Ministru kabineta rīkojums Nr. 470

Rīgā 2024. gada 12. jūnijā (prot. Nr. 24 56. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par iespējām ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertos risinājumus.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu īstenošanā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministrs U. Augulis

(Ministru kabineta
2024. gada 12. jūnija
rīkojums Nr. 470)

Rīgā, 2024

1. Kopsavilkums

2. Sociālās uzņēmējdarbības raksturojums

3. Identificētā problēma

4. Konceptuālā ziņojuma uzdevums

5. Konceptuālie risinājumi

5.1. Peļņas sadales kritērija maiņa

5.2. Grantu atbalsta intensitātes maiņa

5.3. Altum aizdevumu izsniegšanas stimulēšana

5.4. Darbaspēka izmaksu samazināšanas pasākumu īstenošana

5.5. Informēšanas un izpratnes pilnveides pasākumi

5.6. Pasākumi investīciju piesaistei

6. Iespējamie risinājumi ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos

7. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija protokollēmuma (prot. Nr. 33 75. §) "Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim""¹ (turpmāk – 2022. gada informatīvais ziņojums) 2.2. apakšpunktam Labklājības ministrijai (turpmāk – LM) tika uzdots izvērtēt iespējas ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā, izstrādāt konceptuālo ziņojumu (turpmāk – ziņojums) un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ziņojumā izvērtēta esošā atbalsta sistēma sociālajiem uzņēmumiem, esošo atbalsta instrumentu priekšrocības un trūkumi, apskatīti citu valstu piemēri, izstrādāti priekšlikumi ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā. 

Ziņojuma izstrādes gaitā tika iesaistīti pārstāvji no Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un citi sociālās uzņēmējdarbības jomas eksperti. Par konceptuālajā ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem tika panākta konceptuāla vienošanās ar sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas atbalsta īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma (turpmāk – Likums) stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī līdz 2023. gada beigām sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši  273 uzņēmumi, no tiem aktīvi bija 200 sociālie uzņēmumi, bet 73 uzņēmumiem statuss dažādu iemeslu dēļ bija atcelts vai atņemts.

Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus. Sociālās uzņēmējdarbības svarīgākais mērķis nav gūt peļņu, bet risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu sabiedrībai.

Kā izriet no Likuma 2. panta, sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai Likuma noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

2023. gada beigās Latvijā darbojās 200 sociālie uzņēmumi. Aplūkojot uzņēmumus pēc to sociālās ietekmes veida, 57% uzņēmumu strādā uz sabiedrības grupu, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (izglītība, veselības veicināšana, sociālie pakalpojumi), dzīves kvalitātes uzlabošanu, 21% uzņēmumu rada sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupu pārstāvjus (darba integrācija), savukārt 22% uzņēmumu rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi, veicot visai sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes (vides aizsardzība, kultūras daudzveidība, pilsoniskās sabiedrības veidošana u.c.).

Sociālie uzņēmumi darbojas visā Latvijas teritorijā, taču no kopējā skaita 200 uzņēmumiem visvairāk sociālo uzņēmumu – 100 uzņēmumi jeb 50% atrodas Rīgā, savukārt vēl 44 uzņēmumi jeb 22% ir Pierīgā, 18 uzņēmumi (9%) atrodas Kurzemē, 18 uzņēmumi (9%) ir Zemgalē, 12 uzņēmumi (6%) atrodas Vidzemē un 8 uzņēmumi (4%) ir Latgalē.

Kopš Likuma stāšanās spēkā sociālajos uzņēmumos uzsākuši darbu 426 mērķa grupu darbinieki. Uz 2023. gada beigām sociālajos uzņēmumos bija nodarbināti 279 mērķa grupu pārstāvji, tai skaitā 157 personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, 47 īpašo grupu bezdarbnieki, 44 bijušie vai esošie ieslodzītie. 2022. gada nogalē kopā 173 sociālajos uzņēmumos strādāja 1433 nodarbinātie, t.sk. 39 sociālajos uzņēmumos strādāja 258 mērķa grupu personas. No 258 nodarbinātajiem mērķa grupas darbiniekiem lielākā daļa jeb 138 darbinieki bija personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – 9.1.1.3. pasākums) ietvaros akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) sociālajiem uzņēmumiem sniedza finansiālu atbalstu dažādu biznesa projektu īstenošanai granta veidā. Sociālie uzņēmumi varēja pretendēt uz grantu līdz 200 000 euro līdz divu gadu biznesa projektu īstenošanai, ja biznesa plāns atbilst izvirzītajām prasībām, tai skaitā attiecībā uz ilgtspēju un sociālās ietekmes radīšanu. Līdz 2023. gada 30. aprīlim Altum bija noslēdzis  204 granta līgumus par kopējo summu 12,7 milj. euro.

Normatīvajos aktos ir noteikti vairāki atbalsta veidi un instrumenti, kurus var izmantot sociālie uzņēmumi.

Viens no valsts atbalsta veidiem ir tiesības sociālajiem uzņēmumiem neietvert uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē šādus izdevumus: mērķa grupas darbinieku atpūtas pasākumu nodrošināšanai, mērķa grupu personu integrācijai darba tirgū, dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī sociālās integrācijas pasākumu nodrošināšanai, aktīvu iegādei statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām atbilstoši sociālā uzņēmuma statūtos noteiktajiem mērķiem.

Likums paredz iespēju publiskām personām atbalstīt sociālos uzņēmumus vairākos veidos. Pašvaldības var piešķirt sociālajiem uzņēmumiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai noteikt sociālajam uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam zemāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteikto nodokļa likmi, tādejādi samazinot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu sociālajam uzņēmumam. Šis atbalsta veids ir uzņēmumiem izdevīgs, taču nav plaši pielietojams, jo tikai nedaudziem sociālajiem uzņēmumiem pieder nekustamais īpašums, uz kuru pašvaldības varētu attiecināt nodokļa atvieglojumus.

Publiskās personas (valsts, pašvaldības) var bez atlīdzības nodot sociālajam uzņēmumam īpašumā savu kustamo mantu, piemēram, datortehniku, mēbeles un tamlīdzīgus priekšmetus, kā arī var nodot sociālajiem uzņēmumiem bezatlīdzības lietošanā savus īpašumus (gan kustamos, gan nekustamos). Tāpat šādu atbalstu sniedz valsts kapitālsabiedrības.

Sociālais uzņēmums ir vieta, kur iederas un savu ieguldījumu var dot brīvprātīgā darba veicēji. Pateicoties sociālo uzņēmumu daudzveidībai, darbojoties sociālajos uzņēmumos, ir iespēja ne vien dot, bet arī iegūt lielu pieredzi pozitīvas sociālās ietekmes radīšanā, to darot kopā ar nozares profesionāļiem.

Detalizēta informācija par sociālajiem uzņēmumiem paredzēto valsts atbalstu ir pieejama informatīvajā ziņojumā "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim"² (turpmāk – 2022. gada informatīvais ziņojums).

Pēdējo gadu populārākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem bija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu atbalsta instruments (grants), kuru 9.1.1.3. pasākuma ietvaros piešķīra Altum. Granta lielums varēja sasniegt līdz 200 000 euro divu gadu biznesa projektu īstenošanai, ja biznesa plāns atbilda izvirzītajām prasībām, tai skaitā attiecībā uz ilgtspēju un sociālās ietekmes radīšanu. 2023. gada sākumā tika sasniegts sociālās uzņēmējdarbības programmas grantu atbalstam pieejamais finansējuma limits. Līdz 2023. gada 30. aprīlim Altum bija noslēdzis 204 granta līgumus, par kopējo summu 12,7 miljoni euro, ar vidējo grantu 62 000 euro apmērā.

Pieņemot, ka ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā sociālo uzņēmumu skaits būs vidēji 300 (no ≈200 uzņēmumiem 2024. gada sākumā līdz ≈400 uzņēmumiem 2029. gadā, ja pieņemam, ka sociālo uzņēmumu skaits palielināsies par ≈30 uzņēmumiem gadā), tad ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku "4.3.3.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (turpmāk – 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai") pieejamais finansējums būs vidēji 23 tūkstoši euro uz vienu sociālo uzņēmumu sešu gadu periodā (7 000 000 euro³ / 300 uzņēmumi = 23 000 euro)⁴.

Vienlaikus sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem ir pieejami darbaspēka izmaksu samazināšanas atbalsta pasākumi (sk. 5.4. sadaļu). Darbaspēka izmaksu samazināšanas atbalsta pasākumi ir paredzēti, lai atbalstītu un motivētu darba devējus pieņemt darbā vairāk personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, vienlaikus veicinot šo personu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā, kā arī daļēji kompensējot minēto personu iespējami zemāku darba produktivitāti. Šāds atbalsta mehānisms ir nepieciešams, lai kompensētu sociālo uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos, nodarbinot mērķa grupas personas ar zemāku produktivitāti. Lielākajai daļai mērķa grupu nodarbinātības problēma ir saistīta ar iekļaušanos darba tirgū, turpretim personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem papildu problēma ir zemāka darba produktivitāte.

Neskatoties uz to, ka sociālajiem uzņēmumiem ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi, tie ir ieviesti ar mērķi palīdzēt sociālajiem uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju tirgū, nodarbinot mērķa grupas personas.

Sociālo uzņēmumu konkurētspēju tirgū negatīvi ietekmē arī tas, ka galvenais sociālo uzņēmumu mērķis ir radīt sociālo ietekmi, nevis peļņas gūšana. Pat, ja sociālo uzņēmumu mērķis nav darba integrācija, lielākā daļa sociālo uzņēmumu kā pozitīvu sociālo ietekmi ir izvēlējusies ražot vai sniegt pakalpojumus mērķa grupas personām (piemēram, apģērbu vai palīgierīču ražošana personām ar invaliditāti, pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, personu ar īpašām vajadzībām aprūpe utt.).⁵ Tādējādi var secināt, ka sociālie uzņēmumi atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana, ražo preces un sniedz pakalpojumus ierobežotam personu lokam un bieži vien šo sociālo uzņēmumu klienti ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.

Jārēķinās, ka publiskais finansējums vienmēr būs ierobežotā apjomā. Pieaugot sociālo uzņēmumu skaitam, iespēja saņemt publisko finansējumu būs ierobežota, tāpēc nepieciešams meklēt risinājumus par finansējuma avotu dažādošanu. Lai veicinātu sociālo uzņēmumu attīstību arī tādās situācijās, kad tiešs publiskais finansējums nav pieejams vai arī ir sasniegti de minimis atbalsta griesti, un veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā, ir nepieciešams pilnveidot sociālās uzņēmējdarbības regulējumu, lai nodrošinātu ieguldījumu stimulēšanu sociālajos uzņēmumos.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka sociālajiem uzņēmumiem tikpat kā nav privāto finansētāju. Kā galvenie iemesli, kāpēc privātie investori neiegulda sociālajos uzņēmumos, ir šādi: investori nevar saņemt dividendes (peļņas sadale ir aizliegta Likumā), investori neredz biznesa izaugsmes perspektīvas, uzņēmumu īpašnieki nelabprāt uzņem īpašnieku pulkā "svešiniekus", ar kuru viedokli būs pēc tam jārēķinās.

Savukārt, lai sociālie uzņēmēji piesaistītu investīcijas aizdevumu veidā, viņu finanšu rādītājiem jāatbilst aizdevēju noteiktajām prasībām, taču reālā situācija ir tāda, ka vairumā gadījumu sociālo uzņēmumu kredītspēja neatbilst aizdevēju prasībām (nav kredītvēstures, nestandarta biznesi, slikti finanšu rādītāji, mazi darbības apjomi).

To apliecina sociālo uzņēmumu 2021. gada pārskati: 82% no sociālajiem uzņēmumiem iekļaujas mikrouzņēmumu kategorijā (darbinieku skaits mazāks par 10 un gada apgrozījums vai bilances vērtība mazāka par 2 miljoniem euro. Vairums no atlikušajiem 18% sociālo uzņēmumu ir mazie uzņēmumi (darbinieku skaits mazāks par 50 un gada apgrozījums vai bilances vērtība mazāka par 10 miljoniem euro). Trešā daļa no visiem sociālajiem uzņēmumiem 2021. gadā darbojās ar zaudējumiem.

Vienlaikus norādāms, ka līdzšinējā pieeja ar neatmaksājamu grantu nemotivē uzņēmumu kļūt efektīvākam un sasniegt labākus rādītājus nākotnē, kā arī publiskais finansējums vienmēr ir saistīts ar vairākiem ierobežojumiem un darbietilpīgām procedūrām.

Ņemot vērā esošo sociālās uzņēmējdarbības situācijas raksturojumu un identificētās problēmas, ziņojuma uzdevums ir identificēt finansējuma un ieguldījumu veidus, kas būtu pieejami un piemēroti sociālajiem uzņēmumiem, meklēt risinājumus kā stimulēt privātā finansējuma pieejamību, identificēt risinājumus kā uzlabot sociālo uzņēmumu gatavību saņemt privāto finansējumu/ieguldījumus, izstrādāt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos par to, kā līdzsvarot tajos noteiktos ierobežojumus un papildpienākumus ar stimuliem un atvieglojumiem.

Šajā sadaļā tiek piedāvāti priekšlikumi ieguldījumu stimulēšanai un finansējuma dažādošanai sociālajos uzņēmumos, lai veicinātu to izaugsmes iespējas ilgtermiņā. Plānojot atbalsta pasākumus sociālajiem uzņēmumiem, tiks ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles normas.

Likuma 9. panta otrā daļa nosaka, ka sociālais uzņēmums peļņu (jebkurā pārskata gadā gūto) nesadala dividendēs.

Starptautiskajā pieredzē attiecībā uz peļņas sadales kritērija piemērošanu dažādās valstīs ir atšķirīga – viena daļa valstu neatļauj peļņas sadali, otra daļa atļauj daļēju peļņas sadali un citas valstis neierobežo peļņas sadali vispār.

Starptautiski pieņemts, ka sociālā uzņēmējdarbība apvieno biznesa un sociālos mērķus, kur peļņa nav galvenais mērķis, un peļņas sadale sociālajos uzņēmumos var atšķirties no tradicionālajiem uzņēmumiem, jo peļņa netiek uzkrāta īpašnieku labā, bet tā ir paredzēta, lai atbalstītu uzņēmuma sociālo misiju un investētu to tālākā attīstībā. Tādējādi, peļņa sociālajā uzņēmumā var tikt sadalīta atbilstoši uzņēmuma sociālajiem mērķiem un ieguldījumiem to sasniegšanā, piemēram, daļa no peļņas var tikt novirzīta uzņēmuma sociālo pasākumu finansēšanai, darba ņēmēju apmācībai, kā arī inovatīvu metožu īstenošanai. Līdzīgi kā citos uzņēmējdarbības modeļos, peļņas gūšana sociālajos uzņēmumos atkarīga no uzņēmuma veiktspējas, ieņēmumiem un izdevumiem, bet atšķirībā no tradicionālajiem uzņēmumiem, sociālie mērķi ir galvenā prioritāte.

Kā rāda citu valstu pieredze, daļēja peļņas sadale var motivēt investorus ieguldīt sociālajos uzņēmumos un tādējādi sekmēt to attīstību.

Tabulā ir apkopota 2015. gada Eiropas Komisijas ziņojumā sniegtā informācija par peļņas sadales iespējam citās ES dalībvalstīs⁶:

Kā izriet no Somijas 2019. gada ziņojuma⁷ SEM⁸ ir pārvaldības aspekts, kas ierobežo peļņas sadali un prasa pārredzamību. Turpretim likums, kas regulē WISE⁹, nepārprotami neierobežo to peļņas sadali.

No Itālijas 2020. gada ziņojuma "Social enterprises and their ecosystems in Europe"¹⁰ izriet, ka peļņas sadale starp sociālā kooperatīva īpašniekiem/akcionāriem ir atļauta, bet tā nedrīkst pārsniegt 70% no kopējās peļņas ar katras akcijas maksimālo robežu un 3% ir jāiegulda kopfondos. Atlikusī peļņa jāieskata rezerves kapitālā. Savukārt ex lege sociālajos uzņēmumos sadale starp īpašniekiem/akcionāriem nedrīkst pārsniegt 50% no kopējās peļņas ar katras akcijas maksimālo robežu un vismaz 50% no peļņas ir jāiegulda pamatbiznesā vai organizācijas aktīvu palielināšanā.

Izvērtējot Kipras 2019. gada ziņojumā "Social enterprises and their ecosystems in Europe"¹¹ izklāstīto, secināms, ka Kiprā kooperatīviem ir atļauta peļņas sadale ar nosacījumu, ka vismaz 50% peļņas ir jāinvestē atkārtoti. Pārējo peļņas daļu var sadalīt starp biedriem.

Savukārt, izvērtējot Čehijas 2019. gada ziņojumu¹², secināms, ka peļņas sadales ierobežojums nav mainījies. Gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem ir jāreinvestē uzņēmumā vismaz 51% no peļņas.

Dānijā peļņas sadale sociālā uzņēmuma īpašniekiem ir ierobežota līdz 35% no sociālā uzņēmuma peļņas (sk. Dānijas 2019. gada ziņojumu).¹³

Izvērtējot Latvijas un citu valstu pieredzi, zemāk tiek apsvērti iespējamie scenāriji attiecībā uz peļņas sadales kritēriju, taču, ņemot vērā to, ka Latvijā nav vienotas nostājas par atļauju sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu, patlaban nav plānots īstenot minētos risinājumus.

Latvija šobrīd praktizē stingrāko no pieejām un neatļauj sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu.

2021. gadā pēc LM projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" pasūtījuma tika veikts pētījums "Pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai"¹⁴. Analizējot Likumā noteiktos ierobežojumus, pētnieki secinājuši, ka aizliedzot sadalīt iegūto peļņu dividendēs, sociālajam uzņēmumam tiek ierobežota privāto investoru piesaiste (salīdzinot ar pārējiem uzņēmumiem), kas būtu īpaši svarīgi uzņēmuma pirmajos darbības gados, kad lielākā daļa uzņēmumu strādā ar zaudējumiem un ir nepieciešams ārējais finansējums.

Saskaņā ar sociālo uzņēmumu reģistrā esošo informāciju, 2023. gadā sociālā uzņēmuma statuss tika piešķirts 12 uzņēmumiem, kas ir viszemākais statusa piešķiršanas skaits gadā kopš 2019. gada. Piemēram, 2022. gadā statusu piešķīra 43 uzņēmumiem, 2021. gadā – 64, 2020. – 69, 2019. gadā – 59.

Savukārt, kopš 2023. gada maija, kad tika pārtraukta grantu piešķiršana, sociālā uzņēmuma statuss bija atcelts 21 uzņēmumam, kas ir vislielākais statusu atcelšanas skaits pēdējo piecu gadu laikā. Tā, piemēram, 2022. gadā statuss tika atcelts 13 uzņēmumiem, 2021. gadā – 10, 2020. gadā – 6, 2019. gadā – 4.

Saskaņā ar Likuma 11. panta pirmo daļu sociālā uzņēmuma statusu atceļ, ja iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1) saņemts sociālā uzņēmuma iesniegums par statusa atcelšanu;

2) komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbeigta sociālā uzņēmuma statusu ieguvušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība;

3) sabiedrība ar ierobežotu atbildību pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju, izņemot, ja tiek apvienotas tādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām visām piešķirts sociālā uzņēmuma statuss.

Tādējādi 2023. gadā 21 uzņēmumam tika atcelts sociālā uzņēmuma statuss komercdarbības izbeigšanas vai reorganizācijas dēļ, vai arī pēc uzņēmuma iniciatīvas.

No minētās sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un atcelšanas dinamikas var secināt, ka vairāku uzņēmumu galvenā motivācija iegūt un saglabāt statusu ir iespēja saņemt finanšu atbalstu. Tas nenozīmē, ka uzņēmumi, kuri nav ieguvuši vai ir zaudējuši sociālā uzņēmuma statusu, savā darbībā nerada labvēlīgu sociālo ietekmi, taču ņemot vērā stingras sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas un saglabāšanas prasības, tai skaitā Likumā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz peļņas sadali, uzņēmumi nav ieinteresēti iegūt un saglabāt statusu.

Jāuzsver, ka salīdzinot ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu 2021 –2027. plānošanas periodā grantiem paredzētais finansējums ir samazinājies par ≈ 45%, līdz ar to pastāv liels risks sociālās uzņēmējdarbības stagnācijai, ja netiks stimulēti privātie investori ieguldīt sociālajos uzņēmumos ar atļauju daļējai peļņas sadalei.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, arī Latvijā būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā un atļaut daļēju peļņas sadali līdz 50% no iegūtās peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Šāds procentuālais apmērs ir izvēlēts, ņemot vērā Francijas, Itālijas un Slovākijas praksi attiecībā uz peļņas sadales atļauju sociālajiem uzņēmumiem¹⁵.

Jāatzīst, ka atļauja sadalīt peļņu var radīt gan priekšrocības, gan arī riskus. Atļaujot vismaz daļēju peļņas sadali, sociālie uzņēmumi var piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu.

Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējās uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu.

Lai novērstu situācijas, kad uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu finanšu atbalstu (grantu) no publiskiem avotiem.

Vienlaikus var noteikt ierobežojumu, ka uzņēmumi daļēji sadalīt peļņā varēs peļņas daļu, kas pārsniedz kalendārajā gadā saņemto darba devēja izmaksātās slimības naudas, VSAOI un vienreizējās darba algas kompensāciju kopsummu.

Šāda peļņas sadalīšanas iespēja ierobežotā apmērā ar noteiktiem nosacījumiem ļautu sociālajiem uzņēmumiem piesaistīt investorus, kas vēlas ieguldīt savus līdzekļus sociālā labuma radīšanā, vienlaikus novēršot konkurences izkropļojumus un publiskā finansējuma nonākšanu sociālo uzņēmumu īpašnieku rokās.

Ņemot vērā to, ka darba integrācijas sociālo uzņēmumu sociālais mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas, par radītās sociālās ietekmes rādītāju kalpo nevis sniegto pakalpojumu vai saražoto preču skaits, bet sociālās atstumtības riskam pakļauto nodarbināto iedzīvotāju skaits. Līdz ar to, darba integrācijas sociālo uzņēmumu gadījumā peļņas reinvestēšana uzņēmumā nestimulē sociālā mērķa sasniegšanu. Turpretim, ja darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem tiks atļauta peļņas sadale, privāto investoru iesaiste var veicināt uzņēmumu attīstību un paplašināšanos, kā rezultātā tiks radītas jaunas darba vietas un nodarbināts lielāks sociālās atstumtības riskam pakļauto nodarbināto iedzīvotāju skaits.

Savukārt sociālajiem uzņēmumiem, kuri nav darba integrācijas sociālie uzņēmumi, varētu atļaut peļņas sadali līdz 50% no iegūtās pelņas ar nosacījumu, ka uzņēmums, piesakoties sociālā uzņēmuma statusam, kā arī esošais sociālais uzņēmums, kurš pēdējo trīs gadu laikā nav saņēmis sociālajiem uzņēmumiem paredzēto finanšu atbalstu no publiskiem avotiem, atsakās no sociālajiem uzņēmumiem paredzētā finanšu atbalsta (grants, VSAOI un slimības naudas kompensācijas u.c.).

Vienlaikus jāņem vērā, ka atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī un citiem faktoriem, kas var ietekmēt uzņēmumu darbību, ir jānodrošina sociālajiem uzņēmumiem iespēju mainīt savu lēmumu, izvēloties piemērotāko un efektīvāko uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas mehānismu. Tā, piemēram, atteikumam no sociālajiem uzņēmumiem paredzētā finanšu atbalsta varētu noteikt divu gadu termiņu, pēc kura sociālais uzņēmums atkal varēs izvēlēties iespēju sadalīt peļņu vai iespēju saņemt finanšu atbalstu.

Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 9.1.1.3. pasākuma ietvaros 2018.–2023. gadā finanšu atbalsts sociālo uzņēmumu biznesa projekta īstenošanai tika sniegts granta veidā. Kā izriet no Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā¹⁶ (turpmāk – tirgus nepilnību novērtējums) ieteicamais finanšu atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir kombinētais finanšu instruments (grants un aizdevums), jo sociālajiem uzņēmumiem ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, proti, 9.1.1.3. pasākuma ietvaros ir pieejami granti uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, bet, tālāk attīstot uzņēmējdarbību, nepieciešams darbību veidot uz uzņēmējdarbības principiem (aizdevums), tajā pašā laikā atbalstot uzņēmējdarbības sociālos aspektus (grants).

Tirgus nepilnību novērtējumā jauniem sociālajiem uzņēmumiem, kas līdz šim nav saņēmuši sociālo uzņēmumu atbalstu, tiek piedāvāts kombinētais finansējums līdz 45 000 euro, proporcijā 70% grants un 30% aizdevums (iespējams saņemt vienu reizi). Savukārt, esošiem sociālajiem uzņēmumiem, kuri jau ir saņēmuši finanšu atbalstu grantu vai kombinētā instrumenta veidā, tiek piedāvāts kombinētais finansējums proporcijā 50% grants un 50% aizdevums. Papildus saņemtajam finanšu atbalstam, sociālais uzņēmums nodrošina 10–20% līdzfinansējumu no saviem resursiem.

Minētais piedāvājums ir izvērtēts 2022. gada informatīvajā ziņojumā. Kā izriet no 2022. gada informatīvā ziņojuma, Altum ir veicis sociālo uzņēmumu¹⁷ ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda grantu finansēto biznesa projektu analīzi un secinājis, ka tikai katrs ceturtais uzņēmums – granta saņēmējs būtu uzskatāms par kredītspējīgu uzņēmumu, tas ir, tādu, kas varētu pretendēt uz bankas aizdevumu uz tirgus nosacījumiem. Šī analīze liecina, ka varētu būt nepieciešams pārskatīt tirgus nepilnību novērtējuma priekšlikumus, tos labāk piemērojot sociālo uzņēmumu esošajai finanšu situācijai. Nepieciešams atrast kompromisu, kas no vienas puses nepieļauj tirgus kropļošanu pārmērīgas sociālo uzņēmumu finansēšanas rezultātā, bet no otras puses ņem vērā sociālo uzņēmumu attīstības līmeni un novērš situāciju, ka vairumam sociālo uzņēmumu finansējums tiek atteikts pārāk augstu kredītrisku dēļ. Papildu faktors sociālo uzņēmumu finansēšanas modeļa izstrādē ir izvairīšanās no finansēšanas modeļa pārliekas sarežģīšanas, kas radītu papildu administratīvo slogu gan Altum, gan sociālajiem uzņēmumiem.

No analīzes rezultātiem izriet, ka, ja esošie Altum klienti – grantu saņēmēji vērstos Altum kā aizdevuma pretendenti, balstoties uz uzņēmumu finanšu darbības rādītājiem, tikai deviņos no 34 gadījumiem (jeb 26%) tiktu uzsākta aizdevuma piešķiršanas izvērtēšana (respektīvi, bez garantijas, ka visos šajos 9 gadījumos aizdevums tiktu arī piešķirts). Izvērtējot sadarbības uzsākšanu ar potenciālo aizņēmēju, Altum pamatā balstās uz personas kredītspēju un projekta dzīvotspēju.

Daudzu granta saņēmēju finanšu rādītāji neuzrāda pietiekami labus rādītājus, lai kvalificētos aizdevuma saņemšanai, liela daļa ne tuvu nav nostabilizējuši saimniecisko darbību, lai patstāvīgi un bez papildu atbalsta spētu uzņemties kredītsaistības, nav sasniegti vērā ņemami realizācijas apjomi, daudzos gadījumos negatīvs pašu kapitāls, uzņēmuma pelnītspēja pilnībā atkarīga no grantiem/subsīdijām, jebkuras kredītsaistības šādus uzņēmumus var novest pie maksātnespējas. Tai pašā laikā Altum praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad potenciālos aizņēmējus ar nepietiekamu finanšu situāciju aizdevuma saņemšanai, bet ar redzamu sociālo ievirzi, Altum novirzījis granta saņemšanai, kas ļāvis šiem uzņēmumiem veiksmīgi turpināt uzsākto sociālo uzņēmējdarbību.

4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros turpināsies atbalsta sniegšana sociālajiem uzņēmumiem, tai skaitā finanšu atbalsts granta veidā. 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 12 000 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 10 200 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 800 000 euro¹⁸.

Piedāvātais finanšu atbalsta modelis ņem vērā, ka:

– 4.3.3.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" lielākam sociālo uzņēmumu skaitam (nekā 9.1.1.3. pasākumā) pieejama mazāka kopējā atbalsta summa – tas nozīmē, ka atbalsts būs pieejams procentuāli mazākam skaitam uzņēmumu ar labākiem finanšu rādītājiem, kā arī tiek ierobežotas atkārtota atbalsta iespējas;

– sociālo uzņēmumu brieduma pakāpe vēl ir nepietiekoša, lai pārietu uz finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām) – tas nozīmē, ka 4.3.3.3. pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" tiks turpināts sociālo uzņēmumu finanšu atbalsts grantu formā, vienlaikus palielinot grantu saņēmēju līdzdalību biznesa projektu finansēšanā;

– nepieciešams pakāpeniski "iepazīstināt" sociālos uzņēmumus ar Altum piedāvātajiem finanšu instrumentiem, kuru finansējumu uzņēmumi varēs izmantot 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" grantu līdzfinansēšanai – tas nozīmē, ka sociālie uzņēmumi tiks gatavoti pārejai no grantu finansējuma uz finanšu instrumentiem turpmākajos ES fondu plānošanas periodos.

Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem neatkarīgi no iepriekš saņemtā atbalsta, kā arī pārējiem sociālajiem uzņēmumiem, kuri nav saņēmuši finanšu atbalstu granta veidā 9.1.1.3. pasākuma ietvaros, būs iespēja saņemt grantu līdz 40 000 euro (finanšu atbalsta intensitāte – 90 procenti). Šāda veida finanšu atbalstu sociālie uzņēmumi (izņemot darba integrācijas sociālos uzņēmumus) varēs saņemt tikai vienu reizi. Darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt minēto finanšu atbalstu atkārtoti. Savukārt sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības laiks kopš reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir ilgāks par diviem gadiem, būs iespēja saņemt finanšu atbalstu līdz 200 000 euro (finanšu atbalsta intensitāte – 60 procenti). Abos gadījumos sadarbības partneris Altum finanšu atbalstu piešķirs pamatotu un dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējs pēc biznesa plāna īstenošanas būs spējīgs turpināt sava uzņēmuma darbību finansiāli patstāvīgi. Sociālie uzņēmumi biznesa plāna īstenošanai izmanto arī savus resursus vai piesaista ārējo finansējumu, ar nosacījumu, ka vismaz 10 procentu apmērā no biznesa plānā iekļautajām attiecināmajām izmaksām ir izmantoti savi resursi vai ārējais finansējums, kas nav saistīts ar komercdarbības atbalstu. Ārējo finansējumu var piesaistīt arī no Altum finanšu instrumentiem – aizdevumiem un garantijām, kuru piedāvātajiem nosacījumiem atbilst sociālais uzņēmums.

Altum ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c.) nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Altum programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas, Eiropas Savienības fondu finansējums un Altum piesaistītais finansējums.

Altum kopējos darbības apjomus raksturo Altum atbalsta instrumentu portfelis, kas (bruto vērtībā) 2022. gada beigās sasniedza 1 065 miljonus euro, tai skaitā kredīti – 312 miljonus euro un garantijas – 481 miljonu euro. Kopējais aktīvo līgumu skaits – 34 tūkstoši. Gada laikā Altum noslēdzis 6,5 tūkstošus jaunu līgumu par kopējo summu 275 miljoni euro¹⁹.

No Altum piedāvātā finanšu instrumentu klāsta sociālajiem uzņēmumiem vairāk piemēroti ir aizdevumi jaunajiem uzņēmējiem.

Aizdevums jaunajiem uzņēmumiem un biznesa uzsācējiem ir pieejams arī tad, ja tas ir bez iepriekšējas biznesa pieredzes, bet ar skaidru plānu. Pieteikties var pirms SIA (uzņēmuma) dibināšanas, kā arī tad, ja ir pašnodarbināta persona. Starta atbalsts paredzēts uzņēmumiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem. Atbalsts paredzēts: Apgrozāmajiem līdzekļiem, piemēram, izejmateriālu iegādei, degvielas izmaksām, nomas maksājumiem; Investīcijām, piemēram, iekārtām, tehnikai, komerctransporta iegādei; Nekustamā īpašuma projektiem, piemēram, ražošanas telpu iegādei vai remontam.

Sīkāka informācija par aizdevumu veidiem un nosacījumiem sniegta tabulā:

Avots: Altum tīmekļvietne https://www.altum.lv/

Saskaņā ar Altum datiem Altum finanšu instrumentus (aizdevumus un garantijas) ir izmantojuši 23 sociālie uzņēmumi jeb katrs septītais no 166 sociālajiem uzņēmumiem, kas saņēmuši vismaz vienu sociālās uzņēmējdarbības grantu. Minētie 23 sociālie uzņēmumi kopā noslēguši 40 aizdevumu vai garantiju līgumus par kopējo summu 6,7 miljoni euro.

Attēlā parādīti sociālie uzņēmumi, kas saņēmuši gan Altum sociālā uzņēmuma grantus, gan Altum aizdevumus vai garantijas.

Avots: Altum sniegtā informācija

Sarkanā līnija norāda robežu, kur saņemto aizdevumu summa ir vienāda ar saņemto grantu summu. Ja uzņēmums atrodas augšējā kreisajā grafika daļā, tad saņemto grantu summa ir lielāka par aizdevumu summu, bet ja uzņēmums atrodas apakšējā labajā grafika daļā, tad uzņēmuma saņemto aizdevumu summa ir lielāka par grantu summu. Grafiks norāda, ka vairumā gadījumu grantu summa ir bijusi lielāka par saņemtajiem finanšu instrumentiem, kas, ņemot vērā nelielo aizdevumu saņēmēju īpatsvaru (14%) apstiprina 5.2. sadaļā aprakstīto Altum veikto sociālo uzņēmumu izvērtējumu.

Augstāk aprakstītā informācija liecina par to, ka nepieciešams veicināt sociālo uzņēmumu ekonomisko izaugsmi un finanšu stiprināšanu, lai tie veiksmīgāk iekļautos tirgū un papildinātu to, sniedzot savus īpašos pakalpojumus, nevis konkurētu ar parastajiem uzņēmumiem, izmantojot publisko finansējumu. Tādā veidā sociālie uzņēmumi tiks stimulēti arvien plašāk izmantot finanšu instrumentus, lai turpmākajos ES budžeta plānošanas periodos tos varētu plašāk izmantot sociālo uzņēmumu atbalstam.

Likuma 5. panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka sociālais uzņēmums nodarbina algotus darbiniekus. Attiecībā uz darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem, kuri rada sociālo ietekmi, nodarbinot sociālās atstumtības riskam pakļautās sabiedrības grupas, pētījumā konstatēts, ka, pieaugot darbinieku skaitam, pastāv risks nenodrošināt viņiem konkurētspējīgu atalgojumu, darba integrācijas sociālajos uzņēmumos produktivitāte ir daudz zemāka nekā citos sociālajos uzņēmumos, vidējais sociālā uzņēmuma darba algu līmenis, salīdzinot ar vidējo darba algu Latvijā, ir ievērojami zemāks.

Lai atbalstītu un motivētu darba devējus pieņemt darbā vairāk personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, vienlaikus veicinot šo personu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā, kā arī daļēji kompensējot minēto personu iespējami zemāku darba produktivitāti, tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 467), kas paredz kompensēt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) darba devēja daļu par minētajām personām. Jāņem vērā, ka lielākajai daļai mērķa grupu nodarbinātības problēma ir saistīta ar iekļaušanos darba tirgū, turpretim personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem papildu problēma ir zemāka darba produktivitāte. Rezultātā sociālie uzņēmumi pie esošajiem atbalsta mehānismiem labprātāk pieņem darbā citu mērķa grupu pārstāvjus, nevis personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, kuru nodarbināšanai, lai uzņēmums saglabātu konkurētspēju tirgū, ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts.

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 467 LM kā finansējuma saņēmējs kompensēja sociālajiem uzņēmumiem par kalendāro ceturksni samaksāto VSAOI darba devēja daļu. Izskatot kompensācijas pieprasījumus, maksimālā kompensācijas sliekšņa noteikšanai tika ņemti vērā aktuālie dati par vidējo darba algu attiecīgajā profesijā, kas ir pieejami Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, sociālie uzņēmumi varēja saņemt kompensāciju veikto VSAOI apmērā par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Uz finansiālo atbalstu varēja pretendēt ne tikai darba integrācijas sociālie uzņēmumi, bet arī pārējie sociālie uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus noteiktām sabiedrības grupām vai labumu sabiedrībai kopumā. Reizi ceturksnī sociālais uzņēmums varēja pieprasīt LM faktiski samaksāto VSAOI darba devēja daļas kompensāciju, ja par šo personu komersants nav saņēmis finanšu atbalstu citā valsts atbalsta programmā. Piemēram, uz kompensāciju nevarēja pretendēt, ja komersants pārskata periodā par šiem pašiem darbiniekiem ir saņēmis grantu no Altum vai dotāciju darba algām aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros no Nodarbinātības valsts aģentūras. VSAOI kompensācija tika veikta saskaņā ar de minimis atbalsta normatīvo regulējumu, tāpēc to varēja saņemt tikai tie sociālie uzņēmumi, kuri nav sasnieguši de minimis atbalsta limitu pēdējo trīs gadu periodā.

Līdz 2023. gada beigām LM ir izmaksājusi sociālajiem uzņēmumiem VSAOI (darba devēja daļu) kompensācijās par nodarbinātajām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem 162 tūkstošus euro (25 sociālo uzņēmumu 139 darbiniekiem).

Arī 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros sociālos uzņēmumus, kuri nodarbina personas ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, tiks sniegts atbalsts, kompensējot VSAOI darba devēja daļu.

Sociālie uzņēmēji ir izteikuši priekšlikumu par to, ka būtu nepieciešams atbalsts sociālajos uzņēmumos nodarbināto personu ar invaliditāti slimības naudas kompensācijai. Tāpat sociālie uzņēmēji ir norādījuši, ka personas ar invaliditāti var slimot biežāk kā citi un darbnespējas lapu apmaksa ir papildu darba devēja izmaksas, kas nereti ir viens no ietekmējošiem faktoriem, kas nemotivē cilvēku ar invaliditāti pieņemšanu darbā.

Darbnespējas jeb slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību regulē Darba likums, likums "Par maternitātes un slimību apdrošināšanu", kā arī Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība".

Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu:

–ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu;

–ne mazāk kā 80 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Tādējādi darba devējam ir pienākums apmaksāt tās darbnespējas dienas, kas būtu bijušas darbiniekam jāstrādā, ja nebūtu iestājusies darbnespēja. Ņemot vērā sociālo uzņēmēju priekšlikumu, 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros tiks ieviests jauns atbalsta instruments darbaspēka izmaksu sloga samazināšanai – darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.

Sarunās ar sociālajiem uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ir konstatēts, ka sociālajiem uzņēmumiem ir būtisks arī nefinanšu atbalsts – semināri, apmācības, konsultācijas, mentorings, inkubatoru un akseleratoru pakalpojumi u.c. pasākumi, kuru ietvaros tiek iegūta informācija un zināšanas par finansējuma piesaisti sociālā biznesa attīstībai. Tāpat šāds atbalsts nepieciešams sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas vēlas dibināt savu sociālo uzņēmumu.

Lai šāds potenciālais uzņēmējs nonāktu līdz savas biznesa idejas realizācijai un dzīvotspējīga sociālā uzņēmuma radīšanai un vēlāk arī Altum granta pieteikuma iesniegšanai, saņemšanai un jēgpilnai izmantošanai, nepieciešams atbalsts, kas paaugstina uzņēmēja prasmju un zināšanu līmeni, un stiprina uzņēmuma tālāko dzīvotspēju.

Kopš 9.1.1.3. pasākuma projekta Nr. 9.1.1.3/15/I/001 "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" uzsākšanas 2015. gadā ir mērķtiecīgi organizēti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par sociālajiem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu sabiedrības attīstības veicināšanā.

2023. gadā LM ir uzsākusi apjomīgu sociālās uzņēmējdarbības aktivitāšu ciklu "Attīstām sociālo uzņēmējdarbību kopā!", ko finansē ESF 9.1.1.3. pasākuma ietvaros. Daudzveidīgās aktivitātes, kas plānotas, lai stiprinātu un attīstītu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā, norisināsies līdz 2023. gada novembrim.

Lai nodrošinātu iespēju sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas periodā, tika izstrādāti un 2023. gada 29. decembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi".

Plānots organizēt dažādus sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumus par sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem (sabiedrības informēšanas kampaņas, diskusijas, semināri, domnīcas, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana, sociālās uzņēmējdarbības nedēļas organizēšana, elektronisko un vizuālo uzskates līdzekļu izstrāde un izplatīšana (t.sk., video instrukcijas un pamācības u.c.), informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana, metodiku, vadlīniju un ieteikumu izstrāde dažādām mērķa auditorijām (piem., valsts un pašvaldību institūcijām par atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem). Sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi tiks organizēti gan kā patstāvīgi pasākumi, gan kā sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas nostiprināšanas pasākumu kopas sastāvdaļa.

Plānots atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, tai skaitā biznesa ideju konkursu organizēšana un mācību un konsultēšanas pasākumi. Tiks organizēti biznesa ideju konkursi, kuru mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai un pēc tam varēs iesniegt Altum izstrādātos biznesa plānus un granta pieteikumus sava jaundibināmā sociālā uzņēmuma finansēšanai. Konkursa ietvaros fiziskām personām būs jāiesniedz biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana.

Tāpat 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem tiks nodrošinātas konsultācijas un mācības (piemēram, par sociālās uzņēmējdarbības būtību, sociālo ietekmi un tās izvērtēšanu), kas palīdzēs izveidot lielāku sociālo ietekmi radošu biznesu un tādējādi uzlabos izredzes saņemt Altum grantu.

Turklāt būtu lietderīgi izglītojošus pasākumus organizēt kopā ar jau esošiem vai plānotiem līdzīgiem pasākumiem, kas ir paredzēti pārējiem uzņēmējiem (kuri nav sociālie uzņēmumi), piemēram, biznesa inkubatoros u.c. Tādejādi tiktu sniegta iespēja:

1) ietaupīt laika un finanšu resursus, organizējot apmācības, kas noder abām grupām (piemēram, kā prezentēt produktu, kā veidot mājaslapu, inovatīvu produktu attīstība utt.);

2) sociālie uzņēmēji varētu gūt pieredzi un mācīties no citiem uzņēmējiem, savukārt, citi uzņēmēji varētu aizdomāties par to, kā ieviest dažādus sociālās ilgtspējas aspektus savā uzņēmumā.

2022. gada nogalē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar "Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls" (turpmāk – LatBAN) organizēja piecus inovatīvos meistarklašu ciklus un investīciju sesijas jaunuzņēmumiem, lai palīdzētu piesaistīt projektu finansējumu un riska kapitāla fondu ievērību, tādējādi veicinot modernu un inovatīvu valsts ekonomiku.

Meistarklašu mērķis bija sagatavot jaunos uzņēmējus sarunām ar dažāda līmeņa investoriem – riska kapitāla un komercenģeļiem, lai iegūtu zināšanas veiksmīgā projekta prezentēšanā un investīciju piesaistīšanā. Kopš 2014. gada LatBAN biedri ir veikuši 190 investīcijas kopumā 15,6 milj. euro apmērā, kas ir nozīmīgs pienesums Latvijas jaunuzņēmumu un ekonomikas kopumā attīstībai.

Līdzīgi izglītojoši pasākumi būtu noderīgi arī sociālajiem uzņēmumiem, kuru biznesa idejas bieži ir dzīvotspējīgas un perspektīvas, taču nepietiekamas biznesa idejas prezentēšanas prasmes, kā arī sociālajai uzņēmējdarbībai raksturīgie izaicinājumi, ne tikai nespēj ieinteresēt investorus, bet var arī atgrūst. Vienlaikus nepieciešams organizēt pasākumus arī investoru intereses palielināšanai par sociālajiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 5. punkta "c" apakšpunktam Labklājības ministrija ir atbildīga par sadarbības ar diasporu koordinēšanu un īstenošanu sociālās uzņēmējdarbības jomā, būtu nepieciešams organizēt atsevišķus pasākumus diasporas investoru iesaistei Latvijas sociālajā uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot gan sociālās uzņēmējdarbības attīstību, gan arī Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.

Atbilstoši Diasporas likumam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) jau tagad organizē un iesaistās dažādās aktivitātēs, kas veicina diasporas iesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Līdz ar to, aktivitātes diasporas iesaistei Latvijas sociālajā uzņēmējdarbībā varētu tikt īstenotas sadarbībā ar LIAA, tai skaitā LIAA organizēto pasākumu ietvaros.

Lai gan investīcijas sociālajos uzņēmumos parasti nes mazāku peļņu nekā citos uzņēmumos, pēdējā laikā arvien vairāk investoru pievērš uzmanību, lai investīcijas tiktu veiktas sociāli atbildīgā un vidi saudzējošā veidā. Šī iemesla dēļ arvien palielinās sociālo uzņēmumu iespējas piesaistīt investīcijas savam uzņēmumam, taču šī procesa nodrošināšanai ir svarīga 5.1. sadaļā aprakstītā iespēja sadalīt daļu uzņēmuma peļņas dividendēs.

Lai motivētu investorus ieguldīt finanšu līdzekļus sociālajos uzņēmumos, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, paredzot tiesības sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu, ievērojot 5.1. apakšpunktā minētos ierobežojumus. Taču, ņemot vērā to, ka Latvijā nav vienotas nostājas par atļauju sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu, šis risinājums netiks īstenots.

4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros ir tiks veiktas izmaiņas grantu atbalsta intensitāti, nosakot, ka sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības laiks kopš reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir ilgāks par diviem gadiem, būs iespēja saņemt finanšu atbalstu līdz 200 000 euro ar 60 procentu finanšu atbalsta intensitāti.

Ņemot vērā to, ka minētā pieeja būtiski atšķiras no 9.1.1.3. pasākumā paredzētā finanšu atbalsta mehānisma, ir nepieciešams analizēt 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros piešķirtā atbalsta intensitāti un nepieciešamības gadījumā pārskatīt atbalsta sniegšanas nosacījumus, tos labāk piemērojot sociālo uzņēmumu faktiskajai finanšu situācijai un vajadzībām.

Minētais risinājums tiks īstenots 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" plānotā finansējuma ietvaros. Plānots, ka grantu atbalstam no kopējā 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" piešķirtā finansējuma tiks novirzīti 7 milj. euro.

Lai informētu sociālos uzņēmumus par iespējām piesaistīt Altum grantus un garantijas, kā arī motivētu tos dažādot uzņēmuma attīstības finansiālo bāzi, nepieciešams papildināt LM un Altum tīmekļa vietnes ar sociālajiem uzņēmumiem adresētu informāciju par finanšu instrumentu saņemšanas iespējām. Šai informācijai jāsatur gan finanšu instrumentu apraksti, gan paskaidrojumi, kādos gadījumos katrs no instrumentiem būtu labāk piemērots sociālā uzņēmuma finansēšanas vajadzībām.

Šajā risinājumā minētās darbības tiks īstenotas 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" plānotā finansējuma ietvaros.

Lai samazinātu darbaspēka izmaksu slogu darba devējiem, 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros tiks ieviests jauns atbalsta instruments – darba devēja izmaksātās slimības naudas kompensācija sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.

Atbalstu plānots sniegt 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" finansējuma ietvaros. Plānots, ka darbaspēka izmaksu samazināšanas pasākumu īstenošanai, kas ietver ne tikai slimības naudas, bet arī VSAOI un vienreizējās darba algas kompensācijas, no kopējā 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" piešķirtā finansējuma tiks novirzīti 700 tūkst. euro.

4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros tiks organizēti dažādi sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi par sociālo uzņēmējdarbību un sociālajiem uzņēmumiem (sabiedrības informēšanas kampaņas, diskusijas, semināri, domnīcas, konferences, pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana, sociālās uzņēmējdarbības nedēļas organizēšana, elektronisko un vizuālo uzskates līdzekļu izstrāde un izplatīšana (t.sk., video instrukcijas un pamācības u.c.), informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana, metodiku, vadlīniju un ieteikumu izstrāde dažādām mērķa auditorijām (piem., valsts un pašvaldību institūcijām par atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem). Minētie pasākumi, kā arī konsultācijas un mācības sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem, palīdzēs izveidot lielāku sociālo ietekmi radošu biznesu un tādējādi uzlabos izredzes saņemt grantu.

Pasākumi tiks īstenoti 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" plānotā finansējuma ietvaros.

Lai pilnveidotu sociālo uzņēmumu biznesa idejas prezentēšanas prasmes, kas palīdzētu piesaistīt investoru finansējumu, 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros ir nepieciešams organizēt izglītojošus pasākumus, piemēram, meistarklases, kā arī organizēt pasākumus diasporas iesaistei sociālās uzņēmējdarbības attīstībā.

Pasākumi tiks īstenoti 4.3.3.3. pasākumam "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" piešķirtā finansējuma ietvaros.

Labklājības ministrs U. Augulis