Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/4088

Rīgā 2024. gada 25. jūnijā

Par Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 20. marta saistošo noteikumu Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" darbības apturēšanu

1. Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) dome (turpmāk – Dome) 2024. gada 20. martā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 14/24 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"¹ (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 14/24), ar kuriem tika apstiprināts lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Berģu ciema teritorijai Divupes ielas apkaimē, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā (turpmāk – Lokālplānojums). Saistošie noteikumi Nr. 14/24 stājās spēkā 2024. gada 29. martā (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 14/24 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2024. gada 28. martā²).

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta 4. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk – Ministrija) izvērtē pašvaldību lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams Likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 26. un 27. pants nosaka lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra iniciatīvas un pašvaldības lokālplānojuma pārsūdzēšanas.

4. Atbilstoši Likuma 27. panta pirmajai daļai Lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2024. gada 29. maijā.

5. Ministrija 2024. gada 28. maijā ar vēstuli Nr. 15-2/3319 informēja Domi par Lokālplānojuma izvērtēšanu saskaņā ar Likuma 27. panta trešajā daļā noteikto.

6. Pamatojoties uz Likuma 27. panta pirmajā daļā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz 2024. gada 29. maijam ir saņemti 2 iesniegumi.

7. Ņemot vērā šā rīkojuma 5. un 6. punktā minēto, Ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā³ (turpmāk – sistēma) pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

8. Izvērtējot Lokālplānojuma saturu un izstrādes procedūru, konstatēju:

8.1. Lokālplānojums uzsākts ar Domes 2022. gada 25. maija lēmumu Nr. 1067 "Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu teritorijas plānojuma grozījumiem zemes vienībām Divupes ielā 28, Divupes ielā 30 un atļautā izmantojuma detalizācijai "Detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", "Brekši"", Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā"⁴, apstiprinot darba uzdevumu un nosakot, ka Lokālplānojuma izstrādes vadītāja ir Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) teritorijas plānotāja⁵. No izstrādes materiāliem secināms, ka Lokālplānojuma izstrādes laikā ir mainījies tā izstrādes vadītājs, tomēr dokumentācijai nav pievienots Domes lēmums par Lokālplānojuma izstrādes vadītāja maiņu;

8.2. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi⁶ attiecībā uz lēmumu un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti;

8.3. Lokālplānojumam izstrādāta viena redakcija un tās publiskā apspriešana organizēta⁷ no 2023. gada 4. decembra līdz 2024. gada 2. janvārim⁸, iekļaujot neklātienes tiešsaistes sanāksmi 2023. gada 18. decembrī. No ziņojuma par Lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem⁹ izriet, ka normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi sabiedrības informēšanai ir ievēroti. Vienlaicīgi konstatējams, ka minētajā ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka publiskās apspriešanas laikā nav saņemti fizisku vai juridisku personu iebildumi vai priekšlikumi, institūcijas saskaņojušas Lokālplānojuma risinājumus, izņemot Valsts vides dienestu (turpmāk – Dienests), kas sniedzis divus negatīvus atzinumus¹⁰, norādot, ka Lokālplānojuma projekts neatbilst vides aizsardzības normatīvajiem aktiem. Dienesta atzinumi pieejami arī pārskatā par Lokālplānojuma izstrādi¹¹ un tajos norādīts, ka Dienests, iepazīstoties ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" publicētajiem datiem par nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām¹², starp kurām iekļauta arī Mašēnu ezera, Juglas un Lielās Juglas apkārtne, secina, ka Lokālplānojuma teritorijā prognozētā applūstošās teritorijas (ar 10% applūduma varbūtību) augstuma atzīme varētu būt no 1,24 m līdz 1,42 m Latvijas normālo augstumu sistēmā (turpmāk – LAS). Salīdzinot 2006. gada detālplānojumu nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes novadā¹³ (turpmāk – Detālplānojums) kartogrāfisko materiālu, t.sk. topogrāfisko plānu ar augstuma atzīmēm un Lokālplānojuma kartogrāfisko materiālu, t.sk. 2021. gada 13. augusta topogrāfisko plānu ar augstuma atzīmēm, konstatējams, ka ir veikta applūstošās teritorijas uzbēršana gandrīz visā Lokālplānojuma teritorijā reljefu paaugstinot vidēji no 0,5 m līdz 2,0 m LAS un vairāk, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu ir vērtējama, kā pretlikumīga zemes līmeņa paaugstināšana. Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.3.2. apakšnodaļā "Lokālplānojuma teritorijas applūstamība" minēts, ka VSIA "Meliorprojekts" Lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir veicis Lielās Juglas 10 % applūstamības aprēķinu un atbilstoši šiem aprēķiniem 10 % applūstamības augstuma atzīme Lokālplānojuma teritorijā ir 2,0 LAS, kas nozīmē, ka teritorijas lielākā daļa neapplūst;

8.4. Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā apliecināta tā atbilstība pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai¹⁴.

9. Izvērtējot Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (turpmāk – Apbūves noteikumi), konstatēju:

9.1. atbilstoši Apbūves noteikumu 7. un 19. punktam Lokālplānojuma teritorijā maksimālais palu ūdens līmenis ir 2,65 m LAS un sekojoši, paredzēta ielu projektēšana 0,005 m augstāk par minēto maksimālo palu ūdens līmeni, gan noteikts, ka ēku būvprojektos pagalma zemes virsmas atzīme plānojama 0,40 m augstāk, sasniedzot 3,05 m LAS;

9.2. Apbūves noteikumu 54.2. apakšpunkts noteic, ka vienlaicīgi ar ielu būvniecības dokumentācijas izstrādi jāveic grunts uzbēršanas (pacelšanas) dokumentācijas izstrāde. Proti, jau uzbērto teritoriju plānots uzbērt vēl vairāk.

10. Saistībā ar Lokālplānojuma teritoriju konstatēju:

10.1. Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2006. gada 28. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi"¹⁵ apstiprināja Detālplānojumu¹⁶. Detālplānojuma risinājums paredzēja daļēju applūstošās teritorijas uzbēršanu, izveidot 24 jaunus zemes gabalus retinātai savrupmāju (ģimenes māju) apbūvei¹⁷, nosakot minimālo jaunveidojamās zemes vienības platību 2400 m² savrupmājai un 1200 m² dvīņu mājai, un citus apbūves parametrus, tai skaitā ierobežojot apbūves laukumu 10 % no zemes gabala platības;

10.2. Saskaņā ar Detālplānojuma izstrādes laikā Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Detālplānojuma izstrādes un apstiprināšanas brīdī normatīvajā regulējumā nebija ietverts efektīvs mehānisms, kā uzraudzīt pašvaldības izdoto saistošo noteikumu, ar kuriem apstiprināts detālplānojums, tiesiskumu, proti, Ministrijas kompetencē neietilpa pašvaldību detālplānojumu atbilstības izvērtēšana augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem¹⁸. Attiecīgi Detālplānojums no Ministrijas puses nav ticis izvērtēts;

10.3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 2006. gada 24. novembrī izdeva rīkojumu Nr. 2-02/536 "Par Garkalnes pagasta padomes 2004. gada 30. decembra saistošo noteikumu Nr.13 "Par Garkalnes pagasta teritorijas plānojumu 2004. – 2016. gadam" darbības apturēšanu", pamatojoties uz teritorijas plānojuma izstrādes brīdī pārkāptiem normatīvajiem aktiem, tostarp Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu, kas noteica, ka virszemes ūdens objektu aizsargjoslās aizliegts celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu. Rīkojumā norādīts, ka teritorijas plānojumā ir paredzēta retināta un blīva savrupmāju apbūve virszemes ūdens objektu aizsargjoslu teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados;

10.4. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) 2007. gada 8. februārī ar spriedumu lietā Nr. 2006-09-03 atzina Garkalnes pagasta teritorijas plānojuma 2004.–2016. gadam daļu, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no 2005. gada 5. janvāra. Minētā sprieduma 13. punktā Satversmes tiesa atzina, ka Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta interpretācijai ir jāatbilst mērķim, kas izvirzīts Aizsargjoslu likumā un citos vides normatīvajos aktos. Lai normas interpretācija atbilstu šai prasībai, norma ir jāizprot tādējādi, ka tā aizliedz celt ēkas un būves teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū. Vienlaikus šī norma aizliedz celt īpaši paredzētas aizsargbūves vai veikt teritorijas uzbēršanu ēku un būvju, tostarp īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku, celtniecībai. Norma neliedz veikt applūstošas teritorijas uzbēršanu vai aizsargbūvju celtniecību nolūkā aizsargāt no plūdiem ēkas un būves, kas tur atradās pirms šīs normas spēkā stāšanās. Šajā gadījumā atļaujas teritorijas uzbēršanai vai aizsargbūvju celšanai izsniedzamas tādā veidā, lai minētās darbības pēc iespējas mazāk pārveidotu applūstošās teritorijas. Ja teritorijas plānojuma daļa, kas paredz Lielā Baltezera applūstošo teritoriju apbūvi, netiktu atzīta par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, tad tiktu legalizētas pašvaldības padomes darbības, kas tika veiktas Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta nepareizas interpretācijas rezultātā.

Satversmes tiesa ar 2007. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2007-12-03 atzina arī Ādažu novada teritorijas plānojuma daļu, kas paredz apbūvi Lielā Baltezera teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no 2006. gada 30. marta. Satversmes tiesa pievienojās 2007. gada 8. februāra spriedumā lietā Nr. 2006-09-03 paustajai argumentācijai par Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta interpretāciju un neredzēja nekādu pamatu izskatāmajā lietā minēto normu interpretēt citādāk (sprieduma 17. punkts).

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai¹⁹ Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Pēc minēto Satversmes tiesas spriedumu pasludināšanas, 2008. gada 6. martā tika pieņemts likums "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kas stājās spēkā 2008. gada 1. aprīlī, citustarp papildinot Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu, nosakot, ka applūstošajās teritorijās aizliegts veikt teritorijas uzbēršanu, būvēt ēkas un būves, arī aizsargdambjus²⁰.

Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību"²¹ 8. panta pirmā daļa noteica – ja konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem, spēkā ir tas normatīvais akts, kuram ir augstāks juridiskais spēks (analogu normu paredz arī spēkā esošā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 1. punkts).

Detālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Zemesgabali "Zvejnieki", "Brekši" atrodas Juglas ezera katlienē Lielās Juglas labajā krastā pie satekas ar Mazo Juglu teritorijas Z daļa ir pārmitrināta un atrodas tikai 0,5 m – 1,0 m augstāk par pašreizējo upes līmeni. Lai teritorijas zemākās vietas pasargātu no applūšanas, teritorija tiks pacelta (tiks veikti grunts uzbēršanas darbi) līdz kopējam augstumam, uzberot grunti 2,31 m, jo palu laikā neuzbērtā teritorija applūst [..] Lai izvairītos no teritoriju aplūšanas Z daļā detālplānojumā ir paredzētas grunts uzbēršana, kas ir jāveic pirms tiek uzsākta būvniecība"²².

Saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izstrādāto nacionālās nozīmes plūdu riska modeli 10 % applūšanas augstumatzīme varētu būt no 1,24 m līdz 1,42 m LAS. Topogrāfiskais plāns, uz kura pamata izstrādāts Detālplānojums²³, apliecina, ka lielākajā daļā teritorijas šīs augstumatzīmes ir mazākas par 1,24 m LAS, no kā izriet, ka lielākā teritorijas daļa ir pārmitra.

Par faktu, ka Detālplānojuma teritorija ir bijusi pārmitra, purvaina un applūstoša, Pašvaldībai norādījis arī Dienests 2024. gada 2. janvāra atzinumā Nr. 11.2/AP/35/2024.

Kopš Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03, 2007. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2007-12-03, un pēc Aizsargjoslu likuma grozījumu spēkā stāšanās 2008. gada 1. aprīlī (likuma prasības kā augstāka​ juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār Detālplānojumu, kas pieņemts kā saistošie noteikumi​), Pašvaldībai (arī tā laika Garkalnes novada pašvaldībai) bija jārīkojās, lai novērstu Detālplānojuma neatbilstības, kas atļauj applūstošas teritorijas uzbēršanu;

Garkalnes novada dome ar 2013. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 26 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam"²⁴ apstiprināja Garkalnes novada teritorijas plānojumu (turpmāk – Garkalnes TP). Atbilstoši Garkalnes TP Apbūves noteikumu 2. pielikuma "Spēkā esošie detālplānojumi, kas daļēji atrodas applūstošā teritorijā" 16. punktam Detālplānojums ir starp tiem detālplānojumiem, kas skar applūstošās teritorijas. Savukārt Apbūves noteikumu noslēguma jautājumu 358. punkts noteica, ka 2. pielikumā minētie detālplānojumi ir īstenojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem saistošajiem noteikumiem un normatīvo aktu prasībām. Garkalnes TP integrēts Detālplānojuma risinājums par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu.

Par Garkalnes TP 1. redakciju Dienests sniedza atzinumu²⁵, norādot, ka teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir jāveic kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana, nepieciešamības gadījumā Aizsargjoslu likumā pieļaujamos gadījumos paredzot pasākumus applūšanas risku novēršanai, vai paredzot teritorijas zonējuma maiņu no apbūves teritorijām uz neapbūvētām teritorijām. Dienests nepiekrita Garkalnes TP Paskaidrojuma rakstā paustajam apgalvojumam, ka kompleksa applūšanas riska teritoriju izvērtēšana būtu kā viena no prioritātēm (nākotnē). Dienests vērsa Pašvaldības uzmanību, ka Garkalnes novada teritorija ir jutīga attiecībā no pazemes ūdeņu aizsardzības viedokļa, savukārt virszemes ūdeņu kvalitāte neatbilst vēlamajam sasniedzamajam kvalitātes līmenim un attiecīgi šie apstākļi uzliek par pienākumu rīkoties nekavējoties, lai ieviestu pasākumus vides situācijas uzlabošanā. Iepriekšējā teritorijas plānojuma izstrādes laikā nebija pietiekoši detalizēti izvērtētas pašvaldības applūstošās teritorijas, kā rezultātā pēdējos gados bija vairākkārtīgi notikusi dzīvojamās apbūves applūšana pavasara palu laikā. Ņemot vērā, ka teritorijas plānojumā nebija detalizēti izvērtētas virszemes ūdensobjektu applūstošās teritorijas, Dienests nespēja noteikt, vai ir ievēroti Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā noteiktie aprobežojumi virszemes ūdensobjektu applūstošajās teritorijās;

10.5. Garkalnes novada pašvaldības dome ar 2015. gada 22. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10 "Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam ar 2015. gada grozījumiem"²⁶ apstiprināja grozījumus Garkalnes novada teritorijas plānojumā 2013.–2024. gadam²⁷ (turpmāk – Garkalnes TPG), tajā saglabājot Detālplānojuma risinājumu par 24 jaunu zemes gabalu izveidošanu;

10.6. Garkalnes novada pašvaldība 2021. gada 30. jūnijā izsniedza darba uzdevumu Nr. ZIR 26/2021 "Zemes ierīcības projekta izstrādāšanai zemes vienību sadalīšanai un robežu pārkārtošanai zemes vienībās Divupes ielā 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 18, 20, 22, 24, 26, 28 un 30"²⁸ (turpmāk – zemes ierīcības darba uzdevums).

Zemes ierīcības likums noteic, ka zemes ierīcības projektu un tā grozījumus izstrādā, ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumu un normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteiktās prasības²⁹. Ja ir spēkā esošs detālplānojums, bet nepieciešams veikt zemes ierīcības darbus, proti, starpgabalu likvidēšanu, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai zemes vienību (arī kopīpašumā esošo) sadalīšanu³⁰, zemes ierīcības projektu (turpmāk – ZIP) var izstrādāt kā papildinājumu detālplānojumam³¹. ZIP apstiprina pašvaldība, izdodot administratīvo aktu³²;

10.7. ZIP izstrādes laikā Pašvaldības dome 2022. gada 25. maijā pieņēma lēmumu par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu³³. Ievērojot Detālplānojuma risinājumu, Lokālplānojuma darba uzdevuma 3.6. apakšpunktā ietverta prasība nepieciešamības gadījumā sagatavot zemes vienību robežu izmaiņu priekšlikumu³⁴. Pretēji tam, Pašvaldība 2022. gada 22. jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1209 "Par zemes ierīcības projekta zemes vienībām Divupes iela 1, Divupes iela 2, Divupes iela 3, Divupes iela 4, Divupes iela 5, Divupes iela 6, Divupes iela 7, Divupes iela 8, Divupes iela 9, Divupes iela 10, Divupes iela 11, Divupes iela 12, Divupes iela 13, Divupes iela 14, Divupes iela 15, Divupes iela 16, Divupes iela 18, Divupes iela 20, Divupes iela 22, Divupes iela 24, Divupes iela 26, Divupes iela 28, Divupes iela 30, Berģi, Garkalnes pagasts, Ropažu novads apstiprināšanu"³⁵ (turpmāk – lēmums Nr. 1209).

Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.2.3. apakšnodaļā norādīts: "saskaņā ar izstrādāto zemes ierīcības projektu izveidotas 74 zemes vienības. Zemes ierīcības projekta paskaidrojuma rakstā un grafiskajā daļā ir norādīts, ka zemes ierīcības projektu plānots īstenot divās kārtās: 1) 1. kārtā – izveidot zemes vienības, kurām ir piekļuve no esošās Divupes ielas; 2) 2. kārtā – zemes vienības, kurām ir piekļuve no jaunveidojamās ielas, izveidot pēc lokālplānojuma apstiprināšanas, piešķirt adreses un pieņemt lēmumu par apbūvei paredzētās zemes platības nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu"³⁶.

ZIP ir jāatbilst teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts un ir spēkā esošs) un tā izstrāde, apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek administratīvā procesa kārtībā, un ar administratīvo aktu nav iespējams grozīt ārējos normatīvos aktus (šajā gadījumā saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Detālplānojums un Garkalnes TPG).

Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja tas pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama, savukārt atbilstoši 84. pantam administratīvais akts ir prettiesisks, ja tas neatbilst tiesību normām. Tādējādi Ministrijas ieskatā Domei nepastāvēja leģitīms iemesls izsniegt zemes ierīcības darba uzdevumu un vēlāk pieņemt lēmumu Nr. 1209;

10.8. Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) pieejamo informāciju Pašvaldības būvvalde 2021. gada 6. jūlijā akceptēja būvniecības ieceri un izdeva būvatļauju (lēmuma Nr. BIS-BV-4.4-2021-62) dīķa nojaukšanai un teritorijas labiekārtošanai Divupes ielā 30, Upesciemā, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā³⁷, un 2021. gada 23. decembrī ir pieņēmusi ekspluatācijā meliorācijas sistēmas nojaukšanas būvniecību (dīķa aizrakšanu).

Atbilstoši Būvniecības likumam būvatļauja ir tiesiska, ja būvniecības iecere atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem)³⁸. Detālplānojumā dīķa teritorija noteikta kā Dīķis (26 428 m²), savukārt Garkalnes TPG dīķa teritorijai noteikta funkcionālā zona Ūdeņu teritorija (Ū).

Ņemot vērā, ka lielākā daļa Detālplānojuma teritorijas ir applūstoša un Detālplānojumā ietvertās normas par applūstošās teritorijas uzbēršanu neatbilst Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam, arī Pašvaldības būvvaldes izdotā būvatļauja dīķa aizrakšanai un lēmums par būves pieņemšanu ekspluatācijā neatbilst normatīvo aktu prasībām³⁹.

Pieļaujot, ja Detālplānojums dīķa teritorijā ir tiesisks, lai izdotu būvatļauju dīķa aizrakšanai, Pašvaldībai bija pienākums pirms būvatļaujas izsniegšanas izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, ar kuru dīķa teritorijā tiktu noteikts tāds zonējums, kas pieļauj citu izmantošanu. Ņemot vērā, ka Pašvaldība neizstrādāja atbilstošu teritorijas plānošanas dokumentu, un nedz Detālplānojuma risinājumi nedz Garkalnes TP neparedz citu teritorijas izmantošanu kā vien Ūdeņu teritorija (Ū), Pašvaldības būvvaldes pieņemtie lēmumi par būvniecības ieceru īstenošanu dīķa teritorijā ir neatbilstoši tiesiskajam regulējumam. Kā atzinusi Satversmes tiesa, gadījumā, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja⁴⁰.

10.9. Saskaņā ar Lokālplānojuma Paskaidrojuma raksta 1.3.1. apakšnodaļā norādīto Lokālplānojuma teritorijā ir aktuāli vēl citi būvniecības procesi un, kaut Detālplānojuma risinājumi dīķa teritorijā neparedz zemes ierīcības projektā izdalītās zemes vienības un jebkāda veida būvniecību, Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā ir uzsākta teritorijas attīstība atbilstoši Detālplānojumam⁴¹.

Pretēji Detālplānojuma saistošajā daļā ietvertajai Kārtībai, kādā tiek apgūta detālplānojuma teritorija, Dome 2024. gada 6. martā nepamatoti pieņēma lēmumu Nr. 3103 "Par administratīvā līguma slēgšanu detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem "Zvejnieki", kadastra Nr. 8060-011-0006, "Brekši", kadastra Nr. 8060-011-0180, Berģos, Garkalnes pagastā, Ropažu novadā īstenošanai"⁴² (turpmāk – lēmums Nr. 3103), mainot saistošajos noteikumos noteikto īstenošanas kārtību, tādejādi uzņemoties neizpildāmas saistības, kas ir pretējas normatīvajiem aktiem.

Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts, ka Lokālplānojuma teritorijā bez dīķa nojaukšanas ir reģistrētas vēl šādas būvniecības lietas:

1) vidējā spiediena (P < 0,4 MPa) sadales gāzesvadu jaunbūve pa Divupes ielu un atzaru jaunbūve zemes īpašumos "Divupes ielā" (Nr. BIS-BL-682116-7983), būvniecības stadija – būvdarbi (veicami līdz 06.06.2028.). Būvinspektora 03.11.2023. atzinums pārtraukt būvdarbus (Nr. BIS-BV-19.9-2023-5728);

2) ārējā elektroapgāde, Divupes ielā 1-41 (Nr. BIS-BL-669014-8607), būvniecības stadija – būvdarbi (veicami līdz 01.08.2028.);

3) ceļu izbūve īpašumos, kas ietver zemes vienības Divupes ielā 7, 12–14, 20, 22, 26, 28, 30 (Nr. BIS-BL-390626-4868), būvniecības stadija – 18.02.2022. izdota būvatļauja Nr. BIS-BV-4.5-2022-62 ar izvirzītiem projektēšanas nosacījumiem (projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš – 18.02.2027.). 11.05.2023. pieņemti lēmumi Nr. BIS-BV-5.12-2023-195, BIS-BV-5.12-2023-196 par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu sešu mēnešu laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Vienlaikus uzlikts par pienākumu adresātam saņemt no Pašvaldības būvvaldes akceptu projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildei, kā arī Dienesta Tehniskos noteikumus vai gadījumā, ja Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot Tehniskos noteikumus, saņemt Dienesta viedokli par izvirzītām vides aizsardzības prasībām, kas būtu iestrādājamas būvniecības dokumentācijā, vai atjaunot īpašumu iepriekšējo tiesisko stāvokli;

4) ielu apgaismojums Divupes ielā 1-41 (BIS-BL-721580-8867), būvniecības stadija – izvirzīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi (ieceres realizācijas termiņš – 19.01.2029.).

No lēmuma Nr. 3103 pamatojošās daļas secināms, ka patvaļīgās būvniecības sekas (ceļu būvniecība) Pašvaldības būvvaldes norādītajā sešu mēnešu termiņā nav novērstas. Atbilstoši Dienesta atzinumos Nr. 11.2/AP/35/2024 un Nr. 2.4/CS/251/2024 norādītajam Dienests 2022. gada 1. jūlijā bija sagatavojis ziņojumus par pārbaudes rezultātiem (Nr. 070-77/2022 un Nr. 070-78/2022), kuru noregulējums pagaidām nav panākts un lietas par nelikumīgu ceļu izbūvi, izmantojot materiālus, kas satur būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, vēl ir procesā. Kā arī Dienests 2023. gada 6. jūlijā izdevis lēmumu Nr. AP23VL0470 "Par atteikumu veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu un izdot tehniskos noteikumus" paredzētajai darbībai – ceļa izbūvei Lokālplānojuma teritorijā, kurā viens no pamatojumiem bija applūstošās teritorijas pretlikumīga uzbēršana. Šis lēmums ir spēkā esošs;

10.10. Dienests 2024. gada 2. janvārī izsniedzis negatīvu atzinumu Nr. 11.2/AP/35/2024, norādot, ka nesaskaņo Lokālplānojuma teritoriju ar ieceri veidot savrupmāju apbūvi un aicināja Pašvaldību pārtraukt turpmāku Aizsargjoslu likuma 7. panta otrās daļas 2. punkta 2. apakšpunkta un 37. panta pirmās daļas 4. punkta neievērošanu, vienlaikus lūdzot neizsniegt jaunas būvatļaujas Lokālplānojuma teritorijā.

Atteikumu ņemt vērā Dienesta atzinumos minēto Pašvaldība citustarp pamatojusi⁴³ ar to, ka ne Garkalnes TPG, ne Detālplānojumā Lokālplānojuma teritorija nav noteikta kā applūstoša, turklāt deviņus gadus spēkā esoša pašvaldības teritorijas attīstības plānojuma tiesiskuma apšaubīšana nonākot pretrunā ar tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principu.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, aizsargjoslas novietojuma un tās robežu noteikšanai un apzīmēšanai dabā ir nepieciešams veikt noteiktas darbības, taču šīs darbības nenodibina aizsargjoslas tiesisko pamatu kā tādu, jo to nodibina Aizsargjoslu likums. Tādējādi vispārīgi aizsargjoslas esība nav atkarīga no tās attēlošanas teritorijas plānojumā vai aizsargjoslā noteikto aprobežojumu ierakstīšanas zemesgrāmatā, vai arī kādiem citiem priekšnoteikumiem. Pamats aizsargjoslas attēlošanai teritorijas plānojumā un attiecīgā aprobežojuma ierakstīšanai zemesgrāmatā ir juridisks fakts – dabā pastāvošs objekts, kas ir klasificējams kā viens no Aizsargjoslu likumā paredzētajiem objektiem⁴⁴. Aizsargjoslu likuma prasības kā augstāka juridiskā spēka tiesību normas prevalē pār pašvaldības teritorijas plānojumu, kas pieņemts kā saistošie noteikumi⁴⁵. Tādējādi Pašvaldībai pašai neizpildot no tiesību normām izrietošo pienākumu Garkalnes TP un vēlāk Garkalnes TPG noteikt visas applūstošās teritorijas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tā nevar atsaukties uz tiesiskās stabilitātes un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu Detālplānojuma un Garkalnes TPG tiesiskuma apšaubīšanas gadījumā, ja pati šos principus jau sākotnēji nav ievērojusi;

10.11. Kad būvniecības darbi jau bija veikti, Dome pieņēma lēmumu Nr. 3103 noslēgt administratīvo līgumu par Detālplānojuma īstenošanu, kur lēmuma pamatojošajā daļā citustarp norādīts: "būvvaldes rīcībā nav normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas un apstiprinātas būvniecības ieceres dokumentācijas zemes uzbēršanai Detālplānojuma teritorijā", turpat tālāk: "Lokālplānojums izstrādāts uz aktuāla inženiertopogrāfiskā materiāla (uzmērījums reģistrēts Ropažu novada pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzē 2022. gada 21. septembrī, reģistrācijas Nr. Nr. 8060 T_5132). Aktuālajā materiālā grunts augstuma atzīmes ir augstākas kā inženiertopogrāfiskajā materiālā, uz kura ir izstrādāti Detālplānojuma risinājumi, vidēji par 0,5 m līdz 2 m LAS", tādējādi apliecinot teritorijas prettiesisku uzbēršanu un atbalstot arī turpmāku Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkta neievērošanu.

Atbilstoši Likuma 31. panta pirmajai daļai detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Proti, detālplānojuma īstenošanas obligāts priekšnoteikums ir starp pusēm noslēgts administratīvais līgums. Attiecīgi nav pamata uzskatīt, ka Detālplānojuma teritorijā veiktie būvdarbi bez administratīvā līguma ir uzskatāmi par Detālplānojuma īstenošanu, vēl jo vairāk, ja tie veikti pretēji Detālplānojuma risinājumiem. Tādējādi Pašvaldības izsniegtās būvatļaujas Detālplānojuma applūstošajās teritorijās, kā arī izrietošie lēmumi, kas pieņemti pirms administratīvā līguma noslēgšanas (2024. gada 6. martā), Ministrijas ieskatā neatbilst Likuma 31. panta pirmajai daļai un Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam;

10.12. Lēmuma Nr. 3103 pamatojošajā daļā norādīts uz administratīvā līgumā ietverto prasību būtiskākajām atšķirībām no Detālplānojumā izvirzītajām prasībām: 1) lokālas ūdensapgādes sistēmas un pagaidu decentralizētas kanalizācijas sistēmas (Detālplānojums paredz ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvi tikai tad, kad izveidota centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma visam dzīvojamajam kvartālam); 2) ar līgumu mainīta Detālplānojuma īstenošanas kārtība, nosakot, ka vienlaicīgi ar grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvprojekta izstrādi un realizāciju, ielu, inženiertīklu, meliorācijas sistēmas izbūvi atļauts ēkām izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas, un grunts uzbēršanas (pacelšanas) būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā atļauta tikai pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes un gāzes apgādes), meliorācijas sistēmas un grunts uzbēršanas (pacelšanas) nodošanas ekspluatācijā (Detālplānojums paredz 5 secīgus īstenošanas posmus: I ielu, ceļu projektēšana un izbūve; II infrastruktūras projektēšana un izbūve; III konkrētu zemes gabalu apbūves projektēšana, meža zemes transformācija zem projektētās apbūves; IV ēku un būvju izbūve; V teritorijas apsaimniekošana)⁴⁶. Tādejādi, noslēdzot administratīvo līgumu, kas nosaka citādāku Detālplānojuma īstenošanas kārtību, kā tas bija ietverts Detālplānojumā, Pašvaldība ir rīkojusies pretēji tiesību normām;

10.13. Dome 2024. gada 20. martā apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 13/24 "Par Garkalnes novada domes 2006. gada 28. jūnija saistošo noteikumu Nr. 22 "Par nekustamā īpašuma "ZVEJNIEKI", kadastra Nr. 8060-011-0006, "BREKŠI", kadastra Nr. 8060-011-0180, apbūvi" atcelšanu daļā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 13/24), ar kuriem citustarp, pretēji normatīvajos aktos par teritorijas plānošanu noteiktajai kārtībai, veica grozījumus Detālplānojumā. Tajā pašā Domes sēdē pieņemts arī lēmums par Lokālplānojuma apstiprināšanu.

Augstākā tiesa atzinusi, ka līdz ar Likuma spēkā stāšanos detālplānojumu apstiprināšana ar saistošajiem noteikumiem vairs nav pieļaujama⁴⁷, proti, arī detālplānojumu grozījumus saistošo noteikumu veidā likums nepieļauj. Attiecīgi, ja pastāvēja nepieciešamība pēc jauniem risinājumiem Detālplānojumā, Pašvaldībai bija jāizstrādā jauns detālplānojums vispārīgā administratīvā akta formā⁴⁸, ievērojot normatīvajos aktos noteikto detālplānojumu izstrādes un apstiprināšanas kārtību⁴⁹. Tādējādi saistošo noteikumu Nr. 13/24 2. un 3. punkts neatbilst Likuma 29. pantam, kas uzliek pienākumu detālplānojumu (šajā gadījumā Detālplānojuma grozījumus) izstrādāt kā vispārīgo administratīvo aktu;

10.14. Uz Ministrijas skaidrojuma pieprasījumu Pašvaldībai⁵⁰ par konstatētajām neatbilstībām Pašvaldības rīcībā, pieņemot lēmumus attiecībā uz Lokālplānojuma teritoriju, Pašvaldība nav sniegusi atbilstošu pamatojumu⁵¹ par tās pieņemto lēmumu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. Bez tam, pretēji Likuma 25. panta ceturtajai daļai, kas noteic, ka lokālplānojuma saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības (ministrijā saņemto iesniegumu par lokālplānojumu izvērtēšana⁵²), Pašvaldība skaidrojumā norādījusi, ka, apstiprinot Lokālplānojumu, Pašvaldība bija izvērtējusi institūciju atzinumus, sniegusi savu vērtējumu par tiem, līdz ar to, Pašvaldības ieskatā, Lokālplānojums atbilst normatīvo aktu prasībām un ir īstenojams⁵³.

Kaut Detālplānojums ir ārējs normatīvais akts, lēmuma Nr. 3103 pieņemšanu Pašvaldība pamatojusi ar Lokālplānojuma publiskās apspriešanas procedūru, kuras laikā neesot saņemti iebildumi par Lokālplānojumā ietvertajiem ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras risinājumiem. Administratīvā līgumā ietvertie precizējumi satiksmes infrastruktūras profiliem tikuši noteikti, balstoties uz Lokālplānojuma risinājumiem, par kuriem attiecīgo jomu uzraugošās institūcijas nebija izteikušas iebildumus. Proti, Pašvaldība atzīst, ka Detālplānojumā veikti grozījumi ar Domes lēmumu, pamatojoties uz tobrīd izstrādes procesā esošā Lokālplānojuma risinājumiem.

Atbilstoši Pašvaldības sniegtajam skaidrojumam sākotnēji dīķa izveide bija iecerēta laikā līdz zemes reformai 1991. gadā kādreizējās zivsaimniecības "Upesciems" vajadzībām un dīķa izveides darbi bijuši nepabeigti. Pašvaldības ieskatā normatīvie akti nesaturot aizliegumu pārveidot vai aizbērt mākslīgos ūdensobjektus, kas ir hidrotehniskās būves, izstrādājot būvniecības dokumentāciju atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tomēr Pašvaldība nav ņēmusi vērā, ka teritorijas plānošana ir primāra iepretim būvniecībai, t.i., lai arī dīķa aizrakšanu normatīvie akti neliedz, dīķa aizrakšanas fakts nevar mainīt Detālplānojumā un Garkalnes TPG noteikto funkcionālo zonu (ūdens teritoriju).

Pašvaldība atzīst, ka, īstenojot Lokāplānojuma saistošos noteikumus, tiks novērstas neatbilstības Pašvaldības pieņemtajos lēmumos, turklāt Pašvaldības ieskatā nepastāvot tiesisks pamats atcelt Pašvaldības būvvaldes izdotos administratīvos aktus, piemērojot Administratīvā procesa likuma 86. panta (prettiesiska administratīvā akta atcelšana) otrās daļas kārtību.

11. Vērtējot Lokālplānojuma dokumentāciju kopsakarībā ar šī rīkojuma 10. punktā minēto, Ministrijas ieskatā Lokālplānojuma mērķis ir legalizēt Domes un Pašvaldības būvvaldes lēmumus, kas pieņemti līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un atļauj tādu darbību veikšanu, kas neatbilst teritorijas plānošanas dokumentos noteiktajam.

Pašvaldībām ir saistošs Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas noteic, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā, neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim⁵⁴.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir nepieciešams efektīvs un iedarbīgs kontroles mehānisms, ar kura palīdzību tiktu uzraudzīts tas, kā pašvaldības ievēro, piemēram, normatīvo aktu prasības, teritorijas plānošanas principus vai augstāka līmeņa plānojuma noteikumus. Pretējā gadījumā, nepastāvot efektīvam kontroles (uzraudzības) mehānismam, pašvaldībām piešķirtā rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā var tikt izmantota patvaļīgi⁵⁵.

12. Likuma 27. pants nosaka kārtību pašvaldības teritorijas plānojuma darbības apturēšanai, izdodot ministra rīkojumu pēc pašvaldības teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas, ja konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

13. Ņemot vērā šī rīkojuma 10. punktā, kā arī citas šajā rīkojumā konstatētās nepilnības, secināms, ka līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai nav ievērotas sekojošu normatīvo aktu prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kas pašu Lokālplānojumu padara nepiemērojamu:

13.1. Latvijas Republikas Satversmes 115. pants;

13.2. Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa;

13.3. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 2. pants, 6. pants, 10. panta pirmā, piektās daļas pirmais teikums, vienpadsmitā daļa, 81. pants;

13.4. Pašvaldību likuma 1. pants, 4. panta pirmās daļas 16. punkts un otrā daļa;

13.5. Likuma 3. pants, 4. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 12. panta trešā daļa, 20. pants, 29. pants, 31. panta pirmā, otrā un trešā daļa;

13.6. Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punkts;

13.7. Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 1. punkts, 15. panta pirmās daļas 1. punkts;

13.8. Zemes ierīcības likuma 7. panta 1. punkts, 8. pants, 9. panta otrā daļa;

13.9. Administratīvā procesa likuma 2. pants, 7. pants, 9. pants, 12. pants, 15. panta pirmā, otrā un sestā daļa, 74. panta pirmās daļas 4. punkts, 84. pants;

13.10. Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 126. punkts.

14. Ņemot vērā minēto un, pamatojoties uz Likuma 27. panta trešo daļu, apturu saistošo noteikumu Nr. 14/24 darbību.

15. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Domes priekšsēdētājai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa