Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas vienpadsmitā sēde 2024. gada 6. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Sākam Saeimas šī gada 6. jūnija kārtējo sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 8, atturas – 43. Likumprojekts šodienas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Raivis Dzintars, Nauris Puntulis, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Dombrava lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! "Nacionālā apvienība" piedāvā likumprojektu, kas ir tapis pēc diezgan kliedzošas atziņas. Gatavojot jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (cita starpā par citiem jautājumiem, tostarp par krievu valodas olimpiādes rīkošanu skolās), pajautāju, vai skolās nestrādā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Atbilde bija diezgan šokējoša – Latvijas skolās... tātad Latvijas jauno paaudzi turpina audzināt un skolot arī agresorvalstu pilsoņi – un ne viens vien, bet, kā man atbildēja Izglītības un zinātnes ministrija, 214 – 214! – agresorvalstu pilsoņi, tātad ar Krievijas un Baltkrievijas pasēm, tiek uzturēti par valsts naudu, viņiem ir dots mandāts audzināt mūsu nākamo paaudzi – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī!

Man liekas, tas ir kliedzošs fakts, es uzskatu, ka Jaunajai VIENOTĪBAI un ministrei Andai Čakšai tas ir steidzami jānovērš. Vienlaikus uzskatu, ka zināma atbildība jānes arī iepriekšējiem izglītības ministriem, kuri šo faktu nav pamanījuši. Jebkurā gadījumā šobrīd mūsu visu kolektīvais uzdevums ir šo kauna traipu... atrisināt un pēc iespējas ātrāk novērst.

Lai būtu skaidrs arī tiem, kas skatās šo Saeimas sēdi, un lai nebūtu pārpratumu, – mēs rosinām liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas skolās, mēs neliedzam Latvijas krieviem un Latvijas baltkrieviem strādāt Latvijas skolās, ja viņi ir Latvijas pilsoņi un ja naturalizācijas procesā vai kādā citā veidā viņi ir apliecinājuši savu lojalitāti un piederību Latvijas valstij. Šāda etniska vai lingvistiska šķelšana drīzāk piestāv tam flangam, kas ir pa kreisi no manis. Mūsu uzskats – ka visiem pilsoņiem ir šādas iespējas, bet tādas iespējas nedrīkst būt agresorvalstu pilsoņiem. Par ko mēs vispār runājam! Mūsu nākamo Latvijas paaudzi audzinās tie, kuri pat pēc diviem gadiem ir izvēlējušies būt piederīgi Putina režīmam! Un tā nav nejaušība, to viņi ar savu rīcību, ar savām izvēlēm... viņi paši ir izvēlējušies nostāties tajā pusē.

Tādēļ, kolēģi, lēmuma projekts, ko sagatavoja un iesniedza "Nacionālā apvienība", paredz uzdot izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 569, kas nosaka kritērijus, rāmi, kādas personas drīkst vai nedrīkst strādāt Latvijas izglītības sistēmā, un aicinām to papildināt ar tādu redakciju, kas uzliek liegumu agresorvalstu pilsoņiem, par ko mēs... tās ir valstis, par kurām mēs visi kopīgi nobalsojām, kas ir terorismu atbalstošas... ka šo valstu pārstāvji Latvijas skolās strādāt nedrīkst.

Skaidrs, ka Krievijas fanu klubu uzrunāt nav vērts, bet es drīzāk uzrunātu PROGRESĪVOS, kuri allaž ir uzsvēruši un sociālajos tīklos vienmēr uzsver Eiropas vērtības. Šis ir tāds kārtējais izšķiršanās brīdis, kad ir jāparāda, vai jūsu eiropeiskums ir tikai retorika vai šos Eiropas principus jūs ievērojat arī savā rīcībā, nevis atbalstāt Krievijas ietekmes paplašināšanu un nostiprināšanu.

Noslēgumā gribu teikt, ka, ņemot vērā to, ka šis fakts atklājās būtībā nejauši, tas demonstrē to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, iespējams, kaut kur vēl ir īpaša laipnība un valstiskuma pozīcijas nav nostiprinātas... domāju, ka uz priekšdienām mums ir jādomā kopumā... valdībai vai Saeimai jāveido kāda komisija (Starpsaucieni.), neatkarīga ekspertu komisija, līdzīgi kā nupat Polija, liberālā Polija, uzsāka veidot komisiju, kura vērtēja Baltkrievijas un Krievijas ietekmi visā publiskajā pārvaldē. Es domāju, uz to mums ir jādodas, lai šie jautājumi nav politizēti, bet lai tie ir iespējami ātri identificēti un atrisināti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Atbrīvot cilvēkus no darba dēļ pases – tas ir jauns līmenis, ko "Nacionālā apvienība" šodien izgudroja. Pēc valodas mēģinām izsekot, pēc tautības mēģinām izsekot, tagad pēc pases izsekosim, vai ne? Vērts izveidot kaut kādu jaunu filtrācijas ministriju, kur Nacionālā apvienība būs galvenā, varēs pieskatīt, cik pareizā virzienā mēs "lidojam" kopā ar visu mūsu nostāju. Vai ne, augsti godātā "Nacionālā apvienība"?

Divsimt skolotāji, kas šodien, neskatoties uz jūsu absolūti zemisko attieksmi, turpina nākt darbā un pasniegt mūsu, Latvijas, bērniem zināšanas, turpina viņus mācīt, turpina viņiem palīdzēt būt sagatavotiem lielajai dzīvei... 200 cilvēki, kuri šodien, neskatoties uz to, ka jūs viņus apsaukājat par agresoru atbalstītājiem, neskatoties uz to, ka jūs viņus nerespektējat, neskatoties uz to, ka jūs, augsti godātā "Nacionālā apvienība", maksājat viņiem zemisku algu, tik mazu, ka par to pat dzīvot nav iespējams... viņi turpina, par spīti visam, nākt skolās un palīdzēt bērniem gūt zināšanas. Jūs kaut vienu no viņiem esat pieķēruši, stāstot kaut kādas nepareizas lietas? Jūs esat dzirdējuši kaut vienu no viņiem, ka viņi mēģina pārliecināt Latvijas bērnu par to, ka jāmīl cita valsts, izņemot mūsu Latviju? Šaubos, ka šādi gadījumi ir bijuši. Šaubos!

Par to, ka šim cilvēkam ir Krievijas vai Baltkrievijas pase, nedrīkst viņu mēģināt piežmiegt! Nedrīkst! (Starpsauciens.) Vēlreiz, augsti godātā "Nacionālā apvienība", – neviens no šiem cilvēkiem neko sliktu Latvijai nav izdarījis. Augsti godātais Butāna kungs, viņi priekš jums ir izdarījuši daudz vairāk nekā daži citi. Vēlreiz – viņi, paciešot jūsu attieksmi, turpina pildīt savu darbu, viņi, paciešot jūsu attieksmi, turpina stiprināt mūsu valsti. Priekš Izglītības un zinātnes ministrijas divsimt cilvēki – tas ir milzīgs skaits, milzīgs skaits!

Vēlreiz, Butāna kungs, tie cilvēki, kas, par spīti jūsu personīgajai attieksmei, turpina nākt darbā, – autobusu vadītāji (Starpsauciens.), pavāri, apsargi, taksometru vadītāji... visi tie cilvēki, kurus jūs katru dienu šeit no tribīnes pazemojat kā neatbilstošus, kā nepiederīgus, ir vislielākie Latvijas fani un lojāli cilvēki, jo viņi, par spīti visam – par spīti jūsu vārdiem, par spīti jūsu nostājai –, turpina stiprināt mūsu Latviju.

Nacionālā apvienība, jums ir garantētas divas vietas Eiropas Parlamentā. Priekš kam tas cirks? Jums tās vietas ir garantētas. Trešās vietas tur, viennozīmīgi, nebūs. Šajā gadījumā mierīgi sagaidiet svētdienu, izbaudiet savu uzvaru un turpiniet izlikties, ka aizsargājat nacionālās vērtības Eiropā. (Starpsauciens.) Tā izlikšanās pēdējo piecu gadu laikā jums izdevās perfekti. Vēl piecus gadus varēsiet izlikties, ka aizsargājat nacionālās vērtības. Kur ir tās vērtības, ko jūs tur sargājat, es īsti nevaru saprast!

Vēlreiz. Cilvēki, kas šodien, par spīti jūsu attieksmei, turpina pildīt savu valstiski svarīgo darbu, ir lojāli, viņi ir mūsu cilvēki. Es jums piedāvātu vēlreiz – sagatavojiet banketu, nopērciet šampi un svētdien sviniet divas vietas Eiropas Parlamentā. Viss izdodas! Jūs viens sauklis visu laiku nes caur visu vēsturi.

Neatbalstīsim.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 23, atturas – 11. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Augusts Brigmanis, Edgars Tavars un Agnese Krasta lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 6. jūnija kārtējās sēdes darba kārtībā un darba kārtības 22. un 23. jautājumu – likumprojektus "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" un "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" – skatīt pēc darba kārtības 13. jautājuma. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītie deputāti un deputātes! Ministru kabinets ir iesniedzis grozījumus Administratīvās atbildības likumā. Šis likums tika pieņemts Saeimā pirms sešiem gadiem, un šobrīd ir pienācis laiks tā pilnveidošanai.

Runājot par tiesisko sistēmu, tiesību eksperti vadās pēc ļoti svarīga pamatprincipa – soda neizbēgamība ir svarīgāka par tā lielumu. Par to jau pirms 250 gadiem rakstīja itāļu apgaismības laika kriminologs un filozofs Čezāre Bekaria, tāpēc es aicinu uz šo likumprojektu skatīties soda neizbēgamības gaismā.

Frakcija PROGRESĪVIE uzskata, ka šajā likumā būtu jāienes būtisks un svarīgs papildinājums. Proti, pirms pāris gadiem nogranda nopietns skandāls saistībā ar nelikumībām partiju finansēšanā – saistībā ar partiju "Latvijas attīstībai", kurai vairāki cilvēki bija ziedojuši ne savu, bet no citām personām saņemto naudu. Tas nebija viens atsevišķs gadījums, bet drīzāk sistēma, jo bija vairāk nekā simts aizdomīgu ziedojumu. Vēlos uzsvērt, ka godīgums un caurspīdīgums partiju finansēšanā ir ļoti svarīgs mūsu demokrātijas nodrošināšanai, lai novērstu slēptas ietekmes, un slēpti ziedojumi ir slēpta ietekmes pirkšana, viens no valsts nozagšanas paņēmieniem, tāpēc tas ir ļoti bīstams pārkāpums.

Tomēr izmeklēšana partijas "Latvijas attīstībai" lietā beidzās bez sodiem par pārkāpumiem, jo naudas summa nesasniedza Krimināllikumā noteiktos griestus, bet administratīvā atbildība neiestājās noilguma dēļ. Tas ļāva partijas amatpersonām apgalvot, ka pārkāpumu nav bijis. Savā atbildē žurnālistiem bijušais partijas valdes loceklis Edgars Jaunups raksta: "Partijas darbībā nav bijuši nekādi sistemātiski partiju finansēšanas pārkāpumi. Un šobrīd to ir atzinusi arī pārbaudošā iestāde." Uzsveru – nerunājam par nepareizi noformētiem dokumentiem, bet gan par ietekmes pirkšanu.

Tiesībsargājošās iestādes uzskaitīja vairāk nekā simts aizdomīgus ziedojumus, un pat kartupelim būtu grūti noticēt ziedotāju motivācijai. Kāds ātro kredītu izmantotājs, vecmāmiņas mudināts, nolēma vairāk interesēties par politiku un noziedoja lielu summu partijai, citam naudu iedeva paziņa un teica, lai ziedo, kam grib, kāds pārdomāja un nenopirka dīvānu, bet noziedoja partijai.

Vēlos uzsvērt, ka pārbaudošā iestāde ir atzinusi, ka pārkāpumi ir bijuši, bet administratīvi sodīt nevar, jo lietā ir iestājies noilgums. Uzskatām, ka jānosaka lielāks noilgums kopš partiju finansēšanas pārkāpuma izdarīšanas brīža, lai sods šādos brīžos patiešām iestātos un nevairotu atbildīgo personu nesodāmības sajūtu.

Piebildīšu arī to, ka Saeimā apspriestie priekšlikumi Krimināllikumā būs būtisks papildinājums arī partijas finansējuma sistēmas tiesiskuma nodrošināšanai, tāpēc šobrīd gatavojam priekšlikumus administratīvā soda noilguma palielināšanai Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumu gadījumā un strādāsim kopā pie tā, lai nostiprinātu tiesiskumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara un Laura Lizbovska iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Redzam, ka prokremliskie spēki Rīgā un citviet izlīmējuši plakātus ar uzsaukumu "Pret nacionālismu!". Kā to īsti saprast – pret nacionālismu? Mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē – ir skaidri noteikts: Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts; uzsvēršu – nacionāla valsts. Satversmē ir rakstīts.

Latvijas valsts ir izveidota, "lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem". Tātad saukļa "Pret nacionālismu!" autori tiešā veidā iestājas pret Latvijas valsts būtību un, galvenais, pret valsts uzdevumiem un mērķiem, tātad – pret nacionālismu.

Kāda būtu mūsu kā atbildīgu tautas pārstāvju atbilde šādiem uzsaukumiem un rupjībām? Manuprāt – stiprināsim nācijas pašapziņu un patriotismu! Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS un es esam iesnieguši likumprojektu... izvietot Latvijas valsts ģerboni uz mūsu transportlīdzekļu numura zīmēm, tāpat kā to ir izdarījuši mūsu kolēģi un kaimiņi lietuvieši, slovāki, horvāti, austrieši. Tādā veidā mēs varam ar savu izvēli – ar numura zīmi – stiprināt mūsu identitāti un arī nacionālo piederību... parādīt to Latvijā... mēs zinām, cik daudz mūsu tautiešu ir ārvalstīs – Anglijā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā, Zviedrijā... lai ar transportlīdzekļiem viņi varētu lepoties... ar to, ka ir latvieši.

Kolēģi, lūgums atbalstīt likumprojektu, lai mēs ātrāk ieraudzītu šīs numura zīmes un katrs no mums varētu izvēlēties un uzstādīt tās uz saviem transportlīdzekļiem. Tas nebūs obligāts pasākums, tas nav uzspiests pasākums, tā būs izvēles iespēja jebkuram no mūsu autovadītājiem, motovadītājiem... transportlīdzekļu vadītājiem... ja vēlēsies uzlikt. Pie manis ir vērsušies daudzi, tiešām ļoti daudzi iedzīvotāji, rakstījuši gan soctīklos, gan uz e-pastu, uz Saeimas e-pastu un prasījuši, kad beidzot šis būs ieviests, jo mēs to pieteicām pagājušā gada 18. novembrī.

Tāpēc – par stipru un nacionālu Latviju! Saules mūžu Latvijai! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Kulbergs. Piebilde. Ja būtu iespējams, būtu loģiski, ka likumprojekts tiktu nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo šajā komisijā mēs skatām jautājumus, kas ir saistīti ar transporta nozari, ar ceļu satiksmi, ar transportlīdzekļiem un CSDD, kurai vistiešākajā veidā šis jautājums būs jārisina.

Paldies. Lai numura zīmes mums ir ar ģerboni!

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Tā kā mums ir jauns priekšlikums, es aicinu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Uģa Mitrevica, Ilzes Indriksones, Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Raivja Dzintara, Naura Puntuļa, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Edmunda Teirumnieka un Jāņa Dombravas iesniegto lēmuma projektu... tātad lēmuma projekts "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Daudzreiz no jums, no pieredzējušiem politiķiem, esmu dzirdējis, ka izskatīt sāpīgus un jūtīgus jautājumus pirmsvēlēšanu periodā ir nepareizi, jo katra politiskā partija mēģinās rīkoties savtīgos nolūkos. Tas ir absolūti normāli, manā skatījumā.

Tāpēc es vēršos pie jums ar milzīgu lūgumu. Augsti godātie kolēģi! Šis jautājums atnesīs labumu Nacionālajai apvienībai, bet visiem pārējiem neatnesīs neko. Nabaga Izglītības un zinātnes ministrija, kuru vada Jaunā VIENOTĪBA, saskarsies ar situāciju – mīnus 200 darbinieki. Jaunajai VIENOTĪBAI un Izglītības un zinātnes ministrijai tās ir šausmas. Un viņi to ļoti labi saprot, es ceru.

Kolēģi, šis periods nav tādam balsojumam, šis periods nav domāts, lai par tādām tēmām runātu divas dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Vēlreiz – labums būs Nacionālajai apvienībai, pārējiem no tā nekāda labuma nebūs vispār.

Lūdzu neatbalstīt, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Aicinu lēmuma projektu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Vēlos norādīt, ka jebkurai no tām personām, ko Rosļikova kungs minēja... viņš satraucās par Krievijas pilsoņiem Latvijā... jebkuram ir iespēja iziet naturalizācijas procesu. Neesmu dzirdējis, ka jūs vai kāds cits prokrieviskais politiķis ietu pie savas auditorijas un aicinātu viņus to darīt, gluži otrādi, man vairāk izskatās, ka jūs vai citi kūda viņus to nedarīt, un tieši tāpēc viņu īpatsvars šeit ir tik liels.

Es domāju... man šķita, ka jebkurš valstiski domājošs saprot, ka tas nav pieņemami... pase un pilsonība nav kaut kāds suvenīrs. Jūs sakāt: jūs viņus gribat sodīt tikai tāpēc, ka viņiem ir pase. Tas nav tikai tāpēc. Pase nav kaut kāda smuka grāmatiņa, kas atrodas žaketes kabatā, tā tomēr ir valstiskā piederība, un tas ir arī cilvēka izšķiršanās jautājums. Kā jau es teicu, cilvēkam ir iespēja... bija iespēja un rīcība pieņemt Krievijas pilsonību, ir iespēja un rīcība arī no tās atteikties un nokārtot naturalizāciju. Tā ir izvēle, tā ir demonstrācija, un es nedomāju, ka mums ir jāiet līdzi šiem cilvēkiem.

Ja viņi ļoti vēlas piederēt Krievijas Federācijai, acīmredzot viņi akceptē Putina un Kremļa politiku (Starpsauciens.), tad mums nav viņiem tas jāliedz. Mēs joprojām esam viesmīlīgi, turam durvis vaļā – jebkuram ir iespēja kļūt par Latvijas pilsoni, iemācoties valodu, vēsturi, konstitūciju un visu pārējo. Bet viņiem nav tiesību vienlaikus koķetēt ar Kremļa režīmu, balsojot par Putinu – vēl nesen (mēs zinām, cik Krievijas pilsoņu Latvijā nobalsoja tieši par Putinu) – un vienlaikus (Starpsauciens.) strādājot skolās, audzinot nākamos Latvijas pilsoņus. Manuprāt, tā ir divkosība.

Skatoties balsojumu, redzu, ka eiropeiskā PROGRESĪVO frakcija nobalso "par" Krievijas pilsoņiem, par agresorvalsts (Starpsaucieni.)... Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, lai viņi audzina arī jūsu bērnus... tas ir tas, ko jūs vēlaties. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, no zāles ir atļauti izsaucieni, nevis monologi. Paldies.

A. Butāns. Es necitēšu jūsu idejas par cietumiem, man ir bail, ka cilvēkiem šādas idejas vispār ir prātā... pret jebkuru... ieslodzīt kādu pēc pilsonības. Tie bija jūsu vārdi. Man šādas progresīvās idejas nepatīk, man liekas, tas velk uz marksismu.

Tas, ko es vēlos... vēlreiz, kolēģi, pie lietas... Es aicinu iekļaut šo nākamajā (Starpsaucieni.) Saeimas sēdē. Es saprotu, ka jūs esat emocionāli, gan Rosļikova kungs, gan Šlesers, pārsteidzoši – šodien arī PROGRESĪVO frakcija... ne velti jūs esat kopā sasēdināti (Starpsaucieni.)... vienmēr ir emocionāli, kad ir runa par Krievijas pilsoņiem. Jūs neredzēsiet nevienu ierakstu, ka mēs diskutētu (Starpsaucieni.) par Latvijas pilsoņiem vai par diasporu. Vai ne, Kola kungs? Kad mēs runājam par diasporu, tad nav... viņi ir diezgan vienaldzīgi, bet, kad par Krievijas pilsoņiem (Starpsauciens.), tad ir spuras gaisā.

Šeit mēs runājam konkrēti par 214... Pie tam mēs viņiem atļaujam palikt Latvijā, mēs viņiem atļaujam turpināt strādāt. Runa ir tieši par (Starpsauciens.) valsts un pašvaldības iestādēm. Jūs zināt, kas ir dibinātājs izglītības iestādēm, vai ne? Diezgan absurdi, jo, ja mēs ļaujam strādāt viņiem iestādēs, kas ir valsts un pašvaldības dibinātas, tad mēs viņiem varētu ļaut strādāt arī Saeimā. Kur ir atšķirība? Nav juridiskas atšķirības. Paraugieties, cik absurds ir jūsu priekšlikums!

Līdz ar to es aicinu virzīties uz priekšu ar "Nacionālās apvienības" lēmuma projektu – uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai atrisināt šo MK noteikumos Nr. 569. Ja vajag, varam stiprināt arī Izglītības likumu. Domāju, šis kauna traips Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina neatkarīgi no tā, kādi emocionāli kliedzieni šeit būs no frakcijas PROGRESĪVIE vai no Rosļikova.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 25, atturas – 34. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, ir iespēja to nodot kādai no komisijām.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šāds lēmuma projekts šādā formā juridisku iemeslu dēļ šodien nevarēja tikt atbalstīts, bet man ir priekšlikums, ka par šo jautājumu ir nepieciešama izsvērta diskusija un lēmuma projekts jānodod Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem...? (Starpsauciens.) Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu, vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Man ir priekšlikums – nodot lēmuma projektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Kolēģi, vai mums ir nepieciešams balsojums? Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsojam!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma...

Par procedūru. Vienu mirklīti!

Lūdzu, vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāj, es ierosinu sadalīt balsojumu – balsot par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un pēc tam balsot par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Ir deputāti, kas vēlas atbalstīt nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, bet ne Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Labi. (Pauze.)

Labi, kolēģi... tātad mums ir par procedūru... par procedūru.

Vucāna kungs, lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Cienītie kolēģi! Jautājums ir... Tika piedāvāts: viena – atbildīgā komisija, otra – līdzatbildīgā. Ja mēs sadalām divos balsojumos... acīmredzot mēs nevaram tādā veidā nobalsot.

Sēdes vadītāja. Pēc procedūras mēs nevaram balsot par līdzatbildīgo komisiju, tā ka mums tik un tā ir jābalso par katru komisiju atsevišķi.

Priekšlikumu iesniegšanas kārtībā pirmā bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuri strādā Latvijas skolās" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – 5. Lēmuma projekts ir nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Mums vēl balsojums par Cilvēktiesību (Starpsauciens: "Nē!")... Nē? Vairs nav. Labi. Par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vairs nav jābalso.

Sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Šmitam 2024. gada 6. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to deputātus.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edmundam Cepurītim 2024. gada 6. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to deputātus.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kristapam Krištopanam 2024. gada 6. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to deputātus.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Atbildīgā komisija, paldies dievam, nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Līdz ar to, cerot uz jūsu atbalstu... ceru, ka ar 1. jūliju Bērziņas kundze kļūs par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, atturas – 3. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ārlietu komisija 29. maija sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas" virzīšanu balsošanai Saeimā otrajā lasījumā.

Ar šī nolīguma parakstīšanu Latvija pauž atbalstu nolīguma ratifikācijai, kas veicinās Eiropas Savienības īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās Eiropas Savienības apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

Saņēmām septiņus priekšlikumus. 1., 2. un arī 5. priekšlikums saistīts ar vienu jautājumu. Es izskaidrošu jautājuma būtību un pēc tam – secīgi par katru no priekšlikumiem.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, tika rosināts paredzēt, ka dzērājšoferiem būs obligāti piemērojams naudas sods, un bija iesniegti attiecīgi priekšlikumi. Diemžēl Saeima tos neatbalstīja, bet atbalstīja citu priekšlikumu, kas paredz obligātu naudas soda piemērošanu tiem cilvēkiem, kuri atsakās no alkohola vai narkotiskā reibuma pārbaudes. Šāda rīcība izjauca sistēmu – proti, ņemot vērā, ka vairākums uzskatīja, ka dzērājšoferiem naudas sods nav jāpiemēro, un tāds bija balsojums (šādu attieksmi pauda ZZS, APVIENOTĀ SARAKSTA, "Nacionālās apvienības" un LPV deputāti), mēs esam spiesti grozīt likumu, lai saglabātu vienotu pieeju.

Tādēļ ir 1. priekšlikums, kas paredz grozīt pirms tam atbalstītos 41. panta grozījumus, kas paredzēja, ka dzērājšoferiem būs iespēja piemērot naudas sodu no trīs līdz piecpadsmit minimālajām mēnešalgām. Ņemot vērā, ka citi grozījumi sevišķajā daļā nebija atbalstīti, arī šī norma jāizslēdz no likuma. Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāds pats. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildināt likumu ar 166.¹ pantu, kas paredz, ka persona, kas nav sasniegusi 14 gadu vecumu, atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Diemžēl tas mums ir jāieraksta likumā. Kāpēc saku "diemžēl"? Tāpēc, ka līdz šim tika uzskatīts, ka, ja ir veiktas seksuālas darbības... seksuāla vardarbība pret bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu, tas ir atzīstams par bezpalīdzības stāvokli un piemērojams attiecīgs likums, attiecīgas normas.

Augstākās tiesas Senāts šo vispāratzīto normu ir apšaubījis un nosūtīja vienu no lietām atkārtotai izskatīšanai. Un, proti, tagad var saprast, ka attiecībā uz 14 gadu vecumu nesasniegušu bērnu atsevišķos gadījumos ir jāveic ekspertīze, lai saprastu, vai tur ir seksuālais briedums vai ne. Mēs visu laiku uzskatījām, ka, ja 13 vai 12 gadi, vienalga, kāda ir seksuālā pieredze, – brieduma nav.

Lai neturpinātos tāda prakse un izslēgtu tādas diskusijas, tieslietu ministre aicina nostiprināt likumā, ka līdz 14 gadiem, ja kāds seksuāli izmanto bērnus, viņš izmanto cilvēku, kurš atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Mēs izvērtējām šo normu un atbalstījām to.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Precizē otrajā lasījumā atbalstīto 174.¹ pantu, kas paredz atbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem.

Juridiskajā komisijā par šo priekšlikumu ir bijis diezgan daudz diskusiju, jo priekšlikums paredz, ka turpmāk tāds, kurš lieto fizisku vai psiholoģisku vardarbību, īsteno tādu vardarbību pret tuvinieku, ģimenes locekli, varbūt arī partneri, par to tiks saukts pie kriminālatbildības. Ir viedokļi, ka tas nav jādara, ka nav pareizi veikt attiecīgās darbības kriminalizāciju. Arī policija norādīja... pauda bažas, ka būs vairāk darba, lielāka slodze. Mēs runājot konstatējām: vairākums uzskatīja, ka ģimenes vardarbība ir reāla parādība un fakts, ka vairāki cilvēki var ziņot par tādām darbībām, ir apliecinājums tam, ka problēma pastāv. Mēs nevaram to ignorēt. Mēs nevaram neko nedarīt, uzskatot, ka viss pats no sevis sakārtosies.

Protams, izskanēja arī arguments, ka to var izmantot ļaunprātīgi, kāds var iesniegt iesniegumu, pēc tam pārdomāt. Būtībā jautājums ir par ko citu: ja ir vardarbība ģimenē un ja ir informācija, tad policijai ir jārīkojas.

Balsojot Juridiskās komisijas vairākums šo ierosinājumu ir atbalstījis.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Mairita Lūse.

M. Lūse (PRO).

Vēlos savā un frakcijas PROGRESĪVIE vārdā pateikt paldies Tieslietu ministrijai par šo iniciatīvu un paldies Juridiskajai komisijai.

Līdz šim nebija iespējams saukt pie kriminālatbildības cilvēkus situācijās, kad viņi ilgstoši vardarbīgi izturējās pret saviem ģimenes locekļiem, bet nepārsniedza līmeni, lai šo rīcību uzskatītu par tādu, kas ir spīdzināšana, kas rada vidējus vai smagus miesas bojājumus. Praksē cilvēki ilgstoši cieta, bet policijai, tiesībsargājošajām iestādēm nebija rīku, lai šo rīcību atdalītu un izceltu kā atsevišķu vardarbības veidu. Saprotot, ka vardarbība ģimenē atšķiras no citiem vardarbības veidiem, jo pastāv emocionālā saikne ar varmāku, cilvēkam ir grūti aiziet no šīs situācijas.

Līdzīgi kā pirms laika šeit stāstīju, ka seksuālās uzmākšanās regulējums ir Stambulas konvencijas ieviešanas sekas, arī šeit vēlos minēt, ka šis ir vēl viens solis... Stambulas konvencijas ieviešanai. Šādi ieviešam praksē vēl vienu no Stambulas konvencijas pantiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Judins. Varu tikai atgādināt, ka Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – deputāta Kūtra priekšlikums. Saistīts ar 1. un 2. – atbalstītajiem... Arī par naudas soda piemērošanu dzērājšoferiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 6. – deputāta Kūtra priekšlikums. Attiecas uz 323. pantu "Kukuļdošana". Ir piedāvāts atsaukt grozījumu, ko iepriekš iestrādāja Juridiskā komisija. Mēs uzskatām, ka ir jāturpina diskusija, jo komisijas sēdē tika uzdoti jautājumi par interpretāciju. Mēs konstatējām, ka pastāv riski, ka interpretācija būs pārāk plaša un var radīt problēmas. Līdz ar to mēs nolēmām, ka šo jautājumu nevaram risināt šajā likumprojektā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Pēdējais. 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem – kā rīkoties gadījumā, ja izdarīts 275.¹ pantā paredzētais likumpārkāpums, pēc tam, kad šī norma tiks pārcelta uz citu pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Labdien vēlreiz! Trešajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts "Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums". Uz trešo lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Ja deputāti piekrīt, aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums", trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Domāju, ka man nav jāstāsta jums vēsture par to, kas ir Lestenes luterāņu baznīca un kara piemiņas vieta. Vieta, kur divu varu spēlēs tika ierautas Latvijas ģimenes un kur vienā no lielākajām kaujām Latvijā cīnījās brālis pret brāli.

Daudzu tūkstošu kritušo vārdi ir iegravēti Lestenes memoriāla granīta plāksnēs, ko Arnis Šablovskis grāmatā "Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā" ir nodēvējis par latviešu raudu mūri. Blakus šai kaujas vietai ir Lestenes baznīca kā lieciniece, daudz cietusi kara laikā un okupācijas gados, bet, pateicoties Rundāles pils ilggadējam direktoram Imantam Lancmanim un viņa domubiedriem, atjaunota, un ir saglābts tās unikālais interjers.

Mūsu uzdevums šodien ir nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu un novērst vēsturisko notikumu nepatiesu, neprecīzu atspoguļojumu. Mūsu uzdevums ir godināt latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrajā pasaules karā. Tieši tāds ir šī likuma mērķis un uzdevums – cienīt, godāt un nodot nākamajām paaudzēm mūsu tautas traģisko likteņstāstu.

Komisija, strādājot pie likumprojekta pirms trešā lasījuma, lielā vienotībā ir atbalstījusi 11 priekšlikumus.

1. – komisijas priekšlikums. Papildināts 1. panta pirmās daļas 1. punkts, akcentējot divas lielās okupētājvalstis – Padomju Savienību un Vāciju –, kuras prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Vairāk runā par nekustamo īpašumu piederību un regulē to. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Korektāk norāda teritoriju, uz kuru attiecas likuma normas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 6. – komisijas priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 7. – komisijas priekšlikums. Vairāk runā par pieminekļa teritorijas uzturēšanu, norādot tās īpašniekus – Tukuma novada domi un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzi. Savukārt ārpus pieminekļa esošā teritorija jāuztur nekustamo īpašumu īpašniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 9. – komisijas priekšlikums. Precizē dažus terminus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likuma pielikuma apzīmējumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – komisijas priekšlikums. Skaidrības labad papildina pielikuma attēlu ar grafisko apzīmējumu un vārdiem "Piemiņas vietas teritorija". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Nobeigumā gribu teikt milzīgi lielu paldies ekspertu grupai, kas strādāja vairākās sanāksmēs pat ārpus komisijas darba. Īpašs paldies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim, Juridiskajam birojam, īpaši Lilitai Vilsones kundzei, Latviešu karavīru piemiņas biedrības "Lestene" valdes priekšsēdētājam Aivaram Sinkam un Tukuma novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam.

Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē, atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es mēģināšu (ja man pietiks laika) par visiem saviem priekšlikumiem šajā likumprojektā runāt kopā. To būtība kopsakarā ir vienkārša – atstāt spēkā esošo regulējumu. Proti, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iniciēja grozīt likumu un noteikt jaunu laika posmu pagaidu administrācijas darbībai, pagarinot to līdz diviem gadiem. Kādēļ tas tiek darīts, ja šis likumprojekts, pēc komisijas vadītāja vārdiem, nav saistīts ar nākamo likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums"?

Mani priekšlikumi ir par īstermiņa risinājumu, lai paliek spēkā esošā redakcija ar deviņu mēnešu termiņu. Tas ir pietiekami samērīgi un demokrātiski ārkārtas situācijām, pat varētu mazāku...

Nu, un arī Levits pagājušo reizi, kad ar VARAM... mainīja šo likumu, atzīmēja, ka deviņi mēneši – tas ir samērīgi un demokrātiski. Kāpēc VARAM šoreiz grib mainīt uz diviem gadiem? Protams, tas ir saistīts, cik es saprotu, ar Rēzekni, bet komisijas priekšsēdētājs saka, ka – nē.

Pret šo pagarinājumu uz diviem gadiem iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka šis nav demokrātiski samērīgs termiņš pagaidu administrācijai. Pagaidu administrācija nevada komisijas, nevada komitejas, tātad netiks pieņemti politiski kvalitatīvi lēmumi. Kopumā tas neveidos arī kvalitatīvu darbu pēc vienpusēja administratīvi... vai pēc tā demokrātiskā principa. Vai tas tiešām būs iedzīvotāju labā?

Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz vēl vienu aspektu. Ja pat šie divi likumprojekti it kā nav saistīti, jums ir jāsaprot – šis likumprojekts turpmāk ieviesīs visu atlaisto domju... pagaidu administrācijas pilnvaru termiņu līdz diviem gadiem. Jūs likvidējat vietēja līmeņa demokrātiju un uz diviem gadiem ieceļat valdības pārstāvjus, kuri nav tautas vēlēti. Mums ir rakstīts – Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai –, bet jūs liedzat tautai vēlēt savus pārstāvjus divus gadus. Šī ir ļoti bīstama prakse, ka pagaidu administrācijas sastāvu izvēlas VARAM, nevis tauta demokrātiskās vēlēšanās.

Piemēram, Rēzeknes gadījumā tie būs Guna Puce, Iveta Mietule un Jānis Belkovskis. Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rēzeknes pašvaldības budžeta līdzekļiem – divus gadus. Šogad pagaidu administrācijas vadītāja mēnešalga būs pārāk liela – pieci tūkstoši... četri tūkstoši... vairāk.

Šīs lielās summas, kolēģi... nu, Rēzeknē tās ir lielas summas. Un vai tiešām ministrijai tik ļoti dziļi būtu jāiejaucas pašvaldību darbībā? (Zālē troksnis.) Lūdzu, neaizmirstam, ka Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī..."

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti! Kolēģi! Lūdzu, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. "... pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā [..]." Bet šeit mēs liedzam to darīt.

Kolēģi, lūdzu, padomājiet par pagaidu administrāciju uz veseliem diviem gadiem – tas ir demokrātiski vai nav? Vai tas ir samērīgs risinājums vai nav?

Lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs joprojām diskutējam par Rēzekni, par Rēzeknes pašvaldību, un pašreiz tiek radīts juridiskais modelis, kādā veidā Rēzekni pārvaldīs administratori.

Ja runa ir par diviem gadiem... Saprotiet, Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kura pārstāv praktiski visas pašvaldības. Šis ir bīstams precedents, tas, kas pašreiz notiek, jo, ja kādam šķiet, ka jūs būsiet pie varas vienmēr, – tā nebūs, neviena vara nav mūžīga. Bet precedents ir bīstams ar ko? Tad, kad nomainīsies vara un jūs būsiet opozīcijā, būs ļoti izdevīgi: tad apskatās – tajās pašvaldībās mēs nevaram uzvarēt vēlēšanās, nu tad tūlīt palūgsim KNAB, saviem cilvēkiem KNAB, prokuratūrā, vēl kaut kur – atrodiet kaut ko!

Kā jau iepriekš te tika teikts: sākumā – administratīvā lieta, tad piemeklē krimināllietu. Ar ko tā beidzas, nevienu neinteresē. Lieta gadiem ilgi var atrasties kaut kur tiesvedībā, bet tiek iecelti administratori. Un tad tie administratori nāk un rok, un mēģina meklēt, kādā veidā atrast kaut kādas jaunas problēmas attiecībā uz tiem, kas ir atlaisti, lai cilvēki noticētu, ka atlaišana ir bijusi pamatota. Vēl kaut ko atrod, un atkal ir kaut kādas lietas, kuras beigās nebeidzas ne ar ko. Mēs jau redzam, cik lietas ir izgāzušās. Bīstamība ir ne tā, ka pozīcija vai opozīcija grib nomainīt kādu pozīciju, runa ir par to, ka mēs politikā izmantojam tiesībsargājošās institūcijas.

Bartaševičs. Viņš padsmit gadus ir vadījis Rēzeknes domi, un tikai pašās beigās pēkšņi tur kaut ko sāk meklēt... vēl kaut ko. Ko KNAB, ko prokuratūra darīja visus šos gadus? Tad kad ir politisks pasūtījums, tad kaut ko atrodam pret Bartaševiču. Bet ir citas pašvaldības. Daži Jelgavas novada pašvaldībnieki saka: atlaidiet to pašvaldību! Ā, tas kādam nav izdevīgi, to mēs neatlaidīsim!

Ja mēs skatāmies ekonomiskās lietas, godājamie kolēģi, runa ir par dažiem miljoniem, ko Rēzekne ieguldīja kādā atpūtas kompleksā, un tas tiek izmantots kā arguments. Bet Rēzekne atrodas blakus kara zonai, blakus Baltkrievijai, Krievijai, kurai pašreiz ir karadarbība Ukrainā... kuras ir iesaistītas. Kas tad īsti notiek? Tur nav tūrisma, tur ir ekonomiskas problēmas. Valdība vispār nav atbalstījusi Latgali pēdējo gadu laikā. Cik viņi paši tika galā ar savām problēmām, tik arī tika, bet tagad mēģināsim noņemt nost... un iecelsim savējos.

Es jums uzreiz varu pateikt, ka tie, kas šodien balsos "par" Rēzeknes varas nomaiņu, nākamajās vēlēšanās visi kopā nedabūs pat 20 procentus. Ja Bartaševičam iepriekšējās vēlēšanās bija pāri 60 procentiem, viņam būs vairāk par 70 procentiem. Un ko tad jūs darīsiet? Tad jālikvidē pašvaldība vai tā kā Krievijā – jāieceļ gubernatori. Priekš kam vēlēšanas ir vajadzīgas? Priekš kam vēlēšanas? Šodien ir Bartaševičs, rīt būs kāds cits uzvārds. Tas ir bīstams precedents, jo ir slavens teiciens: "Neroc citam bedri, pats tajā iekritīsi!" Tā bieži ir noticis.

Šajā gadījumā tas, ka jūs gribat dot iespēju... Kas būtu godīgi? Ja ir pamats atlaišanai – ārkārtas vēlēšanas! Bet, kā jau teica kolēģi no pozīcijas, mēs nedrīkstam tagad organizēt ārkārtas vēlēšanas, jo uzvarēs Bartaševičs. Jūs vienkārši esat nobaidījušies no tā, ka atkal nekas nemainīsies, jo mērķis ir nevis kaut ko uzlabot, bet pārņemt varu, un, ja jūs nevarat pārņemt paši, tad iecelsiet administratorus. Bet vēlreiz saku: likumu nevar taisīt par konkrēto cilvēku vai uzvārdu, likumam ir jābūt likumīgam, lai neatkarīgi no uzvārda tas būtu taisnīgs. Tas, kas pašreiz notiek, – notiek brutāla iejaukšanās demokrātijā, izmantojot specdienestus, izmantojot drošības struktūras un... visu. Tā ka, godājamie kolēģi, jūs dārgi par to samaksāsiet. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Brakovska. 2. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, 1. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 2. – arī deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi, par iepriekšējo balsojumu! Tagad mēs visi varam redzēt, kurš ir pret demokrātiskiem principiem, kurš neatbalsta jūsu tautas vēlmes piedalīties vēlēšanās un izmanto varu saviem mērķiem. (Zālē troksnis.)

2. priekšlikums ir gandrīz par to pašu. Nedrīkst būt tā, ka cilvēkus, kurus izvēlas VARAM, sēdina uz mēra vietu uz diviem gadiem. Padomājiet tikai – divi gadi! Katrā domē ir komitejas, ir komisijas... nav iespējams nodrošināt ar vienu vai ar trim cilvēkiem, kuriem ir cits darbs, kuriem it kā nevajag atrasties astoņas stundas darbā... pastāvīgi tur sēdēt vai strādāt. Tas nebūs cilvēku labā, tas neuzlabos situāciju Rēzeknē un pārējās pašvaldībās, ja atvērsim vai... ieliksim šo normu kā pastāvīgu normu likumā.

Arī Juridiskais birojs teica, ka tas nav likumīgi, un komisijā sadzirdējām to, ka nē, nē, nē, nevienā citā gadījumā mēs neliksim administratorus uz diviem gadiem, bet, ja likumā ir rakstīts "līdz 24 mēnešiem", es domāju, nākamreiz izmantos ne tikai gadu, ne tikai 13 mēnešus, bet 24 mēnešus. Tāpēc arī varat ieklausīties Levita kunga pagājušoreiz teiktajā, ka tas nav demokrātisks ceļš – uz tik ilgu laiku likt cilvēkus no varas, tos, kuri ir pakļauti varai, varas cilvēkiem, VARAM un citiem, šoreiz Jaunajai VIENOTĪBAI. Tā nedrīkst, kolēģi, tā nav demokrātija, tas ir ceļš atpakaļ – uz autokrātiju un totalitārismu.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo jūsu priekšlikumu par diviem gadiem, bet atbalstīt manu... pamestu tie... lai būtu deviņi mēneši, lai mēs visi būtu tādā valstī, kura stiprina un atbalsta demokrātiju.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 3. – arī deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, priekšlikums, ko piedāvā VARAM, nosaka to, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā, bet mums komisijas priekšsēdētājs solīja, ka šis likums nav saistīts ar Rēzeknes atlaišanu, tāpēc es piedāvāju, lai likums iziet visu to kārtību un stājas spēkā parastajā kārtībā. Tātad izslēgt normu, ka tas stājas spēkā nākamajā dienā, bet... normālajā kārtībā, kā likums aiziet... un stājas spēkā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" izskatīšanai otrajā lasījumā.

Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputātu Viļuma un Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts straujos tempos, steidzamības kārtā, galīgajā lasījumā, virzās uz pieņemšanu, un ņemot vērā plašo sabiedrības interesi, mēs ar Juri Viļumu esam sagatavojuši trīs priekšlikumus. Būtu tikai loģiski, ja mēs tos atbalstītu, gan ņemot vērā rēzekniešu kopējo nostāju, gan nedaudz iedziļinoties problēmas būtībā. Ja raugāmies uz šiem priekšlikumiem – un es runāšu par visiem trim kopā –, sanāk tā, ka tie ir savstarpēji saistīti, un informēšu jūs, kāpēc.

Pirmais. Nevienlīdzīgā pieeja – ja mēs raugāmies uz Rīgas domes atlaišanu un uz Rēzeknes domes atlaišanu. Pirmām kārtām, ja Rīgas domes atlaišanas gadījumā tika paredzēts, ka pagaidu administrāciju veido (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Teirumnieka kungs, vienu sekundīti!

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk! Šeit nevar dzirdēt!

E. Teirumnieks. Ja Rīgas domē pagaidu administrāciju veidoja attiecīgo ministriju pārstāvji, deleģētie pārstāvji, tad, ja skatāmies... uz Rēzeknes domi, gan pagaidu administrācijas vadītājs, gan vietnieki pēc būtības nav izgājuši šim pārbaudītajam kompetenču sietam, kāds būtu nepieciešams.

Līdz ar to ļoti nesaprotami ir tas, ka, ja mēs raugāmies no kompetencēm un no pašvaldību lieluma, veicamo darbu apjoma, Rīgas gadījumā pagaidu administrācijas vadītājam algas koeficients bija noteikts 3,64, Rēzeknē, kas ir krietni nabadzīgāka un ar finanšu grūtībām, – 4,2, tāpat arī pagaidu administratoram, vietniekam, administratora vietniekam Rīgā koeficients – 3,2, Rēzeknes gadījumā abiem vietniekiem – 3,6. Rīgas gadījumā ir viens vietnieks un administrācijas loceklis, Rēzeknē nepieciešami divi vietnieki, kas arī pēc loģikas nav skaidrs risinājums.

Līdz ar to mēs ar deputātu Viļumu piedāvājam šo situāciju kaut daļēji novērst, piemērojot 50 procentu atalgojuma koeficientu tiem, kuri ir uz pilnu slodzi strādājošie. Un mēs saprotam, ka tās ir visas trīs likumprojektā piedāvātās personas.

Nākamais. Kas attiecas uz valsts un pašvaldību budžeta finansējuma izmantošanu atalgojumā. Ja jau mēs esam tik norūpējušies par Rēzeknes valstspilsētu, tad kāpēc gan valstij nebūtu jādod palīdzības roka, kas arī iedzīvotājiem būtu saprotamāk? Mēs varētu nodrošināt finansējuma segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Trešais. Ņemot vērā to, ka esošais pagaidu administrācijas sastāvs ir... mums vēl nav zināms, kā tas darbosies, jo iepriekš tam ir bijusi diezgan maza pašvaldības darba pieredze, tādēļ ir piedāvājums, ka caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Finanšu ministrijas pamatotu rosinājumu mēs paredzam Saeimai lemt par vadītāja vai vadītāja vietnieku nomaiņu.

Es domāju, ka tie ir loģiski priekšlikumi, kas šobrīd būtu ņemami vērā. Turklāt mēs saprotam arī to, ka šis likumprojekts ir stipri iekavēts, varētu teikt, nokavēts, un mēs paļaujamies uz VARAM sagatavoto pamatojumu domes atlaišanai. Ja tas tā notiek, tad arī šie priekšlikumi būtu atbalstāmi.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt manis un deputāta Viļuma piedāvātos trīs priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pilnīgi atbalstu un piekrītu visam, ko tikko teica Teirumnieka kungs... jā, gan par apmaksu, gan par algām. Cilvēks nebūs... es neticu, ka visi trīs cilvēki, kuriem ir pastāvīgs darbs, atradīsies Rēzeknē un strādās rēzekniešu labā.

Vēl gribu pieminēt un uzrādīt, ka šis likums ir pret tautu.

Valsts kanceleja veica aptauju. (Rāda aptaujas rezultātu materiālus.) Jautājums... valstij jāpiešķir papildu nauda un jāglābj Rēzekne. Ziniet, cik ir "par"? 30 procenti... nē, 59 procenti ir par to, ka valstij jāpiešķir finansējums Rēzeknei.

Vajag atlaist visu Rēzeknes domi. Ir pieejams (Vēlreiz rāda aptaujas rezultātu materiālus.)... Ziniet, cik ir "par"? Tikai 30 procenti no tautas piekrīt tam, ka vajag atlaist visu Rēzeknes domi – 30 procenti no aptaujātajiem!

Vajag atlaist Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču. Ziniet, cik ir "par"? 29 procenti! Jūs paskatieties, jūsu Valsts kanceleja veica šo.

Šis likums ir pret to, ko grib cilvēki.

Gribu teikt arī to, ka pamata atlaist tur nav. Tāpēc lūdzu atbalstīt priekšlikumus, ko iesniedza Teirumnieks un Viļums, un kopumā neatbalstīt, jo būs tiesāšana. Bartaševičs publiski paziņoja, ka būs. Un šeit nav pamata atlaist. Pamats ir, ka viņi nepieņēma budžetu. Es atvainojos, viņi jau visu izdarīja, Finanšu ministrija apstiprināja to, ka viņiem viss iet uz labo pusi, viņi ir lemttiesīgi, viņi autonomi strādā. Kur ir pamats atlaist, iesēdināt administratorus, maksāt viņiem algu par to, ka viņi meklēs kādas kļūdas, kas vēl tur bija...?

Cilvēki... administratori strādā savā... pastāvīga vieta. Viens ir... es ļoti lūdzu... nezinu, es kaut kādu noslēpumu teikšu, viens ir advokāts, viena ir... Mietule ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, kur ir apvienošana, iet apvienošana... gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, gan Rīgas Tehniskās universitātes apvienošana. Tas ir ilgstošs un, nezinu, darbietilpīgs process, kad vajag apvienot divas skolas. Kad cilvēks strādās Rēzeknes labā? Viens ir advokāts, cik es saprotu. Ja paskatītos, cik viņai ir lietu... nezinu, man nav pieejams, bet cilvēks arī strādā.

Kad Rēzekne būs uz tām sliedēm, kad dome normāli var strādāt Rēzeknes labā? Pilnīgi apšaubāms likums, pilnīgi... nav demokrātiski arī pret tautu. Jūsu Valsts kancelejā... šis ir atrodams pie Valsts kancelejas. Palasiet, ko grib rēzeknieši un aptaujātie cilvēki... gan pēc vecuma, gan pēc tautības. Šeit viss ir aprakstīts.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, bet atbalstīt priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vakar bija raksts un internetā bija informācija, ka Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai pietrūkst miljardiņa saistībā ar "Rail Baltica" projektu. Tātad – stacijas pārbūve par miljardu. Vakar man atsūtīja rakstu angļu valodā – Igaunijā "Rail Baltica" dzelzceļa stacija izmaksās 50 miljonus!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs runājam par pagaidu administrācijas iecelšanu.

A. Šlesers. Jā, es tieši par to arī runāju. Laikā, kad notiek afēras, kad pazūd miljardi, mēs, redziet, runājam par to, kā Rēzeknē ielikt administratorus.

Tagad tā diskusija... administratorus mēs ieliksim ar spēku, bet, lai būtu populārāki, samazināsim viņiem maksu. Bet iedodiet administratoriem kaut tikai vienu eiro, viņi apzags visu Rēzekni, tāpat kā viņi ir apzaguši bankas, uzņēmumus, izlaupījuši virkni citu struktūru.

Pasakiet, lūdzu, kur administratori mūsu valstij kaut ko labu ir izdarījuši? Viss ir izzagts. Administratori nekad nav domājuši un strādājuši uz rezultātu, jo viņiem maksā – jo ilgāk viņi strādās, jo labāk. Šeit gan viņiem ir limitēts laiks. Bet apskatieties kopumā – visi uzņēmumi, kas bijuši administrēti, bankas... Viņi tur sēž mūžīgi un beigās... cik tad viņi saņem? Viņi saņem miljonus! Tas nozīmē, ka šie administratori pastrādās tā, ka beigās Rēzeknei būs vajadzīgs īpašs Māršala plāns, lai to glābtu.

Godājamie kolēģi, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vairs nepiedalīsies šinī farsā. Mēs nebalsosim. Mēs negribam administratoriem... Šlesers balsos par to, ka viņi saņems mazāku atalgojumu... kāds grib būt labs un saka, lai administrators saņem mazāk. Es negribu balsot par to, ka administratori izlaupīs un iznīcinās Rēzeknes ekonomiku, jo viņiem gluži vienalga, viņi nepiedalīsies vēlēšanās, viņi neko nedarīs, un viss. Tā ka nav svarīgi, kāda ir alga, zaudējumi būs tikpat lieli.

Tas, ar ko es sāku, – tā vietā, lai risinātu problēmu, kur "Rail Baltica" atrast piecus miljardus, kas pie tā ir vainīgs, ka mēs esam nonākuši tādā bedrē, mēs mēģināsim aizmālēt acis ar to, ka Rēzeknē, redziet, ir kaut kādas problēmiņas.

Godājamie kolēģi, šodien valdībai problēmiņas ir pavisam citas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Tas bija 2023. gada augusts, un tas laikam bija pirmais gadījums, ka ministrs sasauc un vada pašvaldības domes sēdi. Likums šādu iespēju paredz.

Es esmu daudzus (deviņus) gadus vadījis pašvaldību, tai skaitā periodā, kad novadam bija finanšu stabilizācija, bet kaut ko tādu es nebiju iedomājies – ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tas var notikt pašvaldībās... pašvaldībās nedarbojas demokrātisks process. Deputāti pieņem lēmumus, un izpildvara tos pilda, izpildvarai ir jāatskaitās... Es nebiju iedomājies, ka var pastāvēt pašvaldība, kurā nav vienota budžeta, budžets sastāv no deviņām daļām, kas ir kopā salipināti dažādu iestāžu budžeti. Es nevarēju iedomāties, ka var pieņemt budžetu, kurā nav nodrošinātas algas gada 12 mēnešiem.

Nebija divu variantu: vai nu ir pārkāpts likums, vai mērs, kurš ir vienīgais, kurš var sasaukt finanšu komitejas sēdi, lai grozītu budžetu... viņš ņem un spītīgi negroza, tātad viņš brauc klintīs... tur bija vajadzīgs skaidrs risinājums. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!")

Par priekšlikumu. Tas, ko es šobrīd redzu, – dome tomēr nespēj pieņemt lēmumus. Līdz ar to tā ir valsts atbildība – izveidot sistēmu, lai Rēzekne spētu nodrošināt pakalpojumus. (Starpsauciens.) Pašvaldību finanšu stabilizācijas komisija, ko izveidojusi Finanšu ministrija, ļaus nodrošināt to, ka pašvaldībai pietiks naudas pamatpakalpojumiem, tomēr ir vajadzīgi administratori, kas sakārto administratīvo procesu pašā pašvaldībā, lai izpildvara darītu izpildvaras lietas un lēmumi un saistošie noteikumi, kas iziet cauri pašvaldībai, atbilstu likumam. Tā lietu kārtība, kas ir iedibināta...

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, mēs runājam par pagaidu administrācijas atalgojumu.

M. Sprindžuks. Jā. Par pagaidu administrāciju.

Kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija diskusija, kā var būt, ka šie cilvēki strādā apvienotos darbus, – vai viņi varēs to izdarīt? Var tā darīt, tāpēc ka šie cilvēki nāk šo pilsētu pārvaldīt un sakārtot uz īsu periodu. Darba apjoms būs milzīgs. Līdz šim to darīja padsmit deputāti, tagad būs jātiek galā trim cilvēkiem. Bet – ja mēs ar likumu viņus ieliekam pildīt šo amatu, lūdzu, nemēģinām skaitīt kapeikas... sērkociņus... vai kāds nenopelnīs par daudz. Ļaujam viņiem glābt pilsētu – neskaitām naudu! Viņi šo uzdevumu pilda valsts interešu vārdā. (Starpsauciens.)

Kolēģi, aicinu atbalstīt priekšlikumu. Un iesim uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es runāšu par šo priekšlikumu un par amatu apvienošanas iespēju. Ja es pareizi atceros normu, kas ir ierakstīta likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"... ja mēs runājam par konkrētu cilvēku, kas nestrādā kādā no ministrijām, bet runa ir par cilvēku, kas strādā augstskolā... lai apvienotu šos amatus, ir jāsaņem atļauja no augstākās pārvaldes institūcijas. Es nemācēšu pateikt, vai tā šinī gadījumā būtu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padome vai Senāts, bet katrā gadījumā šāda atļauja ir jāsaņem. Ņemot vērā, ka Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija šobrīd ir pārejas procesā, lai kļūtu par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību, es pieļauju, ka atļaujas saņemšanas process ir vēl sarežģītāks.

Es neesmu piedalījies šī likumprojekta veidošanā un virzīšanā. Droši vien atbildīgās ministrijas pārstāvji šo aspektu ir pārdomājuši, jo pēc būtības atļauja ir jāsaņem no institūcijas, kas nav ministrijas pakļautībā. Pēc tās informācijas, kas man ir uz šo brīdi, tāda atļauja vēl neesot saņemta.

Tad ir jautājums: kurā brīdī līdz likumprojekta galīgajai apstiprināšanai šī atļauja tiks saņemta? Tas ir mans jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 41, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 2. – deputātu Jura Viļuma un Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!’)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 43, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 3. – arī deputātu Viļuma un Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 42, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 22, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Zālē troksnis.)

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, pārtraukums vēl nav sācies! Vienu momentiņu!

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Anita Brakovska... ir zālē, Edmunds Cepurītis... nav zālē, Svetlana Čulkova... nav, Jānis Grasbergs... nav, Kristaps Krištopans... nav, Gunārs Kūtris... nav, Gatis Liepiņš... nav, Lauris Lizbovskis... nav, Valdis Maslovskis... neredzu, Leila Rasima... nav, Harijs Rokpelnis... nav, Ričards Šlesers... nav, Didzis Šmits... nav, Ģirts Štekerhofs... ir, Juris Viļums... nav... un Jānis Vitenbergs... Vai Jānis Vitenbergs ir zālē? Ir.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam pēc pārtraukuma atsākt šodienas Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu. (Pauze.)

Turpinām darbu.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 488/Lp14), trešais lasījums.

Ir saņemti 26 priekšlikumi.

Par tiem Juridiskās komisijas vārdā mūs informēs deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" uz trešo lasījumu ir iesniegti 26 priekšlikumi. Pēc būtības visi ir redakcionāli labojumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Inese Kalniņa. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Pauze.) 21. ...

Sēdes vadītāja. 21. priekšlikums tika nosaukts?

Inese Kalniņa. Netika nosaukts.

Sēdes vadītāja. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Inese Kalniņa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 488/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Likumprojektam "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā" uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Sēdes vadītāja! Kolēģi, kolēģes! Skatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" otrajā lasījumā.

Ir iesniegts viens priekšlikums.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 20. jūnijam. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", otrais lasījums.

Saņemti 45 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā".

Otrajā lasījumā iesniegti 45 priekšlikumi.

1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

A. Bērziņš. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 6. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

A. Bērziņš. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 10. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

A. Bērziņš. 11. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas rosinājumam.

A. Bērziņš. 12. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 13. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 14. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 15. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 16. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A. Bērziņš. 17. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijai.

A. Bērziņš. 18. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 19. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A. Bērziņš. 20. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 21. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 22. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 23. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 24. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 25. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 26. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A. Bērziņš. 27. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 28. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 29. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 30. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 31. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 32. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt Juridiskajam birojam.

A. Bērziņš. 33. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arī komisijas priekšlikumu.

A. Bērziņš. 34. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 35. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstām arī komisijas priekšlikumu.

A. Bērziņš. 36. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 37. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 38. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bērziņš. 39. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 40. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 41. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 42. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A. Bērziņš. 43. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 44. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bērziņš. 45. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu.

A. Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūgums, aicinājums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Liels paldies komisijai... komisijas priekšsēdētājam par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Bērziņš. Priekšlikums – 11. jūnijs, piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad gaidīsim priekšlikumus piecu dienu laikā – līdz šā gada 11. jūnija vakaram. Paldies.

A. Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Labdien, kolēģi, cienījamā sēdes vadītāja! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 581/Lp14) pirmajā lasījumā.

Šeit ir trīs bloki.

Pirmais ir Eiropas Savienības Tiesas sprieduma ieviešana – dalībvalstīm dota iespēja piemērot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu skrejriteņiem. Mūsu valsts, izvērtējot attiecīgo dienestu un iestāžu (CSDD, Veselības ministrija, Satiksmes ministrija) sniegto informāciju nolēma... un likumprojektā piedāvā ieviest OCTA skrejriteņiem.

Otrs punkts ir saistīts ar Eiropas regulu... ar uzraudzību Eiropā, un tas paredz: ja avārija notiek ārpus polises izsniegšanas valsts, tad pretēji pašreizējai kārtībai, ka ir iespēja pieprasīt apdrošināšanas maksu tajā valstī, kur notiek avārija, avārijas seku kompensāciju maksās polises izsniedzējvalsts. Tas ir saistīts ar uzraudzības spējām un iespējām, ka dalībvalsts, kas izsniegusi polisi, tomēr labāk uzrauga savas nacionālās apdrošināšanas kompānijas.

Trešā daļa ir citi mazāk svarīgi un mazāk nozīmīgi ar Eiropas direktīvu saistīti grozījumi, kas skar procedūras un procesu normas.

Komisija ir izvērtējusi likumprojektu, ir bijušas diskusijas.

Komisija piedāvā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Reirs. Ņemot vērā, ka likumprojekts nav steidzams un ir jauna norma, kas skar skrejriteņus, priekšlikumu iesniegšanai piedāvājam mēnesi, tātad līdz 2024. gada 4. jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 4. jūlijam.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 382/Lp14), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" otrajā lasījumā. Darbam ar šo likumprojektu Juridiskā komisija veltīja vairākas sēdes.

Tika saņemti septiņi priekšlikumi un precizējumi.

1. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Paredz 594. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajos pārējos piedziņu veidos samazināt procentus no 30 procentiem uz 10 procentiem; par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – no 15 procentiem uz 2 procentiem.

Tā kā šis priekšlikums veidots uz spēkā esošas redakcijas bāzes, neskatoties uz to, ka šis pants jau pirmajā lasījumā tika izteikts atšķirīgā redakcijā... līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā pirmajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 1. pantā ietvertā 594. panta otro daļu, nosakot parādniekam saglabājamo summu. Parādniekam tiek saglabāta puse no minimālās mēnešalgas ikvienā gadījumā, kā arī papildus 15 procenti no minimālās mēnešalgas par katru apgādībā esošo bērnu, vienlaikus šo pieaugumu ierobežojot ar ne vairāk kā 50 procentu apmēru. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz noteikt vienotu ieturējumu procentu atšķirībā no pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas, kas paredzēja to diferencēt atkarībā no prasījuma jeb parāda veida. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, kas attiecas uz gadījumiem, kad piedziņa tiek veikta, pamatojoties uz vairākiem izpilddokumentiem, lai izvairītos no situācijām, kad procentu summai tiek piedāvāts noteikt maksimālo ieturējumu apmēru – 40 procenti no parādnieka ienākumiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Krasta. 6. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Paredz paplašināt pabalstu loku, uz kuriem piedziņu vērst nevar. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – frakcijas "Stabilitātei!" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 7. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Līdzīga satura. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 382/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam – 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 11. jūnijam.

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums.

Saņemti 19 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 2187.

Esam saņēmuši 18 finanšu ministra priekšlikumus un izveidojuši vienu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Protams, visus komisijā esam atbalstījuši.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Reirs. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Reirs. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Reirs. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. 15. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 16. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. 17. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 18. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Reirs. Un noslēdzošais – 19. – finanšu ministra priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Reirs. Priekšlikumi iesniedzami līdz 11. jūnijam... šī gada 11. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. jūnijs. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā".

Tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pašreiz Imigrācijas likums nosaka: ārzemnieks, kuram ir 150 eiro parāds, nevar saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Tāpat likums nosaka: ja ārzemniekam ir šāds parāds – 150 eiro un uz augšu –, viņam var tikt anulēta termiņuzturēšanās atļauja. Savukārt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujām šis regulējums neattiecas.

Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka VID saskaras ar problēmu, ka Krievijas pilsoņi, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kuri veic te biznesu, ir sataisījuši Latvijā parādus, kurus no viņiem Latvijas valsts nevar piedzīt. Vienlaikus šie Krievijas pilsoņi turpina ceļot uz Latviju un atpakaļ (tātad gan uz Krieviju, gan Latviju) un bauda visas privilēģijas, ko nodrošina pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Tātad valstī, kurā šiem Krievijas pilsoņiem ir parādi.

Mans priekšlikums paredz šo kārtību mainīt – noteikt to, ka arī uz šo ārzemnieku grupu attiecas ierobežojumi ieceļot Latvijas valstī, kamēr viņi nav nomaksājuši parādus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Šnores priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 17, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 2. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Papildināt likuma 24. pantu ar 5.² daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Varu pateikt: kad mēs piemērojam likumu pirmajai grupai, kuri ir nepilsoņi, bijušie nepilsoņi, un paņēmuši Krievijas Federācijas pilsonību, tiem, kuri ir pensionāri... prakse parāda, ka viņiem ir grūtības nokārtot eksāmenu. Tā pirmā grupa saskaras ar dažādām problēmām, un lielākā daļa sava vecuma un prasmju neesības dēļ saskaras ar to, ka nevar nokārtot eksāmenu.

Šis priekšlikums ir saistīts ar to, lai to grupu, kuri ir pensionāri... lai viņi nekārtotu eksāmenu sakarā ar vecumu. Prakse jau parādījusi, ka 50 procenti no tiem cilvēkiem vairākas reizes nevar nokārtot eksāmenu dažādu iemeslu dēļ – gan vecuma, gan veselības, gan uztraukuma dēļ. Tie ir veci cilvēki, un viņiem, protams, jāizdzīvo tā dzīves gaita, kas viņiem atlikusi.

Vairākas reizes – divas, trīs, četras, piecas – cilvēki cenšas, bet nevar... Un es saku, ka iemesls ir vecums, viņi vecuma dēļ nevar atcerēties un it īpaši rakstisko daļu pareizi sarakstīt. Ir problēmas ar nokārtošanu sakarā ar to, ka tur stāv datori, cilvēki redz datoru pirmo reizi... viņiem grūti kārtot eksāmenu vecuma un veselības problēmu dēļ.

Lai būtu vienlīdzība gan I grupai, gan II grupai... ko mēs tagad izskatīsim, es piedāvāju atbrīvot vecus cilvēkus, pensionārus, no valsts valodas eksāmena kārtošanas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

I. Rajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Pleškānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 3. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likuma 24. pantu ar 5.³ daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, piemērojot šo likumu, praksē mēs saskaramies ar to, ka vecie cilvēki, kuriem ir piešķirta invaliditāte... runājot par 3. priekšlikumu... tie ir cilvēki, kuriem ir II vai III grupas invaliditāte sakarā ar to, ka viņiem nav labās vai kreisās rokas vai plaukstas... atbrīvot viņus no rakstiskās daļas, arī II un III grupas invalīdus, kuriem ir piešķirta redzes invaliditāte, atbrīvot no rakstiskās daļas.

Kas ir tagad? Tiem cilvēkiem, kuriem ir piešķirta invaliditāte, pēc likuma jāiet pie ģimenes ārsta, jāizraksta nosūtījums pie rehabilitologa. Pie rehabilitologa viņi nāk ar... jūs varat apskatīties "Rindapiearsta.lv" – ir milzīgas rindas. Tad rehabilitologs tālāk sūta pie ārsta apstiprināt, ka cilvēks ir neredzīgs vai viņam ir redzes problēmas... vai rokas vai plaukstas nav. Un tikai ar rehabilitologa atzinumu viņš nāk uz Valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju kārtot eksāmenu un parāda to izrakstu no rehabilitologa. Tas cilvēks izskrien virkni ārstu, samaksā viņiem un atnāk uz Valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju ar to izrakstu. Redzams, ka cilvēkam neataugs jauna roka, jauna plauksta... vai kaut kā tā.

Es piedāvāju – tie, kuri ir II vai III grupas invalīdi, tāpēc ka nav labās vai kreisās rokas, nāk ar savu apliecību, apstiprinot, ka viņi var nekārtot rakstisko daļu. Jā, ir MK noteikumi Nr. 157, kuri paredz... bet es saku, cilvēkiem jāiziet virkne ārstu, viņi nevar atnākt ar invaliditātes apliecību un nekārtot to daļu.

Mums vajadzētu pieņemt šo priekšlikumu sakarā ar to, ka... kāpēc cilvēkam staigāt un apstiprināt to pašu – ka viņam nav rokas vai plaukstas? Lai nāk uz eksāmenu, parāda savu invaliditātes apliecību un kārto to daļu, kuru viņš var.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 3. – komisijā neatbalstīts...

I. Rajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 4. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likuma 24. pantu ar 5.⁴ daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kopumā visi šie priekšlikumi ir par vienu un to pašu – par invalīdiem. Es gribu pateikt to, ka tāda pati prakse – cilvēkam invalīdam jāiziet riņķis, lai pierādītu, ka viņam ir runas prasmes problēmas, ka viņš neprot runāt, un tad viņu atbrīvo no mutiskās daļas, bet, pirms viņš to atbrīvojumu saņem, jāiziet virkne ārstu, jāstāv rindā, laiks iet, viņš nevar... cilvēks uztraucas. Vēl gribu atzīmēt, ka rehabilitologa pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pilsētās un jābrauc arī apkārt Latvijai, jāmeklē, kur ir ārsts, jāsamaksā nauda par katru ārsta apmeklējumu, lai to izziņu dabūtu.

Cilvēkam jau ir invaliditāte, kuru piešķir profesionāla komisija, pat ne viens ārsts, bet vairāku ārstu komisija, bet mēs parādām, ka neuzticamies komisijai, bet uzticamies tikai vienam rehabilitologam vai tiem ārstiem, pie kuriem viņam vēlreiz jāiziet tā komisija un jāpierāda, ka viņš ir invalīds un nevar runāt.

Lūdzu atbalstīt šo normu, lai cilvēkam nevajadzētu skraidīt... ārstu riņķi... cilvēks nāk ar savu invaliditātes apliecību un saka, jā... un cilvēki, mūsu profesionāļi, Valsts valodas centrs, redz – jā, viņam nav... un viņš ir atbrīvots no mutiskās daļas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Priekšsēdētājas kundze! Es palūgšu vienu ātru komentāru, jo deputātei Pleškānei vēl būs pāris priekšlikumu, kas ir veidoti vienā veidā.

Diskusijā komisijā mēs ļoti uzmanīgi iztirzājām šo jautājumu un diskutējām par šīm lietām. Mums ir ļoti precīzs saraksts ar visām medicīniskajām diagnozēm, kuras attiecīgos noteikumos ir atrunātas. Ja stāsta to, ka cilvēkam, kuram nav plaukstas vai rokas, piespiež pildīt rakstisko eksāmenu, – tas neatbilst patiesībai.

Runa ir par to, ka invaliditātes apliecība nav apliecinājums tam, ka cilvēks ir atbrīvots vispār no kaut kāda eksāmena vai no eksāmena kādas daļas. Pamatojums tam ir medicīniskā diagnoze par kādu noteiktu saslimšanu, un, ja cilvēkam šī saslimšana ir, attiecīgi tas viss ir uzrakstīts. Izņēmumi, kas ir uzrakstīti šajos noteikumos, uz šiem cilvēkiem attiecas jau tagad, tāpēc nav nepieciešams veikt papildu izmaiņas likumdošanā.

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Pleškānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 5. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likuma 24. pantu ar 5.⁵ daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Drusku precizēšu to, ko teica referents. Ir MK noteikumi Nr. 157, kuri nosaka visas diagnozes, bet nosaka arī to, ka invalīdam... vēlreiz atkārtošu – viņš nevar atnākt ar savu invaliditātes kartiņu un ar diagnozi, kura viņam ir, uz Valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju un uzrādīt, ka viņam ir invaliditāte un tāda un tāda diagnoze, kura ir MK noteikumos Nr. 157. Viņam vēlreiz...

Par ko ir runa? Viņš nevar atnākt ar apliecību un ar diagnozi, viņam vajag atkārtoti iet pie ģimenes ārsta, lai izņemtu nosūtījumu pie rehabilitologa, rehabilitologs tālāk nosūta pie ārstiem, lai pierādītu, ka viņš... jo rehabilitologs arī nevar uzrakstīt medicīnisko atbrīvojumu bez LOR apmeklējuma. Tad nedzirdīgs cilvēks ies pie LOR, atkārtoti pārliecinās viņu, ka viņš nedzird, par to, ka viņam ir piešķirta invaliditāte, un tad ar rehabilitologa izziņu... vēlreiz nākot pie viņa... var iet uz valsts valodas pārbaudi. Tāpēc šī norma šeit ir iekļauta, lai invalīds ar savu diagnozi nāk jau uz valsts valodas pārbaudes eksāmenu un viņu atbrīvo no pārbaudes. Ja viņš ir dzirdes invalīds – tad no mutiskās daļas, rakstisko viņš kārto. Šeit nav runa par pilnīgu atbrīvošanu no visa eksāmena, bet no tās daļas, kuru viņš nevar kārtot un ko paredz MK noteikumi Nr. 157. Bet tagad ir tā, ka cilvēkam jāpatērē gan daudz naudas, lai apietu visus ārstus, gan laiks, kurš aiziet lai dabūtu to izziņu.

Pagājušo reizi, kad mēs spriedām par... pieņēmām likumu nepilsoņiem, kuri bija bijušie nepilsoņi, es jums rādīju... es pati pamēģināju pierakstīties Rēzeknē pie rehabilitologa, tas aizņēma deviņus mēnešus. Mani pierakstīja pie rehabilitologa, un rindā bija jāgaida deviņi mēneši. Tas nav samērīgi! Cilvēks vienkārši... Ko es piedāvāju? Cilvēks nāk ar savu invaliditātes apliecību un diagnozi, un komisija viņu atbrīvo no mutiskās daļas, no rakstiskās daļas, no klausīšanās... Un šis 5. priekšlikums ir par dzirdes invalīdiem. Kāpēc cilvēkam vairākkārt jāpierāda, ka viņš nedzird, ja viņam jau ir piešķirta invaliditātes grupa?

MK noteikumos Nr. 157 ir uzrakstīts – viņš atnāk ar apliecību un ar diagnozi un viņu izslēdz... kādu eksāmenu... kādu daļu viņš nekārtos.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Cienījamie kolēģi, atgādinu, ka komisijā pēc ilgām diskusijām šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 6. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz papildināt likuma 24. pantu ar 5.⁶ daļu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kopumā viss ir tas pats. Vienīgais, ka šis priekšlikums piedāvā uzreiz nākt uz Valsts valodas pārbaudes prasmes komisiju ar apliecību... ka viņš ir invalīds, un ar diagnozi, ka viņam ir progresējoši psihiskās uzvedības traucējumi slimību dēļ.

Šeit vispār ir ārkārtas situācija, jo cilvēks pats nevar atbildēt par savu rīcību. Pie ārstiem viņam jānāk ar pavadoni, pie visiem tiem ārstiem – pie rehabilitologa, pie psihiatra –, un jāiet atkal ar to izziņu no rehabilitologa... kuri viņu atbrīvos... no kuras tur daļas, kuru paredz MK noteikumi Nr. 157. Psihiski slimi cilvēki, kuriem atkārtoti jāpierāda, ka... un jāstaigā vēl ar pavadoni.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nedaudz griež ausīs: "Invalīds, invalīds, invalīds..." Cilvēks ir personība, bet dažiem cilvēkiem ir invaliditāte. Nav redzes invalīds, ir cilvēks ar redzes invaliditāti. Nav dzirdes invalīds, ir cilvēks ar dzirdes invaliditāti. Cilvēks ir personība.

Kolēģi, cienīsim cilvēkus ar invaliditāti un uzrunāsim viņus tā, kā tas būtu pienācīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

I. Rajevs. Tātad atgādinu – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 7. – deputāta Šnores priekšlikums. Paredz izmaiņas pārejas noteikumu 58.⁵ panta otrajā daļā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Pašreiz Imigrācijas likums paredz, ka, lai saņemtu jaunu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas valstī, ārzemniekam viena gada laikā ir jānodzīvo seši mēneši – pilns termiņš. Saskaņā ar Saeimas iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Krievijas pilsoņi, kuri zaudēja savas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tagad tās kārto no jauna, līdz ar to uz viņiem arī būtu jāattiecina tas pats, kas uz visiem pārējiem ārzemniekiem, tātad norma par sešiem mēnešiem, kas ir nodzīvoti bez pārtraukuma viena gada laikā Latvijā.

Saskaņā ar esošo likuma redakciju uz Krievijas pilsoņiem tomēr tas neattiecas. Faktiski šī kategorija ir izņēmums, un sanāk tā, ka viņi atrodas priviliģētā situācijā salīdzinājumā ar citiem ārzemniekiem. Manuprāt, tas nav pareizi. Es aicinu to mainīt un arī uz Krievijas pilsoņiem, kuri tagad saņem jaunas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, attiecināt normu par sešiem mēnešiem, kas jānodzīvo Latvijā viena gada laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Rajevs. Atgādinu – komisijā pēc diskusijām šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 12, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Reinbergas priekšlikums. Paredz izmaiņas pārejas noteikumu 63. punkta 2. apakšpunktā. Jūs neticēsiet, bet tika atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Izmaiņas likumprojekta 63. punktā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Gribu atgādināt, ka pirmā grupa, kuru aizsūtījām... gan nepiešķīrām, gan visu to pārbaudi izgājām... tie, kuri ir nepilsoņi... kuri bija... un paņēma Krievijas pasi... bija tāda situācija, ka gan mēs nepaspējām, gan viņi nepaspēja – mēs nepaspējām piemērot to likumu, viņi nepaspēja sagatavoties visam un sakārtot ārsta atzīmes, jo visi tie cilvēki, neesot tikai Rīgā... ir reģionos, un reģionos, mēs zinām, ir gan ārstu trūkums, gan valsts valodas centri ne visās pilsētās strādā, tikai lielās pilsētās. Cilvēkiem tas apgrūtina... Mēs ar to saskārāmies pagājušoreiz, kad uz diviem gadiem pagarinājām cilvēkiem laiku, lai viņi sakārto visas lietas... pamācās valodu.

Sakarā ar to tapa šie priekšlikumi – lai iedotu uzreiz divus gadus, kad cilvēki sagatavosies, izņems visas nepieciešamās izziņas no visiem ārstiem, saņems vēl kaut kādu ārstēšanu, kuriem vajag. Tas domāts, lai cilvēki sagatavotos tajā laikā un nāktu uz eksāmeniem gan ar zināšanām, gan ārstu zīmēm.

Tāpēc lūdzu atbalstīt to, ka likums stāsies spēkā 2027. gadā, nevis nākamgad, jo cilvēkiem nebūs laika sagatavoties... un lai mēs vēlreiz nenāktu visi kopā un neapspriestu, ko mums darīt ar tiem cilvēkiem, kuri šajā laikā nepaspēja sakārtot visu, ko nosaka likums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Rajevs. Atgādinu – priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 10. – deputāta Šnores priekšlikums. Izmaiņas pārejas noteikumu 67. punkta 2. apakšpunktā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 11, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 11. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu 67.¹ punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Atkārtošu vēlreiz, ka tie ir veci cilvēki (65+), pensionāri, seniori, kuriem grūti apgūt... iet uz eksāmenu. Tas viņiem sagādā gan neērtības, gan stresu, kā dēļ viņi nevar pilnvērtīgi nokārtot eksāmenu. Cilvēki tajā vecumā tiešām... izdzīvojuši visu to... tādu dzīvi... Es domāju, tie, kuriem ir 65+, ir jāatbrīvo no eksāmena. Ļaujiet cilvēkiem vienkārši mierīgi dzīvot.

Visas drošības pārbaudes viņi izies... kurš izies, kurš neizies... mums ir Valsts drošības dienests, kurš par to atbild. Bet vajadzētu atbrīvot... jo, es saku, viņiem tas sagādā stresu, saasinās slimības. Plus – tiem cilvēkiem, kuri nepiedalās darba tirgū, ir savs burbulis, ir ģimene, kur viņi runā, kur viņi dzīvo. Es domāju, tos, kuri nepiedalās darba tirgū, var atbrīvot no šī eksāmena, bet tiem, kuri strādā, likums nosaka citas pakāpes eksāmenu vai prasības valsts valodas zināšanām.

Es piedāvāju tos pensionārus, kuri neprot... nevar, kuriem ir grūtības ar veselību, ar citām... atbrīvot cilvēkus, kuri ir pensijā un komunicē tikai ar savu ģimeni... Iestādes, kā mēs zinām, var paņemt tulku, citus... kuri palīdzēs sakārtot pārējās lietas, kuras atteicas uz valsts iestādēm.

Lūdzu atbalstīt to, ka pensionāriem nebūs jākārto valsts valodas eksāmens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Rajevs. Atgādinu – komisijā pēc diskusijām priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 68, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 12. – deputāta Šlesera priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar 71. punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Atgādināšu deputātiem to, ka šis priekšlikums skar vecuma cenza izmaiņu, pareizāk sakot, paredz pazemināt vecuma cenzu tiem cilvēkiem... no kura vecuma vajadzētu sākt kārtot valsts valodas eksāmenu, precīzāk, no kura vecuma atbrīvo no eksāmena kārtošanas.

Par šo jautājumu komisijā tika diskutēts ļoti ilgi un plaši... ne tikai šajā gadījumā, arī iepriekš, un šis priekšlikums netika atbalstīts. Arī šoreiz komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Par šo jautājumu esmu runājis vairākkārt. Tas, ko vēlos pateikt vēlreiz: ja valstī viss būtu labi, ja mūsu ekonomika attīstītos kā citās Eiropas valstīs – ar plusa zīmi –, ja dzīves līmenis būtu pietiekami augsts, mēs teiktu – labi, mums vēl kādi jautājumi jāsakārto, lai mēs būtu tāda latviska Latvija. Bet šodien šīs "Rail Baltica" miljardu afēras... problēmas citās nozarēs... jau izskanēja, ka valdība plāno celt nodokļus. Ir daudz problēmu, bet mēs diskutējam par to, kādā veidā veciem cilvēkiem likt kārtot eksāmenu.

Ja tie būtu deviņdesmitie gadi (pēc neatkarības atjaunošanas), tad es saprastu – labi, uzreiz būtiski lēmumi. Bet pagājuši vairāk nekā 30 gadi, un mēs labi apzināmies, ka Latvijā tiešām ir atsevišķas pilsētas, reģioni, kuros cilvēki ikdienā runā krievu valodā. Tā tas ir. Ļoti bieži ir arī pārmetumi, ka kāds nerunā... Bet kurš 30 gadus valdīja Latvijā un atbildēja par izglītību? Ne jau tās partijas, kas sēdēja šeit kreisajā pusē. (Norāda uz zāles kreiso pusi. Starpsauciens.) Tās ir partijas, kuras pašreiz ir pie varas.

Par izglītību. Problēma ir tāda: kāpēc netika organizēti kursi, kāpēc 30 gados neko neizdarīja? Tagad, pirms vēlēšanām, mēģināt pacelt jautājumu, ka visi kārtos eksāmenu – slimi, ne slimi, invalīdi, ne invalīdi (Zālē troksnis.)...

Es saku tā: mums ir pieņemts likums – latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Visi bērni, kas piedzimst Latvijā (neatkarīgi no tā, kādā ģimenē piedzimst), automātiski ir pilsoņi, un valsts uzņemas atbildību par to, lai bērni, pabeidzot skolu, labi zinātu latviešu valodu neatkarīgi no tā, kāda ir dzimtā valoda. Tas tagad ir noticis.

Nu ko mēs ķersimies klāt tiem pensijas vecuma cilvēkiem? Protams, kāds var teikt, ka tas bija viņu pienākums, vēl kaut ko... bet es vēlreiz saku, ka stāsts ir par to: ja mūsu ekonomikā būtu viss bijis labi, ja valsti nebūtu pametuši simtiem tūkstošu cilvēku ar lozungu "Latvieti, nepadodies, krievi nāk!", tad būtu savādāk. Ja uz Latviju brauktu strādāt cilvēki, piemēram, no Šveices, Norvēģijas, Vācijas, Anglijas (nevis mūsējie brauktu pie viņiem), tad es šodien klusētu. Bet mums daudzās profesijās nav cilvēku, kas strādā.

Šis ir vēl viens jautājums, kas mums būs jārisina. Lai atvērtu jaunas rūpnīcas, mums pietrūkst inženieru ar konkrētām zināšanām, tāpēc ka mūsu izglītības sistēma ir sačakarēta. Visas tehniskās zināšanas... Kādreiz bija tehnikumi... Daudz kas tika likvidēts.

Kas mums tagad ir? Pētnieki, sociologi, politologi! Kur aiziet lielākā daļa Eiropas fondu naudas? Visādiem pētījumiem! Pēta... par zaļu Latviju, par vēl kaut ko... bet diemžēl nav tādas izglītības, lai mēs varētu atrast cilvēkus ar konkrētām zināšanām, kas ir vajadzīgas daudzās nozīmīgās industrijās saistībā ar būvniecību, ražošanu un tā tālāk. Tāpēc šodien debatēt par valodu... es teiktu, tā ir liekulība – tā ir liekulība! –, jo mēs aiz šī visa slēpjam īstās problēmas.

Es negribu pārmest Nacionālajai apvienībai... Jūs vienmēr šo jautājumu esat uzturējuši kā savējo. Šoreiz runāju par pārējām partijām, kuras arī kaut kādā veidā izmanto šo lozungu – pret krieviem. Kad Latviju pārpildīs migranti, kurus uz šejieni atsūtīs Brisele, jo mēs atteiksimies maksāt 20 tūkstošus par katru migrantu, lai viņus nesūtītu uz Latviju, tad beigās teiks (Starpsaucieni.): kādi mēs esam idioti, ka nevarējām normāli sadzīvot – latvieši un krievi, kas šeit dzīvojuši jau sen. Šeit sabrauks cilvēki no Sīrijas, Āfrikas, Afganistānas... kurus atsūtīs Brisele. Mēs to zinām jau šodien.

Tā ka, godājamie kolēģi, es aicinu likt mierā cilvēkus pensijas vecumā un ļaut viņiem mierīgi dzīvot, kā teikt, tikt apglabātiem ģimenes kapā Latvijā...

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Šlesers. ... tur, kur viņu ģimenes locekļi jau ir apglabāti.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks!

Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ainār Šleser, priekšlikums, ko jūs esat iesniedzis, ir par personām virs 64 gadu vecuma. Jūs stāstāt par inženieriem, arhitektiem un tā tālāk. Jūs pats izlasījāt savu priekšlikumu, ko esat iesniedzis? Jūs runājat par pilnīgi kaut ko citu.

Jums kā termiņuzturēšanās atļauju ciltstēvam gribu atgādināt, ka šādi izņēmumi pret vienu lingvistisku vai etnisku grupu ir tieši tie, kas veicina divkopienu sabiedrību, jo jebkuri izņēmumi demotivē mācīties valsts valodu. Jūsu teiktais – kur tad iepriekšējās valdības, kāpēc to nav atrisinājuši... Jūs pats arī esat bijis valdībās, un es neesmu dzirdējis, ka jūs savulaik būtu atbalstījis vai virzījis šādus priekšlikumus. Ja reiz tas nav izdarīts agrāk, kāpēc tad jūs šobrīd nenākat un nelabojat vai neatbalstāt "Nacionālās apvienības" iniciatīvas, kas ir vērstas uz to, lai visa sabiedrība neatkarīgi no lingvistiskās vai etniskās piederības būtu balstīta valsts valodā? Jūs to nedarāt, jūs vienmēr pasakāt, ka Latvijā valsts valoda ir viena, un tad ir "bet". Pēc tā "bet" jūs skaidrojat pretējo. Tas ir tas, ko jūs darāt no reizes uz reizi.

Tāpēc es aicinu neveidot juridiskus izņēmumus vienai etniskai grupai. Man liekas, tāda cilvēku šķirošana ir atpakaļrāpulīga un ar tādu nevajadzētu nodarboties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā "Nacionālā apvienība"! Godājamais Butāna kungs! Es tiešām jums neko nepārmetu, jo es zinu, ka Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi šajās pozīcijās, un tas ir normāli, ka ir kāda partija, kas ļoti aizstāv šīs vērtības. Es jau pārmetu visiem pārējiem: jūs vienmēr slēpjaties aiz Nacionālās apvienības karoga.

Ko es vēlos pateikt, runājot par šo problēmu kopumā, ne tikai par konkrēto priekšlikumu. Jā, es teicu, ka pensionāriem ir jāļauj dzīvot mierīgi neatkarīgi no tā, vai 64 vai 74, vai 84... Tas, ko es vēlos pateikt, Butāna kungs, – mēs nekontrolējam Latvijas ārējo robežu. Jūs varat teikt, ko gribat... jums ir divas minūtes laika atnākt un atbildēt uz manu jautājumu. Mēs esam (Starpsauciens.) Šengenā, uz Latviju ar Polijas vīzām, darba atļaujām brauc cilvēki no dažādām pasaules valstīm, mēs to nevaram ietekmēt, jo mēs esam Eiropas Savienībā un mēs esam Šengenā. Protams, jūs varat spēlēt spēli – kā mēs uz vietas kontrolēsim –, bet iebrauks cilvēki, kuriem būs atļauja dzīvot Latvijā, no Vācijas, Polijas, Spānijas, Itālijas, un nemaz neprasīs mums atļauju to darīt.

Saprotiet, es runāju par to, ka mūsu ir ļoti maz, tāpēc būtu jādara viss, lai motivētu cilvēkus, kas ir Latvijā, Latgalē, vēl kaut kur, stāvēt par šo valsti, it sevišķi laikā, kad ģeopolitiskā situācija nav tik vienkārša. Sanāk tā – tā vietā, lai tiešām mēģinātu vienot sabiedrību, mēs šķeļam, šķeļam, šķeļam. Tas ir bīstami. Es vēlreiz saku: Latviju pārplūdinās migranti no Āfrikas, Sīrijas, Afganistānas un tā tālāk. Ko jūs teiksiet, kad tas notiks? Diemžēl tā tas būs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šlesera kungs, tas ir nevietā, ka jūs pārmetat citām partijām, īpaši Jaunajai VIENOTĪBAI un Zaļo un Zemnieku savienībai, ka viņi izpilda Nacionālās apvienības programmu. Tas ir ļoti labi, ka viņi pilda mūsu programmu. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Runājot par to, ko jūs teicāt noslēgumā. Latvijai ir pilnas tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz tām personām, kurām ir izsniegta uzturēšanās atļauja, vīza citā Eiropas Savienības valstī. Arī šobrīd ir vairākas personas, kuras Latvija ir iekļāvusi melnajā sarakstā vai aicinājusi anulēt tām izsniegto uzturēšanās atļauju vai vīzu, ja ir konstatēti pārkāpumi. Tā ka mēs to varam darīt, Imigrācijas likumā mēs varam paredzēt šādus nosacījumus.

Varbūt, Šlesera kungs, arī jūs beidzot sāksiet pildīt Nacionālās apvienības programmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam. (Starpsaucieni. Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūs tuvākajā laikā... esat bijuši pie Zemitāna tilta, kādreiz – "Zemitāna centra"? Kāds ir bijis? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

E. Zivtiņš. Faktiski tur ir tas iedīglis un scenārijs, ar kādu mēs tuvākajā laikā saskarsimies. Tur ir tādas lielas kopienas. Es nezinu, kas tie ir. Robežsardze apgalvoja, ka tie ir studenti, bet studenti ar sirmām bārdām... treniņbiksēs... un viss pārējais... neizskatījās galīgi pēc studentiem.

Tā ka faktiski tā lieta, par ko runā... nav jau runa par kaut kādām sankcijās iekļautām personām un tā tālāk. Par tiem nav jautājuma. Jautājums ir par tiem, kas atnāks pie mums no Rietumu puses. Tad mēs tiešām būsim pateicīgi un domāsim, kāpēc mums vajadzēja vienus, ar ko mēs simtiem gadu kopā esam dzīvojuši, izfīrēt ārā un ka (Starpsaucieni. Ūjināšana.) netiksim galā ar tiem, kas atnāk no otras puses. Nevajag ūjināt! Jūs 30... vairāk gadu esat bijuši pie varas un nolaiduši Latviju līdz kliņķim! (Starpsauciens.) Jā, jā, jā! Turi muti! (Starpsauciens: "Ui, ui, ui!")

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu cieņpilni izturēties pret kolēģiem!

E. Zivtiņš. Tāpēc padomājiet, sevišķi šajā svarīgajā laikā, par to, vai tiešām ir vērts šķelt sabiedrību, pie tam vēl šādā veidā! Paskatīsimies, kas tagad notiek pasaulē... premjerministrs tiek sašauts šādas propagandas dēļ... cilvēki uzvelkas un beigās nonāk līdz tam, ka grib nogalināt premjerministru.

Šis jautājums ir ļoti svarīgs un sensitīvs.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Vēlreiz atgādināšu – komisijā pēc diskusijām priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. 13. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus ar 71. punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Atgādināšu: tas ir tāds pats priekšlikums – ar vecuma cenzu. Vēlreiz (es noteikti par šo jautājumu jau pāris reižu runāju no šīs tribīnes): kāpēc ir noteikts 75 gadu vecums? Eiropas Savienībā tika veikti vairāki pētījumi, un tā ir viena no Eiropas Savienības rekomendācijām.

Atgriežamies pie Reira kunga komentāra – mēs visi esam individuāli, vecums visiem atnāk... kādā noteiktā vecumā. 75 gadi – tas ir laika periods, kad cilvēks krasi samazina (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ļaujiet ziņotājam noziņot!

I. Rajevs. ... ārējo komunikāciju un iekapsulējas savā mazajā informatīvajā telpā. Tāpēc tika pieņemts lēmums, ka, sākot ar 75 gadiem, valodas eksāmenu kārtot nevajag, bet... tie ir 70 gadi... tika pieņemts, kā tas ir.

Vēlreiz – komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies, Rajeva kungs, ka iepakojāt! Skan ļoti labi, pareizi.

Kolēģi, kāpēc ir nepieciešams atbalstīt šo priekšlikumu? Kāpēc tas ir loģiski? "Nacionālā apvienība" un daudzi no mums bieži atkārto vārdus "nacionālās intereses".

Es jums izstāstīšu piemēru, ka ne visi dzīvo tā, kā jūs izdomājat, "Nacionālā apvienība". Varbūt jums nepatiks tās valstis, bet tas ir piemērs.

Irānas un Azerbaidžānas attiecības ir diezgan sarežģītas, lai neteiktu – ļoti naidīgas. Viņi cenšas atrast kopīgu valodu, bet nesanāk. Irānā dzīvo 18 miljoni cilvēku, kas ir no Azerbaidžānas. Pašā Azerbaidžānā dzīvo 10 miljoni. Neviens nekad nav pat domājis teikt, ka viņi ir kaut kādi agresoru pārstāvji, ka viņi ir no naidīgas valsts. "Paņemiet savus čemodānus un brauciet uz Azerbaidžānu!" Neviens! Nekad!

Visā pasaulē ir prakse, ka vienas valsts piederīgie dzīvo citā valstī un neatstāj savu pasi... un es neatstāšu savu pasi tā dēļ, ka parlamentā ir Butāna kungs, pat ja man nepatīk, kā viņš strādā, un varbūt lielākajai daļai sabiedrības nepatīk. Vēlreiz – mīlestība pret savu zemi, savām saknēm paliek. Tajā nav nekā slikta.

Atkārtoju – kolēģi, ja viena valsts spēj pieņemt pie sevis 18 miljonus un neteikt viņiem ne vārda, gluži otrādi, nepārtraukti mēģina atrast kopīgu valodu ar savu kaimiņu, lai vismaz kaut kādā veidā sabalansētu šo jautājumu, a mēs šeit dzenamies pakaļ 20 tūkstošiem, pie tam... pensionētie cilvēki, kuri... pat ja mēs pieņemsim ideju, "Nacionālā apvienība", ka, ja atnāks Krievija, viņi paņems ieročus. Kādus ieročus? Viņiem ir tik daudz gadu, ka būs diezgan sarežģīti to izdarīt.

Tāpēc, kolēģi, pasaulē, ja mēs atvērsim acis, dzīvo ar mīlestību, dzīvo ar attieksmi, dzīvo ar cieņu viens pret otru. Mums šī politika nav vajadzīga. Es jūtu, ka ar laiku tā pazudīs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, īsi. Kā mēs dzirdējām, Rajeva kungs jau minēja, tātad ir atsauce... ņemot vērā vecumu, ir atsauce uz Eiropas Savienības rekomendācijām.

Rosļikova kunga piedāvājumā visos piemēros ir atsauce (jūs dzirdējāt) uz Irānu, varbūt varētu vēl kādu Āfrikas valsti nosaukt! Es tomēr aicinu mūs, Saeimu, vadīties pēc tā, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu prakse un rekomendācijas, nevis, Rosļikova kungs, raudzīties (Starpsauciens.) uz tām valstīm, kuras jūs nosaucāt. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

I. Rajevs. Atgādinu vēlreiz, ka komisijā diskusijas rezultātā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Rajevs. Paldies.

Pirms balsošanas par likumprojektu kopumā, gribu pateikties deputātam Reiram par komentāru, jo tas bija vietā. Mums visiem ir jāizturas ar cieņu pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, nacionalitātes, ticības vai veselības stāvokļa. Visi ir pelnījuši cieņu un respektu. Vēlreiz paldies.

Atgriežamies pie likumprojekta. Komisijas vārdā... mēs izskatījām likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij" otrajam lasījumam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai 1998. gada 3. aprīlī īpašumā bez atlīdzības tās darbības nodrošināšanai tika nodoti divi valsts nekustamie īpašumi Bruņinieku ielā 29/31 un Vaļņu ielā 32, Rīgā. Ņemot vērā, ka lielākā daļa arodbiedrību savienības dalīborganizāciju izmanto telpas Bruņinieku ielā 29/31 un arodbiedrību savienībai ir zudusi nepieciešamība lietot tai nodoto nekustamo īpašumu Vaļņu ielā 32, tas būtu nododams atpakaļ valstij. Arodbiedrību savienība trīs mēnešu laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā nodos Finanšu ministrijai nekustamo īpašumu Vaļņu ielā 32, Rīgā, ar nodošanas un pieņemšanas aktu.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. 2024. gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai"", otrais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai"" otrajam lasījumam.

Arodbiedrību savienība ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kura apvieno 19 dalīborganizācijas un kura īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī. Arodbiedrību savienība ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes strādājošos pārstāvošā institūcija, kas veicina strādājošo interešu pārstāvību nacionālā līmenī.

Šis likumprojekts (Nr. 528/Lp14) paredz nodot valsts nekustamo īpašumu Bruņinieku ielā 33, Rīgā, bez atlīdzības arodbiedrību savienības īpašumā tās statūtos noteikto mērķu īstenošanai, jo lielākā daļa arodbiedrību izmanto telpas Bruņinieku ielā 29/31 un nekustamais īpašums Bruņinieku ielā 33 ir uzskatāms par funkcionāli nepieciešamu zemes gabalu īpašuma Bruņinieku ielā 29/31 kvalitatīvai lietošanai, apsaimniekošanai un uzturēšanai.

Uz otro lasījumu ir saņemti 10 priekšlikumi. Pamatā visi ir redakcionālas dabas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likuma 1. panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts nekustamā īpašuma nodošanas mērķis. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina 2. pantu ar panta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazu uzmanību! Drusciņ klusāk!

L. Kozlovska. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nostiprināta arodbiedrību savienības atbildība īpašuma uzturēšanā un izmantošanā atbilstoši šī likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina likumprojektu ar 3., 4. un 5. pantu par nekustamā īpašuma uzturēšanas un izmantošanas finansējumu, nekustamā īpašuma nodošanas kārtību un nekustamā īpašuma atdošanu valstij. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Likums stājas spēkā 2024. gada 1. augustā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. 2024. gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! No Ministru kabineta Saeimā ir iesniegts likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā".

Grozījuma būtība ir tāda, ka tad, kad pašvaldība apstiprina saistošos noteikumus, kur ir runa par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbilstošā ministrija izskata dokumentus divu mēnešu laikā. Tad, kad par administratīvā sloga samazināšanu un cīņu ar birokrātiju Valsts kanceleja kopā ar Ekonomikas ministriju bija izveidojusi vairākas darba grupas, tajās visās tika norādīts uz nepieciešamību šo termiņu samazināt. Sakarā ar to sagatavots likuma grozījums – no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi.

Pateikšu uzreiz, ka varbūt būs nepieciešamība atvērt šo likumu rudenī. Pašlaik notiek sarunas, kā vajadzētu grozīt likumu vai Ministru kabineta noteikumus, bet šobrīd ir tikai viens priekšlikums.

Likumprojekts atzīstams par steidzamu, virzāms divos lasījumos, lai rastu iespēju ātri... tiesiskos apstākļos... ātrāk virzīt projektus būvniecības ieceres īstenošanai.

Lūdzu atbalstīt. Un no sākuma aicinu...

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms – par steidzamību.

O. Burovs. Jā, no sākuma – par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai Simanovskas kundze vēlas runāt par steidzamību?

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Jūs – "par"? (Starpsauciens.) "Pret".

Vārds deputātei Janai Simanovskai – "pret".

J. Simanovska (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Nevienam nepatīk birokrātija. Es arī esmu saskārusies ar birokrātiju – arī vakardien, runājot kafejnīcā, kur ēdu, tās īpašniece sūdzējās, ka birokrātija traucē izvērst darbību. Protams, mums vienmēr jāskatās, kas ir birokrātijas cēloņi, un ir jāatceras, ka birokrātiju mēs nevaram mazināt uz cilvēku, sabiedrības iesaistes un tiesību rēķina.

Zinu, ka šim likuma normas grozījumam ir bijis daudz oponentu, tāpēc uzskatu, ka šo normu nevar skatīt steidzamības kārtā, tā ir jāizdiskutē, ļaujot tiem, kas ir "par" to un kas ir "pret" to... Un es vēlos precizēt – šī norma nav par to, ka VARAM ir jāatbild divu mēnešu laikā, šī norma ir par to, ka cilvēkiem, kas apstrīd teritoriālplānojumu, iesniegums ministrijai ir jāiesniedz divu mēnešu laikā un tagad to vēlas samazināt.

Es esmu runājusi ar cilvēkiem, kas ir gatavojuši šādus iesniegumus. Viņi saka: lai pareizi noformētu, juridiski pamatotu ar argumentiem... nereti tiek pasūtītas ekspertīzes... tātad, lai labi sagatavotu iesniegumu, lai VARAM ir, ko izvērtēt, divu mēnešu var būt par maz. Turklāt mēs runājam nevis par ierēdņiem, bet cilvēkiem... jūsu kaimiņu, kurš saprot, ka šis teritoriālplānojums kaut kādos jautājumos ir pret viņa interesēm.

Tāpēc es uzskatu – mēs nedrīkstam to darīt steidzamības kārtā. Mums ir jāļauj cilvēkiem izteikties, mums ir jāļauj izteikties nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēku intereses, lai šīs pārmaiņas būtu tādas, ka mēs patiešām mazinām birokrātiju, bet ne uz cilvēku tiesību rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, es gribu runāt "par". Viena no motivācijām – uzņēmēji, investori arī ir cilvēki, un tie ir tie nabaga cilvēki, kas cīnās ar birokrātiju un mūsu valstī ne dažreiz, bet gandrīz vienmēr zaudē. Es gribu teikt arī no pašvaldības puses – tas ceļš uz lokālplānojuma un attīstības plāna, teritoriālplānojuma apstiprināšanu ir garš, patīk vai nepatīk, un tajā laikā notiek aptaujas, tikšanās, un tas viss ir atbilstoši procedūrai. Šobrīd patiešām, runājot darba grupā ar vairākiem investoriem, sabiedriskajām organizācijām...

Sēdes vadītāja. Burova kungs, mēs – par steidzamību.

O. Burovs. ... nevalstiskajām organizācijām, izskanēja tas, ka vajadzētu šo termiņu samazināt.

Es pateikšu godīgi, mans personīgais viedoklis – es gaidīju vairākas lielākas iniciatīvas par birokrātiskā sloga, par administratīvā sloga samazināšanu. Es ceru, ka tas ir pirmais solis. Un tiešām mums vajadzētu parādīt, ka mēs esam gatavi to ātri izdarīt.

Varu atgādināt, ka programmā (par administratīvā sloga samazināšanu), kas ir izskatīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, saņemti 68 priekšlikumi. Komisija uzdeva samazināt šo termiņu, lai negaidītu, ka tie priekšlikumi būs īstenoti... nu, es atvainojos, 3000. gadā. Pretējā gadījumā mēs paliksim tā kā visi iepriekšējo sasaukumu politiķi – mēs tikai runājam par birokrātiskā sloga mazināšanu, tikai veidojam darba grupas, bet viss stāv uz vietas.

Tāpēc parādām investoriem, uzņēmējiem, ka mēs klausāmies un cienām šo viedokli.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Burova kungs, mēs runājam par steidzamību. Jūs atbalstāt steidzamību?

O. Burovs. Es pamatoju no sākuma, Mieriņas kundze, es pamatoju steidzamību ar to, ja? Protams. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Tagad es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10. jūnijs, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. (Starpsauciens.) Ir cits priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Janai Simanovskai! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

J. Simanovska (PRO).

Ir jādod vismaz divas nedēļas priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Kāds ir jūsu priekšlikums? Divas nedēļas. Kāds datums?

J. Simanovska. 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. 20. jūnijs. (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Pirms balsojuma, kolēģi, es varu pateikt, ka mans priekšlikums – 10. jūnijs – pamatots ar Ministru kabineta virzīto likumprojektu un lūgumu no atbilstošās ministrijas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 31, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad paliek komisijas priekšlikums.

Lūdzu, nosauciet vēlreiz!

O. Burovs. 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

O. Burovs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir pēdējais darba kārtības jautājums – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pēdējais darba kārtības jautājums. Lūdzu, mazliet saņemamies! Klusāk!

Ģ. Štekerhofs. Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina Saeimu piekrist likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei 2024. gadā 1 745 462 eiro apmērā no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 01.00.00 "Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā" uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammām, tai skaitā 1 660 846 eiro apmērā uz budžeta apakšprogrammu 29.06.00 "Enerģētikas jautājumu administrēšana", lai nodrošinātu vienotā risinājuma otrās kārtas izstrādi automatizētai oficiālo ienākumu apmēra aprēķināšanai uz vienu mājsaimniecības locekli, un 84 616 eiro apmērā uz budžeta apakšprogrammu 29.02.00.

Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, un būs arī trīs paziņojumi.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par izdienas pensijām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 6. jūnijā pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija... ir vairāki paziņojumi.

Vārds Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Vēršu uzmanību, ka 10. jūnijā Saeimā, Baltiešu zālē, norisināsies starptautisks forums, kas būs veltīts tēmai "Autoritāro režīmu partnerība: Irānas un Krievijas sadarbība, tās ietekme uz Latviju, Baltijas valstīm un Izraēlu". Tas ir paneļdiskusiju forums visas dienas garumā, būs eksperti gan no mūsu reģiona, gan no Tuvo Austrumu reģiona. Visi esat laipni aicināti piedalīties – aktīvi, pasīvi, kā nu jūs paši vēlaties. Atgādinu – 10. jūnijā Baltiešu zālē, forums sāksies pulksten 9.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu uz komisijas sēdi. Ceru, ka ilgi nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cikos?

O. Burovs. Pēc astoņām minūtēm – pulksten 12.40.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, arī man ir paziņojums.

Tuvojas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, tādēļ šodien, pieminot padomju varas represiju upurus, aicinu visus šajā pārtraukumā, kas tūlīt būs, uz fotoizstādes "Mēs atgriezāmies" atklāšanu Lielajā vestibilā. Izstādes atklāšana – Lielajā vestibilā!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Edmunds Cepurītis... nav, Svetlana Čulkova... nav, Jānis Grasbergs... nav, Kristaps Krištopans... nav, Gunārs Kūtris... nav, Gatis Liepiņš... nav, Lauris Lizbovskis... nav, Valdis Maslovskis... nav, Leila Rasima... neredzu, Harijs Rokpelnis... nav, Ričards Šlesers... nav, Didzis Šmits... nav.

Veiksmīgu dienu!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.