• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kuldīgas novada domes 2024. gada 28. marta saistošie noteikumi Nr. 5/2024 "Kuldīgas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.2024., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/op/2024/117.15

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ogres novada domes saistošie noteikumi Nr. 18/2024

Par braukšanas maksas atvieglojumu izglītojamajiem Ogres novadā

Vēl šajā numurā

18.06.2024., Nr. 117

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kuldīgas novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 5/2024

Pieņemts: 28.03.2024.

OP numurs: 2024/117.15

2024/117.15
RĪKI

Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Kuldīgas novada domes saistošie noteikumi Nr. 5/2024

Kuldīgā 2024. gada 28. martā

Kuldīgas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Kuldīgas novada domes
2024. gada 28. marta sēdes lēmumu
(prot. Nr. 4, p. 64)

PRECIZĒTI
ar Kuldīgas novada domes
30.05.2024. sēdes lēmumu
(prot. Nr. 7, p. 100)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu,
Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra
noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas
sanitārās apkopes noteikumi" 4. punktu,
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta
noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
158.2. apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā visām fiziskajām un juridiskajām personām Kuldīgas novadā jāuztur to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais nekustamais īpašums un jānodrošina to īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšana un kopšana.

2. Īpašumu un tam piegulošās publiskā lietošanā esošas teritorijas uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

2.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;

2.2. Kopīpašnieki, to sabiedrība vai kopīpašnieku īpašuma pārvaldnieks (pilnvarotā persona);

2.3. Kuldīgas novada pašvaldības īpašumus apsaimniekojošās iestādes un uzņēmumi.

3. Īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo kopjamo teritoriju atbilstošās platības un plānus to īpašniekiem vai valdītājiem pēc to pieprasījuma, ja tiem saskaņā ar šiem saistošajiem noteikumiem nav saprotama kopjamā teritorija, sagatavo Kuldīgas novada pašvaldība.

II. Nekustamo īpašumu un tiem piegulošo publiskā lietošanās esošu teritoriju uzturēšana un kopšana

4. Saistošo noteikumu 2. punktā minētajām personām nekustamo īpašumu un tiem piegulošajā teritorijā un nekustamā īpašuma teritorijā, kas ir publiski pieejams vai redzams no publiskās ārtelpas, pilsētu un ciema teritorijās ir pienākums nodrošināt:

4.1. Sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšanu no jumta, karnīzēm, balkoniem, lodžijām un dzegām, ūdens noteku caurulēm, kur tas apdraud garāmgājēju dzīvību un/vai veselību vai trešo personu mantu, tīrīšanas laikā norobežojot bīstamo vietu vai veicot citus atbilstošus drošības pasākumus, kā arī ietves sakopšanu pēc notīrīšanas.

Pasākumi notīrītā sniega, ledus un/vai lāsteku novākšanai no brauktuves vai ietves jāveic līdz plkst. 8.00, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta naktī (no plkst. 22.00 līdz plkst. 8.00), vai vienas stundas laikā, ja sniega un ledus notīrīšana tiek veikta dienā (no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00).

4.2. Regulāru zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm) un ietves tīrīšanu, izņemot:

4.2.1. teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava1, zāliens, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams 2 metrus platā zona uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem. Pārējā zālāja nopļaušana veicama, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu;

4.2.2. saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas "OZOLS" reģistrētajiem datiem, īpaši aizsargājamos biotopos vai dzīvotnēs veicama vēlā pļaušana – pēc augu izziedēšanas un izbiršanas (līdz 15. septembrim).

4.3. esošo gājēju ietvju (izņemot ietves daļu sabiedriskā transporta pieturvietās), piebrauktuvju un piebraucamo ceļu attīrīšanu no sniega un ledus līdz ceļa segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī publiskai lietošanai ierīkotu pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā (pieļaujama sniega vaļņu veidošana, ja tie neapdraud ceļu satiksmes drošību);

4.4. vietās, kur nav ielas vai ceļa, regulāru publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanu un zāliena nopļaušanu:

4.4.1.1. ap individuālu fizisko vai juridisko personu īpašumu, valdījumā vai lietošanā esošo īpašumu līdz 5 m platā joslā;

4.4.1.2. ap daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, saskaņā ar Kuldīgas novada pašvaldības sagatavotiem plāniem.

5. Ārpus pilsētas vai ciema teritorijām nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina zāliena nopļaušanu vismaz reizi gadā līdz 15. septembrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

6. Biedrībām un kooperatīviem jānodrošina to īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju, ietvju, zālienu (līdz brauktuvei) sakopšana, zāliena nopļaušana gar iebrauktuvēm.

7. Sakņu dārzu (mazdārziņu) īpašniekiem vai valdītājiem jānodrošina šim īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas tīrīšana un zāles nopļaušana līdz 2 metru platā joslā vai atbilstoši saskaņojumam ar Kuldīgas novada pašvaldību.

8. Nekustamam īpašumam piegulošo publiskā lietošanās esošu teritoriju uzturēšanā un kopšanā aizliegts:

8.1. izmantot tīras sāls, minerālmēslu vai visa veida ķimikāliju vai to maisījumus sniega vai ledus notīrīšanai vai nezāļu ierobežošanai;

8.2. veikt sniega, ledus vai piesārņojuma vai piegružojuma tīrīšanu no ielām vai ietvēm, kas segtas ar betona bruģi, ar metodēm, kuru rezultātā tiek mehāniski bojāts segums.

III. Vispārīgās prasības būvju uzturēšanai, būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam

9. Saistošo noteikumu 2. punktā minētās personas nodrošina un atbild par ēku (būvju) fasāžu un citu ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c.) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, kas nedegradē vidi un atbilst pilsētvides ainavas un ainaviski vērtīgo teritoriju prasībām, t.i., pilsētvides un būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā:

9.1. nodrošina ēkas (būves) fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata atbilstību normatīvo aktu prasībām;

9.2. nepieļauj būvju un citu ārēju konstrukciju nokrišanu vai sabrukšanu;

9.3. demontē funkcionalitāti zaudējušus būvju elementus, kas nav nesošās konstrukcijas un potenciāli neietekmē būves konstruktīvo noturību, bet ir arhitektoniski nozīmīgi ēkas tēlam;

9.4. nepieļauj būtiskus bojājumus būvju konstrukciju vai jumtu konstrukcijās, būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos, caurrūsējumu, detaļu neesamību, detaļu deformāciju vai līdzīgus bojājumus;

9.5. novērš plaisas būvju konstrukcijās;

9.6. likvidē būvju konstrukcijās vai uz arhitektoniskajiem elementiem augošus krūmus, kokus vai sūnas;

9.7. nepieļauj būvju apdares materiālu plaisāšanu, nodrupšanu, koroziju, satrupēšanu, eroziju;

9.8. nodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu atjaunošanu un krāsošanu, atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai, saskaņojot to ar pašvaldību, vai to nojaukšanu.

10. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā tiek konstatēts, ka nav ievērota kāda no noteikumu 9. apakšpunktā minētajām prasībām, būvvalde var klasificēt kā vidi degradējošu būvi.

IV. Atvieglojumi un pašvaldības līdzdalība

11. No saistošo noteikumu 4. punktā uzliktajiem pienākumiem var tikt atbrīvoti viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir:

11.1. trūcīgas vai maznodrošinātas personas, ja šīs personas turklāt, ir vientuļi pensionāri, kurām nav kopīga dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām;

11.2. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurām nav kopīga dzīvesvieta ar citām pilngadīgām darbspējīgām personām.

12. Lai saņemtu saistošo noteikumu 11. punktā noteiktos atvieglojumus, personai jāvēršas pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu. Kuldīgas novada pašvaldība 10 darba dienu laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma īpašnieka atbrīvošanu no saistošo noteikumu 4. punktā uzlikto pienākumu pildīšanas uz laiku, kas nepārsniedz personai piešķirtā īpašā statusa termiņu.

13. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums 3 darba dienu laikā par to paziņot pašvaldībai.

14. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

15. Vienošanās par sadarbību piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā pēc nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles var paredzēt vienu no šādiem sadarbības veidiem:

15.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošā publiskā lietošanās esošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;

15.2. cita veida sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

16. Lai saņemtu saistošajos noteikumos minēto palīdzību, personai jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, norādot vēlamo sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

17. Kuldīgas novada pašvaldība viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par saistošajos noteikumos minētās palīdzības sniegšanu un vienošanās slēgšanu par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā.

18. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās publiskā lietošanās esošās teritorijas kopšanā saistošo noteikumos minētajā kārtībā.

V. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

19. Par šo noteikumu 4.–8. punktā paredzēto noteikumu pārkāpšanu piemērojama Administratīvā atbildība šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Administratīvā atbildība par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un tās teritorijas sanitārās apkopes kārtības, kas noteikta šajos noteikumos, pārkāpšanu, piemērojama, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējumam.

20. Par Kuldīgas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošo noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no divām līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz sešdesmit naudas soda vienībām.

VI. Saistošo noteikumu izpildes kontrole

21. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, atbilstoši savai kompetencei, veic Kuldīgas novada pašvaldības policijas vai Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes amatpersonas.

22. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija.

VII. Noslēguma jautājumi

23. Noteikumi stājas spēkā Pašvaldību likuma 45. pantā noteiktajā kārtībā.

24. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem Kuldīgas novada pašvaldības 27.10.2022. saistošos noteikumus Nr. KNP/2022/29 "Kuldīgas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi".


1 ainaviska pļava – pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes (piemēram, kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene u.c.), kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zāliena, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas (korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari u.c.), tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska

 

Paskaidrojuma raksts
Kuldīgas novada saistošajiem noteikumiem Nr. 5/2024 "Kuldīgas novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi"

1. Mērķis un projekta nepieciešamības pamatojums 1.1. Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka pašvaldības domei jāizvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstība Pašvaldību likumam un jāizdod jauni saistošie noteikumi. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam ir piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā Pašvaldību likumam.

1.2. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – veidot pašvaldības apdzīvotās vietās vizuāli pievilcīgu ainavu, noteikt īpašnieku atbildību par ēku un teritoriju sakopšanu, Noteikumu izdošanas ieguvumi – pievilcīga ainava un sanitārā tīrība apdzīvoto vietu publiskās teritorijās.

1.3. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi: publiskām teritorijām piegulošie nesakoptie īpašumi (netiek savlaicīgi nopļauta zāle, notīrīts sniegs), vidi degradējošas būves, kas bojā apkārtesošo ainavu, izjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu pilsētās un ciemos novada teritorijā.

1.4. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums:

1.4.1. Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts leģitīms mērķis – nodrošināt sanitāro tīrību un pilsētvides ainavu. Normatīvie akti neparedz privātpersonu īpašumā esošu teritoriju, kas ir piegulošas publiskajai teritorijai kopšanas pienākumu, kā arī iespēju saņemt pašvaldības atbalstu atsevišķām personu kategorijām.

1.4.2. 19.08.2014. MK noteikumi Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi;

1.4.3. 28.09.2010. MK noteikumi Nr. 906 Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi paredz iespēju pašvaldībai ar saistošajiem noteikumiem izvirzīt prasības nekustamā īpašuma lietotājiem vai īpašniekiem publiskās lietošanas teritorijām piegulošo platību uzturēšanai kārtībā.

1.5. Tiek paredzēta kārtība īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā, noteikta konkrēta īpašumam piegulošā teritorija par ko atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks.

- Noteikumos noteikts personu pienākums veikt regulāru zāles pļaušanu īpašumā un tam piegulošajā teritorijā. Pārlieku gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas, savukārt, var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības, vai dzīvības apdraudējumus, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošo grauzēju pārnēsājamām slimībām u.c. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv/) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaujot zāli. Tātad, jo garāka zāle, jo labvēlīgāki ērču vairošanās apstākļi. Kā vispārzināms ir fakts, ka ērces izraisa dažādas slimības arī ar letālām sekām. Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertas prasības, lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādējādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli, rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, tajā skaitā ērču, bet arī citu kaitēkļu vairošanos.

- Tāpat teritorijas kopšanā ir paredzēti izņēmumi – ir paredzēta iespēja pilsētas un ciemu teritorijās izveidot ainavisku pļavu vai atbilstoši kopt bioloģiski vērīgus zālājus. Tādējādi tiks nodrošināta sanitārā tīrība un paaugstināta sabiedrības drošība, kā arī uzlabota bioloģiskā daudzveidība. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

- Ierobežojumu iekļaušana noteikumos noteikta arī ņemot vērā Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kā arī samērojot tos ar tūrismam piemērotu apstākļu radīšanu, proti, nodrošinot sakoptu vidi, tiek veicināts tūrisms, un kopējais iespaids ne tikai par novadu, bet par visu Latvijas tēlu kopumā, kas nav iedomājams bez sakoptības.

- Noteiktā platība (pieci metri) piegulošās teritorijas kopšanā saistošajos noteikumos ir noteikta kā maksimālā un ir samērīga, bieži šīs platības ir mazākas par pieciem metriem, ņemot vērā faktisko situāciju dabā. Līdz šim nav konstatēts, ka kopšanai noteiktā piegulošā platība, kādā no gadījumiem, pārsniegtu pusi no nekustamā īpašuma platības.

- Noteikumu izstrādē ņemti vērā Latvijas dabas fonda sagatavotie ieteikumi bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

1.6. Par atsevišķu noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem uzsāks pašvaldības policija, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs administratīvā komisija.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu 2.1. Nav prognozējamas būtiskas negatīvas ietekmes uz Pašvaldības budžetu, jo nav nepieciešamības veidot jaunas institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

2.2. Noteikumos paredzēti atsevišķi gadījumi, kad pašvaldība var sniegt materiālu palīdzību publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā. Šim mērķim būs nepieciešami pašvaldības līdzekļi no sociālās palīdzības budžeta sadaļas, taču ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, tam nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu.

2.3. Ņemot vērā to, ka saistošie noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu, budžetā plānots iekasēt papildus līdzekļus administratīvo sodu veidā.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci 3.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē, kas saistošajos noteikumos tiek noteikts ar atvieglojumu piešķiršanu (2014. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03). Noteikumi paredz atvieglojumus sociāli maznodrošinātām personām īpašuma uzturēšanas un sakopšanas jomā.

3.2. Ietekme uz vidi – Saistošo noteikumu pieņemšana labvēlīgi ietekmēs apkārtējo vidi – ļaus izmantot noteikumus stingrākai prasību kontrolei par īpašumam piegulošo teritoriju sakopšanu, ēku uzturēšanu tādā kārtībā, lai tās neapdraudētu apkārtējos un nebojātu ainavu. Teritorijā ir noteikti izņēmumi teritorijas kopšanai un uzturēšanai, ņemot vērā teritorijas, kurās atrodas īpaši aizsargājami biotopi ar bioloģiski vērtīgu zālāju, kā arī īpašumos un īpašumiem piegulošās teritorijās, kurās reģistrētas īpaši aizsargājamas augu sugu dzīvotnes atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas "OZOLS" (https://ozols.gov.lv/pub) datiem, paredzot šajās teritorijās mazāk intensīvu pļaušanu ar mērķi saglabāt bioloģiski daudzveidīgus un vērtīgus zālājus, īpaši aizsargājamus biotopus un īpaši aizsargājamas sugu dzīvotnes pilsētvidē, uzlabojot bioloģisko daudzveidību. Šie izņēmumi attiecināmi pie nosacījuma, ja konkrētajās teritorijās tiek uzturēts un kopts ne tikai bioloģiski vērtīgs zālājs , bet ir arī citi . Noteikumu 5.1., 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktos noteiktais nav attiecināms uz 5.1.3. apakšpunktu – uz īpašumiem un to piegulošām teritorijām ar meža zemes statusu, tādā gadījumā saglabājama dabiskā meža zemsedze bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai un saglabāšanai pilsētvidē. Bioloģiskā daudzveidība pilsētā uzlabo gaisa kvalitāti, atstāj pozitīvu ietekmi uz ekosistēmām kopumā.

3.3. ietekme uz iedzīvotāju veselību – sagaidāma pozitīva ietekme, piemēram, bioloģiskā daudzveidība pilsētā var uzlabot iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību, tāpat sakopta un atbilstoši uzturēta vide labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju veselību, nodrošinās sanitāro tīrību, kas mazinās infekciju, parazītu u.c. kaitēkļu izplatības risku.

3.4. Esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja tiks panākta, uzlabojot apkārtnes sakoptību, kas būtiski ietekmēs tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, viesu namu, viesnīcu pakalpojumu sniedzējus. Uzlabos uzņēmēju piedāvāto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un viesiem.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām 4.1. Saistošie noteikumi nemaina ne procesuālo procedūru veidus, ne to apjomu, kā rezultātā būtu pamats prognozēt ar tām saistīto izdevumu būtisku pieaugumu vai samazināšanos, jo regulējuma priekšmets būtībā ir ārējo normatīvo aktu ar hierarhiski augstāku juridisku spēku piemērošana un atsevišķu Pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpilde, un šo uzdevumu nodrošināšanai līdzšinējā administratīvā un finanšu kapacitāte ir pietiekama.

4.2. Regulējums ietver pilnīgu, izvērstu un detalizētu īstenojamo darbību apraksta un veikšanas secīguma izklāstu, lai sabiedrībā vienkāršotu uztveri par procedūrām un informācijas saprotamību, vienlīdz kā sekmētu pārliecības izveidi par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu, objektivitāti un vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskuma principu ievērošanu.

4.3. Lai saņemtu atbrīvojumu vai atvieglojumu, saistošajos noteikumos noteiktajām personām jāiesniedz pašvaldībā iesniegums un pamatojuma dokumenti.

4.4. Par saistošo noteikumu neievērošanu fiziskas un juridiskas personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības.

4.5. Saistošie noteikumi tiks nosūtīti izskatīšanai un atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā novada pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek uzturēta sanitārā tīrība un veikti teritorijas sakopšanas darbi nekustamajiem īpašumiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijās, kā arī nosaka prasības, kā tiek uzturētas būves un tām pieguļošās teritorijas. Pašvaldības būvvalde, atbildīgie tehniskie speciālisti un pašvaldības policijas inspektori tiks iesaistīti publiskām teritorijām piegulošo īpašumu apsekošanās, situācijas novērtēšanā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā, lai panāktu noteikumos izvirzīto mērķu sasniegšanu.
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu Kontroli par noteikumu ievērošanu īstenos pašvaldības policija un pašvaldības būvvalde. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīs un lēmumus pieņems pašvaldības Administratīvā komisija. Visas augstāk minētās institūcijas jau darbojas pašvaldībā.
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana 7.1. Noteikumu mērķis ir veidot pašvaldības apdzīvotās vietās sakoptu, vizuāli pievilcīgu ainavu, veicināt nekustamo īpašumu īpašnieku atbildību par novada, publiski pieejamu vietu un ēku uzturēšanu un to ietekmi uz kopējo ainavu.

7.2. Saistošo noteikumu pieņemšana ļaus pašvaldībai īstenot uzraudzību un kontroli par noteikumu ievērošanu. Saistošo noteikumu darbības laikā notiks ieguvumu un nepieciešamo finanšu resursus no pašvaldības budžeta izvirzīto mērķu īstenošanai, izvērtējumi, turpmāko saistošo noteikumu uzlabošanai.

7.3. Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

7.4. Pašvaldības rīcība ir atbilstoša pašvaldības funkcijām, tā ir konkrēta, jo nosaka iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī paredz kārtību, kādā iedzīvotājiem saņemt atbalstu izvirzīto prasību nodrošināšanai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām 8.1. Sabiedrības viedokļa noskaidrošana par sagatavoto tiesību aktu veikta atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešās daļas prasībām, publicējot saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.kuldigasnovads.lv, sniedzot iespēju ikvienai privātpersonai rakstveidā vai elektroniskā formā iesniegt savus priekšlikumus, iebildumus un komentārus.

8.2. Saistošo noteikumu projekts, sabiedrības līdzdarbības viedokļu noskaidrošanai, bija publicēts laika periodā no 06.03.2024. līdz 20.03.2024. Šajā termiņā viedokļi vai priekšlikumi par saistošo noteikumu projektu netika saņemti.

8.3. Veikti precizējumi atbilstoši VARAM atzinumā norādītajam.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja I. Astaševska

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!