|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Gulbenes novada domes 2023. gada 28. decembra saistošie noteikumi Nr. 25 "Par sociālajiem pakalpojumiem Gulbenes novada pašvaldībā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.2024., Nr. 11 https://www.vestnesis.lv/op/2024/11.5
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Amatu konkursu ziņasSkatīt visus oficiālos paziņojumus šajā grupā Vēl šajā numurā16.01.2024., Nr. 11 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Gulbenes novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 25 Pieņemts: 28.12.2023. OP numurs: 2024/11.5 |
Gulbenes novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Gulbenes novada domes saistošie noteikumi Nr. 25
Gulbenē 2023. gada 28. decembrī (prot. Nr. 20, 37. p.)
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 3. panta trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu,
Ministru kabineta noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,
kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka Gulbenes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus, personu kategorijas, kas tiesīgas saņemt sociālos pakalpojumus, sociālo pakalpojumu piešķiršanas, pārtraukšanas un samaksas kārtību.
2. Sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu Gulbenes novada sociālas dienests (turpmāk – dienests).
3. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus ir normatīvajos aktos noteiktai personai, kura uz tiesiska pamata ir deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija pašvaldības administratīvajā teritorijā.
4. Personas, tās likumiskā pārstāvja vai apgādnieka pienākums ir veikt samaksu par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem atbilstoši normatīvajos aktos, Gulbenes novada pašvaldības domes lēmumos un līgumos, kas noslēgti ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem, noteiktajai kārtībai.
5. Dienesta sniegto sociālo pakalpojumu cenrādis noteikts ar Gulbenes novada pašvaldības domes lēmumu.
6. Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un valsts finansētu projektu ietvaros sociālie pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem un kalendārajā gadā netiek nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.
7. Pašvaldība sniedz vai organizē šādu sociālo pakalpojumu sniegšanu:
7.1. sociālie pakalpojumi, kuri tiek pilnībā vai daļēji finansēti no pašvaldības budžeta:
7.1.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti;
7.1.2. aprūpes pakalpojums bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi;
7.1.3. sociālā darba pakalpojums;
7.1.4. ģimenes asistenta pakalpojums;
7.1.5. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojums;
7.1.6. psihologa pakalpojums;
7.1.7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;
7.1.8. dienas aprūpes centra pakalpojums;
7.1.9. specializētās darbnīcas pakalpojums;
7.1.10. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgai personai;
7.1.11. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērnam;
7.1.12. specializētā transporta pakalpojums;
7.1.13. higiēnas pakalpojums;
7.2. sociālie pakalpojumi, kuri tiek pilnībā finansēti no valsts budžeta:
7.2.1. sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;
7.2.2. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušai un vardarbību veikušai pilngadīgai personai;
7.2.3. asistenta pakalpojums pilngadīgai personai;
7.2.4. asistenta vai pavadoņa pakalpojums bērnam ar invaliditāti.
8. Sociālā rehabilitācija bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums, kas vērsts uz bērna sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.
9. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti.
10. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis dienestā iesniedz:
10.1. iesniegumu;
10.2. speciālista nosūtījumu vai izrakstu no veselības kartes par pakalpojuma nepieciešamību;
10.3. psihiatra atzinumu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;
10.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.
11. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu dienests pieņem viena mēneša laikā pēc likumiskā pārstāvja iesnieguma un pakalpojuma pieprasīšanas pamatojošo dokumentu saņemšanas.
12. Pašvaldība, pamatojoties uz dienesta lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, sedz pakalpojuma izmaksas līdz 150 euro kalendārajā gadā.
13. Pakalpojuma sniedzēju izvēlas bērna likumiskais pārstāvis, ar kuru dienests slēdz līgumu par pakalpojuma sniegšanu.
14. Pakalpojuma sniedzējam jāatbilst noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām:
14.1. pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs";
14.2. pakalpojuma sniedzējs ir sertificēts speciālists.
15. Aprūpes pakalpojumu bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums), piešķir, lai nodrošinātu bērna aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā.
16. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam, ja:
16.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību;
16.2. bērna likumiskais pārstāvis ir saimnieciskās darbības veicējs vai darbinieks un dienestā ir iesniegts darba devēja apliecinājumu par darba tiesisko attiecību esamību, kurā norādīts darba stundu daudzums nedēļā;
16.3. bērna likumiskais pārstāvis apgūst studiju programmu izglītības iestādē vai apgūst profesionālās pilnveides kursus un dienestā ir iesniegts attiecīgās iestādes apliecinājums, kurā norādīta apgūstamā studiju vai profesionālās pilnveides kursu programma (klātiene/neklātiene), studiju dienas un laiks mācību gada laikā;
16.4. bērna likumiskais pārstāvis citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību.
17. Lai saņemtu pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis dienestā iesniedz iesniegumu, pievienojot dokumentus, kas apliecina saistošo noteikumu 16. punktā norādīto apstākļu esamību.
18. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu dienests pieņem viena mēneša laikā pēc likumiskā pārstāvja iesnieguma un pakalpojuma pieprasīšanas pamatojošo dokumentu saņemšanas un dienesta sociālā darba speciālista veiktā pakalpojuma nepieciešamības novērtējuma atbilstoši saistošo noteikumu 1. pielikuma veidlapai. Pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, dienests nosaka pakalpojuma saņemšanas periodu atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par trīs gadiem.
19. Pakalpojuma maksimālais piešķiršanas apjoms ir 80 stundas mēnesī.
20. Pakalpojumu ir tiesīgs sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, kam ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti, un kura nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā.
21. Pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas, dienests slēdz līgumu ar bērna likumiskā pārstāvja izvēlēto pakalpojuma sniedzēju un bērna likumisko pārstāvi.
22. Bērna likumiskais pārstāvis ne biežāk kā divas reizes kalendārajā gadā ir tiesīgi atteikties no pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot dienestā pamatotu iesniegumu.
23. Pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu var sniegt vairākiem bērniem, nepārsniedzot normatīvajos aktos noteikto normālā darba laika ietvaru.
24. Pakalpojums tiek segts no pašvaldības budžeta, nosakot pakalpojuma izmaksas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai pakalpojuma vienas stundas minimālajai likmei.
25. Bērnam nav tiesību šo pakalpojumu saņemt vienlaikus ar asistenta pakalpojumu bērnam ar invaliditāti un atelpas brīža pakalpojumu (īslaicīgā sociālā aprūpe).
26. Sociālā darba pakalpojums ir profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu ģimenes (personas), sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu ģimenes (personas) funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.
27. Sociālā darba pakalpojums ietver:
27.1. individuālas dienesta sociālā darba speciālista konsultācijas;
27.2. sociālo gadījumu risināšanu;
27.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;
27.4. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras izdarījušas likumpārkāpumu;
27.5. starpprofesionālo atbalstu sociālo gadījuma risināšanas vai sociālo pakalpojumu saņemšanas procesā.
28. Tiesības saņemt sociālā darba pakalpojumu ir pašvaldībā deklarētai personai, kurai savu sociālo vajadzību realizēšanai ir nepieciešama dienesta sociālā darba speciālista palīdzība.
29. Lai saņemtu sociālā darba pakalpojumu, tiek noslēgta vienošanās starp dienesta sociālā darba speciālistu un ģimeni (personu).
30. Lai nodrošinātu sociālā darba pakalpojuma ietvaros noslēgtās vienošanās starp dienesta sociālā darba speciālistu un ģimeni (personu) izpildi, dienests ģimenei (personai), kas deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, var piešķirt sociālās rehabilitācijas plāna mērķu sasniegšanai pabalstu.
31. Sociālā darba pakalpojumu, izvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju, pēc savas iniciatīvas, mājsaimniecības vai kompetentās valsts vai pašvaldības iestādes lūguma sniedz dienests.
32. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina ģimenei (personai) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.
33. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir:
33.1. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē, – līdz 10 stundām nedēļā;
33.2. personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nav nepilngadīgu bērnu, – līdz 10 stundām nedēļā;
33.3. personai līdz 24 gadu vecumam pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma izbeigšanās, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai, – līdz četrām stundām nedēļā.
34. Lai saņemtu ģimenes asistenta pakalpojumu, persona dienestā iesniedz iesniegumu un dienesta sociālā darba speciālists izsniedz nosūtījumu ģimenes asistenta pakalpojuma saņemšanai.
35. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir no trīs līdz sešiem mēnešiem.
36. Ģimenes asistenta pakalpojuma laiku var pagarināt, pamatojoties uz dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas vajadzību izvērtējumu.
37. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz dienests vai ģimenes asistenta pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
38. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojuma (turpmāk šajā nodaļā – atbalsta grupas pakalpojums) mērķis ir palīdzēt atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes (personas) izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē. Atbalsta grupas pakalpojums nodrošina ģimenei (personai) iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu sociālo problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.
39. Tiesības saņemt atbalsta grupas pakalpojumu ir ģimenei (personai), kura izteikusi vēlēšanos vai to dalībai attiecīgajā grupā norīkojis dienesta sociālā darba speciālists vai cits speciālists.
40. Lai saņemtu atbalsta grupas pakalpojumu, persona dienestā iesniedz iesniegumu un dienesta sociālā darba speciālists izsniedz nosūtījumu atbalsta grupas pakalpojuma saņemšanai.
41. Atbalsta grupas pakalpojumu atkarībā no grupas darbības mērķa vada speciālists, kurš ir apmācīts un tiesīgs vadīt attiecīgās grupas.
42. Atbalsta grupas pakalpojumu nodrošina šādā apjomā:
42.1. programma "Sargeņģelis" – 10 nodarbības gadā;
42.2. programma "Bērna emocionālā audzināšana" – 10 nodarbības gadā;
42.3. programma "Ceļvedis, audzinot pusaudzi" – 10 nodarbības gadā;
42.4. sociālo prasmju attīstīšanas nodarbības – 10 nodarbības gadā;
42.5. citas programmas un nodarbības – saskaņā ar dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, personas iesniegumu vai sociālās rehabilitācijas plānu.
43. Atbalsta grupas pakalpojumu sniedz dienests vai atbalsta grupas pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
44. Psihologa pakalpojums nodrošina ģimenes (personas) sociālo funkcionēšanu, sociālā un psiholoģiskā statusa atjaunošanu sabiedrībā.
45. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:
45.1. ģimenei ar bērniem, kura nonākusi krīzes situācijā un nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas;
45.2. atkarīgai un līdzatkarīgai personai;
45.3. personai, kas nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas;
45.4. ģimenei (personai), kurai pēc dienesta sociālā darbinieka izvērtējuma vai sociālās rehabilitācijas plāna nepieciešams psihologa pakalpojums.
46. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona iesniedz dienestā iesniegumu un dienesta sociālā darba speciālists izsniedz nosūtījumu psihologa pakalpojuma saņemšanai.
47. Psihologa pakalpojumu personai piešķir līdz 10 konsultācijām kalendārajā gadā. Dienests var pieņemt lēmumu par psihologa pakalpojuma termiņa pagarināšanu vēl līdz 10 konsultācijām kalendārajā gadā, pamatojoties uz psihologa rekomendācijām.
48. Psihologa pakalpojumu sniedz dienests vai psihologa pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
49. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums (turpmāk šajā nodaļā – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).
50. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu ir:
50.1. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura no valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcija) pāriet uz dzīvi sabiedrībā;
50.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurai ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
50.3. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta III invaliditātes grupa;
50.4. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nav noteikta invaliditāte.
51. Lai saņemtu grupu dzīvokļa pakalpojumu, persona iesniedz dienestā:
51.1. iesniegumu;
51.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas personas aprūpei un profilaksei;
51.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai.
52. Lēmumu par grupu dzīvokļa pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grupu dzīvokļa pakalpojumu dienests pieņem viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma un grupu dzīvokļa pakalpojuma pieprasīšanas pamatojošo dokumentu saņemšanas un dienesta sociālā darba speciālista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktā izvērtējuma.
53. Grupu dzīvokļa pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem. Beidzoties piešķirtā grupu dzīvokļa pakalpojuma termiņam, dienests personai var atkārtoti piešķirt grupu dzīvokļa pakalpojumu pēc saistošo noteikumu 51. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.
54. Tiesības saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu vispirms ir personai, kura savu dzīvesvietu deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet, ja ir nodrošināts pašvaldībā deklarēto personu pieprasījums pēc grupu dzīvokļa pakalpojuma, tad grupu dzīvokļa pakalpojumu ir tiesības saņemt arī citā pašvaldībā deklarētai personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
55. Personai, kas deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, grupu dzīvokļa pakalpojuma izmaksas tiek līdzfinansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
56. Par grupu dzīvokļa pakalpojumu persona veic līdzfinansējumu 1,00 euro apmērā par diennakti.
57. No līdzfinansējuma atbrīvota persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.
58. Personai atbilstoši saistošo noteikumu 5. punktā norādītajam cenrādim tiek noteikts maksājums par ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem pakalpojumiem.
59. Grupu dzīvokļa pakalpojumu sniedz dienests vai grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
60. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju un iemaņu attīstīšanu vai atjaunošanu, izglītošanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu.
61. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu ir:
61.1. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura no valsts ilgstošas aprūpes institūcijas pāriet uz dzīvi sabiedrībā;
61.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurai ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
61.3. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta III invaliditātes grupa;
61.4. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nav noteikta invaliditāte.
62. Lai saņemtu dienas aprūpes centra pakalpojumu, persona iesniedz dienestā:
62.1. iesniegumu;
62.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas personas aprūpei un profilaksei;
62.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai.
63. Lēmumu par dienas aprūpes centra pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt dienas aprūpes centra pakalpojumu pieņem viena mēneša laikā pēc saistošo noteikumu 62. punktā minēto dokumentu saņemšanas un dienesta sociālā darba speciālista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktā izvērtējuma.
64. Dienas aprūpes centra pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem. Beidzoties piešķirtā dienas aprūpes centra pakalpojuma termiņam, dienests personai var atkārtoti piešķirt dienas aprūpes centra pakalpojumu pēc saistošo noteikumu 62. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.
65. Tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu vispirms ir personai, kura savu dzīvesvietu deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet, ja ir nodrošināts pašvaldībā deklarēto personu pieprasījums pēc dienas aprūpes centra pakalpojuma, tad dienas aprūpes centra pakalpojumu ir tiesības saņemt arī citā pašvaldībā deklarētai personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
66. Personai, kas deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, dienas aprūpes centra pakalpojuma izmaksas tiek līdzfinansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
67. Par dienas aprūpes centra pakalpojumu persona veic līdzfinansējumu 1,50 euro apmērā par dienu. Izmantojot dienas aprūpes centra pakalpojumu vairāk kā 10 dienas mēnesī, persona veic līdzfinansējumu 15,00 euro apmērā par mēnesi.
68. No līdzfinansējuma atbrīvota persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.
69. Dienas aprūpes centra pakalpojumu sniedz dienests vai dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
70. Specializētās darbnīcas pakalpojums nodrošina speciālistu atbalstu personai darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanai.
71. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu ir:
71.1. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura no valsts ilgstošas aprūpes institūcijas pāriet uz dzīvi sabiedrībā;
71.2. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurai ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);
71.3. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta III invaliditātes grupa;
71.4. pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai nav noteikta invaliditāte.
72. Lai saņemtu specializētās darbnīcas pakalpojumu, persona iesniedz dienestā:
72.1. iesniegumu;
72.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt specializētās darbnīcas pakalpojuma sniegšanas kārtību;
72.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām specializētās darbnīcas pakalpojuma saņemšanai (ja nepieciešams).
73. Lēmumu par specializētās darbnīcas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt specializētās darbnīcas pakalpojumu dienests pieņem viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma un specializētās darbnīcas pakalpojuma pieprasīšanas pamatojošo dokumentu saņemšanas.
74. Specializētās darbnīcas pakalpojumu piešķir uz 12 mēnešiem. Beidzoties piešķirtā specializētās darbnīcas pakalpojuma termiņam, dienests personai var atkārtoti piešķirt specializētās darbnīcas pakalpojumu pēc saistošo noteikumu 72. punktā minēto dokumentu iesniegšanas.
75. Tiesības saņemt specializētās darbnīcas pakalpojumu vispirms ir personai, kura savu dzīvesvietu deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet, ja ir nodrošināts pašvaldībā deklarēto personu pieprasījums pēc specializētās darbnīcas pakalpojuma, tad specializētās darbnīcas pakalpojumu ir tiesības saņemt arī citā pašvaldībā deklarētai personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
76. Personai, kas deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, specializētās darbnīcas pakalpojuma izmaksas tiek līdzfinansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
77. Par specializētās darbnīcas pakalpojumu persona veic līdzfinansējumu 1,50 euro apmērā par dienu. Izmantojot specializētās darbnīcas pakalpojumu vairāk kā 10 dienas mēnesī, persona veic līdzfinansējumu 15,00 euro apmērā par mēnesi.
78. No līdzfinansējuma atbrīvota persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.
79. Specializētās darbnīcas pakalpojumu sniedz dienests vai specializētās darbnīcās pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
80. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgai personai (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, ja personai nepieciešamo sociālo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās pakalpojuma noteikto apjomu.
81. Lai saņemtu pakalpojumu, persona dienestā iesniedz:
81.1. iesniegumu;
81.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, norādot regulāri lietojamos medikamentus un funkcionālo traucējumu veidu, kā arī akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt pakalpojuma sniegšanas kārtību;
81.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām pakalpojuma saņemšanai (ja nepieciešams).
82. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu dienests pieņem viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma un pakalpojuma pieprasīšanas pamatojošo dokumentu saņemšanas un dienesta sociālā darba speciālista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktā izvērtējuma, nosakot trešo vai ceturto aprūpes līmeni un norādot pakalpojuma finansētāju un finansējuma apjomu.
83. Ja personai ar smagiem garīga rakstura traucējumiem nepieciešams valsts finansēts pakalpojums, dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai, pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību un nepieciešamos dokumentus iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.
84. Tiesības saņemt pakalpojumu vispirms ir personai, kura savu dzīvesvietu deklarējusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet, ja ir nodrošināts pašvaldībā deklarēto personu pieprasījums pēc pakalpojuma, tad pakalpojumu ir tiesības saņemt arī citā pašvaldībā deklarētai personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
85. Ja persona nespēj vai spēj tikai daļēji segt maksu par pakalpojumu, apgādniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pienākums solidāri segt starpību starp pakalpojuma izmaksām un personai noteikto pakalpojuma maksas apmēru.
86. Ja personai nav apgādnieku vai tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvoti no samaksas par pakalpojumu, starpību starp pakalpojuma izmaksām un personai noteikto pakalpojuma maksas apmēru sedz pašvaldība.
87. Ja persona ir noslēgusi līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosakot īpašuma ieguvēja pienākumu nodrošināt personai aprūpi vai dzīvesvietu (uztura līgums), par pakalpojumu maksā īpašuma ieguvējs atbilstoši līgumā noteiktajai kārtībai.
88. Pēc dienesta lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu persona un/vai tās apgādnieki slēdz līgumu ar pakalpojuma sniedzēju.
89. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērnam (turpmāk šajā nodaļā – pakalpojums) tiek sniegts, lai bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošinātu pastāvīgu uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja bērna aprūpi un audzināšanu nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.
90. Tiesības saņemt pakalpojumu ir bērnam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, kura vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, līdz 18 gadu vecumam vai, sasniedzot pilngadību, līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības un ievēro ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumus.
91. Lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu pieņem bāriņtiesa.
92. Tiesības saņemt pakalpojumu vispirms ir bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet, ja ir nodrošināts pašvaldībā deklarēto bērnu pieprasījums pēc pakalpojuma, tad pakalpojumu ir tiesības saņemt arī citā pašvaldībā deklarētam bērnam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par sociālo pakalpojumu saņemšanu.
93. Pakalpojumu sniedz dienests vai pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
94. Specializētā transporta pakalpojums nodrošina personai pārvietošanās iespēju Latvijas Republikas robežās, lai nokļūtu uz dzīvesvietu, ārstniecības iestādi, sociālās rehabilitācijas institūciju, īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju.
95. Tiesības saņemt specializētā transporta pakalpojumu ir personai, kurai:
95.1. noteikta invaliditāte un kura pamatotu iemeslu dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu;
95.2. ar dienesta lēmumu piešķirts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
96. Specializētā transporta pakalpojumu nepiešķir, ja persona, kurai ir tiesības pieprasīt specializētā transporta pakalpojumu:
96.1. transportējama ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportu;
96.2. atrodas valsts ilgstošas aprūpes institūcijā.
97. Lai saņemtu specializētā transporta pakalpojumu, persona dienestā iesniedz iesniegumu vismaz trīs darba dienas pirms dienas, kad nepieciešams specializētā transporta pakalpojums.
98. Specializētā transporta pakalpojuma piešķiršanai, dienests izvērtē personas materiālo un sociālo situāciju un, ja nepieciešams, tās likumiskā pārstāvja vai apgādnieka līdzfinansējuma sniegšanas iespējas.
99. Lēmumu par specializētā transporta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt specializētā transporta pakalpojumu dienests pieņem divu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas un dienesta sociālā darba speciālista saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā veiktā izvērtējuma.
100. Specializētā transporta pakalpojums personai ar I grupas invaliditāti bez maksas ir izmantojams divas reizes gadā.
101. No maksas par specializētā transporta pakalpojumu pilnībā atbrīvots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējs, kurš pašvaldības izveidotajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
102. Specializētā transporta pakalpojumu sniedz dienests vai specializētā transporta pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar dienestu.
103. Higiēnas pakalpojums nodrošina iespēju:
103.1. mazgāt un žāvēt veļu;
103.2. izmantot dušu.
104. Tiesības saņemt higiēnas pakalpojumu ir personai, kurai nepieciešams higiēnas pakalpojums.
105. Personai iesniegums dienestā par higiēnas pakalpojuma piešķiršanu nav jāiesniedz. Dienests neveic higiēnas pakalpojuma nepieciešamības izvērtējumu.
106. Sociālās dzīvojamās mājas iedzīvotājam higiēnas pakalpojums tiek sniegts attiecīgajā sociālajā dzīvojamajā mājā.
107. Higiēnas pakalpojumu sniedz dienests.
108. Sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts bērnam, lai tas spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.
109. Sociālā rehabilitācija bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek sniegta atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām.
110. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušai un vardarbību veikušai pilngadīgai personai ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personai, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā vai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus.
111. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušai un vardarbību veikušai pilngadīgai personai tiek sniegta atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušai un vardarbību veikušai pilngadīgai personai.
112. Asistenta pakalpojums pilngadīgai personai ar invaliditāti (turpmāk – asistenta pakalpojums) tiek sniegts pilngadīgai personai, kurai ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta I vai II grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.
113. Asistenta pakalpojums tiek sniegts atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par asistenta pakalpojumu.
114. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērnam ar invaliditāti (turpmāk – asistenta un pavadoņa pakalpojums) tiek sniegts bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums, ka bērnam ir indikācijas īpašās kopšanas nepieciešamībai, un dienests pieņēmis lēmumu par asistenta un pavadoņa pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.
115. Asistenta un pavadoņa pakalpojums tiek sniegts atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par asistenta un pavadoņa pakalpojumu.
116. Sociālo pakalpojumu sniegšanu vai to sniegšanas organizēšanu personai var pārtraukt vai atteikt sniegt vai organizēt sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja:
116.1. persona apdraud citu personu veselību, dzīvību;
116.2. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz spēkā esošu iztikas līdzekļu deklarāciju samaksas par sociālo pakalpojumu noteikšanai (neattiecas uz sociālajiem pakalpojumiem, kuri tiek piešķirti neizvērtējot personas ienākumus), kā arī citus sociālā pakalpojuma saņemšanu pamatojošus dokumentus;
116.3. persona slimo ar tuberkulozi atklātā formā;
116.4. persona slimo ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību;
116.5. persona ilgstoši ārstējas stacionārā, izņemot gadījumus, kad persona saņem saistošo noteikumu 7.1.10. un 7.1.11. apakšpunktā noteiktos sociālos pakalpojumus;
116.6. persona sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
116.7. persona pārkāpj vai nepilda ar sociālā pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma saistības;
116.8. persona bez attaisnojoša iemesla nepilda līdzdarbības pienākumus, ja tādi noteikti sociālā pakalpojuma saņemšanai;
116.9. personai vairs nav nepieciešams sociālais pakalpojums;
116.10. sociālais pakalpojums pēc dienesta sociālā darba speciālista izvērtējuma tiek mainīts uz citu sociālā pakalpojuma veidu;
116.11. persona, tās likumiskais pārstāvis vai apgādnieks rakstiski lūdz pārtraukt sociālā pakalpojuma sniegšanu;
116.12. beidzies lēmumā par sociālā pakalpojuma piešķiršanu noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš;
116.13. persona vairs neatbilst sociālā pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;
116.14. persona izcieš sodu ieslodzījuma vietā;
116.15. ja persona maina deklarēto dzīvesvietu ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas (izņemot, ja persona saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā);
116.16. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
117. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērnam pakalpojuma sniegšanu vai tā sniegšanas organizēšanu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam pārtrauc, ja:
117.1. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna atgriešanu ģimenē;
117.2. bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē vai nodošanu aizbildnībā;
117.3. bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis patstāvīgu dzīvi.
118. Ja persona, tās likumiskais pārstāvis vai apgādnieks rakstiski lūdz pārtraukt sociālā pakalpojuma sniegšanu, dienests, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu.
119. Personai, tās likumiskajam pārstāvim vai apgādniekam ir pienākums informēt dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanai.
120. Ja persona, tās likumiskais pārstāvis vai apgādnieks savlaicīgi nav informējis dienestu par apstākļiem, kas ir par pamatu sociālā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanai, un pašvaldība ir pilnībā vai daļēji finansējusi sociālā pakalpojuma sniegšanu vai veikusi samaksu par sniegto sociālo pakalpojumu sociālā pakalpojuma sniedzējam, personai, tās likumiskajam pārstāvim vai apgādniekam ir pienākums pašvaldībai atlīdzināt tās samaksāto sociālā pakalpojuma finansējuma apmēru vai veikto samaksu sociālā pakalpojuma sniedzējam par periodu, sākot no dienas, kad radušies minētie apstākļi.
121. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Gulbenes novada pašvaldības domē.
122. Gulbenes novada pašvaldības domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
123. Atzīt par spēku zaudējušiem Gulbenes novada domes 2021. gada 30. jūnija saistošos noteikumus Nr. 15 "Par sociālo un cita sociālā atbalsta pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Gulbenes novadā".
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Caunītis
1. pielikums
Gulbenes novada domes 2023. gada 28. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 25
"Par sociālajiem pakalpojumiem Gulbenes novada pašvaldībā"
| 1. Bērna vārds, uzvārds: | |
| 2. Bērna personas kods: | |
| 3. Bērna dzīvesvietas adrese: |
| 4. Aprūpes pakalpojuma bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, pieprasīšana: |
| 4.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību: |
 ir , līdz _________.gada
_______. _______________; |
|
nav; |
| 4.2. Pakalpojuma nepieciešamības iemesli (norādīt visus aktuālos iemeslus): |
|
lai
veiktu darba pienākumus vai saimniecisko darbību; |
|
lai
apmeklētu izglītības iestādi vai profesionālās pilnveides kursus; |
|
lai
apmeklētu Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos pasākumus; |
|
lai
apmeklētu dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās
rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju; |
|
citi objektīvi iemesli, kuru dēļ
likumiskais pārstāvis nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību
nepieciešamajā apjomā;
|
| 4.3. Vēlamais pakalpojuma izmantošanas biežums, laiks: |
|
pastāvīga
palīdzība un uzraudzība (ikdienā); |
|
periodiska
palīdzība un uzraudzība 3–4 dienas nedēļā; |
|
periodiska
palīdzība un uzraudzība 1–2 dienas nedēļā; |
|
epizodiska
palīdzība dažas dienas mēnesī; |
|
epizodiska
palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk. |
| 5. Valsts, pašvaldības un citu atbalsta resursu izmantošana bērna aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai: | Stundu skaits diennaktī/mēnesī piezīmes: |
| 5.1. Bērna
likumisko pārstāvju iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpei: (ja atbalsts ir pieejams, tad maksimālais atbalsta apmērs var būt līdz 80 h mēnesī) |
|
|
mājsaimniecībā
dzīvo abi likumiskie pārstāvji (abiem jāatbilst kādam no veidlapas 4.2.
apakšpunktā norādītajiem kritērijiem); |
|
|
mājsaimniecībā
dzīvo viens likumiskais pārstāvis, otrs likumiskais pārstāvis iesaistās
bērna audzināšanā/aprūpē (abiem jāatbilst kādam no veidlapas
4.2. apakšpunktā norādītajiem kritērijiem); |
|
|
mājsaimniecībā dzīvo viens likumiskais pārstāvis, otrs likumiskais
pārstāvis neiesaistās bērna audzināšanā/aprūpē; |
|
|
mājsaimniecībā dzīvo viens likumiskais pārstāvis, otrs likumiskais
pārstāvis atrodas ārpus valsts; |
|
| Komentāri:
|
|
| 5.2. Likumisko
pārstāvju apgrūtinājumi iesaistīties bērna aprūpē un uzraudzībā:
|
|
|
noslodze darbā
(darba slodze/darba laiks): |
|
|
cits:
|
|
| Komentāri:
|
|
| 5.3. Bērna skolas dienas pārklājums: | |
| bērns apmeklē
izglītības iestādi (tai skaitā pirmskolas izglītības iestādi); |
|
| bērns apgūst izglītību
mājas apmācībā; |
|
| bērns apgūst izglītību
speciālajā izglītības iestādē; |
|
| bērns izmanto skolas
pagarinātās dienas grupas pakalpojumu; |
|
| cits:
|
|
| Komentāri:
|
|
| 5.4. Bērnam pieejamās aktivitātes, pasākumi, sociālie un ārstniecības pakalpojumi: | |
| asistenta pakalpojums;
|
|
| dienas aprūpes centrs;
|
|
| rehabilitācijas,
terapijas pakalpojumi; |
|
|
cits:
|
|
| Komentāri:
|
|
| 6. Aprūpes pakalpojuma bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, apjoma (h) noteikšana: | ||
| 6.1. | pakalpojuma noteikšana ir saistīta ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu (nosacīti pieņemot, ka diennaktī 8 h bērnam ir paredzētas miegam, 8 h bērns ir iesaistījies aktivitātēs, kas saistītas ar izglītību, un 8 h bērns ir tiešā likumisko pārstāvju aprūpe); | |
| 6.2. | pusei no laika, kad bērns ir likumisko pārstāvju aprūpē, 4 h dienā jeb līdz 80 h mēnesī tiek sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā; | |
| 6.3. | šobrīd nodrošinātais atelpas brīža (īslaicīgā sociālā aprūpe) pakalpojuma stundu skaits; | |
| 6.4. | nepieciešamais atbalsta stundu skaits mēnesī; | |
| Komentāri:
|
||
| Sociālā darba speciālista paraksts: | Likumiskā pārstāvja paraksts: |
| _____________________ __.__. 20__. | _____________________ __.__. 20__. |
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Caunītis
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Gulbenes novada domes 2023. gada 28.
decembra saistošo noteikumu Nr. 25 "Par sociālajiem pakalpojumiem
Gulbenes novada pašvaldībā" (turpmāk – saistošo noteikumu projekts)
izdošanas mērķis ir noteikt Gulbenes novada pašvaldības nodrošināto
sociālo pakalpojumu veidus, personu kategorijas, kas tiesīgas saņemt
sociālos pakalpojumus, sociālo pakalpojumu piešķiršanas, pārtraukšanas
un samaksas kārtību. Saistošo noteikumu projekta izdošanas nepieciešamība pamatojama ar to, ka viena no Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa nosaka, ka kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. Savukārt Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma minimālās vienas stundas izmaksas un maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam. Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punkts nosaka, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālo pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu projektā personai ir noteikta labvēlīgākā samaksas kārtība par grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra un specializētās darbnīcas pakalpojumu. Tāpat jāņem vērā, ka noslēdzas valsts finansētais darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākums "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – Deinstitucionalizācija), kā arī tiek pārskatīts Gulbenes novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu loks. Lai pilnveidotu sociālo pakalpojumu pieejamību Gulbenes novada pašvaldībā, saistošo noteikumu projekts papildināts ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, asistenta pakalpojumu pilngadīgai personai ar invaliditāti, asistenta un pavadoņa pakalpojumu bērnam ar invaliditāti, kā arī sociālo rehabilitāciju bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām. Papildus saistošo noteikumu projekts nosaka aprūpes pakalpojuma bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk – aprūpes pakalpojums), piešķiršanas apmēra sliekšņus, iedalot tos atbilstoši aprūpes pakalpojuma sniegšanas mērķim – bērna likumiskie pārstāvji nevar nodrošināt bērna aprūpi nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ. Saistošo noteikumu projekts nedefinē pasākumus, kurus ietver sociālie pakalpojumi, un nedefinē valsts finansēto sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību, jo prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem un valsts finansēto sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtība noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem. Iespējamā alternatīva, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, – nav. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu
|
Saistībā ar to, ka nav iespējams prognozēt
Gulbenes novada pašvaldībā deklarēto personu skaita un veselības
stāvokļa izmaiņas, līdz ar to arī pieprasījumu pēc viena vai otra
sociālā pakalpojuma, kā arī sociālo pakalpojumu saņēmēju, likumisko
pārstāvju vai apgādnieku maksātspēju, ja atbilstoši normatīvajos aktos
noteiktajam pienākums maksāt par sociālo pakalpojumu ir arī personas
apgādniekam, precīzus ieņēmumu un izdevumu aprēķinus veikt nav
iespējams. Indikatīvi 2024. gada Gulbenes novada pašvaldības budžeta ieņēmumi sastādīs aptuveni 939 800,00 euro, t.sk.: 1. aprūpes pakalpojums, sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, sociālā darba pakalpojums, ģimenes asistenta pakalpojums, atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojums un psihologa pakalpojums Gulbenes novada pašvaldības 2024. gada budžetā neradīs ieņēmumus; 2. grupu mājas (grupu dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 52 000,00 euro gadā; 3. dienas aprūpes centra pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus vismaz 2 600,00 euro gadā; 4. specializētās darbnīcas pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 1 200,00 euro gadā; 5. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai (Gulbenes novada sociālās aprūpes centri "Jaungulbenes Alejas", "Siltais", "Siltais" struktūrvienība "Dzērves") pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 860 000,00 euro gadā; 6. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērnam (Gulbenes novada sociālā dienesta struktūrvienība ģimenes atbalsta centrs "Saule") pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 21 500,00 euro gadā; 7. specializētā transporta pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 500,00 euro gadā; 8. higiēnas pakalpojuma nodrošināšana Gulbenes novada pašvaldības budžetā radīs ieņēmumus aptuveni 2 000,00 euro gadā. Indikatīvi 2024. gada Gulbenes novada pašvaldības budžeta izdevumi sastādīs vismaz 2 233 280,00 euro, t.sk.: 1. aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 32 200,00 euro gadā; 2. sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti nodrošināšanai nepieciešami vismaz 14 700,00 euro gadā; 3. sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 980,00 euro gadā; 4. ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 14 400 euro gadā; 5. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 2 000,00 euro gadā; 6. psihologa pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 8 700,00 euro gadā; 7. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 108 800,00 euro gadā; 8. dienas aprūpes centra pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 63 200,00 euro gadā; 9. specializētās darbnīcas pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 71 100,00 euro gadā; 10. ilgstoša sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai (Gulbenes novada sociālās aprūpes centri "Jaungulbenes Alejas", "Siltais", "Siltais" struktūrvienība "Dzērves") pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 1 770 000,00 euro gadā; 11. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērnam (Gulbenes novada sociālā dienesta struktūrvienība ģimenes atbalsta centrs "Saule") pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 120 000,00 euro gadā; 12. specializētā transporta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami vismaz 18 200,00 euro gadā; 13. higiēnas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami vismaz 9 000,00 euro gadā. Ņemot vērā, ka ir novērojams pieprasījuma pēc sociālajiem pakalpojumiem pieaugums un darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – 9.3.1.1. pasākums) projekta ietvaros ir izveidota vai uzlabota infrastruktūra un ieviesti jauni sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Deinstitucionalizācijas pasākuma projektā noteiktajām mērķa grupas personām, 2024. gadā izdevumi Gulbenes novada pašvaldības budžetā plānoti palielinātā apmērā. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 871 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" 50.10. apakšpunktam cita ar pašvaldības budžetu nesaistīta finansējuma avota finansētu sociālo pakalpojumu un maksas sociālo pakalpojumu sniegšana 9.3.1.1. pasākuma projekta ietvaros izveidotajā infrastruktūrā, t.sk. projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā, ir ierobežota. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. sociālā ietekme – saistošo noteikumu
projekts veicina Gulbenes novada pašvaldības iedzīvotāju sociālo
funkcionēšanu, rada tiešu, labvēlīgu ietekmi un sociālo nodrošinātību; 3.2. ietekme uz vidi – nav; 3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – saistošo noteikumu projekts veicinās Gulbenes novada pašvaldības iedzīvotāju veselības uzlabošanos; 3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – nav; 3.5. ietekme uz konkurenci – nav. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | 4.1. saistošo noteikumu projekta
piemērošanā persona var vērsties Gulbenes novada sociālajā dienestā; 4.2. saistošo noteikumu projekts neparedz papildu administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošo noteikumu projekts neparedz iesaistīt papildu cilvēkresursus un tiks īstenoti esošo cilvēkresursu ietvaros. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu projekta izpildi nodrošinās Gulbenes novada sociālais dienests. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošo noteikumu projekta īstenošanas izmaksas ir atbilstošas iecerētā mērķa sasniegšanai – nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, nodrošinot iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta
trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par saistošo noteikumu projektu
un dotu iespēju izteikt viedokli, saistošo noteikumu projekts no 2023.
gada 4. decembra līdz 2023. gada 17. decembrim tika publicēts Gulbenes
novada pašvaldības mājaslapā https://www.gulbene.lv/lv sadaļā "Saistošie
noteikumi – projekti".
Ierosinājumi, priekšlikumi no personām vai institūcijām nav saņemti. |
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Caunītis