Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas astoņpadsmitās sēdes turpinājums 2023. gada 6. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies zālē! Tūlīt turpināsim darbu. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām šī gada 30. novembra Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā". Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Vēl viena izmaiņa – deputāti Zane Skujiņa-Rubene, Uģis Rotbergs, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un sadaļu "Likumprojektu izskatīšana" pārcelt un skatīt uzreiz pēc sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana" izskatīšanas. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pārejam pie apstiprinātās darba kārtības.

Tātad – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 886 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par esošās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Augstākās tiesas tiesneses Intas Laukas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 21. novembra sēdē skatīja un vienbalsīgi atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Intas Laukas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Tiesnese Inta Lauka lūdz atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās ar 2024. gada 31. janvāri sakarā ar došanos pensijā.

Komisijas locekļi sēdē uzklausīja Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja ziņojumu par tiesneses Intas Laukas līdzšinējo karjeru un atbalstīja šo lūgumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Augstākās tiesas tiesneses Intas Laukas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Vijas Pužules atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija šī gada 21. novembra sēdē skatīja un vienbalsīgi atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Vijas Pužules atbrīvošanu no tiesneša amata".

Tiesnese Vija Pužule lūdz atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās ar 2024. gada 1. februāri sakarā ar došanos pensijā.

Komisijas locekļi sēdē uzklausīja Tiesu administrācijas direktora vietnieces komunikācijas un juridiskajos jautājumos ziņojumu par tiesneses līdzšinējo karjeru, darba novērtējumu un par Tieslietu ministrijas tiesnesei piešķirtajiem apbalvojumiem.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Vijas Pužules atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Augstskolu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šodien skatām grozījumu Augstskolu likumā. Likumprojekts ir nepieciešams, jo Labklājības ministrija ir atbalstījusi Sociālās integrācijas valsts aģentūras lēmumu par SIVA Koledžas studiju virziena tālāku neakreditēšanu. Savukārt, lai šajā studiju virzienā uzņemtie studenti varētu pabeigt studijas, ir nepieciešamas izmaiņas Augstskolu likuma pārejas noteikumos – ļaut šiem studentiem izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Lai šo termiņu ievērotu, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā" un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Augstskolu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Kļaviņa. Paldies, kolēģi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Kļaviņa. Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Kļaviņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", otrais, galīgais, lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāli precizēts 4. pants.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Krištopans. 2. un 3. priekšlikums ir apvienoti... tieslietu ministres priekšlikums, ko... komisija apvienoja vienā – 3. – priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Krištopans. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku.

Lūdzu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Krištopans. Līdz ar to likumprojekts izskatīts.

Lūdzam atbalstīt ceturtajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā, galīgajā, lasījumā.

V. Krištopans. Otrajā, piedodiet. (Smiekli. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 29. novembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un atbalstījusi tā skatīšanu Saeimā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Ieroču aprites likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Atgādināšu, strādājam ar likumprojektu Nr. 442/Lp14. Iepriekšējā reizē atbalstījām steidzamību un atbalstījām pirmajā lasījumā.

Atgādināšu tēmu. Mēs papildinām Ieroču aprites likumu ar diviem jauniem subjektiem, lai ieroču apriti padarītu vieglāku un saprotamāku, līdzīgi kā tas ir armijā, un noņemtu slogu no Valsts policijas... reģistrācijas.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Komisija trešajam lasījumam sagatavoja likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā".

Tika saņemts viens – Juridiskā biroja – priekšlikums. Precizējošs priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā".

Līdzīgi kā otrajam lasījumam, arī trešajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir likumprojekts "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu" trešajā lasījumā.

Neviena priekšlikuma nav.

Lūdzam apstiprināt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par likuma "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" atzīšanu par spēku zaudējušu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Mums ir iesniegts...

Par balsošanas motīvu – deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Šodien mēs noslēdzam sāgu ap Skultes LNG termināli. Mēs novērsām vēl vienu OIK līdzīgu shēmu. Ilgstoši vides organizācijas un vietējie iedzīvotāji iebilda pret šo projektu, jo tas būtu dārgs, nespētu sevi atpelnīt un radītu riskus drošībai, kaitējumu videi un klimatam. Tomēr, par spīti tam, šis likums tika pieņemts pēdējā 13. Saeimas sēdē (jau pēc vēlēšanām), atstājot šo slogu mums.

Kolēģi, man ir prieks, ka 14. Saeima šo brāķi pārtrauca. Daudzi šī projekta proponenti to atbalstīja, labu nodomu vadīti, atbalstot uzņēmējdarbību. Tomēr es ikvienam uzdodu jautājumu: vai valstij jāatbalsta jebkura uzņēmējdarbība vai tomēr tāda, kas ir ilgtspējīga, atbilst valsts vajadzībām un mērķiem?

Ļoti daudzi uzņēmēji godprātīgi strādā esošo likumu ietvarā. Vienmēr, kad kāds vēlas īpašu pretimnākšanu, ir jājautā: kā vārdā? Šim projektam nebija pietiekama ekonomiskā pamatojuma, nedz arī izsmeļošu atbilžu, kādas ir paredzētās inovatīvās tehnoloģijas un kādi būs drošības pasākumi. Skultes termināļa attīstītājiem nebija finansējuma šo projektu īstenot, tādēļ šī projekta attīstītāji vēlējās, lai Latvijas iedzīvotāji gadiem maksātu un dotu garantijas gāzes patēriņam un infrastruktūras darbības nodrošināšanai.

Atšķirībā no citu valstu LNG termināļu projektiem šis taptu vēl neskartā dabas zonā. Latvijai nav savu fosilo energoresursu, un mums ir izdevīgi atteikties no gāzes – jo mums nebūtu garantijas, ka sašķidrinātā gāze pa dažādiem ceļiem nenāktu no Krievijas. Mums vajag energoneatkarību, mums vajag vairāk saules un vēja parku, mums vajag labi apmaksātas darba vietas. Jauns LNG terminālis to kavētu, jo mazinātu nepieciešamību ieguldīt atjaunīgo resursu attīstībā.

Vēlos vēlreiz pateikties visiem, kas kopā ar mums strādāja pie šī, it īpaši Piekrastes vides aizsardzības biedrībai, biedrībai "Zaļā brīvība" un jaunatnes organizācijai "Protests". Paldies kolēģiem, paldies deputātiem, kas atbalstīja šīs shēmas pārtraukšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Uz trešo lasījumu saņemts viens – iekšlietu ministra Māra Kučinska –priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Baire. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 268/Lp14. Tie ir grozījumi Ārstniecības likumā.

Ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 11. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 12. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 13. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 14. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumā šobrīd jau bija paredzēts, ka tiek atsavināti trīs nekustamie īpašumi, lai varētu turpināt būvi šajā lielajā projektā. Un laika gaitā, attīstot nākamos virzienus, ir konstatēts, ka vēl ir teritorijas, kurās nav panākta vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašniekiem par taisnīgu atlīdzību. Un šāda situācija šobrīd ir izveidojusies arī Mārupes pagastā, kur ir nepieciešams atsavināt 0,077 hektārus, lai projekts varētu virzīties uz priekšu... kas šajā brīdī vēl nav īpaši steidzami.

Juridiskā komisija izvērtēja iesniegto priekšlikumu. Komisija atzīst, ka sabiedrības vajadzībām šis īpašums ir nepieciešams pamatoti, un arī īpašniece piekrīt, ka tas ir nepieciešams dzelzceļa būvei. Pret to nav iebildumu. Turpinās diskusijas par taisnīgu atlīdzību, un arī komisijai, vērtējot šo darbību, kas bija veikta, radās priekšstats, ka līdz pirmajam vai otrajam lasījumam varbūt tiks rasts taisnīgs atrisinājums šajā situācijā, īpašniecei labvēlīgāks, nekā šobrīd tas ir nolemts.

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt un noteikt diezgan ilgu priekšlikumu izvērtēšanas... iesniegšanas laiku, lai ministrija kopā ar pašvaldībām vēl varētu izvērtēt iespējamos labvēlīgākos risinājumus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 2024. gada 15. janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā".

Likuma grozījuma mērķis ir noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija tiek noteikta kā atbildīgā iestāde Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā. Kāpēc tiek pieprasīta steidzamība? Nepieciešams noteikt Klimata un enerģētikas ministriju par atbildīgo iestādi, lai nodrošinātu tās funkcijas Eiropas fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

Komisijas vārdā aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Krištopans. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu izskatīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!)

Godātie kolēģi! Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā", lai pilnveidotu tiesisko regulējumu uzraudzības un kontroles iestādēm, piešķirot tiesības, ja nepieciešams, sākt aizsardzības pasākumus, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normu prasības.

Papildus ir paredzēta likuma darbības joma, nosakot prasības ģenētiski modificēto augu un dzīvnieku ierobežotai izmantošanai, kā arī ir skaidri noteikta kontrolējošo institūciju loma un tiesības.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz ar straujo ģenētiski modificēto organismu izplatību pasaulē un Eiropas Savienībā arvien biežāk tiek konstatēta arī neapzināta vai netīša ES neatļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē un tirgū. Savukārt pašreizējā likuma redakcija pilnībā neaptver Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvaras attiecībā uz sēklu un augu pavairojamā materiāla uzraudzību un kontroli.

Lai novērstu iespējamo kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī videi, likumprojektā ir paredzēts ģenētiski modificēto organismu aprites – ģenētiski modificēto mikroorganismu un ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai – regulējums, kā arī atļauju izsniegšanas, grozīšanas un anulēšanas kārtība.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 22. novembra sēdē, uzklausījusi Zemkopības ministrijas un citu organizāciju pārstāvju viedokļus, atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 4. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai "Šamir" Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai "Šamir" Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums" pirmajā lasījumā. Tātad izskatījām to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Likumprojekta mērķis ir, pamatojoties uz Rīgas domes 2022. gada 9. novembra lēmumu, nodot Rīgas valstspilsētas īpašumā esošu nekustamo īpašumu – būves un zem tām esošo zemi –, kur pašlaik jau atrodas Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs, biedrībai "Šamir" Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbības nodrošināšanai.

Tātad likumprojektā ir paredzēts noteikt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja būvju izmantošanas konkrētu mērķi, uzturēšanas un attīstības nosacījumus. Nekustamā īpašuma īpašniekam jāpiesaista nepieciešamās investīcijas muzeja attīstības projekta nodrošināšanai, bet, ja 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai "Šamir" nekustamajā īpašumā nav īstenota būvniecības iecere Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja rekonstrukcijai un būves nav nodotas ekspluatācijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tad nekustamais īpašums tiks nodots atpakaļ Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.

Likums veicinās Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja ilgtspējīgu attīstību un piemiņas par ebreju ciešanu iemūžināšanu, kā arī sekmēs Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja attīstību un apsaimniekošanu ilgtermiņā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai "Šamir" Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2024. gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Atbalstīts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Prokuratūras likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Uģis Rotbergs.

U. Rotbergs (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" otrajā lasījumā.

Komisija saņēma vienu priekšlikumu.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Rotbergs. Visi grozījumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Prokuratūras likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

U. Rotbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

U. Rotbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā".

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai, apvienojot sabiedriskos medijus – "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīziju". Nodrošinot atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija.

Kopumā likumprojektam iesniegti 10 priekšlikumi, no kuriem komisijā tika atbalstīts viens.

Tātad 1. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ārkārtīgi interesanti, ka komisija nolēma neatbalstīt nacionālo interešu aizstāvību. Lai nebūtu jātērē laiks, tas skar arī 2. priekšlikumu par nacionālo... patriotismu.

Acīmredzot "nacionālās intereses" un "patriotisms" ir tik briesmīgi vārdi, ka mēs nekādi nevaram piespiest pat Latvijas sabiedrisko mediju – "Latvijas Televīziju", "Latvijas Radio" – nodarboties ar šiem jautājumiem. Komisijā tikai divi cilvēki atbalstīja, man liekas... jeb es biju viens, kas atbalstīja šos priekšlikumus.

Eiropas Savienības vai NATO aptaujā, cik cilvēku būtu ar mieru aizstāvēt... iebrukuma gadījumā, Latvijas aptaujātie atbildēja, ka viņi būtu ar mieru aizstāvēt... tie bija kādi 30, nedaudz virs 30 procentiem. (Starpsauciens.) Cik? (Starpsauciens: "28.") Precīzāk – 28. Jā, vairākas aptaujas...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Kiršteins. Es ar sevi runāju, paldies.

Tai pašā laikā tie, kas pabeiguši vidējo un augstāko izglītību, aptaujā, man liekas, vairāk nekā 60 procenti uzrādīja, ka būtu gatavi atstāt Latviju un braukt strādāt uz citām valstīm, kur ir lielākas algas, ar vienu vārdu sakot – laimīgākām zemēm.

Mēs esam ievērojuši, ka pēdējā laikā Latvijas sabiedriskais medijs – televīzija, radio – vispār nekādas latviešu nacionālās vai latviešu nācijas vai tautas nacionālās intereses neaizstāv. Kaut vai šodien – mēs dzirdam, ka Baltijas jūrā ir aizsaluši vairāk nekā 30 tūkstoši kvadrātkilometru, ledus ir astoņas reizes pārsniedzis tradicionālo... Bet mums no rīta līdz vakaram jāklausās, ka četras molekulas no 10 tūkstošiem rada klimata sasilšanu.

Jebkurās debatēs, ko veido sabiedriskais medijs, vienmēr liberālo vai kreisi ekstrēmo virzienu pārstāvēs deviņi un tikai retos gadījumos būs viens oponents no kaut kādām, teiksim, normālām... mēreni konservatīvām aprindām. Tas ir visos jautājumos – vai tā būtu Stambulas konvencija, vai tā būtu klimata sasilšana, vai tie būtu aicinājumi piecūkot pludmales un jūru ar betona stabiem 300 metru augstumā. Vienmēr šī proporcija nav ne nacionālo interešu aizstāvībai, ne patriotisma veicināšanai.

Vārds "patriotisms" jau vispār mums ir kā lamuvārds, un mēs brīnāmies: kā tad tā – 30 gadi pēc neatkarības atjaunošanas, bet tikai 28 procenti ir gatavi aizstāvēt Latvijas neatkarību. Protams, normāli būtu vispār pilnībā atlaist sabiedrisko mediju un valdi un komplektēt no jauna, bet, tā kā mēs to nevaram izdarīt pie ekstrēmi kreisas valdības atbalstītājiem, es aicinu tomēr vismaz 1. un 2. priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 51, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 2. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojums?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 3. – arī frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī šis priekšlikums bija iesniegts, lai normalizētu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas" darbību, jo ir diezgan kurioza situācija, ka galvenais redaktors vienpersoniski apstiprina pats sevi, respektīvi, to valdi, ar kuru tad viņš pats veicina gatavināšanu... gan "Latvijas Televīzijā", gan "Latvijas Radio".

Atcerēsimies, ka savā laikā mums ļoti labi strādāja gan televīzija, gan radio un pārstāvēja visus viedokļus. Tas bija neatkarības pašā sākumā, kad bija tāda Radio un televīzijas padome, ko vadīja Zigmunds Skujiņš. Tad šīs redakcionālās padomes vai sabiedriskās padomes bija ļoti plašas, tur bija pārstāvētas gan jaunatnes organizācijas, gan garīdzniecība, gan arodbiedrības, gan Saeimas deputāti, un tiešām notika reāla redakcionāla darbība, kas pārstāvēja faktiski visu Latvijas slāņu un sabiedrības pārstāvju intereses.

Tagad apstākļos, kad viens galvenais redaktors nosaka radio darbību un otrs galvenais redaktors nosaka televīzijas darbību... turklāt šo cilvēku personības ir diezgan kuriozas, atcerēsimies, ka tāda Brauna savā laikā visu Eiropu pārsteidza ar saviem rakstiem, ka Latvijā dedzina gejus... pārsteidzīgi. Atceraties to Tukuma gadījumu? Šādi cilvēki pie mums veido (Starpsauciens.) redakcionālo... politiku līdz šim.

Līdz ar to, lai neatkārtotos tādas situācijas, būtu tomēr ļoti normāli, ka redakcionālās padomes tiek apstiprinātas no valdes, nevis šādā veidā – galvenais redaktors ieceļ pats savu redakcionālo padomi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 4. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Ziņotājam varbūt pienāktos pateikt, kas tad šis ir par priekšlikumu. Un priekšlikums ir ļoti vienkāršs – palielināt Latvijā ražotās... produkcijas daudzumu no 10 procentiem uz 20. Vai tiešām mūsu producenti, mūsu televīzijas filmu veidotāji un mūsu cilvēki nav pelnījuši to, ka viņiem varētu pasūtīt vairāk darbu? Atcerēsimies dažādas lieliskas televīzijas filmas, kas ir bijušas uzņemtas pēdējā laikā. Kāpēc mums ir jāpārplūdina mūsu programmas ar nekvalitatīviem ārzemēs ražotiem seriāliem, kas aizņem 90 procentus...?

Es domāju, varētu ilgi runāt par to, ka mums ir zema pašapziņa, vai to, ka vispār komisijā nebija izpratnes ne par nacionālo kultūru, ne par to, ka mums ir jāattīsta un jādod iespēja saviem rakstniekiem, televīzijas darbiniekiem, režisoriem un aktieriem... vairāk rādīt Latvijā uzņemtos darbus. Tā vietā mēs visu laiku suniski izkalposimies un rādīsim, kā es teicu, zemas kvalitātes apšaubāmu produkciju... ko sevišķi jau tāpat pārplūdina komerciālās televīzijas, kas nepieder ne Latvijas pilsoņiem, ne Latvijas uzņēmumiem.

Manuprāt, tas ir apkaunojums, ka Latvijas sabiedriskais medijs atklāti spļauj virsū latviešu kultūrai, latviešu vēsturei, Latvijā dzīvojošo tautu kultūrai un 90 procentus taisās importēt un rādīt tikai 10 procentus Latvijā ražotas produkcijas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 5. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 55, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es aicinu ziņotāju tomēr sagatavoties un pateikt, par ko ir priekšlikums, lai nav priekšlikuma autoram jānāk katru reizi pie katra priekšlikuma stāstīt, par ko tas ir.

Sestais priekšlikums paredz to, ka līdz 2025. gada 31. decembrim, tātad vēl 2024. un 2025. gadā, sabiedriskajā medijā saturu, kas tiek veidots svešvalodās, pamatā krievu valodā, veidotu, tulkojot no satura latviešu valodā. Kāpēc? Tāpēc, ka bieži vien... un ir bijis arī pietiekami daudz iesniegumu un sūdzību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, arī ombudam par to, ka atšķiras saturs, ko sabiedriskais medijs stāsta latviski, valsts valodā, un ko – krievu valodā. Līdz ar to tādējādi apzināti vai neapzināti šķeļ Latvijas sabiedrību, pasniedzot vienai no kopienām atšķirīgu informāciju, bieži vien pat pretēju tam, ko absolūtais vairākums saņem valsts valodā.

Nacionālā apvienība uzskata, ka būtu jāatsakās no šādas prakses – uzturēt divkopienu informatīvo telpu – vispār pēc būtības, un tas jau ir iestrādāts atsevišķos plānošanas dokumentos, tāpēc nav skaidrs, kāpēc ir vēlme turpināt šo LPSR politiku ar divkopienu valsti, ar divvalodu plūsmu un uzturēt par nodokļu maksātāju naudu... vairāk nekā miljonu mēs tērējam tam, lai uzturētu "Rus.LSM.lv" un šo atsevišķo redakciju krievu valodā. Turklāt vismaz pēc tās informācijas, ko viņi atsūta mums (es ceru, ka jūs iedziļināties, jo arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija jābalso par viņu budžetu), "Rus.LSM.lv" vidējā alga darbiniekiem ir lielāka (ja tas jūs interesē), bet neizskatās, ka tas jūs interesē, jo jūs gribat turpināt stiprināt šo divkopienu informatīvo telpu.

Sanāk tā: vai nu jūs uzskatāt, ka krievu kopiena ir īpaši neapķērīga un nespēj iemācīties un saprast valsts valodā kā visas pārējās 110 mazākumtautības, kuras patērē saturu valsts valodā, vai arī jūs uzskatāt, ka tieši otrādi – viņi ir privileģētāki un viņiem pienākas īpaša redakcija, pārējiem nodokļu maksātājiem ir jāuztur, lai viņiem īpaši gatavotu ziņas. Lai arī kurš no šiem variantiem būtu jūsu, manuprāt, tas ir nožēlojami.

Es saprotu, ka "PROGRESĪVIE" atbalsta šādu politiku, bet mani pārsteidz, ka arī Jaunā VIENOTĪBA atbalsta šādu politiku. Ja reiz vēl ir jāveido saturs divās valodās, kas man liekas absurdi, tad taisām to vismaz vienādu, lai cilvēks (ja jūs sakāt, ka neprot izlasīt) vismaz domā un saņem to pašu informāciju, ko lasām mēs. Kāpēc mums viņam ir jārada kaut kāda cita informācija, piemēram, raksti par to, cik šausmīgi Krievijas pilsoņi šeit tiek apspiesti, par to, ka viņiem tiek prasītas valodas zināšanas un tamlīdzīgi? Kāpēc mums tas ir jāapmaksā? Es nesaprotu.

Kā jau teicu, mani neizbrīna PROGRESĪVO nostāja. Bet jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, komisijā esat divi manas paaudzes pārstāvji – Jurēvica kungs un Liepiņa kungs. (Starpsaucieni.) Kā jūs varat nostāties pret mērķi ierakstīt patriotismu pie mediju pamatprincipiem, nostāties Krievijas interešu pusē, es neticu, ka apzināti... es nezinu – apzināti, neapzināti? Nāciet un paskaidrojiet! Bet kā jūs varat nostāties šīs divkopienu valsts turpināšanas pusē un veidot divas informatīvās telpas, turpinot šķelt sabiedrību? Kas tā ir – Eiropas politika vai LPSR politika? Kas tas tāds ir? (Starpsauciens.) Nerunājiet no vietas! Atnāciet izskaidrojiet, izstāstiet kamerā savu motivāciju vēlētājiem, kā Jaunā VIENOTĪBA atbalsta...

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Butāns. ... divkopienu informatīvo telpu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un veidot vienotu informatīvo telpu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 7. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums paredz: ja sabiedriskais medijs veido vairākas televīzijas programmas, tad vienu televīzijas programmu vai tās daļu var atvēlēt raidījumiem Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Savienības kandidātvalstu valodās. Mūsu priekšlikums paredz līdzīgu regulējumu arī attiecībā uz radioprogrammām.

Minētās normas mēs rosinām ieviest no 2026. gada 1. janvāra, proti, tā datuma, kas ir minēts Nacionālās drošības koncepcijā, kad sabiedriskajiem medijiem pilnībā ir jāpāriet uz latviešu valodu un Eiropas kultūrtelpas valodām un jābeidz raidīt krieviski. Diemžēl sākotnējā likumprojektā šāds uzstādījums nebija ietverts, lai arī tas nonāca Saeimā jau pēc Nacionālās drošības koncepcijas pieņemšanas. Tas nozīmē, ka Latvija par savu naudu turpina stiprināt krievu valodu, krievu informatīvo vidi, tādējādi atņemot jebkādu motivāciju vietējiem krieviem mācīties latviešu valodu.

Turklāt tas notiek medijā (kā jau iepriekšējais runātājs minēja), kurš saskaņā ar likumu radīts, lai veicinātu mazākumtautību integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī. Tā tas ir norādīts arī likumā. Realitātē integrācija tiek veicināta Latvijā nevis kā nacionālā valstī, bet kā divkopienu valstī. Jau pats nosaukums "Rus.LSM.lv" par to liecina.

Tātad šī sadaļa "Rus" ir domāta visām Latvijas mazākumtautībām, un tieši šajā "Rus" jeb Russian sadaļā poļiem, baltkrieviem un ukraiņiem ir ierādīta neliela apakšsadaļa, kurā viņi pa retam savā valodā arī var kaut ko publicēt. Piemēram, ukraiņu valodā šī sadaļa publicē vidēji vienu rakstu trijās dienās. Ukraiņu skaits Latvijā tagad ar visiem bēgļiem ir aptuveni 70 tūkstoši, bet šai sabiedrības grupai Latvijas sabiedriskajā medijā tiek atvēlēti divi raksti ukrainiski nedēļā. Un viss pārējais – vairāk nekā 90 procenti – ir krievu valodā.

Tiešām nav saprotams, kāpēc Latvija par savu naudu veic sabiedrības rusificēšanu. Latvija dāsni finansē krievu sabiedrisko mediju un radījusi tam privileģētus apstākļus. Diez vai daudzi no jums zina, ka, piemēram, vidējā alga "Rus.LSM.lv" ir ievērojami lielāka nekā vidējā alga latviešu "LSM.lv", atšķirība ir apmēram par 600 eiro uz vienu cilvēku. "Rus.LSM.lv" vidējā alga ir 2183 eiro, savukārt "LSM.lv" – 1601 eiro. Tas ir saskaņā ar SEPLP datiem.

Es aicinu beigt šo krievu pasaules atražošanu un beidzot sabiedriskajos medijos pāriet uz latviešu valodu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 52, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 8. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Liekas, it kā pavisam nevainīgs priekšlikums – dažādu sabiedrības grupu viedokļu izteikšanas iespējas vai aizstāvība atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes preambulā izteiktajai latviešu nācijas negrozāmajai valstsgribai.

Acīmredzot tā valstsgriba nevienam nav vajadzīga un vēl mazāk ir vajadzīga šīs valsts gribas izteikšana. Ja jau mums būtu interese aizstāvēt to savu valstsgribu, tad nebūtu jārunā šodien par to, ka savu valsti ir gatavi aizstāvēt tikai 28 procenti, nebūtu no rīta līdz vakaram jāklausās, cik labi dzīvot cilvēkiem Īrijā vai kaut kur citur ārzemēs, cik viņi labi pelna. Ja mums būtu valstsgriba, mēs varbūt aizstāvētu mazās skolas, lauku vidi. Ja mums būtu valstsgriba, varbūt mēs aizstāvētu savu klimata politiku, nevis skrietu pakaļ dažādiem likumiem par kārtējo nodokļu uzlikšanu un izmešu kvotu pirkšanu, un visu pārējo, kas jau robežojas, teiksim, ar kaut kādu plānprātību. Varbūt mums būtu sava energopolitika, ja mums būtu valstsgriba, varbūt mums būtu savas bankas šeit, kuru mums nav.

Tāpēc es saprotu, ka tas ir ļoti bīstami – iekļaut likumā kaut vai to, lai vismaz radio un televīzija, sabiedriskais medijs, atbilstoši šai Satversmes preambulā pateiktajai domai par valstsgribu atbalstītu dažādu sabiedrības grupu viedokļus. Tāpēc skatīsimies katru piektdienu tādus, kā te jau minēja, visādus ozoliņus, kas jau savas smadzenes bija nodzēruši varbūt 20–30 gadus atpakaļ un runā no rīta līdz vakaram, un izvairīsimies (Starpsauciens: "Bravo!") no nacionālo interešu aizsardzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 51, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 9. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Liepiņš. 10. ...

Sēdes vadītāja. Balsojam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 10. – kultūras ministres pienākumu izpildītāja, satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Nepieciešams, lai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome varētu organizēt valdes konkursu un veikt citas darbības, lai sagatavotos sabiedriskā medija... apvienošanai. Priekšlikums paredz pārejas posmu starp likuma spēkā stāšanos un ieraksta komercreģistrā spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – viena nedēļa, tātad 13. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Viktorijas Baires, Ģirta Valda Kristovska, Oļega Burova un Alīnas Gendeles lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 30. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 41. punktu pārcelt pirms darba kārtības 31. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Augusta Brigmaņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva un Alekseja Rosļikova iesniegumu: "Lūdzam turpināt Saeimas šā gada 30. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti." Deputātiem nav iebildumu. Turpinām strādāt. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Viktorija Baire.

V. Baire (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, izskatot Vēlētāju reģistra likuma grozījumus, tika secināts, ka nepieciešams veikt grozījumus arī Vietējo pašvaldību referendumu likumā gan par termiņu izmaiņām, kas ir saistībā ar elektronisko balsošanu, gan par situācijām, kad elektroniskā sistēma nevar tikt izmantota. Tādēļ šodien pirmajā lasījumā steidzamības kārtā tiek izskatīti likuma grozījumi un tiek paredzētas šādas izmaiņas.

"Lai nodrošinātu, ka par parakstu vākšanas un referenduma organizēšanas metodisko vadību neatkarīgi no saziņas kanāla, kādā tas tiek veikts, būtu vienota kompetentā iestāde, arī par parakstu vākšanas e-pakalpojuma pārzini tiek noteikta Centrālā vēlēšanu komisija [..]." Likums tiek papildināts ar regulējumu, kas tiks izmantots situācijās, kad nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot elektroniskās informācijas sistēmas vai arī sistēmas nedarbosies. Tāpat tiek precizēts, ka parakstu vākšana tiks uzsākta tikai tad, kad e-pakalpojuma turētāja rīcībā būs ne tikai parakstu vākšanas organizatora iniciatīvas paziņojums, bet arī oficiālas pašvaldību institūcijas sniegta informācija.

Jau ar šodien apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" tiek vienādoti termiņi attiecībā uz to, ka abu likumprojektu normas stājas spēkā vienlaicīgi, tas ir, ar 2025. gada 1. augustu, savukārt paša likuma termiņš no 2024. gada 1. janvāra tiek pārlikts uz 2024. gada 1. septembri. Komisijā izskatīts, atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V. Baire. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

V. Baire. Otrajam lasījumam – 7. decembra pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimā – 14. decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad šis ir likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums.

Ir 21 priekšlikums.

Atgādināšu, ka galvenais stāsts šinī jautājumā ir par neto norēķinu sistēmas ieviešanu. Tur lielākās diskusijas izvērtās tieši par aktīvā lietotāja definīciju. Komisijā uzklausījām arī deputātus. Regulējums ir, lai efektīvāk veicinātu pašpatēriņa attīstību Latvijā, skaidri nodalot pašpatērētāju no elektroenerģijas ražotāja.

Sākotnējais ministrijas priekšlikums bija diezgan sarežģīts un radīja diskusijas par to, ko nozīmē tīklā nododamā saražotā elektroenerģijas... ierobežojumi nodot šīs... Plašāku diskusiju rezultātā KEM un deputāti nonāca pie jaunas, komisijas veidotas un daudz saprotamākas kompromisa definīcijas bez šiem procentu ierobežojumiem, par ko mums iepriekš bija diskusija... 28 procentus... ja jūs atceraties.

Tad, lūdzu, šeit trešajā lasījumā vēl varēs precizēt vairākas lietas.

Iesniegts 21 priekšlikums.

1. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tika veidots komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: "Balsojumu!")... Balsojums...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 3. – atbildīgās komisijas veidots priekšlikums. Tieši par aktīvo lietotāju. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tā...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Ceļapīters.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tomēr gribētu aicināt ieskatīties šajā manā priekšlikumā un to atbalstīt. Priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša. Izskatāmā likumprojekta 30.⁵ panta otrajā daļā ir paredzēts, ka aktīvais lietotājs neto norēķinu sistēmas ietvaros... tā ir sistēma, kad zaļās enerģijas ražotājs uzkrāj nevis kilovatus un saņem atpakaļ kilovatus, bet uzkrāj, teiksim, eiro par savu vasarā saražoto elektroenerģiju... ka viņš var izmantot šo elektroenerģiju savā objektā, kur ir uzstādītas ražošanas jaudas, vai kādā citā savā objektā. Manuprāt, tas ierobežo.

Mans priekšlikums ir: viņš var izmantot savā objektā, kādā citā savā objektā vai pēc norādes – citā objektā. Jo mēs zinām, ka ļoti daudzām ģimenēm ir gan lauku īpašums, gan dzīvoklis pilsētā, un šī uzskaite ir reģistrēta uz citām personām. Un kāpēc gan neatļaut šīs zaļās enerģijas ražotājiem savas enerģijas, uzkrātās enerģijas, finansējumu novirzīt vecākiem, bērniem, mazbērniem un tā tālāk? Tas ir īpašums, tas ir īpašums, kas pieder konkrētam cilvēkam, viņš ir ieguldījis, viņš ir saražojis, viņš ir uzkrājis. Kāpēc liegt? Protams, mūsu cilvēki atradīs situāciju kā, teiksim, atrisināt problēmu, bet tas atkal maksās. Viņiem būs jāpārreģistrē konkrētās adreses uz sava vārda... šim aktīvajam lietotājam, un viņš varēs norēķināties par vecāku, dēla, meitas vai kāda cita dzīvokli, vai kādu citu patērētāju.

Tāpēc es aicinu nākt pretī cilvēkiem un atbalstīt šo manu priekšlikumu, un tas ir ļoti vienkārši izdarāms – neto norēķinu sistēmas ietvaros viena tirgotāja, teiksim, klientiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Es, kolēģi, gribēju pieminēt šinī kontekstā no komisijas... Šībrīža sistēma ļauj tikai savā īpašumā izmantot, un nav iespējams izmantot vairākos savos īpašumos vai vienā mājā ar vairākiem dzīvokļiem, vai kopienā. Tas ir ierobežojums šobrīd.

Savukārt aktīvais lietotājs dos to iespēju, ka tu varēsi savos īpašumos, vairākos, ja tie ir, bez limita pašpatēriņam izmantot... arīdzan kopējā mājā, kura ir daudzdzīvokļu, vai kopienā, energokopienā. Galvenais, kas jums jāsaprot, ir... Tie ir trīs norēķinu veidi, kā šos te... ar pārpalikumu būs risināts jautājums, un būs universālais pakalpojums. Tas ir tikai līdz 50 kilovatiem. Tātad palielināta ir arī jauda, ko jūs varēsiet mikroģenerācijā veikt, un universālais pakalpojums būs speciāls produkts pie visiem elektrotirgotājiem, kam būs obligāti jāpiedāvā tas galalietotājiem... jebkuram. Bet galalietotājiem būs izvēles iespēja, un tā būs virtuālā nauda, kas uzkrājas pie konkrētā tirgotāja... vai arī noslēgt tiešu līgumu ar tirgotāju, pie kura arī uzkrātos šī nauda... un jau uz savstarpējām attiecībām. Viss atkarīgs ir, kā savstarpēji vienotos ar... līgumā, un abas šīs lietas neskaitītos kā saimnieciskā darbība. Tātad tur nebūtu jāmaksā nodokļi par saimnieciskās darbības veikšanu.

Savukārt ir trešais veids, kur var būt tiešais līgums ar tirgotāju, kas jau būs fiziski... kā nodod tīklā to pārpalikumu, tā arī saņem naudu tieši kontā, un tad tā būs saimnieciskās darbības veikšana.

Tātad ir šie trīs varianti. Ir šīs kopienas. Un tas jautājums, ko Ceļapītera kungs minēja... Tur ir problēma ar administrēšanu. Tas ir viss... nu, kā uzskaitīt un administrēt vēl īpašumus, kuri nav pieskaitāmi konkrētiem lietotājiem zem līguma.

Ejot uz priekšu...

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – deputāta Vitenberga kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, paldies. Tad nu šis... jāsaka, arī par visu projektu kopumā bija diezgan intensīvas diskusijas. Es pats kāpu tribīnē, iepriekšējos lasījumos debatēju par to, un tika arī iesniegti priekšlikumi. Te jāsaka paldies atbildīgajai ministrijai, ka tika uzklausīts tas, ko deputāti norādīja. Arī sabiedrībā bija diezgan liels sašutums par to pirmo piedāvājumu, kad nezināja, kā un kurš kontrolēs tos 80 procentus un 20 procentus, kurus varēs vai nevarēs nodot tālāk komersantam. Tā ka tur bija pietiekami liela diskusija. Un šis piedāvājums, es teiktu, ir gana labs, un tie uzlabojumi ir vērā ņemami.

Taču ir, kā ziņotājs Kulberga kungs tikko teica, dažādi veidi, kā aktīvais lietotājs varēs tālāk strukturēt savas attiecības ar tirgotāju: vai tie būs komerciāli nosacījumi vai neto uzskaite, kurā būs stabili neto norēķini, kurā būs stabili konstanti lielumi, kur nebūs tā, ka, ja pēkšņi biržā cena ir nulle, tad mūsu mājsaimniecības cietīs un, nododot tirgotājam, paliks, kā saka, bez samaksas par to apjomu.

Es teiktu, ka mēs šeit pietiekami daudz esam runājuši un koalīcija ir runājusi, ka ir jāstiprina mūsu energoneatkarība, energodrošība. To ir ļoti grūti izdarīt, ja valstī saražojam 60–70 procentus no apjoma, ko patērējam. Tas ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem, ūdens daudzuma, kas ir pieejams mūsu HES. Tā ka ir jāpriecājas par katru megavatu, ko šeit, uz vietas, saražo. Un mēs... ir bijis pietiekami daudz dažādu atbalsta sistēmu, lai mudinātu mūsu mājsaimniecības uzstādīt mikroģenerācijas papildu jaudas, un viņi to ir izdarījuši.

Tā ka šajā gadījumā priekšlikums ir par to, ja arī mājsaimniecība izvēlas... aktīvais lietotājs... strādāt pēc komerciālajiem principiem, slēgt šo līgumu – tad noteikt slieksni, no kura būtu piemērojams nodoklis. Lai nebūtu tā, ka no pirmā kilovata jau uzreiz ir – hops! – uzlikts nodoklis. Mēs piedāvājam līdzīgi, kā tas ir dabas veltēm, ka ir līmenis vairāk nekā trīs tūkstoši un, tikai sasniedzot tos, tiek iedarbinātas nodokļu likmes. Līdzīgs regulējums ir arī Igaunijā.

Tā ka, kolēģi, atbalstot šo, atbalstīsim arī tos, kuri ir pieņēmuši drosmīgu lēmumu, veikuši investīcijas un sekmējuši mūsu valsts energoneatkarību.

Atbalstām šo priekšlikumu! Es teiktu, šis projekts būs gana labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Nākamais un pēdējais... 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais priekšlikums, un trešajam lasījumam...

Sēdes vadītāja. Vispirms jābalso par otro lasījumu.

A. Kulbergs. Lūdzu balsojumu par otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Godājamie kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Komisijā tika izskatīti astoņi priekšlikumi, visi guva komisijas vienbalsīgu atbalstu.

Tātad 1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Konkurences likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā". Šis likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu divus Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumus.

Viens no tiem ir regula par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē, un to sauc arī par Digitālo tirgu aktu, un otra ir regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu, jeb tā sauktā ārvalstu subsīdiju regula. Kāpēc šādas regulas un kāpēc šādas prasības jāievieš nacionālajā konkurences tiesību regulējumā?

Vispirms par Digitālo tirgu aktu. Tas ir tapis tādēļ, lai novērstu konkurences kropļojumus Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko aizvien biežāk izraisa tā sauktie vārtziņi. Tās ir platformas ar būtisku ietekmi uz tirgu, un tās ir... Eiropas Komisija ir identificējusi sešas lielākās platformas. Un problēma ir tā, ka komerciālajiem lietotājiem un arī galalietotājiem, kas, teiksim, pārdod preces vai sniedz pakalpojumus digitālajā vidē un kas ir lielā mērā atkarīgi no šo vārtziņu ietekmes, tiek ierobežota iespēja sasniegt savus klientus, galalietotājus. Tas arī ļoti ietekmē jauninājumu attīstību un digitālās inovācijas un tehnoloģijas.

Būtība šai regulai būs tā, ka Digitālo tirgu akta uzraudzību veiks Eiropas Komisija, bet dalībvalstu konkurences iestādes sniegs palīdzību Eiropas Komisijai uzraudzības procedūrā. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jānodrošina, ka Konkurences padome sniedz visu nepieciešamo atbalstu Eiropas Komisijai, ja uzraudzība par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem notiek Latvijas teritorijā. Un tas nozīmē, ka Konkurences padome varēs veikt, tātad atbalstot Eiropas Komisijas uzsāktās izmeklēšanas, gan inspekciju organizēšanu, izmeklēšanas procedūras un visas citas procesuālās darbības.

Otrs, kā jau es minēju, ir ārvalstu subsīdiju regula, un tās mērķis ir novērst izkropļojumus, ko rada trešo valstu subsīdijas, un īpaši tas bieži notiek uzņēmumu apvienošanās un publiskā iepirkuma procedūrās. Līdz šim mums nav bijis tāda rīka, ja, teiksim, Brazīlijas vai Baltkrievijas, vai kādi citi uzņēmumi, kuri savas preces bija eksportējuši uz Latviju (un tur bija milzīgs valsts atbalsts un arī ļoti zemas cenas), patiesību sakot, kropļoja tirgu, jo vietējie ražotāji, vietējie pakalpojumu sniedzēji nespēja konkurēt ar to zemajām cenām, subsidētajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar ārvalstu subsīdiju regulu Eiropas Komisija būs tā, kas veiks izvērtējumu par ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi un tās novēršanas pasākumiem, bet Konkurences padome būs kompetentā institūcija, kas sniegs visu nepieciešamo atbalstu Eiropas Komisijai, tai skaitā vāks nepieciešamo informāciju, nodrošinās procesuālās darbības, inspekcijas un tā tālāk.

Jānorāda, ka attiecībā uz ārvalstu subsīdijām kopumā un visiem šiem pieprasījumiem, kas nāks no Eiropas Komisijas, Konkurences padomei būs nepieciešams attīstīt pilnībā jaunu, konkurences iestādēm neraksturīgu kompetenču apjomu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt izskatīšanu uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. Ābrama. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt šā gada 14. decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Latvijas likumdošanā ir vairāki nacionālas un kultūrvēsturiskas nozīmes objekti, kuriem ir izstrādāti atsevišķi likumi, tādējādi uzsverot šo objektu valstisko nozīmīgumu un paužot apņemšanos tos aizsargāt un saglabāt, piemēram, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, Latvijas Okupācijas muzeja likums, Rīgas Latviešu biedrības nama likums, Pedvāles mākslas parka likums un citi.

Septiņpadsmitajā gadsimtā celtā Lestenes luterāņu baznīca ar īpaši grezno interjeru ir viena no izcilākajām baroka laikmeta kultūrvēsturiskajām vērtībām Latvijā. Tā ir tikusi izpostīta, vēlāk – saglābta, un domāju, ka man nav jūs jāinformē par tām kaujām, kas ir risinājušās Kurzemē, īpaši ar Lesteni epicentrā.

Šis likums nepieciešams, lai nodrošinātu Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu ilgtermiņa saglabāšanu un aizsardzību.

Aicinu Saeimu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2023. gada 18. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Pārejam pie sadaļas "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga, Viktorija Pleškāne, Jefimijs Klementjevs un Dmitrijs Kovaļenko ir iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par anonīmo uzticības tālruni personām, kas izjūt seksuālu interesi pret bērniem". Motivācijas nav... Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Andris Kulbergs, Māris Kučinskis, Česlavs Batņa, Edgars Putra, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis, Aiva Vīksna un Edgars Tavars iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par privātu lidmašīnu izmantošanas izmaksām, tostarp reaģējot jau uz sistemātisku neatbildēšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem". Deputātu pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā sadaļa – "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Lindas Liepiņas, Edgara Tavara, Lindas Matisones, Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Edmunda Zivtiņa pieprasījums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam "Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija šī gada 22. novembra sēdē izskatīja deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam "Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā". Pieprasījumu komisijā dalību ņēma Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Brusbārža kungs, kurš sniedza paskaidrojumus, tāpat deputāti tika iepazīstināti precīzi ar attiecīgā pasākuma stenogrammu un ārlietu ministra teikto.

Pēc viedokļu uzklausīšanas Pieprasījumu komisija nolēma atzīt iesniegto pieprasījumu par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es tikai vēlreiz izmantošu šo tribīni, lai norādītu uz to, ka deputāts... Kariņš pats uz šo konkrēto pieprasījumu nemaz netaisījās atbildēt, tieši tāpat kā uz jautājumiem netaisās atbildēt... tiem, kas viņam tiek uzdoti arī šodien. Viņam nav laika, lai nāktu uz sesiju. Un es jau esmu... kā saka... jau vairs neskaitām, cik reizes mēs kā deputāti tiekam ignorēti.

Bet ir vēl viena tāda interesanta lieta parādījusies, ka par šādu... šāda veida pieprasījumiem, kas bija gan par šo runu Eiropas Padomē, gan par tām lidmašīnām nelaimīgajām... tas ir ieņirdzošais tonis no Jaunās VIENOTĪBAS puses, teiksim tā, pārējie koalīcijas pārstāvji tā mazāk. Bet Jaunā VIENOTĪBA vispār neslēpj savu aroganci, neslēpj to, cik tas viss liekas smieklīgi un uzjautrinoši. Un kā gan lai nebūtu, lūk, šis te Reinis Brusbārdis, kurš ir Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, atnācis noziņot sev... sava... un savu kungu aizstāvēt, kā saka, Kariņu. Viņš starp citu... Tāds interesants fakts – viņš ar Kariņu kopā sāka lidot 2020. gada 1. oktobrī, un gandrīz visos lidojumos, kur Kariņš lidojis, viņš arī ir lidojis. Nu, kā tad lai viņam neliktos smieklīgi... Ja kaut kādi mēs te, parastās zemes deputāti, kaut ko viņam prasām vai tur par to kāds kaut ko ir teicis, vai jūs tur prasāt kaut ko, kā tur kāds lidojis, tad viņiem tas viss, saprotiet, liekas ņirdzoši. Un tas tonis un arī tās atbildes, ja jūs paklausītos stenogrammu, ir tieši tādas: melns nav melns, bet ir balts, un uz visu ir atbildēts. Un beigās tad arī Čudara kungs nepakautrējās tā viegli iesmīnēt. Bet – ko tad? Nevar jau zināt, kurš no jums ir tajā Krievijas ietekmē... atrodas... un kurš ne.

Tā ka, kolēģi, labi, ka ir šīs stenogrammas, kur katrs cilvēks var paklausīties, kāda ir jūsu attieksme pret to... pret lietām, kuras jautāja jums deputāti. Nu, turpiniet, un tad paskatīsimies, kurš uz zemes nolaidīsies sāpīgāk, kurš – ne tik sāpīgi.

Bet šo pieprasījumu katrā ziņā es aicinu jūs atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Nākamā sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 886 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par esošās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi, budžeta laikā arī budžetam atbilstošā iniciatīva – 5 procentu PVN augļiem un dārzeņiem. Izskatījām komisijas sēdes laikā. Uzklausījām iesniedzēju. Iesniedzēja argumenti bija – palielinot šo likmi, pieaugs cena augļiem un dārzeņiem un palielināsies ēnu ekonomika. Uzklausījām arī lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kuras norādīja uz šo sešgadīgo likmi – kādas pozitīvās lietas tā ir izdarījusi. Protams, izvērtējām šo likmi... šo iniciatīvu un nolēmām nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Aicinu nodot šo iniciatīvu komisijai tālākai vērtēšanai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 886 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par esošās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem lauksaimniecības produktiem" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Vēl ir palikusi atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam "Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā". Saeimā saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazlietiņ... tūlīt beigsim.

Nākamais. Deputātu Aināra Šlesera, Jāņa Grasberga, Lindas Matisones, Kristapa Krištopana, Jura Viļuma, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa, Aleksandra Kiršteina, Uģa Mitrevica un Didža Šmita jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par "Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" tulkojumu atbilstību oriģinālam noskaidrošanu". Jautājums pāradresēts labklājības ministram Uldim Augulim sadarbībā ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri un ārlietu ministru Arturu Krišjāni Kariņu. Saeimā saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Lindas Matisones un Ingmāra Līdakas jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam "Par sankciju piemērošanas efektivitāti". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 6. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, 88 ir reģistrējušies, nav reģistrējušies 12: Raimonds Bergmanis, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, liels paldies par darbu!

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---