Saeimas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas darba vietas, pārbaudiet balsošanas kartes. Šodien atbildīgi balsojumi.

Cienījamie kolēģi, sākam Latvijas Republikas Saeimas 2023. gada 15. marta ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Oļega Burova, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Alekseja Rosļikova un Svetlanas Čulkovas pieprasījums aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei "Par loģistikas pakalpojuma par pārtikas piegādi NBS vajadzībām līgumu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamais priekšsēdētāj! Deputāti! Pieprasījumu komisija saņēma un izskatīja deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Oļega Burova, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Alekseja Rosļikova un Svetlanas Čulkovas pieprasījumu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei "Par loģistikas pakalpojuma par pārtikas piegādi NBS vajadzībām līgumu".

Komisija iepazinās ar Aizsardzības ministrijas atbildēm, tās bija skaidrojošas, ņemot vērā to, ka Aizsardzības ministrijā ir veikta iekšējā pārbaude un tie dokumenti, kuri prasa papildu pārbaudi, ir nodoti tiesībsargājošajām iestādēm... arī pārējie jautājumi... kā arī ņemot vērā to, ka līgums par šo pārtikas piegādi bija sākts jau divas nedēļas iepriekš, pirms ministre sāka strādāt.

Komisija, deviņiem deputātiem balsojot "pret", atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Droši vien, ja es būtu Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, es jums tagad teiktu: "Labrīt, aitas!" Man liekas, tas ir tieši tas, kā viņi grib, lai mēs uzvedamies un lai neredzam, akli ticam tam, ka par šo 220 miljonu iepirkumu neviens neko nav zinājis – ir zinājuši, ka tādam iepirkumam ir jābūt, bet tā summa – tie 220 miljoni – ir pēkšņi kaut kur no gaisa nokritusi, un visi to ir uzzinājuši no Jurģa Liepnieka un pēc tam jau no preses.

Un arī šobrīd tas, kas notiek... mēs visvairāk publisko informāciju saņemam tieši no publiskās telpas. Uz mūsu pieprasījumu atbildes arī bija ļoti skopas. Galvenā ziņa bija tā, ka ir uzsākta dienesta pārbaude (par ko paldies jums, aizsardzības ministre) un saņemts norādījums neizpaust nekādu ar šo iepirkumu saistīto informāciju. Tajā pašā laikā presē parādās informācija, no kuras mēs tad arī varam secināt, kas ir pārstāvējuši Aizsardzības ministriju kandidātu atlases procesā, kuri piedalās šajā konkursā, kā rezultātā tiek izvēlēta firma "Zītari LZ", kā arī publiskajā telpā mēs varam atrast līgumu. Līgumā no Aizsardzības ministrijas puses ir redzamas līguma parakstītāju personas. Šo visu informāciju, kas ir publiskajā telpā, mums uz Pieprasījumu komisiju neatnesa aizsardzības ministre.

Es nezinu, vai tas ir pareizi vai nepareizi, bet es domāju, ka Pieprasījumu komisija bija pelnījusi daudz izvērstākas atbildes. Pat ja kaut kāda informācija bija slepena, tad padariet to sēdi slepenu... Stāstiet, skaidrojiet! Bet arī tas veids, kā – pusotru stundu pirms Pieprasījumu komisijas sēdes – mums tika atsūtītas atbildes uz šo pieprasījumu, man liekas, nav apmierinošs. Protams, jūs varat ierādīt opozīcijai savu vietu un pateikt: jūs jau nekas neesat... Un pēc Kārtības ruļļa varbūt vispār var nesniegt rakstiskas atbildes uz mūsu jautājumiem, bet es neredzu neko sliktu tajā, ka mēs vēlamies izgaismot problēmu, kas nu jau, es varu teikt tā, manuprāt, Aizsardzības ministrijā ir pastāvējusi ļoti ilgus, ilgus gadus, un šī problēma ir saistīta ar iepirkumiem.

Tas, ko mēs secinājām pēc Pieprasījumu komisijas sēdes, – šie iepirkumi vispār netiek pārraudzīti. Par iepirkumiem un to rezultātiem sāk interesēties tikai tad, ja procedūras laikā ir bijuši kaut kādi nopietni pārkāpumi vai ja par tiem kāds konkrēti sūdzas. Ja publiskajā telpā neparādītos informācija par šiem 220 miljoniem, kā komisijas sēdē teica Garisona kungs – viņam tā sarkanā lampiņa uz galda neiedegtos, ka ar šo iepirkumu kaut kas nav kārtībā... zvans neatskanētu.

Un tad ir jautājums: kā šī summa – jo iepirkums bija paredzēts, bet iepirkums bija paredzēts par astoņiem miljoniem piecu gadu laikā – pēkšņi izauga uz 220 miljoniem? Nē, nu, var jau teikt, ka mēs neko vēl neesam sākuši pirkt un procedūra ir apturēta, bet jāskatās (un gribu ticēt, ka Mūrnieces kundzes ministrija ar to arī nodarbojas), kas šajā līgumā ir rakstīts, kādas sankcijas vēl būs par šī līguma laušanu. Lūk!

Kas mani dara ļoti bažīgu? Tas, ka ministre netaisās uzņemties politisko atbildību. Tas it kā būtu skaidrs, jo viss tiek airēts nost uz iepriekšējo ministru, bet komisijas laikā gan ministre, gan Jānis Garisons apstiprināja, ka ministrijai nav nekāda sakara ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru, tā ka vispār nav nekāda sakara. Viņi dara, mēs tā kā... Budžets ir no Aizsardzības ministrijas, bet sakara nekāda nav. Brigmaņa kungs man neļaus samelot – komisijas sēdes laikā tika atvērts šī iepirkumu centra nolikums, un pirmajā punktā ir skaidri un gaiši rakstīts: "Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Aizsardzības ministrs pakļautību īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību."

Tad kādam iepirkumi šeit tomēr ir jāuzrauga un jāvizē, lai šādi līgumi varētu tikt parakstīti. Pieprasījumu komisijas sēdē mēs arī jautājām, kāda tad ir šī procedūra? Patiesībā no Aizsardzības ministrijas tādām atbildīgām amatpersonām procedūras nav. Nu, varbūt ir, bet mums Pieprasījumu komisijas sēdē par šo procedūru neizstāstīja. Neviens šādus iepirkumus un līgumus nevizē. Esot vairāk nekā divi simti līgumu, un tas esot diezgan daudz, lai tos visus pārskatītu.

Katrā ziņā problēmu ir vairāk, nekā sākumā likās. Un viens no risinājumiem, ko ministre piedāvāja, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē, ir izveidot iekšējās uzraudzības un drošības biroju, tātad izveidot vēl vienu struktūrvienību, lai uzraudzītu, ka cilvēki nezog un neshēmo. Vai tas līdzēs? Nezinu, jo jau šobrīd ministrijas pakļautībā darbojas Audita un inspekcijas departaments, kuram acīmredzot ar šādiem gadījumiem laikam nekāda sakara īsti nav.

Katrā ziņā, kā šis viss atrisināsies, man ir grūti pateikt, ņemot vērā vēl to, ko es jau minēju sākumā, ka šim visam virsū ir uzlikts tāds slepenības plīvurs. Tiesībsargājošās institūcijas strādā – jūs netraucējiet!

Gribētos, protams, pēc iespējas ātrāk zināt, kas ir tās amatpersonas, kas pārbaudes laikā ir atstādinātas. Es domāju, ka Latvijas sabiedrībai un nodokļu maksātājiem ir tiesības uzzināt jau tagad daudz ko vairāk par šo slepeno procesu – kā šis iepirkums ir noritējis un kas tālāk notiek ar izmeklēšanu. Negribētos, lai tas ievilktos uz ļoti ilgu laiku, jo tas par ko labu neliecina.

Es domāju – nevajadzētu kautrēties uzsākt pārbaudes par visiem iepriekšējiem iepirkumiem un piesaistīt Valsts kontroli; tur noteikti vajadzētu būt diezgan lielam auditam.

Un nu – tas, ko visbeidzot gribu pateikt. Es kādu brīdi domāju, ka varbūt tas būtu par agru – iesniegt ministres Mūrnieces demisijas pieprasījumu. Jā, no sākuma tā kā likās – Mūrnieces kundze varētu būt parakstījusi... Izrādās – Mūrnieces kundze nav parakstījusi. Vēl vairāk... Nu jā, Pabrika kungs tāds izmanīgs vienmēr ir bijis, likās – jā, Pabrika kungs droši vien vainīgs pie visa, un tad likās – jā, varētu būt, ka Ināra Mūrniece ir pamesta zem tā Aizsardzības ministrijas lielā tanka.

Taču vakar kā sniegs no debesīm nāk ziņa: Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītājs Ēriks Ezeriņš, kura pārraudzībā šis viss ir noticis, ir Nacionālās apvienības biedrs, ziedotājs un bijis arī deputāta amata kandidāts no Nacionālās apvienības, un kandidējis vēlēšanās. Tagad man liekas, ka ir diezgan loģiski paprasīt politisko atbildību Nacionālajai apvienībai.

Nāciet un skaidrojiet, kā tas tā varēja gadīties.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Dāmas un kungi! Pašreizējā starptautiskā situācija mums liek novirzīt būtiskus līdzekļus Latvijas aizsardzībai un tādā mērā būtiski stiprināt mūsu aizsardzību.

Šos līdzekļus citkārt varētu novirzīt tādām nozarēm, kuras mums šobrīd arī ir palikušas, tā teikt, ar pazeminātiem ieņēmumiem jeb naudas līdzekļiem, – tādām kā medicīna, izglītība, tā pati iekšējā aizsardzība. Bet tauta saprot, cilvēki saprot to, ka draudi, kas nāk no austrumiem, ir reāli, un tāpēc akceptē, ka šie naudas līdzekļi tiek novirzīti mūsu aizsardzībai. Tieši tāpēc tas ir ļoti izšķiroši – nezaudēt tautas uzticību.

Es atgādinu, ka šeit nav runa par kancelejas preču iepirkumu par 100 eiro, šeit ir runa par 200–300 miljonu eiro lielu iepirkumu. Lai arī kā tas būtu un lai arī kas tur apakšā būtu, tas grauj uzticēšanos visai sistēmai, un tauta vairs netic tam.

Un šeit ir tā būtība. Kā varam pierādīt, ka nākamie līdzekļi, kas mums būs nepieciešami, tiešām aizies tanī virzienā, kur tie ir nepieciešami? Un tieši tāpēc – ne personīgu iemeslu dēļ, bet tieši tāpēc! – mēs prasām aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces demisiju.

Viens piemērs – pavisam neliels piemērs. Bija gadījums, kad ziedotāji savāca mantas... un daudzi tagad tā dara, un tas ir atbalstāmi – pareizi dara, ka sūta palīdzību Ukrainai. Un to var pārbaudīt – tas tiešām ir reāls gadījums, ka vienu nelielu lietu, (laikam ķiveri) sev bija atstājis cilvēks, kurš bija šo kravu vedis, lai nodotu, tā teikt, cilvēkiem, kurus mēs atbalstām. Un par šo viņš saņēma milzīgu nopēlumu. Milzīgu nopēlumu saņēma un nu, tā teikt, vairs nepiedalās tanīs... Tātad šis gadījums norāda uz to, ka šī lieta mūsu valstij ir tik būtiska, ka mēs nevaram riskēt nedz ar savu reputāciju, nedz ar cilvēku uzticēšanos.

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti būtisks mūsu ārējai un iekšējai drošībai; šis jautājums ir ļoti būtisks mūsu valsts tālākajai attīstībai; šis jautājums ir ļoti būtisks mūsu iekšējās drošības attīstībai un līdzekļu novirzīšanai tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo lūgumu, lai turpmāk tādas lietas neatkārtotos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātā ministres kundze! Cienījamie kolēģi! Mums šodien, šeit tiekoties, vajadzētu runāt par to, ko mēs visi kopā varam izdarīt, lai šāda situācija neatkārtotos, lai mēs stiprinātu savu neatkarību, valsts drošību un lai parādītu mūsu cilvēkiem, ka mēs par viņiem rūpējamies, ka mūsu pašlabums nav mums tuvāks par visu kopējo labumu.

Kolēģi! Šis iepirkums parāda, ka mūsu valstī tomēr daudzas lietas nav sakārtotas, ja jau šāda iespējamība vispār... notiek.

Par iepirkumu. Ja kāds nav lasījis līgumu – līgums ir pieejams Pietiek.com. To var izlasīt, apskatīt, arī es iepazinos ar šo līgumu. Taču ir viens cits jautājums, pats interesantākais, – šajā nopludinātajā līgumā nav redzams tas, kā amatpersonas vizēja šo dokumentu... Jo – tur apakšā ir patiešām lielisks stāsts. To mēs esam redzējuši jau no digitālgeitas – kā kurš izvairās no atbildības. Kā tas, kuram iedod vizēt dokumentu... pēkšņi kāds saslimst, pēkšņi kāds kaut kur... nav uz vietas. Tas būtu pats interesantākais, bet, es domāju, arī tas drīzumā tiks atklāts.

Bet jautājums ir vēl pavisam cits. Ir viens ļoti, ļoti liels "bet". Kāpēc atbildīgā amatpersona, kurai vajadzēja informēt ministri par šāda iepirkuma esamību un rezultātiem, to neizdarīja? Izskatās, ka tas darīts ar nodomu – tā teikt, varbūt, ka neviens nepamanīs. Līgumu ar uzvarējušo firmu parakstīja pēdējā darbadienā pirms Ziemassvētkiem. Jautājums – vai uz tādu amatpersonu var paļauties, un vai tāda amatpersona vispār var atrasties valsts pārvaldē? Tas ir uzticības jautājums.

Nedaudz par pašu līgumu. Tas viss jau ir parādījies presē, un rodas ļoti daudz secinājumu. Man ir tikai daži. Līguma iespējamā summa, kā jūs zināt, ir 330 miljoni (bez PVN) – piecos gados. Pēc Mūrnieces kundzes teiktā, publiski izteiktā, izriet, ka šāda summa vispār budžetā nav paredzēta. Tad loģiski rodas jautājums – vai pieteikumā iepirkuma komisijai vispār bija norādīta šāda summa? Un, ja nebija, tad – kāpēc? Bija. Presē parādās, ka tie bija astoņi miljoni.

Līgumus pirms parakstīšanas vienmēr vizē no iesaistīto un atbildīgo amatpersonu puses. No ministrijas puses tos parasti vizē finansists. Rodas loģisks jautājums – vai finansists to ir vizējis? Un, ja ir vizējis, vai viņš neredzēja, ka budžetā šāda summa vispār nav paredzēta? Nu, manā praksē pašvaldībā nekad finansisti neuzliktu parakstu, ja budžetā nebūtu šāda summa vispār ielikta.

Tad ir atkal jautājums par kontroles mehānismu. Vai vispār ministrijā ir iekšējās kontroles sistēma un mehānisms? Mēs nevaram katram izsekot līdzi – tā teica valsts sekretārs, stāstīja medijiem, ka neko nezinot par šādu līgumu.

Bet tad atkal rodas virkne jautājumu. Iepirkumu taču kāds plānoja – izdomāja, cik liela būs vajadzība, kas būs atbildīgie, kas un kā veiks. Un turklāt – iepirkums jau gadu bija dienaskārtībā. Vai tad ministrs un atbildīgās amatpersonas nesekoja līdzi iepirkuma gaitai? Par politiku atbildīgā iestāde un neko nezina par vienu no lielākajiem iepirkumiem?!

Turklāt šādu līgumu vizē vai nu valsts sekretārs, vai, ja viņš tiešām nevēlas vai izdomā tieši tajā brīdī komandējumu vai ko citu, tad... Noteikti – valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks (gadījumos, ja pašu līgumu paraksta vai nu ministrs, vai, kā konkrētajā gadījumā, sešas iestādes).

Kolēģi, tas viss ļoti grauj uzticēšanos valdībai, deputātiem un valsts varai kā tādai. Ja jūs skatāties pēc datiem, vienā no zemākajām vietām ir uzticēšanās parlamentam.

Korupcijas skandāli Latvijā... un problēmas ar šo iepirkumu uzņem vēl nebijušus apgriezienus. Mēs jau tāpat... pēc starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International... korupcijas uztveres indeksā esam vien 15. vietā (59 punkti no 100) – tas ir ievērojami zemāks nekā virknei citu Eiropas Savienības valstu. Un, protams, mūs, kā vienmēr, apsteidz Igaunija un Lietuva. Jūs uzdosiet jautājumu – kāds tam iemesls? Atbilde nav viena, bet gan vesels pasākumu kopums, kas būtu jāveic.

Viens no nopietnākajiem korupcijas riskiem ir tieši valsts iepirkumos. Lai gan ir it kā neatkarīgi izveidota komisija, tomēr vēl aizvien redzam, ka iepirkumu procedūrās parādās dīvaini, neizskaidrojami kritēriji, kas vai nu norāda uz iepirkuma komisijas nekompetenci, vai – gluži otrādi – iestrādāti apzināti, par labu kādam uzņēmējam. Tāpat pastāv liels risks gan no vadības puses, gan no politiķu puses ietekmēt iepirkuma procesu.

Attieksme pret korupciju Latvijā, pēc "Latvijas Fakti" veiktās aptaujas, maigi sakot, nav iepriecinoša – lielākā daļa rādītāju, pēc 2022. gada datiem, ir pasliktinājusies.

Daži citāti. Pētījuma dalībnieki, kuri piedalījās publiskajos iepirkumos valsts vai pašvaldību iestādēs, šogad biežāk nekā iepriekš pauda bažas par atlases procedūras godīgumu, pieļaujot koruptīvas darbības no konkurentu puses.

Viedokli, ka korupcija ietekmēja uzņēmuma izredzes uzvarēt iepirkuma procedūrā, pārstāvēja 16 procenti (plus četri procenti – salīdzinājumā ar 2021. gadu).

Iepirkumu procedūrās atlases kritēriji bija pielāgoti vienam konkrētam uzņēmumam – minēja 36 procenti respondentu, kuru uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā ir piedalījušies publisko iepirkumu procedūrās.

Saskaņā ar uzņēmumu aptaujas rezultātiem pazīšanās, dāvanas vai neformāli maksājumi visbiežāk izmantoti, kārtojot šādus jautājumus: piedalīšanās valsts vai pašvaldību publiskajos iepirkumos – neoficiāli izmantojuši 20 procenti. Salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugums ir 11 procentpunkti.

Kolēģi! Ir pienācis laiks mums visiem kopā beidzot kaut ko radikāli mainīt, domāt par to, kā stiprināt iekšējo valsts kontroles sistēmu, lai šādu darījumu atkārtošanās nebūtu iespējama.

Varbūt var ļoti vienkārši – izņemt ārā no ministriju funkcijām lielo iepirkumu veikšanas funkciju, tā vietā izveidot valsts nozīmes iepirkumu komisiju, kura būtu absolūti neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un pēc ministriju pasūtījuma veiktu visus lielos iepirkumus. Rezultāts: tādējādi pilnīgi zustu iespēja politiski vai kā citādi ietekmēt komisijas darbu, veidotos laba prakse un pieredze lielu, apjomīgu iepirkumu veikšanā (pārējos iepirkumus varētu veikt elektroniski – caur elektronisko iepirkumu sistēmu).

Kolēģi, viss ir mūsu rokās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Labrīt, priekšsēdētāja kungs! Kolēģes un kolēģi! Nesaprotami sadārdzināti publiskie iepirkumi valsts iestādēs un amatpersonu bezatbildība – tas ir temats, par ko es jums varētu stāstīt dienām ilgi. Nu diemžēl man tas ir jāstāsta arī attiecībā uz Aizsardzības ministriju, jo savā profesionālajā pieredzē es esmu saskārusies ar ļoti daudziem nesaprotamiem gadījumiem.

Atgādināšu vienu ļoti interesantu notikumu, ko varbūt jūs vēl atceraties (tam ir kādus sešus septiņus gadus sena vēsture). Aizsardzības ministrija bija nopirkusi sapieru lāpstiņas, un no preses mēs uzzinājām, ka tās sapieru lāpstiņas saplīsa jau pirmajās piecās minūtēs un zemessargiem nācās laikam ar rokām rakt. Puse saplīsa. Prese atklāja arī to, ka tās lāpstiņas bija pirktas kaut kur par 3,50, tas bija Ķīnas ražojums, tātad lētais ražojums. Un toreiz... neatceros, kas bija aizsardzības ministrs un kas bija VAMOIC (tas ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs) vadītājs... toreiz stāstīja: "Jā, nu tas tāds brāķis gadījies, mums piegādāti brāķi." Un pēc tam viņi atrada citu piegādātāju, kas bija Fiskars (tas ir dārgs produkts). Nopirka par 35 eirocentiem. Tātad – trīs eiro pret 35 eirocentiem.

Tika solīts, ka vainīgās amatpersonas tiks atrastas, sauktas pie atbildības. Par to mēs vairs neko neredzējām, prese neatspoguļoja, un arī Aizsardzības ministrija kā valsts iestāde neuzskatīja par vajadzīgu informēt, kas tad ir noticis.

Bet nu turpinu savu stāstu – no savas pieredzes. Piedodiet, ka esmu spiesta visu laiku atsaukties uz to, bet... nu tā bagātīgā pieredze attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem man brīžiem liekas tiešām šausminoša.

Un tad mēs aicinājām Aizsardzības ministrijas pārstāvjus (protams, ministrijas valsts sekretāru kā augstāko amatpersonu) un VAMOIC vadību uz Konkurences padomi uz nopietnām pārrunām. Ieradās ļoti kupls bariņš, tātad pārstāvji ar uzplečiem, valsts sekretārs. Un mēs teicām: "Jūsu iestādē jau kādus 10 gadus mēs novērojam ļoti aizdomīgas lietas attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem."

Ir bijušas arī vairākas aizliegtu vienošanos izmeklēšanas, un vienā bija arī atklāts kartelis attiecībā uz kaut kādiem nekustamajiem īpašumiem, bet pārsvarā visas tās ierosinātās lietas beidzās ar to, ka tur bija publisko iepirkumu problemātika – vai nu bija kaut kāda specifikācija uzrakstīta – ka nakts tēmēkļi bija iepērkami tikai no konkrētas firmas vai ka ugunsdzēsēju mašīnas piegādē uzvarēja kaut kāds viens konkrēts piegādātājs... Vai arī – šis gadījums ar sapieru lāpstiņām.

Mums nebija nekādu pantu, ko piemērot, bet varējām pateikt... Jums katru gadu... jau toreiz, pirms gadiem... palielinās finansējums; jūs aizsedzaties ar to, ka tas ir valsts drošības jautājums... ka tie ir specifiski iepirkumi – sapieru lāpstiņas vai arī, kā tagad, pārtika... ka tam visam ir pāri noslēpumainības plīvurs. Un tur ir ļoti grūti to informāciju atrast un saprast.

Toreiz visa šī kompānija (es domāju, tur noteikti bija kādi astoņi cilvēki, ieskaitot valsts sekretāru) to noklausījās. (Valsts sekretārs tā kā no malas klausījās, ļaudams VAMOIC tā aktīvāk iesaistīties diskusijās, – sak’, uz mani tas neattiecas, tā ir iepirkumu veicēju atbildība.) Visi noklausījās, pamāja ar galvām – "Jā, jā, mēs sapratām. Mēs sapratām, cik svarīgi ir nodrošināt piegādātāju konkurenci; mēs saprotam, cik svarīgi ir iepirkt preces par adekvātām cenām, veikt arī tirgū izpēti, cik tad tās preces reāli maksā," – un aizgāja projām. Pēc tam vēl bija arī izglītojoši semināri, ko Konkurences padome vienmēr ir piedāvājusi valsts iestādēm, mēģinot stiprināt viņu izpratni, kā veidot publiskos iepirkumus.

Nu, tā tas notika. Ja šķiet, ka kaut kas ir mainījies – visi tika izglītoti, visi saprata, kur ir problēma... Tagad atkal mēs esam nonākuši pie tā paša – pagājušā gada... Tātad šis iepirkums, kur... es arī tagad lasu... Vadība saka: tie ir 200 iepirkumi pa gadu, mēs to nevaram – visam izsekot. Arī toreiz, es atceros, teica, ka 450 vai cik tur... lielie un mazie iepirkumi, kam... visiem nevar izsekot.

Bet man ir jautājums – kas tad tajā iestādē ir mainījies? Tie, kas tur strādā... valsts sekretārs strādā joprojām – tas, kas piedalījās tajās sarunās. Es nezinu, kas tur ar to VAMOIC ir noticis, vai tur ir reformēts, bet, klausoties to, ka valsts iestāde atnāk notēlot teātri – jā, mēs darīsim kaut ko... Bet nekas nemainās. Un, manuprāt, tātad tiešām ir jautājums – kāda ir amatpersonu atbildība vai bezatbildība.

Jo tas nozīmē, ka amatpersonas... Pēc tam iziet to teātri... Ja viņi apmeklē seminārus, viņi pasaka: "Jā, mēs visu sapratām," – bet nekas nemainās iestādē, kas turklāt ir Aizsardzības ministrija (ar nenormāli lielu budžetu – salīdzinājumā ar visām mūsu valsts pārvaldes iestādēm).

Es domāju, ka šobrīd jāsaka tā: šis budžeta izlietojums ir ārkārtīgi apdraudēts, jo tas ir vienīgais gadījums, kas pēdējā laikā ir atklājies, pateicoties žurnālistiem. Un, ja žurnālisti sāktu skatīties tos pagājušā gada 200 iepirkumus, droši vien atklātos ne tas vien.

Līdz ar to es domāju, ka šeit nevajag stāstīt, ka tagad iestāde izvērtēs iekšienē. Manuprāt, iestāde iekšēji nespēj neko izvērtēt. Protams, šeit ir darbs tiesībsargājošajām iestādēm, lai saprastu, kas un kā notiek.

Bet man ir milzīgs pārsteigums, ka iestādes augstākā vadība un arī politiskā vadība, stājoties amatā, kad viņiem noliek priekšā 220 miljonu eiro vērtu dokumentu, tik viegli uzliek savu parakstu, nepārbaudot, nepajautājot, kas tas ir, kā ir noticis iepirkums. Tas liecina vai nu par neprofesionalitāti, tieši vadības neprofesionalitāti... iespējams, cilvēks nav saskāries ar kaut kādu finanšu risku vadību, bet tāda situācija nav pieļaujama.

Tāpēc es aicinu Mūrnieces kundzi pievērst uzmanību, kas notiek jūsu ministrijā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man liekas – jau sen to jautājumu ir stipri vairāk nekā atbilžu. Varbūt kāds pamanīja trauksmes cēlēju rullīti, video, kas tika publicēts vēl oktobrī... novembris, decembris, janvāris, februāris – pieci mēneši... klusums. Varbūt aizsardzības ministre atnāks un pastāstīs, varbūt tiešām mums tās patronas jau ražo un ražo kvalitatīvākas un lētākas nekā vispasaules... vācu patronu ražotāju firmas, varbūt tiešām tas trauksmes cēlējs ir kļūdījies.

Mēs atceramies, kādreiz ziņās pavīdēja par nakts redzamības tēmēkļiem, kuri it kā bija pazuduši. Protams, kara laikā zog visur. Atceraties, Ukrainā pirms dažiem mēnešiem bija skandāls tieši par to pašu – par armijas apgādi ar pārtiku. Vesela virkne amatpersonu tur tika atlaistas, varbūt pat apsūdzētas.

Es ar šausmām domāju par obligāto iesaukumu, kuru mēs visi te tā varonīgi atbalstām. Ja valsts sekretārs apgalvo, ka nevar katram iepirkumam izsekot, tad ar šausmām jādomā, kādi iepirkumi būs kazarmu būvniecībā, jauniesaucamo apģērbu iepirkumos un tā tālāk. Un vispār – kāpēc vajadzīgs valsts sekretārs, ja viņš nekam nevar izsekot? Nu tad lai paliek tikai ministrs un tur tā... iepirkuma komisija.

Tāpat leģendas klīst par kovida iepirkumiem. Leģendas klīst... parunājiet ar cilvēkiem, kas ir biznesā, no kuriem viena daļa gāja caur Aizsardzības ministriju. Protams, mēs uzskatām, ka ministram ir un būs jāatbild, un, manuprāt, te prasās pēc nopietnas izmeklēšanas komisijas, parlamentārās izmeklēšanas komisijas, un vajadzētu paskatīties diezgan tālu atpakaļ, nevis konkrēti šo līgumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ir 15 minūtes. Gribu jums paskaidrot sekojošo – par tiem signāliem, ko mēs dodam sabiedrībai, ko iepriekš teica ministres kundze. Bet šoreiz tiešām sabiedrība seko līdzi, un tikko Krištopana kungs "norāva no lūpām", ka mums priekšā ir obligātā dienesta iepirkumi. Un kādus signālus saņem sabiedrība, mātes... un es kā māte saņemu no šitās Aizsardzības ministrijas... kādi būs iepirkumi, kā būs nodrošināti bērni ar visu nepieciešamo, kas viņiem būs vajadzīgs, startējot šajā pasākumā? Mums ir jāseko līdzi.

Ja mēs skatāmies, kas bija agrāk, es gribu jums atgādināt par iepirkumiem 2016. gadā – kāds bija skandāls ar to tehniku... iepirkumiem. Nacionālās apvienības deputāts Krēsliņš toreiz pieprasīja no ministra tāmes, kā un ko... kā pirka, ko pirka. Ko jūs šoreiz pieprasīsiet? Pagaidām sabiedriskajā telpā nekas nav dzirdams, ko jūs pieprasāt no savas ministres, bet skandāls ir liels.

Gribu atgādināt vēl par kādiem... amunīcijas nozagšana, pazušana no noliktavām. Kāpēc nepieprasāt, kas notika? Arī skandāls. Kas notiek Aizsardzības ministrijā?

Tālāk... vēl kas mums ir. Vai jūs zināt, kas notiek pierobežā un kā strādā robežsardze? Kas notiek ar robežsardzes suņiem? Kas notiek? Suņi netiek baroti. Cik daudz līdzekļu budžetā ir paredzēts robežsardzes suņu barībai? Arī skandāls. Jūs zināt, ar kādu tehniku pārvietojas robežsardze, kādi kvadracikli bija nopirkti? Var braukt tikai pa ceļiem, pa mežiem un purviem ne. Un tagad stāv, neviens tos neremontē. Tas arī ir skandāls. Es jums saku: šeit kaut kas ir jādara.

Tā. Kas notiek ar ložu iepirkumiem? Arī skandāls... sabiedrībā. Par kādu cenu tiek pirktas? Divreiz dārgāk nekā parastā tirgū.

Pagaidām paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (aizsardzības ministre).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi neiebilst, ka tiek apvienoti debašu laiki? Kolēģiem nav iebildumu.

Mūrnieces kundze, jums ir 20 minūtes.

I. Mūrniece. Paldies.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Man būtu iespēja šeit runāt stundu, bet es neizmantošu visas parlamenta Kārtības rullī esošās tiesības un jūsu laiku aizkavēšu ievērojami mazāk, jo esmu skaidrojusi sabiedrībai visas detaļas, kas ir saistītas ar iepirkumu, esmu sarīkojusi gan preses konferenci, gan sniegusi atbildes parlamentāriešiem parlamentārās... es atvainojos, parlamenta publisko iepirkumu... es atvainojos... parlamenta atbildīgajā komisijā, gan darījusi visu, lai celtu gaismā ar šo iepirkumu saistītās nebūšanas.

Es saprotu jūsu interesi, un mana interese par šo iepirkumu ir ļoti līdzīga. Četras dienas pagāja, kopš biju stājusies aizsardzības ministres amatā, kad tika pabeigta līguma noslēgšana saistībā ar šo iepirkumu. Ja šo četru dienu laikā es būtu uzzinājusi informāciju par to, kas tur notika, iespējams, varētu izvērtēt, ko ar šo lietu darīt. Diemžēl tā nenotika.

Ābramas kundze, ja jūs redzējāt šo iepirkumu, kas bija ievietots internetā, tad jūs droši vien redzējāt, ka ne ministre, ne valsts sekretārs šo iepirkumu nav parakstījuši. Jūs to redzējāt (Starpsauciens.)... jūs to redzējāt, un es aicinu tomēr šajās parlamenta debatēs pieturēties pie faktiem, nevis pie to interpretācijas. (Starpsaucieni.) Godātie kolēģi, diemžēl visa šī situācija iesākās iepriekšējā ministra laikā, kad Aizsardzības ministriju vadīja cits politiskais spēks.

Un tagad pie faktiem. Darbs pie šī iepirkuma tika uzsākts 2020. gada decembrī un noslēdzās 2022. gada 22. novembrī ar iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma uzvarētāju – uzņēmumu, kuram, kā to ir parādījusi mana iniciētā sākotnējā pārbaude, bija pieredze ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā, bet faktiski nebija pieredzes loģistikas pakalpojumu nodrošināšanā, jo iepirkuma procedūras laikā nesaprotami, es uzsveru – nesaprotami –, tika veiktas izmaiņas pretendentu kvalifikācijas prasībās.

Šo iepirkumu organizēja un iepirkuma komisiju izveidoja nevis ministrija, bet Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC). Arī līguma noslēgšana un iepirkuma uzvarētāja paziņošana notika iepriekšējā ministra darbības laikā.

Pakalpojuma saņēmēji ir astoņas Nacionālo bruņoto spēku iestādes, arī līgumu parakstīja astoņas amatpersonas, kas katra pārstāvēja atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku iestādi, un katra amatpersona atbild par attiecīgās iestādes budžeta līdzekļiem, kuri ieplānoti konkrētajam pakalpojumam, kas iepirkts.

Pēc tam kad publiskajā telpā mediju pārstāvji vērsa uzmanību uz iespējamiem riskiem saistībā ar šo iepirkumu, es nekavējoties uzdevu sākt pārbaudi par šo Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra veikto iepirkumu.

Jā, kolēģi, es saprotu, ka jums ir daudz jautājumu. Tādi radās arī man, tieši tāpēc šī pārbaude arī tika uzsākta. Pārbaudē tika uzdots noskaidrot, vai iepirkuma rezultāts atbilst iepirkuma mērķim, vai pretendenti spējuši apliecināt savu atbilstību iepirkuma prasībām, un citus šī iepirkuma tiesiskos aspektus.

Kā jau esmu arī publiski informējusi, Aizsardzības ministrijas veiktās sākotnējās pārbaudes rezultāti diemžēl apstiprināja aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem šī iepirkuma veikšanā.

Pirmām kārtām, iepērkot loģistikas pakalpojumu (un ļoti būtisku loģistikas pakalpojumu, tas nozīmē – visas armijas apgādi ar pārtikas produktiem), tika vērtēta nevis pretendenta pieredze loģistikas, transporta un noliktavu pieejamībā... pieredze šajā jomā, bet nez kāpēc pieredze ēdināšanas jomā. Kā to izskaidrot? Labs jautājums. Ceru, ka uz to atbildes palīdzēs rast ne tikai nākamā pārbaude – dienesta pārbaude, kas ir jau daudz nopietnāka –, bet arī tiesībsargājošās iestādes, kas pie šī jautājuma strādā un visu vērtē.

Tāpat netika noteiktas prasības attiecībā uz minimālo transporta un noliktavu apjomu, kā arī netika noteikts minimālais apgrozījuma apjoms uzņēmējam iepriekšējos trīs gados. Kliedzošākais pārkāpums, kas tika konstatēts sākotnējā pārbaudē un par kuru arī esmu jau publiski informējusi, saistīts ar šī iepirkuma plānoto līguma summu, respektīvi, 220 miljoniem eiro, kas potenciāli var pāraugt 330 miljonos eiro. Kādā veidā no sākotnējiem astoņiem miljoniem eiro varēja nokļūt pie šīm summām? Es domāju, tas ir jautājums ne tikai iekšējai pārbaudei, bet te jau ļoti nopietni būtu jāstrādā tiesībsargājošajām iestādēm.

Vēlos piebilst, ka arī iepirkuma komisija nepārliecinājās, vai konkursa uzvarētājam ir skaidrs plāns, kā tas nodrošinās attiecīgo loģistikas pakalpojumu. Un tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā apstākli, ka līgums paredz sniegt šos pakalpojumus arī kara vai krīzes apstākļos. Tālākās dienesta pārbaudes laikā arī jānoskaidro, cik lielā mērā Nacionālo bruņoto spēku kara laika apgāde ar pārtiku ir apspriesta un plānota šī iepirkuma sakarā gan pašos bruņotajos spēkos, gan pēc tam arī iepirkuma komisijā.

Kolēģi, ja tiek plānota bruņoto spēku apgāde ar pārtiku un to grib uzticēt vienam pretendentam arī krīzes vai kara apstākļos, tad bruņotajiem spēkiem būtu jādomā par sistēmu un par prasībām – par konkrētām drošības prasībām –, tajā skaitā arī pretendentiem, kas piedalās konkursā uz šādu iepirkumu.

Līdz ar to man nav skaidrs un gribu saņemt atbildes, tāpat kā jūs visi, kāpēc iepirkuma komisija ir vadījusies pēc Publisko iepirkumu likuma, nevis pēc Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma, kas paredz komersanta drošības pārbaudi, kas šajā gadījumā ir kritiski svarīga.

Godātie deputāti! Jā, šajās dienās izskan aicinājums man uzņemties politisko atbildību par šajā iepirkumā pieļautajiem pārkāpumiem, bet iepirkums un gatavošanās šim iepirkumam ir notikusi iepriekšējā ministra darbības laikā. Es uzskatu, ka katra amatpersona ir atbildīga par saviem pieņemtajiem lēmumiem, par savām veiktajām vai neveiktajām rīcībām un tikai tad, ja prasīsim atbildību no lēmumu pieņēmējiem, mēs varēsim samazināt risku, ka turpmāk šādi lēmumi tiktu pieņemti.

Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka nevienai amatpersonai, kas nepārstāv iepirkuma komisiju, nav tiesību iejaukties iepirkuma komisijas darbā, kad tā ir izveidota, un ietekmēt tās komisijas locekļu lēmumus, kad komisija jau strādā. Iepirkuma komisija ir neatkarīga, un tai ir jābūt neatkarīgai, tās locekļi par savu darbību un lēmumiem ir atbildīgi likuma priekšā.

Tāpēc vēlreiz – lai izslēgtu dažādus subjektīvus vērtējumus par to, kas ir vai nav noticis, pēc sākotnējās pārbaudes rezultātiem ir uzsākta dienesta pārbaude, kurā tiek vērtēta visu iepirkumā iesaistīto amatpersonu atbildība. Tiks noskaidrots, kurš pieņēma lēmumu samazināt prasības iepirkuma procesa gaitā iepretim sākotnēji uzstādītajām, ļaujot kvalificēties vienam pretendentam, kuram nav pašsaprotamas pieredzes šāda mēroga iepirkumam un nav materiāltehniskā nodrošinājuma. Tāpat tiks noskaidrots, kuras amatpersonas veica aprēķinus par tāda apmēra iepirkuma maksimālās līgumsummas noteikšanu un to pamatojumu.

Ne tikai es, bet visa sabiedrība gaida atbildi arī uz jautājumu, kuras (ne tikai VALIC, respektīvi, šī iepirkuma centra, bet arī Nacionālo bruņoto spēku) amatpersonas un uz kādiem nosacījumiem balstīja vajadzību noteikt iepirkuma summu, kāda nav plānota aizsardzības budžetā. Šīs naudas budžetā nav. Tādas summas budžetā nav, jo sākotnēji no Nacionālo bruņoto spēku puses bija lūgums veikt iepirkumu par astoņiem miljoniem eiro. Kā šī summa ir pieaugusi līdz 220 un 330 miljoniem iepirkuma veikšanas laikā un, cik es šobrīd saprotu, pašās pēdējās dienās, tur būtu vieta kārtīgai tiesībsargājošo iestāžu veiktajai izmeklēšanai.

Gribu uzsvērt vēl to, ka jau sākotnēji Aizsardzības ministrija, ņemot vērā dažādas dīvainības, pie kurām detalizētāk šobrīd nepakavēšos, tika nosūtījusi informāciju par šo iepirkumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Arī sākotnējās pārbaudes rezultāti, kurus es saņēmu, man likās vērā ņemami, un arī tie ir nosūtīti gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan prokuratūrai, gan citām tiesībsargājošajām iestādēm. Es ļoti ceru, ka arī šīs tiesībsargājošās iestādes savu darbu dara un ka rezultātus mēs varam sagaidīt iespējami drīz.

Godātie kolēģi, es nebaidos no atbildības, bet es vēlos atbildēt par to, ko es esmu vai neesmu darījusi, nevis uzņemties atbildību par kāda cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka iepirkuma komisijā ir deleģēts ministra politiskā biroja pārstāvis. Par to varētu runāt, bet es domāju, ka tas ir pietiekami daiļrunīgs fakts, kas daudz ko liecina par to, kā ir darbojusies šī iepirkuma komisija. Bet pārbaude, es domāju, norādīs konkrētu amatpersonu tiešo atbildību, un tiesībsargājošajām iestādēm būs iespējams arī pieprasīt cita veida atbildību.

Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību. Es ceru, ka atbildes uz visiem jautājumiem, kuri ir jums un tāpat man radušies šī iepirkuma sakarā, mēs varēsim saņemt iespējami drīz.

Un, ja patiesi ir saņemts arī tiesībaizsardzības iestāžu lūgums nepubliskot detalizētu informāciju šī iepirkuma sakarā... Līdz ar to es ceru un varu spriest, un paļaujos, ka tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu un atbildība par to, kas ir noticis, tiks pieprasīta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Kiršteina kungs, vai jūs vēlaties ko piebilst? Nevēlaties neko piebilst.

Kolēģi, mēs pirmo reizi šajā, 14., Saeimā balsojam par šādu pieprasījumu, tāpēc man būtu jums nedaudz jāizskaidro balsošanas kārtība, jo tā atšķiras no mūsu ierastajiem balsojumiem par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas virzītajiem lēmumu projektiem.

Tātad es aicināšu balsot par deputātu iesniegto pieprasījumu. Ja tie, kas ir iesniedzēji, vēlas atbalstīt, viņiem ir jābalso "par". Savukārt tie, kas nevēlas atbalstīt attiecīgo pieprasījumu, balso "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Viļa Krištopana, Ramonas Petravičas, Oļega Burova, Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Alekseja Rosļikova un Svetlanas Čulkovas iesniegto pieprasījumu "Par loģistikas pakalpojuma par pārtikas piegādi NBS vajadzībām līgumu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Tātad – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei".

Šlesera kungs, vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā?

Tātad atklājam debates.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

Atgādinu, ka iesniedzējam uzstāšanās laiks ir viena stunda. (Daži deputāti aplaudē.) Pārējiem – 15 minūtes, otro reizi – piecas.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Godājamā Latvijas tauta! Tas, ko es šodien dzirdēju, tas, ko teica aizsardzības ministre Mūrniece, ir šokējoši.

Šodien no rīta, braucot uz šo ārkārtas sēdi, kurā ir paredzēts balsot par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Mūrniecei, es noklausījos Latvijas Televīzijā rīta interviju ar premjerministru Kariņu, un es teikšu tā: godājamā Latvijas Televīzija, es esmu šokēts par to, kā jūs realizējat tos pienākumus, kurus jums ir uzticējusi tauta, jo Latvijas Televīzija nav premjera privātā televīzija. Tā nav televīzija, kuras uzdevums ir piesegt visu to, kas notiek valstī.

Neviens jautājums šodien netika uzdots premjeram par aizsardzības ministres demisiju, neviens. Intervija bija ļoti gara – neviens netika uzdots. Tika teikts, ka viņš brauks uz Poliju, bet par to, ka, iespējams, būtu jāatkāpjas aizsardzības ministrei, Latvijas Televīzija šodien jautājumus neuzdod. Tas tikai parāda, cik korumpēta ir Latvijas Televīzija. Iespējams, visi tie izdalītie Triju Zvaigžņu ordeņi reāli parāda, kādā veidā jārealizē Latvijas Televīzijas ikdienas darbs.

Tagad par būtību. Būtība ir tāda: Aizsardzības ministrijā notiek noziegumi. Aizsardzības ministrija tiek izzagta. Tas, ko mēs dzirdam, – ka ministrs nav lietas kursā, kā tiek noslēgti līgumi par 220 miljoniem.

Godājamā ministres kundze, par ko mēs te runājam? Kādā valstī mēs dzīvojam? Kurš pieņēma lēmumus par 220 miljonu līgumiem vai pat 330 miljonu līgumiem? Kā tas jau ir tagad izskanējis, izrādās, ka varot arī palielināt šīs summas.

Tas, ko šodien mēs redzam, – ka iepriekš, lai apgādātu ar pārtiku Nacionālo bruņoto spēku karavīru ikdienā, bija paredzēti astoņi eiro. Nu, tā izklausās tāda saprotama summa, kura attiecīgi varētu tikt izmantota, ja tiek pabaroti ļoti daudzi karavīri. Tagad izrādās – būs 50 eiro. Kā var būt tāda summas izmaiņa? Mēs runājam par to, ka nepietiek šodien naudas līdzekļu skolotājiem, mediķiem, bet, redziet, pēkšņi palielinās summa no astoņiem uz 50 eiro – vienam karavīram.

Godājamie kolēģi, tagad jautājums ir par to, kurš tad vada Aizsardzības ministriju; kuri ir tie cilvēki, kas pieņem šos lēmumus. Jo – ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši pēdējo dienu vai nedēļu laikā? Premjers saka to, ka neko nezinot, – neko nezinot, jo valdība nav lēmusi. Mūrnieces kundze saka to, ka viņa neko nezinot, jo citi pieņem lēmumus šajā valstī. Rodas jautājums – kurš tad valstī pieņem šos lēmumus par šādiem iepirkumiem?

Vienā lietā Mūrnieces kundzei taisnība – Mūrnieces kundze tiešām pati nav piedalījusies iepirkuma komisijā. Mūrnieces kundze pati nav parakstījusi iepirkuma līgumu, jo ministram tas nepienākas.

Bet ministram ir politiskā atbildība – uzraudzīt to, kas notiek ministrijā un ministrijai pakļautajās struktūrās. Tā pakļautība notiek caur konkrētām amatpersonām: pirmkārt, tas ir valsts sekretārs, otrkārt, valsts sekretāra vietnieki, un tad – cilvēki, kas par kaut ko atbild.

Un ir jāsaka: tas, ko šodien Linda Liepiņa teica no šīs tribīnes... Es pieļauju, ka jūs līdz galam nesapratāt, kurš tad īsti vadīja šo iepirkuma komisiju. Jūs sapratāt?

Gribu nosaukt iepirkuma komisijas sastāvu. Igors Marčenko. Pazīstat? Nepazīstat. Inga Akmeņkalna-Avana. Pazīstat? Nepazīstat. Aija Admina. Pazīstat? Nepazīstat. Šie ir tie cilvēki, kas pieņēma lēmumu par 220 vai 330 miljonu iepirkumu. Un visbeidzot – komisiju vada Ēriks Ezeriņš, un viņu pazīst Nacionālā apvienība, jo Ēriks Ezeriņš ir jūsu, Nacionālā apvienība, biedrs, kurš ir ziedojis naudu partijai, kurš ir startējis vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta. Un tas ir šoks! To es uzzināju vakar – vēlu vakarā, tad, kad soctīklos parādījās šī informācija.

Tātad aizsardzības ministres teiktais, ka viņa neko nezina, ir meli, jo atbildīgais par šo iepirkumu bija partijas biedrs – ar ilggadēju stāžu! –, kas vadīja šo komisiju.

Godājamais APVIENOTAIS SARAKST, jūs neesat bijuši iepriekšējā valdībā. Vai jūs šodien piesegsiet šo konkrēto zādzību, laupīšanu, kas ir notikusi mūsu valstī, vai turpināsiet būt kā ielāps Kariņa otrajā valdībā, – tā ir jūsu izšķiršanās. Bet – tāda ir reālā situācija.

Un tagad – par datumiem. Kad tad īsti notika šis iepirkums? Mūrnieces kundze, – kad? Jūs neko nepaskaidrojat, es jums paskaidrošu. Man ir priekšā dokuments. Tātad komisija atver piedāvājumu, kas ir iesniegts noteiktajā termiņā – 2022. gada 11. februārī pulksten 11.00. Vēlēšanas ir notikušas 1. oktobrī. Mēs visi, jaunā Saeima, sākām strādāt 1. novembrī. Tātad runa ir par to, ka mēs, 14. Saeima, sākām strādāt, bet jaunā valdība, protams, netika apstiprināta tik ātri. Tā ir taisnība. (Starpsaucieni.) Jā, godājamie kolēģi... jā, tiešām (Starpsaucieni.)... atvainojos, ar zāli sarunāties nevaru. (Smiekli.)

Bet, godīgi sakot, tad rodas jautājums. (Starpsaucieni.) Nē... No šiem dokumentiem... Ā, tātad jūs zināt, ka tas ir 2022. gads. Redziet, atšifrējās... redziet, atšifrējās – zināt jūs visu. Tātad jūs esat lasījuši šos dokumentus, godājamie kolēģi.

Bet tagad – par būtību. Tagad par būtību. (Starpsaucieni.) Nomierinieties, man vēl 52 minūtes laika. Un jūs nevarēsiet man aizvērt šodien muti, kā jūs gribējāt to darīt.

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

A. Šlesers. Paldies, godājamais priekšsēdētāj.

Tagad – par lietas būtību. Ja jau tas bija 2022. gads, kā tad tā sanāca, ka šo līgumu parakstīja div... (Starpsaucieni.) Nē, bet, piedodiet, tieši tā – 2022. gads, tieši tā! Vēlēšanas notika 2022. gadā, jā, bet runa ir par to, ka tas viss notika laikā, kad nebija izveidota jaunā valdība. Bet, godājamie kolēģi, ir jāņem vērā viena lieta: premjers bija Kariņš, un skaidrs, ka šodien Kariņam ir jāuzņemas atbildība par to, kas notika viņa valdībā – viņa, Kariņa, pirmajā valdībā.

Man gribētos, lai Judina kungs šodien būtu klāt un varētu no šīs tribīnes pateikt, kā viņš balsos. Vai viņš tiešām, kā saka, mēģinās to visu piesegt?

Stāsts ir ārkārtīgi vienkāršs – tas viss ir noticis tad, kad premjers bija Kariņš.

Mūrnieces kundze! Es nezinu, vai jūs zinājāt vai nezinājāt; vai jūs piemānīja, vai jūs, tā teikt, zem tankiem pameta. Visticamāk, tas tā bija. Visticamāk, ka jūs pameta zem tankiem. Un pat nepateica, ka atbildīgais par šo iepirkuma komisiju ir bijis jūsu partijas biedrs. Nevar būt tā, ka valstī nepazīstami cilvēki, kurus pat Saeimas deputāti nezina, pieņem lēmumus par 220 vai 330 miljonus lieliem iepirkumiem.

Un vēl viena lieta. Ko šajā laikā ir darījis ministrijas valsts sekretārs Garisons? Garisons strādā Aizsardzības ministrijā no 2015. gada, jau astoto gadu viņš ir valsts sekretārs. Tātad jautājums ir tāds: kāpēc jūs neesat prasījusi viņa atstādināšanu? Šis fakts... Tas, ka jūs esat pateikuši, ka vainīgi ir kaut kādi mazie gariņi, kuri ir atstādināti... Kāpēc nav atstādināts ministrijas valsts sekretārs Garisons, kurš visu to orķestrēja un piesedza? Ja tā neesat jūs, tad viņa galvai ir jākrīt jau šodien. (Daži deputāti aplaudē.) Nevar būt tā, ka valsts sekretārs, kurš astoņus gadus reāli vada ministriju, kurš ir strādājis arī pie iepriekšējā ministra, pašreiz turpina strādāt un vadīt ministriju.

Tas izskatās, kā tādā Holivudas filmā, kuras mēs visi esam redzējuši, – tas, kādā veidā armijas aizsegā notiek pārvadājumi, tiek pārvadātas narkotikas, notiek dažādi noziegumi. Diemžēl šī problēma piemeklē arī Latviju. Šādi iepirkumi normālā valstī nevarētu notikt, ja tos nepiesegtu politiskā vadība. (Starpsauciens: "Pabriks!")

Jā! Un, starp citu, vakar man bija tas gods satikt bijušo aizsardzības ministru Pabriku. Jā, es jums pastāstīšu. Vakar vakarā notika pieņemšana par godu Luksemburgas lielhercogam, kurā mani kā frakcijas vadītāju uzaicināja piedalīties. Man izdevās satikties ar Pabriku. Viņš pienāca man klāt, un es viņam pateicu pirmo lietu. Es saku: "Tev jābūt laimīgam, jo rīt mēs nelemsim par tavu atstādināšanu, tevi jau atstādināja tauta." Un tad viņš teica: "Ja es būtu ministrs, tāds līgums nebūtu noslēgts." Tie ir viņa vārdi, kurus es šodien citēju. Tad kam man ticēt? Viņš saka to, ka viss ir slikti, nepareizi, Mūrniece saka – nepareizi. Kāpēc Garisons turpina strādāt, godājamā Mūrnieces kundze?

Es teikšu, ka šodien šī ir tiešām izšķiršanās APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kurā pusē jūs esat, – vai šī politiskā disciplīna ņems virsroku un jūs piesegsiet to, kas notiek Aizsardzības ministrijā, vai arī tomēr jūs piekritīsiet, ka tas, kas notiek Aizsardzības ministrijā, – tas reāli ir jau pārkāpis visas sarkanās līnijas.

Es domāju, ka princips ar šiem trim procentiem, kur... Uzņēmums, kas ir uzvarējis iepirkumā, ļoti atklāti pasaka: "Mēs jau nebijām plānojuši piegādāt pārtiku, mums bija apsolīti trīs procenti no tā, ka mēs noslēgsim līgumus." Tie ir viņu vārdi Latvijas Televīzijā, kas ir izskanējuši. Tāda ir izpratne par šo konkursu.

Skatāmies, kas vēl piedalījās šajā konkursā. Nezinu visus uzņēmumus, bet pēc nosaukuma – "Rēzeknes gaļas kombināts"... ražo gaļas izstrādājumus; tas ir īsts kombināts – veikalos ir redzēti viņu izstrādājumi. Viņi tika diskvalificēti, jo viņi, redziet, nav pietiekami labi. Šajā iepirkumā piedalījās arī Latvijas tirgotāju savienība, kas apvienojusi ļoti daudzus ražotājus, – to arī atšuva. Un uzvar – neliels Rojas uzņēmums!

Krievijā ir tāds Kooperativ "Ozero", a pie mums – Rojas kooperatīvs ar (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs...

A. Šlesers. ... kur visādas šīs saucamās vasarnīcas atrodas, par ko raksta sociālie mediji.

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.), Šlesera kungs, sekundīti! Krievu valodu nedrīkst lietot Latvijas Republikas Saeimā, to nosaka Satversme un Satversmes...

A. Šlesers. Kooperatīvs "Ezers" Krievijā, mums ir Rojas kooperatīvs, kā saka, vasarnīcas... kam tur pieder tajā Rojā. Un Roja, izrādās, ir tā centrālā vieta, kas tagad nodrošina iepirkumus mūsu valstī. Nu apskatieties, kam ir vasarnīcas Rojā, kas tur dzīvo kopā un kas pavada laiku, kas iet pirtīs un vēl kaut kur citur. Godājamie kolēģi, tā ir realitāte!

Tātad šie cienījamie uzņēmumi, kur bija apvienojušies daudzi ražotāji, tika atšūti, un tiek izvēlēts neliels uzņēmums ar divām piekabēm jeb diviem veciem busiņiem, kuri nodrošinās armijas apgādi.

Un tagad parunāsim, kas ir armijas apgāde kara laikā, par ko ir runa, Mūrnieces kundze, jūs pati minējāt. Ja sākas karš Latvijā, armija ir tā, kas aizstāvēs Latvijas tautu. Noliktavu nav, automašīnu nav, ar ko piegādāt pārtiku. Ko tad viņi nodrošinās? Ko tad mēs varam ņemt no plika un nabaga uzņēmuma ar apgrozījumu 500 tūkstoši? Es saprastu tā: ja šeit sarakstā būtu visi lielākie uzņēmumi, kuriem ir noliktavas, kuriem ir automašīnu parki... Nu doma ir tāda: tiek sabombardēta viena noliktava, pārtiku pieved no otras noliktavas, tiek sabombardēta otra noliktava, pārtiku pieved no trešās. A šeit vienkārši noliktavas nav vajadzīgas. Divi busiņi. Vienam izdur riepu, otram, tā teikt, arī izdur riepu... vai iebrauks kokā – viss, apgāde ir beigusies.

Godājamie kolēģi, kāpēc Garisons turpina strādāt šodien... vēl joprojām? Tas nav vairs tikai jautājums jums, tas ir jautājums arī Kariņam, jo – ja mēs skatāmies pa datumiem, cienījamā Mūrnieces kundze, jūs jau nesākāt rīkoties pēc 20. vai 22. decembra, jūs sākāt rīkoties tikai tad, kad sākās kņada un visa šī ažiotāža soctīklos un medijos, kur parādījās informācija... jūs neko nedarījāt. Tad jautājums ir tāds – vai nu jūs nekontrolējat, kas notiek Aizsardzības ministrijā, vai arī Garisons vienkārši jūs tiešām ir uzmetis. Viņš ir kā... pārbraucis ar ceļa rulli, bet joprojām strādā.

Un šodien principā tā atbildība, kas jums ir jāuzņemas... tā nav kaut kāda atbildība, kur jūs personīgi esat atbildīga, jo jūs nevarat būt atbildīga par to, ka jūs neesat parakstījusi līgumu... tiešā veidā. Tā nav kriminālatbildība, bet politiskā atbildība, ka ministrijā bez ministra informēšanas tiek noslēgts tāds līgums. Nebija jāsaskaņo, bet jums bija jāzina, kas tas par līgumu, kas apgādās Latvijas armiju kara laikā un miera laikā. To diemžēl jūs nezinājāt. Un tas, ka jūs neesat atstādinājusi Garisona kungu, tā ir, tā teikt, tā maksa, kura jums būs jāmaksā, kāpēc mēs balsosim "par" jūsu demisiju.

Bet es varu pateikt uzreiz, godājamie Saeimas deputāti – godājamais APVIENOTAIS SARAKST, godājamā JAUNĀ VIENOTĪBA –, ja jūs šodien balsosiet "pret" Mūrnieces demisiju, tad jau tuvākajā laikā mēs iniciēsim Saeimas ārkārtas sēdi par demisijas pieprasīšanu Kariņa valdībai, jo Kariņš ir atbildīgs par to, kas notiek valstī. (Daži deputāti aplaudē.) Kariņa valdība-1 sāka šo līgumu organizēt, Kariņa valdība-2 parakstīja. Un tā šodien ir mūsu pozīcija.

Tā ka, godājamie kolēģi, es saprotu, ka būs karstas un plašas debates, bet koalīcijai šodien ir izšķiršanās, un vislielākā izšķiršanās ir APVIENOTAJAM SARAKSTAM. Tad, kad Pīlēna kungs nāca un uzrunāja sabiedrību pirms vēlēšanām, viņš teica: "Mēs nāksim, lai būtu pārmaiņas, mēs nāksim, lai notiktu reformas valstī." Pagaidām mēs šīs reformas neredzam, bet tas, ko mēs redzam, – mēs redzam to, ka notiek valsts izzagšana caur Aizsardzības ministriju.

Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir balsojusi par to un arī es esmu no šīs tribīnes teicis, ka mēs atbalstām to, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir jāpalielina līdz trīs procentiem no IKP. Šodien tas ir vitāli svarīgi, bet mēs nebalsojām par to, ka šo budžetu var izlaupīt un izrīkoties tā, kā tas ir noticis. Mēs nebalsojām par to, ka sabiedrībā nezināmi cilvēki parakstīs līgumus par simtiem miljonu iepirkumiem pa labi, pa kreisi.

Un, es domāju... Vēl viena lieta – šī Saeima strādās vēl nākamos trīsarpus gadus, vismaz. Es domāju, ka šo skandālu, kuri šodien ir parādījušies saistībā ar šo iepirkumu, Aizsardzības ministrijā ir daudz vairāk. Un sabiedrībai ir tiesības uzzināt, kādi iepirkumi ir bijuši Aizsardzības ministrijā, jo tie visi ir bijuši noslepenoti. Par slavenajām patronām, kuras it kā joprojām netiek savlaicīgi piegādātas... Tiek runāts, it kā kaut kādi vietējie ražotāji ražo patronas. Kā tad viņi ražos kara laikā, kā viņi nodrošinās, ja viņi šeit reāli nodarbojas tikai ar patronu, kā saka, kaut kādu komplektēšanu? Ir ļoti daudz jautājumu.

Tā ka, godājamie kolēģi Saeimas deputāti, aicinu šodien balsot "par" ministres Mūrnieces demisiju. Viņai jāuzņemas politiskā atbildība. Un, kā jau es teicu, ja APVIENOTAIS SARAKSTS, JAUNĀ VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība tagad piesegs to, kas notiek Aizsardzības ministrijā, tad nākamais pieprasījums būs premjeram Kariņam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs – deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Smiltēna kungs! Goda vārds, šodien... Mūsu frakcija jau vakardien apsprieda visu situāciju, un pateikšu absolūti godīgi, absolūti atklāti – mēs neuzskatām, ka (Starpsaucieni.)… Kas, lūdzu? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, turpiniet uzstāties debatēs un, lūdzu, neveiciet pa tiešo sarunas ar zālē esošajiem!

A. Rosļikovs. ... visu laiku, tas jau (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, bet jebkuram Saeimas deputātam diemžēl tādas tiesības ir paredzētas – ir tiesības veikt izsaucienus no zāles. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Jā. (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Diemžēl Rosļikova kungam...

A. Rosļikovs. Es turpināšu. Paldies.

Augsti godātie kolēģi! Mūsu frakcija neuzskata, ka Nacionālā apvienība un Mūrnieces kundze ir pilnīgi atbildīgas par konkrēto iepirkumu, nē. Es neticu tam, ka Mūrnieces kundze, ieņemot šo amatu, pilnīgi visu zināja un gāja uz šo visu pasākumu, absolūti apzinoties, ko viņa dara. Es tam personīgi... mūsu frakcija tam netic, bet šeit vislielākais jautājums ir Nacionālajai apvienībai: vai ir vērts ļaut zaimot, pazemot jūsu spilgto un dižo apvienību citas partijas dēļ? Šeit ir absolūti skaidrs, no kurienes ir iznācis iepriekšējais Aizsardzības ministrijas vadītājs, kurai partijai viņš ir bijis piederīgs vairākus gadus un... kandidēja Eiropas Savienības... Eiropas vēlēšanās, un neko nenozīmē tas, kur viņš ir pārgājis pēc tam. Viņa saknes ir zināmas absolūti visiem. Šeit ir jautājums Nacionālajai apvienībai: nu cik un cik (Starpsaucieni.)... VIENOTĪBA!... cik konkrēti šī koalīcija jums ir vērtīga, augsti godātā Nacionālā apvienība, lai jūs vienkārši piesegtu viņus?

Tas absolūti nav normāli, ka mēs Latvijā barojam bērnus par diviem eiro un 40 centiem, bet karavīrus – par 50. Absolūti skaidrs, ka šeit, nenoliedzami, ir politiskā atbildība, Mūrnieces kundze. Un šodien es uzkāpu uz šejienes... tikai viena iemesla pēc – politiskā atbildība. Vai nu mēs tagad atbrīvosim visus cilvēkus, kas ir iesaistīti šajā konkrētajā iepirkumā, – valsts sekretāru, iepirkuma vadītāju, juristu, absolūti visus cilvēkus, kas strādā ministrijā un kuri jūs iegāzuši, absolūti atklāti to izdarījuši –, vai būs politiskā atbildība, kuras laikā jums nāksies uzņemties... un atkāpties no ministra amata, tas ir absolūti skaidrs.

Un koalīcijai nevajag tagad stāstīt mums, opozīcijai, to, ka neviens nezināja, ka līgums no astoņiem miljoniem ir pārtapis par ceturtdaļmiljardu, jo mēs ļoti labi redzējām, kas notiek ar ministriem, kuri grib iztērēt vairāk nekā viņiem ir piešķirts, – nesenā video no Ministru kabineta, kur veselības ministre dabūja pa galvu absolūti atklāti par to, ka viņi grib vairāk, nekā viņiem ir piešķirts.

Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka iepriekšējā Aizsardzības ministrijas vadība ir neformāli saskaņojusi konkrēto iepirkumu ar savu tiešo vadītāju. Pretējā gadījumā parādās jautājums: kā ministrs var darboties neatkarīgi no premjerministra? Šaubos. Tie cilvēki, kas atrodas zem aizsardzības ministra, spēja organizēt iepirkumus, nesaskaņojot ar ministru? Nu, arī šaubos.

Kādu signālu šajā konkrētajā situācijā mēs parādām mūsu sadarbības partneriem – Amerikas Savienotajām Valstīm vai NATO aliansei –, nu, kādu? Mums ir APVIENOTAIS SARAKSTS, kurš ir atnācis kā vislielākais transformators. Nu, jūs transformējat, super! Malači!

Es ceru, ka iznāks Tavara kungs un mums paskaidros, kā mums pieņemt šo situāciju, kad mēs cerējām, ka APVIENOTAIS SARAKSTS būs tas drošinātājs, kas neļaus jaunajai koalīcijai nebūt ne pa kreisi, ne pa labi, bet strādāt konkrēti valsts labā. Tas drošinātājs ir izsists, tas nestrādā, uz doto momentu tas ir pilnīgi neitralizēts.

Mums šajā konkrētajā koalīcijā ir divi upuri – Nacionālā apvienība, jo viņu ministrs ir iegāzts, un APVIENOTAIS SARAKSTS, kura pienākums būtu tagad apturēt šo visu, bet viņi to nedarīs, jo viņi baidās par saviem amatiem.

Mūrnieces kundze, kura vairākus gadus ir bijusi (Starpsauciens.)... kas, lūdzu? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, turpiniet debates.

A. Rosļikovs. Paldies, paldies.

Mūrnieces kundze, kura vairākus gadus ir vadījusi parlamenta Prezidiju, cilvēks ar absolūti kristālu reputāciju, tagad ir nonākusi situācijā vienas konkrētas, ļoti vecas partijas dēļ, no kuras ir iznācis iepriekšējais ministrijas vadītājs. Absolūti tīra reputācija tagad ir sabojāta, viss, to nevarēs izsvītrot.

Nacionālās apvienības reputācija tagad ir sabojāta, un to nevarēs izsvītrot. Ja 2016. gadā Nacionālā apvienība par metāllūžņu iepirkšanu prasīja ministra demisiju, šodien tā pati ir šādā lomā. Un tas ir absolūti neapskaužami – absolūti!

Bet, ja tu esi aizsardzības ministrs, tā nav vienkārši smuka runāšana un skaista sēdēšana. Šajā sasaukumā tas ir Smiltēna kunga pienākums... Aizsardzības ministram nāksies nest pilnīgu atbildību. Es jūs lūdzu, Mūrnieces kundze, esiet stingra! Mēs kā opozīcija uz doto momentu atnācām jums talkā, palīdzēt – tiešām, visatklātākajā veidā –, savādāk mēs nevaram pat motivēt jūs rīkoties. Uz doto momentu politiskam lēmumam ir pilnīgi visas iespējas. Jūs tagad varat atbrīvot visus, pilnīgi visus... sekretārus – pilnīgi!... nu nevar viņi palikt savā vietā... vismaz atstādināt viņus, ko viņiem tur sēdēt.

Es jau mēnesi staigāju uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, mēģinu pierādīt, ka kafija, ko mēs dzērām priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, un čebureki, ko ēdām, nav ieskaitāmi priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos. KNAB uzskata savādāk, viņi saka: a tu ej pierādi, ka tā nav!

Kāpēc šeit ir savādāk? Kur ir visi tie drošības dienesti, kuri mani vajā kafijas krūzes un čebureka dēļ? A šeit ceturtdaļmiljards praktiski bija izzagts, un absolūts klusums.

Augsti godātie kolēģi! Vēlreiz, APVIENOTAIS SARAKST, – šādā ātrumā nākamās vēlēšanas nebūs jums plusā. Nacionālā apvienība, lūdzu, aizstāviet savu ministri, neļaujiet citiem cilvēkiem viņu šādi pazemot. Bet šodienas balsojums par Mūrnieces kundzi būs signāliņš, motivācija, ka jādarbojas, nedrīkst ļaut šādai korupcijai dzīvot Aizsardzības ministrijā.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Krauzes kungs, vai jums debatēm pietiks ar deviņām minūtēm? Pietiks.

Tātad vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šodien mēs debatējam par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, bet es atgādināšu, ka tas nav tikai par to. Mēs šodien runājam par mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas sastāv no Gaisa spēkiem, Jūras spēkiem, Sauszemes spēkiem un Zemessardzes. Atcerēsimies, ka jau pirmās brīvvalsts laikā mūsu senči bija lepni, ka viņu radinieki un viņi paši dienēja Latvijas armijā, ka viņi varēja uzvilkt Latvijas armijas formu. Un arī mūsdienās tūkstošiem mūsu draugu, paziņu, Latvijas Republikas pilsoņu, ir brīvprātīgi iesaistījušies profesionālajā dienestā. Tāpat arī tūkstošiem, it īpaši pēc kara sākuma Ukrainā, ir brīvprātīgi iesaistījušies Zemessardzē, tāpēc ka būt armijā, būt Zemessardzē ir gods, tas ir mūsu pienākums – vajadzības gadījumā aizstāvēt Latvijas neatkarību.

Man liekas, nevienam nav šaubu par to, ka mums ir jācīnās par Latvijas armijas reputāciju, mums ir jābūt lepniem par to, ka mums ir armija un ka mēs spējam... Un te es gribu nocitēt, kas ir teikts NBS mājaslapā: "Mēs, Nacionālie bruņotie spēki, esam valsts militārās aizsardzības sistēmas pamats un, sadarbojoties arī ar sabiedroto spēkiem, sargājam Latvijas valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību." Es teiktu, ka mūsu visu – deputātu, ierēdņu, amatpersonu – uzdevums ir stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, vairot uzticēšanos tiem.

Atgādināšu, ka Zaļo un Zemnieku savienības programmā valsts drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, mēs arī iestājamies par finansējuma palielināšanu. Tajā pašā laikā mums ir jābūt ļoti prasīgiem. Es teiktu, ka aizsardzības sistēmā nedrīkst būt korupcija. Nevis "mazināsim korupciju", kā bieži raksta valdības deklarācijās, bet tur ir jāizskauž korupcija, tur nedrīkst būt korupcija. Un kas par to ir atbildīgs? Protams, politiķi, bet tālāk seko ministrijas amatpersonas un arī NBS augstākā vadība.

Un te es gribu arī šo to no likumiem citēt un atgādināt, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākums, starp citu, ir zināt visus NBS komandiera iesniegtos pieprasījumus, un viņš ir tieši tas, kas arī vada Aizsardzības ministriju.

Un es atgādināšu par pienākumiem, piemēram, ko par Nacionālo bruņoto spēku komandieri saka Nacionālo bruņoto spēku likums. Viens no pienākumiem – atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījumu savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Lietderīgu izmantošanu! Tātad atbildība ir arī NBS komandierim Leonīdam Kalniņam, kurš, starp citu, ļoti spēcīgus vārdus un moto raksta savā... NBS mājaslapā: "Spēcīgi bruņotie spēki, droša un aizsargāta Latvija!" Tieši tā, tādai ir jābūt Latvijai, un tādiem jābūt mūsu bruņotajiem spēkiem, bet tas var būt tad, ja ir uzticēšanās un ja bruņotajos spēkos nenotiek lietas, kuras neatbilst likumam.

Vēl viena lieta, kas jāatceras: kam ir atbildība – arī Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam, un štābs ir tas, kas... es atkal citēšu (šoreiz likumu): "Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos." Tātad nodrošina vadību, arī tur ir attiecīgas amatpersonas, kuras ir atbildīgas.

Un tad mēs nonākam pie tā, ko minēja Mūrnieces kundze, – pie Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra. Jā, šis centrs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, un aizsardzības ministrs pakļautību tālāk īsteno ar Aizsardzības ministrijas starpniecību. Kas ir Aizsardzības ministrijas vadītājs? Es domāju, tas ir administrācijas vadītājs – valsts sekretārs. Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir rakstīts: "Valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs."

Un tad mēs nonākam pie jau pieminētā valsts sekretāra Garisona kunga, kurš, protams, visu kaut ko ir runājis – ka viņš nezina un ka viņš... es atkal citēšu – no viņa preses konferences: "Iepirkuma komisijai jāvadās pēc iepirkuma plāna, kas paredzēja attiecīgi uz nākamajiem pieciem gadiem astoņus miljonus eiro. Tajā brīdī, kad iepirkuma komisija izlēma slēgt līgumu par šādu summu, iepirkuma komisijai bija jāinformē gan bruņoto spēku Apvienotais štābs, gan ministrija un jāprasa atļauja, vai šāda summa budžetā ir pieejama, un attiecīgi – vai līgums tālāk vispār ir slēdzams. Gadā sistēmā kopumā ir aptuveni 200 iepirkumu. Mēs nevaram katram izsekot līdzi." To saka Garisons. Pagaidiet, kas viņš ir? Viņš vienkārši tur sēž, vai viņš strādā? Es domāju, ka tad viņam ir kaut kur citur jāsēž, nevis ministrijā.

Vēl Garisons saka: man nav kristāla bumbas, lai es uzzinātu... kopumā sistēmā ir 200 iepirkumi. Kāda kristāla bumba? Kā vispār valsts sekretārs kaut ko tādu var atļauties runāt? Viņš ir tas, kas ir atbildīgs. Starp citu, viņš šodien tur arī nesēž. Šodien ir Mūrnieces kundze, un tad, kad Mūrnieces kundze preses konferencē runāja, Garisons blakus smīkņāja, vienkārši bezkaunīgi smīkņāja. Viņam pašam ir jāatkāpjas. Viņam ir jāaiziet prom ar cieņu, pretējā gadījumā Mūrnieces kundzei viņš ir jāatstādina, jo, kā jau minēja mani kolēģi, Garisona kungs nav atnācis pēkšņi.

Starp citu, Mūrnieces kundze, jā, valdībai saskaitīja... laikam deviņdesmitā diena, vēl simts dienas nav pagājušas. Un tas ir iemesls, kāpēc mēs arī nebalsosim "par" demisiju. Mēs tomēr ceram un uzticamies, un dodam uzticības kredītu, ka Mūrnieces kundze tiks galā ar Garisonu. Un es teiktu, ka atbildība jāuzņemas arī Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Saeima viņu apstiprina uz četriem gadiem... viņš ir apstiprināts. Termiņš... Laikam kaut kad 2020. gadā mēs viņu apstiprinājām, tātad vēl kāds laiks viņam ir, bet arī viņam atbilstoši likumam ir jāuzņemas atbildība par to, kas tur ir noticis. Un Mūrnieces kundzei ir jāstrādā.

Tas, ar ko ir jātiek galā Mūrnieces kundzei, kas man bija pārsteigums, – ar šo Ēriku Ezeriņu, kas ir politiskās partijas biedrs un kas, jā, arī ir piedalījies šajos dīvainajos iepirkumos. Es ceru un... mēs ceram, ka Mūrnieces kundze tiks galā arī ar viņu un tādi cilvēki nestrādās valsts aizsardzības sistēmā.

Tas, kas no mūsu kā zemnieku puses nav jāaizmirst, – karavīru ēdnīcas ir visā Latvijā, un būtu loģiski, ja Alūksnē karavīru ēdnīcā mūsu karavīri ēstu vietējo produkciju, nevis vestu no Liepājas lietuviešu vai poļu produkciju, un arī Liepājā karavīri ēstu Latvijas zemnieku saražoto produkciju.

Tāpēc, kolēģi, strādāsim – strādāsim tā, lai mēs varam būt lepni par Latvijas armiju un lai Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos nebūtu korupcijas. Mēs dodam uzticības kredītu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei tikt galā ar šiem cilvēkiem, kuri, mūsuprāt, nav pelnījuši ieņemt amatus aizsardzības resorā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas Prezidija sekretāram Armandam Krauzem reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Krauze (14. Saeimas sekretārs).

Paldies. Šodien nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Gundars Daudze, Andrejs Judins, Irma Kalniņa, Līga Kozlovska, Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, tiekamies pēc pārtraukuma – pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, atsākam Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Šobrīd darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētāja kungs, es drīkstu pagaidīt, kamēr tauta salasās? (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, sēde ir atsākusies pēc pārtraukuma. Lūdzu, sēdieties savās vietās, lai debatētājs varētu teikt savu runu.

V. Krištopans. Godājamie kolēģi! Godājamā Mūrnieces kundze! Ir pagājušas vairāk nekā simt dienas, kopš strādā Kariņa otrā valdība.

Es vēlreiz gribu atgriezties pie trauksmes cēlēja ziņojuma. Es ceru, ka jūs to esat noskatījusies vai varbūt noskatīsieties. Šī "patronu ražošana" jau tagad ir arī jūsu problēma, un, ja jūs neliksieties ne zinis un ja Garisons turpinās strādāt, nu tad jāizdara secinājumi, jo Ezeriņa kungs ir Nacionālās apvienības biedrs, ministre ir Nacionālās apvienības biedre, parlamentārais sekretārs ir Nacionālās apvienības biedrs. Nu ko, naudai jāpaliek ģimenē, cik es saprotu.

Kas attiecas uz APVIENOTO SARAKSTU, – var būt, ka jūs tiešām nogulējāt; jums vajadzēja to Ministru prezidenta biedru, par ko jūs te tā cīnījāties pašā sākumā, nozīmēt Mūrnieces kundzei par vietnieku; varbūt, ka tur tā zādzība būtu minimālāka. Es nezinu, ko teiktu Pīlēna kungs, ja viņš atrastos šeit zālē un ja viņam būtu iespēja šeit uzstāties. Interesanti, kā viņš runātu, ko viņš teiktu? Viss kārtībā, Mūrnieces kundze balta un pūkaina, Nacionālā apvienība balta un pūkaina – mēs viņus aizstāvam. Nu, varbūt. Var būt, ka viņš to tā arī teiktu.

Es ar bailēm domāju par 970 vai 980 miljonu lielo šāgada budžetu Aizsardzības ministrijai. Jūs iedomājieties, kādi iepirkumi tur jau ir saprogrammēti un saplānoti! Un valsts sekretārs saka: "Es neko nezinu, ko tā komisija tur lemj." Tad jau sanāk tā: visticamāk, atlaidīs šo komisiju, un tad – ko nākamo? Kā komplektēs? Garisons stāvēs pie Centrālcietuma durvīm – tur, kur nāk ārā sodu izcietušie par sīkām zādzībām, – un varbūt tos tad varēs likt tajā komisijā un atkal teikt: "Es neko nezinu, komisija lēma." Nu, tas ir kliedzoši!

Rajeva kungs, jūs taču pazīstat to sistēmu, vai ne? Bergmaņa kungs, jūs arī to sistēmu pazīstat, jums arī būtu, ko teikt. Nu ko, turpinām!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man tiešām tīri cilvēcīgi ministres nu ir tā kā žēl. Viņa, sieviete, aktīvi sāka darboties, aktīvi sāka strādāt un uzkāpa uz iepriekšējās partijas atstātās bumbas, nu konkrēti uzsprāga. Jautājums ir – vai tas bija netīšām vai apzināti?

Šeit klīst runas – un jūs man neļausiet samelot –, ka Mūrnieces kundze... viens no uzvārdiem... klīst runas par viņu kā nākamo Valsts prezidenta amata kandidāti. Visnotaļ cienījama kandidatūra. Bet šobrīd acīmredzot... Es nezinu, kādas šeit ir bijušas tās zemūdens straumes, kas visu to ir pagriezušas kājām gaisā.

Valsts aizsardzības dienests... Divas lielas lietas pagājušajā gadā pirms vēlēšanām.

Viena lieta, kas izskanēja ļoti skaļi, – valsts aizsardzības dienests, par ko sāka runāt. Tika izveidots, sagatavots likumprojekts – absolūti nekvalitatīvs. Absolūti nekvalitatīvs! Šobrīd ir sagatavots pilnīgi jauns likumprojekts... tiek gatavots ar Mūrnieces kundzes gādību.

Un aiz šiem skaļajiem vārdiem, kad visa sabiedrība ir satraukta par to – par kaut kādu obligāto militāro dienestu, par kuru ir tūkstoš un viens neskaidrs jautājums... un vēl šobrīd tas ir neskaidrs jautājums, tā pamatā... apakšā notiek šī afēra ar pārtikas iepirkumiem 200 vai... 330 miljonu apmērā. Vai tas uzlabo mūsu tautas ticību parlamentam, ticību tam, ka mēs stiprināsim savas aizsardzības spējas? Tas ir retorisks jautājums.

Un šeit es gribu vērsties pie APVIENOTĀ SARAKSTA. Kad viņiem uzdod jautājumu: nu kā tad tur ir, kas tad tur ir? –, tad viņi tik pūš kā grūtnieces pirms dzemdībām un – "nu nav smuki, nav smuki!" Kolēģi, nav smuki nepiezvanīt meitenei pēc seksa (Starpsaucieni.), tas nav smuki.

Jums šobrīd ir viss; viss ir jūsu rokās. Tieši APVIENOTAJAM SARAKSTAM, tieši jums, pulkveži un bijušie ministri, jums ir visas šīs varas sviras rokās. (Starpsaucieni.) Kolēģi, nē, tiešām nekā personīga. Bet (Starpsaucieni.)... lūdzu, padomājiet.

Un šeit nav runa par to... ministres kundze visu pareizi dara, es sekoju tam līdzi, visu pareizi dara – izveido komisijas, visu izmeklē, visi... Ne par to ir stāsts, tiešām. Tas viss ir pareizi. Ir runa par to, kas ir noticis. Mums ir jāpaskaidro sabiedrībai, kurš ir bijis atbildīgs, tanī skaitā – politiski. Juridiski, krimināli – to visu noskaidros, to visu sapratīs, to visu mēs uzzināsim. Kurš politiski ir bijis atbildīgs?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds – deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas! Godātie kolēģi! APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, Ināra Mūrniece nav politiski atbildīga par šo iepirkumu. APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, par šo iepirkumu politiski atbildīgs ir iepriekšējais ministrs Artis Pabriks. (Daži deputāti aplaudē.)

APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, tiesībsargājošajām iestādēm ir operatīvi jāstrādā un savlaicīgi jāsauc pie atbildības tie cilvēki, kuri šo iepirkuma procedūru ir organizējuši, veikuši un pieļāvuši šos pārkāpumus, par kuriem attiecīgajā Saeimas komisijā mēs esam informēti. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Jau šo piektdien Aizsardzības, iekšlietu, un korupcijas novēršanas komisijā notiks slēgtā sēde, uz kuru ir uzaicināti arī prokuratūras pārstāvji.

Trešā lieta. APVIENOTAIS SARAKSTS aicina, tajā skaitā – arī savus ministrus un kolēģus, sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai izmeklētu visus būtiskos iepirkumus, kurus ir organizējusi politiskās partijas Attīstībai/Par! politiskā vadība. Ne tikai Aizsardzības ministrijā. Ne tikai.

Šeit no šīs tribīnes izskan – nav smuki, ka Aizsardzības ministrijā kaut kas tāds notiek. (Starpsauciens.) APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, nav smuki, ka kaut kas tāds notiek ikvienā ministrijā. Nekur nekas tāds nevar notikt, kur nu vēl Aizsardzības ministrijā. Aizsardzības ministrijas iepirkumiem jābūt kristāldzidriem šajā laikā, kad mēs būtiski palielinām nodokļu maksātāju naudu šajā nozarē.

Mēs zinām... mēs runājām budžeta naktī, cik ļoti mums pietrūkst veselības aprūpei, iekšlietām, daudzām citām jomām. Mēs nediskutējam par aizsardzību. Mēs visi saprotam, ka tur ir nepieciešams papildu finansējums. Taču šī finansējuma izlietošanai ir jābūt pilnīgi caurspīdīgai un visiem saprotamai, bez jebkādas šaubu ēnas, tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS cer sagaidīt tiesībsargājošo iestāžu skaidru, operatīvu rīcību attiecībā uz atbildīgajām amatpersonām šī iepirkuma kontekstā.

APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta ministres Ināras Mūrnieces demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir skaidrs, ka šis iepirkums, kas vēsturē ir viens no lielākajiem Aizsardzības ministrijā, raisa daudz jautājumu, un arī opozīcija pamatoti tos ir uzdevusi. Taču es gribu teikt, ka ir jārunā arī par tām sekām, kuras varēja būt pēc tam, kad līgums sāktu darboties reāli, jo ir skaidrs visiem un sabiedriskajā telpā...

Jūs visi zināt, ka, piemēram, tāds liels uzņēmums kā "Dobeles dzirnavnieks" skaidri un gaiši pateica... Sākumā tas bija tā kā iesaistījies šajā iepirkumā, taču pēc tam tas pateica skaidri un gaiši – tas šajā afērā nepiedalīsies, jo šie noteikumi, kas bija pēc tam paredzēti... iestrādāt... ar piegādātājiem, ar mūsu ražotājiem, pēc būtības bija vienos vārtos. Starpnieks savāc savus trīs procentus, ražotājiem, piegādātājiem uzliek visu atbildību un drastiskus noteikumus. Tā jau reāli bija sarkanā gaismiņa.

Un šinī gadījumā tieši iepriekšējais ministrs Pabriks... viņš skandēja: "Es ar visu savu sirdi un dvēseli atbalstīšu vietējos uzņēmumus." Kas notika reāli, mēs redzam. Faktiski būtu sanācis pavisam pretēji – diametrāli pretēji.

Gribu ieteikt... un vēlētu arī aizsardzības ministrei paskatīties uz šo lietu plašāk. Necentralizēt šos iepirkumus. Ja ir šīs astoņas iepirkumu daļas, tad varbūt, kad skatāmies, dalām to lotēs – sīkāk.

Piemēram, tie paši piena pārstrādātāji... Latvijā ir vairāk nekā 40 piena pārstrādātāju – katrā reģionā tie ir. Iespējams, ka šie piena pārstrādātāji šobrīd cīnās ar situāciju, ka nespēj konkurēt tirgū, un piedāvā piena ražotājiem tiešām zemu cenu.

Audzēt šo pārstrādi un šajos iepirkumos piegādāt tiešām Latvijas pienu! Un tās būtu ne tikai vairs 700 tonnas dienā, ko mēs Latvijā apēdam, bet, iespējams, tās būtu 800 tonnas dienā, ko mēs Latvijā pārstrādājam un vietējā tirgū patērējam.

Un radām konkurētspējīgus noteikumus arī lauksaimniekiem!

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt... Nu, paldies dievam, man ir 15  minūtes – varu parunāt par vairākām tēmām.

Pirmā. Vai mēs atbalstām... vai es personiski – kā deputāts – atbalstu ministres Ināras Mūrnieces demisijas pieprasījumu? Nē, jo es neuzskatu, ka viņas politiskā atbildība šinī konkrētajā lietā ir tik liela, ka viņai ir jāatkāpjas no amata. Jā, protams, varēja izdarīt labāk, jā, patiešām varēja paskatīties dziļāk, bet – nē, es nedomāju, ka tā atbildība viņai ir tik liela šajā brīdī.

Tomēr jāatceras – ir kā tajā vecajā anekdotē par trim aploksnēm. Pirmā aploksne šodien jau tika atvērta. Novelt vainu uz iepriekšējo valdību šī ministrijas vadība vairs nevarēs.

Un te es nonāku pie otrā jautājuma, par ko es gribētu runāt. Tas ir šāds. Kurā laikā notika... visi šie līgumi... kad tie tika sagatavoti, kad šie cilvēki tika izraudzīti un šīs kompānijas tika izvēlētas konkursam, kāpēc notika visi tie pārkāpumi un kāpēc mēs nonācām pie tāda līguma, pie kāda nonācām? Tāpēc noteikti ir jāpaskatās, kas ministrijā notika iepriekšējā aizsardzības ministra Pabrika kunga laikā, kā tika veikti iepirkumi un kā tika organizēta šī darbība. Un, galvenais, – kāpēc sistēma, kura tika izveidota Aizsardzības ministrijā, kur bija kontroles mehānismi, kuriem bija jāuzķer visi šādi apšaubāmi līgumi, neuzķēra. (Starpsauciens.)

Tāpēc šeit ir jāstrādā. Un no jaunās ministrijas vadības mēs gaidām rīcību šajā jautājumā. Mēs nevaram vienkārši atrunāties ar to, ka kāds kaut kur kaut ko nezināja. Visiem ir uzrakstīti viņu dienesta pienākumi, viņiem visiem ir atbildība par savām darbībām vai bezdarbību. Šie cilvēki ir jānosauc vārdos, un viņiem ir jāatbild par to, ko viņi vai nu ir izdarījuši, vai nav izdarījuši, atrodoties savos amatos.

Un trešais... nedrīkst sarunāties ar zāli, tāpēc... Es runāšu teorētiski. Tā kā mēs esam jauns politisks spēks, ne īpaši labi mums veicas ar apsaukāšanos un metaforisku izteikšanos par dažādām lietām, bet... Es gribētu te minēt divas lietas.

Pirmais. Lūdzu, neminiet armiju un karavīrus, un karavīru godu un nejauciet to ar pāris sašmucējušos valsts ierēdņu godu – tās ir divas dažādas lietas. Armija ir armija. Mēs visi šeit atbalstām mūsu bruņotos spēkus, mēs visi gribam, lai tie būtu spēcīgi, spējīgi aizstāvēt mūsu dzimteni, un es esmu pārliecināts, ka visi simts deputāti balsos par to, lai mūsu armija būtu spēcīga un spētu aizstāvēt mūs... nu, tajā skaitā arī mūs, simts deputātus.

Un vēl viens punkts, kurš parādās. Mēs ļoti bieži – vietā un nevietā – pieminam valsts aizsardzības dienestu, par ko mums tagad ir sarunas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Jā, likumprojekts bija uzrakstīts tāds, kāds tas bija uzrakstīts toreiz – iepriekšējā ministra vadībā. Atcerēsimies to, ka ministrija – ar jauno ministri priekšgalā – pilnībā pārrakstīja šo likumprojektu – no pirmā līdz pēdējam punktam. Jā, protams, dokumentā ir daudz neprecizitāšu. Jā, daudz darba, tāpēc mēs komisijā taisām arī papildu sēdes, atdodam visu laiku no mūsu apakškomisijām, lai laikus izskatītu šo jautājumu un lai likums tiktu apstiprināts tādā termiņā un tādā veidā, lai Aizsardzības ministrija varētu sekmīgi izpildīt to uzdevumu, kurš ir nosprausts šim gadam, – uzsākt valsts aizsardzības dienestu 1. jūlijā.

Un nav arī vietas pārmetumiem par to, kā mēs viņus apgādāsim. Ticiet man, ir gan formas, gan ieroči, un arī paēdinās visus tos cilvēkus pilnā apjomā – tā, kā tas ir nepieciešams.

Tāpēc arī atkal atgriežamies pie jautājuma par ministrijas iepriekšējo vadību, kura runāja par pilnīgi lunātiskiem cipariem, par pilnīgi lunātiskiem daudzumiem karavīru iesaukšanas... un viņu apmācības procesā. Un tagad mums ir jaunā ministrijas vadība, kura nonāca pie ļoti reālistiskiem skaitļiem, pie tā, ko reāli var izdarīt.

Protams, es neatgādināšu, ka priekšvēlēšanu laikā tieši mani par to sita, bet nu tagad šis plāns, ko Aizsardzības ministrija īsteno dzīvē pašreiz, ir daudz tuvāks tam, ko es stāstīju priekšvēlēšanu kampaņā (ko un kā vajadzētu darīt), nekā tas, ko stāstīja iepriekšējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Un noslēgumā – galvenais punkts. Es personīgi neatbalstīšu... un jau neatbalstīju... ministres demisiju. Un, es domāju, tāpat rīkosies arī viss APVIENOTAIS SARAKSTS.

Aicinu jūs neatbalstīt šo demisijas pieprasījumu, bet skatīties problēmu saknē. Mums, Saeimai, ir jāparāda, ka mums ir gan spējas, gan spēki sakārtot šīs lietas.

Es gribētu atgādināt arī opozīcijas deputātiem: jūs visi zināt, ka piektdien mums būs komisijas sēde tieši par šo jautājumu, un tieši tur mēs to lietu apspriedīsim, tāpēc nevajag izrādīt (Starpsauciens: "Tas bija Krišjānis Kariņš!")...

Šobrīd mēs runājam par (Starpsauciens.) aizsardzības ministres demisiju, un tāpēc aicinu visus neatbalstīt ministres demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribu nevienu aicināt, tāpēc ka viens stāsts – ko mēs domājam paši, otrs stāsts – koalīcijas disciplīna, frakcijas disciplīna. Un, es pieļauju, šis būs tāds pats balsojums kā budžeta jautājumā.

Šobrīd mēs neesam ne tiesas sēdē, ne prokuratūrā, ne KNAB, tāpēc es negribu runāt par tiem pārkāpumiem, kas varbūt ir krimināla rakstura, lai tiešām to vērtē atbilstošās struktūras, bet mums šeit, šai zālē, vajadzētu runāt par politisko atbildību.

Un, ja atceraties mūsu, es uzskatu, neilgo pieredzi ar politisko... nedaudz vairāk kā 30 gadu... un Rajeva kunga teikto par nelielo politisko atbildību, es gribu pajautāt (un es šobrīd negaidu no jums atbildi uzreiz no jūsu vietas): kā mērīt politisko atbildību?

2013. gada 21. novembris. Gribu atgādināt – Zolitūdes traģēdija. Uzreiz, pēc septiņām dienām, 27. novembrī, Ministru prezidents paziņoja par demisiju. Valdis Dombrovskis bija vainīgs? Mēs visi saprotam – nē. Viņam nebija nekādas vēsturiskas lomas šajā notikumā, bet viņš uzņēmās politisko atbildību. Un, cienījamie kolēģi, vienalga, mēs balsojam vai nebalsojam par VIENOTĪBU vai par Valdi Dombrovski, bet to demisiju vēlētāji, tauta novērtēja un Valdi Dombrovski pēc tam vairākas reizes ievēlēja Eiropas Parlamentā. Viņš ir viens no mūsu spilgtākajiem politiķiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.

1994. gada jūnijs. Ģirts Valdis Kristovskis demisionē, politiski uzņemas atbildību pēc cietumnieku bēgšanas no Grīvas cietuma. Tur bija ministra vaina? Nē, bet viņš uzņēmās politisko atbildību.

1997. gadā pēc Talsu traģēdijas mans partijas biedrs Dainis Turlais arī uzņēmās atbildību. Tad, kad viņš tai laikā uzrakstīja Ministru prezidentam... ņemot vērā ētiskos, morālos apsvērumus, viņš demisionēja. Bet tai pašā laikā... tie arī ir gandrīz visi – tādi piemēri. Es personīgi neatceros vēl politiķus no politiskajām virsotnēm, kas demisionēja, bet vairāk ir tādu politiķu, kas ar kājām un rokām turas pie mīkstā krēsla un sauc: "Nē, nē, nē, es neesmu vainīgs, vainīgs ir kāds cits!"

Šobrīd APVIENOTAIS SARAKSTS ļoti daudz runā par Pabrika kungu. Mīļie draugi! Pabrika kungs vairs nav politiķis. Šī partija... ne Pabrika kungs, ne Pūce – viņi neizturēja vēlētāju pārbaudi, šobrīd viņi nav politiķi. Ja viens no politiķiem... APVIENOTĀ SARAKSTA... vai Pabrika kungs pieņem lēmumu atgriezties politikā, tad mums, visiem vēlētājiem, atkal būs iespēja novērtēt un parunāt. Ja izmeklēšanas laikā būs pierādījumi par ministra atbildību, tad mēs runāsim par to, bet šobrīd pateikt to, ka novirzīt visu atbildību uz Pabrika kungu... šobrīd viņa nav šeit zālē, un tāpēc es varētu pieļaut, kā es jau teicu, ka balsojums būs tāds pats kā par budžetu. Zināmā mērā tas ir loģiski, jo pretējā gadījumā – ja viens no jums nobalsotu par Mūrnieces kundzes demisiju – nākamajā dienā vajadzētu būt jaunai valdībai.

Bet, Mūrnieces kundze, es aicinu jūs varbūt pēc laika pašai demisionēt. Ja jūs tiešām gribat sevi saglabāt politiskajā virsotnē – divus sasaukumus jūs bijāt Saeimas priekšsēdētāja, otrais cilvēks valstī... nu, tā sanāk – to pirmo pārbaudi jūs neizturējāt. Jebkuram no mums pirmā pārbaude... atnāk uz ministriju, uz iestādi, kur mēs esam vadītāji, un pajautā: kur ir galvenie iepirkumi, kur ir nauda, kas tur ir? Es negribu tagad veikt... visas tās sazvērestības teorijas par jūsu partijas biedru... lai to izdara citas iestādes. Bet uz izmeklēšanas laiku atstādināt valsts sekretāru – to jūs varējāt izdarīt nākamajā dienā, kad tas atklājās.

Tāpēc es tiešām aicinu, Mūrnieces kundze, – padomāt par to un demisionēt pašai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Mēs šodien no opozīcijas puses dzirdam ļoti daudz mūsu, APVIENOTĀ SARAKSTA, pieminēšanu. Es kārtējo reizi atgādināšu, ka APVIENOTAIS SARAKSTS nāca politikā un iekļaujas koalīcijā, lai labotu iepriekšējās valdības, tai skaitā pašreizējo mūsu koalīcijas partneru un premjera, kļūdas. Es atgādināšu.

VARAM, kas bija Attīstībai/Par! pārziņā, – Rīgas teritorijas attīstības plānošanas apstādināšana. Labojām kļūdu, izdarīts. Aizsardzības ministrija, kas arī bija Attīstībai/Par! pārziņā. Mūrnieces kundze šobrīd uzsāk labot kļūdas. Arī pašreiz koalīcijā tā pati Izglītības un zinātnes ministrija mēģina kaut ko darīt... mēs labojam kļūdas, mēs iesaistāmies.

Tas, ko es gribu pateikt, – ka visi fakti, kas šodien ir izskanējuši saistībā arī ar mūsu koalīcijas partneru dažu ierēdņu iesaisti, ir kliedzoši, neviens to neapšauba, bet, viennozīmīgi, es domāju, ka politiskā atbildība Mūrnieces kundzei šajā momentā nav jāuzņemas, bet, viennozīmīgi, mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, sagaidām mūsu koalīcijas partneru reakciju – asu reakciju – attiecībā uz dažu augstāko valsts amatpersonu "nezinīša" statusa likvidēšanu. Kaut gan uz šo izmeklēšanas laiku...

Šlesera kungs, neviens nav vainīgs, kamēr to nav atzinusi valsts drošības iestādes tiesa, tai skaitā arī attiecībā uz jums – tieši tas pats process. Mēs šobrīd pieņemam, ka, iespējams, ir bijušas shēmas, korupcijas shēmas, bet tie ir tikai pieņēmumi. Tāpēc es rosinu uz izmeklēšanas laiku atstādināt šīs personas, lai viņas arī pārdomā, vai viņas visas tiešām ir darījušas... kristālskaidru procesu vai ne.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt, – mēs jau varam visu laiku teikt, ka tur nav pareizi, tur nav pareizi, tur kaut kas nav kārtībā... bet es lepojos, ka esmu APVIENOTĀ SARAKSTA deputāts un iesaistos procesos, un uzlaboju mūsu, tai skaitā iedzīvotāju un valsts, izaugsmi.

Es balsošu "pret" Mūrnieces demisiju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamais Rajeva kungs! Uzstājoties no šīs tribīnes, neizskanēja neviens vārds, ka mēs pārmetam kaut ko Latvijas armijai, tātad karavīriem – tiem, kas aizstāv Latviju, tiem, kas aizstāv mūsu tautu, tiem, kas pilda savu pienākumu. Pārmetumi ir par korupciju un zagšanu armijas rindās, ko nodrošina augstākā vadība. Par to ir šis stāsts. Šie uzvārdi, kurus es nosaucu, kurus neviens no jums nezināja, izņemot – Nacionālā apvienība zināja savu biedru... tie ir tie cilvēki, kas formāli lemj par 220 vai 330 miljonu iepirkumu. Par to ir šis stāsts. Nevienam kareivim mēs neko nepārmetam.

Tas, kas izskanēja no šīs tribīnes šodien, – ka pie visa vainīga iepriekšējā valdība... A ko tad jūs ielīdāt Kariņa valdībā-2 kā ielāps, godājamais APVIENOTAIS SARAKST (Starpsauciens.), ja, ko tad jūs ielīdāt? Par to jau ir stāsts.

Un es teikšu tā – mēs vērosim, kas notiks tuvāko dienu laikā. Es skaidri pateikšu: ja Rajeva kungs šodien nepazudīs no Aizsardzības ministrijas, mēs prasīsim aizsardzības ministres demisiju vēlreiz. (Starpsaucieni: "... Garisons!") Es atvainojos, Garisons, Garisons, Garisons, tātad – Garisons! (Zālē troksnis.)

Runa ir par to, kurš tad ir atbildīgs, un skaidrs, ka valsts sekretāram jākrīt pirmajam. Un tad ir jānotiek milzīgām izmaiņām – milzīgām izmaiņām! –Aizsardzības ministrijā, lai to mundierīti tomēr varētu kaut kā attīrīt, jo šoreiz runa ir par Latvijas armiju šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Un tas, ka tuvu miljardam ir novirzīts armijas vajadzībām, – tiešām rodas bažas, kādā veidā notiek iepirkumi.

Nevar būt tā, ka nevienam nepazīstami cilvēki ir atbildīgi par tādiem iepirkumiem. Un tas, ka Pabrika laikā tas viss notika, bet līgumu viņš tad... līgums ir parakstīts jūsu laikā. Un, ja jūs sakāt, ka nav tā paraksta, bet Garisonam kā valsts sekretāram bija... Mūrnieces kundze, tas viss jāzina! Es neticu, ka valsts sekretārs vai vietnieki nevizēja šādus iepirkumus, nu, tas nav iespējams. Visās ministrijās vienmēr augstākās amatpersonas, ne ministrs... ministrs virza jautājumus uz Ministru kabinetu tad, kad ir jālemj, bet caur valsts sekretāru tiek nodrošināta katras ministrijas pārvalde.

Un es teikšu tā – ja tā nebūtu Aizsardzības ministrija, tad noteikti tas viss būtu savādāk, mēs runātu par konkrēto problēmu, kas ir jāatrisina. Bet runa ir par aizsardzību. Un, ja nebūtu tā, ka karavīru apgāde ar pārtiku tiek palielināta no astoņiem eiro uz 50 eiro, pēc šī aprēķina... par to jau ir tas skandāls – kur pazūd šī nauda no astoņiem līdz 50 eiro? Jūs ieklausieties šajos ciparos! Tad, kad tiek stāstīts, kam netiek dota nauda... tad šeit – no astoņiem uz 50! Nu kā varēja būt tāda kļūda? Un beigās tiek parakstīts līgums! Un, ja kāds saka – ir jānovērš kaut kas... līgums ir noslēgts, godājamie kolēģi, tur būs līgumiskas attiecības.

Un šajā gadījumā es teikšu tā – mēs kā politiķi vērosim, ko dara koalīcija; bet skaidrs ir tas – ja mēneša laikā nenotiks lielas izmaiņas, ja Aizsardzības ministrijā netiks nomainīta virkne augstāko amatpersonu, tad mēs prasīsim Kariņa demisiju. Es to pateicu, un to mēs arī darīsim.

Protams, jūs atkal varat vienoties. Tikai jautājums: ko tad jūs teiksiet no šīs tribīnes – Kariņš nav vainīgs, viņš nebija premjers iepriekšējā valdībā, godājamie APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģi? Es jau jums gatavoju mājasdarbu – rakstiet runas, kā jūs aizstāvēsiet Kariņu, kurš neko nekontrolē savā valdībā.

Es no šīs tribīnes esmu teicis... es zinu, ka Kariņš visu nekontrolē, jo frakcija bija pārāk maza, bet, godājamie deputāti no JAUNĀS VIENOTĪBAS, lielākā daļa no jums arī nebija šajā Saeimā. Skaidrs, jums ar svaigām acīm ir jāapskatās... Nav mērķis te tagad visu... katru nedēļu destabilizēt, neļaut jums strādāt... Mūsu kā opozīcijas uzdevums ir norādīt uz kļūdām. Un, ja jūs pagriežat muguru un neko nedarāt, tad mēs rīkosimies.

Un ir vēl viena lieta. Jā, mēs varam savākt 34 parakstus, lai iniciētu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Es domāju, ka mēs to arī darīsim. Es personīgi šodien sadzirdēju izcilu runu no Ābramas kundzes, kura varētu arī vadīt šo izmeklēšanas komisiju – saistībā... par visiem iepirkumiem Aizsardzības ministrijā. Es domāju, ka viņa ir izcila kandidāte, kura varētu uzņemties atbildību un paralēli jūsu mājasdarbiem sākt parlamentāro izmeklēšanu. Un šī ir ļoti konkrēta rīcība, kas sekos no Saeimas.

Otra lieta. Aprīlī plāno streikot skolotāji un mediķi. Noklausījos Aizsilnieces kundzes runu Latvijas Televīzijā – tad, kad viņa sniedza interviju. Un ko tad viņa saka? Ko tad saka šī amatpersona, cienījamā daktere, kura vienlaicīgi ir arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente? Viņa runā par purvu iepirkumiem, par kuriem jūs klusējat, viņa runā par simtiem miljonu afērām Aizsardzības ministrijā. To runā tauta.

Un es teikšu tā – sāksies protesti. Ja vajadzēs, mēs aktīvi iesaistīsimies un izvedīsim tik daudz cilvēku ārā, ka beigās valdībai būs jāaiziet un būs ārkārtas vēlēšanas. Ja jūs negribēsiet neko mainīt, mēs nebaidīsimies no ārkārtas vēlēšanām.

Vai Levits būs mūsu sabiedrotais? Nebūs, bet mums sabiedrotā būs tauta. Un rēķinieties ar to, ka tad, kad mums taisīja muti ciet, tad, kad "Panorāma" neatspoguļoja notikumus, tad, kad varas nopirktie mediji, tādi kā Delfi, TVNET, kuri ir nopirkti par valsts naudu, atteicās pat izvietot reklāmu, tad, kad cilvēki tika represēti kovida pandēmijas laikā...

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, runa joprojām ir par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei.

A. Šlesers. Jā, es tieši runāju, godājamais priekšsēdētāj, par motivāciju... kas notiek pašreiz valstī, tā ka ļaujiet runāt un netaisiet man muti ciet. Es vienkārši stāstu, kas būs.

Sēdes vadītājs. Šlesera kungs, es drīkstu izteikt piezīmes. Mans pienākums ir turēt katru deputātu stingri... pēc Saeimas kārtības ruļļa un Satversmes, un, ja vajadzēs, taisīšu arī muti ciet. (Aplausi.)

A. Šlesers. Paldies. Man ir vēl 7 minūtes un 21 sekunde – tas, kas ar likumu man ir dots.

Godājamie kolēģi, jums ir jārīkojas! Godājamā Mūrnieces kundze, kura, visdrīzāk, šodien paliks, – ja nebūs rīcības, tad būs mūsu rīcība. Ja koalīcija izliksies, ka viss ir labi un ka pie visa vainīgs ir Pabriks, pie visa vainīga Attīstībai/Par!, kuras vairs nav, tad mēs norādīsim, ka diemžēl Kariņa valdība-2 ir turpinājums Kariņa valdībai-1.

Tā ka aicinu šajā konkrētajā gadījumā katram izvērtēt savu atbildību.

Rīcība ir nepieciešama. Un es teikšu tā – opozīcija gan jau spēs vienoties un izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo šodien mēs nerunājam par kaut kādām fake news, kā daži te ir teikuši, ka nekas nav bijis. Trakākais jau ir tas (Starpsauciens.), ka šodien tiek runāts par to, ka neviens nezina, ka tādi līgumi ir slēgti par 220... 330 miljoniem.

Godājamie kolēģi, es vēlreiz aicinu opozīciju tomēr balsot "par" demisiju. Pat ja šī demisija šodien netiks piedzīvota un Mūrniece paliks amatā, es aicinu apvienot spēkus un palīdzēt tikt skaidrībā ar to, kur pazūd milzīgi līdzekļi Aizsardzības ministrijā, kuras personas ir tās, kuras apstiprina šādas komisijas, iepirkumus un visu pārējo. Ir svarīgi, lai gada beigās mēs nestāvētu šeit un nerunātu par jauniem iepirkumiem, kādā veidā šis tuvu miljardam... tiks iztērēts šajā gadā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ievai Brantei.

I. Brante (AS).

Labdien, kolēģi! Ar šādiem pārkāpumiem mēs graujam uzticību sev, mēs graujam uzticību Saeimai, mēs graujam uzticību valdībai, arī partiju sistēmai, partijām kā tādām. Es noteikti grautu arī savu vēlētāju uzticību sev, ja pēc šī pārkāpuma un skandāla pievērtu acis un klusētu par notikušo. Es nosodu politiski ietekmējamās personas – Nacionālās apvienības cilvēka – atrašanos iepirkuma komisijā kā vadītājam.

Nē, es neatbalstu pieprasījumu par Mūrnieces kundzes demisiju, taču es pieprasu pārskatīt visus Aizsardzības ministrijas iepirkumus, kas veikti Pabrika laikā, un lūdzu arī vienlaikus... nē, es pieprasu Mūrnieces kundzei no Saeimas tribīnes apstiprināt, ka pēc šiem pārkāpumiem, kas ir acīmredzami, sekos Garisona kunga un Ezeriņa kunga atstādināšana no amatiem uz pārkāpumu izmeklēšanas laiku.

Par tālāko var lemt tiesībsargājošās iestādes, taču politiskai rīcībai ir jābūt šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šeit brīžiem šķita, ka emocijas ņem lielāku virsroku nekā fakti. Tika jaukti datumi, tika jaukti uzvārdi... man liekas, nekorekti ir salīdzinājumi ar Zolitūdes traģēdiju, kur bojā gāja cilvēki. Man liekas, nav Saeimas tribīnes cienīgi šādus salīdzinājumus izteikt.

Gribu uzsvērt, ka šeit izskanējušais par aizsardzības ministres parakstu uz šī iepirkuma ir nepatiesība. Mūrnieces kundze nav parakstījusi šādu iepirkumu, un gribu uzsvērt, ka šī iepirkuma uzvarētāji tika noteikti vēl iepriekšējā ministra darbības laikā.

No tā, ko mēs redzam Aizsardzības ministrijas mājaslapā, ministrijai ir 11 padotības iestādes, un, ja mēs nejaucam datumus, tad redzam, ka 14. decembris ir diena, kad Ministru kabinets sāka strādāt, 20. decembris – kad līgums ir parakstīts, tātad četras darbadienas laika, lai teorētiski 11 padotības iestādēs pārbaudītu iepirkumus, kas ir uzsākti pirms diviem gadiem cita ministra laikā. Man nešķiet arī korekti pārmest ministrei, ka viņa nav zinājusi, četru dienu laikā nav izpētījusi, kādi iepirkumi visās 11 padotības iestādēs pirms diviem gadiem ir izsludināti.

Vai Nacionālā apvienība aizstāv un atbalsta šo iepirkumu, kā jūs mēģināt to sajūtu radīt? Nē, jūs neatradīsiet nevienu vietu, kur Nacionālā apvienība būtu aizstāvējusi šo iepirkumu vai šī iepirkuma uzvarētāju.

Tas, ko ministres kundze ir teikusi, – ka šajā nozarē jābūt nulles – nulles! – tolerancei pret korupciju; ka tiks veidots iekšējais drošības birojs, lai izmeklētu gan šo, gan citus tādus gadījumus un novērstu – preventīvi – tādus arī nākotnē, kā arī likvidētu tādu praksi kā ministru vai politisku personu atrašanās iepirkumu komisijās. Tātad tiek darīts viss, šobrīd Mūrnieces kundze dara visu, lai novērstu šādus gadījumus nākotnē.

Jums patīk uzsvērt to, ko mēs visi varam publiskajā telpā atrast par apšaubāmiem vai arī pretrunīgiem iepirkumiem. Iepriekš šeit izskanēja par lāpstiņām Zemessardzei, par munīciju, par... Varam droši vien vēl tur atrast par vieglajiem automobiļiem... Varam iegūglēt un atrast daudz, bet visi tie iepirkumi ir bijuši citu ministru laikā. Tāpēc man liekas diezgan nekorekti, ka jūs mēģināt, izmantojot to, ka šeit ir mediju klātbūtne, taisīt lielu ažiotāžu. Ministrei, kura nesen sākusi strādāt, uzdot nest atbildību par visu, ko jūs varat sagūglēt, kas ir darīts iepriekšējos gados, – tas nav korekti, un tā nav valstsvīra cienīga rīcība.

Korupcijai nav tautības, korupcijai nav dzimuma vai vecuma un nav arī politiskās piederības. Tāpēc es aicinu, lai mēs uzticamies tiesībsargājošajām iestādēm. Neatkarīgi no tā, kādas politiskās piederības vai kas ir šī atbildīgā persona šajā Aizsardzības ministrijas padotības iestādē, viņam būtu jāsaņem likumā paredzētais sods un bardzība.

Es uzskatu, ka būtu valstiski šādos gadījumos aizstāvēt ministri, kura ir rīkojusies maksimāli ātri, lai novērstu šādus gadījumus nākotnē, nevis prasīt ministres demisiju. Tāpēc aicinu – uzticēsimies tiesībsargājošajām iestādēm!

Aicinu neatbalstīt demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministres kundze! Kolēģi deputāti! Nedaudz palabošu iepriekš sacīto. Jā, Ēriks Ezeriņš ir nevis iepirkumu centra, bet tieši konkrētās iepirkuma komisijas vadītājs.

Tika jau pieminēts, ka viņš ir Nacionālās apvienības biedrs. To, es ceru, jūs nenoliegsiet.

Taču kopumā – rezumējot – gribu teikt: neviens nekāpj tribīnē un neaizstāv Pabrika kungu. Tieši pretēji – saka: jā, ir tāda kā aizdomu ēna, aizdomu plīvurs ne tikai pār šo iepirkumu, bet arī pār citiem.

Nu man pirmo reizi ir žēl, ka APVIENOTAIS SARAKSTS nav ievēlēts un ka Pabrika kungs nav ministrs, jo tad gan es labprāt paskatītos. Kaut kā man neticas, ka jūs padzītu (Starpsaucieni.)... Es atvainojos, es ļoti atvainojos, nevis APVIENOTAIS SARAKSTS, bet Attīstībai/Par! nav ievēlēta. Es atvainojos, ļoti atvainojos. Tik daudz tiek pieminēts APVIENOTAIS SARAKSTS šodien, ka vienkārši kaut kā...

Jā, ir žēl, ka Attīstībai/Par! nav ievēlēta un ka Pabrika kungs nav ministrs, jo es neticu, ka jūs viņu vienkārši padzītu. Šobrīd ir ļoti ērti teikt – Pabriks, Pabriks, Pabriks, jo nu (Starpsauciens: "Šobrīd šī...")... ļoti interesanti, kurš ir atbildīgs.

Sēdes vadītājs. Liepiņas kundze, turpiniet savu runu. Nesarunājieties ar zāli.

L. Liepiņa. Bet, kas attiecas uz Garisona kungu, man tiešām arī ir jautājums: ko vēl joprojām Garisona kungs dara savā amatā un kāpēc viņš nav atstādināts?

Ja kādam šī atbildība ir jāuzņemas – Mūrnieces kundze, jūs piekritīsiet, ja tā neesat jūs –, tad atrodiet kādu un nāciet un sabiedrībai pastāstiet, kuri būs šie cilvēki.

Un paldies Brantes kundzei, kas minēja par to, ka ir jāuzņemas politiskā atbildība gan Ezeriņa kungam, gan Garisona kungam.

Lūdzu, darbojieties!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

L. Liepiņa. Atvainojos APVIENOTAJAM SARAKSTAM.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 14. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Kolēģi, ar šo arī esam izskatījuši visu ārkārtas sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, lūdzu, palieciet vietās. Sēde vēl nav beigusies.

Šodien savu dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe deputāte Jekaterina Dorošķeviča. Daudz laimes! (Aplausi.)

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka pulksten 12.30 aicinu visus uz Ārlietu komisijas sēdi. Notiks Ārlietu komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti! Pulksten 12.15 – komisijas sēde pagrabstāva telpās. Tātad – nevis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās, bet tur, kur ir mūsu pastāvīgā komisiju zāle.

Sēdes vadītājs. Vārds sekretāram Armandam Krauzem reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Krauze (14. Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Šodien nav reģistrējušies (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, joprojām notiek sēde. Sēde ir beigusies tajā brīdī, kad es saku: "Sēde ir slēgta." Lūdzu, apsēdieties savās vietās, lai Saeimas sekretārs varētu cieņpilni nolasīt jūsu uzvārdus un lai jūs, tā teikt, atpazītu sevi, ja neesat paspējuši reģistrēties.

A. Krauze. Kolēģi! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Gundars Daudze, Andrejs Judins, Irma Kalniņa, Līga Kozlovska, Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sēdi slēdzu.