Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas desmitā sēde 2024. gada 30. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Paldies deputātiem, kas šodien piedalījās rīta rosmē. Veselīgs dzīvesveids ne tikai likumos, bet arī darbos. Kā vienmēr – paldies visiem, kas nekavē un ciena citu laiku.

Sākam Saeimas šī gada 30. maija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā". (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā".

"Nacionālā apvienība", lūdzu, mazliet klusāk!

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Gatis Liepiņš un Jānis Reirs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Dmitrija Kovaļenko, Jekaterinas Drelingas, Viktora Pučkas, Igora Judina, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova un Jefimija Klementjeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics. Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts kopumā ir šokējošs, pēc būtības tas piedāvā nulles pieeju pilsonībai – piešķirt pilsonību pilnīgi visiem nepilsoņiem neatkarīgi no valodas zināšanām, neatkarīgi no jebkādiem kritērijiem. Kolēģi, tas nav pieļaujams!

Vēlos atgādināt, ka kopš neatkarības atjaunošanas 150 tūkstoši Latvijas nepilsoņu ir izgājuši naturalizācijas procesu, apliecinājuši valodas zināšanas, apliecinājuši zināšanas par mūsu vēsturi un kultūru. Kolēģi, pilsonība nav dāvana, pilsonība ir pienākums. Latvijas cilvēkiem, kas ir vēlējušies iegūt Latvijas pilsonību, valsts ir devusi šo iespēju, bet no viņiem mēs lūdzam tikai pāris lietu – zināt valsts valodu, mūsu kultūru un vēsturi un būt lojāliem mūsu valstij.

Kolēģi! Es aicinu šādus likumprojektus noraidīt saknē. Mēs nedrīkstam šķelt sabiedrību. Neatkarīgi no etniskās piederības visi pilsoņi ir vienādi, bet mums visiem ir jābūt vienotiem attieksmē pret mūsu pamatvērtībām – valodu, kultūru un vēsturi.

Es aicinu šo likumprojektu noraidīt un nešķelt sabiedrību ar paziņojumiem, ka kādam ir liegta pilsonība. Ja tu zini valsts valodu, cieni mūsu kultūru un vēsturi, tev ir iespēja kļūt par pilntiesīgu Latvijas pilsoni.

Aicinu balsot "pret". (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – runāt "par".

A. Rosļikovs (ST!).

Man nav pārsteiguma, kolēģi, par jūsu reakciju, it īpaši JAUNĀS VIENOTĪBAS nostāju. Bet ir ļoti svarīgi šodien uzsākt šo dialogu.

Deviņi procenti Latvijas iedzīvotāju ir absolūti ārpus savu pilno tiesību loka. Piešķirt nepilsoņiem Latvijas pilsonību ir absolūti normāla, no Eiropas puses mudināta un gaidīta rīcība, kuru parlamentam jau sen bija pienākums realizēt. Deviņi procenti Latvijas iedzīvotāju (Starpsaucieni.)...

Kolēģi, ar saviem kliedzieniem jūs mani neapstādināsiet. Šodien es jums pateikšu to taisnību, kuru 30 gadus neviens politiskais spēks, kas ir bijis šeit un it kā pārstāvējis mūsu tiesības, pat nav mēģinājis teikt. Neviens nerunā par to, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā 190 tūkstoši cilvēku, kuri atrodas ārpus tiesībām kā rezervātā – viņi nevar balsot, nevar lemt. Viņiem ir pienākums (Starpsaucieni.)...

Nevajag kliegt, kolēģi! Viņiem ir tikai pienākums strādāt, maksāt nodokļus un visu laiku par kaut ko taisnoties. 190 tūkstoši cilvēku! No viņiem, kolēģi, 60 procentiem ir 51+ gadu.

Tālāk. (Starpsaucieni.) Viņi šeit ir dzīvojuši no septiņdesmitajiem gadiem, viņi (Zālē troksnis.)... Kolēģi, ar saviem kliedzieniem... "Nacionālā apvienība"...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Mazliet klusāk! (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Kolēģi, vēlreiz – šie cilvēki dzīvo Latvijā, sākot no sešdesmitajiem gadiem, viņi šeit dzīvo, strādā, maksā nodokļus, viņi ir vairāk nekā lojāli mūsu valstij. Mums beidzot ir jāpieliek punkts šim stāstam.

Šai visā procesā vairāk nekā divi tūkstoši bērnu joprojām atrodas ārpus tiesību loka. Tanī momentā (Starpsauciens.), kolēģi... Tanī momentā, augsti godātā "Nacionālā apvienība"... Igaunijā 100 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju, Krievijas pilsoņu, var balsot pašvaldību vēlēšanās pēc nekustamā īpašuma principa.

Ja mēs visu laiku ņemam piemēru no citām valstīm, ja mēs visu laiku runājam par Lietuvu, par Igauniju, ja mēs ņemam vērā Eiropas norādījumus, kur teikts, ka šis statuss ir jāizbeidz... Šeit no jūsu puses, kolēģi, ir tikai politiska kauja, bet kur ir patiess mēģinājums saliedēt sabiedrību?

190 tūkstoši – tas nozīmē, ka praktiski katrā Latvijas ģimenē ir viens šāds cilvēks, kuram ir atņemtas visas tiesības. (Starpsaucieni.) Absolūti visas! Ir tikai tiesības strādāt jums, tikai tiesības maksāt jums nodokļus. Lai jums, Kola kungs, jums, augsti godātā "Nacionālā apvienība" un JAUNĀ VIENOTĪBA, būtu algas! Viņi šajā valstī maksā nodokļus, strādā, dzemdē bērnus, dara pilnīgi visu, lai mūsu Latvija būtu stipra, lai mūsu Latvija būtu neatkarīga. Jūs izdomājāt, ka viņi ir ienaidnieki, tāpēc ka tas ir izdevīgi. (Starpsaucieni.) Divi tūkstoši!

Vēlreiz, kolēģi – divi tūkstoši bērnu! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, tiešām nekliedziet. Mēs visi jūs dzirdam.

A. Rosļikovs. "Nacionālā apvienība" neļauj runāt. Mieriņas kundze, lūdzu, ieviesiet kārtību! (Dep. R. Kola starpsauciens.)

Vēlreiz, Kola kungs, speciāli jums – 190 tūkstoši cilvēku, divi tūkstoši bērnu. Lielākā daļa no viņiem ir pensionāri, kuriem ir absolūtas tiesības jau saņemt savus... viennozīmīgi...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Mieriņas kundze, varbūt jūs varat nomierināt "Nacionālo apvienību"? (Dep. E. Smiltēns: "Nedrīkst aizrādīt spīkerei!") Bet tas ir lūgums!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, stāstiet savu stāstāmo!

A. Rosļikovs. Kolēģi, vēlreiz. Par ko mēs te runājam? 190 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – 190 tūkstoši! Jūs varat iedomāties? Deviņi procenti! (Starpsauciens.) Par ko? Vienkārši ņemam un uzliekam viņiem juridiskus šķēršļus. (Starpsauciens.) Ne pa kreisi, ne pa labi – neko viņi nav spējīgi izdarīt šajā valstī.

Kolēģi, vēlreiz – sausi un adekvāti uzsākt dialogu par to, lai piešķirtu Latvijas nepilsoņiem pilsonību, jau sen ir bijis pienākums jums visiem, jau sen ir bijis pienākums tādām partijām kā "Saskaņa" un pārējie. Runāt par viņiem, kolēģi, ir svarīgi. (Starpsauciens.) Pirmais piegājiens būs šodien. Es jums apsolu – mēs par to runāsim, diskutēsim un beidzot pieliksim punktu šim jautājumam. (Starpsauciens.)

Eiropa jau sen teica, ka šis stāsts ir jāizbeidz. Mēs ļoti labi to saprotam. Eiropas Savienībā mēs esam vienīgā valsts, kas nodarbojas ar šādām lietām. Atņemam cilvēkam tiesības un uzskatām, ka viss ir kārtībā. Nav! (Starpsauciens.) Kolēģi, vēlreiz – ar savu dzīvi Latvijā, savu darbu, saviem nodokļiem viņi ir pierādījuši, ka viņi ir lojāli valstij.

Tāpēc, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, augsti godātā "Nacionālā apvienība"... es saprotu, ka jūs nevarat uzkāpt sev uz rīkles, bet izdariet kaut ko pareizu! Pirmais piegājiens būs šodien. Mēs runāsim par viņu tiesībām. Obligāti! (Starpsauciens.)

Paldies, kolēģi. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 67, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsaucieni.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu... Es atvainojos.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Naura Puntuļa, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Jāņa Dombravas, Ināras Mūrnieces, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Edvīna Šnores, Riharda Kola, Edvarda Smiltēna, Māra Sprindžuka, Lindas Matisones un Māra Kučinska iesniegto likumprojektu "Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Gouverner, c'est prévoir. Tā paši franči saka par savu politiku, paskaidrojot – vadīt valsti nozīmē veidot šīs valsts nākotni. Politikai ir jāveido nākotnes arhitektūra, nevis jāmēģina valsti vest pagātnē.

Es domāju, ka diskusija par to, vai vēlēšanām Latvijā ir jānotiek arī krieviski... vai krievu valodā ir jāveido debates, ir ļoti svētīga, jo tas ir kā rentgens, kas atklāja šeit, Saeimas zālē, sēdošo patieso seju, mērķus un būtību, tas atklāja arī daudzu cilvēku, kas atrodas ārpus Saeimas sienām, būtību un mērķus. Mēs redzējām, ka ir cilvēki, kas vēlas vest valsti pagātnē.

Tajos tālajos laikos, pirms deviņdesmitajiem gadiem, kad es jau biju piedzimis un kādu laiku dzīvoju Padomju Savienībā, it kā nekur nebija rakstīts, ka ir jābūt divām valodām, bet visi to praktizēja. Tā bija vispārpieņemta norma – dokumentācija... viss bija krieviski. Padomju Savienībai izdevās radīt tādu kā nācijas mazvērtības kompleksu, lai pilsoņi pārietu uz krievu valodu. Faktiski Latvijā pastāvēja divvalodība. Daži vēlētos tos laikus atgriezt atpakaļ.

Saeimā ir daļa, kas vēlas kaut kā izmanevrēt – izpatikt vieniem, otriem. Viņiem nav principu un vērtību, Satversmi viņi nelasa – to, ka noteikts, ka šī valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas un valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Un zvērestā esam svinīgi solījuši to turēt.

Ir daļa, kas ciena Latvijas vērtības, principus un domā par Latvijas nākotnes arhitektūru. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka neatkarīgajā Latvijā – kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas – ir piedzimuši 804 tūkstoši bērnu. 804 tūkstoši bērnu, kuri nav bijuši spiesti mācīties krievu valodu, viņiem šāda papildu izvēle vairs netika uzspiesta, nebija pienākuma to darīt. Bērni mācījās svešvalodas – franču, angļu valodu un citas –, tāpēc ka viņi savu perspektīvu redzēja jau Rietumos, nevis Austrumos.

804 tūkstoši cilvēku, no kuriem puse (386 tūkstoši) šodien ir pilngadīgi, bauda demokrātijas svētākās tiesības – gan vēlēšanu aktīvās, gan pasīvās tiesības – piedalīties vēlēšanās, balsot un izvēlēties savu nākotni, arī kandidēt. Kolēģi, šis valodu stāsts ir tieši par šiem 804 tūkstošiem Latvijas jauno cilvēku un Latvijas nākotni, nevis par pagātni. Par tādiem cilvēkiem kā Gustavs Kilbloks, Jauniešu Saeimas deputāts, kurš nevar debatēs sacensties krievu valodā, jo nezina krievu valodu. Kā neatkarīgajā Latvijā var tikt izvirzīta prasība sacensties ringā, kurā tu objektīvi neesi konkurētspējīgs, kurā tu zaudēsi? Kā šie 804 tūkstoši kā vēlētāji var debatēs izvērtēt politiķu runas krievu valodā, lai pieņemtu pareizu lēmumu?

Tāpēc iesniegtie grozījumi paralēli tiem, kas bija pagājušajā nedēļā, paredz skaidru principu, konkrēti, par SEPLP pilnvarām. Proti, likumprojekts paredz paplašināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras, piešķirot tiesības noteikt valodu izvēli un lietojumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos. SEPLP teica, ka viņiem nav šādu pilnvaru.

Tad, lūk, ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tādas pilnvaras būs, un tas nenozīmēs iejaukšanos redakcionālajā neatkarībā, tas nozīmēs to, ka Saeima un arī SEPLP veido skaidru politiku, aizstāvot Latvijas Satversmē nostiprinātās vērtības un principus, aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valodu 804 tūkstošu Latvijas jauno cilvēku vārdā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Mēs, partija "PROGRESĪVIE", nepiedalīsimies opozīcijas partiju priekšvēlēšanu kampaņā. Mēs atturēsimies, jo šie jautājumi, iespējams, ir nepārdomāti un bīstami... mēģinājums ierobežot mediju brīvību un to redakcionālo neatkarību. Latvijas demokrātiju nedrīkst likt uz spēles, cenšoties laimēt tikai pāris procentpunktu partiju reitingos.

Pagājušajā nedēļā jau bija priekšlikums par debašu pielīdzināšanu aģitācijai. Šonedēļ ir vēlme sašaurināt redakcionālos lēmumus sabiedriskajos medijos. Tas jau ir izskanējis it kā publiski. Šādi – ar līdzīgiem mērķiem veidoti – priekšlikumi varētu būt vēl un vēl arī nākamnedēļ. Ātri, sasteigti, nekvalitatīvi, atsevišķos gadījumos pat absurdi.

Pēc būtības to mērķis ir viens – sašaurināt redakcionālo neatkarību, ierobežot, pakļaut politiskajai ietekmei mediju izvēles. Šādi mēs virzītos orbānisma virzienā vai pieredzētu to, ko Polijas sabiedrība ir pieredzējusi laikos, kad pie varas bija "Likums un taisnīgums". Šādi grozījumi ir pretrunā (Starpsauciens.)... var būt pretrunā gan demokrātijas, mediju brīvības principiem, gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 17. panta pirmās daļas 2. punktam – SEPLP "garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā". (Starpsauciens.)

Mediju vide Latvijā ir spēcīga, tā ir spējīga pašregulēties. To ir pierādījis "Latvijas Televīzijas" galvenās redaktores... Redakcionālās padomes lēmums par Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debašu nevadīšanu krievu valodā. Lēmums ir pieņemts – debašu krievu valodā nebūs.

Ir jābūt skaidrai izpratnei, kas ir politiķu lēmumi un kas ir mediju redakcionālie lēmumi. Vēlme izpludināt šīs robežas un sašaurināt mediju redakcionālo brīvību ir satraucoša.

Gribu uzsvērt, ka procesi ir sākušies un notiek. SEPLP aprīlī nāca ar skaidru redzējumu, ka līdz 2024., tas ir, šī, gada 1. jūlijam SEPLP apstiprinās saistošu vienotā Latvijas sabiedriskā medija stratēģisko ietvaru, tai skaitā par valodas lietojumu un mazākumtautību uzrunāšanu. No nākamā gada mazākumtautību platformās tiks adaptēts saturs no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās. Tiks turpinātas izmaiņas mediju saturā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc valodas.

Līdz 2025. gada 1. jūlijam Latvijas sabiedriskā medija valdei jāizstrādā vidējā termiņa stratēģija 2026.–2028. gadam. Jau rudenī tiks sākts darbs pie sabiedriskā pasūtījuma, kuru apstiprinās līdz nākamā gada sākumam, un sabiedrība ar to varēs iepazīties. Tas saturēs arī to, kā notiks priekšvēlēšanu kampaņa pašvaldību vēlēšanās, tas saturēs arī priekšvēlēšanu raidījumu noteikumus nākamajam pašvaldību vēlēšanu ciklam, dodot skaidru redzējumu, kā veidot priekšvēlēšanu saturu, tostarp debates.

Saeimā vienmēr var būt diskusijas par to, vai likumdošanu var uzlabot, vai vienu vai otru formulējumu padarīt precīzāku, bet tas nedrīkst notikt priekšvēlēšanu gaisotnē, uz tā rēķina vairojot sev reitinga punktus. Tai jābūt kvalitatīvai diskusijai, iesaistot jomas profesionāļus, ekspertus, un tā nedrīkst – nedrīkst! – notikt priekšvēlēšanu gaisotnē. Priekšvēlēšanu debates medijos nav aģitācija, arī likumdošanas darbam nevajadzētu par to kļūt.

Aicinu, kolēģi, šobrīd, priekšvēlēšanu gaisotnē, nevirzīt šos grozījumus uz komisiju. To var darīt – mēs varam diskutēt –, bet darām to profesionāli, kvalitatīvi tad, kad nav priekšvēlēšanu laika spiediena.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 10, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Šis ir piemērs tam, ka mēs beidzot ieraugām... Atcerieties – pagājušā gada septembrī mēs skatījām jautājumu par numuriem... Krievijas automašīnu pārvietošanos pa Latvijas teritoriju... Nu tad tagad, 2024. gada maijā, mēs ieraugām likumprojektu par to, kā trešo valstu pilsoņi reģistrē automašīnas, pārvietojoties Latvijas teritorijā.

Manuprāt, to varēja atrisināt jau pagājušajā gadā, kā tas bija uzdots – līdz 31. decembrim. Mēs kārtējo reizi redzam, ka astoņus mēnešus tiek muļļāts... notiek darba grupas, komisijas, darbs tiek veikts starp ministrijām. Beigās mēs ieraugām pilnīgāko... atvainojiet, izstrādājumu. Jo šis likumprojekts paredz, ka trešo valstu pilsoņi, reģistrējas e-CSDD sistēmā un tur norāda savus datus: e-pastu, adresi. Netiek mainīts Administratīvo sodu likums tādā veidā, ka tiešām varētu iekasēt sodu no šīm personām.

Kas notiek? Mēs redzam, ka trešo valstu pilsoņiem ir 101 807 fotoradaru fiksēti sodi, kuri nav nomaksāti. Ir 1854 sodi par pārkāpumu parkojoties. Top 1 – auto ar vienu numurzīmi – ir sastrādājis 1233 sodus. Ja šī persona ir braukusi katru dienu, tad tai ir 1,2 sodi dienā... Ja nu tas ir mērķtiecīgi darīts... vai ja pieņem, ka viņš darbdienās brauc, tad divreiz dienā pārkāpj likumu... tikai fiksējot ar fotoradariem.

Ar to es gribu teikt, ka ir nenomaksāti aptuveni 10 miljoni eiro, ko mēs neesam paņēmuši no pārkāpējiem, un mēs uzspļaujam uz to, ka viņi turpina pārkāpt. Jo šis likumprojekts paredz – kad viņš kārtējo reizi ir pieteicies e-CSDD sistēmā... re, kur viņš ir, viņš norāda... viņam izraksta sodu un atkal aizsūta uz e-pastu – lūdzu, apmaksājiet ar pēcapmaksu! Ko tas nozīmē? Viņš vienkārši aizbrauc un tā arī nemaksā neko. Kāda jēga bija taisīt šo likumprojektu, ja mēs redzam, ka Lietuvā un Igaunijā ir risinājumi?

Tieslietu ministrijai tiešām būtu jānāk ar jēdzīgu priekšlikumu, un tas priekšlikums ir vienkāršs – uz vietas nomaksāts sods. Lietuvā un Igaunijā tas ir ar bankas karti, nomaksā tūlītēji – tagad. Vai kā Somijā neatļauj šīm personām izbraukt no valsts, kamēr nav nomaksāti sodi. Arī piesakoties vīzai, ir jānomaksā jebkādi sodi.

Pašlaik ir uzlikts... par nereģistrēšanos šinī elektroniskajā sistēmā ir plānots uzlikt sodu – 55 līdz 140 eiro. Viņš arī nereģistrējas, viņam izraksta sodu, viņš aizbrauc un tāpat nemaksā. Tātad ir pat vienkāršāk nereģistrēties sistēmā un cerēt, ka tevi neapturēs, bet, ja arī apturēs, tad tie ir tikai 55 eiro (Starpsauciens.), kurus arī var nemaksāt.

Tāpēc, manuprāt, taisām kaut ko jēdzīgu. Es esmu par to, ka šis likumprojekts tiek taisīts, bet tas ir jātaisa jēdzīgs. Ņemam par piemēru Igaunijas un Lietuvas kolēģus, nevis... šādā veidā – nostrādā astoņus mēnešus, ir bezjēdzīgs darbs, jo tam nebūs nekāda rezultāta. Tas nerisina vecos sodus. Tātad 10 miljoni eiro... Būtu iespēja tos paņemt, kaut vai novirzīt atalgojumam policijai, lai tiešām būtu drošība uz ceļa.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu, tam pievēršam uzmanību, kad likumprojekts nāks uz komisiju, un kārtīgi izvērtējam, lai tiešām ir jēga. Cilvēki vienkārši netic mūsu darbam, mūsu valdības darbam, ja šāds brāķis tiek izstrādāts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Gata Liepiņa un Jāņa Reira iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām ar iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Lēmuma projekts "Par 10 221 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar sadaļu "Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi".

Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2023. gadā.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam.

E. Korčagins (valsts kontrolieris).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes un godājamie deputāti! 2023. gads bija Valsts kontrolei nozīmīgs gads, kurā atzīmējām simto gadadienu kopš Valsts kontroles likuma pieņemšanas.

Sagatavotajā darbības pārskatā par 2023. gadu, kuru esmu iesniedzis Saeimai, iepazīstinu ar nozīmīgākajiem sasniegumiem iestādes darbā.

Būdama augstākā revīzijas iestāde, Valsts kontrole iepazīst izaicinājumus publiskajā pārvaldē. Tradicionāli revīzijās Valsts kontrole sniedz ieteikumus, kuru ieviešanai uzmanīgi seko līdzi. Arī šis pārskats atspoguļo gan revīzijās redzētos izaicinājumus, gan sekmes Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanā un to ietekmes novērtējumu.

Tomēr uzrunā vēlos vērst uzmanību uz izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai būtu jāvelta īpašas pūles un kurus nevar pārvarēt, grozot normatīvos aktus, pieņemot jaunus likumus vai ieviešot jaunas procedūras, jo tie ir balstīti attieksmē, motivācijā un vērtībās, ar kurām ik dienas ķeramies pie saviem pienākumiem. Šie izaicinājumi prasa kritiski paraudzīties uz savu darbu un drosmi mainīties, lai vairotu sabiedrības uzticību, padarītu mūsu valsts attīstību mērķtiecīgāku un straujāku (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Korčagina kungs, vienu mirklīti!

Kolēģi! Kulberga kungs, lūdzu, mazliet klusāk! Paldies.

E. Korčagins. ... un ievērojami uzlabotu atdevi, kādu sabiedrība gūst no publiskā sektora darba.

Vērtības varam definēt dažādi. Tomēr esmu pārliecināts, ka to svarīgākais uzdevums ir padarīt labāku to, kas mums jau ir. Tāpēc šoreiz paraudzīsimies uz šiem izaicinājumiem caur Valsts kontroles vērtību – "sadarbība", "atbildīgums", "attīstība" – prizmu.

Ar vērtību "sadarbība" vēlos rosināt lielāku uzticēšanos un atvērtību. Mēs visi apzināmies, ka šodien jebkuru lielu un valstiski svarīgu jautājumu efektīvi var atrisināt, tikai sadarbojoties resoriem, iestādēm, sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, komersantiem, iedzīvotāju kopienām. Sadarbības auglīgumu daudz vairāk nekā reglamenti, padomes un rīkojumi veicina ieinteresēti cilvēki, savstarpējā komunikācija un uzticība. Sadarbība atraisa iniciatīvu un radošumu. Sadarbībā gūtās uzvaras ir lielākas.

Revīzija par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā spilgti apliecināja sadarbības trūkuma sekas. Efektīva dialoga neesību starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem var salīdzināt ar slimību, kura gan rada tūlītējus simptomus, gan atstāj nelabvēlīgas sekas visam organismam ilgtermiņā.

Revīzijā pārliecinājāmies, ka daudzviet pašvaldību labi iecerētā, dārgi izmaksājusī, bet bez mērķa grupas pilnvērtīgas iesaistes radītā infrastruktūra izrādās iedzīvotājiem nepiemērota. Šādi piemēri, kā arī gadījumi, kad iedzīvotāji viņiem svarīgu lēmumu pieņemšanā netiek iesaistīti, kad ar iedzīvotājiem izrunāti lēmumi pēcāk tiek mainīti, kad iedzīvotājiem netiek sniegta atgriezeniskā saite par viņu priekšlikumiem, var radīt iedzīvotājos sajūtu par varas atrautību un nopietni iedragāt uzticību valsts pārvaldei kopumā.

Citā revīzijā, analizējot, kā pašvaldībām sekmējas ar līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanu, jau atkal redzam caurvijošu tendenci saglabāt pašvaldību lomu arī jomās, kurās būtu vairāk jāiesaista privātais sektors. Līdzdalība kapitālsabiedrībās daudzviet tiek vērtēta formāli un, Valsts kontroles ieskatā, nereti ar mērķi saglabāt status quo.

Savā ziņā nonākam apburtajā lokā. Daudzās pašvaldībās publiskais sektors ir galvenais darba devējs, privātā sektora attīstība ir ierobežota, jaunas darba vietas neveidojas. Sadarbība šai kontekstā prasītu patiesu ieinteresētību un atvērtību saskatīt partneri privātajā sektorā, tas celtu produktivitāti, pakalpojumu kvalitāti un radītu jaunas iespējas gan darba tirgum, gan iedzīvotājiem.

Sadarbība ir Valsts kontroles ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa, un tāda tā bija arī 2023. gadā. Mēs sadarbojamies ar vairāk nekā 56 sabiedriski aktīvām organizācijām, gan iesaistot tās mūsu darbā kā respondentus vai ekspertus, gan aicinot uz diskusijām par revīziju rezultātiem... kuru mērķis ir rast jaunas idejas pārmaiņām jomās, kuras stagnē. Nozīmīgus resursus ieguldījām publiskā sektora un partnerorganizāciju izglītošanai, nodrošinot revīzijās gūto zināšanu pārnesi un vairojot Valsts kontroles darba ietekmi. Bijām aktīvi nodibinājuma "Iespējamā misija" programmas "Dzīvei gatavs" dalībnieki, 21 skolā novadot 28 lekcijas, satiekot un par valsts pārvaldes darbu izglītojot teju 1000 jauniešu.

Sadarbība ir bijusi svarīga arī mūsu starptautiskajā darbā: attīstības sadarbības projektos gan Austrumu partnerības valstīs – Gruzijā, Moldovā un Ukrainā –, gan Uzbekistānā, gan tik tālās zemēs kā Gambija un Dominika. Valsts kontroles pieredze un zināšanas ir augstu vērtētas un pastāvīgi pieprasītas.

Ar vērtību "atbildīgums" vēlos aicināt publisko sektoru uz bezkompromisa atklātību informācijas pieejamībā un caurskatāmību pieņemtajos lēmumos. Ja vēlamies iegūt sabiedrības uzticību, nevaram būt atklāti tikai tad, kad tas ir izdevīgi, vai tikai tādā mērā, lai nesaņemtu neērtus jautājumus par saviem lēmumiem neatkarīgi, kurš tos uzdod – žurnālists, gatavojot publikāciju, vai deputāts, balsojot par budžetu. Atklātība ir priekšnosacījums, kas padara mūsu lēmumus labākus, mūsu kļūdas – mazākas un sabiedrības uzticību – lielāku.

Revīzijā tādā būtiskā veselības aprūpes jomā kā onkoloģija atklājās, ka Veselības ministrija nevar paskaidrot, kā noteiktas pieļaujamās lieltirgotavas un aptiekas uzcenojuma robežas, kas tieši ietekmē gala cenu, par kādu valsts kompensē zāļu iegādi, un to, cik daudz zāļu pacientam ierobežotā valsts finansējuma dēļ iespējams nodrošināt. Rezultātā kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir augstākās Baltijā. Arī lēmumu pieņemšana par zāļu iekļaušanu sarakstā (ja tās atzītas par terapeitiski un izmaksu efektīvām, bet to iekļaušanai sarakstā nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi) nav izsekojama un sabiedrībai atklāta, jo nav publiski pieejamas informācijas par to, kuras zāles un kādā secībā tiks iekļautas sarakstā.

Nepatīkami secinājumi atbildīguma aspektā bija revīzijā par pārtikas iepirkumiem Latvijas armijas vajadzībām un revīzijā par Rēzeknes valstspilsētas finanšu situāciju. Es domāju, katrs piekritīs – ikvienam solim, kuru speram uz priekšu kā valsts un sabiedrība, šādi gadījumi ir divi soļi atpakaļ, īpaši sabiedrības uzticībā valsts pārvaldei. Aicinu katru lēmumu pieņēmēju, katru vadītāju tam pieiet ar vislielāko atbildību.

Strādājot Valsts kontrolē, ar kolēģiem regulāri saskaramies ar jautājumu par revīzijās sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātiem. Tā teikt, kas tad ir mainījies pēc revīzijas. Mēs lieliski apzināmies izaicinājumu atklāti, vispusīgi un lietotājiem draudzīgā valodā stāstīt par savu darbu – gan par revīziju rezultātiem, gan Valsts kontroli kā valsts iestādi. Jau vairākus gadus atbilstoši starptautiskajai metodikai novērtējam mūsu sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā panākto finanšu atdevi valsts un pašvaldību budžetiem un Latvijas iedzīvotājiem.

Pagājušajā gadā uz katru Valsts kontroles uzturēšanai izlietoto eiro ir gūta trīs eiro liela atdeve. Taču daudzu no vairāk nekā 90 procentiem ieviesto ieteikumu ietekmi nav iespējams tieši izteikt naudas vērtībā. Laba pārvaldība, vides aizsardzība, cilvēku veselība, tiesiskums ir jomas, kurās kopā ar valsts pārvaldes institūcijām esam nodrošinājuši ne mazāk būtiskus pilnveidojumus. Augstu novērtējumu par to, kā Valsts kontrole informē par paveikto, ir snieguši politiķi, valsts pārvaldes speciālisti, akadēmiskās vides pārstāvji un citi viedokļu līderi. 73 procenti no viņiem uzskata, ka Valsts kontrole sabiedrībai saprotami skaidro revīziju rezultātus un to, ko konkrētajā jomā, nozarē vai iestādē var uzlabot.

Lai novērtētu un pastāvīgi pilnveidotu savu darbu, vairākus gadus esam aktīvi Ilgtspējas indeksa dalībnieki. Ar lepnumu informēju, ka 2023. gadā esam veikuši kvalitatīvu lēcienu un esam saņēmuši apliecinājumu par atbilstību Ilgtspējas indeksa ZELTA kategorijai.

Trešā vērtība "attīstība" ir par to, cik mēs patiesībā esam gatavi pārmaiņām. Kā un vai mēs maināmies, atrodam ērtākus, efektīvākus risinājumus un ieviešam tos publiskā sektora darbā. Kur mēs varam atteikties no liekas birokrātijas? Kā četru cilvēku darbu var paveikt divi? Attīstība ir spēja mainīt to, kas vairs nav pietiekami labs. Tas nav "projekts nākamajam gadam", bet daļa no kultūras, kurā piedalās katrs.

Pērn veiktajās revīzijās redzējām virkni problēmjomu, kuras jau ilgstoši kliedz pēc pārmaiņām. Piemēram, nepietiekami digitalizētas ģeoloģiskās informācijas dēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte.

Latvijas Nacionālais arhīvs arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši valsts informācijas sistēmās un reģistros uzkrāto datu ar arhīvisko vērtību, saņemšanu un uzglabāšanu arhīvā.

Iespējas mazināt birokrātiju un samazināt izmaksas spilgti apliecināja revīzija par pieaugušo tālākizglītību. Ja mācības pieaugušajiem nodrošinātu tikai viena iestāde, nevis divas iestādes ar līdzīgām funkcijām, kā tas ir pašreiz, tad mācību administrēšana un pakalpojumi valstij izmaksātu par vismaz 3,6 miljoniem eiro mazāk.

Attīstība ir Valsts kontroles ikdiena gan revīziju darbā, gan iestādes ikdienas darbībā. Esam iesnieguši Saeimai priekšlikumus par izmaiņām Valsts kontroles likumā, kuri šodien iekļauti arī darba kārtībā. Tas ļaus jau nākamajā gadā sasniegt kvalitatīvi ievērojamāko izaugsmi mūsu revīziju darbā pēdējo 20 gadu laikā. To pamatā ir finanšu revīziju darba pilnveidošana atbilstoši šodienas valsts un valsts pārvaldes attīstības līmenim un resursu palielināšana Valsts kontroles veiktajām lietderības revīzijām, kuras sniedz lielāko pievienoto vērtību valsts pārvaldei un Latvijas iedzīvotājiem. Ar moderniem IT risinājumiem un ieguldījumiem mūsu darbinieku attīstībā ejam līdzi laikam un vairojam savus spēkus arvien jauniem un ambiciozākiem izaicinājumiem.

Noslēdzot šo uzrunu, vēlos pateikties katram Valsts kontroles darbiniekam par profesionālo un pašaizliedzīgo darbu, Valsts kontroles Sabiedriskajai padomei par ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, kā arī sabiedriskajām organizācijām, kuru loma mūsu darbā pieaug ar katru gadu.

Saku paldies Saeimas deputātiem, jo īpaši Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem, kolēģiem valsts un pašvaldību institūcijās par kopīgi paveikto publiskā sektora darba pilnveidē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, Korčagina kungs, cienījamās deputātes un deputāti! Es vēlos šodien izteikties par Valsts kontroles darbu, arī par to, ko es esmu novērojusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Mēs visi zinām teicienu "Dari to, ko sludini!". Kas man ir tiešām ārkārtīgi patīkami un ko es esmu ievērojusi, – ka tieši uz Valsts kontroli mēs varam attiecināt šos vārdus "Dari to, ko sludini!". To mēs redzam gan pieejā, kā viņi veido auditus, kā viņi strādā, gan tajā, kā viņi atskaitās. Ja neesat ievērojuši šo Valsts kontroles ziņojumu, iesaku pievērst uzmanību – tas ir ārkārtīgi labi noformēts. Ne tikai saturs ir ļoti vērtīgs, bet arī tas, kā tas ir noformēts.

Dodot savu atsauksmi, gribu uzsvērt to, ko saka Valsts kontrole, – ir jāpievēršas ne tikai birokrātijai... ar to mūsu valstī ļoti daudzos gadījumos... ar naudas izlietošanu birokrātiski viss ir kārtībā... bet jautājums ir pēc būtības. Ir ļoti svarīgi, ka Valsts kontrole skatās pēc būtības un skatās ne tikai to, cik daudz naudas ir iegūts, bet kādi mērķi ir sasniegti.

Piemēram, attiecībā uz valsts atbalstu pieaugušo izglītībai redzam, ka naudas it kā ir iztērēts daudz, bet tālāko nodarbinātību tas ietekmē ļoti maz. Kas man pašai ir svarīgi – Valsts kontroles ieguldījums ilgtspējas pieejā. Mēs visi zinām, ka ilgtspēja nereti saņem ļoti daudz kritikas, zaļais kurss esot ārkārtīgi dārgs, ekonomiski neizdevīgs. Tad, lūdzu, pievērsiet uzmanību – Valsts kontrole, ieviešot ilgtspējas pieeju, ir samazinājusi elektroenerģijas patēriņu par 37 procentiem, papīra patēriņu – par 81, dzeramā ūdens – par 81, drukas iekārtu toneru – par 100 procentiem. Tā ir nauda. Visi šie ietaupījumi nozīmē to, ka tiek ietaupīti mūsu resursi, ko varam izmantot citiem līdzekļiem.

Tas, ko es vēlos piezīmēt... mēs daudz esam dzirdējuši, piemēram, attiecībā uz citām iestādēm... ilgtspēja nenozīmē tikai to, kā iestāde, piemēram, banka, organizē savu ofisu, bet arī to, kā darbība atsaucas uz plašākiem jautājumiem. Man ir prieks, ka Valsts kontrole seko līdzi, cik labi Latvija un Latvijas valsts iestādes skatās uz ilgtspējas jautājumiem. Diemžēl jāatzīmē, ka Valsts kontroles kritika... izvērtējums par to, vai Latvijā ir izveidoti priekšnosacījumi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai... bija ļoti daudz kritikas.

Domāju, mums visiem tas ir jāņem vērā, jo mums ir jāatceras – ir jādomā gan par mūsu bērnu nākotni, gan par to, ka varam lietderīgāk izmantot resursus. Valsts kontrole ir tikai auditors.

Jautājums: ko mēs darām ar šiem atzinumiem? Tā ir mūsu atbildība, cik šo atzinumu tiek tālāk ieviesti dzīvē un vai tiešām tiek sekots tiem līdzi. Līdz ar to es aicinu skatīties uz Valsts kontroli... varbūt pat Valsts kontrole... nav īstais vārds... man liekas, Valsts kontrole ir skats no malas un, patiesību sakot, uzticams partneris, lai lietderīgi izvērtētu organizācijas darbu un paskatītos, ko mēs varam uzlabot. Arī frakcija PROGRESĪVIE ir ierosinājusi, izteikusi savas vēlmes Valsts kontrolei.

Mēs zinām, ka Valsts kontrole ir neatkarīga institūcija, kas, veidojot savu darba plānu, ņem vērā gan nevalstiskā sektora organizāciju, gan politisko spēku ieteikumus. Skatīsimies, ko Valsts kontrole būs ņēmusi vērā.

Tas, ko mēs vēlamies uzsvērt, – līdztekus lietderības izvērtējumam ļoti svarīgs ir tieši ilgtspējas izvērtējums. Šajā gadījumā mēs ierosinājām pievērsties "Latvijas valsts mežiem" un ražotāja atbildības shēmas atkritumu apsaimniekošanā ieviešanai.

Viens strīdīgs jautājums, kas mums, Saeimai, būs priekšā, ir iespēja Valsts kontrolei veikt revīziju Saeimā. Atceramies, ka Valsts kontrole ir mūsu draugs un partneris, tieši tāpēc mēs varam uzskatīt, ka viņu vērtējums varētu mums palīdzēt uzlabot darba kvalitāti.

Liels paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Valsts kontroliera kungs! Paldies jums par šo ziņojumu! Es arī vienmēr esmu uzskatījis, ka Valsts kontrole – tas ir instruments ierēdņu rokās, tas ir instruments, lai darbus varētu veikt atbildīgi. Bieži vien politiskie virzieni neiet kopā ar, tā teikt, profesionāļu virzītām lietām, un Valsts kontrole šajā ziņā ir milzīgs atspaids, to es esmu izjutis savā iepriekšējā darbībā. Tā ka tiešām paldies Valsts kontrolei par to, ko viņi dara. Šis sākotnējais uzrāviens, manā skatījumā, ir bijis pietiekami labs, cerēsim uz tādu pašu turpinājumu.

Kas mani personīgi uzrunā un kam es pievērsīšu uzmanību, tie ir Latvijas meži. Kā redzam, Valsts kontroles beidzamā revīzija norādīja uz to, ka tomēr... Es negribu runāt par uzņēmumu "Latvijas valsts meži", bet kopumā par valsts mežiem, to apsaimniekošanu un to, kādu lomu valsts meži spēlē Latvijas, latviešu dzīvē, ikdienā. Proti – ļoti lielu.

Šobrīd Latvijā ir 18 procenti lieguma zonu. Ja mēs vadīsimies pēc Eiropas uzstādījumiem, faktiski nāks klāt vēl 12 procenti, kopumā tie būs 30 procenti lieguma teritoriju Latvijas Republikā. Kā mēs zinām, Latvija šobrīd ir viena no zaļākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šie 12 procenti skaitļos izvērtīsies par mīnus 10 tūkstošiem darba vietu. Tā ka Valsts kontrolei noteikti vajadzētu šo tēmu pētīt vēl un vēl, jo mēs redzam, ka pašvaldības ne visai labi izturas pret meža lietām, tās ir palaistas tā kā novārtā ar domu – nu kas tad tur mežā var notikt, lai taču aug.

Jāsaka, lai mežs izaugtu kvalitatīvs, tas ir jākopj. Tendence, kas ir šajos piecos novados, atspoguļo kopējo tendenci Latvijā. Manā skatījumā, aizvien lielāka un lielāka vērība ir jāpievērš tieši Latvijas mežiem, mežu īpašniekiem, tam, kāds viņiem šobrīd ir uzlikts slogs saistībā ar dažādiem liegumiem.

Tas skatījums ir šāds: ja valsts privātam meža īpašniekam grib uzlikt kādus nebūt liegumus vai ierobežojumus, tad ir jābūt taisnīgai kompensācijai. Nevar būt tāda situācija, ka mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā, mums ir visvairāk meža teritoriju (vairāk nekā 50 procentus Latvijas klāj meži), bet mūsu tiešie konkurenti, kas ir igauņi, somi, zviedri, berzē rokas brīdī, kad Latvijai tiek atkal uzlikti kārtējie ierobežojumi. Mēs paši uzliekam sev kaut kādus ierobežojumus, ieviešam kaut kādus aizliegumus un tādā veidā ierobežojam mežu īpašniekus nodarboties ar mežsaimniecību un mežrūpniecību. Bieži ir tā, ka tam cilvēkam pat nav vajadzīga kompensācija, viņš grib būt saimnieks – saimniekot savā zemē, savā mežā. Šie ierobežojumi bieži ir nepārdomāti un mežsaimniecībai kaitējoši.

Pieņemsim... kaut vai Gaujas nacionālajā parkā. Iesaku visiem, braucot pa Vidzemi, pavērot, kas ir ar eglēm, kas ir ar mūsu dižajām eglēm. Faktiski Vidzemē visas egles ir izpostītas. Kāpēc? Tāpēc, ka ir lieguma zonas, saimniekiem, meža īpašniekiem, ir aizliegts saimniekot. Mizgrauzis ir visas... nu ne visas, bet ļoti lielu daļu egļu iznīcinājis. Nenotiek nekāda pretdarbība – ne lamatas taisītas, ne kailcirtes cirstas. Kāpēc? Tāpēc, ka ir liegums.

Tā ka Valsts kontrolei... šis ir ļoti būtisks jautājums – mežsaimniecība un mežrūpniecība. Tiešām paldies par sākotnējo vērtējumu, bet es vēlos, lai jūs šim turpmāk pievērstu uzmanību. Tā ka – liels paldies jums.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Korčagina kungs! Es vēlos īsi – pateikt paldies Valsts kontrolei par darbu saistībā ar pārbaudēm pašvaldībās, it sevišķi Rēzeknes valstspilsētā, jo tieši Valsts kontrole bija tā, kas daudziem atvēra acis. Līdz tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts policija, manuprāt, nespēja vai nevēlējās, vai kā citādi nevarēja pienācīgi novērtēt situāciju Rēzeknes valstspilsētā. Savukārt Valsts kontrole norādīja, ka Rēzeknes valstspilsētas dome savā rīcībā budžeta un finanšu vadībā patiešām neievēro tiesību aktus. Valsts kontrole norādīja, ka ir trūkumi investīciju projektu vadībā un nav pietiekamas prioritizēšanas dažādu projektu īstenošanai.

Jūs esat dzirdējuši gan par Rēzeknes SPA centru, gan par apsildāmajiem baseiniem. Tas droši vien nav primārais, kas vajadzīgs pašvaldībai.

2023. gada budžetā dome nebija ieplānojusi izdevumus trim mēnešiem (kopā astoņus miljonus eiro), lai izmaksātu algas cilvēkiem. Zvērināts revidents pat nevēlējās izskatīt Rēzeknes dokumentus. Valsts kontrolei nācās ārkārtas situācijā iesaistīties un pašai veikt revīziju, jo pašvaldība aicināja pieteikties revidentus, bet neviens negāja Rēzeknē revidēt, un arī sarunu procedūrā uzaicinātās revidentu komercsabiedrības nepiekrita slēgt līgumu ar pašvaldību. Tāda situācija bija un diemžēl arī joprojām lielā mērā ir Rēzeknes valstspilsētā.

Par siltumenerģijas tarifiem. Toreiz Rēzeknes valstspilsēta pieprasīja un saņēma no valsts par četriem ar pusi miljoniem lielāku dotāciju, nekā tas būtu godīgi pēc apstiprinātā tarifa. Pašvaldība nevis izmantoja šos līdzekļus, lai kompensētu iedzīvotājiem siltumenerģijas sadārdzinājumu, kas toreiz bija, bet izmantoja šo naudu, lai uzrādītu savas SIA (kapitālsabiedrības) darbības it kā labos rezultātus, kas pēc būtības vēlreiz un vēlreiz parāda, ka revīzija Rēzeknē bija ļoti svarīga un vērtīga. Revīzijas rezultāti liecināja, ka pie visām likstām Rēzeknē ir vainīgs neviens cits kā līdzšinējā pašvaldības vadība... nevis dažādi apgalvojumi, ka valsts ir vainīga vai vēl kāds.

Vēlreiz saku paldies Valsts kontrolei par šo atzinumu, kas pēc būtības dod mums pamatu likumā lemt par Rēzeknes domes atlaišanu. Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Liels paldies Valsts kontrolei! Īstenībā daudzi ziņojumi ir tiešām vērtīgi, ar labiem atzinumiem, ar padziļinātu, neatkarīgu izvērtējumu, tāpēc es augstu vērtēju... un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs tādus esam daudz redzējuši. Būtu ļoti labi, ja tajos ieklausītos arī valdība un ministrijas.

Es gribu lūgt Valsts kontrolei izvērtēt moderno sērgu – tieksmi noslepenot dokumentus vai uzlikt tiem ierobežotas pieejamības zīmogu fundamentāli nepamatoti. Mēs tādus redzam ļoti bieži. Es atveru dokumentus un nesaprotu, kur tieši ir slepenīguma mirklis... punkts... kas neļautu tos publiskot.

Es šeit gribu vērst... Ļoti labi ir pateikts jūsu ievadā (citēju): "Ar vērtību Atbildīgums vēlos aicināt publisko sektoru uz bezkompromisa atklātību informācijas pieejamībā un caurskatāmību pieņemtajos lēmumos. Ja vēlamies iegūt sabiedrības uzticību, mēs nevaram būt atklāti tikai tad, kad tas ir izdevīgi, vai tikai tādā mērā, lai nesaņemtu neērtus jautājumus par saviem lēmumiem neatkarīgi, kurš tos uzdod – žurnālists, gatavojot publikāciju, vai deputāts, balsojot par budžetu. Atklātība ir priekšnosacījums, kas padara mūsu lēmumus labākus, mūsu kļūdas mazākas un sabiedrības uzticību lielāku."

Lūdzu, precīzs teikums un sacītais par to, ar kādu sērgu diemžēl sirgst mūsu ministrijas, kas tiešām noslepeno lietas, kuras ir neērtas, bet tās būtu jāzina sabiedrībai, būtu jāzina mums, deputātiem, būtu jāzina arī žurnālistiem.

Viens no spilgtākajiem piemēriem, manuprāt, ir gaužām slavenais projekts "Rail Baltica", kur tiešām ir nepamatoti daudz noslepenotas informācijas, kuras dēļ nevar izvērtēt projekta "Rail Baltica" tālāko virzību. Viss jau būtu skaisti, ja tas nepretendētu uz balvu par vissliktāk pārvaldīto projektu, diemžēl tas ir ar vislielāko finansiālo ietekmi.

Tāpēc es gribu lūgt Valsts kontroli pievērst īpašu uzmanību un pūles projekta "Rail Baltica" izvērtēšanai. To nevajadzētu darīt, kā jums ir – 2020. gadā pēdējais ziņojums, un iepriekšējais bija kādā 2019. vai 2017. gadā –, bet to vajag darīt pastāvīgi, regulāri, jo ietekme no šī projekta ir praktiski uz jebkuru – jebkuru! – citu projektu Latvijā. Tāpēc mans ieteikums ir to ņemt ļoti nopietni – izvērtēt "Rail Baltica" projekta pārvaldības modeli un arī finansēšanas jautājumu, kādā veidā valsts un Finanšu ministrija ir iesaistīta, un pārvaldības lomu gan premjeram, gan Finanšu ministrijai... gan par finanšu avotiem, kā mēs taisāmies to realizēt dzīvē.

Tāpēc paldies Valsts kontrolei. Uzsvaru lieku uz to, ka gribētu redzēt atsevišķu izvērtējumu par vajadzību noslepenot dokumentus vai padarīt tos par ierobežotas pieejamības dokumentiem – vai tas ir vai nav bijis pamatoti. Manuprāt, jums daudz biežāk jānorāda, kur tas ir lietderīgi, vajadzīgi un valstiski un kur tas ir, lai noslēptu informāciju un neuzdotu neērtus jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Valstssievas un valstsvīri! Augsti godātais valsts kontroliera kungs! Pirmām kārtām gribu teikt paldies par jūsu ziņojumu – tas atstāja ļoti labu iespaidu un vairo ticību Valsts kontroles darbam.

Es domāju, ka mums katram no zālē esošajiem deputātiem ir savs priekšstats par Valsts kontroli tādā vai citādā laika periodā. Man politiskās darbības laikā ir bijusi iespēja runāt un viesoties pie visiem valsts kontrolieriem ar kādu ideju, ar kādu domu. Jāsaka, šīs iestādes durvis vienmēr ir bijušas atvērtas un Valsts kontroles darbinieki ir bijuši ieinteresēti tās problēmas uzzināšanā, ar ko konkrēta valsts amatpersona vai sabiedrības loceklis pie viņiem vēršas.

Gribu teikt, ka man kādreiz bija diezgan skeptisks priekšstats par Valsts kontroli, tāpēc ka bija sajūta – idejas tiek uzklausītas, problēmas tiek uzklausītas, bet ne vienmēr seko enerģiska Valsts kontroles rīcība. Tomēr tagad, strādājot Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, man ir nostiprinājusies sajūta, ka Valsts kontrole ir labi organizēta profesionālu darbinieku, speciālistu iestāde, kura plānveidīgi un sistēmiski veic publisko izdevumu un valsts funkciju novērtējumu. Domāju, šī iestāde attīstās un veic funkcijas atbilstoši mērķiem, nostiprinās un strādā arvien labāk. To apliecina arī šis ziņojums, to apliecina visas tās revīzijas, kuras mēs esam izskatījuši komisijā. Uz jautājumiem, kas tiek uzdoti Valsts kontroles darbiniekiem, mēs vienmēr saņemam profesionālas atbildes un redzam, ka revīzijas veikšanā ir ieguldīts labs darbs, pārskati tiek sagatavoti profesionāli. Tātad var teikt, ka darbs ir kvalitatīvs un mēs varam paļauties, ka Valsts kontrole veic savu darbu.

Tajā pašā laikā pārdomas rada atsevišķas jomas, ar kurām esmu saskāries profesionālajā darbībā, tāpēc bieži vien varu uzdot dziļākus jautājumus vai iegūt dziļāku redzējumu. Un te man tomēr jāizsaka piezīmes.

Piemēram, tas pats bēdīgi slavenais NBS pārtikas iepirkums. Atsevišķi Valsts kontroles secinājumi, man šķiet, varēja būt stingrāki, noteiktāki. Tie diemžēl bija vērsti nevis uz vainīgo cilvēku atrašanu un sodīšanu, bet vairāk uz miermīlīgu problēmas risinājumu.

Tāpat rezervistu sistēmas problēma. Es domāju, Valsts kontrole šo sistēmu ir labi izvērtējusi un saskatījusi problēmas. Mani patīkami pārsteidz, ka tas ir redzams.

Vēl viens man ārkārtīgi svarīgs jautājums, svarīgs visai valstij, ne tikai man, – inovāciju atbalsta politika. Lasot šo revīziju... Man prieks, ka Valsts kontrole ir dziļi iepazinusi problēmas, kas saistītas ar inovāciju atbalsta politikas mērķtiecīgumu. Nepieciešams atbalstīt tos uzņēmumus, kuriem ir inovatīvi risinājumu piedāvājumi un vēlme radīt produktus, ar ko veicināt tautsaimniecības izaugsmi, eksportspēju un konkurētspēju.

Vēlreiz gribu teikt paldies valsts kontrolierim par ziņojumu par veikto darbu un novēlēt, lai jūsu darbs būtu arvien mērķtiecīgāks, lai būtu vairāk spēka trūkumu novēršanai un lai jums būtu iespējas un pietiekami daudz līdzekļu savu profesionālo spēju attīstībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamais Korčagina kungs! Kad pirms kāda laika Saeima lēma par jūsu apstiprināšanu amatā, izskanēja dažādi viedokļi par problēmām valstī un to, kas ir jādara.

Tad, kad jūs apmeklējāt mūsu frakciju, viens no jautājumiem, par ko mēs runājām, bija funkciju dublēšanās. Kā es jums teicu, ir vairākas iestādes valstī – bijusī Privatizācijas aģentūra, "Valsts nekustamie īpašumi" –, kuru funkcijas dublējas. Principā tur ir divi menedžmenti, divas mājas, tātad tas viss jāapkurina, viss ir jāuztur, un galarezultātā viņi jau neiemaksā nekādas dividendes valstij, viņi vienkārši uztur paši sevi, paņem naudu no īpašumu pārvaldīšanas un uztur sevi. Jautājums... Bet jūs teicāt nevis divas, bet sešas struktūras, kuru funkcijas dublējas.

Tā kā jūs gana jaudīgi esat sākuši strādāt, es gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību funkciju dublēšanai, jo, ņemot vērā to, ka valdība strādā un ierēdņi ir saauguši ar valdošo koalīciju, viņi negrib sevi reformēt. Viena trešdaļa ierēdņu būtu jāatlaiž, jo viņi nav vajadzīgi – funkcijas ir mākslīgi izdomātas. Es to labi atceros. Kad biju Satiksmes ministrijā, lūdzu iedot pārskatu par funkcijām, ko viņi dara. Protams, viņi sarakstīja, kā viņi strādā, bet lielākā daļa funkciju var tikt apvienotas, kur trīs cilvēku vietā reāli var strādāt viens cilvēks. Un tas turpinās.

Tad, kad tiek apstiprināts budžets, visas ministrijas cīnās par prioritātēm, bet mēs esam dzirdējuši – pavisam nesen finanšu ministrs uzstājās no šīs tribīnes un teica: būs jāsavelk jostas. Jautājums ir – no kuras puses un kuras jostas tiks savilktas. Vai būs tā, ka skolotājiem nebūs piemaksas pie algas vai mediķiem, vai arī... Lai nebūtu tā, ka balto apkaklīšu organizācija, kas ir izveidojusies gana trekna, ir neaizskarama. Tas, ko es personīgi kā partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ līderis no jums sagaidu, ir priekšlikums, kā reformēt valsti. Ierēdņi paši neatnāks un nepateiks, ka viņi ir jāatlaiž.

Ja mēs runājam, ka mums tirgū pietrūkst darbaroku, tad tie ir tie cilvēki, kas varētu pāriet no valsts pārvaldes uz privāto sektoru, jo tikai privātais sektors reāli pelna naudu. Tā nauda, kas aiziet valsts pārvaldē, jau ir cita nauda, tā tālāk tiek sadalīta par uzraudzīšanu, kontroli, dažādu funkciju veikšanu. Mums ir svarīgi, lai vairāk naudas tiek ģenerēts tieši privātajā biznesā. Ja kāds teiks – cilvēks visu mūžu strādājis, un tagad pēkšņi viņu atlaidīs? Piedodiet, ja viņš visu mūžu strādājis ļoti labi, tad gan jau viņš izdzīvos privātajā sektorā. Nevienam nevar garantēt darba vietu valsts sektorā uz mūžu, un tas nav normāli, ka cilvēks visu mūžu strādā tikai valsts sektorā un nezina, kas notiek privātajā. Varbūt pat būtu ļoti labi, ka daži ierēdņi aizietu un pastrādātu privātajā sektorā.

Tā ka šīs ir tās lietas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību.

Man būtu lūgums – tad, kad mēs lemsim par nākamā gada budžetu, jums ierasties uz Saeimu vai pastrādāt kopā ar valdību šajā laikā un skaidri pateikt, ko Valsts kontrole ir ieteikusi likvidēt, apvienot... samazināt izdevumus un tā tālāk. Lai varētu normāli nodrošināt valsts pārvaldi un funkciju izpildi, mums vajag strādāt divos virzienos – ienākumu palielināšana un izdevumu samazināšana. Un vārds "efektivitāte" ir pats galvenais.

Es gribu pievienoties kolēģiem, kas iepriekš runāja par "Rail Baltica". Tas ir enkurs, tas ir iespējamais kaps šai valdībai – tā, kā tas tiek menedžēts. Ja pašreiz pietrūkst piecu sešu miljardu "Rail Baltica" realizācijai... Tādas naudas mums valsts budžetā nav, mēs nevaram atrast, pat ja mēģinātu daudz ko samazināt.

Jautājums: kā varēja notikt tā, ka, sākot realizēt šo projektu, bija nosaukts skaitlis – seši miljardi visām Baltijas valstīm, un 85 procentus dod Eiropa, 15 procentus nacionālajā līmenī... valstis dod –, bet tagad sanāk, ka Latvijai vēl piecu sešu miljardu pietrūkst?!

Pagariniet, lūdzu, debašu laiku!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Šlesers. Tātad pašreiz tas "Rail Baltica" stāsts ir vienkārši bīstams, jo sanāks tā... Satiksmes ministrs Briškens saka: 2028. gadā – 2028. gadā! – kaut kādi fondi būšot. Pagaidiet! Ja mēs sākām realizēt projektu un zinājām, ka iztrūkst piecu sešu miljardu, kāpēc tagad tik haotiski lidostā tiek būvēta ēka, kas netiks pabeigta, ēka Centrālajā dzelzceļa stacijā, viadukts pie autoostas, pāļi tiek dzīti Daugavā... Jau "Panorāmā" pateica: mums nav naudas, mums tikai vienam pālim tā nauda atlikusi. Un nav nevienas idejas, no kurienes to naudu ņemt, ne valdība var pateikt, ne satiksmes ministrs nāk... Cik reižu es esmu lūdzis – nāciet un izstāsiet, kas notiks ar "Rail Baltica" projektu, no kurienes mēs tos resursus ņemsim. Vai arī tagad ar tām butaforijām sadzīvosim – tā būtu kā modernā māksla. Varbūt Eiropa kaut kad iedos...

Ja kāds ir pieļāvis rupju kļūdu un nav aprēķinājis precīzi, cik maksā projekts, tad ir jāripo vainīgo galvām. Es domāju, ka Briškens, kas savā laikā bija viens no "Rail Baltica" topa menedžeriem, pašreiz piesedz šo konkrēto nebūšanu kā ministrs, jo viņš ir lielā mērā līdzatbildīgs. Es nesaku, ka viņš ir vainīgs personīgi, bet viņš ir strādājis kopā ar citiem. Viņš nenāk... Es viņam teicu: "Kaspar, nāc šeit un izstāsti par "Rail Baltica", kā ir!" Jau pagājis mēnesis vai vairāk, viņš šeit nav bijis.

"Rail Baltica" projekts – tā ir liela problēma. Un, ja kāds domā, ka tagad, pieņemot budžetu, atkal neparādīsies "Rail Baltica" sadaļa... Tā kā "airBaltic" neparādījās, bet pēc tam nācās risināt... "airBaltic" pāris simtu miljonu vajadzēja rezervēt, tad drusku mazāk nāksies izmaksāt. "Rail Baltica" šo piecu sešu miljardu vienkārši nav.

Man ir lūgums: Valsts kontrole, rīkojieties, jo citas iespējas nav, no budžeta piecus sešus miljardus mēs atrast nevarēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Korčagina kungs! Cienījamās deputātes un deputāti! Sākšu, kā tas pienākas, ar pateicību par šo ziņojumu. Es domāju, ka tas ir diezgan hrestomātisks darbs, ko var izmantot pēc tam konkrētās lietderības revīzijās – ar to aprakstu, kas ir ieteikumi, kā tas tiek pildīts. Man liekas, pie tā var atgriezties un atgriezties, jo tas jau nav tikai uz vienu kaut kādu konkrētu iestādi, valsts pārvaldes iestādi vai ministriju... bet tas ir ļoti plaši izplatīts.

Jā, no savas puses varu teikt, ka mums (manis vadītajai iestādei, kad es to vadīju astoņus gadus) ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Valsts kontroli. Viena no labākajām sadarbībām, kāda vispār bijusi valsts pārvaldē, – ļoti atvērta, spējīga, ar kopīgām vērtībām. Tā ka – milzīgs paldies!

Es redzu, ka šīs labās tradīcijas tiek turpinātas. To es saku nevis tāpēc, ka mana iestāde bija viena no pirmajām, kas saņēma Valsts kontroles Atzinības rakstu (to iestāde ļoti augstu vērtēja, un tiešām mēs ar to lepojāmies), bet tāpēc, ka divām iestādēm kopā bija daudz ērtāk un vieglāk un varējām ietekmīgāk risināt daudzas problēmas – vai tā bija atkritumu apsaimniekošana, pašvaldību kapitālsabiedrību, publisku personu kapitālsabiedrību iejaukšanās tirgus situācijās un dažādas negodprātīgas rīcības, vai līdzekļu izšķērdēšana. Kaut vai tas pats "Rīgas mežu" stāsts pirms vairākiem gadiem, kad "Rīgas meži" nolēma veidot savu kokzāģētavu "Norupe", atdodot par lētu cenu materiālus. Vārdu sakot, sanāca apmēram kā tajā krievu biznesā – pārdod kaut ko un beigās nopērk kaut ko bezjēdzīgu, nevajadzīgu par dārgu naudu.

Šeit arī beidzas tā komplimentējošā daļa. Un ko es gribētu teikt par turpmākajām lietām. Pilnīgi piekrītu kolēģiem, ka ir darīts ļoti vērtīgs darbs un Valsts kontrole vienmēr tur roku uz pulsa – vai tie būtu onkoloģijas jautājumi, vai NBS pārtikas iepirkums, vai kas cits. Bet – ko tālāk darīt, lai attīstība ietu uz priekšu?

Pirmām kārtām gribu teikt, ka mūsu frakcija ļoti augstu vērtē to, ka Valsts kontrole, Korčagina kungs, pie mums viesojās un mēs runājām par problemātiskām jomām, iestādēm, kurām vajadzētu pievērst lielu uzmanību. Šeit man jāpiekrīt kolēģiem, kas runāja iepriekš, – Šlesera kungam un Kulberga kungam.

Pirmkārt, tās ir tās lietas, nozares, arī jomas, kur iestādes dublējas. Nu neiet mums ar to birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu tā, kā vajadzētu. Jā, ir viena nozare, bet īsti nejutu, ka kaut kas mazinātos. Varbūt tiešām Valsts kontrolei vajadzētu pievērst lielu uzmanību tām iestādēm, kas dublē funkcijas, tāpat kā tas notika ar profesionālo tālākizglītību: atklājās, ka ir trīs iestādes, kas paralēli dara vienu un to pašu darbu, bet rezultātā ir čiks.

Otrkārt, tas, ko minēja par "Rail Baltica". Gribētu vispārināt. Daudzām iestādēm ir tāda prakse, ka nevis ex post pievērš uzmanību, kas ir revīzijas pēc kaut kā, bet iesaistās procesos ex ante – iepriekš. Tie varētu būt kaut kādi lielie, valstiski nozīmīgie projekti, kas nekust ne no vietas, lai tur kaut kādā veidā būtu kaut vai Valsts kontroles redzīgās, saprotošās acis iekšā... Es pieļauju, ka daudzi procesi ātrāk izkustētos no sastinguma punkta, kas attiecībā uz lielajiem projektiem diemžēl ir liela problēma. Mums trūkst pieredzes lielajos projektos, tāpēc ļoti bieži daudz kas sanāk dārgi, neefektīvi, lēni un stipri nokavēti.

Kas vēl? Es jau vairākas reizes esmu runājusi (droši vien Valsts kontrolei apnicis klausīties) par piedziņas revīzijām. Piedziņa... ja ir veikti nelikumīgi darījumi. Es paskatījos: arī Valsts kontroles ziņojumā ir nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Turpinās lietvedība 19 procesos. Pieļauju, ka tās ir piedziņas lietas. Atgūti 22 tūkstoši, bet, lasot paskaidrojumu, es redzu, ka pamatā tas ir par pārkāpumiem atlīdzības izmaksās. Man šķiet, ka tas ir bišķiņ par šauru. Tur jābūt arī citiem... pārkāpumi, kaut kādas investīcijas, kaut kas tiek veikts...

Atlīdzības izmaksas no piedziņas revīziju viedokļa... nu, mana pieredze... tas ir laikam tas vieglākais ceļš. Bet es saprotu, ka iestādei ir arī jāattīstās, jo piedziņas revīzijas prasa ļoti nopietnu darbinieku sagatavošanu – līdz pat inspekciju veikšanai, izmeklēšanas darbībām un tā tālāk... dažādu dokumentu pieprasīšana, ieiešana datubāzēs un tā tālāk. Tas ir apmēram kā izmeklēšana.

Es domāju, ka mēs visi, arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija, gaidām, kad būs Valsts kontroles izvērtējums, kas ir pilnveidojams attiecībā uz piedziņas revīzijām, jo likumā norma ir kopš 2019. gada, bet šķiet, tā vēl ir tāda paviegla un nav gluži piemērojama tam mērķim, kas būtu vajadzīgs. Es gribu teikt, ka piedziņas revīzijas, viss šis process līdz pat sodiem, ir preventīvs līdzeklis, jo mēs redzam, ka...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Lūdzu, pievienojiet...!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. ... ļoti bieži neieklausās, ja tam ir tikai ieteikuma raksturs – nu, kaut kā mēs tur tos papīrus aizpildīsim, bet nekas īsti netiek darīts.

Tāpēc vēl viens mans ieteikums papildu lietderības revīzijām ir strādāšana uz piedziņas procesu attīstīšanu, pilnveidošanu, ieteikumu uzraudzību. Mēs arī esam par to runājuši – lai nebūtu tā, ka... Man saka arī no pašvaldībām – jā, bija ieteikumi, bet mūsu pašvaldība atrakstījās, un nekas īsti nav mainījies. Man liekas, ka tur, kur pašvaldību darbībā konstatēti ļoti spēcīgi... nu, identificēti pārkāpumi un tā tālāk, vajadzētu veidot task force grupu: mēs nevis tikai skatāmies papīros, kas ir noticis, bet tiešām aiziet kādi darbinieki, un tad spēcīgi paskatāmies, kas ir izdarīts reāli dzīvē, jo mēs zinām, ka papīrs pacieš visu un vienmēr var sadzejot un atrakstīties par visu ko.

Vēl ir viens ieteikums – noteikti ieguldīt vairāk resursu... vispār revidentu, nevis Valsts kontroles, bet to revidentu, kas veic uzņēmumu, privātuzņēmumu, revīzijas. Es pati esmu daudz skatījusies šos revidentu ziņojumus, tie ir tik formāli, neko neizsakoši, un beigās sanāk tā, kā tas notika ar Rēzeknes pašvaldību, – it kā revidenta ziņojums bija, tur viss bija tā kā daudzmaz kārtībā, bet beigās izrādās, nekas nav kārtībā.

Nobeigumā pateikšu – es ļoti augstu vērtēju visu to, kas ir darīts, bet ir jāiet uz priekšu, ir iespējas, kur augt.

Vēl viens tāds mans neliels ieteikums... ko es jau gadiem ilgi nesaprotu: kāpēc jums sektori tā nosaukti – pirmais, otrais, trešais; pirmais, otrais, trešais revīzijas departaments? Kad jūs mainīsiet šo pieeju, lai beidzot mēs saprastu, ar ko nodarbojas Otrā revīzijas departamenta Trešais revīzijas sektors?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Es gribu dalīties savās pārdomās par veidu, kā mēs sadarbojamies ar Valsts kontroli.

Stāsts iz dzīves. Ir augusts. Finanšu ministrija saprot: Rēzeknē kaut kas nav kārtībā, kaut kas jādara, bet nezina, kas, jo... nu kā? Finanšu ministrija atbild par... tā redz, kas notiek pašvaldību kontos, vai viņi sedz kredītresursus, aizņēmumus... saistības vai nesedz, savukārt visa kontrole ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tā atbild par pašvaldību tiesiskumu. Beigu beigās Finanšu ministrija aizsūta vēstuli Valsts kontrolei – aizejiet tur kaut ko pamakšķerējiet, atrodiet kaut ko! Tai laikā jau bija pilnīgi skaidrs, ka pašvaldība ir nepareizi sastādījusi budžetu, nav sastādīts 12 mēnešalgu fonds. Tas ir likuma pārkāpums, ir jāsāk rīkoties. Tie ir ļoti nopietni pārkāpumi. Likums šajā sadaļā ir ļoti vienkāršs.

Protams, Valsts kontrole dara, ko var, sagādāja mums skaistus pētījumus, administratoriem un administrācijai vēl gadiem Rēzeknes domē būs, ko darīt, bet tas parāda mūsu domāšanas veidu. Tā vietā, lai valsts pārvalde tiktu sakārtota, tiktu izveidota vienota pašvaldību pārraudzība vienā ministrijā, kurā redz gan finanses, gan tiesiskumu, lai iedotu visu likuma spēku šai ministrijai, mēs, piedodiet, atbildību dzenam pa riņķi un ar Rēzekni mokāmies jau, es nezinu, desmito mēnesi? Piedodiet, tas ir kauns mums pašiem, izsmiekls tautas priekšā un tā ir arī Valsts kontroles resursu nelietderīga tērēšana, jo viņi tiešām veic ļoti pamatīgas, metodiskas pārbaudes, plānotas pārbaudes, kas ir salāgotas ar viņu resursiem.

Izmantojot izdevību, divi ieteikumi, kur, manuprāt, būtu vērts pastrādāt.

Digitalizācija. Jūs neticēsiet, bet tas ir apmēram pusmiljards eiro, kas šobrīd ir fondos (Eiropas Atveseļošanas fondā un Eiropas Reģionālās attīstības fondā), kas ir plānotā nauda ministrijām un pašvaldībām publiskā sektora digitalizācijai – gan "dzelžiem", gan programmatūrai, gan dažādiem risinājumiem. Man nav sajūtas (to es vairāk vēršu uz Finanšu ministrijas... atbildību), ka mēs spētu salāgot šīs milzīgās investīcijas ar to, kādai būtu jābūt atdevei, kādām būtu jābūt izmaiņām personāla politikā, ja mēs digitalizējam, automatizējam ļoti daudzus procesus.

Valsts pārvaldei būtu jāpaliek "liesākai"... lētākai, ātrākai, efektīvākai. Diemžēl, redzot, kā veidojas mūsu budžeti, īpaši ministriju pusē, ne pašvaldību pusē, varu pateikt, ka tam nav nekāda sakara, ko mēs uzlabojam, digitalizējam, efektivizējam. Veids, kā notiek budžetēšana... Mēs neko neekonomējam, mēs dzīvojam pa vecam, un neviens nespēj atrast, kas tajās budžeta pieprasījuma ailēs īsti ir. To saprot tikai daži cilvēki ministrijās.

Tātad es aicinu: ja reiz mēs tik lielus resursus guldām digitalizācijā, tad ir jāmaina valsts pārvaldes attieksme, ir jāliek mērķi... jā, mēs dodam naudu digitalizācijai, "dzelžiem", programmām, bet pretī ir jābūt samazinājumam cilvēkresursos, telpu izmantošanā... ir jāveic saimnieciskās izmaiņas. Pretējā gadījumā sanāk tā, ka valsts dzīvo pa vecam, pērk sev dārgas "rotaļlietas", bet pašvaldībām, piedodiet, žmiedz pēdējo sulu ārā. Jau kurā pašvaldība (šodien es lasu ziņās) likvidē pagastu pārvaldi, lai ieekonomētu 250 tūkstošus eiro. Pašvaldības drīz izlaidīs garu. Es varu droši teikt, ka pašvaldības ir intensificējušas naudas atrašanu un ministrijas dzīvo pustukšās telpās.

Pēdējais – publiskā sektora īpašumi. Mums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija diskusija, ko darīt ar pašvaldību dzīvokļiem, piemēram, Jēkabpilī ir četri tūkstoši tādu dzīvokļu. Pašvaldībām ir ļoti apgrūtinoši tos atsavināt, tāpēc ka likums paredz gādāt, lai mājokļu pietiek aizsargātajām kategorijām – sociāli neaizsargātām personām, invalīdiem, izlaistajiem no cietuma... un tā tālāk. Prasītos tāds vispārējs audits, kas valstī ir ar īpašumiem – gan ar dzīvojamo fondu, gan ar biroja tipa ēkām, gan ar...

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Sprindžuks. ... zemēm, starpgabaliem...

Vai drīkst apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Debašu laiki apvienoti.

M. Sprindžuks. Paldies.

... kā arī ar kapitālsabiedrībām. Piemēram, "Latvijas dzelzceļš". Ja jūs paskatītos Rīgas karti, es nezinu... 10 līdz bezmaz 20 procenti Rīgas teritorijas ir aizņemti ar dažādiem transporta koridoriem, noliktavām, pārkrautuvēm. Šajā laikmetā to visu dara daudz savādāk. Tās teritorijas nav vajadzīgas. Mums jāsāk domāt, kā pārkārtot, īpaši, ja mums pārtrūks austrumu tranzīts... kur veidot ražošanas zonas. Latvijā ražošanu varētu pievilkt pie transporta mezgliem un aizvest uz ostām. Tas ir tas, ko līdz šim mēs neesam darījuši, jo mums bija labi tāpat.

Mums daudz kritiskāk jāskatās uz publisko īpašumu. Šobrīd mēs kā tāds suns sēžam uz siena kaudzes: valsts – uz savas siena kaudzes, pašvaldības – uz savas siena kaudzes. Tikko bija revīzija par mežiem. Tie nav inventarizēti, pa lēto pārdoti, nav tīrīti, kopti. Mēs nevaram atļauties pie savas nabadzības turēt dārgus īpašumus un tos neapsaimniekot.

Galu galā – jāpārskata arī likumi. Līdzekļu izšķērdēšanas likums neļauj atsavināt tukšos dzīvokļus par vienu eiro. Nāciet un dzīvojiet, maksājiet mums nodokļus... nodarbojieties! Publiskajam sektoram viss jāpārdod izsolē par maksimālo cenu. Kolēģi, mēs sēžam uz siena kaudzes! Mums ir jāveido elastīgāka politika, jāiedod tautsaimniecībai resursi, brīvība un uzticēšanās, ka nākam, sadarbojamies, liekam gudrākus publiskos mērķus, nevis vienkārši noplēšam, pārdodot pa dārgo.

Es domāju, ka Valsts kontrole mums var atvērt acis, kas ir tas, ko mēs nedarām, bet valsts pārvaldes modernizācija un saimnieciskāka rīcība – piedodiet, valdība, tā ir jūsu kompetence! To nevar tā darīt kā Rēzeknes gadījumā – uzsvilpt: atnesiet kaut ko!

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Sprindžuks. Mums pašiem jāsāk domāt ar galvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr apkopo reģistrācijas rezultātus... 26. maijā 45 gadu jubileju svinēja Andris Kulbergs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Kolēģi, vēl mirklīti!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Ir reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Česlavs Batņa, Svetlana Čulkova, Mārtiņš Daģis, Jānis Dombrava, Irma Kalniņa, Ģirts Valdis Kristovskis... redzu, Valdis Maslovskis, Jana Simanovska (Dep. J. Simanovska: "Ir!")... redzu, Zane Skujiņa-Rubene, Edgars Tavars, Aiva Vīksna, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis (Starpsauciens: "Ir!")... ir (Dep. E. Smiltēns: "Ir Zelderis!")... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas kārtējo sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – "Latvijas Republikas valsts kontroliera ziņojums par Valsts kontroles darba rezultātiem 2023. gadā".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas zālē!

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Korčagina kungs, paldies par ziņojumu! Tajā saklausīju būtiskāko un arī jūsu darbību vērtēju kā profesionālu.

Vēlos vien norādīt varbūt vienu akcentu, kā ceļamaizi, tālākajam darbam, un tas būs pavisam konkrēti. Šķiet, tas bija apmēram pirms gada, kad uzņēmēju organizāciju pārstāvji, pēc tam arī plašāka sabiedrība pauda sašutumu par pētījumu programmu, kas saucās "Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma", tā ir tā, kas sabiedrībā šobrīd ir plašāk zināma kā... droši vien pateicoties konkrētiem pētījumiem, kurus es arī nosaukšu. Mēs visi, arī es, noteikti atbalstām pētniecību, bet šie atsevišķie pētījumi, manuprāt, nedaudz devalvē pētniecību kā tādu. Arī no Valsts kontroles viedokļa – tīri par iespējamo izšķērdību un valsts līdzekļu izmantojamību... gribu vērst uzmanību.

Kā piemēru minēšu "Bolt" un "Wolt" pieredzes pētīšanu. Vēlos vērst uzmanību, ka šim pētījumam tiek tērēta nepilna trešdaļa miljona eiro – lai mērītu "Bolt" un "Wolt" kurjeru labbūtību un viņu pieredzi šeit, Latvijā. Ja mēs lasām Ministru kabineta noteikumus Nr. 725, kas regulē šos pētījumus, ir noteikts rāmis – Latvija. Ja mēs paņemam "Bolt" un "Wolt" trešo valstu kurjerus, tad, visticamāk, Latvija kā mērogs neiederas, jo, es pieļauju, ka viņiem, vismaz lielākajai daļai, nav pastāvīgās uzturēšanās atļauju šeit, Latvijā, vai viņi nav Latvijas valstspiederīgie. Līdz ar to, manuprāt, šādi pētījumi pēc būtības neatbilst mērķim, un es saskatu šeit zināmas izšķērdības pazīmes – par valsts naudu mēs tērējam 300 tūkstošus, lai pētītu šādu jautājumu.

Otrs pētījums, ko iesniedzis pētnieks Kaprāns Mārtiņš... arī 300 tūkstoši eiro, lai pētītu Baltijas krievvalodīgo ("krievvalodīgie" – tas vispār ir Putina naratīvs, bet nu labi)...

"Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās..." – ir arī šāds pētījums, kuram atvēlēti 300 tūkstoši. Pie projekta ir paskaidrojums, kurā skaidri norādīts, ka tiek pētīts gan Latvijas, gan Igaunijas mērogā. Tas arī neatbilst šīs programmas nolikumam un Latvijas mērogam. Tiek pētītas Baltijas valstis, nerunājot jau par saturu kā tādu, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, kādiem jābūt šiem pētījumiem: "Fundamentālo un lietišķo pētījumu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs."

Kādas atziņas varētu gūt no šāda pētījuma? Autors pētījumā ir norādījis: kara izraisītie satricinājumi ir radījuši simbolisku vardarbību pret rusofono kopienu. Tātad mēs trešdaļu miljona... pētām, vai nepilsoņi, par ko Rosļikova kungs šodien te klaigāja... mēs pētām, kā viņi jūtas, vai pret viņiem nav vērsta vardarbība, to darām arī Igaunijā un to darām par Latvijas valsts nodokļu maksātāju naudu. Es neiešu varbūt... sīkākā detalizācijā par šiem konkrētajiem piemēriem, par "Bolt", "Wolt" un par šo Baltijas krievvalodīgo pētīšanu... kopumā par 600 tūkstošiem, vien gribu norādīt, ka patīk mums tie vai nepatīk, bet, manuprāt, tie neatbilst MK noteikumiem un tam, kā šie līdzekļi būtu jāizlieto.

Šo jautājumu, kā jau es teicu, aktualizēja uzņēmēju organizācijas. Toreiz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents arī publiski... iekopējot to, kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda... teica, ka šāda rīcība, valstij tērējot naudu šādiem pētījumiem, neveicina uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus, gluži pretēji, drīzāk mēs veicinām ēnu ekonomiku. Tā ka es aicinu ieklausīties arī viņu teiktajā un jūsu kompetences ietvaros vērtēt šo atbilstību – vai šeit nav saskatāmas valsts izšķērdības pazīmes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Diezgan daudz ir izdarīts. Es ar lielu uzmanību izlasīju šo ziņojumu, bet ir tāds vārds "lietderība", un laikam jau zem šī vārda var palikt apakšā diezgan daudzas slidenas lietas, kur var būt... kā vienmēr saka, no vienas puses un no otras puses. Jūs varat iztērēt lidojumam tūkstošus tā vietā, lai iztērētu dažus simtus, bet lietderība ir, jo ir nepieciešama steidzamība, un tur nevar īsti pateikt...

Es negribu kritizēt. Es domāju, ka Valsts kontrole par tiem budžeta līdzekļiem, kas tai ir piešķirti, ir izdarījusi pietiekami daudz, tāpēc es pateikšu dažus vārdus par lietderību.

Būtu labi paskatīties nākamo gadu. Dažas lietas, kas mani interesē, Korčagina kungs.

Pirmā lieta. Ja mēs skatāmies likumu par valsts līdzekļu izlietošanu, tur nav teikts, ka valsts naudu var ieguldīt zaudējumus nesošos uzņēmumos. Varbūt jūs varētu izpētīt tos 50 miljonus par obligācijām, ko Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā... kas tika iztērēti uzņēmumam, kura zaudējumi vai saistības jau pārsniedz miljardu. Tas ir tāds interesants process.

Vides ilgtspēja. Jūs arī rakstījāt, ka tur viss ir labi, vides ilgtspējas jautājumi ir atrisināti. Tur ir vesela rinda jautājumu, kas saistīti, manuprāt, ar vairākiem miljardiem, tur nav kaut kādi sīkumi. Un tie miljardi ir tādi – varbūt Valsts kontrole varētu izpētīt, kas notiks ar Latvijas tūrismu, ja Latvijas skaistās ainavas, sākot no piejūras un Daugavas krastiem, kur ir vasarnīcas... Latvijas skaistās ainavas tiks piecūkotas ar 300 metru augstiem stabiem, vai tas veicinās vai neveicinās Latvijas attīstību, un kādi zaudējumi varētu būt nekustamajiem īpašumiem, kādi zaudējumi varētu būt tūrismam.

Kā jūs vērtējat mežu izciršanu Latvijas vēja parkiem, kas var radīt zaļo, atjaunojamo enerģiju... mežu izciršanu, lai to vietā betonētu pamatus 300 metru augstiem torņiem un ražotu izkaisītu enerģiju, kuras lietderības koeficients nepārsniedz 35 procentus. Ja jūs parēķināsiet tos murgainos projektus, kas ir publicēti, Korčagina kungs, teiksim, ar 6 vai 15 gigavatu jaudu, kam jau ir izsniegtas ministrijas atļaujas projektēt, tad jūs sapratīsiet, ka pat ar divu Singapūru noklāšanu nepietiks, jo starp stabiem vajag 400 metrus, starp diviem parkiem – divarpus kilometrus, un Zemgales līdzenumā to nevar uzbūvēt. Faktiski tur aiziet puse Latvijas teritorijas... lai piecūko. Tātad – kādi zaudējumi rodas no šī un kas par to ir atbildīgs?

Par "Rail Baltica" jau teica, bet mani samulsināja interesants fakts, ko es dzirdēju šorīt, – cilvēki sūdzējās, ka, lai no Daugavpils atbrauktu līdz Rīgai, ir jācepas turku pirtī, vagonos ir 30 grādu karstums, jo nav kondicionieru, un cepināšanās notiek trīsarpus vai četras stundas. Es tā padomāju – ārkārtīgi interesanti: ja Latvija pēc Pirmā pasaules kara gada laikā varēja... 1920. gadā atklāja modernu guļamvagonu satiksmi no Rīgas līdz Briselei vai līdz Lamanša šaurumam (bez pārsēšanās), tad kā var būt, ka 35. neatkarības gadā cilvēki tiek cepināti diezgan pabēdīga skata vilcienos, tai pašā laikā mums atrodas 20 miljoni kaut kādam pālim, lai to iedzītu Daugavā, un vesela rinda citu lietu? Un visi saka, ka tas ir normāli.

Te ir tas jautājums. Valsts kontrole varētu izvērtēt – tas ir lietderīgums vai muļķība, vai valsts atbrīvošana (es nevaru teikt – zagšana, lai nav jāsēž cietumā) no liekas naudas... vai kā jūs to vērtējat.

Pēdējais – vesela rinda sīku, pilnīgi bezjēdzīgu izdevumu. Kāpēc Latvija ir iztērējusi gandrīz miljonu, lai sēdētu blakus Nebenzjam ANO Drošības padomē? Vai tiešām Latvija tur grib kaut kādā veidā atcelt viņa veto, kuru viņš uzliek jebkuram normālam lēmumam? Ko tas dos Latvijai, ko tas dos mūsu dzīves līmenim? Tas pasākums maksās 15 miljonus. Tā ir lietderība vai nav?

Es saprotu, ka atkal ir jāpiešķir KNAB divi miljoni algām... vesela rinda ir šo pielikumu algām. Vai tas ir lietderīgi? Vai tiešām KNAB pa šiem gadiem jau nez cik reižu nav palielinājis sev algas tāpat kā Finanšu ministrija? Tur atkal ir jāpalielina kapacitāte un... nezinu, kas tur... un atkal tie miljoni.

Tie ir mazie izdevumi. Bet es domāju par tiem miljardus tērējošiem...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. ... pārbaudiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam otro reizi.

E. Korčagins (valsts kontrolieris).

Paldies, godātie deputāti, par ziņojuma uzklausīšanu, par iepazīšanos ar Valsts kontroles pagājušā gada darba rezultātiem. Es domāju, tas ir augsts novērtējums visai Valsts kontroles komandai, ne tikai manam personīgajam darbam.

Varu apliecināt, ka gan tie priekšlikumi, kurus jūs iesniedzāt Valsts kontrolei brīdī, kad mēs uzrunājām deputātus un frakcijas, gan tie, kuri izskanēja šodien no šīs tribīnes, ir uzklausīti, sadzirdēti un tiks ņemti vērā, kad Valsts kontrole lems par nākamā gada revīzijas tēmām. Nākamā gada revīziju tēmu apstiprināšana ir process, kas šobrīd jau ir sācies un noslēgsies šī gada rudenī.

Es gribu reflektēt par dažām lietām, kuras jūs šodien minējāt.

Vairākkārt tika pieminēts ilgtspējas jautājums. Jā, pilnīgi pareizi, mēs sākām šķetināt jau pirms kāda laika, skatoties, kā saka, no tās cepures puses, kā mēs kopumā strādājam šai valstī ar tādu jautājumu kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi. Ilgtspējas jautājumu mēs skatāmies arī šobrīd notiekošajās revīzijās. Pieminēšu tikai divas: mēs vērtējam konkrēti šo jautājumu satiksmes jomā; arī ieguldījumus, kas tiek veikti enerģētikas jomā, tai skaitā vēja parku kontekstā.

Otrs jautājums, kas šodien tika akcentēts un pieminēts, bija mežu apsaimniekošana. Mežu apsaimniekošanā šobrīd mūsu darbs noris faktiski tādā, jāsaka, pakārtotu revīziju ciklā. Mūsu darbu vispirms sākām, kā Ābramas kundze pareizi minēja, savulaik vētījot lielāko pašvaldību mežu īpašnieku – "Rīgas mežus". Vakar publiskojām revīzijas rezultātus par to, kā pārējām pašvaldībām sokas ar mežu apsaimniekošanu, un mūsu darba plānā jau ir apstiprināta revīzija par "Latvijas valsts mežu" kā kapitālsabiedrības darbību, to mēs sāksim šī gada beigās.

"Rail Baltica" jautājums – skaidrs, ir aktuāls. Tas ir aktuāls ne tikai jums kā deputātiem, tas ir aktuāls sabiedrībai visās Baltijas valstīs un ne tikai. Mūsu darbs pie "Rail Baltica" projekta ir tieši tāds, kā jūs aicinājāt Valsts kontrolei strādāt, proti, nevis pēc tam ar skatu atpakaļ vērtēt, kā sekmējās vai nesekmējās ar vienas vai otras aktivitātes, viena vai otra projekta īstenošanu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Korčagina kungs, vienu mirklīti!

Kolēģi! Latkovska kungs, mazliet klusāk!

E. Korčagins. ... bet "Rail Baltica" jautājumam mēs pieskaramies jau trešo reizi. 12. jūnijs ir datums, kad Valsts kontrole nāks klajā ar jaunāko ziņojumu par šo tēmu.

Ar ko būs būtisks šis ziņojums? Šo revīzijas ziņojumu mēs – visas trīs Baltijas valstu augstākās revīzijas iestādes – gatavojam kopā. Tātad – kopā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, lai sniegtu, protams, priekšstatu par visu projektu kopumā un sniegtu atbildes uz diviem galvenajiem jautājumiem, kas interesē jūs, kas interesē jebkuru, – cik tas maksās, un kad tas varētu tikt pabeigts.

Jūs pieminējāt funkciju dublēšanos un iespēju identificēšanu valsts pārvaldei kļūt "slaidākai". Jā, šīs lietas mēs paturam rūpju lokā un skatāmies caur revīzijām. Es šodien savā iepriekšējā uzrunā jau pieminēju funkciju dublēšanos tādā jomā kā pieaugušo tālākās izglītības organizēšana. Pirms neilga laika mēs pabeidzām revīziju par administratīvā naudas soda izpildes jautājumu un saskatām lielas iespējas valsts pārvaldē mazināt birokrātiju. Es minēšu tikai vienu skaitli: administratīvo naudas sodu piedziņas darbu, ko mūsu valstī šobrīd dara 1500 cilvēki, kas ir aktīvi iesaistīti šajā darbā, pilnīgi mierīgi varētu veikt nedaudz vairāk kā 30 cilvēki.

Valsts kontrole var identificēt šīs lietas, bet, protams, lēmumu pieņemšana un pārmaiņas ir valsts iestāžu primārā atbildība.

Piedziņas jautājums. Šo funkciju Valsts kontrolei parlaments ir uzticējis pirms pieciem gadiem, mēs ar to strādājam, ir rezultāti. Varbūt no mūsu ziņojuma izkristalizējas, ka pamatā tie ir atlīdzības jautājumi, ne pārāk lielas summas. Ir divi vienkārši skaidrojumi.

Viens – salīdzinoši ierobežotais pilnvaru apjoms, ko Saeima savulaik mums piešķīra attiecībā uz šo funkciju. Jāsaka, kur summas ir lielākas, šie jautājumi aiziet uz tiesību aizsardzības iestādēm, kuras ir primārās, kas attiecīgi veic tālāk šīs darbības; tas vairs nav Valsts kontroles ziņā. Šī gada nogalē mēs nāksim uz Saeimu ar īpašu ziņojumu par to, kā mums sokas ar šīs funkcijas īstenošanu, ar priekšlikumiem, kā to padarīt maksimāli efektīvāku, lai tās gaidas, kas ir gan jums, gan sabiedrībai kopumā, tiktu piepildītas.

Saku jums vēlreiz paldies par visiem izteiktajiem priekšlikumiem un ceru uz sekmīgu sadarbību arī turpmāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies valsts kontrolierim par ziņojumu.

Debates slēdzu.

Mums nav jābalso. Varam pāriet pie nākamās darba kārtības sadaļas. Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Atgādināšu nedaudz par likumprojektu, kāpēc ir steidzamība. Pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma jaunās de minimis atbalsta regulas un tika konstatēts, ka nepieciešami grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Laikus tika uzsākta likumprojekta izstrāde, jaunās de minimis atbalsta regulas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, vecās zaudē spēku pēc mēneša – 30. jūnijā.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Publisko iepirkumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavoja likumprojektu "Grozījums Publisko iepirkumu likumā".

Atgādināšu. Likumprojekts nosaka jaunu likuma piemērošanas izņēmumu – atvieglot ekspertu un speciālistu pakalpojumu iegādi saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos. Šāds piemērošanas izņēmums ievērojami atvieglos gan potenciālo pretendentu, gan pasūtītāju administratīvo slogu, kā arī būs iespējams paātrinātā veidā nonākt līdz attīstības sadarbības projektam nepieciešama līguma noslēgšanai.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai attīstības sadarbības projektu īstenotājs varētu efektīvi īstenot Latvijas nacionālā finansējuma, Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektus.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Amila Saļimova priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts. Prasa balsojumu.

V. Pleškāne. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pleškāne. 2. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pleškāne. Mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publisko iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Atgādinājumam – šis likumprojekts atvieglo akciju sabiedrībām akcionāru reģistra veidošanu, arī attiecībā uz tiem akcionāriem, par kuriem nav pilnvērtīgu ziņu.

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija izskatīja trīs priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīti priekšlikumi likumprojekta "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" otrajam lasījumam.

Likumprojekta būtība (vēlos jums atgādināt) ir par nekustamā īpašuma kredītņēmējiem un kompensācijām. Bija izkrituši no likuma... nesaprotami... uzņēmumi, respektīvi, bankas, un arī kredītņēmēji, kuriem ir uzsākti maksātnespējas procesi, līdz ar to... šie precizējumi. Par to bija ieinteresējušies arī likumsargi.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – tiesībsarga vietnieces Piļānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 1. un 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Cienījamie kolēģi, aicinu jūs balsot par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā", trešais lasījums.

Ir iesniegti 13 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā". Sākām skatīt šo likumprojektu nedaudz vairāk kā gadu atpakaļ.

Visi 13 priekšlikumi nāk no atbildīgās komisijas – strādājām visu šo laiku, īpaši pirms trešā lasījuma, bija vairākas darba grupas. Strādājām ne tikai ar Ekonomikas ministriju un Juridisko biroju, par ko es esmu ļoti pateicīgs kolēģiem, bet arī ar Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociāciju, arī dažām fiziskām personām, ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām. Diskusijas bija diezgan lielas, piedalījās visi tāda veida profesionāļi.

1. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – komisijas priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. priekšlikums. No likuma konstrukcijas viedokļa šī norma paredzēta citā – atsevišķā – pantā, tāpēc priekšlikums ir izslēgt 2. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums. Es gribu vēlreiz pateikt, ka mēs runājam par tā saucamo mazo kvorumu – ja dzīvokļu īpašnieku sapulcē nav 50 procenti plus viens, tad tiek pieļauta iespēja organizēt tā saucamo mazo kvorumu. Ja atnāk trešā daļa, tad lēmums būs pieņemts, ja par to nobalsos mazāk nekā puse.

Uz pirmajiem diviem lasījumiem bija paredzētas lielākās izmaiņas, izņemot iespēju nomainīt pārvaldnieku. Uz otro lasījumu šo priekšlikumu sagatavoja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas netika atbalstīts, bet pēc tam, runājot darba grupās, komisijā tika pieņemts lēmums, ka pārvaldnieku maiņā nevar būt izņēmumu. 4. priekšlikums paredz to, ka pārvaldnieku var atsaukt arī ar mazo kvorumu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. priekšlikums. Sakārto likuma normas, lai tās nedublējas. Tie ir tehniski grozījumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

10. priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Tātad 9. priekšlikums – deputāti piekrīt.

10. priekšlikums – deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

11. priekšlikums. Precizēta likuma norma – par ko ir atbildīgs pārvaldnieks.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. priekšlikums. Precizēti termiņi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. priekšlikums. Tāds pats – paredzēts, kad likums stāsies spēkā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts iet apritē, lai katra iestāde, kas kaut ko konfiscē, pēc tam pati arī šo mantu varētu realizēt. Šis ir trešais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās termiņu, respektīvi, 2025. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.

M. Kučinskis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Kučinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai – likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā", trešais lasījums. Stāsts ir par rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

Iesniegti divi priekšlikumi. Abi – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres.

1. priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. 2. priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir paredzēts, lai atvieglotu kārtību, kā zemes īpašnieks var iereģistrēt zemesgrāmatā objektu, kas nevienam nepieder un atrodas uz šī zemes īpašuma.

Juridiskā komisija šajā likumprojektā ir saņēmusi vienu priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tīri tehnisks. Precizēts likuma nosaukums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Šis likumprojekts ir virzīts, lai likumā sakārtotu regulējumu, kas attiecas uz jaunās kadastrālās vērtības noteikšanu un ieviešanu.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehnisks pēc dabas. Komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Paplašina, pareizāk sakot, neizslēdz personu loku un arī nosaka paziņošanas kārtību, kas iepriekš nebija tik skaidra. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Pēc būtības saglabā spēkā esošo normu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumu 50. punkta precizēto redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu 52. punkta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz vairs nevajadzīgu pārejas noteikumu punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Visbeidzot 14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izsaka šos punktus labākā redakcijā. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 566/Lp14), otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" otrajā lasījumā.

Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" pirms otrā lasījuma. Vēlreiz atgādinot, par ko ir likumprojekts. Tātad – par Ministru kabineta deleģējumu vairāk noteikt nometņu organizēšanas kārtību, tai skaitā sertificēšanas vai nometņu vadītāju sertifikāta anulēšanas kārtību, apliecības... kārtību.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputātes Ņenaševas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 566/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14), otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14) otrajā lasījumā.

Atgādinu, ka šis ir viens no pasākumiem, kas tiek īstenots pedagogu sagatavošanā. Programma tiks īstenota divu gadu laikā, ļaujot pedagogam profesionālās kompetences pilnveides laikā saņemt stipendiju no valsts budžeta līdzekļiem.

Priekšlikumi nav saņemti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 21. maija sēdē izskatīja Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" pirmajam lasījumam.

Motivācijā Valsts prezidents norāda, ka pagājušā gada oktobrī ir izveidojis Valsts konkurētspējas komisiju, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus arī valsts konkurētspējas stiprināšanai izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomā, tāpēc attiecīgi runāts par Latvijas augstskolu konkurētspēju, tostarp iespējām piesaistīt atzītus ārvalstu pasniedzējus un pētniekus, lai veicinātu augstskolu izcilību to stratēģiskajā specializācijā.

Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta mērķis ir novērst normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības un skaidri definēt augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā.

Likumprojekts dotu iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus un noteikt vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī. Piedāvātie grozījumi noteiktu pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi. Ievērojot esošo pieeju normatīvajos aktos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai turpinātu darba attiecības ar ārzemnieku arī pēc sešu gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.

Skatot minēto likumprojektu komisijas sēdē pirms pirmā lasījuma, tika uzklausīta gan Valsts prezidenta kancelejas pārstāvju argumentācija, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju viedoklis. Viņi norādīja, ka atzinīgi vērtē šos grozījumus.

Sēdē piedalījās un kopumā atbalstošu viedokli pauda augstskolu pārstāvji, Augstākās izglītības padomes un Rektoru padomes pārstāvji, norādot, ka grozījumi pārdomāti izskatāmi turpmākajos lasījumos un ka ir jādiskutē par reālu normu piemērošanu.

Sēdes laikā Juridiskais birojs aicināja uz turpmākajiem lasījumiem apzināt, kā šīs normas darbosies realitātē, kā arī izvērtēt tās kopsakarībā ar imigrācijas regulējuma jautājumiem. Tāpēc komisijas viedoklis ir, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņam jābūt pietiekami garam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Augstskolām noteikti ir nepieciešami likuma grozījumi, lai varētu pilnvērtīgi attīstīties un piesaistīt talantīgus, gudrus un viedus mācībspēkus.

Šis, varētu teikt, sagatavotais likumdošanas priekšlikums ir ļoti precīzi tēmēts, bet laikam mazliet... pārāk vispārīgs. Gribu uzsvērt, ka mēs to noteikti atbalstīsim pirmajā lasījumā, jo problēma ir jārisina. Priekšlikums paredz, ka sešus gadus mācībspēks var strādāt akadēmiskajā amatā, neiemācoties nevienu vārdu latviski. Un otra daļa, ka faktiski šis regulējums neierobežo nākamo sešu gadu periodu – pārceļoties uz nākamo Latvijas augstskolu, var tieši tāpat turpināt.

Arī neatbilstība Imigrācijas likumam (to uzsvēra arī Juridiskais birojs) ir jālabo, jo noteikti ir atšķirība starp Eiropas pārstāvi, kas būs akadēmiskajā amatā, un trešo valstu pilsoņiem, kas varētu ieceļot Latvijā, ieņemot šādus amatus.

Tā ka ir ļoti liels darbs priekšā, lai nodrošinātu... Mūsuprāt, mēs par zemu novērtējam akadēmisko personālu un tā iespējas mācīties latviešu valodu. Noteikti nebūtu vajadzīgi seši gadi, lai pārliecinātos, ka ir kaut kas iemācīts un ka mācībspēks var gan komunicēt augstskolas vidē, gan pilnvērtīgi iesaistīties augstskolas pārvaldībā. Valodu var sākt mācīties jau ar pirmo darba dienu, un noteikti jau pēc īsāka termiņa mēs varam gūt apliecinājumu, ka zināšanas ir uzlabojušās.

Bija nepatīkams pārsteigums, ka Rektoru padomes pārstāvis informēja, ka diemžēl augstskolu pārvaldībā, iekšējā pārvaldībā, mēdzot pāriet uz komunikāciju ne valsts valodā. Mūsuprāt, tas ir nepieņemami un ir jānodrošina kārtība, lai piesaistītie mācībspēki nevis sešus gadus var strādāt, neko nemācoties, bet var sākt mācīties un pilnveidot zināšanas, un patiešām palikt uz vēl vairākiem termiņiem Latvijā, sniedzot ieguldījumu augstskolu attīstībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kā jau minēju, Valsts prezidenta sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā ir būtisks solis kvalitātes un konkurētspējas virzienā. Šie grozījumi ir ļoti svarīgi, jo tie noteiks skaidrus spēles noteikumus, kuri, kā izskatās, pirms tam nebija tik skaidri, un tie būs skaidri spēles noteikumi ārzemju akadēmiskajam personālam.

Manuprāt, tie tieši stiprinās valsts valodu, un es paskaidrošu, kāpēc. Līdz šim ārzemju pasniedzējiem bija jāizmanto dažādas likuma nepilnības (kā mēs dzirdējām komisijā), lai strādātu, bet tagad būs skaidri pateikts: jūs esat laipni gaidīti. Līdz šim ārvalstu pasniedzēji varēja strādāt, nezinot valodu (kā mēs sapratām komisijas sēdē), bet tagad būs skaidri noteikts: pēc sešiem darba gadiem valoda ir jāzina.

Gribu teikt, ka šis nav ideoloģisks jautājums, tas ir vienkārši loģisks. Tā vietā, lai panāktu jaunāku zināšanu ieplūšanu, uzņemtu talantīgus ārvalstu pasniedzējus un studenti saņemtu, iespējams, labāko izglītību, mēs Latvijā ap augstākās izglītības sistēmu esam uzcēluši tādu kā valodas sētu. Nešaubīgi, ka šāds darbs ir novērtēts ar nesekmīgu atzīmi. To ielikuši darba devēji, eksperti, Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas pētnieki. Tagad mums jārīkojas divtik gudri, lai atgūtu iekavēto.

Man šiem grozījumiem ir vienkārša mēraukla – tā ir studentu konkurētspēja. Iedomājamies: ja kāds students sapņo kļūt par izcilu IT speciālistu, ja viņam ir iespēja mācīties no profesoriem, kuri ir bijuši vadošie eksperti Silīcija ielejā, tas viņam var dot tādas prasmes, kādas nevar gūt vietējā mērogā. To ir sapratušas tādas valstis kā Luksemburga, Nīderlande, Šveice, kurās ir augstākais ārvalstu mācībspēku īpatsvars, arī Igaunija panākusi trīsreiz lielāku ārvalstu pasniedzēju skaitu nekā Latvijā. Mums ir, ko mācīties no Tartu universitātes, mums ir, ko mācīties no Kembridžas, mums ir, ko mācīties no Oksfordas, jo gudrāki un labāki mēs varam kļūt tikai mācoties.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka šis likumprojekts ir solis pareizajā virzienā, lai padarītu mūsu izglītības sistēmu konkurētspējīgāku un inovatīvāku. Ļausim studentiem mācīties no pasaules labākajiem, lai arī viņi kļūtu par pasaules labākajiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Mēs jau varam redzēt, ka visi te ir saputrojušies. Mēs saprotam, ka augstskolās ir pedagogu iztrūkums, skolās pilnīgi tas pats būs. "Nacionālā apvienība", mums ir, kā uzrakstīts likumā: jebkuras zināšanas tiek pasniegtas caur latviešu valodu.

Ņemot vērā, ka jūs tā tendēti mēģināt izvairīties no citām valodām skolās... piesaistīt itāļu valodas pasniedzējus, franču valodas pasniedzējus... man parādās jautājums: kā tas viss notiks skolās? Man teica, ka izmantosim "Zoom". Tad viņiem arī jāzina latviešu valoda. Mēs tagad ar jums sēžam šajās lielajās telpās un mēģinām kaut kā sabalansēt nacionālo jautājumu, kur valoda ir jāprasa, un akūtas nepieciešamības lietu, ka jauniešiem kaut kā vajag iegūt izglītību. Un tagad mēs mēģinām izdomāt, kā mums to augstskolas pasniedzēju ar milzīgo grādu, ar ļoti nopietno algu, jo viņš ir profesors visdrīzāk... un visdrīzāk viņš uz pilnu slodzi šeit nestrādās, viņš pasniegs tā... varbūt uz pusi mācīs latviešu valodu? Diez vai viņš to darīs. Piedodiet, tas ir fakts.

Mūsu vietējās akadēmijas un augstskolas diemžēl šādus pedagogus, piedodiet par teicienu, vairs "neražo". Kāpēc? Tāpēc, ka tādi ir dzīves apstākļi Latvijā. Nav motivācijas te palikt, mācīties un augstskolā pasniegt. Līdz ar to mēs ar jums jau tagad, 2024. gadā, redzam situāciju – "Nacionālā apvienība"! –, ka mēs uz priekšu... uz pieciem sešiem gadiem varam konstatēt, ka viss – izglītība kā tāda no 2030. gada beigsies.

Mēs tagad nerunājam par krievu valodu, nerunājam par latviešu valodu, runājam par situāciju kopumā. Mēs ar jums nevaram sabalansēt nacionālo jautājumu un izglītības jautājumu, tas ir fakts, dēļ tā, ka mēs nevaram motivēt ar algu, ar darba apstākļiem, ar dzīves nosacījumiem, ar visu to, kas ir nepieciešams pedagogam un pasniedzējam. Līdz ar to – veselajam saprātam ir jābūt. Reāli, kolēģi, kungi, žēl Latvijas, reāli žēl, līdz asarām žēl vērot, kā mēs šodien "vingrojam", bet pēc pieciem sešiem gadiem vairs nebūs nekādas izejas. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, vienu mirklīti!

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Rosļikovs. Paldies, Mieriņas kundze! Beidzot. JAUNĀ VIENOTĪBA, paldies!

Tāpēc, kolēģi, ar vislielāko cieņu pret Latvijas Republikas prezidentu, mēs šajā gadījumā gribam paskatīties, kā jūs iziesiet no šīs situācijas, kuru jūs izveidojāt ar saviem, manā skatījumā, ne visur pareizi piemērotiem valodas jautājumiem. Ar visu cieņu, neabižojieties, "Nacionālā apvienība".

Ir jāpadomā par bērniem, un lai tas francis, itālis vai... Beļģijas pases īpašnieks un... pārstāvis lai brauc un strādā pie mums, lai pasniedz. Zināšanas tomēr... caur visām valodām... uz priekšu, lai izrautu mūs no šīs situācijas! Manā skatījumā, tas būtu svarīgi.

Vērosim, kā jums izdosies, bet jau tagad viss izskatās ļoti švaki.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gribu izteikt atzinību prezidentam, kurš nāca ar šo iniciatīvu, ka beidzot šis jautājums kaut kādā veidā tiks sakārtots. Es atceros to absurdo situāciju – kādreiz tika grozīti likumi, lai Stokholmas Ekonomiskajā augstskolā ļautu kādiem pasniedzējiem nezināt latviešu valodu.

Es saprotu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Ja mēs būtu bagāta valsts, ja no Latvijas nebrauktu prom cilvēki, ja daudzi simti tūkstoši cilvēku nedzīvotu emigrācijā, tad mēs noteikti teiktu, ka viss ir labi, tā arī jāsaglabā, bet šodien mēs zinām to, ka daudzi studenti brauc uz ārzemēm mācīties un ļoti bieži viņi neatgriežas, viņi paliek tur dzīvot un strādāt. Latvijas augstskolas diemžēl, pat salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, ir neapskaužamā situācijā. Lai gan Rīgas Stradiņa universitāte kotējas ļoti augstu, kopumā oficiālajā reitingu tabulā mēs neesam augšgalā, mēs neesam pat pa vidu, maigi izsakoties.

Jautājums, par kuru mēs šodien debatējam, ir saistīts ar to, ka mēs gribam uzlabot ne tikai izglītības kvalitāti, lai mūsu bērniem... šajā gadījumā mēs runājam par augstskolām... studentiem būtu iespēja iegūt labākas zināšanas, bet mēs runājam par to, lai uz Latviju brauktu studēt ārvalstu studenti. Mums ir jādubulto, jātrīskāršo, varbūt jāpieckāršo ārvalstu studentu skaits. Studenti – tā ir viskvalitatīvākā migrācija, kas var notikt Latvijā laikā, kad pagājušajā gadā piedzima 14 tūkstoši bērnu un vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku nomira. Mums ir milzīga bedre, un katru gadu tā veidojas aizvien lielāka un lielāka.

Es domāju, jādara viss, lai mūsu augstskolās studētu pēc iespējas vairāk ārvalstu studentu, jo tas ir eksports, tas ir zināšanu eksports. Katrs students, kas atbrauc, samaksā par mācībām augstskolā, īrē dzīvokli, tērē naudu, ejot uz ēdnīcām, veikaliem vai kādām citām iestādēm... un tā tālāk. Tā ir papildu nauda mūsu ekonomikā, no kā mēs iekasēsim nodokļus, kuri ir ļoti vajadzīgi.

Kāpēc seši gadi? Es domāju, ka tas ir ļoti prātīgs lēmums, jo ļoti daudzi cilvēki – profesori, pasniedzēji –, kas brauc strādāt uz citām valstīm, nebrauc uz vienu gadu. Braukt kaut kur pastrādāt uz vienu gadu un pēc tam atgriezties – tas parasti nenotiek tādā veidā, jo cilvēkiem ir ģimenes, pašiem ir bērni, viņi grib dabūt ilgtermiņa līgumu, tāpēc brauc uz Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Ļoti daudz ārvalstu pasniedzēju. Tā kā ir skaidri nodefinēts, ka Latvijā ir iespēja mācīties visās Eiropas Savienības valodās, tad mēs jau pašreiz arī runājam par šīm valodām, lai gan mums būtu jāskatās vēl plašāk.

Tagad mēs runājam par Augstskolu likumu, bet vajadzētu mērķtiecīgi strādāt arī pie tā, lai bērniem parastajās skolās, jau bērnudārza līmenī būtu iespēja mācīties svešvalodas, kas var būt ne tikai angļu, franču un vācu valoda, tā var būt japāņu, ķīniešu valoda, var būt kāda cita valoda, kuru bērni grib mācīties, jo bērni iemācīsies daudz ātrāk. Jautājums: kā mēs varam palīdzēt bērniem mācīties bērnudārza līmenī? Pie katras skolas ir iespējams izveidot bērnudārzu (tā saucamo preschool – angļu valodā), bet, lai šīs valodas labāk mācītos, ir svarīgi, lai būtu šīs valodas nesēji, tie, kam tā ir dzimtā valoda, nevis tie, kas to ir iemācījušies.

Par angļu valodu droši vien nebūtu problēmu, jo Latvijā ir daudz pasniedzēju, kas to var pasniegt, bet mēs gribam, lai bērni runā arī citās valodās. Tieši tāpēc, atgriežoties pie jautājuma, kas skar šo konkrēto sešu gadu termiņu, ir ļoti svarīgi, lai mēs varam piesaistīt labākos pasniedzējus, profesorus no Oksfordas, Kembridžas un citām pasaules universitātēm, jā, maksājot viņiem arī pienācīgu atalgojumu.

Ir jāsaprot – ja mēs gribam piesaistīt studentus no ārzemēm, tad viņiem... tad, kad viņi apskatīsies, ko īsti piedāvā Latvijas Universitāte, kādas programmas, jo visur tās ir daudzmaz vienādas... ļoti bieži viņi uzdod jautājumu, kas ir pasniedzēji. Un ļoti svarīgi, lai starp Latvijas pasniedzējiem būtu arī kādi tā saucamie importētie pasniedzēji ar vārdu, jo, ja parādās Oksforda, Kembridža –, cilvēki, kas tur strādājuši –, tad viņi saka: mēs braucam uz Latviju, jo tur ir ļoti augsta līmeņa izglītība. Kāpēc? Tāpēc, ka pasniedzēji nāk no pasaules līmeņa universitātēm. Ar to mēs panākam, ka paceļam mūsu universitātes pavisam citā līmenī, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Priekš vietējiem viņi varētu arī nebūt.

Mums jādomā, kā palielināt ieņēmumus. Ja pasniedzējs grib pēc sešiem gadiem... ilgāk... palielināt, labi, tad lai mācās valodu... arī apzināti. Bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielākā daļa atbrauks uz laiku, ne ilgāku par sešiem gadiem, jo tas tā notiek – starptautiskajās skolās pasniedzēji ļoti bieži brauc no vienas skolas uz citu pa visu pasauli, tā viņi ir pieraduši, ilgāk par pieciem gadiem viņi nepaliek. Tā ka pieci vai seši gadi – tas ir diskutējams jautājums, bet līdz sešiem, man šķiet, ir gana prātīgi.

Uz jautājumu... tagad, tūlīt viņi mācīsies latviešu valodu... bija jau tas stāsts, nebrauca viņi uz šejieni, vieslektori brauca uz īsu brīdi, mēs atkal kaut kā pa sētas durvīm viņus aicinājām. Bet izglītības līmenis diemžēl ir tāds, kāds ir. Jā, Rīgas Stradiņa universitāte ir kaut kas cits, tur ir medicīna, tur ir vajadzīgas iekārtas, tāpēc tur brauc daudzi studenti no Vācijas, Skandināvijas un citām valstīm, bet kopumā mums vajadzētu valdības programmā skaidri nodefinēt, cik ārvalstu studentu mēs gribam papildus piesaistīt gadā, un tad ir nepieciešams reklamēt šo produktu, jo mēs varētu piesaistīt visas mūsu universitātes, ne tikai tās, kas ir Rīgā. Mums ir universitātes Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā... tādā veidā. Valmierā gan laikam ir privātā.

Līdz ar to mums pie tā ir jāstrādā mērķtiecīgi, un tas būtu tas sektors, kur varam palielināt ieņēmumus, arī lai palielinātos ieņēmumi valsts budžetā. Tā ka šajā gadījumā priekšlikums ir pareizs, atbalstāms, bet tas ir tikai pirmais solis. Es domāju, ka vajadzētu runāt arī par šo principu... attiecināt arī uz skolām, bet skaidri, vienkārši nesajaucot lietas. Tie pasniedzēji, kas brauks, nepasniegs latviešu valodā, viņi brauks, lai pasniegtu tajā valodā, kādā viņi runā. Vai tā ir angļu, vācu, franču, ķīniešu vai japāņu valoda, tā ir cita lieta. Lai katra skola izvēlas. Bet es domāju, ka pie tā ir jāstrādā.

Es gribētu, lai Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē šīs lietas un mērķtiecīgi pie tā darbojas. Pašreiz, piemēram, "Biznesa augstskolā Turība" strādā daudzi pasniedzēji, kāds tur ir arī no ārzemēm, bet kopumā viņi... Es esmu runājis ar "Turības" vadītāju un īpašnieku Rostovski, viņš teica: "Mēs varētu trīskāršot studentu skaitu, bet diemžēl ir visādas problēmas, tai skaitā arī tas, ka nepietiek pasniedzēju." Telpas var sabūvēt, bet bez pasniedzējiem tu nevari iztikt.

Tā ka, godājamie kolēģi, virzāmies uz priekšu, bet šis ir tas priekšlikums, kas tiešām jāskatās no... aspekta, nevis tā – tu iebrauc Latvijā un sāc runāt latviešu valodā. Patiesībā to jau var atrisināt savādāk. Viņš atbrauc un dabū to darba atļauju Polijā. Mēs tā dzīvojam, ka visos sektoros Latvijā iebrauc strādnieki no Polijas, lai gan mēs zinām, ka viņi nav no Polijas. Šoreiz ir daudz labāk, mēs paši izvēlamies, ko mēs gribam piesaistīt, nevis darām to caur Poliju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tie, kas rūpīgi ieklausījās kolēģes Indriksones uzrunā, sadzirdēja, ka "Nacionālā apvienība" šo Valsts prezidenta iniciatīvu atbalstīs pirmajā lasījumā.

Rosļikova kungs minēja par sabalansēšanu starp nacionālajām interesēm un izglītību. Man šoreiz Rosļikova kungam jāpiekrīt. Tas ir tieši tas, ko "Nacionālā apvienība" darīs, jo uzskatām to par savu pienākumu – arī izglītības jautājumus, gluži kā visus pārējos jautājumus, sabalansēt ar mūsu nacionālo jautājumu, ar valodu un citiem jautājumiem.

Ja kāds ir skeptisks par to, ka tas varbūt nav iespējams augstskolu kontekstā, mēs uzskatām, ka tas ir iespējams. Otrajā, trešajā lasījumā mēs pie tā strādāsim un uzskatām, ka ir iespējams atrast ļoti labu balansu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Ņenaševa. Vēlreiz gribu precizēt komisijas vārdā to, ka pie otrā un trešā lasījuma tiks strādāts tiešām rūpīgi. Piedāvāsim arī garāku termiņu, tāpēc ka Juridiskais birojs un komisijas locekļi komisijas sēdes laikā ir ieskicējuši vairākas neskaidrības, kā tieši piemērot šo prasību. Komisijā mēs visi atbalstījām to kā idejiski labu un vajadzīgu, bet skaidrs... kā to konkrēti piemērot, lai arī augstskolām būtu skaidri un ērti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt vienu mēnesi, tas ir, 1. jūliju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! 2022. gada maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmajā lasījumā skatīja likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Kāpēc šāds likums ir vajadzīgs? Mēdz teikt, ka laiki mainās, bet tikumi ne. Attīstoties tehnoloģijām, jauniem produktiem, nepazūd arī atsevišķu personu vēlme nelikumīgi iedzīvoties. Tas pats attiecas arī uz kriptovalūtu, tāpēc šie grozījumi ir saistīti ar likumprojektu paketi, ko Saeima atbalstīja iepriekšējā nedēļā kriptovalūtas regulējuma ieviešanai, no kuriem galvenais bija likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums".

Šie likuma grozījumi precizē prasības, lai apkarotu noziedzīgus nodarījumus saistībā ar (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Putras kungs, drusciņ klusāk!

J. Simanovska. Noziedzīga nodarījuma novēršana attiecas uz visiem.

Komisija pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Simanovska. Komisijas rosina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 13. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādāsim ar likumprojektu "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā". Gribu akcentēt vienu jautājumu – tika atrasta vienošanās, ka politikas veidotāja ir Labklājības ministrija... no četrām ministrijām kopumā, un visi labprāt tam piekrita.

Nodarbinātības valsts aģentūra sniegs konsultatīvu un informatīvu atbalstu. Labklājības ministrijā tiek veidota konsultatīvā padome, kurā ietilps pārējās ministrijas, tas ir, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija – četras ministrijas.

Tika izskatīti trīs priekšlikumi. Lūgums atbalstīt komisijas viedokli.

1. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Labklājības ministrijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Bērziņš. 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā".

Likumprojektam uz otro lasījumu ir iesniegti 15 priekšlikumi. Pārsvarā tie visi ir redakcionāli labojumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – deputāta Edgara Zeldera priekšlikums. Paredz tiesību normas izslēgšanu, kas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ļauj automātiski, bez tiesvedības uzsākšanas iekļaut personu parādnieku reģistrā, pat ja parādnieks rakstveidā ir izteicis iebildumus pret parāda esību vai tā apmēru. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – finanšu ministra priekšlikums. Redakcionāls. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 43 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" otrajā lasījumā. Vēlos atgādināt, ka grozījumi paredz izveidot Latvijas invazīvo sugu sarakstu.

Kā jūs minējāt, ir iesniegti 43 priekšlikumi.

1. – deputāta Putras priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. – deputāta Putras priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 6. – arī deputāta Putras priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 7. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 8. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 15. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 16. – arī VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 18. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 20. – deputāta Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 21. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 22. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 25. – deputāta Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 26. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 27. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 30. – deputāta Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 31. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 32. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 33. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 34. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 35. – arī VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 37. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 38. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 39. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 41. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 42. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 43. – VARAM parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Komisijā likumprojekts guva atbalstu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 10. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Augu aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Likumprojekts "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā".

Ir iesniegti četri priekšlikumi, visi – no Juridiskā biroja.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Un 4. priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Likumprojekts komisijā ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 10. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Labucis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 21. maija sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" otrajam lasījumam.

Atgādinu, ka ar šiem grozījumiem paredzēts saskaņot likumu ar Civillikumā ietvertajiem grozījumiem – par atteikšanos no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā –, kā arī pilnveidot civilstāvokļa aktu reģistrācijas tiesisko regulējumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt attiecīgā panta redakciju atbilstoši juridiskajai tehnikai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz likumprojekta 5. pantu izteikt skaidrāk, nepārprotami nosakot, ka informatīva izziņa ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad laulību plānots noslēgt ārvalstīs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Paredz no likuma svītrot atsauci uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas – 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", otrais lasījums.

Ir iesniegti 50 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", otrais lasījums.

Komisija ir izskatījusi, rūpīgi izdebatējusi visus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 22. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 28. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 29. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 30. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 31. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 32. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 33. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 34. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 34. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 35. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 36. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 37. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 38. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 39. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 40. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 41. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 42. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 43. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 44. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 45. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 46. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 48. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 50. – pēdējais – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Viena nedēļa – 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Jura Viļuma, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova un Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 30. maija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti neiebilst. Turpinām Saeimas sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts..." (Zālē troksnis.)... Kolēģi, mazliet klusāk! Ļoti nogurdinoši, jā.

Tātad – likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", pirmais lasījums. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets.

Kā zināms, ar šī gada 1. septembri valsts aizsardzības mācības realizēšana notiks visās Latvijas vidējās izglītības programmās. Lai varētu garantēt sekmīgu tās ieviešanu, apzinātas un iesniegtas tās izmaiņas, kas iezīmējušās, šobrīd realizējot valsts aizsardzības mācību kā obligātu izvēles priekšmetu, kā arī piedāvāti daži Jaunsardzes darba uzlabošanas aspekti, tajā skaitā izglītības prasības jaunsargu instruktoriem.

Ja šobrīd paredzēts, ka Jaunsardzes instruktori var būt tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību, tad likumprojekts piedāvā šo prasību mīkstināt, nosakot, ka tā varēs būt arī aizsardzības nozarei atbilstoša augstākā izglītība, tādējādi būs iespējams piesaistīt plašāku instruktoru kandidātu loku un būs lielāka iespēja realizēt starpdisciplināro un kompetenču pieeju mācībās.

Noteikta arī jaunsargu instruktoru īslaicīgās aizvietošanas kārtība. Jaunsargu instruktori pasniedz arī valsts aizsardzības mācību, tādēļ tas ir būtiski abām programmām.

Pabeidzot jaunsargu interešu izglītības programmu, par Jaunsardzes instruktora palīgu varēs kļūt arī personas no 15 gadu vecuma, nevis 16, kā tas ir pašreiz.

Attiecībā uz valsts aizsardzības mācību iesniegti papildu precizējumi, ka tā ir obligāta tikai klātienes vispārējās un profesionālās vidējās izglītības programmās, bet netiek īstenota neklātienē un tālmācībā.

Paredzēts noteikt izņēmumus, kad netiek organizēta valsts aizsardzības mācības apguve, – tās ir ieslodzījumu vietas un starptautiskās skolas.

Individuāli pielāgots plāns paredzēts mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai, ko realizē Kultūras ministrijas dibināto izglītības iestāžu programmās.

Pēc valsts aizsardzības mācības kursa apguves paredzēta apliecības izsniegšana. Tā jau šobrīd dod priekšrocības pie sadarbības partneriem.

Atsevišķs bloks likumprojektā paredzēts materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanas jautājumam, deleģējot šo funkciju Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram, tādējādi īstenojot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku nozarē aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Tiek noteikti zaudējumu atlīdzināšanas pienākumi prettiesiskas un vainojamas rīcības rezultātā.

Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir saņēmis arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts šā gada 28. maija sēdē.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, komisija, izmantojot Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības, vienojās lūgt atzīt likumprojektu par steidzamu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs (ST!).

Kas, lūdzu? Nē, nu, ja tu runā, runā droši, skaļi kā īsts vīrs – tā, lai es dzirdētu šeit.

Kolēģi, svarīgs moments. Komisijā mēs izrunājām šo jautājumu, bet daudziem kolēģiem vienkārši nebija iespējas dzirdēt, kādas mums ir... nu, ne pretenzijas, bet lūgums tālāk sakārtot...

Pirmais – infrastruktūras nav. Aizsardzības ministrija to atzīst. Bergmaņa kungs arī saka: "Jā, tā ir, kaut kā laika gaitā to risināsim." Stāstu elementāru lietu: šaušanas mācības notiek pie skolas, bērni iziet ar bisi, ar to gaiseni, pie sienas noliek kaut ko un šauj. Manā skatījumā, tas ir diezgan dīvaini, nepieņemami, it īpaši, ja Rīgā visās skolās savulaik pagrabā ir bijušas šautuves. Vienkārši, nu, atņemam tos pagrabus privātajiem (savulaik bijušais Rīgas mērs izīrēja visu) un ierīkojam tur šautuves. Kur ir problēma? Nav.

Otra problēma. Par mācību personālu. Izglītības kvalitātes valsts dienests atnāca un pateica, ka nebūs Aizsardzības ministrijai tik viegli... ka pie bērniem varēs laist jebkuru cilvēku, kuram ir dienesta pakāpe. Nē, būs jāiziet speciāli kursi. Fakts? Arī fakts. Pagaidām šis process nav sakārtots.

Tāpēc, kolēģi, ja mēs tiešām gribam atrisināt šo jautājumu, tad pieejam tam kompleksi – infrastruktūra, mācību personāls –, lai viss būtu konsekventi un pareizi. Citādi mēs atkal pieņemsim likumu ķeksīša pēc, un miers un dievs! It kā esam savu pienākumu izpildījuši.

Paldies, kolēģi, šoreiz nebalsosim "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Švinka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 6. jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šī gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, atbilstoši šiem likuma grozījumiem ar šī gada 1. jūliju mēs līdzšinējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri dēvēsim par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri.

Atbilstoši likumprojektam līdz 2028. gada 1. jūlijam tiks izstrādāti un Saeimā iesniegti likumprojekti par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, kas saistīti ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra kompetenci un funkcijām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, protams, bija garas debates par to, cik atbilstošs ir šis nosaukums, un VARAM pārstāvjiem tika ģenerāļa Svensona vārdiem teikts: "Domāt! Visiem domāt!" Jācer, ka līdz otrajam, galīgajam, lasījumam netiks nekas jauns izdomāts un mēs paliksim pie šī, lai paliktu abreviatūra VARAM un paliktu visi e-pasti un daudz kas cits līdzšinējā izskatā. Tas varētu ieekonomēt zināmus naudas līdzekļus.

Tātad pirmām kārtām lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 1, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 4. jūnijam, un likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts izskatīt jau Saeimas 6. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā". Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" pirmajā lasījumā.

Pašlaik Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka uzturlīdzekļus no fonda saņem pilngadīgi jaunieši līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja viņi turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Šāda iespēja neattiecas uz pilngadīgu personu, kas turpina iegūt izglītību ārvalstīs, tai skaitā, piemēram, attālinātās mācībās. Par šādiem nevienlīdzīgiem ierobežojumiem uzturlīdzekļu izmaksai tiesībsarga pilnvarojumā komisijai ziņoja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Savā atzinumā viņa norādīja, ka risks pārtraukt iegūt vidējo izglītību, kas rodas, ja kāds no vecākiem nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem pēc bērna pilngadības sasniegšanas, ir vienlīdzīgi liels gan tiem bērniem, kuri mācās Latvijā, gan tiem, kuri izglītību iegūst ārvalstīs, un ka vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā vieniem, tā otriem.

Ņemot vērā tiesībsarga atzinumā pausto viedokli, komisija šī gada 9. aprīļa sēdē, pieaicinot atbildīgo ministriju pārstāvjus, izskatīja šo jautājumu. Komisija secināja – lai gan uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums primāri ir vecākiem un uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda ir tikai sekundārs pienākums, attiecībā uz pilngadīgiem jauniešiem, kuri turpina iegūt izglītību, attieksmei ir jābūt vienlīdzīgai. Attiecīgi komisija rosināja sagatavot likumprojektu "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā", lai novērstu šo nevienlīdzību.

Vēlos atzīmēt, ka likumprojekta īstenošanai papildus nebūs nepieciešami valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļi. Izmaksas tiks veiktas no esošā Uzturlīdzekļu garantiju fonda budžeta, kā arī līdz šā gada 1. septembrim, kad likums stāsies spēkā. Tiks precizēti Ministru kabineta noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu, lai noteiktu, kā apliecināt ārvalstīs iegūstamās izglītības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lēma lūgt Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību, lai jau ar nākamo mācību gadu šī nevienlīdzība tiktu novērsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Rasima. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Rasima. Ja deputātiem nav iebildumu, komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis un nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti, un tie regulē tālāko valsts darbību ar atsavināto Maskavas namu. Grozījumi paredz, ka nauda no Maskavas nama pārdošanas tiks ieskaitīta valsts budžeta ieņēmumos, savukārt nākamais likumprojekts paredz, ka ieskaitītā nauda tiks nodota Ukrainai.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E. Šnore. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešajai daļai lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Kā jau minēju, likumprojekts paredz, ka nauda no Maskavas nama pārdošanas tiek nodota Ukrainai – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

Likumprojektā ir arī otra norma, kas paredz – valsts tiesības uz soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas normatīvo aktu pārkāpumiem un tās iekasēšanu no aktīviem, no kuriem būtu veicama minētās soda naudas samaksa un kuri atrodas Ukrainā, var nodot Ukrainas valdībai.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Šnore. Lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Turpinām ar paziņojumu izskatīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 2024. gada 7. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ir saņemts un izskatīts Latvijas Republikas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas 2024. gada 10. aprīļa pieprasījums sniegt ziņas par Saeimas deputātu sodāmību.

Darām zināmu, ka saskaņā ar Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" rīcībā esošajām ziņām un atsaucoties uz Informācijas centra 2023. gada 1. novembra vēstuli, laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 2024. gada 7. aprīlim administratīvi sodīti šādi Saeimas deputāti.

Andris Bērziņš. (Starpsaucieni: "Āāā!"; "Ooo!") Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā 2024. gada 11. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ieroču aprites likuma... Nu, laicīgi nepiereģistrēja, pareizi?

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

E. Zivtiņš. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 28. martā.

Jānis Grasbergs. (Starpsaucieni: "Ooo!") Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2024. gada 26. februārī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešās daļas – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā. (Starpsaucieni.) Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā šī gada 14. martā.

Viktorija Pleškāne. (Starpsaucieni: "Āāā!") Arī par Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešo daļu – par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā. Arī piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 8. martā.

Viktors Pučka. A kur ir Viktors Pučka? (Starpsaucieni.) Ā, redz kur! Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 9. grupā 2024. gada 13. martā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu pēc Ceļu satiksmes likuma 57. panta piektās daļas 7. punkta – par stāvēšanu uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš (Starpsaucieni.)... un tā tālāk. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 3. aprīlī.

Edgars Tavars šajā sarakstā iekļauts nav. (Smiekli. Starpsaucieni.) Droši vien manas lekcijas viņam ir nākušas par labu.

Vēršam uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Paldies, kolēģi! Esam... un uzvedamies droši! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mums paliek pēdējais darba kārtības jautājums – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par 10 221 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, kolēģi! 2024. gada 29. aprīlī Saeima saņēma 10 221 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām".

Šā gada 22. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka iedzīvotāji iebilst pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcu celtniecību, jo pastāv bažas par rūpnīcu izraisīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, vides piesārņojuma iespējamību, kā arī rūpnīcu apkārtnē esošo nekustamo īpašumu vērtības potenciālo samazināšanos.

Pārstāvji uzskata, ka iedzīvotāju viedoklis netika pietiekami ņemts vērā, un aicina ieviest regulējumu, kas ierobežotu atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecību piecu kilometru attālumā no tādām apdzīvotām vietām, kurās ir vismaz tūkstotis iedzīvotāju.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, kurš informēja, ka šobrīd vairākās Latvijas vietās ir iecerēts būvēt atkritumu reģenerācijas rūpnīcas.

Līdz ar to iniciatīvas turpmākā virzība ir atbalstāma un diskusija par šo jautājumu būtu jāturpina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Arī Valsts vides dienesta, Veselības inspekcijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji norādīja, ka iniciatīvas tālākā virzība ir atbalstāma.

Komisija uzklausīja arī uzņēmumu, kas plāno realizēt atkritumu reģenerācijas stacijas projektu Ropažu novadā. Pārstāvis skaidroja, ka atkritumu reģenerācijas stacijas ir izplatītas visā Eiropā, un norādīja, ka stacijās izmantojamajai tehnoloģijai mūsdienās ir noteiktas augstas drošības prasības. Pārstāvja ieskatā, šādas rūpnīcas nerada apdraudējumu videi un sabiedrības veselībai, bet risina gan enerģētiskās neatkarības problēmu, gan atkritumu noglabāšanas problēmu, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis uzsvēra, ka atkritumu pārstrādes rūpnīcu attālums no apdzīvotajām vietām būtu nosakāms, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atdalīt šīs iniciatīvas turpmāko... es atvainojos... nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 221 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par 10 221 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma "Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēl par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par izdienas pensijām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānoto darbu grafika dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Viļa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei un veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) virzīto starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām". Jautājums pāradresēts veselības ministram Hosamam Abu Meri – sadarbībā ar ārlietu ministri Baibu Braži un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana un Viļa Krištopana jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam "Par sabiedriskā transporta pakalpojuma organizēšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 30. maijā pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 13 deputāti: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Svetlana Čulkova, Mārtiņš Daģis, Jānis Dombrava, Irma Kalniņa, Līga Kozlovska, Lauris Lizbovskis, Valdis Maslovskis, Zane Skujiņa-Rubene, Edgars Tavars, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

---

 

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---