Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Ievads

1. Tiesiskais regulējums un politiskās plānošanas dokumenti

2. Pārskats par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu Latvijā

2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

2.2. Pārskats par Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

3. Kopsavilkums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2023. gadā" (turpmāk – informatīvais ziņojums). Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 14.5. apakšpunktu, kas uzdod VARAM nodrošināt zaļā iepirkuma īstenošanas gadskārtēju novērtējumu:

• (14.5.1.) nosakot zaļā iepirkuma īpatsvaru finansiālā izteiksmē kopējā publisko iepirkumu apjomā;

• (14.5.2.) apkopojot datus par zaļajā iepirkumā iegādātajām preču un pakalpojumu grupām atsevišķi valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

• (14.5.3.) reizi gadā līdz 1. maijam sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija, apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA), kas pārvalda Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču un pakalpojumu katalogus (turpmāk – EIS), sniegtos datus par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem, kuros izmanto vides kritērijus – zaļais publiskais iepirkums (turpmāk – ZPI). Informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju ilustrē 15 attēli un 16 tabulas.

Informatīvajā ziņojumā tiek identificētas tās preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kas atstāj visbūtiskāko ietekmi uz ZPI īpatsvara izmaiņām. Papildus tiek vērtēts ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 pielikumos noteiktajās preču un pakalpojumu grupās, lai nodrošinātu atbilstošāku īpatsvara izmaiņu raksturojumu un attīstības tendenču prognozējamību. Informatīvajā ziņojumā tematiskajās sadaļās ir apkopota informācija un veikta datu analīze, kas detalizētāk raksturo ZPI īpatsvara izmaiņu tendences.

Eiropas Savienībā īsteno politiku publisko iepirkumu jomā, pastāvīgi pilnveidojot tiesisko ietvaru publisko iepirkumu jomā un paredzot tajā vides aizsardzības un energoefektivitātes prasības. Informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī aktuālās direktīvas:

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK;

• Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva Nr. 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK.

Uz minēto direktīvu pamata ir izstrādāts un pastāvīgi tiek aktualizēts publisko iepirkumu regulējums Latvijā, t.sk.:

• Publisko iepirkumu likums (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā;

• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (turpmāk – SPSIL), kas stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī;

• Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums (turpmāk – ADJIL), kas stājās spēkā 2011. gada 16. novembrī;

• PIL un SPSIL noteiktā deleģējuma ietvaros izstrādātie MK noteikumi Nr. 353 stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā (ar grozījumiem MK 2020. gada 8. septembra noteikumu Nr. 568 redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. septembrī un grozījumiem MK 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 369 redakcijā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. augustā).

ZPI nostādnes iekļautas Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

ZPI kā prioritārs pasākums Nr. 27.5. ietverts Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta rīcības plānā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2023. gadā bija 40 384 miljoni euro (Centrālās statistikas pārvaldes dati – 40 384 048 euro). Līdzekļu apjoms, kas pielīdzināms 15,3 % (2022. gadā – 11,7 %) no IKP, izlietots pielietojot publisko iepirkumu. Publisko iepirkumu apjoms ar ZPI prasībām veido 2,3 % no IKP. Skatīt 1. attēlu.

1. attēls

IKP, publiskais iepirkums un ZPI 2023. gadā

Avots: CSP; IUB; VRAA dati

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā nozīmīgākie dati ir par PIL ietvaros veiktajiem iepirkumiem, jo šie iepirkumi veido lielāko daļu no iepirkumiem, t.sk. arī iepirkumus, kuros tiek piemēroti ZPI principi. Dati par 2023. gadā veiktajiem iepirkumiem PIL, SPSIL, EIS ietvarā atainoti 1. tabulā. (Šeit un turpmāk ziņojumā termins "iepirkumu skaits" lietots vienkāršojot un vispārinot terminus "iepirkumu rezultātu publikāciju skaits" jeb "paziņojumu par iepirkumu rezultātiem skaits".)

1. tabula

PIL (t.sk. EIS) un SPSIL iepirkumi 2023. gadā

* dati nav kontekstā salīdzināmi

Avots: IUB un VRAA dati

Lai gan EIS gūst arvien plašāku pielietojumu iepirkumos, un 2023. gadā EIS iegādāto preču un pakalpojumu apjoms pieaudzis par 22 milj. euro (2021. gadā – 135 milj. euro), tomēr EIS izmantošana, salīdzinot ar kopējo iepirkumu līgumcenas apjomu, proporcionāli vēl joprojām ir ļoti neliela (2,5 %) un rādītāja procentuālā attiecība pret kopējo iepirkumu apjomu salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījusies. Savukārt SPSIL ietvaros veiktās iegādes 2023. gadā finanšu īpatsvarā ir samazinājušās līdz 9,9 % (2022. gadā –15 %) kopējā iepirkumu apjomā. ADJIL īpatsvars 2023. gadā bijis 2,6 % kopējā iepirkumu apjomā.

Salīdzinošie rādītāji parādīti 2. tabulā un 2. attēlā.

2. tabula

PIL, EIS, SPSIL un ADJIL iepirkumu kopējās līgumcenas un īpatsvars 2016.–2023. gadā

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

2. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc kopējās līgumcenas 2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

Absolūtos skaitļos ZPI iepirkumi PIL ietvarā pret iepriekšējiem gadiem ir sarukuši, bet EIS un SPSIL apjoms palicis nemainīgs. Proporcionālais sadalījums starp PIL, EIS un SPSIL iegādēm ir saglabājies līdzvērtīgs iepriekšējam gadam. ADJIL ietvarā ZPI nav veikti. Salīdzinošie rādītāji parādīti 3. tabulā un 3. attēlā.

3. tabula

PIL, EIS un SPSIL iepirkumu ZPI līgumcenas un īpatsvars 2016.–2023. gadā

* procedūra veikta atbilstoši PIL

Avots: VRAA un IUB dati

3. attēls

Iepirkumu sadalījums pēc ZPI līgumcenas 2023. gadā

Avots: VRAA un IUB dati

2.1. Pārskats par Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Aplūkojot datus laika posmā no MK noteikumu Nr. 353 stāšanās spēkā (2017. gada 1. jūlijs), var secināt, ka MK noteikumi Nr. 353 kopā ar citiem ZPI veicinošiem faktoriem, veicinājuši rādītāju pieaugumu, lai gan ar svārstībām, tomēr saglabājot pozitīvu kopējo tendenci. Pēc 2022. gada, kad ZPI sasniedza rekordapjomu PIL kopējā līgumcenu apjomā gan finanšu, gan procentu izteiksmē, 2023. gadā piedzīvots samazinājums līdz 15,7 %. 2023. gadā ZPI procedūru skaits ir 11,9 % no kopējā iepirkumu skaita (2022. gadā – 14,8 %). Finansiālā īpatsvara un iepirkumu skaita attīstības dinamika parādīta 4. un 5. attēlā.

4. attēls

ZPI līgumcenu dinamika salīdzinājumā ar kopējo līgumcenu dinamiku
PIL ietvarā 2016.–2023. gadā (milj. euro un %)

Avots: IUB dati

5. attēls

ZPI skaita dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu skaita dinamiku
PIL ietvarā 2016.–2023. gadā (skaits un %)

Avots: IUB dati

Izvērtējot ZPI finansiālo īpatsvaru pēc iepirkumu veida (preces, pakalpojumi, būvdarbi), iepirkumos, kas veikti PIL ietvarā, konstatējams, ka lielāko īpatsvaru ZPI iepirkumu skaita – 46 % – veido piegādes, bet pēc līgumcenas – 53 % – būvdarbu iepirkumi. Skatīt 6. attēlu.

6. attēls

ZPI sadalījums (%) pa iepirkumu veidiem 2023. gadā

Avots: IUB dati

Dalījumā pēc iepirkumu veida īpatsvars saglabājies svārstīgs, bez noturīgas tendences. Būvniecība vēl aizvien ir iepirkumu veids ar augstāko īpatsvaru, ZPI īpatsvars tajā bija 31,7 % no visiem iepirkumiem PIL ietvarā. ZPI daļa preču piegādēm saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, bet pakalpojumiem samazinājusies līdz 8,2 %, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iepirkumu, t.sk. arī ZPI salīdzinošais sadalījums pēc iepirkumu veida ir apskatāms 4. tabulā, 7. attēlā.

4. tabula

PIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida
2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

7. attēls

ZPI īpatsvars pret kopējo iepirkumu apjomu finansiālā izteiksmē
pēc iepirkuma veida 2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

Analizējot iepirkumu veidu dinamiku pa MK noteikumu Nr. 353 regulētajām grupām, var secināt, ka 2023. gadā ZPI pieaugums ir apstājies gan finanšu izteiksmē, gan procentuāli. Atsevišķās iepirkumu grupās samazinājies gan finanšu, gan procentuālais apjoms, kas saistīts gan ar izmaiņām ZPI normatīvajā regulējumā, gan tirgus piedāvājuma izmaiņām. Nemainīgi pozitīva tendence ir būvniecības jomā. Skatīt 5. un 6. tabulu.

Kritums ZPI apjomā 2023. gadā novērots tādās grupās kā: biroja tehnika un drukas iekārtas, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums mēbeles. Pieaugums vērojams Biroja tehnikai, pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem, dārzkopības produktiem un pakalpojumiem, Veselības aprūpes iekārtām.

5. tabula

ZPI līgumcenas pa preču un pakalpojumu grupām 2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

6. tabula

PIL iepirkumu skaits un līgumcenas
pa preču un pakalpojumu grupām 2023. gadā

Avots: IUB dati

Tomēr, skatoties uz iepirkumiem, kuros ir piemērots ZPI, un kopējo iepirkumu apjomu atbilstošā preču vai pakalpojumu grupā, tas bijis zems ZPI obligāti piemērojamā grupā "iekštelpu apgaismojums" – 8,4 %.

8. attēlā ir ilustrēts ZPI īpatsvars tām preču un pakalpojumu kategorijām, kurās 2023. gadā iepirkumi veikti ievērojot ZPI principus, parādot atbilstošo preču, pakalpojumu un būvdarbu grupu ZPI īpatsvaru no kopējiem ZPI iepirkumiem. Salīdzinot šo informāciju ar iepriekšējo gadu datiem ar svārstīgu īpatsvaru, bet nemainīgs līderis ir būvdarbu iepirkumi. Pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu īpatsvara saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Transporta, mežsaimniecības, tīrīšanas pakalpojumi tradicionāli ir starp lielākajām grupām kur piemērots ZPI PIL ietvarā. 2023. gadā no lielāko grupu saraksta izkrituši datortehnikas un IKT iepirkumi samazinoties īpatsvaram līdz 0,6 % (2022. gadā – 4,5 %) (skatīt 8. attēlu).

8. attēls

ZPI līgumcenu īpatsvars kopējā ZPI apjomā 2023. gadā

Avots: IUB dati

Papildus, 9. un 10. attēlos vizualizēta informācija par ZPI piemērošanu MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, dalījumā pa iepirkumu veidiem un pēc piederības MK noteikumu Nr. 353 pielikumiem (1. pielikums – obligāti piemērojami; 2. pielikums – brīvprātīgi piemērojami).

9. attēls

ZPI dinamika preču, pakalpojumu un būvdarbu grupām 2016.–2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

10. attēls

MK noteikumu Nr. 353 obligātu un brīvprātīgi piemērojamo grupu ZPI dinamika
2016.–2023. gadā (milj. euro bez PVN)

Avots: IUB dati

Skatot ZPI piemērošanas progresu no piegādātāju puses, nav iespējams precīzi izvērtēt tos piegādātājus, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumos (tai skaitā ar ZPI principiem), jo paziņojumos par iepirkumu rezultātiem, kur uzvarētājs ir personu apvienība, tiek norādīti visi apvienības dalībnieki, bet ir zināma tikai iepirkuma kopējā līgumsumma. Līdz ar to dati par uzņēmumiem, kas uzvarējuši finansiāli lielākos iepirkumus, ir neprecīzi, jo katram apvienības dalībniekam tiek atlasīta šī iepirkuma kopējā līgumsumma. Tā pat vispārīgās vienošanās gadījumā pretendents kā uzvarētājs tiek norādīts pie visa kopējā iepirkuma apjoma, bet faktiski pasūtījums līguma ietvaros nav garantēts pilnā līguma apjomā un faktiskā izpilde var būtiski atšķirties no līgumsummas.

Izvērtējot uzņēmumus pēc iepirkumu daļu skaita, var redzēt, ka pēc iepirkumu daļu skaita nozīmīgākie uzņēmumi ir pārtikas produktu izplatītāji. To parāda 7. tabula.

7. tabula

"TOP 10" uzņēmumi, kas uzvarējuši pēc iepirkumu daļu skaita
2023. gadā (iepirkumi ar ZPI principiem)

Avots: IUB dati

Izskatot valsts institūciju iepirkumu struktūru pēc iepirkumu skaita un līgumcenām, būtisku iepirkumu daļu sastāda būvniecības darbi, galvenokārt valsts lielo kapitālsabiedrību iepirkumi. Lielāko iepircēju galvgalī tradicionāli atrodas VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Latvijas valsts meži". VRAA, kas nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju, ikgadēji ir starp lielākajiem iepirkumu veicējiem valstī. Valsts institūciju un kapitālsabiedrību uzskaitījums, kas 2023. gadā visvairāk veikušas iepirkumus ar iekļautiem ZPI principiem finansiālā izteiksmē ir apkopots 8. tabulā un pēc iepirkumu skaita 9. tabulā.

8. tabula

"TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc kopējās līgumcenas)

* Centralizēto iepirkumu procedūru paredzēto līgumcenu summa. Faktisko iegāžu apjoms ir mazāks un tiek sadalīts pa gadiem (kataloga darbības laiks 3–4 gadi).

Avots: IUB dati

9. tabula

"TOP 10" valsts institūcijas un kapitālsabiedrības, kuras 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc iepirkumu skaita)

Avots: IUB dati

Saskaņā ar IUB sniegto informāciju attiecībā par pašvaldību un pašvaldību institūciju veiktajiem iepirkumiem pašvaldību sektorā lielāko daļu iepirkumu gan pēc skaita, gan līgumcenām sastāda pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu jomas iepirkumi, kā arī būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi. Minētā informācija pēc līgumcenām un iepirkumu skaita ir apkopota 10. un 11. tabulā.

10. tabula

"TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

11. tabula

"TOP 10" pašvaldības un pašvaldību institūcijas,
kuras visvairāk 2023. gadā rīkojušas iepirkumus, ievērojot ZPI
(pēc iepirkumu skaita)

Avots: IUB dati

Dati par SPSIL ietvaros veiktajiem ZPI ir pieejami kopš 2016. gada. Taču gadījumu skaits ir mazs, tādēļ katra atsevišķa gadījuma raksturlielumi būtiski ietekmē kopējo, statistisko ainu, kas apgrūtina vispārīgu secinājumu izdarīšanu. 2023. gadā SPSIL ietvarā turpinājis augt ZPI iepirkumu apjoms gan pēc iepirkumu skaita, gan finanšu izteiksmē, tomēr procentuālais īpatsvars saglabājies zems, attiecīgi 13,5 % un 12,9 % līmenī. (skatīt 12. tabulu un 11 . attēlu).

12. tabula

ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

11. attēls

ZPI dinamika salīdzinājumā ar kopējo iepirkumu dinamiku
SPSIL ietvarā 2016.–2023. gadā (skaits un %; milj. euro un %)

Avots: IUB dati

Apskatot SPSIL ietvaros veikto iepirkumu datus sadalījumā pa iepirkumu veidiem (skatīt 13. tabulu) var secināt, ka rādījumi pa gadiem ir ļoti mainīgi arī izdalīto grupu ietvaros. Mazais statistisko gadījumu skaits kombinācijā ar katra atsevišķā gadījuma lielo finansiālo ietilpību veicina rezultātu augstu svārstīgumu.

13. tabula

SPSIL ietvaros veiktās iegādes pēc iepirkumu veida
2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

SPSIL ietvarā pēc līgumcenas 2023. gadā ir uzlabojušies rādītāji par būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu (projektēšana, inženiertehniskās pārbaudes, infrastruktūras iekārtu piegāde) ZPI iepirkumiem, sasniedzot 13,4 %, jeb 31 milj. euro no kopējā apjoma 232 milj. euro. ZPI īpatsvars preču grupā saglabājies relatīvi nemainīgs, pieaugot procentuāli, bet samazinoties finanšu izteiksmē, bet pakalpojumu grupā samazinājies no 12,9 % uz 7,1 %.

SPSIL ietvarā pēc iepirkumu skaita 2023. gadā, pieaugot kopējam iepirkumu skaitam līdz 38 no kopējiem 284, ZPI īpatsvars (2022. gadā – 11,7 %) sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 13,5 %. Skatīt 11. attēlu.

2.3. Pārskats par Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) veiktajiem zaļajiem publiskiem iepirkumiem

Paralēli PIL un SPSIL noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes veic iepirkumus EIS. EIS darbību no 2009. gada 1. jūnija nodrošina VRAA saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 1. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju". VRAA slēdz vispārīgās vienošanās ar piegādātājiem ar mērķi nodrošināt publisku standartizētu preču un pakalpojumu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-katalogu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS nodrošina piegādātājiem iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. EIS paredz arī vairākus mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt arī šaura profila uzņēmumiem iespējas veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā, vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā.

Attiecība starp ZPI un kopējo iepirkumu līgumcenu EIS atainota 14. tabulā un 12. attēlā, kas parāda, ka pirkumu apjoms EIS 2023. gadā turpinājis augt, sasniedzot 157 milj. euro bez PVN (2022. gadā – 135 milj. euro). ZPI īpatsvars EIS pirkumos saglabājas relatīvi nemainīgs, 2023. gadā 22,3 %.

14. tabula

ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS
2016.–2023. gadā

Avots: VRAA dati

12. attēls

ZPI attiecība pret kopējiem veiktiem pirkumiem EIS 2023. gadā

Avots: VRAA dati

Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka prasību kopums EIS zaļajos katalogos iekļautajām precēm ir augstāks, nekā noteiktie vides aizsardzības kritēriji iepirkumos MK noteikumu Nr. 353 ietvaros. Piemēram, saimniecības preču katalogā ir noteiktas prasības higiēnas papīram līdzīgi kā biroja papīram, attiecībā uz ilgtspējīgas apsaimniekošanas sertifikātu izejvielu ieguvē, kas nosaka augstākas prasības nekā MK noteikumu Nr. 353 prasības. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

Salīdzinoši ar 2022. gadu 2023. gadā ZPI preču katalogu īpatsvari kopējā apjomā tradicionāli ir svārstīgi.

Būtiskākais samazinājums procentuālā izteiksmē ir bijis saimniecības preču grupā (-75,1 %), kur iepirkuma apjoms nokrities no 2,6 milj. euro 2022. gadā uz 0,6 milj. eiro 2023. gadā. Procentuāli iespaidīgu pieaugums ir grupās demonstrācijas iekārtas (+56,1 %) un drukas iekārtas (+54,3 %), lai gan finansiālā izteiksmē apgrozījums šajās grupās bijis salīdzinoši neliels. Apjoma pieauguma potenciāls minētajās grupās ir augsts. Svārstības ir būtiski mazākas kā iepriekšējos divos gados, kad Covid-19 radītā ietekme uz darba organizāciju (klātienes – neklātienes darbs) ietekmēja EIS iegādāto preču klāstu un apjomus. Pozitīvi vērtējams, ka 2023. gadā turpina pieaugt iepirkumu apjoms finanšu izteiksmē visās EIS preču grupās. Pārskats par EIS iepirktajām precēm, kas atbilst ZPI, ir parādīts 15. tabulā un 13. attēlā.

ZPI iepirkumu līgumcenas pa preču grupām EIS
2022. un 2023. gados

Avots: VRAA dati

13. attēls

ZPI iepirkumi EIS 2023. gadā pa preču grupām
(preču grupu īpatsvars % pēc līgumcenas euro)

Avots: VRAA dati

Lai gan EIS ir izveidota un tiek uzturēta ar mērķi nodrošināt vienkāršu un ērtu iespēju pasūtītājiem iegādāties standartizētas preces neveicot publisko iepirkumu procedūras, tomēr pirkumu apjoms EIS ir nemainīgi zems un 2023. gadā samazinājies līdz 2,5 % no kopējā iepirkumu apjoma, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru gadu laikā (skatīt 2. tabulu un 2. attēlu). Jāatzīmē, ka EIS nevar iegādāties būvdarbu, projektēšanas darbus un citus pakalpojumus (izņemot atsevišķus programmēšanas darbus), jo EIS tiek nodrošinātas Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumu Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 1. pielikumā noteiktās preču un pakalpojumu grupas. EIS tiek piedāvāta arī kā platforma citām centralizētu iepirkumu institūcijām e-katalogu izvietošanai, ko izmanto, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Tomēr arī standartizēto preču segmentā, kur EIS katalogi nodrošina plašu preču klāstu, pasūtītāji bieži izvēlas paši veikt publiskās iepirkumu procedūras. Šīs rīcības iemeslu izpēte ir ārpus šā ziņojuma uzdevuma tvēruma.

Pēc salīdzinoši stabila ZPI īpatsvara kopējā iepirkumu apjomā iepriekšējos trīs gados (2020. gadā – 27,0 %, 2021. gadā – 26,7 %, 2022. gadā – 29,9 %) 2023. gadā piedzīvots ievērojams kritums līdz 15,0 %, kas ir zemākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Galvenokārt tas saistīts ar ZPI īpatsvara kritumu (2022. gads – 33,1 %, 2023.gads – 15,7 %) PIL regulētajos iepirkumos, kas ir finansiāli ietilpīgākais iepirkumu sektors, ar lielāko ietekmi kopējā rezultatīvajā rādītājā.

SPSIL ietvarā veiktie ZPI iepirkumi 2023. gadā ir 12,9 %, kas ir par 1,2 procentu punktiem augstāk kā iepriekšējā gadā (2022. gadā – 11,7 %). ADJIL ietvarā ZPI nav paredzēts, taču ikgadēji pieaugot iepirkumu apjomam, ko veic aizsardzības un drošības jomas vajadzībām (2023. gadā – 163,7 milj. euro), un ko ieskaita kopējos valsts izdevumos par iepirkumiem, ADJIL iepirkumi pasliktina arī kopējos ZPI statistikas rādītājus.

MK noteikumu Nr. 353 1. pielikuma – "ZPI obligātajās" – grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bijis 86,5 % (2022. gadā – 93,2 %). MK noteikumu Nr. 353 2. pielikuma – "ZPI brīvprātīgi piemērojamās" – grupās vidējais ZPI īpatsvars 2023. gadā bija 28,6 % (2022. gadā – 30,5 %).

Ilustrācijai 14. attēlā ir parādītas ZPI īpatsvara izmaiņu tendences tajās preču un pakalpojumu grupās, kurās ar MK noteikumiem Nr. 353 ZPI ir noteikts obligāti.

14. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams obligāti
(MK noteikumu Nr. 353 1. pielikums) 2016.–2023. gadā
(pēc līgumcenas)

Avots: IUB dati

Lai gan teorētiski obligāti piemērojamās ZPI prasības būtu jāpiemēro 100 % gadījumu, tomēr ne vienmēr tās vēl aizvien tiek ievērotas. Tomēr, kopš MK noteikumu Nr. 353 pieņemšanas 2017. gadā, līdz 2022. gadam bija vērojama pakāpeniska izaugsme. Ņemot vērā, ka gan 2020. gada septembrī, gan 2023. gada 1. augustā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 353., tos padarot stingrākus un konkrētākus, statistisko rādītāju samazinājums ir saprotams. Pasūtītāji pierod un iemācās lietot ZPI prasības, ko veicina arī VARAM un sadarbības organizāciju veiktie informēšanas un izglītošanas pasākumi.

2023. gada 1. augustā stājās spēka MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, kas mainīja prasības piecās obligātajās grupās, kur būtiskākie grozījumi bija obligātu ZPI prasību noteikšana divām jaunām grupām: trešās grupas ēku būvniecība un vieglais pasažieru un komerctransports. Auto iepirkumiem jaunais regulējums stājās spēkā 2023. gada 1. augustā, bet būvniecībai 2024. gada 1. janvārī (ar atliktu spēkā stāšanās termiņu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektiem – 2024. gada 1. maijs). Minētās grupas ir ar lielu finansiālo ietilpību un to pārcelšana no brīvprātīga pielietojuma uz obligātu, atstās ietekmi uz nākamo gadu statistiskajiem rādītājiem.

Kopš 2017. gada, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353, bija lēns, bet nepārtraukts ZPI pieaugums brīvprātīgi piemērojamās grupās, sasniedzot augstāko vērtību 2021. gadā – 44 %. Kopš 2022. gada ZPI pielietojums brīvprātīgi piemērojamās grupās samazinājies, noslīdot līdz 28,6 % 2023. gadā (skatīt 15. attēlu). Tāpat, ZPI brīvprātīgi piemērojamās grupās vides prasību piemērošana aizvien ir kūtra, ko nereti nosaka citi ārējie apstākļi, nevis pasūtītāja tieša vēlme rīkoties "zaļi". Piemēram, apgaismojuma un elektropreču jomās preču ražošanas standarti un Eiropas Savienības tirgus regulējums nosaka augstas vispārējās vides prasības un legāla videi nedraudzīgu preču aprite nav iespējama. Atsevišķos gadījumos, piemēram kokapstrāde, "zaļā" komponente ir konkurētspējas elements, jo "zaļā" sertifikāta esamība būtiski palielina produkta konkurētspēju. Tādos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumi ZPI izmanto pamatojoties uz biznesa apsvērumiem, neatkarīgi no MK noteikumu Nr. 353 prasībām. Turpretī, vairākās brīvprātīgi piemērojamās ZPI grupās 2023. gadā atbilstoši ZPI prasībām veikto iepirkumu apjoms ir mazāks par 1 % (skatīt 6. tabulu).

15. attēls

ZPI īpatsvars MK noteikumu Nr. 353 grupās, kur ZPI piemērojams brīvprātīgi
(MK noteikumu Nr. 353 2. pielikums) 2016.–2023. gadā
(pēc līgumcenas).

Avots: IUB dati

2022. gadā tika sasniegts "Zaļā iepirkuma veicināšanas plānā 2015.–2017. gadam" nospraustais mērķis – sasniegt ZPI īpatsvaru kopējā publisko iepirkumu apjomā ir vismaz 30 % (skatīt 16. tabulu), diemžēl 2023. gadā piedzīvots dramatisks samazinājums līdz 15 %.

Ziņojumā tiek turpināta ziņojumā par 2019. gadu aizsāktā pieeja, nodalot MK noteikumu Nr. 353 "obligātās" grupas un "brīvprātīgās" grupas, jo vidējais ZPI īpatsvara rādītājs nepietiekami korekti raksturo situāciju.

MK noteikumu Nr. 353 brīvprātīgi piemērojamās grupās ZPI īpatsvara apmērs nav primārs mērķis, lai gan ir vērtīgs blakus rādītājs. Arī turpmāk šajās grupās ieteicams veikt ZPI prasību aprobāciju, ar mērķi šīs grupas turpmāk iekļaut obligātajās grupās. Šāds pārejas mehānisms dotu iespēju tirgus dalībniekiem savlaicīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, bet pasūtītājiem iemācīties lietot jaunās prasības.

Lai gan ziņojuma izklāsts parāda, ka ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā (kopējais-kopējais: 2023. gadā 15 %) ir salīdzinoši zems, tieši šis rādītājs tiek lietots vispārējos, starpvalstu salīdzinājumos. ZPI īpatsvars kopējā iepirkumu apjomā ir primārs, reprezentatīvs rādītājs, kam jāpievērš adekvāta uzmanība. Kopējā ZPI īpatsvara dinamika pēc iepirkumu skaita un pēc līgumcenas atainota 16. tabulā, kur salīdzinājumam pievienoti arī dati par ZPI īpatsvaru MK noteikumu Nr. 353 ietvarā, obligātajās grupās, brīvprātīgi piemērojamās grupās.

16. tabula

ZPI īpatsvara dinamika 2016.–2023. gadā

Avots: IUB dati

VARAM ir izvērtējis arī veikto ZPI iepirkumu skaita izmaiņas, kas lēni pieauga, līdz 2020. gadam. Tomēr kopš 2021. gada rādītājs samazinājies, sasniedzot 2023. gadā 11,9 %.

Pozitīvās vispārējās tendences ZPI statistikā norāda uz VARAM veikto ZPI veicināšanas pasākumu efektivitāti. Pastāvīgi pieaugošā interese un apmeklējums VARAM rīkotajās, ikgadējās ZPI konferencēs, kas kopš 2020. gada tiek organizētas tiešsaistes režīmā, un pieaugošais konsultāciju pieprasījums uz informatīvo e-pastu zpi@varam.gov.lv liecina par sabiedrības pieaugošo interesi par ZPI jautājumiem.

Dinamiskā tirgus vide un straujā tehnoloģiju attīstība pieprasa nemitīgu vides monitoringu un regulāru normatīvo aktu aktualizēšanu. 2023. gadā plānoti MK noteikumu Nr. 353 grozījumi, aktualizējot prasības ceļu būves un auto iepirkumiem. Eiropas Zaļais kurss un vispārējais ietekmes uz vidi regulējums kļūst aizvien "horizontālāks". Vides prasību nacionālais regulējums, tai skaitā zaļā publiskā iepirkuma regulējums, vairs nav vienas ministrijas iniciatīvas jautājums. ZPI, jeb zaļajai komponentei plašākā izpratnē jākļūst par klātesošu dimensiju visās nozarēs, ne vien VARAM.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa