Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 15 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/2126
Rīgā 2023. gada 27. martā
Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga" (valsts aizsardzības Nr. 8734) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi
Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes kultūras pieminekļa – "Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga" ar valsts aizsardzības Nr. 8734 (turpmāk tekstā – kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.
Adresāts: Valsts nozīmes kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs).
Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.
Kultūras pieminekļa statuss: Valsts nozīmes vēsturiskas notikuma vietas piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv. Valsts nozīmes kultūras piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.
Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu valsts nozīmes kultūras pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:
Aizsardzības Nr. | Pieminekļa nosaukums | Atrašanās vieta | Kadastra apzīmējums |
8734 | "Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga" | Rīga, pie Hapaka grāvja, pie bij. Vīķu kroga | 0100 104 2017 |
1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:
1.1. Vēsturiskais konteksts.
1.2. Telpiskais izvietojums ainavā.
1.3. Telpiskais izveidojums.
1.4. Piemiņas zīme.
2. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras piemineklim:
2.1. Uzturēšanas režīms:
2.1.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Kultūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
2.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; par pieminekļa uzraudzību atbildīgai institūcijai informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam Kultūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli; par būvniecības iecerēm un jebkuru darbību, kas pārveido Kultūras pieminekli vai vidi ar kuru tas saistīts.
2.1.3. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona. Ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonu un tās uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv) sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic Kultūras pieminekļa kopšana. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms, u.c.); bioloģiskie faktori (mikroorganismi, insekti, grauzēji); dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces, nogruvumi). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģināliem.
2.1.5. Kultūras pieminekļu ikdienas kopšanas darbiem nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.
2.1.6. Ar Kultūras pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".
2.1.7. Kultūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.
2.1.8. Lai nodrošinātu valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt reģiona nozīmes kultūras pieminekli.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Kultūras pieminekļa vērtība.
2.2.2. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes veikšanas un atbilstoši sniegtajām rekomendācijām.
2.2.3. Kultūras piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā. Kultūras pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta sertificēta vai diplomēta restauratora (u.c. speciālistu) vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.
2.2.4. Kultūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.
2.2.5. Ja paredzēti Kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:
2.2.5.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.
2.2.5.2. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.
2.2.5.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 3 mēnešu laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.
2.2.6. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļu atrašanās adreses maiņa un pārvietošana.
3. Par Kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
4. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
4.1. Vides, ar kuru saistīts Kultūras piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.
4.2. Kultūras pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, izmantojot kopšanas līdzekļus, kuri neietekmē Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības.
5. Citi noteikumi:
5.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.
5.2. Nav pieļaujama valsts nozīmes vēstures pieminekļa atsevišķu daļu atsavināšana, kā arī zemes sadalīšana, ja tādejādi tiek apdraudēta vēstures pieminekļa saglabāšana, par ko atzinumu sniedz Pārvalde.
5.3. Īpašnieka pienākums ir rakstiski informēt Pārvaldi par nodomu atsavināt vēstures pieminekli (vai tā daļu). Atsavināšana vat notikt, ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes kultūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai un Pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas valsts inspektors ir apsekojis vēstures pieminekli.
5.4. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.
6. Apstrīdēšanas kārtība:
6.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.
Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu Jūs varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasts: riga@mantojums.lv; tālrunis 67213757, 66164796).
Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta