Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas devītā sēde 2024. gada 23. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 23. maija kārtējo sēdi.

Darba kārtībā ir iesniegtas 13 izmaiņas.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Matīsa Vingra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu... Tātad vēlreiz... tātad... vienu mirklīti.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā un pārcelt likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" izskatīšanu pēc darba kārtības 20. punkta – likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" – izskatīšanas. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ģirts Valdis Kristovskis un Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lūgumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Ģirts Valdis Kristovskis un Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" izskatīt kā otro darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to balsosim par deputātu lūgumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar sadaļu "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens var runāt "pret".

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tavara kungam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

E. Tavars (AS).

Jā, ir! Paldies, godātie kolēģi! Priekšlikums ir nodot tikai un vienīgi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai (nenodot vēl otrai komisijai), lai paātrinātu šī likumprojekta gaitu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Tavara izteikto priekšlikumu – nodot likumprojektu tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" tiek nodots tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām. "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilzei Verginai 2024. gada 16. maijā.

Atvaļinājums ir piešķirts, un Saeimas Prezidijs informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai 2024. gada 30. maijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Aivai Vīksnai 2024. gada 30. maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Atvaļinājums piešķirts.

Turpinām ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Matīsa Vingra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Juridiskā komisija skatīja jautājumu par minētā kandidāta apstiprināšanu. Ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas pozitīvs atzinums par minētā kandidāta virzīšanu. Matīss Vingris vairākkārt ir strādājis par tiesneša palīgu, strādājis vairākās publiskās iestādēs, strādājis arī advokātu birojā. Juridiskā komisija vienbalsīgi nobalsoja "par".

Aicinu, kolēģi, atbalstīt minētā kandidāta apstiprināšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Matīsa Vingra iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā paredz atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi, ņemot vērā to, ka dome ir pieļāvusi Likuma par budžetu un finanšu vadību, likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Tāpat ar šo likumprojektu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā tiek iecelta pagaidu administrācija.

Likumprojekts komisijā tika skatīts un par to tika diskutēts šā gada 15. maija sēdē.

Jāinformē, ka attiecībā uz šo likumprojektu Juridiskais birojs ir sniedzis negatīvu atzinumu. Juridiskais birojs norādīja, ka juridiskajam ietvaram, lai atlaistu pašvaldību, jābūt pietiekamam, kā arī vērsa komisijas uzmanību uz augstiem tiesvedības riskiem valsts pusē Rēzeknes domes atlaišanas gadījumā, jo no likumprojekta anotācijas nevar secināt, ka ir bijuši atkārtoti un būtiski likumpārkāpumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka pārkāpumi ir pietiekami nopietni, lai atbrīvotu Rēzeknes valstspilsētas domes pašvaldību.

Sēdes noslēgumā notika balsojums: "par" bija pieci, "pret" un "atturas" arī bija pieci, tātad vienāds balsu daudzums. Notika pārbalsošana, un balsojums bija identisks – arī pieci pret pieci ("par" – "pret", "atturas"), un līdz ar to atbilstoši Saeimas kārtības rullim likumprojekts komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie Saeimas deputāti! Godātie klātesošie! Šodien Saeimai pirmajā lasījumā jālemj par Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums".

Jau kopš 2023. gada augusta ar pārsteidzošu regularitāti uzzinām par prettiesisku, nesaimniecisku, savā ziņā pat pretvalstisku rīcību no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja, deputātu un amatpersonu puses. Tas ir rezultējies gan ar Valsts kontroles revīzijām, gan pastiprinātu pašvaldības finanšu uzraudzību no Finanšu ministrijas puses, gan pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanu un kriminālprocesa uzsākšanu, gan virknes citu valsts institūciju iesaisti, lai normalizētu situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.

Tomēr pēc katras krīzes šķietamas atrisināšanas, iesaistot valsts resursus, pašvaldība kā uz burvju mājienu rada jaunu krīzi. Spilgtākais piemērs no domes ir šī gada budžeta apzināta nepieņemšana noteiktajā termiņā, tādējādi neizpildot nosacījumus tik nepieciešamā aizdevuma saņemšanai, ko valdība jau daļēji bija akceptējusi. Tā bija apzināta domes deputātu rīcība, nerēķinoties ar ļoti nopietnām finanšu sekām. Nekādā gadījumā nevarēšu piekrist, ka šāds pārkāpums, zinot kontekstu, tiek juristiem interpretēts kā formāls.

Lemjot par likumprojektu, aicinu neieslīgt juridiskā formālismā, bet gan vērtēt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atbildību par pašvaldības darbu un pašvaldībā sistemātiski pieļautajiem pārkāpumiem kopumā.

Aicinu atcerēties notikumus ārpus mūsu valsts robežām, kas būtiski mainījuši sabiedrības gaidas no valsts varas. Tā vietā, lai skaldītu matus un nevajadzīgi novilcinātu acīmredzami nepieciešamu lēmumu pieņemšanu, mums jāspēj parādīt sabiedrībai, ka varam rīkoties izlēmīgi un pēc būtības.

Pārkāpumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā ir bijuši regulāri, tie ir bijuši sistemātiski un būtiski. Informācija par kritisko pašvaldības finanšu situāciju rezonansi guva 2023. gada augustā. Finanšu ministrija informēja, ka ir konstatējusi būtiskus riskus pašvaldības finanšu stabilitātei, proti, uzņemtas augstas kreditoru saistības, uzsākta projektu realizācija, kuros ir paredzēts būtisks pašvaldības budžeta līdzfinansējums; nav gūta pārliecība, ka visas pašvaldības uzņemtās saistības ir iekļautas 2023. gada budžetā, apturēti vairāki maksājumi Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos, kavēti maksājumi kopumā; esot augstām aizņēmuma saistībām pašvaldība turpina plānot jaunus projektus vai esošo projektu papildu izmaksas, slēdzot līgumus un plānojot jaunus aizņēmumus.

Rēzeknes valstspilsētas dome pieņēma lēmumu par finanšu stabilizācijas procesa nepieciešamību. Finanšu ministrijā tika izveidota Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija ar mērķi vērtēt Rēzeknes domes lēmumu, kā arī to, vai ir iespējams iecelt finanšu stabilizācijas uzraugu. Savukārt Rēzeknes valstspilsētas dome pēc tās priekšsēdētāja atstādināšanas 2023. gada 2. novembrī nevarēja sanākt uz trim sēdēm – 2., 10. un 16. novembrī –, jo nebija kvoruma. Daļa deputātu nenāca uz sēdēm, iespējams, lai iniciētu domes atlaišanu un jaunas ārkārtas vēlēšanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar VARAM sagatavoja grozījumus Pašvaldību likumā un Pašvaldības domes deputāta statusa likumā, lai nodrošinātu domes darba nepārtrauktību arī samazināta kvoruma gadījumā.

2023. gada 22. decembrī Valsts kontrole publiskoja starpziņojumu par to, vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam, sniedzot negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību, budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību, to, ka pašvaldības 2023. gada budžets ir bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trīs mēnešiem, neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro. Valdība apstiprināja aizdevumu Rēzeknes valstspilsētai 5 miljonu apmērā, bet dome neizpildīja prasības tā saņemšanai.

2024. gada 13. februārī Ministru kabinets apstiprināja 5 miljonus eiro pašvaldības finanšu saistību segšanai, kam uz 2023. gada 31. decembri bija iestājies maksāšanas termiņš. Dome neizpildīja divus nosacījumus aizdevuma saņemšanai – likuma noteiktajā termiņā neapstiprināja pašvaldības budžetu, proti, līdz 2024. gada 21. februārim, budžets tika apstiprināts 2024. gada 7. martā, un Finanšu ministrija konstatēja, ka tas nav sabalansēts – izdevumus nesedz atbilstoši ieņēmumi. Papildus atgādinu, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība bija vienīgā Latvijā, kura nepieņēma budžetu noteiktajā termiņā.

Iesniegtajā budžetā, pirmām kārtām jau bija iekļauts valsts aizņēmums, lai gan nosacījumi nebija izpildīti; pamatbudžetā bija iekļauta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde 400 tūkstošu eiro apmērā, lai gan stabilizācijas komisija norādīja, ka tie novirzāmi uzņemto saistību izpildei; bija iekļauti ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas 700 tūkstošu eiro apmērā, lai gan 2023. gadā ieņēmumu no nekustamā īpašuma pārdošanas prognoze izpildījusies tikai par 39 procentiem un šie ieņēmumi ir iekļaujami budžetā tikai pēc darījuma realizēšanas; bija iekļauti ieņēmumi no pašvaldības kapitālsabiedrību dividendēm gandrīz 540 tūkstošu eiro apmērā – 60 procenti no 2023. gada peļņas –, lai gan divas no četrām kapitālsabiedrībām ir lūgušas atstāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai, kā arī divas kapitālsabiedrības norādīja, ka tādējādi būtu jāņem lielāks kredīts projektu realizēšanai. Tāpēc attiecībā uz SIA "Rēzeknes siltumtīkli" ir šaubas par precīzu peļņas aprēķinu.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka 2022. un 2023. gada lielā peļņa saistīta ar siltumenerģijas pārdošanu iedzīvotājiem un privātajiem komersantiem par gandrīz divas reizes paaugstinātu tarifu un nepamatoti saņemtu valsts atbalstu 4,55 miljonu eiro apmērā.

Rezumējot iepriekš nosaukto: vērtējot jautājumu, vai šobrīd ir pamats domes atlaišanai, būtiski akcentēt ne vien iepriekš uzskaitīto pārkāpumu formālo dabu, bet minētās rīcības iespējamās sekas, kā arī to, ka pašvaldība kopumā ilgstoši un atkārtoti pārkāpj normatīvos aktus un valsts ir ilgstošā laika periodā centusies sasniegt rezultātu – tādu pašvaldības domes darba veikšanu, kas notiek, ievērojot normatīvos aktus ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. To ir norādījusi gan Latvijas Republikas Saeima, pieņemot Pašvaldību likuma grozījumus, gan Finanšu ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Tomēr, vērtējot līdzšinējo domes darbu kopš 2023. gada augusta, secināms, ka pat prognozējamos un zināmos apstākļos dome pārkāpj un neievēro normatīvajos aktos vai lēmumos noteiktos pienākumus vai nosacījumus, tādējādi neievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus.

Lai arī vēlāk pārkāpumi tika novērsti, tas faktiski demonstrē sabiedrībai, ka atkārtota un sistemātiska noteikto pienākumu neievērošana nav sodāma, ja vien to kādā periodā var novērst, un ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka šī novēršana nenotiek vien ar domes resursiem, bet iesaistot citu valsts institūciju resursus, tai skaitā kapacitāti.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, līdz šim paveikto situācijas risināšanai, kā arī to, ka valsts pārvaldei ir pienākums darboties sabiedrības interesēs, likumprojekts saglabā aktualitāti, un risinājums ir domes atlaišana un pagaidu administrācijas iecelšana.

Likumprojektā ir noteikti trīs pagaidu administrācijas locekļi – Guna Puce, Iveta Mietule un Jānis Belkovskis –, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Ne tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, bet zināmos apstākļos arī Ministru kabineta un Saeimas uzdevums ir uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu, efektivitāti un iedzīvotāju interešu aizstāvību.

Šis uzdevums ir īpaši svarīgs, jo pašvaldības ir vietējo kopienu pārvaldes struktūras, kas tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Mēs kā ministrija esam atbildīgi par to, lai pašvaldības darbotos atbilstoši likumiem un efektīvi pārvaldītu savus resursus.

Demokrātijas un tiesiskuma principi prasa, lai mēs kā likumdevēji nodrošinātu atbildīgu un caurskatāmu pārvaldību visos līmeņos. Mūsu pienākums ir aizsargāt valsts pārvaldi no prettiesiskām darbībām un nodrošināt, ka pašvaldības rīkojas iedzīvotāju interesēs.

Rēzeknes valstspilsētas domes darbība ir skaidrs piemērs tam, ka šie principi ir tikuši ignorēti, un tas ir nepieļaujami. Rēzeknes valstspilsētas dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistīts ar pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta izstrādi un pieņemšanu. Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija esošajā domē varētu mainīties. Tas apdraud pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

Tāpēc aicinu atbalstīt Rēzeknes domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu. Šī administrācija, kuras sastāvā būs pieredzējuši un kompetenti speciālisti, spēs nodrošināt nepieciešamos pārvaldes un finanšu uzlabojumus līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Demokrātijai ir jāspēj sevi aizstāvēt. Šis lēmums ir par mūsu kopējo atbildību, par mūsu demokrātijas un tiesiskuma principu aizstāvēšanu. Mēs esam atbildīgi, lai nodrošinātu, ka katra pašvaldība strādā savu iedzīvotāju labā un ievēro likumu prasības.

Saeimas lēmums ir būtisks ne tikai Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju likumisko interešu aizstāvībai, bet arī Latvijas sabiedrības un valsts kopējās demokrātijas un tiesiskuma principu aizstāvībai.

Aicinu jūs rīkoties valstiski un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Laumai Paegļkalnai.

L. Paegļkalna (Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums". Jums, godātie deputāti, atbilstoši Pašvaldību likuma 70. pantam ir kompetence ar likumu atlaist pašvaldības domi, ja izpildās kāds no šajā pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem.

Viens no vispārējiem tiesību principiem, kas atvasināts no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas, ir tiesiskas valsts princips. Tiesiskā valstī visa valsts sistēma darbojas kā pulksteņa mehānisms, katram zobratam līdzsvarojot citu un vienlaikus nodrošinot kontroli, lai kāda vara nesāktu rīkoties patvaļīgi.

Viens no būtiskiem demokrātiskas iekārtas pamatprincipiem ir vietējā pašpārvalde. No Satversmes 101. panta izrietošais pašvaldību princips rada tiesisku pamatu pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Tas paredz, ka primārās tiesības noteikt savas dzīves pamatprincipus ir pašu iedzīvotāju ziņā, ievēlējot pašpārvaldi jeb domi, kas tādējādi tiek demokrātiski leģitimēta un kā atbildībā ir risināt vietējos jautājumus tai – uzsveru! – piešķirtās autonomijas ietvarā. Taču pašvaldība nedarbojas atrauti no pārējām valsts varām. Arī tai, īstenojot savas prioritātes, ir jārīkojas tiesiski. Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka arī pašvaldībām demokrātiskā, tiesiskā valstī tai sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi un to rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām. Turklāt pašvaldības drīkst rīkoties tikai savas likumā noteiktās kompetences ietvarā.

Valsts pienākums savukārt ir pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro tiesību normas, un panākt to ievērošanu. Tādējādi tiek stiprināta tiesiskuma principa ievērošana visos valsts pārvaldes līmeņos. Proti, pašvaldības atrodas Ministru kabineta padotībā, un pārraudzību pār pašvaldību darbību atbilstoši Pašvaldību likumam veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ministrijas kompetencē ietilpst vairāki pašvaldības darbības pēckontroles līdzekļi. Kā galējais līdzeklis jeb ultima ratio pasākums ir domes atlaišana. Tas, godājamie deputāti, ir Saeimas kompetences jautājums – parlamentārās kontroles ietvarā skrupulozi izvērtēt atlaišanas pamatu, komisijā un parlamenta sēdēs uzklausot... un vētījot apstākļus. Atlaišanas tiesisko ietvaru un pamatu noteic Pašvaldību likuma 70. panta pirmā daļa.

Ministru kabinets atlaišanu ir pamatojis ar 70. panta pirmās daļas 1. punktu, proti, tas noteic, ka Saeima ar likumu var atlaist domi, ja dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, starptautiskos saistošos tiesību aktus, Ministru kabineta noteikumus, tiesas spriedumus vai dome nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai dome pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus.

Aplūkojot šo pantu, secināms, ka tajā ietvertas trīs tiesību normas jeb trīs tiesiskie sastāvi, proti, atkārtota tiesību normas vai tiesas sprieduma, kuram arī ir likuma spēks, nepildīšana, vai pašvaldības administrācijas darbības tiesiskuma nenodrošināšana, vai tiesību normas būtisks pārkāpums. Panta pirmās daļas 1. punkta sistēma parāda to, ka likumdevējs nav noteicis atkārtotu likumpārkāpumu kā vienīgo domes atlaišanas kritēriju. Atlaišanas pamats iestājas arī tad, ja ir pieļauts būtisks tiesību normas pārkāpums, turklāt tas arī var nebūt turpināts, pretējā gadījumā atlaišanas institūts zaudētu jēgu. Taču iejaukšanās ir attaisnojama tikai tad, ja tā ir samērīga ar aizsargātajām interesēm, proti, pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām, kuru nodrošināšanai pašvaldības vispār pastāv.

Tālāk ir jāpārliecinās, kāds ir identificētā pārkāpuma saturs, jo atlaišana ir pieļaujama, tikai balstoties uz konkrētiem faktiem. Pašvaldību kompetencē atbilstoši Pašvaldību likumam ietilpst autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kā arī uzdotā kompetence, proti, deleģētie pārvaldes uzdevumi. Pašvaldību autonomās funkcijas expressis verbis noteiktas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā, piemēram, gādāt par iedzīvotāju izglītību, veselību, nodrošināt sociālo atbalstu un sociālo palīdzību, uzturēt pašvaldības infrastruktūru.

Pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība tās autonomijas ietvarā. Ja mēs kā uz piemēru palūkojamies uz pašvaldības pienākumu sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, pašvaldība var izvēlēties, vai un kādus pašdarbības kolektīvus veidot, vai dibināt teātri, kādu mākslas, mūzikas iestādi, un tas ir pakārtots gan domes politiskajām prioritātēm, gan konkrētās pašvaldības budžeta iespējām. Tātad tik tālu pašvaldības rīcības ietvaru noteic funkcijas tvērums, kuru ar saturu piepilda katra pašvaldība atbilstoši saviem mērķiem.

Savukārt attiecībā uz pienākumu Likuma par budžetu un finanšu vadību 41. panta 2.¹ daļā noteiktajā termiņā sagatavot un pieņemt gadskārtējo pašvaldības budžetu pašvaldībai tādas rīcības brīvības nav. Tas izriet no tā, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. pantam un Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrajai daļai pašvaldībai budžetā ir jāspēj noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tai nepieciešams ar likuma noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodam, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

Ja budžets netiek pieņemts noteiktajā termiņā, turklāt tajā nav paredzēti izdevumu segšanai atbilstoši ieņēmumi, kā to anotācijā izvērsti atspoguļo arī VARAM, un tiek plānotas ilgtermiņa saistības, kuru izpildei budžetā nav paredzēti līdzekļi, ir pārkāpta gan minētā Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa un 41. panta 2.¹ daļa, gan likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. pants, tāpat ir pārkāpts likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmajā daļā noteiktais, ka pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti.

Arī Valsts kontrole revīzijas starpziņojumā ir atzinusi, ka Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžets ir virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro. Domes Finanšu komiteja, kurai ir jāizskata un jāapstiprina budžets pirms tā virzīšanas apstiprināšanai domes sēdē, nav bijusi iesaistīta budžeta projekta caurskatīšanas sēdē, kad tika lemts par budžeta iespējām, tādējādi visiem domes Finanšu komitejas deputātiem pat, iespējams, nebija pieejama pilnīga informācija par institūciju budžeta vajadzībām.

Turklāt būtiski atzīmēt, ka situācijā, kad nav pārliecības par korektiem un uzticamiem datiem, kā to norādījusi gan VARAM, gan Valsts kontrole, nav iespējams aplēst patieso saistību apmēru. Neadekvāta budžeta plānošana un no tā izrietošais finanšu līdzekļu trūkums ir tiešā cēloņsakarībā ar nespēju nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas, par kurām es runāju iepriekš, ko pierāda VARAM anotācijā norādītie apstākļi, tostarp konstatētais kavēto maksājumu pieaugums, kas tieši saistīti ar pašvaldības autonomo funkciju pienācīgas izpildes apdraudējumu un kas nav tikai hipotētiska iespēja, bet identificēta realitāte. Turklāt pie tā ir novedusi ne tikai domes pasīvā rīcība un tiesiskais nihilisms, neizpildot likumā noteikto pienākumu sagatavot likuma prasībām atbilstošu budžetu tam noteiktā termiņā, bet arī domes pilnvaru pārsniegums. Kā jau iepriekš minēju, lai arī domei ir plašs mandāts, tā ietvaru noteic likumdevējs, Pašvaldību likumā skaidri definējot autonomās funkcijas.

Rēzeknes dome ir uzņēmusies daļēji nesegtas saistības Rēzeknes rekreācijas centra izveidē tūrisma īstenošanai par kopējo summu 8,2 miljoni eiro, bet šāda uzdevuma izpilde, atļaušos teikt, ir ārpus domes kompetences. Kā redzams no Rēzeknes domes 2023. gada 5. maija sēdes protokola, ar kuru nolemts ņemt no Valsts kases aizņēmumu teju 3,5 miljonu eiro apmērā, kā arī no pašas domes publiski sniegtās informācijas par šo objektu, tas ir ūdens rekreācijas centrs SPA tūrisma popularizēšanai, taču šādu uzdevumu pašvaldībai neparedz ne Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktās autonomās funkcijas, ne 6. punktā paredzētais pienākums gādāt par iedzīvotāju veselību. Tā arī nav uzskatāma par brīvprātīgo iniciatīvu, kuras tvērumu savukārt ierobežo Valsts pārvaldes iekārtas likums, konkrētāk – tā 88. pants, kas noteic stingru ietvaru publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā, stingri ierobežojot publiskās pārvaldes darbību privāto tiesību jomā, ja vien nepastāv likumā noteikti izņēmumi, par kādu nav uzskatāms konkrētais SPA tūrisma centrs, jo tas kropļo konkurenci.

Attiecīgi ir saskatāma arī tieša cēloņsakarība – domei, novirzot naudas līdzekļus tādu uzdevumu pildīšanai, kas neietilpst tās pilnvarojumā, veidojas robs budžetā, kā sekas ir mandātā esošo uzdevumu pienācīgas izpildes neiespējamība. Tādējādi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība pie finanšu grūtībām nonāca, tieši un tīši pārkāpjot likumā noteiktās pilnvaras. Šajā sakarā gribu arī atzīmēt, ka Valsts policija 4. martā ir uzsākusi kriminālprocesu par faktu, proti, par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jādara, un ja ar to ir radīts būtisks kaitējums, proti, tā pieļāvusi faktiski pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanu.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka ne Ministru kabinetam, ne Saeimai nav jāgaida tiesas nolēmums, kas atzītu pašvaldības domes pienākumu prettiesisku nepildīšanu, kriminālprocesā.

Noslēgumā vēl pāris teikumu par to, vai ir iespējams sasniegt rezultātu saudzīgākā veidā. Tas, ko parāda VARAM sagatavotā informācija un aprakstītie fakti, ir situāciju atspoguļojoša fotogrāfija, Rēzeknes valstspilsētas domes attieksme un prettiesiskā rīcība, ko raksturo tiesiskais nihilisms, kas tiek īstenots, sistemātiski imitējot pašvaldības vadības procesu, Rēzeknes valstspilsētas dome ne tikai pārkāpj tai noteiktās pilnvaras, bet arī savstarpējās attiecībās ar VARAM un Finanšu ministriju neievēro labas pārvaldības principu, kā arī starpinstitucionālās lojalitātes principu, jo rīkojas formāli un neveicina tai noteikto pienākumu izpildi, vilcinot tiesiskas situācijas risinājumu.

Anotācijā aprakstītais process parāda to, ka pašmērķis nav bijis atlaist domi, taču domes rīcība, tostarp arī finanšu stabilizācijas procesā, nenodrošinot efektīvu pašvaldības pārvaldību, neatstāj citu izvēli.

Demokrātiskas tiesiskas valsts varas atzariem, tostarp likumdevējam, ir jātiecas uz to, lai ikviena persona uzticētos valstij un tiesībām. Pieļaujot tiesisko nihilismu, kas apdraud vienas konkrētas iedzīvotāju grupas, kas dzīvo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā, labklājību un ikdienas vajadzību nodrošināšanu, likumdevējs nevis veicinātu uzticēšanos, bet Rēzeknes iedzīvotājos patiesībā radītu bezspēcības izjūtu.

Jā, lai arī konkrētā iedzīvotāju kopuma vairākuma demokrātiski ievēlēta, vietējās pašvaldības dome nevar palikt ārpus tās rīcības tiesiskuma kontroles, ja tās darbība ir pretēja konkrētās administratīvās teritorijas iedzīvotāju un visbeidzot arī visas sabiedrības likumiskajām interesēm.

Ir svarīgi atcerēties, ka vienas pašvaldības budžeta nespēja cēloņsakarīgi ietekmē visas valsts iedzīvotājus un apdraud sabiedrības likumiskās intereses un tiesiskumu. Tādējādi, godājamie deputāti, novērst domes prettiesisko rīcību ir ne tikai likumdevēja tiesības, bet arī pienākums, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam – frakcijas vārdā.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Jā, frakcijas "Nacionālā apvienība" vārdā varu apstiprināt, ka "Nacionālās apvienības" deputāti atbalstīs likumprojektu, balsojot "par" Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu. Jā, mēs to darīsim, balsojot "par" atlaišanu, pirmkārt, neskatoties uz to, ka šis lēmums ir novēlots, šim likumam bija jābūt stipri ātrāk, tā ir taisnība, otrkārt, neskatoties uz to, ka arī mēs esam saņēmuši indikācijas, ka Rēzeknes pašvaldības darbs ir uzlabojies, tādas indikācijas ir, un tās nāk no pašiem rēzekniešiem, un, treškārt, neskatoties uz to, ka Juridiskais birojs ir paudis bažas, ka, iespējams, juridiski ne viss ir tik precīzi un gludi, kā tam vajadzētu būt, lai nesaskartos ar tādu varbūtību kā Satversmes tiesa, kas, iespējams, atceļ šo pieņemto lēmumu.

Tātad, kā jau es teicu, neskatoties uz šiem minētajiem apstākļiem, "Nacionālā apvienība" atbalstīs Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu, jo tā, kā izrīkojās domes deputāti budžeta pieņemšanas laikā, tas bija bezprecedenta gadījums, tā nebija rīkojusies neviena pašvaldība. Tas nevar būt par piemēru ne pašai Rēzeknei, ne visām citām Latvijas pašvaldībām, ka, tā rīkojoties, par to nav nekas un nekādā veidā tas nerada nekādas sekas tiem, kas tā rīkojas. Protams, šeit bija darbības, bezdarbības... un tādi apzīmējumi kā "tiesiskais nihilisms", "sabotāža" un vēl citi skanīgi apzīmējumi tam, ar ko nodarbojās Rēzeknes domes deputāti.

Tas, ko mēs vēl noteikti aicinām likumprojekta izstrādātājiem un virzītājiem, – vērst uzmanību uz Juridiskā biroja aizrādījumiem par varbūtējām sekām, prognozējamām un neprognozējamām, kādas izriet no, iespējams, šobrīd juridiski nepilnīgās motivācijas un argumentācijas. Tādēļ aicinām uzņemties atbildību par šo un izvērtēt, kā rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, vakar arī APVIENOTAIS SARAKSTS ilgi diskutēja, kā rīkoties attiecībā uz Rēzeknes domes atlaišanu, jo arī mums bija bažas par nekvalitatīvo pamatojumu, ko ir sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā pati Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas bija gatavojusi Rīgas teritorijas plānojuma atcelšanu un kas apturēja Jūrmalas domes iebraukšanas maksas noteikumus, kurus Satversmes tiesa apstrīdēja. Un tomēr mēs nolēmām atbalstīt. Kāpēc? Tāpēc, ka bija skaidri redzams, ka arī koalīcijā šobrīd var pietrūkt balsu, jo koalīcijas partijas nebija gatavas atbalstīt. Es nezinu, kā šodien tās balsos, bet valstij ir jārīkojas izšķirīgi – tā, kā toreiz, kad pirms gada mēs atbloķējām Rīgu, atdzīvinājām teritorijas plānojumu, atceļot pretlikumīgu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu.

Jā, Rēzekne ir pārkāpusi likumu, ir atcelts mērs, un arī dome nav rīkojusies kā gādīgs saimnieks, ievērojot likumu. Iedzīvotāji par šo nolaidību vēl ilgi maksās, bet tas, kam es gribētu vērst Saeimas uzmanību, – šī situācija neradās vienā dienā. Un arī šajā Saeimā ir partijas, kuras darbojās iepriekšējā sasaukumā. Diemžēl man kā ministram toreiz nācās rūgti secināt, ka Rēzeknes pilsēta pastāvīgi dabūja piešprices no Saeimas, apstiprinot valsts budžetu, par to, ka "Saskaņa" atbalsta budžeta pieņemšanu šeit, Saeimā.

Kolēģi no partijām, kas bija iepriekšējā sasaukumā, – tā ir arī jūsu atbildība, ka Rēzekne nonāca tik tālu, ka Rēzekne dzīvoja pāri līdzekļiem un ka iedzīvotājiem Rēzeknē būs grūti gadi. Arī tāpēc mums ir jālemj, pat ja tiesiskais pamatojums liekas nedrošs. Mēs nezinām, kāds būs Satversmes tiesas spriedums, bet mums ir jālemj, jālemj izšķirīgi, tāpēc mēs atbalstīsim šo likumprojektu.

Tomēr es gribētu vērst uzmanību, ka otrs likumprojekts – "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" – tomēr būtu jāizvērtē savādāk. 24 mēnešu periods, kurā var saimniekot valsts iecelti pilnvarnieki – pārstāvji, uzraugi –, ir nenormāli garš periods. Tā ir demokrātijas līdzsvara pārkāpšana, tā ir centrālās varas iejaukšanās pašvaldību dzīvē. Tā nebūs atskaitīšanās saviem iedzīvotājiem, ko var izdarīt vēlēta dome. Tāpēc es aicinu tad, kad mēs diskutēsim par otru likumprojektu, saīsināt šo periodu.

Manuprāt, būtu pilnīgi normāli, ja mēs atbrīvojam šo domi, kas ir stipri, stipri sagrēkojusies pret saviem iedzīvotājiem, mums nekavējoties ir jāorganizē ārkārtas vēlēšanas, kad demokrātiski ievēlē nākamo Rēzeknes domi. Tai ir jāstrādā četrus gadus un piecus mēnešus, sešus mēnešus, septiņus mēnešus – cik ir nepieciešams līdz jaunām vēlēšanām, kuras notiek visā valstī kopumā, – līdzīgi kā tas bija Rīgas domē. Šis kaitējums būtu mazāks, nekā ielikt uz nedabiski ilgu laiku valsts pārstāvjus.

Un es īsti... zinot, kā jāvada pašvaldība, kā notiek atskaitīšanās iedzīvotājiem, īpaši, kad ir smagi laiki... jā, es arī esmu vadījis pašvaldību finanšu stabilizācijas periodā. Vēlētiem pārstāvjiem ir jāatskaitās un jāskaidro, kāpēc mums tagad kaut kas nenotiks – nebūs brīvpusdienu vai nebūs lampu uz ielām kādu brīdi, vai baseins būs izslēgts kādā periodā. To nevar izdarīt Rīgas atsūtītie pārstāvji, tas ir jādara vēlētai domei.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu un būt izšķirīgiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Paldies ministrei! Paldies parlamentārajai sekretārei! Es uzmanīgi noklausījos visus argumentus, un man šķiet, uz daudziem jautājumiem mēs saņēmām atbildes – ka tas juridiskais pamatojums tomēr... varbūt kāds to var kritizēt, bet tomēr šodien es sadzirdēju vairākas atbildes arī uz saviem personīgajiem jautājumiem.

Ko es gribu vēlreiz uzsvērt un atgādināt – situācija, kurā nonākusi Rēzeknes valstspilsēta, pašvaldība, tā nav dažu mēnešu situācija, tā nav pat šī sasaukuma problēma, tā ir vairāku gadu, būsim precīzi, nu jau 15 gadu, samilzusi problēma, jo pilsētas domi vadīja viens cilvēks un domes vairākums darīja visu, ko domes vairākumam teica viens cilvēks. Pēc būtības dome arī turpina darīt to, ko pasaka viens cilvēks. Domes vairākums joprojām parāda (arī pēc domes priekšsēdētāja atstādināšanas) nespēju lemt ar savām galvām un lemt atbildīgi.

Līdz ar to es personīgi atbalstu Rēzeknes domes (kopumā) atlaišanu. Daudzi jautā, vai opozīcija ir jāatlaiž, jo viņi nav vainīgi, viņi taču tā kā mēģina kaut ko darīt, savulaik rosināja arī domes priekšsēdētāja atstādināšanu... atlaišanu, tomēr domes vairākums, protams, to neatbalstīja. Te ir līdzība ar Saeimas atlaišanu 2011. gadā. Toreiz ne visa Saeima balsoja "pret" Šlesera kunga izdošanu kriminālvajāšanai, daļa balsoja "par", bet atlaista tika visa Saeima – gan tie, kas balsoja "par", gan tie, kas balsoja "pret". Ja institūcija (šajā gadījumā Rēzeknes dome) nespēj pieņemt lēmumu, tad, manuprāt, tā ir atlaižama visa.

Man ir jāatgādina, ka 2023. gads lielā mērā pagāja Rēzeknes valstspilsētas zīmē, jo ar gana apskaužamu regularitāti mēs plašsaziņas līdzekļos varējām lasīt par vienu vai otru nebūšanu Rēzeknes pilsētā, un, godīgi sakot, man pašam aizvien bija grūti skaidroties, ka tā nav visas Rēzeknes pilsētas vaina, bet, kā jau teicu, tā ir atsevišķu personu vaina.

Jāatgādina, ka 2023. gada budžets jau sākotnēji tika sastādīts neatbilstoši faktiskajām izmaksām, kas jau gada vidū radīja finanšu iztrūkumu pašvaldības budžetā. Uz to norādīja arī ministrijas pārstāvji. Jau tad bija jāpieņem sāpīgi lēmumi – bija jāatlaiž darbinieki, jāsamazina sociālās aktivitātes, iniciatīvas –, un jau tad domes vadība pati vēlējās un aicināja, lai dome tiktu atlaista, sistemātiski neieradās uz sēdēm, lai paātrinātu un, viņuprāt, izdarītu tādu viltīgu gājienu – noorganizētu ārkārtas vēlēšanas, lai ātrāk atkal apsēstos tajos pašos krēslos un turpinātu valdīt mūžīgi, ja ne gluži mūžīgi, tad vēl nākamos piecus gadus, līdz nākamajām vēlēšanām, kā to pagaidām paredz likums. Bet tāpēc jau mēs šodien skatām šo un nākamo likumprojektu kopā.

2024. gada budžets arī tika pieņemts ar vilcināšanos, ar bezkaunīgu vilcināšanos, es atļaušos teikt. Uz papīra tas it kā bija sabalansēts, bet faktiski jau šobrīd ir redzamas problēmas. Jo ilgāk mēs teorētiski vilktu šo garo stāstu, kurš, kā jau teicu, sākās pirms 15 gadiem, jo grūtākā finanšu situācijā nonāktu pašvaldība, jo grūtākā situācijā nonāktu pilsētas iedzīvotāji.

Man no personīgās pieredzes jāsaka, es zinu daudzus, kas pa šiem gadiem aizbrauca no pilsētas, cilvēki, kas varētu ar savu ekspertīzi, ar savām zināšanām dot ieguldījumu gan Rēzeknes pilsētas attīstībā, gan visas Latgales reģiona attīstībā. Viņi gadiem neredzēja... vairāk nekā gadu desmitu neredzēja cerību, ka pilsētā var kaut kas mainīties.

Tāpēc šis lēmums, ņemot vērā arī iepriekšējā gada notikumus, kad Sprindžuka kungs iesāka un Bērziņas kundze pabeidza domes priekšsēdētāja atstādināšanu, bet pēc tam bija tāda kā pauze un gan domes deputāti, gan Rēzeknes iedzīvotāji, bija neizpratnē, vai tiešām tas tā arī paliks, vai tas Gordija mezgls netiks pārcirsts līdz galam, vai tiešām atkal... kā cilvēki... politiskajiem procesiem sekojošie aktīvisti seko... vai tiešām tur atkal nebūs kaut kāds korupcijas risks iezadzies? Mēs redzam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu pret iepriekšējo domes priekšsēdētāju par īpašumu slēpšanu. Es jau šodien žurnālistiem atklāju, ka man tā informācija ir tāda, ka tie īpašumi ir daudz, daudz lielākā apmērā. Es to nevaru pagaidām pierādīt, bet es ceru, ka darbu turpinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un citas iestādes. Tie aprēķini, par kuriem man stāstīts, ir septiņi miljoni – septiņi miljoni eiro! –, ko iepriekšējais domes priekšsēdētājs ar savu un savas ģimenes locekļu, un ģimenei piederošu uzņēmumu starpniecību ir sagrābuši, faktiski aplaupījuši Rēzeknes pašvaldības budžetu un tādā veidā apzaguši arī rēzekniešus.

Arguments, ko es dzirdu no cilvēkiem, kas atbalsta Rēzeknes domes atlaišanu, par pārvaldniekiem, – vai viņiem algas nav nedaudz tā kā par lielām? Man ir lūgums (droši vien ministrijai) sarēķināt pašreizējo... paredzēto pārvaldnieku algu summu, jo man ir tādas aizdomas, ka tā ir aptuveni tāda pati, kādu Rēzeknes budžets šobrīd tērē priekšsēdētāja vietnieku un domes deputātu atalgojumam. Ministre mani labo, ka tā esot pat mazāka. Ir svarīgi to izskaidrot arī sabiedrībai – ka šī summa, kas tiks tērēta pārvaldnieku atalgošanai, būs mazāka, varbūt nebūtiski, bet tomēr mazāka, nekā šobrīd saņem domes vadība.

Priekšlikums, kas izskanēja, runājot ar rēzekniešiem, – ņemot vērā situāciju, ka Rēzeknē šā vai tā būs nepieciešams arī valsts budžeta atbalsts atsevišķu problēmu risināšanai, varbūt pārvaldnieku atalgojumu varētu maksāt nevis no Rēzeknes pašvaldības budžeta, bet no valsts budžeta. Tas būtu pozitīvs žests, ja valsts, šajā gadījumā Saeima, iesaistās pašvaldības darba normalizēšanā, tad arī valsts uzņemas labo gribu un atlikušos mēnešus līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām sedz pārvaldnieku darbu. Tas ir kā variants. Aicinu to apsvērt.

Kolēģi! Pie reizes gribu pateikt, ka es atbalstu arī nākamo likumprojektu, kas ļoti cieši saistīts ar šo un ar kuru Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ir paredzēts veikt izmaiņas, deviņu mēnešu periodu pagarinot atkarībā no situācijas un ļaujot ieceltajiem pārvaldniekiem darboties par dažiem mēnešiem ilgāk (šajā gadījumā par dažiem), nedaudz ilgāk nekā pašreiz likumā nostiprinātos deviņus mēnešus.

Kolēģi, es zinu, ka daži saka – varbūt tas nav gluži atbilstoši, jo tas var attiekties uz citām pašvaldībām, kuras varbūt nebūs tik daudz sagrēkojušās pret saviem iedzīvotājiem un pret likumu, kā to izdarījusi iepriekšējā priekšsēdētāja vadītā dome, tomēr es atgādinu, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība faktiski ir novesta līdz bankrota līmenim, līdz bankrota situācijai, un stabilizācijas process, kas šobrīd man nav līdz galam skaidrs, tā kā īsti nav sākts, bet ir stabilizācijas komisija, kas pēc būtības ar dažādiem juridiskajiem formulējumiem, no mana skatpunkta, ir viens un tas pats, respektīvi, ja pašvaldībai ir jāveic stabilizācijas darbības, lai segtu parādus uzņēmējiem, kas gaida savu izdevumu segšanu, ja pašvaldībai nepieciešams papildu finansējums, atbalsts kārtējo funkciju izpildīšanai arī no valsts, tad varbūt šis termiņš ir loģiski pamatojams, tas var būt garāks.

Kolēģi, savā un arī apvienotā saraksta vārdā aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Vai ir kāds gadījums, kur prokrieviskā partija ir vadījusi Latvijā kādu pašvaldību un nav bijis korupcijas skandāla? Atgādiniet, es tādu gadījumu neatceros! Vai tā jau nav kļuvusi par vienādības zīmi, ka vietējie cari var uzdzīvot (korupcijas skandāli mums to pierāda) uz vietējo iedzīvotāju rēķina, kavēt viņu valstiskuma apziņu un pašvaldības attīstību?

Ministrijas pārstāvji minēja juridisko pamatojumu. Es nemēģināšu to ne apšaubīt, ne papildināt, vien vēlos pasvītrot kontekstu.

Kas ir šīs amatpersonas un kas ir tie, kas vada Rēzeknes pašvaldību un Daugavpils pašvaldību? Es varu atgādināt. Tā ir persona, kas balsojusi par divvalodību referendumā, gribējusi grozīt Satversmi, nostiprinot krievu valodu. Tās ir amatpersonas, kurām ir grūti pateikt, kas ir vainīgs pie Krievijas iebrukuma Ukrainā – kura puse. Viņiem grūti pateikt, kam pieder Krima. To neņemt vērā, man liekas, būtu absurdi.

Tāpēc jebkurš veids, jebkurš likumprojekts, kurš mīkstina prokrievisko un augstā kolaboracionisma līmenī esošo politiķu pozīcijas... "Nacionālā apvienība" šādus centienus atbalstīs un atbalstīs arī sagatavoto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es esmu no Rēzeknes un kādu laiku pirms darba Saeimā biju Rēzeknes valstspilsētas domes deputāte. Jau pirms tam es sajutu... Strādājot domē un kļūstot par domes deputāti, krietni, krietni labāk iepazinu to, ko nozīmē Bartaševiča alternatīvais vadības stils un viņa gadu gaitā ieviestā varas vertikāle.

Ir jāapzinās: lai arī formāli domes priekšsēdētājs ir Aleksejs Stecs, tomēr joprojām noteikumus Rēzeknē diktē un pašvaldību faktiski vada Bartaševičs.

Bartaševičs un viņu atbalstošie deputāti ir nolaiduši Rēzekni... un noveduši to pie bankrota sliekšņa. Pilsēta ir uzņēmusies milzīgus aizņēmumus, nespēj segt maksājumus, ir uzsākusi projektus, kuros vajadzīgi būtiski pašvaldības finanšu līdzekļi, un tai pašā laikā plāno arvien jaunus un jaunus aizņēmumus un projektus. Ilustrējot – vai mēs varam iedomāties situāciju, ka cilvēks, kurš jau ir ar milzīgiem kredītiem un nespēj segt ikdienas tēriņus, piemēram, apmaksāt rēķinus, aiziet uz banku un saka: dodiet man vēl kredītu, es vēlos jaunu televizoru. Rēzeknes gadījumā ir tieši šādi. Bartaševičs uzskata, ka valstij ir pienākums viņam piešķirt arvien jaunus un jaunus aizņēmumus jaunu celtniecības projektu realizēšanai. Tas ir vienkārši absurdi.

Te vēlos izmantot iespēju un atgādināt, ka nav noslēpums – viņa sievai un brālim pieder būvniecības firma, kas arī bieži dabū sev jaunus darbus tieši pašvaldības iepirkumos. Arī bēdīgi slavenajā SPA gadījumā... kurš ir pabeigts, taču joprojām meklē investoru. To neizdodas atrast. Bartaševičs izvēlējās uzņemties šo milzīgo risku un būvēt elitāru ēku, kas nepavisam nav pašvaldības funkcija. Šobrīd redzam, ka tuvākajā laikā pašvaldībai var pietrūkt finanšu līdzekļu pamatfunkciju veikšanai un administrācijas darba nodrošināšanai.

Mēs atceramies to nihilistisko attieksmi, kas sekoja pēc Bartaševiča atstādināšanas, kad gan viņš pats, gan viņa deputāti atteicās pildīt darba pienākumus un nenāca uz sēdēm. Mēs atceramies aizdomīgās slimības lapas, kad Bartaševičs un vēl vairāki deputāti pēkšņi saslima, bet tad tikpat pēkšņi izveseļojās. Deputāts, kurš ir basketbola treneris, jau nākamajā dienā bija darbā, bija basketbola spēlē un pildīja trenera pienākumus. Savukārt Bartaševičs jau aiznākamajā dienā piedalījās 18. novembra svinīgajā pasākumā ārā... aukstumā.

Visi šie deputāti nenāca uz sēdēm un sabotēja domes darbu ar vienu mērķi – lai panāktu domes atlaišanu un jaunas ārkārtas vēlēšanas. Saeima pēc tam grozīja likumu un lēma, ka dome var turpināt darbu arī mazākā sastāvā, ar mazāku kvorumu. Tas viņu taktiku mainīja, un viņi atsāka apmeklēt sēdes. Taču pēc tam sekoja virkne darbību, kas bija apzināti kaitnieciska rīcība no viņu puses un būtiski iedragāja Rēzeknes un rēzekniešu nākotni.

Mēs atceramies, ka Ministru kabinets apstiprināja piecu miljonu aizdevumu Rēzeknes pašvaldībai, lai tā varētu segt iekavētos maksājumus. Dome šo iespēju neizmantoja, pārkāpjot likumu un nepieņemot budžetu likumā noteiktajā termiņā, tad pieņemot budžetu, kurā daudzas pozīcijas iekļautas nepamatoti un neizpildot dažādus nosacījumus.

Mēs atceramies arī Valsts kontroles revīzijā atklātos pārkāpumus – gan to, ka 2023. gada apstiprinātais budžets bija bez izdevumiem un resursiem to segšanai, vismaz trim mēnešiem neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro, gan to, ka pārskatā nav uzrādītas iespējamās saistības 13,7 miljonu eiro apmērā, gan to, ka notika manipulācijas ar sadārdzinātiem apkures tarifiem, kas divkārt pārsniedza reālās izmaksas un rezultējās ar to, ka no valsts nepamatoti tika izmaksāts atbalsts 4,5 miljonu eiro apjomā, gan citus pārkāpumus.

Kolēģi, mēs visi vēlamies, lai Rēzeknē šādi pārkāpumi neatkārtotos. Es aicinu konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un vēlos, lai komisijā nākamajos lasījumos detalizēti tiktu izvērtēts šis likumprojekts, tai skaitā izdiskutējot strīdīgos juridiskos aspektus, par ko ir ziņojis Juridiskais birojs.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies veseli 19 deputāti: Skaidrīte Ābrama... nav, Raimonds Bergmanis... nav, Gundars Daudze... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Rihards Kols... ir, Līga Kozlovska... nav, Kristaps Krištopans... ir, Andris Kulbergs... nav, Nataļja Marčenko-Jodko... nav, Valdis Maslovskis... nav, Ināra Mūrniece... nav, Ramona Petraviča... nav, Jānis Reirs... nav, Aleksejs Rosļikovs... nav, Didzis Šmits... nav, Agita Zariņa-Stūre... nav, Edgars Zelderis... ir.

Paldies, tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums".

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jāsaka, ir likumprojekti, par kuriem kādreiz nemaz negribas runāt, un ir likumprojekti, par kuriem runāšanu izraisa debatēs paustais. Mani ļoti uzrunāja Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres teiktais, ka šo jautājumu vajag risināt tiesiski, balstoties uz tiesiskuma principa ievērošanu. Tas ļoti labi korelē ar ministres uzstāšanos, kura teica tā: kolēģi, neskatieties tos juridiskos argumentus, skatieties vairāk uz pārliecību! Pašā sākumā jūs to teicāt, un tas mazlietiņ mani nokaitināja, jo domes atlaišana pēc būtības ir sods par pārkāpumu. Pārkāpumu gadījumā nevar lemt – man nepatīk vai patīk. Šādā gadījumā ir jākonstatē pārkāpumi, kuri var būt pamats soda piemērošanai, un šis pamats ir ļoti precīzi nosaukts likumā. Tāpēc man ļoti... Saprotu, ka šis likumprojekts aizies tālāk uz komisiju, jo lielākā daļa runātāju to atbalsta, bet es ļoti vēlētos, lai komisija izvērtētu visus Juridiskā biroja argumentus.

Juridiskais birojs savā atzinumā ir detalizēti salicis visu pa plauktiņiem un saka – tas nav normatīvā akta pārkāpums, tas nav pārkāpums, tas nav likumpārkāpums... Tikai vienā vietā atzina, ka tas ir pārkāpums, bet tas bija par 2023. gada budžeta sastādīšanu. Likumā ir rakstīts... Satversmes tiesa 2020. gada spriedumā teica, ka pārkāpumam jābūt atkārtotam un būtiskam.

Otra lieta, kam es gribētu pievērst uzmanību. Pašvaldība ir vietējā pārvalde, un starptautiskos dokumentos, runājot par pašvaldībām, ir uzsvērts, ka to darbību nevar aizstāt ar valsts pārvaldi. Pašvaldība ir vietējo iedzīvotāju ievēlēta, un, ja tā ir nogrēkojusies, izņēmuma gadījumos, protams, tā ir atlaižama, un pēc iespējas ātrāk ir ievēlama iedzīvotāju pārvaldība, nevis valsts pārvaldība. Tāpēc paskatīsimies dokumentus, kas regulē pašvaldības no starptautiskā viedokļa un prasa šādu atlaišanu pēc iespējas retāk (izņēmuma gadījumos), proti, dome jāatlaiž tādā gadījumā, ja pašvaldība netiek galā ar savu funkciju izpildi. Valstij ir jāglābj pašvaldības iedzīvotāji, ja pašvaldība nepilda savas funkcijas.

Es nedzirdēju no VARAM, kuras funkcijas Rēzeknes pašvaldība šobrīd nepilda.

Visbeidzot trešais jautājums, kas nedaudz gan ir atrauts no šī konkrētā jautājuma, bet izriet no tā. Divas amatpersonas (šobrīd gan viņu nav zālē), uzstājoties un argumentējot likumprojekta pamatojumu, minēja to, ka ir uzsākti kriminālprocesi, un pat nosauca, ka ir izdarīti noziegumi, nenosaucot uzvārdā amatpersonu, bet norādot ļoti skaidri, kurš cilvēks Rēzeknes domē tas ir. Es ļoti ceru, ka procesa virzītājs šajā kriminālprocesā pieprasīs šīm amatpersonām par publisku izteikumu, ka cilvēks vai nu ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, vai vismaz apkārtējiem ir skaidri un gaiši radījis priekšstatu, ka viņš ir vainīgs... ka prasīs publisku atsaukumu. Ja izmeklēšanas iestādes noziegumus pierādīs, sodīs. Bet, kamēr tas nav pierādīts, to nevar izmantot par pamatojumu cita pārkāpuma esībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Bijušais Satversmes tiesas vadītājs skaidri pateica: maksāsiet par savu atbildību.

Tagad par lietas būtību. Kamēr jūs debatējat, es atvēru internetu, "Delfus", un ziņa ir tāda: "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodevis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka Gulbenes novada pašvaldības amatpersona un četras fiziskas personas apstiprināja dokumentāciju par faktiski neizpildītiem būvdarbiem Gulbenes novada pašvaldības bijušās izglītības iestādes pārbūves procesā." Un tā tālāk.

Kā tur izskanēja? Krievi pie visa vainīgi? Tātad tā: Gulbenē strādā Nacionālā apvienība, Konservatīvā partija – lai vieglas smiltis! –, Jaunā VIENOTĪBA strādā, ZZS strādā, Latvijas Reģionu apvienība... Nav nevienas citas partijas. Nu, ko... Tas tā tīri informācijai.

Godājamā ministres kundze, es saprotu, ka nākamnedēļ jūs būsiet šeit klāt ar ziņojumu par Gulbenes domes atlaišanu. Bet arī Jēkabpils domē ir kaut kādas nebūšanas, Valmieras domē... Atvērsim Pandoras lādi. Politisks princips... Ja gadījumā jūs tagad teiksiet tā, ka tos mēs neatlaidīsim, jo tie ir mūsējie... Ja mēs virzāmies tā, kā jūs esat politiski vienojušies, tad princips būs ļoti vienkāršs: kam spēks, tam vara.

Pēc nākamajām vēlēšanām... ja kaut kas mainās un pēkšņi tās partijas, kas ir pie varas, nav vairs pie varas, tad jūsu domes tiks iztīrītas ar jūsu svētību, jo katrā domē... Kā teica daži klātesošie: ja ir cilvēks, pantu piemeklēsim. Sākumā administratīvais sods, pēc tam atlaidīsim, būs kriminālpārkāpumi, visu atradīsim. Tas, kā saka, ir Dombura raidījumā izskanējis.

Tagad par būtību. Četrās pēdējās domes vēlēšanās Rēzeknē ir uzvarējusi Bartaševiča partija – četras reizes! Pēdējās vēlēšanās viņa partija ieguva 63 procentus. Tātad vēlētāji tur ir rīkojušies pretlikumīgi, kā jūs sakāt. 63 procenti. "PROGRESĪVAJIEM" – 5 procenti, latvisko partiju blokam, kas to biroju ir jau izveidojis, bija kādi 19 procenti. Tas nozīmē, ka nākamajās vēlēšanās Bartaševiča partijai būs nevis 60 procenti, bet 80 procenti. Ko tad jūs darīsiet? Ko jūs darīsiet? (Starpsauciens.)

Problēma ir cita. Ne jau par Bartaševiču šodien ir runa. Runa ir par vēlētājiem Rēzeknē, par vēlētājiem Latgalē. Pārmetumi, ka, redziet, kaut kas ir tērēts ne tā... Visās Latgales pašvaldībās šodien ir finansiālas problēmas. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas ārējā robeža ar Krieviju, ar Baltkrieviju ir praktiski ciet. Stāv 30 kilometru garas rindas ar automašīnām, kuras nevar šķērsot robežu. Bet kopumā tāds bizness, kāds tas bija iepriekš, ir apstājies.

Kāds valdībai ir bijis Latgales glābšanas plāns vai atbalsta plāns? Pēdējā pusotra gada laikā neesmu dzirdējis, ka no šīs tribīnes būtu piedāvāts valdības priekšlikums, kā atbalstīt Latgali. Ar naudu. Kā daži kolēģi teica: dosim naudu! Sākumā iedodiet naudu atbalstam.

Tagad par tiem dažiem miljoniem, kas izskanēja attiecībā uz Rēzekni...

A ko darīt ar "Rail Baltica", par kuru, tā teikt, iztrūkums ir 5–6 miljardi? Kurš par to ir atbildīgs, dārgie draugi? Es pagājušajā budžetā... kad mēs šeit lēmām visi kopā, uzdevu jautājumus – "airBaltic", "Rail Baltica"... Neredzu pozīciju. Par "airBaltic" mēs uzzinājām, cik kas vajadzīgs – labi, tur jau ir nobalsots. Jautājums par "Rail Baltica" nav nemaz bijis dienaskārtībā. Nav 5–6 miljardu, a jūs tagad, lai aizmālētu acis, tai skaitā par "Rail Baltica", ķeraties klāt Latgalei.

Es saprotu – kam spēks, tam vara. Saprotu, ka jāparāda – tie krievi ir nepareizi, tauta balso nepareizi... bet tauta jau no tā jūs nemīlēs vairāk. Jā, un tieši tāpēc, kā es vienmēr esmu teicis, nedrīkst sist sievietes, bērnus, vājākos un gulošos. Jūs sākumā atlaidāt Bartaševiču... nu labi, atlaida... pēc tam sapratāt, kā publiski ir izskanējis Dombura raidījumā, – nav jēgas atlaist Rēzeknes domi, jo Bartaševičs tāpat uzvarēs. Vajag ielikt administratorus.

Parunāsim par administratoriem. Kuri valstī ir pozitīvi administratori? Šie nav maksātnespējas administratori, bet vārds ir apmēram tāds pats. Cilvēku viedoklis ir tāds: cik banku izlaupīts, cik uzņēmumu izlaupīts, nauda pazudusi, cik procesu ir bijis un tā tālāk. Negribu atvērt šo tēmu, bet... kā izskanēja no šīs tribīnes no iepriekšējiem runātājiem, ielikt administratorus uz gadu. Ja gadījumā tiešām kādā pašvaldībā ir jāatlaiž nevis vadība, bet visa pašvaldība, nevar būt kompromisu. Ir jābūt ātrai rīcībai un ārkārtas vēlēšanām. Nevar ielikt administratorus uz gadu vai diviem, vai trijiem.

Tad jau mums būs kā Krievijā – ieceļ gubernatoru, vēlēšanas vairs nav vajadzīgas. Ieceļ – viņi nav ievēlēti. A kā tad viņi atbildēs tautas priekšā, ja nav izgājuši caur vēlēšanām? Tur jau ir tā lieta, kāpēc ir svarīgi, lai vēlētas amatpersonas pārvalda pašvaldības. Lai kā tur ir, bet viņi ir izgājuši caur vēlēšanām, viņi jūt atbildību savu vēlētāju priekšā.

Es nosaucu Gulbeni – jums nepatīkami, bet ir tāds fakts. Tagad darbojas KNAB, tās partijas uzņemas atbildību. A kādu atbildību uzņemsies administratori? Kuri administratori kādu atbildību mūsu valstī ir uzņēmušies? Par uzņēmumu – tā ir viena lieta, bet par visu pašvaldību un veselu gadu?

Ja tas ir plāns, kā pārņemt varu, tad ierakstiet likumā! Precīzi, nevis – par Rēzeknes domes atlaišanu. Tiem, kas uzvar vēlēšanās, ir tiesības atlaist domes, kurās nav viņu pārstāvju. Es domāju, Kūtra kungs pēc tam varētu jums pastāstīt, ka Satversme to nekad neatbalstīs. Pašreiz notiek pilnīga pretlikumība. Nav runa... piedodiet, kā es teicu... ja gadījumā kādu cilvēku uzskata par valstij nelojālu, ir Krimināllikums un panti, pēc kuriem ir iespējams šos cilvēkus saukt pie atbildības. Kāds ir saukts pie atbildības? Kā teicu, pantu jau var piemeklēt. Man šķiet, tas nav īsti pareizi.

Es vēlreiz saku: šis precedents, kurš šajā priekšvēlēšanu laikā kādam šķiet tāds ļoti, ļoti saprotams, ir viena lieta. Tas ir gluži tāpat kā ar partiju finansēšanu. Kā tad īsti sākās partiju finansēšana? Ja, piemēram, lēmumu pieņem viena Saeima un saka to, ka pēc nākamajām vēlēšanām visi saņems tik un tik naudas par tik un tik balsīm, tas ir pareizi. Bet tur... ar Levitu vienojās, izdzina cauri un paši piešķīra sev balvas.

Ja būtu pavisam godīgi... ja jūs tiešām gribat ieviest jaunu kārtību, man ir priekšlikums: pieņemiet likuma normas, kas attiecas uz nākamo Saeimu, uz visām pašvaldībām – uz Gulbeni, uz Valmieru un tā tālāk. Bet uztaisīt tagad, pirms pašvaldību vēlēšanām... Pirmām kārtām, kā teicu, tie, kas ir apvienojušies un to šķūnīti vai kabinetu noīrējuši, dabūs ne vairāk par 10 procentiem. Tā, lūk.

Tā ka es vienkārši aicinu... Saprotiet, es nenostājos pret kādu, bet visam ir jābūt likumīgi. Tas, kas izskan no šīs tribīnes... ir jābūt precīziem izteikumos – cik kriminālprocesu ir bijis uzsākts, vēl kaut kas.

Kamēr tiesa nav pieņēmusi lēmumu, vai cilvēks ir vainīgs, viņš ir nevainīgs (nevainīguma prezumpcija), un nevajag no šīs zāles teikt, kurš ir vainīgs, kurš nav, jo realitāte ir tāda, ka ir bijuši notiesājoši spriedumi, ir bijuši attaisnojoši. Daudzi caur to gājuši. Bet ne jau Saeima, ne jau no Saeimas tribīnes mēs tagad lemsim, kurš vainīgs, kurš nav vainīgs. Ja kāds domā: man ir vara, es tagad pateikšu, kurš jāliek cietumā... nu, savā laikā bija troikas (tika sauktas bez suda i sļedstvija), bez tiesas un visa pārējā... vienkārši – pie sienas un cauri. Tad mēs atgriežamies tajos laikos, kad pie varas bija komunisti, boļševiki? Nu tā taču nevar!

Godājamie kolēģi, es teikšu tā: padomājiet, padomājiet par šo procesu, lai nebūtu tā, ka tas bumerangs beigās trāpa jums – ļoti, ļoti sāpīgi! Es varu pateikt, ka administratori lietas vienmēr ir pārvaldījuši slikti, un šis nebūs izņēmums, jo viņiem neinteresē cilvēku viedoklis, tāpēc ka viņi negatavojas vēlēšanām.

Lai kā ir, katrs no politiķiem tomēr domā, ko teiks viņa vēlētājs. Administratoriem neinteresē, tāpēc ka... viņi pabeigs savu... viņi pabeigs savu darbu kā miesnieki. A priekš kam? Viņi tiksies ar vēlētājiem? Atnāks? Kas, piemēram, ir pašvaldība? Tā nav pat Saeima. Cilvēks nāk, viņam ir konkrēta problēma: ar bērnu, pensionāram... kādam dzīvoklī tek caurule... A ko administrators? Viņš saņem lielu atalgojumu, priekš kam viņam domāt par kaut kāda pensionāra vai daudzbērnu ģimenes problēmām. Priekš kam? Viņš taču, kā saka, ir ielikts no augšas. Viņam jāatskaitās – kam? Valdībai! Saprotiet? Tā, lūk!

Tā ka, godājamie kolēģi, padomājiet vēlreiz! Es saprotu, ka pirms vēlēšanām gribas un tā... Par to, ka jūs nākotnē zaudēsiet daudzās pašvaldībās, tai skaitā Rēzeknē, šaubu nav, bet vajag tomēr atstāt, lai vēlēšanas būtu likumīgas. Vēlreiz saku: es personīgi neatbalstu nevienu priekšlikumu pēc principa, ka vara var atlaist pašvaldību tikai tāpēc, ka pašvaldība grib.

Tā ka aicinu ieklausīties bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Kūtra kunga vārdos un tajā, ko teica Juridiskais birojs. Ko teica Juridiskais birojs? Juridiska pamata atlaist... Saeimu... nav. Ir politiskā griba un politisks uzstādījums. Ja šis lēmums tiks pieņemts pēc politiskā uzstādījuma, tad uzņemieties atbildību un paši būsiet vainīgi. (Daži deputāti aplaudē. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Krištopanam.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pareizi ir, Nacionālā apvienība, jūs ar sīkumiem, kā saka, nekrāmējaties... 222 miljonu iepirkums Aizsardzības ministrijā. Pirmo no ministrijas izspēra Nacionālās apvienības biedru – izrādās, viņš vadīja iepirkuma komisiju. Pareizi – jūs ar vērienu. (Starpsauciens.) Cepuri nost un kāju virsū!

Kas attiecas uz Rēzekni – padomājiet praktiski! Mēs jau redzējām, kas notika Rīgā. Nākamajā dienā pēc Ušakova atlaišanas, kad tika iecelta Jaunupa administratore, pirmais pārskaitījums bija VEF basketbola komandai – kaut kādi 250 vai 300 tūkstoši eiro. Pirmais, ko administratore parakstīja. Protams, nekāda sakara ar to visu nav.

Iedomājieties – Rēzeknes budžets ir apmēram 54 miljoni, iesēdīsies trīs administratori... viens no tiem, starp citu, bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs. Viņi, protams, šiverēs pa to budžetu ne pa jokam. Jūs varat iedomāties – ir iesākti kaut kādi nelieli attīstības projektiņi... pilsētas dome domājusi ne vienu gadu vien... un atnāks administratori... Kas notiks ar to attīstību? Protams, nekas. Vārdu sakot, jūs gribat gada laikā pārvērst Rēzekni par tādu pussabrukušu pašvaldību. Acīmredzot tas jums arī izdosies.

Man liekas, vajadzētu darīt tā: atlaist arī tās pašvaldības, kuras ir pārgājušas uz četru dienu darba nedēļu un atlaiž simtiem darbinieku. Kas tur notiek? Talsos... Balvos pie mana drauga Maksimova... Siguldā... ne īpaši labi ož. Tad atlaižam arī tās!

Pēdējais. Varbūt mēs visi kopā varam samesties, nopirkt kādu būvfirmu, uzdāvināt Ķirša sievai (Starpsauciens.), un tad Rīgā varbūt beidzot būs koncertzāle, jo Rēzeknē jau 11 gadus ir koncertzāle ar labāko akustiku Baltijā, a Rīgā nav. Nu tad (Starpsaucieni.), davai, uzdāvinām Ķirša sievai būvfirmu! Varbūt Rīgā beidzot būs koncertzāle.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi!

Gribu akcentēt to, ka domes atlaišana nekādā gadījumā nedrīkst būt pašmērķis un domes atlaišanai ir jābūt stingri likuma rāmjos un par konkrētiem pārkāpumiem, par konkrētiem nodarījumiem.

Jāsaka, šoreiz šis nav Rēzeknes gadījums, jo visi minētie pārkāpumi jau ir novērsti. Šobrīd Rēzeknes dome ir lemtspējīga, tā nodrošina visus ar likumu tai noteiktos pienākumus.

Savukārt administratora iecelšana jebkurā pašvaldībā liedz iedzīvotājiem īstenot savas demokrātiskās tiesības. Kas man liekas ļoti, tā teikt, negodīgi šajā procesā... Es pats arī saskāros ar to, kā notika process Rīgā, un varu apgalvot, ka tas, kas notika Rīgā, bija politiski koruptīvs gadījums, tendenciozs gadījums. Politiski tas, protams, nesa augļus tiem, kas to izdarīja.

Līdz ar to, ņemot šo par piemēru... manā skatījumā, tie cilvēki, kas gribēs balsot un balsos par to, ņem par piemēru Rīgas variantu ar tādu domu, ka viņiem būs vairāk politisko dividenžu arī Rēzeknē.

Bet ko es gribu nolasīt? Pēc principa – ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī un visiem viens likums –, tad man tiešām ir jautājums: kāpēc tikai Rēzekne? Es nerunāšu par Talsiem, Gulbeni, Valmieru. Es runāšu par Jēkabpili un nolasīšu informāciju, kas ir nonākusi pie manis. Šī informācija ir arī VARAM un Finanšu ministrijā.

Tātad – Jēkabpils novada pašvaldība nebija budžetā ieplānojusi visus finansējumus, piemēram, finansējums autobusu parkam, samaksa par elektrības pakalpojumiem un tā tālāk... saistīts ar autobusu parku.

Otrais. Slēdz līgumus par darbiem, kuriem nav vai ir nepietiekams finansējums budžetā, piemēram, ēkas nojaukšana Brīvības ielā 111 vai Kazarmu ielā 11. Un tālāk tiek uzskaitīti šie jautājumi... tika noslēgts līgums (vairāk nekā par 300 tūkstošiem eiro) – bez finansējuma! – Jēkabpils Tautas nama aprīkošanai.

Ejam tālāk. Netiek atbildēts laikā vai vispār netiek atbildēts uz iedzīvotāju un deputātu iesniegumiem. Precīzi – no Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres ziņojuma. Starp sēdēm tiek mainīta jau pieņemtu lēmumu būtība. Vispār kriminālatbildība! (Jūs zināt, kā mums te bija ar to.) Esošie Jēkabpils novada domes deputāti divu gadu laikā ir uzvarējuši 80 procentos iepirkumu par 36 miljoniem eiro. (Starpsaucieni.) Ooo! Ooo!

Pārkāpumi identiski kā Rēzeknē, vēl trakāki. Bet – viņiem netika dots laiks novērst šos pārkāpumus. Jēkabpilī viss ir kārtībā. Viss ir kārtībā! Ministrija aplaudē... Tieslietu ministrija, VARAM. Viss ir kārtībā! Tā, draugi, saucas politiskā korupcija. Un par šiem jautājumiem agri vai vēlu kādam nāksies atbildēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai. (Starpsaucieni.)

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Dep. E. Zivtiņš: "Ir nosūtīts ministrijām!" Starpsaucieni.)

S. Ābrama. Pieskaitiet, lūdzu...

Zivtiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Starpsaucieni.)

S. Ābrama. Kolēģi, ko es gribu teikt? Ir lietas, kas valsts līmenī jārisina savlaicīgi, un jācīnās arī ar cēloņiem, nevis tikai ar sekām. To teikdama, es domāju – viens no šādiem gadījumiem ir arī ar Rēzeknes pašvaldību, un šādu gadījumu ir bijis daudz.

Neliels stāstiņš iz vēstures. 2012. gadā, neraugoties uz tirgus dalībnieku, Konkurences padomes, dažādu institūciju iebildumiem, Rīgas dome nodibināja uzņēmumu "Aqua Riga", sak, inovatīvs, pildīs ūdeni pudelēs un nu tik tirgos importā vai nezin kur, nāks nauda kā pa reni. Deviņus gadus projekts nīkuļoja, radīja valstij milzīgus zaudējumus, 2021. gadā tika slēgts. Lai gan jau no paša sākuma bija teikts, ka nevajag iet pašvaldībai tur, kur darbojas tirgus, kur ir pietiekami tirgus spēlētāju (vismaz 20), kur tirgus pats atrisinās ūdens pildīšanu pudelēs un eksportēšanu, neklausīja – zaudējumi, uzņēmums tika slēgts.

Paralēla līdzība... manuprāt, šis ir ļoti līdzīgs gadījums, jo man diemžēl atkal jāatsaucas uz savu iepriekšējo pieredzi, kas dažādu nebūšanu ziņā ir visai bagāta. Rēzeknes pašvaldība... Jāsaka, Rēzeknes pašvaldības izgājieni Konkurences padomei radīja tādu situāciju, ka viņi bija viens no pastāvīgajiem "klientiem" (pēdiņās) negatīvajā ziņā. Vai tie bija dažādi iepirkumi... biroja preču iepirkumi par dīvaini dārgākām cenām nekā turpat veikalā... vai tā bija savu uzņēmumu slavināšana vai preses izdevumu noniecināšana... privāto spēlētāju, kas tur arī darbojas... Vārdu sakot, darīja visu, lai tikai varētu kaut kādā veidā pašvaldības stutēto biznesu veicināt un pārējie... lai tirgus tur nepastāvētu.

Tāds gadījums bija arī ar viesnīcas būvniecību... rekreācijas atpūtas centra būvniecību. Vairākkārt tika teikts: pašvaldībai nav jābūvē viesnīca, tirgus mierīgi spēj tikt galā. Radiet apstākļus, lai privātie komersanti varētu uzbūvēt, radiet kritērijus... jums ir vajadzīgs kaut kādiem īpašiem mērķiem... lai piedalās privātie un būvē. Neklausīja.

Astoņi miljoni šādā veidā netiktu iztērēti, netiktu radīti zaudējumi, ja būtu iespēja vērsties pret to savlaicīgi. Diemžēl nebija. Kāpēc nebija? Viens no pēdējiem dokumentiem, ko es parakstīju, pirms pametu Konkurences padomi (es paskatījos), dīvainā kārtā bija tieši par Rēzeknes pašvaldības rīcību. Mēs aizsūtījām informāciju gan Valsts kontrolei, gan, ja nemaldos, VARAM – par to, ka, izskatās, ir pārkāpts Publisko iepirkumu likums, ir pārkāpts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un tā tālāk.

Es nezinu, kāda toreiz, kādā 2020. gadā, bija VARAM reakcija. Man šķiet, ļoti maiga. Kāpēc ļoti maiga? Tāpēc, ka nebija normu... visus gadus kopš Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta stāšanās spēkā bija nemitīga cīņa, lai šīs deklaratīvās, tukšās normas netiktu pastiprinātas ar to, ka, ja ir sniegts atzinums, pašvaldībai nevajag dibināt kapitālsabiedrību, nevajag iet tirgū, kur ir spēlētāji... lai kaut kādā veidā varētu vērsties un izbeigt šo darbību.

Astoņi miljoni šādā veidā tika izplakarēti. Un es gribu teikt, ka šis rekreācijas centrs nebija nekas tāds, kas varētu atbilst esošajam regulējumam, jo tā nebija ne tirgus nepilnība, ne kaut kāda inovatīva, stratēģiski svarīga prece... nekā no tā nebija. Vienkārši neviens uz to savlaicīgi nereaģēja. Šobrīd tie ir mīnus astoņi miljoni, plus vēl Rēzeknes pašvaldība ir piečakarējusi savus iedzīvotājus, liekot divreiz augstāku siltuma tarifu. Un rēzeknieši varbūt pat neapjauš, cik viņiem ir izmaksājusi šī vadība.

Es domāju, ka pirmais, kas ir jādara, lai šādi gadījumi kā Rēzeknē vairs neatkārtotos, – tomēr jābeidz pretoties tam, ka... Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas jāpadara... ne tikai deklaratīvas, bet... lai būtu iespēja vērsties... sankcionēt, lai pēc tam nav tāda mīnus astoņu miljonu iztrūkuma. Tas ir jādara, jo tādu gadījumu ir ļoti daudz.

Runājot par šo konkrēto gadījumu, es ceru, ka Bartaševiča kungs, par kuru šobrīd, ja nemaldos, Ģenerālprokuratūrā notiek izmeklēšana, Rēzeknes domē vairs neatgriezīsies, jo tādi vadītāji ilgstoši... tie, patiesību sakot, savus iedzīvotājus padara par cietējiem, un iedzīvotāji varbūt neapjauš, ka viņi cieš un ko viņi zaudē, viņi uzskata, ka tas ir vienīgais variants.

Vienlaikus man jāsaka, es nevaru atbalstīt šo likumprojektu, jo, skatoties tīri juridiski, es neredzu, ka šis ir iemesls, lai atlaistu Rēzeknes domi. Kā es teicu, es ceru, ka Bartaševičs tur vairs neatgriezīsies, ka vēlēšanās tomēr tiks ievēlēti cilvēki, kas kaut ko saprot gan no finansēm, gan uzņēmējdarbības, gan pašvaldības autonomajām funkcijām, kuras nav absolūtas. Es aicinu tos, kas atbalstīs... Ja likumprojekts tiks atbalstīts, aicinu uz otro lasījumu tomēr meklēt labākus argumentus, lai šis nav tas gadījums, ka varētu zaudēt Satversmes tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es noklausījos komisiju, bet man palika neskaidri... vairāk ir jautājumu nekā atbilžu. Pirms... runājot par to, ka tiesisku pamatojumu atlaist Saeimu es tā arī nesadzirdēju, arī Juridiskais birojs ļoti pārliecinoši teica to, ka pamatojuma nav. Viens kā pamatojums varētu būt budžeta nepieņemšana tajā laikā, kad vajadzēja... divas nedēļas vai nedēļu ar nokavēšanos... Tas būtu pieņemami uzreiz pēc pārkāpuma, bet tagad jau ir pagājis laiks. Tas ir pirmais.

Bet vai jūs labi atceraties, ka mēs Saeimā budžetu valstij pieņēmām 8. martā? Tad Saeimu arī vajadzētu atlaist par to, cik vēlu bija pieņemts budžets. Nesaprotu.

Tālāk. Runājot par šo likumprojektu, ko mēs tagad apspriežam. Tautā Rēzeknē to sauc par Bartaševiča likumu, un tas ir saistīts tikai ar Bartaševiču, ne ar pārējiem cilvēkiem, bet, ja problēma ir tikai Bartaševičs, varbūt vajadzēja uzlikt vienu administratoru, bet neatlaist visu domi? Tagad arī Finanšu ministrija saka, ka ar domi... gandrīz viss ir sakārtots, visi maksājumi tiek veikti caur Valsts kasi, tiek uzlikti ierobežojumi tērējumiem... tiem tēriņiem, ko vajag domei... Man liekas, es no komisijas sadzirdēju, ka tur viss ir kārtībā uz šodienu un tādu problēmu, kā mums stāsta, nav.

Runājot par likumprojektu, pielikumā... likumprojektam ir anotācija, pats likumprojekts, protokols. Un, kas man visvairāk... visvairāk jautājumu ir par Ivetas Mietules dzīvesgaitas aprakstu. Es saprotu, tas ir tas cilvēks, kurš būs ielikts tajā vietā kā administrators. Ivetas Mietules dzīvesgaitas apraksts, CV, – ierobežotas pieejamības informācija. Es esmu no Rēzeknes un nedrīkstu zināt, kas būs par administratoru, par viņas... dzīvi, viņas CV?

Otrais – Gunas Puces dzīvesgaita, CV, – arī ierobežota pieejamība; Jāņa Belkovska dzīvesgaitas apraksts – arī ierobežotas pieejamības informācija. Sabiedrība, Rēzeknes iedzīvotāji nedrīkst zināt to, kas vadīs (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. ... kas vadīs Rēzeknes domi? Es nedomāju, ka es tagad atklāšu noslēpumu. Vai mani sodīs par to, ka es atklāšu...? Ivetas Mietules darbavieta... viņa ir rektore. Vai tā ir tāda noslēpumaina informācija? Neviens pie mums Rēzeknē... vai jūs šeit nezināt, kas viņa ir?

Es saredzu, kur ir problēma. Visi šie cilvēki saņems milzīgu atalgojumu, tas nav samērīgs ar to atalgojumu, ko saņem cilvēki Rēzeknē. Redzot tādas summas, man mati ceļas augšā. Un par to darbu – viņi brauks no Rīgas uz Rēzekni katru dienu un atstrādās to naudu? Es nezinu. Ko jūs darāt?

Labi, Iveta Mietule būs uz vietas, bet pārējie? Kā jūs nodrošināsiet darbu komitejās vai komisijās? Viņi trijatā brauks katru dienu un strādās tur? Par tādu naudu vispār vajadzētu, es nezinu, Rēzeknē sēdēt 24/7. Mums cilvēki par tādu naudu Rēzeknē tikai tā strādā... viņi nevar nopelnīt, bet šeit trīs cilvēki... no valdības... kurus iesēdinās tajos krēslos, ko viņi darīs? Es nesaprotu, kā strādās komisijas? Vispār, kādu pienesumu, kādus labumus atnesīs šie cilvēki Rēzeknes pilsētai, Rēzeknes darbībai?

Iveta Mietule – kā viņa savienos...? Kā viņi drīkst savienot vēl savus darbus? Kā viņi savienos...? Ivetai tagad iet liels process – apvienošana ar Rīgas Tehnisko universitāti, gandrīz vēl nekas nav panākts... apvienošana. Saprotiet, kā jūs varat strādāt? Un vispār – kādā bedrē jūs tagad liekat to mūsu Rēzekni? Pirms... ar tiem cilvēkiem... Labi.

Gribu vēl ko pieminēt. Par īpašumiem. Es atvainojos, Kariņa kungam arī... ir gan sievai, gan viņam īpašumi. Nav skandāla? Nebija skandāla? Rēzeknē ir skandāls, šeit – nav. Jums nevienam nav īpašumu? Varam pārbaudīt. (Starpsaucieni.)

Tālāk. Par to pašu arī piekrītu – vairākās pašvaldībās gan pašiem mēriem ir problēmas, gan krimināllietas uzsāktas, atvērtas. Tur nekā nav. Rēzeknē ir. Es nesaku par personību, es par to, cik mēs godīgi varam pieņemt lēmumus. Kaut kur ir četru dienu darba nedēļa, atlaiž 100 cilvēkus, ir krimināllietas, bet tur viss ir normāli, jo tur laikam ir savējie cilvēki vai kaut kā var sarunāt ar viņiem. Šeit nevar. Nu nezinu.

Pieņemot budžetu, es jau teicu, ka pašvaldībām – gan Rēzeknei, gan pārējām Latgales pašvaldībām – trūkst naudas un visi prasīs kredītu, visi ņems kredītu. Un ir tā, un bija.

Tālāk par tiem iepirkumiem. Es atvainojos, starp jums arī nav tā, ka (cik es dzirdēju) vienam ir draugs, viņš vinnē iepirkumus Saeimā, otram dēls kaut ko tur strādā... piestrādā arī? Arī viss labi, bet šeit, nu ja... katrā pašvaldībā tā ir, davai, mēs varam sekot tam līdzi, varam vēl pieņemt likumus, ka tā nedrīkst. Tad darām tā, bet teikt, ka Rēzeknē ir, bet pārējās pašvaldībās nav, tam es arī nepiekrītu.

Runājot kopumā par šo likumprojektu, man ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Es neaizstāvu nevienu pašvaldības vadītāju, nevienu pašvaldības darbinieku, bet kopumā par demokrātiskiem procesiem, kā tiek pieņemts likums, – vienam mēs uzrādām viņa vietu... vai Rēzeknes cilvēkiem, kuri ievēlēja to demokrātiskajā procesā, bet otram mēs sakām: nē, tu labs un vari strādāt tālāk. Ja mēs pieņemam kaut kādus likumus, tad ir jābūt arī taisnīgumam pret pārējiem... kāpēc mēs tā darām. Tā nav demokrātija, tā ir kaut kāda cita lieta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, gandrīz jau labvakar! Jūs visi esat izglītoti cilvēki, jūs tiešām neesat izlasījuši Juridiskā biroja atzinumu? Tur viss ir rakstīts – nav pārkāpumu. Mēs divu stundu laikā mēģinājām pierunāt viens otru: ir pārkāpums, nav pārkāpuma, ir vainīgi, nav vainīgi. Atzinums ir, tur viss ir rakstīts. Ko mēs darām divas stundas? Tas ir tāds retorisks jautājums, bet ir. Ko mēs izdarījām divu stundu laikā? Vienkārši mēģinājām viens otru pārliecināt? Nevajag to darīt. Viss ir rakstīts. Atzinums.

No anotācijas neizriet pietiekams pamatojums tam, ka būtu konstatēts Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais tiesiskais pamats domes atlaišanai.

Kolēģi, mūsu frakcija neatbalstīs šo likumprojektu. Es domāju, ka vienīgie, kuri var atlaist Rēzeknes domi, ir tās vēlētāji.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 17, atturas – 2. (Aplausi.) Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas, tas ir, šā gada 28. maijs. (Starpsauciens: "Ko tik gari?")

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz Saeimai tiesības, ar likumu atlaižot domi, no tiesiskuma un lietderības aspektiem vispusīgi izvērtēt domes funkciju izpildes turpmāko kārtību, iecelt pagaidu administrāciju vai rīkot jaunas domes vēlēšanas, ņemot vērā faktisko situāciju konkrētajā pašvaldībā, arī gadījumā, kad līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 24 mēneši, bet vairāk nekā 9 mēneši.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Liepiņš. Šā gada 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav... Ir citi priekšlikumi? Lūdzu! (Starpsauciens: "6. jūnijs!") 6. jūnijs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – 6. jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, atturas – nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 6. jūnijs nav atbalstīts. Tātad paliek... vēlreiz nosauciet!

G. Liepiņš. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. 28. maijs. Paldies.

G. Liepiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"", otrais lasījums. Steidzams.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien otrajā, galīgajā, lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"".

Uz otro lasījumu šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz samazināt laiku no 90 dienām, kā tas ir šobrīd, uz 30 dienām lēmuma pieņemšanai par statusa piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē 7. panta pirmo daļu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un reģistrāciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādājam ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā", kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā lasījumā izskatīja komisijas šī gada 15. maija sēdē.

Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, un tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt digitālo pakalpojumu aktu prasību izpildi.

Komisijā tika saņemti seši redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Komisijā priekšlikumi netika iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kontu reģistra likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Komisijā saņēmām vienu – finanšu ministra – priekšlikumu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kontu reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šo un nākamos četrus Saeimas šīsdienas sēdē izskatāmos likumprojektus izstrādājusi Tieslietu ministrija. Likumprojektu paketes mērķis ir līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzēt vienu vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanas tiesiskā pamata.

Priekšlikumi likumprojektam netika saņemti.

Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Šim likumprojektam priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja uz trešo lasījumu.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Šim likumprojektam komisijā tika saņemts viens priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam lasījumam.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Likumprojekts tika skatīts vairākās komisijas sēdēs, jo izvērtās spraiga diskusija starp Tieslietu ministriju un Nekustamo īpašumu attīstītāju asociāciju, diskusijā iesaistījās arī Juridiskais birojs un komisijas deputāti.

Komisija ir šādi lēmusi par iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. – deputāta Oļega Burova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – deputāta Oļega Burova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – deputāta Oļega Burova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam lasījumam.

Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 24 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā".

Likumprojekta mērķis ir precizēt normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām un precizēt pacientu likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt pacienta izvēlētās personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā.

Šo likumprojektu mūsu komisija ir saņēmusi mantojumā no iepriekšējās Saeimas.

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija priekšlikumu izskatīšanai un diskusijai ar nozari veltīja četras sēdes, rūpīgi izsverot gan Veselības ministrijas un nozares pārstāvju apsvērumus, gan pacientu organizāciju iebildumus un priekšlikumus. Šajās sēdēs piedalījās ļoti daudz juristu, un tādējādi Sociālo un darba lietu komisija izskatīja virkni komisijas priekšlikumu, kas precizē likumprojekta pantus.

Kopumā uz otro lasījumu ir iesniegti 24 priekšlikumi. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

L. Kozlovska. 1. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 6. – deputāta Jura Jakovina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 7. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 9. – arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 11. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 12. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 13. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 14. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 15. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 16. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 19. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

L. Kozlovska. 20. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 21. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 22. – komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 24. – deputāta Jura Jakovina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa. Tas nozīmē – 30...

Sēdes vadītāja. Viena nedēļa...

L. Kozlovska. Tas ir 30. maijs.

Sēdes vadītāja. 30. maijs. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Kozlovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes un deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", pirmais lasījums. Šajā likumprojektā apkopoti aktuāli nepieciešamie grozījumi. Būtiskākie jauninājumi ir...

Pirmais. Ārzemnieku dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ukrainas pieredze rāda, ka Nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi un sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā.

Sekojot Ukrainas piemēram... lai uzlabotu NBS kaujas spējas, tiek paredzēta iespēja mobilizācijas gadījumā militārajā dienestā pieņemt arī ārzemniekus, vienlaikus nosakot to valstu uzskaitījumu, kuru pilsoņi varēs sākt dienestu NBS. Uz ārvalstniekiem tiks attiecināti līdzīgi nosacījumi, kādi paredzēti Latvijas pilsoņiem mobilizācijas gadījumā. Papildus tam ārzemniekam tiek izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas Republikas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām.

Otrs. Profesionālā dienesta līguma termiņa pārskatīšana. Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālajā dienestā līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, paredzēts atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas Militārā dienesta likumā, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt turpmākos līguma noslēgšanas termiņus un to izvēles nosacījumus. Minētais ļautu pielāgoties mūsdienu aktuālajai personālsastāva mainībai, neradot finansiālas sekas karavīram, kas ir apguvis pamatapmācības vai kadeta kandidāta kursu, vai zaudējumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Citi aktuālie grozījumi. Likumprojekts papildus paredz noilguma termiņu strīdos par nesaņemto atlīdzību; aizsardzības ministra tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieku kursā un vecākā štāba virsnieku kursā uzņemtajiem karavīriem, savukārt NBS komandierim šādas tiesības tiek noteiktas attiecībā uz virsnieku pamatkursā uzņemtajiem karavīriem; mācību kursu saraksta (pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībā izlietotie finanšu līdzekļi) papildināšanu; nosacījumu, ka vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir jāprot vismaz viena no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām (valodas apguvei ir paredzēts pārejas posms); NBS pienākumu nodrošināt karavīru informēšanu par dienesta attiecību nodibināšanas un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, pienākumiem un tiesībām, dienesta gaitu atlīdzību, tai skaitā par atvaļinājumiem, un tās noteikšanas un izmaksas kārtību, kā arī par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu; karavīra atvaļināšanas no dienesta iemeslu papildināšanu ar gadījumu, ja ir konstatēts, ka karavīra atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm, vai saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu; iespēju izskatīt rezerves karavīru pieteikumus par izstāšanos no dienesta rezervē domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ.

Likumprojekts saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Trīs nedēļas – 13. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi, un komisija ir izskatījusi likumprojektu "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums". Likumprojekts faktiski ir saistīts ar to, ka mums jāpārņem jaunas direktīvas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo (Starpsauciens.)... Uzraudzību...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

E. Zivtiņš. ... tātad uzraudzību un kārtību, kādā tiek uzraudzīti šie (Starpsaucieni.)... labi, nu, praktiski... praktiski regulas, nu, tas pats, kas tur ir.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Zivtiņš. 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

E. Zivtiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Liepziedi" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ar garu nosaukumu Juridiskajā komisijā ir izskatīts.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus no Juridiskā biroja, un visi šie priekšlikumi ir redakcionāla rakstura.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par labāku likuma nosaukumu, lai vieglāk būtu nolasīt.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu...

Atbalstīts.

G. Kūtris. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par redakcionāli labāku variantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par 1. pielikuma nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par 2. pielikuma nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma "Liepziedi" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posmā 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 28. maijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 24 priekšlikumi. (Zālē troksnis.)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 14. maija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Kopumā saņemti 24 priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie visi ir saņemti no tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres, visi ir komisijā izskatīti un at-bals-tī-ti. Saprotu, ka kopumā mēs nevaram... Mēs nevaram?

Sēdes vadītāja. Nē, kopumā mēs nevaram. Izejam ātri cauri!

J. Skrastiņš. Nu tad laižam pa vienam! Jā, kā jau teicu, viss ir no vienas un tās pašas stacijas.

Tātad 1. – Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 2. – Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

J. Skrastiņš. Īsāk? (Starpsauciens.)

4. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 6. priekšlikums arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 7. priekšlikums arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 8. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 9. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 10. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 11. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 12. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 13. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 14. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 15. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 16. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 17. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 18. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 19. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 20. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 21. priekšlikums arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Arī 22. priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 23. priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Un arī 24. priekšlikums ir atbalstīts komisijā. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies, kolēģi, par iedziļināšanos. (Smiekli.)

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Termiņš – 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Skrastiņš. Tad es nākšu atkal. (Starpsauciens: "Malacis, Jāni!" Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", trešais lasījums.

Ir iesniegti 12 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā".

Likumprojekta mērķis ir disciplinēt uzaicinātos darba devējus ievērot ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanās statusu saistītos normatīvos aktus.

Tika saņemti 12 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina attiecīgo pantu. Ja darbinieks uzaicināts atbilstoši noteiktā panta daļai, viņa nodarbinātībai nepieciešamos (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Rajeva kungs, vienu sekundīti! Kolēģi, ļoti grūti koncentrēties! Mazliet klusāk!

I. Rajevs. ... dokumentus pieņem un izskata, un vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos. Komisijā atbalstīts.

2. – komisijas priekšlikums. Arī nosaka...

Sēdes vadītāja. Rajeva kungs, vēl nav atbalstīts 1. priekšlikums.

I. Rajevs. Nav atbalstīts? Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Ļoti grūti strādāt! Es ļoti aicinu...

Tātad 1. priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – komisijas priekšlikums. Ministru kabinets nosaka jomas, prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi darbā uzaicināt ārzemniekus, kuru nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus un lēmumu pieņem Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos, kā arī nosaka to valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šāda dokumentu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rajevs. Paldies par atbalstu.

3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka 9.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā (citēju): "Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs:", un tālāk ir izmaiņas tekstā – vārdus "atļaujas saņemšanas iemeslam" aizstāj ar vārdiem "atļaujas pieprasīšanas pamatojumam". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. 23. pantā svītro vārdu "obligātās". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 6. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Par jauno punktu un pantu ieviešanu... numerācijas maiņu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 7. – komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 68.⁷ pantu un uzskatīt esošo 68.⁷ pantu par 68.⁸ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 8. – komisijas priekšlikums. Maina numerāciju likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 68.⁸ pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 10. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 63. pantu šādā redakcijā (citēju): "Grozījumi šā likuma 15.¹ panta pirmās daļas 9. punktā un 22.¹ panta pirmās daļas 13. punktā, kas paredz Nodarbinātības valsts aģentūras atzinuma par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību saņemšanu, stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz pārejas noteikumu 65. punktā vārdus un skaitļus "bet ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Un 12. – komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 66. punktu šādā redakcijā (citēju): "Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. augustam izdod šā likuma 9. panta desmitajā daļā minētos noteikumus." Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rajevs. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā būs vesela pakotne, par pirmo likumprojektu es mazliet vairāk pastāstīšu, pēc tam tie būs kā pakārtotie likumprojekti.

Pirmais ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē skatītais un pirmajam lasījumam atbalstītais Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums".

Likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums" un ar to saistīto likumprojektu pakete ir izstrādāta, lai nodrošinātu ietvaru jaunās kriptoaktīvu regulas – tā sauktās MiCA regulas – piemērošanai Latvijā. Regula tika pieņemta pagājušā gada 29. maijā.

Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisko ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, kriptoaktīvu publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Iespēja mums attīstīt jaunu nozari.

Ar šo likumprojektu tiek dota iespēja Latvijā praktiski piemērot jauno MiCA regulu.

Ko paredz šis likumprojekts?

Pirmkārt, tiek noteikts, ka kriptoaktīvu tirgu turpmāk Latvijā uzraudzīs un jaunus tirgus dalībniekus licencēs Latvijas Banka.

Otrkārt, lai Latvijas Banka varētu pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, likumprojekts paredz arī noteikt uzraudzības maksu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, nosakot gan ikgadējo maksājumu, gan ar nepieciešamo atļauju saņemšanu saistītos vienreizējos maksājumus.

Treškārt, ir noteiktas sankcijas un administratīvie pasākumi attiecībā uz pārkāpumiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā.

Kādēļ Latvijā ir svarīgi pieņemt likumu pēc iespējas ātrāk? Kāpēc ir steidzamība?

Pirmkārt, mēs dosim iespēju tirgus dalībniekiem izmantot iespējas, kas tiek dotas attiecībā uz elektroniskās naudas žetoniem un aktīviem piesaistītiem žetoniem jau no 30. jūnija.

Otrkārt, un vēl būtiskāk, tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem aktuāli ir saņemt licenci, būs noteiktība par to, kāds ir ietvars Latvijā. Ņemot vērā, ka daudzās valstīs vēl nav pieņemts regulējums attiecībā uz MiCA regulas piemērošanu, tā ir mūsu iespēja būt pievilcīgākai jaunajiem juridiskajiem tirgus dalībniekiem.

Un vēl. Daļa no MiCA regulas... ir piemērojama no 30. jūnija, kā es jau minēju: tiesības emitēt nodrošinātus kriptoaktīvus – elektroniskās naudas žetonus vai aktīviem piesaistītos žetonus –, savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju licencēšana būs iespējama no šā gada 30. decembra. Tāpēc komisijā tika atbalstīta steidzamība.

Vēl kas ir būtiski – arī nozare piedalījās... un atbalstīja.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana šim likumprojektam, un komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Man it kā bija sagatavota gara runa, bet es mēģināšu ļoti īsi, ļoti konkrēti. Vakar komisijā no nozares uzstājās Reinis Znotiņš, kurš bija iepriekšējās Saeimas deputāts, viņš ir arī Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs, un viņš pateica vienu hrestomātisku piemēru, kāpēc šis regulējums ir svarīgs. Es ļoti gribu ar jums padalīties ar šo piemēru.

Ir tāda milzīga kompānija "Binance", kurai ir meitas uzņēmumi, varbūt desmitiem, varbūt simtiem, un viņi gribēja reģistrēt savu darbību sākumā Maltā, tur viņiem tas neizdevās, pēc tam Londonā, arī neizdevās, un tad viņi izvēlējās Lietuvu. Divu gadu laikā kopš reģistrācijas šī kompānija kļuva par ceturto lielāko nodokļu maksātāju Lietuvā, viņi samaksā nodokļos divreiz vairāk nekā Lietuvas "Swedbank"... meitas uzņēmums... vai kā to saukt. Es zinu, ka mēs protam kontrolēt, protam sodīt, bet šis ir tas gadījums, kad vajadzētu uztaisīt regulējumu, kas ir vienlīdzīgs vismaz Lietuvas regulējumam, vai, es teiktu, kāpēc tas nevarētu būt visatraktīvākais pasaulē?

Tāpēc es aicinu atbalstīt steidzamību, aicinu atbalstīt visu šo likumprojektu paketi, bet visvairāk aicinu jūs ieklausīties nozarē, un... kā saka, tādi veiksmes stāsti eventuāli atnāks arī līdz mums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Deputāti Edmunds Jurēvics, Edmunds Teirumnieks, Edmunds Cepurītis, Edmunds Zivtiņš, Harijs Rokpelnis, Edgars Tavars un Svetlana Čulkova lūdz turpināt Saeimas šā gada 23. maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Deputāti neiebilst. Turpinām.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, tāpēc ka... Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā tieši skatījām šo jautājumu. Šī nozare, šis sektors... ir fundamentāli svarīgi ieviest visus regulējumus ātrāk par pārējām dalībvalstīm. Šī ir Latvijas iespēja. Tā kā mēs daudz kur pieminam Lietuvu kā mūsu apsteidzēju tieši fintech sektorā (ko Lietuva ir veiksmīgi izpildījusi), šis ir nākamais posms, kurā var ielekt, un te ir mūsu izvēle: mēs gribam tajā ielekt – ielecam, negribam – neielecam. Ielekt nozīmētu ne tikai Latvijas lokālo uzņēmējdarbības attīstības vidi, mēs varētu piesaistīt ārvalstu investorus, kam nav būtiska valsts, bet ir būtisks regulējums, labs regulējums, kur viņi var savu uzņēmējdarbību reģistrēt. Latvijā mūsu ātrās iespējas ieviest (un ieviest pareizi) dēļ varam piesaistīt daudz tādu investoru.

Es apmeklēju mūsu... Latvijas kompāniju. Latvijas jaunieši uzbūvējuši kompāniju, kas blokķēdē ir viena no veiksmīgākajām pasaulē. Viņi ir radījuši produktu, biržas produktu, viņi apgroza tādus līdzekļus dienā, kas mums pat sapņos nerādās. Izrādās – tas ir jauniešu uzņēmums, kas strādā tikai trīs gadus, ir ļoti veiksmīgs un veiksmīgi piesaista starptautiskos finanšu līdzekļus. Tādu varētu būt daudz vairāk, ja šis regulējums... pirmām kārtām mēs visi, iespējams, to ieviestu ātrāk un kvalitatīvāk, tieši ar šo mārketētu un lepotos ar Latviju, un tādā veidā varētu piesaistīt šos uzņēmumus šeit, Latvijā. Tas tiešām ir nopietni, un tā ir nodokļu nauda, kura var nokrist Latvijai kā iespēja... kā imports.

Tāpēc, lūdzu, pievērsiet šim ļoti nopietnu uzmanību, un arī lepojamies ar šo regulējumu, ja mēs to kārtīgi ieviesīsim, un reklamējam šīs iespējas uz āru!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē plānota šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā". Tātad... ies kopā pieci... Likumprojekts tiek skatīts un saistīts ar likumprojektu "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums".

Šī likumprojekta mērķis ir papildināt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Likumprojekta mērķis ir paplašināt kredītiestāžu sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu atbilstoši regulas Nr. 2023/1114 146. panta noteikumiem, kas nodrošinātu regulas prasību tiešo piemērošanu. Likumprojekts arī nodrošinās juridisko noteiktību, precizējot kārtību, kādā kredītiestāde piesaka un uzraudzības iestāde izskata tās pieteikumu par elektroniskās naudas žetonu emisiju, aktīviem piesaistīto žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu. Ar šo likumprojektu tiek dotas tiesības kredītiestādēm no 2024. gada 30. jūnija emitēt elektroniskās naudas žetonus un aktīviem piesaistītus žetonus, no šī gada 30. decembra – sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

Komisijā tika atbalstīta likumprojekta steidzamība.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Likumprojekta mērķis ir paplašināt ieguldījumu brokeru sabiedrību sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem. Ar šo likumprojektu tiek dotas tiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībām no šī gada 30. decembra sniegt kripatoaktīvu pakalpojumus atbilstoši to darbības jomai.

Komisijā tika atbalstīta likumprojekta steidzamība.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Likumprojekta mērķis ir papildināt elektroniskās naudas iestādes sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar elektronisko naudas žetonu emisiju un kriptoaktīvu pakalpojumiem. Ar šo likumprojektu tiek dotas tiesības licencētām elektroniskās naudas iestādēm no 2024. gada 30. jūnija emitēt elektroniskās naudas žetonus, no 2024. gada 30. decembra – sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus atbilstoši to darbības jomai.

Komisijā tika atbalstīta likumprojekta steidzamība.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Likumprojekta mērķis ir papildināt regulētā tirgus organizētāja un Centrālā vērtspapīru depozitārija sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem. Ar šo likumprojektu tiek dotas tiesības regulētā tirgus organizētājam un vērtspapīru depozitārijam no šī gada 30. decembra sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus atbilstoši to darbības jomai.

Komisijā tika atbalstīta likumprojekta steidzamība.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22. maija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Likumprojekta mērķis ir papildināt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību sniedzamo finanšu pakalpojumu uzskaitījumu ar kriptoaktīvu pakalpojumiem. Ar šo likumprojektu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām tiek dotas tiesības no šī gada 30. decembra sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus atbilstoši darbības jomai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Vīksna. Paldies, kolēģi. Cerams, mēs dubultosim ekonomiku! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Turpinām ar lēmuma projekta izskatīšanu.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izskatījām Ministru kabineta rīkojumu... par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam... noteiktās apropriācijas pārdali. Pārdale – 2024. gadā no Ārlietu ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Diplomātisko un konsulāro misiju nodrošinājums" uz resora "Ministru kabinets" budžeta programmu 01.00.00 "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" 24 792 eiro apmērā. Tas, lai nodrošinātu protokolāro atbalstu Ministru prezidenta darbā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu piekrist šim lēmumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Līdz ar to visi Saeimas šīs dienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Mums ir palikusi vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 23. maijā pulksten 17.00.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par izdienas pensijām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ar Krievijas Federāciju". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 23. maijā nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Vilis Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, veselības ministram Hosamam Abu Meri un ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) virzīto starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām". Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei un ministriem atbildes sniegšanai.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans un Vilis Krištopans iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam "Par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nedaudz uzmanības! Nav reģistrējušies 15 deputāti (Dep. E. Tavars: "14!"): Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Nataļja Marčenko-Jodko, Valdis Maslovskis, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs, Didzis Šmits, Edgars Tavars... redzu, atzīmēju... un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu!

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem