ieguvums parastam latgalietim? Nav. Cik liela nauda būs valsts budžetā? Nav zināms. Nekas nav zināms. Vienkārši uz doto momentu deg izpildīt zināmas saistības, kur viens politiskais spēks ir guvis iespēju nodot savam uzņēmumam pareizu zemes gabalu caur pašvaldību, un tas ir fakts.

Kolēģi, atšķiram divus dažādus jautājumus: investīcijas Latgalē, cilvēku nākotnē un spēja bagātus cilvēkus padarīt vēl bagātākus.

Nē, kolēģi, neder! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

Kolēģi, es atgādinu, ka mēs debatējam par Janas Simanovskas priekšlikumu – par 5. panta izteikšanu citā redakcijā.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es arī gribēju ielikt savas piecas kapeikas stāstā par reģionālo politiku, jo mēs šobrīd baudām augļus tam, ka visa valsts ir NUTS 1 reģions, mums ir identiskas atbalsta programmas gan Rīgā, gan Pierīgā, gan reģionos... un arī Latgalē, kur ir īpaši sarežģīta situācija. Mēs varam brīnīties, varam nebrīnīties, bet šādu situāciju, kurā pašvaldība, labu gribot, dara, cik var, un beigās, nezinu, mēru arestē, jo viņš ir vainīgs... šādas situācijas būs arī turpmāk.

Mums ir jāsaprot viena lieta, ka valstij pēc būtības ir divas dažādas situācijas: ir reģions, kurš pieaug – Rīgas metropole, un reģions, kurš sarūk – visa pārējā Latvija, kur vēl ir atšķirības. Un tas, ko būtu pareizi darīt, – mēs veidojam ministriju mērķētu politiku katrā reģionā vai vismaz divās šajās pusēs, kuras es tikko nosaucu.

Kad es biju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, es aizsūtīju Kariņam vēstuli ar lūgumu izveidot zem... Ministru kabineta reģionālo komiteju, kuru vadītu vai nu premjers, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar vienu mērķi – lai piecu vai sešu nozaru ministriju ministri strādātu kopā ar katru reģionu un veidotu mērķētu Eiropas Savienības atbalsta vai valsts atbalsta politiku... kaut vai ja mēs runājam par pakalpojumu tīkliem – vai tas būtu skolu tīkls, vai policijas tīkls, vai ugunsdzēsības tīkls, vai sabiedriskā transporta tīkls... lai mēs tomēr šīs lietas runājam strukturētā dialogā un veidojam kopā – valsts puse un pašvaldību puse.

Tā vietā šobrīd mēs redzam, kas notiek ar industriālajām teritorijām – katrs iet savu ceļu, un sanāk tā, kā sanāk. Mēs redzam, kas ir ar skolu tīklu. Tagad skolu tīkls tiks slēpts no vecākiem, no pašvaldībām, jo, redz, tas rada liekus uztraukumus. Tātad tīkls ir, bet tas ir jāslēpj. Tūlīt nāks 64 miljonu programma veco ļaužu aprūpes centru celtniecībai pēc tipveida projekta – bez tīkla plānošanas. Vienkārši... kā ministrija gribēs, tā dalīs.

Kolēģi, mēs šādi nevaram! Tie ir lieli Eiropas līdzekļi, tie 10 miljardi, kurus mēs vienkārši ķeskājam, kā kuram patīk. Un sanāk tā, kā sanāk. Un, piedodiet, zaudētāji vienmēr būs reģioni, tie samaksās par visām šīm mūsu vēlmēm spēlēties ar naudu, dalīt, kā gribam, un par nesarunāšanās kultūru.

Šajā sakarā arī budžetam es došu vairākus priekšlikumus, lai stiprinātu plānošanas reģionu lomu, jo es neredzu nevienu citu formātu, kā veidot dialogu starp ministrijām un pašvaldībām.

Kolēģi, apdomājamies, vai visai valstij jābūt vienam reģionam vai mums tomēr jāveido mērķēta politika katrā teritorijā – citas slimības, citas zāles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, vēlējos paskaidrot. Mežam ir savs dzīves cikls – krājas vērtība, krājas, krājas, krājas, līdz vienā brīdī tā sāk sarukt. Šajā gadījumā tie 100 hektāri... jebkurā gadījumā bija jau pienācis laiks, lai tos nocirstu un vietā iestādītu jaunu mežu. Un tas arī tika darīts. Neba jau... domājāt, ka tur varētu izveidoties industriālais parks.

Rosļikova kungs, ja jūs būtu gudrāks, jūs varbūt padomātu arī par to, kāpēc šīs degradētās teritorijas ir degradētas. Tas nozīmē, ka tām nebija priekšnoteikumu, kādi ir šai teritorijai. Tas ir stāsts gan par dzelzceļa pievadi, gan par pietiekamas jaudas elektrības pievadi, gan stāsts par autoceļiem un citām svarīgām lietām, arī par gāzi un citu infrastruktūru, kas šai teritorijai būtu pievilcīga, lai arī tur attīstītos šāda veida industriālais parks.

Es novēlu tikai visu, visu labāko Augšdaugavas novadam un ceru, ka tuvākajos piecos gados šis industriālais parks attīstīsies, jo, redzēju... šovasar braucu uz Valmieru, Beverīnu (12. Saeimā mēs kaut ko līdzīgu izdarījām ar Valmieru un Beverīnu) un zinu, ka šogad beidzot šī teritorija ir atmežota, tur jau notiks tālākie darbi un tā attīstīsies.

Bet šobrīd runāt ar tādu pārliecību, ka tur kaut kādam konkrētam cilvēkam, uzņēmumam ir nozagts... tas ir gana skaļi pateikts. Tad nāciet un stāstiet, kuriem konkrētiem resnajiem onkuļiem tas ir nozagts, nosauciet konkrētus uzvārdus... tiktokam... man vajadzētu arī konkrētus uzvārdus. Nāciet un stāstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs. (Starpsauciens: "Uzvārdus!")

A. Rosļikovs (ST!).

Es baidos, ka tad vienai partijai, kreisie tie būs... pēc tam būs jautājums par eksistenci vispār parlamentā, ja mēs ar uzvārdiem sāksim.

Putras kungs, pirmais un svarīgākais jautājums: jūs uz doto momentu, piedodiet par teicienu, braucat pa ausīm visai zālei. Jūs nezināt, kāds projekts oficiāli tur būs, tāda jautājuma nav, atbildes arī nav. Tad ko jūs man te stāstāt par gāzi? Ko jūs man te stāstāt par elektrību? Tad jūs atklāti runājat nepatiesību? Jūs uz doto momentu mēģināt manipulēt ar apstākļiem.

Vēl viens jautājums: konkrēti – cik latgaliešu būs nodarbināti? Man svarīgi, cik cilvēki tur dabūs darbu. Nulle. Cik...? Kāpēc 250 hektāri, kad Liepājā šāds potenciālais projekts (par kuru runā tikai kuluāros, ka tur būs vēja parki) ir izticis ar teritoriju, kas ir desmitreiz mazāka, nekā jūs uz doto momentu – piedodiet par teicienu, tas ir mans privātais viedoklis – mēģināt privatizēt 250 hektārus Latvijas meža, kas būs nodota privātās rokās (Starpsaucieni.) uz milzīgu termiņu.

Kungi, tur savādāk arī nebūs, tur būs tieši tā. Jautājums vēlreiz: cik latgaliešu būs nodarbināti? Jautājums: cik latgaliešu būs nodarbināti? Otrais jautājums: 250 hektāri Latvijas meža – Nacionālā apvienība, kāpēc projektam, kurš joprojām nekur neeksistē, tikai kaut kādā noteiktā galvā un nevienam netika stāstīts, tikai kuluāros par vēja parku ir runa?

Kolēģi, mēs uz doto momentu vienkārši paņemam 250 hektāru ļoti vērtīga meža, pasakām, ka tas ir labums (Starpsaucieni.), nododam privātam uzņēmējam, un neviens šajā zālē nevar pateikt, cik latgaliešu būs nodarbināti, cik katrs Augšdaugavas iedzīvotājs, izņemot trekno kungu no Liepājas... cik Augšdaugavas iedzīvotāju gūs... no konkrētā parka, un kas tur vispār būs. (Starpsaucieni.) Nav nevienas atbildes. Vienkārši ir vajadzība.

Un vēlreiz, kolēģi, – likums tikai iet! Jūs jau simts hektārus nogriezāt tur. Kā? Kurš atļāva? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Laiks.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aleksej! Man bija iespēja strādāt gadu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es varu runāt tikai to, ko es redzēju un ko es dzirdēju. Tur vairākkārt mēs izskatījām šo jautājumu, un no Augšdaugavas novada brauca cilvēku delegācijas un visu laiku mēģināja stāstīt, kāds viņiem tas plāns. Viņi grib, lai šo zemi nodod pašvaldībai (to nenodod privātajiem), un tad atbilstoši visām procedūrām... un tā tālāk viņi sludinās konkursu, uz kuru var pieteikties jebkurš... un tā tālāk. Bet tā (Starpsaucieni.)... Jā, bet mēs dodam pašvaldībai, mēs nedodam nevienam privātajam. Tur tādu vispār nav. Nē (Starpsauciens.)... bet tas, kas attiecas... Bet saproti, mēs šeit, Rīgā, nevaram sēdēt un domāt, ko būvēt vienā vai otrā vietā.

Es teikšu tā, es uzskatu... Mēs visu laiku esam runājuši – vajag atbalstīt pašvaldības, vajag uzticēties. Nav citas iespējas. Lai KNAB, prokuratūra taisa savus birojus, lai pārbauda, lai pieskata, bet lai notiek darbība. Tas trakākais, tas, ko es redzēju gada laikā, – ierēdņi, viņi vispār... viņi saka: parādi to, pierādi to. Viņi nes visu laiku kaut kādus papīrus un nevar saskaņot.

Sākumā mēs tā profesionāli skatījāmies, beigās es paliku dusmīgs. Jo runa ir par ko? Par zemes nodošanu pašvaldībai. Tālāk, jā, protams, pašvaldība... tur, kur ir cilvēki, viņi domās, kā to attīstīt. Runa par to, vai... kāpēc šī teritorija? Viņi teica, izejot no pievadceļiem, infrastruktūras apkārt un tā tālāk.

Es teiktu tā: lai visi dienesti, kam vajag, to uzrauga, bet lai vismaz notiek attīstība. Tas, ko es sapratu: ja mēs nepieņemtu lēmumu, tā zeme simts gadu stāvētu tāda, kāda tā ir, tur nekā nebūtu, tur vienkārši cirstu ārā mežus. Šeit vismaz ir cerība. Kas tur būs, to mēs redzēsim, bet es teikšu tā, ka man ir pārliecība, ka pašvaldības cilvēki tomēr izdarīs visu, lai vismaz kaut vienu rūpnīcu tur uzbūvētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vai komisijas vārdā referentam ir kas piebilstams?

J. Grasbergs. Jā. Komisijas vārdā es gribu piebilst, lai viestu skaidrību par šo 8. priekšlikumu, ka tās normas, kas 8. priekšlikumā ir iekļautas, principā ir iekļautas arī vairākās citās vietās. Arī par ietekmes uz vidi novērtējumu. Es to atkārtoju vēlreiz, principā šajā likumprojektā mēs to paredzējām reversi. Ja pirms tam deputātes Simanovskas priekšlikums bija, ka mēs paprasām pirms tam, lai uzrāda... bet, lai ekonomētu laiku... ja nu šis ietekmes uz vidi novērtējums būs negatīvs, tad šis darījums atceļas... līdz ar to principā ievērojot šo priekšlikumu, bet izsakot citā vietā.

Es arī vēlos piebilst – tā kā mēs esam apstiprinājuši 7. priekšlikumu, kas izslēdz 5. pantu, tad šis 8. priekšlikums īsti nav balsojams, jo 5. panta mums vairs nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Jā, piekrīt.

J. Grasbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka Augšdaugavas industriālā parka teritorijas vērtības noteikšanu un komercdarbības atbalsta kontroles noteikumu izvērtēšanu, tādā veidā jaunā redakcijā izsakot 4. pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Pie šī priekšlikuma par to, ka šeit tiek noteikta komercdarbības atbalsta un kontroles kārtība un noteikumu ievērošana, atbildot uz iepriekšējo priekšlikumu... Rosļikova kungam, – pirmām kārtām šī zeme tiek nodota no valsts pašvaldībai. Es gribētu norādīt uz to, ka pašvaldība nav kaut kas atrauts, nav kāda cita valsts vai kāds privāts uzņēmums, tā ir mūsu valsts. Mēs strādājam kopā, vienkārši tā ir valdība, kas pati valda, – pašvaldība. Līdz ar to tas notiek sadarbībā.

Ja skatāmies uz šiem hektāriem, meža zeme un mežs – tās ir divas dažādas lietas. Meža zeme var būt ar mežu un var būt bez meža. Šajā gadījumā – ko mēs dzirdējām par mītiskām nozagšanām – šo zemi, meža zemi, līdz šim apsaimnieko "Latvijas valsts meži", un arī pārejas noteikumos, ko mēs vēlāk skatīsim, ir atrunāts, ka visas ciršanas biļetes un viss... saglabājas līdz brīdim, kad šis likums stājas spēkā. Tas nozīmē: ja šobrīd ir izņemta arī kāda ciršanas biļete, tad "Latvijas valsts meži" to īsteno līdz galam.

Ko iegūst Augšdaugavas novada iedzīvotāji vai – ko iegūs? Šajā brīdī (es jau to minēju) pašvaldības mērķis ir startēt Eiropas projektos un apbūvēt šo teritoriju, daļu teritorijas, un šobrīd nedrīkst būt jau zināms gala uzņēmums. Līdz ar to šī atbalsta likme ir lielāka, ja mēs projektu īstenojam, nesaskaņojot ar kādu konkrētu uzņēmumu. Tāpēc šie jautājumi pagaidām ir principā retoriski, jo nevar pateikt, cik būs darba vietu, bet, rakstot projektu, pašvaldībai būs jānorāda mērķis, ko viņi grib sasniegt, jeb minimālās prasības, kur būs jānorāda darba vietu skaits. Un tiešie ieguvumi būs tieši šīs darba vietas, kas tiks radītas Augšdaugavas novadā, un būs sadarbības iespējas ar jaunizveidotajiem uzņēmumiem, kas ieņems īres vietu šajā jaunizveidotajā teritorijā.

Par degradētajām teritorijām. Tas, ko Putras kungs minēja, – ka sliedes, elektrība, vēl kāda infrastruktūra ir ļoti vajadzīga un tā ir ļoti dārga, ja tās tur nav. Ja ir jāvelk vairāki kilometri šīs līnijas, tad tas galā var arī neatmaksāties, tāpēc arī ir izvēlēta šī teritorija, jo tur ir ļoti lielas jaudas elektropieslēgums un tur ir iespēja pieslēgties dzelzceļa līnijai. Tāpēc arī ir izvēlēta teritorija tur, nevis kaut kur citur, dziļi mežā.

Un tās ir atbildes uz Rosļikova kunga pārmetumiem par to, ka mēs kaut kur kaut kam atdodam 250 hektāru. Nē, mēs atdodam konkrētai pašvaldībai konkrēta projekta izpildei, un, ja būs kādas novirzes no konkrētā projekta izpildes, tad šī meža zeme atgriezīsies atpakaļ "Latvijas valsts mežu" valdījumā.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kā mēs izšķirsim? Balsojot? (Starpsauciens: "Nē!") Nē, dodam vārdu... Labi, dodam vārdu. (Starpsauciens.)

Turpinām debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, nu, nedrīkst, saprotiet, nedrīkst, ja tavu uzvārdu nosauc, neatnākt un neatbildēt! Svarīgi: apkārt degradētās teritorijas... un tagad, Nacionālā apvienība, mēs nodosim veselu sarakstu ar bijušajām rūpnieciskajām teritorijām, kur visa infrastruktūra ir. Vienkārši, ņemot vērā, ka laikmeti ir mainījušies un mēs esam atguvuši, paldies dievam, neatkarību, šīs teritorijas diemžēl neaizgāja tur, kur tām bija plānots. Tur ir absolūti viss, tikai vajag sākt strādāt. (Starpsauciens.)

Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka vislielākais jautājums ir par mežu. Tur viss ir ap to mežu, ņemot vērā, cik tas maksā. Teritorijas apkārt, kuras ir uzskatāmas par degradētām, tādas ir tikai tādēļ, ka tur agrāk ir bijušas visādas rūpnieciskas, teiksim tā, aktivitātes, kuras ar laiku ir beigušās. Viss, kas ir vajadzīgs, – vienkārši paņemt to, un viss.

Ja mēs runājam par nodarbinātību (kas man ir ļoti svarīgi) – neviens taču nezina, kas tur būs. Tad atbildiet man uz jautājumu – cik cilvēku iegūs darbu? Nu, atbilde – redziet, tik... mēs nezinām, cik tur būs.

Ja mēs runājam par Eiropas fondiem, kuri uz doto momentu piešķir milzīgu naudu industriālo parku izveidei... tas ir tas vilnis, kas uz doto momentu ir. Bet mums ir divas pašvaldības, kur ir krimināllietas tikai tādēļ, ka šādi risinājumi netika izstrādāti rūpīgi. Un es ļoti cerīgi klausījos Nacionālo apvienību šajā virzienā... netika izstrādāti rūpīgi un atbildīgi.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, kolēģi, saprast, vai mēs vienkārši gribam grābt, vai mēs vienkārši gribam izstrādāt ļoti pareizu un mērķtiecīgu plānu, kas būs tendēts un virzīts uz reģiona attīstību, kur cilvēki attīstās. Nevis vienkārši zemes gabals kļūst par kaut kādu industriālo parku, bet ir darba vietas, un rezultātā ir aldziņas, kā rezultātā cilvēkiem dzīve kļūs labāka. Bet šāda plāna tur trūkst. Ir Eiropas fondi, kuri tūlīt beigsies, ātri vajag paspēt noraut ručku, izcirst mežu un dabūt miljonus investīcijām. Kurām investīcijām? Nezinām. Galvenais – davai tikai bliežam uz priekšu!

Viss, kolēģi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Grasbergs. 9. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi! Mazs paziņojums.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova un Edmunda Zivtiņa iesniegumu, kurā viņi lūdz turpināt Saeimas šā gada 15. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Ir!") Ir, deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 1. Turpināsim Saeimas sēdi bez pārtraukuma.

Lūdzu, Grasberga kungs.

J. Grasbergs. Turpinām ar 10. priekšlikumu, kurš komisijā tika atbalstīts. Varbūt, lai iztiktu bez debatēm, es to nolasīšu, jo tas paredz nekustamā īpašuma atdošanu valstij:

"Nekustamais īpašums vai tā daļa bez atlīdzības nododama atpakaļ valstij, ja:

1) triju gadu laikā no šā likuma 2. panta otrajā daļā minētā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas dienas netiek nodrošināta pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde vai tie neatbilst šajā likumā noteiktajiem mērķiem;

2) nekustamo īpašumu nevar izmantot šajā likumā noteiktajiem mērķiem vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu dēļ;

3) piecu gadu laikā no dienas, kad ir saņemtas atļaujas attiecīgo darbību veikšanai, netiek organizēta nekustamā īpašuma nomas izsole.

Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatē kādu no gadījumiem, kad nekustamais īpašums vai tā daļa atbilstoši šā panta pirmajai daļai ir nododama valstij, tā iesniedz ziņojumu Ministru kabinetam." Tas – skaidrības ieviešanai.

Lūdzu atbalstīt 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 11. – komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Nosaka pārejas noteikumus. Attiecīgi akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesniegto apliecinājumu koku ciršanai derīguma termiņa beigām. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Lūgums atbalstīt 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 12. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 13. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 14. – arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 15. – arī ministra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 16. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 17. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. 18. – zemkopības ministra Didža Šmita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Celsim Latgali, un tā mēs pacelsim arī visu Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – 2. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ervins Labanovskis.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie deputāti, cienījamais Prezidij! Likumprojekts "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" izstrādāts ar mērķi noteikt obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai, paredzēt regulējumu biedru attālinātai dalībai un balsošanai biedru sapulcē. Tāpat noteikta iespēja vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī tiek veikti citi precizējumi.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts virzīšanai Saeimas sēdē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Labanovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 6. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts šā gada 6. decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Mēs skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojekta būtība – tiek implementētas... ieviestas dažas Eiropas Komisijas direktīvas normas, kas attiecas uz trastiem un patiesajiem labuma guvējiem.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, tāpēc ka likumam jāstājas spēkā reizē ar citu likumu – par noziedzīgi iegūtas naudas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V. Krištopans. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. novembris, un izskatīšana – 30. novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Pauze.)

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Ja es nosaucu kādu vārdu, lūdzu, izsaucieties, lai varu atzīmēt. Reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies 6: Skaidrīte Ābrama, Mārcis Jencītis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols, Ināra Mūrniece un Antoņina Ņenaševa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu!

Sēdi slēdzu.