Dobeles novada domes saistošie noteikumi Nr. 4

2023. gada 26. janvārī

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Dobeles novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī izveidotās kapavietās;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana vairs nenotiek;

2.5. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai (kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai utt.);

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai un uzturēšanai;

2.9. kapliča – ēka kapsētā mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.10. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības izveidota kapitālsabiedrība, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.12. kapsētas pārzinis – persona, kuru izvirzījis kapu apsaimniekotājs, kas pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu;

2.13. karavīru kapi – slēgta tipa kapsēta, kurā apglabāti kara laikā kritušie karavīri;

2.14. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura aizaugusi ar nezālēm;

2.15. par bezpiederīgu atzīta persona – mirušais, kura apbedīšanai 10 dienu laikā pēc attiecīgas publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publikācijā norādītajā pašvaldībā nav pieteikušies piederīgie vai kāda cita persona, vai mirušais, kura piederīgie iesnieguši rakstisku iesniegumu pašvaldībā, kurā bijusi mirušā pēdējā dzīvesvieta, vai kur viņš miris, apliecinot atteikšanos no mirušā apbedīšanas;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Dobeles novada administratīvajā teritorijā ir šādas atvērtās kapsētas:

3.1. Auces pilsētā – Jaunie Lāčkalna kapi;

3.2. Annenieku pagastā:

3.2.1. Annenieku kapi;

3.2.2. Slagūnas kapi;

3.3. Augstkalnes pagastā – Gaiļu kapi;

3.4. Bēnes pagastā:

3.4.1. Ciroles kapi;

3.4.2. Gailīšu kapi;

3.4.3. Krūškalnes kapi;

3.4.4. Uskuru kapi;

3.5. Bērzes pagastā – Virkus kapi;

3.6. Bikstu pagastā:

3.6.1. Bikstu kapi;

3.6.2. Upes kapi;

3.7. Bukaišu pagastā:

3.7.1. Mednes kapi;

3.7.2. Priežu kapi;

3.7.3. Trušu kapi;

3.8. Īles pagastā – Īles kapi;

3.9. Krimūnu pagastā – Vērpju kapi;

3.10. Lielauces pagastā – Lielauces kapi;

3.11. Penkules pagastā – Sēju kapi;

3.12. Tērvetes pagastā – Tērvetes kapi;

3.13. Ukru pagastā:

3.13.1. Mešķu kapi;

3.13.2. Lulaišu kapi;

3.13.3. Nesavas kapi;

3.14. Vītiņu pagastā:

3.14.1. Vīkstrautu kapi;

3.14.2. Dzirkantu kapi;

3.15. Zebrenes pagastā:

3.15.1. Grabu kapi;

3.15.2. Grenču kapi.

4. Dobeles novada administratīvajā teritorijā ir šādas daļēji slēgtas kapsētas:

4.1. Auces pilsētā:

4.1.1. Sniķerkalna kapi;

4.1.2. Vecie Lāčkalna kapi;

4.2. Auru pagastā:

4.2.1. Lielbērzes kapi;

4.2.2. Sarkankrogus kapi;

4.2.3. Jaku kapi;

4.3. Bērzes pagastā – Bērzes kapi;

4.4. Dobeles pilsētā – Dobeles pilsētas kapi;

4.5. Dobeles pagastā:

4.5.1. Bāļu kapi;

4.5.2. Bietleru kapi;

4.5.3. Brenču kapi;

4.6. Jaunbērzes pagastā:

4.6.1. Aņģu kapi;

4.6.2. Branču kapi;

4.7. Krimūnu pagastā:

4.7.1. Pluņķu kapi;

4.7.2. Ilksiņu kapi;

4.7.3. Vīndedžu kapi;

4.7.4. Glūdas kapi;

4.8. Naudītes pagastā:

4.8.1. Jaunsesavas kapi;

4.8.2. Meža kapi;

4.8.3. Sēju kapi;

4.9. Zebrenes pagastā – Ārīšu kapi.

5. Dobeles novada administratīvajā teritorijā ir šādas slēgtas kapsētas:

5.1. Auces pilsētā:

5.1.1. Kapi ap Auces baznīcu;

5.1.2. Kapi pie Vecauces pils;

5.1.3. Auces senkapi;

5.1.4. Albrekša kapi;

5.1.5. Līgotņu kalna kapi;

5.2. Annenieku pagastā – Karmaču kapi;

5.3. Augstkalnes pagastā:

5.3.1. Čabu kapi;

5.3.2. Pietiņu kapi;

5.4. Bēnes pagastā:

5.4.1. Gailīšu senkapi;

5.4.2. Bēnes senkapi;

5.4.3. Kukuru kapi;

5.5. Bikstu pagastā – Lapsu kapi;

5.6. Dobeles pagastā – Sidrabiņu kapi;

5.7. Īles pagastā – Tēsaiņu senkapi;

5.8. Lielauces pagastā:

5.8.1. Dīcmaņu kapi;

5.8.2. Stirnu kapi;

5.9. Naudītes pagastā:

5.9.1. Kursīšu kapi;

5.9.2. Mūrnieku kapi;

5.9.3. Teņu kapi;

5.9.4. Maskaļķu kapi;

5.10. Penkules pagastā – Plepju kapi;

5.11. Tērvetes pagastā:

5.11.1. Velēnu kapi;

5.11.2. Tērvetes pansionāta kapi;

5.12. Vītiņu pagasta kapsētas:

5.12.1. Grīnertu kapi;

5.12.2. Peļķu kapi;

5.13. Ukru pagastā – Vanagu kapi;

5.14. Zebrenes pagastā:

5.14.1. Villiku kapi;

5.14.2. Zebrenes kapi.

6. Dobeles novada administratīvajā teritorijā ir šādas slēgtas karavīru kapsētas:

6.1. Auces pilsētā – Auces padomju karavīru kapi;

6.2. Auru pagastā – Tīlaišu padomju karavīru kapi;

6.3. Bēnes pagastā – padomju karavīru kapi;

6.4. Bērzes pagastā:

6.4.1. Bērzes padomju karavīru kapi;

6.4.2. Šķibes padomju karavīru kapi;

6.5. Dobeles pilsētā – Dobeles padomju karavīru kapi;

6.6. Jaunbērzes pagastā – Poču padomju karavīru kapi;

6.7. Lielauces pagastā – Pirmā pasaules karā kritušo karavīru un Ebreju kapi;

6.8. Ukru pagastā – padomju karavīru kapi.

7. Lēmumu par jaunas pašvaldības kapsētas ierīkošanu pieņem pašvaldības dome.

8. Pašvaldības dome ar lēmumu var noteikt īpašu statusu atsevišķai kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram.

9. Kapsētas ir atvērtas katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Kapsētas apmeklētājs neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētās izturas atbilstoši vispārpieņemtām sabiedrības uzvedības normām, ievēro noteikumu prasības un kapsētas apsaimniekotāja norādījumus.

11. Kapsētās aizliegts:

11.1. ievest suņus bez pavadas;

11.2. apglabāt dzīvniekus, izņemot dzīvnieku kapsētās;

11.3. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

11.3.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

11.3.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

11.4. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

11.5. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

11.6. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

11.7. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas;

11.8. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

11.9. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

11.10. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

11.11. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

11.12. sniegt kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

11.13. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

12. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas mirušo atceres dienās. Izņēmuma gadījumos šajās dienās var veikt apbedīšanu, saņemot kapsētas apsaimniekotāja saskaņojumu.

13. Kapsētās ir šādas mirušo atceres dienas – Kapu svētki, Svecīšu vakars un Mirušo piemiņas diena.

14. Kapsētas apsaimniekotājs veic:

14.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, pašvaldībai piederošu solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, zāles pļaušanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

14.2. kapsētas paplašināšanu atbilstoši apstiprinātam projektam;

14.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

14.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

14.5. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

14.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

14.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un elektroniskā kapavietu uzskaites sistēma.

16. Kapsētas apsaimniekotājs noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

17. Kapsētas apsaimniekotājam ir pienākums nozīmēt kapsētas pārzini un noteikt viņa tiesības un pienākumus.

18. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

19. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu.

20. Jaunas kapavietas piešķiršanai persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

20.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu;

20.2. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

20.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

20.4. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par 2 kapavietām.

21. Kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar šādiem izmēriem:

22. Pašvaldības kapsētās apbedī:

22.1. mirušās personas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija Dobeles novadā;

22.2. ģimenes kapavietā jau apbedītās personas tuviniekus (vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, dzīvesbiedrs, laulātais, ārpus ģimenes aprūpes esošās personas un viņu likumiskie pārstāvji) neatkarīgi no tā, kur bija deklarēta viņu pēdējā dzīvesvieta.

23. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu par kapavietas piešķiršanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu.

24. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

25. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja piekrišanas pamata.

26. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

26.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas nodrošināt kapavietas sakopšanu (noņemt ziedus, vainagus, zarus u.tml.);

26.2. nodrošināt ierādītās kapavietas teritorijas regulāru kopšanu un labiekārtošanu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);

26.3. nodrošināt, ka kapavietas dzīvžoga augstums nav garāks par 0,7 m.

27. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

27.1. stādīt dzīvžogus aiz kapavietas robežām;

27.2. stādīt kapavietā un ārpus tās kokus;

27.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, kapakmeņus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini, ja to augstums pārsniedz 1,3 m;

27.4. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini kapsētā mainīt kapa vietas atrašanās reljefu.

28. Apbedījuma veikšanai persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

28.1. rakstveida iesniegumu par apbedījuma veikšanu;

28.2. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

28.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

29. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Precīzu apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

30. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 48 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

31. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

32. Mirušo apbedī kapā, kura garums ir ne mazāks kā 2 m, platums – 1 m, dziļums – 1,6 m līdz zārka vākam.

33. Apglabājot bērnus, izmērus var attiecīgi mainīt, izņemot kapa dziļumu.

34. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā.

35. Veicot virsapbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1 m līdz zārka vākam.

36. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

37. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

38. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

39. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

40. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic pārapbedīšanu.

41. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

42. Kapličas ceremoniju telpas (mirušās personas novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

43. Kapličas telpas tiek izmantotas mirušo personu novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un ir atvērtas apmeklētājiem tikai bēru ceremonijas laikā.

44. Kapličas izmantošanas kārtību nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

45. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

46. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši noteikumu prasībām organizē Dobeles novada sociālais dienests, piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

47. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

48. Ja pēc bezpiederīgā mirušā apbedīšanas ir pieteicies radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu, kā arī uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.

49. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs apseko nekoptās kapavietas (par nekoptu tiek uzskatīts ar nezālēm aizaugusi kapavieta, kurā gada laikā nav veikta kopšana), sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmi nostiprina nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0,5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas.

50. Sastādot aktu par nekopto kapavietu, kapsētas apsaimniekotājs organizē informācijas par nekoptās kapavietas ievietošanu uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.dobele.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

51. Ja piecu gadu laikā ir sastādīti pieci akti par nekopto kapavietu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc piektā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības kapavietu nolīdzināt un piešķirt to virsapbedījumam.

52. Fiziskas un juridiskas personas, kuras profesionāli nodarbojas ar kapavietu kopšanu var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc personas, kurai piešķirta kapavieta, pasūtījuma.

53. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļus, noņemtās vecās kapu apmales, apmaļu paliekas utt.). vai bioloģiski noārdāmos atkritumus, kapu vāzes, svečturus nogādājot tiem paredzētā kapsētas atkritumu savākšanas vietā.

54. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

55. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību un pieņemtos lēmumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Dobeles novada pašvaldības izpilddirektoram.

56. Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

57. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Dobeles novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dobeles novada pašvaldības Administratīvā komisija.

58. Par noteikumu 11. punktā minēto prasību neievērošanu fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

59. Par noteikumu 26. punktā minēto prasību neievērošanu fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

60. Par noteikumu 27. punktā minēto prasību neievērošanu fiziskajai personai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām.

61. Par noteikumu 53. punktā minēto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no desmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

62. Administratīvais sods neatbrīvo noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

63. Kapavietas uzturētājam ir tiesības atstāt kapavietā esošus kokus un citus stādījumus, kuru garums pārsniedz 3 m, krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m, ja tie iestādīti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Kapavietas uzturētājam ir pienākums viena gada laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās sakopt kapavietā esošus kokus un citus stādījumus, kas pārsniedz 3 m, krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m tā, lai to zari netraucē blakus esošo kapavietu uzturēšanai, kapsētas apsaimniekošanai vai kapsētas apmeklētājiem.

64. Nekopto kapavietu aktēšanas periodā ieskaita aktēšanas visu periodu, kas izveidojies pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža.

65. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos noteiktajiem.

66. Lēmumi par kapavietas piešķiršanu, kas pieņemti līdz šo noteikumu stāšanās dienai, paliek spēkā un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības. Izmantojot apbedīšanai ar iepriekš pieņemto lēmumu piešķirto kapavietu, jaunu lēmumu par kapavietas piešķiršanu lietošanā nepieņem.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs I. Gorskis

Dobeles novada domes priekšsēdētājs I. Gorskis