Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas divdesmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums 2023. gada 9. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Prieks jūs visus atkal redzēt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. Es ceru, ka visi ir izgulējušies, atpūtušies un varēsim turpināt strādāt.

Ministru prezidentes kundze, labrīt! Ministri, labrīt! Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Vārds Jānim Reiram – referentam.

Esam palikuši vakardien pie 266. priekšlikuma. (Starpsauciens.) Jā, ar 266. priekšlikumu sākam.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi, ministri!

266. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Nē.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es lūdzu mazliet klusāk, jo atkal ir fona troksnis.

N. Puntulis (NA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi! Pirms nedēļas Saeima noraidīja likumprojektu par Stūra māju, šobrīd šis priekšlikums ir iesniegts par summu, kas atbilst tai summai, kāda steidzami jāiegulda Stūra mājā, lai Okupācijas muzejs varētu tajā darboties arī pēc 2024. gada maija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 266. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 12, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 267. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 268. – deputāta Jencīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo mūsu frakcijas un Mārča Jencīša priekšlikumu. Vinstons Čērčils ir teicis: "Viena no varenas sabiedrības pazīmēm ir rūpība, ar kādu tā kultūru nodod no paaudzes paaudzei, un kultūra iemieso visu, kas tautai ir dārgs, un pirmām kārtām tā ir ticība."

Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums nosaka: lai varētu finansēt dievnamu atjaunošanu, katru gadu būtu nepieciešami četri miljoni eiro. Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji vērsās pie frakcijām ar aicinājumu budžetā piešķirt pusi no finansējuma, kuru paredz likuma anotācija, proti, papildu 1,5 miljonus eiro. Likuma anotācija vēsta, ka gan Rīgas katedrāles, gan nelielās vietējās baznīcas ir neatņemama Latvijas lauku un pilsētu kultūrvides sastāvdaļa, kas uztur un vairo tautas garīgo enerģiju. Dievnami nekalpo vien draudžu, bet visas tautas vajadzībām, jo ir publiski pieejami un daudzviet darbojas arī kā kultūras centri. Latvijas dievnami ir mūsu vēsturiskā mantojuma tēls daudzās pilsētās un ciematos, vizuālais simbols un sakrālā tūrisma objekts. Tās ir mūsu vērtības, kuras mūsdienās cenšas aizstāt ar jauno normalitāti. Es jūs aicinu piešķirt nepieciešamos līdzekļus 13.–18. gadsimta lielākajai un izcilākajai kultūras mantojuma daļai.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 268. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 269. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 270. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 271. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 272. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 273. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, latvietis uz ainavu raugās ar Purvīša acīm. Šo atziņu mēs nesen izjutām visi... es ceru, ka visi, kas apmeklēja Purvīša simtpiecdesmitgadei veltītu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kura vairākas reizes... kuras termiņš tika pagarināts un kuru apmeklēja rekordliels apmeklētāju skaits – viena no apmeklētākajām izstādēm beidzamo 30 gadu laikā. Taču vienlaikus mūsu dižgaram Purvītim Rīgā nav viņa vārdā nosauktas ielas, nav pieminekļa, nav laukuma un līdz šim nav bijis arī muzeja atšķirībā no, piemēram, Andreja Upīša. Un, ja man dati... vēstures dati, kas ir manā rīcībā, ir precīzi, tad savulaik tieši Andrejs Upīts ir bijis tas, kurš iebildis, lai Purvīša muzejs taptu. Šobrīd Purvīša muzejs ir tapis, jā, tā ir privāta iniciatīva, bet, ja nebūtu šādas privātas iniciatīvas, iespējams, mūsu valstī šobrīd nebūtu arī Imanta Ziedoņa muzeja.

Es domāju, ka mūsu pienākums ir vismaz sākuma gados – mēs visi saprotam, cik sarežģīti jaunam muzejam ir veidot krājumu, attīstīties, – atbalstīt mūsu dižgaru Vilhelmu Purvīti. Līdz šim tas ir izdarīts. Nākamā gada budžeta ailēs es šādu ierakstu neredzu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 274. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 275. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 275. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 23, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 276. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 277. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Vēlreiz, kolēģi. Latvijas mediju spektrs līdz šim nav bijis īsti pilnīgs, jo niša, ko šobrīd tajā ieņem portāls "TELOS", līdz šim ir bijusi tukša, šobrīd tā ir aizpildīta, un portāls "TELOS" – tas ir, protams, absolūti nekomerciālas dabas – saskaras ar finansiālām grūtībām. Iespējams, pēc dažiem gadiem, kad portāls būs apguvis tādu pašu meistarību finansējuma piesaistē kā tā vecākais brālis – portāls "Satori" –, šāds valsts atbalsts vairs nebūs vajadzīgs, taču šobrīd tas būtu vitāli nepieciešams, jo mums katram rūp mediju telpas plurālisms.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 277. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 278. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 279. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 280. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 281. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks. (Pauze.) Māris atsauca...

Tātad debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Labrīt! Mūsdienu sabiedrībā, kur tehnoloģijas strauji attīstās, pensionāri bieži sastopas ar grūtībām, kā orientēties digitalizācijas jomā. Šī problēma var būt īpaši sarežģīta, ņemot vērā ātrās izmaiņas veselības, finanšu un sabiedrisko pakalpojumu jomā, kur tik strauji pēc valdības ieņemtā kursa viss tika digitalizēts. (Zālē troksnis.) Pensionāri bieži saskaras ar grūtībām, kā piekļūt modernām (Starpsauciens: "... neko nevar dzirdēt!") medicīnas tehnoloģijām interneta vidē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klusāk!

V. Pleškāne. Dažādas tiešsaistes platformas un ieraksti var izrādīties sarežģīti pensionāriem veselības pakalpojumu saņemšanai. Tiešsaistes platformas ir mūsdienu pensionāru realitāte, kura jāiemācās. Svarīgi ir apmācīt seniorus, kā lietot e-veselības platformu, kā lietot arī citas platformas, kuras piedāvā veselības nozare.

Ar digitālo finanšu instrumentu lietošanas pieaugumu daudzi pensionāri jūtas nomaldījušies. Lielākā daļa nesaprot, kā izmantot internetbankas pakalpojumus, lai apmaksātu rēķinus. Senioru bailes no apkrāpšanas neļauj pilnvērtīgi izmantot interneta pakalpojumus zināšanu trūkuma dēļ. Ātrs digitālās attīstības temps rada šķēršļus tiem, kuri nav izauguši šajā vidē. Tikai regulāras apmācību programmas un atbalsta pasākumi par mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu var padarīt šo pāreju vieglāku.

Pensionāri bieži saskaras ar sociālo izolāciju, īpaši sabiedrības straujas attīstības apstākļos. Bet senioriem trūkst zināšanu un iemaņu digitalizācijas... socializēšanai. Mūsu pienākums ir palīdzēt senioriem atklāt jaunas iespējas, izmantojot visas iespējas, kuras var dot digitālā vide. Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru apvienība grib nodrošināt labvēlīgu vidi pensionāriem, ļaujot viņiem veiksmīgi orientēties mūsdienu pasaulē. Seniori labi saprot to, ka digitalizācijas iemaņu iegūšana var ievērojami atvieglot pensionāru dzīvi. Tiešsaistes pakalpojumi ļauj pārvaldīt pensiju lietas, pārvaldīt izmaksu statusu un saņemt aktuālo informāciju. Tomēr ir svarīgi nodrošināt pieejamību un apmācību tiem, kuri nav tik iepazīstināti ar digitālajām tehnoloģijām, lai neviens nejustos izslēgts. Svarīga ir ne tikai apmācība, bet arī regulāra digitālo prasmju atjaunošana, jo digitālā vide strauji attīstās un nestāv uz vietas. Pensionāru biedrības vislabāk apzinās senioru vajadzības un var piedāvāt saviem biedriem apmācības un palīdzību jaunu iemaņu iegūšanai.

Mēs visi zinām, kāda ir situācija Rēzeknes pašvaldībā. Jau tika pasludināts, ka neviena nevalstiskā organizācija nesaņems atbalstu no Rēzeknes pašvaldības. Tāpēc atbalstīsim Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas seniorus un iedosim iespēju sekot līdzi digitalizācijai!

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Apvienojiet laiku, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Iespēju sekot līdzi digitalizācijas procesiem un iegūt jaunas iemaņas. Summa nav liela un ir paredzēta apmācības procesa nodrošināšanai, kas dos iespēju izmantot digitālās platformas un digitālos pakalpojumus.

Aicinu piešķirt līdzekļus Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru apvienībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 282. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, labrīt! Prieks visus redzēt sestdienas rītā! Šis priekšlikums ir par to, lai piešķirtu 33 tūkstošus Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, lai varētu īstenot latviešu valodu skolās.

Aicinu atbalstīt, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi tieši tiem mūsu pilsoņiem, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 282. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 283. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 284. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 285. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 285. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 286. – frakcijas "apvienotais SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, dāmas un kungi! Ļoti cienījamās un ļoti augsti godātās balsojamās mašīnas! Šis priekšlikums ir par 250 tūkstošu piešķiršanu Latgales mediju atbalstam.

Pavisam nesen, piektdien, tepat, Latvijas Republikas Saeimas telpās, bija "Providus" sagatavotā pētījuma prezentācija, kur bija parādīts, kā Latgalē darbojas sabiedriskās organizācijas, tā sauktās nevaldības organizācijas. Mēs tieši cenšamies lietot šo terminu "nevaldības organizācijas", nevis nevalstiskās organizācijas, jo jēdziens "nevalstiskās" skan gandrīz vai kā "pretvalstiskās". Šajā pasākumā, kas notika Saeimā, ko es tikko minēju, vienā no diskusijām vairāki eksperti runāja arī par mediju politiku un par to, cik daudz un vai cik pietiekami informācijas ir reģionos un tieši Latgales reģionā.

Jāsaka: arī pēc 2020. gada Krievijas atklātā iebrukuma Ukrainā, manuprāt, mēs neesam izdarījuši patiešām visu, lai nodrošinātu sabiedrības informētību. Jo, raugi, viens no maniem labiem paziņām, kura radi dzīvoja Doneckas un Ukrainas austrumu teritorijās... viņi ilgu laiku nebija uzrunājami par reālo situāciju. Viņi patiešām bija propagandas apmāti. Un tikai tad, kad šie radinieki tika faktiski izvesti no Austrumukrainas, aizvesti uz neitrālu teritoriju un mēnesi – patiešām mēnesi! – tika turēti mediju, Krievijas... Kremļa kontrolēto mediju karantīnā, tikai tad ar šiem cilvēkiem varēja patiešām uzsākt diskusiju ar argumentiem, lai pārliecinātu viņus par varbūt iepriekš viņu šaubīšanos... nevis šaubīšanos, bet maldīšanos. Nu, lūk, un tieši tāpēc šis priekšlikums ir par 250 tūkstošiem, kurus vajadzētu iezīmēt tieši Latgales mediju stiprināšanai, lai Latgalē dzīvojošie vairāk varētu iegūt informāciju par to, kas notiek tieši Latgalē, jo bieži vien ziņas par Rīgas notikumiem, ticiet man, iedzīvotājus Ludzā vai Krāslavā neinteresē.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Viļums. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka tas saturs, kas ir plašsaziņas līdzekļos, ir maksimāli par tām lietām, kas notiek tepat blakus. Un iedomājieties, kolēģi, ja jums Rīgā nebūtu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzijas", ja būtu jāpaļaujas tikai uz privātajiem medijiem vai uz oficiālo "Latvijas Vēstnesi", kas šobrīd tiek izdots tikai internetā, vai ar to būtu pietiekami?

Bieži vien Latgalē... ne tikai Latgalē, bet droši vien arī citos reģionos ir problēmas ar kvalitatīvu žurnālistu darbību, bet informācija pamatā tad nāk tikai no pašvaldības sponsorētās avīzes. Mēs redzam, līdz kam tas ir novedis tajā pašā daudz pieminētajā Rēzeknē, kad ir vienas pašvaldības finansēta avīze un radio, bet trūkst neatkarīgu mediju. Tāpat arī privātie mediji reģionos bieži vien tomēr ir atkarīgi no viena, varbūt dažiem sponsoriem, un diemžēl ne vienmēr tie nodrošina šo ceturtās varas funkciju.

Manuprāt, tieši stiprinot Latvijas sabiedrisko mediju, stiprinot jau pašreiz Rēzeknē darbojošos "Latvijas Radio" Latgales studiju, paplašinot šo Latvijas sabiedrisko mediju darbību reģionā, mēs visi iegūtu, būtu patiešām panākta sabiedrības noturība pret dažādiem izaicinājumiem, kas mums ir gan šobrīd, gan, nedod dievs, tie vēl paplašinātos un saasinātos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

J. Reirs. Kolēģi, papildu piešķīrums sabiedriskajiem medijiem nākamajam gadam būs 5 miljoni, aiznākamajam – 10, un tad vēl laikam 15. Tā ir milzīga summa, un šeit jautājums ir jārisina organizatoriski. Uzraugiem ir jādod iespēja sabiedriskajiem medijiem konkrētu procentu no raidījumiem atspoguļot notiekošo (Dep. J. Viļums: "Tas ir komisijas viedoklis?")... Tā bija diskusija par šīm lietām komisijā. Kolēģi, es esmu pietiekami pieredzējis, lai saprastu, kas ir komisijas viedoklis, kas nav komisijas viedoklis.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt, un arī komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 29, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 287. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, šinī priekšlikumā ietvertā summa ir, lai panāktu to, ka diasporas mediji tiktu atbalstīti tādā pašā apmērā kā šobrīd reģionālie mediji. Kas tad ir diasporas mediji? Pirmām kārtām kvalitatīvs diasporas medijs veicina saikni ar valsti, valsts piederību, kvalitatīvs diasporas medijs samazina asimilācijas draudus, un kvalitatīvs diasporas medijs, iespējams, ir ļoti labs instruments remigrācijai, ja mēs šobrīd runājam par mūsu valsts ilgtspēju.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Kolēģi! Tātad šajā budžetā diasporas pasākumiem ir piešķirti vairāk nekā 2,9 miljoni – dažādām ministrijām, dažādām programmām –, un jautājumā par šo 150 tūkstošu piešķīrumu diasporas medijiem... tātad ir SIF fonds, kur ir iespēja rakstīt projektus un saņemt atbalstu, un diasporas mediji to arī aktīvi dala. Protams, tā ir neērtība, protams, ir jāatskaitās par šiem līdzekļiem, protams, ir jāraksta programmas par šiem līdzekļiem, bet tāda nu ir kārtība. Un, piešķirot atsevišķi šādu summu, tas atbalsts sanāks lielāks nekā mūsu vietējiem medijiem. Es esmu pārrunājis arī ar vietējo mediju pārstāvjiem, un šāds risinājums neder.

Komisija izskatīja un nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 287. (Starpsauciens.)... Kolēģi, es biju jau debates slēgusi.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens.)...

J. Reirs. Es esmu runājis komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 287. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 288. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 289. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 289. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 290. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 290. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 291. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tā, 291. priekšlikums. Lai veicinātu labu pārvaldību, mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu un nodrošinātu pēc iespējas savlaicīgu veselības aprūpi Latvijas iedzīvotājiem, neveidotu slimnīcām, kurās reģionos pamatā ir ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana, lielākus finansēšanas zaudējumus un nenoteiktību, Latvijas Slimnīcu biedrība aicina veikt izmaiņas valsts budžetā 2024. gadam, nosaka, ka veselības nozarei paredzētais finansējums 275 miljonu eiro apmērā jau sākotnēji tiek piešķirts Veselības ministrijas administrācijas budžeta programmās.

Lūgums atbalstīt, lai tiešām nebūtu visa tā birokrātija, lai Veselības ministrija un veselības nozare varētu uzreiz izmantot naudiņu tieši cilvēkiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 291. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 292. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 292. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 293. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 293. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 294. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 294. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 295. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 295. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 296. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 296. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 297. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 297. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 298. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 298. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 299. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 299. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens. Dep. J. Reirs: "Šodien sestdiena!"). Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 300. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 300. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 18, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 301. priekšlikums ir jāskatās kontekstā ar 302. priekšlikumu.

Komisija izvērtēja frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikumu un ir šo priekšlikumu atbalstījusi, bet, ņemot vērā, ka bija nepieciešams precizēt gan mērķus, gan izlietojumu, gan avotus, saskaņojot ar nozari, saskaņojot arī ar iesniedzējiem, tika precizēti avoti, izlietojuma mērķi un veidots 301. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš summās ir identisks ar 302. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikumu, un ir atbalstīts. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Līdz ar to 302. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums, varētu teikt, ir daļēji atbalstīts, bet, ņemot vērā, ka budžetā to nav iespējams tādā veidā iestrādāt, tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Rīts ir jāsāk ar pateicību, tas vienmēr tā ir, tā vajadzētu darīt, tad uzreiz uzlabojas garīgais, tad uzreiz visu dienu būs labs noskaņojums.

Augsti godātie kolēģi! Augsti godātā koalīcija! JAUNĀ VIENOTĪBA, zaļzemnieki, PROGRESĪVIE, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, Nacionālā apvienība un APVIENOTAIS SARAKST! Frakcija "Stabilitātei!" ir pateicīga jums par cilvēcīgu, godīgu un taisnīgu attieksmi. Es ceru, ka turpmāk vairāki priekšlikumi būs atbalstīti. Tās varbūt ir kaut kādas mazas, bet tomēr durtiņas.

Paldies vēlreiz bērnu vārdā, vecāku vārdā, milzīgs jums paldies, un lai šodien, sestdienā, jums izdodas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 302. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 303. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 303. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu...

Es atvainojos – uzsākam debates.

Debatēs pieteicies veselības ministrs Hosams Abu Meri.

H. Abu Meri (veselības ministrs).

Labrīt, kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies gan pozīcijai, gan opozīcijai par priekšlikumiem, jo ļoti liela daļa no tiem priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt, ir nākamā gada... viena daļa tika izpildīti, viena daļa – daļēji, un viena daļa ir plānoti. Tā ka tādi priekšlikumi, kā jūs rakstāt, ir vajadzīgi mūsu pacientiem, mūsu, Latvijas, veselības aprūpes sistēmai.

Es gribu pateikt paldies par sadarbību arī opozīcijai, īpaši, kad es biju vairākās opozīcijas frakcijās, mēs runājām par veselības aprūpes sistēmu, un es jums apsolu, ka ik pa laikam nākšu pie jums ciemos un pastāstīšu par pārmaiņām, izmaiņām un par visām Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām.

Ņemot vērā, ka šie, iepriekšējie un nākamie priekšlikumi ir par onkoloģiju, par kompensējamo medikamentu sarakstu, par atbalstu mūsu Latvijas iedzīvotājiem, es gribu ātri pastāstīt, ko mēs ar to darīsim. Tātad mums ir... Ministru kabinetā tika saskaņoti no Finanšu ministrijas 167 miljoni eiro, kas būs no 1. janvāra, un tur 75 miljoni eiro ir algām, kas arī bija iekšā kā priekšlikumi, no tiem 75 miljoniem vairāk nekā 5 miljoni ir arī veselības aprūpes personu izglītībai.

Mums ir 48 miljoni eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, un no tiem viena daļa aiziet slimnīcām, ko arī kolēģi prasīja. Mums ir 21 miljons eiro kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanai no 1. janvāra, un tā ir tikai daļa, un pēc tam es pastāstīšu, kāpēc... būs vēl klāt pēc dažiem mēnešiem. Mums ir 12 miljoni eiro mātes un bērna veselības uzlabošanai, viena daļa ir zobārstniecībai, par ko arī daudzi kolēģi rakstīja priekšlikumus. Psihiskās veselības uzlabošanai mums arī ir aptuveni pusmiljons eiro. Par to arī ir priekšlikumi. Un mazāk nekā miljons ir arī profilakses pasākumiem, un tā tālāk. Tas būs no 1. janvāra.

Bet mums notika paralēli arī vairāki darbi – bija darba grupa, ziņojumi, piemēram, mēs ļoti intensīvi sākām strādāt kopā ar ģimenes ārstiem, lai gatavotu ziņojumu valdībai, kura nosaukums ir "Primārās aprūpes stiprināšana". Tātad primārajā aprūpe ir jāinvestē, jāstiprina, jādod vairāk finansējuma, jāatbalsta ģimenes ārsti. Tai pašā laikā mēs gribam, lai ģimenes ārsti to primāro aprūpi arī ceļ augšā, jo kādi mums ir kritēriji? Jo vairāk ir pacientu uzņemšanās, jo vairāk pacientu ir slimnīcās, tas nozīmē, ka mums ir vairāk problēmu primārajā aprūpē.

Līdz ar to mēs sēžam kopā ar ģimenes ārstiem, mēs strādāsim ļoti intensīvi, un es ceru, ka līdz februārim mēs uzrakstīsim to labo ziņojumu un dosim tālāk Ministru kabinetam, kas var piešķirt papildu 17 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā pagājušā gada, kolēģi. Tā ka bišķiņ neņemiet vērā, kas notiek publiski, mēs ļoti intensīvi strādājam un mēģinām apmierināt visas veselības aprūpes sistēmas organizācijas, mums ir ļoti laba sadarbība, un es arī esmu cilvēks, kurš grib sadarboties, tas ir noteikti.

Nākamais jautājums. Mēs revidējam kompensējamo medikamentu sarakstu, jo mums ir ļoti veci medikamenti, kuri tiek izrakstīti pacientiem, bet nedod efektu. Mēs strādāsim ar to līdzi kādam marta mēnesim, un tad mēs arī rakstīsim, dosim klāt ap 30 miljoniem eiro, tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs tuvu 50 miljoniem eiro tikai medikamentiem, un šī naudiņa aizies tieši katram Latvijas iedzīvotājam, pacientam, kuram nepieciešami medikamenti. Mēs redzam, ka šie medikamenti konkrēti palīdzēs. Tāpēc mūsu nākamā gada budžetā un nākotnē ir jābūt efektivitātei un arī kvalitātei. Mēs nevaram investēt vietās, kur mēs neredzam nekādu kvalitāti un nekādu efektīvu līdzekļu izmantošanu.

Mums ir rezervēta naudiņa arī slimnīcām, tā arī to saucam – par slimnīcu tīkla attīstību. Mēs negribam taisīt ciet nevienu slimnīcu, bet mēs gribam, lai slimnīcas var sadarboties viena ar otru, mēs gribam, lai universitātes klīnikās būtu metodiski centri, kur var...

Es gribu paturpināt, ja drīkst.

Sēdes vadītāja. Mēs jau jums papildinājām – jūs varēsiet pie nākamā.

H. Abu Meri. Jau papildinājāt? Nu labi, es nākšu vēlreiz.

Bet par slimnīcām es pateikšu tā – mēs gribam, lai tāds tīkls būtu kopā, lai būtu skaidrs, kur pacienti var iet, lai būtu specializētas slimnīcas un tajās slimnīcās... ir ļoti svarīgi, lai laukos būtu uzņemšanas, traumpunkti, dienas stacionāri. Tas noteikti būs. Bet nu runāsim vēlreiz, turpināsim. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad palikām pie 303. priekšlikuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 303. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 304. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 304. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 305. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 305. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 306. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātais veselības ministr Hosam Abu Meri! Man ir kauns, ka es izgāju, kad jūs runājāt, bet, paldies dievam, mani kolēģi man visu ir izstāstījuši. Mēs esam gandarīti par to, ko jūs esat pateicis, mēs absolūti ticam jūsu vārdiem, ņemot vērā, ka viss, ko jūs esat teicis, baigi forši sakrīt ar mūsu priekšlikumiem.

Līdz ar to (Smejas.)... līdz ar to, manā skatījumā, mēs viennozīmīgi ejam uz priekšu, neiesim debatēt par šo sadaļu, bet ticam tam, ka jūs esat vīrs un vārds.

Paldies jums milzīgs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 306. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 307. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 308. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 309. – frakcijas "apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 309. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 310. – frakcijas Nacionālā apvienība priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 310. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 311. – frakcijas "apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 311. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 312. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 313. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 314. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 315. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 316. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 317. priekšlikums ir jāskatās kontekstā ar 318. priekšlikumu. Tātad ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas veidots priekšlikums. Iepriekšējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā mēs esam atbalstījuši deputātes Petravičas priekšlikumu, precizējot avotu un izlietojuma mērķi, saskaņojot to gan ar nozari, gan ar iesniedzēju.

Kolēģi, komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 318. – deputātes Petravičas priekšlikums. Ir iekļauts, varētu teikt, bet formāli mēs to neesam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums būtiski uzlabos dzīvi 250 miastēnijas pacientiem un novērsīs netaisnību kompensējamo zāļu sistēmā.

Liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par šī priekšlikuma atbalstīšanu gan manā, gan 250 miastēnijas pacientu vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Nākamais – 319. ...

Sēdes vadītāja. Tātad 318. priekšlikums. Nav atbalstīts. Un deputāti piekrīt.

J. Reirs. Piekrīt, jā.

319. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Līdzīga rakstura. Un arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 320. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Līdzīga rakstura. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 321. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 321. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 322. – frakcijas "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 322. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 323. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 324. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 325. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 326. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 327. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 328. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 329. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 330. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 331. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Iļja Ivanovs.

I. Ivanovs (ST!).

Labrīt, kolēģi! Šis priekšlikums paredz papildu finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai, kurai šobrīd ir nopietnas finanšu problēmas, slimnīca ir uz bankrota robežas. Daugavpils reģionālā slimnīca ir trešā lielākā slimnīca ārpus Rīgas, tā ir ļoti nozīmīga ārstniecības iestāde, ko apliecināja arī Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Kas notiks, ja tā tiks slēgta? 100 tūkstoši cilvēku no Latgales reģiona paliks bez medicīniskās palīdzības. Tas ir absolūti nepieņemami, īpaši pašreizējā demogrāfiskajā situācijā, un mēs nevaram ļaut tam notikt.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai dotu iespēju cilvēkiem savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību un saglabātu Daugavpils reģionālo slimnīcu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministram Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (veselības ministrs).

Paldies, kolēģi no "Stabilitātei!"! Man ir laba informācija jums un arī visiem Latvijas iedzīvotājiem – nākamnedēļ mums būs tikšanās ar jauno Daugavpils reģionālās slimnīcas valdi. Es pats tur biju oktobra mēnesī kopā ar daudziem deputātiem no Latgales puses. Mēs ejam uz to, ka... Varbūt par ātru to teikt, bet varu informēt, ka ejam uz to, ka valsts pārņems slimnīcu.

Tātad slimnīca nebūs ciet, valsts kapitāla daļas būs iekšā, mēs ar finanšu ministru jau runājām, un viņš atbalsta. Latgales un Daugavpils iedzīvotāji var būt pilnīgi mierīgi – slimnīca strādā un turpinās strādāt. (Daži deputāti aplaudē.)

Es redzēju, ir vairāki priekšlikumi par, piemēram, IKT un NVD, un tā tālāk.

Es gribu arī informēt par lielu darbu, ko mēs sākam gatavot, – tā ir digitālās sistēmas ieviešana, un tas ir tieši saistīts ar NVD. Līdz ar to tuvākajā laikā (es domāju, ka janvārī vai februārī, maksimums) būs arī valdībā ziņojumi par digitālo veselību Latvijā. Ielikt to pamatu, ar ko var... nākamos trīs gadus strādāsim, lai būtu e-veselība, ar ko mēs varam lepoties – gan ārsti, gan arī, protams, pacienti.

Par slimnīcām. Es gribu turpināt par to, ka slimnīcu attīstība nenozīmē, ka mēs gribam, lai daži pakalpojumi nebūtu, piemēram, laukos, nē – otrādi. Mēs gribam, lai sadarbības tīkls starp universitātes klīniku un reģionālajām slimnīcām, arī otrā, trešā līmeņa slimnīcām, būtu ļoti ciešs. Tāpēc tas, ka valsts pārņem Daugavpils reģionālo slimnīcu, ir piemērs, kā mēs ejam tālāk.

Mēs uzskatām, ka pašvaldībām ir vairāk jāstrādā ar primāro un sekundāro aprūpi, un valstij jāpārņem smagie gadījumi, jo valsts tomēr var vairāk domāt par pārvaldību. Īpaši, ja mēs veidosim metodiskos centrus, kas būs kā algoritmi un rāmju indikācija, kā mēs ārstēsim pacientus – vai Rīgā, vai Daugavpilī, vai Alūksnē, vai Balvos, vai Jēkabpilī... vienalga būs vienāda kvalitāte. Uz to mēs ejam.

Es to nevaru apsolīt jau nākamajā gadā, bet mēs sāksim nākamajā gadā. Un es ceru, ka divu trīs gadu laikā Latvijas pacientiem būs tāda karte... kuri speciālisti un kurā vietā...

Mēs varam...?

Sēdes vadītāja. Apvienot debašu laikus.

H. Abu Meri. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

H. Abu Meri. Bija vēl arī jautājumi par laboratoriju pakalpojumiem. Mums ir rezervēta nākamajā gadā nauda... tā varētu būt gada otrajā pusē. Un varu informēt, ka mēs esam paplašinājuši... daudz jaunu analīžu onkoloģijas pacientiem, reto slimību pacientiem un arī citiem pacientiem, kuras agrāk mēs sūtījām uz ārzemēm.

Šobrīd mēs domājam par visu, bet noteikti 275... tas nav pēdējais, kas mums ir jāsaņem. Noteikti es gaidu atbalstu gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, lai veselības aprūpi Latvijā ņemtu no politikas nost... kā mēs noņēmām jautājumus par aizsardzību... veselības aizsardzība arī ir ļoti svarīga, un tai jābūt ārpus politiskās spēles: pozīcija–opozīcija.

Līdz ar to mēs ceram, ka nākamajā periodā mums būs vairāk finansējuma. Strādāsim uz to, lai mēs varam realizēt visus plānus un visas pozitīvās pārmaiņas Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Uz tikšanos! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Godātais veselības ministra kungs! Milzīgs paldies par jūsu attieksmi pret Latgali, pret Daugavpils slimnīcu! Paskaidrošu, kāpēc.

Latgales slimnīca... Daugavpils slimnīca ir vienīgā no lielākajām slimnīcām reģionā, kur uzturas un ir speciālisti. Mums tā ir nozīmīga ar to, ka tur ir onkoloģijas nodaļa, uz kurieni brauc daudz cilvēku. Rēzeknes slimnīca nevar nodrošināt vairākus medicīniskos pakalpojumus, un cilvēki izmanto Daugavpils slimnīcas pakalpojumus. Kad Rēzeknē vai arī Rēzeknes novadā – Zilupē, Ludzā – notiek darba traumas... Rēzeknē nav acu ārsta, un visi, protams, brauc uz Daugavpils slimnīcu, izmanto Daugavpils slimnīcas pakalpojumus.

Otrs svarīgs moments – Daugavpils slimnīca nodrošina lielāko daļu darba vietu. Pateicoties Daugavpils slimnīcai, cilvēki var uzturēt savas ģimenes un dabūt darba vietas. Nav noslēpums, ka vairāki ārsti brauc pa Latgales reģionu, strādā gan Rēzeknes slimnīcā, gan Daugavpils... Preiļu, Jēkabpils... bet tā ir tā darbavieta, kura uztur vai var paturēt cilvēkus Latgales reģionā.

Tāpēc vēlreiz pateicos ministram – paldies jums par to, ka jūs domājat, kā saglabāt Daugavpils slimnīcu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 331. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 331. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Paldies, kolēģi.

Visi tie, kas cīnās pret podziņas "atturas" atcelšanu, atcerēsimies šos visus balsojumus.

332. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsojam par 332. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 4, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 333. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 333. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 3, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 334. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 334. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 335. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie kolēģi! Izmantojot iespēju, es gribu atgādināt gan jums, gan veselības ministram, – jums ir milzīgi plāni uz veselības nozari, bet lūdzu neaizmirst – pie mums bija tiesībsargs, kas arī norādīja uz problēmām, kuras eksistē mūsu veselības... īpaši, kas attiecas uz bērniem. Vairāki pakalpojumi bērniem ir maksas pakalpojumi, ko nepieļauj mūsu likumdošana. Tāpēc vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka mums jānodrošina arī mūsu bērni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 335. priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 336. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 337. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 338. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Es redzu satraukumu jūsu acīs. Ticiet man, šodien šī laikam būs beidzamā reize.

Es zinu, par to ir daudz runāts, bet es nevaru par to nerunāt. Man grūti pat definēt tās izjūtas, kādas man ir šinī tribīnē, kad man vai kādam citam ir jārunā, ir jācīnās par tik elementārām lietām kā, piemēram, mūsu profesionālo mūziķu atalgojums. Profesionālo mūziķu, ar kuriem mēs lepojamies visā pasaulē, atalgojuma līmenis (līdz vidējam atalgojumam) – 1700 eiro bruto. Man ir tikpat neizprotamas izjūtas, kad man no šīs tribīnes ir jācīnās par mūsu dziesmu svētkiem, par dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu.

Tomēr es sākšu ar paldies – paldies Kariņa kunga valdībai, ar kuras atbalstu mēs šinī gadā patiešām godam nosvinējām mūsu dziesmu svētku 150 gadus. Taču šobrīd mēs runājam par dziesmu svētku procesu un dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu. Manuprāt, visu dziesmu svētku procesu uzlikt tikai uz pašvaldību pleciem, es domāju, finansiālā jomā... nu, vieglākais vārds, kā es to varu definēt, ir – vieglprātīgi. Tas noteikti nav ilgtspējīgi. Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums ir jāsakārto, un es ceru, ka Kultūras ministrija to arī izdarīs.

Kolēģi, es nevēlos šodien būt ne pārāk teatrāls, ne pārāk patētisks, taču man patiešām beidzamajā laikā arvien biežāk un biežāk ir jādomā par manis jau šodien pieminētā Imanta Ziedoņa teikto: "Un pret savas tautas dziesmu / var tikai savējie."

Kolēģi, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad palikām pie 338. priekšlikuma. Deputāti neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 338. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 9, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 339. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Iļja Ivanovs.

I. Ivanovs (ST!).

Cienījamie kolēģi, es gribu atbalstīt svarīgu priekšlikumu par sporta un atpūtas laukumu izveidi sešās Latvijas pašvaldībās. Bērni ir mūsu nākotne, un ir svarīgi radīt viņiem drošas un daudzveidīgas spēles un mācīšanās vietas. Tā kā tehnoloģijas kļūst arvien ietekmīgākas mūsu dzīvē, mēs nedrīkstam aizmirst fiziskās un sociālās izglītības nozīmi veselīgu, laimīgu un sociāli aktīvu pilsoņu veidošanā. Sporta un atpūtas laukumu būvniecība veicina fizisko attīstību, socializāciju un vērtību veidošanos, kas nepieciešamas veiksmīgai integrācijai sabiedrībā. Turklāt atpūtas laukumi palīdz radīt kopienas garu, kā arī attīstīt infrastruktūru. Tie kļūst par vecāku tikšanās un pieredzes apmaiņas vietu, palīdzot veidot ciešas saites mūsu sabiedrībā. Iedomājieties, cik svarīga ir vieta, kur bērni un vecāki var kopā izklaidēties un atbalstīt viens otru bērnu audzināšanas un mācību procesā. Sporta un atpūtas laukuma būvniecība ir ieguldījums nākotnē, kas sniedz labumu visai sabiedrībai.

Atbalstīsim šo priekšlikumu, radot labvēlīgus apstākļus mūsu bērnu izaugsmei, attīstībai un priekam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 339. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Nākamie divi ir Ministru kabineta priekšlikumi.

340. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 341. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 342. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, nākamie priekšlikumi būs par Latgali. Man būs liels pārsteigums, ja Latgales deputāti neatbalstīs šos priekšlikumus, jo par tiem mums visiem skaidroja Sergejs Maksimovs, kas ir Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, kuram jūs solījāt palīdzēt. Bet es atgādināšu būtību.

Tas ir domāts... Rēzeknes novadam trūkst 14,2 miljonu... nepieciešamais papildu finansējums... atalgojuma palielinājumam minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai – 700 eiro –, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājumam, pašvaldības policijai, "Sadales tīkla" papildu izmaksu segšanai, DI projektiem, sociālajai palīdzībai, atbalstam iedzīvotājiem, aizņēmumu procentu atmaksas palielinājumu atmaksai... un citi būtiski palielinājumi un citas pozīcijas, tādas kā ēdināšana.

Es vēršos pie Latgales deputātiem, īpaši pie Annas Rancānes. Jūs tik bieži rīkojāt tikšanos ar Monvīdu Švarcu, kas ir Rēzeknes novada priekšsēdētājs un Jaunās VIENOTĪBAS biedrs. Ieprieciniet viņu ar Rēzeknes novada atbalstu, novirziet līdzekļus Rēzeknes novadam, kas ļaus saglabāt novadu, it īpaši skolas. Jūs taču dzirdējāt Maksimova kungu, kurš teica, ka viņam vajadzēs upurēt ar skolām. Kā jūs brauksiet uz savu Rogovku? Ko jūs pateiksiet Monvīdam Švarcam, ja viņš teiks, ka jāslēdz Rogovkas skola? Kā jūs uz savu dzimto pilsētu vai novadu brauksiet? Kā jūs atbildēsiet ciema iedzīvotājiem, ja viņi prasīs, kā jūs balsojāt par Rēzeknes novadu? Man ļoti žēl, bet es ceru, ka Latgales deputāti, kuri bija uz tikšanos ar Ašeradena kungu, jūs dzirdējāt arī pašvaldības priekšsēdētājus, un man būs liels pārsteigums, ja jūs neatbalstīsiet Latgali.

Lūdzu, atbalstiet Latgali un šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 342. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Tātad pārsteigums notika.

343. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Kolēģi! 343. priekšlikums – Balvu novads. Trūkst papildu finansējuma – 14,2 miljonu. Varbūt Latgales deputāti slikti dzird, es atkārtošu: priekšlikumu bloks par Latgales pašvaldību finansiālu atbalstu, primāri, lai saglabātu skolas un izveidotu pašvaldības policiju, kā arī lai paaugstinātu algas skolotājiem.

Es vēršos pie Latgales deputātiem, īpaši šoreiz pie Līgas Kozlovskas. Balvu novadam ir nepieciešams papildu finansējums. Jūs to dzirdējāt Latgales apakškomisijā. Neticat man, paprasiet Maksimova kungam, kurš iesniedza jums daudz... Latgales apakškomisija skaidroja, kādā situācijā atrodas Latgales pašvaldības.

Jūs piedalījāties arī... tikšanās ar Latgales pašvaldībām kopā ar Ašeradena kungu un dzirdējāt visu to pašu no Latgales pašvaldību priekšsēdētājiem. Opozīciju jūs tur nesaucāt līdzi, opozīcijas deputātus jums nevajag. Mēģinājāt atrisināt to paši, bet neizdevās, varbūt tagad izdosies.

Balsojiet par savu novadu, balsojiet par Balvu novada finansējumu! Un, balsojiet par skolu saglabāšanu, par iespēju palielināt algu līdz valsts noteiktajam minimumam.

Balsojam "par". (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Komisijas vārdā gribu vēlreiz atgādināt deputātiem, ka Ministru kabinets... Mēs jau esam apstiprinājuši Saeimā Ministru kabineta divsimt... 340. priekšlikumu, kas ir aiz šiem... pirms šiem priekšlikumiem, un 341. – Ministru kabineta priekšlikumu par summu 7 miljoni 26 tūkstoši un 340. – 3 miljoni 330 tūkstoši. "Stabilitātei!" priekšlikumi kopsummā pirmšķietami nevelk uz šīm abām summām kopā.

Kolēģi, mēs atbalstījām jau Ministru kabineta... Komisija šo izskatīja un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 343. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 344. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Ir līdzīgs par... kā iepriekšējie un daži nākamie.

Un vēlreiz atgādināšu, ka komisijas, es atvainojos, Ministru kabineta divi priekšlikumi – 340. un 341. – par atbalstu tieši Latgales reģiona pašvaldībām vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā ir atbalstīti jau Ministru kabinetā, un mēs esam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nobalsojuši, un arī Saeimas visi deputāti nobalsoja, arī Latgales deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu.

Komisija izskatīja 344. priekšlikumu un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie deputāti! Nav vis taisnība, jo šeit... jā, bija piešķirts finansējums, bet ne visam. Uz pusēm jūs piešķīrāt finansējumu, es runāju tikai par atlikušo daļu, ne par šito visu. Tas ir uz pusēm sadalīts tas, ko jūs neiedevāt.

Tālāk. 344. priekšlikums attiecas uz Augšdaugavas novadu. Jūsu divkosība ir no visām pusēm. Uz vārda vien mēs tikai par Latgali, bet darbi rāda pavisam citu bildi. Paldies par jūsu atklātību, paldies par to, ka jūs publiski rādāt savu reālo attieksmi pret Latgali. Aprobežosimies tikai ar dzejoļu lasīšanu Latgales valodā un nacionālo tērpu vilkšanu! Laikam citas rīcības nesagaidīt. Jūs tikai rādāt sabiedrībai un latgaliešiem savu attieksmi pret Latgales reģionu. Tas jums būs gan pierādījums, gan pašu sirdsapziņa.

Tomēr Augšdaugavas novadam trūkst līdzekļu... (Starpsaucieni.) Atalgojuma palielinājumam minimālajai algai... nodrošināšanai līdz minimālajai algai, tas ir, 700 eiro, atalgojuma saglabāšanai, pedagogu algu palielinājumam, pašvaldības policijai, "Sadales tīkla" papildu izmaksu segšanai, deinstitucionalizācijai... sociālajai palīdzībai, pabalstiem iedzīvotājiem, aizņēmumu procentu atmaksai, palielinājuma samaksai.

Lūdzu, balsosim par Latgales reģiona Augšdaugavas novadu, kuram trūkst līdzekļu būtiskām lietām. Lūdzu atbalstīt Latgali.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs. Paldies.

Kolēģi, tātad par šo priekšlikumu un citiem. Ņemot vērā, ka viss runātais tika nolasīts no lapiņas, jau iepriekš bija sagatavoti šie it kā skarbie vārdi, kurus Saeimas deputāti nekādā veidā nav pelnījuši. Līdz ar to es arī aicinu ticēt Ministru kabinetam, mēs jau esam atbalstījuši Ministru kabineta programmu Latgales deputātiem... Latgales reģionam... un noraidīt 344. priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 344. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 31, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Tātad 345. – deputāts... Arī līdzīgs priekšlikums – par atbalstu Latgalei. Kolēģi, es atgādināšu visiem, ka mēs esam apstiprinājuši 240. un 241. Ministru kabineta priekšlikumu, kuru izstrādāja Ministru kabinets ar mērķi atbalstīt īpaši Latgales pašvaldības. Šis kopējais atbalsts ir lielāks, nekā frakcija "Stabilitātei!" piedāvā katrai pašvaldībai atsevišķi.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un arī nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam. Tomēr, runājot ar pašvaldībām, sazinoties ar Sergeju Maksimovu, – tā nav patiesība. Līdzekļu trūkst, un šoreiz 345. priekšlikums attiecas uz Krāslavas novadu, kuram arī trūkst finansējuma.

Cienījamie ZZS deputāti, jums jāatbalsta jūsu Krāslavas domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš ir jūsu partijas biedrs. Vai drīkst uzmest savas partijas domes priekšsēdētāju?

Jūs labi zināt, cik problēmu ir novadā un pilsētās, sākot no slimnīcas un beidzot ar skolām. Ko darīsiet ar poļu skolu, Krāslavas Varavīksnes vidusskolu? Zinu, atbalstīsiet kolēģus, savādāk taču nedrīkst būt! Tomēr Krāslavas novadam trūkst līdzekļu. Atalgojuma palielinājumam minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai 700 eiro, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājumam, "Sadales tīkla" papildu izmaksu segšanai, deinstitucionalizācijai... sociālajai palīdzībai, pabalstiem iedzīvotājiem un aizņēmumu procentu atmaksas palielinājuma apmaksai.

Lūdzu, balsosim "par" Latgales reģionu... Krāslavas novadu, kuram trūkst līdzekļu būtiskām lietām.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 345. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Nākamais – 346. priekšlikums. Arī šeit ir līdzīgs priekšlikums par atsevišķu reģionu, un komisija, izvērtējot Ministru kabineta priekšlikumu, to apstiprināja. Un arī nav atbalstījusi šo priekšlikumu tāpat kā visus pārējos frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikumus, kuri summāri, pirmšķietami liekas mazāki nekā Ministru kabineta atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Būtība ir tā pati, bet šoreiz Ludzas novads. Cienījamie ZZS deputāti, jums taču jāatbalsta Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, kurš ir jūsu partijas biedrs! Vai arī drīkst atteikt jūsu biedram? Es domāju, ka ne. Jūs labi zināt, cik problēmu ir jūsu novadā un pilsētā, sākot ar mūzikas skolas uzturēšanu, skolas uzturēšanu, arī novada Zilupes skolas uzturēšanu, bērnu aizvadīšanu līdz Zilupei, līdz skolai, līdz Ludzai – tur ir virkne problēmu. Bet jūs negribat atbalstīt savu partijas biedru. Un tomēr Ludzas novadam trūkst līdzekļu. Atalgojuma palielinājums minimālās algas nodrošināšanai līdz minimālajai algai – 700 eiro, atalgojuma sabalansēšanai, pedagogu algu palielinājumam, DI projektiem, kā jūs atceraties – sociālajai palīdzībai, pabalstiem iedzīvotājiem, aizņēmuma procentu atmaksas palielinājuma samaksai, citām būtiskām palielinājuma pozīcijām, tai skaitā ēdināšanai.

Lūdzu, balsosim "par" Ludzas novadu! Ceru, ka jūs atbalstīsiet savu novadu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 346. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 347. – frakcijas "Stabilitāte!" priekšlikums ar līdzīgu mērķi, atbalstot vienu konkrētu pašvaldību. Komisija ir izskatījusi, un, ņemot vērā, ka Ministru kabineta priekšlikums par septiņiem, vairāk nekā septiņiem miljoniem un vairāk nekā trīs miljoniem tika atbalstīts, šis priekšlikums, protams, tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Dārgie kolēģi, atkal ZZS frakcija un cienījamā Anita Brakovska! Runājot par Preiļu novadu – Preiļu novads nobalsoja par jums, lai jūs aizstāvētu viņu intereses. Uzdodiet, lūdzu, sev jautājumu: vai Preiļu novada iedzīvotāji būs priecīgi par pabalstu atņemšanu, samazināšanu vai sociālās palīdzības nepiešķiršanu? Vai saņemsiet atbalstu no iedzīvotājiem nākamajās Saeimas vēlēšanās par tādu rīcību, ka nespējat aizstāvēt vēlētāju intereses? Vai invalīdi un garīgi slimi cilvēki, kā arī viņu radi pateiks jums paldies par DI pakalpojumu likvidēšanu vai samazināšanu? Padomājiet un varbūt balsojiet tā, kā nosaka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 6. pants – deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, runām, balsojumiem, deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Lūdzu, balsosim "par" Latgales reģionu un "par" Preiļu novadu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pašvaldībām ir grūts gads, un droši vien kopā mums tas smagums jāiznes. Bet Latvijas Zemnieku savienība, kas ir ZZS sastāvā, – mēs neesam šīs partijas biedri, lai viens otram dāvātu nodokļu maksātāju naudu. (Aplausi.)

Mēs esam šīs partijas biedri, lai kopīgi celtu Latviju saulītē neatkarīgi no tā, kuras partijas mērs ir konkrētās pašvaldības vai konkrētās ministrijas vadītājs. Tā ka iesim kopīgi uz priekšu, darīsim lietas tā, kā tām būtu jānotiek kopīgi mūsu visu Latvijā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, ņemot vērā, ka es izteicu komisijā aizrādījumu "Stabilitātei!" deputātiem, ka notiek vēršanās personīgi pret cilvēku debatēs (bet tas neattiecas uz šo priekšlikumu, tas bija daudz ātrāk pie izskatīšanas), es nolēmu, ka es runāšu nevis komisijas vārdā, bet debatēs.

Protams, šādi priekšlikumi nenes godu deputātam, nu, var teikt, šantažējot katru atsevišķu deputātu. Atgādināšu, ka mums vēlē no reģioniem, nevis no konkrētām pilsētām vai konkrētiem ciemiem.

Līdz ar to es varu tikai atkārtot un ar nožēlu konstatēt, ka šāda metode, tādā veidā mēģinot iespaidot deputātus, man nav nekādā veidā pieņemama, un to es arī esmu pateicis komisijas sēdē. Pēc šī aizrādījuma komisijas sēdē tika diskutēts reāli par priekšlikumiem, nevis aizskarta katra deputāta cieņa un gods. Un līdz ar to, jā, vienīgais, ko es varu izteikt, ir nožēla par šādu situāciju.

Paldies, kolēģi. Komisijas vārdā man nav, ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Man laikam jāatgādina Reira kungam, ka uz doto momentu partija ir formalitāte. Cilvēks, reģions, pilsēta un konkrēta apdzīvota vieta ir tas, kas jūsu sirdsapziņai katru dienu sūta pareizus uzdevumus, ko jums šeit vajadzētu darīt.

Ja mēs runājam par to, kurš izlemj, vai mums šeit būt vai nebūt, es jums atgādināšu, ka Pleškānes kundze šeit ir ievēlēta ar "cieto mandātu" ar Latgales iedzīvotāju balsīm, tātad viņas redzējums, viņas vārdi un viņas stāja attiecībā pret mūsu valsti ir daudz cietāka nekā jūsu, Reira kungs!

Ja mēs uz doto momentu runājam, augsti godātie zaļzemnieki, par to, kādu valsti mēs kaut kur celsim, es neatceros, lai mana vecmamma, kurai ir sirma galva, kādreiz mainītu savu nostāju attiecībā pret dzīvi. Pirmdien teiktu: dēls – vienu; otrdien teiktu: dēls – citu. Bet šeit es pamanīju, ka augsti godātie deputāti, kas jau ir gados, absolūti spēj mainīt savu viedokli, stāju un redzējumu attiecībā pret to, ko vajadzētu darīt valsts labā, vēlētāju labā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tāpēc, ja mēs šeit runājam par sirdsapziņu, par redzējumu, par godu un par to, kam nav kauna, ja dzimtā pilsēta... tad šeit uz pirkstiem ir saskaitāmi tādi deputāti. Visi pārējie nodarbojas ar retoriku, attaisnojot to ar kaut kādu augstāku mērķi, jo vienmēr slikti darbi ir jāslēpj aiz augstākiem mērķiem, kurus pārējie it kā nesaprot, saprot tikai izredzētie. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, augsti godātie kungi!

Uz doto momentu visā pasaulē ir pārmaiņu laiks, un vecā politika absolūti viennozīmīgi pazudīs. Tas ir fakts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es nebiju plānojis nākt runāt par šo priekšlikumu, bet mani tomēr izprovocēja šī diskusija un Rokpeļņa kunga intervence.

Tas, ko mēs, kolēģi, šobrīd jūtam, – pašvaldību budžeti ir ļoti saspringti. Un es nenosodu deputātus, kas cīnās par savu kaktiņu, savu ciemu, pagastu, reģionu, no kura viņi ir ievēlēti.

Tas, ko es gribētu teikt valdībai... un es gribētu, lai jūs paklausītos šobrīd, ka pašvaldību finanšu sistēma ir jāpārbūvē un tā nav tikai izlīdzināšanas sistēma, kura ir vienkārši greiza. Tiešām ir vajadzīga pilnīgi jauna pieeja, un būtu jāsāk ar to, ka pašvaldību pārraudzība ir vienās rokās – gan tiesiskuma pārraudzība, kā tas ir šobrīd VARAM, gan finanšu uzraudzība, kas šobrīd ir Finanšu ministrijā.

Pašvaldību ministrijai būtu jābūt vienotai, kura redz pašvaldības visā tās spektrā, un pašvaldību ienākumu sistēma jāveido vienoti. Tad tā būs attīstības ministrija un pašvaldības sāks attīstīties. Tad deputātiem nebūs jācīnās un jāvelk katram uz savu kaktiņu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies Viktorija Pleškāne otro reizi.

V. Pleškāne (ST!).

Es nemēģinu nevienu šantažēt, es vienkārši gribu parādīt, kā jūs strādājat Latgales apakškomisijā, kā jūs solāt saviem vēlētājiem to, ka uzlabosiet dzīvi Latgalē, bet neviena priekšlikuma, izņemot APVIENOTO SARAKSTU, par Latgali!

JAUNĀ VIENOTĪBA, PROGRESĪVIE, ZZS – kur priekšlikumi? Kā mēs atbalstām Latgali? Un Latgales apakškomisija – visu cieņu Teirumnieka kungam –, bet ko mēs tur risinām? Kā mēs izrunāsim "o" vai "ū"! A kur tiešām nopietni darbi, kur darbs pie ekonomiskajiem apstākļiem, kur darbs pie labklājības, Latgales labklājības? Mēs risinām, kā pārsauksim ielas, vai Maskavas iela būs Latgales iela. Baigi svarīgi Latgalei!

Tāpēc es gribu parādīt, ka mums jāstrādā un jums, Latgales deputātiem, jādomā par jūsu reģionu, par jūsu Latgali, nevis par to, kā, kur, bet vienkārši parādīt, kā jūs strādājat Latgales apakškomisijā un kā jūs strādājat realitātē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Raivja Dzintara un Lindas Matisones iesniegumu ar lūgumu Saeimas 2023. gada 7. decembra ārkārtas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Jā!") Paldies, turpinām darbu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Šis priekšlikums un citi Pleškānes kundzes iesniegtie priekšlikumi, protams, ir vērtējami, un es aicinātu vienkārši par tiem nobalsot un balsojumā paust savu vērtējumu, un ar to šajā gadījumā varbūt, Viktorija, būtu arī jāpietiek.

Es tiešām aicinu, nē... kā teikt, nemēģināt apsūdzēt un nemēģināt saukt vārdus, uzvārdus un tādā veidā personīgi uzbrukt kādam deputātam. Es pats pirmajā lasījumā, kad mēs debatējām, uzskaitīju visus koalīcijas deputātus, bet nevienam nemēģināju personīgi uzbrukt. Ja kādu esmu aizvainojis, personīgi atvainojos.

Es varu tikai pievienoties tam, ka visiem koalīcijas deputātiem, protams, ir kopā jāvienojas par tām kopīgajām lietām, ko jūs piedāvājat reģionu attīstībai, Latgales reģiona attīstībai, bet, kā jau teicu iepriekš, es aicinu izvairīties no paštīksmināšanās šeit, no tribīnes. Aicinu strādāt konstruktīvi un tiešām Latvijas valsts un arī reģionu labā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka tomēr iesniedzējiem, kas iesnieguši šos priekšlikumus, ir nedaudz taisnība, un te sēdošie Latgales deputāti jo īpaši to zina un saprot, tāpēc ka ir runāts un ikdienā ir kontakts ar attiecīgo novadu mēriem.

Proti, šobrīd daudz kas ir pieaudzis – minimālās algas pieaugums, pedagogu atlīdzības palielinājums, pabalstu lielāka nepieciešamība iedzīvotājiem, "Sadales tīkla" tarifi, DI projekts un galu galā arī EURIBOR likmju celšanās. Es nesaukšu, neapgrūtināšu jūs ar skaitļiem par to. To mēs esam darījuši iepriekšējās dienās.

Fakts ir tāds, ka pēdējos piecos gados politika, valsts politika, kas ir bijusi Krišjāņa Kariņa vadībā, būtībā pašvaldībām ir bijusi ļoti iznīcinoša. Pašvaldības pretēji tam, kā vajadzēja pieaugt viņu ieņēmumiem, ir nostādītas sliktākā situācijā. Tie cietēji praktiski ir iedzīvotāji, kas dzīvo konkrētos novados, kuriem nav bijušas iespējas uzbūvēt jaunus infrastruktūras objektus, izņemot... Bija, protams, izņēmumi – rodeļu trase Ventspilī, kas bija īpašs dāvinājums Lemberga kungam iepriekšējā Saeimas ciklā, un citi projekti.

Bet tas, ka principā politikai vajadzētu mainīties atpakaļ, kā tas ir bijis senākos laikos, atbalstīt pašvaldības un vietvaras, kur cilvēkiem nodrošināt labu pilsētvidi, labu infrastruktūru, lai būtu investīcijas, un citus pasākumus, – tas ir fakts. Un es domāju, ka tāpēc šie priekšlikumi nav jāskata pa vienam.

Var mēģināt to, Reira kungs, traktēt kā šantāžu, bet būtībā ir jāskatās kopumā uz to, ka tas ir signāls pagriezties un paskatīties, kas notiek reāli uz zemes, nevis kaut kur gaisā, un reāli iedot palīdzību cilvēkiem uz vietām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Labrīt, labrīt! "Latvijas Televīzija" klāt (Smiekli. Starpsaucieni.), garās debates sāksies. Ko jūs atbraucāt, "Latvijas Televīzija"? Nebūtu atbraukuši, mēs jau ātri būtu pabeiguši. (Smiekli.) Oi, kā man pietrūkst Smiltēna kunga tas āmurītis (Smiekli.), kad mēs kopā šeit tandēmā uzstājāmies: es runāju, Smiltēns dauzīja ar āmuru.

Kolēģi, nu nespēlēsim šeit svētos! Skaidrība ir tāda: koalīcija balsos, kā viņi nolēmuši, opozīcija balsos, kā opozīcija ir nolēmusi, un katru gadu neatkarīgi no tā, kāda būs koalīcija, tas viss turpināsies – naudas ir tik, cik ir. Daudz, maz – nezinām. Bet, pat ja Kariņa kunga lidmašīnu (Starpsauciens: "Ūūū!" Aplausi.) mēs pieminētu vēl 10 reizes, tas neatrisinātu problēmu.

Mēs runājam par miljardiem, kurus aizņemamies. Mēs aizņemamies apmēram divus miljardus katru pēdējo gadu. Tas, ko es vēlreiz varu pateikt: šodien diemžēl mēs nevarēsim nodrošināt finansējumu visiem priekšlikumiem.

Bet tas, uz ko es vēlos aicināt: neatkarīgi no tā, kura partija šodien ir pozīcijā vai opozīcijā, apvienojam spēkus, apvienojam prātus un sākam uzreiz pēc šī budžeta pieņemšanas strādāt jau pie nākamā gada budžeta, tieši koncentrējoties nevis uz to, kam mēs naudu kā salaveči dosim, bet no kurienes mēs naudu ņemsim. Un es domāju, ka tajā brīdī, kad no šīs tribīnes mēs uzstāsimies ar konkrētiem priekšlikumiem, kā pelnīt, kā palielināt ieņēmumus, tad mēs ieraudzīsim īstās sejas, jo kā salaveči mēs, protams, varam solīt visiem visu kaut ko. No tā naudas vairāk nepaliek.

Tā ka es aicinu visas koalīcijas un opozīcijas partijas gatavoties šādām debatēm, strādāt komisijās, un es ceru, ka valdības pārstāvji arī nāks ar savām iniciatīvām. Jo nevar būt tā, ka budžetu atnes uz Saeimu pašās beigās, kad jūs to jau lielā mērā esat izstrādājuši.

Es piedāvāju tā, ka nākamajā dienā... nu labi, no nākamā gada pirmā mēneša, janvāra, tad, kad visi atgriezīsies atpakaļ pēc Ziemassvētku un Jaungada starpsesiju laika un strādās, ejam kopā un sākam strādāt uzreiz! Nenesiet, lūdzu, to budžetu no valdības vasarā, tad, kad jūs jau esat to izgatavojuši, ļaujiet arī opozīcijai piedalīties budžeta veidošanā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 347. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 34, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 348. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs visiem iepriekšējiem, un pirmšķietami kopējās summas ir mazākas nekā Ministru kabineta izveidotajā 341. priekšlikumā par septiņiem miljoniem un 340. priekšlikumā par trīs miljoniem atbalstam Latgales reģionam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Milzīgs paldies par tādām asām, karstām debatēm! Bet tomēr es uzskatu, ka Latgalei jāpalīdz, es uzskatu, ka jūs zināt, kā to izdarīt. Ja jūs risināsiet, kā Šlesera kungs teica, savā koalīcijā jautājumus par Latgali, lūdzu, sauciet arī opozīcijas deputātus un nedariet tā, ka jūs savā pulciņā pulcējaties kaut kur, ņemot Ašeradena kungu. Mēs arī esam ievēlēti Saeimā, lai atbalstītu, lai attīstītu Latgali. Ne tikai jūs esat šeit galvenie, ne tikai jums ir dotas tiesības lemt par Latgali, bet arī opozīcijas deputātiem ir dotas tādas tiesības. Un mēs mēģinām cīnīties par to, lai cilvēki paliktu reģionos, lai pašvaldībām būtu, ar ko samaksāt pabalstus, lai apmaksātu arī citus izdevumus.

Mēs neesam šeit, lai tikai sēdētu vai spaidītu podziņas, mēs esam šeit, lai strādātu, un mēs strādājām, un pierādījām, ka mēs strādājām. Mēs... tā kā jūs, mums ir vienlīdzīgas tiesības šeit būt un lemt, it īpaši mums lemt.

Pēdējais ir Līvānu novads. Viņiem arī trūkst līdzekļu. Es nestāstīšu, tur arī ir virkne problēmu. Es nezinu, kurš no jums bija Līvānu pilsētas svētkos. Laba pilsētiņa, ļoti tīra, saglabāsim tādu pašu pilsētiņu, saglabāsim mūsu visas Latgales pilsētiņas tādas, kādas tās ir! Ja jūs neatbalstījāt šoreiz šos priekšlikumus, lūdzu, darām tā – strādājam kopā, lai attīstītu Latgali, lai cilvēki nebrauktu prom, lai netaisītu skolas ciet, upurējot citu kredītu atmaksāšanai.

Lūdzu, ieklausāmies un, lūdzu, strādājam kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 348. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 349. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: "Balsojumu!")... Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsojam par 349. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

J. Reirs. 350. ...

Sēdes vadītāja. Pagaidām rezultātu. Lūdzu rezultātu! (Dep. E. Smiltēns: "Nesteidzies, Jāni!" Starpsaucieni.) Par – 36, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 350. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 350. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 352. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 351. priekšlikums.

J. Reirs. Tātad 351., jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 351. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 352. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 352. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 353. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 353. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 354. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Par Rēzekni. Šis priekšlikums ir par to, lai atbalstītu Rēzekni, lai izveidotu jaunu struktūru – pašvaldības policiju. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo Rēzeknē ir tikai administratīvā institūcija, kura seko, bet nav pašvaldības policijas. Šajās dienās mēs jau izdiskutējam to, ka Rēzeknē mums it kā bija pašvaldības policija, kas tika likvidēta, bet tagad tā būs jāizveido jauna.

Gribu jums atgādināt un pievērst uzmanību tam, ka precedents jau ir un ir tiesu instances lēmums par to, ka, ja valsts nodod savas tiesības pašvaldībai, tad obligāti jāpiešķir arī finansējums.

Lūdzu ievērot likumu un tiesību normas un atbalstīt šo priekšlikumu, jo pašvaldības policijas mums nav un ir nepieciešami līdzekļi, lai to izveidotu, jāpieņem jauni cilvēki, jāizveido jaunas štata vienības, un par to, protams, jāpaņem līdzekļi... vai jāsameklē līdzekļi pašvaldības policijai.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, nevar jau pārmest, ka deputāts cenšas aizstāvēt savu reģionu un pilsētu, no kuras nācis. Tas jau nav slikti. Jautājums par izpildījumu un to, kādā veidā mēs šo atbalstu galu galā nogādājam. Arī tās debates, kas bija iepriekš... manuprāt, drīzāk jau, ja valdība vēlas palīdzēt Latgalei... es aicinu valdību atteikties no tā, ka jūs nolēmāt celt akcīzi šai brīvostas... es atvainojos, divās speciālajās ekonomiskajās zonās, kas ir Latgalē. Tas ir veids, kā palīdzēt.

Ja runājam konkrēti par policiju, vēlos atgādināt, ka spēkā ir stājies likums un līdz šī gada beigām visās pašvaldībās ir jābūt pašvaldības policijai. Kad mēs Iekšējās drošības apakškomisijā skatījām šo jautājumu un uzdevām jautājumus tām pašvaldībām, kas vēl nav izveidojušas pašvaldības policiju, respektīvi, tām, kas bija likvidējušas un šobrīd vēl nav izveidojušas, tā būtu precīzāk, tad Rēzeknes pārstāvji tā negribīgi teica, ka nu jā, likums jau ir tāds, nu tad mēs četrus policistus nozīmēsim. Man liekas (un arī viņi argumentē līdzīgi), ka viņiem vajag papildu līdzekļus, un es domāju, ka tas ir diezgan nekorekti pret pārējām pašvaldībām, ka tagad pārējās pašvaldības maksās par Rēzeknes neizdarību, lai Rēzeknē ieviestu pašvaldības policiju laikā, kad pārējās pašvaldības (vai vairums pārējo pašvaldību) līdz šim ir uzturējušas pašvaldības policiju.

Tā ka ir jāstiprina arī Latgales drošība. Kā jau es vakar stāstīju, tie satraucošie notikumi, kas tagad bija... Esmu vērsies pie iekšlietu ministra ar jautājumiem par to, bet es domāju, ka mums ir vajadzīga lielāka valsts intervence, lai nodrošinātu Latgalei drošību, nevis pārdalīt no citām pašvaldībām vienai pašvaldībai, kuras vadība ir bijusi ļoti neprofesionāla, nolaidīga un apzināti vai neapzināti ir vājinājusi... respektīvi, ar pašvaldības policijas likvidēšanu vājinājusi iekšējo drošību Rēzeknē un Latgalē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es konkrēti par Rēzeknes pašvaldības policiju. Savā laikā Rēzeknes pašvaldībā bija pašvaldības policija, un tā sastāvēja no 28 darbiniekiem. Tas pats mērs šo pašvaldības policiju likvidēja, tāpēc ka viņam bija nesaskaņas ar pašvaldības policijas priekšnieku, kuru tiesa atjaunoja darbā. Tajā laikā, pildot iekšlietu ministra pienākumus, es saņēmu vēstuli, kurā paziņoja, iepriekš nebrīdinot, ka turpmāk šādas pašvaldības policijas nebūs un saskaņā ar likumu "Par policiju" sabiedriskā kārtība ir jānodrošina Valsts policijai.

Līdz ar to tagad teikt, ka vairs nav līdzekļu, lai izveidotu pašvaldības policiju, tajā situācijā, kādā Rēzekne atrodas, pie tā paša mēra, ir ļoti nekorekti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Klātesošie! Par pašvaldības policiju. Šis lēmums, ko Saeima pieņēma saistībā ar pašvaldības policiju, ka tā jāizveido līdz 1. janvārim, bija stratēģiski svarīgs mūsu valstij. Tas bija tas, par ko es runāju arī... un vakardien teicu ministra kungam, – par šo funkciju dublēšanos, funkciju paplašināšanos Valsts policijai... nodalīt šīs funkcijas. Zināmā mērā šis lēmums bija ļoti pamatots ar to, lai noņemtu Valsts policijai neraksturīgās funkcijas un atdotu pašvaldībām, lai tās varētu rīkoties, jo tās jau šobrīd daudz ko dara un atbalsta Valsts policiju.

Šeit, protams, līdzi neaizgāja naudas līdzekļi, kas ir ļoti būtiski, bet es uzskatu (un to teicu arī komisijā): ja tanī brīdī mēs būtu sākuši runāt, ka arī naudas līdzekļiem ir jāiet līdzi likumam (kas neapšaubāmi ir vajadzīgs), jo ir nepieciešams izglītot, ir nepieciešami formas tērpi, ieroči, transports, tehniskais nodrošinājums un tā tālāk, tad, visticamāk, šis likums netiktu pieņemts. Tā kā šobrīd mēs šo likumu pieņēmām, tas ir stājies spēkā un būs jāizpilda, tad nākamgad jau noteikti ir jādomā par šo atbalstu... par finansiālo atbalstu pašvaldībām saistībā ar iekšējās drošības nostiprināšanu, un es domāju, ka tas ir tāds samērīgs un saprātīgs risinājums, lai mēs stiprinātu iekšējo drošību.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne otro reizi.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, paldies par skaidrību, par skaidrojumiem un par to, ka jūs argumentējat. Bet, jā, tā ir Rēzeknes domes neizdarība. Citām pašvaldībām būs jāupurē, par to jāmaksā citām pašvaldībām, bet, ja nemaksās citas pašvaldības vai izlīdzināšanas fonds, jūs sodīsiet Rēzeknes iedzīvotājus. Jūs saprotat – ja nedos citas pašvaldības, būs sodīti Rēzeknes iedzīvotāji. (Zālē troksnis.) Par ko viņi būs sodīti? (Starpsaucieni.) Viņiem atņems skolas. Tika slēgta...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, klusāk!

V. Pleškāne. Es nevaru runāt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu... Paldies.

V. Pleškāne. (Dep. J. Reira starpsauciens.) Cilvēki nav vainīgi. Tas, ka viņiem tiks atņemtas skolas... 4. vidusskola ir zem slēgšanas jautājuma. Tika atņemti pabalsti, atņemts finansējums nevalstiskajām organizācijām. Vai ne... pašvaldības... tad jūs gribat sodīt cilvēkus. Nu, viss jūsu rokās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 354. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 355. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 355. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Noslēdzošais – 356. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs frakcijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

E. Tavars. APVIENOTAIS SARAKSTS kā lielākā Saeimas opozīcijas frakcija uzskata, ka šis valdības piedāvātais budžets daudzām nozarēm pamatoti nav taisnīgs, jo tūkstošiem tajās strādājošo cilvēku vienkārši ir aizmirsti. Diemžēl palikušas nerisinātas akūtas problēmas: ceļus remontēs, indikatīvi, par vienu trešo daļu mazāk, kultūras jomā situācija paliek aizvien skumjāka, algu starpība iekšlietu jomā un aizsardzības jomā strādājošajiem... tāpat paliek milzīga atšķirība. Un mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, strādājot pie šī budžeta, bijām izstrādājuši priekšlikumus teju visās jomās, liekot uzsvaru uz tādām akūtām un svarīgām problēmām un to risinājumu kā iekšlietas, drošība, izglītība, vides un reģionu attīstība.

Mūsu priekšlikumi paredzēja atlīdzību un sociālo garantiju palielināšanu nozarēs ar kritiski zemu atalgojuma līmeni, tostarp ugunsdzēsējiem, robežsargiem, kultūras darbiniekiem, ieguldījumus augstākās izglītības un zinātnes jomās, vides aizsardzības projektiem, par ko mūsu kolēģi nekāpa debatēt, jo redzējām šo situāciju, kas notiek gan budžetā, gan par ko mēs vakar vienojāmies. Daudz darba tika ieguldīts, bet mēs redzējām, ka šie priekšlikumi vienkārši netiek atbalstīti.

Mēs sagatavojām priekšlikumus arī demogrāfijas jomā, tai skaitā reālus priekšlikumus iekšlietās, kā mazināt reālu vardarbību, to, ko iekšlietu darbinieki norāda, tai skaitā par aprocēm. Mums vairāku priekšlikumu mērķis bija veicināt nodokļu sistēmas reālu konkurētspēju un novērst nodokļu likmju nepamatotu un nesamērīgu pieaugumu.

Mūsu priekšlikumi paredzēja ieviest un saglabāt samazinātās PVN likmes tādās sociāli ekonomiskās jomās kā medikamenti, komunālie pakalpojumi un, galvenais, saglabāt 5 procentu PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā bija paredzēti priekšlikumi ieviest šo 18 procentu nodokli, savukārt Dabas resursu nodokļa likumā – novērst jaunas likmes, kā, piemēram, apģērbam, un galvenais, tādām šķietami... kādam varbūt pat smieklīgi liekas – mitrajām salvetēm, par ko turpmāk cilvēki maksās dārgāk.

Valsts aizsardzības dienesta likumā mēs aicinājām noteikt skaidrus un nepārprotamus finansējuma apjomus valsts aizsardzībai, nosakot ne tikai procentus no IKP, bet turpmākajiem gadiem, vadoties no Finanšu ministrijas priekšlikumiem un prezentācijām, tos fiksēt konkrētās summās, lai aizsardzības industrija var precīzi plānot attīstību nākamajos gados.

No budžeta likuma mēs, apvienotā saraksta kolēģi, aicinājām izslēgt virkni pozīciju, kas acīmredzami ir nelietderīgi līdzekļi, un tā ir šķērdēšana. Piemēram, Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gadu atzīmēšanas finansēšanai tie bija, indikatīvi, 700 tūkstoši eiro, kuri šobrīd ir izdalīti pa dažādiem resoriem. Šī nauda tur ir palikusi. Dažādas Valsts ieņēmumu dienesta informatīvās kampaņas par cilvēku obligāto informēšanu par obligāto deklarēšanos katram iedzīvotājam, tai skaitā jauniešiem, lai gan pati šī ideja no budžeta paketes tika izslēgta, bet finansējums šīm kampaņām tika atstāts. Un daudzas, daudzas citas nejēdzības.

Nobeidzot. apvienotais saraksts, sniedzot šos priekšlikumus, ievēroja vienu principu – lai kopumā visi līdzekļi tiktu rasti esošā budžeta ietvarā, lai netiktu palielināts valsts ārējais parāds un visi priekšlikumi kopumā būtu fiskāli neitrāli. Mēs vadījāmies no šī atbildības principa. Diemžēl šis budžets ir iezīmējies kā "mitro salvešu" budžets, mēs varam runāt arī par labām lietām, bet pietiek pāris – pāris! – ārlietu ministra lidojumiem (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: "Jā!")... un visas labās lietas, kas arī ir šajā budžetā, nereti tiek noslaucītas.

Un mēs ļoti labi redzam arī disproporciju starp Jaunās Vienotības atbildības jomām un pastarīšiem no ZZS un "progresīvajiem", kuru nozarēs situācija paliks aizvien sliktāka un sliktāka.

Apvienotā saraksta vārdā aicinu neatbalstīt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars. ... šo trīsdesmito valsts budžetu, kur piecpadsmitais budžets kā svētku budžets ir no Jaunās Vienotības puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labrīt!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk! Noklausāmies arī pārējos.

A. Šuvajevs. Es katram gadījumam lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Šuvajevs. Es esmu tiešām uzmanīgi klausījies pēdējās divas plus dienas pārsvarā opozīcijas priekšlikumus un kritiku par šo budžetu. Kā es biju solījis, es to darīju, lai iedziļinātos un mēģinātu pēc iespējas objektīvāk novērtēt tos aspektus, kuros varbūt var redzēt, kur budžetam ir nepieciešami pilnveidojumi. Es uzmanīgi arī klausījos diskusijas un debates, kas par šo budžetu notika sabiedrībā. Un viena no galvenajām kritikām, kas, manuprāt, izskanēja, bija par to, ka budžets neatbild uz jautājumu: kā mēs pelnīsim? Šis ir jautājums, kas man ne vienmēr ir līdz galam skaidrs, kāpēc šāda veida jautājums tik ļoti tiek saistīts budžeta kontekstā, jo, manuprāt, budžets ir finanšu dokuments, bet tas ir dokuments, kam ir nefinanšu mērķi.

Šī ir viena no tēmām, par ko PROGRESĪVIE ilgstoši ir deguši un norādījuši, ka šādā veidā sabiedrības labklājību, labbūtību un dzīves kvalitāti ne vienmēr mēs spējam kvantificēt, ne vienmēr spējam norādīt ļoti konkrētus skaitļus, lai parādītu, cik labs vai slikts ir budžets.

Veselība un izglītība vēsturiski ir bijušas tēmas, par ko PROGRESĪVIE ir iestājušies visvairāk, jo, mūsuprāt, atbilde uz to, kā pelnīt, ir rodama tieši šajās nozarēs. Tie ir veseli un gudri cilvēki. Šie cilvēki ir atbilde uz mūsu labklājību, un tā arī būs atbilde uz to, kā pelnīt mūsu uzņēmējiem.

Man tiešām ir prieks redzēt, ka PROGRESĪVO slogans, PROGRESĪVO frāze un moto par investīcijām cilvēkos kļūst aizvien normalizētāks parlamentā, normalizētāks mūsu sabiedrībā. Bieži vien šī frāze var izskanēt pietiekami abstrakti, bet tas bija tieši mūsu uzstādījums, ejot uz šīm budžeta sarunām jau pirmajās dienās un arī pirms tam, par to, ka pēc iespējas vairāk finansējuma... vismaz tās jomas un tēmas... un resursi, kurus mēs spējam kvantificēt... ir jānovirza šajās nozarēs. Mēs zinām, ka šīs nozares ilgstoši tikušas badinātas, un mēs zinām, ka šis budžets uzreiz tās neatrisinās.

Tomēr šajā ziņā man tiešām ir patiess prieks, ka beidzot sperti soļi pareizajā virzienā. No savas puses varu apliecināt, ka mēs to turpināsim, mēs turpināsim strādāt arī ar nozaru ministriem un ieklausīsimies argumentos, un, manuprāt, bieži vien objektīvos argumentos par šķēršļiem, kas liedz piesaistīt vai nu papildu finansējumu, vai, iespējams, citus jautājumus, kas no sākuma ir jāatrisina. Mēs cenšamies pieiet jautājumiem ne tikai ideālistiski, bet arī pragmatiski. Mēs to turpināsim darīt un joprojām īpašu uzmanību turpināsim pievērst tieši šīm nozarēm.

Manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka mēs šajā budžeta pieņemšanā atbalstījām arī trīs opozīcijas priekšlikumus. Kopumā es varētu teikt, ka pēdējās divas trīs dienas parādīja tomēr uzlabotu procesu, kurā mēs pieņemsim šo budžetu, gan attiecībā uz ieklausīšanos opozīcijā, gan attiecībā uz sadarbību arī šeit, plenārsēdē. Manuprāt, šāda veida parlamentārā sadarbība budžeta apspriešanā ir svarīgs rādītājs un piemērs pārējai sabiedrībai par to, kāda veida politisko dialogu un kultūru mēs vēlamies uzturēt mūsu sabiedrībā.

Man ir jāizsaka liela pateicība arī trim PROGRESĪVO ministriem tieši tāpēc, ka... es saprotu, opozīcija ir norādījusi uz to, ka mēs it kā esam apdalīti, un es tam nepiekrītu, bet tas, protams, prasīja arī no mūsu ministriem zināma veida piekāpšanos – nē, bet zināma veida jautājumus par to, kā organizēt savus resorus labāk, zinot, ka prioritātes ir veselība un izglītība.

Manuprāt, tas ir izdevies gan Kultūras ministrijā – mēs spējām atbalstīt, manuprāt, vairākas ļoti vērtīgas iniciatīvas –, gan Satiksmes ministrijā. Es zinu, cik ļoti, ļoti smagi strādā Kaspars ar saviem jautājumiem, tāpēc es nevaru piekrist Nacionālās apvienības konstantajai kritikai par šo. Mēs, protams, zinām, ka Aizsardzības ministrija ir viena no tām, kura mums ir absolūti politisks konsenss attiecībā uz finansējuma nepieciešamību, bet es zinu, ka arī šajā nozarē Andris strādājis ārkārtīgi smagi, lai šo finansējumu spētu izlietot pēc iespējas jēgpilnāk, lai pasargātu mūsu valsti.

Šis ir pirmais valsts budžets, ko PROGRESĪVIE atbalstīs. Tas pavisam noteikti nav pēdējais. No savas puses es zinu, ka nākamgad mēs aizvien vairāk pievērsīsimies tieši jomai, kas saistās ar sociālo nevienlīdzību, mēs ļoti uzmanīgi pārskatīsim mūsu resora budžeta bāzes, lai pārliecinātos, ka katrs izpildītais, katrs iztērētais cents tik tiešām atbilst sabiedrības vajadzībām. Izturēsimies pret to ar pēc iespējas lielāku politisko atbildību, un es tiešām gaidu nākamo budžetu, kas atbildēs uz nākamajiem izaicinājumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers. Viņš arī lūdz apvienot debašu laikus. Deputāti neiebilst?

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Godājamā premjeres kundze! Šis it kā ir jūsu pirmais budžets, bet patiesībā tas nav jūsu budžets, tas ir budžets, kuru jūs saņēmāt mantojumā. Līdz ar to es neiešu un šodien neanalizēšu to, par ko mēs esam debatējuši pēdējās dienās. Es domāju, ka galvenais jautājums: kāds būs jūsu, ja jūs turpināsiet vadīt valdību, nākamais budžets, kas būs jūsu pirmais budžets?

Un es domāju, ka jums vajadzētu mācīties arī no tām kļūdām, kuras ir pielaistas, jo iepriekšējā laikā diemžēl ir bijusi arogance, opozīcija nav ņemta vērā, ar opozīciju nav bijuši vispār nekādi kontakti, un šeit es gribētu vienkārši arī norādīt: Kariņa kungs, jūs neizmantojāt iespēju komunicēt ar opozīciju, tā bija kļūda. Gribu teikt, ka prezidents Rinkēvičs, neskatoties uz to, ka mūsu frakcija nav balsojusi par viņu, aicina visas frakcijas uz komunikāciju. Man liekas, ka tas ir ļoti pareizi. Nevis tad, kad jau viss ir piededzis.

Es domāju, ka šodien Latvijā ir problēma ar kvalificētiem risinājumiem, idejām, cilvēkiem. Vienkārši mēs esam maza nācija, mēs neesam liela valsts, kurā tiešām ir ļoti daudz cilvēku, nomaina vienu – nāk vietā citi. Mums ir daudzi, kas ieņem amatu, bet viņi reāli nevis simts dienas iesildās, bet visu termiņu iesildās un beigās pat nesaprot, kur viņi bija nonākuši. Līdz ar to ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut šīs kļūdas, ir ārkārtīgi svarīgi izmantot visu to, kas valstij var būt noderīgs. Un es domāju, ka tas būs jūsu lielākais izaicinājums: vai jūs esat gatava būt Latvijas premjere un ieklausīties visos?

To, ko teica PROGRESĪVIE, ka jūs esat tagad trīs priekšlikumus... es neteikšu jums paldies, tie trīs priekšlikumi no opozīcijas – tas ir apsmiekls. Ja jūs nākamgad pateiksiet, ka jūs piecus priekšlikumus esat atbalstījuši... nav runa par trim vai pieciem priekšlikumiem, tie ir Latvijas tautai svarīgi priekšlikumi. Un es apzinos, ka ienākumu ir tik, cik ir, un līdz ar to, ja tu gribi palielināt... kādam vairāk naudu, tev kādam jānoņem.

Bet vienlaicīgi es arī gribētu finanšu ministru uzrunāt. Tomēr vajadzētu mainīt šo ekseļa politiku un neskatīties tikai to, ko iesaka Finanšu ministrijas ierēdņi, kuri saka: ja nodokli palielinām, ienākumi palielinās, ja nodokli samazinām, tad ienākumi samazinās. Es domāju, ka mēs varam kopīgi atrast risinājumu, kā, samazinot vienu vai otru nodokli, mēs palielināsim ieņēmumus. Tas ir iespējams, tas arī iepriekš ir bijis.

Bet pats svarīgākais ir tas... tās ir nacionālā biznesa intereses. Es aicinu tiešām valdībai regulārāk tikties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un runāt nevis vispār, kas jādara valstij, bet runāt par konkrētiem projektiem, kas ir svarīgi reģioniem un Latvijai kopumā, jo palīdzēt pašvaldībām pirmām kārtām mēs varam caur ekonomiskās aktivitātes veicināšanu. Veselu gadu no Latgales novada nāca pārstāvji, kas lūdzās, lai viņus atbalsta saistībā ar industriālā parka izveidošanu. Ja veselu gadu viņi lūdzās, lai tikai uzsāktu... lai tiktu pie šīs teritorijas, tad jautājums: kad tas projekts tiks realizēts? Man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt tempu, kā tiek pieņemti lēmumi, noņemt birokrātiju, un viens no risinājumiem ir tieši valdības sēdes, uz kurām jūs aicināt pašvaldību pārstāvjus vai uzņēmējus, uzņēmumus, nosakāt kritērijus, pēc kuriem viņi var tikt aicināti. Bet ļoti bieži ir šī birokrātija... ja iet parasto, ierasto šo rutīnu, beigās paiet vairāki gadi, līdz to projektu saskaņo, un beigās tas projekts vairs nav aktuāls. Un tādi ir bijuši ļoti daudz.

Tā ka galvenais ir domāt, kā palielināt ieņēmumus un, protams, arī valsts pārvalde... Izmantojiet jauno valsts kontrolieri, uzdodiet viņam, lai nāk ar priekšlikumiem, ko var optimizēt, ko var apvienot, ko var likvidēt, jo, ja jūs atstāsiet visu šo pārvaldi, kāda tā ir, ļoti smagnēja, ja piecas institūcijas nodarbosies ar to pašu, ko varētu darīt viena institūcija, nekas labs nebūs.

Es novēlu jums veiksmi, un mūsu frakcija atbalstīs tos priekšlikumus, kas būs pareizi, un mēs kritizēsim, ja mēs redzēsim kļūdas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

H. Rokpelnis. Sākumā šķita, ka šis budžets ir normāls, bet it sevišķi pēdējo pāris dienu laikā ir diezgan skaidrs, ka šis budžets patiesībā ir labs, tāds budžets, kura centrā ir cilvēks, mūsu valsts iedzīvotāji, tāds budžets, kur pirmām kārtām tiek risinātas pamatvajadzības – drošība gan valstiski, gan veselībā, gan drošība par to, ka būs labāka un pieejamāka izglītība, un tie ir tie pamatjautājumi, pamata rūpes, kas ir jānoņem no mūsu cilvēku pleciem, lai viņi varētu brīvāk domāt par pārējām lietām.

Vēl šo budžetu raksturo izcils komandas darbs, tik tiešām. Patiesībā komandas darbs arī ar nu jau opozīcijas partijām, kuras iesāka darbu pie šī budžeta, tālāk komandas darbs koalīcijā, pāri partiju līnijām, skatoties tikai un vienīgi uz to, kas ir vajadzīgs, – uz prioritātēm un nešķirojot: tam tika, tam tika, tam netika.

Vēl kā komandas darbu un kā labu šī budžeta raksturlielumu var nosaukt stabilitāti, ja tā var teikt. Mēs vienojāmies par procedūru, kādā budžets tiks skatīts, un pie šiem noteikumiem un pie šiem vārdiem esam turējušies. Mēs nestrādājām pa nakti, mēs debatējām cieņpilni, nu... gandrīz visi, un gala beigās šajā budžetā mēs arī parādījām attieksmi par to, ka apzināmies – ne viss ir perfekti. Mēs parādījām attieksmi, budžeta vājajās vietās atturoties, nevis balsojot "pret", jo zinām, ka ne visas problēmas ir atrisinātas, un mēs zinām, ka vēl lieli darbi ir priekšā.

Cienījamie kolēģi, cik iespējams, strādājam kopā arī pēc šī budžeta apstiprināšanas, darām labas lietas, domājam par valsti ne tikai koalīcijas formātā.

ZZS frakcijas vārdā es aicinu atbalstīt šo budžetu vai vismaz nebalsot "pret". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas, godātie kungi! Rokpeļņa kungs teica, ka ir jāstrādā kopā, un šeit daudz izskanēja par to, ka jāieklausās opozīcijā. Valaiņa kungs vienmēr mūs māca, ka jāvadās pēc skaitļiem. Nu tad skaitļi... Nacionālās apvienības frakcija šajā budžetā iesniedza 131 priekšlikumu, atbalstīti – nulle priekšlikumu. Visvairāk priekšlikumu iesniedzām, neatbalstīja nevienu.

Nu labi, bet par ko bija mūsu priekšlikumi? Iezīmēšu trīs blokus. Lai kolēģi piedod, ja kādu nozari nenosaucu, jo nosedzām, manuprāt, visas nozares, bet trīs blokos. Pirmkārt, konkurētspēja Baltijā. Tas nav nekas jauns, tas ir tas, ko paši vēl nesen minējāt kā darāmos darbus, kā uzdevumu, tas ir tas, ko valsts pirmā amatpersona saka: mums ir jābūt konkurētspējīgiem Baltijas mērogā, ar konkurētspējīgiem darbaspēka nodokļiem, uzņēmējdarbības vidi un investīcijām, eksportu. Tomēr investīcijas un eksports no 157 miljonu apmēra šajā budžetā ir vien seši miljoni, un šobrīd tā ir tikai plika retorika bez reāla seguma, to mēs visi budžetā redzējām.

Otrs – atbalsts ģimenēm, māmiņām. Māmiņalgu celšana nav bijusi jūsu redzeslokā un netika atbalstīta arī šobrīd. Politiķi, kas cīnās par sieviešu tiesībām un vienlīdzību, noraidīja Nacionālās apvienības priekšlikumu sievietēm, mātēm, nodrošināt līdzvērtīgu pensiju kā vīriešiem, līdzvērtīgu pensiju kā tām sievietēm, kas strādā. Tātad mēs joprojām diskriminēsim ar zemāku pensiju tās, kuras izvēlas pasaulē laist bērnus.

Liels bloks, kur mēs sniedzām priekšlikumus, bija iekšlietas, lai vērstu jūsu uzmanību uz dramatisko situāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā un citviet. Taču arī tur neviens Nacionālās apvienības priekšlikums netika atbalstīts. Joprojām ugunsdzēsēji uz rokas saņems, kā es jau vakar stāstīju, 650 un pat mazāk eiro. Un tas ir laikā, kad jūs to saucat par prioritāti. Kur tad mēs aicinājām... vai mēs sniedzām tikai priekšlikumus? Nē, mēs aicinājām pārdalīt tam līdzekļus un iezīmējām avotus.

Es aicinu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laika apvienošanai.

A. Butāns. Mēs aicinājām pārdalīt vairāk līdzekļu no banku rekordlielās peļņas, kur, mūsuprāt, valdība rīkojas pārāk kūtri. Mēs aicinājām pārdalīt vairāk no alkohola un tabakas industrijām, nodemonstrējot, ka ģimenes ar bērniem jums ir lielāka prioritāte, nevis, piemēram, tabakas industrijas lobijs, taču jūs šo iespēju neizmantojāt un šos priekšlikumus noraidījāt.

Tāpat mēs rosinājām celt nodokļus azartspēlēm. Tur jūsu argumentācija bija, ka tas neesot samērīgi. Taču par samērīgu acīmredzot jūs uzskatāt PVN likmes celšanu vai to, ka joprojām māmiņalgas un bērna kopšanas pabalsti būs zemākie Baltijas mērogā. Tas gan jums acīmredzot šķiet samērīgi.

Tāpat piedāvājām jaunus avotus. Ņemot vērā valdības stingro nostāju Ukrainas jautājumā, mēs iesniedzām trīs priekšlikumus: lai atliktu sankcionētu personu kapitālu, iegūstot papildu līdzekļus valsts budžetā, vērstos pret sankcionētu personu nekustamajiem īpašumiem, kā arī ieviestu kara nodokli uzņēmumiem, kas importē, eksportē un turpina sadarboties ar asiņaino režīmu – ar Krieviju –, taču arī to jūs noraidījāt.

Līdz ar to attiecībā uz iepriekš minētajiem priekšlikumiem, ja jūs sakāt, ka tie ir labi, bet pietrūka resursu, fiskālās telpas, – tā nav taisnība, jo fiskālo telpu mēs piedāvājām un piedāvājām jums apliecināt stingru nostāju Ukrainas jautājumā ar reālu rīcību, nevis ar retoriku, un to jūs noraidījāt. Līdz ar to, kā jau mans kolēģis teica: ar vārdiem Ukrainā, ar darbiem Krievijā.

Es vēlos teikt paldies Ašeradena kungam, kurš mēģināja vismaz atbildēt, un mums bija diskusija. Tas ir labi, ka mums atbild, bet to es nevaru teikt attiecībā uz nozarēm, jo nozares... jo labas pārvaldības principi ir kļuvuši par sliktiem pārvaldības principiem un nozarēs neviens lāga neieklausījās. Detalizācija budžetā ir sliktāka. Izlasot no vāka līdz vākam, joprojām mēs... nevar atrast daudz svarīgas informācijas.

Līdz ar to, manuprāt, šo kopsummējot, es vēlos teikt, šis ir nīkulības budžets, kurā nav investīciju tautsaimniecībā, nav investīciju tautas ataudzē, un līdz ar to Nacionālā apvienība šādu budžetu neatbalstīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Ministri! Paldies par izturību trīs dienas.

Kopumā par budžetu gribu pateikt tā: es pateikšu tādu citātu... Kaut kāda PVN samazināšana uz augļiem un dārzeņiem – nav svarīgi. Veselība, bērni, reģioni, diaspora, izglītība, labklājība – nav svarīgi.

Nosaukums šim budžetam ir "drošība un ilgtspējība", bet man liekas, ka bez visām iepriekš minētajām pozīcijām nebūs ne drošības, ne ilgtspējības.

Es neatbalstīšu šo budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus, un tradicionāli var arī nedaudz paskatīties kopumā uz to, par ko tad mēs esam diskutējuši un ko esam izlēmuši.

Vispirms būtu jāatgādina un jāapsveic Jaunā Vienotība, jo šis ir jubilejas budžets – tas ir trīsdesmitais budžets kopumā un piecpadsmitais budžets Jaunajai Vienotībai vai agrāk – vienkārši Vienotībai. Šis budžets faktiski ir turpinājums iepriekšējam Jaunās Vienotības budžetam. Tam, ko mēs pieņēmām vēl šogad attiecībā uz šo gadu. Tieši šajā otrajā šīs Saeimas budžetā bija jābūt tādām lietām, kas tika solītas vēlēšanās un arī pēc ekonomikas transformācijas. Bija jābūt atbildēm attiecībā uz drošību, uz ilgtspēju un, galvenais, kas jau jaunajā valdībā, – jaunai dinamikai. Bet galvenais – bija jābūt arī izpildītam solījumam par salauztu trajektoriju valsts atpalicībā no pārējām Baltijas valstīm, kas ir radusies – un tas ir fakts! – pēdējos piecos gados. Tātad tas, kā šajā budžetā nav, ir atbildes attiecībā uz ekonomiku.

Otrs lielais grēks, protams, ir iekšējā drošība. Un, paldies, pati Jaunā VIENOTĪBA to arī ir atzinusi. Es tiešām novērtēju, ka gan Ašeradena kungs, gan Kozlovska kungs nāca tribīnē un mēģināja vismaz argumentēt un skaidrot. Tas tiešām ir apsveicami!

Ilgtspēja. Bija daudzi priekšlikumi, kas nenesa lielu finansiālu nastu attiecībā, piemēram, uz dziesmu svētku tradīcijām, uz tiem cilvēkiem, kas nes šo tradīciju, kas ikdienā strādā ar kolektīviem. Šis jautājums runā par ilgtspēju, par mūsu vērtībām un tradīcijām valstī. Šādas lietas bija pelnījušas atbalstu. Tāpat arī atbalsts tādām mazām, simboliskām lietām kā Ukrainas māja, kas simbolizētu – ja mēs nojaucam Maskavas namu, tad vietā būvējam Ukrainas namu. Simboliski, bet tam vieta budžetā neatradās.

Es lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Smiltēns. Tāpat varētu jau par šo visu teikt, ka attaisnojums ir smagais mantojums, bet es domāju, ka lielākā problēma, kāpēc pati koalīcija un arī pati Jaunā VIENOTĪBA ar sajūsmu nerunā par šo budžetu, ir Jaunās VIENOTĪBAS līderu gājputnu sindromā. Proti, ambīcijās, plānos un sapņos par lieliem amatiem un augstiem lidojumiem, jo šim budžetam bija jābūt atbildēm uz lielajiem jautājumiem. Bet ir jauna valdība, un premjere šobrīd, publiski runājot gan par "Rail Baltica", gan citu... izmanto argumentu: "Ir saņemts smags mantojums." It kā viss sāktos no sākta gala, bet šis ir piecpadsmitais VIENOTĪBAS budžets, un pēdējos piecos gados tā valsts trajektorija, kas ir veidota, ir tieša Jaunās VIENOTĪBAS atbildība.

Visbeidzot. Šajā budžetā bija priekšlikums, kas bija ļoti laba un svētīga pārbaude vērtībām. Proti, mēs Latviju esam dabūjuši ārā no PSRS jau sen. Bet bija jādabū vēl ārā no Latvijas PSR, Padomju Savienība... un tas ir izteikti noticis pēdējos divos gados. Esam gāzuši okupācijas pieminekli, panāktas arī Nacionālās apvienības prioritātes, kas gadiem turētas, – par vienīgo valsts valodu, tātad mācības skolās latviešu valodā un citi jautājumi.

Bet simbolismam arī ir nozīme. Ja mēs gāžam okupācijas pieminekli, kas ir tie pieminekļi, ko liekam vietā? Te Saeimai ir ļoti svarīgs un simbolisks stāsts – sadarbība ar Jāņa Čakstes ģimeni un Kristīni Čaksti. Saeimai neatradās simts tūkstoši eiro, lai liktu Jāņa Čakstes brīvības, neatkarības un demokrātijas vērtības to vērtību vietā, kuras mēs beidzot esam dabūjuši ārā. Tas, manuprāt, nav pareizi. Redzams, ka Čakstes citātus jaunajā valdībā aizstāj Ulmaņa citāti. Bet, ziniet, Čakstes idejas dzīvo vienmēr un ir dzīvojušas pat okupācijas laikā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es domāju, katram no mums šodien šeit būs savi iemesli, savi argumenti, kādēļ viņš atbalstīs vai neatbalstīs šo budžetu. Jāsaka, no savas puses es nevaru atbalstīt šo budžetu, jo jūs, deputāti no koalīcijas, pirms brīža arī minējāt – šī budžeta centrā ir cilvēks.

Varbūt tā ir, bet es nevaru atrast atbildes, vai mūsu cilvēks, kas dzīvo šeit, Latvijā, pēc šī budžeta pieņemšanas dzīvos labāk. Tajā brīdī, kad jūs pēc šī budžeta pieņemšanas to atzīmēsiet ar šampanieša glāžu saskandināšanu... vai tajā brīdī mūsu policistiem, dodoties uz savu darbavietu, kura, iespējams, nav remontēta gadu desmitiem, būs tā sajūta, ka, jā, situācija uzlabosies, man nebūs vienam jāstrādā vairāku cilvēku darbs, jo kolēģu, kuri vēl iepriekš bija, šobrīd vairs blakus nav, tie ir pametuši dienestu policijā.

Tas pats arī par mūsu ugunsdzēsējiem. Vai viņi varēs dzīvot ar skaidrību... un vai viņiem nebūs jāstrādā papildus citos darbos... lai varētu pildīt to darbu, kas viņiem ir tuvs. Vai kā centrā jutīsies cilvēki, kuri pēc 1. janvāra par pārtiku maksās vairāk, jo PVN likme – tās bija skarbas debates – tiks paaugstināta? Vai uzlabosies izglītības kvalitāte, slēdzot lauku skolas? Jāteic, ka šobrīd šī informācija ir noslepenota un vecāki reģionos nezina, vai nākamā gada 1. septembrī skola, kurā iet viņu bērni, turpinās darbu vai ne. Vai reģionu iedzīvotājiem laikā, kad tiek samazināts budžets infrastruktūrai, būs iespēja aizbraukt uz novada centru, lai saņemtu vienotu pakalpojumu, vai tā būtu medicīna... vai aizvest bērnus uz bērnudārzu, skolu? Atbildes šeit neatrast.

Mans ieteikums jums – ja būs lemts, strādājot pie nākamajiem budžetiem, neatkārtot tās kļūdas, kādas bija šeit, neuzklausot nozares, tās informējot tikai pēc budžeta pieņemšanas, nevis iesaistot budžeta izstrādes laikā. Ir ministri, kuri budžeta apspriešanas laikā kāpa tribīnē, aktīvi diskutēja, atbildēja par opozīcijas priekšlikumiem, argumentēja, kādēļ noraida vai ne. Taču ir virkne ministru, kuri tā arī nosēdēja šīs divas dienas, ne reizi neuzkāpjot tribīnē. Man arī viņiem iedrošinājums, īpaši ministrijām, kuras rūpējas par mūsu tautsaimniecību, – Zemkopības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai... jā, tas bija viegli – teikt, ka šoreiz prioritātes ir bijušas citas... bet kurā brīdī parādīsies jūsu prioritātes? Šīs nozares ir atstātas novārtā gadu. Iespējams, būs varianti pārziemot, bet – kas notiks pēc tam?

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Es uzskatu, ka ir Ministru kabinets, kurā strādā ministri, kuri nes atbildību par savām nozarēm, un nozares prasīs no jums atbildību. Šogad varbūt attaisnojumi ir, bet nākamajos gados tādu nebūs.

Un noslēgumā. Mēs šeit debatējām vairāk nekā divas dienas, bet es tā arī neatradu... nedzirdēju no valdības pārstāvju puses, cik līdzekļu nākamajā gadā valdība plāno tērēt lidojumiem ar privātām lidmašīnām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums. (Dep. J. Viļums: "Lūdzu uzreiz apvienot...")

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es gribu iesākt ar Jura Rubeņa citātu. Šodien gan vēl nav svētdiena, paldies dievam, tikai sestdiena, tomēr es domāju, ka tas varētu būtu labs nobeiguma citāts.

"Cilvēka dzīvei ir robežas. Neviens te nav aizkavējies pārāk ilgi.

Visu dzīvē nevar paveikt neviens! Tev ir jāizvēlas dažas lietas, kuras noteikti jāizdara tev, – tavējās. Ja gribēsi izdarīt visu, neizdarīsi neko. Stāsts ir par mācīšanos noteikt prioritātes, kas ir jāizdara tieši man.

Mācies redzēt! Jēzus saka: "Esi nomodā! Ja tava acs ir gaiša, visa tava dzīve, visa tava miesa ir gaiša. Ja tava acs ir tumša, tumsa ir liela." Respektīvi – jautājums ir, kā tu redzi, uztver. Ja tava redze ir deformēta, ja tava acs ir pilna svešķermeņiem, ir traki... Tu neredzi lietas, pasauli, cilvēkus!" (Citāta beigas.)

Kolēģi! Šī budžeta prioritātes ir veselība, izglītība, drošība. Es centos uz to skatīties kā cilvēks, kurš tiešām dzīvo reģionā un kurš pārstāv cilvēkus reģionos. Un tāpēc mani priekšlikumi un lielā mērā APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumi sasaucās ar pierobežas drošību, ar policijas darba stiprināšanu, ar iekšlietu sfēras darbinieku atbalstu, ar mediju stiprināšanu reģionos, ar mājokļu atbalsta programmu Latgalē, par kuru es vakar nerunāju, jo mēs vakar steidzāmies.

Manuprāt, mājokļu atbalsta programma, salīdzinoši neliela, tieši Latgales reģionā varētu dot ļoti labu atbalstu jaunajiem cilvēkiem patiešām izšķirties par domu atgriezties dzimtajā reģionā, jo daudzi par to tiešām domā, bet nevar atgriezties, jo šobrīd viņiem vienkārši nav tur mājokļa. Zinu, ka Zemkopības ministrija un VARAM pie tā jau uzsākušas darbu vismaz iepriekšējās valdības laikā, nezinu, kā šobrīd pagājis uz priekšu. Bet vēlreiz īsi – aicinu piedomāt par mājokļu politiku.

Pavisam vienkāršs piemērs. Kaut vai sagatavot vienu vai dažus gatavus pilotprojektus, lai iedzīvotājiem nav jālien cauri visai birokrātijai, kamēr tiek līdz reālai būvniecībai. Lai ir gatavs piedāvājums, kā celt savu ģimenes māju. Kāpēc lai to nedarītu pierobežā, jo tieši tur visvairāk ir svarīgs mūsu iedzīvotāju daudzums.

Bija arī reģionu investīciju programma, par ko mēs vakar nepaguvām parunāt. Tā būtu atbilde uz šodien tik daudz Pleškānes kundzes paustajiem... priekšlikumiem. Kā arī atbalsts bērnudārzos latgaliešu valodai. Manuprāt, tas ir svētīgi, tā ir svētīga doma, un, ja ne savādāk, tad ar sabiedriskajām organizācijām mēs mēģināsim šo finansējumu dabūt.

Es ticu, ka jūs neesat tikai balsošanas mašīnas, un pieņemu, ka visā budžeta stāstā jums katram, arī koalīcijas deputātiem, bija vismaz viens priekšlikums, kurš likās atbalstāms. Ja tāda nebija, tad noteikti katram ir kāda sava prioritāte, ko jūs gribētu šajā budžetā iesniegt. Jo... arī Ata Dekšņa vārdā droši vien būtu jāpiemin... mēs nekad nezinām, kad ir mūsu pēdējais budžets. Vai ne, PROGRESĪVIE? Jūs nevarat būt droši, ka pēc gada arī jūs veidosiet nākamo budžetu. Mēs nedrīkstam atlikt lietas, kas ir jādara jau tagad.

Lūdzu, kolēģi koalīcijā, lai kāda būtu nākamā koalīcija... vai šī pati pēc gada (Starpsauciens.)... es gribu uzrunāt jebkuru no deputātiem un atgādināt, ka mēs tiešām neesam balsošanas mašīnas. Tradīcija un uzspiestais koalīcijas, lai kāda tā būtu, mērķis, lai Saeimā nebūtu diskusiju par konkrētiem priekšlikumiem, ir aplami. Ja priekšlikums ir ar skaidru finansējuma avotu, kāpēc to neatbalstīt? Es saprotu, ka valdībai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam tā ir vieglāk, tā vienkārši ir vieglāk. Vienojamies, ka neatbalstām neko, un tik dragājam... Manuprāt, tas nav pareizi, un tas nav godīgi. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar savu pieredzi, ka pirmo reizi Latvijai ir katastrofiska valdība un katastrofisks budžets. Skolas tiks slēgtas... ja kāds lolo ilūzijas... kultūra un izglītība saņems vissmagāko triecienu pēdējo 20 gadu laikā. Mēs visi mīlam grozīties dziesmu svētkos, cik mēs esam lieli patrioti... bet atalgojuma paaugstināšana pašdarbības kolektīvu vadītājiem, koru diriģentiem tika noraidīta. Kultūra ir katastrofālā stāvoklī. Purvīša muzejam nauda neatrodas, bet mums ir divi Andreja Upīša muzeji. Un Andrejs Upīts bija viens no tiem, kas teica, ka Purvītim vispār muzejs nepienākas.

Mums ir komiska kultūras ministre, kura paniski baidās, kad viņu uzaicina pārrunāt šīs lietas, kura vispār neorientējas kultūrā un publiski ir paziņojusi, ka viņa uzskata, ka vajag kaut kādā veidā mainīt vārda "patriotisms" nozīmi... izceļas ar muļķībām. Es domāju, ka pēdējo 20 gadu laikā nav neviena tāda ministre bijusi.

Šī ir morāli sliktākā valdība, kura noraida banku virspeļņas nodokli, kura noraida kara nodokli uzņēmumiem, kuri iedzīvojas no kara Ukrainā. Morāli sliktākā valdība, kura nevar piešķirt nelielas summas atsevišķu reto slimību grupu pacientiem, tai pašā laikā var mierīgi rezervēt 10 vai 15 miljonus utopiskiem mērķiem. Piemēram, iekļūt ANO Drošības padomē, lai sēdētu blakus Krievijai un pieņemtu kopā izcilus lēmumus par mūsu drošību. Tur sēdēja gan Igaunija, gan Lietuva... kurš atceras, kādi panākumi ir šai Drošības padomei? Ko viņi dara, ko vispār ANO tagad nolemj?

Latvija paliek ar viszemāko konkurenci starp Baltijas valstīm, jo pat tik elementārs priekšlikums, ko Jaunā Vienotība solīja, ka darba devēja nodokļi būs mums vai nu tādi paši kā Lietuvā, Igaunijā, vai par 1 procentu zemāki... tie paliek joprojām augstāki, jo tika noraidīti mūsu priekšlikumi pazemināt sociālo nodokli un kompensēt to ar akcīzes nodokli.

Pirmo reizi mums ir...

Var apvienot... lūdzu?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Kiršteins. Pirmo reizi... es pat neteikšu, ka šī ir nelatviska valdība pēdējo 20 gadu laikā... tā ir nenacionāla valdība, jo, cik es atceros, pat ar daudz liberālākām valdībām katru gadu tika piešķirtas mazas summas pašvaldību objektiem, kā, piemēram, nacionālo partizānu piemiņas vietām. Mums ir kādi pieci seši bunkuri, kur Jaunsardzes jaunieši var vest... kur skolu jaunieši var iepazīties ar nacionālās pretošanās kustību. Un mani pārsteidz, ka Zaļo un Zemnieku savienība (nacionālie partizāni pārsvarā bija zemnieki, kurus izsūtīja 1949. gadā) mierīgi nobalso "pret" pieciem tūkstošiem, lai salabotu sabrukušus griestus Amatas nacionālo partizānu bunkuram. (Starpsauciens.) Kauns! Kauns, zilo druvu kopēji!

Mums pašreiz ir tāda situācija, ka pirmo reizi... es pat neatceros, kad pēdējo 10 gadu laikā kāda valdība nebūtu piešķīrusi kaut nelielu atbalstu – 10 vai 15 tūkstošus – Draudzīgajam aicinājumam. Draudzīgā aicinājuma fonds gadiem iespieda un apkopoja datus par lauku mazo skolu, par pilsētu vidusskolu un ģimnāziju sasniegumiem dabaszinībās, vēstures mācīšanā, svešvalodu mācīšanā un latviešu valodas mācīšanā. Katru gadu krīt skolēnu lasītprasme. Šeit tika noraidīta neliela naudas summa pasākumam – skolotāju godalgošanai par mūža ieguldījumu. Pagājušajā gadā tur piedalījās Izglītības un zinātnes ministrija... visus gadus ir piedalījušies izglītības un zinātnes ministri, bijušie Valsts prezidenti. Pietrūkst 5–10 tūkstošu.

Un pabeidzot. Naudas pietiks VID, naudas pietiks Finanšu ministrijai, naudas pietiks GREVIO ierēdņu uzņemšanai, jaunu darba vietu radīšanai tiem, kas rakstīs atskaites... Stambulas konvencijas sakarā būs jāielaiž šeit bēgļi. Pašreiz Īrijai jāatskaitās par katru bēgli, kāpēc ir noraidījusi... saskaņā ar...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. ... Stambulas konvenciju.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. Un viens miljards katru gadu būs utopiskiem mērķiem programmai "Fit for 55" (Starpsaucieni.) – samazināt izmešus par 55 procentiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Mieriņas kundze! Kolēģi! Es tiešām nebiju domājis runāt, bet daži no kolēģiem mani provocēja uz to.

Sāksim ar Šuvajeva kungu.

Es, protams, esmu gandarīts par pieaugumu kultūras nozares budžetā starp pirmo un otro lasījumu; tas gan nonāk zināmā pretrunā ar to, ko Šuvajeva kungs teica pirmā lasījuma laikā, – ka šis budžets ir jāskatās vispārīgi, visiem kopā jāturas pie prioritātēm, nevis pie kādām ministrijām vai tamlīdzīgi. Acīmredzot tomēr nozares spiediena rezultātā šī politika ir nedaudz mainījusies, esat sapratuši, ka pāri visām prioritātēm jebkura ministra prioritāte numur viens ir cīnīties par savu nozari. Tā ka šis nu ir tiešām panākts, un es par to esmu gandarīts.

Vēl no Šuvajeva kunga teiktā (citāts): "Atsevišķas nozares ir ilgstoši badinātas." Šuvajeva kungs, es atgādinu vēlreiz, ka, neraugoties uz pieaugumu starp pirmo un otro lasījumu, šis Kultūras ministrijas budžets ir finansiāli visvājākais beidzamo gadu laikā. To es jums vienkārši atgādinu, ja jūs nākamgad atkal gribēsiet runāt par badinātām nozarēm.

Un pabeidzot laikam es gribētu vērsties pie Rokpeļņa kunga, kurš no šīs tribīnes lepni paziņoja, ka šī budžeta centrā beidzot ir cilvēks. Rokpeļņa kungs, ja jums kādreiz sanāk apmeklēt kādu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu vai Latvijas Nacionālo operu un baletu vai tikties ar dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, tikpat lepni pasakiet viņiem – šī budžeta centrā beidzot ir cilvēks!

Kolēģi, es nevaru tādu budžetu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Jāatgriežas pie tā, ka šis tiešām ir piecpadsmitais VIENOTĪBAS budžets 21 gada laikā, kopš atnāca "Jaunais laiks" Repšes vadībā. Pirms 20 gadiem, kad Dāvim Mārtiņam Daugavietim bija 7 gadi, kad Jurēvica kungam bija 11 gadi, Kariņš bija ekonomikas ministrs. Ekonomikas ministri ir bijuši Kampara kungs, Pavļuta kungs, Ašeradena kungs... vārdu sakot, ir grūti nepiekrist tam, ka 21 gada laikā par visu to, kas ir sastrādāts, būtu jāatbild VIENOTĪBAI – par pēdējiem 20 gadiem. Un jāsaka – vispirms jau, protams, par Kariņa kungu kā vienu no līderiem. Dzejnieku valodā – jūs esat izrakstījies, jūsu labākie dzejoļi ir pagātnē, pareizāk sakot, tie labākie dzejoļi laikam nemaz nav bijuši uzrakstīti.

Šuvajeva kungs man jautāja, kādu vienu lietu es mainītu, ja es tagad būtu pie varas. Tas nav... absolūti nepareizs jautājums... ir jāmaina viss!

Kāpēc Igaunijā tikai zemei ir nekustamā īpašuma nodoklis? Viņi muļķi – mēs gudri? Neapliekamais minimums, skaidrs, mums bija jāceļ, skaidrs, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonds bija jālikvidē jau sen un jāpāriet uz citu pašvaldību finansēšanas modeli. Septiņi novadi Latgalē un divas pilsētas – visi tiek dotēti. Visa Latgale tiek dotēta, 120 miljoni no centra aiziet uz Latgali – tas ir normāli? Tas nav normāli.

Maksimovs stāv ar izstieptu roku... atdodiet viņam 2 procentus no degvielas, 3 procentus no "Rimi", un viss. Lai viņš cīnās, lai viņam būtu vairāk "Rimi" un vairāk degvielas staciju novadā. Un tad viņam varbūt būs nevis 12 miljoni, bet 20 miljoni, ko viņš pats būs izcīnījis. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Jūs spītīgi aizstāvat pārspīlēto kapitālo remontu, kas ir viens no galvenajiem vājās kreditēšanas iemesliem. Mēs esam iedevuši ļoti labu attīstību Igaunijas un Lietuvas finanšu ārpakalpojumiem. "Paysera" un "Revolut" berzē rokas un saka: "Urrā, malači, latvieši, mēs augam, mums viss notiek!"

Nu, vēl beigās par veselību.

Varētu apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Krištopans. Es jau esmu to teicis ne vienreiz vien. Pirms pieciem gadiem bija divi miljoni dienā veselībai. Nākamgad būs pieci miljoni dienā. Un kas ir noticis? Ja pirms pieciem gadiem jūs varējāt aiziet uz kādu no klīnikām un teikt: "Es gribu pie speciālista par jebkuru naudu, es samaksāšu jums," tai pašā dienā vai nākamajā dienā pie viņa varējāt tikt. Tagad jums par jebkuru naudu pasaka – pēc sešām nedēļām. Nerunājot nemaz par tiem, kas grib par velti jeb par to mūsu valsts finansējumu, – tie gadu gaida un vispār varbūt nesagaida. Tur būtu vajadzīga totāla revīzija. Tas, ka ģimenes ārsti, kas mums te daži sēž, ir priecīgi, ka viņiem Abu Meri drusku palīdzēs, neizlabos šo visu. Absolūti neizlabos.

Tā ka es tiešām neesmu tāds optimists kā Šlesera kungs, kurš teic, ka jaunā premjere mums pagriezīs to kuģi citā virzienā. VIENOTĪBA nepagriezīs, un diemžēl VIENOTĪBA ir izrakstījusies kā dzejnieks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. (Dep. E. Zivtiņš: "Varētu lūgt uzreiz apvienot...?")

Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie, godātie deputāti! Ministru prezidenta kundze! Ministri! Žēl, ka nav tādas iespējas par budžetu teikt, ka daļēji atbalstu... nu tur vai nu "par", vai "pret", vai var atturēties arī, bet daļēji, tā kā tas pie komisijas priekšlikumiem, tā nav. Jo mēs runājam par drošības un izaugsmes budžetu, bet, jāsaka ar to drošību mums īsti līdz galam tā kā nav vedies, tur ir diezgan pamatīgs robs. Un ko es vakardien arī nepateicu, jo apsolījos, ka vairāk neiešu debatēt, – tas bija tas... es gribēju parādīt, kāda ir šobrīd tā sprauga, un tie ir apmēram 210 miljoni, kas ir starp iekšējo drošību un ārējo drošību.

Bet es laikam šoreiz būšu nedaudz netradicionāls un izteikšu tiešām lielu paldies visiem deputātiem – gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem – par vakardienas balsojumu. Es uzskatu, ka tas balsojums bija attieksmes izrādīšana pret mūsu iekšējo drošību, nu es nezinu, esmu jauns politiķis, bet šādu veidu, ka ir tikai atbalstoša vai atturoša, es nebiju piedzīvojis.

Un tātad vēlreiz tiem, kas balsoja šādā veidā, – visiem paldies, paldies visām frakcijām, frakciju vadītājiem. Tas tiešām norāda uz to, ka mēs izprotam iekšējās drošības būtību, cik tā ir svarīga mūsu valstij, un tiešām man ir cerība, ka nākamais budžets būs tiešā mērā... ņemti vērā visi ieteikumi, kas izskanēja arī no šīs tribīnes saistībā ar iekšējās drošības reorganizāciju, stiprināšanu, uzlabošanu. Pirmie soļi jau noteikti ir veikti. Tā ka lai mums visiem kopā izdodas. Par stipru Latviju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Drošības budžets. Drošība būs tad, kad katrs Latvijas novads un reģions varēs demonstrēt, ka pieaug iedzīvotāju skaits un ka aug mūsu uzņēmumi, ka šīs teritorijas attīstās. Šobrīd mēs redzam pretējo: tikai daži novadi ap Rīgu attīstās, visa pārējā valsts neattīstās.

Mūsu budžets ir organizēts nozariski. Ko es gribu teikt? Ministrijas dala naudu, kā tās saprot, un pašvaldības šajā barības ķēdē ir pašas pēdējās. Tikai tad, kad katra ministrija varēs atbildēt, kā tās budžets attīsta konkrēto no 43 novadiem, mēs sāksim augt.

Tas ir tas, ko es novēlu valdībai, un tas ir tas, kas mums kopā Saeimai būs jāpanāk, – kā panākt, lai Latvijas teritorija attīstās un lai nozares sadarbojas ar pašvaldībām kopēju mērķu labad, kopējas attīstības labad.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mazliet tāds principa jautājums. Budžeta apspriešanas laikā ne reizi netika pieminēts pasaulei ļoti aktuāls vārds "vide".

Ja mēs runājam par drošību, tad jāatceras, ka līdzās iekšējai un ārējai drošībai, kas tika daudzināta, ir arī pasaulē visaktuālākā tēma – ekoloģiskā drošība. Es šeit nenācu šo budžetu kritizēt, vienkārši atgādināt, ka ilgtspēja lielā mērā balstās nevis uz mežu izciršanu, bet uz rūpīgu saimniekošanu, ko arī novēlu. Un atgādinu, ka pavisam nesen Lielbritānijā bija diezgan pamatīgs skandāls, kad premjers un karalis uz klimata konferenci devās ar privāto lidmašīnu (Daži deputāti aplaudē.), tā emitējot ārkārtīgi daudz CO₂.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi, būsim atklāti! Kopš, šķiet, 2002. gada aptuveni, kad Einars Repše veidoja valdību, neviena valdība nav veidojusi budžetu no sākuma, neviens ministrs nav lēmis par budžetu kopumā. Parasti bijušas runas par to, kā pārdalīt 10 vai mazāk nekā 10 procentus no budžeta līdzekļiem. Pārējais viss pēc noklusējuma turpinās no iepriekšējiem gadiem. Tā tas ir bijis arī šoreiz, bet tas, kas bijis mainīgais, ir valdības sastāvs, kur akcenti ir pamainījušies.

Jaunā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība nekad nav izcēlusies ar spēcīgu identitāti, tā identitāte ir plūdusi, mainījusies līdz ar vējiem, līdz ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kā kurā brīdī ir bijis izdevīgāk, tāda arī ir šī identitāte. Mainīgais ir tas, ka šobrīd, kā Šuvajeva kungs teica, šī ir pirmā centriski kreisā valdība, un tas arī ir izpaudies budžeta izskatīšanā, ka šī ir pirmā reize daudzu jo daudzu gadu gaitā, kad, piemēram, Latvijas Politiski represēto apvienībai nav piešķirti budžetā papildu līdzekļi un ir notikusi budžeta līdzekļu samazināšana šai organizācijai. Šī ir pirmā reize, kad ir noraidīti visi priekšlikumi budžetā, kur mēs varam gūt papildu ienākumus, it īpaši skatoties Krievijas pilsoņu, Krievijas uzņēmumu virzienā. Šī ir pirmā reize, kad arī nacionālajiem karavīriem, nacionālajiem partizāniem nav atrasti papildu līdzekļi. Tāpēc ka šī ir pirmā centriski kreisā valdība.

Un man ir bažas: ja šis budžets bija izveidots, balstoties uz iepriekšējās valdības iestrādnēm, un tās nianses tikai pamainījās, kas būs sastrādāts iekšā nākamā gada Siliņas kundzes veidotajā budžetā, ja tāda iespēja būs. Par to man pat negribas domāt. Skaidrs, ka tas nebūs vērsts nacionālas valsts virzienā, tieši pretēji – projām no tās. Un tas ir pats nelāgākais, kas var notikt.

Tāpēc aicinu šodien nobalsot "pret" budžetu kopumā, lai šī valdība iet atpūtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministri! Tikai dažas lietas. Kamēr šeit sēdēs cilvēki, kuriem krēsli un amati būs svarīgāki par viedokli un stājas nemainīšanu, mums pašiem sev ir jāatzīst, ka diemžēl nekas nemainīsies. Un arī man nav atbildes vēlētājiem uz jautājumu: kas ar deputātiem notiek, kad viņi ienāk Saeimas namā, un kā var tā cilvēki izmainīties? Nav atbildes. Bet nu to prasa gandrīz katrs otrais.

Vēl viena lieta. Lai cik saldu medus podu šī budžeta izskatā mums neatnestu Jaunā VIENOTĪBA, atzīstiet, ka tāds darvas piliens kā Kariņš visu sabojās, jo šis budžets divarpus dienas ir aizgājis tādā Kariņa lidojuma zīmē. Nu tā ir tāda... Kariņa lidojums jau ir kļuvis par mērvienību, viss. Ja ne viss, tad ļoti daudz tiek mērīts – ja nebūtu lidojis, tad būtu tas, tad būtu tas, un nu jau pat žurnālisti arī raksta. Mēs plauktu un zeltu, ja Kariņš nebūtu lidojis. Bet savā ziņā tā ir taisnība, jo tas parāda attieksmi – attieksmi pret cilvēku un attieksmi pret sabiedrību.

Un tad tādas četras nelielas piezīmes no šiem gadiem, un kopā tie ir plus mīnus septiņi... kuros es esmu spērusi pirmos soļus politikā. Es ienācu ar tādu cēlu domu, ka viena no tām lietām, ko noteikti varētu izdarīt, būtu ēdināšanas industrijai samazināt PVN. Pirms iepriekšējām vēlēšanām, kuras man bija pirmās, visas politiskās partijas parakstīja memorandu, ka PVN ēdināšanas industrijai tiks samazināts. Nekā no tā nebija un nav vēl joprojām. Un nezinu, vai būs. Varbūt, kad būs, man ir jādod kaut kāds solījums, ka tad es aiziešu no politikas, no šitās tribīnes. Varbūt tas kaut kādā veidā kaut ko paātrinās. Nezinu, spriediet paši. Ja tas tā ir, var būt, ka tā arī jādara.

Otra lieta. Nu nenoliegsiet... un te Kučinska kungs man neļaus samelot. Iepriekšējā sasaukumā bija vienas pusdienas, mēs ieturējām maltīti kopā, un bija trīs... ZZS jau vairs nebija valdībā, bet bija trīs valdības ministri – jūs, Reiznieces-Ozolas kundze un Bergmaņa kungs. Mēs sēdējām, un es teicu: "Māri, bet pasaki, kas... kā ir? Nu kāpēc it kā forši ministri, it kā ir viedoklis, stāja, viss ir, bet nenotiek pārmaiņas? Kas par problēmu?"

Lūdzu, apvienojiet debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Liepiņa. Viņi trīs saskatījās un nonāca pie viena kopīga secinājuma, ka faktiski šo valsti vada ierēdņi un ka jābūt nenormāli harismātiskam un spēcīgam ministram, lai caursistu ierēdņu bloku. Jūs taču neapstrīdēsiet, ka ne vienreiz vien mēs esam komisijas sēdēs dzirdējuši ierēdņus, kas saka: "Nē, šitas tā būs, šitas tā nebūs, tikai pār manu līķi, kamēr es te sēžu, tikmēr nekas nenotiks!" Un tā ir, ierēdņi vada šo valsti, un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Trešā lieta, ko es vēlos atzīmēt. Mēs vēl joprojām esam augošā progresijā uz to, ka esam pārregulēta valsts – pārregulēta! Mums ir likums uz likuma, nodoklis uz nodokļa, kaut kāds tur... visādi, ar ko tik nav apkrāmēts uzņēmējs.

Vēlreiz atkārtošu to, ko teicu arī pirms četriem pieciem gadiem. Es savulaik dzīvoju Igaunijā. Igaunijā ko darīja? Uzņēmēji sanāca kopā un kopā ar politiķiem vienkārši atbrīvojās no nodokļiem... nevis no nodokļiem, bet no likumiem, samazināja likumu skaitu, nodevu skaitu. Viņi domāja par valsti kopā. Varbūt tā ir viena no atbildēm, kāpēc igauņi ir tur, kur viņi ir, un mēs kaut kur nopakaļus velkamies nu jau arī Lietuvai, ne tikai Igaunijai.

Un pēdējais. Kamēr nebūs politiķiem un ierēdņiem atbildība par to, ko viņi dara vai nedara, tikmēr tādiem kā Pabriks pastiepsies roka uz iepirkumiem 220 vai tur 330 miljonu apmērā un tādiem kā Kariņš nepaslīdēs kāja, pirms viņi iekāps privātajā lidmašīnā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Un tagad vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, kolēģi! Ja finanšu ministrs runā, tad tā lieta šodien iet uz beigām. Vispirms gribu teikt Saeimas un valdības kolēģiem milzīgu paldies par vairāk nekā 500 priekšlikumiem, kuri tika iesniegti un rūpīgi šajās trijās dienās izdiskutēti.

Manuprāt, bija ļoti konstruktīvas debates, un šīs debates viennozīmīgi palīdz veidot budžeta procesu. Gribu teikt, ka, noslēdzot 2024. gada budžeta procesu, tūlīt sāksies darbs pie 2025. gada budžeta.

Īsumā par Latvijas attīstību un par budžetu šeit tika izrunāti ļoti daudzi viedokļi un pozīcijas, gribu pateikt arī savējo.

Vispirms. Manuprāt, šis budžets ir ļoti adekvāta atbilde uz to ģeopolitisko situāciju, kurā mēs atrodamies. Mēs ļoti maz runājam par ārējās drošības jautājumu. Tas pārsteidz, ka situācijā, kad atrodamies blakus agresorvalstij, tas nav dienaskārtībā. Man bija iespēja pavisam nesen būt uz kuģa... pie pils... atceraties – stāvēja admirālis "Hessen"... ne admirālis, bet kuģis "Hessen", kas ir Vācijas flagmanis, un tur bija iespēja runāt ar Baltijas grupas komandieri admirāli Marksu. Viņš teica, ka Baltijas valstu piemērs gan atbalstam Ukrainai, gan arī finansējumam ir bijis milzīga izmaiņa tajā veidā, kā Vācija domā un attiecas pret drošības situāciju, pret to, kā Vācija ir iesaistījusies un arī visa Eiropas Savienība ir iesaistījusies.

Mēs esam bijuši milzīgs piemērs tam. Es varu pateikt, ka mēs esam ļoti, ļoti atbildīgs kolektīvās drošības sistēmas dalībnieks, un es gribu teikt, ka mūsos ieklausās un ļoti uzmanīgi analizē to, ko mēs sakām, un ļoti uzmanīgi seko tam, kādā veidā mēs rīkojamies. Tā ka es gribu teikt, ka arī budžets šim ir atbilde.

Ja mēs skatāmies uz ekonomiku un tautsaimniecību... Jā, šobrīd ekonomika atrodas zināmā recesijas stāvoklī, ļoti vieglā recesijas stāvoklī, bet tas nav tādēļ, ka Latvijas tautsaimniecība būtu iebuksējusi sevis pēc. Tas ir tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka ārstē kopēju Eiropas un visas pasaules ekonomikas ligu – inflāciju. Ir pacelta cena par naudu, un, lai slāpētu inflāciju, kas ir toksiski ilgtermiņā, un tas tiek... mēs redzam, rezultāti šobrīd ir ļoti labi, inflācija samazinās, un, ja rezultāti ir sasniegti... bet tā nav Latvijas ekonomikas vaina – tā nav Latvijas ekonomikas vaina! Un tātad, atrisinoties šai problēmai, mēs redzam, ka nākamajā gadā ekonomikas izaugsme atjaunojas. To ir pateikuši gan Latvijas ekonomisti, gan Eiropas Centrālā banka, gan Pasaules Valūtas fonds. Tā ka, es gribu teikt, ekonomika atjaunojas.

Paņēmu vēl vienu skaitli par Latvijas iedzīvotājiem un darba samaksu. Vidējā darba samaksa 2023. gadā ir 1534 eiro, 2027. gadā tie būs gandrīz 2000 eiro – 1992 eiro, jā – 1992. Latvijas iedzīvotāju ienākumi aug, un kopējā labklājība arī aug. 2022. gadā Latvijas uzņēmumi visi kopā ir nopelnījuši vairāk nekā... man nav vēl līdz galam precīzu datu... gandrīz sešus miljardus eiro, sešus miljardus eiro. Tas ir tas, ko ir nopelnījuši Latvijas uzņēmumi, un ekonomika aug. Un mēs esam palīdzējuši tai ekonomikai. Mēs redzam vēl ļoti daudzas pazīmes, kur ir jaunā ekonomika.

Ja skatāmies arī par izglītību... paskatāmies pašreizējos PISA rezultātus, par daudz ko mēs varam nebūt priecīgi, bet tas pagrieziens lēnām... dabaszinātnēs, ko esam runājuši, ir rezultējies. Mēs redzam, ka lēnām, lēnām skolēnu zināšanas dabaszinātnēs aug.

Ja tur, kur mēs sagaidām un kur mums būtu jābūt lielām pārmaiņām... un es priecājos, ka arī šeit, debatēs, tam pieskārās – universitātes. Mēs redzam, ka lielais konsolidācijas process ir noticis. Vismaz par vienu universitāti es pilnīgi noteikti varu teikt, ka tā iet ļoti labā virzienā, – tā ir Rīgas Tehniskā universitāte. Tur notiek tik daudz starptautiskas sadarbības, tik daudz inovatīvu procesu! Mēs runājam par ūdeņraža dzinējiem, lidmašīnām, par mikročipiem, par rūpniecības parka celtniecību, ko tik mēs nerunājam – notiek ļoti daudz!

Tā ka kopumā es gribu teikt: nav tā, ka ir tikai slikti. Ir skaidrs, nav viss perfekti. Piekrītu. Ja runājam par budžetu, arī mēs nevarējām izdarīt visu. Ja mēs nodrošinājām drošību... mēs iekšējā drošībā, to es arī teicu pašā sākumā, strādāsim un lietas līdzsvarosim. Bet kopumā gribu teikt, ka Latvija aug un attīstās.

Un tagad pie paldies. Vispirms, kolēģi, es gribu teikt, ka šodienas debate mums nebūtu iespējama, ja nebūtu visu to Latvijas iedzīvotāju, kas ikdienā strādā un maksā nodokļus. Tā ka es gribu teikt vispirms paldies viņiem. Tas, ka mēs varam plānot 14,5 miljardus nākamā gada budžetā kopumā, varam droši plānot patiesībā visus 16,2 miljardus, arī ar rezervi, lai nodrošinātu gan savu aizsardzību, gan izglītību, veselības aprūpi, gan arī sociālās programmas – to visu var darīt. Paldies viņiem un paldies tiešām visai Latvijai par to darbu, kas tiek darīts!

Otrs. Valsts pārvaldē tiešām milzīgs skaits dažādu institūciju rēķina, jau vasarā bija sarēķinājuši dažādus priekšlikumus gandrīz divu miljardu apmērā, kas bija vajadzīgi, lai attīstītu labāk vienu vai otru nozari. Protams, ka varam, līdzsvarojot savu tautsaimniecību, paņemt no ekonomikas tik daudz, cik varam, un to mēs esam darījuši. Lūdzu arī novērtēt to, ka šajā situācijā skatāmies, ka mums ir lielas drošības izmaksas – ārējās, iekšējās, arī attīstības izmaksas. Mēs balansējam uz robežas ar savu budžeta deficītu, lai palīdzētu ukraiņiem, lai nodrošinātu savu bruņojumu, lai celtu savas robežbūves, lai valsts justos droši, kas ir pamatu pamats. Tā ka paldies nodokļu maksātājiem, paldies ierēdniecībai!

Tad es gribu teikt lielu paldies valdības ministriem. Man jāsaka: šoreiz ir viena no konstruktīvākajām debatēm, kas ir bijusi gan prioritāšu izvirzīšanā, gan diskusijā par to, kam tad mēs veltām resursus un no kā mums ir jāatsakās. Vēlreiz skaidrs – mēs nevaram visam, bet tiešām nospriegojām sistēmu līdz maksimumam un devām tām prioritātēm, ko šī koalīcija uzskatīja par labu esam, – tās ir nofinansētas.

Protams, gribu teikt vēlreiz paldies arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gāja cauri šiem priekšlikumiem, sekoja līdzi debatēm, tās bija tiešām ļoti interesantas un labas, un komisijā bieži vien var izdiskutēt arī vairāk nekā parlamentā. Tā ka tas tika izdarīts.

Vēlreiz gribu teikt nobeigumā paldies visai Saeimai par darbu šo trīs dienu garumā. Šis budžets bija ļoti, ļoti... šīs debates bija ļoti, ļoti vērtīgas, un es gribu teikt, ka tas ir pamats tam, lai veidotu nākamo – 2025. gada – budžetu.

Milzīgs paldies jums visiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Man gribas beigt tomēr uz tādas pozitīvas nots. Šis ir Ziemassvētku laiks, mēs esam jau adventes priekšgaidās, un kopumā, es domāju, mums jāiemācās būt pateicīgiem par to, kas mums jau ir – mums ir sava valsts, mums ir savi iedzīvotāji, mums ir sava teritorija, mums ir sava Saeima. Un, neskatoties uz to, ka mēs katrs mēdzam aizstāvēt to vēlētāju intereses, kuri mūs ir ievēlējuši, un tās nedaudz atšķiras, kopumā mēs visi pārstāvam Latviju, visi rūpējamies par to, lai patiešām Latvijā iedzīvotāji justos labāk. Es ļoti ceru, ka mēs spēsim nolikt malā savas personīgās, individuālās vajadzības un iestāties par to, lai Latvija kļūst labāka.

2024. gada budžets patiešām tapa komandas darbā. Jūs ievērosiet, ar laiku kaut kas mainīsies šajā koalīcijā. Mēs spējām vienoties, ka mums ir skaidri mērķi, tie ir lielie trīs – iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība. Un nebija tā, ka mēs plūcāmies – šai ministrijai vēl kaut ko tur vajag –, mēs visi vienojāmies, jo sapratām, ka Latvijai tas šobrīd ir vitāli svarīgi, ka nevis mēs iedodam 27 miljonus veselībai... Mēs gadiem esam meklējuši finansiālās iespējas veselībai, mēs tās atradām – ir 275 miljoni veselībai. Jā, tas nav maz. Jā, ar to tas nebeidzas. Mēs prasīsim atbildību no ministra, no nozares, lai arī būtu rezultāti, kas attaisno šāda finansējuma piešķiršanu.

Mums nācās vienoties arī par kompromisiem, bet kopumā šis nav kompromisa budžets, šī nav deķa vilkšana katram uz savu pusi, tas ir budžets, kurā ir skaidras prioritātes. Un nav tā, ka mēs smērējam sviestmaizi visiem vienādi, lai mums nebūtu virzības tālāk uz priekšu, jo es pie piekrītu, ka mums ir jāspēj vienoties par skaidriem mērķiem, jo tikai tā tu vari kaut kur aiziet – ja zini, uz kurieni tu ej.

Šis ir finanšu dokuments ar skaidrām prioritātēm, kas noteiktas, apzinoties pašreizējās valsts vajadzības, un tas ir izstrādāts tiešām tādā kopīgā valdības komandas darbā un arī kopīgā Saeimas darbā.

Es uzsāku tādu iniciatīvu, ka pirms budžeta atnešanas uz Saeimu aicinu arī opozīcijas frakcijas, arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pilnīgi visus deputātus, jo man nav, ko slēpt. Man nav, ko slēpt, es vēlos, lai mēs visi patiešām strādājam kopīgo Latvijas interešu labā.

Paldies, protams, arī opozīcijai, jo jūs mūs izaicināt, jūs liekat domāt savādāk, jo ministrijas nāk ar savām ierastajām lietām, bet jūs liekat mums paskatīties uz lietām savādāk. Paldies jums par to! Es to novērtēju.

Iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība ir sektori, kuros bija nepieciešami lielāki ieguldījumi. Un tomēr, lai tas izskanētu šeit, no kanceles, lai neaizietu šī nepareizā ziņa, ka iekšlietu darbiniekiem nav algas palielinājuma, es vēlos pateikt, ka policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir algas palielinājums šīgada budžetā un vēl divus gadus uz priekšu. Jā, mums ir jāiet tālāk un jāpanāk lielāks šis palielinājums, kā minēja deputāti, kas labi pārzina šo nozari, jo starpība starp aizsardzības nozari un iekšlietu nozari ir, bet jūs labi atceraties, cik grūti mums nācās panākt finansējumu aizsardzības nozarei. Tas nav tāds knipis, tas ir grūts, mērķtiecīgs darbs. Kaut kādām nozarēm ir jāfokusējas, saprotot, ka aizsardzība ir svarīga. Nākamajā gadā mums lielāks fokuss jāliek uz iekšlietu nozari.

Arī veselības aprūpē iekšlietu nozarei šobrīd ir divreiz lielāks limits, ko maksā valsts par viņu veselības aprūpi. Tas arī kaut ko maksā, un tas ir svarīgi, lai viņi būtu veseli, lai viņi varētu pilnvērtīgi pildīt dienesta pienākumus. Papildus VUGD iedoti līdzekļi tieši personāla piesaistei, lai nebūtu jābrauc uz izsaukumu mazam cilvēku skaitam, bet viņi varētu pilnvērtīgāk to darīt.

Un papildus ir algas, protams, pedagogiem, visiem. Pieņēmām valdībā lēmumu, ka arī pirmsskolai būs tāds pats tarifs kā visiem citiem. Ir atalgojums kultūras nozarei, ir atalgojums ārstiem, un mēs vienojāmies kopīgi, lai būtu taisnīgi, ja ir atalgojuma palielinājums, tad visiem vidēji apmēram 10 procenti, lai nav tā, ka vienai nozarei ir ļoti liels lēciens, bet pārējās skatās ar greizsirdību, jo mēs varam atļauties tik, cik varam atļauties. Bet mēs esam solījuši un ejam ar šiem solījumiem uz priekšu.

Tomēr es uzsveru – tie nav tādi beznosacījuma līdzekļu piešķīrumi. Izglītības un veselības sektorā, kā jau es teicu, ir jāturpina pārmaiņas, kuru centrā aizvien ir labāka izglītība un mūsu bērni. Mēs ļoti daudz runājam par pedagogiem, bet aizmirstam par bērniem, un es no savas puses jums varu apsolīt, ka darīšu visu iespējamo, lai mēs vairāk runātu par bērniem. Un arvien vairāk mums, protams, ir vajadzīga veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Ar naudu vien to nevar izdarīt.

Tieši to no mums, politiķiem, sagaida. Un gaidāmais balsojums nenozīmē, ka tagad valdība ar labi padarīta darba sajūtu dosies ziemas snaudā. Nē, mēs tikko esam sākuši darbu, 100 dienas pat vēl nav pagājušas, un enerģijas vispār mums ir gana. Diezgan daudziem ministriem enerģijas ir gana.

Budžets ir viens no darbiem, kurus mēs esam jums solījuši, bet tas nav vienīgais, pie kā strādājam, ir paveikti gandrīz visi mūsu solītie neatliekamie darbi. Un es vēlos, lai šī valdība būtu tā valdība, kas, ja ir solījusi, tad pilda solījumus.

Mehānisms, lai mājsaimniecībām būtu mērenāks elektrības rēķina pieaugums, ir izstrādāts. Mēs to solījām, un tas ir atbalstīts, un šis atbalsts ar nelielām izmaiņām turpināsies arī nākamajā gadā.

Banku peļņas nodoklis, ko mēs solījām, ir ieviests.

Stambulas konvencija – plaši apspriestā (bet mēs solījām) – ir pieņemta.

Partnerības regulējums Saeimā ir pieņemts.

Nākamnedēļ lemsim par to, lai hipotekāro kredītu ņēmējiem būtu lētāk, ātrāk un ērtāk pāriet no vienas iestādes uz citu, un drīz lemsim arī par jauno vispārējās izglītības finansēšanas modeli.

Pašlaik strādājam arī pie citām jaunām iniciatīvām, lai kopumā palielinātu valstī ekonomisko aktivitāti.

Jūs daudzi minējāt to, kas traucē. Ierēdņi vada valsti... Un budžets nav biznesa plāns. Kolēģi, jūs to labi zināt. Biznesa plāns ir uzņēmējiem. Tas, ko mēs varam darīt, – samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem...

Tā, pagaidiet, man vajag ūdeni. (Smejas.)

... kas atraisītu viņiem rokas strādāt, jo mēs vēlamies nodrošināt nevis procesu, bet rezultātu. Tādēļ, lai uzlabotu konkurenci banku sektorā un novērstu šķēršļus kontu atvēršanā, mēs strādājam pie tā kopā ar nozari, jo viņi vislabāk zina, kā to izdarīt. Lai valsts pārvalde kopumā kļūtu iniciatīvas atbalstošāka, nevis radošo iniciatīvu nogremdējoša; lai Latvijā rastos aizvien vairāk jaunu uzņēmumu ar pievienoto vērtību un eksportspējīgu uzņēmumu; lai mēs nevis apgūtu fondu finansējumu, bet radītu ekonomiku.

Es gribu pateikt lielu paldies finanšu ministram Ašeradena kungam, Finanšu ministrijas darbiniekiem un arī visiem ministriem, ministru komandai, kura strādāja kā komanda, ministrijām par profesionālu budžeta sagatavošanu. Jums, deputāti. Trešā diena. Esam gana daudz debatējuši, cieņpilni, kā mēs solījām, ne pa nakti, bet tā, lai prese redz un lai darbinieki var izgulēties... un arī mēs paši.

Par projekta uzlabošanu. Mēs esam atbalstījuši arī trīs opozīcijas priekšlikumus, nav tā, ka nekas no opozīcijas nav atbalstīts. Arī par kritiku pateicamies, jāņem tā vērā, būs, ko piestrādāt nākamajā gadā, – kā mēs komunicējam, cik daudz mēs spējam paskaidrot.

Paldies arī mūsu sadarbības partneriem. Esmu vienojusies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ka mēs tiksimies neformāli, ne vienmēr būs fotogrāfijas, tāpēc atvainojos, ja ne vienmēr zināsiet, reizēm neformālās tikšanās ir auglīgākas.

Pateicos arī darba devējiem, arodbiedrībām, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram, ar kuriem kopā mēs izrunājām šo budžetu.

Un nobeigumā. Es tomēr ticu, ka mēs visi spējam vienoties, lai strādātu Latvijas labā laikā, kad tepat blakus ir reāls karš. Mums nesprāgst bumbas, mums nav uzbrukumu no gaisa, un mēs esam iegādājušies arī savu pretgaisa aizsardzības sistēmu, esam noslēguši līgumus par to, lai arī turpmāk mums tādas piegādātu. Bet mums ir jāspēj kaut nedaudz nolikt malā savas individuālās ambīcijas un jāiestājas par kopīgu mērķi – aizsargāt Latviju un ļaut tai plaukt, ļaujot justies piederīgam ikvienam mūsu pilsonim.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un tātad 356. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, esam izskatījuši visu budžetu. Un, pirms atklāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas balsojuma rezultātus, es arī gribētu pateikt dažus pateicības vārdus.

Pirmām kārtām, protams, – valdībai par to, ka sagatavoja ļoti labu budžetu, tiešām, kā finanšu ministrs teica, nospriegotu budžetu.

Gribētu pateikt paldies un apsveikt premjerministri ar pirmo budžetu. Tas ir tavs pirmais budžets.

Gribētu pateikt lielu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, mēs izskatījām šo budžetu vairāk nekā 24 stundās, un tas ir tīrais laiks, nevis ar pārtraukumiem.

Gribu pateikt paldies ierēdniecībai, pirmām kārtām jau Finanšu ministrijas ierēdniecībai, un visu pārējo nozaru ministriju ierēdniecībai.

Paldies Saeimas darbiniekiem par to, ka nodrošina mūsu darbu, paldies mūsu, es domāju, ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, bet arī visu komisiju sargeņģeļiem – Juridiskajam birojam, kas palīdz mums... bieži palīdz nepaslīdēt, kaut vai dažreiz varbūt gadās.

Paldies gribu teikt arī katrai Saeimas frakcijai par atmosfēru un to, kā mēs risinājām organizatoriskos jautājumus. Savā politiskajā mūžā es neatceros, ka tik konstruktīvi izrunātu visus jautājumus, neskatoties – pozīcija vai opozīcija –, bet visas runas bija organizatoriski...

Protams, paldies arī pareģotājiem. Pirmais valdības krišanas termiņš varbūt būs garām pēc balsojuma. Tātad atceramies...

Kolēģi! Paldies arī frakciju vadītājiem – tā tiešām bija produktīva sadarbība! – Rosļikova kungam... Īpašu paldies gribētu teikt Aināram Šleseram par to, ka viņš ļoti palīdzēja organizatoriskā jomā. Koalīcijas (Starpsauciens. Smiekli.)... koalīcijas partneriem... Koalīcijas partnerus es nepieminēšu (Zālē troksnis. Starpsauciens.), es pateikšu paldies visai koalīcijai. Paldies arī Tavara kungam un Raivim Dzintaram Nacionālajā apvienībā. Neskatoties uz to... dažu deputātu izvēlētā retorika ir stiprinājusi koalīciju. Ja opozīcijas uzdevums ir vājināt koalīciju, tad šajās trīs dienās, es domāju, opozīcija ļoti, ļoti ir stiprinājusi koalīciju. Paldies visiem koalīcijas deputātiem par atbalstu. Un arī opozīcijai – par priekšlikumiem.

Kolēģi, atklāšu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija balsoja un atbalstīja 2024. gada un 2025., 2026. gada ietvarbudžetu.

Kolēģi, balsosim "par"!

Sēdes vadītāja. Droši vien arī man jāsaka vesela virkne paldies. Labi, kolēģi! Nē, nē, tiešām, es arī izmantošu iespēju. Visiem, visiem, visiem, visiem liels paldies!

Un, kolēģi, uzreiz jautājums Reira kungam. Cik ir nesadalītā nauda 74. resorā?

J. Reirs. Tātad... nu tā kā "Delfi" žurnālists. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Labi, varat neatbildēt! Gana liela summa. Tā ka darbs turpināsies un vēl būs daudz priekšlikumu un daudz jautājumu, un daudzi lēmumi par šo resoru, par šo naudu, par ko būs jālemj visiem kopā.

Ar to arī viss.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirklīti uzmanības! Reģistrējušies esam 84, nav reģistrējušies 16 (ja kādu nosaucu un esat klātesošs, lūdzu, izsaucieties): Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Ilze Indriksone, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Andris Kulbergs, Nataļja Marčenko-Jodko, Linda Matisone, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Saeimas sēdi slēdzu.